Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 2620 4539039 4477920 2026-10-23T18:58:07Z Treisijs 347 /* Cilvēki */ 4539039 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Itālijas galvaspilsētu|Roma (nozīmju atdalīšana)|Roma}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Roma | official_name = ''Roma'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | perrow = 1/2/3/2 | total_width = 300 | align = center | caption_align = center | image1 = Rome skyline panorama.jpg | image2 = Trevi Fountain, Rome, Italy 2 - May 2007.jpg | image3 = Rom Colosseum Sept 2021 3.jpg | image4 = Barcaccia e scalinata.jpg | image5 = Petersdom von Engelsburg gesehen crop.jpg | image6 = Engelsburg und Engelsbrücke abends (Zuschnitt).jpg | image7 = Pantheon Rom 1 cropped.jpg | image8 = Piazza Venezia - Il Vittoriano (cropped).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Lacio#Eiropa | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 41 | latm = 54 | lats = | latNS = N | longd = 12 | longm = 30 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Itālija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Lacio]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Romas province]] | area_total_km2 = 1285.3 | elevation_m = 20 | population_total = 2645907 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 4342212 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 00100; 00121 līdz 00199 | area_code = 06 | website = {{URL|http://www.comune.roma.it/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iii, iv, vi | designation1_date = 1980. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/91 91] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 1430,8 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Roma" width=260 height=260 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q220" } </mapframe> '''Roma''' ({{val|it|Roma}}, {{izrunā|ˈroːma}}) ir vēsturiska pilsēta, [[Itālija]]s valsts [[galvaspilsēta]], kā arī [[Lacio]] reģiona un [[Romas province]]s administratīvais centrs. Roma atrodas [[Apenīnu pussala]]s rietumu krastā pie [[Tibra]]s upes, aptuveni 24&nbsp;km attālumā no [[Tirēnu jūra]]s. Roma bija senās [[Romas Republika]]s un [[Romas impērija]]s galvaspilsēta. Tas ir arī garīgais un fiziskais [[Romas Katoļu baznīca]]s centrs. Bieži vien Roma tiek saukta par "Mūžīgo pilsētu". Roma ir Itālijas politiskais centrs un nozīmīgs tautsaimniecības centrs. Uz Romu, lai to apskatītu, regulāri dodas [[tūrisms|tūristi]] no visas pasaules. Roma ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Uz Romu dodas ne tikai tūristi, bet arī [[svētceļotājs|svētceļotāji]], [[zinātnieks|zinātnieki]] un [[māksla]]s mīļotāji. Vairāk nekā 3000 gadu ilgā laika periodā Roma vairākas reizes ir bijusi iekarota un izpostīta. Roma ir viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo [[senie laiki|antīkajā pasaulē]] bija [[Senā Roma|Senās Romas]] galvenais centrs. Pilsētas centrā atrodas [[Vatikāns]] — suverēna valsts, [[Romas pāvests|pāvesta]] rezidence. Līdz ar to Roma ir visas [[katolisms|katoļu]] pasaules centrs. == Vēsture == Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi [[Romas ķēniņvalsts]], [[Romas Republika]]s, [[Romas impērija]]s, [[Pāvesta valsts]] un [[Itālija]]s centrs. [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|thumbnail|200px|left|Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu]] Pēc leģendas Romu 753. gadā p.m.ē. dibinājis [[Romuls un Rems|Romuls]] — viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo [[Romas karaļi|Romas karali]] (ķēniņu). Pilsēta tika dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem — [[Palatīns|Palatīna]] (''Palatinus'') (pārējie pakalni ir Aventīns (''Aventinus''), Eskvilīns (''Esquilinus''), Kapitolijs (''Capitolinus''), Kelijs (''Collis Caelius''), Kvirināls (''Quirinalis'') un Vimināls (''Viminalis'')). Tiek lēsts, ka pēc 650. gada p.m.ē. Roma nokļuva [[etruski|etrusku]] varā, tomēr ap 500. gadu [[latīņi]] sacēlās pret tiem un 509. gadā nodibināja Romas Republiku. 390. gadā p.m.ē. [[galli]] izlaupīja Romu. 246.–146. gadā norisinājās Romai ļoti grūtie [[Pūniešu kari]] ar [[Kartāga|Kartāgu]], pēc kuriem Romas Republika kļuva par [[Vidusjūra]]s lielvalsti. 146.–44. gadi p.m.ē. bija nemieru un pilsoņu karu laiks ([[Sulla]], [[Pompejs]], [[Jūlijs Cēzars]]). 44.–14. gadā p.m.ē. [[Oktaviāns|Augusts Oktaviāns]] nodibināja [[Romas impērija|Romas impēriju]]. 68.–96. gadi bija [[Flāviji|Flāviju dianstijas]] laiks; nosirisinājās [[Kolizejs|Kolizeja]] celniecība. 3. gadsimtā iestājās Romas impērijas krīze. Šajā laikā notikaKarakalla termu un Aurēlija mūru celtniecība. 284.–337. gadi bija [[Diokletiāns|Diokletiāna]] un [[Konstantīns Lielais|Konstantīna]] valdīšanas laiks. Tika uzceltas pirmās [[kristietība|kristiešu]] bazilikas. [[Kauja pie Milviāna tilta]]. 313. gadā kristietība saskaņā ar [[Milānas edikts|Milānas ediktu]] kļuva par legālu Romas impērijas reliģiju. Romā bija vairāk kā miljons iedzīvotāju, bet tā vairs nebija impērijas galvaspilsēta, tomēr saglabāja ietekmi un kļuva par baznīcas centru. 395. gadā notika [[Rietumromas impērija]]s un [[Austrumromas impērija]]s (Bizantijas) atdalīšanās. 410. gadā [[vestgoti]] [[Alariks|Alarika]] vadībā ieņēma Romu, bet 455. gadā [[vandaļi]] otrreiz ieņēma un izpostīja Romu, no kurienes radies [[vandalisms|vandalisma]] apzīmējums. 880. gadā [[Kārlis Lielais]] Romā, [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]] kronēja sevi par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru. 836. gadā [[musulmaņi]] izlaupa Svētā Pētera katedrāli, bet 1000. gadā Romu izlaupīja [[vikingi]]. 12. gadsimtā nodibinājās Romas [[komūna]]. 1303. gadā nodibināja Romas Universitāti, bet 1309. gadā [[Romas pāvests]] [[Klements V]] pārcēla savu rezidenci uz [[Aviņona|Aviņonu]]. 1347. gadā [[Kola di Rienco]] pārņēma varu Romā, bet 1377. gadā pāvests [[Gregors XI]] atgriezās Romā. No 1420.-1519. gadam Roma kļuva par Itālijas [[renesanse]]s centru. Tika uzcelta jaunā Svētā Pētera katedrāle un [[Siksta kapella]]. 1527. gadā [[Landsknehts|landsknehti]] ieņēma Romu. 1638.–1667. gadi bija [[baroks|baroka]] laiks. Romā darbojās [[Bernīni]] un [[Boromīni]]. Romā bija 120 000 iedzīvotāju. [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-310-0880-38, Italien, Rom, Tiger I vor Vittoriano.jpg|thumbnail|200px|Vācu karaspēka vienības Romas centrā 1943. gadā]] 1798.–1799. gadā un 1800.–1814. gadā Roma atradās [[Francija|franču]] okupācijā. 1848.–1849. gados pastāvēja [[Romas Republika (1849–1850)|Romas Republika]] [[Mazīni]] un [[Garibaldi]] vadībā. 1870. gadā Romā ienāca [[Itālija|itāļu]] karaspēks. 1922. gada oktobrī notika [[Musolīni]] vadītais [[maršs uz Romu]], pēc kura Itālijā varu ieguva [[fašisms|fašisti]]. 1929. gadā [[Laterāna pils|Laterāna pilī]] tika noslēgts [[Laterāna pakts]]. 1943. gadā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] bombardēja Romu. 1978. gadā [[Sarkanās brigādes]] Romā nolaupīja, bet pēc tam nogalināja Itālijas premjerministru [[Aldo Moro]], 1981. gadā [[Turcija|turku]] [[terorisms|terorists]] [[Mehmeds Ali Agdža]] veica atentātu pret pāvestu [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]]. 1960. gadā Romā notika vasaras [[olimpiskās spēles]], bet 1990. gadā [[Pasaules čempionāts futbolā]]. == Ģeogrāfija == Roma atrodas [[Tibra]]s upes krastos [[Itālija]]s centrālās daļas rietumos, aptuveni 24&nbsp;km no [[Tirēnu jūra]]s, kur atradās senā ostas pilsēta [[Ostija]]. Roma ir uzcelta piekrastes zemienē, kuras augsni veido vulkāniskie ieži un māls. Šī zemiene austrumos robežojas ar [[Apenīni|Apenīnu]] kalniem. Dienvidaustrumos Romu ieskauj [[Albani pakalni]] (''Colli Albani''), austrumos — [[Prenestīni pakalni]] (''Monti Prenestini''), ziemeļaustrumos — [[Sabīni pakalni]], bet ziemeļrietumos — [[Sabatīni pakalni]] (''Monti Sabatini''). Pilsētas ziemeļu nomalē Tibrā ietek [[Anjēne]]s upe. Tibra plūst uz dienvidiem caur ieleju, kuras vidējais platums ir aptuveni 120 metri. Tādējādi gadsimtiem ilgā laika periodā ir attīstījusies salīdzinoši vienkārša tiltu būvniecība. Upe nekad nav bijusi nozīmīgs traucēklis pilsētas attīstībai, vēl jo vairāk tāpēc, ka upes vidū atrodas [[Tiberinas sala]] (''Isola Tiberina''), kas kalpojusi kā dabiska upes šķērsošanas vieta. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Roma municipi locator map with numbers.svg|thumbnail|200px|Romas administratīvās vienības]] Roma ir sadalīta 15 administratīvās vienības, kuras itāliski sauc par ''municipi''. Tās tika izveidotas [[1972]]. gadā. Nav īpašu nosaukumu katrai administratīvajai vienībai. Tās itāliski tiek sauktas par ''Municipio I'', ''Municipio II'', ''Municipio III'' un tā tālāk. Ikdienā iedzīvotāji izmanto vēsturiskos pilsētas daļu nosaukumus, kā ''[[Monti]]'', ''[[Trevi]]'', ''[[Colonna]]'', ''[[Campo Marzio]]'' un tā tālāk. == Ievērojamākās vietas == Roma ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu laiku arhitektūras pieminekļiem. Būtiskākie no tiem saistās ar Senās Romas un [[baroks|baroka]] attīstību. Daži no tiem: * apmēram 900 baznīcu (no tām 25 [[bazilika]]s) * ''[[Circus Maximus]]'' — antīkais [[cirks]] * ''[[Forum Romanum]]'' — antīkās Romas centrs ar daudzām romiešu celtņu drupām * [[Kolizejs]] — Romas [[amfiteātris]] * [[Panteons (Roma)|Panteons]] — romiešu templis, pārbūvēts par baznīcu * [[Romas katakombas]] — seno kristiešu pazemes kapenes * [[Trevi strūklaka]] (''Fontana di Trevi'') — ievērojamākā Romas strūklaka * vairākas seno romiešu [[triumfa arka]]s == Arhitektūra == Vairākstāvu īres nami Romā aizņēma veselus kvartālus. Līdzīgus namus mēs varam arī redzēt mūsdienās. Vietām pat bija redzami 5 līdz 7 metrus augsti īres nami. Tiesa gan, tie nebija paši labākie mājokļi. Šajās ēkās bija redzami paša zemākā slāņa romieši. Visapkārt valdīja netīrība, troksnis, viss nelabi oda, jo šie nami nebija pieslēgti kanalizācijai. [[Attēls:Colosseo 2020.jpg|thumbnail|200px|Kolizejs]] Mūsu ēras 75.—80. gadā celtā [[Kolizejs|Kolizeja]] augstums sasniedza 49 metrus. Šīs ēkas centrālo daļu aizņēma arēna, kuras grīda bija paceļama un nolaižama. Šeit notika [[gladiators|gladiatoru cīņas]] un dažādi citi pasākumi. Ļoti daudz ūdens patērēja romiešu pirtis, tāpēc Romā tika ieviesti pazemes un virszemes ūdensvadi. Šo sistēmu izmanto arī mūsdienās. Romā bija aptuveni 13 šādu sistēmu. Bez ūdensvadiem Romā arī atradās neskaitāmi daudzas strūklakas un citas ūdenskrātuves. Senie romieši bija ļoti iecienījuši [[termas]]. Tās atvēra pēcpusdienā, un to izziņoja ar zvanu, kuru dzirdēja visā pilsētā. Dažas no šīm termām bija milzīgas. Tās varēja uzņemt līdz pat 3000 apmeklētāju. Tajās atradās siltā un aukstā ūdens baseini, sporta telpas, pirtis ar silto ūdeni, bibliotēka un lasītava u.c. Romiešu ģimenē jeb ''famīlijā'' visa vara piederēja tēvam. Kad bērns piedzima, tēvs varēja izlemt viņa likteni. To varēja pieņemt vai arī izlikt. Visbiežāk izlikšanas gadījumā bērns mira. Dēli nedrīkstēja pirkt zemi bez tēva atļaujas. Dēli, viņu sievas ar bērniem dzīvoja vienā mājā ar ģimenes galvu. Ļoti tika godināti senči. Goda istabā atradās senču krūšutēli un portreti. 2. gadsimtā p.m.ē parādījās liels daudzums vidēja lieluma muižu. [[Muiža]] bija samērā grezna savrupmāja, kurā vasarās dzīvoja muižas īpašnieks, jo pilsētā bija neciešami karsts. Aiz kunga mājās atradās arī virtuve, pirts un kūts. Tālāk saimnieciskās telpas, piemēram, dzirnavas. Muižās arī audzēja labību, olīves, vīnogulājus u.c. Vēl dārzos auga ābeles, bumbieres, vīģes un citi augļu koki. Kūtīs galvenokārt atradās zirgi, govis, aitas un vistas. Muižu pārvaldīja pārvaldnieks, kuram bija jāseko līdzi vergu darbam un kārtībai muižā. Visbiežāk arī viņš bija vergs. Muižā izaudzētos produktus veda pārdot uz Romu. ==Universitātes== *[[Kūsas Nikolaja universitāte]] == Sports == [[Attēls:Stadio Olimpico e Stadio dei Marmi.jpg|thumbnail|200px|''Stadio Olimpico'']] Romā ir notikušas [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Tāpat kā visā [[Itālija|Itālijā]], Romā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gada]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālspēles ir norisinājušās Romā. Pilsētas labākajā stadionā ''[[Stadio Olimpico]]'' mājas spēles aizvada divi Itālijas augstākās futbola līgas ''[[Itālijas futbola A sērija|Serie A]]'' futbola klubi "[[Romas "Lazio"|Lazio]]" un "[[AS Roma|Roma]]". Šo divu klubu derbijs ir kļuvis par Romas ikgadējo sporta centrālo notikumu. Augstā cieņā ir tie futbolisti, kuri ir dzimuši Romā un spēlē šajos divos klubos, piemēram, [[Frančesko Toti]] un [[Daniels De Rosi]]. Plašs skatītāju loks ir arī [[regbijs|regbijā]]. [[Itālijas regbija izlase]] mājas spēlēs aizvada ''[[Stadio Flaminio]]'' stadionā. Labākās Romas regbija komandas ir ''[[Unione Rugby Capitolina]]'', ''[[Rugby Roma]]'' un ''[[S.S. Lazio (regbijs)|S.S. Lazio]]''. Katru gadu [[maijs|maijā]] Romā, ''[[Foro Italico]]'' kortos, notiek viens no deviņiem [[ATP World Tour Masters 1000|''ATP Masters Series'']] [[teniss|tenisa]] turnīriem. Romā ir populāri arī citi sporta veidi. [[Basketbols|Basketbolā]] labākā komanda ir [[Pallacanestro Virtus Roma|''Virtus Roma'']]. == Cilvēki == Romā ir dzimuši tādi pazīstami cilvēki kā: {| |width=450 valign=top| * [[Svētā Agnese]] (''Sancta Agnes''; ap 250 — ap 304) — mocekle; * [[Džūlio Andreoti]] (1919—2013) — politiķis; * [[Gijoms Apolinērs]] (1880—1918) — dzejnieks; * [[Dario Ardžento]] (1940) — kinorežisors; * [[Cecīlija Bartoli]] (''Cecilia Bartoli''; 1966) — operdziedātāja; * [[Lukrēcija Bordža]] (1480—1519) — augstmane; * [[Cezāre Bordžija]] (''Cesare Borgia''; 1475—1507) — augstmanis; * [[Jūlijs Cēzars]] (100. p.m.ē.—44. p.m.ē.) — imperators; * [[Tonino Delli Kolli]] (''Tonino Delli Colli''; 1923—2005) — kinooperators; * [[Artemīzija Džentileski]] (''Artemisia Gentileschi''; 1593—1653) — gleznotājs; * [[Domiciāns]] (51—96) — imperators; * [[Juliuss Evola]] (1898—1974) — filozofs; * [[Enriko Fermi]] (1901—1954) — fiziķis; * [[Gregors I]] (ap 540—604) — pāvests; * [[Honorijs III]] (1148—1227) — pāvests; * [[Huans Karloss I]] (1975-) — karalis; * [[Džulio Kačīni]] (''Giulio Caccini''; ap 1545—1618) — komponists; * [[Katons Jaunākais]] (''Marcus Porcius Cato Uticencis''; 95 p.m.ē.—46 p.m.ē.) — politiķis; |width=450 valign=top| * [[Klements I]] (ap 50. — 97., 99. vai 101.) — pāvests; * [[Mucio Klementi]] (1752—1832) — komponists; * [[Maikls Kolinss]] (1930—2021) — astronauts; * [[Serdžo Leone]] (1929—1989) — kinorežisors; * [[Sofija Lorena]] (1934) — aktrise; * [[Anna Manjāni]] (''Anna Magnani''; 1908—1973) — aktrise; * [[Marks Aurēlijs]] (121—180) — imperators; * [[Franko Modiljāni]] (''Franco Modigliani''; 1918—2003) — ekonomists; * [[Federika Mogerīni]] (''Federica Mogherini''; 1973) — itāliešu politiķe; * [[Alberto Moravia]] (''Alberto Moravia''; 1907—1990) — rakstnieks; * [[Noemi]] — popmūzikas dziedātāja (1982); * [[Džakopo Peri]] (''Jacopo Peri''; 1561—1633) — komponists; * [[Pijs XII]] (1876—1958) — pāvests; * [[Džakomo della Porta]] (''Giacomo della Porta''; 1533—1602) — arhitekts; * [[Kola di Rienco]] (''Cola di Rienzo''; 1313—1354) — politiķis; * [[Roberto Rosellīni]] (1906—1977) — kinorežisors ; * [[Frančesko Toti]] (1976) — futbolists; * [[Lorenco Valla]] (''Lorenzo Valla''; 1406—1457) — filozofs; * [[Monika Viti]] (1931—2022) — aktrise; * [[Džons Voterhauss]] (''John Waterhouse''; 1849—1917) — gleznotājs; * [[Fransuā Žerārs]] (''François Gérard''; 1770—1837) — gleznotājs. |} == Sadraudzības pilsētas == {| |width=250 valign=top| * {{flaga|Bolīvija}} [[Ačakači]], [[Bolīvija]] * {{flaga|Alžīrija}} [[Alžīra]], [[Alžīrija]] * {{flaga|Serbija}} [[Belgrada]], [[Serbija]] * {{flaga|Brazīlija}} [[Brazilja]], [[Brazīlija]] * {{flaga|Ēģipte}} [[Kaira]], [[Ēģipte]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |width=250 valign=top| * {{flaga|Spānija}} [[Madride]], [[Spānija]] * {{flaga|Spānija}} [[Marvelja]], [[Spānija]] * {{flaga|Kanāda}} [[Monreāla]], [[Kanāda]] * {{flaga|Pakistāna}} [[Multāna]], [[Pakistāna]] * {{flaga|ASV}} [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Francija}} [[Parīze]], [[Francija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] |width=250 valign=top| * {{flaga|Bulgārija}} [[Plovdiva]], [[Bulgārija]] * {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Seula]], [[Dienvidkoreja]] * {{flaga|Austrālija}} [[Sidneja]], [[Austrālija]] * {{flaga|Albānija}} [[Tirāna]], [[Albānija]] * {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], [[Japāna]] * {{flaga|Beļģija}} [[Tongerena]], [[Beļģija]] * {{flaga|Tunisija}} [[Tunisa]], [[Tunisija]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://travel.nationalgeographic.com/travel/city-guides/rome-italy/ Rome] National Geographic — Travel and Cultures * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100326090746/http://geography.howstuffworks.com/europe/geography-of-rome-italy.htm Geography of Rome] How Stuff Works — Geography {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{Itālijas pilsētas}} {{Lacio pilsētas}} {{Romas Galvaspilsētas metropoles pilsētas}} {{Itālija UNESCO}} {{Vatikāns UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Roma| ]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vatikānā]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] 5u5zreutlitbvf74owvxnpfag5izcya 10 2753 4538954 4531725 2026-10-23T13:04:04Z Biafra 13794 plānota vikitikšanās! 4538954 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2026. gada 28. oktobrī|28. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] <!-- ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} --> <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2026|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] f3z8e93pn2fgeu5flo7xg4uog1y13lh 0 7691 4539237 4307173 2026-10-24T09:21:21Z Pirags 3757 /* Ordeņa tradīcijas */ 4539237 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ihs-sj-w.jpg|right]] '''Jēzus Sadraudzība''', arī '''Jēzus biedrība''' ({{val|la|Societas Jesu}}, saīsinājums ''SJ''), jeb '''Jezuītu ordenis''' ir [[Romas Katoļu Baznīca]]s regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domu biedru grupas [[Ignācijs no Lojolas|Ignācija no Lojolas]] vadībā. Ordeņa moto: "Viss lielākam Dieva godam" (''Omnia ad maiorem Dei gloriam'', saīsinājums: ''OAMDG''). == Ordeņa tradīcijas == Kanoniski ordeni apstiprināja 1540. gada 27. septembrī [[Romas pāvests]] [[Pāvils III]] (''Paulus III'') ar ''[[Bulla (reliģija)|bullu]]'' "Regiminis militantis ecclesiae". Pēc struktūras ''Jēzus biedrība'' tomēr ir ar vērā ņemamām atšķirībām, kuras noteica ordeņa darbības raksturs. Organizācija ir nevis [[Mūks|mūku]] ordenis, bet regulāro klēriķu apvienība (''societas clericorum regularum''). Tāpēc biedrības biedri nevalkā speciālus mūku tērpus (''habitus''), bet ģērbjas vienkāršā garīdznieka tērpā ([[sutana]], apmetnis vai mētelis, [[birete]]). Lūgšanas jezuīti lasa nevis korī, bet individuāli, ordeņa biedriem nav kopēju, visiem saistošas [[gavēšana|gavēņu]] un grēku nožēlas prakses. Ordenis veidots kā misionāru apvienība, līdz ar to biedrības biedri ilgstoši neuzturas vienā vietā un parasti neuzņemas draudzes vadību. Tāpēc biedrībai nav [[klosteris|klosteru]], bet gan mājas, rezidences, kolēģijas, universitātes, un jezuītam jābūt gatavam dzīves un darbības vietu nekavējoties mainīt. No citām reliģiskajām apvienībām Jēzus biedrību atšķir īpašais, ceturtais svētsolījums (bez paklausības, nabadzības un šķīstības solījumiem, kas tiek doti visos katoļu ordeņos), kas paredz nododot sevi pilnīgā pāvesta rīcībā. Ordeņa locekļi nav tiesīgi ieņemt augstus amatus nedz Baznīcas institūcijā, nedz arī sekulārajās sfērās. Biedrības uzbūve, tās centralizētā vara un biedru mobilitāte, kā arī izteikti internacionālais sastāvs un elastība jaunu darbības sfēru apguvē (sevišķi svarīga ir Jēzus biedrības darbība izglītības un zinātnes jomā) ir iezīmes, kas izceļ ''Societas Jesu'' uz pārējo reliģisko organizāciju fona. Turklāt, lai sekmētu ordeņa iespējas bez šķēršļiem pildīt iecerētos uzdevumus, biedrība saņēma pāvesta privilēģijas, kas deva pilnīgu neatkarību no visiem vietējiem laicīgajiem un garīgajiem vadītājiem. Ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas miršanas brīdī 1556. gadā ordenī pavisam bija apmēram 1000 jezuītu. 1773. gada 23. jūlijā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] (''Clemento XIV''), politisku motīvu, īpaši [[Spānija]]s galma izdarītā spiediena, ietekmē izdeva ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa aizliegšanu. Uz šo laiku tā bija izaugusi no 10 domubiedriem tās dibināšanas sākumā līdz 23 000 brāļiem. Atšķirībā no citām pāvesta bullām, kas stājas spēkā no to pasludināšanas brīža, šis dokuments bija saistošs tikai pēc nolasīšanas katrā atsevišķā rezidencē un tikai tās teritorijā. Līdz ar to bija iespējama situācija, kad dažās valstīs jezuīti varēja darbību turpināt. Piemēram, pāvesta ''breves'' izsludināšanu savā valstī noliedza [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[imperators|imperatore]] [[Katrīna II]] un līdzīgi rīkojās, piemēram, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] [[karalis]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]]. ''Jēzus biedrību'' atjaunoja pāvests [[Pijs VII (pāvests)|Pijs VII]] (''Pius VII'') 1814. gada 7. augustā un tā turpina savu darbību līdz mūsu dienām. Savu vislielāko pieaugumu ordenis piedzīvoja 1964. gadā, kad tā locekļu skaits sasniedza gandrīz 36 000. Šodien visā pasaulē ir aptuveni 20 000 jezuītu. Atšķirībā no uz kontemplatīvo dzīvi orientētajiem katoļu garīgajiem ordeņiem, Jēzus biedrības specifika ir izteikta atvērtība sekulārās dzīves procesiem, aktīva sadarbība ar ārpus reliģiskās apvienības stāvošām personām. === Ordeņa struktūra === [[Attēls:Chiesa gesu facade.jpg|thumb|200px|Jezuītu sv. Jēzus vārda baznīca Romā (''Chiesa del Sacro Nome di Gesù'')]] Ordeni vada '''[[ģenerālpriekšnieks]]''' (vēlēta amatpersona) ar sēdekli Romā, un kura pienākumus (šobrīd Adolfo Nikolass, iepriekš Austrumāzijas un Okeānijas Jezuītu konferences prezidents, ievēlēts 2008. gada 12. janvārī). Hierarhijas rangā nākamie ir '''asistenti''', kas ir atbildīgi par noteiktiem pasaules apgabaliem un darba jomām. Svarīgākos visu ordeni skarošos jautājumus lemj '''Ģenerālsapulce''', kuru veido '''provinciāli''' (provinču vadītāji) un no katras provinces ievēlēti delegāti. Sadraudzības vēsturē ir bijušas 35 šādas ģenerālsapulces. Saskaņā ar iekšējo reglamentu, katram ''provinciālim'' vismaz reizi mēnesī jāapspriežas ar četriem vai pieciem padomdevējiem, sauktiem par "konsultantiem". Ik pēc četriem gadiem notiek provinču krongregācijas. Ordeni veido 10 asistences, kurās apvienotas 92 provinces un 13 atkarīgie reģioni 127 valstīs. Centrāleiropas asistenci (ECE) veido 5 provinces: Lietuva-Latvija, Vācija, Austrija, Šveice un Ungārija. Ordeņa brāļi nedzīvo pastāvīgi vienā vietā, bet gan atkarībā no saviem uzdevumiem ordeņa kopienās un mītnēs, kur katrā ir savs vecākais. === Ordeņa misija === Galvenais Jēzus biedrības uzdevums ir misijas darbs, tāpēc tā ir misionāru biedrība un no šīs funkcijas izriet arī ordeņa strikti centralizētā sistēma, struktūra — nav klosteru, bet ir rezidences, kolēģijas, misijas, — u.t.t. Otrs, tikpat svarīgs jezuītu darbības virziens, kas cieši saistīts ar pirmo, bija izglītība, zinību izplatīšana. Tika izstrādāti arī biedrības izglītības sistēmas organizācijas pamatprincipi un metodes. Pēc savas dibināšanas līdz pat mūsdienām ordenis kļuva par lielāko mācību organizāciju, jo divas trešdaļas no ordeņa iestādēm bija skolas un četras piektdaļas no tās locekļiem — studenti un pasniedzēji. Kur vien parādījās jezuīti, viņi dibināja skolas un koledžas, jo ticēja, ka katolicisma dzīvotspēju var nodrošināt tikai lasīt un rakstīt protoši cilvēki. Tā rezultātā radās, piemēram, Viļņas Universitāte 1579. gadā. Līdz ar to gandrīz vai no ordeņa dibināšanas laikiem pastāv nerakstīts likums, ka nav iespējams iestāties ordenī, ja kandidātam nav kā minimums vismaz maģistra grāda kādā zinātnē. 1539. gada statūtos darbība izglītības iestādēs vēl nav minēta. Taču Mesinas pilsētas dome piedāvāja ordenim ierīkot kolēģiju municipālajā universitātē ar noteikumu, ka biedrības ģenerālis uzņemas pastāvīgi aizvietot četru profesoru katedras. Jaunā augstskolā profesori jezuīti sāka strādāt 1548. gadā. Ap 1554. gadu šīs mācību iestādes popularitāte, pateicoties pasniedzēju augstajam zināšanu līmenim, bija pieaugusi straujāk, nekā kāds to būtu gaidījis, un ordeņa vadītājam Lojolam nācās iekļaut apmācības procesu ordeņa darbības pamatuzdevumos. Kopš tā laika visur, kur parādījās jezuīti, tika dibinātas skolas. Kā spiests atzīt viens no ordeņa kritizētājiem Latvijā Dr. Theol., R.E. Feldmanis: "Eiropas zemēs viņi bija skolu dibinātāji, audzināšanas iestāžu pārzinātāji, jaunatnes satvērēji, jaunatnes audzinātāji, pārliecinātāji ticībā, grāmatu iespiedēji." [https://web.archive.org/web/20080416195505/http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_latbazvesture/web_feld_latbaznvesture_7lk_05_polulaiki.htm citēts no] == Sv. Ignācija no Lojolas garīgie vingrinājumi == Savu lūgšanu-meditāciju sistēmu Lojola izveidoja laikā ap 1522.-1526. gadiem, piedāvājot trīs lūgšanas metodes: * Pirmajai nedēļai atvēlētās meditācijas ir sagatavotas pēc metodes, kura balstās uz trijām spējām: atmiņu, intelektu un gribu. Atmiņa nepieciešama, lai būtu iespējams atcerēties iepriekš izvēlēto meditācijas objektu. Intelekts, lai tiktu saprastas pamācības, kuras rodas no apdomāšanas. Griba ir nepieciešama, vēloties izdarīt secinājumus, lēmumus un apņemoties atbilstoši rīkoties. Tā tiek veicināta pārmaiņu sākšana savā dzīvē. * Garīgajos vingrinājumos kontemplācijas jēdzienam piešķirtā nozīme atšķiras no līdz tam bijušās tradicionālās nozīmes. Aplūkojami konkrēti fantāzijas objekti: Evaņģēlijā darbojošās personas ir iedomājamas tā, it kā tās eksistētu tagadnē; tiek jautāts, ko viņi saka, apdomājami viņu vārdi kā arī darbība, uz kuru cenšas atbildēt. Šī otrajai nedēļai atvēlētā metode pilnveido gribas aktu pamatotu ar lūgšanu. * Trešā lūgšanas metode Garīgajos vingrinājumos raksturojama kā piecu sajūtu pielietošana. Piecas sajūtas viena pēc otras tiek ņemtas palīgā iepazīstot garīgo meditācijas objektu. Šī metode atvēlēta iesācējiem, lai iepazītos ar kontemplācijas tradicionālo nozīmi, kā arī jau pieredzējušiem lūdzējiem garīgo sajūtu pilnveidošanai. Vēlāk jezuīti sliecās sakoncentrēt garīgos vingrinājumus diskursīvās lūgšanas metodē. 1574. gadā jezuītu ģenerālis Everards Merkurians izdeva nolikumu Jēzus Sadraudzības Spānijas provinces locekļiem, ar kuru aizliedza piecu sajūtu izmantošanu lūgšanā. Aizliegums vēlreiz tika atkārtots 1578. gadā. Tā pietiekami lielas Jēzus Sadraudzības daļas garīgā dzīve tika aprobežota līdz vienīgajam lūgšanas veidam: diskursīvajai meditācijai, pamatotai uz trijām personas spējām. Šī īpaši intelektuālā rakstura meditācija XVIII-XIX gs. jezuītu ordenī kļuva aizvien nozīmīgāka. 20. gadsimta otrajā pusē jezuīti atgriezās pie individuālas vingrinājumu pasniegšanas pēc Ignācija ieteikumiem, kur kontemplācijas ar sajūtu izmantošanu ieņem centrālu vietu. Ignācijs Lojola centās izveidot garīgo audzināšanu saglabājot intelektuālo, taču reizē arī dziļi reloģiozo Renesanses garu, kura būtu kā pretinde jaunajam uz individualitāti un merkantīlismu tendētajam reformācijas pasaules skatījumam. Tāpat viņš centās pilnveidot kontemplatīvās lūgšanas formu, atbilstoši tā laikmeta vajadzībām. Garīgie vingrinājumi tika domāti tam, lai izaudzinātu kontemplatīvu personu, kura būtu sagatavojusies darbībai. == Jezuītu ordeņa vēsture == === Rietumeiropā === Daudz vēlākos laikos dibinātās kongregācijas pārņēma ''Jēzus Sadraudzības'' statūtus, tāpat arī jezuītu mācīto, kā arī praktizēto garīgumu. Vēlāk radušies klosteri pārņēma arī visus ierobežojumus, kurus nenoteica Ignacijs Lojola, bet viņa tuvākie sekotāji. === Centrālajā un Austrumeiropā === === Jaunajā pasaulē === Jezuīti, ierodoties [[Amerika|Amerikā]], izcēlās dažādās kontinenta vietās, galvenokārt kopā ar pārceļotājiem un kolonizētājiem no [[Francija]]s. 1566. gadā trīs jezuīti apmeklēja [[Florida]]s ziemeļu daļu, lai sagatavotos darbam ar ''timukua'' cilts indiāņiem. Savukārt, tēvs Endrjū Vaits 1634. gadā ieradās svētā Klementa salā [[Potomaka]]s upē ([[Mērilenda]]). 1625. gadā pirmie misionāri, lielākoties, jezuīti, sasniedza arī kontinenta ziemeļu daļu, tai skaitā arī mūsdienu [[Kanāda]]s teritoriju. Misionāri, kas ieradās Ziemeļamerikā, bieži vien izcēlās Kanādas krastos un devās dienvidu un rietumu virzienā. Daudzi no viņiem, pārvietojoties pa [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upi, sasniedza [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. 1769. gadā jezuītu izveidoto [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijas]] spāņu misiju var uzskatīt par pirmo organizēto katoļu misiju pašreizējā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā. 1989. gadā [[Salvadora]]s armijas vienība ''Alcatl'', kas bija apmācīta ASV, Džordžijas štatā, [[Sansalvadora|San Salvadorā]] ''Centrālamerikas Universitātē'' noslepkavoja sešus ievērojamus jezuītus. [[Arhibīskaps]] Romero tika nogalināts mises laikā. ([https://web.archive.org/web/20080501075213/http://tautiskums.blogs.lv/raksts/12647/Maksla-patiesiba-un-politika-gada-Nobela-premijas-laureata-lekcija/ citēts no]) == Jezuīti un kontrreformācija == Kontrreformācijas laikā jezuīti parādās kā ietekmīgs, redzams spēks gan politikā, gan kultūrā, bet to darbību nav iespējams vērtēt šauri viennozīmīgi: jezuītu attiecības ar sabiedrību veidojās katrreiz citādi, atkarībā no vietas un laika. Savdabīgās attiecībās jezuītu misionāru konfrontācija ar protestantismu veidojās attālajos reģionos Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Arī Eiropā jautājums nebūt nav tik vienkāršs (piemēram, jezuītu attiecības ar [[Krievijas Impērija|Krievijas]] cara valdības diktētajām nostādnēm, kas bija izteikti sarežģītas). Autoritatīvais mākslas vēsturnieks Džefrijs Čips Smits (''Smith'') atsakās lietot “kontrreformācijas” jēdzienu saistībā ar jezuītiem pat Vācijā, — zemē, kur, liktos, šāds attiecību noformējums ir absolūti neizbēgams. Vēsturnieks parāda, ka, protams, bija atsevišķi pasākumi, ko [[Vācija]]s teritorijā jezuīti vērsa pret [[protestanti]]em, taču uzsver, ka ordeņa galvenie darbības principi nav reducējami uz protestantisma apkarošanu, norādīdams uz neskaitāmām citām aktivitātēm (izglītības, pastorālās aprūpes, valodniecības, zinātnes, teātra, mūzikas un citās jomās), kur abu konfesiju ceļi nekrustojās. Tāpat Gevins Aleksandrs Beilijs (''Bailey''), cenšoties rast atbildes tam, cik liela ir ''Jēzus biedrības'' loma un interese konfesionālajos ķīviņos, akcentē faktu, ka jezuītu pasūtītie un veidotie tēlotājas mākslas darbi (sevišķi monumentālā glezniecība) neatspoguļo tik daudz pretestību protestantu reformācijai, cik vēlmi redzēt atjaunotu, spēcīgu un plaukstošu katoļu Baznīcu un Renesanses vērtību tālāku attīstību. Tāpēc, meklējot iespējami korektāko apzīmējumu, kas raksturotu šo pasaules uzskatu sadursmi un ietvertu visplašāko Latvijas teritorijā sastopamo parādību spektru, mākslas vēsturniece Ogle K. domā, ka visatbilstošākais ir jēdziens “rekatolizācija”. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) == Jezuīti un māksla == Tāpat kā citos savas apustuliskās darbības aspektos, arī mākslā jezuīti meklēja veidus, kā iespējami ietekmīgāk uzrunāt vietējo sabiedrību, rūpīgi apsverot un izstrādājot arī savus estētikas principus, kas galvenokārt bija centrēti uz katolicisma popularitātes vairošanu un Baznīcas prestiža celšanu. Rezultātā radās visos sīkumos pārdomāta, ļoti iedarbīga programma, kas ļauj atpazīt ordeņa darbības lokā tapušus mākslas darbus kā ordenim tipiskus. Gan teorētiķu spriedumos, gan praksē tika apstiprināts jezuītu nolūks caur ārēji redzamu, spēcīgi aizkustinošu tēlu ietekmi transformēt mākslas darba uztvērēja redzēto padziļinātos garīgos ieskatos. Vēršoties pie auditorijas, jezuīti centās aktivizēt mākslas darba uztvērēja atmiņas, iztēles, līdzpārdzīvojuma spējas, kas ideālā gadījumā vedinātu indivīdu iesaistīties cīņā par dvēseles glābšanu. Jezuītu skatījumā jebkura mākslas objektam bija jāiedarbojas, stimulējot ne tikai cilvēka emocionālo pieredzi, bet jācenšas ietiekties tā dziļākajos esamības slāņos, tāpēc mākslai kopumā ordeņa kalpošanā ir liela loma. Kā vienu no raksturīgākajām parādībām ordeņa materiālās kultūras laukā nepieciešams izcelt viņu mākslas formālās puses neviendabību. Tam par iemeslu ir vairāki apstākļi: * pirmkārt, to veicināja ārpus biedrības esošie mākslinieki, (gadījumos, kad tādi tika pieaicināti), ar savu izglītību, pieredzi un idejām; * otrkārt, ordeņa locekļu elastībai attieksmē pret apstākļiem, kādos tie darbojās: jezuīti, lai arī bija neiecietīgi pret pagānu reliģiskajām praksēm, tomēr ar lielu pietāti attiecās pret vietējo kultūrvidi, spējot iekļauties visdažādākajās situācijās un radot pārsteidzoši atjautīgus risinājumus; * treškārt, jezuītu mākslas formālo daudzveidību lielā mērā noteikusi spēja reaģēt uz laikmetā dominējošām stilistiskajām tendencēm. Ordeņa mākslu pieņemts apriori saistīt ar baroku, tomēr, kā atklāj padziļinātas šī mantojuma studijas, jezuīti izcēlušies ar spēju radoši iedzīvoties ļoti atšķirīgu laikmetu stilistiskajās prasībās. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) Piemēram skat. arī [[Manierisms]] == Jezuīti Latvijā == [[Attēls:Sv Jekaba baznica 19gs.jpg|thumb|300px|Gotikas stilā celtā Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle (celta 13. gadsimtā), pie kuras darbojās pirmais jezuītu garīgais seminārs Latvijā (1583—1621).]] [[Attēls:Jezuītu ordeņa Lietuvas province.jpg|thumb|300px|19. gadsimta sākumā Kurzeme un Latgale atradās Jezuītu ordeņa Lietuvas provincē (''Province de Lithuanie'', 1826).]] [[Attēls:Catechismus Catholicorum 1585.jpg|thumb|Latviski tulkotā P. Kanīzija "Catechismus Catholicorum. Īsā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem" (1585)]] Jezuītu darbības iesākumi Latvijā sākās līdz ar [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām un Latvijas teritorijas iekļaušanu [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī. Savulaik Jēzus biedrības darbība skāra visu [[Latvija]]s teritoriju — viņi dibināja misijas, skolas, veica evaņģelizācijas un draudžu garīgās apkalpošanas darbu. Salīdzinot ar laicīgajiem priesteriem, biedrības panākumus provincē bieži nodrošināja tas, ka ordeņa locekļi nereti dziļāk un jūtīgāk spēja uztvert vietējās īpatnības, kā arī latviešu valodas zināšanas un pašaizliedzīgais darbs. Savukārt pilsētās, jo īpaši protestantiskajā [[Rīga|Rīgā]], attieksme pret šo [[kontrreformācija]]s spēku pārsvarā bija nelabvēlīga. Kopš ierašanās 1582. gadā ordeņa darbība koncentrējās ap Rīgu, vēlāk, līdz ar [[Cēsu bīskapi]]jas nodibināšanu, pieņēmās spēkā visā [[Vidzeme|Vidzemē]], bet vēlāk koncentrējās galvenokārt [[Latgale|Latgalē]] kā Polijas-Lietuvas valsts teritorijā. * [[1582]]. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] noslēgšanas [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s pirmais rektors [[Pjotrs Skarga]] un Johans Vincerijs atvēra Rīgas jezuītu skolu, kurā uz atklāšanas brīdi bija 8 audzēkņi. [[1583]]. gadā 1. martā pāvests [[Gregors XIII]] ar bullu ''Immensa Dei providentia'' apstiprināja skolas darbību ar [[Rīga]]s [[Sv. Trīsvienības kolēģija]]s nosaukumu. [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]], vienojoties ar jezuītu ģenerāli P. Klaudiju Akvavivu, piešķīra jezuītiem [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcu]]. Tad arī tika atvērts pirmais garīgais seminārs Latvijā, kas darbojās līdz [[1621]]. gadam. Ordeņa Polijas provinces vadītājs [[Džovanni Paolo Kampana]] tā paša gada 7. martā vērsās [[Rīgas rāte|Rīgas rātē]] ar lūgumu atļaut atvērt [[Universitāte|universitāti]], taču Rīgas rātes sindiks [[Gothards Velings|Velings]] noraidīja universitātes nepieciešamību, jo "tirdznieciskai pilsētai nav nepieciešama universitāte".<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 132 lpp.</ref> * [[1585]]. gadā jezuīti publicēja katehismu "Iscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems", kas ir senākā saglabājusies grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 Poļu laiki Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> * [[1587]]. gadā [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jezuītus no Rīgas padzina, ordeņa īpašumus konfiscēja. * [[1591]]. gadā ar karaļa [[Sigismunds III|Sigismunda III]] pavēli Rīgā atjaunoja jezuītu kolēģiju. Pēc piecu gadu trimdas atgriezās deviņi jezuīti: 5 tēvi un 4 brāļi. * [[1597]]. gadā jezuītu kolēģijā Rīgā mācījās ap 60 skolēnu, tika uzcelta kopmītne audzēkņiem (līdzekļus tam deva [[Livonija]]s bīskaps [[Oto Šenkings]]). * [[1606]]. gadā Rīgas kolēģijas tēvs Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') apceļoja [[Rēzeknes stārastija|Rēzeknes]] un [[Ludzas stārastija]]s un sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf P. Joannes Stribingus. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105-107 lpp.] (latīniski)</ref> * [[1614]]. gadā [[bīskaps]] [[Oto Šenkings]] [[Cēsis|Cēsīs]] nodibināja pastāvīgu jezuītu rezidenci, piešķirdams viņiem baznīcu un ierādīdams rezidences telpas. [[1619]]. gadā ordeņa Cēsu rezidencē tika atvērta ģimnāzija. Šī mācību iestāde, kurā pirmo reizi izglītību varēja gūt arī zemnieku bērni, un mācības bija bez maksas, darbojās līdz zviedri iekaroja Cēsis. * [[1621]]. gadā [[Zviedrija]]s [[karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]] izveidoja [[Zviedru Vidzeme]]s provinci ar [[luterisms|luterismu]] kā valsts atbalstītu konfesiju. Tika slēgta jezuītu kolēģija Rīgā, kurā bija 9 tēvi, 2 maģistri un 8 brāļi, kuri pārcēlās uz [[Jelgava]]s apkaimi u.c. provinces apvidiem. * [[1629]]. ordenis izveidoja pastāvīgu mītni [[Daugavpils|Daugavpilī]]. [[1636]]. gadā jezuītu skolā Daugavpilī (pirmā skola [[Latgale|Latgalē]]) mācījās 40 skolēnu. * [[1666]]. gadā jezuītu ordeņa mūki ierīkoja misiju [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], 1677. gadā tur nodibināja jezuītu klosteri. * [[1672]]. gadā jezuīti nodibināja savu rezidenci Jelgavā, kuras [[superiors]] bija no [[Austrija]]s ieradies jezuīts Ernests Šturms, ar misijas centriem [[Alsunga|Alsungā]] un [[Ilūkste|Ilūkstē]]. Ilūkstē uzturējās 20 jezuītu un tur darbojās arī kolēģija. Jelgavas jezuītu ģimnāzijā mācīja latviešu valodu ([[1684]]. gadā skolā jau mācījās 80 jauniešu). [[1691]]. gadā jezuīti nodibināja skolu Ilūkstē (tajā bija arī teātra mākslas klase). Galvenā nozīme bija izglītībai un ticībai, tāpēc ordenis bija atvērts arī nevāciešiem. Līdz ar to jezuītu vidū bija arī daudzi latvieši, kas darbojās kā priesteri un rakstnieki, un [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s (''Almae academia et universitas Vilnensis societis Jesu'') mācību spēki, piemēram: [[Juris Elgers]] ([[1585]].-[[1672]].), [[Ignats Rodļevskis]] ([[1714]].-[[1755]].), [[Juris Spuņģens]] ([[1692]].-[[1733]].), [[Antons Rutkis]] ([[1704]].-[[1744]].), [[Ignats Jamaits]] ([[1745]].-[[1788]].). * [[1710]]. gadā, saskaņā ar [[Rīgas padošanās Akorda punkti]]em, katoļiem tika dota zināma ticības brīvība. Jezuītiem bija atļauts no Jelgavas braukt uz Rīgu noturēt dievkalpojumus pilsētā pie jaunā Pils tilta, diezgan plašā un ērtā šim mērķim ierādītā zālē. Pilsētas rāte aktīvi pretojās, ka tiktu celta kāda katoļu baznīca tiem atņemto baznīcu vietā, pieļāva vienīgi mazu koka kapelu kādā attālākā priekšpilsētas daļā, kur vēlāk tika ierīkoti katoļu kapi (domājams, tagadējās [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]s teritorijā). Uz pastāvīgu dzīvi katoļu priesteri varēja apmesties tikai pēc miera līguma noslēgšanas, t. i., pēc 10 gadiem kopš Rīgas ieņemšanas. * [[1723]]. gadā ordenis guva iespēju izveidot mītni Rīgā. * [[1725]]. gadā arī bija atvērta skola [[Skaistkalne]]s rezidencē. Bez tam jezuītu misionāri organizēja skolas arī draudzēs (piemēram, tēvs [[Mihails Rots]] ar [[Inflantija]]s kastelāna [[Johans Augusts Hilzens|Johana Augusta Hilzena]] palīdzību 18. gadsimta vidū dibināja viņa īpašumos draudžu skolas) un apmācīja tajās lauku iedzīvotājus. [[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|thumb|300px|[[Skaistkalne]]s baznīca (17. gadsimta vidus), no 1666. gada jezuītu baznīca.]] * [[1743]]. gadā [[Pušas muiža]]s īpašnieks [[Jānis Šadurskis]] jezuītu ordeņa vajadzībām uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo [[Pušas baznīca|Pušas baznīcu]]. * [[1753]]. gadā [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s tipogrāfija laida klajā pirmo līdz šim pazīstamo [[latvieši|latviešu]] grāmatu [[Latgale|latgaliešu]] dialektā. Tā bija 117 lappušu bieza — [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] krājums, t.s. ''Asūnes Evaņģēlijs''. Laikā no [[1772]]. līdz [[1861]]. gadam, kad [[Krievijas Impērija]]s valdība aizliedza Latgalē rakstību latīņu burtiem, katoļu garīdznieki izdeva ap simts dažādu garīga satura grāmatu un rakstu latviešu valodā (lielākoties gan dialektā). Bez tam [[Aglona]]s teoloģiskajā studijā no [[1820]]. līdz [[1864]]. gadam tika mācīta latviešu valoda kā atsevišķs priekšmets. * [[1753]]. gadā jezuītu misijas Rīgā vadītājs M. Šostakovskis saņēma rātes pavēli kopā brāļiem atstāt pilsētu, jo pēc zviedru likumiem katoļi Rīgā nedrīkstēja noturēt publiskus dievkalpojumus, atskaitot vasaras mēnešus, kad ostā ieradās poļu jūrnieki un arī tikai tad kādā no ostas mājām, pie aizklātiem logiem. Rātes locekļi katoļu kapelu aizzīmogoja. * [[1755]]. gadā jezuītu ordeņa darbība Rīgā tika aizliegta. [[Attēls:Daugavpils jezuitu baznica.jpg|thumb|300px|Baroka stilā celtā Daugavpils jezuītu baznīca (18. gadsimta vidus), vēlāk Daugavpils cietokšņa baznīca. Sagrauta Otrā pasaules kara laikā.]] * ap [[1764]]. gadu jezuītu priesteris Jans Karigers uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu „''Lexicon Lottavicum''”, kas sekojošo politisko notikumu dēļ netika izdota.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref> * [[1773]]. gadā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] izdeva bullu ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa slēgšanu, savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] šo bullu neļāva izsludināt Krievijas Impērijā, kur ordeņa kolēģijas turpināja darboties. Jezuītiem Latvijas teritorijā bija četras rezidences — Jelgavā, [[Ilūkste|Ilūkstē]], [[Skaistkalne|Skaistkalnē]] un Daugavpilī, — kuras pēc bullas pasludināšanas, izņemot pēdējo, beidza savu pastāvēšanu. Pat politiskie un reliģiskie pretinieki spiesti atzīt, ka līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] jezuītu ordeņa skolu un augstskolu absolventu izglītotības līmenis bija ievērojami augstāks, nekā citu mācību iestāžu beidzējiem.{{nepieciešama atsauce}} [[1774]]. gadā [[Katrīna II]] savā pavēlē, kurā jezuītiem bija piešķirtas dažas privilēģijas, pamatoja savu rīcību ar tieši ar to, ka tas dotu ordenim iespēju turpināt savu izglītošanas darbu. * [[1804]]. gadā ar Krievijas Impērijas ķeizara atļauju Rīgā atkal nodibināja jezuītu ordeņa rezidenci. * [[1810]]. gadā Daugavpilī jezuītu tēvs P. Koenss mazās draudzes skolas vietā atvēra plašu skolu ar 4 nodaļām — divas zēniem un divas meitenēm, kurā mācīja arī latviešu valodu. Bez tam atvēra arī skolu trūcīgiem bērniem, kuru vecākiem nebija naudas, lai maksātu par mācībām. * [[1811]]. gadā Daugavpils jezuītu kolēģiju pārcēla uz Pušas muižu.<ref>[http://www.lakuga.lv/2016/05/25/peliecu-muizys-saiminiki-cauri-godsymtim/ Pelieču muižys saiminīki cauri godsymtim]. Vadims Maksimovs. 2016. gada 25. maijā. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]]</ref> * [[1814]]. gadā pāvests ar jaunu bullu atkal atjaunoja jezuītu ordeni, tas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] vairs neatguva iepriekšējo lomu, jo jau [[1820]]. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija pavēlējis jezuītus izraidīt no Krievijas Impērijas. Ordeņa uzturētās skolas slēdza (Latgalē skolas no jauna sāka atvērt tikai pēc [[1864]]. gada, jau impērijas izglītības sistēmā). * [[1948]]. gadā Romā uzsāka darbu Vatikāna radio latviešu redakcija tēva P. Beča un kopš 1950. gada tēva S. Kučinska vadībā. * [[1997]]. gadā par [[Lietuva]]s-Latvijas jezuītu provinciālu tika iecelts tēvs Antans Saulaitis SJ. == No jezuītu ordeņa nākušie katoļu svētie == Šobrīd Jēzus Sadraudzībā ir 50 svēto un 146 svētīgo. Slavenākie no tiem ir: [[Ignācijs no Lojolas]], Francisks Havjers, Pēteris Favrs, Pēteris Kanīzijs, [[Aloīzijs Gonzaga]]. * Sv. '''Pāvils Miki''' — pirmais japānis, kuru uzņēma katoļu reliģiskā ordenī: pirmais jezuīts japānis. Arestēts Osakā 1596. gada decembrī kristiešu vajāšanu vilnī, kopā ar trim jezuītiem un sešiem franciskāņiem un 17 japāņiem (sv. Franciska terciāriem). Un kopā ar visiem tiem viņš tika pienaglots krustā pie Nagasaki. 1862. gadā pāvests Pijs IX viņu pasludināja par svēto. * Sv. '''Luijs Marija Griņjons''' no Monforas (1673—1716) — vaņģelizēja Bretaņā, Anžū, Puatjē, Normandijā un Santonžā. Pāvests Klements XI 1706. gadā nosauca viņu par “apustulisko misionāru”. Nodibināja divas kongregācijas: Marijas sadraudzību vīriešiem un Gudrības meitu kongregāciju sievietēm. == Jezuītu ordeņa kritika un kontrpropaganda == Sakarā ar ordeņa visai aktīvo darbošanos kontrreformācijas procesā, tas iedzīvojās daudzos ienaidniekos un tika pakļauts starpkonfesionālo konfliktu propagandas un kontrpropagandas vilnim, jezuītu vēstures izpētē jārēķinās, ka ir ļoti spēcīgā polarizācija attieksmē pret šo reliģisko apvienību: jezuīti tikuši zākāti gan par velniem sutanās un krāpniekiem, gan cildināti par svētajiem un ievērojamiem zinātniekiem. Lielāko tiesu ārpus ordeņa esošie autori nereti rakstījuši savus apcerējumus, nepievēršoties pirmavotu studijām, tā vietā nekritiski pieņemot jau aprobētus viedokļus. Tendenciozo skatījumu, kāds parasti nopietnām zinātniskām studijām nav raksturīgs, jezuītu historiogrāfijas pētnieki skaidro ar spēcīgi iesakņojušos mītu klātbūtni. ''Societas Jesu'' historiogrāfijā izteiktas divas tendences. Pirmkārt, paši jezuīti uztur spēkā tradīciju apkopot un izdot oriģināldokumentus (sevišķi materiālus, kas attiecas uz provinču vēsturi), un, otrkārt, ārpus biedrības stāvoši pētnieki, kas veido pārsvarā negatīvu vērtējumu par šīs organizācijas darbības dažādiem aspektiem. Tikai XX gs. nogalē parādījās arī zinātniski izsvērti un dziļi pētījumi no dažādu disciplīnu un dažādu reliģisko pārliecību pārstāvošu autoru vidus, kas spējīgi emocionāli neitrāli apieties ar Jēzus biedrības fenomenu kā jebkuru citu zinātniskas izpētes objektu, balstot savus uzskatus dokumentāri pierādāmos faktos * [https://web.archive.org/web/20091124063747/http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=431&mode=thread&order=0&thold=0 citāti no Teodora Grīzingera grāmatas "Jezuīti " (izd. St.Peterburgā ,1868.)] == Zināmākie jezuīti kultūras vēsturē == * [[Pjērs Teijārs de Šardēns]] (''Pierre Teilhard de Chardin'') (1881—1955) [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriķis]] * [[Francisks]], [[Romas pāvests]] == Literatūra == * Joachim Schmiedl. [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:0159-2011020177 ''Orden als transnationale Netzwerke der katholischen Kirche''], [[European History Online]], [[Mainca]]: [[Institute of European History]], 2011. * Jezuīti 20. gadsimtā. — Rīga, 2005. {{ISBN|9984-19-567-8}} * Svētceļnieka piezīmes. Ignācija Lojolas autobiogrāfija. — Rīga, KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS, 2002. * Boiko Mārtiņš. Jezuīti: mentalitāte un mantojums. // Kultūras Forums, 2005. gada 13.-20. maijs, Nr.18 (148) * Grosmane Elita. Jezuīti un Kurzemes tēlniecība. / Kurzemes baroka tēlniecība: 1660—1740. — Rīga: Jumava, 2002. * Kristīne Ogle. Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotjas mākslas mantojumā. — Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts: Rīga, 2008. — 274 lpp. * Мишель Леруа. Миф о иезуитах: От Беранже до Мишле. — Москва: Языки Славянской Культуры, 2001 * [https://web.archive.org/web/20030808235552/http://www.catharticles.by.ru/history/iesuity.htm О. Константэн Симон. Иезуиты в России. / "Истина и Жизнь", 1992, № 1/2-3] * Henri Lutteroth. La Russie et les jesuites de 1772 a 1820. Paris, 1843 * Tolstoi, Le Catholicisme Romain en Russie. Paris, 1863-1864 * Самарин. Ответ иезуиту отцу Мартынову. // День. 1865, № 45-52 * Морошкин. Иезуиты в России. СПб., 1867-1870 * Щебальский. Виленский унив. и иезуиты. // Наше Время, 1860, № 3 * Любович. К истории И. в литовско-русских землях в XVI в. Варшa, 1888 * Сапунов A., Заметка о Коллегии и Академии И. в Полоцке. Витебск, 1890 * Pollard A. F., The Jesuits in Poland. Oxford, 1892 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites par šo tēmu == * [http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.I.pdf Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa archīvos. II sējums. Rīga, 1941.] * [https://web.archive.org/web/20051127010409/http://www.sj.lv/ Ordeņa Latvijas provinces mājas lapa] * [http://www.sjweb.info/ Ordeņa kūrija Romā] * [https://web.archive.org/web/20080916095646/http://www.sj.lv/jezuiti/vest-l.html Jezuīti Latvijas teritorijā — hronoloģiskā tabula] * [https://web.archive.org/web/20110722161121/http://www.catholic.lv/kdi/Ign%C4%81ciskais%20gar%C4%ABgums%20KDI.htm Ignāciskais garīgums] * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf Trufanovs V., Jezuītu darbība izglītības veicināšanā Latvijas teritorijā XVI-XIX gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161154/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091122032808/http://www.catholic.lv/kdi/Gramata_Inigo.htm Dr. theol. Priede J., Ievadvārdi Ignācija Lojolas autobiogrāfijai] * [https://web.archive.org/web/20070913213756/http://www.lma.lv/index.php/article/view/130/1/18 Ogle K., Jezuītu urbānā stratēģija Latvijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20091122032744/http://www.radiovaticana.org/let/Articolo.asp?c=198930 Vatikāna radio — Īss ieskats ASV evaņģelizācijas vēsturē] * [https://web.archive.org/web/20091211054031/http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Kontemplativas%20lugsanas.doc Kontemplatīvās lūgšanas vēsture kristīgajā tradīcijā (.doc)] * [https://web.archive.org/web/20091122032337/http://www.radiovaticana.org/latvija/Articolo.asp?c=194162 Vatikāna radio — intervija ar Jēzus Sadraudzības prepozītu Adolfo Nikolasu] * [https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf Ogle K., ''Societas Jesu'' ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā (Promocijas darba kopsavilkums)] * [http://www.jesuit.ru/ Ordeņa Krievijas misijas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080823035113/http://jesuit.ru/ |date={{dat|2008|08|23||bez}} }} * [http://www.newadvent.org/cathen/14081a.htm The Society of Jesus — Katoļu enciklopēdija] {{angliski}} * [http://www.ajcunet.edu/ Association of Jesuit Colleges and Universities] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20070220205842/http://www.pagez.ru/bref/010.php Мякотин В.А. Иезуиты в России] {{krieviski}} * [http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html Иезуиты] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080530100847/http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html |date={{dat|2008|05|30||bez}} }} {{krieviski}} * [http://bse.sci-lib.com/article050819.html Значение слова "Иезуиты" в Большой Советской Энциклопедии] {{krieviski}} * [http://www.pravoslavie.ru/archiv/katolicinrus1.htm Краткий очерк истории Католической церкви в России] {{krieviski}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jezuītu ordenis| ]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] pe21g169zqh26kuwdcptybapk5sp0g2 4539242 4539237 2026-10-24T09:28:58Z Pirags 3757 /* Ordeņa struktūra */ atj 4539242 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ihs-sj-w.jpg|right]] '''Jēzus Sadraudzība''', arī '''Jēzus biedrība''' ({{val|la|Societas Jesu}}, saīsinājums ''SJ''), jeb '''Jezuītu ordenis''' ir [[Romas Katoļu Baznīca]]s regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domu biedru grupas [[Ignācijs no Lojolas|Ignācija no Lojolas]] vadībā. Ordeņa moto: "Viss lielākam Dieva godam" (''Omnia ad maiorem Dei gloriam'', saīsinājums: ''OAMDG''). == Ordeņa tradīcijas == Kanoniski ordeni apstiprināja 1540. gada 27. septembrī [[Romas pāvests]] [[Pāvils III]] (''Paulus III'') ar ''[[Bulla (reliģija)|bullu]]'' "Regiminis militantis ecclesiae". Pēc struktūras ''Jēzus biedrība'' tomēr ir ar vērā ņemamām atšķirībām, kuras noteica ordeņa darbības raksturs. Organizācija ir nevis [[Mūks|mūku]] ordenis, bet regulāro klēriķu apvienība (''societas clericorum regularum''). Tāpēc biedrības biedri nevalkā speciālus mūku tērpus (''habitus''), bet ģērbjas vienkāršā garīdznieka tērpā ([[sutana]], apmetnis vai mētelis, [[birete]]). Lūgšanas jezuīti lasa nevis korī, bet individuāli, ordeņa biedriem nav kopēju, visiem saistošas [[gavēšana|gavēņu]] un grēku nožēlas prakses. Ordenis veidots kā misionāru apvienība, līdz ar to biedrības biedri ilgstoši neuzturas vienā vietā un parasti neuzņemas draudzes vadību. Tāpēc biedrībai nav [[klosteris|klosteru]], bet gan mājas, rezidences, kolēģijas, universitātes, un jezuītam jābūt gatavam dzīves un darbības vietu nekavējoties mainīt. No citām reliģiskajām apvienībām Jēzus biedrību atšķir īpašais, ceturtais svētsolījums (bez paklausības, nabadzības un šķīstības solījumiem, kas tiek doti visos katoļu ordeņos), kas paredz nododot sevi pilnīgā pāvesta rīcībā. Ordeņa locekļi nav tiesīgi ieņemt augstus amatus nedz Baznīcas institūcijā, nedz arī sekulārajās sfērās. Biedrības uzbūve, tās centralizētā vara un biedru mobilitāte, kā arī izteikti internacionālais sastāvs un elastība jaunu darbības sfēru apguvē (sevišķi svarīga ir Jēzus biedrības darbība izglītības un zinātnes jomā) ir iezīmes, kas izceļ ''Societas Jesu'' uz pārējo reliģisko organizāciju fona. Turklāt, lai sekmētu ordeņa iespējas bez šķēršļiem pildīt iecerētos uzdevumus, biedrība saņēma pāvesta privilēģijas, kas deva pilnīgu neatkarību no visiem vietējiem laicīgajiem un garīgajiem vadītājiem. Ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas miršanas brīdī 1556. gadā ordenī pavisam bija apmēram 1000 jezuītu. 1773. gada 23. jūlijā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] (''Clemento XIV''), politisku motīvu, īpaši [[Spānija]]s galma izdarītā spiediena, ietekmē izdeva ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa aizliegšanu. Uz šo laiku tā bija izaugusi no 10 domubiedriem tās dibināšanas sākumā līdz 23 000 brāļiem. Atšķirībā no citām pāvesta bullām, kas stājas spēkā no to pasludināšanas brīža, šis dokuments bija saistošs tikai pēc nolasīšanas katrā atsevišķā rezidencē un tikai tās teritorijā. Līdz ar to bija iespējama situācija, kad dažās valstīs jezuīti varēja darbību turpināt. Piemēram, pāvesta ''breves'' izsludināšanu savā valstī noliedza [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[imperators|imperatore]] [[Katrīna II]] un līdzīgi rīkojās, piemēram, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] [[karalis]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]]. ''Jēzus biedrību'' atjaunoja pāvests [[Pijs VII (pāvests)|Pijs VII]] (''Pius VII'') 1814. gada 7. augustā un tā turpina savu darbību līdz mūsu dienām. Savu vislielāko pieaugumu ordenis piedzīvoja 1964. gadā, kad tā locekļu skaits sasniedza gandrīz 36 000. Šodien visā pasaulē ir aptuveni 20 000 jezuītu. Atšķirībā no uz kontemplatīvo dzīvi orientētajiem katoļu garīgajiem ordeņiem, Jēzus biedrības specifika ir izteikta atvērtība sekulārās dzīves procesiem, aktīva sadarbība ar ārpus reliģiskās apvienības stāvošām personām. === Ordeņa struktūra === [[Attēls:Chiesa gesu facade.jpg|thumb|200px|Jezuītu sv. Jēzus vārda baznīca Romā (''Chiesa del Sacro Nome di Gesù'')]] Ordeni vada '''[[ģenerālpriekšnieks]]''' (vēlēta amatpersona) ar sēdekli Romā, un kura pienākumus (pašlaik [[Arturo Sosa]], ievēlēts 2016. gadā). Hierarhijas rangā nākamie ir '''asistenti''', kas ir atbildīgi par noteiktiem pasaules apgabaliem un darba jomām. Svarīgākos visu ordeni skarošos jautājumus lemj '''Ģenerālsapulce''', kuru veido '''provinciāli''' (provinču vadītāji) un no katras provinces ievēlēti delegāti. Sadraudzības vēsturē ir bijušas 35 šādas ģenerālsapulces. Saskaņā ar iekšējo reglamentu, katram ''provinciālim'' vismaz reizi mēnesī jāapspriežas ar četriem vai pieciem padomdevējiem, sauktiem par "konsultantiem". Ik pēc četriem gadiem notiek provinču krongregācijas. Ordeni veido 10 asistences, kurās apvienotas 92 provinces un 13 atkarīgie reģioni 127 valstīs. Centrāleiropas asistenci (ECE) veido 5 provinces: Lietuva-Latvija, Vācija, Austrija, Šveice un Ungārija. Ordeņa brāļi nedzīvo pastāvīgi vienā vietā, bet gan atkarībā no saviem uzdevumiem ordeņa kopienās un mītnēs, kur katrā ir savs vecākais. === Ordeņa misija === Galvenais Jēzus biedrības uzdevums ir misijas darbs, tāpēc tā ir misionāru biedrība un no šīs funkcijas izriet arī ordeņa strikti centralizētā sistēma, struktūra — nav klosteru, bet ir rezidences, kolēģijas, misijas, — u.t.t. Otrs, tikpat svarīgs jezuītu darbības virziens, kas cieši saistīts ar pirmo, bija izglītība, zinību izplatīšana. Tika izstrādāti arī biedrības izglītības sistēmas organizācijas pamatprincipi un metodes. Pēc savas dibināšanas līdz pat mūsdienām ordenis kļuva par lielāko mācību organizāciju, jo divas trešdaļas no ordeņa iestādēm bija skolas un četras piektdaļas no tās locekļiem — studenti un pasniedzēji. Kur vien parādījās jezuīti, viņi dibināja skolas un koledžas, jo ticēja, ka katolicisma dzīvotspēju var nodrošināt tikai lasīt un rakstīt protoši cilvēki. Tā rezultātā radās, piemēram, Viļņas Universitāte 1579. gadā. Līdz ar to gandrīz vai no ordeņa dibināšanas laikiem pastāv nerakstīts likums, ka nav iespējams iestāties ordenī, ja kandidātam nav kā minimums vismaz maģistra grāda kādā zinātnē. 1539. gada statūtos darbība izglītības iestādēs vēl nav minēta. Taču Mesinas pilsētas dome piedāvāja ordenim ierīkot kolēģiju municipālajā universitātē ar noteikumu, ka biedrības ģenerālis uzņemas pastāvīgi aizvietot četru profesoru katedras. Jaunā augstskolā profesori jezuīti sāka strādāt 1548. gadā. Ap 1554. gadu šīs mācību iestādes popularitāte, pateicoties pasniedzēju augstajam zināšanu līmenim, bija pieaugusi straujāk, nekā kāds to būtu gaidījis, un ordeņa vadītājam Lojolam nācās iekļaut apmācības procesu ordeņa darbības pamatuzdevumos. Kopš tā laika visur, kur parādījās jezuīti, tika dibinātas skolas. Kā spiests atzīt viens no ordeņa kritizētājiem Latvijā Dr. Theol., R.E. Feldmanis: "Eiropas zemēs viņi bija skolu dibinātāji, audzināšanas iestāžu pārzinātāji, jaunatnes satvērēji, jaunatnes audzinātāji, pārliecinātāji ticībā, grāmatu iespiedēji." [https://web.archive.org/web/20080416195505/http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_latbazvesture/web_feld_latbaznvesture_7lk_05_polulaiki.htm citēts no] == Sv. Ignācija no Lojolas garīgie vingrinājumi == Savu lūgšanu-meditāciju sistēmu Lojola izveidoja laikā ap 1522.-1526. gadiem, piedāvājot trīs lūgšanas metodes: * Pirmajai nedēļai atvēlētās meditācijas ir sagatavotas pēc metodes, kura balstās uz trijām spējām: atmiņu, intelektu un gribu. Atmiņa nepieciešama, lai būtu iespējams atcerēties iepriekš izvēlēto meditācijas objektu. Intelekts, lai tiktu saprastas pamācības, kuras rodas no apdomāšanas. Griba ir nepieciešama, vēloties izdarīt secinājumus, lēmumus un apņemoties atbilstoši rīkoties. Tā tiek veicināta pārmaiņu sākšana savā dzīvē. * Garīgajos vingrinājumos kontemplācijas jēdzienam piešķirtā nozīme atšķiras no līdz tam bijušās tradicionālās nozīmes. Aplūkojami konkrēti fantāzijas objekti: Evaņģēlijā darbojošās personas ir iedomājamas tā, it kā tās eksistētu tagadnē; tiek jautāts, ko viņi saka, apdomājami viņu vārdi kā arī darbība, uz kuru cenšas atbildēt. Šī otrajai nedēļai atvēlētā metode pilnveido gribas aktu pamatotu ar lūgšanu. * Trešā lūgšanas metode Garīgajos vingrinājumos raksturojama kā piecu sajūtu pielietošana. Piecas sajūtas viena pēc otras tiek ņemtas palīgā iepazīstot garīgo meditācijas objektu. Šī metode atvēlēta iesācējiem, lai iepazītos ar kontemplācijas tradicionālo nozīmi, kā arī jau pieredzējušiem lūdzējiem garīgo sajūtu pilnveidošanai. Vēlāk jezuīti sliecās sakoncentrēt garīgos vingrinājumus diskursīvās lūgšanas metodē. 1574. gadā jezuītu ģenerālis Everards Merkurians izdeva nolikumu Jēzus Sadraudzības Spānijas provinces locekļiem, ar kuru aizliedza piecu sajūtu izmantošanu lūgšanā. Aizliegums vēlreiz tika atkārtots 1578. gadā. Tā pietiekami lielas Jēzus Sadraudzības daļas garīgā dzīve tika aprobežota līdz vienīgajam lūgšanas veidam: diskursīvajai meditācijai, pamatotai uz trijām personas spējām. Šī īpaši intelektuālā rakstura meditācija XVIII-XIX gs. jezuītu ordenī kļuva aizvien nozīmīgāka. 20. gadsimta otrajā pusē jezuīti atgriezās pie individuālas vingrinājumu pasniegšanas pēc Ignācija ieteikumiem, kur kontemplācijas ar sajūtu izmantošanu ieņem centrālu vietu. Ignācijs Lojola centās izveidot garīgo audzināšanu saglabājot intelektuālo, taču reizē arī dziļi reloģiozo Renesanses garu, kura būtu kā pretinde jaunajam uz individualitāti un merkantīlismu tendētajam reformācijas pasaules skatījumam. Tāpat viņš centās pilnveidot kontemplatīvās lūgšanas formu, atbilstoši tā laikmeta vajadzībām. Garīgie vingrinājumi tika domāti tam, lai izaudzinātu kontemplatīvu personu, kura būtu sagatavojusies darbībai. == Jezuītu ordeņa vēsture == === Rietumeiropā === Daudz vēlākos laikos dibinātās kongregācijas pārņēma ''Jēzus Sadraudzības'' statūtus, tāpat arī jezuītu mācīto, kā arī praktizēto garīgumu. Vēlāk radušies klosteri pārņēma arī visus ierobežojumus, kurus nenoteica Ignacijs Lojola, bet viņa tuvākie sekotāji. === Centrālajā un Austrumeiropā === === Jaunajā pasaulē === Jezuīti, ierodoties [[Amerika|Amerikā]], izcēlās dažādās kontinenta vietās, galvenokārt kopā ar pārceļotājiem un kolonizētājiem no [[Francija]]s. 1566. gadā trīs jezuīti apmeklēja [[Florida]]s ziemeļu daļu, lai sagatavotos darbam ar ''timukua'' cilts indiāņiem. Savukārt, tēvs Endrjū Vaits 1634. gadā ieradās svētā Klementa salā [[Potomaka]]s upē ([[Mērilenda]]). 1625. gadā pirmie misionāri, lielākoties, jezuīti, sasniedza arī kontinenta ziemeļu daļu, tai skaitā arī mūsdienu [[Kanāda]]s teritoriju. Misionāri, kas ieradās Ziemeļamerikā, bieži vien izcēlās Kanādas krastos un devās dienvidu un rietumu virzienā. Daudzi no viņiem, pārvietojoties pa [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upi, sasniedza [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. 1769. gadā jezuītu izveidoto [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijas]] spāņu misiju var uzskatīt par pirmo organizēto katoļu misiju pašreizējā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā. 1989. gadā [[Salvadora]]s armijas vienība ''Alcatl'', kas bija apmācīta ASV, Džordžijas štatā, [[Sansalvadora|San Salvadorā]] ''Centrālamerikas Universitātē'' noslepkavoja sešus ievērojamus jezuītus. [[Arhibīskaps]] Romero tika nogalināts mises laikā. ([https://web.archive.org/web/20080501075213/http://tautiskums.blogs.lv/raksts/12647/Maksla-patiesiba-un-politika-gada-Nobela-premijas-laureata-lekcija/ citēts no]) == Jezuīti un kontrreformācija == Kontrreformācijas laikā jezuīti parādās kā ietekmīgs, redzams spēks gan politikā, gan kultūrā, bet to darbību nav iespējams vērtēt šauri viennozīmīgi: jezuītu attiecības ar sabiedrību veidojās katrreiz citādi, atkarībā no vietas un laika. Savdabīgās attiecībās jezuītu misionāru konfrontācija ar protestantismu veidojās attālajos reģionos Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Arī Eiropā jautājums nebūt nav tik vienkāršs (piemēram, jezuītu attiecības ar [[Krievijas Impērija|Krievijas]] cara valdības diktētajām nostādnēm, kas bija izteikti sarežģītas). Autoritatīvais mākslas vēsturnieks Džefrijs Čips Smits (''Smith'') atsakās lietot “kontrreformācijas” jēdzienu saistībā ar jezuītiem pat Vācijā, — zemē, kur, liktos, šāds attiecību noformējums ir absolūti neizbēgams. Vēsturnieks parāda, ka, protams, bija atsevišķi pasākumi, ko [[Vācija]]s teritorijā jezuīti vērsa pret [[protestanti]]em, taču uzsver, ka ordeņa galvenie darbības principi nav reducējami uz protestantisma apkarošanu, norādīdams uz neskaitāmām citām aktivitātēm (izglītības, pastorālās aprūpes, valodniecības, zinātnes, teātra, mūzikas un citās jomās), kur abu konfesiju ceļi nekrustojās. Tāpat Gevins Aleksandrs Beilijs (''Bailey''), cenšoties rast atbildes tam, cik liela ir ''Jēzus biedrības'' loma un interese konfesionālajos ķīviņos, akcentē faktu, ka jezuītu pasūtītie un veidotie tēlotājas mākslas darbi (sevišķi monumentālā glezniecība) neatspoguļo tik daudz pretestību protestantu reformācijai, cik vēlmi redzēt atjaunotu, spēcīgu un plaukstošu katoļu Baznīcu un Renesanses vērtību tālāku attīstību. Tāpēc, meklējot iespējami korektāko apzīmējumu, kas raksturotu šo pasaules uzskatu sadursmi un ietvertu visplašāko Latvijas teritorijā sastopamo parādību spektru, mākslas vēsturniece Ogle K. domā, ka visatbilstošākais ir jēdziens “rekatolizācija”. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) == Jezuīti un māksla == Tāpat kā citos savas apustuliskās darbības aspektos, arī mākslā jezuīti meklēja veidus, kā iespējami ietekmīgāk uzrunāt vietējo sabiedrību, rūpīgi apsverot un izstrādājot arī savus estētikas principus, kas galvenokārt bija centrēti uz katolicisma popularitātes vairošanu un Baznīcas prestiža celšanu. Rezultātā radās visos sīkumos pārdomāta, ļoti iedarbīga programma, kas ļauj atpazīt ordeņa darbības lokā tapušus mākslas darbus kā ordenim tipiskus. Gan teorētiķu spriedumos, gan praksē tika apstiprināts jezuītu nolūks caur ārēji redzamu, spēcīgi aizkustinošu tēlu ietekmi transformēt mākslas darba uztvērēja redzēto padziļinātos garīgos ieskatos. Vēršoties pie auditorijas, jezuīti centās aktivizēt mākslas darba uztvērēja atmiņas, iztēles, līdzpārdzīvojuma spējas, kas ideālā gadījumā vedinātu indivīdu iesaistīties cīņā par dvēseles glābšanu. Jezuītu skatījumā jebkura mākslas objektam bija jāiedarbojas, stimulējot ne tikai cilvēka emocionālo pieredzi, bet jācenšas ietiekties tā dziļākajos esamības slāņos, tāpēc mākslai kopumā ordeņa kalpošanā ir liela loma. Kā vienu no raksturīgākajām parādībām ordeņa materiālās kultūras laukā nepieciešams izcelt viņu mākslas formālās puses neviendabību. Tam par iemeslu ir vairāki apstākļi: * pirmkārt, to veicināja ārpus biedrības esošie mākslinieki, (gadījumos, kad tādi tika pieaicināti), ar savu izglītību, pieredzi un idejām; * otrkārt, ordeņa locekļu elastībai attieksmē pret apstākļiem, kādos tie darbojās: jezuīti, lai arī bija neiecietīgi pret pagānu reliģiskajām praksēm, tomēr ar lielu pietāti attiecās pret vietējo kultūrvidi, spējot iekļauties visdažādākajās situācijās un radot pārsteidzoši atjautīgus risinājumus; * treškārt, jezuītu mākslas formālo daudzveidību lielā mērā noteikusi spēja reaģēt uz laikmetā dominējošām stilistiskajām tendencēm. Ordeņa mākslu pieņemts apriori saistīt ar baroku, tomēr, kā atklāj padziļinātas šī mantojuma studijas, jezuīti izcēlušies ar spēju radoši iedzīvoties ļoti atšķirīgu laikmetu stilistiskajās prasībās. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) Piemēram skat. arī [[Manierisms]] == Jezuīti Latvijā == [[Attēls:Sv Jekaba baznica 19gs.jpg|thumb|300px|Gotikas stilā celtā Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle (celta 13. gadsimtā), pie kuras darbojās pirmais jezuītu garīgais seminārs Latvijā (1583—1621).]] [[Attēls:Jezuītu ordeņa Lietuvas province.jpg|thumb|300px|19. gadsimta sākumā Kurzeme un Latgale atradās Jezuītu ordeņa Lietuvas provincē (''Province de Lithuanie'', 1826).]] [[Attēls:Catechismus Catholicorum 1585.jpg|thumb|Latviski tulkotā P. Kanīzija "Catechismus Catholicorum. Īsā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem" (1585)]] Jezuītu darbības iesākumi Latvijā sākās līdz ar [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām un Latvijas teritorijas iekļaušanu [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī. Savulaik Jēzus biedrības darbība skāra visu [[Latvija]]s teritoriju — viņi dibināja misijas, skolas, veica evaņģelizācijas un draudžu garīgās apkalpošanas darbu. Salīdzinot ar laicīgajiem priesteriem, biedrības panākumus provincē bieži nodrošināja tas, ka ordeņa locekļi nereti dziļāk un jūtīgāk spēja uztvert vietējās īpatnības, kā arī latviešu valodas zināšanas un pašaizliedzīgais darbs. Savukārt pilsētās, jo īpaši protestantiskajā [[Rīga|Rīgā]], attieksme pret šo [[kontrreformācija]]s spēku pārsvarā bija nelabvēlīga. Kopš ierašanās 1582. gadā ordeņa darbība koncentrējās ap Rīgu, vēlāk, līdz ar [[Cēsu bīskapi]]jas nodibināšanu, pieņēmās spēkā visā [[Vidzeme|Vidzemē]], bet vēlāk koncentrējās galvenokārt [[Latgale|Latgalē]] kā Polijas-Lietuvas valsts teritorijā. * [[1582]]. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] noslēgšanas [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s pirmais rektors [[Pjotrs Skarga]] un Johans Vincerijs atvēra Rīgas jezuītu skolu, kurā uz atklāšanas brīdi bija 8 audzēkņi. [[1583]]. gadā 1. martā pāvests [[Gregors XIII]] ar bullu ''Immensa Dei providentia'' apstiprināja skolas darbību ar [[Rīga]]s [[Sv. Trīsvienības kolēģija]]s nosaukumu. [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]], vienojoties ar jezuītu ģenerāli P. Klaudiju Akvavivu, piešķīra jezuītiem [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcu]]. Tad arī tika atvērts pirmais garīgais seminārs Latvijā, kas darbojās līdz [[1621]]. gadam. Ordeņa Polijas provinces vadītājs [[Džovanni Paolo Kampana]] tā paša gada 7. martā vērsās [[Rīgas rāte|Rīgas rātē]] ar lūgumu atļaut atvērt [[Universitāte|universitāti]], taču Rīgas rātes sindiks [[Gothards Velings|Velings]] noraidīja universitātes nepieciešamību, jo "tirdznieciskai pilsētai nav nepieciešama universitāte".<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 132 lpp.</ref> * [[1585]]. gadā jezuīti publicēja katehismu "Iscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems", kas ir senākā saglabājusies grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 Poļu laiki Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> * [[1587]]. gadā [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jezuītus no Rīgas padzina, ordeņa īpašumus konfiscēja. * [[1591]]. gadā ar karaļa [[Sigismunds III|Sigismunda III]] pavēli Rīgā atjaunoja jezuītu kolēģiju. Pēc piecu gadu trimdas atgriezās deviņi jezuīti: 5 tēvi un 4 brāļi. * [[1597]]. gadā jezuītu kolēģijā Rīgā mācījās ap 60 skolēnu, tika uzcelta kopmītne audzēkņiem (līdzekļus tam deva [[Livonija]]s bīskaps [[Oto Šenkings]]). * [[1606]]. gadā Rīgas kolēģijas tēvs Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') apceļoja [[Rēzeknes stārastija|Rēzeknes]] un [[Ludzas stārastija]]s un sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf P. Joannes Stribingus. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105-107 lpp.] (latīniski)</ref> * [[1614]]. gadā [[bīskaps]] [[Oto Šenkings]] [[Cēsis|Cēsīs]] nodibināja pastāvīgu jezuītu rezidenci, piešķirdams viņiem baznīcu un ierādīdams rezidences telpas. [[1619]]. gadā ordeņa Cēsu rezidencē tika atvērta ģimnāzija. Šī mācību iestāde, kurā pirmo reizi izglītību varēja gūt arī zemnieku bērni, un mācības bija bez maksas, darbojās līdz zviedri iekaroja Cēsis. * [[1621]]. gadā [[Zviedrija]]s [[karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]] izveidoja [[Zviedru Vidzeme]]s provinci ar [[luterisms|luterismu]] kā valsts atbalstītu konfesiju. Tika slēgta jezuītu kolēģija Rīgā, kurā bija 9 tēvi, 2 maģistri un 8 brāļi, kuri pārcēlās uz [[Jelgava]]s apkaimi u.c. provinces apvidiem. * [[1629]]. ordenis izveidoja pastāvīgu mītni [[Daugavpils|Daugavpilī]]. [[1636]]. gadā jezuītu skolā Daugavpilī (pirmā skola [[Latgale|Latgalē]]) mācījās 40 skolēnu. * [[1666]]. gadā jezuītu ordeņa mūki ierīkoja misiju [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], 1677. gadā tur nodibināja jezuītu klosteri. * [[1672]]. gadā jezuīti nodibināja savu rezidenci Jelgavā, kuras [[superiors]] bija no [[Austrija]]s ieradies jezuīts Ernests Šturms, ar misijas centriem [[Alsunga|Alsungā]] un [[Ilūkste|Ilūkstē]]. Ilūkstē uzturējās 20 jezuītu un tur darbojās arī kolēģija. Jelgavas jezuītu ģimnāzijā mācīja latviešu valodu ([[1684]]. gadā skolā jau mācījās 80 jauniešu). [[1691]]. gadā jezuīti nodibināja skolu Ilūkstē (tajā bija arī teātra mākslas klase). Galvenā nozīme bija izglītībai un ticībai, tāpēc ordenis bija atvērts arī nevāciešiem. Līdz ar to jezuītu vidū bija arī daudzi latvieši, kas darbojās kā priesteri un rakstnieki, un [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s (''Almae academia et universitas Vilnensis societis Jesu'') mācību spēki, piemēram: [[Juris Elgers]] ([[1585]].-[[1672]].), [[Ignats Rodļevskis]] ([[1714]].-[[1755]].), [[Juris Spuņģens]] ([[1692]].-[[1733]].), [[Antons Rutkis]] ([[1704]].-[[1744]].), [[Ignats Jamaits]] ([[1745]].-[[1788]].). * [[1710]]. gadā, saskaņā ar [[Rīgas padošanās Akorda punkti]]em, katoļiem tika dota zināma ticības brīvība. Jezuītiem bija atļauts no Jelgavas braukt uz Rīgu noturēt dievkalpojumus pilsētā pie jaunā Pils tilta, diezgan plašā un ērtā šim mērķim ierādītā zālē. Pilsētas rāte aktīvi pretojās, ka tiktu celta kāda katoļu baznīca tiem atņemto baznīcu vietā, pieļāva vienīgi mazu koka kapelu kādā attālākā priekšpilsētas daļā, kur vēlāk tika ierīkoti katoļu kapi (domājams, tagadējās [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]s teritorijā). Uz pastāvīgu dzīvi katoļu priesteri varēja apmesties tikai pēc miera līguma noslēgšanas, t. i., pēc 10 gadiem kopš Rīgas ieņemšanas. * [[1723]]. gadā ordenis guva iespēju izveidot mītni Rīgā. * [[1725]]. gadā arī bija atvērta skola [[Skaistkalne]]s rezidencē. Bez tam jezuītu misionāri organizēja skolas arī draudzēs (piemēram, tēvs [[Mihails Rots]] ar [[Inflantija]]s kastelāna [[Johans Augusts Hilzens|Johana Augusta Hilzena]] palīdzību 18. gadsimta vidū dibināja viņa īpašumos draudžu skolas) un apmācīja tajās lauku iedzīvotājus. [[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|thumb|300px|[[Skaistkalne]]s baznīca (17. gadsimta vidus), no 1666. gada jezuītu baznīca.]] * [[1743]]. gadā [[Pušas muiža]]s īpašnieks [[Jānis Šadurskis]] jezuītu ordeņa vajadzībām uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo [[Pušas baznīca|Pušas baznīcu]]. * [[1753]]. gadā [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s tipogrāfija laida klajā pirmo līdz šim pazīstamo [[latvieši|latviešu]] grāmatu [[Latgale|latgaliešu]] dialektā. Tā bija 117 lappušu bieza — [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] krājums, t.s. ''Asūnes Evaņģēlijs''. Laikā no [[1772]]. līdz [[1861]]. gadam, kad [[Krievijas Impērija]]s valdība aizliedza Latgalē rakstību latīņu burtiem, katoļu garīdznieki izdeva ap simts dažādu garīga satura grāmatu un rakstu latviešu valodā (lielākoties gan dialektā). Bez tam [[Aglona]]s teoloģiskajā studijā no [[1820]]. līdz [[1864]]. gadam tika mācīta latviešu valoda kā atsevišķs priekšmets. * [[1753]]. gadā jezuītu misijas Rīgā vadītājs M. Šostakovskis saņēma rātes pavēli kopā brāļiem atstāt pilsētu, jo pēc zviedru likumiem katoļi Rīgā nedrīkstēja noturēt publiskus dievkalpojumus, atskaitot vasaras mēnešus, kad ostā ieradās poļu jūrnieki un arī tikai tad kādā no ostas mājām, pie aizklātiem logiem. Rātes locekļi katoļu kapelu aizzīmogoja. * [[1755]]. gadā jezuītu ordeņa darbība Rīgā tika aizliegta. [[Attēls:Daugavpils jezuitu baznica.jpg|thumb|300px|Baroka stilā celtā Daugavpils jezuītu baznīca (18. gadsimta vidus), vēlāk Daugavpils cietokšņa baznīca. Sagrauta Otrā pasaules kara laikā.]] * ap [[1764]]. gadu jezuītu priesteris Jans Karigers uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu „''Lexicon Lottavicum''”, kas sekojošo politisko notikumu dēļ netika izdota.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref> * [[1773]]. gadā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] izdeva bullu ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa slēgšanu, savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] šo bullu neļāva izsludināt Krievijas Impērijā, kur ordeņa kolēģijas turpināja darboties. Jezuītiem Latvijas teritorijā bija četras rezidences — Jelgavā, [[Ilūkste|Ilūkstē]], [[Skaistkalne|Skaistkalnē]] un Daugavpilī, — kuras pēc bullas pasludināšanas, izņemot pēdējo, beidza savu pastāvēšanu. Pat politiskie un reliģiskie pretinieki spiesti atzīt, ka līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] jezuītu ordeņa skolu un augstskolu absolventu izglītotības līmenis bija ievērojami augstāks, nekā citu mācību iestāžu beidzējiem.{{nepieciešama atsauce}} [[1774]]. gadā [[Katrīna II]] savā pavēlē, kurā jezuītiem bija piešķirtas dažas privilēģijas, pamatoja savu rīcību ar tieši ar to, ka tas dotu ordenim iespēju turpināt savu izglītošanas darbu. * [[1804]]. gadā ar Krievijas Impērijas ķeizara atļauju Rīgā atkal nodibināja jezuītu ordeņa rezidenci. * [[1810]]. gadā Daugavpilī jezuītu tēvs P. Koenss mazās draudzes skolas vietā atvēra plašu skolu ar 4 nodaļām — divas zēniem un divas meitenēm, kurā mācīja arī latviešu valodu. Bez tam atvēra arī skolu trūcīgiem bērniem, kuru vecākiem nebija naudas, lai maksātu par mācībām. * [[1811]]. gadā Daugavpils jezuītu kolēģiju pārcēla uz Pušas muižu.<ref>[http://www.lakuga.lv/2016/05/25/peliecu-muizys-saiminiki-cauri-godsymtim/ Pelieču muižys saiminīki cauri godsymtim]. Vadims Maksimovs. 2016. gada 25. maijā. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]]</ref> * [[1814]]. gadā pāvests ar jaunu bullu atkal atjaunoja jezuītu ordeni, tas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] vairs neatguva iepriekšējo lomu, jo jau [[1820]]. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija pavēlējis jezuītus izraidīt no Krievijas Impērijas. Ordeņa uzturētās skolas slēdza (Latgalē skolas no jauna sāka atvērt tikai pēc [[1864]]. gada, jau impērijas izglītības sistēmā). * [[1948]]. gadā Romā uzsāka darbu Vatikāna radio latviešu redakcija tēva P. Beča un kopš 1950. gada tēva S. Kučinska vadībā. * [[1997]]. gadā par [[Lietuva]]s-Latvijas jezuītu provinciālu tika iecelts tēvs Antans Saulaitis SJ. == No jezuītu ordeņa nākušie katoļu svētie == Šobrīd Jēzus Sadraudzībā ir 50 svēto un 146 svētīgo. Slavenākie no tiem ir: [[Ignācijs no Lojolas]], Francisks Havjers, Pēteris Favrs, Pēteris Kanīzijs, [[Aloīzijs Gonzaga]]. * Sv. '''Pāvils Miki''' — pirmais japānis, kuru uzņēma katoļu reliģiskā ordenī: pirmais jezuīts japānis. Arestēts Osakā 1596. gada decembrī kristiešu vajāšanu vilnī, kopā ar trim jezuītiem un sešiem franciskāņiem un 17 japāņiem (sv. Franciska terciāriem). Un kopā ar visiem tiem viņš tika pienaglots krustā pie Nagasaki. 1862. gadā pāvests Pijs IX viņu pasludināja par svēto. * Sv. '''Luijs Marija Griņjons''' no Monforas (1673—1716) — vaņģelizēja Bretaņā, Anžū, Puatjē, Normandijā un Santonžā. Pāvests Klements XI 1706. gadā nosauca viņu par “apustulisko misionāru”. Nodibināja divas kongregācijas: Marijas sadraudzību vīriešiem un Gudrības meitu kongregāciju sievietēm. == Jezuītu ordeņa kritika un kontrpropaganda == Sakarā ar ordeņa visai aktīvo darbošanos kontrreformācijas procesā, tas iedzīvojās daudzos ienaidniekos un tika pakļauts starpkonfesionālo konfliktu propagandas un kontrpropagandas vilnim, jezuītu vēstures izpētē jārēķinās, ka ir ļoti spēcīgā polarizācija attieksmē pret šo reliģisko apvienību: jezuīti tikuši zākāti gan par velniem sutanās un krāpniekiem, gan cildināti par svētajiem un ievērojamiem zinātniekiem. Lielāko tiesu ārpus ordeņa esošie autori nereti rakstījuši savus apcerējumus, nepievēršoties pirmavotu studijām, tā vietā nekritiski pieņemot jau aprobētus viedokļus. Tendenciozo skatījumu, kāds parasti nopietnām zinātniskām studijām nav raksturīgs, jezuītu historiogrāfijas pētnieki skaidro ar spēcīgi iesakņojušos mītu klātbūtni. ''Societas Jesu'' historiogrāfijā izteiktas divas tendences. Pirmkārt, paši jezuīti uztur spēkā tradīciju apkopot un izdot oriģināldokumentus (sevišķi materiālus, kas attiecas uz provinču vēsturi), un, otrkārt, ārpus biedrības stāvoši pētnieki, kas veido pārsvarā negatīvu vērtējumu par šīs organizācijas darbības dažādiem aspektiem. Tikai XX gs. nogalē parādījās arī zinātniski izsvērti un dziļi pētījumi no dažādu disciplīnu un dažādu reliģisko pārliecību pārstāvošu autoru vidus, kas spējīgi emocionāli neitrāli apieties ar Jēzus biedrības fenomenu kā jebkuru citu zinātniskas izpētes objektu, balstot savus uzskatus dokumentāri pierādāmos faktos * [https://web.archive.org/web/20091124063747/http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=431&mode=thread&order=0&thold=0 citāti no Teodora Grīzingera grāmatas "Jezuīti " (izd. St.Peterburgā ,1868.)] == Zināmākie jezuīti kultūras vēsturē == * [[Pjērs Teijārs de Šardēns]] (''Pierre Teilhard de Chardin'') (1881—1955) [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriķis]] * [[Francisks]], [[Romas pāvests]] == Literatūra == * Joachim Schmiedl. [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:0159-2011020177 ''Orden als transnationale Netzwerke der katholischen Kirche''], [[European History Online]], [[Mainca]]: [[Institute of European History]], 2011. * Jezuīti 20. gadsimtā. — Rīga, 2005. {{ISBN|9984-19-567-8}} * Svētceļnieka piezīmes. Ignācija Lojolas autobiogrāfija. — Rīga, KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS, 2002. * Boiko Mārtiņš. Jezuīti: mentalitāte un mantojums. // Kultūras Forums, 2005. gada 13.-20. maijs, Nr.18 (148) * Grosmane Elita. Jezuīti un Kurzemes tēlniecība. / Kurzemes baroka tēlniecība: 1660—1740. — Rīga: Jumava, 2002. * Kristīne Ogle. Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotjas mākslas mantojumā. — Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts: Rīga, 2008. — 274 lpp. * Мишель Леруа. Миф о иезуитах: От Беранже до Мишле. — Москва: Языки Славянской Культуры, 2001 * [https://web.archive.org/web/20030808235552/http://www.catharticles.by.ru/history/iesuity.htm О. Константэн Симон. Иезуиты в России. / "Истина и Жизнь", 1992, № 1/2-3] * Henri Lutteroth. La Russie et les jesuites de 1772 a 1820. Paris, 1843 * Tolstoi, Le Catholicisme Romain en Russie. Paris, 1863-1864 * Самарин. Ответ иезуиту отцу Мартынову. // День. 1865, № 45-52 * Морошкин. Иезуиты в России. СПб., 1867-1870 * Щебальский. Виленский унив. и иезуиты. // Наше Время, 1860, № 3 * Любович. К истории И. в литовско-русских землях в XVI в. Варшa, 1888 * Сапунов A., Заметка о Коллегии и Академии И. в Полоцке. Витебск, 1890 * Pollard A. F., The Jesuits in Poland. Oxford, 1892 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites par šo tēmu == * [http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.I.pdf Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa archīvos. II sējums. Rīga, 1941.] * [https://web.archive.org/web/20051127010409/http://www.sj.lv/ Ordeņa Latvijas provinces mājas lapa] * [http://www.sjweb.info/ Ordeņa kūrija Romā] * [https://web.archive.org/web/20080916095646/http://www.sj.lv/jezuiti/vest-l.html Jezuīti Latvijas teritorijā — hronoloģiskā tabula] * [https://web.archive.org/web/20110722161121/http://www.catholic.lv/kdi/Ign%C4%81ciskais%20gar%C4%ABgums%20KDI.htm Ignāciskais garīgums] * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf Trufanovs V., Jezuītu darbība izglītības veicināšanā Latvijas teritorijā XVI-XIX gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161154/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091122032808/http://www.catholic.lv/kdi/Gramata_Inigo.htm Dr. theol. Priede J., Ievadvārdi Ignācija Lojolas autobiogrāfijai] * [https://web.archive.org/web/20070913213756/http://www.lma.lv/index.php/article/view/130/1/18 Ogle K., Jezuītu urbānā stratēģija Latvijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20091122032744/http://www.radiovaticana.org/let/Articolo.asp?c=198930 Vatikāna radio — Īss ieskats ASV evaņģelizācijas vēsturē] * [https://web.archive.org/web/20091211054031/http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Kontemplativas%20lugsanas.doc Kontemplatīvās lūgšanas vēsture kristīgajā tradīcijā (.doc)] * [https://web.archive.org/web/20091122032337/http://www.radiovaticana.org/latvija/Articolo.asp?c=194162 Vatikāna radio — intervija ar Jēzus Sadraudzības prepozītu Adolfo Nikolasu] * [https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf Ogle K., ''Societas Jesu'' ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā (Promocijas darba kopsavilkums)] * [http://www.jesuit.ru/ Ordeņa Krievijas misijas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080823035113/http://jesuit.ru/ |date={{dat|2008|08|23||bez}} }} * [http://www.newadvent.org/cathen/14081a.htm The Society of Jesus — Katoļu enciklopēdija] {{angliski}} * [http://www.ajcunet.edu/ Association of Jesuit Colleges and Universities] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20070220205842/http://www.pagez.ru/bref/010.php Мякотин В.А. Иезуиты в России] {{krieviski}} * [http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html Иезуиты] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080530100847/http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html |date={{dat|2008|05|30||bez}} }} {{krieviski}} * [http://bse.sci-lib.com/article050819.html Значение слова "Иезуиты" в Большой Советской Энциклопедии] {{krieviski}} * [http://www.pravoslavie.ru/archiv/katolicinrus1.htm Краткий очерк истории Католической церкви в России] {{krieviski}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jezuītu ordenis| ]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] akgeknjaauocawnrn0t5fkaf8jacz8s 4539244 4539242 2026-10-24T09:29:52Z Pirags 3757 /* Ordeņa struktūra */ 4539244 wikitext text/x-wiki [[Attēls:ihs-sj-w.jpg|right]] '''Jēzus Sadraudzība''', arī '''Jēzus biedrība''' ({{val|la|Societas Jesu}}, saīsinājums ''SJ''), jeb '''Jezuītu ordenis''' ir [[Romas Katoļu Baznīca]]s regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domu biedru grupas [[Ignācijs no Lojolas|Ignācija no Lojolas]] vadībā. Ordeņa moto: "Viss lielākam Dieva godam" (''Omnia ad maiorem Dei gloriam'', saīsinājums: ''OAMDG''). == Ordeņa tradīcijas == Kanoniski ordeni apstiprināja 1540. gada 27. septembrī [[Romas pāvests]] [[Pāvils III]] (''Paulus III'') ar ''[[Bulla (reliģija)|bullu]]'' "Regiminis militantis ecclesiae". Pēc struktūras ''Jēzus biedrība'' tomēr ir ar vērā ņemamām atšķirībām, kuras noteica ordeņa darbības raksturs. Organizācija ir nevis [[Mūks|mūku]] ordenis, bet regulāro klēriķu apvienība (''societas clericorum regularum''). Tāpēc biedrības biedri nevalkā speciālus mūku tērpus (''habitus''), bet ģērbjas vienkāršā garīdznieka tērpā ([[sutana]], apmetnis vai mētelis, [[birete]]). Lūgšanas jezuīti lasa nevis korī, bet individuāli, ordeņa biedriem nav kopēju, visiem saistošas [[gavēšana|gavēņu]] un grēku nožēlas prakses. Ordenis veidots kā misionāru apvienība, līdz ar to biedrības biedri ilgstoši neuzturas vienā vietā un parasti neuzņemas draudzes vadību. Tāpēc biedrībai nav [[klosteris|klosteru]], bet gan mājas, rezidences, kolēģijas, universitātes, un jezuītam jābūt gatavam dzīves un darbības vietu nekavējoties mainīt. No citām reliģiskajām apvienībām Jēzus biedrību atšķir īpašais, ceturtais svētsolījums (bez paklausības, nabadzības un šķīstības solījumiem, kas tiek doti visos katoļu ordeņos), kas paredz nododot sevi pilnīgā pāvesta rīcībā. Ordeņa locekļi nav tiesīgi ieņemt augstus amatus nedz Baznīcas institūcijā, nedz arī sekulārajās sfērās. Biedrības uzbūve, tās centralizētā vara un biedru mobilitāte, kā arī izteikti internacionālais sastāvs un elastība jaunu darbības sfēru apguvē (sevišķi svarīga ir Jēzus biedrības darbība izglītības un zinātnes jomā) ir iezīmes, kas izceļ ''Societas Jesu'' uz pārējo reliģisko organizāciju fona. Turklāt, lai sekmētu ordeņa iespējas bez šķēršļiem pildīt iecerētos uzdevumus, biedrība saņēma pāvesta privilēģijas, kas deva pilnīgu neatkarību no visiem vietējiem laicīgajiem un garīgajiem vadītājiem. Ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas miršanas brīdī 1556. gadā ordenī pavisam bija apmēram 1000 jezuītu. 1773. gada 23. jūlijā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] (''Clemento XIV''), politisku motīvu, īpaši [[Spānija]]s galma izdarītā spiediena, ietekmē izdeva ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa aizliegšanu. Uz šo laiku tā bija izaugusi no 10 domubiedriem tās dibināšanas sākumā līdz 23 000 brāļiem. Atšķirībā no citām pāvesta bullām, kas stājas spēkā no to pasludināšanas brīža, šis dokuments bija saistošs tikai pēc nolasīšanas katrā atsevišķā rezidencē un tikai tās teritorijā. Līdz ar to bija iespējama situācija, kad dažās valstīs jezuīti varēja darbību turpināt. Piemēram, pāvesta ''breves'' izsludināšanu savā valstī noliedza [[Krievijas Impērija|Krievijas]] [[imperators|imperatore]] [[Katrīna II]] un līdzīgi rīkojās, piemēram, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] [[karalis]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]]. ''Jēzus biedrību'' atjaunoja pāvests [[Pijs VII (pāvests)|Pijs VII]] (''Pius VII'') 1814. gada 7. augustā un tā turpina savu darbību līdz mūsu dienām. Savu vislielāko pieaugumu ordenis piedzīvoja 1964. gadā, kad tā locekļu skaits sasniedza gandrīz 36 000. Šodien visā pasaulē ir aptuveni 20 000 jezuītu. Atšķirībā no uz kontemplatīvo dzīvi orientētajiem katoļu garīgajiem ordeņiem, Jēzus biedrības specifika ir izteikta atvērtība sekulārās dzīves procesiem, aktīva sadarbība ar ārpus reliģiskās apvienības stāvošām personām. === Ordeņa struktūra === [[Attēls:Chiesa gesu facade.jpg|thumb|200px|Jezuītu sv. Jēzus vārda baznīca Romā (''Chiesa del Sacro Nome di Gesù'')]] Ordeni vada '''[[ģenerālpriekšnieks]]''' (vēlēta amatpersona) ar sēdekli Romā, pašlaik [[Arturo Sosa]], ievēlēts 2016. gadā. Hierarhijas rangā nākamie ir '''asistenti''', kas ir atbildīgi par noteiktiem pasaules apgabaliem un darba jomām. Svarīgākos visu ordeni skarošos jautājumus lemj '''Ģenerālsapulce''', kuru veido '''provinciāli''' (provinču vadītāji) un no katras provinces ievēlēti delegāti. Sadraudzības vēsturē ir bijušas 35 šādas ģenerālsapulces. Saskaņā ar iekšējo reglamentu, katram ''provinciālim'' vismaz reizi mēnesī jāapspriežas ar četriem vai pieciem padomdevējiem, sauktiem par "konsultantiem". Ik pēc četriem gadiem notiek provinču krongregācijas. Ordeni veido 10 asistences, kurās apvienotas 92 provinces un 13 atkarīgie reģioni 127 valstīs. Centrāleiropas asistenci (ECE) veido 5 provinces: Lietuva-Latvija, Vācija, Austrija, Šveice un Ungārija. Ordeņa brāļi nedzīvo pastāvīgi vienā vietā, bet gan atkarībā no saviem uzdevumiem ordeņa kopienās un mītnēs, kur katrā ir savs vecākais. === Ordeņa misija === Galvenais Jēzus biedrības uzdevums ir misijas darbs, tāpēc tā ir misionāru biedrība un no šīs funkcijas izriet arī ordeņa strikti centralizētā sistēma, struktūra — nav klosteru, bet ir rezidences, kolēģijas, misijas, — u.t.t. Otrs, tikpat svarīgs jezuītu darbības virziens, kas cieši saistīts ar pirmo, bija izglītība, zinību izplatīšana. Tika izstrādāti arī biedrības izglītības sistēmas organizācijas pamatprincipi un metodes. Pēc savas dibināšanas līdz pat mūsdienām ordenis kļuva par lielāko mācību organizāciju, jo divas trešdaļas no ordeņa iestādēm bija skolas un četras piektdaļas no tās locekļiem — studenti un pasniedzēji. Kur vien parādījās jezuīti, viņi dibināja skolas un koledžas, jo ticēja, ka katolicisma dzīvotspēju var nodrošināt tikai lasīt un rakstīt protoši cilvēki. Tā rezultātā radās, piemēram, Viļņas Universitāte 1579. gadā. Līdz ar to gandrīz vai no ordeņa dibināšanas laikiem pastāv nerakstīts likums, ka nav iespējams iestāties ordenī, ja kandidātam nav kā minimums vismaz maģistra grāda kādā zinātnē. 1539. gada statūtos darbība izglītības iestādēs vēl nav minēta. Taču Mesinas pilsētas dome piedāvāja ordenim ierīkot kolēģiju municipālajā universitātē ar noteikumu, ka biedrības ģenerālis uzņemas pastāvīgi aizvietot četru profesoru katedras. Jaunā augstskolā profesori jezuīti sāka strādāt 1548. gadā. Ap 1554. gadu šīs mācību iestādes popularitāte, pateicoties pasniedzēju augstajam zināšanu līmenim, bija pieaugusi straujāk, nekā kāds to būtu gaidījis, un ordeņa vadītājam Lojolam nācās iekļaut apmācības procesu ordeņa darbības pamatuzdevumos. Kopš tā laika visur, kur parādījās jezuīti, tika dibinātas skolas. Kā spiests atzīt viens no ordeņa kritizētājiem Latvijā Dr. Theol., R.E. Feldmanis: "Eiropas zemēs viņi bija skolu dibinātāji, audzināšanas iestāžu pārzinātāji, jaunatnes satvērēji, jaunatnes audzinātāji, pārliecinātāji ticībā, grāmatu iespiedēji." [https://web.archive.org/web/20080416195505/http://www.robertsfeldmanis.lv/web_feld_latbazvesture/web_feld_latbaznvesture_7lk_05_polulaiki.htm citēts no] == Sv. Ignācija no Lojolas garīgie vingrinājumi == Savu lūgšanu-meditāciju sistēmu Lojola izveidoja laikā ap 1522.-1526. gadiem, piedāvājot trīs lūgšanas metodes: * Pirmajai nedēļai atvēlētās meditācijas ir sagatavotas pēc metodes, kura balstās uz trijām spējām: atmiņu, intelektu un gribu. Atmiņa nepieciešama, lai būtu iespējams atcerēties iepriekš izvēlēto meditācijas objektu. Intelekts, lai tiktu saprastas pamācības, kuras rodas no apdomāšanas. Griba ir nepieciešama, vēloties izdarīt secinājumus, lēmumus un apņemoties atbilstoši rīkoties. Tā tiek veicināta pārmaiņu sākšana savā dzīvē. * Garīgajos vingrinājumos kontemplācijas jēdzienam piešķirtā nozīme atšķiras no līdz tam bijušās tradicionālās nozīmes. Aplūkojami konkrēti fantāzijas objekti: Evaņģēlijā darbojošās personas ir iedomājamas tā, it kā tās eksistētu tagadnē; tiek jautāts, ko viņi saka, apdomājami viņu vārdi kā arī darbība, uz kuru cenšas atbildēt. Šī otrajai nedēļai atvēlētā metode pilnveido gribas aktu pamatotu ar lūgšanu. * Trešā lūgšanas metode Garīgajos vingrinājumos raksturojama kā piecu sajūtu pielietošana. Piecas sajūtas viena pēc otras tiek ņemtas palīgā iepazīstot garīgo meditācijas objektu. Šī metode atvēlēta iesācējiem, lai iepazītos ar kontemplācijas tradicionālo nozīmi, kā arī jau pieredzējušiem lūdzējiem garīgo sajūtu pilnveidošanai. Vēlāk jezuīti sliecās sakoncentrēt garīgos vingrinājumus diskursīvās lūgšanas metodē. 1574. gadā jezuītu ģenerālis Everards Merkurians izdeva nolikumu Jēzus Sadraudzības Spānijas provinces locekļiem, ar kuru aizliedza piecu sajūtu izmantošanu lūgšanā. Aizliegums vēlreiz tika atkārtots 1578. gadā. Tā pietiekami lielas Jēzus Sadraudzības daļas garīgā dzīve tika aprobežota līdz vienīgajam lūgšanas veidam: diskursīvajai meditācijai, pamatotai uz trijām personas spējām. Šī īpaši intelektuālā rakstura meditācija XVIII-XIX gs. jezuītu ordenī kļuva aizvien nozīmīgāka. 20. gadsimta otrajā pusē jezuīti atgriezās pie individuālas vingrinājumu pasniegšanas pēc Ignācija ieteikumiem, kur kontemplācijas ar sajūtu izmantošanu ieņem centrālu vietu. Ignācijs Lojola centās izveidot garīgo audzināšanu saglabājot intelektuālo, taču reizē arī dziļi reloģiozo Renesanses garu, kura būtu kā pretinde jaunajam uz individualitāti un merkantīlismu tendētajam reformācijas pasaules skatījumam. Tāpat viņš centās pilnveidot kontemplatīvās lūgšanas formu, atbilstoši tā laikmeta vajadzībām. Garīgie vingrinājumi tika domāti tam, lai izaudzinātu kontemplatīvu personu, kura būtu sagatavojusies darbībai. == Jezuītu ordeņa vēsture == === Rietumeiropā === Daudz vēlākos laikos dibinātās kongregācijas pārņēma ''Jēzus Sadraudzības'' statūtus, tāpat arī jezuītu mācīto, kā arī praktizēto garīgumu. Vēlāk radušies klosteri pārņēma arī visus ierobežojumus, kurus nenoteica Ignacijs Lojola, bet viņa tuvākie sekotāji. === Centrālajā un Austrumeiropā === === Jaunajā pasaulē === Jezuīti, ierodoties [[Amerika|Amerikā]], izcēlās dažādās kontinenta vietās, galvenokārt kopā ar pārceļotājiem un kolonizētājiem no [[Francija]]s. 1566. gadā trīs jezuīti apmeklēja [[Florida]]s ziemeļu daļu, lai sagatavotos darbam ar ''timukua'' cilts indiāņiem. Savukārt, tēvs Endrjū Vaits 1634. gadā ieradās svētā Klementa salā [[Potomaka]]s upē ([[Mērilenda]]). 1625. gadā pirmie misionāri, lielākoties, jezuīti, sasniedza arī kontinenta ziemeļu daļu, tai skaitā arī mūsdienu [[Kanāda]]s teritoriju. Misionāri, kas ieradās Ziemeļamerikā, bieži vien izcēlās Kanādas krastos un devās dienvidu un rietumu virzienā. Daudzi no viņiem, pārvietojoties pa [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upi, sasniedza [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. 1769. gadā jezuītu izveidoto [[Kalifornija|Ziemeļkalifornijas]] spāņu misiju var uzskatīt par pirmo organizēto katoļu misiju pašreizējā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā. 1989. gadā [[Salvadora]]s armijas vienība ''Alcatl'', kas bija apmācīta ASV, Džordžijas štatā, [[Sansalvadora|San Salvadorā]] ''Centrālamerikas Universitātē'' noslepkavoja sešus ievērojamus jezuītus. [[Arhibīskaps]] Romero tika nogalināts mises laikā. ([https://web.archive.org/web/20080501075213/http://tautiskums.blogs.lv/raksts/12647/Maksla-patiesiba-un-politika-gada-Nobela-premijas-laureata-lekcija/ citēts no]) == Jezuīti un kontrreformācija == Kontrreformācijas laikā jezuīti parādās kā ietekmīgs, redzams spēks gan politikā, gan kultūrā, bet to darbību nav iespējams vērtēt šauri viennozīmīgi: jezuītu attiecības ar sabiedrību veidojās katrreiz citādi, atkarībā no vietas un laika. Savdabīgās attiecībās jezuītu misionāru konfrontācija ar protestantismu veidojās attālajos reģionos Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Arī Eiropā jautājums nebūt nav tik vienkāršs (piemēram, jezuītu attiecības ar [[Krievijas Impērija|Krievijas]] cara valdības diktētajām nostādnēm, kas bija izteikti sarežģītas). Autoritatīvais mākslas vēsturnieks Džefrijs Čips Smits (''Smith'') atsakās lietot “kontrreformācijas” jēdzienu saistībā ar jezuītiem pat Vācijā, — zemē, kur, liktos, šāds attiecību noformējums ir absolūti neizbēgams. Vēsturnieks parāda, ka, protams, bija atsevišķi pasākumi, ko [[Vācija]]s teritorijā jezuīti vērsa pret [[protestanti]]em, taču uzsver, ka ordeņa galvenie darbības principi nav reducējami uz protestantisma apkarošanu, norādīdams uz neskaitāmām citām aktivitātēm (izglītības, pastorālās aprūpes, valodniecības, zinātnes, teātra, mūzikas un citās jomās), kur abu konfesiju ceļi nekrustojās. Tāpat Gevins Aleksandrs Beilijs (''Bailey''), cenšoties rast atbildes tam, cik liela ir ''Jēzus biedrības'' loma un interese konfesionālajos ķīviņos, akcentē faktu, ka jezuītu pasūtītie un veidotie tēlotājas mākslas darbi (sevišķi monumentālā glezniecība) neatspoguļo tik daudz pretestību protestantu reformācijai, cik vēlmi redzēt atjaunotu, spēcīgu un plaukstošu katoļu Baznīcu un Renesanses vērtību tālāku attīstību. Tāpēc, meklējot iespējami korektāko apzīmējumu, kas raksturotu šo pasaules uzskatu sadursmi un ietvertu visplašāko Latvijas teritorijā sastopamo parādību spektru, mākslas vēsturniece Ogle K. domā, ka visatbilstošākais ir jēdziens “rekatolizācija”. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) == Jezuīti un māksla == Tāpat kā citos savas apustuliskās darbības aspektos, arī mākslā jezuīti meklēja veidus, kā iespējami ietekmīgāk uzrunāt vietējo sabiedrību, rūpīgi apsverot un izstrādājot arī savus estētikas principus, kas galvenokārt bija centrēti uz katolicisma popularitātes vairošanu un Baznīcas prestiža celšanu. Rezultātā radās visos sīkumos pārdomāta, ļoti iedarbīga programma, kas ļauj atpazīt ordeņa darbības lokā tapušus mākslas darbus kā ordenim tipiskus. Gan teorētiķu spriedumos, gan praksē tika apstiprināts jezuītu nolūks caur ārēji redzamu, spēcīgi aizkustinošu tēlu ietekmi transformēt mākslas darba uztvērēja redzēto padziļinātos garīgos ieskatos. Vēršoties pie auditorijas, jezuīti centās aktivizēt mākslas darba uztvērēja atmiņas, iztēles, līdzpārdzīvojuma spējas, kas ideālā gadījumā vedinātu indivīdu iesaistīties cīņā par dvēseles glābšanu. Jezuītu skatījumā jebkura mākslas objektam bija jāiedarbojas, stimulējot ne tikai cilvēka emocionālo pieredzi, bet jācenšas ietiekties tā dziļākajos esamības slāņos, tāpēc mākslai kopumā ordeņa kalpošanā ir liela loma. Kā vienu no raksturīgākajām parādībām ordeņa materiālās kultūras laukā nepieciešams izcelt viņu mākslas formālās puses neviendabību. Tam par iemeslu ir vairāki apstākļi: * pirmkārt, to veicināja ārpus biedrības esošie mākslinieki, (gadījumos, kad tādi tika pieaicināti), ar savu izglītību, pieredzi un idejām; * otrkārt, ordeņa locekļu elastībai attieksmē pret apstākļiem, kādos tie darbojās: jezuīti, lai arī bija neiecietīgi pret pagānu reliģiskajām praksēm, tomēr ar lielu pietāti attiecās pret vietējo kultūrvidi, spējot iekļauties visdažādākajās situācijās un radot pārsteidzoši atjautīgus risinājumus; * treškārt, jezuītu mākslas formālo daudzveidību lielā mērā noteikusi spēja reaģēt uz laikmetā dominējošām stilistiskajām tendencēm. Ordeņa mākslu pieņemts apriori saistīt ar baroku, tomēr, kā atklāj padziļinātas šī mantojuma studijas, jezuīti izcēlušies ar spēju radoši iedzīvoties ļoti atšķirīgu laikmetu stilistiskajās prasībās. ([https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf citēts no]) Piemēram skat. arī [[Manierisms]] == Jezuīti Latvijā == [[Attēls:Sv Jekaba baznica 19gs.jpg|thumb|300px|Gotikas stilā celtā Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle (celta 13. gadsimtā), pie kuras darbojās pirmais jezuītu garīgais seminārs Latvijā (1583—1621).]] [[Attēls:Jezuītu ordeņa Lietuvas province.jpg|thumb|300px|19. gadsimta sākumā Kurzeme un Latgale atradās Jezuītu ordeņa Lietuvas provincē (''Province de Lithuanie'', 1826).]] [[Attēls:Catechismus Catholicorum 1585.jpg|thumb|Latviski tulkotā P. Kanīzija "Catechismus Catholicorum. Īsā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem" (1585)]] Jezuītu darbības iesākumi Latvijā sākās līdz ar [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām un Latvijas teritorijas iekļaušanu [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] valstī. Savulaik Jēzus biedrības darbība skāra visu [[Latvija]]s teritoriju — viņi dibināja misijas, skolas, veica evaņģelizācijas un draudžu garīgās apkalpošanas darbu. Salīdzinot ar laicīgajiem priesteriem, biedrības panākumus provincē bieži nodrošināja tas, ka ordeņa locekļi nereti dziļāk un jūtīgāk spēja uztvert vietējās īpatnības, kā arī latviešu valodas zināšanas un pašaizliedzīgais darbs. Savukārt pilsētās, jo īpaši protestantiskajā [[Rīga|Rīgā]], attieksme pret šo [[kontrreformācija]]s spēku pārsvarā bija nelabvēlīga. Kopš ierašanās 1582. gadā ordeņa darbība koncentrējās ap Rīgu, vēlāk, līdz ar [[Cēsu bīskapi]]jas nodibināšanu, pieņēmās spēkā visā [[Vidzeme|Vidzemē]], bet vēlāk koncentrējās galvenokārt [[Latgale|Latgalē]] kā Polijas-Lietuvas valsts teritorijā. * [[1582]]. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] noslēgšanas [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s pirmais rektors [[Pjotrs Skarga]] un Johans Vincerijs atvēra Rīgas jezuītu skolu, kurā uz atklāšanas brīdi bija 8 audzēkņi. [[1583]]. gadā 1. martā pāvests [[Gregors XIII]] ar bullu ''Immensa Dei providentia'' apstiprināja skolas darbību ar [[Rīga]]s [[Sv. Trīsvienības kolēģija]]s nosaukumu. [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]], vienojoties ar jezuītu ģenerāli P. Klaudiju Akvavivu, piešķīra jezuītiem [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcu]]. Tad arī tika atvērts pirmais garīgais seminārs Latvijā, kas darbojās līdz [[1621]]. gadam. Ordeņa Polijas provinces vadītājs [[Džovanni Paolo Kampana]] tā paša gada 7. martā vērsās [[Rīgas rāte|Rīgas rātē]] ar lūgumu atļaut atvērt [[Universitāte|universitāti]], taču Rīgas rātes sindiks [[Gothards Velings|Velings]] noraidīja universitātes nepieciešamību, jo "tirdznieciskai pilsētai nav nepieciešama universitāte".<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 132 lpp.</ref> * [[1585]]. gadā jezuīti publicēja katehismu "Iscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems", kas ir senākā saglabājusies grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref>[http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 Poļu laiki Vidzemē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> * [[1587]]. gadā [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jezuītus no Rīgas padzina, ordeņa īpašumus konfiscēja. * [[1591]]. gadā ar karaļa [[Sigismunds III|Sigismunda III]] pavēli Rīgā atjaunoja jezuītu kolēģiju. Pēc piecu gadu trimdas atgriezās deviņi jezuīti: 5 tēvi un 4 brāļi. * [[1597]]. gadā jezuītu kolēģijā Rīgā mācījās ap 60 skolēnu, tika uzcelta kopmītne audzēkņiem (līdzekļus tam deva [[Livonija]]s bīskaps [[Oto Šenkings]]). * [[1606]]. gadā Rīgas kolēģijas tēvs Jānis Stribings (''Joannis Stribingius'') apceļoja [[Rēzeknes stārastija|Rēzeknes]] un [[Ludzas stārastija]]s un sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus.<ref>[http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.II.pdf P. Joannes Stribingus. Ab initio Januarii usque ad initium Aprilis. Confessi 875. In: "Annales collegii Rigensis Societatis Jesu 1604-1618". 105-107 lpp.] (latīniski)</ref> * [[1614]]. gadā [[bīskaps]] [[Oto Šenkings]] [[Cēsis|Cēsīs]] nodibināja pastāvīgu jezuītu rezidenci, piešķirdams viņiem baznīcu un ierādīdams rezidences telpas. [[1619]]. gadā ordeņa Cēsu rezidencē tika atvērta ģimnāzija. Šī mācību iestāde, kurā pirmo reizi izglītību varēja gūt arī zemnieku bērni, un mācības bija bez maksas, darbojās līdz zviedri iekaroja Cēsis. * [[1621]]. gadā [[Zviedrija]]s [[karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]] izveidoja [[Zviedru Vidzeme]]s provinci ar [[luterisms|luterismu]] kā valsts atbalstītu konfesiju. Tika slēgta jezuītu kolēģija Rīgā, kurā bija 9 tēvi, 2 maģistri un 8 brāļi, kuri pārcēlās uz [[Jelgava]]s apkaimi u.c. provinces apvidiem. * [[1629]]. ordenis izveidoja pastāvīgu mītni [[Daugavpils|Daugavpilī]]. [[1636]]. gadā jezuītu skolā Daugavpilī (pirmā skola [[Latgale|Latgalē]]) mācījās 40 skolēnu. * [[1666]]. gadā jezuītu ordeņa mūki ierīkoja misiju [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], 1677. gadā tur nodibināja jezuītu klosteri. * [[1672]]. gadā jezuīti nodibināja savu rezidenci Jelgavā, kuras [[superiors]] bija no [[Austrija]]s ieradies jezuīts Ernests Šturms, ar misijas centriem [[Alsunga|Alsungā]] un [[Ilūkste|Ilūkstē]]. Ilūkstē uzturējās 20 jezuītu un tur darbojās arī kolēģija. Jelgavas jezuītu ģimnāzijā mācīja latviešu valodu ([[1684]]. gadā skolā jau mācījās 80 jauniešu). [[1691]]. gadā jezuīti nodibināja skolu Ilūkstē (tajā bija arī teātra mākslas klase). Galvenā nozīme bija izglītībai un ticībai, tāpēc ordenis bija atvērts arī nevāciešiem. Līdz ar to jezuītu vidū bija arī daudzi latvieši, kas darbojās kā priesteri un rakstnieki, un [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s (''Almae academia et universitas Vilnensis societis Jesu'') mācību spēki, piemēram: [[Juris Elgers]] ([[1585]].-[[1672]].), [[Ignats Rodļevskis]] ([[1714]].-[[1755]].), [[Juris Spuņģens]] ([[1692]].-[[1733]].), [[Antons Rutkis]] ([[1704]].-[[1744]].), [[Ignats Jamaits]] ([[1745]].-[[1788]].). * [[1710]]. gadā, saskaņā ar [[Rīgas padošanās Akorda punkti]]em, katoļiem tika dota zināma ticības brīvība. Jezuītiem bija atļauts no Jelgavas braukt uz Rīgu noturēt dievkalpojumus pilsētā pie jaunā Pils tilta, diezgan plašā un ērtā šim mērķim ierādītā zālē. Pilsētas rāte aktīvi pretojās, ka tiktu celta kāda katoļu baznīca tiem atņemto baznīcu vietā, pieļāva vienīgi mazu koka kapelu kādā attālākā priekšpilsētas daļā, kur vēlāk tika ierīkoti katoļu kapi (domājams, tagadējās [[Rīgas Svētā Franciska baznīca]]s teritorijā). Uz pastāvīgu dzīvi katoļu priesteri varēja apmesties tikai pēc miera līguma noslēgšanas, t. i., pēc 10 gadiem kopš Rīgas ieņemšanas. * [[1723]]. gadā ordenis guva iespēju izveidot mītni Rīgā. * [[1725]]. gadā arī bija atvērta skola [[Skaistkalne]]s rezidencē. Bez tam jezuītu misionāri organizēja skolas arī draudzēs (piemēram, tēvs [[Mihails Rots]] ar [[Inflantija]]s kastelāna [[Johans Augusts Hilzens|Johana Augusta Hilzena]] palīdzību 18. gadsimta vidū dibināja viņa īpašumos draudžu skolas) un apmācīja tajās lauku iedzīvotājus. [[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|thumb|300px|[[Skaistkalne]]s baznīca (17. gadsimta vidus), no 1666. gada jezuītu baznīca.]] * [[1743]]. gadā [[Pušas muiža]]s īpašnieks [[Jānis Šadurskis]] jezuītu ordeņa vajadzībām uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo [[Pušas baznīca|Pušas baznīcu]]. * [[1753]]. gadā [[Viļņas Jezuītu akadēmija]]s tipogrāfija laida klajā pirmo līdz šim pazīstamo [[latvieši|latviešu]] grāmatu [[Latgale|latgaliešu]] dialektā. Tā bija 117 lappušu bieza — [[Evaņģēlijs|Evaņģēliju]] krājums, t.s. ''Asūnes Evaņģēlijs''. Laikā no [[1772]]. līdz [[1861]]. gadam, kad [[Krievijas Impērija]]s valdība aizliedza Latgalē rakstību latīņu burtiem, katoļu garīdznieki izdeva ap simts dažādu garīga satura grāmatu un rakstu latviešu valodā (lielākoties gan dialektā). Bez tam [[Aglona]]s teoloģiskajā studijā no [[1820]]. līdz [[1864]]. gadam tika mācīta latviešu valoda kā atsevišķs priekšmets. * [[1753]]. gadā jezuītu misijas Rīgā vadītājs M. Šostakovskis saņēma rātes pavēli kopā brāļiem atstāt pilsētu, jo pēc zviedru likumiem katoļi Rīgā nedrīkstēja noturēt publiskus dievkalpojumus, atskaitot vasaras mēnešus, kad ostā ieradās poļu jūrnieki un arī tikai tad kādā no ostas mājām, pie aizklātiem logiem. Rātes locekļi katoļu kapelu aizzīmogoja. * [[1755]]. gadā jezuītu ordeņa darbība Rīgā tika aizliegta. [[Attēls:Daugavpils jezuitu baznica.jpg|thumb|300px|Baroka stilā celtā Daugavpils jezuītu baznīca (18. gadsimta vidus), vēlāk Daugavpils cietokšņa baznīca. Sagrauta Otrā pasaules kara laikā.]] * ap [[1764]]. gadu jezuītu priesteris Jans Karigers uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu „''Lexicon Lottavicum''”, kas sekojošo politisko notikumu dēļ netika izdota.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref> * [[1773]]. gadā pāvests [[Klements XIV (pāvests)|Klements XIV]] izdeva bullu ''brevi Dominus ac Redemptor'' par jezuītu ordeņa slēgšanu, savukārt ķeizariene [[Katrīna II]] šo bullu neļāva izsludināt Krievijas Impērijā, kur ordeņa kolēģijas turpināja darboties. Jezuītiem Latvijas teritorijā bija četras rezidences — Jelgavā, [[Ilūkste|Ilūkstē]], [[Skaistkalne|Skaistkalnē]] un Daugavpilī, — kuras pēc bullas pasludināšanas, izņemot pēdējo, beidza savu pastāvēšanu. Pat politiskie un reliģiskie pretinieki spiesti atzīt, ka līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimtam]] jezuītu ordeņa skolu un augstskolu absolventu izglītotības līmenis bija ievērojami augstāks, nekā citu mācību iestāžu beidzējiem.{{nepieciešama atsauce}} [[1774]]. gadā [[Katrīna II]] savā pavēlē, kurā jezuītiem bija piešķirtas dažas privilēģijas, pamatoja savu rīcību ar tieši ar to, ka tas dotu ordenim iespēju turpināt savu izglītošanas darbu. * [[1804]]. gadā ar Krievijas Impērijas ķeizara atļauju Rīgā atkal nodibināja jezuītu ordeņa rezidenci. * [[1810]]. gadā Daugavpilī jezuītu tēvs P. Koenss mazās draudzes skolas vietā atvēra plašu skolu ar 4 nodaļām — divas zēniem un divas meitenēm, kurā mācīja arī latviešu valodu. Bez tam atvēra arī skolu trūcīgiem bērniem, kuru vecākiem nebija naudas, lai maksātu par mācībām. * [[1811]]. gadā Daugavpils jezuītu kolēģiju pārcēla uz Pušas muižu.<ref>[http://www.lakuga.lv/2016/05/25/peliecu-muizys-saiminiki-cauri-godsymtim/ Pelieču muižys saiminīki cauri godsymtim]. Vadims Maksimovs. 2016. gada 25. maijā. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]]</ref> * [[1814]]. gadā pāvests ar jaunu bullu atkal atjaunoja jezuītu ordeni, tas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] vairs neatguva iepriekšējo lomu, jo jau [[1820]]. gadā ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija pavēlējis jezuītus izraidīt no Krievijas Impērijas. Ordeņa uzturētās skolas slēdza (Latgalē skolas no jauna sāka atvērt tikai pēc [[1864]]. gada, jau impērijas izglītības sistēmā). * [[1948]]. gadā Romā uzsāka darbu Vatikāna radio latviešu redakcija tēva P. Beča un kopš 1950. gada tēva S. Kučinska vadībā. * [[1997]]. gadā par [[Lietuva]]s-Latvijas jezuītu provinciālu tika iecelts tēvs Antans Saulaitis SJ. == No jezuītu ordeņa nākušie katoļu svētie == Šobrīd Jēzus Sadraudzībā ir 50 svēto un 146 svētīgo. Slavenākie no tiem ir: [[Ignācijs no Lojolas]], Francisks Havjers, Pēteris Favrs, Pēteris Kanīzijs, [[Aloīzijs Gonzaga]]. * Sv. '''Pāvils Miki''' — pirmais japānis, kuru uzņēma katoļu reliģiskā ordenī: pirmais jezuīts japānis. Arestēts Osakā 1596. gada decembrī kristiešu vajāšanu vilnī, kopā ar trim jezuītiem un sešiem franciskāņiem un 17 japāņiem (sv. Franciska terciāriem). Un kopā ar visiem tiem viņš tika pienaglots krustā pie Nagasaki. 1862. gadā pāvests Pijs IX viņu pasludināja par svēto. * Sv. '''Luijs Marija Griņjons''' no Monforas (1673—1716) — vaņģelizēja Bretaņā, Anžū, Puatjē, Normandijā un Santonžā. Pāvests Klements XI 1706. gadā nosauca viņu par “apustulisko misionāru”. Nodibināja divas kongregācijas: Marijas sadraudzību vīriešiem un Gudrības meitu kongregāciju sievietēm. == Jezuītu ordeņa kritika un kontrpropaganda == Sakarā ar ordeņa visai aktīvo darbošanos kontrreformācijas procesā, tas iedzīvojās daudzos ienaidniekos un tika pakļauts starpkonfesionālo konfliktu propagandas un kontrpropagandas vilnim, jezuītu vēstures izpētē jārēķinās, ka ir ļoti spēcīgā polarizācija attieksmē pret šo reliģisko apvienību: jezuīti tikuši zākāti gan par velniem sutanās un krāpniekiem, gan cildināti par svētajiem un ievērojamiem zinātniekiem. Lielāko tiesu ārpus ordeņa esošie autori nereti rakstījuši savus apcerējumus, nepievēršoties pirmavotu studijām, tā vietā nekritiski pieņemot jau aprobētus viedokļus. Tendenciozo skatījumu, kāds parasti nopietnām zinātniskām studijām nav raksturīgs, jezuītu historiogrāfijas pētnieki skaidro ar spēcīgi iesakņojušos mītu klātbūtni. ''Societas Jesu'' historiogrāfijā izteiktas divas tendences. Pirmkārt, paši jezuīti uztur spēkā tradīciju apkopot un izdot oriģināldokumentus (sevišķi materiālus, kas attiecas uz provinču vēsturi), un, otrkārt, ārpus biedrības stāvoši pētnieki, kas veido pārsvarā negatīvu vērtējumu par šīs organizācijas darbības dažādiem aspektiem. Tikai XX gs. nogalē parādījās arī zinātniski izsvērti un dziļi pētījumi no dažādu disciplīnu un dažādu reliģisko pārliecību pārstāvošu autoru vidus, kas spējīgi emocionāli neitrāli apieties ar Jēzus biedrības fenomenu kā jebkuru citu zinātniskas izpētes objektu, balstot savus uzskatus dokumentāri pierādāmos faktos * [https://web.archive.org/web/20091124063747/http://www.saulesjosta.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=431&mode=thread&order=0&thold=0 citāti no Teodora Grīzingera grāmatas "Jezuīti " (izd. St.Peterburgā ,1868.)] == Zināmākie jezuīti kultūras vēsturē == * [[Pjērs Teijārs de Šardēns]] (''Pierre Teilhard de Chardin'') (1881—1955) [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriķis]] * [[Francisks]], [[Romas pāvests]] == Literatūra == * Joachim Schmiedl. [http://nbn-resolving.de/urn:nbn:de:0159-2011020177 ''Orden als transnationale Netzwerke der katholischen Kirche''], [[European History Online]], [[Mainca]]: [[Institute of European History]], 2011. * Jezuīti 20. gadsimtā. — Rīga, 2005. {{ISBN|9984-19-567-8}} * Svētceļnieka piezīmes. Ignācija Lojolas autobiogrāfija. — Rīga, KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS, 2002. * Boiko Mārtiņš. Jezuīti: mentalitāte un mantojums. // Kultūras Forums, 2005. gada 13.-20. maijs, Nr.18 (148) * Grosmane Elita. Jezuīti un Kurzemes tēlniecība. / Kurzemes baroka tēlniecība: 1660—1740. — Rīga: Jumava, 2002. * Kristīne Ogle. Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotjas mākslas mantojumā. — Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts: Rīga, 2008. — 274 lpp. * Мишель Леруа. Миф о иезуитах: От Беранже до Мишле. — Москва: Языки Славянской Культуры, 2001 * [https://web.archive.org/web/20030808235552/http://www.catharticles.by.ru/history/iesuity.htm О. Константэн Симон. Иезуиты в России. / "Истина и Жизнь", 1992, № 1/2-3] * Henri Lutteroth. La Russie et les jesuites de 1772 a 1820. Paris, 1843 * Tolstoi, Le Catholicisme Romain en Russie. Paris, 1863-1864 * Самарин. Ответ иезуиту отцу Мартынову. // День. 1865, № 45-52 * Морошкин. Иезуиты в России. СПб., 1867-1870 * Щебальский. Виленский унив. и иезуиты. // Наше Время, 1860, № 3 * Любович. К истории И. в литовско-русских землях в XVI в. Варшa, 1888 * Сапунов A., Заметка о Коллегии и Академии И. в Полоцке. Витебск, 1890 * Pollard A. F., The Jesuits in Poland. Oxford, 1892 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites par šo tēmu == * [http://lingua.id.lv/LatinPages/Societas.Jesu.Residentia.Rigensis.I.pdf Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa archīvos. II sējums. Rīga, 1941.] * [https://web.archive.org/web/20051127010409/http://www.sj.lv/ Ordeņa Latvijas provinces mājas lapa] * [http://www.sjweb.info/ Ordeņa kūrija Romā] * [https://web.archive.org/web/20080916095646/http://www.sj.lv/jezuiti/vest-l.html Jezuīti Latvijas teritorijā — hronoloģiskā tabula] * [https://web.archive.org/web/20110722161121/http://www.catholic.lv/kdi/Ign%C4%81ciskais%20gar%C4%ABgums%20KDI.htm Ignāciskais garīgums] * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf Trufanovs V., Jezuītu darbība izglītības veicināšanā Latvijas teritorijā XVI-XIX gs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161154/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/24-36-VESTURE-Trufanovs.pdf |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20091122032808/http://www.catholic.lv/kdi/Gramata_Inigo.htm Dr. theol. Priede J., Ievadvārdi Ignācija Lojolas autobiogrāfijai] * [https://web.archive.org/web/20070913213756/http://www.lma.lv/index.php/article/view/130/1/18 Ogle K., Jezuītu urbānā stratēģija Latvijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20091122032744/http://www.radiovaticana.org/let/Articolo.asp?c=198930 Vatikāna radio — Īss ieskats ASV evaņģelizācijas vēsturē] * [https://web.archive.org/web/20091211054031/http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Kontemplativas%20lugsanas.doc Kontemplatīvās lūgšanas vēsture kristīgajā tradīcijā (.doc)] * [https://web.archive.org/web/20091122032337/http://www.radiovaticana.org/latvija/Articolo.asp?c=194162 Vatikāna radio — intervija ar Jēzus Sadraudzības prepozītu Adolfo Nikolasu] * [https://web.archive.org/web/20110722162852/http://www.lma.lv/index.php/filemanager/download/197/Kopsavilkums2.pdf Ogle K., ''Societas Jesu'' ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā (Promocijas darba kopsavilkums)] * [http://www.jesuit.ru/ Ordeņa Krievijas misijas mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080823035113/http://jesuit.ru/ |date={{dat|2008|08|23||bez}} }} * [http://www.newadvent.org/cathen/14081a.htm The Society of Jesus — Katoļu enciklopēdija] {{angliski}} * [http://www.ajcunet.edu/ Association of Jesuit Colleges and Universities] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20070220205842/http://www.pagez.ru/bref/010.php Мякотин В.А. Иезуиты в России] {{krieviski}} * [http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html Иезуиты] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080530100847/http://www.hronos.km.ru/religia/katolik/iezuity.html |date={{dat|2008|05|30||bez}} }} {{krieviski}} * [http://bse.sci-lib.com/article050819.html Значение слова "Иезуиты" в Большой Советской Энциклопедии] {{krieviski}} * [http://www.pravoslavie.ru/archiv/katolicinrus1.htm Краткий очерк истории Католической церкви в России] {{krieviski}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jezuītu ordenis| ]] [[Kategorija:Romas katoļu ordeņi un kongregācijas]] 9ode4z5ow6dcu6nakrzu79zu4a5242w 0 8111 4538950 4416012 2026-10-23T12:47:17Z Kontributor 2K 118435 ģerb Menen @svg 4538950 wikitext text/x-wiki {{novec|pilsētu skaitu}} [[Attēls:Location Belgium EU Europe.png|250px|thumbnail|[[Beļģija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''[[Beļģija]]s pilsētas'''. Pašlaik Beļģijā ir '''133 pilsētas'''. == Vēsture == [[Viduslaiki|Viduslaikos]], [[pilsēta]]s privilēģijas tika piešķirtas apkārtējiem ciemiem. Tās lielākoties piešķīra muižniecības pāstāvji nostiprinot savu varu pār reģionu, viņi dāvāja pilsētas tiesības rīkojot gadatirgus, iekasējot nodevas vai būvējot aizsardzības vaļņus un sienas. Pēc [[Francija]]s okupācijas, šīs privilēģijas tika atceltas un aizstātas ar goda tutulu pilsētā, ([[holandiešu valoda|holandiešu]]: ''stad'', [[franču valoda|franču]]: ''ville''). Pēc šī notikuma ļoti daudzas apdzīvotās vietas zaudēja pilsētas titulu. [[Apvienotā Nīderlandes Karaliste|Apvienotās Nīderlandes Karalistes]] laikā ([[1815]]—[[1830]]) atsevišķas pilsētas atguva savu titulu. [[1825]].g. [[30. maijs|30. maijā]] ar karaļa dekrētu tika publicēts oficiālais pilsētu saraksts. Pēc Beļģijas neatkarības iegūšanas ([[1831]].g.) šis saraksts tika mainīts. [[1977]].g. pēc Beļģijas pašvaldību apvienošanas, atsevišķām apdzīvotajām vietām bija tiesības pretendēt uz pilsētas tiesībām, balstoties uz vēsturiskajiem faktiem. [[1982]]. — [[1999]].g. 44 pilsētas ieguva savu statusu. == Pilsētu sadalījums provincēm == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Belgium location map.svg|width=400|float=none}} {{Image label small|x=0.077|y=0.200|scale=500|text=[[Rietumflandrija]]}} {{Image label small|x=0.215|y=0.170|scale=500|text=[[Austrumflandrija]]}} {{Image label small|x=0.400|y=0.160|scale=500|text=[[Antverpenes province|Antverpene]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.200|scale=500|text=[[Limburga (Beļģija)|Limburga]]}} {{Image label small|x=0.345|y=0.225|scale=500|text=[[Flāmu Brabante]]}} {{Image label small|x=0.330|y=0.300|scale=500|text=[[Valoņu Brabante]]}} {{Image label small|x=0.290|y=0.340|scale=500|text=[[Eno]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.390|scale=500|text=[[Namīras province|Namīra]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.320|scale=500|text=[[Ljēžas province|Ljēža]]}} {{Image label small|x=0.495|y=0.455|scale=500|text=[[Luksemburgas province|Luksemburga]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.250|scale=500|text=<big>'''[[Briseles galvaspilsētas reģions|Brisele]]'''</big>}} {{Image label small|x=0.290|y=0.200|scale=500|text=<big>'''[[Flandrija]]'''</big>}} {{Image label small|x=0.400|y=0.340|scale=500|text=<big>'''[[Valonija]]'''</big>}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" |- ! [[Beļģijas administratīvais iedalījums|Province]] || Pilsētu skaits |- | [[Antverpenes province|Antverpene]] || 8 |- | [[Austrumflandrija]] || 12 |- | [[Eno]] || 24 |- | [[Flāmu Brabante]] || 9 |- | [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || 15 |- | [[Ljēžas province|Ljēža]] || 14 |- | [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || 12 |- | [[Namīras province|Namīra]] || 11 |- | [[Rietumflandrija]] || 22 |- | [[Valoņu Brabante]] || 5 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" !Ģerbonis!!Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br /><small>[[franču valoda|franču]] (fr)/<br />[[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] (nl) /<br />[[vācu valoda|vācu]] (de) </small> valodās!!Iedz.sk. (2013)!!Pilsētas tiesības<br />kopš!!Province!!Reģions |- | [[Attēls:Blason ville be Andenne (Namur).svg|30px]] || [[Andene]] || fr, nl, de: ''Andenne'' || 25702 || [[1825]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Antoing (Tournai).svg|30px]] || [[Antoinga]] || fr, nl, de: ''Antoing'' || 7684 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Antwerp (City).svg|30px]] || [[Antverpene]] || fr: ''Anvers''<br />nl, de:''Antwerpen'' || 502604 || [[1825]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Oudenaarde wapen.svg|30px]] || [[Audenārde]] || fr: ''Audenarde''<br />nl, de: ''Oudenaarde'' || 30248 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Arlon.svg|30px]] || [[Arlona]] || fr, de:''Arlon'' <br />nl:''Aarlen'' || 28289 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Ath(Belgique).svg|30px]] || [[Ata]] || fr, de: ''Ath'' <br />nl: ''Aat'' || 28526 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Wappen Aalst (Ostflandern).svg|30px]] || [[Ālsta]] || fr:''Alost'' <br />nl, de:''Aalst'' || 82587 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Aarschot wapen.svg|30px]] || [[Ārshota]] || fr, nl, de: ''Aerschot'' || 28755 || [[1825]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Bastogne.svg|30px]] || [[Bastoņa]] || fr, de: ''Bastogne'' <br />nl: ''Bastenaken'' || 15098 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason binche moderne.svg|30px]] || [[Benša]] || fr, nl, de: ''Binche'' || 33002 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Beringen wapen2.svg|30px]] || [[Beringene]] || fr, nl, de: ''Beringen'' || 43661 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Bilzen (Limbourg).svg|30px]] || [[Bilzene]] || fr, nl, de: ''Bilzen'' || 31358 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason Blankenberge.svg|30px]] || [[Blankenberge]] || fr, nl, de: ''Blankenberge'' || 19337 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armoiries Beaumont.png|30px]] || [[Bomona]] || fr, nl, de: ''Beaumont'' || 7060 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Beauraing.svg|30px]] || [[Borena]] || fr, nl, de: ''Beauraing'' || 8858 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Borgloon.jpg|30px]] || [[Borglūna]] || fr: ''Looz'' <br />nl, de: ''Borgloon'' || 10495 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason Braine-le-Comte.svg|30px]] || [[Brena le Konte]] || fr, de: ''Braine-le-Comte'' <br />nl:'''s-Gravenbrakel'' || 21327 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Bree.svg|30px]] || [[Brē (Beļģija)|Brē]] || fr, nl, de: ''Bree'' || 15379 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:BEL COA Bruges.svg|30px]] || [[Brige]] || fr: ''Bruges''<br />nl: ''Brugge''<br />de:''Brügge'' || 117170 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Greater coat of arms of the City of Brussels.svg|30px]] || [[Brisele]] || fr: ''Bruxelles''<br />nl: ''Brussel''<br />de: ''Brüssel'' || 1138854 || [[1825]] || [[Brisele]] || [[Brisele|Briseles reģions]] |- | [[Attēls:Blason ville be Bouillon (Neufchateau).svg|30px]] || [[Buijona]] || fr, nl, de: ''Bouillon'' || 5427 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Damme wapen.svg|30px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || fr, nl, de: ''Damme'' || 10844 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Deinze wapen.jpg|30px]] || [[Deinze]] || fr, nl, de: ''Deinze'' || 29724 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Dendermonde (avec ornements).svg|30px]] || [[Dendermonde]] || fr: ''Termonde''nl<br />de: ''Dendermonde'' || 44484 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Diksmuide wapen.svg|30px]] || [[Diksmeide]] || fr: ''Dixmude''nl<br />de: ''Diksmuide'' || 16432 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Dilsen-Stokkemwapen.jpg|30px]] || [[Dilsene-Stokeme]]|| fr, nl, de: ''Dilsen-Stokkem'' || 19947 || [[1987]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Dinant (Namur).svg|30px]] || [[Dināna]] || fr, nl, de: ''Dinant'' || 13584 || [[1825]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Armoiries d'Isembourg.svg|30px]] || [[Diste]] || fr, nl, de: ''Diest'' || 23259 || [[1825]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason de Durbuy.svg|30px]] || [[Durbuī]] || fr, nl, de: ''Durbuy'' || 11207 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:BE Eupen COA.svg|30px]] || [[Elpene]] || fr, nl, de: ''Eupen'' || 18949 || [[1808]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Eeklo.svg|30px]] || [[Ēklo]] || fr, nl, de: ''Eeklo'' || 20274 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armes de la Maison d'Enghien.png|30px]] || [[Engena]] || fr,de: ''Enghien''<br />nl: ''Edingen'' || 13091 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Philippeville.svg|30px]] || [[Filipvilla]] || fr, nl, de: ''Philippeville'' || 9001 || [[1825]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Fleurus (Hainaut).svg|30px]] || [[Flērusa]] || fr, nl, de: ''Fleurus'' || 22594 || [[1982]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Florenville (Belgique).svg|30px]] || [[Florenvila]] || fr, nl, de: ''Florenville'' || 5512 || [[1997]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be FontaineEveque (Charleroi).svg|30px]] || [[Fontene l Eveke]] || fr, nl, de: ''Fontaine-l'Évêque'' || 17258 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[File:Blason Fosses-la-Ville.svg|30px]]|| [[Fosa la Vila]] || fr, nl, de: ''Fosses-la-Ville''|| 10037 || [[1825]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Genk wapen2.svg|30px]] || [[Genka]] || fr, nl, de: ''Genk'' || 65264 || [[1999]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Geel wapen1.svg|30px]] || [[Gēla (Beļģija)|Gēla]] || fr, nl, de: ''Geel'' || 37848 || [[1985]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Geraardsbergen.jpg|30px]] || [[Gerārdsbergena]] || fr: ''Grammont''<br />nl, de: ''Geraardsbergen'' || 32629 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen van Gent.svg|30px]] || [[Gente]] || fr: ''Gand''<br />nl, de: ''Gent'' || 248242 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:GistelBlazon.svg|30px]] || [[Gistela]] || fr, nl, de: ''Gistel'' || 11792 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen Halen.png|30px]] || [[Halena]] || fr, nl, de: ''Halen'' || 9352 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason Halle(Vlaams Brabant).svg|30px]] || [[Halle (Beļģija)|Halle]] || fr: ''Hall''<br />nl, de: ''Halen'' || 36852 || [[1825]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Hamont-Achel.svg|30px]] || [[Hamonta—Ahele]] || fr, nl, de: ''Hamont-Achel'' || 14225 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armoiries Hannut.png|30px]] || [[Hannū]] || fr, de:''Hannut''<br />nl:''Hannuit''|| 15583 || [[1985]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Harelbeke.gif|30px]] || [[Harelbeke]] || fr, nl, de: ''Harelbeke'' || 26957 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen van Hasselt (B).svg|30px]] || [[Haselta]] || fr, nl, de: ''Hasselt'' || 74588 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Herentals.svg|30px]] || [[Herentalse]] || fr, nl, de: ''Herentals'' || 27368 || [[1985]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Herk wapen.gif|30px]] || [[Herka]] || fr: ''Herck-la-Ville''<br />nl, de: ''Herk-de-Stad'' || 12316 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armoiries Herve.png|30px]] || [[Herve]] || fr, nl, de: ''Herve'' || 17166 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Houffalize.svg|30px]] || [[Hufalize]] || fr, nl: ''Houffalize''<br />de: ''Hohenfels'' || 5044 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Huy wapen.svg|30px]] || [[Huja]] || fr, de: ''Huy''<br />nl:''Hoei'' || 21205 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Hoogstraten.svg|30px]] || [[Hūgstrātene]] || fr, nl, de: ''Hoogstraten'' || 20386 || [[1985]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Ieper wapen.svg|30px]] || [[Ipra]] || fr, de: ''Ypres''<br />nl: ''Ieper'' || 35087 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapenschild Izegem.gif|30px]] || [[Izegema]] || fr, nl, de: ''Izegem'' || 27363 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Comines.svg|30px]] || [[Komine-Varnetona]] || fr,de: ''Comines-Warneton''<br />nl:''Komen-Waasten'' || 17884 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Wapen stad be Kortrijk (met schildhouders).svg|30px]] || [[Kortreika]] || fr: ''Courtrai''<br />nl, de: ''Kortrijk'' || 75219 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Couvin (Namur).svg|30px]] || [[Kuvena]] || fr, nl, de: ''Couvin'' || 13897 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-La-Louviere.svg|30px]] || [[Laluvjēra]] || fr, nl, de: ''La Louvière'' || 78774 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason de La Roche-en-Ardenne.svg|30px]] || [[Laroša Ardēnos]] || fr, nl, de: ''La Roche-en-Ardenne'' || 4247 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Landen.svg|30px]] || [[Landene]] || fr, nl, de: ''Landen'' || 15546 || [[1985]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Le-Roeulx.svg|30px]] || [[Lerē]] || fr, nl, de: ''Le Rœulx'' || 8191 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville BE Lessines.svg|30px]] || [[Lesīne]] || fr, de: ''Lessines''<br />nl: ''Lessen'' || 18377 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Wapen van Leuven.svg|30px]] || [[Lēvena]] || fr: ''Louvain''<br />nl: ''Leuven''<br />de: ''Löwen'' || 97656 || [[1825]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen van Lier.svg|30px]] || [[Lire]] || fr: ''Lierre''<br />de, nl: ''Lier'' || 34276 || [[1825]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Leuze-en-Hainaut.svg|30px]] ||[[Lozē Eno]] || fr, nl, de: ''Leuze-en-Hainaut'' || 13514 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[File:Blason Limbourg.svg|30px]]|| [[Limburga (pilsēta)|Limburga]] || fr: ''Limbourg''<br />de, nl: ''Limburg'' || 5776 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason liege.svg|30px]] || [[Ljēža]] || fr: ''Liège''<br />de: ''Lüttich''<br />nl: ''Luik'' || 195576 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Lokeren (avec ornements).svg|30px]] || [[Lokerena]] || fr, nl, de: ''Lokeren'' || 39882 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Lommel.jpg|30px]] || [[Lomela]] || fr, nl, de: ''Lommel'' || 33409 || [[1990]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Lo-Reninge wapen.svg|30px]] || [[Loreninge]] || fr, nl, de: ''Lo-Reninge'' || 3299 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[File:Blason commune be Malmedy.svg|30px]]|| [[Malmedī]] || fr, nl: ''Malmedy''<br />de: ''Malmünde''|| 12336 || || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason de Marche-en-Famenne.svg|30px]] || [[Maršanfamena]] || fr, nl, de: ''Marche-en-Famenne'' || 17419 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Maaseik.svg|30px]] || [[Māseika]] || fr, nl, de: ''Maaseik'' || 24828 || [[1825]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen Mechelen.svg|30px]] || [[Mehelena]] || fr: ''Malines''<br />nl: ''Mechelen''<br />de: ''Mecheln'' || 82325 || [[1825]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Menen (avec ornements).svg|30px]] || [[Menene]] || fr: ''Menin''<br />nl, de: ''Menen'' || 32683 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Mesen.svg|30px]] || [[Mesene]] || fr: ''Messines''<br />nl, de: ''Mesen'' || 952 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Mons (Hainaut).svg|30px]] || [[Monsa]] || fr: ''Mons''<br />nl, de: ''Bergen'' || 93072 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mortsel.jpg|30px]] || [[Mortsele]] || fr, nl, de: ''Mortsel'' || 25143 || [[1999]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Mouscron.svg|30px]] || [[Muskrona]] || fr, de: ''Mouscron''<br />nl: ''Moeskroen'' || 56011 || [[1986]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Arms of Namur.svg|30px]] || [[Namīra]] || fr, de: ''Namur''<br />nl: ''Namen'' || 110096 || [[1825]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason commune de Neufchâteau (Belgique).svg|30px]] || [[Nefšato]] || fr, nl, de: ''Neufchâteau'' || 7277 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Ninove wapen1.svg|30px]] || [[Ninove]] || fr, nl, de: ''Ninove'' || 37295 || 1825 || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Nieuwpoort (B) wapen.svg|30px]] || [[Nivporta]] || fr: ''Nieuport''<br />nl, de: ''Nieuwpoort'' || 11368 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armes Nivelles.png|30px]] || [[Nivele]] || fr, de: ''Nivelles''<br />nl: ''Nijvel'' || 26819 || [[1825]] || [[Valoņu Brabante]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Oudenburg.jpg|30px]] || [[Odenburga]] || fr, nl, de: ''Oudenburg'' || 9110 || [[1985]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Oostendewapen.jpg|30px]] || [[Ostende]] || fr, de: ''Ostende''<br />nl: ''Oostende'' || 70284 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville BE Ottignies-Louvain-la-Neuve.svg|30px]] || [[Otigni Lovena la Nove]] || fr, nl, de: ''Ottignies-Louvain-la-Neuve'' || 31182 || [[1982]] || [[Valoņu Brabante]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Peer.svg|30px]] || [[Pēra]] || fr, nl, de: ''Peer'' || 16194 || [[1985]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Peruwelz.svg|30px]] || [[Pēruvelza]] || fr, nl, de: ''Péruwelz'' || 17216 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Poperinge wapen.gif|30px]] || [[Poperinge]] || fr, nl, de: ''Poperinge'' || 19989 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason de Rochefort.svg|30px]] || [[Rošfora]] || fr, nl, de: ''Rochefort'' || 12474 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Ronse.svg|30px]] || [[Ronse (pilsēta)|Ronse]] || fr: ''Renaix''<br />nl, de: ''Ronse'' || 25403 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Roeselare.svg|30px]] || [[Rūselare]] || fr: ''Roulers''<br />nl, de: ''Roeselare'' || 58823 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | || [[Sintvita]] || fr: ''Saint Vith''<br />nl, de: ''Sankt Vith'' || 9451 || || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Héraldique Ville be Seraing.svg|30px]] || [[Serēna]] || fr, nl, de: ''Seraing'' || 63575 || [[1999]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Ciney (Namur).svg|30px]] || [[Sinē]] || fr, nl, de: ''Ciney'' || 15661 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Saint-Ghislain.svg|30px]] || [[Sintgilēna]] || fr, nl, de: ''Saint-Ghislain'' || 23004 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Saint-Hubert.svg|30px]] || [[Sinthuberta]] || fr, nl, de: ''Saint-Hubert'' || 5647 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Sint-Niklaas (avec ornements).svg|30px]] || [[Sintniklāsa]] || fr: ''Saint-Nicolas''<br />nl, de: ''Sint-Niklaas'' || 72883 || [[1825]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Wapen van Sint-Truiden.svg|30px]] || [[Sinttreidena]] || fr: ''Saint-Trond''<br />nl, de: ''Sint-Truiden'' || 39747 || [[1825]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Héraldique Ville BE Spa.svg|30px]] || [[Spa (pilsēta)|Spa]] || fr, nl, de: ''Spa'' || 10579 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[File:Blason Stavelot.svg|30px]]|| [[Stavelote]] || fr, nl, de: ''Stavelot'' || 6895 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Soignies.svg|30px]] || [[Suaņi]] || fr: ''Soignies''<br />nl, de: ''Zinnik'' || 26502 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Châtelet.svg|30px]] || [[Šalte]] || fr, nl, de: ''Châtelet'' || 36196 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Héraldique Ville BE Charleroi.svg|30px]] || [[Šarlruā]] || fr, nl, de: ''Charleroi'' || 203871 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason Scherpenheuvel-Zichem.svg|30px]] || [[Šerpenhovela—Zihema]] || fr: ''Montaigu-Zichem''<br />nl, de: ''Scherpenheuvel-Zichem'' || 22592 || [[1985]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Chievres.svg|30px]] || [[Šievra]] || fr, nl, de: ''Chièvres'' || 6666 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Chimay (Thuin).svg|30px]] || [[Šimē]] || fr, nl, de: ''Chimay'' || 9847 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Chiny (Luxembourg).svg|30px]] || [[Šinī]] || fr, nl, de: ''Chiny'' || 5167 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Tielt wapen.svg|30px]] || [[Tilta]] || fr, nl, de: ''Tielt'' || 19922 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason Tirlemont.svg|30px]] || [[Tinena]] || fr: ''Tirlemont''<br />nl, de: ''Tienen'' || 32987 || [[1825]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Tongeren.jpg|30px]] || [[Tongerena]] || fr: ''Tongres''<br />nl: ''Tongeren''<br />de: ''Tongern'' || 30557 || [[1825]] || [[Limburga (Beļģija)|Limburga]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Torhout wapen.jpg|30px]] || [[Torhū]] || fr, nl, de: ''Torhout'' || 20149 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason de Tournai.svg|30px]] || [[Turnē]] || fr, de: ''Tournai''<br />nl:''Doornik'' || 69593 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Thuin coat of arms.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr, nl, de: ''Thuin'' || 14565 || [[1825]] || [[Eno]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Turnhout wapen.jpg|30px]] || [[Tornū]] || fr, nl, de: ''Tornhout'' || 41572 || [[1825]] || [[Antverpenes province|Antverpene]] || [[Flandrija]] |- |[[File:Walcourt wapen.svg|30px]] || [[Valkūra]] || fr, nl, de: ''Walcourt'' || 18193 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Wapen waregem.jpg|30px]] || [[Varegema]] || fr, nl, de: ''Waregem'' || 36751 || [[1999]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Escut de Waremme.jpg|30px]] || [[Vareme]] || fr, de: ''Waremme''<br />nl: ''Borgworm'' || 14769 || [[1985]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:CommunesBelgique-Wavre.svg|30px]] || [[Vavra]] || fr, de: ''Wavre''<br />nl: ''Waver'' || 33231 || [[1825]] || [[Valoņu Brabante]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Stad Wervik wapen.svg|30px]] || [[Vervika]] || fr: ''Wervicq''<br />nl, de: ''Wervik'' || 18374 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Héraldique Ville be Verviers.svg|30px]] || [[Vervjē]] || fr, nl, de: ''Verviers'' || 55936 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Armoiries Visé.svg|30px]] || [[Vizē]] || fr, de: ''Visé''<br />nl: ''Wezet'' || 17333 || [[1825]] || [[Ljēžas province|Ljēža]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Vilvoorde wapen.svg|30px]] || [[Vilvorde]] || fr: ''Vilvorde''<br />nl, de: ''Vilvoorde'' || 41005 || [[1985]] || [[Flāmu Brabante]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason de Virton.svg|30px]] || [[Virtona]] || fr, nl, de: ''Virton'' || 11508 || [[1825]] || [[Luksemburgas province|Luksemburga]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Veurne.svg|30px]] || [[Vornē]] || fr: ''Furnes''<br />nl, de: ''Veurne'' || 11516 || [[1825]] || [[Rietumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Zottegem.svg|30px]] || [[Zotegema]] || fr: ''Zottegem''<br />nl, de: ''Sottegem'' || 25398 || [[1985]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Armoiries Léau.png|30px]] || [[Zotleiva]] || fr: ''Léau''<br />nl, de: ''Zoutleeuw'' || 8252 || [[1985]] || [[Austrumflandrija]] || [[Flandrija]] |- | [[Attēls:Blason ville be Gembloux (Namur).svg|30px]] || [[Žamblū]] || fr, de: ''Gembloux''<br />nl:''Gembloers'' || 24153 || [[1985]] || [[Namīras province|Namīra]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Genappe wapen.svg|30px]] || [[Ženapa]] || fr, de: ''Genappe''<br />nl: ''Genepiën'' || 15135 || [[1985]] || [[Valoņu Brabante]] || [[Valonija]] |- | [[Attēls:Jodoigne wapen.svg|30px]] || [[Žoduāna]] || fr, de: ''Jodoigne''<br />nl: ''Geldenaken'' || 13428 || [[1985]] || [[Valoņu Brabante]] || [[Valonija]] |- |} == Karte == {{VietasKarte+|Beļģija|width=1000 |float=center|caption = Beļģijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.933333|long=4.033333|position = top |label=[[Ālsta]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.983333|long=4.833333|position = left |label=[[Ārshota]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.483333|long=5.1|position = bottom |label=[[Andene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.566667|long=3.45|position = left |label=[[Antoinga]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.216667|long=4.4|position = top |label=[[Antverpene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.683333|long=5.816667|position = top |label=[[Arlona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.616667|long=3.766667|position = right |label=[[Ata]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.004167|long=5.72|position = top |label=[[Bastoņa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.233333|long=4.233333|position = left |label=[[Bomona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.109167|long=4.956667|position = top |label=[[Borena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.4|long=4.166667|position = left |label=[[Benša]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.033333|long=5.216667|position = top |label=[[Beringene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.866667|long=5.516667|position = right |label=[[Bilzene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.3|long=3.116667|position = left |label=[[Blankenberge]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.8|long=5.333333|position = top |label=[[Borglūna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.7955|long=5.068|position = top |label=[[Buijona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.6|long=4.133333|position = top |label=[[Brena le Konte]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.133333|long=5.6|position = top |label=[[Brē (Beļģija)|Brē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.216667|long=3.233333|position = left |label=[[Brige]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.85|long=4.35|position = top |label='''[[Brisele]]'''}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.4|long=4.433333|position = bottom |label=[[Šarlruā]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.05|long=4.316667|position = left |label=[[Šalte]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.738333|long=5.343333|position = right |label=[[Šievra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.583333|long=3.8|position = bottom |label=[[Šimē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.4|long=4.516667|position = right |label=[[Šinī]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.3|long=5.1|position = top |label=[[Sinē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.766667|long=3|position = bottom |label=[[Komine-Varnetona|Komine-<br />Varnetona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.05|long=4.483333|position = right |label=[[Kuvena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.25|long=3.266667|position = right |label=[[Damme (pilsēta)|Damme]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.983333|long=3.533333|position = top |label=[[Deinze]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.033333|long=4.1|position = top |label=[[Dendermonde]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.983333|long=5.05|position = right |label=[[Diste]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.033333|long=2.866667|position = left |label=[[Diksmeide]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.033333|long=5.733333|position = left |label=[[Dilsene-Stokeme]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.266667|long=4.916667|position = top |label=[[Dināna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.352167|long=5.456333|position = top |label=[[Durbuī]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.183333|long=3.55|position = top |label=[[Ēklo]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.7|long=4.033333|position = top |label=[[Engena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.633333|long=6.033333|position = right |label=[[Elpene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.483333|long=4.533333|position = top |label=[[Flērusa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.698333|long=5.31|position = left |label=[[Florenvila]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.416667|long=4.316667|position = right |label=[[Fontene l Eveke]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.4|long=4.7|position = right |label=[[Fosa la Vila]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.166667|long=5|position = right |label=[[Gēla (Beļģija)|Gēla]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.566667|long=4.683333|position = right |label=[[Žamblū]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.6|long=4.45|position = right |label=[[Ženapa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.966667|long=5.5|position = right |label=[[Genka]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.766667|long=3.866667|position = top |label=[[Gerārdsbergena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.05|long=3.733333|position = top |label=[[Gente]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.15|long=2.966667|position = right |label=[[Gistela]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.933333|long=5.1|position = left |label=[[Halena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.733333|long=4.233333|position = top |label=[[Halle(Beļģija)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.25|long=5.55|position = right |label=[[Hamonta—Ahele]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.666667|long=5.083333|position = bottom |label=[[Hannū]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.85|long=3.3|position = right |label=[[Harelbeke]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.916667|long=5.333333|position = right |label=[[Haselta]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.183333|long=4.833333|position = top |label=[[Herentalse]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.933333|long=5.166667|position = bottom |label=[[Herka]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.633333|long=5.8|position = left |label=[[Herve]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.4|long=4.766667|position = left |label=[[Hūgstrātene]] }} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.133333|long=5.783333|position = right |label=[[Hufalize]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.516667|long=5.233333|position = top |label=[[Huja]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.916667|long=3.2|position = top |label=[[Izegema]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.716667|long=4.866667|position = top |label=[[Žoduāna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.833333|long=3.266667|position = top |label=[[Kortreika]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.466667|long=4.183333|position = right |label=[[Laluvjēra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.181667|long=5.575|position = right |label=[[Laroša Ardēnos]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.75|long=5.083333|position = bottom |label=[[Landene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.5|long=4.1|position = right |label=[[Lerē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.716667|long=3.833333|position = bottom |label=[[Lesīne]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.883333|long=4.7|position = top |label=[[Lēvena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.6|long=3.616667|position = top |label=[[Lozē Eno]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.633333|long=5.566667|position = left |label=[[Ljēža]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.133333|long=4.566667|position = right |label=[[Lire]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.616667|long=5.933333|position = top |label=[[Limburga (pilsēta)|Limburga]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.1|long=3.983333|position = top |label=[[Lokerena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.233333|long=5.3|position = bottom |label=[[Lomela]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.983333|long=2.75|position = left |label=[[Loreninge]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.1|long=5.8|position = top |label=[[Māseika]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.416667|long=6.016667|position = top |label=[[Malmedī]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.216667|long=5.333333|position = top |label=[[Maršanfamena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.016667|long=4.466667|position = right |label=[[Mehelena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.8|long=3.116667|position = right |label=[[Menene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.766667|long=2.9|position = left |label=[[Mesene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.45|long=3.95|position = top |label=[[Monsa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.166667|long=4.466667|position = right |label=[[Mortsele]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.733333|long=3.216667|position = right |label=[[Muskrona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.466667|long=4.866667|position = top |label=[[Namīra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.833333|long=5.433333|position = top |label=[[Nefšato]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.116667|long=2.75|position = left |label=[[Nivporta]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.833333|long=4.016667|position = right |label=[[Ninove]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.583333|long=4.316667|position = bottom |label=[[Nivele]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.233333|long=2.916667|position = left |label=[[Ostende]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.666667|long=4.5|position = right |label=[[Otigni Lovena la Nove]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.85|long=3.6|position = top |label=[[Audenārde]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.183333|long=3|position = right |label=[[Odenburga]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.133333|long=5.466667|position = top |label=[[Pēra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.516667|long=3.583333|position = left |label=[[Pēruvelza]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.2|long=4.55|position = bottom |label=[[Filipvilla]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.85|long=2.733333|position = left |label=[[Poperinge]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.166667|long=5.216667|position = right |label=[[Rošfora]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.933333|long=3.116667|position = left |label=[[Rūselare]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.75|long=3.6|position = bottom |label=[[Ronse (pilsēta)|Ronse]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.45|long=3.816667|position = left |label=[[Sintgilēna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.0255|long=5.374167|position = top |label=[[Sinthuberta]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51|long=4.966667|position = top |label=[[Šerpenhovela—Zihema]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.583333|long=5.5|position = left |label=[[Serēna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.166667|long=4.133333|position = top |label=[[Sintniklāsa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.8|long=5.183333|position = bottom |label=[[Sinttreidena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.566667|long=4.066667|position = bottom |label=[[Suaņi]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.5|long=5.866667|position = left |label=[[Spa (pilsēta)|Spa]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.266667|long=6.116667|position = top |label=[[Sintvita]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.383333|long=5.933333|position = left |label=[[Stavelote]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.333333|long=4.283333|position = left |label=[[Tūna]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51|long=3.316667|position = top |label=[[Tilta]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.8|long=4.933333|position = left |label=[[Tinena]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.783333|long=5.466667|position = right |label=[[Tongerene]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.05|long=3.1|position = top |label=[[Tornū]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.6|long=3.383333|position = left |label=[[Turnē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.316667|long=4.95|position = top |label=[[Tornū]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.583333|long=5.85|position = left |label=[[Vervjē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=51.066667|long=2.65|position = left |label=[[Vornē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.933333|long=4.416667|position = top |label=[[Vilvorde]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=49.5675|long=5.5325|position = top |label=[[Virtona]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.733333|long=5.7|position = left |label=[[Vizē]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.25|long=4.416667|position = top |label=[[Valkūra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.883333|long=3.416667|position = top |label=[[Varegema]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.7|long=5.25|position = right |label=[[Vareme]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.716667|long=4.6|position = left |label=[[Vavra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.783333|long=3.033333|position = top |label=[[Vervika]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.85|long=2.883333|position = top |label=[[Ipra]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.866667|long=3.8|position = right |label=[[Zotegema]]}} {{VietasKarte~|Beļģija|lat=50.833333|long=5.1|position = left |label=[[Zotleiva]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Beļģijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:00 Bruxelles - Mont des Arts.jpg|1. - [[Brisele]] - [[Beļģija]]s [[galvaspilsēta]] |File:OlV toren en Boerentoren Antwerpen vanaf Linkeroever.jpg|2. - [[Antverpene]] |Attēls:Ghent - centre.jpg|3. - [[Gente]] |File:Charleroi - place Charles II.jpg|4. - [[Šarlruā]] |File:Liege View 03.jpg|5. - [[Ljēža]] |Attēls:00 Bruges JPG2.jpg|6. - [[Brige]] |File:Namur JPG7.jpg|7. - [[Namīra]] |File:Leuven, Oude Markt foto4 2007-08-27 12.26.JPG|8. - [[Lēvena]] |File:Mons JPG06.jpg|9. - [[Monsa]] |File:Aalst stadhuis.JPG|10. - [[Ālsta]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Beļģijas pilsētas| ]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] nqwfcafztr5m06pg0jb745ylu2olnii 0 9758 4539236 4531937 2026-10-24T09:21:14Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4539236 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saratova | official_name = ''Саратов'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Saratov P5161358 2200.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Saratov.svg | image_shield = Coat of Arms of Saratov.png | shield_size = 70px | image_map = Map of Russia - Saratov Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Saratovas apgabals | pushpin_label_position = left | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Saratovas apgabalā | latd = 51 | latm = 32 | lats = | latNS = N | longd = 46 | longm = 00 | longs = | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Volgas federālais apgabals]] | subdivision_type2 = Federācijas subjekts | subdivision_name2 = [[Saratovas apgabals]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1590}} | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 394 | population_footnotes = | population_total = 840785 | population_as_of = 2014 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1150000 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[UTC]] | utc_offset = +5 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 410xxx | area_code = +7 8452 | elevation_m = 50 | website = {{URL|http://www.saratovmer.ru/}} | footnotes = }} '''Saratova''' ({{val|ru|Саратов}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Volga]]s labajā krastā, [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabala]] centrs. Liels rūpniecības centrs — aviobūve (lidmašīnas ''[[Jak]]''). Vēsturiski [[Volgas vācieši|Volgas vāciešu]] kultūras centrs. == Vēsture == Tagadējās Saratovas vietā kopš seniem laikiem bijušas apdzīvotās vietas, zināmākā no tām — [[Zelta Orda]]s laikmeta [[Uveka]], kas pastāvēja no 13. gadsimta vidus līdz 1395. gadam. 1590. gadā [[Volga]]s kreisajā krastā pēc [[Boriss Godunovs|Borisa Godunova]] rīkojuma dibināja cietoksni, pie kura izauga pilsēta. 1674. gadā apmetni pārcēla upes labajā krastā. No 1797. gada — [[Saratovas guberņa]]s centrs. No 18. gadsimta vidus Saratova kļuvs par lielu upes ostu. Galvenā tirdzniecība noritēja ar sāli un zivīm, bet 19. gadsimtā — ar labību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā no Saratovas uz [[Kazahstāna|Kazahstānu]] un [[Sibīrija|Sibīriju]] tika izvesti visi pilsētas [[Volgas vācieši|vācu]] iedzīvotāji. Līdz 1992. gadam Saratova bija «slēgtā pilsēta» (pilsēta, kurā nebija atļauts brīvi ierasties), jo šeit atrodas lielas militārās rūpnīcas. == Cilvēki == Saratovā dzimuši: * [[Romāns Abramovičs]] - uzņēmējs * [[Nikolajs Černiševskis]] - filozofs * [[Konstantīns Fedins]] - rakstnieks * [[Jevgeņijs Mironovs]] - aktieris * [[Aleksejs Rikovs]] - politiķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Saratovas apgabala pilsētas|state=expanded}} {{Krievijas centri}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} t0ipeaz5dlx3v3sanaqubl7aoqmx3gx 0 14791 4538943 4409982 2026-10-23T12:06:36Z Papuass 88 4538943 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Skonto stadions |attēls = Skonto stadium (20.10.2025.).jpg |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |adrese = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa iela]] 1a, [[Rīga]], LV-1010 |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = {{dat|2000|6|28}}<ref name="autogenerated1">[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena</ref> |izmaksas = |izmaksas1 = <!-- izmaksas miljonos eiro --> |izmaksas2 = <!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --> |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = 8087 |vieglatlētika = |futbols = 6747<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/RFSDaily/status/1570685597798510593|title=Paldies visiem!|author=@RFSDaily|date=2022-09-16|publisher=twitter.com|accessdate=2023-06-16}}</ref> |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]) |mājas-lapa = }} [[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]] '''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība sākotnēji bija 9500 vietas,<ref>[https://web.archive.org/web/20081011111541/https://lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]</ref> vēlāk - 8087.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/stadium|title=Skonto stadions - Riga Football Club|website=rigafc.lv|access-date=2022-08-05|archive-date=2022-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20220804182856/https://rigafc.lv/lv/stadium}}</ref> Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] un [[FK Auda]] futbola klubi. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase]]s (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].<ref name="autogenerated1" /> Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena</ref> Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma. Tomēr stadiona infrastruktūra 2010. gadu beigās bija novecojusi un neatbilda UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: "Skonto" stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā</ref><ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas "play-off" kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā</ref> bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlējās [[Daugavas stadions (Rīga)|"Daugavas" stadionu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī</ref> Vienu spēli Latvijas izlase "Skonto" stadionā Latvijas izlase aizvadīja 2021. gadā, šo stadionu paredzēts izmantot arī "Daugavas" stadiona renovācijas laikā no 2022. gada rudens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7576349/latvijas-futbola-izlase-atgriezisies-skonto-stadiona-aizvadot-svarigu-macu-naciju-liga|title=Latvijas futbola izlase atgriezīsies "Skonto" stadionā, aizvadot svarīgu maču Nāciju līgā|website=LV futbols|access-date=2022-08-05|date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Īpašumtiesību maiņa == Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.<ref name="Delfi 2014.10" /> 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].<ref name="plāno izsolīt">[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]</ref> Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.<ref name="Jaunais īpašnieks norēķinājies">[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par "Skonto" kompleksu jau pilnībā norēķinājies]</ref> 2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.<ref name="Delfi 2014.10">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954 Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014</ref> 2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža. 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA "Adventika Group" īpašuma tiesības. [[Attēls:Skonto stadions rekonstrukcija.jpg|thumb|Skonto stadions rekonstrukcijas laikā 2023. gada pavasarī]] 2019. gadā tika publiskots, ka stadiona 2015. gada pircējs bija [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas drošības dienesta]] ģenerāļa dēls, uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltv--_skonto_-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem-14237184|title=LTV : Skonto stadionā lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-05}}</ref> bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}</ref> 2022. gadā tiesvedība vēl turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/julija-sakuma-turpinas-skatit-skonto-stadiona-pardosanas-darijuma-kriminallietu/|title=Jūlija sākumā turpinās skatīt “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma krimināllietu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-08-05|date=2022-04-02|language=en}}</ref> 2026. gada oktobrī stadionu iegādājās nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego", paziņojot par plāniem pēc pieciem gadiem teritorijā attīstīt mūsdienīgu dzīvojamo apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/120139746/skonto-stadionam-jauns-ipasnieks-futbolu-taja-speles-vel-piecus-gadus|title="Skonto" stadionam jauns īpašnieks – futbolu tajā spēlēs vēl piecus gadus|website=Delfi|access-date=2026-10-23|date=2026-10-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sports-aizmetnis}} {{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}} [[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] 47kxz4g3g6iyfrnsvbsbampanv6pz0c 10 15425 4539065 4538787 2026-10-24T02:10:29Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4539065 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? gcmj1xsohnouzgj7s42b05i7odweh2v 0 20986 4539033 4502098 2026-10-23T18:37:02Z Vylks 50297 4539033 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffe500 | bg_color = #0d4689 | nos = ''FC Basel'' | logo = [[Attēls:FC Basel.png|120px]] | pilns = ''Fussball Club Basel 1893'' | iesauka = ''Bebbi'','''FCB'', ''Rotblau'' | pilsēta = {{Vieta|Šveice|Bāzele}} | dib = 1893 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 15 | stad = [[Sv. Jakoba Parks]] | ietilp = 38 512 | prez = {{flaga|Šveice}} Reto Baumgartners | tren = {{flaga|Serbija}} [[Slaviša Jokanovičs]] | līga = [[Šveices Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _basel1011h | pattern_b1 = _basel1011h | pattern_ra1 = _basel1011h | pattern_sh1 = _basel2223h | pattern_so1 = _redtop | leftarm1 = 0000FF | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _basel2223a | pattern_b2 = _basel2223a | pattern_ra2 = _basel2223a | pattern_sh2 = _basel2223a | pattern_so2 = _basel2223a | leftarm2 = E7E0D0 | body2 = E7E0D0 | rightarm2 = E7E0D0 | shorts2 = E7E0D0 | socks2 = E7E0D0 |pattern_la3 = _basel2223t |pattern_b3 = _basel2223t |pattern_ra3 = _basel2223t |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = 000066 |body3 = FFFFFF |rightarm3 = 000066 |shorts3 = 091442 |socks3 = 091442 }} '''''Fussball Club Basel 1893''''', plašāk zināms kā '''''FC Basel''''' vai vienkārši '''''Basel''''', ir [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bāzele]]s. Klubs ir dibināts [[1893. gads|1893]]. gadā, spēlē [[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Sv. Jakoba Parks|Sv. Jakoba Parka]] stadionā, kur ir 38&nbsp;512 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stadiumguide.com/stjakobpark/ |title=St. Jakob-Park |accessdate={{dat|2015|12|17||bez}} |publisher=stadiumguide.com }}</ref> ''Basel'' ir viens no titulētākajiem Šveices futbola klubiem, vietējā čempionātā tas uzvarējis 20 reizes. Veiksmīgākais posms klubam bija 1960. un 1970. gadu beigas, kad klubs čempionātā uzvarēja septiņas reizes laika posmā no 1967. līdz 1980. gadam. 1980. gadi bija grūtāks periods, un klubs vairākus gadus pēc kārtas neiekļuva Eiropas klubu turnīros un 1987. gadā izkrita uz zemāku līgu. Augstākajā līgā tas atgriezās 2000. gados un 2002. gadā ieguva titulu pēc 22 gadu pārtraukuma. Ļoti sekmīga klubam ir pēdējā desmitgade. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Eiropas līga]]s pusfinālā 2012.–2013. gada sezonā. == Sasniegumi == * '''[[Šveices futbola Superlīga|Šveices Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitchamp.html |title=Switzerland - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (21): 1952–53, 1966–67, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 2001–02, 2003–04, 2004–05, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016-17, 2024–25 ** Vicečempioni (10): 1948–49, 1949–50, 1970–71, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2017–18, 2018–19, 2020–21, 2021–22 * '''Šveices kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitcuphist.html |title=Switzerland Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1932–33, 1946–47, 1962–63, 1966–67, 1974–75, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2016-17, 2018–19 ** Finālisti (9): 1941–42, 1943–44, 1969–70, 1971–72, 1972–73, 1981–82, 2012–13, 2013–14, 2014–15 * '''Šveices Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesz/zwitleagcuphist.html |title=Switzerland - League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1972 ** Finālisti (1): 1978–79 * '''Alpu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/alpencup.html |title=Cup of the Alps |accessdate={{dat|2015|12|11||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1969, 1970, 1981 ** Finālisti (4): 1968, 1971, 1974 et 1975 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2012–13 === Komandas sastāvs === {{Dat|26|10|24||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|title=Spieler|trans-title=Players|language=de|publisher=FC Basel|access-date=9 July 2021|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185906/https://www.fcb.ch/teams/1-mannschaft/spieler/|dead-url=no}}</ref> {{Fs start|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mārvins Hics]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=SUI|name=[[Nikola Vuiozs (futbolists)|Nikola Vuiozs]]}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=ESP|name=[[Arnau Komass]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=TUN|name=[[Mohameds Drāgers]]}} {{Fs player|no= 7|pos=MF|nat=KVX|name=[[Benjamins Kololli]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=POR|name=[[Romário Baró]]|other=<small>īrē no [[FC Porto|Porto]]</small>}} {{Fs player|no= 9|nat=ESP|pos=FW|name=[[Kevins Karloss]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=SUI|name=[[Džerdans Saķiri]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=CIV|name=[[Bēni Traorē]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=SUI|name=[[Mirko Salvi]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=SUI|name=[[Bradlīs Finks]]}} {{Fs player|no=17|pos=DF|nat=SWE|name=[[Džo Mendess]]|other=<small>īrē no [[S.C. Braga|Braga]]</small>}} {{Fs player|no=18|pos=MF|nat=GHA|name=[[Emmanuels Essiams]]}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=CRO|name=[[Marins Šotičeks]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=GEO|name=[[Gabriels Sigva]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lēo Lerā]]}} {{Fs mid|bg=0000fe|color=fe0000}} {{Fs player|no=23|pos=FW|nat=SUI|name=[[Albians Ajeti]]}} {{Fs player|no=25|pos=DF|nat=NED|name=[[Fins van Brēmens]]}} {{Fs player|no=26|pos=DF|nat=BIH|name=[[Adrians Leons Barišičs]]}} {{Fs player|no=27|pos=DF|nat=SUI|name=[[Kevins Rūjegs]]}} {{Fs player|no=28|pos=DF|nat=FRA|name=[[Ugo Vogel (futbolists)|Ugo Vogels]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=FRA|name=Moussa Cissē}} {{Fs player|no=30|pos=MF|nat=GER|name=[[Antons Kade]]}} {{Fs player|no=31|pos=MF|nat=SUI|name=[[Dominiks Šmids (futbolists, ur. 1998)|Dominiks Šmids]]|other=[[Captain (association football)|captain]]}} {{Fs player|no=32|pos=DF|nat=GHA|name=[[Džonass Adžetej]]}} {{Fs player|no=34|pos=MF|nat=ALB|name=[[Tavlants Džaka]]|other=[[Captain (association football)#Vice-captain|vice-captain]]}} {{Fs player|no=35|pos=FW|nat=SUI|name=[[Roméo Benē]]}} {{Fs player|no=37|pos=MF|nat=SUI|name=[[Leons Avdullahu]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=SUI|name=[[Arlets Žuniors Zē]]}} {{Fs player|no=43|pos=DF|nat=SUI|name=[[Mārvins Akahomens]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|FC Basel}} * [http://www.fcb.ch Kluba oficiālā vietne] {{de ikona}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20051201134742/http://www.rotblau.ch/ Rotblau.ch Statistikas vietne] {{de ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080725112718/http://www.ravens.ch/ FC Basel fanu kluba vietne] {{de ikona}} * [http://www.soccerway.com/teams/switzerland/fc-basel/ Soccerway.com profils] {{en ikona}} * [http://www.football.ch/sfl/777819/de/team.aspx football.ch profils] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Šveices Superlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices futbola klubi]] [[Kategorija:FC Basel]] lqtqswj6ytgysj8d6jeaxtjf53ivj5a 0 21012 4539246 4415952 2026-10-24T09:34:42Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539246 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Taurenes pagasts | karte = Taurenes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Taurenes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Taurenes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | centrs = Taurene | novads = Novads | novada_nosaukums = Cēsu novads | platība = 102,4 | iedzīvotāji = 882<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 882 / 102.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.vecpiebalga.lv | nos_vācu = Nötkenshof | ref_vācu = | nos_krievu = Неткенская | ref_krievu = }} '''Taurenes pagasts''' ir [[Cēsu novads|Cēsu novada]] teritoriālā vienība. Pagasta centrs atrodas [[Taurene|Taurenē]]. Robežojās ar [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes]], [[Zosēnu pagasts|Zosēnu]], [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas]], [[Kaives pagasts|Kaives]], [[Skujenes pagasts|Skujenes]] un [[Vaives pagasts|Vaives]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Augstupīte]], [[Dzērbe]], [[Gauja]], [[Gaujiņa]], [[Gausupīte]], [[Meļļupe]], [[Pīsla]]. ==== Ezeri ==== [[Alauksts]], [[Bānūžu ezers]], [[Dabaru ezers]], [[Ilzes ezers (Taurenes pagasts)|Ilzes ezers]], [[Stupēnu ezers]], [[Taurenes ezers]], [[Kālenītis]], [[Slīcenis]]. == Vēsture == Taurene jeb Tauru novads ir atdalījies no senākā [[Dzērbene]]s novada.{{fact}} Zināms, ka 1426. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Henings Šarpenbergs|Hennings]] šo novadu ar nosaukumu ''Gerslau'' piešķīris savam vasalim Johanam Frogtam. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] laikā šeit atradusies muiža, kas piederējusi Netkenam (''Nethen, Noetken''), no kā vēlāk esot atvasināts Nēķina muižas nosaukums. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 19. gs. pirmajā pusē uz Nēķina muižas (''Nötkenshof'') zemes izveidojās '''Nēķenes pagasts'''. 1856. gadā par muižas īpašnieku kļuva gvardes leitnants Augusts Joahims fon Panders, viņa pēcnācēja Heinriha fon Pandera vadībā 80. gados pēc Rīgas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta uzbūvēja muižas kungu māju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vidzeme.com/lv/turisms-vidzeme/apskates-objekti-ext-tourismobject/5062.html |title=vidzeme.com |access-date={{dat|2014|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200921165117/http://www.vidzeme.com/lv/turisms-vidzeme/apskates-objekti-ext-tourismobject/5062.html }}</ref> [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] laikā Nēķina muižu sadalīja 72 zemes vienībās 1150 ha kopplatībā, [[Lodes muiža|Lodes muižu]] (''Lodenhof'') sadalīja 38 vienībās (785 ha), bet Gustu muižu 25 vienībās (616 ha). Pagasta teritorijā ietilpa arī daļa no agrākās Dzērbenes mācītājmuižas (109 ha) un Dzērbenes muižas (70 ha).<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s XXI. sējuma 42 265 - 42 267 slejas</ref> 1925. gadā Nēķenes pagastu pārdēvēja par '''Taurenes pagastu'''. 1935. gadā pagasta platība bija 81,7 km² un tajā bija 1303 iedzīvotāji.<ref>V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Taurenes un [[Brežģa ciems|Brežģa]] [[ciema padome]]s. 1954. gadā Taurenes ciemam pievienoja Brežģa ciemu. 1968. gadā padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju iekļāva [[Dzērbenes ciems|Dzērbenes ciemā]]. 1975. gadā Taurenes ciemam pievienoja daļu [[Sērmūkšu ciems|Sērmūkšu ciema]]. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] sastāvā.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva [[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novadā]]. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Nēķena jeb Nēķina muižas kungu māja celta neorenesanses stilā, līdz 1922. gadam piederēja Panderu dzimtai. [[1905. gada revolūcija]]s laikā muiža netika nodedzināta, jo pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.{{fact}} Vēlāk šeit atradusies kara tiesa un cietums. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== [[File:Apšu baznīca.jpg|thumb|Apšu baznīca|left]] * Apšu (Lodes) luterāņu baznīca<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Taurene&region=3&group=1&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> * Lībiešu apmetne * Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) * Lejstupu pilskalns * Nēķina senkapi * Bānūžu pilskalns ==== Vietējas nozīmes ==== * Silenieku pilskalns * Bānūžu Svētavots - kulta vieta == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1535 |1959|1000 |1969|900 |1979|842 |1989|1102 |2000|1063 |2011|836 |2021|690 }} === Apdzīvotās vietas === [[Andrēni]], [[Bānūži]], [[Brežģis]], [[Jērūži]], [[Krustakrogs]], [[Lodesmuiža]], [[Ļūdi]], [[Mežrijas (Taurenes pagasts)|Mežrijas]], [[Ramdoti]], [[Runtes]], '''[[Taurene]]'''. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939), latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes. * [[Kārlis Bormanis]] (1877—1958) — latviešu skolotājs, kultūras darbinieks, kordiriģents, mācību grāmatu autors. * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais [[Latvijas Universitāte]]s rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un rektors (1922—1923) dzimis Nēķena pagasta "Pīkāņu" mežsarga mājās. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Cēsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecpiebalgas novads}} {{Cēsu rajons}} {{Cēsu apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Cēsu novada pagasti]] [[Kategorija:Taurenes pagasts| ]] 8nq1d1bm4k0t8sow9ej7v5ln4s0q8o0 0 21217 4539303 4526569 2026-10-24T11:14:00Z Vylks 50297 4539303 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu|Pirejas "Olympiacos"|Pirejas "Olympiacos"}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E20019 | nos = ''Olympiakos'' | logo = Olympiacos FC logo.svg | pilns = ''Ολυμπιακός Σύνδεσμος Φιλάθλων Πειραιώς'' | iesauka = ''Thrylos'' (Leģenda)<br />''Erythrolefkoi'' (Sarkani baltie) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Pireja}} | dib = 1925 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 10 | stad = [[Karaiskaki stadions]] | ietilp = 33 449<ref>{{Cite web|url=https://www.olympiacos.org/en/g-karaiskakis-stadium/#|title="G. Karaiskakis" Stadium|website=olympiacos.org|language=en}}</ref> | prez = {{flaga|Grieķija}} Evangels Marinakis | tren = {{flaga|Spānija}} [[Imanols Algvasils]] | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | mediji = {{url|olympiacos.org/}} | pattern_la1 = _standard2324h | pattern_b1 = _olympiacosfc2324h | pattern_ra1 = _standard2324h | pattern_sh1 = _standard2324h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = E60000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = E60000 | shorts1 = E60000 | socks1 = E60000 | pattern_la2 = _slovanb2324a | pattern_b2 = _olympiacosfc2324a | pattern_ra2 = _slovanb2324a | pattern_sh2 = _celta2324h | pattern_so2 = _slovanb2324a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _olympiacosfc2324t | pattern_b3 = _olympiacosfc2324t | pattern_ra3 = _olympiacosfc2324t | pattern_sh3 = _olympiacosfc2324t | pattern_so3 = _olympiacosfc2324tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''Pirejas "Olympiakos"''' ({{val-el|Ολυμπιακός Σ.Φ.Π.}}; pilnā nosaukumā ''Ολυμπιακός Σύνδεσμος Φιλάθλων Πειραιώς'') ir [[Grieķija]]s futbola klubs, kas bāzēts [[Pireja|Pirejā]], ostas pilsētā netālu no [[Atēnas|Atēnām]]. Klubs ir dibināts [[1925. gads|1925]]. gadā, spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]] un mājas spēles aizvada [[Karaiskaki stadions|Karaiskaki stadionā]]. ''Olympiakos'' ir visu laiku sekmīgākais Grieķijas futbola klubs iegūto titulu skaita ziņā. Komanda 48 reizes ir kļuvusi par Grieķijas čempioniem un 29 reizes izcīnījusi Grieķijas kausu, kā arī 4 reizes uzvarējusi Grieķijas superkausā (aizvadīts tikai atsevišķās sezonās). Komanda arī ir sasniegusi Eiropas klubu turnīros 1998.–1999. gada sezonā [[UEFA Čempionu līga]]s ceturtdaļfinālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/index.html |title=UEFA Champions League 1998/99 - History |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2016|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160114131946/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/index.html }}</ref> Komanda ir spēlējusi arī [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] ceturtdaļfinālā 1992.–1993. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1992/round=132/index.html |title=UEFA Cup Winners' Cup - Season 1992 - 1993 |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=UEFA.com }}{{Novecojusi saite}}</ref> Starptautiskā līmenī "Olympiacos" ir pirmā Grieķijas komanda vēsturē, kas izcīnījusi kādu no galvenajām Eiropas klubu trofejām, uzvarot [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.–2024. gada UEFA Eiropas konferences līgā]], kā arī ieguvusi [[Balkānu kausu]] 1963. gadā<ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesb/balkan-club.html|title=Balkan Cup|website=www.rsssf.org}}</ref>, un ir pirmais Grieķijas klubs, kas uzvarējis kādu starptautisko trofeju. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkchamp.html |title=Greece - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (48): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1946–47, 1947–48, 1950–51, 1953–54, 1954–55, 1955–56, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1965–66, 1966–67, 1972–73, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1986–87, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2000–01, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021-22, 2024-25 * '''Grieķijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (29): 1946–47, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1967–68, 1970–71, 1972–73, 1974–75, 1980–81, 1989–90, 1991–92, 1998–99, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2008–09, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2019–20, 2024-25 * '''Grieķijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grksupcuphist.html |title=Greece - List of Super Cup and League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1980, 1987, 1992, 2007, 2025 * '''UEFA Eiropas konferences līga''' ** Čempioni (1): 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052024-olympiacos_netalu_no_savam_majam_izcina_g|title="Olympiacos" netālu no savām mājām gūst Grieķijai nebijušu Eirokausu triumfu|date=2024. gada 30. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''Balkānu kausu''' ** Kausa ieguvēji (1): 1963 * '''UEFA Jaunatnes līga''' ** Čempioni (1): 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefayouthleague/news/0294-1c9d89bc01ec-4111dd7a2405-1000--uefa-youth-league-round-of-32-past-champions-olympiacos-az/|title=Past champions Olympiacos, AZ, Barcelona, Real Madrid, Salzburg among winners|date=2025. gada 12. februāris|website=uefa.com|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Olympiacos FC}} * [http://www.olympiacos.org/ Kluba oficiālā vietne] {{el ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{pt ikona}} {{fr ikona}} {{ru ikona}} {{zh ikona}} {{ar ikona}} {{ko ikona}} {{futbols-stub}} {{DEFAULTSORT:Olympiacos, Pireja}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos"]] cl7da8a5qvbfdvxauirxfxaw7cvbpla 0 22532 4538952 4537954 2026-10-23T12:57:34Z Biafra 13794 sakārtots. 4538952 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Igaunijas prezidents |body = |native_name = ''Eesti Vabariigi President'' |insignia = Flag of the President of Estonia.svg |insigniasize = |insigniacaption = Prezidenta karogs |image = Visit_of_%C3%9Clle_Madise_to_Latvia,_13_October_2026_-_03_(cropped).jpg |imagesize = |incumbent = [[Ille Madise]] |incumbentsince = {{dat|2026|10|12|G}} |residence = [[Kadriorgas pils]]<br>[[Tallina]] |appointer = [[Rīgikogu]]<br><small>1.—3. kārta</small><br>Elektoru kolēģija<br><small>4. un turpmākās kārtas</small> |termlength = Pieci gadi<br><small>pārvēlēšana bez pārtraukuma iespējama vienu reizi</small> |formation = [[Igaunijas konstitūcija]] |inaugural = [[Konstantīns Petss]]<br><small>{{dat|1938|4|24}}</SMALL> |salary = |website = {{URL|http://www.president.ee/}} }} '''Igaunijas prezidents''' ({{val|et|Eesti Vabariigi president}}) ir [[Igaunija]]s valsts vadītājs. Tā kā Igaunija ir [[parlamentāra republika]], prezidentam vairāk ir simboliska nozīme un tam nav tik lielas varas kā parlamentam. Igaunijas prezidenta amats tika izveidots 1938. gadā, bet līdz tam valsti vadīja [[Igaunijas Valsts vecākais]]. Laika posmā no 1940. līdz 1990. gadam šis amats nepastāvēja, jo Igauniju bija okupējusi [[Padomju Savienība|PSRS]], bet tika atjaunots 1992. gadā. Prezidentu uz 5 gadiem ievēl [[Igaunijas parlaments]]. Kopš 2026. gada 12. oktobra Igaunijas prezidente ir [[Ille Madise]]. == Igaunijas prezidenti == ''Skatīt: [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]]'' {|class="wikitable" |- ! !Vārds !Attēls !Iecelts amatā !Atbrīvots no amata !Politiskā piederība |-bgcolor=#EEEEEE | 1. | [[Konstantīns Petss]] | [[Attēls:Konstantin Pats 1934.jpg|60px]] | {{dat|1938|04|24|N}} | {{dat|1940|06|23|N}} | bez partijas |- | colspan=6 | [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija]] (1940—1990) |-bgcolor=#EEEEEE | 2. | [[Lennarts Meri]] | [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|60px]] | {{dat|1992|10|06|N}} | {{dat|2001|10|8|N}} | ''[[Pro Patria]]'' |-bgcolor=#FFC20E | 3. | [[Arnolds Rītels]] | [[Attēls:Arnold Rüütel 2006.jpg|60px]] | {{dat|2001|10|08|N}} | {{dat|2006|10|09|N}} | [[Igaunijas Tautas savienība]] |- bgcolor=#d40000 | 4. | [[Tomass Hendriks Ilvess]] | [[Attēls:Thilves.JPG|60px]] | {{dat|2006|10|09|N}} | {{dat|2016|10|10|N}} | [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]] |-bgcolor=#EEEEEE | 5. | [[Kersti Kaljulaida]] | [[Attēls:Vabariigi Presidendi ametisse astumise tseremoonia, Kersti Kaljulaid (crop2).jpg|60px]] | {{dat|2016|10|10|N}} | {{dat|2021|10|11|N}} | bez partijas |-bgcolor=#EEEEEE | 6. | [[Alars Kariss]] | [[Attēls:Alar Karis, February 18, 2026 (cropped).jpg|60px]] | {{dat|2021|10|11|N}} | {{dat|2026|10|12|N}} | bez partijas |-bgcolor=#EEEEEE | 7. | [[Ille Madise]] | [[Attēls:Visit_of_%C3%9Clle_Madise_to_Latvia,_13_October_2026_-_03_(cropped).jpg|60px]] | {{dat|2026|10|12|N}} | ''pašlaik'' | bez partijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Igaunijas premjerministrs]] * [[Igaunijas Valsts vecākais]] == Ārējās saites == * [http://www.president.ee/en/ Igaunijas prezidenta oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060618193916/http://www.president.ee/en/ |date={{dat|2006|06|18||bez}} }} {{Igaunija-aizmetnis}} [[Kategorija:Igaunijas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts prezidenti]] 6vntnnpggkhf1v2dafl41cy2l083t82 14 27502 4539081 2008487 2026-10-24T05:07:45Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539081 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Composers from England}} [[Kategorija:Komponisti pēc tautības]] [[Kategorija:Angļu mūziķi|Komponisti]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti| ]] ox4dux3bkc0pxn0eqzib0ml4njqfkgb 0 27589 4539280 4527140 2026-10-24T09:53:41Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Cairo conference.jpg]] → [[File:Franklin D. Roosevelt, Chiang Kai-shek, and Winston Churchill at the Cairo Conference, 1943.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] · More precise 4539280 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World War II alliances animated map.gif|thumb|500px|Sabiedroto un [[Ass valstis]] Otrā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Naciones Unidas 3.jpg|250px|thumbnail|1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts]] '''Sabiedrotie''' ({{val|en|Allies of World War II}}, {{val|fr|Alliés de la Seconde Guerre mondiale}}, {{val|ru|Антигитлеровская коалиция}}, {{val|zh|同盟國/同盟国}}) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Pēc 1941. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Lielbritānija]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] izveidoja tā saukto "Lielo četrinieku", lai veidotu kopējo sabiedroto politiku. Kara beigu periodā lielākā daļa pasaules valstu pieteica karu [[Trešais reihs|Vācijai]] vai [[Japānas Impērija]]i, un to nostāšanos galveno Sabiedroto pusē uzskata par [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aizsākumu. == Sākotnējie sabiedrotie (1939) == * [[Francijas Trešā republika]], [[Britu impērija]], [[Polijas Otrā republika]]. == Lielbritānijas sabiedrotie (1940) == Pēc [[Polijas kampaņa]]s, kas beidzās ar Polijas iznīcināšanu, britu parlaments apstiprināja "Sabiedroto spēku likumu" (''Allied Forces Act''), sakarā ar kuru Vācijas okupētās valstis varēja veidot savas militārās vienības sadarbībā ar Lielbritāniju: * Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija, Norvēģija, [[Grieķijas Karaliste]], [[Dienvidslāvijas Karaliste]], [[Čehoslovākija]]s [[Čehoslovākijas trimdas valdība|trimdas valdība]], [[Polijas trimdas valdība]]. [[Britu armija]]s rindās cīnījās 18 000 Polijas, 15 000 Norvēģijas un vairāki tūkstoši citu minēto valstu karavīru un pilotu. Vācijas iekarotās [[Višī Francija]]s vietā nāca [[Šarls de Golls]], kura [[Brīvā Francija|Brīvo franču kustība]] kontrolēja daļu [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]]. Sabiedrotajiem pievienojās britu [[domīnija]]s Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidāfrika. ASV spiediena rezultātā karu nacistiem pieteica arī lielākā daļa Dienvidamerikas valstu, no kurām aktīvi karā iesaistījās Brazīlijas [[Vargasa ēra|Vargasa diktatūra]]. == Galvenie sabiedrotie (1942) == Pēc [[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|sarunu par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] izjukšanas Vācija 1941. gada 22. jūnijā uzbruka Padomju Savienībai. 1942. gada 1. janvārī [[Vašingtona]]s Arkādijas konferences laikā pieņēma [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju deklarāciju]], kurā kā galvenie sabiedroti bija: * Apvienotā Karaliste, ASV, [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] un PSRS. <gallery> Franklin D. Roosevelt, Chiang Kai-shek, and Winston Churchill at the Cairo Conference, 1943.jpg|Sabiedroto valstu vadītāji [[Kaira]]s konferencē 1943. gada 25. novembrī ([[Dzjans Dzješi]], [[Franklins Rūzvelts]], [[Vinstons Čērčils]]) Churchill Truman y Stalin en la Conferencia de Potsdam 23-07-1945 - BU 009195.jpg|Čērčils, Trūmens, Staļins Potsdamas konferenē, 1945 Clement Attlee, Harry S. Truman, and Joseph Stalin at the Potsdam Conference, July 1945, USA C-1860 (26246410746).jpg|Etlijs, Trūmens, Staļins Potsdamas konferencē, 1945 </gallery> == Sabiedroto valstu iesaistīšanās karā laika grafiks == Šajā sarakstā ir norādīti datumi, kuros valstis pieteica karu Ass lielvarām vai kad Ass lielvaras pieteica tām karu. [[Britu Indija]]i bija mazāk neatkarīgs statuss nekā citām [[Britu impērija]]s daļām.<ref>Ian Dear, Ian. and M.R.D. Foot, eds., ''The Oxford companion to World War II'' (1995)</ref> === 1939. gads === * [[Attēls:Flag of Poland (1928–1980).svg|22px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]]: 1939. gada 1. septembris<ref>Weinberg, Gerhard L. (2005) A World at Arms: A Global History of World War II (2nd ed.). Cambridge University Press. pp. 6.</ref> * [[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974).svg|22px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]]: 1939. gada 3. septembris.<ref name="BBCbritainfrance">{{ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/september/3/newsid_3493000/3493279.stm | title=1939: Britain and France declare war on Germany | date=3 September 1939 | publisher=[[BBC]] | access-date=17 February 2015}}</ref> 1940. gada 22. jūnijā [[Višī Francija]] [[Filips Petēns|maršala Petēna]] vadībā oficiāli kapitulēja [[Trešais reihs|Vācijai]] un kļuva par neitrālu valsti. Šo kapitulāciju nosodīja [[Šarls de Golls|ģenerālis de Golls]], kurš izveidoja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] trimdas valdību, kas turpināja cīnīties pret Vāciju. Tā rezultātā izveidojās [[Francijas Pagaidu valdība|Francijas Republikas pagaidu valdība]], ko pārējie sabiedrotie oficiāli atzina par likumīgu Francijas valdību 1944. gada 23. oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ordredelaliberation.fr/fr_doc/1_1_1_1.html|title=Ordre de la Libération|work=ordredelaliberation.fr|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20090704122524/http://www.ordredelaliberation.fr/fr_doc/1_1_1_1.html|archive-date=4 July 2009}}</ref> Petēna 1940. gada kapitulācija tika juridiski anulēta, tāpēc Francija tiek uzskatīta par sabiedroto visa kara laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.legifrance.gouv.fr/affichTexte.do;jsessionid=E79852A4775DD1EE2B2FFC999A64A723.tpdjo06v_2?cidTexte=LEGITEXT000006071212&idArticle=&dateTexte=20090916|title=Ordonnance du 9 août 1944 relative au rétablissement de la légalité républicaine sur le territoire continental. – Legifrance|work=legifrance.gouv.fr}}</ref> * {{flagicon|United Kingdom}} [[Apvienotā Karaliste]]/[[Britu impērija]]: 1939. gada 3. septembris<ref name="BBCbritainfrance" /> ** {{flagicon|British Raj}} [[Britu Indija]]: 1939. gada 3. septembris<ref name="Connelly">{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=TzJtY1Mlu_4C&pg=PA68 | title=The IRA on Film and Television: A History | publisher=McFarland | author=Connelly, Mark | year=2012 | pages=68 | isbn=978-0-7864-8961-9}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=xlsrAxuWekQC&pg=PA65 | title=A World at Arms: A Global History of World War II | publisher=[[Cambridge University Press]] | author=Weinberg, Gerhard L. | year=2005 | pages=65 | isbn=978-0-521-61826-7}}</ref> * {{flagicon|Australia}} [[Austrālija]]: 1939. gada 3. septembris<ref name="Connelly" /><ref>{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=gz6BI-4jl_oC&pg=PA89 | title=Australia: A Very Short Introduction | publisher=[[Oxford University Press]] | author=Morgan, Kenneth | year=2012 | location=Oxford | pages=89 | isbn=978-0-19-958993-7}}</ref> * {{flagicon|New Zealand}} [[Jaunzēlande]]: 1939. gada 3. septembris<ref name="Connelly" /><ref>[http://www.nzhistory.net.nz/new-zealand-declares-war-on-germany New Zealand declares war on Germany], Ministry for Culture and Heritage, updated 14 October 2014</ref> * [[Attēls:Flag of Nepal (1743–1962).svg|22px]] [[Nepāla]]: 1939. gada 4. septembris<ref>{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=AOiZBgAAQBAJ&pg=PA89 | title=I Won't Be Home Next Summer: Flight Lieutenant R.N. Selley DFC (1917Ð1941) | publisher=30 Degrees South Publishers | author=Selley, Ron | year=2014 | location=Pinetown | pages=89 | isbn=978-1-928211-19-8 | last2=Cocks | first2=Kerrin}}</ref> * [[Attēls:Flag_of_South_Africa_(1928-1982).svg|22px]] [[Dienvidāfrikas Savienība]]: 1939. gada 6. septembris<ref name="Martin">{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=jCQ7AwAAQBAJ&pg=PA8 | title=World War II: The Book of Lists | publisher=The History Press | author=Martin, Chris | year=2011 | location=Stroud | pages=8–11 | isbn=978-0-7524-6704-7}}</ref> * {{flagicon|Canada|1921}} [[Kanāda]]: 1939. gada 10. septembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag_of_Muscat.svg|22px]] [[Maskatas un Omānas sultanāts]]: 1939. gada 10. septembris === 1940. gads === * {{flagicon|Norway}} [[Norvēģija]]: 1940. gada 8. aprīlis<ref name="Martin"/><ref name="Skodvin, Magne 1984">Skodvin, Magne (red.) (1984): ''Norge i krig.'' Bind 7. Oslo: Aschehoug.</ref><ref name="Tamelander">Tamelander, M. og N. Zetterling (2001): ''9. April.'' Oslo: Spartacus.</ref> * {{flagicon|Denmark}} [[Dānija]] 1940. gada 9. aprīlis<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Germany invades Denmark and Norway {{!}} Anne Frank House |url=https://www.annefrank.org/en/anne-frank/the-timeline/entire-timeline/#61 |access-date=2023-09-29 |website=Anne Frank Website |language=en}}</ref> * {{flagicon|Belgium}} [[Beļģija]]: 1940. gada 10. maijs * {{flagicon|Luxembourg}} [[Luksemburga]]: 1940. gada 10. maijs * {{flagicon|Netherlands}} [[Nīderlande]]: 1940. gada 10. maijs * [[Attēls:State_Flag_of_Greece_(1863-1924_and_1935-1973).svg|22px]] [[Grieķijas Karaliste]]: 1940. gada 28. oktobris === 1941. gads === * [[Attēls:Flag of Yugoslavia (1918–1941).svg|22px]] [[Dienvidslāvijas Karaliste]]: 1941. gada 6. aprīlis,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Sotirović|first=Vladislav B.|date=18 December 2011|script-title=sr:Кнез Павле Карађорђевић и приступање Југославије Тројном пакту|publisher=NSPM|url=http://www.nspm.rs/istina-i-pomirenje-na-ex-yu-prostorima/knez-pavle-karadjordjevic-i-pristupanje-jugoslavije-trojnom-paktu.html|language=sr}}"</ref> bijusi [[Ass valstis|Ass valsts]] no 1941. gada 25. līdz 27. martam * [[Attēls:Flag of the Soviet Union (1936 – 1955).svg|22px]] [[PSRS]]: 1941. gada 22. jūnijs * {{flagicon|Panama}} [[Panama]]: 1941. gada 7. decembris * {{flagicon|United States|1912}} [[ASV]]: 1941. gada 8. decembris (pēc [[Pērlhārboras bombardēšana]]s Japānai tika pieteikts karš)<ref>{{ziņu atsauce |last=Kluckhohn |first=Frank L. |date=8 December 1941 |title=U.S. Declares War, Pacific Battle Widens |pages=1 |work=[[The New York Times]] |url=https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/learning/general/onthisday/big/1208.html |access-date=2023-08-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180903114931/https://archive.nytimes.com/www.nytimes.com/learning/general/onthisday/big/1208.html|archive-date=September 3, 2018}}</ref> ** [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|22px]] [[Filipīnas]]: 1941. gada 8. decembris<ref>Dear and Foot, ''Oxford Companion to World War II'' pp 878–9</ref> * {{flagicon|Costa Rica}} [[Kostarika]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * {{flagicon|Dominican Republic}} [[Dominikānas Republika]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * {{flagicon|El Salvador}} [[Salvadora]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Haiti (1820–1849, 1859–1964).svg|22px]] [[Haiti]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag_of_Honduras_(1866-1949).svg|22px]] [[Hondurasa]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Nicaragua (1908–1971).svg|22px]] [[Nikaragva]]: 1941. gada 8. decembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag_of_the_Republic_of_China.svg|22px]] [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]]: 1941. gada 9. decembris.<ref name="Martin"/> (karā ar [[Japānas Impērija|Japānu]] kopš 1937. gada)<ref>{{ziņu atsauce | url=http://edition.cnn.com/2015/08/31/opinions/china-wwii-forgotten-ally-rana-mitter/index.html | title=Forgotten ally? China's unsung role in World War II | author=Rana Mitter | journal=[[CNN]] }}</ref> * [[Attēls:Flag of Cuba (1902–1906).svg|22px]] [[Kuba]]: 1941. gada 9. decembris.<ref name="Martin"/> * {{flagicon|Guatemala}} [[Gvatemala]]: 1941. gada 9. decembris.<ref name="Martin"/> * {{flagicon|United States|1912}} [[ASV]]: 1941. gada 11. decembris (Vācija un Itālija pieteica karu ASV)<ref name="Martin"/> Pagaidu valdības vai trimdas valdības, kas 1941. gadā pieteica karu Ass valstīm: * [[Attēls:Flag of North Vietnam (1945–1955).svg|22px]] Vjetnama ([[Vjetmins]]): 1941. gada 7. decembris * [[Attēls:Flag_of_the_Provisional_Government_of_the_Republic_of_Korea.svg|22px]] [[Korejas Republikas Pagaidu valdība]]: 1941. gada 10. decembris<ref name="A. Wigfall Green">{{grāmatas atsauce | url=https://books.google.com/books?id=gPF9CgAAQBAJ&pg=PT40 | title=The Epic of Korea | publisher=Read Books | author=A. Wigfall Green | year=2007 | page=6 | isbn=978-1-4067-0320-7}}</ref> * {{flagicon|Czechoslovakia}} [[Čehoslovākijas trimdas valdība]]: 1941. gada 16. decembris<ref name="Martin"/><ref>Dear and Foot, ''Oxford Companion to World War II'' pp. 279–80</ref> === 1942. gads === * {{flagicon|Mexico|1934}} [[Meksika]]: 1942. gada 22. maijs<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Brazil (1889–1960).svg|22px]] [[Vargasa ēra|Brazīlija]]: 1942. gada 22. augusts<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Ethiopia (1897–1974).svg|22px]] [[Etiopijas impērija|Etiopijas Impērija]]: 1942. gada 14. decembris<ref name="Martin"/> === 1943. gads === * [[Attēls:Flag of Iraq (1924–1959).svg|22px]] [[Irāka|Irākas Karaliste]]: 1943. gada 16. janvāris,<ref name="Martin"/> bijusī [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā * [[Attēls:Bandera_de_Bolivia_(Estado).svg|22px]] [[Bolīvija]]: 1943. gada 7. aprīliis * {{flagicon|Colombia}} [[Kolumbija]]: 1943. gada 26. jūlijs * [[Attēls:State flag of Iran (1933–1964).svg|22px]] [[Irāna]]: 1943. gada 9. septembris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|22px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]]: 1943. gada 10. oktobris,<ref name="Martin"/> bijusī [[Ass valstis|Ass valsts]]. [[Itālijas Sociālā Republika]] tika dibināta 1943. gada septembrī un turpināja karot Ass valstu pusē === 1944. gads === * {{flagicon|Liberia}} [[Libērija]]: 1944. gada 27. janvārī<ref name="Martin"/> * {{flagicon|Rumānija}} [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]]: 1944. gada 25. augusts,<ref name="Martin"/> bijusī [[Ass valstis|Ass valsts]] * {{flagicon|Bulgārija}} [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]]: 1944. gada 8. septembris,<ref>''A Political Chronology of Europe'', Psychology Press, 2001, [https://books.google.com/books?id=qC7pvX2M39AC&dq=bulgaria+declared+war+1944&pg=PA45 p.45]</ref> bijusī [[Ass valstis|Ass valsts]] * {{flagicon|Somija}} [[Somija]]: 1944. gada 19. septembris, bijusī [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā === 1945. gads === * {{flagicon|Ecuador|1900}} [[Ekvadora]]: 1945. gada 2. februāris * {{flagicon|Paraguay|1842}} [[Paragvaja]]: 1945. gada 7. februāris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Peru (1884–1950).svg|22px]] [[Peru]]: 1945. gada 12. februāris<ref>Masterson, Daniel M. and Jorge Ortiz Sotelo in Thomas M. Leonard and John F. Bratzel. eds. Latin America During World War II (Rowman & Littlefield: 2007), 226p.</ref> * {{flagicon|Uruguay}} [[Urugvaja]]: 1945. gada 15. februāris * {{flagicon|Venezuela|1930}} [[Venecuēla]]: 1945. gada 15. februāris * {{flagicon|Turkey}} [[Turcija]]: 1945. gada 23. februāris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Egypt (1922-1958).svg|22px]] [[Ēģipte]]: 1945. gada 24. februāris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Syria (1930–1958, 1961–1963).svg|22px]] [[Sīrijas Republika|Sīrija]]: 1945. gada 26. februāris<ref name="Martin"/> * {{flagicon|Lebanon}} [[Libāna]]: 1945. gada 27. februāris<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Saudi Arabia (1938–1973).svg|22px]] [[Saūda Arābija]]: 1945. gada 1. marts<ref name="Martin"/> * {{flagicon|Argentina}} [[Argentīna]]: 1945. gada 27. marts<ref>Decree 6945/45</ref> * {{flagicon|Chile}} [[Čīle]]: 1945. gada 11. aprīlī pieteica karu Japānai<ref name="Martin"/> * [[Attēls:Flag of Italy (1861–1946).svg|22px]] [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]]: 1945. gada 14. jūlijā Itālijas Karaliste oficiāli pieteica karu Japānai<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Richard|last=Doody|title= Chronology of World War II Diplomacy 1939 – 1945|work=The World at War worldatwar.net|url= http://worldatwar.net/timeline/other/diplomacy39-45.html|access-date=14 August 2008}}</ref> * [[Attēls:Flag of the Mongolian People's Republic (1945–1992).svg|22px]] [[Mongolijas Tautas Republika|Mongolija]]: 1945. gada 10. augustā pieteica karu Japānai == Skatīt arī == * [[Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais štābs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Militārās savienības]] 8w87cpb5uxge1ltnfazyxa8etqy8dia 0 28652 4539095 4518009 2026-10-24T05:51:25Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas gads..... 4539095 wikitext text/x-wiki '''25. augusts''' ir gada 237. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (238. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 128 dienas. == Vārda dienas == [[Ludvigs (personvārds)|Ludvigs]], [[Ludis]], [[Ivonna]], [[Patrīcija]], [[Patriks (personvārds)|Patriks]] == Notikumi == * [[1515. gads]] — dibināta [[Kuba]]s galvaspilsēta [[Havana]]. * [[1817. gads]] — [[Vidzeme|Vidzemē]] sāka atcelt [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]]. * [[1825. gads]] — [[Urugvaja]] deklarēja neatkarību no [[Brazīlija]]s. * [[1839. gads]] — beidza pastāvēt [[Peru-Bolīvijas konfederācija]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: vācu karaspēks okupētajā [[Beļģija|Beļģijā]] sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt [[Lēvena]]s pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā. * [[1916. gads]] — izveidots [[ASV Nacionālo parku dienests]]. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] atbrīvoja [[Parīze|Parīzi]]. * [[1955. gads]] — pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta [[Austrija|Austriju]]. * [[1981. gads]] — ''[[Voyager 2]]'' zonde pārlidoja [[Saturns (planēta)|Saturnu]]. * [[1989. gads]] — ''Voyager 2'' zonde palidoja garām [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]]. * [[1991. gads]] — [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS. == Dzimuši == * [[1414. gads]] — [[Siksts IV]] (''Sixtus IV''), Romas pāvests (miris 1484. gadā) * [[1530. gads]] — [[Ivans IV|Ivans IV Bargais]] (''Иоaнн IV''), Krievijas cars (miris 1584. gadā) * [[1744. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried (von) Herder''), vācu dzejnieks, teologs un filozofs (miris 1803. gadā) * [[1784. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris 1868. gadā) * [[1845. gads]] — [[Ludvigs II]] (''Ludwig II.''), Bavārijas karalis (miris 1886. gadā) * [[1862. gads]] — [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (miris 1934. gadā) * [[1868. gads]]: ** [[Nikolajs Levidis]] (''Νικόλαος Λεβίδης''), grieķu sporta šāvējs (miršanas gads ''nav zināms'') ** [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (miris 1951. gadā) * [[1877. gads]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], latviešu rakstnieks (miris 1962. gadā) * [[1900. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā) * [[1905. gads]] — [[Marja Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi 1938. gadā) * [[1912. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (miris 1994. gadā) * [[1917. gads]] — [[Toivo Ilomeki]] (''Toivo Ilomäki''), somu karavīrs (miris 1965. gadā) * [[1918. gads]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā) * [[1923. gads]] — [[Džozefs Beirli]] (''Joseph Beyrle''), ASV karavīrs (miris 2004. gadā) * [[1930. gads]]: ** [[Georgijs Danelija]] (გიორგი დანელია), gruzīnu kinorežisors (miris 2019. gadā) ** [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery''), skotu aktieris (miris 2020. gadā) * [[1931. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 1996. gadā) * [[1933. gads]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), amerikāņu aktieris (miris 2026. gadā) * [[1934. gads]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā) * [[1939. gads]] — [[Māršals Brikmans]] (''Marshall Brickman''), amerikāņu scenārists un režisors (miris 2024. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Marina Kosteņecka]], Latvijas rakstniece un sabiedriskā darbiniece * [[1958. gads]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors * [[1960. gads]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Māris Bružiks]], latviešu vieglatlēts, trīssoļlēcējs * [[1965. gads]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew J. Feustel''), ASV kosmonauts * [[1970. gads]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise * [[1972. gads]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors * [[1973. gads]] — [[Fatihs Akins]] (''Fatih Akin''), vāciešu kinorežisors * [[1976. gads]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris * [[1981. gads]] — [[Reičela Bilsone]] (''Rachel Bilson''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kaspars Bērziņš]], latviešu basketbolists * [[1987. gads]] — [[Bleika Laivlija]] (''Blake Lively''), amerikāņu aktrise un modele == Miruši == * [[1270. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (dzimis 1214. gadā) * [[1776. gads]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1711. gadā) * [[1819. gads]] — [[Džeimss Vats]] (''James Watt''), skotu izgudrotājs (dzimis 1736. gadā) * [[1822. gads]] — [[Viljams Heršels]] (''William Herschel''), britu astronoms un optiķis (dzimis 1738. gadā) * [[1867. gads]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā) * [[1900. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietzsche''), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā) * [[1908. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā) * [[1921. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā) * [[1925. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā) * [[1936. gads]]: ** [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) ** [[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1868. gadā) ** [[Frīdrihs Kalniņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1887. gadā) * [[1944. gads]] — [[Musa Džalils]] (''Муса Җәлил''), tatāru dzejnieks (dzimis 1906. gadā) * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists, sporta administrators (dzimis 1897. gadā) * [[1958. gads]] — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1873. gadā) * [[1967. gads]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā) * [[1968. gads]] — [[Georgijs Gaile]] (''Георгий Гайле''), PSRS valsts darbinieks, "VEF" direktors (dzimis 1905. gadā) * [[1976. gads]] — [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (dzimis 1900. gadā) * [[1985. gads]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā) * [[2001. gads]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis 1924. gadā) * [[2006. gads]] — [[Silva Kaputikjana]] (''Սիլվա Կապուտիկյան''), armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā) * [[2012. gads]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[2013. gads]] — [[Žilmars]] (''Gilmar''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1930. gadā) * [[2026. gads]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Urugvaja]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] e466zo4cmpi6zhfxyrd308rz3k72kyq 0 30332 4539292 4532886 2026-10-24T10:49:35Z Baisulis 11523 piekārtots...... izņemta nesakarīga sadaļa........ 4539292 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dīters Bolens | Vārds_orig = ''Dieter Bohlen'' | Attēls = Dieter Bohlen - 2019278200504 2019-10-05 Dieter Bohlen - 0214 - AK8I5492.jpg | Att_izm = 220 px | Apraksts = Dīters Bolens 2019. gadā | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|7}} | Vieta = {{vieta|Vācija|Berne|2s=Berne (Vācija)}} | Instrumenti = balss, [[ģitāra]] | Nodarbošanās = producents, dziedātājs, dziesmu autors | Žanrs = [[popmūzika]] | Gadi = 1984—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Universal Records]]'' | Darbojies_arī = ''[[Modern Talking]]'' | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Dīters Ginters Bolens''' ({{val|de|Dieter Günter Bohlen}};<ref name=TZ>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tz.de/stars/bohlen-liess-sich-einen-vornamen-streichen-2441490.html|title=Bohlen ließ sich einen Vornamen streichen|language=de|trans-title=Bohlen had one given name struck|website=tz.de|access-date=14 April 2018|date=1 August 2012}}</ref> dzimis {{dat|1954|2|7}}) ir vācu [[mūziķis]], [[komponists]] un [[mūzikas producents|producents]]. == Biogrāfija == Dīters Bolens dzimis 1954. gada 7. februārī [[Berne (Vācija)|Bernē]] pie [[Oldenburga]]s, [[Vācija|Vācijā]], būvuzņēmēja Hansa Bolena un viņa sievas Edītes ģimenē. Viņam ir divus gadus jaunāks brālis Uve. Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar mūziku. Kad Bolenam bija 12 gadi, tēvs viņam nopirka pirmo ģitāru un viņš sāka sacerēt savas pirmās dziesmas. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Bolens sāka studijas [[Getingene|Getingenē]] Georga Augusta universitātē ekonomikas nozarē, kuras veiksmīgi pabeidza 1978. gadā. 1979. gadā uzsāka darbu mūzikas ierakstu kompānijā [[BMG]], kur viņš izmēģināja spēkus kā solo izpildītājs. 1980. gadā izveidoja projektu ''Steve Benson'', kura pirmais singls saucās ''Don’t Throw My Love Away''. Sekoja divi nākamie singli ''Love Takes Time'' un ''You’re A Devil With Angel Blue Eyes''. Neviens no šiem singliem neiekļuva Top 100, kā rezultātā projekts pārstāja pastāvēt 1981. gadā. 1983. gadā Dīters Bolens apprecēja savu ilggadīgo draudzeni Ēriku Zauerlandi, ar kuru kopā viņam ir divi dēli Marks (09.07.1985), Marvins Bendžamins (21.12.1988) un meita Marīlina (23.02.1990). 1984. gadā Bolens kopā ar šlāgerdziedātāju [[Tomass Anderss|Tomasu Andersu]] izveidoja dueta grupu ''[[Modern Talking]]''. Divus gadus vēlāk ''Modern Talking'' sasniedza Eiropas, Āzijas un Āfrikas hitparāžu virsotnes. 1985. un 1986. gadā grupa vācu singlu topā piecreiz pēc kārtas nokļuva pirmajā vietā ar dziesmām ''You’re My Heart, You’re My Soul'', ''You Can Win If You Want'', ''Cheri Cheri Lady'', ''Brother Louie'', ''Atlantis Is Calling (S.O.S. For Love)''. 1986. gadā Bolens uzrakstīja dziesmu ''Midnight Lady'', ko iedziedāja toreizējais grupas ''[[Smokie]]'' solists [[Kriss Normens]]. Arī šī dziesma kļuva par nr.1 Vācijā. Pēc gada ''Modern Talking'' izjuka nesaskaņu dēļ un Bolens turpināja rakstīt citiem izpildītājiem, tostarp ''[[C.C.Catch]]''. Pats turpināja solo karjeru savā grupā ''Blue System''. 1989. gadā Bolens satika savu nākamo partneri Nadju abd el Farragu, viņš šķīrās no sievas, lai dzīvotu kopā ar Nadju. Šajā gadā divas Bolena komponētas dziesmas atskanēja [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], pārstāvot Vāciju un [[Austrija|Austriju]]. Vācijas dziedātājs [[Nino de Andželo]] ieguva 14. vietu, bet Austrijas izpildītājs [[Tomass Forstners]] ieguva 5. vietu. 1992. gadā Austrija vēlreiz izmēģināja veiksmi Eirovīzijas dziesmu konkursā ar Bolena komponēto dziesmu ''Zusammen geh’n'', bet ieguva tikai 10. vietu. 1996. gadā Bolens izšķīrās ar draudzeni Nadju un apprecēja Veronu Feldbušu. Laulība ilga tikai mēnesi un beidzās ar skandālu. Feldbuša apsūdzēja Bolenu varmācībā, tomēr tiesas procesā zaudēja. Bolens atjaunoja attiecības ar Nadju abd el Farragu. 1998. gadā savu atkalapvienošanos svinēja duets ''Modern Talking''. Grupa ierakstīja sešus veiksmīgus albumus, bet 2003. gadā ar savstarpējiem apvainojumiem Bolens un Anderss atkal šķīrās. 2001. gadā Bolenu pameta Nadja abd el Farraga un viņš sāka dzīvot kopā ar modeli Stefāniju Ingrīdu Kīsteri (sauktu Estefanija), 2005. gadā pārim piedzima dēls Moriss Kasians (07.07.2005), bet 2006. gada jūnijā pāris šķīrās. Viņa autobiogrāfija ''Nichts als die Wahrheit'', sarakstīta kopā ar žurnālisti Katju Kesleri, 2002. gadā kļuva par bestselleru un nākamajā gadā saņēma balvu "Zelta spalva". Savu ekstraverto un tiešo runas manieri Bolens turpināja arī tālāk. Autoru dueta Bolens/Keslere otrā grāmata ''Hinter den Kulissen'' saturēja daudzus provokatīvus apgalvojumus un godu aizskarošus izteicienus par prominentām personām un rezultātā tika cenzēta. Producents [[Frenks Farians]] uz šo izdevumu reaģēja ar savu grāmatu "Šis stulbais Bolens", kur izklāstīja savus uzskatus par Bolena personību, karjeru, panākumiem utt. 2002. gadā Dīters Bolens kļuva par vienu no šova ''[[Deutschland sucht den Superstar]]'' žūrijas locekļiem. 2003. gada sākumā viņš ierakstīja kopā ar 10 šova finālistiem singlu ''We have a dream'', kas kļuva par gada pārdotāko hitu Vācijā. Bolena producētais finālistu albums ''United'', kā arī sadarbība ar atsevišķiem šova dalībniekiem bija ļoti veiksmīga. 2003. gads ievērojams arī ar to, ka Bolens parakstīja reklāmas līgumus ar tādām kompānijām kā ''Müller Milch'', ''Makro Markt'', ''S.Oliver'' un ''O2'' un gada beigās izdeva smaržu sēriju ''Provocation''. 2005. gadā televīzijas kanālā ''[[RTL Group|RTL]]'' demonstrēja satīrisku Mihaela Šāka animācijas filmu pēc Bolena biogrāfijas motīviem, bet 2006. gadā iznāca Bolena solo albums, kurā bija 12 jaunas dziesmas — starp tām viena līdz tam neizdota ''Modern Talking'' dziesma ''Shooting Star''. Bolens turpināja darbu arī ''Deutschland sucht den Superstar'' žūrijā. 2007. gadā ceturtajā sezonā Bolena negatīvie komentāri pret kandidātiem izraisīja asas diskusijas politiķu vidū. Konkursa uzvarētājam Markam Medlokam Bolens uzrakstīja dziesmu ''Now or never''. Viņi turpināja sadarbību, kā rezultātā tapa pieci albumi ''Mr.Lonely'' (2007), ''Dreamcatcher'' (2007), ''Cloud dancer'' (2008),''Club Tropicana'' (2009) un ''Rainbow's end'' (2010). 2008. gadā izdota vēl viena Dītera Bolena sarakstīta grāmata ''Der Bohlenweg — planieren statt sanieren''. Kopš 2006. gada Dīters Bolens ir kopā ar Karinu Fatmu Valcu, viņiem ir divi kopīgi bērni — Amēlija (dzimusi 2011. gada martā) un Maksimiliāns (07.09.2013.) 2011. gada maijā Dīters Bolens radīja nelielu sensāciju mūzikas pasaulē — viņa komponētā dziesma ''Call my name'' (divu atsevišķu dziedātāju — [[Pjetro Lombardi]] un [[Sāra Engelsa|Sāras Engelsas]] — izpildījumā) ieņēma divas vietas vienlaicīgi Vācijas, Austrijas un Šveices topā, attiecīgi 1. un 2.vietu. 2020. gada sākumā norisinājās šova ''Deutschland sucht den Superstar'' 17. sezona. Paralēli tam, no 2007. gada Dīters ir viens no žūrijas locekļiem šovā ''Das Supertalent''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Kowalsky |first1=Marc |date=26 January 2013 |title='Pop-Titan': So funktioniert das Unternehmer-Hirn Dieter Bohlen |language=de |trans-title='Pop-Titan': This is how Dieter Bohlen's entrepreneur brain functions |website=[[Die Welt]] |url=https://www.welt.de/wirtschaft/article113146306/So-funktioniert-das-Unternehmer-Hirn-Dieter-Bohlen.html |access-date=22 May 2018}}</ref> 2018. gadā Dīters Bolens parakstīja reklāmas līgumu ar apģērbu kompāniju ''Camp David'', bet 2019. gada februārī sadarbībā ar uzņēmumu ''Edel Optics'' laida klajā savu saulesbriļļu līniju ar saukli ''Bigger Better Bohlen''. 2018. gadā Dīters Bolens izveidoja ''[[Instagram]]'' kontu. Viņš ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuri ''Instagram'' atbild uz savu fanu uzdotajiem jautājumiem. Tieši pateicoties fanu lūgumiem, viņš pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezās uz skatuves, paziņojot par tūri Vācijas pilsētās un citās valstīs. 2019. gada 29. novembrī viņš uzstājās arī Latvijā — “[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]”. 2019. gada 5. jūlijā izdots jauns albums ''Das MEGA album!'' ar ''Modern Talking'', ''Blue System'' un citu viņa projektu dziesmām, kuras iedziedājis pats mākslinieks. 2021. gadā TV kompānija ''RTL'' vairs nepagarināja sadarbības līgumu ar Dīteru Bolenu, taču pēc neveiksmīgās ''Deutschland sucht den Superstar'' sezonas, līgumu ar Bolenu atjaunoja un šī raidījuma, tāpat kā šova ''Das Supertalent'', filmēšana turpinās. 2024. gada 7. februārī Berlīnē ''Theater am Potsdamer Platz'' organizēja koncertu, atzīmējot Dītera Bolena 70. gadu jubileju. 2025. gada nogalē Dīters Bolens apprecējās ar savu ilggadējo dzīvesbiedri Karinu Fatmu Valcu. == Apbalvojumi == {{div col|colwidth=30em}} * 1985: ''Goldene Stimmgabel'', panākumiem bagātākais komponists un producents * 1998: ''VIVA Comet'' – Mūža ieguldījuma balva * 2001: ''[[Top of the Pops]]'' balva, Vācijas labākais mākslinieks * 2003: ''[[German Book Prize]]'', otrais, saskaņā ar publikas vērtējumu * 2003: ''Goldene Feder'' * 2003: ''[[GfK Entertainment charts|Media Control]]'' balva, 25 gadi industrijā * 2003: ''[[GQ (žurnāls)|GQ]]'' Gada vīrietis * 2003: ''[[Unsere Besten]]'', 30. visu laiku dižākais vācietis * 2003: [[Bembija balva]], nacionālā popmūzika * 2004: ''[[Echo mūzikas balva|Echo]]'', labākais nacionālais producents * 2004: ''Echo'', Gada singls ''We have a dream'' * 2008: [[Bravo Otto|Platīna Otto]], Mūža ieguldījuma balva {{div col end}} == Literatūra == * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Nichts als die Wahrheit'', München 2002, {{ISBN|3-453-86143-4}} * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Hinter den Kulissen'', München 2003, {{ISBN|3-89830-698-4}} * Dieter Bohlen: ''Meine Hammer-Sprüche'', Heyne 2006, {{ISBN|3-453-60045-2}} * Dieter Bohlen: ''Nur die Harten kommen in den Garten!: der Weg zum Superstar'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-60101-7}} * Dieter Bohlen: ''Der Bohlenweg: planieren statt sanieren'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-15535-0}} * Nadja Abd El Farrag: ''Ungelogen'', München 2003, {{ISBN|3-7766-2339-X}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160103050620/http://www.modern-talking-online.de/ Modern Talking online (vāciski)] * [http://hitparade.ch/showperson.asp?name=Dieter+Bohlen Visu Dītera Bolena komponēto un producēto dziesmu saraksts (vāciski)] * [https://www.instagram.com/dieterbohlen/ Instagram] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bolens, Diters}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 6konveaxsfbtaeia06xxlovqzzn28vb 0 32914 4539085 4484695 2026-10-24T05:09:20Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539085 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|mūzikas producentu|rakstnieku|Džordžs R. R. Mārtins}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = personāls | Vārds = Džordžs Mārtins | Vārds_orig = ''George Martin'' | Attēls = George Martin - backstage at LOVE.jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Džordžs Mārtins 2006. gadā | Dz_vārds = Džordžs Henrijs Mārtins | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1926|1|3||bez}} | Vieta_dz = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2016|3|8|1926|1|3|bez}} | Vieta_mr = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Oksfordšīra|Kolshila}} | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]], [[klasiskā mūzika]] | Nodarbošanās = [[mūzikas producents]], [[aranžētājs]], [[diriģents]], [[komponists]], [[audioinženieris]] | Instrumenti = | Gadi = 1950—2006 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Sers Džordžs Henrijs Mārtins''' ({{val|en|Sir George Henry Martin}}; {{dat|1926|1|3|N|bez}} — {{dat|2016|3|8|N|bez}}) bija britu mūzikas producents, aranžētājs, diriģents, komponists un audioinženieris. Viņš bija iesaistīts visu grupas ''[[The Beatles]]'' studijas albumu ierakstīšanā, un tāpēc viņu mēdz saukt par «piekto bītlu».<ref>{{Ziņu atsauce | url = https://www.telegraph.co.uk/news/celebritynews/12188339/George-Martin-the-Fifth-Beatle-dies-age-latest.html | title = Sir George Martin, the Fifth Beatle, dies aged 90 - reaction | work = [[The Daily Telegraph]] | date = 2016. gada 9. martā | access-date = 2021. gada 23. janvārī }}</ref> == Dzīvesgājums == Mārtins savu karjeru mūzikā sāka strādājot raidorganizācijas [[BBC]] klasiskās mūzikas nodaļā. 1950. gadā viņš pievienojās ierakstu kompānijai «[[EMI]]» kā ''[[Parlophone Records]]'' vadītāja vietnieks. 1955. gadā viņš kļuva par ''Parlophone'' mākslinieku un repertuāra vadītāju. Šajā laikā viņš ierakstīja [[klasiskā mūzika|klasisko]] un [[baroka mūzika|baroka mūziku]], dziesmas no mūzikliem, un reģionālo mūziku.{{sfn|Martin|1995|p=63}}{{sfn|Martin|1995|pp=84.—85}} Viņš ierakstīja arī vairākas joku dziesmas kopā ar [[Pīters Ustinovs|Pīteru Ustinovu]], [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] un citiem tā laika aktieriem un komiķiem.<ref>{{Grāmatas atsauce | last1 = Lewisohn | first1 = Mark | title = Tune In: The Beatles: All These Years | url = https://archive.org/details/beatlesallthesey0000lewi | page = [https://archive.org/details/beatlesallthesey0000lewi/page/273 273] | year = 2013 | publisher = Random House | isbn = 978-1400083053}}</ref> 1962. gada februārī Mārtins pirmoreiz tikās ar grupas ''[[The Beatles]]'' menedžeri [[Braiens Epstains|Braienu Epstainu]]. ''[[Decca Records]]'' grupai nesen bija atteikusi ierakstu līgumu, un Epstains meklēja citu izdevniecību, kas varētu ar viņiem sadarboties. Jūnijā ''The Beatles'' ieradās EMI studijā uz noklausīšanos, pēc kuras Mārtins bija gatavs parakstīt līgumu. Tajā pašā gadā viņi ierakstīja vairākas dziesmas, kas tika izdotas kā singli. Pēc grupas lūguma ierakstīt kādu no viņu oriģināldziesmām, tika ierakstīta dziesma ''Please Please Me''. Mārtins ieteica ''The Beatles'' paātrināt dziesmas tempu un pievienot vokālās harmonijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Please Please Me {{en ikona}} | publisher = [[BBC]] | accessdate = 2021. gada 23. janvārī | url = https://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/pleasepleaseme.shtml }}</ref> Tā sasniedza 2. vietu Lielbritānijas singlu topā. Mārtins, būdams formāli izglītots mūzikā, palīdzēja ''The Beatles'' dalībniekiem gan kā orķestra partiju aranžētājs, gan arī spēlējot taustiņinstrumentus vairākās viņu dziesmās. Par spīti Makartnija sākotnējai pretestībai, viņš ieteica dziesmā ''[[Yesterday]]'' pievienot [[stīgu kvartets|stīgu kvarteta]] pavadījumu. Mārtins aranžēja visas ''The Beatles'' dziesmas līdz ''She's Leaving Home'' ierakstīšanai 1967. gadā, ko viņš izlaida, jo tajā laikā viņam jau bija sarunāta cita ierakstu sesija.{{sfn|Miles|1997|p=317}} Kad grupa 1968. gadā ierakstīja pašu vārdā nosaukto albumu ''[[The Beatles (albums)|The Beatles]]'' (zināmu arī kā «balto albumu»), Mārtins bija pieprasīts producents un aranžētājs, tāpēc vairākas albuma dziesmas producēja paši grupas dalībnieki.{{sfn|Miles|1997|p=491}} Džordžs Mārtins sacerēja un aranžēja pavadošo mūziku grupas ''The Beatles'' 1968. gada filmai ''[[Yellow Submarine (filma)|Yellow Submarine]]''.{{sfn|Martin|1995|pp=226.—230}} Pēc grupas izjukšanas Mārtins turpināja sadarboties ar tās dalībnieku [[Pols Makartnijs|Polu Makartniju]], un sacerēja mūziku [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai «[[Dzīvo un ļauj mirt]]» 1973. gadā. Makartnijs sarakstīja un iedziedāja filmas tituldziesmu.{{sfn|Martin|1995|pp=231.—232}} Viņš aranžēja Pola un [[Linda Makartnija|Lindas Makartniju]] singlu ''Uncle Albert/Admiral Halsey'', kas ASV singlu topā sasniedza 1. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Uncle Albert/Admiral Halsey {{en ikona}} | url = https://www.beatlesbible.com/people/paul-mccartney/songs/uncle-albert-admiral-halsey/ | publisher = The Beatles Bible | date = 2012. gada 4. martā | access-date = 2021. gada 23. janvārī }}</ref> 2006. gadā Mārtins kopā ar dēlu [[Džailss Mārtins|Džailsu]] remiksēja grupas ''The Beatles'' mūziku ''[[Cirque du Soleil]]'' priekšnesumam ''Love''. Tajā pašā gadā tika izdots albums ar priekšnesuma dziesmām. Tas bija Mārtina pēdējais mūzikas projekts. Džordžs Mārtins nomira naktī uz {{dat|2016|3|8||bez}} savās mājās [[Viltšīra|Viltšīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.rollingstone.com/music/news/beatles-producer-george-martin-dead-at-90-20160309 | title = Beatles Producer George Martin Dead at 90 {{en ikona}} | first = Andy | last = Greene | publisher = [[Rolling Stone]] | date = 2016. gada 9. martā | access-date = 2021. gada 23. janvārī | archive-date = 2017. gada 20. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20170820045047/http://www.rollingstone.com/music/news/beatles-producer-george-martin-dead-at-90-20160309 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce |first = George | last = Martin | title = All You Need Is Ears |url = https://archive.org/details/allyouneedisears0000mart |year = 1995 | publisher = St. Martin's Press | location = New York | isbn = 978-0-312-11482-4 | ref = {{SfnRef|Martin|1995}} }} * {{Grāmatas atsauce |first = Barry | last = Miles | title = Paul McCartney: Many Years from Now |url = https://archive.org/details/paulmccartneyman00mile_0 | year = 1997 | publisher = Henry Holt and Company | location = New York | isbn = 978-0-8050-5249-7 | ref = {{SfnRef|Miles|1997}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{The Beatles}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Džordžs}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Britu diriģenti]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:The Beatles]] s68ngugg6aq1v0dyoio5vyc9b9g0elx 0 34504 4539097 4218808 2026-10-24T05:52:43Z Baisulis 11523 /* S */ pievienots miršanas datums...... 4539097 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Seal of Detroit (B&W).svg|160px|right|Emblēma]] [[Detroita|Detroitā]] dzimuši: {{TOC}} == A == * [[Dominiks Antonelli]] (''Dominic Antonelli''; 1967) — kosmonauts == B == * [[Stīvs Bolmers]] (''Steve Ballmer''; 1956) — uzņēmējs * [[Ralfs Bančs]] (''Ralph Bunche''; 1904—1971) — diplomāts * [[Kristena Bella]] (''Kristen Bell''; 1980) — aktrise * [[Elena Bērstina]] (''Ellen Burstyn''; 1932) — aktrise * [[Eriks Bišofs]] (''Eric Bischoff''; 1955) — sporta funkcionārs * [[Viljams Boings]] (''William Boeing''; 1881—1956) — uzņēmējs * [[Sonijs Bono]] (''Sonny Bono''; 1935—1998) — politiķis * [[Eivrijs Brandidžs]] (''Avery Brundage''; 1887—1975) — sporta funkcionārs * [[Džerijs Brukhaimers]] (''Jerry Bruckheimer''; 1945) — producents == D == * [[Deivs Debašers]] (''Dave DeBusschere''; 1940—2003) — basketbolists * [[Džons De Loreāns]] (''John De Lorean''; 1925—2005) — autoinženieris * [[Denijs Džeikobss]] (''Danny Jacobs''; 1968) — aktieris * [[Milts Džeksons]] (''Milt Jackson''; 1923—1999) — mūziķis * [[Džordžs Džervins]] (''George Gervin''; 1952) — basketbolists * ''[[J Dilla]]'' (1974—2006) — producents == E == * [[Džefrijs Eigenidiss]] (''Jeffrey Eugenides''; 1960) — rakstnieks == F == * [[Šerilina Fenna]] (''Sherilyn Fenn''; 1965) — aktrise * [[Henrijs Fords]] (''Henry Ford''; 1863—1947) — uzņēmējs * [[Henrijs Fords II]] (''Henry Ford II''; 1917—1987) — uzņēmējs * [[Glens Frejs]] (''Glenn Frey''; 1948—2016) — mūziķis == G == * [[Terijs Gerins]] (''Terry Gerin''; 1975) — cīkstonis * [[Berijs Gordijs]] (''Berry Gordy''; 1929) — producents * [[Gizela Gresere]] (''Gisela Gresser''; 1906—2000) — ASV starptautiskā meistare šahā * [[Džūdija Grīra]] (''Judy Greer''; 1975) — aktrise un režisore == H == * [[Kima Hantere]] (''Kim Hunter''; 1922—2002) — aktrise == K == * [[Ričards Kīls]] (''Richard Kiel''; 1939—2014) — aktieris * [[Elisa Koltreina]] (''Alice Coltrane''; 1937—2007) — mūziķe * [[Frānsiss Fords Kopola]] (''Francis Ford Coppola''; 1939) — kinorežisors * [[Rodžers Kormans]] (''Roger Corman''; 1926—2024) — producents * [[Eliss Kūpers]] (''Alice Cooper''; 1948) — mūziķis * [[Sūzija Kvatro]] (''Suzi Quatro''; 1950) — mūziķe == L == * [[Nīls Labūts]] (''Neil LaBute''; 1963) — kinorežisors * [[Emets Leits]] (''Emmett Leith''; 1927—2005) — elektriskās inženierijas profesors Mičiganas Universitātē * [[Paipera Lorija]] (''Piper Laurie''; 1932—2023) — aktrise * [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''; 1902—1974) — aviators == M == * [[Deriks Mejs]] (''Derrick May''; 1963) — mūziķis * [[Džons Mičels]] (''John N. Mitchell''; 1913—1988) — jurists * [[Džefs Mills]] (''Jeff Mills''; 1963) — mūziķis * [[Harijs Morgans]] (''Harry Morgan''; 1915—2011) — aktieris == N == * [[Teds Nadžents]] (''Ted Nugent''; 1948) — mūziķis * [[Vičenco Natali]] (''Vincenzo Natali''; 1969) — kinorežisors * [[Kevins Nešs]] (''Kevin Nash''; 1959) — cīkstonis == O == * [[Nelsons Olgrens]] (''Nelson Algren''; 1909—1981) — rakstnieks == P == * [[Rejs Pārkers]] (''Ray Parker Jr.''; 1954) — mūziķis * [[Džordžs Pepards]] (''George Peppard''; 1928—1994) — aktieris * [[Prūfs]] (''Proof''; 1973—2006) — mūziķis == R == * [[Della Rīse]] (''Della Reese''; 1931—2017) — dziedātāja * [[Smokijs Robinsons]] (''Smokey Robinson''; 1940) — dziedātājs * [[Mits Romnijs]] (''Mitt Romney''; 1947) — politiķis * [[Daiena Rosa]] (''Diana Ross''; 1944) — dziedātāja == S == * [[Sabu]] (''Sabu''; 1964) — cīkstonis * [[Toms Saizmors]] (''Tom Sizemore''; 1961—2023) — aktieris * [[Džefrijs Sakss]] (''Jeffrey Sachs''; 1954) — ekonomists * [[Bobs Segers]] (''Bob Seger''; 1945) — mūziķis * [[Toms Seleks]] (''Tom Selleck''; 1945) — aktieris * [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''; 1933—2026) — aktieris * [[Safjāns Stīvenss]] (''Sufjan Stevens''; 1975) — mūziķis == Š == * [[Roberts Šillers]] (''Robert Shiller''; 1946) — ekonomists == T == * [[Lilija Tomlina]] (''Lily Tomlin''; 1939) — aktrise * [[Obijs Traiss]] (''Obie Trice''; 1977) — mūziķis == V == * [[Roberts Vāgners]] (''Robert Wagner''; 1930) — aktieris * [[Džeks Vaits]] (''Jack White''; 1975) — mūziķis * [[Kriss Vebers]] (''Chris Webber''; 1973) — basketbolists * [[Billijs Vests]] (''Billy West''; 1952) — aktieris * [[Džekijs Vilsons]] (''Jackie Wilson''; 1934—1984) — dziedātājs == X == * ''[[Xzibit]]'' (1974) — mūziķis [[Kategorija:Detroita|Dzimušie]] [[Kategorija:Uzskaitījumi|Detroita]] 98cix2hiub6pjsy9ilxrqy7g4d2mwgy 0 37930 4539306 4331908 2026-10-24T11:45:31Z ~2026-57046-28 152309 Apkrakstam bija drukas kļūda. Vakolās nevis vakuolās. Kļūda atrodas aprakstā 4. rindkopā 4539306 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Endomembrane system diagram latviski.svg|thumb|400px|Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi]] '''Plātnīškomplekss''' jeb '''Goldži komplekss''' ir [[šūnas organoīdi|šūnas organoīds]], kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši. Plātnīškomplekss ir [[eikarioti|eikariotiskās šūnas]] sastāvdaļa. Tas parasti atrodas starp [[endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatisko tīklu]] un [[šūnas membrāna|membrānu]]. == Apraksts == Viena cisternu grupa tiek saukta par Goldži ķermenīti, par Goldži kompleksu sauc visu šo ķermenīšu kopumu. Goldži kompleksa sirpjveida cisternas vidusdaļā ir saplacinātas. Tās bieži vien ir novietotas grupās pa 4-8. Goldži ķermenīšu tuvumā esošie pūslīši transportē vielas no [[Endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatiskā tīkla]] uz Goldži ķermenīšiem un no Goldži ķermenīšiem uz vietu, kur tās ir nepieciešamas. Goldži kompleksā notiek endoplazmatiskajā tīklā [[Sintēze|sintezēto]] vielu pārveidošana, šķirošana, pakošana un nosūtīšana uz izmantošanas vietu, tādēļ kompleksu dēvē par šūnas redaktoru.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Bioloģija vidusskolai|first=Erika|publisher=Lielvārds|year=2008|isbn=978-9984-11-272-5|pages=29|last=Nagle}}</ref> Goldži komplekss sastāv no [[Fosfolipīdi|fosfolipīdiem]] un [[Olbaltumvielas|olbaltumvielām]]. Tajā atrodas [[Enzīmi|fermenti]], kas, pievienojot [[Cukurs|cukuru]] molekulas, pārveido olbaltumvielas un lipīdus par [[glikoproteīniem]] vai [[glikolipīdiem]]. Tie ir nepieciešami membrānu veidošanai, kā arī ārpus šūnas noritošajām reakcijām. Goldži kompleksā tiek sintezēti arī [[ogļhidrāti]] un primārās [[Lizosoma|lizosomas]], un ar cisternu palīdzību tās noriešas lielākās vai mazākās [[Vakuola|vakuolās]].<ref name=":0" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title="Bioloģija augstskolu reflektantiem"|last=Egle|first=V.|publisher="Zvaigzne"|year=1985.gads}}</ref> Atdaloties no Goldži kompleksa, pūslīši pāriet uz dažādām šūnas vietām. Pūslīši ir pildīti ar sekrētu, kas satur olbaltumvielas, taukus, ogļhidrtātus un daļa pūslīšu izdala savu saturu plazmatiskajā [[Šūnas membrāna|membrānā]]. Pūslīši, atdaloties no Goldži kompleksa, veido lizosomas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:84|title=Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 84.lpp.|last=Madera|first=Silvija S.|access-date=04.10.2021.|date=2001.gads|archive-date=15.03.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:84}}</ref> == Vēsture == Goldži komplekss nosaukts itāļu zinātnieka [[Kamillo Goldži]] vārdā, kurš atklāja šo šūnas struktūru 1898. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šūnas organoīdi]] {{biostub}} rdi1jx1j8pn0ovb04c9sodom2jn9ebn 0 38215 4539096 4498163 2026-10-24T05:51:48Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas gads..... 4539096 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1933. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1933. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1933}} {{Gada citi notikumi|1933}} {{Gads citos kalendāros|1933}} '''1933'''. ({{Rom sk gadam|1933}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Padomju Savienība|PSRS]] sāka savu otro [[Piecgades plāns|Piecgades plānu]] ar mērķi divkāršot nacionālo kopproduktu no 43 miljardiem [[rublis|rubļu]] uz 93 miljardiem līdz {{dat|1937|12|31|d|bez}}. ** [[Dānija|Dānijā]] tika atcelta [[nāvessods|nāvessoda]] izpilde. ** par [[Nikaragva]]s prezidentu tika iecelts [[Huans Bautista Sakasa]]. ** arheologi un laimes meklētāji [[Džerijs van Grāns]] un [[Ernsts van Grāns]] sāka izrakumus [[Mapungubve]]s senču kapos [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. * [[2. janvāris]] — pēc 7 gadu okupācijas [[Nikaragva|Nikaragvā]] tās teritoriju pameta pēdējie 910 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras kājnieki un jūrnieki. * [[5. janvāris]] — [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] sākās [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] būvniecība. * [[11. janvāris]] — Sers [[Čārlzs Kingsdorfs Smits]] veica pirmo komerciālo lidojumu starp [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]. * [[15. janvāris]] — Politiskā vardarbība [[Spānija|Spānijā]] izraisīja gandrīz 100 nāves gadījumus. * [[17. janvāris]] — [[ASV Kongress]] ar labvēlīgu balsojumu nobalsoja par [[Filipīnas|Filipīnu]] neatkarību no ASV. * [[23. janvāris]] — [[ASV Konstitūcija]]s 20. grozījumā tika noteikts, ka tiek ar 1937. gadu mainīta [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] inaugurācijas diena no 4. marta uz 20. janvāri. * [[30. janvāris]] — par [[Vācija]]s kancleru tika iecelts [[Ādolfs Hitlers]]. * [[31. janvāris]] — par [[Francija]]s premjerministru kļuva [[Eduārs Daladjē]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] [[Ādolfs Hitlers]] publicēja savu "Vēstījumu Vācijas iedzīvotājiem". === Jūnijs === * [[21. jūnijs]] — [[Vācija|Vācijā]] tika aizliegtas politiskās partijas, izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partiju]]. === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] tika atklāts [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdā nosauktais [[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]. === Oktobris === * [[7. oktobris]] — apvienojoties piecām [[Francija]]s aviokompānijām, tika ieveidota ''[[Air France]]''. === Novembris === * [[12. novembris]] — dibināta [[Tjurku Islāma Republika Austrumturkestāna]]. * [[19. novembris]] — [[Spānija|Spānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atcelts "[[prohibīcija|sausais likums]]". * [[26. decembris]]: ** patentēts [[Frekvences modulācija|FM]] diapazona radio. ** Japānā dibināts autobūves uzņēmums ''Jidosha Seizo'' (tagad ''[[Nissan]]''). == Dzimuši == ;Janvāris * [[2. janvāris]] — [[Robērs Giflē]] (''Robert Gufflet''), franču burātājs (dzimis 1883. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Sūzana Zontāga]] (''Susan Sontag''), ASV kinokritiķe, rakstniece (mirusi 2004. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Džons Būrmens]] (''John Boorman''), angļu kinorežisors ** [[Rejs Dolbijs]] (''Ray Dolby''), ASV inženieris, uzņēmējs (miris 2013. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Čita Rivera]] (''Chita Rivera''), ASV aktrise un dziedātāja (mirusi 2024. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu prezidente (mirusi 2009. gadā) ;Februāris * [[12. februāris]] — [[Kosts Gavrs]] (''Costa-Gavras''), Grieķijā dzimis franču kinorežisors un scenārists * [[13. februāris]] — [[Pols Bija]] (''Paul Biya''), Kamerūnas prezidents * [[18. februāris]] — [[Joko Ono]] (小野 洋子, ''Yoko Ono''), Japānas, ASV māksliniece * [[20. februāris]] — [[Juhims Zvjahiļskis]] (''Юхим Леонiдович Звягiльский''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) ;Marts * [[11. marts]] — [[Sandra Milo]] (''Sandra Milo''), itāļu aktrise un mūziķe (mirusi 2024. gadā) * [[14. marts]] — [[Maikls Keins]] (''Michael Caine''), angļu aktieris * [[19. marts]] — [[Filips Rots]] (''Philip Roth''), ebreju izcelsmes ASV rakstnieks (miris 2018. gadā) ;Aprīlis * [[9. aprīlis]] — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (miris 2021. gadā) * [[26. aprīlis]]: ** [[Kerola Bērneta]] (''Carol Burnett''), ASV aktrise un komiķe ** [[Arno Penziass]] (''Arno Penzias''), ASV fiziķis (miris 2024. gadā) ;Maijs * [[3. maijs]] — [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''), ASV fiziķis (miris 2021. gadā) * [[12. maijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks (miris 2010. gadā) ;Jūnijs * [[11. jūnijs]] — [[Džīns Vailders]] (''Gene Wilder''), ASV aktieris, kinorežisors un rakstnieks (miris 2016. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (miris 2019. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Sems Džonss]] (''Sam Jones''), ASV basketbolists (miris 2021. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Klaudio Abado]] (''Claudio Abbado''), itāliešu diriģents (miris 2014. gadā) ;Jūlijs * [[14. jūlijs]] — [[Bavārijas hercogs Francis]] (''Franz von Bayern''), vācu augstmanis un mākslas kolekcionārs * [[18. jūlijs]] — [[Jevgeņijs Jevtušenko]] (''Евгений Евтушенко''), krievu dzejnieks (miris 2017. gadā) * [[23. jūlijs]] — [[Ričards Rodžerss]] (''Richard Rogers''), britu arhitekts (miris 2021. gadā) ;Augusts * [[1. augusts]] — [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāliešu sociologs (miris 2023. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Žists Fontēns]] (''Just Fontaine''), Francijas futbolists (miris 2023. gadā) ** [[Romans Polaņskis]] (''Roman Polański''), Polijas, Francijas kinorežisors * [[25. augusts]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), amerikāņu aktieris (miris 2026. gadā) ;Septembris * [[17. septembris]] — [[Čaks Graslijs]] (''Chuck Grassley''), ASV politiķis * [[18. septembris]] — [[Freds Vilards]] (''Fred Willard''), amerikāņu aktieris (miris 2020. gadā) * [[19. septembris]] — [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''), skotu aktieris (miris 2023. gadā) ;Oktobris * [[13. oktobris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS krievu teātra un kino režisors, scenārists (miris 2019. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Viljams Enderss]] (''William Anders''), ASV kosmonauts (miris 2024. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Fransisko Hento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (miris 2022. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Donalds Pītersons]] (''Donald Peterson''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā) ;Novembris * [[3. novembris]] — [[Amartja Sens]] (অমর্ত্য কুমার েসন, ''Amartya Sen''), Indijas ekonomists * [[12. novembris]] — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), serbu šahists (miris 2022. gadā) * [[14. novembris]] — [[Freds Heizs]] (''Fred Haise''), ASV kosmonauts * [[19. novembris]] — [[Lerijs Kings]] (''Larry King''), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (miris 2021. gadā) * [[21. novembris]] — [[Henrijs Hartsfīlds]] (''Henry Hartsfield''), ASV kosmonauts (miris 2014. gadā) * [[23. novembris]] — [[Kšištofs Pendereckis]] (''Krzysztof Penderecki''), poļu komponists (miris 2020. gadā) ;Decembris * [[6. decembris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (miris 2010. gadā) * [[15. decembris]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (miris 2019. gadā) * [[23. decembris]] — [[Akihito]] (明仁), Japānas imperators == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Kelvins Kūlidžs]] (''John Calvin Coolidge''), 30. ASV prezidents (dzimis 1872. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Rūrds Lēgstra]] (''Ruurd Leegstra''), nīderlandiešu airētājs un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[28. marts]] — [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander''), vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (dzimis 1887. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Šāndors Ferenci]] (''Ferenczi Sándor''), ungāru psihoanalītiķis (dzimis 1873. gadā) * [[9. maijs]] — [[Džons Artūrs Džārviss]] (''John Arthur Jarvis''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, trīs olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1872. gadā) * [[16. maijs]] — [[Karols Adameckis]] (''Karol Adamiecki''), poļu ekonomists un vadībzinātnes teorētiķis (dzimis 1866. gadā) * [[27. maijs]] — [[Ahils Parošs]] (''Achille Paroche''), franču sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1868. gadā) * [[2. jūnijs]]: ** [[Frenks Džerviss]] (''Frank Jarvis''), amerikāņu vieglatlēts, sprinteris, olimpiskais čempions 100 metru skriešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (dzimis 1878. gadā) ** [[Trakstans Heirs]] (''Truxtun Hare''), amerikāņu vieglatlēts un koledžas futbolists, divu olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Žistinjēns de Klarī]] (''Justinien de Clary''), franču sporta šāvējs un funkcionārs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Klāra Cetkina]] (''Clara Zetkin''), vācu marksiste (dzimusi 1857. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Albērs Šampudrī]] (''Albert Champoudry''), franču vieglatlēts un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1880. gadā) * [[23. augusts]] — [[Ādolfs Loss]] (''Adolf Loos''), austriešu arhitekts (dzimis 1870. gadā) * [[2. septembris]] — [[Fransisko Enrikess de Subirija]] (''Francisco Henríquez de Zubiría''), kolumbiešu izcelsmes franču virves vilcējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1869. gadā) * [[11. septembris]] — [[Žils Kleveno]] (''Jules Clévenot''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[25. septembris]] — [[Pauls Ērenfests]] (''Paul Ehrenfest''), austriešu/nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1880. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Nikolajs Judeņičs]] (''Николай Николаевич Юденич''), Krievijas armijas virsnieks (dzimis 1862. gadā) * [[29. oktobris]] — [[Pols Penlevē]] (''Paul Painlevé''), franču politiķis un matemātiķis (dzimis 1863. gadā) * [[8. novembris]] — [[Henri Smulderss]] (''Henri Smulders''''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1863. gadā) * [[14. decembris]] — [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''), amerikāņu peldētājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1877. gadā) {{pg7}} [[Kategorija:1933. gads| ]] touc8dwfo62ylj3u5a5f65c8k6bcde3 14 43064 4539090 1992350 2026-10-24T05:16:51Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] 4539090 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] {{kat pāradresācija|Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi}} oeg84dxl1k5av9509mafjww6x0kvaam 0 47898 4539160 4535899 2026-10-24T08:03:46Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4539160 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmaršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Aderkasi]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>[[Baltijas ģerboņu grāmata|Baltisches Wappenbuch]]. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkasi</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercogistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. gadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēgšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. gadā Livonijas hercogisti iekļāva Zviedrijas Karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. gadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No 1645. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. gadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīgo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Īgelštrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švengelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi-Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. gadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švengelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi-Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. gadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] augstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīgās dzimtas, kas pārgāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. gada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkungs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. gadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betigers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten gen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. gada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfogeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilings (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāgners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Benninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas Impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas Impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas Impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes gubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas Impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas Impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas Impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīgi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistu muiža|Kleistenhof]], 1882, nr. 403)(†) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437)(†) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. Weissensee, 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884)(†) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (Ǻkerman, 1887, nr. 440) * Kārlis fon Zengers (Saenger, 1887, nr. 441)(†) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443)(†) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446)(†) * Reinhards fon Duntens (1898)(†) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zengers (Saenger, 1908)(†) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911)(†), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. gadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918)(†) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Aderkasi]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimmeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Benninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi-Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Īgelštrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[Zīversi]] (Sievers) * [[Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. gada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Folkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] [[Kategorija:Baltijas ģerboņu grāmata]] 8602atvczm5xvs4aga74l9smv3y517y 14 55030 4539089 1993030 2026-10-24T05:15:33Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti]] 4539089 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti]] {{kat pāradresācija|Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti}} kfbl1ezt55al7ftgp721m6jfsx6h9re 0 55743 4538962 4506283 2026-10-23T14:18:56Z ~2026-56632-86 152284 ievadits galvenais iedzivotajs 4538962 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Birzgales pagasts | karte = Birzgales pagasts LocMap.png‎ | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Birzgales pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Birzgales pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Birzgales pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Birzgale | mērs = Diāna Arāja | platība = 294 | iedzīvotāji = 1864<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1864 / 294 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.birzgale.lv }} '''Birzgales pagasts''' ir lielākā no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām tā [[Daugava]]s kreisā krasta daļā. Robežojas ar [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]], pa Daugavu ar [[Lielvārde]]s pilsētu, [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] pagastiem un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. Tāpat, robežojas arī ar [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Jaunjelgava]]s pilsētu, kā arī [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]] un [[Sērenes pagasts|Sērenes]] pagastiem. Galvenais iedzivotajs ir Valts Kārkliņš == Daba == Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%). === Reljefa formas === [[Mašklāvu leja]], [[Oškalns (paugurs)|Oškalns]], [[Robežnieku kalns]], [[Ruceļu kalns]], [[Salas kalns]], [[Slaidēnu pilskalns]], [[Širmeļkalns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Augstupe]], [[Daugava]], [[Degļupīte (Dīriķupītes pieteka)|Degļupīte]], [[Dīriķupīte]], [[Kašurga]], [[Ņega]], [[Pančupīte]], [[Plieņupīte (upe)|Plieņupīte]], [[Saltais grāvis]], [[Sienapurva upīte]], [[Širmeļupīte]], [[Taļķe]], [[Torbēnupīte]], [[Vitkapupīte]], [[Vīksniņa]], [[Zirgupīte]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Žīdupīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Daugavas dzirnavezers]], [[Dauguļu dīķis]], [[Lindes parka dīķis]], [[Ņegas ezers]], [[Pankas ezers]], [[Rūķu dīķis]], [[Širmeļu dīķis]], [[Tamboviču dzirnavezers]], [[Vitkapu ezers]]. ====Purvi==== [[Briežu purvs]], [[Damšu tīrelis]], [[Diņķu purvs]], [[Lāču purvs]], [[Smakstes tīrelis]], [[Spāres purvs]]. === Dabas aisardzība=== Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Daugava pie Kaibalas]], kā arī [[dabas piemineklis]] [[Radžu ūdensrijēji un sausgultne]]. == Vēsture == [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 16. gadsimtā [[Lindes muiža]] piederēja [[Pletenbergi|Pletenbergu dzimtai]], 1567. gadā izveidoja [[Lindes-Birzgales draudzes novads|Lindes-Birzgales draudzes novadu]], kas vēlāk ietilpa [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novadā]]. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]]. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Lindes (Daugavas) muižas īpašniece [[Mengdeni|Sofija fon Mengdene]] izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).<ref>[[Arveds Švābe]]. Kurzemes muižas tiesības (1931)</ref> Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (''Gut Halswigshof''), Kalna muiža (''Berghof''), Kannenieku muiža (''Gut Kanenneken''). [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.<ref>{{LKV|II.|2462}}</ref> 1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam '''Lindes pagasts''') platība bija 207,5&nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, [[Daugaviešu ciems|Daugaviešu]], [[Degļupes ciems|Degļupes]] un [[Oškalnes ciems|Oškalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā [[Valles ciems|Valles ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar [[Vecumnieku ciems|Vecumnieku ciemu]]. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva [[Ķeguma novads|Ķeguma novadā]]. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * [[Lindes muižas parks]] - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne. * [[Hānu dzimtas kapi]], kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, Paula fon Hāna pēcnācēji uz kapsētu pārveda piemiņas plāksni. * Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts 1989. gadā par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. * "Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs. * Pieminekļi [[Andrejs Pumpurs|A. Pumpura]] dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta 1988. gadā. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "[[Austras koks]]", kas tapis 1990. gadā. * Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur [[Andrejs Pumpurs]] pavadīja savus bērnības gadus. * Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp [[Lindes muiža|Lindes]] un [[Lieljumpravas muiža|Mazjumpravas muižu]] un seno [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies [[Daugava]]s plostnieku un lielceļa gājēju stāstus. * Kaktusu kolekcija "Apiņos". Iepriekš piesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu [[kaktusu dzimta|kaktusiem]]. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas. * [[Slaidēnu pilskalns]] - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstotī p.m.ē., uzstādīta [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] stādītie ozoli. * [[Alstiķes muiža]]s drupas - [[muiža]] no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no 1875. gada - [[Nolkeni]]em. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā muižā bija iekārtota psihiatriskā dziedinātava ''Sanatorium Halswigshof'', kas izpostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. * Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieku]] dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas lielceļa un kur audzē ap diviem desmitiem [[dambriedis|dambriežu]] un vairākas [[meža cūka]]s. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu. * [[Jēkabs Ketlers|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas. 17. gadsimtā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu [[Goba (stacija)|Gobas dzelzceļa pieturas punktam]] pie Birzgales - [[Valle]]s autoceļa. == Iedzīvotāji == No pagasta iedzīvotājiem [[Birzgale|Birzgalē]] dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir [[latvieši]], 11,6% ir [[krievi]]. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|3375 |1959|3254 |1967|2844 |1979|2220 |1989|1994 |2000|2055 |2011|1655 |2021|1518 }} === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs ir '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. == Saimniecība == === Transports === Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz [[Vecumnieki]]em un [[Valle|Valli]]). Pagasta dienviddaļu šķērso [[Jelgava]]s - [[Krustpils]] dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="7"> Attēls:robezkrogs.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Robežkrogs"</small></center> Attēls:dirikupite.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Dīriķupīte"</small></center> Attēls:Hanu kapi.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:Hanu kapi2.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:alstikes muiza.jpg|<center><small>Alstiķes muižas drupas</small></center> Attēls:stendera baznicas pieminas zime.JPG|<center><small>Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai</small></center> Attēls:hercoga jekaba pils.JPG|<center><small>[[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas</small></center> Attēls:stacija lacplesis.JPG|<center><small>[[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēša dzelzceļa stacijas]] ēka</small></center> Attēls:Lacplesa stacija.JPG|<center><small>Lāčplēša dzelzceļa stacija</small></center> Attēls:birzgale.JPG|<center><small>Birzgale</small></center> Attēls:gagulu ozols.JPG|<center><small>Gāguļu dižozols</small></center> Attēls:Austras koks.JPG|<center><small>Austras koks</small></center> Attēls:Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saultes".JPG|<center><small>Savvaļas dzīvnieku dārza "Saulītes" vārti</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Birzgales pagasts| ]] 8ntoxlexr0ccjdwh9nm2xtzd7m422wj 4538968 4538962 2026-10-23T14:26:27Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56632-86|~2026-56632-86]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4506283 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Birzgales pagasts | karte = Birzgales pagasts LocMap.png‎ | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Birzgales pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Birzgales pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Birzgales pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Birzgale | mērs = Diāna Arāja | platība = 294 | iedzīvotāji = 1864<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1864 / 294 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.birzgale.lv }} '''Birzgales pagasts''' ir lielākā no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām tā [[Daugava]]s kreisā krasta daļā. Robežojas ar [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]], pa Daugavu ar [[Lielvārde]]s pilsētu, [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] pagastiem un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. Tāpat, robežojas arī ar [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Jaunjelgava]]s pilsētu, kā arī [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]] un [[Sērenes pagasts|Sērenes]] pagastiem. == Daba == Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%). === Reljefa formas === [[Mašklāvu leja]], [[Oškalns (paugurs)|Oškalns]], [[Robežnieku kalns]], [[Ruceļu kalns]], [[Salas kalns]], [[Slaidēnu pilskalns]], [[Širmeļkalns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Augstupe]], [[Daugava]], [[Degļupīte (Dīriķupītes pieteka)|Degļupīte]], [[Dīriķupīte]], [[Kašurga]], [[Ņega]], [[Pančupīte]], [[Plieņupīte (upe)|Plieņupīte]], [[Saltais grāvis]], [[Sienapurva upīte]], [[Širmeļupīte]], [[Taļķe]], [[Torbēnupīte]], [[Vitkapupīte]], [[Vīksniņa]], [[Zirgupīte]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Žīdupīte]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Daugavas dzirnavezers]], [[Dauguļu dīķis]], [[Lindes parka dīķis]], [[Ņegas ezers]], [[Pankas ezers]], [[Rūķu dīķis]], [[Širmeļu dīķis]], [[Tamboviču dzirnavezers]], [[Vitkapu ezers]]. ====Purvi==== [[Briežu purvs]], [[Damšu tīrelis]], [[Diņķu purvs]], [[Lāču purvs]], [[Smakstes tīrelis]], [[Spāres purvs]]. === Dabas aisardzība=== Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Daugava pie Kaibalas]], kā arī [[dabas piemineklis]] [[Radžu ūdensrijēji un sausgultne]]. == Vēsture == [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 16. gadsimtā [[Lindes muiža]] piederēja [[Pletenbergi|Pletenbergu dzimtai]], 1567. gadā izveidoja [[Lindes-Birzgales draudzes novads|Lindes-Birzgales draudzes novadu]], kas vēlāk ietilpa [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novadā]]. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]]. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Lindes (Daugavas) muižas īpašniece [[Mengdeni|Sofija fon Mengdene]] izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).<ref>[[Arveds Švābe]]. Kurzemes muižas tiesības (1931)</ref> Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (''Gut Halswigshof''), Kalna muiža (''Berghof''), Kannenieku muiža (''Gut Kanenneken''). [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.<ref>{{LKV|II.|2462}}</ref> 1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam '''Lindes pagasts''') platība bija 207,5&nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, [[Daugaviešu ciems|Daugaviešu]], [[Degļupes ciems|Degļupes]] un [[Oškalnes ciems|Oškalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā [[Valles ciems|Valles ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar [[Vecumnieku ciems|Vecumnieku ciemu]]. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva [[Ķeguma novads|Ķeguma novadā]]. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * [[Lindes muižas parks]] - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne. * [[Hānu dzimtas kapi]], kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, Paula fon Hāna pēcnācēji uz kapsētu pārveda piemiņas plāksni. * Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts 1989. gadā par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. * "Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs. * Pieminekļi [[Andrejs Pumpurs|A. Pumpura]] dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta 1988. gadā. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "[[Austras koks]]", kas tapis 1990. gadā. * Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur [[Andrejs Pumpurs]] pavadīja savus bērnības gadus. * Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp [[Lindes muiža|Lindes]] un [[Lieljumpravas muiža|Mazjumpravas muižu]] un seno [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies [[Daugava]]s plostnieku un lielceļa gājēju stāstus. * Kaktusu kolekcija "Apiņos". Iepriekš piesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu [[kaktusu dzimta|kaktusiem]]. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas. * [[Slaidēnu pilskalns]] - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstotī p.m.ē., uzstādīta [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] stādītie ozoli. * [[Alstiķes muiža]]s drupas - [[muiža]] no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no 1875. gada - [[Nolkeni]]em. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā muižā bija iekārtota psihiatriskā dziedinātava ''Sanatorium Halswigshof'', kas izpostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. * Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieku]] dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas lielceļa un kur audzē ap diviem desmitiem [[dambriedis|dambriežu]] un vairākas [[meža cūka]]s. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu. * [[Jēkabs Ketlers|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas. 17. gadsimtā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu [[Goba (stacija)|Gobas dzelzceļa pieturas punktam]] pie Birzgales - [[Valle]]s autoceļa. == Iedzīvotāji == No pagasta iedzīvotājiem [[Birzgale|Birzgalē]] dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir [[latvieši]], 11,6% ir [[krievi]]. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|3375 |1959|3254 |1967|2844 |1979|2220 |1989|1994 |2000|2055 |2011|1655 |2021|1518 }} === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs ir '''[[Birzgale|Birzgalē]]'''. == Saimniecība == === Transports === Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz [[Vecumnieki]]em un [[Valle|Valli]]). Pagasta dienviddaļu šķērso [[Jelgava]]s - [[Krustpils]] dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="7"> Attēls:robezkrogs.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Robežkrogs"</small></center> Attēls:dirikupite.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Dīriķupīte"</small></center> Attēls:Hanu kapi.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:Hanu kapi2.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:alstikes muiza.jpg|<center><small>Alstiķes muižas drupas</small></center> Attēls:stendera baznicas pieminas zime.JPG|<center><small>Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai</small></center> Attēls:hercoga jekaba pils.JPG|<center><small>[[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas</small></center> Attēls:stacija lacplesis.JPG|<center><small>[[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēša dzelzceļa stacijas]] ēka</small></center> Attēls:Lacplesa stacija.JPG|<center><small>Lāčplēša dzelzceļa stacija</small></center> Attēls:birzgale.JPG|<center><small>Birzgale</small></center> Attēls:gagulu ozols.JPG|<center><small>Gāguļu dižozols</small></center> Attēls:Austras koks.JPG|<center><small>Austras koks</small></center> Attēls:Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saultes".JPG|<center><small>Savvaļas dzīvnieku dārza "Saulītes" vārti</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Jaunjelgavas rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Birzgales pagasts| ]] 0xuups9jf0um1kkopoxfc9fo1ea5h3h 0 56161 4538963 4435560 2026-10-23T14:20:53Z ~2026-56632-86 152284 par pazistamu personibu 4538963 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birzgale | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Birzgales pamatskola.jpg | image_caption = Birzgales pamatskola | pushpin_map = Latvia#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Birzgales pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2005 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2749&p_back=100013014** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 914 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 37 | lats = 53 | latNS = N | longd = 24 | longm = 45 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5033 Birzgale | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Birzgale''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pie [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzdes]] upes 31 km no novada centra [[Ogre]]s, 20 km no tuvākās pilsētas [[Ķegums|Ķeguma]] un 66 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Birzgales muiža]]s (''Birsgallen'') un mācītājmuižas (''Mitten'') zemes.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Ter_plaanojumi/Novadi%20un%20pagasti/Birzgale/Birzgales_paskaidrojuma_raksts_arh.pdf?PHPSESSID=8556d0a7f8d955829d2875a0d7fc1a98 Birzgales pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Mācītājmuiža pēc vairākkārtējas nodegšanas līdz mūsdienām nav saglabājusies (tāpat kā [[Birzgales luterāņu baznīca]], kur kalpojis arī [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]]), taču uz tās klēts pamatiem 1933. gadā uzbūvēts Tautas nams Skolas ielā 2, kas darbojas joprojām.<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9101&prop_id=204 Birzgales mācītājmuiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050222105946/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9101&prop_id=204 |date={{dat|2005|02|22||bez}} }} Pilis.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/tautasn/tautasn.html |title=Birzgales Tautas nams |access-date={{dat|2011|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008002046/http://www.birzgale.lv/tautasn/tautasn.html |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 1932. gadā Birzgalei piešķīra [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Birzgalē atrodas pagasta pārvalde, [[Birzgales pamatskola]], bērnudārzs, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, muzejs "Rūķi" un pasts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/visp_dati.html |title=Birzgales pagasta vispārējie dati |access-date={{dat|2011|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111012012/http://www.birzgale.lv/visp_dati.html |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }}</ref> Divus kilometrus uz ziemeļrietumiem no ciema atrodas pamestais [[Birzgales lidlauks]]. Savu pretlikumīgo darbību veica seksuālais maniaks Valts Kārkliņš == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|375 |1970|394 |1979|660 |1989|1016 |2000|888 |2011|739 |2021|620 |2025|635 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Birzgales pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] b15iardldfp2w83jvk38wa1zf7cyrxf 4538967 4538963 2026-10-23T14:26:19Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56632-86|~2026-56632-86]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot 4435560 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Birzgale | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Birzgales pamatskola.jpg | image_caption = Birzgales pamatskola | pushpin_map = Latvia#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Birzgales pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2005 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2749&p_back=100013014** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 914 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 37 | lats = 53 | latNS = N | longd = 24 | longm = 45 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 45 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5033 Birzgale | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Birzgale''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pie [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzdes]] upes 31 km no novada centra [[Ogre]]s, 20 km no tuvākās pilsētas [[Ķegums|Ķeguma]] un 66 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Birzgales muiža]]s (''Birsgallen'') un mācītājmuižas (''Mitten'') zemes.<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Ter_plaanojumi/Novadi%20un%20pagasti/Birzgale/Birzgales_paskaidrojuma_raksts_arh.pdf?PHPSESSID=8556d0a7f8d955829d2875a0d7fc1a98 Birzgales pagasta teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Mācītājmuiža pēc vairākkārtējas nodegšanas līdz mūsdienām nav saglabājusies (tāpat kā [[Birzgales luterāņu baznīca]], kur kalpojis arī [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecais Stenders]]), taču uz tās klēts pamatiem 1933. gadā uzbūvēts Tautas nams Skolas ielā 2, kas darbojas joprojām.<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9101&prop_id=204 Birzgales mācītājmuiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050222105946/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9101&prop_id=204 |date={{dat|2005|02|22||bez}} }} Pilis.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/tautasn/tautasn.html |title=Birzgales Tautas nams |access-date={{dat|2011|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111008002046/http://www.birzgale.lv/tautasn/tautasn.html |archivedate={{dat|2011|10|08||bez}} }}</ref> 1932. gadā Birzgalei piešķīra [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Birzgalē atrodas pagasta pārvalde, [[Birzgales pamatskola]], bērnudārzs, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, muzejs "Rūķi" un pasts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/visp_dati.html |title=Birzgales pagasta vispārējie dati |access-date={{dat|2011|04|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111012012/http://www.birzgale.lv/visp_dati.html |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }}</ref> Divus kilometrus uz ziemeļrietumiem no ciema atrodas pamestais [[Birzgales lidlauks]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|375 |1970|394 |1979|660 |1989|1016 |2000|888 |2011|739 |2021|620 |2025|635 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Birzgales pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ehriro310bgq2e7hnt58vkdusjpowiq 4 58570 4539282 4533486 2026-10-24T09:55:20Z Edgars2007 9590 /* toolforge.org */ jauna sadaļa 4539282 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> == Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}} You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} [[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == no image - latviski == Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:<br />ATTĒLS NAV<br />PIEEJAMS<br /> jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) :{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST) ::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) == Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu == On August 22nd, there will be Wikipedia Summer Days in [[Tartu]]. This time the program is shorter. Starting at 14.00, there will be a boat ride on the river Emajõgi, and starting at 16:30, there will be a joint dinner. We are also expecting some participants from Finland. We would welcome people to stay longer in Tartu and could also arrange city tours and the like. Registration can be done [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfbIXI9o2Ymw5F1DvJOmXNlC73rM0KkDAeKDi4JEIjcAYwS2g/viewform?usp=sharing&ouid=100429693288927545115 here]. If there are any questions, feel free to contact me. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 14.17 (EEST) == img-updater == nopublicēju mazu webtūli, varbūt kādam noder: [https://edgars.toolforge.org/img-updater/ img-updater] (piemēram, [https://edgars.toolforge.org/img-updater/?wiki=lv&category=Kan%C4%81die%C5%A1u+m%C5%ABzi%C4%B7i kanādiešu mūziķiem]). īsumā: tev ir kaut kāda lvwiki kategorija, kuras rakstiem vēlies pārskatīt "pamatattēlus", varbūt ir laiks apdeitot no citām wiki. protams, suports ir jebkuras valodas vikipēdijai. nedaudz garāk: # izvēlies kādu no wiki kategorijām (pagaidām netiek suportēts skatīties dziļāk par konkrēto kategoriju) # ej cauri rakstiem "Review" režīmā, izvēlies, kurus attēlus no kurām vikipēdijām var paņemt. rakstos var apdeitot esot jau šajā režīmā, bet teorētiski efektīvāk, iespējams, ir to darīt nākamajā solī. # kad esi izgājis cauri "Review" pilnībā vai daļēji, var pāriet uz "Decisions" sadaļu, kur var skriet pāri visiem rakstiem un ieviest labojumus rakstos. visām pogām neiešu cauri, gan jau pēc 60 sekundēm piešausieties, bet kas var izrādīties noderīgi, bet nav acīmredzams: "i" infopoga, ja uz tās uziet ar peli, atklās kkādu pamatinfo par attēlu no commons (primāri domāts, lai saprastu bildes vecumu). atceramies, ka ne vienmēr enwiki ir pieejama labākā bilde un ne vienmēr pati jaunākā bilde ir labākā. pagaidām rīkā nav nekādas servera puses (nekādi dati neglabājas nekādās datubāzēs, bet vienīgi tava pārlūkā), ir "Import" un "Export", kas ir sava veida "bekaps". un pagaidām arī rakstu labošana ir jāveic manuāli -- rīks vienkārši palīdz pārskatīt situāciju vikipēdijā. ir man kaut kādi plāni attīstībai, tai skaitā pieslēgt [[:m:View it! Tool|View it]] esošajā vai modificētā izskatā, bet nu skatīsimies :) preicāšos par fīdbeku vai jautājumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.19 (EEST) == CEE Technical Village Pump == {{int:please-translate}} [[File:CEE Technical Village Pump.webm|300px|right|thumb|A short introduction to the CEE Technical Village Pump]] The '''[[:m:CEE Technical Village Pump|CEE Technical Village Pump]]''' is a new space for Wikimedia contributors and communities across the CEE region to request technical help, exchange solutions, and get support from experienced contributors. To introduce the project and give a quick overview of how it works, we’ve prepared this short video. The page is currently available in English. We’d like to make it accessible to communities across the region in their local languages, and we’d appreciate your [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=page-Template%3ACEE+Technical+Village+Pump+header&language=en&action=page&filter=&action_source=translate_page help translating it]. Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 12.09 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == wiki-patrol == biju manījis, ka [https://edgars.toolforge.org/wiki-patrol/ wiki-patrol] beidza strādāt. tagad jau kādu laiciņu strādā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 14.16 (EEST) == Message from Wikimedia Foundation Trust and Safety == Hello Latvian community members, We are reaching out to you from the Foundation's Trust and Safety Knowledge Integrity team. I apologise for this message being in English, if you would like to respond to this message or reach out to us in Latvian, please feel free to do so. We will do our best to understand with machine translation. This message relates to the upcoming Latvian parliamentary election on the 3rd of October, 2026. We know that election cycles can bring increased pressure to Wikimedia projects, particularly around fighting disinformation on the projects. This is why we are reaching out to you now to let you know that you can reach out to the T&S Knowledge Integrity team at any time if you are dealing with disinformation-related issues on the platform. Our election-related disinformation work is done in partnership with the volunteer communities. This is partly because Wikimedia Foundation teams only edit content on Wikipedia if we are legally compelled to do so. This means that we don’t directly intervene with content on the platforms unless we have no other choice. So, that said, how do we support communities in dealing with disinformation? * The T&S T&S Knowledge Integrity team can open investigations in serious cases that the community is struggling to deal with, or investigations into particular, highly disruptive users; * We can help with advice, guidance, or pointing you towards appropriate training materials that might help with any disinformation issues you may face; * We can share reports or information with trusted admins about disinformation on Latvian Wikipedia that are sent to the Foundation by press or other organisations; * The T&S Knowledge Integrity team can help you to liaise with other teams in the Foundation, for example if you need help from the Press or Communications Teams, from the Legal Team or from the Human Rights Team. Please know that you can reach out to us at any time, not just around elections, if you believe you or the community may benefit from support around disinformation issues. You can reach the T&S Knowledge Integrity team at drt@wikimedia.org and the general Trust and Safety Team at ca@wikimedia.org. Kind regards, The T&S Knowledge Integrity team [[Dalībnieks:KLevan (WMF)|KLevan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:KLevan (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 11. septembris, plkst. 17.19 (EEST) == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2026-09-23|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2026-09-23T14:00|en}} {{#time:H:i e|2026-09-23T14:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' * Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2026-09-23|lv}}. * Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': * Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> [[m:user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] 2026. gada 15. septembris, plkst. 15.58 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=30513874 --> == Filmas plakāts == Varbūt kaut ko nezinu, bet vai kāds zinа kur var lejupielādēt filmas plakātu ar latvisko nosaukumu Vikipēdijas rakstam? [[Dalībnieks:KartoshkaFri78|KartoshkaFri78]] ([[Dalībnieka diskusija:KartoshkaFri78|diskusija]]) 2026. gada 18. septembris, plkst. 16.34 (EEST) :Lejupielādē plakāta attēlu no kāda izplatītāja mājaslapas (piemēram forumcinemas), paskaties wikikodu kādam citam plakāta attēlam, augšupielādē. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 18. septembris, plkst. 16.44 (EEST) == Your feedback wanted: Remove ''(Language link added:) and similar'' edits from Special:RecentChanges == ''(Apologies for posting in English. You can help by translating it)'' Hello, I’m Danny from [[:en:w:Wikimedia_Deutschland|Wikimedia Deutschland’s]] [[m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects|Wikidata For Wikimedia Projects]] team.<br/> We have been investigating and examining how Wikidata’s use in the [[Special:RecentChanges]] and [[Special:Watchlist]] pages can be made to be more useful, or less ‘noisy’ (fewer edits that have little value to the reader). We are currently exploring to make a change in the volume and the type of Wikidata edits that appear in these pages, and '''we need your feedback''' to help us ensure this is a positive change for the Wikis and won’t disrupt your workflows.<br/> Language links are also known as sitelinks or interlanguage links and describe when a Wikidata item is connected to a Wiki, adding it to the language dropdown tool for other connected Wikis. [[File:Types of Lang Link changes.png|x350px|frame|A variety of "Language Link" edits as seen in the Recent Changes feed]] The request for feedback is whether you support the removal of these language link edits from the Recent Changes and Watchlist feed, or would you oppose such a change and if so, why? Please share you thoughts on the dedicated '''[[m:Talk:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Clearer_Wikidata_Edit_Summaries/Hide_Language_Link_edits|metawiki Talk page]]'''. Further information about this change: [[m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Clearer_Wikidata_Edit_Summaries/Hide_Language_Link_edits|m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Hide_Language_Link_edits]] Thank you for any participation or feedback you give, -- [[m:User:Danny_Benjafield_(WMDE)|User:Danny Benjafield (WMDE)]] 2026. gada 22. septembris, plkst. 18.16 (EEST) <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_test_list&oldid=31067455 --> == Wikidata Sitelink changes in Recent Changes and Watchlist == ''(Apologies for cross-posting in English, translating it will help spread the message)'' Earlier last month, all Wikis were contacted for feedback on our proposal to remove language link changes, this change has already been deployed to Wikisource, Wikibooks, Wikivoyage, Wikiquote, Wikiversity and Wiktionary. The same change is now being rolled out globally to all Wikipedias on '''October 13, 07:00 UTC'''. Editors will no longer see notifications after this time on their [[Special:RecentChanges|Recent Changes]] and [[Special:Watchlist|Watchlist]] when a link to ''another'' language version of a page is added, removed, or changed in its Wikidata item (it does not affect language link notifications to the home wiki). There will then be a two-week monitoring period to observe if a reduction of high-volume but low-value notifications takes place, or if higher-value changes become easier to identify. Editors who rely on these notifications should be aware of the change and can share feedback or concerns on the Wikidata For Wikimedia [[m:Talk:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Clearer_Wikidata_Edit_Summaries/Hide_Language_Link_edits|Projects talk page]].<br/> Wikidata's own Recent Changes page is not affected as it serves as the repository for these changes. Please reach out if you have any questions, or if your wiki would like to opt-out, thank you! -- [[User:Danny_Benjafield_(WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[User_talk:Danny_Benjafield_(WMDE)|talk]]) sent via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 9. oktobris, plkst. 12.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_Test_List&oldid=31142775 --> == toolforge.org == varbūt kādi aktīvākie dažādu <kkas>.toolforge.org tūļu izmantotāji pamanīja, ka pēdējās dažas dienas nekas nav strādājis (saistībā ar [https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/21.10.2026-satraukums-par-drosibas-caurumiem-majaslapu-programmatura-liek-slegt-pieeju-daudzam-interneta-vietnem-visa-pasaule.a668571/ šo]). pamazām tūļi atgriežas pie dzīvības. arī [[:toolforge:edgars|edgars.toolforge.org]] esošie tūļi tagad ir atkal pieejami -- vismaz uz ātru acs uzmetienu, šķiet, ka viss turpina funkcionēt, bet nu dodiet ziņu šeit vai citos kanālos, ja kas. pieejams ir arī [[:toolforge:completer|completer.toolforge.org]], kas pēdējā gada laikā ir piedzīvojis dažādas pārmaiņas :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 12.55 (EEST) nxblob9o298jz0jp8his065urah4igv 0 59241 4539193 4279593 2026-10-24T08:39:13Z Bendžamins 76862 4539193 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rauls Gonsaless | image = 25th Laureus World Sports Awards - Raúl - 240422 132916-2 (cropped).jpg | caption = Rauls Gonsaless 2024. gadā | fullname = Rauls Gonsaless Blanko | height = 180 | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | clubnumber = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|6|27}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | youthyears1 = 1987—1990 | youthyears2 = 1990—1992 | youthyears3 = 1992—1994 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[San Cristóbal de los Ángeles|San Cristóbal]]'' | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]] | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years1 = 1994 | years2 = 1994 | years3 = 1994—2010 | years4 = 2010—2012 | years5 = 2012—2014 | years6 = 2014—2015 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04]] | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Dohas "Al Sadd"]] | clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Cosmos"]] | caps1 = 7 | goals1 = 13 | caps2 = 1 | goals2 = 0 | caps3 = 550 | goals3 = 228 | caps4 = 66 | goals4 = 28 | caps5 = 39 | goals5 = 11 | caps6 = 28 | goals6 = 8 | nationalyears1 = 1994 | nationalyears2 = 1995 | nationalyears3 = 1995—1996 | nationalyears4 = 1996—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—20 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U—21 | nationalteam4 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 4 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 8 | nationalcaps4 = 102 | nationalgoals4 = 44 | currentclub = | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | manageryears1 = 2019—2025 | totalcaps = 693 | totalgoals = 291 }} '''Rauls Gonsaless Blanko''' ({{val|es|Raúl González Blanco}}; dzimis {{dat|1977|6|25}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]), pazīstams kā '''Rauls''' (''Raúl''), ir bijušais [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]], spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Bijis ilggadējs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Spānijas futbola izlase]]s spēlētājs un kapteinis. Pēc spēlētāja karjeras beigām — [[treneris]]. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Karjera == Sešpadsmit gadus spēlējis [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kura galveno komandu pārstāvēja kopš 1994. gada, bet jauniešu sistēmā bija jau kopš 1992. gada. 2003. gadā kļuva par komandas kapteini. Trīskārtējs [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs "Real" sastāvā, turklāt, viņš ir arī Čempionu līgas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ar 61 vārtu guvumu. "Real" sastāvā Rauls ir guvis vairāk nekā 200 vārtu. [[La Liga|Spānijas futbola čempionātā]] viņš ir trešais visu laiku rezultatīvākais spēlētājs, bet starp "Real" spēlētājiem pats rezultatīvākais. Raula līgums ar "Real" beidzās 2011. gadā, tomēr tas automātiski tiktu pagarināts par gadu, ja viņš sezonā nospēlētu vismaz 30 spēles. Tika uzskatīts, ka Rauls Madrides "Real" rindās spēlēs līdz pat savas karjeras beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Rauls un Kasiljass paraksta mūža līgumus ar "Real" {{en ikona}} | url = http://www.realmadrid.com/articulo/rma47005.htm | publisher = RealMadrid.com | date = 14.02.2008. | access-date = 11.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080328164414/http://www.realmadrid.com/articulo/rma47005.htm | archivedate = 28.03.2008 }}</ref> tomēr 2010. gada vidū spēlētājs paziņoja, ka pamet klubu, lai karjeru turpinātu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā [[Schalke 04|Gelzenkirhenes "Schalke 04"]].<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/spanija/26072010-rauls_oficiali_pamet_madrides_real Rauls oficiāli pamet Madrides ''Real'']</ref> Vācijā viņš nospēlēja līdz 2012. gada maijam, kad pārgāja uz [[Katara]]s klubu [[Dohas "Al Sadd"]], kurā bieži spēlē arī kā [[pussargs]]. 2013. gadā Rauls kļuva par Kataras čempionu. === Spānijas izlase === [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] Rauls ir nospēlējis 102 spēles laika posmā starp 1996. un 2006. gadu, iesitot 44 vārtus, kas padara viņu par visu laiku rezultatīvāko Spānijas izlases spēlētāju. Bijis arī Spānijas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Rauls parasti spēlē ar 7. numuru, tomēr [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas futbola čempionātā]] viņš valkāja kreklu ar numuru 10. == Privātā dzīve == Rauls ir precējies ar bijušo modeli Mamenu Sansu un viņiem ir seši bērni. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 1994—95, 1996—97, 2000—01, 2002—03, 2006—07, 2007—08 * [[Spānijas Superkauss]]: 1997, 2001, 2003, 2008 * [[UEFA Čempionu līga]]: 1997—98, 1999—2000, 2001—02 * [[UEFA Superkauss]]: 2002 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1998, 2002 '''Schalke 04''' * [[DFB Pokal]]: 2010—11 * [[DFL Supercup]]: 2011 '''Al Sadd''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2010—11 * [[Kataras kauss futbolā|Kataras kauss]]: 2014 '''Individuālie sasniegumi''' * [[La Liga]] labākais spānis: 1996—97, 198—99, 1999—2000, 2000—01, 2001—02 * [[UEFA Čempionu līga]]s labākais vārtu guvējs: 1999—2000, 2000—01 * [[UEFA]] Klubu labākais uzbrucējs: 1999—2000, 2000—01, 2001—02 * [[FIFA 100]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{FIFA 100}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gonsaless Rauls}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] afzgfqa2ot5410hi31f6938ejan3ki3 0 59589 4539063 4538762 2026-10-24T01:54:52Z Egilus 27634 {{POV}} Šādā formā tas ir propagandas raksts, kurā tiek apcerēti tikai pozitīvie apgalvojumi un atsevišķi viedokļi uzdoti par vispārpieņemtiem. 4539063 wikitext text/x-wiki {{POV}} [[Attēls:Foods.jpg|thumb|260px|Veģetāro produktu daudzveidība]] '''Veģetārisms''' ir uztura veids, kura pamatā ir [[augi|augu]] valsts barība ([[augļi]], [[dārzeņi]], [[graudaugi]], [[rieksti]], [[sēkla]]s u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot [[dzīvnieki|dzīvniekus]] (visu veidu [[gaļa]]).<ref>[http://www.vegsoc.org/info/definitions.html Definition of "vegetarian"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19991128112640/http://www.vegsoc.org/info/definitions.html |date={{dat|1999|11|28||bez}} }} Definīcija, ko piedāvā 1984. gadā dibinātā Veģetāriešu biedrība. Skatīt arī [http://www.vegsoc.org/fish/ "VEGETARIANS DO NOT EAT FISH!"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150315132700/https://www.vegsoc.org/fish |date={{dat|2015|03|15||bez}} }}</ref> Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par [[dzīvesveids|dzīvesveidu]], jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem. Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar [[morāle|morāli]], [[reliģija|reliģiju]], [[kultūra|kultūru]], [[ētika|ētiku]], [[estētika|estētiku]], [[ekoloģija|ekoloģiju]], [[sabiedrība|sabiedrību]], [[ekonomika|ekonomiku]], [[politika|politiku]], gaumi vai [[veselība|veselību]]. Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav [[olas|olu]], bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. [[piens|piena]] produkti un [[medus]]. Teiksim, [[vegānisms|vegānu]] uzturā nav nekādu [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]], turklāt pēc plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur ([[vilna]], [[zīds]], [[kažokāda]]s, [[āda]]s, [[kosmētika]] utt.).<ref>[http://www.thefreedictionary.com/vegan "The Free Dictionary" vārdīcas definīcija vārdam "vegāns"]</ref> Pareizi veidotu veģetāru uzturu [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] atzinusi par veselīgu jebkura vecuma cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076|title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs|accessdate=2008-07-16|archive-date=2007-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20071222094926/http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076}}</ref> Ministrija ir izstrādājusi ieteikumus veselīgam veģetāram uzturam, norādot, ka arī veģetārā uzturā nozīmīgi ir tādi dzīvnieku valsts produkti kā olas un piena produkti, atsevišķos gadījumos arī zivis un jūras produkti vai putnu gaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/media/3727/download|title=Veselības ministrija: Veselīga uztura ieteikumi veģetāriešiem|accessdate=2021-11-25}}</ref> Kopš 2018. gada ikvienas Latvijas skolas skolniekam ir tiesības mācību iestādē saņemt kvalitatīvu veģetāro uzturu.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=245300 Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem] jeb MK noteikumu Nr. 172 17. primpants paredz, ka "Izglītības iestāde var nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums."</ref> Vairāku pētījumu rezultātā ir atklāts, ka veģetārisms var būtiski samazināt risku saslimt ar vēzi, [[sirds]] un citām slimībām.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegetarisms.lv/ieskats-petijumos-kuri-atklaj-galas-nelabveligo-ietekmi-uz-veselibu |title=Ieskats pētījumos, kuri atklāj gaļas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. |access-date={{dat|2008|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110111142052/http://www.vegetarisms.lv/ieskats-petijumos-kuri-atklaj-galas-nelabveligo-ietekmi-uz-veselibu/ |archivedate={{dat|2011|01|11||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm |title="Vegetarian Diets" publicēts žurnālā "Eat Right", June 2003 (Vol. 103, Issue 6, Pages 748-765) |access-date={{dat|2016|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160126043408/http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm |archivedate={{dat|2016|01|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/ |title=Meat can raise your lung cancer risk, too |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080423051809/http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/ }}</ref> == Veģetārisma paveidi un vēsture == Dzīvnieku izcelsmes produkti izplatītākajos veģetārisma paveidos {| class="wikitable" |- | <center>'''Uztura veids'''</center> || [[Gaļa]], [[zivis]] || [[olas]] || [[piens]] || [[medus]] |- | Ovolaktoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||Jā||Jā||Jā |- |Laktoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||style="background:#EBEBEB"|Nē||Jā||Jā |- |Ovoveģetārisms | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||Jā||style="background:#EBEBEB"|Nē||Jā |- |[[Vegānisms]] | style="background:#EBEBEB"|<center>Nē</center>||style="background:#EBEBEB"|Nē||style="background:#EBEBEB"|Nē||style="background:#EBEBEB"|Nē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegan.org/FAQs/index.html |title=Vegan Action FAQ: Is Honey Vegan? |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928030401/http://www.vegan.org/FAQs/index.html#7 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegetus.org/honey/honey.htm |title=Why Honey is Not Vegan |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190105235044/http://www.vegetus.org/honey/honey.htm |archivedate={{dat|2019|01|05||bez}} }}</ref> |} === Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu === * Frutārisms — uztura veids, kurā ir tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot pašu augu. * Su veģetārisms — radies [[hinduisms|hinduismā]], tajā nav arī smakojošo dārzeņu: ķiploki, sīpoli, puravi u. tml. * Makrobiotiskais uzturs — tā pamatā ir veseli graudi un pupiņas. Taču ne visas makrobiotiskās diētas ir veģetāras, jo dažās no tām tiek lietotas arī [[zivis]]. * [[Svaigēšana]] — šo uzturu veido svaigi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti. * [[Vegānisms]] — tā kā vegāni nelieto nekādus [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktus]], tad to nav arī viņu uzturā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ivu.org/faq/definitions.html|title=International Vegetarian Union (IVU)|accessdate=2007-06-27}}</ref> Jāpiezīmē, ka vairums veģetāriešu izvairās arī no tādiem produktiem, kuros ir sastāvdaļas, kas iegūtas, nogalinot dzīvniekus, turklāt šīs sastāvdaļas var nebūt norādītas uz iepakojuma. Tie izvairās, piemēram, no sieriem, kuros mēdz būt [[himozīns]], no [[želatīns|želatīna]] (no dzīvnieku ādām, kauliem un cīpslām), dažu cukura veidu balināšanai tiek izmantotas kaulu ogles (piem., cukurniedru cukurs, bet ne cukurbiešu cukurs) un [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisku dzērienu]] (alus, vīna) dzidrināšanai reizēm tiek izmantoti želatīns vai sasmalcināti vēžveidīgie vai storu dzimtas zivis. Morālu apsvērumu dēļ tie veģetārieši, kuri ēd olas, nereti dod priekšroku olām, kas iegūtas no vistām, kuras nav turētas būros. === Daļēja veģetārisma paveidi === Par daļēju veģetārismu mēdz dēvēt uztura paveidus, kuros ir galvenokārt augļi un dārzeņi, bet ir arī atsevišķi neveģetāri produkti. Šādu uzturu nereti izvēlas tie, kas nolēmuši samazināt gaļas patēriņu vai pakāpeniski kļūt par veģetāriešiem. Šo uztura paveidu nosaukumi tiek atvasināti no vārda "veģetārisms". Striktāki veģetārieši gan reizēm šādus jaukta uztura paveidus uzlūko kritiski. Turklāt daži cilvēki, kas sevi uzskata par veģetāriešiem, patiesībā ir tikai daļēji veģetārieši.<ref name="IQ study" /> * Daļējs veģetārisms jeb semiveģetārisms — uzturs, kurā nav atsevišķu gaļas veidu, piemēram, "sarkanā gaļa", bet ir cita veida gaļa. ** [[Peskoveģetārisms]] — uzturs, kurā nav nekādas gaļas, izņemot zivis vai citus ūdens dzīvniekus. ** Polloveģetārisms — uzturs, kurā nav nekādas gaļas, izņemot putnu gaļu. * Fleksitārisms jeb "elastīgais veģetārisms" — uzturs, kura pamatā ir veģetāri produkti, bet izņēmuma kārtā var būt arī gaļa. == Jēdziena izcelsme == Britu "Veģetāriešu biedrība", kas dibināta 1847. gadā esot "''izveidojusi vārdu "veģetārisms" no latīņu "vegetus", kas nozīmē dzīvīgs, mundrs, možs (tā šie veģetārieši aprakstīja sajūtu, ko rada veģetārs uzturs)''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vegsoc.org/news/2000/canapes.html |title=Vegetarian Society, News 2000 |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100419165959/http://www.vegsoc.org/news/2000/canapes.html |archivedate={{dat|2010|04|19||bez}} }}</ref> Tomēr vārdnīcās nereti teikts, ka šis jēdziens radies no angļu vārda "''vegetable''" (dārzenis, augs).<ref>''OED'' vol. 19, second edition (1989), p. 476; ''Webster’s Third New International Dictionary'' p. 2537; ''The Oxford Dictionary of English Etymology'', Oxford 1966, p. 972; ''The Barnhart Dictionary of Etymology'' (1988), p. 1196; Colin Spencer, ''The Heretic's Feast. A History of Vegetarianism'', London 1993, p. 252.</ref> [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]] norādīts arī, ka vārds "veģetārisms" ir lietots vēl pirms "Veģetāriešu biedrības" dibināšanas,<ref>1839. — ''"Ja es būtu pats sev pavārs, es neizbēgami kļūtu par veģetārieti..."'' (F. A. Kemble, Jrnl. Residence on Georgian Plantation (1863) 251). 1842. — ''"Pateikt veselīgam vegetārietim, ka viņa uzturs ir neatbilstošs cilvēka dabai"'' (Healthian, Apr. 34).</ref> bet plašāka šī vārda lietošana sākusies līdz ar "Veģetāriešu biedrības" dibināšanu Reimsgeitā 1847. gadā. Latviešu valodā vārds "veģetārisms" lietots vismaz kopš 20. gadsimta sākuma.<ref>Piemēram, 20. gadsimta padsmitajos gados izdota Marijas Lindberg "Praktiska veģetāriska pavāru grāmata", Rīga: Latvijas rakstu apg., 191-?.</ref> == Vēsture == Senākās liecības par veģetārismu kā ideju, ko atbalsta ievērības cienīgs cilvēku skaits, minētas [[Senā Indija|Senās Indijas]] sakarā<ref>Spencer, Colin: ''The Heretic’s Feast. A History of Vegetarianism'', London: Fourth Estate 1993, p. 69-84. {{ISBN|1-85702-078-2}}.</ref> un saistībā ar [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] civilizāciju Dienviditālijā un [[Grieķija|Grieķijā]] 6. gadsimtā p.m.ē.<ref>Spencer p. 33-68.</ref> Abos gadījumos uzturs bija cieši saistīts ar [[Ahimsa|nevardarbību]] pret dzīvniekiem un šo ideju atbalstīja dažādas reliģiskās grupas un filosofi.<ref>''Religious Vegetarianism From Hesiod to the Dalai Lama'', ed. Kerry S. Walters and Lisa Portmess, Albany 2001, p. 13-46.</ref> Līdz ar [[Romas impērija]]s pievēršanos [[kristietība]]i vēlīnajā [[hellēnisms|hellēnisma]] periodā veģetārisms [[Eiropa|Eiropā]] praktiski izzuda.<ref name=Passmore>Passmore, John: ''The Treatment of Animals'', in: ''Journal of the History of Ideas'' 36 (1975) p. 196-201.</ref> Dažos mūku ordeņos [[viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā askētisma dēļ gaļas lietošanu ierobežoja vai aizliedza, bet turpināja ēst zivis.<ref>Lutterbach, Hubertus: ''Der Fleischverzicht im Christentum'', in: ''Saeculum'' 50/II (1999) p. 202.</ref> Veģetārisms Eiropā atdzima [[Francija]]s teritorijā tikai [[Renesanse]]s laikā.<ref>Spencer p. 180-200.</ref> Plašāk izplatīts tas kļuva 19. un 20. gadsimtā. Pirmā veģetāriešu biedrība tika dibināta [[Anglija|Anglijā]] 1847. gadā<ref>Spencer p. 252-253, 261-262.</ref> pēc tam arī [[Vācija|Vācijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citur. Starptautiskā veģetāriešu apvienība — nacionālo biedrību apvienība tika dibināta 1908. gadā. 1927. gadā arī Latvijā tika dibināta bezpeļņas organizācija "[[Latvijas veģetāriešu biedrība]]". 20. un 30. gados tā regulāri rīkoja priekšlasījumus, pavārmākslas kursus, ekskursijas un izstādes saistībā ar veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu.<ref>"Valdības Vēstnesis", Otrdiena, 29. novembris, 1927., 5. lpp.</ref> Šobrīd vegānisma kustībā Latvijā izceļas trīs organizācijas — “[[Dzīvnieku brīvība]]”, “Riga Animal Save” un “AUGam”, kas rīko lielāko daļu aktivitāšu, projektu un cita veida iniciatīvu, tādējādi popularizējot vegānismu un mudinot samazināt dzīvnieku produktu patēriņu. Sabiedrībā jau ievērojamas kļuvušas tādas aktivitātes kā “Vegānfestivāls”, “AUGam ēdiena svētki”, kā arī projekts “Neapēd zemeslodi”. Visas šīs aktivitātes primāri mērķētas uz vegānisku produktu patēriņa veicināšanu, vienlaikus samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu. 20. gadsimta gaitā veģetārisma popularitāte auga pateicoties dažādiem iemesliem — veselības, ētiskiem un pēdējā laikā arī ekoloģiskiem un ekonomiskiem. Mūsdienās [[Indija]]s veģetārieši, kas ir galvenokārt laktoveģetārieši, veido vairāk nekā 70% no pasaules veģetāriešu kopskaita. Tie ir aptuveni 20 — 40% Indijas iedzīvotāju un tikai mazāk nekā 30% procenti indiešu regulāri ēd gaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fas.usda.gov/htp/highlights/2001/india.pdf |title=Indian consumer patterns |access-date={{dat|2009|06|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5hhnKqQ44?url=http://www.fas.usda.gov/htp/highlights/2001/india.pdf |archivedate={{dat|2009|06|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ers.usda.gov/amberwaves/February04/Features/ElephantJogs.htm |title=Agricultural Reform in India |access-date={{dat|2006|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061228214808/http://www.ers.usda.gov/amberwaves/february04/features/elephantjogs.htm |archivedate={{dat|2006|12|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fao.org/WAIRDOCS/LEAD/X6170E/x6170e09.htm#TopOfPage |title=Diary and poultry sector growth in India |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180817175028/http://www.fao.org/WAIRDOCS/LEAD/X6170E/x6170e09.htm#TopOfPage }}</ref> Aptaujas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] liecina, ka tikai 1 — 2.8% pieaugušo amerikāņu neēd gaļu (t.sk. putnu un zivs gaļu).<ref>[http://www.vrg.org/journal/vj97sep/979poll.htm Vegetarian Resource Group, 1997, How Many Vegetarians Are There? in Vegetarian Journal, Sep/Oct 1997, Volume XVI, Number 5]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/journal/vj2000may/2000maypoll.htm |title=Vegetarian Resource Group, 2000, How Many Vegetarians Are There? in Vegetarian Journal, May/June 2000 |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080509082034/http://www.vrg.org/journal/vj2000may/2000maypoll.htm |archivedate={{dat|2008|05|09||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vrg.org/journal/vj2003issue3/vj2003issue3poll.htm |title=Vegetarian Resource Group, 2003, How Many Vegetarians Are There? |access-date={{dat|2007|08|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070722205412/http://www.vrg.org/journal/vj2003issue3/vj2003issue3poll.htm |archivedate={{dat|2007|07|22||bez}} }}</ref><ref>"How Many Vegetarians Are Vegetarian?", Vegetarian Journal, 2006, Issue Four</ref> == Veselības aspekti == Veģetārisms uzskatāms par veselīgu un dzīvotspējīgu uztura veidu. ASV un Kanādas uztura speciālistu organizācijas atzinušas, ka pareizi saplānota veģetāra ēdienkarte pilnībā nodrošina vajadzīgās uzturvielas ikvienā vecumā, un plaša mēroga pētījumi pierādījuši, ka veģetārisms ievērojami samazina vēža, sirds išēmijas un citu nāvējošu saslimšanu risku.<ref name="autogenerated2" /><ref name="AJCN metastudy" /><ref name="AJCN British study" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm | title= Vegetarian Diets | publisher= American Dietetic Association and Dieticians of Canada | access-date= 2016-02-03 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160126043408/http://www.eatright.org/cps/rde/xchg/ada/hs.xsl/advocacy_933_ENU_HTML.htm | archivedate= 2016-01-26 }}</ref> Arī [[Latvijas Republikas Veselības ministrija]] „piekrīt apgalvojumam, ka veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs un augu valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076 |title=Veselības ministrija: veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs. |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071222094926/http://woman.delfi.lv/kitchen/nutrition/article.php?id=18630076 }}</ref> Ķermeņa uzturēšanai nepieciešamās barības vielas, [[olbaltumvielas]] un [[aminoskābes]] atrodamas zaļo lapu dārzeņos, graudos, pākšaugos, riekstos, koncentrētās sulās vai sojas pienā.<ref>[http://www.ltn.lv/~maikls/uzturvielas.xls Augu valsts produktu uzturvērtība]{{Novecojusi saite}} (tabula, kas sagatavota, izmantojot [http://www.nal.usda.gov/fnic/foodcomp/search ''USDA National Nutrient Database''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303184216/http://www.nal.usda.gov/fnic/foodcomp/search/ |date={{dat|2015|03|03||bez}} }} materiālus).</ref> Veģetārs uzturs var palīdzēt kontrolēt ķermeņa svaru<ref>Rosell, M (2006). "Weight gain over 5 years in 21 966 meat-eating, fish-eating, vegetarian, and vegan men and women in EPIC-Oxford". International Journal of Obesity 30 (30): 1389—1396.</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/4801570.stm BBC NEWS Health | Rejecting meat 'keeps weight low']</ref> un būtiski samazināt sirds slimību un [[osteoporoze]]s risku.<ref name="news1">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/2526891.stm BBC NEWS Health | Vegetarian diet 'cuts heart risk']</ref><ref name="news1"/><ref name="news2">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/1412238.stm BBC News HEALTH | Veggie diet 'protects heart']</ref><ref name="news2"/> Turpretī, treknas sarkanās gaļas lietošana tiešā veidā tiek saistīta ar [[plaušas|plaušu]], barības vada, aknu un [[zarnas|zarnu]] vēža riska dramatisku pieaugumu.<ref name="veg cancer">{{Ziņu atsauce| date=2007-12-11| url=http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/| title=Meat can raise your lung cancer risk, too| publisher=MSNBC| access-date=2008-07-25| archive-date=2008-04-23| archive-url=https://web.archive.org/web/20080423051809/http://www.msnbc.msn.com/id/22199057/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://medicine.plosjournals.org/perlserv/?request=get-document&doi=10.1371/journal.pmed.0040325&ct=1| title=A Prospective Study of Red and Processed Meat Intake in Relation to Cancer Risk| publisher=PLoS Medicine| access-date=2018-09-10| archiveurl=https://web.archive.org/web/20080609010638/http://medicine.plosjournals.org/perlserv/?request=get-document&doi=10.1371%2Fjournal.pmed.0040325&ct=1| archivedate=2008-06-09}}</ref> Citi pētījumi uzrādījuši, ka salīdzinājumā ar veģetāriešiem, neveģetārieši ievērojami biežāk mirst no cerebrovaskulārām slimībām, [[Kuņģa vēzis|kuņģa]], [[Resnās zarnas vēzis|resnās zarnas]], [[Krūts vēzis|krūšu]] vai [[Prostatas vēzis|prostatas vēža]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S#T7 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition}}</ref> ASV un Kanādas uztura speciālisti atzīst: „Veģetārs uzturs piedāvā vairākas priekšrocības, tai skaitā mazāku piesātināto tauku, dzīvnieku proteīna un [[Holesterīns|holesterīna]] daudzumu uzturā, augstāku [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[magnijs|magnija]], [[kālijs|kālija]], [[folāti|folātu]] patēriņu, tādus antioksidantus kā C un E [[vitamīni]]”.<ref>"Vegetarian Diets" (2003). Journal of the American Dietetic Association 103 (6): 748—765.</ref> Veģetāriešiem kopumā ir mazāks ķermeņa svars, zemāks holesterīna līmenis un [[asinsspiediens]], tos retāk skar sirds slimības, [[hipertonija]], 2. tipa [[diabēts]], nieru slimības, [[osteoporoze]], [[Alcheimera slimība|Alcheimera]] un citas slimības.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Mattson| first = Mark P.| title = Diet-Brain Connection: Impact on Memory, Mood, Aging and Disease| url = https://archive.org/details/dietbrainconnect0000unse| publisher = Kluwer Academic Publishers|date=2002| isbn = 978-1402071294}}</ref> === Uzturvērtība === [[Attēls:Fruit Stall in Barcelona Market.jpg|thumb|260px|Augļu stends [[Barselona|Barselonā]]]] Rietumu veģetāriešu diēta parasti bagāta [[karotinoīdi]]em, bet satur salīdzinoši maz garo omega — 3 [[taukskābes|taukskābju]] savienojumu un [[B12 vitamīns|B₁₂ vitamīna]]. Vegāniem var trūkt B grupas vitamīnu un kalcija, ja tie pietiekamā daudzumā neēd kāpostus, zaļos lapu dārzeņus, ''tempeh'' un tofu. Liels daudzums šķiedrvielu, folijskābes, C un E vitamīnu, magnija, kā arī zems piesātināto tauku patēriņš vērtējami kā veģetāra uztura labvēlīgākie ieguvumi.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Health effects of vegetarian and vegan diets|url=https://archive.org/details/sim_proceedings-of-the-nutrition-society_2006-02_65_1/page/35|author=Timothy J Key, Paul N Appleby, Magdalena S Rosell|year=2006|journal=Proceedings of the Nutrition Society|pages=35—41|volume=65}}</ref><ref>Davey GK, Spencer EA, Appleby PN, Allen NE, Knox KH, Key TJ (2003). "EPIC-Oxford: lifestyle characteristics and nutrient intakes in a cohort of 33 883 meat-eaters and 31 546 non meat-eaters in the UK". Public Health Nutrition 6: 259—69.</ref> ==== Olbaltumvielas ==== Uzņemto [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] daudzums veģetārā un vegāniskā uzturā ir tikai mazliet mazāks kā gaļēdājiem, un tas ir pietiekams, lai nodrošinātu jebkura cilvēka ikdienas vajadzības pēc olbaltumiem, ieskaitot sportistus un kultūristus.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Peter Emery| first = Tom Sanders| title = Molecular Basis of Human Nutrition| publisher = Taylor & Francis Ltd|date=2002| pages = p 32| isbn = 978-0748407538}}</ref> [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] veiktie pētījumi, kā arī citi pētījumi ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākās Eiropas valstīs apstiprinājuši, ka veģetārs uzturs nodrošina vairāk nekā pietiekamu olbaltumu daudzumu, ja vien pieejami un tiek lietoti daudzveidīgi augu olbaltumu saturoši produkti.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Brenda Davis| first = Vesanto Melina| title = The New Becoming Vegetarian| url = https://archive.org/details/newbecomingveget0000meli| publisher = Book Publishing Company|date=2003| pages = pp 57-58| isbn = 978-1570671449}}</ref> Olbaltumvielas veidotas no [[aminoskābes|aminoskābēm]], tādēļ nereti bažījas par iespēju uzņemt pietiekamu neaizvietojamo aminoskābju (tādu, kuras ķermenis nespēj sintezēt pats) daudzumu. Piens un olas ar tām pilnībā nodrošina ovolaktoveģetāriešus, savukārt no augu produktiem visas astoņas neaizvietojamās aminoskābes kaut cik vērā ņemamā daudzumā satur [[soja]], [[kaņepes|kaņepju]] sēklas, čia (spāņu [[salvijas]]) sēklas, [[amarants]], [[griķi (suga)|griķi]] un [[kinoja]]. Taču nav nepieciešams uzņemt olbaltumus tieši no šiem produktiem — visas neaizvietojamās aminoskābes var iegūt, ēdot dažādus, aminoskābju ziņā savstarpēji papildinošus augu produktus, piemēram, rīsus (vēlams brūnos) ar pupām, humosu (zirņu pastēti) ar maizi (vēlams pilngraudu) un dārzeņiem. Turklāt nav obligāti šos produktus ēst kopā vienā ēdienreizē — pilnīgi pietiek vienkārši ievērot dažādību augu olbaltumu saturošu produktu lietošanā.<ref name="young">{{Laikraksta atsauce| author=VR Young and PL Pellett| title=Plant proteins in relation to human protein and amino acid nutrition| journal=Am. J. Clinical Nutrition| month=May| year=1994| issue=59| pages=1203S—1212S| pmid=8172124| url=http://www.ajcn.org/cgi/reprint/59/5/1203S.pdf}}</ref> ==== Dzelzs ==== Veģetārs uzturs parasti satur tikpat daudz dzelzs kā neveģetārs, taču no augiem dzelzs sliktāk uzsūcas organismā, kā no gaļas, un šo absorbciju var kavēt citas produktā esošās vielas. Veģetāri dzelzs avoti uzturā ir melnās [[parastās pupiņas|pupiņas]], [[Indijas rieksti]], sarkanās pupiņas, [[lēcas]], auzu pārslas un [[milti]], [[rozīnes]], [[cūku pupas]], sojas pupas, daudzi brokastu pārslu maisījumi, saulespuķu sēklas, [[aunazirņi]], [[tomāts|tomātu]] sula, [[tempeh]], [[melase]], pilngraudu [[maize]], zemenes, spināti, griķi.<ref>[http://goveg.com/essential_nutrients.asp#iron GoVeg.com // Health Issues // Optimal Vegan Nutrition]</ref> Vegānu uzturs parasti ir bagātāks ar dzelzi, jo piena produktos nav daudz dzelzs. Dzelzs rezerves veģetāriešu organismā ir mazākas, kā neveģetāriešiem, un dzelzs deficīts ir biežāk novērots sievietēm un bērniem (vīriešiem — retāk), kuri ir veģetārieši vai vegāni; taču dzelzs deficīta [[anēmija]] veģetāriešu vidū ir reta.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Dietary Iron Intake and Iron Status of German Female Vegans: Results of the German Vegan Study|author=Annika Waldmann, Jochen W. Koschizke, Claus Leitzmann, Andreas Hahn|year=2004|journal=Ann Nutr Metab|pages=103—108|volume=48}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|title=Influence of vegetarian and mixed nutrition on selected haematological and biochemical parameters in children|author=Krajcovicova-Kudlackova M, Simoncic R, Bederova A, Grancicova E, Magalova T|year=1997|journal=Nahrung|pages=311—14|volume=41}}</ref> ==== B₁₂ vitamīns ==== Augi pārsvarā nav vērā ņemams [[B12 vitamīns|B₁₂ vitamīna]] avots.<ref name="moz">Mozafar, A. (1997), “Is there vitamin B12 in plants or not? A plant nutritionist's view”, Vegetarian Nutrition: An International Journal (no. 1/2): 50—52.</ref> Taču veģetāriešus ar B12 nodrošina piena produkti, olas, bagātinātā pārtika un [[uztura bagātinātāji]].<ref>[http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802/002/009.pdf ALGAE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150306054115/http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802/002/009.pdf |date={{dat|2015|03|06||bez}} }} from ''[http://www.mext.go.jp/b_menu/shingi/gijyutu/gijyutu3/toushin/05031802.htm STANDARD TABLES OF FOOD COMPOSITION IN JAPAN Fifth Revised and Enlarged Edition 2005]''</ref><ref>''[http://ci.nii.ac.jp/naid/110004688287/en/ Vegans (pure vegetarians) and vitamin B_12 deficiency]''</ref> Tā kā cilvēka organisms uzkrāj B₁₂ rezerves un vajadzības gadījumā atkal izmanto, klīnisks B₁₂ trūkums ir ārkārtīgi rets.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Vitamin B-12 status, particularly holotranscobalamin II and methylmalonic acid concentrations, and hyperhomocysteinemia in vegetarians|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-clinical-nutrition_2003-07_78_1/page/131|author=Herrmann W, Schorr H, Obeid R, Geisel J|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=131—6|volume=78}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|title=Vegetarianism and vitamin B-12 (cobalamin) deficiency|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-clinical-nutrition_2003-07_78_1/page/3|author=Antony AC|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=3—6|volume=78}}</ref> Ķermenis spēj saglabāt šīs vitamīna rezerves pat 30 gadus bez krājumu papildināšanas.<ref name="moz"/> Ieteikums lietot uztura bagātinātājus tika mainīts, kad pētījumi atklāja, ka papildus B₁₂ uzņemšana var kavēt šī vitamīna dabīgās formas absorbciju.<ref>Herbert, V. (1988), “Vitamin B12: Plant sources, requirements, and assay”, American Journal of Clinical Nutrition 48: 852—858.</ref> Pēdējos gados pētījumu skaits par B₁₂ avotiem pieaudzis<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.unu.edu/unupress/food/8F052e/8F052E05.htm |title = Ch05 |accessdate = 2008-06-23 |archive-date = 2008-06-14 |archive-url = https://web.archive.org/web/20080614033813/http://www.unu.edu/unupress/food/8F052e/8F052E05.htm }}</ref> un Hirosimas Universitātes zinātnieki izstrādājuši metodes ar B₁₂ bagātu augu izaudzēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://patents1.ic.gc.ca/details?patent_number=2431442 |title = CIPO - Patent - 2431442 |accessdate = 2008-06-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ==== Taukskābes ==== Veģetārā uzturā neietilpst [[zivis]] — galvenais omega-3 taukskābju avots, taču arī vairāki augu izcelsmes produkti bagāti ar šīm taukskābēm, piemēram, [[soja]], [[valrieksti]], [[ķirbji|ķirbju]] sēklas, [[Rapsis|rapšu]] eļļa, bet jo sevišķi kaņepju sēklas, čia sēklas un linsēklas. Augu pārtika var nodrošināt alfa-linolēnskābi, bet ne garās omega-3 grupas taukskābes [[EPA]] un [[DHA]], kas nelielā daudzumā atrodamas olās un piena produktos. Veģetāriešiem, un jo sevišķi vegāniem, ir zemāks EPA un DHA līmenis kā gaļēdājiem. Kaut arī nav zināma kāda negatīva pazemināta EPA un DHA līmeņa ietekme uz veselību, maz ticams, ka alfa-linolēnskābe spēj to vērā ņemami paaugstināt.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Long-chain n-3 polyunsaturated fatty acids in plasma in British meat-eating, vegetarian, and vegan men|author=Rosell MS, Lloyd-Wright Z, Appleby PN, Sanders TA, Allen NE, Key TJ|year=2003|journal=Am J Clin Nutr|pages=327—34|volume=82}}</ref> Pēdējā laikā vairāki ražotāji sākuši piedāvāt veģetārus uztura bagātinātājus, kas satur no aļģēm iegūtu ekstraktu ar DHA, vai ar abām taukskābēm — DHA un EPA.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.water4.net/ | title = Water4life: health-giving vegetarian dietary supplements}}</ref> Nepārstrādātas [[aļģes]] nav derīgas šo taukskābju papildināšanai, jo satur par daudz joda, līdz ar to lietojamas ierobežotā daudzumā. Tomēr dažas aļģes, kā [[spirulīna]], ir labs gamma—linolēnskābes (GLA), alfa-linolēnskābes (ALA), [[linolskābe]]s (LA), stearidonskābes (SDA), eikozapentaēnskābes (EPA), dokozaheksaēnskābes (DHA) un [[arahidonskābe]]s (AA) avots uzturā.<ref name="uzbek">Babadzhanov, A.S., ''et al.'' "Chemical Composition of Spirulina Platensis Cultivated in Uzbekistan." ''Chemistry of Natural Compounds''. 40, 3, 2004.</ref><ref name="biomass">Tokusoglu, O., Unal, M.K. "Biomass Nutrient Profiles of Three Microalgae: Spirulina platensis, Chlorella vulgaris, and Isochrisis galbana." ''Journal of Food Science.'' 68, 4, 2003.</ref> ==== Kalcijs ==== Ar uzturu uzņemtais [[kalcijs|kalcija]] daudzums veģetāriešiem un gaļēdājiem neatšķiras. Nedaudz vājāka kaulu mineralizācija novērota tiem vegāniem, kuri neapēd pietiekami zaļo lapu dārzeņu, kas ir bagātīgs kalcija avots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/calcium.html |title=Calcium and Milk: Nutrition Source, Harvard School of Public Health<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2007|08|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070825133156/http://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/calcium.html |archivedate={{dat|2007|08|25||bez}} }}</ref> Veģetāriešiem šādu parādību nenovēro.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Comparative fracture risk in vegetarians and nonvegetarians in EPIC-Oxford|url=https://archive.org/details/sim_european-journal-of-clinical-nutrition_2007-12_61_12/page/1400|author=P Appleby, A Roddam, N Allen, T Key|year=2007|journal=European Journal of Clinical Nutrition|volume=61|pages=1400}}</ref> ==== D vitamīns ==== [[D vitamīns|D vitamīna]] līmenis veģetāriešiem nav zemāks kā citiem (lai gan pētījumi rāda, ka vairumam iedzīvotāju tas ir par zemu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturalnews.com/003069.html|title=Vitamin D myths, facts and statistics |publisher=NaturalNews.com|accessdate=2008-04-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upi.com/NewsTrack/Health/2008/02/21/many_vitamin_d_deficient_in_winter/5452/|title=Many vitamin D deficient in winter|publisher=United Press International|accessdate=2008-04-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516225326/http://www.upi.com/NewsTrack/Health/2008/02/21/many_vitamin_d_deficient_in_winter/5452/|archivedate=2008-05-16}}</ref>). Nepieciešamo D vitamīna daudzumu var saražot arī pats cilvēka organisms, pietiekami lielās un saprātīgās devās ļaujoties saules [[ultravioletais starojums|UV starojumam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.naturalnews.com/003838.html|title=Every person needs sunlight exposure to create vitamin D, obesity impairs Vitamin D absorption |publisher=NaturalNews.com|accessdate=2008-04-22}}</ref> Tādi produkti kā piens, sojas piens un graudi var pastiprināt D vitamīna veidošanos;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dietary-supplements.info.nih.gov/factsheets/vitamind.asp|title=Dietary Supplement Fact Sheet: Vitamin D|publisher=National Institutes of Health|accessdate=2007-09-10|archiveurl=https://www.webcitation.org/5Rl5u0LB5?url=http://dietary-supplements.info.nih.gov/factsheets/vitamind.asp|archivedate=2007-09-10}}</ref> apmēram pusglāze sēņu, kas pēc novākšanas paturētas saules gaismā 5 minūtes, var nodrošināt 2700 IU D vitamīna.<ref>{{Ziņu atsauce | first = | last = | coauthors = | title =Bringing Mushrooms Out of the Dark | date =aprīlī 18 2006 | publisher = | url =http://www.msnbc.msn.com/id/12370708 | work =MSNBC | pages = | accessdate =2007-08-06 | language = | archive-date =2007-11-01 | archive-url =https://web.archive.org/web/20071101072649/http://www.msnbc.msn.com/id/12370708}}</ref> Tiem, kas nesaņem pietiekami daudz saules gaismas vai D vitamīnu saturošas pārtikas, nepieciešams šo vitamīnu uzņemt ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem. === Mirstība un mūža ilgums === 1999. gadā, salīdzinot sešus plašus Rietumu valstīs veiktus pētījumus,<ref name="AJCN metastudy">Key, Timothy J, ''et al.'', 1999 "Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies" American Journal of Clinical Nutrition, Vol. 70, No. 3, 516S-524S, septembrī 1999 http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S</ref> tika konstatēts, ka mirstības rādītāji viszemākie ir zivju ēdājiem (koeficients 0,82), tiem sekoja veģetārieši (0,84) un tie, kas gaļu ēd retumis, un visbeidzot — regulāri gaļas ēdāji (1,00) un vegāni (1,00).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S/T7 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition |accessdate = 2008-06-23}}</ref> Kad pētījumā tika iegūti precīzākie rezultāti (ņemot vērā, ka sākotnējos rezultātus ietekmēja arī tādi ar veģetārismu tieši nesaistīti faktori kā, piemēram, dzimums, vecums, alkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana u.c.), mirstības koeficients veģetāriešu vidū bija 0,94.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S/T8 |title = Mortality in vegetarians and nonvegetarians: detailed findings from a collaborative analysis of 5 prospective studies - Key et al. 70 (3): 516S - American Journal of Clinical Nutrition |accessdate = 2008-06-23}}</ref> Rakstā "Britu veģetāriešu mirstība"<ref name="AJCN British study">Key, Timothy J, ''et al.'', "Mortality in British vegetarians: review and preliminary results from EPIC-Oxford" American Journal of Clinical Nutrition, Vol. 78, No. 3, 533S-538S, septembrī 2003 http://www.ajcn.org/cgi/content/full/78/3/533S</ref> norādīts, ka “britu veģetāriešiem ir zema mirstība, salīdzinot ar citām sabiedrības grupām. Pētījumā ņemot vērā tikai atšķirības gaļas ēšanā/neēšanā, viņu mirstības koeficients ir līdzīgs, kā neveģetāriešiem, kas vedina domāt, ka šī priekšrocība izskaidrojama ar citiem, uzturu nesaistītiem faktoriem, kā zems smēķētāju īpatsvars un caurmērā augsts sociāli ekonomiskais statuss, vai arī citiem diētas aspektiem, nevis izvairīšanos no gaļas un zivīm.” "The Adventist Health Study" ir medicīnisku pētījumu projekts par [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] sagaidāmo mūža ilgumu. Šis ir vienīgais pētījums starp citiem ar līdzīgu metodoloģiju, kas uzrāda kādas veģetārisma priekšrocības. Pētnieki konstatējuši, ka dažādas izvēlēto dzīvesveidu kombinācijas var ietekmēt sagaidāmo mūža ilgumu pat par 10 gadiem. Pētot dažādus dzīvesveidus, veģetārs uzturs var dot papildus 1,5 — 2 gadus mūža ilguma. Pētnieki secinājuši, ka „izredzes uz ilgāku mūžu starp Kalifornijas adventistiem — sievietēm un vīriešiem — ir augstākas kā jebkuram citam no aprakstītās populācijas kā jebkurai citai no pētītām sabiedrības grupām”, kur vīriešu vidējais mūža ilgums ir 78,5 gadi un sieviešu — 82,3 gadi. To Kalifornijas adventistu sagaidāmais mūža ilgums, kas nodzīvojuši līdz 30 gadu vecumam, ir 83,3 gadi vīriešiem un 85,7 gadi sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llu.edu/news/today/july2601/llu.html |title=News Home — error<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080415221759/http://www.llu.edu/news/today/july2601/llu.html }}</ref> Statistikas pētījumi par ilgmūžību dažādos [[Eiropa]]s reģionos saistībā ar šiem reģioniem raksturīgajiem uztura veidiem ir uzrādījuši, ka [[Francija]]s dienvidos, kur izplatīts [[Vidusjūra]]s uztura veids (maz gaļas, daudz augu) iedzīvotāju mūža ilgums ir lielāks nekā Francijas dienvidos, kur gaļu saturošs uzturs ir izplatītāks.<ref>Trichopoulou, ''et al.'' 2005 "Modified Mediterranean diet and survival: EPIC-elderly prospective cohort study", British Medical Journal 330:991 (30 April) http://bmj.bmjjournals.com/cgi/content/full/bmj;330/7498/991 <br />News story based on this article: Science Daily, aprīlī 25, 2005 "Mediterranean Diet Leads To Longer Life" http://www.sciencedaily.com/releases/2005/04/050425111008.htm</ref> === Pārtikas drošība un saindēšanās draudi === Bailes saindēties ar dažādiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem pēdējos gados mudinājušas arvien vairāk cilvēku izvēlēties daļēji veģetāru vai veģetāru uzturu.<ref>[http://www.consumerfreedom.com/news_detail.cfm/headline/2913 Catching Bird Flu Hysteria<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Šīs bailes saistītas ar [[putnu gripa|putnu gripu]] mājputnu gaļā, [[mutes un nagu sērga|mutes un nagu sērgu]] jēra gaļā, polihlorētajiem bifenila savienojumiem kultivētajos lašos, dzīvsudrabu zivīs, augstu [[dioksīns|dioksīna]] koncentrāciju dzīvnieku izcelsmes pārtikā, mākslīgo augšanas hormonu, [[antibiotikas|antibiotiku]] un [[govju trakumsērga]]s ierosinātājiem liellopu gaļā. Tiek uzskatīts, ka veģetārisms samazina risku inficēties ar ''[[E.coli]]'' baktērijām (viens no [[zarnu nūjiņa]]s veidiem).<ref>{{Ziņu atsauce |last = Sande |first = Libby |title = Vegetarianism reduces ''E. coli'' infections |publisher = USA Today |date = 2006-09-25 |url = http://blogs.usatoday.com/oped/2006/09/veggie_diet_red.html |accessdate = 2007-04-28 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20061027043124/http://blogs.usatoday.com/oped/2006/09/veggie_diet_red.html |archivedate = 2006-10-27 }}</ref> Šī uzskata paudēji norāda uz saistību starp pārtiku, kas satur ''E.coli'' un [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajām]] gaļas un piena ražotnēm.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Sander | first = Libby | title = Source of Deadly ''E. Coli'' Is Found | publisher = The New York Times |date=2006-10-13 | url = http://www.nytimes.com/2006/10/13/us/13spinach.html | accessdate = 2006-10-13}}</ref> Saskaņā ar dažādu organizāciju atzīto, [[Kreicfelda-Jakoba slimība]] cilvēkiem cieši saistīta ar govju trakumsērgas ierosinātājiem liellopu gaļā.<ref>WHO 2002 "Variant Creutzfeldt-Jakob disease", Fact sheet N°180 http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs180/en/</ref> [[Toksīni]], piemēram, [[svins]] un [[dzīvsudrabs]] var uzkrāties dzīvnieku izcelsmes produktos augstākā koncentrācijā, kā atzīts par veselībai nekaitīgu.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Graham Farrell and John E. Orchard | first = Peter Golob| title = Crop Post-Harvest: Science and Technology: Principles and Practice: v. 1| publisher = Blackwell Science Ltd|date=2002| pages = p 29| isbn = 978-0632057238}}</ref> Augļi un dārzeņi var būt piesārņoti ar pesticīdu paliekām vai aizliegtām ķimikālijām, ko lieto augļu nogatavināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.consumersunion.org/food/do_you_know2.htm |title=DO YOU KNOW WHAT YOU'RE EATING? |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071227080051/http://www.consumersunion.org/food/do_you_know2.htm |archivedate={{dat|2007|12|27||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.ndtv.com/convergence/ndtv/story.aspx?id=NEWEN20070013183 |title = NDTV.com: Artificial ripeners used for mangoes |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071223105302/http://www.ndtv.com/convergence/ndtv/story.aspx?id=NEWEN20070013183 |archivedate = 2007-12-23 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.thehindubusinessline.com/2005/05/16/stories/2005051600881500.htm |title = The Hindu Business Line : Something is rotten in fruit trade |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071012161625/http://thehindubusinessline.com/2005/05/16/stories/2005051600881500.htm |archivedate = 2007-10-12 }}</ref> Vairāki neseni [[salmonella]]s infekcijas uzliesmojumi, ieskaitot inficēšanos no zemesriekstu sviesta, saldēto un uzpūsto dārzeņu [[Uzkodas|uzkodām]] liecina, ka arī veģetāra pārtika var būt piesārņota.<ref>[http://www.cbsnews.com/stories/2008/04/10/health/webmd/main4007944.shtml CDC: U.S. Food Safety Hasn't Improved] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101114210406/http://www.cbsnews.com/stories/2008/04/10/health/webmd/main4007944.shtml |date={{dat|2010|11|14||bez}} }} CBS News aprīlī 11, 2008</ref> === Medicīniskās nostādnes === Rietumu [[medicīna|medicīnā]] pacientiem dažkārt tiek ieteikts pāriet uz stingru veģetāru diētu.<ref name="diag"/> Savukārt tādas Austrumos radušās [[alternatīvā medicīna|alternatīvās medicīnas]] sistēmas kā [[Ājurvēda]] un [[Siddha]] nosaka veģetāru uzturu kā standartu.<ref>Tiwari, Maya. 1995. ''Ayurveda: A Life of Balance.'' Rochester, VT: Healing Arts Press. "Ayurveda recommends small portions of organic meat for the Vata type. The rules of hunting and killing the animal, practiced by the native peoples, were very specific and detailed. Since we are no longer observing these, I do not recommend the use of any animal meat as food, not even for the Vata types."</ref> === Fizioloģija === Izplatītākais zinātniskais viedoklis ir, ka cilvēks [[fizioloģija|fizioloģiski]] visvairāk piemērots [[visēdāji|visēdāja]] uzturam. Veģetāro Resursu Grupa, starp citu, atzinusi, ka cilvēki pēc dabas ir visēdāji, balstoties uz cilvēka spēju sagremot gaļu tikpat labi kā augu barību.<ref>[http://www.vrg.org/nutshell/omni.htm Humans are Omnivores (Adapted from a talk by John McArdle, Ph.D.)]</ref><ref>[http://www.beyondveg.com/billings-t/comp-anat/comp-anat-1a.shtml Tom Billings — Are Humans Natural Frugivores/Vegetarians, or Omnivores/Faunivores?]</ref> Cita, neliela, bet uzstājīga grupa, uzskata, ka cilvēks anatomiski ir tuvāks augēdājiem — cilvēkam ir garš zarnu trakts un nav smailu zobu, kā visēdājiem un plēsējiem. Cilvēka zobi, ieskaitot salīdzinoši neasos acu zobus, vairāk līdzinās [[zālēdāji|zālēdāju]] dzīvnieku, nekā [[plēsēji|plēsēju]] vai vairuma visēdāju dzīvnieku zobiem.<ref name="milton">Milton, Katarine, "A hypothesis to explain the role of meat-eating in human evolution",Evolutionary Anthropology: Issues, News, and Reviews Volume 8, Issue 1, 1999, Pages: 11-21</ref> [[Dietoloģija|Uzturzinātnes]] eksperti uzskata, ka senie [[cilvēkpērtiķi un cilvēks|cilvēkveidīgie]] sāka ēst gaļu būtisku klimata izmaiņu rezultātā pirms 3 — 4 miljoniem gadu, kad meži un džungļi izkalta, to vietā nāca klajas pļavas ar vākšanas un medību iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.net.au/dimensions/dimensions_health/Transcripts/s792589.htm |title=ABC |access-date={{dat|2008|07|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080609122817/http://www.abc.net.au/dimensions/dimensions_health/Transcripts/s792589.htm |archivedate={{dat|2008|06|09||bez}} }}</ref><ref name="autogenerated1">same ref</ref> Saskaņā ar kādu pētījumu, izvēlētā olbaltuma veids — augu vai dzīvnieku — atspoguļojas veģetāriešu un visēdāju matu olbaltumvielās.<ref>[http://www3.interscience.wiley.com/journal/110490016/abstract?CRETRY=1&SRETRY=0 Rapid Communications in Mass Spectrometry]{{Novecojusi saite}} Volume 19 Issue 11, Pages 1392 — 1400 Published Online: 9 maijā 2005</ref> == Iemesli veģetārismam == === Ētika === {{Pamatraksts|Dzīvnieku aizstāvības ētika}} Dažādi ētiski apsvērumi ir motivējuši cilvēkus izvēlēties veģetārismu. Mūsdienās var runāt pat par [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvības ētiku]], jo dažādās pieejas šiem jautājumiem ir radījušas atsevišķu diskusiju loku. Pastāv uzskats, ka dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana, dzīvnieku nogalināšana un šo produktu patērēšana ir [[ētika|neētiska]]. Piemēram, tā uzskata cilvēki, kas atzīst [[dzīvnieku tiesības]], cilvēki, kas nepiekrīt, ka ir pareizi nodarīt sāpes vai kaitējumu [[justspēja|justspējīgām]] būtnēm vai cilvēki, kas uzskata, ka dzīvnieku nogalināšana ir nepieņemama kā tāda. Pastāv arī uzskats, ka, kaut arī gaļas ražošana un patērēšana varētu būt pieņemama, apstākļi, kādiem tiek pakļauti dzīvnieki gaļas industrijā, ir neētiski. 1975. gadā tapusī [[Pīters Singers|Pītera Singera]] grāmata "Dzīvnieku atbrīvošana" varētu būt uzskatāma par [[Dzīvnieku atbrīvošana|dzīvnieku aizstāvības kustības]] aizsākumu un tai ir bijusi būtiska ietekme uz "ētisko veģetāriešu" un [[vegānisms|vegānu]] uzskatiem. Rietumvalstīs "ētiskā veģetārisma" uzskati izplatījās, parādoties [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajai lopkopībai]] — dzīvnieku audzēšanai, kurā tie lielākoties tiek turēti šaurās telpās un pie maksimāli taupīgiem apstākļiem. Visbiežāk tādos apstākļos tiek turētas [[cūka]]s, [[vista|dējējvistas]], broileri un gaļas teļi.<ref>[http://www.answers.com/topic/factory-farming factory farming: Definition and Much More from Answers.com<!-- Bot generated title -->]</ref> Industriālās lopkopības ietekmē [[zemkopība]] ir zaudējusi agrāko nozīmi — mūsdienu fermās pret dzīvniekiem izturas tikai kā pret preci. Tā rezultātā daudzi uzskata, ka izturēšanās pret dzīvniekiem gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, liek atteikties no gaļas un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Par labu veģetārismam pastāv arī dažādi ētiski apsvērumi, kas neattiecas uz dzīvnieku tiesībām. "Ekoloģiskos veģetāriešus" motivē globālās sasilšanas radītie draudi. Čikāgas Universitātē veikts pētījums liecina, ka pāriešana uz veģetāru uzturu samazinātu [[ogleklis|oglekļa]] izmešu daudzumu 1,4 reizes vairāk nekā tādu automašīnu kā Toyota Camry nomaiņa ar hibrīdautomobiļiem. Tā iemesls ir milzīgais [[metāns|metāna]] daudzums, kas rodas dzīvnieku audzēšanas rezultātā (metāna ietekme uz "[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]]" ir par 32% lielāka nekā [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] ietekme). Arī lopbarības patēriņam ir ietekme šajā sakarā — lai saražotu 1 kg gaļas, nepieciešami aptuveni 8 kg graudu. Daudzi veģetārieši uzskata, ka šī iemesla dēļ gaļas ēšanai ir liela nozīme bada problēmas saasināšanai visā pasaulē. === Reliģija === {{Pamatraksts|Veģetārisms reliģijā}} [[Attēls:Vegetarian Curry.jpeg|thumb|[[Indija|Indiešu]] virtuve piedāvā ļoti dažādus veģetārus ēdienus, jo [[Hinduisms|hinduisma]] principi, ko praktizē vairums indiešu, veicina pievēršanos veģetārismam.]] [[Hinduisms|Hinduismā]] un [[Džainisms|džainismā]] veģetārisms tiek īpaši izcelts kā ieteicams uzturs atšķirībā no [[kristietība]]s un [[islāms|islāma]].<ref>Tähtinen, Unto: Ahimsa. Non-Violence in Indian Tradition, London 1976, p. 107-111</ref> [[Budisms]] kopumā neaizliedz gaļas ēšanu, tomēr [[Mahājāna]]s budismā veģetārisms tiek izcelts kā līdzeklis iejūtības vairošanai,<ref>http://www.nirvanasutra.org.uk/mpnsvegetarianism.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080724070151/http://www.nirvanasutra.org.uk/mpnsvegetarianism.htm |date={{dat|2008|07|24||bez}} }} Nirvana Sutra: Appreciation of the "Mahayana Mahaparinirvana Sutra"</ref> turklāt pirmais no budisma ētikas pamatprincipiem ir aizliegums nogalināt.<ref>http://web.singnet.com.sg/~alankhoo/Precepts.htm#Killing {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080907134257/http://web.singnet.com.sg/%7Ealankhoo/Precepts.htm#Killing |date={{dat|2008|09|07||bez}} }} Leading a Buddhist Life and the Five Precepts</ref> Citas konfesijas, kas aizstāv nepieciešamību izvēlēties veģetāru uzturu, ir [[Septītās dienas adventisti]], [[rastafari]] un [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|Harē Krišnas kustība]]. === Ekoloģija === "Ekoloģiskais" jeb "vides veģetārisms" balstās uzskatā, ka gaļas un citu [[dzīvnieku izcelsmes produkti|dzīvnieku izcelsmes produktu]] ražošana masveida patērēšanai īpaši [[rūpnieciskā lopkopība|industriālajā lopkopībā]] neatbilst idejai par ilgtspējīgu attīstību vai ir kaitējoša videi kādā citā veidā. Jaunākie pētījumi apstiprina šādus uzskatus. Saskaņā ar 2006. gada [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] paziņojumu [[lopkopība]]s industrija ir viens no lielākajiem vaininiekiem vides degradācijā. Mūsdienu dzīvnieku audzēšanas metodēm ir būtiska ietekme uz [[ūdens]] un [[Zemes atmosfēra#Gaisa pies.C4.81r.C5.86ojums|gaisa piesārņojumu]], zemes degradāciju, [[klimats|klimata]] pārmaiņām un sugu daudzveidības samazināšanos. Ziņojumā tika secināts, ka "lopkopības sektors ieņem otro vai trešo vietu nopietnāko vides problēmu veicinātāju vidū gan globālos, gan lokālos jautājumos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm |title=LEAD digital library: Livestock’s long shadow - Environmental issues and options<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2011|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140806144540/http://www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm |archivedate={{dat|2014|08|06||bez}} }}</ref> Turklāt lopkopība tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem cēloņiem "[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektu]]" izraisošajām gāzēm — lopkopības rezultātā rodas 18% no šīm gāzēm. Visi transporta līdzekļi rada tikai 13,5%. Lopkopībā rodas 65% no cilvēku radītā [[slāpeklis|slāpekļa]] un 37% no cilvēku darbības ietekmē radītā metāna. Dzīvniekiem, kurus baro ar graudiem un ganībās, vajag vairāk ūdens nekā labības audzēšanai.<ref>Kirby, Alex for BBC NEWS 2004 Hungry world 'must eat less meat' http://news.bbc.co.uk/1/hi/sci/tech/3559542.stm</ref> Saskaņā ar trofiskās dinamikas teoriju gaļas dzīvnieku barošanai nepieciešams 10 reizes vairāk labības nekā būtu nepieciešams tāda paša skaita cilvēku pabarošanai ar veģetāru pārtiku. Pašlaik 70% visu [[kvieši|kviešu]], [[kukurūza]]s un citu [[labība|graudaugu]] tiek izbaroti dzīvniekiem.<ref name=environement>Ed Ayres, [https://web.archive.org/web/20000903033054/http://www.time.com/time/reports/v21/health/meat_mag.html "Will We Still Eat Meat?" Time], 8 Nov. 1999</ref> Tas licis daudziem veģetārisma atbalstītājiem uzskatīt, ka lietot uzturā gaļu ir ekoloģiski bezatbildīgi.<ref>Eco-Eating: Eating as if the Earth Matters (it does!) http://www.brook.com/veg/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100828102553/http://www.brook.com/veg/ |date={{dat|2010|08|28||bez}} }}</ref> === Ekonomika === Tāpat kā ir t.s. "ekoloģiskais veģetārisms" var runāt arī par "ekonomisko". Šie cilvēki izvēlas veģetārismu, jo uzskata, ka tādējādi var uzlabot veselības stāvokli sabiedrībā un mazināt badu pasaulē. Tie uzskata, ka gaļas lietošana ir ekonomiski neizdevīga, nesaskaņojama ar "vienkāršas dzīvošanas" principiem vai gluži lieka. Šiem veģetāriešiem var pieskaitīt arī cilvēkus no trešās pasaules valstīm, kas ir veģetārieši spiestā kārtā, gaļas augstās cenas dēļ. === Psiholoģija === Daļa cilvēku izvēlas veģetārismu arī tāpēc, ka uzskata gaļas izstrādājumus par estētiski nepievilcīgiem. "Vispasaules veģetāriešu kataloga" rakstā "49 iemesli būt par veģetārieti" viens no iemesliem ir, ka "''Trūdošas dzīvnieku ķermeņa daļas neskatoties uz to, vai ledusskapī vai restorānā, nekad nevar būt tik estētiski pievilcīgas kā pārtika, kas pagatavota no barojošiem dārzeņiem. Tikai ieraduma pēc kāds var to neuztvert — pārmaiņas uzturā to padara pašsaprotamu.''" Komiķis un filozofs Skots Adamss ir rakstījis, ka "''Dzīva govs liek lauvai siekaloties, savukārt cilvēks tikai grib atdarināt govs "mū", lai redzētu, vai tā atbildēs''".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://nickelkid.net/quotes/dilbert.html |title = Favorite Scott Adams Quotes |accessdate = 2008-06-23 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071223143607/http://nickelkid.net/quotes/dilbert.html |archivedate = 2007-12-23 }}</ref> Savukārt pētījumi [[psiholoģija|psiholoģijā]] par gaļas lietošanu uzrāda, ka gaļas lietotāji mēdz izmantot aizsargmehānismu — psiholoģisko atsvešināšanos (''numbing'') jeb "jūtu paralizēšanu", lai distancētos no fakta, ka tie ēd dzīvniekus.<ref>Joy, Melanie. "Food for Thought: Carnism and the Psychology of Eating Meat" last Apskatīts 2006/09/11 http://www.vegfamily.com/articles/carnism.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011656/http://vegfamily.com/articles/carnism.htm |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011656/http://vegfamily.com/articles/carnism.htm |date={{dat|2008|06|11||bez}} }}<!--poor ref--></ref> Dažās medicīniskās un psiholoģiskās terapijās un/vai pārtikas nepanesamības gadījumos par nepieciešamu elementu tiek uzskatīti dažādi veģetāra uztura veidi.<ref name="diag">{{Grāmatas atsauce | last = L M Tierney, S J McPhee | first = M A Papadakis | title = Current medical Diagnosis & Treatment. International edition | publisher = Lange Medical Books/McGraw-Hill |date=2002 | location = New York | isbn = 0-07-137688-7 }}</ref> === Kultūra === Daži izvēlas veģetārismu, jo ir uzauguši kultūrā, kur tā ir ierasta lieta vai dzīvesbiedra, ģimenes locekļa vai drauga motivēti. == Demogrāfija == Kādā "Britu medicīnas žurnāla" pētījumā, kas tika veikts ar cilvēkiem, kam ir aptuveni vidējs [[intelekta koeficients]], atklājās, ka cilvēki, kam šis koeficients bērnībā bijis augsts, biežāk izaugot kļuva par veģetāriešiem. Pētījumā teikts, ka: "''Augstāks intelekta koeficients 10 gadu vecumā ir saistāms ar lielāku iespējamību, ka cilvēks būs veģetārietis 30 gadu vecumā [..]''".<ref name="IQ study">{{Laikraksta atsauce |last=Gale |first=Catharine R |coauthors=Ian J Deary, Ingrid Schoon, G David Batty, G David Batty |date=2006-12-15 |year= |month= |title=IQ in childhood and vegetarianism in adulthood: 1970 British cohort study |journal=British Medical Journal |volume=333 |issue=7581 | pages = 245 |url=http://www.bmj.com/cgi/content/abstract/bmj.39030.675069.55v1?hrss=1 |pmid=17175567}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/6180753.stm |title=High IQ link to being vegetarian |date=2006-12-15 |publisher=BBC news}}</ref> Šāda sakarība gan varētu būt izskaidrojama arī ar saistību starp augstāku intelekta koeficientu un tendenci uz nonkonformismu jeb tendenci izvēlēties netradicionālo, kā arī lielāku informētību par veselīgas dzīves priekšnoteikumiem.<ref>{{Laikraksta atsauce | author=Millet K, Dewitte S | title=IQ and vegetarianism: Non-conformity maijā be hidden driver behind relation | journal=Brit Med J | year=2007 | volume=334 | pages=327—28.}}</ref> === Dzimums === 1992. gadā veikts tirgus pētījums ļauj secināt, ka "''no 12,4 miljoniem cilvēku, kas sevi uzskata par veģetāriešiem, 68% ir sievietes un tikai 32% ir vīrieši.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0820/is_n210/ai_16019829 |title=The gender gap: if you're a vegetarian, odds are you're a woman. Why? |accessdate=2007-10-27 |date=2005-02-01 |publisher=Vegetarian Times |archive-date=2007-11-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071113085355/http://findarticles.com/p/articles/mi_m0820/is_n210/ai_16019829 }}</ref> Aptuveni šādas dzimumu proporcijas var novērot arī dažādu veģetārismam veltītu forumu un diskusiju dalībnieku vidū. Daži pētījumi liecina, ka veģetārietēm biežāk piedzimst meitenes. 1998. gadā veikts pētījums, kurā tika iesaistītas 6000 grūtnieces, "''atklāja, ka kaut arī Lielbritānijā vidēji piedzimst 106 zēni uz katrām 100 meitenēm, mātēm veģetārietēm šī proporcija bija 85 zēni uz 100 meitenēm.''"<ref name="Babies">[http://news.bbc.co.uk/1/hi/health/869696.stm 'More girl babies' for vegetarians]</ref> Britu diētas asociācijas pārstāve Ketrīna Kolinsa šī pētījuma rezultātus gan noraida, sakot, ka tā ir tikai statistiska aplamība un patiesībā būtu jāpēta bērnu tēvu uztura paradumi.<ref name="Babies" /> Pastāv pieņēmumi, ka uzturs, kurā ir daudz [[soja]]s, augstā [[izoflavons|izoflavona]] ([[dzimumhormoni|dzimumhormonus]] ietekmējošs savienojums) satura dēļ var būt "sievišķojošs" efekts uz cilvēkiem, jo soja satur daudz [[fitoestrogēni|fitoestrogēnu]]. Šīs teorijas pretinieki uzskata, ka uzturs ar augstu izoflavonu saturu veicina agrāku pubertātes sākumu meitenēm un aizkavē zēnu pubertātes sākšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.westonaprice.org/children/testimony040303.html |title=Sexual development damage due to soya |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080801201235/http://www.westonaprice.org/children/testimony040303.html |archivedate={{dat|2008|08|01||bez}} }}</ref> Tomēr 2001. gadā [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] veikts pētījums liecināja, ka nav būtiskas atšķirības starp pubertātes aizkavēšanos starp zīdaiņiem, kas baroti ar sojas produktiem un zīdaiņiem, kas baroti ar govs pienu.<ref>[http://jama.ama-assn.org/cgi/content/full/286/7/807 Exposure to soy-based formula in infancy and endocrinological and reproductive outcomes in young adulthood]</ref> === Informācija par atsevišķām valstīm === [[Attēls:India vegetarian labels.svg|thumb|200px|Indijā lietoti apzīmējumi, kas ļauj atšķirt veģetārus produktus no neveģetāriem.]] Dažādās pasaules vietās veģetārismu uzlūko atšķirīgi. Dažviet to atbalsta kultūra un pat likumi, bet citur veģetārismu īsti neizprot vai pat vērtē nosodoši. Daudzās valstīs tomēr pastāv īpaši apzīmējumi, kas ļauj veikala plauktā atpazīt veģetāros produktus. Indijā ir ne tikai veģetāras pārtikas apzīmējumi, bet arī daudzas ēstuves, kas tiek reklamētas un apzīmētas kā "veģetāras" vai " neveģetāras". Indijas veģetārieši parasti ir laktoveģetārieši, un tāpēc, lai apgādātu šo tirgus daļu, vairums Indijas veģetāro ēstuvju pasniedz piena produktus, bet nepasniedz ēdienus ar olu. Atšķirībā no tā vairums rietumu veģetāro ēstuvju pasniedz gan piena produktus, gan olas. == Skatīt arī == * [[Uzturs]] * [[Vegānisms]] == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.vegetarisms.lv Veģetārisms.lv] * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=vegetarisms Veģetārisms | Medicīnas termins] {{lv ikona}} * [http://www.ltn.lv/~slanars "Glābiet dzīvniekus — neizmantojiet tos!"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080628035930/http://www.ltn.lv/~slanars/ |date={{dat|2008|06|28||bez}} }} {{labs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Veģetārisms| ]] ryn3w9e96linqy59l631lt7vzaka0ou 0 61174 4539212 4533799 2026-10-24T09:04:30Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Kailaš → Kailāš, Satjarti → Satjārti using [[Project:AWB|AWB]] 4539212 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nobel Prize diplom Wilhelm Conrad Röntgen.jpg|thumb|200px|1901. gada Nobela prēmijas laureāta fizikā [[Vilhelms Rentgens|Vilhelma Rentgena]] diploms]] '''Nobela prēmijas laureāti''' ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no [[Nobela prēmija|Nobela prēmijām]] ({{val|sv|Nobelpriset}}, {{val|no|Nobelprisen}}). Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai [[zinātne|zinātnē]], [[literatūra|literatūrā]] vai nozīmīgu ieguldījumu [[miers|miera]] veicināšanā. Prēmijas piecās dažādās jomās dibinātas saskaņā ar zviedru [[Zviedri|zviedru]] [[ķīmiķis|ķīmiķa]], [[inženieris|inženiera]] un [[dinamīts|dinamīta]] izgudrotāja [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] testamentu, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē {{dat|1895|11|27}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alfred Nobel &ndash; The Man Behind the Nobel Prize | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/alfred_nobel/}}</ref> Kopš 1901. gada katru gadu 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā) tiek pasniegtas Nobela prēmijas [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]], [[Nobela prēmija ķīmijā|ķīmijā]], [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|fizioloģijā vai medicīnā]], [[Nobela prēmija literatūrā|literatūrā]] un [[Nobela miera prēmija|miera veicināšanā]]. [[Norvēģijas Nobela komiteja]] katru gadu pasniedz Nobela miera prēmiju [[Norvēģija]]s galvaspilsētā [[Oslo]], bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija]] svinīgā ceremonijā [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā [[Zviedrijas Riksbanka]] nodibināja balvu [[Nobela prēmija ekonomikā|ekonomikas]] zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Tās oficiālais nosaukums ir "Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai" ({{val|sv|Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nomination and Selection of Laureates in Economic Sciences | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nomination/economic-sciences/}}</ref> [[Attēls:Nobelprize Award Ceremony 2010.jpg|thumb|270px|Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija [[Stokholma]]s koncertzālē 2010. gada 10. decembrī]] == Daži fakti == Laikā no 1901. līdz 2022. gadam ir pasniegtas 615 Nobela prēmijas pavisam 989 laureātiem. Tā kā daži laureāti ir saņēmuši prēmiju vairāk nekā vienu reizi, kopumā apbalvotas 954 personas un 27 organizācijas. 355 prēmijas laureāti saņēmuši vienatnē, 146 prēmijas dalītas starp diviem laureātiem, bet 114 prēmijas piešķirtas dalīti trim laureātiem.<ref name="facts">{{Tīmekļa atsauce | title = Nobel Prize Facts | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/}}</ref> Starp laureātiem ir 58 sievietes ([[Marija Sklodovska-Kirī]] apbalvota 2 reizes). Ir bijuši atsevišķi gadi, kad kādā no jomām prēmija nav tikusi piešķirta. Vairākums šādu gadījumu bijuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. No 1940. līdz 1942. gadam Nobela prēmijas netika piešķirtas nevienā no jomām. Vairākkārtējie Nobela prēmijas laureāti:<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Multiple Nobel Laureates | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/#multiple}}</ref> * [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] — 3 reizes ([[Nobela miera prēmija]] — 1917, 1944, 1963) * [[Marija Sklodovska-Kirī]] — 2 reizes ([[Nobela prēmija fizikā]] — 1903; [[Nobela prēmija ķīmijā]] — 1911) * [[Lainuss Polings]] — 2 reizes (ķīmijā — 1954; Nobela miera prēmija — 1962) * [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) — 2 reizes (Nobela miera prēmija — 1954, 1981) * [[Džons Bardīns]] — 2 reizes (fizikā — 1956, 1972) * [[Frederiks Sengers]] — 2 reizes (ķīmijā — 1958, 1980) Divi no Nobela prēmijas laureātiem atteikušies no Nobela prēmijas. [[Žans Pols Sartrs]] tā rīkojās, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus apbalvojumus. Bet [[Le Diks Tho]] nepieņēma apbalvojumu, atsaucoties uz situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]].<ref name="facts" /> Četri no Nobela prēmijas laureātiem bijuši spiesti atteikties no Nobela prēmijas politisku iemeslu dēļ. [[Ādolfs Hitlers]] aizliedza pieņemt prēmijas vācu zinātniekiem [[Rihards Kūns|Rihardam Kūnam]], [[Ādolfs Butenants|Ādolfam Butenantam]] un [[Gerhards Domagks|Gerhardam Domagkam]], bet [[Padomju Savienība|PSRS]] varasiestādes piespieda no prēmijas atteikties rakstnieku [[Boriss Pasternaks|Borisu Pasternaku]].<ref name="facts" /> Trīs no Nobela prēmijas laureātiem nevarēja ierasties uz apbalvošanas ceremoniju, lai saņemtu viņiem piešķirtās Nobela miera prēmijas, jo par savu sabiedrisko darbību viņi atradās apcietinājumā savās valstīs. Tie bija [[Kārlis fon Oseckis]] (1935. gadā), [[Auna Sana Su Či]] (1991. gadā) un [[Liu Sjaobo]] (2010. gadā).<ref name="facts" /> == Laureātu saraksts == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1901 | [[Vilhelms Rentgens]] | [[Jakobs van't Hofs]] | [[Emīls fon Bērings]] | [[Silī Pridoms]] | [[Anrī Dināns]]<br />[[Frederiks Pasī]] | align=center| — |- | align=center| 1902 | [[Hendriks Lorencs]]<br />[[Pīters Zēmanis]] | [[Hermanis Emils Fišers]] | [[Ronalds Ross]] | [[Teodors Momzens]] | [[Elī Dikomēns]]<br />[[Šarls Albērs Gobā]] | align=center| — |- | align=center| 1903 | [[Anrī Bekerels]]<br />[[Pjērs Kirī]]<br />[[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Svante Arrēniuss]] | [[Nīls Finzens]] | [[Bjērnstjerne Bjērnsons]] | [[Viljams Randals Krēmers]] | align=center| — |- | align=center| 1904 | [[Džons Strats]] | [[Viljams Remzijs]] | [[Ivans Pavlovs]] | [[Frederiks Mistrāls]]<br />[[Hosē Ečegarajs]] | [[Starptautisko tiesību institūts]] | align=center| — |- | align=center| 1905 | [[Filips Lenards]] | [[Ādolfs fon Beiers]] | [[Roberts Kohs]] | [[Henriks Senkevičs]] | [[Berta fon Zutnere]] | align=center| — |- | align=center| 1906 | [[Dž. Dž. Tomsons]] | [[Anrī Muasāns]] | [[Kamillo Goldži]]<br />[[Santjago Ramons i Kahals]] | [[Džozue Karduči]] | [[Teodors Rūzvelts]] | align=center| — |- | align=center| 1907 | [[Alberts Maikelsons]] | [[Eduards Buhners]] | [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]] | [[Radjards Kiplings]] | [[Ernesto Moneta]]<br />[[Luijs Reno]] | align=center| — |- | align=center| 1908 | [[Gabriels Lipmans]] | [[Ernests Rezerfords]] | [[Iļja Mečņikovs]]<br />[[Pauls Ērlihs]] | [[Rūdolfs Eikens]] | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />[[Fredriks Bajers]] | align=center| — |- | align=center| 1909 | [[Guljelmo Markoni]]<br />[[Kārlis Ferdinands Brauns]] | [[Vilhelms Ostvalds]] | [[Emīls Kohers]] | [[Selma Lāgerlēva]] | [[Augusts Bērments]]<br />[[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]] | align=center| — |- | align=center| 1910 | [[Johaness Dideriks van der Vālss]] | [[Oto Vallahs]] | [[Albrehts Kosels]] | [[Pauls Heize]] | [[Starptautiskais Miera birojs]] | align=center| — |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1911 | [[Vilhelms Vīns]] | [[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Alvars Gulstrands]] | [[Moriss Meterlinks]] | [[Tobiass Asers]]<br />[[Alfrēds Hermans Frieds]] | align=center| — |- | align=center| 1912 | [[Gustavs Dalens]] | [[Viktors Griņārs]]<br />[[Pols Sabatjē]] | [[Aleksis Karels]] | [[Gerharts Hauptmanis]] | [[Elihu Rūts]] | align=center| — |- | align=center| 1913 | [[Heike Kamerlings Oness]] | [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]] | [[Šarls Rihets]] | [[Rabindranats Tagore]] | [[Anrī Lafontēns]] | align=center| — |- | align=center| 1914 | [[Makss fon Laue]] | [[Teodors Viljams Ričardss]] | [[Roberts Bārāņs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1915 | [[Viljams Henrijs Bregs]]<br />[[Viljams Lorenss Bregs]] | [[Rihards Vilšteters]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Romēns Rolāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1916 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vērners fon Heidenstams]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1917 | [[Čārlzs Barkla]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Karls Gellerups]]<br />[[Henriks Pontopidans]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1918 | [[Makss Planks]] | [[Fricis Hābers]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1919 | [[Johanness Štarks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Žils Bordē]] | [[Kārlis Špitelers]] | [[Vudro Vilsons]] | align=center| — |- |align=center| 1920 | [[Šarls Gijoms]] | [[Valters Nernsts]] | [[Augusts Krogs]] | [[Knuts Hamsuns]] | [[Leons Buržuā]] | align=center| — |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1921 | [[Alberts Einšteins]] | [[Frederiks Sodijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Anatols Franss]] | [[Hjalmars Brantings]]<br />[[Kristiāns Lange]] | align=center| — |- | align=center| 1922 | [[Nilss Bors]] | [[Frānsiss Astons]] | [[Arčibalds Hills]]<br />[[Oto Frišs Mejerhofs]] | [[Hasinto Benavente]] | [[Fritjofs Nansens]] | align=center| — |- | align=center| 1923 | [[Roberts Milikens]] | [[Frics Pregls]] | [[Frederiks Bentings]]<br />[[Džons Džeimss Ričards Makleods]] | [[Viljams Batlers Jeitss]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1924 | [[Manne Sīgbāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vilems Entovēns]] | [[Vladislavs Rejmonts]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1925 | [[Džeimss Franks]]<br />[[Gustavs Hercs]] | [[Rihards Zigmondi]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džordžs Bernards Šovs]] | [[Ostins Čemberlens]]<br />[[Čārlzs Doss]] | align=center| — |- | align=center| 1926 | [[Žans Perēns]] | [[Teodors Svedbergs]] | [[Johanness Fibigers]] | [[Gracija Deleda]] | [[Aristids Briāns]]<br />[[Gustavs Štrēzemanis]] | align=center| — |- |align=center| 1927 | [[Arturs Komptons]]<br />[[Čārlzs Vilsons]] | [[Heinrihs Oto Vīlands]] | [[Jūliuss Vāgners-Joregs]] | [[Anrī Bergsons]] | [[Ferdinands Bisons]]<br />[[Ludvigs Kvide]] | align=center| — |- | align=center| 1928 | [[Ouens Ričardsons]] | [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]] | [[Šarls Nikols]] | [[Sigrida Unsete]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1929 | [[Luijs de Brojī]] | [[Artūrs Hardens]]<br />[[Hanss fon Eilers-Čelpils]] | [[Kristiāns Edžkmens]]<br />[[Frederiks Govlands Hopkinss]] | [[Tomass Manns]] | [[Frenks Kellogs]] | align=center| — |- | align=center| 1930 | [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]] | [[Hanss Fišers]] | [[Kārlis Landšteiners]] | [[Sinklērs Lūiss]] | [[Nātans Sēderblums]] | align=center| — |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1931 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis Bošs]]<br />[[Frīdrihs Bergiuss]] | [[Oto Heinrihs Varburgs]] | [[Ēriks Aksels Kārlfelds]] | [[Džeina Adamsa]]<br />[[Nikolass Murrejs Batlers]] | align=center| — |- | align=center| 1932 | [[Verners Heizenbergs]] | [[Ērvings Lengmīrs]] | [[Čārlzs Skots Šeringtons]]<br />[[Edgars Daglass Edriāns]] | [[Džons Golsvertijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1933 | [[Ervīns Šrēdingers]]<br />[[Pols Diraks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Tomass Hants Morgans]] | [[Ivans Buņins]] | [[Normans Endžels]] | align=center| — |- | align=center| 1934 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Harolds Jūrijs]] | [[Džordžs Vipls]]<br />[[Džordžs Minots]]<br />[[Viljams P. Mērfijs]] | [[Luidži Pirandello]] | [[Artūrs Hendersons]] | align=center| — |- | align=center| 1935 | [[Džeimss Čedviks]] | [[Frederiks Žolio-Kirī]]<br />[[Irēna Žolio-Kirī]] | [[Hanss Špemans]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis fon Oseckis]] | align=center| — |- | align=center| 1936 | [[Viktors Hess]]<br />[[Kārls Deivids Andersons]] | [[Peters Debajs]] | [[Henrijs Deils]]<br />[[Oto Lēvi]] | [[Jūdžīns O'Nīls]] | [[Karloss Saavedra Lamass]] | align=center| — |- | align=center| 1937 | [[Klintons Deivisons]]<br />[[Džordžs Tomsons]] | [[Volters Hovorts]]<br />[[Pauls Karers]] | [[Alberts Sentģerģi]] | [[Rožē Martēns di Gārs]] | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]] | align=center| — |- | align=center| 1938 | [[Enriko Fermi]] | [[Rihards Kūns]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Kornejs Heimanss]] | [[Pērla Baka]] | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | align=center| — |- | align=center| 1939 | [[Ernests Lorenss]] | [[Ādolfs Butenants]]{{ref label|Note1|a|a}}<br />[[Lavoslavs Ružička]] | [[Gerhards Domagks]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Franss Emils Sillanpē]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1940 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1941 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1942 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1943 | [[Oto Šterns]] | [[Ģerģs Heveši]] | [[Henriks Dams]]<br />[[Edvards Adelberts Doisī]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1944 | [[Izidors Rabi]] | [[Oto Hāns]] | [[Džozefs Erlangers]]<br />[[Hernerts Spensers Gasers]] | [[Johanness Vilhelms Jensens]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1945 | [[Volfgangs Pauli]] | [[Arturi Ilmari Virtanens]] | [[Aleksandrs Flemings]]<br />[[Ernsts Boriss Čeins]]<br />[[Hauards Valters Florijs]] | [[Gabriela Mistrala]] | [[Kordels Halls]] | align=center| — |- | align=center| 1946 | [[Persijs Viljamss Bridžmens]] | [[Džeimss Samners]]<br />[[Džons Hauards Nortrops]]<br />[[Vendets Meredits Stenlijs]] | [[Hermanis Džozefs Mullers]] | [[Hermanis Hese]] | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />[[Džons Mots]] | align=center| — |- | align=center| 1947 | [[Edvards Epltons]] | [[Roberts Robinsons]] | [[Karls Ferdinands Kori]]<br />[[Gērtija Kori]]<br />[[Bernardo Husajs]] | [[Andrē Žids]] | [[Draugu biedrības padome]]<br />[[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1948 | [[Patriks Blekets]] | [[Arnē Tisēliuss]] | [[Pauls Hermans Millers]] | [[Tomass Stērnss Eliots]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small>{{ref label|Note1|b|b}} | align=center| — |- | align=center| 1949 | [[Hideki Jukava]] | [[Viljams Frensiss Džioks]] | [[Valters Hess]]<br />[[Antoniu Egašs Monišs]] | [[Viljams Folkners]] | [[Džons Boids Ors]] |align=center| — |- | align=center| 1950 | [[Sesils Pauels]] | [[Oto Dīlss]]<br />[[Kurts Alders]] | [[Filips Šovalters Henšs]]<br />[[Edvards Kelvins Kendals]]<br />[[Tadeušs Reihšteins]] | [[Bērtrands Rasels]] | [[Ralfs Bunčs]] | align=center| — |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1951 | [[Džons Kokrofts]]<br />[[Ernests Voltons]] | [[Edvīns Makmillans]]<br />[[Glenns Sīborgs]] | [[Makss Teilers]] | [[Pers Lāgerkvists]] | [[Leons Žou]] | align=center| — |- | align=center| 1952 | [[Fēlikss Blohs]]<br />[[Edvards Milss Pērsels]] | [[Arčers Mārtins]]<br />[[Ričards Sings]] | [[Zeļmans Vaksmans]] | [[Fransuā Moriaks]] | [[Alberts Šveicers]] | align=center| — |- | align=center| 1953 | [[Frics Zernike]] | [[Hermanis Štaudingers]] | [[Hanss Ādolfs Krebss]]<br />[[Fricis Alberts Lipmanis]] | [[Vinstons Čērčils]] | [[Džordžs Māršals]] | align=center| — |- | align=center| 1954 | [[Makss Borns]]<br />[[Valters Bote]] | [[Lainuss Polings]] | [[Džons Franklins Enderss]]<br />[[Frederiks Čepmens Robinss]]<br />[[Tomass Hakls Velless]] | [[Ernests Hemingvejs]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | align=center| — |- |align=center| 1955 | [[Viliss Lembs]]<br />[[Polikarps Kušs]] | [[Vinsents du Vigneauds]] | [[Hugo Teorels]] | [[Haldors Laksness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1956 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Volters Brateins]]<br />[[Viljams Šoklijs]] | [[Kirils Normans Hinšelvūds]]<br />[[Nikolajs Semjonovs]] | [[Andrē Frederiks Kurnāns]]<br />[[Verners Forsmanis]]<br />[[Dikinsons V. Ričardss]] | [[Huans Ramons Himeness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1957 | [[Jans Džeņnins]]<br />[[Li Džendao]] | [[Aleksandrs Tods]] | [[Daniels Bovē]] | [[Albērs Kamī]] | [[Lesters Pīrsons]] | align=center| — |- |align=center| 1958 | [[Pāvels Čerenkovs]]<br />[[Iļja Franks]]<br />[[Igors Tamms]] | [[Frederiks Sengers]] | [[Džordžs Vellss Bīdls]]<br />[[Edvards Tatums]]<br />[[Džosuā Lederbergs]] | [[Boriss Pasternaks]]{{ref label|Note1|c|c}} | [[Dominiks Pīrs]] | align=center| — |- | align=center| 1959 | [[Emīlio Segrē]]<br />[[Ouens Čemberlens]] | [[Jaroslavs Heirovskis]] | [[Artūrs Kornbers]]<br />[[Severo Očoa]] | [[Salvatore Kvazimodo]] | [[Filips Noels-Beikers]] | align=center| — |- | align=center| 1960 | [[Donalds Gleizers]] | [[Vilards Libijs]] | [[Frenks Bērnets]]<br />[[Pīters Midavers]] | [[Senžons Pērss]] | [[Alberts Lutuli]] | align=center| — |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1961 | [[Roberts Hofštadters]]<br />[[Rudolfs Mesbauers]] | [[Melvins Kelvins]] | [[Ģerģs Bēkēši]] | [[Ivo Andričs]] | [[Dāgs Hammaršelds]] | align=center| — |- | align=center| 1962 | [[Ļevs Landaus]] | [[Makss Peručs]]<br />[[Džons Kendrū]] | [[Frānsiss Kriks]]<br />[[Džeimss Votsons]]<br />[[Moriss Vilkinss]] | [[Džons Stainbeks]] | [[Lainuss Polings]] | align=center| — |- | align=center| 1963 | [[Jūdžīns Vīgners]]<br />[[Marija Geperte-Maiere]]<br />[[Hanss Jensens]] | [[Karls Cīglers]]<br />[[Džūlio Nata]] | [[Džons Eklss]]<br />[[Alans Hodžkins]]<br />[[Endrū Hakslijs]] | [[Jorgs Seferis]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]<br />[[Sarkanā pusmēness biedrība]] | align=center| — |- | align=center| 1964 | [[Čārlzs Taunss]]<br />[[Nikolajs Basovs]]<br />[[Aleksandrs Prohorovs]] | [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] | [[Konrāds Blohs]]<br />[[Feodors Līnens]] | [[Žans Pols Sartrs]]{{ref label|Note1|d|d}} | [[Mārtins Luters Kings]] | align=center| — |- | align=center| 1965 | [[Sinitiro Tomonaga]]<br />[[Džulians Švingers]]<br />[[Ričards Fainmens]] | [[Roberts Bērnss Vudvorts]] | [[Fransuā Žakobs]]<br />[[Andrē Lvovs]]<br />[[Žaks Mono]] | [[Mihails Šolohovs]] | [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF)]] | align=center| — |- | align=center| 1966 | [[Alfrēds Kastlers]] | [[Roberts Malikens]] | [[Peitons Russ]]<br />[[Čārlzs Brentons Haginss]] | [[Šmuels Josefs Agnons]]<br />[[Nellija Zaksa]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1967 | [[Hanss Bēte]] | [[Manfrēds Eižens]]<br />[[Ronalds Norišs]]<br />[[Džordžs Porters]] | [[Ragnārs Granīts]]<br />[[Holdans Kefers Hārtlains]]<br />[[Džordžs Velds]] | [[Migels Anhels Asturjass]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1968 | [[Luiss Alvaress]] | [[Lārss Onsagers]] | [[Roberts V. Holejs]]<br />[[Hars Gobings Korana]]<br />[[Maršals Vorens Nirenbers]] | [[Jasunari Kavabata]] | [[Renē Kasīns]] | align=center| — |- | align=center| 1969 | [[Marijs Gells-Manns]] | [[Dereks Bartons]]<br />[[Ods Hasels]] | [[Makss Delbriks]]<br />[[Alfrēds Heršijs]]<br />[[Salvadors Lurija]] | [[Semjuels Bekets]] | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[Rangnars Frišs]]<br />[[Jans Tinbergens]] |- | align=center| 1970 | [[Hanness Alfvēns]]<br />[[Luijs Eižens Felikss Neēls]] | [[Luīss Federiko Leloirs]] | [[Džuliuss Akselrods]]<br />[[Ulfs von Eilers]]<br />[[Bernards Kacs]] | [[Aleksandrs Solžeņicins]] | [[Normans Borlougs]] | [[Pols Semjuelsons]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1971 | [[Deniss Gabors]] | [[Gerhards Hercbergs]] | [[Ērls Vilbers Šuterlands]] | [[Pablo Neruda]] | [[Villijs Brants]] | [[Saimons Kuznecs]] |- | align=center| 1972 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Leons Kūpers]]<br />[[Džons Šrīfers]] | [[Kristiāns Anfinsens]]<br />[[Stenfords Mūrs]]<br />[[Viljams Hauards Šteins]] | [[Džeralds Edelmans]]<br />[[Rodnijs Roberts Porters]] | [[Heinrihs Bells]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džons Ričards Hikss]]<br />[[Kenets Erovs]] |- | align=center| 1973 | [[Leo Esaki]]<br />[[Īvars Jēvers]]<br />[[Braiens Džozefsons]] | [[Ernsts Oto Fišers]]<br />[[Džefrijs Vilkinsons]] | [[Karls fon Frišs]]<br />[[Konrāds Lorencs]]<br />[[Nikolass Tinbergens]] | [[Patriks Vaits]] | [[Henrijs Kisindžers]]<br />[[Le Diks Tho]]{{ref label|Note1|e|e}} | [[Vasilijs Leontjevs]] |- |align=center| 1974 | [[Martins Rails]]<br />[[Entonijs Hjūišs]] | [[Pols Florijs]] | [[Albērs Klods]]<br />[[Kristiāns de Duvē]]<br />[[Džordžs Palade]] | [[Eivinds Junsons]]<br />[[Harri Martinsons]] | [[Šons Makbraids]]<br />[[Eisaku Sato]] | [[Gunnars Mīrdāls]]<br />[[Frīdrihs Hajeks]] |- |align=center| 1975 | [[Oge Bors]]<br />[[Bens Motelsons]]<br />[[Džeimss Reinvoters]] | [[Džons Vorkaps Kornforts]]<br />[[Vladimirs Prelogs]] | [[Deivids Baltimors]]<br />[[Renāto Dilbeko]]<br />[[Hauards Martibs Temins]] | [[Eudžēnio Montāle]] | [[Andrejs Saharovs]] | [[Leonīds Kantorovičs]]<br />[[Tjallings Kupmans]] |- |align=center| 1976 | [[Bērtons Rihters]]<br />[[Semjuels Džaodžuns Dins]] | [[Viljams Lipskombs]] | [[Baruhs Blumbergs]]<br />[[Karltons Gajdušeks]] | [[Sols Belovs]] | [[Betija Viljamsa]]<br />[[Meirīda Magvaira|Meirida Korigena]] | [[Miltons Frīdmans]] |- |align=center| 1977 | [[Filips Andersons]]<br />[[Nevils Mots]]<br />[[Džons van Vlaks]] | [[Iļja Prigožīns]] | [[Rožērs Gijmēns]]<br />[[Endrū Šallijs]]<br />[[Rozalīna Jalova]] | [[Visente Aleiksandre]] | ''[[Amnesty International]]'' | [[Bertils Olins]]<br />[[Džeimss Mīds]] |- |align=center| 1978 | [[Pjotrs Kapica]]<br />[[Arno Penziass]]<br />[[Roberts Vilsons]] | [[Pīters Mičels]] | [[Verners Arbērs]]<br />[[Daniels Natans]]<br />[[Hamiltons Smits]] | [[Īzaks Baševiss Zingers]] | [[Anvars Sādāts]]<br />[[Menahems Begins]] | [[Herberts Saimons]] |- | align=center| 1979 | [[Šeldons Glešovs]]<br />[[Abduss Salams]]<br />[[Stīvens Veinbergs]] | [[Herberts Brauns]]<br />[[Georgs Vitigs]] | [[Alans Kormaks]]<br />[[Godfrijs Haunsfīlds]] | [[Odisejs Elitis]] | [[Māte Terēze]] | [[Teodors Šulcs]]<br />[[Artūrs Luīss]] |- | align=center| 1980 | [[Džeimss Kronins]]<br />[[Vals Fičs]] | [[Pols Bergs]]<br />[[Volters Gilberts]]<br />[[Frederiks Sengers]] | [[Baruhs Benacerafs]]<br />[[Žans Dosē]]<br />[[Džordžs Snells]] | [[Česlavs Milošs]] | [[Adolfo Peress Eskivels]] | [[Lourenss Kleins]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1981 | [[Nikolāss Blūmbergens]]<br />[[Artūrs Šavlovs]]<br />[[Kajs Sīgbāns]] | [[Keniči Fukui]]<br />[[Roalds Hofmans]] | [[Rodžers Sperijs]]<br />[[Deivids Hjūbels]]<br />[[Torstens Vīzels]] | [[Eliass Kaneti]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] | [[Džeimss Tobins]] |- | align=center| 1982 | [[Kenets Vilsons]] | [[Ārons Klugs]] | [[Suns Bergstroms]]<br />[[Bengts I. Samuelsons]]<br />[[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]] | [[Gabriels Garsija Markess]] | [[Alva Mīrdāla]]<br />[[Alfonso Garsija Robless]] | [[Džordžs Stiglers]] |- | align=center| 1983 | [[Subrahmanjans Čandrasekars]]<br />[[Viljams Alfrēds Faulers]] | [[Henrijs Taube]] | [[Barbara Maklintoka]] | [[Viljams Goldings]] | [[Lehs Valensa]] | [[Žerārs Debrē]] |- | align=center| 1984 | [[Karlo Rubija]]<br />[[Simons van der Mērs]] | [[Roberts Brūss Merifīlds]] | [[Nīls Jerne]]<br />[[Žoržs Kehlers]]<br />[[Cēzars Milšteins]] | [[Jaroslavs Seiferts]] | [[Dezmonds Tutu]] | [[Ričards Stouns]] |- | align=center| 1985 | [[Klauss fon Klicings]] | [[Herberts Hauptmans]]<br />[[Džeroms Karls]] | [[Maikls Stjuarts Brovs]]<br />[[Džozefs L. Goldšteins]] | [[Klods Simons]] | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | [[Franko Modiljāni]] |- | align=center| 1986 | [[Ernsts Ruska]]<br />[[Gerds Binnigs]]<br />[[Heinrihs Rorers]] | [[Dadlijs Heršbahs]]<br />[[Juaņs Lī]]<br />[[Džons Polaņi]] | [[Stenlijs Kohens]]<br />[[Rita Levi-Montalčīni]] | [[Vole Šojinka]] | [[Eli Vīzels]] | [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]] |- | align=center| 1987 | [[Georgs Bednorcs]]<br />[[Karls Aleksandrs Millers]] | [[Donalds Krams]]<br />[[Žans-Marī Lehs]]<br />[[Čārlzs Pedersens]] | [[Susumu Tonegava]] | [[Josifs Brodskis]] | [[Oskars Arjass]] | [[Roberts Solovs]] |- | align=center| 1988 | [[Leons Ledermans]]<br />[[Melvins Švarcs]]<br />[[Džeks Steinbergers]] | [[Johans Deizenhofers]]<br />[[Roberts Hūbers]]<br />[[Hartmuts Mičels]] | [[Džeimss Bleks]]<br />[[Ģetrūde B. Eliona]]<br />[[Džordžs H. Hičingss]] | [[Nagībs Mahfūzs]] | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[Moriss Allē]] |- | align=center| 1989 | [[Normans Remzijs]]<br />[[Hanss Dēmelts]]<br />[[Volfgangs Pauls]] | [[Sidnijs Altmans]]<br />[[Tomass Kečs]] | [[Dž. Maikls Bišops]]<br />[[Harolds Varmuss]] | [[Kamilo Hosē Sela]] | [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]] | [[Trugve Haavelmo]] |- |align=center| 1990 | [[Džeroms Frīdmens]]<br />[[Henrijs Kendals]]<br />[[Ričards Teilors]] | [[Eliass Džeimss Korijs]] | [[Džozefs Marejs]]<br />[[E. Donals Tomass]] | [[Oktavio Pass]] | [[Mihails Gorbačovs]] | [[Harijs Markovics]]<br />[[Mertons Millers]]<br />[[Viljams Forsaits Šarps]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1991 | [[Pjērs Žils de Žēns]] | [[Ričards Ernsts]] | [[Ervīns Nehers]]<br />[[Berts Sekmans]] | [[Nadine Gordimera]] | [[Auna Sana Su Či]] | [[Ronalds Kouzs]] |- | align=center| 1992 | [[Žoržs Šarpaks]] | [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]] | [[Edmonds H. Fišers]]<br />[[Edvīns G. Krebss]] | [[Dereks Volkots]] | [[Rigoverta Menču]] | [[Gērijs Bekers]] |- | align=center| 1993 | [[Rasels Halss]]<br />[[Džozefs Teilors]] | [[Kerijs Muliss]]<br />[[Maikls Smits]] | [[Ričards Robertss]]<br />[[Filips Alens Šarps]] | [[Tonija Morisone]] | [[Nelsons Mandela]]<br />[[Frederiks Vilems de Klerks]] | [[Roberts Fogels]]<br />[[Daglass Norts]] |- |align=center| 1994 | [[Bertrams Brokhauss]]<br />[[Klifords Šalls]] | [[Džordžs Olā]] | [[Alfrēds Gilmens]]<br />[[Martins Rodbells]] | [[Kendzaburo Oe]] | [[Jāsirs Arafāts]]<br />[[Šimons Peress]]<br />[[Ichaks Rabins]] | [[Džons Harsaņi]]<br />[[Džons Nešs]]<br />[[Reinhards Zeltens]] |- |align=center| 1995 | [[Martins Luiss Pērls]]<br />[[Frederiks Reinss]] | [[Pauls Krutzens]]<br />[[Mario Molina]]<br />[[Frenks Roulends]] | [[Edvards Luīss]]<br />[[Kristiāna Nīslena-Volharda]]<br />[[Ēriks Višovs]] | [[Šeimuss Hīnijs]] | [[Juzefs Rotblats]]<br />[[Paguošas konference]] | [[Roberts Lūkass]] |- | align=center| 1996 | [[Deivids Moriss Lī]]<br />[[Daglass Osherofs]]<br />[[Roberts Ričardsons]] | [[Roberts Kērls]]<br />[[Harolds Kroto]]<br />[[Ričards Smallijs]] | [[Pīters Dohertijs]]<br />[[Rolfs Zinkernagels]] | [[Vislava Šimborska]] | [[Karlušs Belu]]<br />[[Žozē Ramušs-Orta]] | [[Džeimss Mirlīss]]<br />[[Viljams Vikrijs]] |- | align=center| 1997 | [[Stīvens Ču]]<br />[[Klods Kohentannodji]]<br />[[Viljams Filips]] | [[Pols Boijers]]<br />[[Džons Volkers]]<br />[[Jenss Skou]] | [[Stenlijs Prusiners]] | [[Dario Fo]] | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]]<br />[[Džodija Viljamsa]] | [[Roberts K. Mertons]]<br />[[Mairons Šoulzs]] |- | align=center| 1998 | [[Roberts Laflins]]<br />[[Horsts Štermers]]<br />[[Daniels Cui]] | [[Valters Kohs]]<br />[[Džons Popls]] | [[Roberts Farčgots]]<br />[[Luīss Ignarro]]<br />[[Ferids Marads]] | [[Žuze Saramagu]] | [[Džons Hjūms]]<br />[[Dāvids Trimbls]] | [[Amartja Sens]] |- | align=center| 1999 | [[Gerards 't Hofts]]<br />[[Martinuss Veltmans]] | [[Ahmads Zeveils]] | [[Ginters Blobels]] | [[Ginters Grass]] | [[Ārsti bez robežām]] | [[Roberts Mandells]] |- | align=center| 2000 | [[Žoress Alfjorovs]]<br />[[Herberts Kroemers]]<br />[[Džeks Kilbijs]] | [[Alans Hīgers]]<br />[[Alans Makdiarmids]]<br />[[Hideki Širakava]] | [[Arvīds Karlsons]]<br />[[Pols Grīngards]]<br />[[Eriks Kandels]] | [[Gao Sjindzjaņs]] | [[Kims Tedžuns]] | [[Džeimss Hekmens]]<br />[[Daniels Makfadens]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2001 | [[Ēriks Kornels]]<br />[[Volfgangs Keterle]]<br />[[Karls Vīmans]] | [[Viljams Stendišs Noulss]]<br />[[Rjodži Nojori]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Līlends Hārtvels]]<br />[[Tims Hants]]<br />[[Pols Nērss]] | [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] | [[Apvienoto Nāciju Organizācija]];<br />[[Kofi Annans]] | [[Džordžs Akerlofs]]<br />[[Maikls Spens]]<br />[[Džozefs Stiglics]] |- | align=center| 2002 | [[Reimonds Deiviss]]<br />[[Masatosi Kosiba]]<br />[[Rikardo Džakoni]] | [[Džons Fenns]]<br />[[Koiči Tanaka]]<br />[[Kurts Vultrihs]] | [[Sidnijs Breners]]<br />[[Hauards Roberts Horvics]]<br />[[Džons Salstons]] | [[Imre Kertēss]] | [[Džimijs Kārters]] | [[Denjels Kanemans]]<br />[[Vernons Smits]] |- |align=center| 2003 | [[Aleksejs Abrikosovs]]<br />[[Vitālijs Ginzburgs]]<br />[[Entonijs Legets]] | [[Pīters Agrs]]<br />[[Roderiks Makinons]] | [[Pols Loterbūrs]]<br />[[Pīters Mensfīlds]] | [[Džons Maksvels Kutzē]] | [[Širina Ebādi]] | [[Roberts Ingls]]<br />[[Klaivs Grendžers]] |- | align=center| 2004 | [[Deivids Gross]]<br />[[Deivids Policers]]<br />[[Frenks Vilčeks]] | [[Ārons Cehanovers]]<br />[[Ābrams Herško]]<br />[[Ērvins Rozs]] | [[Ričards Aksels]]<br />[[Linda Baka]] | [[Elfrīde Jelineka]] | [[Vangari Maatai]] | [[Finns Kidlands]]<br />[[Edvards Preskots]] |- | align=center| 2005 | [[Rojs Džejs Glaubers]]<br />[[Džons Hols]]<br />[[Teodors Henšs]] | [[Īvs Šovēns]]<br />[[Roberts Grabss]]<br />[[Ričards Šroks]] | [[Berijs Maršals]]<br />[[Robins Vorens]] | [[Harolds Pinters]] | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]<br />[[Mohameds El Barādeī]] | [[Roberts Aumanis]]<br />[[Tomass Šelings]] |- | align=center| 2006 | [[Džons Meters]]<br />[[Džordžs Smūts]] | [[Rodžers Kornbergs]] | [[Endrū Fairs]]<br />[[Kreigs Mello]] | [[Orhans Pamuks]] | [[Muhammads Junuss]]<br />''[[Grameen Bank]]'' | [[Edmunds Felpss]] |- | align=center| 2007 | [[Albērs Fērs]]<br />[[Peters Grīnbergs]] | [[Gerhards Ertls]] | [[Mario Kapeči]]<br />[[Martins Evanss]]<br />[[Olivers Smitijs]] | [[Dorisa Lesinga]] | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]<br />[[Els Gors]] | [[Leonīds Hurvičs]]<br />[[Ēriks Meskins]]<br />[[Rodžers Maiersons]] |- | align=center| 2008 | [[Joičiro Nambu]]<br />[[Makoto Kobajaši]]<br />[[Tošihide Maskava]] | [[Osamu Šimomura]]<br />[[Martins Čalfijs]]<br />[[Rodžers Tsiens]] | [[Haralds cur Hauzens]]<br />[[Fransuāza Barē-Sinūsi]]<br />[[Liks Montaņjē]] | [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] | [[Marti Ahtisāri]] | [[Pols Krugmans]] |- | align=center| 2009 | [[Čārlzs Kao]]<br />[[Vilards Boils]]<br />[[Džordžs Smits]] | [[Venki Ramakrišnans]]<br />[[Tomass Steics]]<br />[[Ada Jonata]] | [[Elizabete Blekbērna]]<br />[[Kerola Grīdere]]<br />[[Džeks Šostaks]] | [[Herta Millere]] | [[Baraks Obama]] | [[Elinora Ostroma]]<br />[[Olivers Viljamsons]] |- | align=center| 2010 | [[Andre Geims]]<br />[[Konstantīns Novosjolovs]] | [[Ričards Heks]]<br />[[Eiči Negiši]]<br />[[Akira Suzuki]] | [[Roberts Edvardss]] | [[Mario Vargass Ljosa]] | [[Liu Sjaobo]]{{ref label|Note1|f|f}} | [[Pīters Daimonds]]<br />[[Deils Mortensens]]<br />[[Kristofers Pisaridess]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2011 | [[Sols Perlmuters]]<br />[[Ādams Rīss]]<br />[[Braiens Šmits]] | [[Dens Šehtmans]] | [[Brūss Betlers]]<br />[[Žils Hofmans]]<br />[[Ralfs Steinmans]] | [[Tūmass Transtrēmers]] | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />[[Leimaha Gbovī]]<br />[[Tevekula Kermāna]] | [[Tomass Sārdžents]]<br />[[Kristofers Simss]] |- | align=center| 2012 | [[Seržs Arošs]]<br />[[Deivids Vainlends]] | [[Braiens Kobilka]]<br />[[Roberts Lefkovics]] | [[Džons Gērdons]]<br />[[Šinja Jamanaka]] | [[Mo Jaņs]] | [[Eiropas Savienība]] | [[Elvins Rots]]<br />[[Loids Šeplijs]] |- | align=center| 2013 | [[Fransuā Anglērs]]<br />[[Pīters Higss]] | [[Martins Karpluss]]<br />[[Mihaels Levits]]<br />[[Arjē Varšels]] | [[Džeimss Rotmens]]<br />[[Rendijs Šekmens]]<br />[[Tomass Sidhofs]] | [[Alise Manro]] | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | [[Jūdžīns Fāma]]<br />[[Larss Hansens]]<br />[[Roberts Šillers]] |- | align=center| 2014 | [[Isamu Akasaki]]<br />[[Hirosi Amano]]<br />[[Sudzi Nakamura]] | [[Ēriks Becigs]]<br />[[Štefans Hells]]<br />[[Viljams Mērners]] | [[Džons O'Kīfe]]<br />[[Meja Brita Mozera]]<br />[[Edvards Mozers]] | [[Patriks Modiano]] | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />[[Kailāšs Satjārti]] | [[Žans Tirols]] |- | align=center| 2015 | [[Takaaki Kadzita]]<br />[[Arturs Makdonalds]] | [[Tomass Lindāls]]<br />[[Pols Modrihs]]<br />[[Azizs Sandžars]] | [[Viljams Kempbels]]<br />[[Satoši Omura]]<br />[[Tu Joujou]] | [[Svetlana Aļeksijeviča]] | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | [[Anguss Dītons]] |- | align=center| 2016 | [[Deivids Dž. Tuless]]<br />[[Dankans Haldeins]]<br />[[Džons Maikls Kosterlics]] | [[Žans Pjērs Sovažs]]<br />[[Freizers Stodarts]]<br />[[Bernards Ferings]] | [[Jošinori Osumi]] | [[Bobs Dilans]] | [[Huans Manuels Santoss]] | [[Olivers Hārts]]<br />[[Bengts Holmstrems]] |- |2017 |[[Rainers Veiss]]<br />[[Berijs Berišs]]<br />[[Kips Torns]] |[[Žaks Djubošē]]<br />[[Joahims Franks]]<br />[[Ričards Hendersons]] |[[Džefrijs Holls]]<br />[[Maikls Rosbašs]]<br />[[Maikls Jangs]] |[[Kadzuo Išiguro]] |[[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] |[[Ričards Tālers]] |- |2018 |[[Artūrs Eškins]]<br />[[Žerārs Murū]]<br />[[Donna Striklenda]] |[[Frānsesa Ārnolda]]<br />[[Džordžs Smits]]<br />[[Gregorijs Vinters]] |[[Džeimss Elisons]]<br />[[Tasuku Hondzjo]] |[[Olga Tokarčuka]] |[[Deniss Mukvege]]<br />[[Nadija Murada]] |[[Viljams Nordhauss]]<br />[[Pols Romers]] |- |2019 |[[Džeimss Pīblss]]<br />[[Mišels Majors]]<br />[[Didjē Kelozs]] |[[Džons Gudinafs]]<br />[[Stenlijs Vaitingems]]<br />[[Akira Josino]] |[[Viljams Kelins]]<br />[[Pīters Retklifs]]<br />[[Gregs Semenss]] |[[Pēteris Handke]] |[[Abijs Ahmeds]] |[[Abhidžits Banerdžī]]<br />[[Estere Diflo]]<br />[[Maikls Krēmers]] |- |2020 |[[Rodžers Penrouzs]]<br />[[Reinhards Gencels]]<br />[[Andrea Geza]] |[[Emanuela Šarpentjē]]<br />[[Dženifera Daudna]] |[[Hārvijs Alters]]<br />[[Maikls Hotons]]<br />[[Čārlzs Raiss]] |[[Luīze Glika]] |[[Pasaules Pārtikas programma]] |[[Pols Milgroms]]<br />[[Roberts Vilsons (ekonomists)|Roberts Vilsons]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2021 | [[Sjukuro Manabe]]<br />[[Klauss Haselmans]]<br />[[Džordžo Parizi]] | [[Benjamins Lists]]<br />[[Deivids Makmilans]] | [[Deivids Džuliuss]]<br />[[Ardems Pataputians]] | [[Abdulrazaks Gurna]] | [[Dmitrijs Muratovs]]<br />[[Marija Resa]] | [[Deivids Kārds]]<br />[[Džošua Engrists]]<br />[[Gvido Imbenss]] |- | align=center| 2022 | [[Alēns Aspekts]]<br />[[Džons Klausers]]<br />[[Antons Ceilingers]] | [[Karolīna Bertoci]]<br />[[Mortens Meldāls]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Svante Pēbo]] | [[Annija Erno]] | [[Aless Beļackis]]<br />Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]"<br />Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]" | [[Bens Bernanke]]<br />[[Daglass Daimonds]]<br />[[Filips Dibvigs]] |- | align=center| 2023 | [[Anna Lijē]]<br />[[Ferencs Krauss]]<br />[[Pjērs Agostīni]] | [[Mungi Bavendi]]<br />[[Luiss Bruss]]<br />[[Aleksejs Jekimovs]] | [[Katalīna Kariko]]<br />[[Drū Veismans]] | [[Juns Fose]] | [[Nargisa Mohammadi]] | [[Klaudija Goldina]] |- | align=center| 2024 | [[Džons Hopfīlds]]<br />[[Džefrijs Hintons]] | [[Deivids Beikers]]<br />[[Demiss Hasabiss]]<br />[[Džons Džampers]] | [[Viktors Ambross]]<br />[[Gērijs Ruvkuns]] | [[Hana Ganga]] | Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija "''[[Nihon Hidankyo]]''" | [[Darons Adžemoglu]]<br />[[Saimons Džonsons]]<br />[[Džeimss Robinsons]] |- | align=center| 2025 | [[Džons Klārks]]<br />[[Mišels Devorē]]<br />[[Džons Martiniss]] | [[Susumu Kitagava]]<br />[[Ričards Robsons]]<br />[[Omārs Jaghi]] | [[Mērija Brankova]]<br />[[Frederiks Ramsdels]]<br />[[Šimons Sakaguči]] | [[Lāslo Krasnahorkai]] | [[Marija Korina Mačado]] | [[Džoels Mokirs]]<br />[[Filips Agjons]]<br />[[Pīters Hovits]] |} == Piezīmes == * {{note label|Note1|a|a}} 1938. un 1939. gadā [[Vācija]]s valdība neatļāva trim Nobela prēmijai nominētajiem vācu zinātniekiem to pieņemt. Tie bija [[Rihards Kūns]], [[Ādolfs Butenants]] un [[Gerhards Domagks]]. Tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi saņēma savas Nobela medaļas un diplomus, bet naudas balvas tomēr nesaņēma.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|b|b}} 1948. gadā Nobela miera prēmija netika piešķirta. Nobela fonds paziņoja, ka tā būtu piešķirta [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]], kurš šajā gadā bija nogalināts atentātā. Tā kā Nobela prēmijas mirušām personām nepiešķir, tad, godinot Gandija piemiņu, šo prēmiju nepiešķīra nevienam citam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Mahatma Gandhi, the Missing Laureates |first=Øyvind |last=Tønnesson |date=December 1, 1999 |publisher=Nobel Foundation }}</ref> * {{note label|Note1|c|c}} 1958. gadā krievu rakstnieks [[Boriss Pasternaks]] [[Padomju Savienība|PSRS]] valdības spiediena rezultātā bija spiests atteikties no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|d|d}} 1964. gadā franču rakstnieks [[Žans Pols Sartrs]] atteicās no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus pagodinājumus.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|e|e}} 1973. gadā vjetnamiešu politiķis [[Le Diks Tho]] atteicās no Nobela miera prēmijas. Lai gan viņš bija aktīvi piedalījies sarunās par uguns pārtraukšanu [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], tomēr Parīzē noslēgto miera līgumu viņš neuzskatīja par pietiekamu īsta miera nodibināšanai Vjetnamā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|f|f}} 2010. gadā ķīniešu disidents [[Liu Sjaobo]] nevarēja saņemt Nobela miera prēmiju, jo par savu sabiedrisko darbību viņš bija sodīts un atradās apcietinājumā Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/presentation-speech.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 - Presentation Speech |publisher=Nobel Foundation }}</ref> == Skatīt arī == * [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] * [[Nobela prēmijas laureāti (organizācijas)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nobelprize.org/ Nobela fonda oficiālā mājaslapa] * [http://www.nobel-winners.com Nobela prēmijas ieguvēju hronika] {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] h0ytb0zy5ulgrnkigzfdmsnxq8o8drl 0 61178 4539120 4493998 2026-10-24T07:14:00Z Meistars Joda 781 4539120 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1899. gadu|1899 (nozīmju atdalīšana)|1899}} {{Gadu navigācija|1899}} {{Gada citi notikumi|1899}} {{Gads citos kalendāros|1899}} '''1899'''. ({{Rom sk gadam|1899}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]&nbsp;— [[Steitenailenda]] un [[Kvīnsa]] tika pievienota [[Ņujorka]]i. * [[19. janvāris]]&nbsp;— tika izveidota [[Angļu- Ēģiptiešu Sudāna|Angļu - Ēģiptiešu Sudāna]]. * [[21. janvāris]]&nbsp;— [[Opel]] motors sāka savu biznesu. * [[23. janvāris]]&nbsp;— dibināta [[Pirmā Filipīnu Republika]]. === Februāris === * [[4. februāris]]&nbsp;— sākās [[Filipīniešu-ASV karš]]. === Marts === * [[6. marts]]&nbsp;— [[Fēlikss Hofmans]] patentēja [[aspirīns|aspirīnu]] * [[8. marts]]&nbsp;— dibināts [[Vācija]]s futbola klubs [[Frankfurtes "Eintracht"]]. === Maijs === * [[16. maijs]]&nbsp;— tika dibināts [[Brazīlija]]s futbola klubs [[EC Vitória]]. * [[18. maijs]]&nbsp;— darbu sāka pirmā [[Hāgas miera konference]] (darbojās līdz [[29. jūlijs|29. jūlijam]]). Konferencē piedalījās 26 valstis un pieņēma 3 [[konvencija]]s un 3 [[deklarācija]]s. === Oktobris === * [[11. oktobris]]&nbsp;— sākās [[Otrais Būru karš]]. === Novembris === * [[8. novembris]]&nbsp;— [[Ņujorka|Ņujorkā]] dibināts [[Bronksas Zooloģiskais dārzs]]. * [[29. novembris]]&nbsp;— dibināts [[Spānija]]s futbola klubs [[FC Barcelona]]. === Decembris === * [[16. decembris]]&nbsp;— dibināts [[Itālija]]s futbola klubs [[AC Milana]]. == Dzimuši == * [[3. februāris]]&nbsp;— [[Lao Še]] (老舍, ''Lǎo Shě''), ķīniešu rakstnieks (miris 1966. gadā) * [[7. februāris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|26}})&nbsp;— [[Arvīds Pelše]], latviešu vēsturnieks, PSRS politiķis (miris 1983. gadā) * [[23. februāris]]&nbsp;— [[Ērihs Kestners]] (''Erich Kästner''), vācu rakstnieks (miris 1974. gadā) * [[1. marts]]&nbsp;— [[Ērihs fon dem Bahs-Celevskis]] (''Erich von dem Bach-Zelewski''), esesietis (miris 1972. gadā) * [[29. marts]]&nbsp;— [[Lavrentijs Berija]] (''ლავრენტი ბერია'', ''Лаврентий Павлович Берия''), PSRS valsts darbinieks (miris 1953. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Gustavs Celmiņš]], latviešu karavīrs, politiķis (miris 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|10}})&nbsp;— [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Владимир Набоков''), krievu, ASV rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis (miris 1977. gadā) * [[10. maijs]]&nbsp;— [[Freds Astērs]] (''Fred Astaire''), amerikāņu dejotājs, aktieris (miris 1987. gadā) * [[3. jūnijs]]&nbsp;— [[Ģerģs Bēkēši]] (''Békésy György''), ungāru biofiziķis (miris 1972. gadā) * [[1. jūlijs]]&nbsp;— [[Čārlzs Lotons]] (''Charles Laughton''), angļu aktieris (miris 1962. gadā) * [[6. jūlijs]]&nbsp;— [[Folke Rogards]] (''Folke Rogard''), zviedru jurists un sabiedriskais darbinieks (miris 1973. gadā) * [[7. jūlijs]]&nbsp;— [[Džordžs Kjūkors]] (''George Cukor''), amerikāņu kinorežisors (miris 1983. gadā) * [[12. jūlijs]]&nbsp;— [[Fricis Alberts Lipmanis]] (''Fritz Albert Lipmann''), vācu/amerikāņu bioķīmiķis (miris 1986. gadā) * [[17. jūlijs]]&nbsp;— [[Džeimss Kegnijs]] (''James Cagney''), ASV kinoaktieris (miris 1986. gadā) * [[21. jūlijs]]&nbsp;— [[Ernests Hemingvejs]] (''Ernest Miller Hemingway''), ASV rakstnieks (miris 1961. gadā) * [[23. jūlijs]]&nbsp;— [[Gustavs Heinemanis]] (''Gustav Heinemann''), Vācijas prezidents (miris 1976. gadā) * [[13. augusts]]&nbsp;— [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''), angļu kinorežisors (miris 1980. gadā) * [[24. augusts]]&nbsp;— [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks, dzejnieks (miris 1986. gadā) * [[3. septembris]]&nbsp;— [[Frenks Bērnets]] (''Frank Macfarlane Burnet''), Austrālijas virusologs (miris 1985. gadā) * [[29. oktobris]] — [[Akims Tamirofs]] (''Akim Tamiroff''), amerikāņu-armēņu aktieris (miris 1972. gadā) * [[25. decembris]]&nbsp;— [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''), ASV aktieris (miris 1957. gadā) == Miruši == * [[16. februāris]]&nbsp;— [[Felikss Fors]] (''Félix Faure''), Francijas prezidents (dzimis 1841. gadā) * [[16. marts]]&nbsp;— [[Otniēls Čārlzs Māršs]] (''Othniel Charles Marsh''), amerikāņu paleontologs (dzimis 1831. gadā) * [[3. jūnijs]]&nbsp;— [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] (''Johann Strauss''), austriešu komponists (dzimis 1825. gadā) * [[10. jūnijs]]&nbsp;— [[Ernests Šosons]] (''Ernest Chausson''), franču komponists (dzimis 1855. gadā) * [[16. augusts]]&nbsp;— [[Roberts Bunzens]] (''Robert Bunsen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1811. gadā) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1899. gads| ]] 7ahz0mnztkvjaq2t6y3r85sjcfc51ul 0 61893 4539202 4254204 2026-10-24T08:56:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539202 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste | nosaukums = Kornela Universitāte<br />Cornell University | attēla_nos = Cornell emblem.png | att_izm = 175px | att_apraksts = Kornela Universitātes ģerbonis | moto = ''"I would found an institution where any person can find instruction in any study."''<br />-Ezra Kornels, 1865<ref name="motto">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.news.cornell.edu/stories/Nov07/2015investWalsh.lgk.html | title = Cornell University Facts: Motto | publisher = Cornell University | accessdate = 2006-05-22 | language = angliski}}</ref> | dibin = [[1865]]. gadā | valsts = ASV | vieta = [[Itaka (ASV)|Itaka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | tips = [[privāta universitāte]] | dotācijas = 5,5 miljardi [[ASV dolārs|USD]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | language = angliski | url = http://www.news.cornell.edu/stories/Nov07/2015investWalsh.lgk.html |title = Cornell Chronicle: Interview with James Walsh, Cornell's CIO}}</ref> | rektors = Deivids Dž. Skortons (''David J. Skorton'') | pasniedz = 1594 Itakā<br />1005 Ņujorkā<br />34 Katarā | studenti = 19 800<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.dpb.cornell.edu/documents/1000395.pdf |title = Common Data Set 2007-2008 |accessdate = 2007-12-26 |date = 2007-10-15 |format = PDF |work = University Registrar |publisher = Cornell University |language = angliski |archive-date = 2008-02-16 |archive-url = https://web.archive.org/web/20080216021933/http://www.dpb.cornell.edu/documents/1000395.pdf}}</ref> |trangs = 20 (2007) |arangs = 12 (2007) |publik = 5 342<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scopus.com/ |title=Scopus. Kornela Universitātes publikācijas 2007. gadā. Meklēts 2008. gada 26. augustā |access-date=2019. gada 22. Oktobris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190906134435/https://www.scopus.com/ |archivedate=2019. gada 6. Septembris }}</ref> | mlapa = [http://www.cornell.edu www.cornell.edu] }} '''Kornela Universitāte''' ({{val|en|Cornell University}}), bieži tiek saukta vienkārši par '''Kornelu''', atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] pilsētā [[Itaka (ASV)|Itakā]]. Divas [[universitātes pilsētiņa]]s atrodas arī [[Ņujorka]]s pilsētā un [[Katara|Katarā]]. [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā]] ieņem 13. vietu (2016),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html |title=Academic Ranking of World Universities 2016 |access-date={{dat|2017|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200601014730/http://www.shanghairanking.com/ARWU2016.html }}</ref>, bet ''Times Higher Education'' un ''QS World University Rankings'' arī regulāri ierindo Kornela Universitāti starp pasaules labākajām augstskolām. Universitāte tika dibināta 1865. gadā, tās dibinātāji bija Ezra Kornela un Endrjū Diksons Vaits. Kornela Universitātē ir plaša akadēmisko programmu izvēle, ieskaitot [[humanitārās zinātnes]], [[inženierzinātnes]], [[Bioloģija|bioloģiju]], [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[Uzņēmējdarbība|biznesu]], [[Medicīna|medicīnu]] un [[tieslietas]]. Tā piedāvā gan [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], gan [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora]] līmeņa studijas. Universitātei ir vairāki koledži un fakultātes, un daļa no tām ir privātas, bet citas – valsts finansētas. Piemēram, tādas fakultātes kā Lauksaimniecības un dzīvības zinātņu koledža un Cilvēku ekoloģijas koledža tiek finansētas no valsts, bet citas, kā Inženierzinātņu koledža un Humanitāro zinātņu koledža, ir privātas. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://archive.org/details/cornell Pieeja Kornela Universitātes arhīvam] {{en ikona}} {{izglītība-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{coord|display=title|42|26|55|N|76|28|43|W|region:IQ_scale:50000}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes ASV]] [[Kategorija:Efeju līga]] 2rjcl9zk1m44m250tt58c01g1no9zca 0 64469 4539105 4516303 2026-10-24T06:17:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539105 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Blue Rock Pigeon (Columba livia) in Kolkata I IMG 9762.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Columbiformes | kārta_lv = Baložveidīgie | dzimta = Columbidae | dzimta_lv = Baložu dzimta | ģints = Columba | ģints_lv = Baloži | suga = C. livia | suga_lv = Klinšu balodis | binomial = Columba livia <small>([[Gmelin]], 1789)</small> | izplatība = [[Attēls:Columba livia distribution map.png|240px]]<br /> {{legend|maroon|Dabīgais izplatības areāls}} {{legend|pink|Introducētais areāls}} | kategorijas = nē }} '''Klinšu balodis'''<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=Columba%20livia&list=Columba%20livia&lang=LA Akadēmiskā terminu datubāze: Columba livia]</ref> (''Columba livia'') ir plaši izplatīts [[baložu dzimta]]s (''Columbidae'') putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un [[mājas balodis|mājas baloža]] pasuga.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/pigeons/ World Bird List: Pigeons, 2018]</ref><ref name=gibb/> Tā dabīgais izplatības areāls aptver [[Eiropa]]s dienvidus, [[Āzija]]s dienvidrietumus un [[Āfrika]]s ziemeļdaļu. Šī suga cēlusies Āzijas dienvidos, kur atrastas vairākus tūkstošus gadu vecas [[fosilija]]s,<ref>Blechman, Andrew (2007). Pigeons-The fascinating saga of the world's most revered and reviled bird.. St Lucia, Queensland: University of Queensland Press. {{ISBN|978-0-7022-3641-9}}.</ref> lai gan klinšu balodim ir tik sena kopīgā vēsture ar [[cilvēks|cilvēku]], ka ir grūti noteikt tā izcelsmes vietu.<ref name=all>[http://www.allaboutbirds.org/guide/Rock_Pigeon/lifehistory All About Birds: Rock Pigeon]</ref> Jau senos laikos cilvēks šos putnus spēja pieradināt, kā rezultātā izveidojās pasuga, kuru dēvē par mājas balodi (''Columba livia domestica'').<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=Columba%20livia%20f.%20domestica&list=Columba%20livia&lang=LA Akadēmiskā terminu datubāze: Columba livia domestica]</ref> Gadu gaitā mājas baloži ir atgriezušies atpakaļ savvaļā, kļūdami atkal par savvaļas putniem.<ref>[http://andrewblechman.com/pigeons/learn_more.html Blechman, Andrew (2007). Pigeons-The fascinating saga of the world's most revered and reviled bird]</ref> Savvaļas mājas baložu populācija ir milzīga un tā izplatības areāls aptver gandrīz visus kontinentus, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Arī [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopams mājas balodis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v152 |title=Baložveidīgie |access-date={{dat|2013|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v152 }}</ref> Bet 2005.-2015. gadā to skaits Latvijā samazinājās vairāk kā par 30%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&what=18 |title=Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk? |access-date={{dat|2014|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043530/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&what=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Columba livia Baltasound Shetland 1.jpg|thumb|240px|left|Ģenētiski tīram savvaļas klinšu balodim muguras lejasdaļā jābūt baltam laukumiņam, bet uz gaiši pelēkajiem spārniem divām melnām šķērsjoslām]] [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|240px|left|Virs nāsīm klinšu balodim ir balts knābja pagurs, kas novada un tādējādi pasargā nāsis no lietus ūdens]] [[Attēls:Rock dove - natures pics.jpg|thumb|240px|left|Klinšu balodis lidojumā]] [[Attēls:Palomar-eva2007-Columba livia8hz8btmono.ogg|right|240px|thumb|Klinšu baloža dūdošana]] Pieauguša klinšu baloža nominālpasugas īpatņa ķermeņa garums ir 30—37 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 50—72 cm,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdsisaw.com/bis/bird.aspx?q=15 |title=Feral Pigeon (Columba livia ) |access-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080629210950/http://www.birdsisaw.com/bis/bird.aspx?q=15 |archivedate={{dat|2008|06|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080629210950/http://www.birdsisaw.com/bis/bird.aspx?q=15 |date={{dat|2008|06|29||bez}} }}</ref><ref name="Johnston1992"/> bet tā svars 265—380 [[grams|g]].<ref name="Johnston1992">{{Tīmekļa atsauce | author = Johnston R. F. | title = Rock Dove (Columba livia) | url = http://www.birds.cornell.edu/AllAboutBirds/BirdGuide/Rock_Pigeon_dtl.html | publisher = The American Ornithologists' Union | access-date = {{dat|2008|09|17||bez}} | archive-date = {{dat|2009|03|16||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090316130330/http://www.birds.cornell.edu/AllAboutBirds/BirdGuide/Rock_Pigeon_dtl.html}}</ref> Tā apspalvojums ir biezs un blīvs, lai gan [[spalva]]s vāji piestiprinās pie [[āda]]s. [[Galva]], [[kakls]] un [[Krūškurvis|krūtis]] ir tumši zilganpelēkas ar metālisku spīdumu, kas var būt iezaļgans, dzeltenīgs vai pat purpura krāsā. [[Acs]] varavīksnene parasti ir sarkana, oranža vai zeltaini dzeltena; kā arī tās iekšējais aplis ir gaišāks. Ap acīm gaiši pelēks, neapspalvotas ādas gredzens. Knābis tumši pelēks, gandrīz melns, bet virs nāsīm balts knābja paugurs. Mātīte izskatās līdzīga tēviņam, bet tai ir mazāk izteikts metāliskais spīdums, pamatā tas pamanāms tikai uz krūtīm.<ref name=gibb/> Ķermeņa kopējais apspalvojums ir gaiši pelēks. Ģenētiski tīru klinšu balodi visvieglāk atšķirt pēc tā [[mugura]]s, kuras lejasdaļā pie astes pamatnes ir neliels, balts laukums, kā arī uz gaiši pelēkajiem spārniem ir jābūt divām melnām šķērsjoslām, bet astes galā vienai melnai šķērsjoslai, turklāt astes vēdekļa ārējās malas augšējā daļā var redzēt šauru, baltu kantīti. Klinšu balodis ir spēcīgs, izveicīgs un ātrs lidotājs.<ref>[http://www.diamonddove.info/bird14%20Rock%20Dove.htm Rock Pigeon Columba livia (Gmelin, 1789)]</ref> Tā spārni ir plati, ar smailiem galiem. Kājas sārtas, kas var būt gan gaiši rozā, gan tumši sarkanas.<ref name=levi>Levi, Wendell (1977). The Pigeon. Sumter, S.C.: Levi Publishing Co, Inc. {{ISBN|0-85390-013-2}}.</ref> Jaunajiem putniem apspalvojumam nav metāliskā spīduma un kopumā tie ir gaišāki. == Uzvedība == Klinšu baloži parasti dzīvo [[krūmāji|krūmāju]] tuvumā pie klintīm, [[kalns|kalniem]], aizām, stāvu [[upe|upju]] krastiem. Ne velti tiem ir nosaukums — klinšu balodis. Klinšu balodis ļoti viegli adaptējas dzīvei cilvēka tuvumā, jo mūra ēkas ir tam piemērota dzīves vieta, turklāt cilvēka tuvums un tā atkritumi nodrošina piekļuvi [[barība]]i visu gadu. Savvaļas mājas baloži kopā ar cilvēkiem ir izpletušies teju visā pasaulē un mūsdienās ir sastopami gandrīz visās pasaules lielākajās [[pilsēta|pilsētās]]. Mājas baloži un klinšu baloži savstarpēji brīvi pārojas, kas pēc [[ornitologs|ornitologu]] domām varētu izraisīt ģenētiski tīru klinšu baložu izzušanu savvaļā.<ref>Richard F. Johnson, Douglas Siegel-Causey. «European populations of the Rock Dove Columba livia and Genotypic Extinction». The University of Notre Dame</ref> Klinšu balodis savvaļā dzīvo 3—5 gadus, bet nebrīvē līdz 15 gadiem, atsevišķiem indivīdiem nodzīvojot pat līdz 35 gadiem.<ref name="BBC">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/3030.shtml | title = Feral pigeon Columba livia (domest.) | publisher = BBC | accessdate = {{dat|2008|7|14}} | language = angliski | archive-date = {{dat|2008|02|01||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080201062504/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/3030.shtml }}</ref> Klinšu baložus ļoti bieži var novērot pa pāriem, lai gan tie ir sabiedriski putni un veido lielus vai vidēji lielus barus.<ref name=gibb>Gibbs, David; Eustace Barnes, John Cox. Pigeons and Doves: A Guide to the Pigeons and Doves of the World. United Kingdom: Pica Press. p. 624. {{ISBN|1-873403-60-7}}.</ref> === Balss === Klinšu balodim, tāpat kā visiem citiem [[baložu dzimta]]s putniem, raksturīga ir dūdošana, kas īpaši spilgti izpaužas [[riests|riesta]] laikā. Olu [[perēšana]]s laikā baložu balss vairāk atgādina [[kaķis|kaķa]] murrāšanu. Briesmu brīžos tie izdod īsu kliedzienu, kas skan kā "o-rrr". Tikko izšķīlušies mazuļi spēj izdot tikai klusas šņācošas [[skaņa]]s vai arī tie vienkārši klabina [[knābis|knābi]]. Vēl, lai sazinātos un pievērstu citu baložu uzmanību, piemēram, aplidošanas laikā vai briesmu brīžos, baloži izmanto spārnu sišanu gar sāniem. == Barošanās == [[Attēls:Columba livia nest 2 eggs.jpg|thumb|240px|Klinšu baloža ligzda uz balkona]] [[Attēls:Columba livia 1 day old.jpg|thumb|240px|Vienu dienu veci klinšu baloža putnēni]] [[Attēls:Fantail(silver barred).jpg|thumb|240px|[[Dekoratīvais balodis|Dekoratīvais mājas balodis]]]] [[Attēls:WinterPigeons02.jpg|thumb|240px|[[Savvaļas balodis|Savvaļas mājas balodis]]]] [[Attēls:Rock Dove, India.jpg|thumb|240px|Indijas klinšu balodis (''C. l. intermedia'')]] Klinšu baloži barojas uz zemes, pamatā meklējot [[sēkla]]s un [[grauds|graudus]]. Pilsētās baloži galvenokārt barojas izgāztuvēs ar dažāda veida pārtikas atkritumiem.<ref>[http://www.birdweb.org/birdweb/bird/rock_pigeon Bird Web: Rock Pigeon]</ref> [[ūdens|Ūdeni]] tie dzer, iegremdējot knābi pilnībā ūdenī un izmantojot to kā salmiņu.<ref name=all/> == Ligzdošana == Klinšu balodim nav noteiktas vairošanās sezonas, tas var ligzdot visas gada garumā, tomēr visbiežāk tas notiek pavasarī un vasarā. [[Ligzda]]i vietu piemeklē [[tēviņš]].<ref name=all/> Dabīgajā vidē tā parasti ir kāda klints ala, iedobe vai kāda neliela horizontāla virsma, ko sedz klints pārkare. Klinšu balodis ligzdo arī pilsētās uz augstceļtņu dzegām vai ēku fasāžu iedobumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amonline.net.au/factSheets/rock_dove.htm |title=Rock Dove (Feral Pigeon) |access-date={{dat|2008|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080213123913/http://www.amonline.net.au/factSheets/rock_dove.htm |archivedate={{dat|2008|02|13||bez}} }}</ref> Tēviņš sēž noskatītajā vietā un dūdo, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Kad mātīte ir ieradusies, tēviņš tai visādi izrāda uzmanību, gan dūdojot, gan sabožot kakla un apkakles spalvas, gan izriežot krūtis, vienlaicīgi virspuļojot ap izredzēto.<ref name=all/> Lizgdošanas vietu tikai nosacīti varētu saukt par ligzdu, tā ir ar zariem un zāļu stiebriem vaļīgi noklāta virsma. Ligzdu būvē [[mātīte]], bet tēviņš pienes zarus, katrā pielidošanas reizē tikai vienu.<ref name=all/> Ligzda tiek izmantota vairākas reizes. Atšķirībā no citiem putniem klinšu baloži no ligzdas neizvāc putnēnu [[fekālija|mēslus]], līdz ar to ligzda aug kā kalns uz augšu. Reizēm šādā ilggadīgā ligzdā var atrast neizšķīlušās olas un mirušos putnēnus.<ref name=all/> Dējumā ir divas baltas [[ola]]s, perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 17—19 dienas.<ref name=levi/> Tikko izšķīlušies mazuļi ir klāti ar gaiši dzeltenām dūnām, to knābīši ir gaiši rozā ar tumšu šķērsjoslu. Pirmās dienas vecāki tos baro tikai ar [[guzas piens|guzas pienu]] — īpašu vielu, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros. Jaunie putni sāk lidot, sasniedzot apmēram 30 dienu vecumu. == Ienaidnieki == Klinšu balodi medī visi plēsēji un plēsīgie putni, vienīgais veids, kā tas var sevi glābt, ir lidošana. Daudziem plēsīgajiem putniem pilsētu vidē tas ir galvenais barības avots, piemēram, [[lielais piekūns|lielajam piekūnam]] un [[zvirbuļu vanags|zvirbuļu vanagam]]. Apdzīvotās vietās viens no bīstamākajiem ienaidniekiem ir [[kaķis]].<ref name=levi/> Daudzās valstīs šos putnus kā pārtiku medī arī cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gamebird.com/dove.html |title=Notes On Keeping & Raising: Doves & Pigeons |access-date={{dat|2008|02|23||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67FHqFoXT?url=http://www.gamebird.com/dove.html |archivedate={{dat|2012|04|27||bez}} }}</ref> == Pieradināšana un mājas baloži == Pirms vairākiem kā 5000 gadiem cilvēki pieradināja klinšu baložus, izveidojot pasugu — mājas balodi (''Columba livia domestica'').<ref name=all/><ref name=levi/> Baložus audzināja gan kā pārtikas [[mājputns|mājputnus]], lai iegūtu [[gaļa|gaļu]], gan kā dekoratīvos putnus, gan kā [[pasta balodis|pasta baložus]], izmantojot tā spēju vienmēr atrast savu mājvietu. Klinšu baloži spēj atrast mājas arī tad, ja tos pārved slēgtos būros, tie mājvietu atrod, uztverot [[Zemes magnētiskais lauks|zemes magnētiskos laukus]] un, iespējams, izmantojot arī [[skaņa]]s, [[smarža]]s un [[saule]]s pozīciju debesīs.<ref name=all/> Nenovērtējama nozīme pasta baložiem ir bijusi [[karš|kara]] laikā<ref name=all/> un vairāki baloži, piemēram, [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] ir saņēmuši medaļas par drosmi un pašaizliedzīgo kalpošanu.<ref name=levi/> [[dekoratīvais balodis|Dekoratīvajiem baložiem]] ir izveidotas vairāk kā 1100 šķirnes, kas atšķiras ar apspalvojuma krāsu un veidu.<ref>Schütte, Joachim (1971). "EINLEITUNG". Handbuch der Taubenrassen (in German). Melsungen, Berlin, Basel, Wien: Neumann-Neudamm. {{ISBN|978-3-7888-0011-6}}. OCLC 74047160.</ref> == Sistemātika == Klinšu balodim ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga:<ref name=world/><ref name=gibb/> * Klinšu baloža nominālpasuga (''C. l. livia'') — sastopama [[Eiropa]]s dienvidos un dienvidrietumos, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Āzija]]s rietumos, sākot ar [[Turcija|Turciju]] rietumos un beidzot ar [[Kazahstāna]]s rietumiem austrumos, izplatības areāla dienvidu robeža ir [[Kaukāzs]], [[Kipra]], [[Irāna]] un [[Irāka]]; * Āfrikas klinšu balodis (''C. l. gymnocycla'') — sastopams [[Āfrika|Āfrikā]], sākot ar [[Senegāla|Senegālu]] un [[Gvineja|Gvineju]] un beidzot ar [[Gana|Ganu]], [[Benina|Beninu]] un [[Nigērija|Nigēriju]]. Šī pasuga ir mazāka un daudz tumšāka par nominālpasugu. Tai ir gandrīz melna galva un ķermenis, bet muguras lejasdaļā joprojām ir baltais laukumiņš, gan pakausi, gan kaklu sedz metāliska spīduma spalvas; * Azerbaidžānas klinšu balodis (''C. l. gaddi'') — sastopams no [[Azerbaidžāna]]s un [[Irāna]]s austrumiem līdz [[Uzbekistāna]]i, šī pasuga ir lielāka un gaišāka nekā Sīrijas klinšu balodis, ar kuru tam pārklājas izplatība areāla rietumu malā. Azerbaidžānas klinšu balodim pārklājas izplatība arī austrumos ar Centrālāzijas klinšu balodi; * Centrālāzijas klinšu balodis (''C. l. neglecta'') — sastopams [[Centrālāzija]]s kalnos, augumā līdzīgs nominālpasugai, bet ir par to tumšāks, ar izteiktāku, košāku kakla metālisko spīdumu. Izplatības areāls dienvidos pārklājas ar Indijas klinšu balodi; * Ēģiptes klinšu balodis (''C. l. dakhlae'') — sastopams divās tuksneša [[oāze|oāzēs]] [[Ēģipte|Ēģiptē]], šī pasuga ir mazāka un gaišāka nekā nominālpasuga; * Indijas klinšu balodis (''C. l. intermedia'') — sastopams [[Indija|Indijā]], sākot ar [[Himalaji|Himalaju]] dienvidiem, un [[Šrilanka|Šrilankā]], šī pasuga ir līdzīga Centrālāzijas klinšu balodim, bet ir par to tumšāka, ar mazāk kontrastainu muguru. Izplatības areāla ziemeļos pārklājas ar Centrālāzijas klinšu balodi; * Mājas balodis (''C. l. domestica'') — sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; * Nīlas klinšu balodis (''C. l. schimperi'') — sastopams [[Nīlas delta|Nīlas deltā]], šī pasuga ārēji atgādina Sudānas klinšu balodi, bet Nīlas klinšu balodim ir daudz gaišāka apkakle; * Sīrijas klinšu balodis (''C. l. palaestinae'') — sastopams no [[Sīrija]]s līdz [[Sīnāja pussala]]i un [[Arābijas pussala]]i, šī pasuga ir nedaudz lielāka un tumšāka nekā Nīlas klinšu balodis; * Sudānas klinšu balodis (''C. l. targia'') — sastopams [[Sahāra]]s kalnos [[Sudāna]]s austrumos, šī pasuga ir nedaudz mazāka par nominālpasugu, apspalvojums abām pasugām ļoti līdzīgs, bet iztrūkst baltais muguras laukums. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Columba livia|Klinšu balodis}} * [http://www.dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/130/1353666394.pdf Baložu dzimtas noteicējs] * [http://gatisvil.wordpress.com/tag/klinsu-balodis/ Savvaļas mājas baložu foto galerija] * [http://ibc.lynxeds.com/species/rock-dove-columba-livia IBC: Rock Dove (Columba livia)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131121082552/http://ibc.lynxeds.com/species/rock-dove-columba-livia |date={{dat|2013|11|21||bez}} }} [[Kategorija:Baložu ģints]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] qd8oop3of0qi7h318qj9sex78q4aywl 0 67152 4539100 4499163 2026-10-24T05:56:27Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4539100 wikitext text/x-wiki '''21. oktobris''' ir gada 294. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (295. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 71 diena. == Vārda dienas == [[Severīns]], [[Urzula]] == Notikumi == * [[1520. gads]] — [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] vadītā ekspedīcija atklāja jūras šaurumu starp [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un [[Ugunszeme|Ugunszemi]] ([[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumu]]). * [[1578. gads]] — [[Livonijas karš]]: [[Cēsu kauja (1578)|Vendenes kaujā]] pie [[Cēsis|Cēsīm]] apvienotie [[Zviedrija|zviedru]]-[[Polija|poļu]]-[[Lietuva|lietuviešu]] spēki sakāva [[Krievija]]s karaspēku. * [[1805. gads]] — [[Napoleona kari]]: [[Horācijs Nelsons|lorda Nelsona]] vadītā britu flote [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]] sakāva [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] un [[Spānija]]s jūras spēkus. * [[1820. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Peru karogs]]. * [[1824. gads]] — [[Džozefs Aspdins]] patentēja [[portlandcements|portlandcementu]]. * [[1895. gads]] — pēc [[Japāna]]s iebrukuma beidza pastāvēt [[Taivānas Republika (1895)|Formozas Republika]]. * [[1919. gads]] — izveidota [[Austrijas Pirmā republika]]. * [[1940. gads]] — publicēts pirmais izdevums [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romānam "[[Kam skanēs zvans]]". * [[1969. gads]] — par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] kļuva [[Villijs Brants]], amatā nomainot [[Kurts Georgs Kīzingers|Kurtu Georgu Kīzingeru]]. * [[1971. gads]] — [[Pablo Neruda]]m piešķirta [[Nobela prēmija literatūrā]]. * [[1977. gads]] — dibināts [[Eiropas Patentu institūts]]. * [[1983. gads]] — septiņpadsmitajā [[Vispārējā svaru un mēru konference|Vispārējā svaru un mēru konferencē]] [[metrs]] noteikts kā attālums, ko gaisma [[Vakuums|vakuumā]] veic sekundes {{sk|1/299792458}} daļā. * [[1985. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Sentvinsentas un Grenadīnu karogs]]. * [[1986. gads]] — [[Māršala Salas]] ieguva neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1992. gads]] — par [[Igaunija]]s pirmo premjerministru pēc neatkarības atjaunošanas kļuva [[Marts Lārs]]. * [[1993. gads]] — sākās [[Burundi pilsoņu karš]]. * [[2002. gads]] — [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] izsludināja vispārēju [[amnestija|amnestiju]]. * [[2010. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Mjanmas karogs]]. == Dzimuši == * [[1772. gads]] — [[Semjuels Kolridžs]] (''Samuel Coleridge''), angļu dzejnieks, kritiķis un filozofs (miris 1834. gadā) * [[1833. gads]] — [[Alfrēds Nobels]] (''Alfred Nobel''), zviedru ķīmiķis un inženieris (miris 1896. gadā) * [[1912. gads]]: ** [[Andrejs Eglītis]], latviešu dzejnieks (miris 2006. gadā) ** [[Džordžs Šolti]] (''Georg Solti''), diriģents (miris 1997. gadā) * [[1926. gads]] — [[Kveta Eretova]] (''Květa Eretová''), Čehijas starptautiskā lielmeistare šahā (mirusi 2021. gadā) * [[1929. gads]] — [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula Le Guin''), ASV rakstniece (mirusi 2018. gadā) * [[1933. gads]] — [[Fransisko Hento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (miris 2022. gadā) * [[1945. gads]] — [[Ņikita Mihalkovs]] (''Никита Михалков''), krievu aktieris, kinorežisors * [[1949. gads]] — [[Benjamins Netanjahu]], (בנימין נתניהו), Izraēlas politiķis * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Uldis Pāže]], latviešu fotogrāfs (miris 2025. gadā) * [[1956. gads]] — [[Kerija Fišere]] (''Carrie Fisher''), amerikāņu aktrise, romānu rakstniece un scenāriste (mirusi 2016. gadā) * [[1959. gads]] — [[Kens Vatanabe]] (渡辺 謙), japāņu aktieris * [[1965. gads]] — [[Jons Andoni Goikoečea]] (''Jon Andoni Goikoetxea''), spāņu futbolists * [[1966. gads]] — [[Daglass Hērlijs]] (''Douglas Hurley''), ASV kosmonauts * [[1967. gads]] — [[Dmitrijs Gordons]] (''Дмитрий Гордон''), Ukrainas žurnālists * [[1973. gads]] — [[Ļera Averbaha]] (''Лера Авербах''), krievu komponiste, pianiste un dzejniece * [[1976. gads]] — [[Endrū Skots]] (''Andrew Scott''), īru aktieris * [[1978. gads]]: ** [[Joanna Dvorakovska]] (''Joanna Dworakowska''), Polijas šahiste (mirusi 2024. gadā) ** [[Helēna Džoja]] (''Hélène Joy''), Austrālijas aktrise * [[1981. gads]] — [[Nemaņa Vidičs]] (''Немања Видић''), serbu futbolists * [[1982. gads]] — [[Andre Todeskato]] (''André Todescatti''), Brazīlijā dzimis Itālijas futbolists * [[1988. gads]] — [[Glens Pauels]] (''Glen Powell''), amerikāņu aktieris * [[1990. gads]] — [[Rikijs Ruvio]] (''Ricky Rubio''), Spānijas basketbolists == Miruši == * [[1422. gads]] — [[Šarls VI]] (''Charles VI''), Francijas karalis (dzimis 1368. gadā) * [[1805. gads]] — [[Horācijs Nelsons]] (''Horatio Nelson''), angļu admirālis (dzimis 1758. gadā) * [[1931. gads]] — [[Arturs Šniclers]] (''Arthur Schnitzler''), Austrijas rakstnieks (dzimis 1862. gadā) * [[1957. gads]] — [[Žaks de Prinelē]] (''Jacques de Prunelé''), franču jātnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[1978. gads]] — [[Anastass Mikojans]] (''Анастас Микоян''), padomju politiķis (dzimis 1895. gadā) * [[1984. gads]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[1969. gads]]: ** [[Džeks Keruaks]] (''Jack Kerouac''), ASV rakstnieks (dzimis 1922. gadā) ** [[Vaclavs Serpiņskis]] (''Wacław Sierpiński;''), poļu matemātiķis (dzimis 1882. gadā) * [[2003. gads]]: ** [[Eliots Smits]] (''Steven Paul Smith''), ASV mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Nikolajs Neilands]], padomju diplomāts, Latvijas politiķis, žurnālists un politologs (dzimis 1930. gadā) * [[2021. gads]] — [[Jūlija Nikoliča]] (''Јулија Николиќ''), ukraiņu izcelsmes Ziemeļmaķedonijas handboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[2026. gads]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] qlqtqmf28j1kx5lvs96yqqxhhf3yfm7 0 67365 4539179 4494011 2026-10-24T08:26:57Z ~2026-56901-89 152302 /* Notikumi */ 4539179 wikitext text/x-wiki '''24. oktobris''' ir gada 297. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (298. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 68 dienas. == Vārda dienas == [[Modrīte]], [[Mudrīte]], [[Renāte]] == Notikumi == * [[996. gads]] — [[Roberts II (Francijas karalis)|Roberts II]] kļuva par [[Franku valsts]] valdnieku. * [[1526. gads]] — par [[Bohēmija]]s karali kļuva [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I Hābsburgs]]. * [[1648. gads]] — tika parakstīts [[Vestfālenes miera līgums]], izbeidzot [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]]. * [[1795. gads]] — [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]]: [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] teritorija sadalīta starp [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Austrija|Austriju]]. * [[1857. gads]] — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Anglija|Anglijā]], tika dibināts pasaulē pirmais [[futbols|futbola]] klubs ''[[Sheffield FC]]''. * [[1929. gads]] — [[Melnā ceturtdiena]] [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]], kas aizsāka vienu no smagākajām [[ekonomiskā krīze|ekonomiskajām krīzēm]] pasaulē ([[Lielā depresija]]). * [[1945. gads]] — dibināta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaistā raķete [[V-2 raķete|V-2]] pirmoreiz nofotografēja [[Zeme|Zemi]] no kosmosa. * [[1960. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodromā]] eksplodēja ballistiskā raķete [[R-16]], bojā gāja ap 100 cilvēku, tai skaitā maršals [[Mitrofans Ņedeļins]]. * [[1964. gads]]: ** Ziemeļrodēzija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un kļuva par [[Zambija|Zambijas Republiku]]; ** par [[Zambija]]s 1. prezidentu kļuva [[Kenets Konda]]; ** pieņemts pašreizējais [[Zambijas karogs]] un [[Zambijas ģerbonis|ģerbonis]]. * [[1984. gads]] — atklāts [[Kolkatas metro]]. * [[1998. gads]] — ASV palaista eksperimentālā starpplanētu zonde ''[[Deep Space 1]]''. * [[2007. gads]] — [[Ķīna]] palaida savu pirmo [[Mēness]] zondi ''[[Chang'e 1]]''. * . == Dzimuši == * [[51. gads]] — [[Domiciāns]], Romas imperators (miris 96. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Egons Dārziņš]], latviešu mikrobiologs (miris 1966. gadā) * [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Emīlija Ozoliņa]], latviešu botāniķe (mirusi 1975. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Oļģerts Jaunarājs]], latviešu gleznotājs (miris 2000. gadā) * [[1913. gads Latvijā|1913. gads]] — [[Arvīds Pētersons]], latviešu hokejists (miris 1985. gadā) * [[1931. gads]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), krievu-tatāru komponiste (mirusi 2025. gadā) * [[1932. gads]] — [[Roberts Mandells]] ('' Robert Mundell''), kanādiešu ekonomists (miris 2021. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Andris Freibergs]], latviešu scenogrāfs un pasniedzējs (miris 2022. gadā) * [[1939. gads]] — [[F. Marijs Ābrahams]] (''F. Murray Abraham''), ASV aktieris * [[1947. gads]] — [[Kevins Klains]] (''Kevin Kline''), amerikāņu aktieris * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Ivars Poikāns]], latviešu mākslinieks * [[1954. gads]]: ** [[Harolds Šnepsts]] (''Harold Snepsts''), Kanādas hokejists ** [[Melkolms Tērnbulls]] (''Malcolm Turnbull''), austrāliešu politiķis * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Normunds Laizāns]], latviešu aktieris * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Sandis Prūsis]], latviešu bobslejists * [[1966. gads]]: ** [[Romāns Abramovičs]] (''Роман Абрамович''), krievu uzņēmējs ** [[Dzjins Haipens]] (景海鹏, ''Jǐng Hǎipéng''), Ķīņas kosmonauts * [[1974. gads]] — [[Cēzars Aparesido Rodrigezs]] (''César Aparecido Rodrigues''), Brazīlijas futbolists * [[1977. gads]] — [[Aleksandrs Basovs]], latviešu futbola treneris * [[1985. gads]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists * [[1990. gads]] — [[Ilkajs Gindogans]] (''İlkay Gündoğan''), vācu futbolists * [[2003. gads]] — [[Zeno Debasts]] (''Zeno Debast''), Beļģijas futbolists == Miruši == * [[996. gads]] — [[Hugo Kapets]] (''Hugues Capet''), Francijas karalis (dzimis 938. gadā) * [[1601. gads]] — [[Tiho Brahe]] (''Tycho Brahe''), dāņu astronoms (dzimis 1546. gadā) * [[1799. gads]] — [[Kārlis Diterss fon Ditersdorfs]] (''Carl Ditters von Dittersdorf''), austriešu komponists (dzimis 1739. gadā) * [[1828. gads]] — [[Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)|Marija Fjodorovna]] (''Мария Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1759. gadā) * [[1852. gads]] — [[Denjels Vebsters]] (''Daniel Webster''), ASV politiķis (dzimis 1782. gadā) * [[1920. gads]] — [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marija Aleksandrovna]] (''Мария Александровна''), Krievijas lielkņaze (dzimusi 1853. gadā) * [[1938. gads]] — [[Ernsts Barlahs]] (''Ernst Barlach''), vācu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) * [[1945. gads]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Jānis Francis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1877. gadā) * [[1955. gads]] — [[Alfrēds Redklifs-Brauns]] (''Alfred Radcliffe-Brown''), britu sociālantropologs (dzimis 1881. gadā) * [[1957. gads]] — [[Kristians Diors]] (''Christian Dior''), franču modes mākslinieks (dzimis 1905. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džordžs Mūrs]] (''George Moore''), britu filozofs (dzimis 1873. gadā) * [[1976. gads]] — [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Георгије Острогорски''), serbu vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[1997. gads]] — [[Huberts Bleins Volfešlēgelšteinhauzenenbergerdorfs vecākais]] (''Hubert Blaine Wolfeschlegelsteinhausenbergerdorff, Sr.''), Vācijā dzimis amerikāņu tipogrāfijas maketētājs (dzimis 1914. gadā) * [[2005. gads]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913. gadā) * [[2015. gads]] — [[Morīna O'Hāra]] (''Maureen O'Hara''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1920. gadā) * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Ivars Tāle]], latviešu fiziķis (dzimis 1936. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s diena * Neatkarības diena ([[Zambija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] ntrfl5ft5gdfys4z1hwdwa4mo08jbxi 4539223 4539179 2026-10-24T09:09:53Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56901-89|~2026-56901-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kleivas 4494011 wikitext text/x-wiki '''24. oktobris''' ir gada 297. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (298. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 68 dienas. == Vārda dienas == [[Modrīte]], [[Mudrīte]], [[Renāte]] == Notikumi == * [[996. gads]] — [[Roberts II (Francijas karalis)|Roberts II]] kļuva par [[Franku valsts]] valdnieku. * [[1526. gads]] — par [[Bohēmija]]s karali kļuva [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinands I Hābsburgs]]. * [[1648. gads]] — tika parakstīts [[Vestfālenes miera līgums]], izbeidzot [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]]. * [[1795. gads]] — [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]]: [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] teritorija sadalīta starp [[Prūsijas Karaliste|Prūsiju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un [[Austrija|Austriju]]. * [[1857. gads]] — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Anglija|Anglijā]], tika dibināts pasaulē pirmais [[futbols|futbola]] klubs ''[[Sheffield FC]]''. * [[1929. gads]] — [[Melnā ceturtdiena]] [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]], kas aizsāka vienu no smagākajām [[ekonomiskā krīze|ekonomiskajām krīzēm]] pasaulē ([[Lielā depresija]]). * [[1945. gads]] — dibināta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]. * [[1946. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaistā raķete [[V-2 raķete|V-2]] pirmoreiz nofotografēja [[Zeme|Zemi]] no kosmosa. * [[1960. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodromā]] eksplodēja ballistiskā raķete [[R-16]], bojā gāja ap 100 cilvēku, tai skaitā maršals [[Mitrofans Ņedeļins]]. * [[1964. gads]]: ** Ziemeļrodēzija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un kļuva par [[Zambija|Zambijas Republiku]]; ** par [[Zambija]]s 1. prezidentu kļuva [[Kenets Konda]]; ** pieņemts pašreizējais [[Zambijas karogs]] un [[Zambijas ģerbonis|ģerbonis]]. * [[1984. gads]] — atklāts [[Kolkatas metro]]. * [[1998. gads]] — ASV palaista eksperimentālā starpplanētu zonde ''[[Deep Space 1]]''. * [[2007. gads]] — [[Ķīna]] palaida savu pirmo [[Mēness]] zondi ''[[Chang'e 1]]''. == Dzimuši == * [[51. gads]] — [[Domiciāns]], Romas imperators (miris 96. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Egons Dārziņš]], latviešu mikrobiologs (miris 1966. gadā) * [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] — [[Emīlija Ozoliņa]], latviešu botāniķe (mirusi 1975. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Oļģerts Jaunarājs]], latviešu gleznotājs (miris 2000. gadā) * [[1913. gads Latvijā|1913. gads]] — [[Arvīds Pētersons]], latviešu hokejists (miris 1985. gadā) * [[1931. gads]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), krievu-tatāru komponiste (mirusi 2025. gadā) * [[1932. gads]] — [[Roberts Mandells]] ('' Robert Mundell''), kanādiešu ekonomists (miris 2021. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Andris Freibergs]], latviešu scenogrāfs un pasniedzējs (miris 2022. gadā) * [[1939. gads]] — [[F. Marijs Ābrahams]] (''F. Murray Abraham''), ASV aktieris * [[1947. gads]] — [[Kevins Klains]] (''Kevin Kline''), amerikāņu aktieris * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Ivars Poikāns]], latviešu mākslinieks * [[1954. gads]]: ** [[Harolds Šnepsts]] (''Harold Snepsts''), Kanādas hokejists ** [[Melkolms Tērnbulls]] (''Malcolm Turnbull''), austrāliešu politiķis * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Normunds Laizāns]], latviešu aktieris * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Sandis Prūsis]], latviešu bobslejists * [[1966. gads]]: ** [[Romāns Abramovičs]] (''Роман Абрамович''), krievu uzņēmējs ** [[Dzjins Haipens]] (景海鹏, ''Jǐng Hǎipéng''), Ķīņas kosmonauts * [[1974. gads]] — [[Cēzars Aparesido Rodrigezs]] (''César Aparecido Rodrigues''), Brazīlijas futbolists * [[1977. gads]] — [[Aleksandrs Basovs]], latviešu futbola treneris * [[1985. gads]] — [[Veins Rūnijs]] (''Wayne Rooney''), angļu futbolists * [[1990. gads]] — [[Ilkajs Gindogans]] (''İlkay Gündoğan''), vācu futbolists * [[2003. gads]] — [[Zeno Debasts]] (''Zeno Debast''), Beļģijas futbolists == Miruši == * [[996. gads]] — [[Hugo Kapets]] (''Hugues Capet''), Francijas karalis (dzimis 938. gadā) * [[1601. gads]] — [[Tiho Brahe]] (''Tycho Brahe''), dāņu astronoms (dzimis 1546. gadā) * [[1799. gads]] — [[Kārlis Diterss fon Ditersdorfs]] (''Carl Ditters von Dittersdorf''), austriešu komponists (dzimis 1739. gadā) * [[1828. gads]] — [[Marija Fjodorovna (Pāvila I sieva)|Marija Fjodorovna]] (''Мария Фёдоровна''), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1759. gadā) * [[1852. gads]] — [[Denjels Vebsters]] (''Daniel Webster''), ASV politiķis (dzimis 1782. gadā) * [[1920. gads]] — [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marija Aleksandrovna]] (''Мария Александровна''), Krievijas lielkņaze (dzimusi 1853. gadā) * [[1938. gads]] — [[Ernsts Barlahs]] (''Ernst Barlach''), vācu mākslinieks (dzimis 1870. gadā) * [[1945. gads]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu armijas virsnieks, politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Jānis Francis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1877. gadā) * [[1955. gads]] — [[Alfrēds Redklifs-Brauns]] (''Alfred Radcliffe-Brown''), britu sociālantropologs (dzimis 1881. gadā) * [[1957. gads]] — [[Kristians Diors]] (''Christian Dior''), franču modes mākslinieks (dzimis 1905. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džordžs Mūrs]] (''George Moore''), britu filozofs (dzimis 1873. gadā) * [[1976. gads]] — [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Георгије Острогорски''), serbu vēsturnieks (dzimis 1902. gadā) * [[1997. gads]] — [[Huberts Bleins Volfešlēgelšteinhauzenenbergerdorfs vecākais]] (''Hubert Blaine Wolfeschlegelsteinhausenbergerdorff, Sr.''), Vācijā dzimis amerikāņu tipogrāfijas maketētājs (dzimis 1914. gadā) * [[2005. gads]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913. gadā) * [[2015. gads]] — [[Morīna O'Hāra]] (''Maureen O'Hara''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1920. gadā) * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Ivars Tāle]], latviešu fiziķis (dzimis 1936. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s diena * Neatkarības diena ([[Zambija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] 15x2r8e3c9ox1jrvwpvcou6898zw9mn 0 67774 4539151 4513672 2026-10-24T07:55:33Z Bendžamins 76862 4539151 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Rafaels Benitess | image = Shahter-Reak M 2015 (2).jpg | image_size = 220 | caption = Rafaels Benitess 2015. gadā | fullname = Rafaels Benitess Maudess | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1960|4|16}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = | height = 175 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = 1973—1978 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | years1 = 1978—1979 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid C | caps1 = | goals1 = | years2 = 1979—1981 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid Castilla | caps2 = 247 | goals2 = 7 | years3 = 1981—1985 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[AD Parla|Parla]] | caps3 = 124 | goals3 = 8 | years4 = 1985—1986 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Linares CF|Linares]] | caps4 = 34 | goals4 = 7 | manageryears1 = 1993—1995 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla|Real Madrid B]] | manageryears2 = 1995—1996 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | manageryears3 = 1996 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | manageryears4 = 1997—1999 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CF Extremadura|Extremadura]] | manageryears5 = 2000—2001 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]] | manageryears6 = 2001—2004 | managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | manageryears7 = 2004—2010 | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | manageryears8 = 2010 | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | manageryears9 = 2012—2013 | managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]] | manageryears11 = 2015—2016 | managerclubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | manageryears12 = 2016—2019 | managerclubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | manageryears13 = 2019—2021 | managerclubs13 = {{flaga|Ķīna}} [[Dalian Yifang F.C.|Dalian Yifan]] | manageryears14 = 2021—2022 | managerclubs14 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | manageryears15 = 2023—2024 | managerclubs15 = {{flaga|ESP}} [[Bigo "Celta"]] | managerclubs16 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | manageryears16 = 2025—2026 }} '''Rafaels "Rafa" Benitess Maudess''' ({{val-es|Rafael "Rafa" Benítez Maudes}}; dzimis {{dat|1960|4|16}} [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbola]] treneris un bijušais spēlētājs. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] kluba sistēmā ar jauniešu komandām un kluba dublieru komandu ''Castilla''. 1995. gadā kļuva par ''[[Real Valladolid]]'' galveno treneri. Vēlāk strādāja ar citiem Spānijas klubiem ''[[CA Osasuna|Osasuna]]'', ''[[CF Extremadura|Extremadura]]'', ''[[CD Tenerife|Tenerife]]'' un ''[[Valencia CF|Valencia]]''. Ar ''Valencia'' divas reizes kļuva par Spānijas čempionu (2002. un 2004. gadā) un 2004. gadā izcīnīja [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. No 2004. līdz 2010. gadam vadīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. 2005. gadā kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. 2006. gadā ar ''Liverpool'' uzvarēja [[FA kauss|FA kausā]]. 2010. gadā bija [[Milānas "Internazionale"]] galvenais treneris, uzvarot [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]]. 2012.—2013. gada sezonā bija galvenā trenera pienākumu izpildītājs ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Ar šo klubu kļuva par [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāju. Vēlāk vadīja Itālijas klubu ''[[SSC Napoli|Napoli]]'', vienreiz uzvarot [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā. 2015.—2016. gada sezonā bija Madrides "Real" galvenais treneris. No 2016. līdz 2019. gadam strādāja ar ''[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]''. 2017. gadā uzvarēja otrajā pēc līmeņa Anglijas līgā ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''. 2019. gada jūlijā kļuva par Ķīnas kluba ''[[Dalian Yifang F.C.|Dalian Yifang]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/02072019-benitess_oficiali_klust_par_kinas_kluba_d |title=Benitess oficiāli kļūst par Ķīnas kluba "Dalian Yifang" galveno treneri |date={{dat|2019|7|2||bez}} |accessdate={{dat|2019|7|5||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> 2021. gada jūnijā tika apstiprināts par Anglijas Premjerlīgas kluba ''[[Everton F.C.|Everton]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Benitez Appointed Everton Manager|url=https://www.evertonfc.com/news/2181395/benitez-appointed-everton-manager|date={{dat|2021|6|30|N|bez}}|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}|website=www.evertonfc.com|language=en}}</ref> Tomēr pēc neapmierinošiem komandas rezultātiem jau 2022. gada janvārī tika atbrīvots no galvenā trenera amata Evertonas klubā.<ref>{{Cite web|url=https://www.skysports.com/football/news/11671/12516803/rafael-benitez-everton-sack-manager-after-just-six-and-a-half-months-in-charge-following-norwich-defeat|title=Rafael Benitez: Everton sack manager after just six-and-a-half months in charge following Norwich defeat|website=Sky Sports}}</ref> 2023. gada 23. jūnijā Benitess tika iecelts par [[La Liga]] kluba [[Bigo "Celta"|RC Celta de Vigo]] vadītāju uz trim gadiem, aizstājot [[Karlosu Karvahalu]].<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/24062023-benitess_atrod_jaunu_darbu_spanija_nevesu|title=Benitess atrod jaunu darbu Spānijā, Nevešu pārdod Saūda Arābijas klubam|date=2023. gada 24. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Benitess, Rafaels}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] iksichr0uu7c19bucibfbmks2nb6pyz 0 67793 4539213 4533861 2026-10-24T09:04:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Kailaš → Kailāš, Satjarti → Satjārti using [[Project:AWB|AWB]] 4539213 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Worldmapnobellaureatesbycountry2.PNG|350px|thumbnail|Nobela prēmijas laureāti pa valstīm]] Šis ir '''[[Nobela prēmija]]s laureātu uzskaitījums pa valstīm'''. No 1901. līdz 2022. gadam Nobela prēmijas pasniegtas 615 reizes — 989 laureātiem (959 reizes — personām, 30 reizes — organizācijām). Daži laureāti saņēmuši Nobela prēmijas atkārtoti. Pavisam kopā ir 954 ir individuālas personas un 27 organizācijas, kas saņēmušas balvas.<ref>[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/index.html All Nobel Prizes at the official website]</ref> Šajā sarakstā laureāti ir iedalīti pa valstīm saskaņā ar informāciju Nobela prēmijas komitejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/ Chronological list of ''All Nobel Laureates'' on the official website of the Nobel Prize committee.]</ref> Sarakstā nav izdalīti laureāti, kas balvu ieguvuši vieni paši vai kopā ar kādu citu.<ref>[[Jürgen Schmidhuber]] (2010): Evolution of National Nobel Prize Shares in the 20th Century, ArXiv: http://arxiv.org/abs/1009.2634, web site http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327012415/http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html |date={{dat|2014|03|27||bez}} }}</ref> Daži laureāti ir uzskaitīti pie vairākām valstīm, ja oficiālajā mājaslapā tiek minētas vairākas valstis, kas saistītas ar laureātu.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/ Example of an award applied to more than one country.]</ref> Ja valsts minēta tikai kā dzimšanas vieta, tad lai to norādītu, attiecīgajā sarakstā izmanto zvaigznīti (*).<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2007/ Example of a birthplace mentioned in addition to the country the award is applied to.]</ref> Šajā gadījumā dzimšanas vieta (valsts) ir minēta ''kursīvā'' pie citām valstīm, kur minēts laureāts (arī, ja dzimšanas vieta pašlaik atrodas citā valstī, nevis kā dzimšanas brīdī). == {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija == # [[Albērs Kamī]]*, Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]]*, Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Franču pilsonība'' == {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Apvienotā Karaliste == # [[Ronalds Ross]], Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Randals Krēmers]], Miera veicināšana, 1903 # [[Viljams Remzijs]], Ķīmija, 1904 # [[Džons Strats]], Fizika, 1904 # [[Dž. Dž. Tomsons]], Fizika, 1906 # [[Radjards Kiplings]], Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Henrijs Bregs]], Fizika, 1915 # [[Viljams Lorenss Bregs]], Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Barkla]], Fizika, 1917 # [[Frederiks Sodijs]], Ķīmija, 1921 # [[Frānsiss Astons]], Ķīmija, 1922 # [[Arčibalds Hills]], Fizioloģija un Medicīna, 1922 # [[Ostins Čemberlens]], Miera veicināšana, 1925 # [[Čārlzs Vilsons]], Fizika, 1927 # [[Ouens Ričardsons]], Fizika, 1928 # [[Artūrs Hardens]], Ķīmija, 1929 # [[Frederiks Govlands Hopkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Čārlzs Skots Šeringtons]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Edgars Daglass Adriāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Džons Golsvertijs]], Literatūra, 1932 # [[Pols Diraks]], Fizika, 1933 # [[Normans Endžels]], Miera veicināšana, 1933 # [[Artūrs Hendersons]], Miera veicināšana, 1934 # [[Džeimss Čedviks]], Fizika, 1935 # [[Henrijs Deils]], Fizioloģija un Medicīna, 1936 # [[Džordžs Tomsons]], Fizika, 1937 # [[Volters Hovorts]], Ķīmija, 1937 # [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]], Miera veicināšana, 1937 # [[Aleksandrs Flemings]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Edvards Epltons]], Fizika, 1947 # [[Roberts Robinsons]], Ķīmija, 1947 # [[Patriks Blekets]], Fizika, 1948 # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Boids Ors]], Miera veicināšana, 1949 # [[Bērtrands Rasels]], Literatūra, 1950 # [[Arčers Mārtins]], Ķīmija, 1952 # [[Ričards Sings]], Ķīmija, 1952 # [[Hanss Ādolfs Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vinstons Čērčils]], Literatūra, 1953 # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Kirils Normans Hinšelvūds]], Ķīmija, 1956 # [[Aleksandrs Tods]], Ķīmija, 1957 # [[Frederiks Sengers]], Ķīmija, 1958 un 1980 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Filips Noels-Beikers]], Miera veicināšana, 1959 # [[Pīters Midavers]], Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Frānsiss Kriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Moriss Vilkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Makss Peručs]], Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Kendrū]], Ķīmija, 1962 # [[Alans Hodžkins]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Endrū Hakslijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]], Ķīmija, 1964 # [[Ronalds Norišs]], Ķīmija, 1967 # [[Džordžs Porters]], Ķīmija, 1967 # [[Dereks Bartons]], Ķīmija, 1969 # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Ričards Hikss]], Ekonomika, 1972 # [[Patriks Vaits]], Literatūra, 1973, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; Austrālijas pilsonība'' # [[Rodnijs Roberts Porters]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Braiens Džozefsons]], Fizika, 1973 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džefrijs Vilkinsons]], Ķīmija, 1973 # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Martins Rails]], Fizika, 1974 # [[Entonijs Hjūišs]], Fizika, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]], Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirīda Magvaira|Meirīda Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Džeimss Mīds]], Ekonomika, 1977 # [[Nevils Mots]], Fizika, 1977 # [[Pīters Mičels]], Ķīmija, 1978 # [[Īzaks Baševiss Zingers]], Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Godfrijs Haunsfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Eliass Kaneti]], Literatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Ārons Klugs]], Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Goldings]], Literatūra, 1983 # [[Ričards Stouns]], Ekonomika, 1984 # [[Cēzars Milšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Bleks]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Ronalds Kouzs]], Ekonomika, 1991 # [[Ričards Robertss]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Juzefs Rotblats]], Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Mirlīss]], Ekonomika, 1996 # [[Harolds Kroto]], Ķīmija, 1996 # [[Džons Volkers]], Ķīmija, 1997 # [[Džons Popls]], Ķīmija, 1998 # [[Dāvids Trimbls]], Miera veicināšana, 1998 # [[Tims Hants]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Pols Nērss]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Džons Salstons]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Klaivs Grendžers]], Ekonomika, 2003 # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pīters Mensfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Harolds Pinters]], Literatūra, 2005 # [[Martins Evanss]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Dorisa Lesinga]], Literatūra, 2007, ''dzimusi Persijā, tagadējās Irānas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Venki Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Roberts Edvardss]], Fizioloģija un Medicīna, 2010 # [[Džons Gērdons]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Pīters Higss]], Fizika, 2013 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015 # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016 # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016 # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016 # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016 # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016 # [[Ričards Hendersons]], Ķīmija, 2017 # [[Kadzuo Išiguro]], Literatūra, 2017, ''dzimis Japānā'' # [[Gregorijs Vinters]], Ķīmija, 2018 # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019 # [[Pīters Retklifs]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Rodžers Penrouzs]], Fizika, 2020 # [[Maikls Hotons]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021, ''dzimis Tanzānijā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021 # [[Saimons Džonsons]], Ekonomika, 2024, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Robinsons]], Ekonomika, 2024, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džefrijs Hintons]], Fizika, 2024, ''Kanādas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Demiss Hasabiss]], Ķīmija, 2024 # [[Džons Klārks]], Fizika, 2025 == {{flaga|Argentīna}} Argentīna == # [[Karloss Saavedra Lamass]], Miera veicināšana, 1936 # [[Bernardo Husajs]], Fizioloģija un Medicīna, 1947 # [[Luīss Federiko Leloirs]]*, Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Adolfo Peress Eskivels]], Miera veicināšana, 1980 # [[Cēzars Milšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|ASV}} ASV == # [[Teodors Rūzvelts]], Miera veicināšana, 1906 # [[Alberts Maikelsons]], Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Elihu Rūts]], Miera veicināšana, 1912 # [[Teodors Viljams Ričardss]], Ķīmija, 1914 # [[Vudro Vilsons]], Miera veicināšana, 1919 # [[Roberts Milikens]], Fizika, 1923 # [[Čārlzs Doss]], Miera veicināšana, 1925 # [[Arturs Komptons]], Fizika, 1927 # [[Frenks Kelogs]], Miera veicināšana, 1929 # [[Sinklērs Lūiss]], Literatūra, 1930 # [[Džeina Adamsa]], Miera veicināšana, 1931 # [[Nikolass Murrejs Batlers]], Miera veicināšana, 1931 # [[Ērvings Lengmīrs]], Ķīmija, 1932 # [[Tomass Hants Morgans]], Fizioloģija un Medicīna, 1933 # [[Džordžs Vipls]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Džordžs Minots]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Viljams P. Mērfijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Harolds Jūrijs]], Ķīmija, 1934 # [[Kārls Deivids Andersons]], Fizika, 1936 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Jūdžīns O'Nīls]], Literatūra, 1936 # [[Klintons Deivisons]], Fizika, 1937 # [[Pērla Baka]], Literatūra, 1938 # [[Ernests Lorenss]], Fizika, 1939 # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Edvards Adelberts Doisī]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džozefs Erlangers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Hernerts Spensers Gasers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Kordels Halls]], Miera veicināšana, 1945 # [[Persijs Viljamss Bridžmens]], Fizika, 1946 # [[Hermanis Džozefs Mullers]], Fizioloģija un Medicīna, 1946 # [[Džeimss Samners]], Ķīmija, 1946 # [[Džons Hauards Nortrops]], Ķīmija, 1946 # [[Vendets Meredits Stenlijs]], Ķīmija, 1946 # [[Emīlija Grīna Bolča]], Miera veicināšana, 1946 # [[Džons Mots]], Miera veicināšana, 1946 # [[Kārlis Ferdinands Korī]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Folkners]], Literatūra, 1949 # [[Viljams Frensiss Džioks]], Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Sesils Pauels]], Fizika, 1950 # [[Ralfs Bunčs]], Miera veicināšana, 1950 # [[Džons Kokrofts]], Fizika, 1951 # [[Edvīns Makmillans]], Ķīmija, 1951 # [[Glenns Sīborgs]], Ķīmija, 1951 # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Edvards Milss Pērsels]], Fizika, 1952 # [[Zeļmans Vaksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Džordžs Māršals]], Miera veicināšana, 1953 # [[Džons Franklins Enderss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Frederiks Čepmens Robinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Tomass Hakls Velless]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Lainuss Polings]], Ķīmija un Miera veicināšana, 1954 un 1962 # [[Ernests Hemingvejs]], Literatūra, 1954 # [[Viliss Lembs]], Fizika, 1955 # [[Polikarps Kušs]], Fizika, 1955, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vinsents du Vigneauds]], Ķīmija, 1955 # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Volters Brateins]], Fizika, 1956 # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Džons Bardīns]], Fizika, 1956 un 1972 # [[Andrē Frederiks Kurnāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Dikinsons V. Ričardss]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Džosuā Lederbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Džordžs Vellss Bīdls]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Edvards Tatums]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Artūrs Kornbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1959 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Ouens Čemberlens]], Fizika, 1959 # [[Donalds Gleizers]], Fizika, 1960 # [[Vilards Libijs]], Ķīmija, 1960 # [[Roberts Hofštadters]], Fizika, 1961 # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Melvins Kelvins]], Ķīmija, 1961 # [[Džeimss Votsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Džons Stainbeks]], Literatūra, 1962 # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Čārlzs Taunss]], Fizika, 1964 # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Mārtins Luters Kings]], Miera veicināšana, 1964 # [[Ričards Fainmens]], Fizika, 1965 # [[Džulians Švingers]], Fizika, 1965 # [[Roberts Bērnss Vudvorts]], Ķīmija, 1965 # [[Peitons Russ]], Fizioloģija un Medicīna, 1966 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Malikens]], Ķīmija, 1966 # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Holdans Kefers Hārtlains]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Džordžs Velds]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Luiss Alvaress]], Fizika, 1968 # [[Roberts V. Holejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Maršals Vorens Nirenbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Marijs Gells-Manns]], Fizika, 1969 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Alfrēds Heršijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1969 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Pols Semjuelsons]], Ekonomika, 1970 # [[Džuliuss Akselrods]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Normans Borlougs]], Miera veicināšana, 1970 # [[Saimons Kuznecs]], Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Ērls Vilbers Šuterlands]], Fizioloģija un Medicīna, 1971 # [[Džeralds Edelmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Kenets Erovs]], Ekonomika, 1972 # [[Leons Kūpers]], Fizika, 1972 # [[Džons Šrīfers]], Fizika, 1972 # [[Kristiāns Anfinsens]], Ķīmija, 1972 # [[Stenfords Mūrs]], Ķīmija, 1972 # [[Viljams Hauards Šteins]], Ķīmija, 1972 # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Pols Florijs]], Ķīmija, 1974 # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; Prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Bens Motelsons]], Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Džeimss Reinvoters]], Fizika, 1975 # [[Deivids Baltimors]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Hauards Martibs Temins]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Miltons Frīdmans]], Ekonomika, 1976 # [[Bērtons Rihters]], Fizika, 1976 # [[Semjuels Džaodžuns Dins]], Fizika, 1976 # [[Baruhs Blumbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Karltons Gajdušeks]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Viljams Lipskombs]], Ķīmija, 1976 # [[Sols Belovs]], Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Filips Andersons]], Fizika, 1977 # [[Džons van Vlaks]], Fizika, 1977 # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Endrū Šallijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Rozalīna Jalova]], Fizioloģija un Medicīna, 1977 # [[Herberts Saimons]], Ekonomka, 1978 # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Vilsons]], Fizika, 1978 # [[Daniels Natans]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Hamiltons Smits]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Teodors Šulcs]], Ekonomika, 1979 # [[Šeldons Glešovs]], Fizika, 1979 # [[Stīvens Veinbergs]], Fizika, 1979 # [[Herberts Brauns]], Ķīmija, 1979 # [[Lourenss Kleins]], Ekonomika, 1980 # [[Džeimss Kronins]], Fizika, 1980 # [[Velss Fičs]], Fizika, 1980 # [[Džordžs Snells]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Pols Bergs]], Ķīmija, 1980 # [[Volters Gilberts]], Ķīmija, 1980 # [[Džeimss Tobins]], Ekonomika, 1981 # [[Nikolāss Blūmbergens]], Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Artūrs Šavlovs]], Fizika, 1981 # [[Rodžers Sperijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Roalds Hofmans]], Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Stiglers]], Ekonomika, 1982 # [[Kenets Vilsons]], Fizika, 1982 # [[Subrahmanjans Čandrasekars]], Fizika 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Viljams Alfrēds Faulers]], Fizika, 1983 # [[Barbara Maklintoka]], Fizioloģija un Medicīna, 1983 # [[Henrijs Taube]], Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Brūss Merifīlds]], Ķīmija, 1984 # [[Maikls Stjuarts Brovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Džozefs L. Goldšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Herberts Hauptmans]], Ķīmija, 1985 # [[Džeroms Karls]], Ķīmija, 1985 # [[Eli Vīzels]], Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]], Ekonomika, 1986 # [[Stenlijs Kohens]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dadlijs Heršbahs]], Ķīmija, 1986 # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' # [[Roberts Solovs]], Ekonomika, 1987 # [[Donalds Krams]], Ķīmija, 1987 # [[Čārlzs Pedersens]], Ķīmija, 1987 # [[Josifs Brodskis]], Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Leons Ledermans]], Fizika, 1988 # [[Melvins Švarcs]], Fizika, 1988 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ģetrūde B. Eliona]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Džordžs H. Hičingss]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Normans Remzijs]], Fizika, 1989 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Dž. Maikls Bišops]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Harolds Varmuss]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Tomass Kečs]], Ķīmija, 1989 # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Harijs Markovics]], Ekonomika, 1990 # [[Mertons Millers]], Ekonomika, 1990 # [[Viljams Forsaits Šarps]], Ekonomika, 1990 # [[Džeroms Frīdmens]], Fizika, 1990 # [[Henrijs Kendals]], Fizika, 1990 # [[Džozefs Marejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[E. Donals Tomass]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[Eliass Džeimss Korijs]], Ķīmija, 1990 # [[Gērijs Bekers]], Ekonomika, 1992 # [[Edvīns G. Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1992 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rūdolfs Markuss]], Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Fogels]], Ekonomika, 1993 # [[Daglass Norts]], Ekonomika, 1993 # [[Rasels Halss]], Fizika, 1993 # [[Džozefs Teilors]], Fizika, 1993 # [[Filips Alens Šarps]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Kerijs Muliss]], Ķīmija, 1993 # [[Tonija Morisone]], Literatūra, 1993 # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džons Nešs]], Ekonomika, 1994 # [[Klifords Šalls]], Fizika, 1994 # [[Alfrēds Gilmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Martins Rodbells]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Roberts Lūkass]], Ekonomika, 1995 # [[Martins Luiss Pērls]], Fizika, 1995 # [[Frederiks Reinss]], Fizika, 1995 # [[Edvards Luīss]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Ēriks Višovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Mario Molina]], Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' # [[Frenks Roulends]], Ķīmija, 1995 # [[Viljams Vikrijs]], Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Deivids Moriss Lī]], Fizika, 1996 # [[Daglass Osherofs]], Fizika, 1996 # [[Roberts Ričardsons]], Fizika, 1996 # [[Roberts Kērls]], Ķīmija, 1996 # [[Ričards Smallijs]], Ķīmija, 1996 # [[Roberts K. Mertons]], Ekonomika, 1997 # [[Mairons Šoulzs]], Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Stīvens Ču]], Fizika, 1997 # [[Viljams Filips]], Fizika, 1997 # [[Stenlijs Prusiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1997 # [[Pols Boijers]], Ķīmija, 1997 # [[Džodija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1997 # [[Roberts Laflins]], Fizika, 1998 # [[Daniels Cui]], Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Roberts Farčgots]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Luīss Ignarro]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Ferids Marads]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Valters Kohs]], Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ahmads Zeveils]], Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Džeimss Hekmens]], Ekonomika, 2000 # [[Daniels Makfadens]], Ekonomika, 2000 # [[Džeks Kilbijs]], Fizika, 2000 # [[Pols Grīngards]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Eriks Kandels]], Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Alans Hīgers]], Ķīmija, 2000 # [[Alans Makdiarmids]], Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' # [[Džordžs Akerlofs]], Ekonomika, 2001 # [[Maikls Spens]], Ekonomika, 2001 # [[Džozefs Stiglics]], Ekonomika, 2001 # [[Ēriks Kornels]], Fizika, 2001 # [[Karls Vīmans]], Fizika, 2001 # [[Līlends Hārtvels]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Viljams Stendišs Noulss]], Ķīmija, 2001 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2001 # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Vernons Smits]], Ekonomika, 2002 # [[Reimonds Deiviss]], Fizika, 2002 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Hauards Roberts Horvics]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Fenns]], Ķīmija, 2002 # [[Džimijs Kārters]], Miera veicināšana, 2002 # [[Roberts Ingls]], Ekonomika, 2003 # [[Aleksejs Abrikosovs]], Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pols Loterbūrs]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Pīters Agrs]], Ķīmija, 2003 # [[Roderiks Makinons]], Ķīmija, 2003 # [[Edvards Preskots]], Ekonomika, 2004 # [[Deivids Gross]], Fizika, 2004 # [[Deivids Policers]], Fizika, 2004 # [[Frenks Vilčeks]], Fizika, 2004 # [[Ričards Aksels]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Linda Baka]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Ērvins Rozs]], Ķīmija, 2004 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Tomass Šelings]], Ekonomika, 2005 # [[Rojs Džejs Glaubers]], Fizika, 2005 # [[Džons Hols]], Fizika, 2005 # [[Roberts Grabss]], Ķīmija, 2005 # [[Ričards Šroks]], Ķīmija, 2005 # [[Edmunds Felpss]], Ekonomika, 2006 # [[Džons Meters]], Fizika, 2006 # [[Džordžs Smūts]], Fizika, 2006 # [[Endrū Fairs]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Kreigs Melo]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Rodžers Kornbergs]], Ķīmija, 2006 # [[Els Gors]], Miera veicināšana, 2007 # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Ēriks Meskins]], Ekonomika, 2007 # [[Rodžers Maiersons]], Ekonomika, 2007 # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Olivers Smitijs]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Pols Krugmans]], Ekonomika, 2008 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Martins Čalfijs]], Ķīmija, 2008 # [[Rodžers Tsiens]], Ķīmija, 2008 # [[Elinora Ostroma]], Ekonomika, 2009 # [[Olivers Viljamsons]], Ekonomika, 2009 # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Vilards Boils]], Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Džordžs Smits]], Fizika, 2009 # [[Kerola Grīdere]], Fizioloģija un Medicīna, 2009 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Elizabete Blekbērna]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Venki Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Tomass Steics]], Ķīmija, 2009 # [[Baraks Obama]], Miera veicināšana, 2009 # [[Pīters Daimonds]], Ekonomika, 2010 # [[Deils Mortensens]], Ekonomika, 2010 # [[Ričards Heks]], Ķīmija, 2010 # [[Kristofers Simss]], Ekonomika, 2011 # [[Tomass Sārdžents]], Ekonomika, 2011 # [[Braiens Šmits]], Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Ādams Rīss]], Fizika, 2011 # [[Sols Perlmuters]], Fizika, 2011 # [[Brūss Betlers]], Fizioloģija un Medicīna, 2011 # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Elvins Rots]], Ekonomika, 2012 # [[Loids Šeplijs]], Ekonomika, 2012 # [[Deivids Vainlends]], Fizika, 2012 # [[Roberts Lefkovics]], Ķīmija, 2012 # [[Braiens Kobilka]], Ķīmija, 2012 # [[Jūdžīns Fāma]], Ekonomika, 2013 # [[Larss Hansens]], Ekonomika, 2013 # [[Roberts Šillers]], Ekonomika, 2013 # [[Džeimss Rotmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Rendijs Šekmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Martins Karpluss]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Ēriks Becigs]], Ķīmija, 2014 # [[Viljams Mērners]], Ķīmija, 2014 # [[Pols Modrihs]], Ķīmija, 2015 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Bobs Dilans]], Literatūra, 2016 # [[Džefrijs Holls]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Rosbašs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Jangs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Rainers Veiss]], Fizika, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Berijs Berišs]], Fizika, 2017 # [[Kips Torns]], Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Ričards Tālers]], Ekonomika, 2017 # [[Džeimss Elisons]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Artūrs Eškins]], Fizika, 2018 # [[Frānsesa Ārnolda]], Ķīmija, 2018 # [[Džordžs Smits]], Ķīmija, 2018 # [[Viljams Nordhauss]], Ekonomika, 2018 # [[Pols Romers]], Ekonomika, 2018 # [[Gregs Semenss]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Viljams Kelins]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019, ''dzimis Kanādā'' # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Gudinafs]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Vācijā'' # [[Maikls Krēmers]], Ekonomika, 2019 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019, ''dzimusi Francijā'' # [[Abhidžits Banerdžī]], Ekonomika, 2019, ''dzimis Indijā'' # [[Andrea Geza]], Fizika, 2020 # [[Dženifera Daudna]], Ķīmija, 2020 # [[Hārvijs Alters]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Čārlzs Raiss]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Luīze Glika]], Literatūra, 2020 # [[Pols Milgroms]], Ekonomika, 2020 # [[Roberts Vilsons]], Ekonomika, 2020 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Kanādā'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Nīderlandē'' # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021, ''dzimusi Filipīnās'' # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021, ''dzimis Japānā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Džuliuss]], Fizioloģija un Medicīna, 2021 # [[Ardems Pataputians]], Fizioloģija un Medicīna, 2021, ''dzimis Libānā'' # [[Bens Bernanke]], Ekonomika, 2022 # [[Daglass Daimonds]], Ekonomika, 2022 # [[Filips Dibvigs]], Ekonomika, 2022 # [[Karolīna Bertoci]], Ķīmija, 2022 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2022 # [[Džons Klausers]], Fizika, 2022 # [[Klaudija Goldina]], Ekonomika, 2023 # [[Pjērs Agostīni]], Fizika, 2023, ''dzimis Francijas Tunisijā, tagadējā Tunisijas teritorijā'' # [[Katalīna Kariko]], Fizioloģija un Medicīna, 2023, ''dzimusi Ungārijā'' # [[Drū Veismans]], Fizioloģija un Medicīna, 2023 # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''dzimis Francijā tunisiešu ģimenē'' # [[Luiss Bruss]], Ķīmija, 2023 # [[Darons Adžemoglu]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Turcijā'' # [[Saimons Džonsons]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džeimss Robinsons]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Hopfīlds]], Fizika, 2024 # [[Viktors Ambross]], Fizioloģija un Medicīna, 2024 # [[Gērijs Ruvkuns]], Fizioloģija un Medicīna, 2024 # [[Deivids Beikers]], Ķīmija, 2024 # [[Džons Džampers]], Ķīmija, 2024 # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džons Martiniss]], Fizika, 2025 # [[Mērija Brankova]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 # [[Frederiks Ramsdels]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Saūda Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Austrālija}} Austrālija == # [[Viljams Lorenss Bregs]]*, Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hauards Valters Florijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Frenks Bērnets]], Fizioloģija un Medicīna, 1960 # [[Džons Eklss]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Aleksandrs Prohorovs]]*, Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Patriks Vaits]]*, Literatūra, 1973, ''dzimis Lielbritānijā; Austrālijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Pīters Dohertijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Berijs Maršals]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Robins Vorens]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Elizabete Blekbērna]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Braiens Šmits]]*, Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Arturs Makdonalds]]*, Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā; Kanādas pilsonība'' # [[Ričards Robsons]], Ķīmija, 2025 == {{flaga|Austrija}} Austrija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Berta fon Zutnere]], Miera veicināšana, 1905, ''dzimis Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Alfrēds Hermans Frieds]], Miera veicināšana, 1911, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Roberts Bārāņs]], Fizioloģija un Medicīna, 1914, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Jūliuss Vāgners-Joregs]], Fizioloģija un Medicīna, 1927 # [[Kārlis Landšteiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1930, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Ervīns Šrēdingers]], Fizika, 1933, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Viktors Hess]], Fizika, 1936, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Oto Lēvi]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]]*, Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Volfgangs Pauli]], Fizika, 1945, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Makss Peručs]]*, Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Konrāds Lorencs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Valters Kohs]]*, Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Eriks Kandels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Elfrīde Jelineka]], Literatūra, 2004 # [[Martins Karpluss]]*, Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Pēteris Handke]], Literatūra, 2019 # [[Antons Ceilingers]], Fizika, 2022 # [[Ferencs Krauss]], Fizika, 2023, ''dzimis Ungārijā'' == {{flaga|Austrumtimora}} Austrumtimora == # [[Karlušs Belu]]*, Miera veicināšana, 1996, ''dzimis Portugāļu Timorā, tagadējās Austrumtimoras teritorijā'' # [[Žozē Ramušs-Orta]], Miera veicināšana, 1996 == {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna == # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; prēmija pasniegta kā PSRS pilsonim'' == {{flaga|Baltkrievija}} Baltkrievija == # [[Saimons Kuznecs]]*, Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Menahems Begins]]*, Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Šimons Peress]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]]*, Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]], Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' # [[Aless Beļackis]], Miera veicināšana, 2022 == {{flaga|Bangladeša}} Bangladeša == # [[Muhammads Junuss]], Miera veicināšana, 2006 == {{flaga|Beļģija}} Beļģija == # [[Augusts Bērments]], Miera veicināšana, 1909 # [[Moriss Meterlinks]], Literatūra, 1911 # [[Anrī Lafontēns]], Miera veicināšana, 1913 # [[Žils Bordē]], Fizioloģija un Medicīna, 1919 # [[Kornejs Heimanss]], Fizioloģija un Medicīna, 1938 # [[Dominiks Pīrs]], Miera veicināšana, 1958 # [[Albērs Klods]], Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Fransuā Anglērs]], Fizika, 2013 == {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina == # [[Ivo Andričs]]*, Literatūra, 1961, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas pilsonis'' # [[Vladimirs Prelogs]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' == {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija == # [[Pīters Midavers]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija == # [[Eliass Kaneti]]*, Litetatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Čehija}} Čehija == # [[Berta fon Zutnere]]*, Miera veicināšana, 1905, ''dzimusi Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Karls Ferdinands Korī]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Jaroslavs Heirovskis]]*, Ķīmija, 1959, ''dzimis Bohēmijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' # [[Jaroslavs Seiferts]]*, Literatūra, 1984, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' == {{flaga|Čīle}} Čīle == # [[Gabriela Mistrala]], Literatūra, 1945 # [[Pablo Neruda]], Literatūra, 1971 == {{flaga|Dānija}} Dānija == # [[Nils Finzens]], Fizioloģija un Medicīna, 1903 # [[Fredriks Bajers]], Miera veicināšana, 1908 # [[Karls Gellerups]], Literatūra, 1917 # [[Henriks Pontopidans]], Literatūra, 1917 # [[Augusts Krogs]], Fizioloģija un Medicīna, 1920 # [[Nilss Bors]], Fizika, 1922 # [[Johanness Fibigers]], Fizioloģija un Medicīna, 1926 # [[Sigrida Unsete]]*, Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Henriks Dams]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Johanness Vilhelms Jensens]], Literatūra, 1944 # [[Oge Bors]], Fizika, 1975 # [[Bens Motelsons]]*, Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Nils Jerne]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Jenss Skou]], Ķīmija, 1997 # [[Mortens Meldāls]], Ķīmija, 2022 == {{flaga|DĀR}} DĀR == # [[Makss Teilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1951 # [[Alberts Lutuli]], Miera veicināšana, 1960 # [[Alans Kormaks]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Dezmonds Tutu]], Miera veicināšanam 1984 # [[Nadine Gordimera]]*, Literatūra, 1991, ''dzimusi Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Nelsons Mandela]], Miera veicināšana, 1993 # [[Frederiks Vilems de Klerks]]*, Miera veicināšana, 1993, ''dzimis Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Sidnijs Breners]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Maksvels Kutzē]], Literatūra, 2003 == {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja == # [[Kims Tedžuns]]*, Miera veicināšana, 2000, ''dzimis Japāņu Korejā, tagadējās Dienvidkorejas teritorijā'' # [[Hana Ganga]], Literatūra, 2024 == {{flaga|Etiopija}} Etiopija == # [[Abijs Ahmeds]], Miera veicināšana, 2019 == {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte == # [[Anvars Sādāts]], Miera veicināšana, 1978 # [[Nagībs Mahfūzs]], Literatūra, 1988 # [[Jāsirs Arafāts]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' # [[Ahmads Zeveils]]*, Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Mohameds El Barādeī]], Miera veicināšana, 2005 == {{flaga|Filipīnas}} Filipīnas == # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021 == {{flaga|Francija}} Francija == # [[Silī Pridoms]], Literatūra, 1901 # [[Frederiks Pasī]], Miera veicināšana, 1901 # [[Anrī Bekerels]], Fizika, 1903 # [[Pjērs Kirī]], Fizika, 1903 # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Francijas pilsonei'' # [[Frederiks Mistrāls]], Literatūra, 1904 # [[Anrī Muasāns]], Ķīmija, 1906 # [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1907 # [[Luijs Reno]], Miera veicināšana, 1907 # [[Gabriels Lipmans]], Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]], Miera veicināšana, 1909 # [[Aleksis Karels]], Fizioloģija un Medicīna, 1912 # [[Viktors Griņārs]], Ķīmija, 1912 # [[Pols Sabatjē]], Ķīmija, 1912 # [[Šarls Rihets]], Fizioloģija un Medicīna, 1913 # [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Romēns Rolāns]], Literatūra, 1915 # [[Leons Buržuā]], Miera veicināšana, 1920 # [[Anatols Franss]], Literatūra, 1921 # [[Žans Perēns]], Fizika, 1926 # [[Aristids Briāns]], Miera veicināšana, 1926 # [[Anrī Bergsons]], Literatūra, 1927 # [[Ferdinands Bisons]], Miera veicināšana, 1927 # [[Šarls Nikols]], Fizioloģija un Medicīna, 1928 # [[Luijs de Brojī]], Fizika, 1929 # [[Ivans Buņins]], Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Frederiks Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Irēna Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Rožē Martēns di Gārs]], Literatūra, 1937 # [[Andrē Žids]], Literatūra, 1947 # [[Filips Šovalters Henšs]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Edvards Kelvins Kendals]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Leons Žou]], Miera veicināšana, 1951 # [[Fransuā Moriaks]], Literatūra, 1952 # [[Alberts Šveicers]], Miera veicināšana, 1952 # [[Albērs Kamī]], Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Senžons Pērss]], Literatūra, 1960, ''dzimis Gvadelupē'' # [[Žans Pols Sartrs]], Literatūra, 1964 # [[Fransuā Žakobs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Andrē Lvovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Žaks Mono]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Alfrēds Kastlers]], Fizika, 1966, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Francijas teritorijā'' # [[Renē Kasīns]], Miera veicināšana, 1968 # [[Luijs Eižens Felikss Neēls]], Fizika, 1970 # [[Luīss Federiko Leloirs]], Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Žans Dosē]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Žerārs Debrē]], Ekonomika, 1983 # [[Žans-Marī Lehs]], Ķīmija, 1987 # [[Klods Simons]], Literatūra, 1985 # [[Moriss Allē]], Ekonomika, 1988 # [[Pjērs Žils de Žēns]], Fizika, 1991 # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]], Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Īvs Šovēns]], Ķīmija, 2005 # [[Albērs Fērs]], Fizika, 2007 # [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Liks Montaņjē]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Patriks Modiano]], Literatūra, 2014 # [[Žans Tirols]], Ekonomika, 2014 # [[Žans Pjērs Sovažs]], Ķīmija, 2016 # [[Žerārs Murū]], Fizika, 2018 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019 # [[Emanuela Šarpentjē]], Ķīmija, 2020 # [[Alēns Aspekts]], Fizika, 2022 # [[Annija Erno]], Literatūra, 2022 # [[Anna Lijē]], Fizika, 2023, ''Francijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Pjērs Agostīni]], Fizika, 2023, ''ASV un Francijas pilsonība'' # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''Dzimis Francijā tunisiešu ģimenē; ASV pilsonība'' # [[Filips Agjons]], Ekonomika, 2025 # [[Mišels Devorē]], Fizika, 2025 == {{flaga|Gana}} Gana == # [[Kofi Annans]], Miera veicināšana, 2001, ''dzimis Zelta Krastā, tagadējās Ganas teritorijā'' == {{flaga|Grieķija}} Grieķija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Odisejs Elitis]], Literatūra, 1979 == {{flaga|Gvatemala}} Gvatemala == # [[Migels Anhels Asturjass]], Literatūra, 1967 # [[Rigoverta Menču]], Miera veicināšana, 1992 == {{flaga|Horvātija}} Horvātija == # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' == {{flaga|Indija}} Indija == # [[Ronalds Ross]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Radjards Kiplings]]*, Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indija, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Rabindranats Tagore]], Literatūra, 1913, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]], Fizika, 1930, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Hars Gobings Korana]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' # [[Subrahmanjans Čandrasekars]]*, Fizika, 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Amartja Sens]], Ekonomika, 1998, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Venki Ramakrišnans]]*, Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Kailāšs Satjārti]], Miera veicināšana, 2014 # [[Abhidžits Banerdžī]]*, Ekonomika, 2019 == {{flaga|Indonēzija}} Indonēzija == # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' == {{flaga|Irāka}} Irāka == # [[Nadija Murada]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Irāna}} Irāna == # [[Širina Ebādi]], Miera veicināšana, 2003 # [[Nargisa Mohammadi]], Miera veicināšana, 2023 == {{flaga|Itālija}} Itālija == # [[Kamillo Goldži]], Fizioloģija un Medicība, 1906, ''dzimis Austrijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Džozue Karduči]], Literatūra, 1906, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Ernesto Moneta]], Miera veicināšana, 1907 # [[Guljelmo Markoni]], Fizika, 1909 # [[Gracija Deleda]], Literatūra, 1926, ''dzimusi Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Luidži Pirandello]], Literatūra, 1934, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Enriko Fermi]], Fizika, 1938 # [[Daniels Bovē]], Fizioloģija un Medicība, 1957, ''dzimis Šveicē; Šveices un Itālijas teritorijā'' # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Salvatore Kvazimodo]], Literatūra, 1959 # [[Džūlio Nata]], Ķīmija, 1963 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Eudžēnio Montāle]], Literatūra, 1975 # [[Karlo Rubija]], Fizika, 1984 # [[Franko Modiljāni]], Ekonomika, 1985 # [[Rita Levi-Montalčīni]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dario Fo]], Literatūra, 1997 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžo Parizi]], Fizika, 2021 == {{flaga|Islande}} Islande == # [[Haldors Laksness]], Literatūra, 1955 == {{flaga|Izraēla}} Izraēla == # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Menahems Begins]], Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Ichaks Rabins]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Šimons Peress]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā'' # [[Ārons Cehanovers]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Ada Jonata]], Ķīmija, 2009, ''dzimusi Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Dens Šehtmans]], Ķīmija, 2011 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021, ''dzimis ASV'' # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' == {{flaga|Īrija}} Īrija == # [[Viljams Batlers Jeitss]], Literatūra, 1923 # [[Džordžs Bernards Šovs]], Literatūra, 1925 # [[Ernests Voltons]], Fizika, 1951 # [[Semjuels Bekets]], Literatūra, 1969 # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirīda Magvaira|Meirīda Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Šeimuss Hīnijs]]*, Literatūra, 1995 # [[Džons Hjūms]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Dāvids Trimbls]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' == {{flaga|Japāna}} Japāna == # [[Hideki Jukava]], Fizika, 1949 # [[Sinitiro Tomonaga]], Fizika, 1965 # [[Jasunari Kavabata]], Literatūra, 1968 # [[Leo Esaki]], Fizika, 1973 # [[Eisaku Sato]], Miera veicināšana, 1974 # [[Keniči Fukui]], Ķīmija, 1981 # [[Susumu Tonegava]], Fizioloģija un Medicīna, 1987 # [[Kendzaburo Oe]], Literatūra, 1994 # [[Hideki Širakava]], Ķīmija, 2000 # [[Rjodži Nojori]], Ķīmija, 2001 # [[Masatosi Kosiba]], Fizika, 2002 # [[Koiči Tanaka]], Ķīmija, 2002 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Makoto Kobajaši]], Fizika, 2008 # [[Tošihide Maskava]], Fizika, 2008 # [[Osamu Šimomura]], Ķīmija, 2008 # [[Eiči Negiši]], Ķīmija, 2010 # [[Akira Suzuki]], Ķīmija, 2010 # [[Šinja Jamanaka]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Isamu Akasaki]], Fizika, 2014 # [[Hirosi Amano]], Fizika, 2014 # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Takaaki Kadzita]], Fizika, 2015 # [[Satoši Omura]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 # [[Jošinori Osumi]], Fizioloģija un Medicīna, 2016 # [[Kadzuo Išiguro]]*, Literatūra, 2017 # [[Tasuku Hondzjo]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Akira Josino]], Ķīmija, 2019 # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021 # Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija ''[[Nihon Hidankyo]]'', Miera veicināšana, 2024 # [[Susumu Kitagava]], Ķīmija, 2025 # [[Šimons Sakaguči]], Fizioloģija un Medicīna, 2025 == {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande == # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Moriss Vilkinss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Alans Makdiarmids]]*, Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' == {{flaga|Jemena}} Jemena == # [[Tevekula Kermāna]], Miera veicināšana, 2011, ''dzimusi Jemenas Arābu Republijā, tagadējās Jemenas teritorijā'' == {{flaga|Jordānija}} Jordānija == # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Jordānijas, Saūdas Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Kanāda}} Kanāda == # [[Frederiks Bentings]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Džons Džeimss Ričards Makleods]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Viljams Frensiss Džioks]]*, Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Lesters Pīrsons]], Miera veicināšana, 1957 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Sols Belovs]]*, Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Deivids Hjūbels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Henrijs Taube]]*, Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Ričards Teilors]], Fizika, 1990 # [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]]*, Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Maikls Smits]], Ķīmija, 1993 # [[Bertrams Brokhauss]], Fizika, 1994 # [[Viljams Vikrijs]]*, Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Mairons Šoulzs]]*, Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Mandells]], Ekonomika, 1999 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Vilards Boils]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Alise Manro]], Literatūra, 2013 # [[Arturs Makdonalds]], Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā'' # [[Donna Striklenda]], Fizika, 2018 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021 # [[Džefrijs Hintons]], Fizika, 2024, ''Lielbritānijas un Kanādas pilsonība'' # [[Pīters Hovits]], Ekonomika, 2025 == {{flaga|Kenija}} Kenija == # [[Vangari Maatai]], Miera veicināšana, 2004 == {{flaga|Kipra}} Kipra == # [[Kristofers Pisaridess]], Ekonomika, 2010, ''Kipras un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija == # [[Gabriels Garsija Markess]], Literatūra, 1982 # [[Huans Manuels Santoss]], Miera veicināšana, 2016 == {{flaga|Kongo Demokrātiskā Republika}} Kongo Demokrātiskā Republika == # [[Deniss Mukvege]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Kostarika}} Kostarika == # [[Oskars Arjass]], Miera veicināšana, 1987 == {{flaga|Krievija}} Krievija == # [[Ivans Pavlovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1904, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Iļja Mečņikovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Ivans Buņins]]*, Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Pauls Karers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Nikolajs Semjonovs]], Ķīmija, 1956, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Pāvels Čerenkovs]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Franks]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Igors Tamms]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Boriss Pasternaks]], Literatūra, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Nikolajs Basovs]], Fizika, 1964, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Aleksandrs Prohorovs]], Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Mihails Šolohovs]], Literatūra, 1965, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Aleksandrs Solžeņicins]], Literatūra, 1970, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Andrejs Saharovs]], Miera veicināšana, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Leonīds Kantorovičs]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Pjotrs Kapica]], Fizika, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Josifs Brodskis]]*, Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Mihails Gorbačovs]], Miera veicināšana, 1990, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]], Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Aleksejs Abrikosovs]]*, Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Vitālijs Ginzburgs]], Fizika, 2003, ''dzimis Krievijas Impērijā tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Leonīds Hurvičs]]*, Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Andre Geims]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Dmitrijs Muratovs]], Miera veicināšana, 2021 # Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", Miera veicināšana, 2022 # [[Aleksejs Jekimovs]], Ķīmija, 2023 == {{flaga|Ķīna}} Ķīna == # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]], Miera veicināšana, 1989 # [[Daniels Cui]]*, Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Liu Sjaobo]], Miera veicināšana, 2010 # [[Mo Jaņs]], Literatūra, 2012 # [[Tu Joujou]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 == {{flaga|Latvija}} Latvija == # [[Vilhelms Ostvalds]]*, Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' == {{flaga|Libāna}} Libāna == # [[Ardems Pataputians]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2021 == {{flaga|Libērija}} Libērija == # [[Elēna Džonsone Sirlīfa]], Miera veicināšana, 2011 # [[Leimaha Gbovī]], Miera veicināšana, 2011 == {{flaga|Lietuva}} Lietuva == # [[Endrū Šallijs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Česlavs Milošs]]*, Literatūra, 1980, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Lietuvas teritorijā; Polijas un ASV pilsonība'' # [[Ārons Klugs]]*, Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga == # [[Gabriels Lipmans]]*, Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' == {{flaga|Maķedonija}} Maķedonija == # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' == {{flaga|Maroka}} Maroka == # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' == {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija == # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' == {{flaga|Meksika}} Meksika == # [[Alfonso Garsija Robless]], Miera veicināšana, 1982 # [[Oktavio Pass]], Literatūra, 1990 # [[Mario Molina]]*, Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' == {{flaga|Mjanma}} Mjanma == # [[Auna Sana Su Či]], Miera veicinšana, 1991, ''dzimusi Britu Birmā, tagadējās Mjanmas teritorijā'' == {{flaga|Nigērija}} Nigērija == # [[Vole Šojinka]], Literatūra, 1986 == {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande == # [[Hendriks Lorencs]], Fizika, 1901 # [[Pīters Zēmanis]], Fizika, 1901 # [[Jakobs van't Hofs]], Ķīmija, 1901 # [[Bjērnstjerne Bjērnsons]], Literatūra, 1903 # [[Johaness Dideriks van der Vālss]], Fizika, 1910 # [[Tobiass Asers]], Miera veicināšana, 1911 # [[Heike Kamerlings Oness]], Fizika, 1913 # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' # [[Kristiāns Edžkmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Peters Debajs]], Ķīmija, 1936 # [[Frics Zernike]], Fizika, 1953 # [[Jans Tinbergens]], Ekonomika, 1969 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Nikolāss Blūmbergens]]*, Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Simons van der Mērs]], Fizika, 1984 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Gerards 't Hofts]], Fizika, 1999 # [[Martinuss Veltmans]], Fizika, 1999 # [[Andre Geims]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Bernards Ferings]], Ķīmija, 2016 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021 # [[Džoels Mokirs]], Ekonomika, 2025, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Izraēlas pilsonība'' == {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija == # [[Knuts Hamsuns]], Literatūra, 1920 # [[Kristiāns Lange]], Miera veicināšana, 1921 # [[Fritjofs Nansens]], Miera veicināšana, 1922 # [[Sigrida Unsete]], Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Rangnars Frišs]], Ekonomika, 1969 # [[Ods Hasels]], Ķīmija, 1969 # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Trugve Haavelmo]], Ekonomika, 1989 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Finns Kidlands]], Ekonomika, 2004 # [[Meja Brita Mozera]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 # [[Edvards Mozers]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 # [[Juns Ūlavs Fose]], Literatūra, 2023 == {{flaga|Pakistāna}} Pakistāna == # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Abduss Salams]], Fizika, 1979, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā'' # [[Malāla Jūsafzaja]], Miera veicināšana, 2014 == {{flaga|Palestīna}} Palestīna == # [[Jāsirs Arafāts]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' == {{flaga|Peru}} Peru == # [[Mario Vargass Ljosa]]*, Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Polija}} Polija == # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Frnacijas pilsonei'' # [[Henriks Senkevičs]], Literatūra, 1905, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Alberts Maikelsons]]*, Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Vladislavs Rejmonts]], Literatūra, 1924, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tadeušs Reihšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Īzaks Baševiss Zingers]]*, Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Lehs Valensa]], Miera veicināšana, 1983 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Juzefs Rotblats]]*, Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vislava Šimborska]], Literatūra, 1996 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Olga Tokarčuka]], Literatūra, 2018 == {{flaga|Portugāle}} Portugāle == # [[Antoniu Egašs Monišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Žuze Saramagu]], Literatūra, 1998 == {{flaga|Rumānija}} Rumānija == # [[Džordžs Palade]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Eli Vīzels]]*, Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Herta Millere]]*, Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Štefans Hells]]*, Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Saūda Arābija}} Saūda Arābija == # [[Omārs Jaghi]], Ķīmija, 2025, ''dzimis Jordānijā; Jordānijas, Saūdas Arābijas un ASV pilsonība'' == {{flaga|Sentlūsija}} Sentlūsija == # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Dereks Volkots]], Literatūra, 1992 == {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija == # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' == {{flaga|Slovākija}} Slovākija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Somija}} Somija == # [[Franss Emils Sillanpē]], Literatūra, 1939 # [[Arturi Ilmari Virtanens]], Ķīmija, 1945 # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Bengts Holmstrems]], Ekonomika, 2016 == {{flaga|Spānija}} Spānija == # [[Hosē Ečegarajs]], Literatūra, 1904 # [[Santjago Ramons i Kahals]], Fizioloģija un Medicīna, 1906 # [[Hasinto Benavente]], Literatūra, 1922 # [[Huans Ramons Himeness]], Literatūra, 1956 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Visente Aleiksandre]], Literatūra, 1977 # [[Kamilo Hosē Sela]], Literatūra, 1989 # [[Mario Vargass Ljosa]], Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Šveice}} Šveice == # [[Anrī Dināns]], Miera veicināšana, 1901 # [[Elī Dikomēns]], Miera veicināšana, 1902 # [[Šarls Albērs Gobā]], Miera veicināšana, 1902 # [[Emīls Kohers]], Fizioloģija un Medicīna, 1909 # [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Kārlis Špitelers]], Literatūra, 1919 # [[Šarls Gijoms]], Fizika, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Pauls Karrers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Hermanis Hese]], Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Pauls Hermans Millers]], Fizioloģija un Medicīna, 1948 # [[Valters Hess]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Tadeušs Reihšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Vladimirs Prelogs]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' # [[Verners Arbērs]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Heinrihs Rorers]], Fizika, 1986 # [[Karls Aleksandrs Millers]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ričards Ernsts]], Ķīmija, 1991 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rolfs Zinkernagels]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Kurts Vultrihs]], Ķīmija, 2002 # [[Žaks Djubošē]], Ķīmija, 2017 # [[Didjē Kelozs]], Fizika, 2019 # [[Mišels Majors]], Fizika, 2019 == {{flaga|Taivāna}} Taivāna == # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' == {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija == # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021 == {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} Trinidāda un Tobāgo == # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' == {{flaga|Tunisija}} Tunisija == # [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]], Miera veicināšana, 2015 # [[Mungi Bavendi]], Ķīmija, 2023, ''dzimis Francijā tunisiešu ģimenē; ASV pilsonība'' == {{flaga|Turcija}} Turcija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Orhans Pamuks]], Literatūra, 2006 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' # [[Darons Adžemoglu]], Ekonomika, 2024, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' == {{flaga|Ukraina}} Ukraina == # [[Iļja Iļjičs Mečņikofs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Zelmans Veksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Roalds Hofmans]]*, Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]]*, Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]]*, Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' # Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]", Miera veicināšana, 2022 == {{flaga|Ungārija}} Ungārija == # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Alberts Sentģerģi]], Fizioloģija un Medicīna, 1937, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā'' # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Imre Kertēss]], Literatūra, 2002 # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Ferencs Krauss]], Fizika, 2023, ''dzimis Ungārijā; Austrijas pilsonība'' # [[Katalīna Kariko]], Fizioloģijas un Medicīna, 2023, ''dzimusi Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Lāslo Krasnahorkai]], Literatūra, 2025 == {{flaga|Vācija}} Vācija == # [[Vilhelms Rentgens]], Fizika, 1901 # [[Emīls fon Bērings]], Fizioloģija un Medicīna, 1901 # [[Hermanis Emils Fišers]], Ķīmija, 1902 # [[Teodors Momzens]], Literatūra, 1902, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Roberts Kohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1905, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ādolfs fon Beiers]], Ķīmija, 1905 # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Eduards Buhners]], Ķīmija, 1907 # [[Rūdolfs Eikens]], Literatūra, 1908, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Ferdinands Brauns]], Fizika, 1909 # [[Vilhelms Ostvalds]], Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' # [[Albrehts Kosels]], Fizioloģija un Medicīna, 1910 # [[Oto Vallahs]], Ķīmija, 1910 # [[Pauls Heize]], Literatūra, 1910, ''dzimis Prūsijas Karalistēm, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vilhelms Vīns]], Fizika, 1911 # [[Gerharts Hauptmanis]], Literatūra, 1912, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss fon Laue]], Fizika, 1914, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Vilšteters]], Ķīmija, 1915 # [[Makss Planks]], Fizika, 1918 # [[Fricis Hābers]], Ķīmija, 1918 # [[Johanness Štarks]], Fizika, 1919, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Nernsts]], Ķīmija, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Oto Frišs Mejerhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 1922, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Džeimss Franks]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Gustavs Hercs]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Gustavs Štrēzemanis]], Miera veicināšana, 1926 # [[Heinrihs Oto Vīlands]], Ķīmija, 1927 # [[Ludvigs Kvide]], Miera veicināšana, 1927 # [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]], Ķīmija, 1928 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]]*, Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Tomass Manns]], Literatūra, 1929, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Fišers]], Ķīmija, 1930 # [[Verners Heizenbergs]], Fizika, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Bošs]], Ķīmija, 1931 # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Heinrihs Varburgs]], Fizioloģija un Medicīna, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Špemans]], Fizioloģija un Medicīna, 1935, ''dzimis Virtembergas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis fon Oseckis]], Miera veicināšama, 1935 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936,''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]], Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Gerhards Domagks]], Fizioloģija un Medicīna, 1939 # [[Ādolfs Butenants]], Ķīmija, 1939 # [[Oto Šterns]]*, Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Oto Hāns]], Ķīmija, 1944, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hermanis Hese]]*, Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Oto Dīlss]], Ķīmija, 1950, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Kurts Alders]], Ķīmija, 1950, ''prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Hanss Ādolfs Krebss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Hermanis Štaudingers]]*, Ķīmija, 1953, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Bote]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Verners Forsmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1956, ''dzimis Vācijas Impērijā tagadējās Vācijas teritorijā; VFR pilsonība'' # [[Rudolfs Mesbauers]], Fizika, 1961 # [[Hanss Jensens]], Fizika, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Karls Cīglers]], Ķīmija, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Feodors Līnens]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''prēmiju saņēma kā VFR pilsonis'' # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Manfrēds Eižens]], Ķīmija, 1967 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Villijs Brants]], Miera veicināšana, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Heinrihs Bells]], Literatūra, 1972, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Ernsts Oto Fišers]], Ķīmija, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Georgs Vitigs]], Ķīmija, 1979, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Žoržs Kehlers]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Ernsts Ruska]], Fizika, 1986 # [[Gerds Binnigs]], Fizika, 1986 # [[Georgs Bednorcs]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Johans Deizenhofers]], Ķīmija, 1988 # [[Roberts Hūbers]], Ķīmija, 1988 # [[Hartmuts Mičels]], Ķīmija, 1988 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Volfgangs Pauls]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ervīns Nehers]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Berts Sekmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Kristiāna Nīslena-Volharda]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Horsts Štermers]], Fizika, 1998 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ginters Grass]], Literatūra, 1999, ''dzimis Danciga brīvvalstī, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Herberts Kroemers]], Fizika, 2000 # [[Volfgangs Keterle]], Fizika, 2001 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Teodors Henšs]], Fizika, 2005 # [[Pīters Grīnbergs]], Fizika, 2007 # [[Gerhards Ertls]], Ķīmija, 2007 # [[Haralds cur Hauzens]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Herta Millere]], Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Štefans Hells]], Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Rainers Veiss]]*, Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017 # [[Reinhards Gencels]], Fizika, 2020 # [[Benjamins Lists]], Ķīmija, 2021 # [[Klauss Haselmans]], Fizika, 2021 == {{flaga|Venecuēla}} Venecuēla == # [[Baruhs Benacerafs]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Marija Korina Mačado]], Miera veicināšana, 2025 == {{flaga|Vjetnama}} Vjetnama == # [[Le Diks Tho]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Francijas Indoķīnā; prēmija pasniegta kā Ziemeļvjetnamas pilsonim'' == {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija == # [[Svante Arrēniuss]], Ķīmija, 1903 # [[Klāss Pontuss Arnoldsons]], Miera veicināšana, 1908 # [[Selma Lāgerlēva]], Literatūra, 1909 # [[Alvars Gulstrands]], Fizioloģija un Medicīna, 1911 # [[Gustavs Dalens]], Fizika, 1912 # [[Vērners fon Heidenstams]], Literatūra, 1916 # [[Hjalmars Brantings]], Miera veicināšana, 1921 # [[Manne Sīgbāns]], Fizika, 1924 # [[Teodors Svedbergs]], Ķīmija, 1926 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]], Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Nātans Sēderblums]], Miera veicināšana, 1930 # [[Ēriks Aksels Kārlfelds]], Literatūra, 1931 # [[Arnē Tisēliuss]], Ķīmija, 1948 # [[Pers Lāgerkvists]], Literatūra, 1951 # [[Hugo Teorels]], Fizioloģija un Medicīna, 1955 # [[Dāgs Hammaršelds]], Miera veicināšana, 1961 # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Hanness Alfvēns]], Fizika, 1970 # [[Ulfs von Eilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Gunnars Mīrdāls]], Ekonomika, 1974 # [[Eivinds Junsons]], Literatūra, 1974 # [[Harri Martinsons]], Literatūra, 1974 # [[Bertils Olins]], Ekonomika, 1977 # [[Kajs Sīgbāns]], Fizika, 1981 # [[Torstens Vīzels]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Suns Bergstroms]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Bengts I. Samuelsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Alva Mīrdāla]], Miera veicināšana, 1982 # [[Arvīds Karlsons]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Tūmass Transtrēmers]], Literatūra, 2011 # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Svante Pēbo]], Fizioloģija un Medicīna, 2022 # [[Anna Lijē]], Fizika, 2023, ''dzimusi Francijā; Zviedrijas pilsonība'' == Atsauces == {{atsauces}} {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti pēc valsts| ]] lzx6l67gwpweinoe28tfwvj6l61o0hy 0 70180 4539092 4493978 2026-10-24T05:35:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539092 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Kirasao | pilnais_valsts_nosaukums = ''Land Curaçao<br />Pais Kòrsou'' | valsts_nosaukums = Curaçao <!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | karoga_attēls = Flag_of_Curaçao.svg<!-- tikai pats nosaukums, šādā formā: "attēls.jpg" --> | karoga_nosaukums = Kirasao karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Curaçao.svg | ģerboņa_nosaukums = Kirasao ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = ''Himno di Kòrsou'' | kartes_attēls = Curacao in its region.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vilemstade]] | latd=12 | latm=7 | latNS=N | longd=68 | longm=56 | longEW=W <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], [[papjamentu]], [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Monarhs]] | valsts_galva = [[Vilems Aleksandrs]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kirasao gubernators|Gubernators]] | valsts_galva2 = [[Lucille George-Wout]] | valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs | valsts_galva3 = [[Eugene Rhuggenaath]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Pašpārvalde Nīderlandes Antiļu sastāvā | neatkarības_datums = [[1954]].g. | neatkarības_notikums2 = Autonomija Nīderlandes sastāvā | neatkarības_datums2 = 2010. g. | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 444 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits = 155 826 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 360 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Karību guldenis]] | valūtas_kods = XCG | laika_zona = | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .an | tālsarunu_kods = 599 | piezīmes = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Kirasao''' ({{val|nl|Curaçao}}, {{val|pap|Kòrsou}}) ir autonoma valsts [[Nīderlandes Karaliste]]s sastāvā. Tā atrodas [[Karību jūra|Karību jūrā]] pie [[Venecuēla]]s krastiem, aptuveni 65 km uz ziemeļiem no Venecuēlas un 80 km uz dienvidaustrumiem no [[Aruba]]s. Valsts aptver Kirasao salu un neapdzīvoto [[Mazā Kirasao|Mazo Kirasao]]. Kirasao salu kopējā platība ir 444 [[km²]]. Pēc 2023. gada datiem Kirasao dzīvoja 155 826 iedzīvotāji. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Vilemstade]]. == Nosaukums == Par salas nosaukuma izcelsmi pastāv divas pamatversijas: ka tas nācis no indiāņiem vai arī nozīmē "Dziedināšanas sala" ({{val|pt|Ilha da Curação}}), par godu jūrnieku grupas atgūšanās no [[cinga]]s uz salas. == Ģeogrāfija == Kirasao atrodas Dienvidamerikas [[Kontinentālais šelfs|kontinentālajā šelfā]] un tai ir lēzeni paugurains reljefs, kuras augstākais punkts ir Kristofelbergs, kas sniedzas 372 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/curacao/|title=Curacao - The World Factbook|website=www.cia.gov|access-date=2026-06-16|language=en|archive-date=2023-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230504114256/https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/curacao/}}</ref> Kirasao ir daudzveidīgas pludmales, kas pievilina tūristus. Turklāt pie Kirasao ir [[apvelings]], t.i. kad blīvs, vēsāks un barības vielām bagāts ūdens no dziļokeāna virzās uz okeāna virsmu ar vēja palīdzību. Tas ir dabisko minerālu, termisko apstākļu un jūras ūdens avots, ko [[Balneoloģija|balneoloģijā]]. 10 kilometrus no Kirasao galvenās salas dienvidaustrumu krasta atrodas neapdzīvotā Mazā Kirasao sala, kurā ir piestātne un daudz liedagu, ieskaitot dažas minimāli aprīkotas pludmales, un gandrīz nav veģetācijas, toties ir plaša zemūdens veģetācija ap salu. Kopējais valsts krasta līnijas garums ir 364 km pie valsts kopējiem izmēriem 444 km,<ref name=":0" /> t.i. krasta līnijas garuma attiecība pret valsts izmēru ir ap 100 reizes lielāka nekā Latvijai. Klimats Kirasao ir karsts un sauss ([[Kepena klimata klasifikācija]]s ''BSh'') ar sauso sezonu no janvāra līdz septembrim un mitro sezonu no oktobra līdz decembrim. Nokrišņu daudzums ir ļoti mainīgs un atkarīgs no [[El Ninjo]] aktivitātes, tas var svārstīties no 200-1150 mm gadā.<ref>Dewar, Robert E. and Wallis, James R; ‘Geographical patterning in interannual rainfall variability in the tropics and near tropics: An L-moments approach’; in Journal of Climate, 12; pp. 3457—3466</ref> Salas ietilpst Gvahiras-Barankiljas sauso krūmāju ekoreģionā. Sausi krūmāji aizņem apmēram pusi salas, un ap trešdaļu aizņem [[Vilemstade]]s [[aglomerācija]]. Fauna nav bagāta, redzamākās tās pārstāves ir [[Iguānveidīgie|iguānas]] un jūras putni. Nedaudzo salas saldūdeņu piesārņošana ar [[naftas produkti]]em 20. gadsimtā iznīcinājusi daudzas endēmas vēžveidīgo sugas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Humphreys|first=William F.|date=2022-12-01|title=Community extinction: the groundwater (stygo-)fauna of Curaçao, Netherlands Antilles|url=https://doi.org/10.1007/s10750-022-05032-2|journal=Hydrobiologia|language=en|volume=849|issue=21|pages=4605–4611|doi=10.1007/s10750-022-05032-2|issn=1573-5117}}</ref> Saskaņā ar Globālo atmosfēras pētījumu emisiju datubāzi, vidējā [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] emisija uz vienu salas iedzīvotāju 2018. gadā bija 52 tonnas, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/9d09ccd1-e0dd-11e9-9c4e-01aa75ed71a1/language-en|title=Fossil CO2 and GHG emissions of all world countries : 2019 report.|website=op.europa.eu|access-date=2026-06-16|date=2019-09-26|others=corporate-body.JRC:Joint Research Centre|language=en|archive-date=2020-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200101073248/https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/9d09ccd1-e0dd-11e9-9c4e-01aa75ed71a1/language-en}}</ref> == Vēsture == Kirasao pamatiedzīvotāji pirms [[Amerikas atklāšana|eiropiešu atnākšanas]] bija [[aravaki|aravaku]] un kaketio indiāņi, kas bija ieradušies no [[Dienvidamerika]]s. [[Eiropieši|Eiropiešu]] klātbūtne salā sākās ap 1500. gadu, kad [[spāņi]] veica intensīvu Dienvidamerikas piekrastes izpēti un kartēšanu. Spāņi ātri zaudēja interesi par salu, jo šeit nebija [[zelts|zelta]] un saldūdens trūkuma dēļ bija apgrūtināta [[lauksaimniecība]]. [[1634]]. gadā [[Nīderlandiešu Rietumindijas kompānija]] pasludināja Kirasao par savu īpašumu un sāka kolonizāciju. Salā attīstīja graudaugu un zemesriekstu audzēšanu, kā arī [[sāls]] tvaicēšanu. [[Vilemstade]] attīstījās par vienu no galvenajām reģiona ostām. 17. un 18. gadsimtā tā bija viena no [[vergi|vergu]] tirdzniecības centriem. Mazajā Kirasao salā atradās karantīnas nometne. [[Britu impērija|Britu]] spēki divas reizes okupēja Kirasao [[Franču revolūcija]]s un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, bet abas reizes tā tika atgriezta Nīderlandes pakļautībā. Verdzības atcelšana 1863. gadā izraisīja ekonomiskas pārmaiņas un migrāciju. [[1914. gads|1914]]. gadā Venecuēlā [[Marakaibo]] tuvumā atklāja [[nafta|naftu]], un ieguves kompānija izvēlējās uzcelt tās pārstrādes rūpnīca politiski stabilākajā Kirasao.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationaalarchief.cw/educatie/de-komst-van-de-olieraffinaderij-op-curacao///|title=De komst van de olieraffinaderij op Curaçao|website=www.nationaalarchief.cw|access-date=2026-06-16|language=nl}}</ref> To sāka būvēt, kolīdz beidzās [[Pirmais pasaules karš]], un tas deva salai jaunu attīstības impulsu. [[1954]]. gadā Kirasao ieguva [[pašnoteikšanās]] tiesības [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļu]] sastāvā, bet salā turpinājās diskusijas par tās politisko statusu. [[2005. gads|2005]]. gadā, referendumā salas iedzīvotāji nobalsoja par speciālu statusu ārpus Nīderlandes Antiļām (analoģisku [[Aruba]]i), noraidot pilnīgas [[neatkarība]]s iespēju. [[2010. gads|2010]]. gada 10. oktobrī Nīderlandes Antiļas tika likvidētas un Kirasao ieguva autonomiju. == Ekonomika == Kirasao ekonomikas svarīgākās nozares ir tūrisms, starptautiskā tirdzniecība, kuģniecības pakalpojumi, naftas pārstrāde, naftas uzglabāšana un bunkurēšana, kā arī starptautiskie finanšu pakalpojumi.<ref name=":0" /> Venecuēlas valsts naftas kompānijas [[PDVSA]] nomas līgums par salas naftas pārstrādes rūpnīcu beidzās 2019. gadā; rūpnīcā strādā 1000 cilvēku, kas pārstrādā naftu no Venecuēlas eksportam uz ASV un Āziju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theodora.com/wfbcurrent/curacao/curacao_economy.html|title=Curacao Economy 2024, CIA World Factbook|website=www.theodora.com|access-date=2026-06-16}}</ref> [[Schlumberger]], pasaulē lielākais naftas atradņu pakalpojumu uzņēmums, ir formāli reģistrēts Kirasao. Tāpat kā [[Sintmārtena]], Kirasao izmanto [[Karību jūras guldenis|Karību jūras guldeni]]. 2025. gada 1. jūlijā tā oficiāli pārtrauca lietot iepriekšējo valūtu — [[Nīderlandes Antiļu guldenis|Nīderlandes Antiļu guldeni]]. Tās ekonomika nodrošina reģionam augstu dzīves līmeni, 2024. gadā ieņemot 67. vietu pasaulē pēc IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju un 54. vietu pasaulē pēc nominālā IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas tomēr ir ievērojams pazeminājums kopš 2016. gada, kad sabruka preču un degvielas pieprasījums kaimiņu Venecuēlā notiekošo nemieru un politiskās nenoteiktības dēļ, kā rezultātā samazinājās Kirasao eksports un iestājās ekonomikas stagnācija. Kirasao galvenokārt tirgojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Venecuēlu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Tai ir asociācijas nolīgums ar ES, kas ļauj uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Kirasao un caur to, eksportēt produktus uz Eiropas tirgiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.curacao-chamber.an/c-info-htm/content/EUTradeProgram.htm|title=EU Trade Program|website=www.curacao-chamber.an|access-date=2026-06-16|archive-date=2007-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20070624215811/http://www.curacao-chamber.an/c-info-htm/content/EUTradeProgram.htm}}</ref> bez importa nodokļiem un kvotām. Tā ir arī ASV "Karību jūras baseina iniciatīvas" dalībniece, kas tai ļauj preferenciāli piekļūt ASV tirgum.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ustr.gov/Trade_Development/Preference_Programs/CBI/Section_Index.html|title=USTR - Caribbean Basin Initiative|website=www.ustr.gov|access-date=2026-06-16|archive-date=2009-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20090505233136/http://www.ustr.gov/Trade_Development/Preference_Programs/CBI/Section_Index.html}}</ref> Ūdens apgādi sniedz valdības kontrolēts jūras [[ūdens atsāļošana]]s uzņēmums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aqualectra.com/en/about-aqualectra/company-profile|title=Distribution Information|last=Koeiman|first=James|website=www.aqualectra.com|access-date=2026-06-16|language=en-gb|archive-date=2013-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130518220555/http://www.aqualectra.com/en/about-aqualectra/company-profile}}</ref> === Tūrisms === Neskaitot pludmales un daivingu, salā ir apskatāmi seši 17.-19. gadsimta holandiešu [[Forts|forti]] un dažas koloniālā laikmeta ēkas. === Transports === Iekšējos sakarus nodrošina 21 autobusu līnija no divām autoostām Vilemstades centrā — Otrobandā un Pundā. 1887.-1920. gadā Vilemstadē darbojās sākotnēji zirgu, vēlāk benzīna kustināts tramvajs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tramz.com/cw/cw.html|title=THE TRAMWAYS OF CURAÇAO|website=www.tramz.com|access-date=2026-06-16}}</ref> Salas ziemeļos atrodas [[Kirasao Starptautiskā lidosta]]. == Pārvalde == Kirasao valdības sistēma darbojas parlamentārās pārstāvniecības demokrātijas ietvaros.<ref name=":0" /> Valsts galva ir [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Nīderlandes karalis]], un viņu vietējā līmenī pārstāv Kirasao gubernators, savukārt valdības vadītājs ir Kirasao premjerministrs. Nīderlande atbild par ārlietām, aizsardzību, pilsonību, ārzemnieku uzņemšanu un izraidīšanu, heraldiku un navigācijas standartiem.<ref>[https://faolex.fao.org/docs/pdf/sxm150050anx.pdf Charter for the Kingdom of the Netherlands]</ref> Izpildvaru īsteno valdība, savukārt likumdošanas vara pieder gan valdībai, gan Kirasao štatiem jeb parlamentam.<ref name=":0" /> Tiesu vara darbojas neatkarīgi no izpildvaras un likumdošanas varas. Salā izvietoti nelieli Nīderlandes militārie spēki, tai skaitā kājnieku [[Rota (armija)|rota]], vietējo brīvprātīgo korpuss<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.defensie.nl/topics/caribbean/units-and-locations|title=Units and locations|last=Defensie|first=Ministerie van|website=english.defensie.nl|access-date=2026-06-16|language=en-GB|archive-date=2023-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230606095212/https://english.defensie.nl/topics/caribbean/units-and-locations}}</ref> un krasta apsardzes kuģi. [[Kirasao starptautiskā lidosta|Kirasao starptautiskajā lidostā]] bāzējas divas patruļlidmašīnas, tur izvietota arī [[ASV Gaisa spēki|ASV GS]] priekšējo operāciju vietne bez pastāvīga personāla.<ref>[https://web.archive.org/web/20161121021714/http://www.12af.acc.af.mil/AboutUs/FactSheets/Display/tabid/5922/Article/319233/curacaoaruba-forward-operating-locations.aspx "Curacao/Aruba Forward Operating Locations".] ''12th Air Force (Air Forces Southern)''. Archived from the original on 21 November 2016. </ref> == Iedzīvotāji == 73% iedzīvotāju 2011. gadā bija [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]], 6% [[Ateisms|nepieder pie baznīcām]], 4% pārstāv nekristīgas ticības, pārējie gandrīz visi pārstāv dažādus [[Protestantisms|protestantu]] novirzienus. Kirasao ir arī vecākā aktīvā ebreju draudze Amerikā ar ap 300 locekļiem, kas pastāvēja jau 1651. gadā. Kirasao [[sinagoga]] ir vecākā sinagoga Amerikas kontinentā, kas tiek nepārtraukti izmantota kopš tās pabeigšanas 1732. gadā iepriekšējās sinagogas vietā. Galvenā dzimtā valoda 2023. gadā bija [[papjamento]] (78%), tai sekoja [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] (pa 8%) un [[Angļu valoda|angļu]] (4%). No tām tikai spāņu valoda nav oficiālā statusā. == Kultūra == Sala ir pazīstama ar savu vietējo [[Liķieris|liķieri]] ''Curaçao'', kura pamatā ir rūgtie [[Apelsīns|apelsīni]] un kas aromatizēts ar vietējā citrusaugļa larahas žāvētām mizām. Neskatoties uz salas relatīvi nelielo iedzīvotāju skaitu, valodu daudzveidība un kultūras ietekme Kirasao ir radījusi ievērojamu literāro tradīciju, galvenokārt holandiešu un papjamento valodā. Verdzībā nonākušie [[Rietumāfrika]]s iedzīvotāji pārnesa savus stāstus, tādējādi piedaloties papjamentu literatūras pamatu izveidē. Kirasao literatūrā populāras [[Maģiskais reālisms|maģiskā reālisma]] tehnikas un metaforas. == Sports == [[Futbols]] un [[beisbols]] ir salas populārākie sporta veidi. 2025. gadā Kirasao kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], uzvarot savā grupā un kļūstot par visu laiku mazāko valsti, kas kvalificējusies Pasaules kausa finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/46997321/curacao-become-smallest-ever-nation-qualify-world-cup|title="Kirasao kļūst par visu laiku mazāko nāciju Pasaules kausā"|website=www.espn.com|access-date=2026-06-16}}</ref> 2004. gadā Vilemstades Mazās līgas beisbola komanda ieguva čempiontitulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/mlb/la-sp-baseball-curacao-20180326-story.html|title=Curacao an island unto itself when it comes to producing big-league ballplayers|last=X|last2=Email|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-16|date=2018-03-26|language=en-US|last3=Bluesky}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060715185246/http://www.curacao-gov.an/ ''Curacao-gov.an''] Kirasao valdības mājaslapa {{Nīderlande-aizmetnis}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kirasao|*]] [[Kategorija:Nīderlandes Antiļas]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Nīderlandes salas]] nyi7bujd9jcanpitk4ucgp8k5yfnkti 0 74875 4539164 4278914 2026-10-24T08:06:56Z Bendžamins 76862 4539164 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hoseba Ečeverija | image = Joseba etxeberria.jpg | image_size = 200 | caption = Hoseba Ečeverija 2009. gadā | fullname = Hoseba Andoni Ečeverija Lisardi | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|5}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Elgoibara}} | height = 178 | position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"|Albacete]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years1 = 1994—1995 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Sociedad B | caps1 = 29 | goals1 = 9 | years2 = 1995 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | caps2 = 7 | goals2 = 2 | years3 = 1995—2010 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | caps3 = 445 | goals3 = 88 | totalcaps = 481 | totalgoals = 99 | nationalyears1 = 1992—1994 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 11 | nationalyears2 = 1994—1995 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 5 | nationalyears3 = 1995 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 7 | nationalyears4 = 1996—1997 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 1997—2004 | nationalteam5 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps5 = 53 | nationalgoals5 = 12 | nationalyears6 = 1998—2007 | nationalteam6 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalcaps6 = 11 | nationalgoals6 = 2 | manageryears1 = 2012—2015 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao cantera|Athletic Bilbao]] (jaunieši) | manageryears2 = 2016—2017 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | manageryears3 = 2017—2018 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[SD Amorebieta|Amorebieta]] | manageryears4 = 2018 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]] | manageryears5 = 2019—2021 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} Athletic Bilbao B | manageryears6 = 2022—2023 | managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[CD Mirandés|Mirandés]] | manageryears7 = 2023—2025 | managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia]] | manageryears8 = 2025 | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Alvasetes "Balompie"|Albacete]] | manageryears9 = 2026— }} '''Hoseba Ečeverija''' ({{val|eu|Joseba Etxeberria}}; dzimis {{dat|1977|9|5}}, [[Elgoibara|Elgoibarā]], [[Gipužkoa]]s provincē, [[Basku Zeme|Basku Zemē]]) ir [[baski|basku]] tautības [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kopš 2026. gada Ečeverija ir [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandas [[Alvasetes "Balompie"]] galvenais treneris. Spēlēja [[Pussargs (futbols)|malējā pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijās, pārstāvēja futbola klubus ''[[Real Sociedad]]'' un ''[[Athletic Bilbao]]''. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] aizvadījis 53 spēles un guvis 12 vārtus. Piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] in divos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros ({{FutbEU|2000}}, {{FutbEU|2004}}). Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. No 2023. līdz 2025. gadam bijis ''[[SD Eibar]]'' galvenais treneris. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ečeverija, Hoseba}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Basku futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] qdpp0agyy8dbsh20u97dlzosrk3ude1 0 75533 4539205 4472935 2026-10-24T08:59:51Z Bendžamins 76862 4539205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Hoseps Gvardiola | image = [[Attēls:Josep Guardiola 2023-10-04 Fußball, Männer, UEFA Champions League, RB Leipzig - Manchester City FC 1DX 2797 (cropped).jpg|200px]] | caption = Gvardiola 2023. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1971|1|18}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Santpedora}} | height = 182 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] (beidzis karjeru) | currentclub = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Gimnàstic Manresa | youthyears2 = 1983—1990 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years1 = 1990—1992 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | caps1 = 59 | goals1 = 5 | years2 = 1990—2001 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps2 = 263 | goals2 = 6 | years3 = 2001—2002 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | caps3 = 11 | goals3 = 2 | years4 = 2002—2003 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps4 = 4 | goals4 = 0 | years5 = 2003 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | caps5 = 13 | goals5 = 1 | years6 = 2003—2005 | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]] | caps6 = 18 | goals6 = 2 | years7 = 2005—2006 | clubs7 = {{flaga|Meksika}} [[Dorados de Sinaloa|Dorados]] | caps7 = 10 | goals7 = 1 | totalcaps = 378 | totalgoals = 17 | nationalyears1 = 1991 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1991—1992 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 1992—2001 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 47 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 1995—2005 | nationalteam4 = {{flaga|Katalonija}} Katalonija | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 0 | manageryears1 = 2007—2008 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | manageryears2 = 2008—2012 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | manageryears3 = 2013—2016 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | manageryears4 = 2016—2026 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] }} '''Hoseps "Peps" Gvardiola''' ({{val|ca|Josep Guardiola i Sala}}, dzimis {{dat|1971|1|18}}) ir [[Spānija]] futbola treneris un bijušais [[futbolists]]. Gvardiola tiek plaši uzskatīts par vienu no izcilākajiem futbola treneriem vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-100-best-football-managers-of-all-time/10|title=Ranked! The 100 best football managers of all time|last=|first=|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-24|date=2023-09-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2023/06/15/is-pep-guardiola-the-greatest-football-manager-of-all-time|title=Pep Guardiola: The greatest of all time?|website=euronews|access-date=2026-10-24|date=2023-06-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetfootball.com/quick-reads/the-most-successful-managers-in-football-history-by-trophies-won-guardiola-ferguson|title=Where does Carlo Ancelotti rank in the most successful football managers ever?|last=Watach|first=Nestor|website=Planet Football|access-date=2026-10-24|date=2026-05-24|language=en}}</ref> Viņam pieder rekords pēc kārtas izcīnīto uzvaru skaita līgas spēlēs [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]], [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] un [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Gvardiola [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pildot saspēles vadītāja funkcijas. Lielāko daļu savas spēlētāja karjeras viņš pavadīja ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' klubā, kļūstot par daļu no [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]] vadītās “Sapņu komandas”, kas 1992. gadā izcīnīja kluba pirmo [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausu]] un no 1991. līdz 1994. gadam ieguva četrus Spānijas līgas titulus pēc kārtas. No 1997. gada līdz aiziešanai no ''Barcelona'' 2001. gadā viņš bija komandas kapteinis. Pēc tam Gvardiola spēlēja Itālijas klubos ''[[Brescia Calcio|Brescia]]'' un ''[[AS Roma|Roma]]'', Kataras klubā ''[[Al Ahli SC|Al Ahli]]'' un Meksikas klubā ''[[Dorados de Sinaloa|Dorados]]''. Spānijas izlasē viņš aizvadīja 47 spēles un piedalījās [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. Gvardiola īsu laiku trenēja ''Barcelona B'' komandu, pirms 2008. gadā pārņēma pirmās komandas vadību. Savā pirmajā sezonā viņš aizveda ''Barcelona'' līdz kontinenta trīskāršajam titulam, uzvarot ''[[La Liga]]'', [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], kļūstot par jaunāko treneri, kurš uzvarējis pēdējā no šiem turnīriem. 2011. gadā viņš tika atzīts par FIFA gada labāko treneri pēc tam, kad 2010.—2011. gada sezonā bija aizvedis klubu līdz vēl vienam ''La Liga'' un Čempionu līgas dubultpanākumam. Gvardiola pameta Barcelona 2012. gadā pēc četriem gadiem trenera amatā, kuru laikā izcīnīja 14 trofejas — kluba rekordu. 2013. gadā Gvardiola pievienojās [[Minhenes "Bayern"]] un uzvarēja Bundeslīgā katrā no savām trim sezonām. 2016. gadā viņš pameta klubu un pievienojās ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', kur desmit gadu laikā izcīnīja 20 trofejas, tostarp sešus Premjerlīgas titulus. Viņa pirmais tituls 2017.—2018. gada sezonā ļāva uzstādīt vairākus Anglijas futbola rekordus, tostarp kļūt par pirmo komandu, kas vienā sezonā ieguvusi 100 punktus. Viņš 2022.—2023. gada sezonā uzvarēja Čempionu līgā. Viņa vadībā klubs izcīnīja četrus līgas titulus pēc kārtas — sasniegumu, ko Anglijas augstākās līgas vēsturē nebija paveicis neviens cits treneris. Gvardiola pameta klubu pēc 2025.—2026. gada sezonas, un viņam pieder rekords pēc vadīto spēļu skaita starp visiem ''Manchester City'' treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cx21y7023qxo|title=Pep Guardiola departure: Manager says Man City 'need new energy' as his exit is confirmed|website=BBC Sport|access-date=2026-10-24|date=2026-05-22|language=en-GB}}</ref> == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|NY}} {{Football player statistics 2|ESP|NY}} |- |[[La Liga 1990-91|1990-91]]||rowspan="11"|[[FC Barcelona|Barcelona]]||rowspan="11"|[[La Liga]]||4||0||1||0||0||0||5||0 |- |[[La Liga 1991-92|1991-92]]||26||0||3||0||11||0||40||0 |- |[[La Liga 1992-93|1992-93]]||28||0||5||1||6||0||39||1 |- |[[La Liga 1993-94|1993-94]]||34||0||5||0||9||0||48||0 |- |[[La Liga 1994-95|1994-95]]||24||2||4||0||6||0||34||2 |- |[[La Liga 1995-96|1995-96]]||32||1||7||0||7||1||46||2 |- |[[La Liga 1996-97|1996-97]]||38||0||8||0||7||1||53||1 |- |[[La Liga 1997-98|1997-98]]||6||0||3||0||5||0||14||0 |- |[[La Liga 1998-99|1998-99]]||22||1||3||0||1||0||26||1 |- |[[La Liga 1999-00|1999-00]]||25||0||5||0||12||1||42||1 |- |[[La Liga 2000-01|2000-01]]||24||2||6||1||7||0||37||3 {{Football player statistics 2|ITA|NY}} |- |[[Serie A 2001-02|2001-02]]||[[Brescia Calcio|Brescia]]||rowspan=3|[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||11||2||2||0||-||-||13||2 |- |rowspan=2|[[Serie A 2002-03|2002-03]]||[[AS Roma|Roma]]||4||0||3||1||1||0||8||1 |- |[[Brescia Calcio|Brescia]]||13||1||3||1||-||-||16||1 {{Football player statistics 2|QAT|NY}} |- |[[Qatar Stars League|2003-05]]||[[Al-Ahli (Doha)|Al-Ahli]]|||[[Qatar Stars League]] ||18||2||9||3||9||2||36||7 {{Football player statistics 2|MEX|NY}} |- |[[Primera División de México|2005-06]]||[[Dorados de Sinaloa|Sinaloa]]|||[[Primera División de México|Primera División]] ||10||1||6||1||4||0||20||2 {{Football player statistics 3|4|ESP}}263||6||50||2||71||3||384||11 {{Football player statistics 4|ITA}}28||3||8||2||1||0||37||5 {{Football player statistics 4|QAT}}18||2||9||3||9||2||36||7 {{Football player statistics 4|MEX}}10||1||6||1||4||0||20||2 {{Football player statistics 5}}319||12||73||8||85||5||477||25 |} == Tituli == ''FC Barcelona sastāvā'' * '''[[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausa ieguvējs]]''' ** [[UEFA Čempionu Līga 1991.-92.|1992.]]: '''1. vieta''' * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa ieguvējs]]''' ** [[UEFA Kausu ieguvēju kauss 1996.-97.|1997.]]: '''1''' * '''[[Spānijas La Liga|Spānijas La Liga čempions]]''' ** [[La Liga 1990.-91.|1991.]], [[La Liga 1991.-92.|1992.]], [[La Liga 1992.-93.|1993.]], [[La Liga 1993.-94.|1994.]], [[La Liga 1997.-98.|1998.]], [[La Liga 1998.-99.|1999.]]: '''6''' * '''[[Copa del Rey|Spānijas kausa ieguvējs]]''' ** 1997, 1998: '''2''' * '''[[Supercopa|Spānijas superkausa ieguvējs]]''' ** 1992, 1993, 1995, 1997: '''4''' * '''[[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa ieguvējs]]''' ** 1993, 1997: '''2''' === Trenera karjerā === '''Bayern Munich''' *'''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''': 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]] *'''[[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]]''': 2013—14, 2015—16 * '''[[UEFA Superkauss]]''': 2013 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''': 2013 '''Manchester City''' * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempions (6): [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/19052024-mancestras_city_ceturto_sezonu_pec_kartas</ref> * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvējs (3): 2018—19, 2022—23<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv|title=Mančestras "City" uzvar derbijā un septīto reizi triumfē FA Kausā|date=2023. gada 3. jūn.|website=Futbols}}</ref>, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}</ref> ** Kausa ieguvējs (4): 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21 * '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvējs (2): 2018, 2019 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvējs (1): [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig|title=Rodri vārti atnes ''City'' pirmo Čempionu līgas titulu kluba vēsturē|date=2023. gada 10. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** Finālists (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvējs (1): 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] ** Kausa ieguvējs (1): 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gvardiola, Hoseps}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalāņu futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]] [[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]] ana69x0l5tne7dcl2mn7ymw6rqah7x4 0 78925 4539106 4538761 2026-10-24T06:19:07Z Dukts 38889 /* Albumi */ 4539106 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Intars Busulis | Attēls = Intars Busulis 2017-03-16.jpg | Att_izm = 250px | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|2}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | Žanrs = [[džezs]], pops, roks | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br />trombonists | Instrumenti = balss, trombons, klavieres | Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[deBusul MUSIC]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|"[[Intars Busulis un Abonementa orķestris]]"|[[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]]|"[[Caffe]]"|''[[Bujāns]]'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]])}} | Mlapa = {{URL|http://www.intarsbusulis.com/}} | Dzimums = V }} '''Intars Busulis''' (dzimis {{dat|1978|5|2}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, dziedātājs un [[Trombons|trombonists]]. Šobrīd grupas ''Intars Busulis & Abonementa orķestris'' solists. Pirmo plašāku atpazīstamību guvis muzicējot grupā ''[[Caffe]]'', kā arī bijis daudzu konkursu laureāts (tostarp [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada „Jaunā viļņa”]] uzvarētājs, [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmas]] uzvarētājs un starptautiskā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] dalībnieks), kā arī piedalījies Krievijas televīzijas dziedāšanas konkursā ''[[Golos]]'', kas veidots pēc ''[[The Voice]]'' koncepta. Bijis raidījumu vadītājs ''[[Radio SWH]]''. Ir biežs Latvijas un līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] arī Baltkrievijas un Krievijas šovu, raidījumu un koncertu viesis, dalībnieks un vadītājs. Intars Busulis ir precējies, ģimenē ir četri bērni. == Izglītība == Izglītību ieguva [[Pastende]]s pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguva, pabeidzot Talsu bērnu mūzikas skolas trombona klasi un studējot [[Ventspils]] Mūzikas koledžā, kur spēlēja [[trombons|trombonu]] „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska vadībā. Bērnībā dejoja tautas dejas. == Muzikālā karjera == [[Attēls:IntarsBusulis.jpg|thumb|Intars Busulis 2008. gadā]] Muzikālo karjeru sācis, kopā ar māsu izpildot dziesmu „Ūsainā puķe”. Vēl bērnībā spēlējis bērnu ansamblī „Talsu Sprīdīši”. Dziedātāja karjeru uzsāka [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] projektā ''[[Caffe]]'', ar grupu piedalījās [[Eirodziesma 2002|Eirodziesmā 2002]]. ''Caffe'' pastāvēja četrus gadus. Paralēli spēlējis arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] štāba pūtēju orķestrī un džeza grupā „Wet point” kopā ar Vilni Kundrātu. 2005. gada pavasarī piedalījās dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā E.Y.J.O. (''European Youth Jazz Orchestra''). Intars Busulis pārstāvēja Latviju [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada starptautiskajā konkursā „Jaunais vilnis”]]. Tika izpildītas trīs dziesmas — "Kiss", "Ты Ветер", "Исчезли солнечные дни", un izcīnīta uzvara. Sadarbībā ar komponistu [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]] ierakstījis vairākus soloalbumus latviešu valodā, piedalījies arī K. Lāča mūzikla „Oņegins” izrādēs [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un albuma „[[Lāču tēta dziesmas]]” ierakstā. 2008. gada „[[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]]”, kas notika 2009. gada janvārī [[Ventspils|Ventspilī]], Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „[[Brīvdiena (dziesma)|Brīvdiena]]”. 2008. gada [[LNT]] mūzikas šova „Cīņas klubs” finālā 2009. gada februārī Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Davai, davai”. Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu „[[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofons]]” [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais koncertieraksts video|nominācijā „Koncertieraksts”]] par Intara Busuļa, Abonementa orķestra un [[Liepājas simfoniskais orķestris|Liepājas simfoniskā orķestra]] koncerta DVD izdevumu (2016). Divus mēnešus pēc mūziķa Intara Busuļa pēdējā albuma „[[Nākamā pietura]]” izdošanas tā pārdošanas rezultāti, neskaitot lejupielādes internetā, sasnieguši Zelta diska statusu. Albums „Nākamā pietura” pārdots vairāk nekā 5000 eksemplāros. Zelta disku saņēmis arī albuma producents un komponists Kārlis Lācis, kā arī albuma izdevējs ''[[deBusul MUSIC]]''.<ref>[https://www.draugiem.lv/blogs/post/14987614?utm_source=say] Oficiāla mūzikas albuma izdevēja informācija</ref> Savukārt aptaujā — „Muzikālā banka 2017”, pēc klausītāju, mūzikas ekspertu un mūziķu balsojuma, albuma dziesma „Nākamā pietura — depo” tika atzīta par vērtīgāko 2017. gada dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/|title=2017. gada vērtīgākā dziesma "Nākamā pietura Depo" - Intars Busulis|website=lr2.lsm.lv|access-date=2018-01-25|archive-date=2018-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126200418/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/}}</ref> Mūzikas ierakstu gada balvā „Zelta mikrofons” 2018 albums „Nākamā pietura” guva uzvaru nominācijās „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Pop mūzikas albums]]” un „Gada albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|title=Zelta mikrofons 2018 balvu saņēmēji|last=|first=|website=www.zeltamikrofons.lv|access-date=2018-03-01|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302164548/http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|archivedate=2018-03-02}}</ref> 2020. gadā uzvarēja "Muzikālajā bankā" ar dziesmu "Dejo vientulību". === Piedalīšanās projektos === ==== Džeza festivāli ==== * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Kaunas Jazz''. * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Nomme Jazz, Jazz Kaar''. * [[Francija|Francijā]] — ''MIDEM''. * [[Somija|Somijā]] — ''[[Pori Jazz]]''. * [[Latvija|Latvijā]] — ''Sony Jazz Stage'', ''Rīgas Ritmi'' * [[Kanāda|Kanādā]] — ''Ottawa Jazz''. ==== Mūzikli ==== * ''Autoplanēta'' (2005) * ''Parīzes Dievmātes Katedrāle'' (2007) * ''Mesa'' (2007) * ''Oņegins'' (2013) * ''Wonderful town'' (2013) ==== Koncertuzvedumi ==== * ''Viva la bomba'' * ''Cabaret'' (2004) * ''Kino Cabaret'' (2005) * ''Cabaret Allez'' (2006) * ''Cabaret plin, plin ...'' (2007) == Eirvīzijas nacionālā atlase == * [[Eirodziesma 2002|2002. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „Amberland”. Ieguva 766 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * [[Eirodziesma 2003|2003. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „I Am Yours”. Ieguva 1628 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * 2007. gadā Intars Busulis ar dziesmu „Gonki” ({{val|ru|Гонки}}) piedalījās [[Eirodziesma 2007|2007. gada Eirodziesmā]] un, pārvarot otro pusfinālu, iekļuva finālā. Galīgajā balsojumā ar 16 676 skatītāju balsīm dziesma ierindojās 2. vietā. 2009. gada 28. februārī Intars Busulis ar dziesmu „[[Probka|Sastrēgums]]” uzvarēja [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|title=Eirodziesmas-2009 finālā uzvar Intars Busulis|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''eirovizija.lv''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303231306/http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|archivedate={{dat|2009|03|03||bez}}}}</ref> un ar tās versiju [[krievu valoda|krievu valodā]] „[[Probka]]” ({{val|ru|Пробка}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/13406|title=Latvia: Sastregums to be performed in Russian|last=Floras|first=Stella|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''ESCToday''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archive-date={{dat|2009|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406}}</ref> pārstāvēja Latviju [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas notika [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Otrajā pusfinālā ar 7 iegūtajiem punktiem ierindojās 19. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/intars-busulis-eirovizija-piedzivojis-izgasanos.d?id=24552457 Intars Busulis "Eirovīzijā" piedzīvojis izgāšanos] delfi.lv; 2009. gada 15. maijs</ref><ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/2009-gada-izgasanas-intars-busulis-eirovizija.d?id=29026739 2009. gada izgāšanās: Intars Busulis "Eirovīzijā"] delfi.lv 2010. gada 3. janvāris</ref> * Konkursā [[Supernova 2022]] Intars Busulis startēja kopā ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]] duetā ''BUJĀNS'', izpildot dziesmu „HE SHE”, ierindojoties 3. vietā. == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Shades of Kiss'' | * Izdots: 2005. gada 6. decembrī * Izdevējs: denissjazz.com * Formāts: [[kompaktdisks|CD]] |- ! scope="row" | ''[[KИNO]]'' | * Izdots: 2008. gada 18. maijā * Izdevējs: ''[[Platforma Records]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Дай бог'' | * Izdots: 2010. gada 5. maijā * Izdevējs: MMC * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[AKTs]]'' | * Izdots: 2010. gada 20. maijā * Izdevējs: ''[[deBusul MUSIC]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[CitāC]]'' | * Izdots: 2013. gada 14. maijā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Гравитация'' | * Izdots: 2015. gada novembrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Nākamā pietura]]'' | * Izdots: 2017. gada 1. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Следующая остановка'' | * Izdots: 2018. gada 6. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Spēlē savā burvju flautā]]'' | * Izdots: 2023. gada 25. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD | * Izdots: 2026. gada 21. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: LP |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !rowspan="2"| Albums !colspan="2"| Topa pozīcija |- !<small>''[[Latvian Airplay Top 50]]''</small> !<small>[[Muzikālā banka]] (fināls)</small> |- |rowspan="2"| [[2005. gads|2005]] | ''Gaidīšanas serenāde'' |ārpus albumiem |align="center"| 16 |align="center"| 4<ref>«Borowa MC» triumfē arī «Muzikālajā bankā». Apollo, 2006, 21. janvāris. http://apollo.tvnet.lv/zinas/borowa-mc-triumfe-ari-muzikalaja-banka/324609{{Novecojusi saite}}</ref> |- | ''Nāc man līdz'' |ārpus albumiem |align="center"| 17 |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2007. gads|2007]] | ''Ar zvaigžņu gaismu'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| 5<ref>Māksla → Aptaujā ''SEB Muzikālā banka 2007'' triumfē grupa "Cacao". Frut.lv, 2008. gada 28. janvāris. http://news.frut.lv/lv/art/42704 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625011434/http://news.frut.lv/lv/art/42704 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref> |- | ''Gonki'' |rowspan="4"| '''KINO''' |align="center"| 16 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2008. gads|2008]] | ''Davai'' |align="center"| '''1''' |align="center"| — |- | ''Ceļš'' |align="center"| 2 |align="center"| — |- | ''Brīvdiena'' |align="center"| 2 |align="center"| '''1''' |- | ''Skuchaesh' naprasno'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2009. gads|2009]] | ''Probka'' (''Sastrēgums'') |ārpus albumiem |align="center"| 3 |align="center"| — |- | ''Zīmēšana'' | '''KINO''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |- | ''Paliksim kopā'' (ar Vinetu Elksni) |ārpus albumiem |align="center"| 28 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2010. gads|2010]] | ''Valoda'' |rowspan="4"| '''AKTs''' |align="center"| 14 |align="center"| — |- | ''Spēka dziesma'' |align="center"| — |align="center"| — |- | ''Kabeļdejotājs'' |align="center"| 30 |align="center"| — |- | ''Nepiedod'' |align="center"| — |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2012. gads|2012]] | ''Bēbīšu maršs'' |rowspan="3"| '''CitāC''' |align="center"| 5 |align="center"| 5 |- | ''Viss ir iespējams'' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |- |align="center"| [[2013. gads|2013]] | ''Pārdaugavas bārs'' |align="center"| 29 |align="center"| — |- | [[2016. gads|2016]] | ''Miglas rīts'' |rowspan="3"| '''Nākamā pietura''' |rowspan="31"| ''Tops vairs nepastāv'' |align="center"| 2<ref>Uzzini aptaujas "Muzikālā banka 2016" vietu sadalījumu. Parmuziku.lv, 2017. gada 21. janvārī. http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127142549/http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan="4"| [[2017. gads|2017]] | ''Nākamā pietura — depo'' |align="center"| '''1''' |- | ''Debesis'' |align="center"| — |- | ''Mantra'' (ar [[Gacho|MESA]]) | — |align="center"| — |- | ''Tu esi labākais'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2018. gads|2018]] | ''Viegli'' (ar Dināru Rudāni) |ārpus albumiem |align="center"| 4 |- | ''Es Tev Šodien Teikšu Jā''<br />(ar Reini Sējānu, pied. [[Markus Riva]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2019. gads|2019]] | ''Kamēr'' (ar "[[Triānas Parks]]") |ārpus albumiem |align="center"| 2 |- | ''Purva bridējs'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Velkam Tu Ze Klab''<br />(ar Reini Sējānu, Markusu Rivu un [[Marats Ogļezņevs|Maratu Ogļezņevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="7"| [[2020. gads|2020]] | ''Dejo vientulību'' |ārpus albumiem |align="center"| '''1''' |- | ''Garlaicīgi ir'' (ar Leniju Busuli) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mans ceļš'' (ar [[Ģirts Rozentāls|Ozolu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Pasaule pagaidīs'' (ar [[Marta Grigale|MARTA]]) | — |align="center"| — |- | ''Slieksnis'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Eņģelis ar distanci'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Masku faktors'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2021. gads|2021]] | ''Piedošana'' (ar "[[Prāta vētra]]" un [[Dons]]) |— |align="center"| 7 |- | ''Vai'' |ārpus albumiem |align="center"| 6 |- | ''HE SHE'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2022. gads|2022]] | ''HĪ ŠĪ TU UN ES'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Atpakaļ'' (ar [[Artifexlv]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''VISS, KO ES ŠODIEN VĒLOS'' (ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Radiators'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2023. gads|2023]] | ''Spēlē savā burvju flautā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 11 |- | ''MĒS ESAM'' (ar Reini Sējānu, pied. ''Zvaigžņu koris'' <br /> (Dons, [[Mazais princis]], [[Aija Auškāpa]], [[Māris Mihelsons]],<br /> [[Jānis Jubalts]], [[Jānis Aišpurs]], [[ansis]], [[Jānis Krīvēns]],<br /> [[rolands če]], [[Aminata Savadogo|Aminata]], [[Kašers]], Marats Ogļezņevs, Markus Riva) un [[GG choir]] (diriģē [[Māris Sirmais]])) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2024. gads|2024]] | ''Es došos ārā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 10 |- | ''[[Krastu Mačs (Rīga)|Krastu Mača]] Himna'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Flamingo'' (ar [[Bermudu Divstūris]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mēs spīdam'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="1"| [[2025. gads|2025]] | ''Cik labi'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- |} == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma/seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 2012 | "[[Sapņu komanda 1935]]" | Muzikants Žano | |- | 2015 | "[[Romeo n' Džuljeta]]" | Bārmenis | |- | 2018 | ''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]'' | Buda operetē | |- | 2021 | "[[Saki Jā!]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Mans tētis - Intars Busulis]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Tējas laiks]]" | Intars Busulis | [[TV3 Latvija|TV3]] seriāls |- | 2025 | "[[Templis (filma)|Templis]]" | Sporta zāles īpašnieks Ivars | [[Tet|TetTV+]] seriāls |- |} == TV == === Šovi / raidījumi / pārraides === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Šovs ! Piezīmes ! Telekanāls |- | 2005 | "[[2005. gada Jaunais Vilnis|Jaunais Vilnis 2005]]" | Kā dalībnieks | [[Pirmais Baltijas kanāls]];<br />[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]];<br />[[TV5 Latvija]] |- | 2008 | "Zvaigžņu lietus" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="4"|LNT |- | 2009 | "[[Eņģeļi pār Latviju]]" | Kā viesis |- | 2010 | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis, kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] |- | 2011 | "[[Labestības diena]]" | Kā viesis |- | rowspan="2"|2012 | "[[Tikai ar ielūgumiem]]" | Kā sētnieks, izjokošanā | [[TV3 Latvija|TV3]] |- | "[[Zelta ķepa]]" | Kā žūrijas loceklis | LNT |- | rowspan="1"|2013 | "[[Garšīgi dzīvojam]]" | Kā viesis | TV3 |- |2014 | "Голос" (''Balss'') |Kā dalībnieks | rowspan="2"|Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="3"|2015 | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā dalībnieks |- | "[[Izklausies redzēts]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | "[[Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli]]" |Kā viesis | [[LMT Straume]] |- | 2016;2017 | "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" | Kā žūrijas loceklis | [[LTV1]] |- | rowspan="6"|2016 | "[[Patiesie meli]]" | Kā dalībnieks | [[TV24|Rīga TV24]] |- | "[[Mana dziesma]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[Laimīgu jauno gadu!]]" | Kā dalībnieks |- | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā viesis | rowspan="3"|Pirmais Baltijas kanāls |- | "МаксимМаксим" (''MaksimsMaksims'') | Kā viesis |- | "Сочи. Роза Хутор. Рождество 2016" (''Soči. Rosa Viensēta. Ziemassvētki 2016'') | Kā viesis |- | 2017; 2018; 2019; 2021; 2023 | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | 2017 | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2017]]" | Kā žūrijas loceklis | [[RTR Planeta]] |- | rowspan="12"|2018 | "[[Dziesmu duelis]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Slavenību padomu aģentūra]]" | Kā dalībnieks |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis, kopā ar grupu [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]] | LMT Straume |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2018]]" | Kā žūrijas loceklis | ''[[Rossija-1]]'' |- | "[[Es mīlu tevi, Latvija!]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Sīkie eksperti]]" | Kā slavenība, kas jāatpazīst sīkajiem ekspertiem. Kopā ar [[Gints Pabērzs|Gintu Pabērzu]] |- | "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Nacionālā Kino balva — Lielais Kristaps]] 2018 " | Kā viesis | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[LV TOP 100]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Dod pieci]]" | Kā viesis | [[LSM]] (LTV) |- | "Песня года" (''Gada dziesma'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="11"|2019 | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis | LMT Straume;<br />LTV1 |- | "[[Mazā lielā zvaigzne]]" |Kā viesis, kopā ar meitu — Emīliju Busuli | TV3 |- | "Три аккорда" (''Trīs akordi'') |Kā dalībnieks | Pirmais Baltijas kanāls |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2019]]" |Kā žūrijas loceklis un viesis | ''Rossija-1'' |- | "[[Laima Vaikule|Laimas Vaikules]] koncerts" |Kā dalībnieks | LNT |- | "[[Ieklausies dvēseļu putenī]]" |Kā viesis | LTV1 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[Latvijas Lepnums]]" | Kā balvas pasniedzējs nominācijā "Sargeņģelis" | TV3 |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="12"|2020 | "[[Terapeite bez grāda]]" | Televīzijas seriāls, epizodiska loma | [[Shortcut]]/[[STV Pirmā!]] |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Rezervēts" | Kā dalībnieks | [[360TV]] |- | "4. maija koncerts Z studijā" | Kā dalībnieks | LTV1 |- | "Svētku šovs "Bez Tabu svin 20"" | Kā viesis | rowspan="4"|TV3 |- | "Gandrīz ideālas vakariņas" | Kā dalībnieks |- | "TV3 īpašais Latvijas svētku koncerts" | Kā dalībnieks |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Latvijas Lepnums" | Kā muzikālais viesis, kopā ar Abonementa orķestri un balvas pasniedzējs nominācijā "Glābējs" | rowspan="2"|TV3 |- | "Bez Tabu Vecgada speciālizlaidums. Horoskopi 2021" | Kā viesis |- | "Vecgada vakara šovs "Neiespējamā misija 2020"" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="10"|2021 | "Песня года 2020" (''Gada dziesma 2020'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Raimondam Paulam — 85. Svinības onlainā" | Kā viesis un apsveicējs | rowspan="3"|TV3 |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks |- | Koncerts "Svinot Latviju" | Kā dalībnieks |- | "[[Kultūrdobe]]" | Kā galvenais varonis | LTV1 |- | "[[Kāpēc viņi dara tā?]]" | Kā viesis | rowspan="2"|TV3 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors. Vislabākie Ziemassvētki]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls" | Kā viesis, kopā ar dēlu Leniju Busuli | LTV1 (LSM, [[REplay.lv]]) |- | 2022 | "Supernova" | Kā dalībnieks | LTV |- | 2022; 2023 | "[[Mini pa trim]]" | Kā raidījuma vadītājs | rowspan="3"|TV3 |- | rowspan="5"|2022 | "[[Dejo ar zvaigzni]]" | Kā īpašais viesis |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis, kopā ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]] | LSM (LTV) |- | "[[Jaungada koncerts "Nākamā pietura - 2023"]]" | Kā raidījuma vadītājs | TV3 |- | "[[LTV vecgada svinības "Lai laime…"]]" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="5"|2023 | "[[Balss maskā]]" | Kā Lutausis | TV3 |- | "Dod pieci. Desmitgades labdarības koncerts" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Ziemassvētku koncerts]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | rowspan="4"|2024 | "[[Kas to būtu domājis?!]]" | Kā viesis | rowspan="3"|TV3 |- | "[[Viltvārdis]]" | Kā eksperts, kuram jāatrod viltvārdis |- | "[[Laika prognoze Jaunajam gadam]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Tiekamies 2025!]]" | Kā DJ Guano | LTV1 |- | rowspan="1"|2025 | "[[Koru kari]]" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="1"|TV3 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Intars Busulis}} * [http://www.intarsbusulis.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091127075751/http://www.intarsbusulis.com/ |date={{dat|2009|11|27||bez}} }}{{myspace|intarsbusuliscom}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Pirates of the Sea]]''<br />ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Пробка]]'' | periods = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Aisha]]''<br />ar dziesmu ''[[What For?]]''}} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Busulis, Intars}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] s9bld1mzpfmd55zjdoieuj1knpd2y7n 4539107 4539106 2026-10-24T06:20:52Z Dukts 38889 /* Diskogrāfija */ 4539107 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Intars Busulis | Attēls = Intars Busulis 2017-03-16.jpg | Att_izm = 250px | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|2}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | Žanrs = [[džezs]], pops, roks | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br />trombonists | Instrumenti = balss, trombons, klavieres | Gadi = [[2003. gads|2003]]—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[deBusul MUSIC]]'' | Darbojies_arī = {{ubl|"[[Intars Busulis un Abonementa orķestris]]"|[[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]]|"[[Caffe]]"|''[[Bujāns]]'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]])}} | Mlapa = {{URL|http://www.intarsbusulis.com/}} | Dzimums = V }} '''Intars Busulis''' (dzimis {{dat|1978|5|2}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, dziedātājs un [[Trombons|trombonists]]. Šobrīd grupas ''Intars Busulis & Abonementa orķestris'' solists. Pirmo plašāku atpazīstamību guvis muzicējot grupā ''[[Caffe]]'', kā arī bijis daudzu konkursu laureāts (tostarp [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada „Jaunā viļņa”]] uzvarētājs, [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmas]] uzvarētājs un starptautiskā [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] dalībnieks), kā arī piedalījies Krievijas televīzijas dziedāšanas konkursā ''[[Golos]]'', kas veidots pēc ''[[The Voice]]'' koncepta. Bijis raidījumu vadītājs ''[[Radio SWH]]''. Ir biežs Latvijas un līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] arī Baltkrievijas un Krievijas šovu, raidījumu un koncertu viesis, dalībnieks un vadītājs. Intars Busulis ir precējies, ģimenē ir četri bērni. == Izglītība == Izglītību ieguva [[Pastende]]s pamatskolā. Muzikālo izglītību ieguva, pabeidzot Talsu bērnu mūzikas skolas trombona klasi un studējot [[Ventspils]] Mūzikas koledžā, kur spēlēja [[trombons|trombonu]] „Ventspils bigbendā” Ziedoņa Zaikovska vadībā. Bērnībā dejoja tautas dejas. == Muzikālā karjera == [[Attēls:IntarsBusulis.jpg|thumb|Intars Busulis 2008. gadā]] Muzikālo karjeru sācis, kopā ar māsu izpildot dziesmu „Ūsainā puķe”. Vēl bērnībā spēlējis bērnu ansamblī „Talsu Sprīdīši”. Dziedātāja karjeru uzsāka [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] projektā ''[[Caffe]]'', ar grupu piedalījās [[Eirodziesma 2002|Eirodziesmā 2002]]. ''Caffe'' pastāvēja četrus gadus. Paralēli spēlējis arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] štāba pūtēju orķestrī un džeza grupā „Wet point” kopā ar Vilni Kundrātu. 2005. gada pavasarī piedalījās dāņu basģitārista Ērika Mosuholma projektā E.Y.J.O. (''European Youth Jazz Orchestra''). Intars Busulis pārstāvēja Latviju [[2005. gada Jaunais Vilnis|2005. gada starptautiskajā konkursā „Jaunais vilnis”]]. Tika izpildītas trīs dziesmas — "Kiss", "Ты Ветер", "Исчезли солнечные дни", un izcīnīta uzvara. Sadarbībā ar komponistu [[Kārlis Lācis|Kārli Lāci]] ierakstījis vairākus soloalbumus latviešu valodā, piedalījies arī K. Lāča mūzikla „Oņegins” izrādēs [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un albuma „[[Lāču tēta dziesmas]]” ierakstā. 2008. gada „[[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]]”, kas notika 2009. gada janvārī [[Ventspils|Ventspilī]], Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „[[Brīvdiena (dziesma)|Brīvdiena]]”. 2008. gada [[LNT]] mūzikas šova „Cīņas klubs” finālā 2009. gada februārī Intars Busulis uzvarēja ar dziesmu „Davai, davai”. Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu „[[Mūzikas ierakstu gada balva Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofons]]” [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais koncertieraksts video|nominācijā „Koncertieraksts”]] par Intara Busuļa, Abonementa orķestra un [[Liepājas simfoniskais orķestris|Liepājas simfoniskā orķestra]] koncerta DVD izdevumu (2016). Divus mēnešus pēc mūziķa Intara Busuļa pēdējā albuma „[[Nākamā pietura]]” izdošanas tā pārdošanas rezultāti, neskaitot lejupielādes internetā, sasnieguši Zelta diska statusu. Albums „Nākamā pietura” pārdots vairāk nekā 5000 eksemplāros. Zelta disku saņēmis arī albuma producents un komponists Kārlis Lācis, kā arī albuma izdevējs ''[[deBusul MUSIC]]''.<ref>[https://www.draugiem.lv/blogs/post/14987614?utm_source=say] Oficiāla mūzikas albuma izdevēja informācija</ref> Savukārt aptaujā — „Muzikālā banka 2017”, pēc klausītāju, mūzikas ekspertu un mūziķu balsojuma, albuma dziesma „Nākamā pietura — depo” tika atzīta par vērtīgāko 2017. gada dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/|title=2017. gada vērtīgākā dziesma "Nākamā pietura Depo" - Intars Busulis|website=lr2.lsm.lv|access-date=2018-01-25|archive-date=2018-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126200418/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/2017.-gada-vertigaka-dziesma-nakama-pietura-depo-intars-busulis.a98538/}}</ref> Mūzikas ierakstu gada balvā „Zelta mikrofons” 2018 albums „Nākamā pietura” guva uzvaru nominācijās „[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|Pop mūzikas albums]]” un „Gada albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|title=Zelta mikrofons 2018 balvu saņēmēji|last=|first=|website=www.zeltamikrofons.lv|access-date=2018-03-01|date=|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302164548/http://www.zeltamikrofons.lv/jaunumi/102|archivedate=2018-03-02}}</ref> 2020. gadā uzvarēja "Muzikālajā bankā" ar dziesmu "Dejo vientulību". === Piedalīšanās projektos === ==== Džeza festivāli ==== * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Kaunas Jazz''. * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Nomme Jazz, Jazz Kaar''. * [[Francija|Francijā]] — ''MIDEM''. * [[Somija|Somijā]] — ''[[Pori Jazz]]''. * [[Latvija|Latvijā]] — ''Sony Jazz Stage'', ''Rīgas Ritmi'' * [[Kanāda|Kanādā]] — ''Ottawa Jazz''. ==== Mūzikli ==== * ''Autoplanēta'' (2005) * ''Parīzes Dievmātes Katedrāle'' (2007) * ''Mesa'' (2007) * ''Oņegins'' (2013) * ''Wonderful town'' (2013) ==== Koncertuzvedumi ==== * ''Viva la bomba'' * ''Cabaret'' (2004) * ''Kino Cabaret'' (2005) * ''Cabaret Allez'' (2006) * ''Cabaret plin, plin ...'' (2007) == Eirvīzijas nacionālā atlase == * [[Eirodziesma 2002|2002. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „Amberland”. Ieguva 766 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * [[Eirodziesma 2003|2003. gada Eirodziesmā]] Intars Busulis startēja kopā ar grupu ''Caffe'' izpildot dziesmu „I Am Yours”. Ieguva 1628 balsis, tādējādi paliekot 12. vietā. * 2007. gadā Intars Busulis ar dziesmu „Gonki” ({{val|ru|Гонки}}) piedalījās [[Eirodziesma 2007|2007. gada Eirodziesmā]] un, pārvarot otro pusfinālu, iekļuva finālā. Galīgajā balsojumā ar 16 676 skatītāju balsīm dziesma ierindojās 2. vietā. 2009. gada 28. februārī Intars Busulis ar dziesmu „[[Probka|Sastrēgums]]” uzvarēja [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|title=Eirodziesmas-2009 finālā uzvar Intars Busulis|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''eirovizija.lv''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303231306/http://www.eirovizija.lv/lat/aktualitates/4682|archivedate={{dat|2009|03|03||bez}}}}</ref> un ar tās versiju [[krievu valoda|krievu valodā]] „[[Probka]]” ({{val|ru|Пробка}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/13406|title=Latvia: Sastregums to be performed in Russian|last=Floras|first=Stella|date={{dat|2009|03|01|SK}}|publisher=''ESCToday''|accessdate={{dat|2009|03|01}}|archive-date={{dat|2009|03|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090302063344/http://www.esctoday.com/news/read/13406}}</ref> pārstāvēja Latviju [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas notika [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Otrajā pusfinālā ar 7 iegūtajiem punktiem ierindojās 19. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/intars-busulis-eirovizija-piedzivojis-izgasanos.d?id=24552457 Intars Busulis "Eirovīzijā" piedzīvojis izgāšanos] delfi.lv; 2009. gada 15. maijs</ref><ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/archive/2009-gada-izgasanas-intars-busulis-eirovizija.d?id=29026739 2009. gada izgāšanās: Intars Busulis "Eirovīzijā"] delfi.lv 2010. gada 3. janvāris</ref> * Konkursā [[Supernova 2022]] Intars Busulis startēja kopā ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]] duetā ''BUJĀNS'', izpildot dziesmu „HE SHE”, ierindojoties 3. vietā. == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Shades of Kiss'' | * Izdots: 2005. gada 6. decembrī * Izdevējs: denissjazz.com * Formāts: [[kompaktdisks|CD]] |- ! scope="row" | ''[[KИNO]]'' | * Izdots: 2008. gada 18. maijā * Izdevējs: ''[[Platforma Records]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Дай бог'' | * Izdots: 2010. gada 5. maijā * Izdevējs: MMC * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[AKTs]]'' | * Izdots: 2010. gada 20. maijā * Izdevējs: ''[[deBusul MUSIC]]'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[CitāC]]'' | * Izdots: 2013. gada 14. maijā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Гравитация'' | * Izdots: 2015. gada novembrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Nākamā pietura]]'' | * Izdots: 2017. gada 1. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''Следующая остановка'' | * Izdots: 2018. gada 6. martā * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Spēlē savā burvju flautā]]'' | * Izdots: 2023. gada 25. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[Deg mans ugunskurs]]'' | * Izdots: 2026. gada 21. oktobrī * Izdevējs: ''deBusul MUSIC'' * Formāts: LP |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !rowspan="2"| Albums !colspan="2"| Topa pozīcija |- !<small>''[[Latvian Airplay Top 50]]''</small> !<small>[[Muzikālā banka]] (fināls)</small> |- |rowspan="2"| [[2005. gads|2005]] | ''Gaidīšanas serenāde'' |ārpus albumiem |align="center"| 16 |align="center"| 4<ref>«Borowa MC» triumfē arī «Muzikālajā bankā». Apollo, 2006, 21. janvāris. http://apollo.tvnet.lv/zinas/borowa-mc-triumfe-ari-muzikalaja-banka/324609{{Novecojusi saite}}</ref> |- | ''Nāc man līdz'' |ārpus albumiem |align="center"| 17 |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2007. gads|2007]] | ''Ar zvaigžņu gaismu'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| 5<ref>Māksla → Aptaujā ''SEB Muzikālā banka 2007'' triumfē grupa "Cacao". Frut.lv, 2008. gada 28. janvāris. http://news.frut.lv/lv/art/42704 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625011434/http://news.frut.lv/lv/art/42704 |date={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref> |- | ''Gonki'' |rowspan="4"| '''KINO''' |align="center"| 16 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2008. gads|2008]] | ''Davai'' |align="center"| '''1''' |align="center"| — |- | ''Ceļš'' |align="center"| 2 |align="center"| — |- | ''Brīvdiena'' |align="center"| 2 |align="center"| '''1''' |- | ''Skuchaesh' naprasno'' |ārpus albumiem |align="center"| 11 |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2009. gads|2009]] | ''Probka'' (''Sastrēgums'') |ārpus albumiem |align="center"| 3 |align="center"| — |- | ''Zīmēšana'' | '''KINO''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |- | ''Paliksim kopā'' (ar Vinetu Elksni) |ārpus albumiem |align="center"| 28 |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2010. gads|2010]] | ''Valoda'' |rowspan="4"| '''AKTs''' |align="center"| 14 |align="center"| — |- | ''Spēka dziesma'' |align="center"| — |align="center"| — |- | ''Kabeļdejotājs'' |align="center"| 30 |align="center"| — |- | ''Nepiedod'' |align="center"| — |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2012. gads|2012]] | ''Bēbīšu maršs'' |rowspan="3"| '''CitāC''' |align="center"| 5 |align="center"| 5 |- | ''Viss ir iespējams'' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |- |align="center"| [[2013. gads|2013]] | ''Pārdaugavas bārs'' |align="center"| 29 |align="center"| — |- | [[2016. gads|2016]] | ''Miglas rīts'' |rowspan="3"| '''Nākamā pietura''' |rowspan="31"| ''Tops vairs nepastāv'' |align="center"| 2<ref>Uzzini aptaujas "Muzikālā banka 2016" vietu sadalījumu. Parmuziku.lv, 2017. gada 21. janvārī. http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127142549/http://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan="4"| [[2017. gads|2017]] | ''Nākamā pietura — depo'' |align="center"| '''1''' |- | ''Debesis'' |align="center"| — |- | ''Mantra'' (ar [[Gacho|MESA]]) | — |align="center"| — |- | ''Tu esi labākais'' (ar [[Reinis Sējāns|Reini Sējānu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2018. gads|2018]] | ''Viegli'' (ar Dināru Rudāni) |ārpus albumiem |align="center"| 4 |- | ''Es Tev Šodien Teikšu Jā''<br />(ar Reini Sējānu, pied. [[Markus Riva]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2019. gads|2019]] | ''Kamēr'' (ar "[[Triānas Parks]]") |ārpus albumiem |align="center"| 2 |- | ''Purva bridējs'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Velkam Tu Ze Klab''<br />(ar Reini Sējānu, Markusu Rivu un [[Marats Ogļezņevs|Maratu Ogļezņevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="7"| [[2020. gads|2020]] | ''Dejo vientulību'' |ārpus albumiem |align="center"| '''1''' |- | ''Garlaicīgi ir'' (ar Leniju Busuli) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mans ceļš'' (ar [[Ģirts Rozentāls|Ozolu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Pasaule pagaidīs'' (ar [[Marta Grigale|MARTA]]) | — |align="center"| — |- | ''Slieksnis'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Eņģelis ar distanci'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Masku faktors'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="3"| [[2021. gads|2021]] | ''Piedošana'' (ar "[[Prāta vētra]]" un [[Dons]]) |— |align="center"| 7 |- | ''Vai'' |ārpus albumiem |align="center"| 6 |- | ''HE SHE'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2022. gads|2022]] | ''HĪ ŠĪ TU UN ES'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Atpakaļ'' (ar [[Artifexlv]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''VISS, KO ES ŠODIEN VĒLOS'' (ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Radiators'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="2"| [[2023. gads|2023]] | ''Spēlē savā burvju flautā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 11 |- | ''MĒS ESAM'' (ar Reini Sējānu, pied. ''Zvaigžņu koris'' <br /> (Dons, [[Mazais princis]], [[Aija Auškāpa]], [[Māris Mihelsons]],<br /> [[Jānis Jubalts]], [[Jānis Aišpurs]], [[ansis]], [[Jānis Krīvēns]],<br /> [[rolands če]], [[Aminata Savadogo|Aminata]], [[Kašers]], Marats Ogļezņevs, Markus Riva) un [[GG choir]] (diriģē [[Māris Sirmais]])) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="4"| [[2024. gads|2024]] | ''Es došos ārā'' |'''Spēlē savā burvju flautā''' |align="center"| 10 |- | ''[[Krastu Mačs (Rīga)|Krastu Mača]] Himna'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Flamingo'' (ar [[Bermudu Divstūris]]) |ārpus albumiem |align="center"| — |- | ''Mēs spīdam'' (ar Reini Sējānu) |ārpus albumiem |align="center"| — |- |rowspan="1"| [[2025. gads|2025]] | ''Cik labi'' |ārpus albumiem |align="center"| — |- |} == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma/seriāls ! Loma ! Piezīmes |- | 2012 | "[[Sapņu komanda 1935]]" | Muzikants Žano | |- | 2015 | "[[Romeo n' Džuljeta]]" | Bārmenis | |- | 2018 | ''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]'' | Buda operetē | |- | 2021 | "[[Saki Jā!]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Mans tētis - Intars Busulis]]" | Intars Busulis | |- | 2023 | "[[Tējas laiks]]" | Intars Busulis | [[TV3 Latvija|TV3]] seriāls |- | 2025 | "[[Templis (filma)|Templis]]" | Sporta zāles īpašnieks Ivars | [[Tet|TetTV+]] seriāls |- |} == TV == === Šovi / raidījumi / pārraides === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Šovs ! Piezīmes ! Telekanāls |- | 2005 | "[[2005. gada Jaunais Vilnis|Jaunais Vilnis 2005]]" | Kā dalībnieks | [[Pirmais Baltijas kanāls]];<br />[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]];<br />[[TV5 Latvija]] |- | 2008 | "Zvaigžņu lietus" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="4"|LNT |- | 2009 | "[[Eņģeļi pār Latviju]]" | Kā viesis |- | 2010 | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis, kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] |- | 2011 | "[[Labestības diena]]" | Kā viesis |- | rowspan="2"|2012 | "[[Tikai ar ielūgumiem]]" | Kā sētnieks, izjokošanā | [[TV3 Latvija|TV3]] |- | "[[Zelta ķepa]]" | Kā žūrijas loceklis | LNT |- | rowspan="1"|2013 | "[[Garšīgi dzīvojam]]" | Kā viesis | TV3 |- |2014 | "Голос" (''Balss'') |Kā dalībnieks | rowspan="2"|Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="3"|2015 | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā dalībnieks |- | "[[Izklausies redzēts]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | "[[Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli]]" |Kā viesis | [[LMT Straume]] |- | 2016;2017 | "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" | Kā žūrijas loceklis | [[LTV1]] |- | rowspan="6"|2016 | "[[Patiesie meli]]" | Kā dalībnieks | [[TV24|Rīga TV24]] |- | "[[Mana dziesma]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[Laimīgu jauno gadu!]]" | Kā dalībnieks |- | "Точь —в —точь" (''Mats matā'') | Kā viesis | rowspan="3"|Pirmais Baltijas kanāls |- | "МаксимМаксим" (''MaksimsMaksims'') | Kā viesis |- | "Сочи. Роза Хутор. Рождество 2016" (''Soči. Rosa Viensēta. Ziemassvētki 2016'') | Kā viesis |- | 2017; 2018; 2019; 2021; 2023 | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Latvija]]" | Kā žūrijas loceklis | TV3 |- | 2017 | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2017]]" | Kā žūrijas loceklis | [[RTR Planeta]] |- | rowspan="12"|2018 | "[[Dziesmu duelis]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Slavenību padomu aģentūra]]" | Kā dalībnieks |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis, kopā ar grupu [[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]] | LMT Straume |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2018]]" | Kā žūrijas loceklis | ''[[Rossija-1]]'' |- | "[[Es mīlu tevi, Latvija!]]" | Kā dalībnieks | rowspan="2"|TV3 |- | "[[Sīkie eksperti]]" | Kā slavenība, kas jāatpazīst sīkajiem ekspertiem. Kopā ar [[Gints Pabērzs|Gintu Pabērzu]] |- | "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Nacionālā Kino balva — Lielais Kristaps]] 2018 " | Kā viesis | rowspan="2"|LTV1 |- | "[[LV TOP 100]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Dod pieci]]" | Kā viesis | [[LSM]] (LTV) |- | "Песня года" (''Gada dziesma'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="11"|2019 | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" |Kā viesis | LMT Straume;<br />LTV1 |- | "[[Mazā lielā zvaigzne]]" |Kā viesis, kopā ar meitu — Emīliju Busuli | TV3 |- | "Три аккорда" (''Trīs akordi'') |Kā dalībnieks | Pirmais Baltijas kanāls |- | "[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis 2019]]" |Kā žūrijas loceklis un viesis | ''Rossija-1'' |- | "[[Laima Vaikule|Laimas Vaikules]] koncerts" |Kā dalībnieks | LNT |- | "[[Ieklausies dvēseļu putenī]]" |Kā viesis | LTV1 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[Latvijas Lepnums]]" | Kā balvas pasniedzējs nominācijā "Sargeņģelis" | TV3 |- | "Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli. Vecgada speciālizlaidums" | Kā viesis | LTV1 |- | "Новогодняя ночь на Первом" (''Jaunais gads pa Pirmo'') | Kā viesis | Pirmais Baltijas kanāls |- | rowspan="12"|2020 | "[[Terapeite bez grāda]]" | Televīzijas seriāls, epizodiska loma | [[Shortcut]]/[[STV Pirmā!]] |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Rezervēts" | Kā dalībnieks | [[360TV]] |- | "4. maija koncerts Z studijā" | Kā dalībnieks | LTV1 |- | "Svētku šovs "Bez Tabu svin 20"" | Kā viesis | rowspan="4"|TV3 |- | "Gandrīz ideālas vakariņas" | Kā dalībnieks |- | "TV3 īpašais Latvijas svētku koncerts" | Kā dalībnieks |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Latvijas Lepnums" | Kā muzikālais viesis, kopā ar Abonementa orķestri un balvas pasniedzējs nominācijā "Glābējs" | rowspan="2"|TV3 |- | "Bez Tabu Vecgada speciālizlaidums. Horoskopi 2021" | Kā viesis |- | "Vecgada vakara šovs "Neiespējamā misija 2020"" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="10"|2021 | "Песня года 2020" (''Gada dziesma 2020'') | Kā viesis | ''Rossija-1'' |- | "Raimondam Paulam — 85. Svinības onlainā" | Kā viesis un apsveicējs | rowspan="3"|TV3 |- | "Es mīlu tevi, Latvija!" | Kā dalībnieks |- | Koncerts "Svinot Latviju" | Kā dalībnieks |- | "[[Kultūrdobe]]" | Kā galvenais varonis | LTV1 |- | "[[Kāpēc viņi dara tā?]]" | Kā viesis | rowspan="2"|TV3 |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors. Vislabākie Ziemassvētki]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | "Uz deju uzlūdz Raimonds Pauls" | Kā viesis, kopā ar dēlu Leniju Busuli | LTV1 (LSM, [[REplay.lv]]) |- | 2022 | "Supernova" | Kā dalībnieks | LTV |- | 2022; 2023 | "[[Mini pa trim]]" | Kā raidījuma vadītājs | rowspan="3"|TV3 |- | rowspan="5"|2022 | "[[Dejo ar zvaigzni]]" | Kā īpašais viesis |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis |- | "Dod pieci" | Kā viesis, kopā ar [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]] | LSM (LTV) |- | "[[Jaungada koncerts "Nākamā pietura - 2023"]]" | Kā raidījuma vadītājs | TV3 |- | "[[LTV vecgada svinības "Lai laime…"]]" | Kā viesis | LTV1 |- | rowspan="5"|2023 | "[[Balss maskā]]" | Kā Lutausis | TV3 |- | "Dod pieci. Desmitgades labdarības koncerts" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "Eņģeļi pār Latviju" | Kā viesis | TV3 |- | "Dod pieci" | Kā viesis | LSM (LTV) |- | "[[X Faktors (Latvija)|X faktors Ziemassvētku koncerts]]" | Kā dalībnieks | TV3 |- | rowspan="4"|2024 | "[[Kas to būtu domājis?!]]" | Kā viesis | rowspan="3"|TV3 |- | "[[Viltvārdis]]" | Kā eksperts, kuram jāatrod viltvārdis |- | "[[Laika prognoze Jaunajam gadam]]" | Kā dalībnieks |- | "[[Tiekamies 2025!]]" | Kā DJ Guano | LTV1 |- | rowspan="1"|2025 | "[[Koru kari]]" | Kā žūrijas loceklis | rowspan="1"|TV3 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Intars Busulis}} * [http://www.intarsbusulis.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091127075751/http://www.intarsbusulis.com/ |date={{dat|2009|11|27||bez}} }}{{myspace|intarsbusuliscom}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = ''[[Pirates of the Sea]]''<br />ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Пробка]]'' | periods = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Aisha]]''<br />ar dziesmu ''[[What For?]]''}} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Busulis, Intars}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] stm5dfnxbyaovh3nu9ztp9kybjwja2t 100 80595 4539051 4537018 2026-10-23T21:24:20Z Dainis 876 4539051 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725 ]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. cghg9poodi1346vys2qklpqxe8uf8m6 100 80630 4539054 4537029 2026-10-23T21:37:10Z Dainis 876 4539054 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[23. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[26. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[28. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. oktobris]] — 40 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC6L]]''. * Oktobris — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[4. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[10. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-19]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[10. novembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. novembris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> lq4hvwd6zxsdfqlvum8rlovggj3mrel 0 91964 4539068 4522170 2026-10-24T04:13:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539068 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Irish Goat.jpg | att_nosaukums = [[Īrijas kaza]]s āzis | att_izmērs = 200px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | apakškārta = Ruminantia | apakškārta_lv = Atgremotāju apakškārta | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Bovidae | dzimta_lv = Dobradži | apakšdzimta = Caprinae | apakšdzimta_lv = Kazu apakšdzimta | ģints = Capra | ģints_lv = Kazas | suga = C. aegagrus | suga_lv = Savvaļas kaza | pasuga = C. a. hircus | pasuga_lv = Mājas kaza | pasuga_r = Kaza | binomial = Capra aegagrus hircus | autors = L., 1758 | sinonīmi = ''Capra hircus'' | kategorijas = nē }} '''Kaza''' jeb '''mājas kaza''' (''Capra aegagrus hircus'') ir vidēja auguma [[dobradžu dzimta]]s (''Bovidae'') [[mājdzīvnieks]], kuras priekštece ir [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] dzīvojošā [[savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus''). Pastāv vairāk nekā 300 atšķirīgas kazu [[šķirne]]s,<ref name=dom>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/goats.htm |title=The History of the Domestication of Goats |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2008|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080707045748/http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/goats.htm }}</ref> kas specializētas vai nu [[gaļa]]s, vai [[piens|piena]], vai [[vilna]]s ieguvei. [[Latvija|Latvijā]] ir izveidota viena piena kazu šķirne — [[Latvijas vietējā kaza]].<ref name=pro/> Samērā tuva radiniece kazai ir [[mājas aita]] (''Ovis aries''), jo abas ir [[kazu apakšdzimta]]s (''Caprinae'') [[zīdītāji]]. Kazu tēviņus dēvē par '''āžiem''', mātītes par '''kazām''' un mazuļus par '''kazlēniem'''. == Kazu pieradināšana == [[Attēls:Wild Goats - geograph.org.uk - 231607.jpg|thumb|left|240px|Tuvajos Austrumos mājas kazas gan pirms 10 000 gadiem, gan mūsdienās brīvi ganās kalnos, un tās pieskata gani]] Mājas kaza ir viens no pirmajiem [[domestikācija|domesticētajiem]] mājdzīvniekiem.<ref name=bree>Breeds of Livestock; Goats: (Capra hircus). Oklahoma State University Board of Regents</ref> [[ģenētika|Ģenētiskie]] pētījumi pierāda, ka lielākā daļa mūsdienu mājas kazu ir [[Zāgross|Zāgrosa kalnu]] savvaļas kazu pēcteces, bet otrs lielais savvaļas kazu resurss bija [[bezoarkaza]]s (''Capra aegagrus aegagrus''). Tās ir izplatītas [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Anatolija|Mazāzijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] līdz [[Sinda]]i.<ref name=bree/> [[mezolīts|Mezolīta]] [[mednieks|mednieki]] bija [[klejotāji|nomadi]] un sekoja savam medījumam, pa ceļam vācot dažādus sezonālus [[augi|augus]] — [[sēkla]]s, [[rieksts|riekstus]], [[augļi|augļus]] un [[oga]]s. Iespējams, ka pirmie kazu bari tika sapulcināti un ganīti jau pirms mednieki bija kļuvuši par īstiem ganiem.<ref name=first/> Tomēr īstie mājas kazu selekcionāri bija [[neolīts|neolīta]] iedzīvotāji, kas kazas izmantoja tikpat daudzveidīgi kā mūsdienu cilvēki.<ref name=dom/> Senākie mājas kazu kauli ir atrasti [[Gandždareha]]s neolīta apmetnē [[Irāna]]s [[Kurdistāna|Kurdistānā]] Zāgrosa kalnos, tie ir apmēram 10 000 gadus veci. Kazas brīvi ganījās kalnos, bet tās uzmanīja gani, kas bieži bija bērni vai pusaudži. Tuvajos Austrumos mājas kazām joprojām ir šāds dzīves veids. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Goat with unusual horns.jpg|thumb|left|180px|Šķirne ar ādas bārdu abās pusēs kaklam]] Kazas ir vidēji lieli zīdītāji ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. [[Ragi]] ir abiem dzimumiem, bet [[tēviņš|tēviņiem]] tie ir daudz lielāki un varenāki. Forma var būt ļoti dažāda atkarībā no šķirnes. Ragus kaza izmanto, lai aizstāvētos, lai nostiprinātu hierarhiju barā un lai aizstāvētu teritoriju.<ref>[http://books.google.com/books?id=nWCLpQFrdnMC&pg=PA519&dq=dehorning&sig=TtbBS_OKTdUAxfPQnjqo-uttlPk#v=onepage&q=dehorning&f=false Goat medicine]</ref> Kazas ir [[atgremotāji]], tām ir 4 kameru [[kuņģis]]. Pirmo reizi tās barību saplūc un pavirši sakošļā pirms norīšanas, pēc tam mierīgā, drošā vietā tās atguļas un barību atrij, to vēlreiz pārkošļājot. Kazām [[acis|acu]] zīlītēm ir horizontālu taisnstūru forma. Tā kā visbiežāk acīm ir [[Pelēkā krāsa|pelēka]] krāsa, tad acu stūrainās zīlītes ir ļoti labi pamanāmas, salīdzinot ar tumšajām [[liellopi|liellopu]], [[brieži|briežu]], lielāko daļu [[zirgi|zirgu]] un [[aitas|aitu]] acīm. Mājas kazām abiem dzimumiem var būt bārdas, un dažām šķirnēm uz kakla sāniem ir ādas bārdas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tripleigoats.com/faq.htm |title=Black, Red, Paint, & Traditional Boer Goats & Pygmy Goats |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210225022244/https://www.tripleigoats.com/faq.htm }}</ref> [[Apmatojums]] un ķermeņa lielums kazām var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no šķirnes. Dažu šķirņu kazas un [[aita]]s ārēji izskatās ļoti līdzīgas, bet tās var atšķirt pēc astēm. Kazas [[aste]] vienmēr ir īsa un pacelta vertikāli uz augšu, turpretī aitas aste ir gara un nokarājas uz leju, lai gan ir [[šķirne]]s arī ar īsām astēm un daudzām šķirnēm astes tiek apgrieztas. === Tesmeņa uzbūve === Izvēloties piena kazu, vērība jāpiegriež tās tesmenim. Tam ir divas daļas, kuras atdala stipra [[saistaudi|saistaudu]] josla, uz kuras guļas tesmeņa smagums. Tesmenis sastāv no dziedzeriem, kas ķekara veidā sakārtoti ap centrālo tukšo telpu, kurā uzkrājas [[piens]]. No tās uz āru caur pupiem ved piena izvadkanāli. Tesmeni caurvij [[asinsvadi]], kas gādā par piena veidošanu. Ar gadiem tesmeņiem ir tieksme nokārties. Tas var apgrūtināt slaukšanu un traucēt kazām pārvietoties, kā arī pastāv tesmeņa ievainošanas iespējas. Izvēloties kazu audzēšanai, jāpievērš uzmanību tam, lai tesmenis būtu augstu virs zemes. Tesmeņi, kuriem abas puses ir skaidri atdalītas ar spraugu, arī vecumā reti nokaras.<ref name=cil>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=38 |title=Cilvēci izglābs kazas piens |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090610025754/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=57&what=38 |archivedate={{dat|2009|06|10||bez}} }}</ref> == Uzvedība == Kazas ir ļoti ziņkārīgi un gudri dzīvnieki. Tās var viegli apmācīt dažādiem trikiem un uzdevumiem, pat iemācīt vilkt ratus tāpat kā [[zirgs|zirgam]]. Kazas ir slavenas ar to, ka bieži izbēg no sava nožogojuma, jo tās pārbauda sētu noturību gan tās stumjot, gan spiežot uz leju, vai arī vienkārši pārlec tai pāri, jo to dzīslās rit veiklo [[kalnu kazas|kalnu kazu]] [[asinis]]. Ja sētā tiks atklāta "vājā vieta", kazas to izmantos regulāri. Kazai ir ļoti laba līdzsvara izjūta, tā spēj uzrāpties un nostāties visneiedomājamākās vietās, pat uz neliela sētas mietiņa. Tās spēj rāpties arī [[koks|kokos]], bet zariem tādā gadījumā ir jābūt samērā horizontāliem. Kaza vienmēr pārbauda visu jauno un nezināmo. Parasti viss tiek pārbaudīts ar [[mēle|mēli]] un [[lūpa|augšlūpu]]. Viss tiek aptaustīts un apknibināts, un reizēm apēsts. == Barība == [[Attēls:Domestic goat feeding on capeweed.jpg|thumb|200px|Vislabākais kazas barošanas veids ir ļaut tai pašai izvēlēties barību]] Kazas ēd gandrīz visu. Protams, kazas neaizraujas ar neēdamu lietu ēšanu, bet, salīdzinot ar liellopiem, tās neganās un neplūc [[zālaugi|zāli]] no vietas, bet barību uzlasa un piemeklē šur un tur. Tās visu pagaršo, lai nolemtu, vai to grib ēst vai nē, arī mēģinot pagaršot [[alus]] bundžu un finiera kasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tsgra.com/PDF-files/secogoats.pdf |title=Learning About Goats |access-date={{dat|2009|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091222062352/http://www.tsgra.com/PDF-files/secogoats.pdf |archivedate={{dat|2009|12|22||bez}} }}</ref> Neskatoties uz eksperimentētājas slavu, kazai garšo krūmu un koku zari un jaunie dzinumi, dažādi platlapju augi, bet kopumā tā barojas ar ļoti daudziem augiem, pat dažus indīgus augus ieskaitot.<ref>War on Weeds," Rails to Trails Magazine, Spring 2004, p. 3</ref> Tās barošanās veids ir līdzīgāks briežiem nekā aitām, kuras priekšroku dod zālei. Kazai garšo [[lucernas]] siens, bet [[auzenes]] kaza sagremo vissliktāk. Kazai nav piemērota arī [[skābbarība]] un [[nakteņu dzimta]]s augi. Ja sienā ir pelējums, tas kazu var padarīt slimu vai pat nogalināt, kā arī pārgatavojušies un bojāties sākuši [[augļi]]. Vislabākais kazu barošanas veids ir ļaut tai pašai ganīties un izvēlēties piemērotu barību. == Reprodukcija == [[Attēls:Goat family.jpg|thumb|left|240px|Kazām ļoti bieži piedzimst dvīņi]] Siltā [[klimats|klimatā]] kazas var pāroties jebkurā gada laikā. [[mērenā josla|Mērenā klimata joslā]] pārošanās sezona sākas tad, kad dienas kļūst īsākas un beidzas agrā pavasarī. Kazas meklējas ik pēc 21 dienas uz 2—48 stundām. Kad tā meklējas, tā daudz blēj, stāv ar izslietu asti un, ja barā ir āzis, tad āža tuvumā. Tai zūd apetīte un krītas izslauktā piena daudzums. Arvien populārāka starp kazu audzētājiem kļūst mākslīgā apsēklošana. Grūsnības periods ilgst apmēram 150 dienas. Visbiežāk piedzimst dvīņi, bet var piedzimt arī viens vai trīs kazlēni. Īsi pirms kazlēnu dzimšanas kazai ap asti un gurniem iekrīt miesa. Tās elpa kļūst smaga, skatiens satraukts. Pati kaza ir nervoza. Kazlēnam piedzimstot, kaza bieži [[Placentofāgija|apēd placentu]], ko vajag ļaut darīt, jo tādā veidā tā uzņem daudzas, nepieciešamas barības vielas. Tas palīdz apturēt asiņošanu un, tāpat kā savvaļas dzīvnieki, kaza likvidē smakas, kas liecina par nevarīgu kazlēnu.<ref>Roe III, Leonard Lee (2004). The Deer of North America. Globe Pequot. pp. 224. {{ISBN|978-1-59228-465-8}}.</ref> Līdzko piedzimst kazlēns, kaza sāk dot pienu. Piena daudzums ir atkarīgs no šķirnes, kazas vecuma un barības kvalitātes. Gaļas šķirnes kazas un mājas mīluļus parasti neslauc. Kaza dod tik daudz piena, cik nepieciešams tās kazlēnam. Piena šķirnes kazām [[laktācija]] ilgst apmēram 305 dienas, bet var būt arī ilgāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dairygoatjournal.com/issues/84/84-6/Tim_King.html |title=Milking Through |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130502135839/http://www.dairygoatjournal.com/issues/84/84-6/Tim_King.html}}</ref> == Kazu izmantošana == [[Attēls:Colored Angora Goat.jpg|thumb|right|200px|Pasaulē ir vairāk kā 300 kazu šķirnes, attēlā [[Angora kaza]]]] [[Attēls:Boer goat444 without tag.jpg|thumb|200px|[[Būru kaza]] ir populāra gaļas kazu šķirne]] [[Attēls:NigerianDwarfDairyGoat.jpg|thumb|200px|[[Nigērijas pundurkaza]] ir ļoti ražīga piena kazu šķirne]] [[Attēls:Saanenziege.jpg|thumb|200px|[[Zānes kaza]] ir populāra piena kazu šķirne]] [[Attēls:Pashmina goats.jpg|thumb|200px|[[Kašmira kaza]]s vilna ir ļoti smalka un mīksta]] [[Attēls:Collingwood Children's Farm - goats.JPG|200px|thumb|[[Nūbijas kaza]]]] [[Attēls:SaanenGoat HolyIsle.jpg|thumb|200px|Veidojot Latvijas vietējo šķirni, tā ir uzlabota ar [[Zānes kaza|Zānes kazu]] vaislas āžiem]] Pieradinot kazu, cilvēks ieguva ne tikai gardo kazas [[gaļa|gaļu]]. [[Cilvēki]] visā pasaulē izmanto arī kazas [[piens|pienu]], [[vilna|vilnu]], [[āda|ādu]], [[ragi|ragus]] un [[nagi|nagus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://attra.ncat.org/attra-pub/goatoverview.html |title=Goats: Sustainable Production Overview |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070204014920/http://attra.ncat.org/attra-pub/goatoverview.html |archivedate={{dat|2007|02|04||bez}} }}</ref> Kazas piens cilvēkam ir ļoti veselīgs un viegli sagremojams. Kazas piena [[siers|sieri]] kļuvuši par izsmalcinātām delikatesēm. Kazas vilna ir silta un mīksta, ādas izturīgas un smalkas. No ādas gatavoja ne tikai apģērbu, bet arī šuva [[vīns|vīna]] un [[ūdens]] pudeles, kuras izmantoja pārgājienos un tālos ceļojumos. Šādā veidā vīns tika transportēts pārdošanai. No ragiem un kauliem cilvēki kādreiz izgatavoja darba rīkus, traukus un mūzikas instrumentus. Mūsdienās ragi kalpo kā dekoratīvi priekšmeti, kā arī no tiem joprojām tiek gatavoti [[mūzika]]s instrumenti. No nagiem un kauliem tiek vārīta [[līme]]. Cilvēki izmanto pat kaltētus kazu [[ekskrementi|ekskrementus]], tos lietojot kurināšanai. Kaza ir gudra un atjautīga, tādēļ tā tiek izmantota arī kā triku dzīvnieks [[cirks|cirkū]] vai citās izrādēs.<ref name=first>[http://ferrebeekeeper.wordpress.com/2010/08/20/ The First Farm Animal]</ref> 20. gadsimtā tā no [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] izmantota dzīvnieka ir kļuvusi par populāru mājas mīluli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://exoticpets.about.com/cs/goats/a/goatsaspets.htm |title=Goats make the move from livestock to pets |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101204025450/http://exoticpets.about.com/cs/goats/a/goatsaspets.htm }}</ref> === Kazas gaļa === Kazu šķirnēm ir ļoti liela daudzveidība. Tās ir selekcionētas dažādām vajadzībām, kā [[gaļa]]s ieguvei, piena ieguvei un vilnas ieguvei. Kazlēna gaļa pēc garšas atgādina [[Jēra gaļa|jēra gaļu]].<ref>[http://books.google.com/books?id=dUgEAAAAMBAJ&lpg=PA57&dq=goat+tastes+like+lamb&pg=PA57&hl=lv#v=onepage&q=goat%20tastes%20like%20lamb&f=false Milk Goats]</ref> Dažās [[valoda|valodās]] [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Indija|Indijā]] jēra gaļai un kazlēna gaļai lieto vienu un to pašu nosaukumu. Kazas gaļu salīdzina arī ar [[liellops|vērša]] gaļu vai [[brieži|brieža]] gaļu. To mēdz sagatavot ļoti dažādos veidos. Tā kā kazas gaļa nav taukaina, tad augstās [[temperatūra|temperatūrās]], nelietojot papildus mitrināšanu, tā var palikt sausa un cieta. Populārākās gaļas kazu šķirnes ir [[Dienvidāfrika]]s [[būru kazas]] un [[Jaunzēlande]]s [[kiko kaza]]s. Lai arī [[Latvija|Latvijā]] kazas gaļu izmanto maz, pasaulē tā ir visplašāk patērētā gaļa.<ref name=gala>[http://www.ltvc.lv/citdatfails.php?id=496&k=fails1 Kazu produktu tirgus]{{Novecojusi saite}}</ref> Tā ir viens no pamatēdieniem [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Karību jūra]]s baseinā. Kazas gaļu neaizliedz neviena [[reliģija]], turklāt [[hinduisti|hinduistu]] un [[musulmaņi|musulmaņu]] reliģiskajās tradīcijās kazas gaļai ir nozīmīga loma. [[Eiropa|Eiropā]] kazas gaļa ir populāra [[Vidusjūra]]s un [[Balkānu pussala|Balkānu]] reģionu [[valsts|valstīs]]. Kopumā Eiropas valstīs kazas gaļa tiek uzskatīta par delikatesi un tai nav intensīvs pielietojums.<ref name=gala/> Lielākie kazas gaļas ražotāji ir [[Ķīna]], [[Indija]] un [[Pakistāna]], bet lielākā eksportētājvalsts ir [[Austrālija]]. Savukārt, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kazas gaļa pēdējos gados kļūst par arvien pieprasītāku produktu, jo pieaug pieprasījums pēc veselīgākas un liesākas sarkanās gaļas kā alternatīvas liellopu gaļai un cūkgaļai.<ref name=gala/> === Kazas piens, siers un sviests === Kazas saražo apmēram 2% no visa pasaulē izdzertā piena.<ref>FAO. 1997. 1996 Production Yearbook. Food Agr. Organ., UN. Rome, Italy</ref> Ir daudzas piena kazu šķirnes, kas tiek audzētas visā pasaulē. Ja no kazu bara netiek nošķirts āzis, kuram raksturīga spēcīga, specifiska smaka, tad piens var ost pēc āža. Kazas pienam ir raksturīgas ļoti mazas un sīkas [[tauki|tauku]] lodītes, kas nozīmē, ka [[krējums]] nepaceļas virs piena un nenostājas virspusē, bet paliek sajaucies ar pienu. Piena kaza savā trešajā vai ceturtajā laktācijā katru dienu saražo 2,7—3,6 kg (apmēram 2,7—3,6 litrus) piena dienā. Laktācija ilgst apmēram 10 mēnešus. Piena vidējais tauku saturs ir 3,5%, bet [[pirmpiens|pirmpienā]] tas var būt 14%.<ref name=cil/> Vistreknāko un lielāko piena daudzumu kaza ražo trešajā un ceturtajā laktācijā.<ref>[http://www.adga.org/ American Dairy Goat Association]</ref> No kazas piena ražo [[siers|sieru]], [[sviests|sviestu]], [[saldējums|saldējumu]], [[jogurts|jogurtu]] un citus produktus. Kazas piens atšķirībā no [[govs]] piena nesatur [[karotīns|karotīnu]], kas ir [[A vitamīns|A vitamīna]] priekšpakāpe, līdz ar to sviests ir pilnīgi balts. Toties tas satur vairāk pašu A vitamīnu.<ref name=cil/> Kazas piens bagāts ar kazeīnu, turklāt [[kazeīns]] un [[albumīns]] nav tik blīvi kā govs pienā, tādēļ to ir viegli pārstrādāt. Cilvēki, kuriem ir alerģija pret govs pienu, droši var lietot kazas pienu, jo tas nesatur [[laktoze|laktozi]].<ref name=cil/><ref name=siers/> Tas satur arī daudz [[kaprīnskābe]]s, kurai piemīt uzmundrinošas īpašības, tas labvēlīgi ietekmē bērnu, vecu un slimu cilvēku organismus. Kazu pienā esošās omega 3 [[taukskābe]]s ir neaizvietojamas un veicina [[sirds]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] veselību. Pienā esošie [[vitamīni]] un [[minerālviela]]s labvēlīgi iedarbojas uz [[redze|redzi]] un [[āda|ādu]].<ref name=cil/> Kazas sieru var iedalīt divās grupās: nenogatavinātais jeb svaigais siers un nogatavinātais siers. Pēc struktūras to var iedalīt kā mīkstais siers, vidēji mīkstais, stingrais un cietais, norādot mitruma līmeni saturā. Tomēr tas var būt arī maldinoši. Nenogatavinātiem kazas sieriem var atšķirties mitruma līmenis, tāpēc viens var būt viegli smērējams, cits sagriežams ar nazi. Sieri ar mazāku mitruma līmeni ir ar asāku un pikantāku aromātu un garšu.<ref name=siers>[http://www.ekozeme.lv/partika/kazas-siers-un-ta-unikalitate Kazas siers un tā unikalitāte]{{Novecojusi saite}}</ref> Kazas siera lielākie ražotāji un patērētāji ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija]], [[Spānija]], [[Portugāle]], [[Itālija]], [[Norvēģija]], [[Lielbritānija]], [[Grieķija]], [[Kipra]], [[Bulgārija]] un [[Ķīna]].<ref name=gala/> === Kazu vilna === Ir šķirnes, kuras audzē, lai iegūtu smalku un mīkstu vilnu. Populāra šķirne ir [[angoras kaza]]s, no kuras iegūst mohēras vilnu. Angoras kazas kažokam nav [[akotmati|akotmatu]], tikai mīkstā pavilna. Tā ir gara, vijīga un ļoti mīksta. Apmatojums nepārtraukti aug, tādēļ kazas cērp 2 reizes gadā. No vienas kazas vienā cirpšanas reizē iegūst apmēram 4&nbsp;kg vilnas. Mohēras vilnas apjomi pēdējo 30 gadu laikā samazinājušies no 24 000 t līdz apmēram 5000 t. Pusi no šī apjoma saražo [[Dienvidāfrika]]. Galvenie mohēras vilnas patērētāji ir [[Japāna]] un [[Itālija]].<ref name=gala/> Pirmšķirīgu vilnu — kašmiru — iegūst no [[kašmira kaza|kašmira kazām]]. Tā ir ļoti smalka un mīksta. Kazas cērp vienreiz gadā, iegūstot apmēram 200 gramus no viena dzīvnieka. [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]] kašmiru sauc par pašminu. Eiropa kašmira vilnas šalles iepazina [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, kad [[Parīze|Parīzē]] tika ievestas [[Tibeta]]s kašmira šalles. Pasaulē mūsdienās saražo 15 000—20 000 t gadā. Lielākā kašmira ražotāja ir [[Ķīna]], saražojot 10 000 t vilnas gadā. [[Mongolija]] saražo pāri par 3000 t. Pārējie nozīmīgākie ražotāji ir [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Irāna]], [[Afganistāna]], [[Turcija]] un [[Centrālāzija]]s valstis. Attīrot visu nocirpto vilnas apjomu, iegūst apmēram 6500 t vilnas. Lielākie vilnas pircēji apģērbu ražošanai ir [[Itālija]], [[Skotija]], [[Anglija]] un [[Japāna]].<ref name=gala/> Lielākajai daļai kazu ir ne tikai pavilna, bet arī akotmati, kurus vilnas iegūšanai neizmanto, jo tie ir pārāk raupji. === Kazas piena ziepes === No kazas piena ražo arī kosmētikas līdzekļus. Ļoti kvalitatīvs produkts ir kazas piena [[ziepes]], kuru pamatā ir kazas piens. Jau kopš senseniem laikiem kazas piens ieņem pienācīgu vietu starp dabiskajiem kosmētiskajiem līdzekļiem.<ref name=ziep>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stilaparks.lv/jaunumi/1/162/ |title=Kazas piena ziepes |access-date={{dat|2011|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130801062757/http://www.stilaparks.lv/jaunumi/1/162/ }}</ref> Kazas piens ziepēs nodrošina ādai papildu mitrināšanu un barošanu. Kazas pienā ir ļoti daudz vērtīgu vielu, kas caur porām viegli un ātri iesūcas ādas dziļākajos slāņos. Piena olbaltumvielas īpaši rūpējas par ādu, padarot to elastīgāku. Vitamīni un minerālvielas veicina [[vielmaiņa|vielmaiņu]], [[pienskābe]] uzlabo ādas vispārējo stāvokli.<ref name=ziep/> == Latvijas vietējā kaza == [[Latvija|Latvijā]] ir selekcionēta piena kazu šķirne — [[Latvijas vietējā kaza]], kura Latvijā sastāda ap 70% no visām audzētām kazām.<ref name=pro>[http://www.ldc.gov.lv/doc/viet_kaz_ciltsd_progr.pdf Latvijas vietējās šķirnes kazu ciltsdarba programma]{{Novecojusi saite}}</ref> Šķirni sāka veidot 19. gadsimta beigās, uzlabojot vietējās kazas ar Krievijas un Megrelas šķirnes vaislas āžiem. Simts gadu ilgajā pastāvēšanas laikā šķirnei ir bijuši vairāki pilnveidošanas periodi, izmantojot selekcijas darbā citas piena kazu šķirnes, kā [[Zānes kaza|Zānes kazu]], [[Krievijas kaza|Krievijas kazu]], [[Gorkijas kaza|Gorkijas kazu]], [[Megrelas kaza|Megrelas kazu]], [[Togenburgas kaza|Togenburgas kazu]], [[Tīringas kaza|Tīringas kazu]] un [[Alpu kaza|Alpu kazu]] vaislas dzīvniekus. Galvenā Latvijas vietējās kazas šķirnes priekšrocība, ka, audzējot to Latvijā jau vairāk nekā 100 gadus, tā ir pielāgojusies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Tā ir piemērojusies ēdināšanas un turēšanas veidam. Latvijas vietējā kaza ir ražīga, izturīga un samērā pieticīga. Tā dod samērā daudz piena, ar pietiekamu tauku un augstu [[olbaltumviela|olbaltumvielu]] saturu tajā. Latvijas vietējām kazām ir ļoti labas atražošanas spējas. Tām ir izturīgas kājas, nagi, un tās praktiski neslimo. Šīs šķirnes dzīvnieki sasniedz lielāku ilgmūžību nekā citu šķirņu [[dzīvnieki]].<ref name=pro/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fiascofarm.com/goats/index.htm Goat information] * [https://web.archive.org/web/20110113131428/http://www.go-self-sufficient.com/goats.htm Self-Sufficiency in Style] * [http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=40242&Itemid=77&bsb_midx=1 No vienas kazas līdz padsmit siera šķirnēm] * [http://www.agropols.lv/?menu=110&numurs=257&newsid=60563 Kazkopība ES tiek atzīta. Latvijā - arī] * [http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/176196-veclaicenes_pagasta_ar_zalo_kazu_pienu_gus_pelnu Veclaicenes pagastā ar “zaļo” kazu pienu gūs peļņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121218174528/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/176196-veclaicenes_pagasta_ar_zalo_kazu_pienu_gus_pelnu |date={{dat|2012|12|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110316102103/http://greetingsfromlatvia.lv/?date=2010-11 Latvijas piena ceļi] * [http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=3352 Zāļu vietā kazas piens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119175213/http://www.staburags.lv/portals/dzivelaukos/raksts.html?xml_id=3352 |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} {{mājdzīvnieki}} [[Kategorija:Kazas]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] ru3j4a6nwrbsfg8zrpwgl8v8ixvnomu 0 94559 4539126 4462216 2026-10-24T07:22:26Z Meistars Joda 781 4539126 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Districtus Regii Piltensis<br />Kreis Pilten<br />Powiat Piltyński '' |nosaukums_latv_val = Piltenes apgabals |sugasvārds = autonoms apgabals | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = Agrīnie [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] (no 1569. gada), [[Krievijas Impērija]] |valdības_veids = Autonoms apgabals, muižnieku republika, kas tika pārvaldīta atbilstoši 1611. un 1617. gada statūtiem. | |gads_sākums = 1585 |gads_beigas = 1796 (1818) | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Piltenes mantojuma karš]] (1585) |date_event1 = |event2 = [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)]] |date_event2 = |event3 = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_event3 = |event4 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event4 = | |event_pre = [[Kurzemes bīskapija]] pārdota Dānijai |date_pre = |event_post = Nodibināta [[Kurzemes guberņa]] |date_post = | |p1 = Kurzemes bīskapija |flag_p1 = E. F. Kerbers Kurzemes bīskapijas ģerbonis 1838.jpg |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag of Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Polijas-Lietuvas ūnijas karogs | |image_coat = Piltenes apgabala ģerbonis 1770.jpg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Piltenes apgabala ģerbonis 1770 | |image_map = Piltenes apgabala karte 1770.jpeg |image_map_caption = Piltenes apgabals Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770). | |galvaspilsēta = [[Piltene]], [[Aizpute]] ([[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] sanāksmju vieta) | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|Vācu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]], [[latviešu valoda|latviešu]] |reliģija = [[luterisms]], [[katoļticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Polijas karalis un Lietuvas liekņazs |representative1 = Piltenes stārasts, Piltenes landtāgs |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} [[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža]] [[Attēls:IRP Livland voivodship.PNG|thumb|Piltenes apgabals un [[Cēsu vaivadija]] (vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) Polijas-Lietuvas sastāvā]] [[Attēls:Karte von Kurland abgetheilt in 4 Oberhauptmannschaften und dem Piltenschen Kreis 1797 – 1819.jpg|thumb|Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai)]] '''Piltenes apgabals''' ({{val|la|Districtus Regii Piltensis}}; {{val|de|Kreis Pilten}}, {{val|pl|Powiat Piltyński}}, {{val|da|distrikt Pilten}}) bija autonoms apgabals (savi [[Piltenes statūti]] un [[Piltenes landtāgs]]) agrākās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā. == Priekšvēsture == {{pamatraksts|Kurzemes bīskapija}} [[Piltene]] bija 1234. gadā dibinātās [[Kurzemes bīskapija]]s centrs. 1254. gada [[Kursas dalīšanas līgums]] Kurzemes bīskapa varā nodeva vairākus savstarpēji nesaistītus zemes gabalus. 1521. gada janvārī, sakarā ar sekulāras [[Prūsijas hercogiste]]s izveidošanos, Kurzemes bīskapija kļuva neatkarīga no pastāvēt beigušās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsts un nonāca tiešā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] pakļautībā kā ''Stift Kurland''. 1557. gadā Piltenes pilsēta ieguva [[Rīgas tiesības]].<ref name="Piltene">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |title=Piltene |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], bailēs no Krievijas iebrukuma, 1559. gada 26. septembrī bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] par 30 000 dālderiem pārdeva [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]] Dānijas karalim [[Frederiks II|Frederikam II]], kurš drīz nopirka arī Kurzemes bīskapiju. Frederiks II šīs zemes nodeva savam 19 gadus vecajam brālim [[Holšteina]]s hercogam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], apmaiņā iegūstot Holšteinu. No 1561. līdz 1567. gadam Magnuss dzīvoja [[Piltene|Piltenē]]. 1570. gadā viņš deva [[ebreji]]em tiesības brīvi ieceļot savos īpašumos, nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegūt nekustamo īpašumu, piekopt savas reliģiskās nodarbes un tradīcijas. Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā ebreju kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2009|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 }}</ref> 1570. gadā ar Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] atbalstu Magnusu pasludināja par [[Livonijas Karaliste]]s valdnieku. [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldis]] [[Jānis Hodkevičs|Jans Hodkevičs]] vēlējās iekarot Magnusa zemes Kurzemē, bet tam pretojās hercogs [[Gothards Ketlers]], kurš vēlējās šīs zemes pievienot savai jaunajai hercogistei. Reģentu padome, kuru Magnuss bija atstājis Piltenē, paziņoja, ka pakļausies tikai hercogam Gothardam, un šo lēmumu atbalstīja arī vietējā bruņniecība. Pēc konflikta ar Ivanu IV Magnuss pārbēga pie poļiem, un atgriezās Piltenē ar sievu un meitu. Daļu savu zemju viņš ieķīlāja, lai iegūtu naudu. Tā kā Magnusam nebija dēla, 1579. gadā par savu mantinieku viņš iecēla hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda]] dēlu [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihu Ketleru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Prūsijas ķīla (1585—1611) == 1583. gadā Magnuss mira, par savu oficiālo mantinieku atstājot Frīdrihu Ketleru. Piltenes muižniecība centās novilcināt ziņas par Magnusa nāvi, lai rastu iespēju nonākt Dānijas karaļa pakļautībā, izvairoties no Kurzemes hercoga Gotharda vai katoliskās Polijas varas. Piltenes protestanti uzskatīja, ka protestantu Dānija viņus labāk aizsargās no kontrreformācijas briesmām. Dānija uz Kurzemi nosūtīja kareivjus un lielgabalus, sākās [[Piltenes mantojuma karš]]. Dāņu atbalsta iedrošināta, Piltene noraidīja Livonijas vietvalža [[Georgs Radvils|Georga Radvila]] rīkojumu atzīt Polijas-Lietuvas varu. Arī Kurzemes un Zemgales hercogam neizdevās pakļaut Piltenes zemes. Radvils pavēlēja sākt militāru kampaņu pret Pilteni, kurā hercogs Gothards izvairījās iesaistīties. 1583. gada 29. jūlijā piltenieši un dāņi zaudēja [[Embūte]]s kaujā, kurā 60 kavalēristi un 80 kājnieki ar trim lielgabaliem cīnījās ar Pankoslavska komandētu poļu vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Konflikts beidzās ar 1585. gada 10. aprīļa [[Kronborgas miera līgums|Kronborgas miera līgumu]]. Piltenes apgabalu iekarojusī [[Polijas-Lietuvas ūnija]] apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu kompensāciju par zaudētajām zemēm. Tā kā Polijai-Lietuvai šīs naudas nebija, Piltenes apgabalu ieķīlāja hercoga Gotharda Ketlera svainim [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfam]] un [[Prūsijas hercogiste]]s reģentam Georgam Frīdriham fon Hoencollernam-Ansbaham, kas aizdeva trūkstošos līdzekļus.<ref name="Piltene"/> Markgrāfs Georgs Frīdrihs bija ieinteresēts palielināt Hoencollernu valdījumus Kurzemē. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] Gothards Ketlers jau 1560. gada 6. aprīlī pret 50 000 guldeņu bija ieķīlājis [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas draudzes novadu]] Prūsijas hercogam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 |title=Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr.1 |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 }}</ref> Pēc Piltenes mantojuma kara apgabala politiskais centrs pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kamēr Piltenē palika bīskapa sēdeklis. Piltenes apgabals tādējādi bija sadalīts trīs daļās: # [[Piltenes draudzes novads]], ieķīlāts Polijas-Lietuvas vasalim Prūsijas hercogam (īpašumtiesības vēlāk mainījās), # [[Dundagas draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] [[lēnis]] līdz 1795. gadam, # [[Embūtes draudzes novads]]-[[Aizputes draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] lēnis, ieķīlāts Kurzemes hercogam [[Vilhelms Ketlers|Vilhelmam Ketleram]].{{nepieciešama atsauce}} Kurzemes hercogi par Piltenes zaudēšanu sūdzējās Polijas-Lietuvas karalim, uzstājot uz savām mantojuma tiesībām. 1598. gadā karalis [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds III]] izlēma, ka Kurzemes hercogs drīkstēs izpirkt apgabalu pēc Georga Frīdriha un viņa sievas Sofijas nāves. Georgs Frīdrihs mira 1603. gadā un markgrāfiene Sofija 1604. gadā Piltenes apgabalu uz 12 gadiem iznomāja Prūsijas kancleram [[Kristofs fon Rape|Kristofam fon Rapem]], kurš apņēmās viņai maksāt 1000 guldeņu gadā. Fon Rape, kurš mirušajam markgrāfam bija aizdevis naudu, 1605. gadā uz 7 gadiem iznomāja arī Grobiņas novadu. Taču jau 1609. gadā Grobiņas novadu kā [[Prūsijas Sofija]]s kāzu pūru pievienoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i. 1611. gadā Kurzemes hercogs Vilhelms izpirka arī Piltenes apgabalu par 25 000 [[guldenis|guldeņu]]. Hercogs arī apņēmās veikt maksājumus atraitnēs palikušajai markgrāfienei Sofijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Pašpārvalde un Maidelu dzimta === {{pamatraksts|Maideli}} 1611. gada 28. oktobrī stājas spēkā [[Piltenes statūti|Piltenes apgabala likumi un statūti]] (''Gesetze und Statute des Piltenischen Kreises''), kas veidoti, ņemot vērā vācu likumdošanas tradīcijas. [[Polijas-Zviedrijas karš|Polijas-Zviedrijas kara (1600—1629)]] laikā Polijas—Lietuvas Seims izlēma pilnībā pārņemt Piltenes apgabalu, kā vienu no Polijas kroņa zemju apgabaliem, apvienojot to ar [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās personālūnijā ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]]. 1617. gada 9. maijā Piltenes apgabala teritorijā izveidoja katoļu [[Kurzemes bīskapija|Piltenes bīskapiju]]. Lai arī Piltenes apgabala protestantiem bija dotas ticības brīvības garantijas, 17. gadsimta vidū katoļu garīdzniecība, galvenokārt [[Žemaitijas bīskapija|Žemaitijas bīskapi]], sāka apsvērt ideju par katoļu Kurzemes bīskapijas atjaunošanu. Hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] un muižnieku asā konflikta dēļ karalis uz Kurzemi nosūtīja komisiju, kas 1617. gadā izdeva jaunus pārvaldes sistēmas noteikumus (mūsdienu izpratnē, konstitūcijas). Piltenes apgabalam piešķīra ''Ordinatio Regiminis et Judiciorum in Districtu Piltensi'', bet hercogistei ''[[Formula Regiminis]]''. Kurzemes un Zemgales hercogistē hercogi turpmāk bija atkarīgi no [[Kurzemes landtāgi]]em. Izņemot nepieciešamību saņemt karaļa apstiprinājumus, visa vara Piltenes apgabalā turpmāk atradās vietējās muižniecības rokās.<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=4xFfCAAAQBAJ&pg=PT168&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIOTAC#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=false Die Anatomie frühneuzeitlicher Imperien]</ref> 1617. gada noteikumi izveido Piltenes Landrātu kolēģiju, kas sastāvēja no sešiem locekļiem, no kuriem vecākais parasti bija priekšsēdētājs. Kā septītais bija zemes notārs. Kolēģijas locekļus ievēlēja uz mūžu no Piltenes muižnieku vidus un viņus amatā apstiprināja karalis. 1617. gadā Brandenburgas markgrāfienes Sofijas sekretārs Jākobs Godemans (''Jakob Godemann'') ieradās pie karaļa atsūtītās komisijas un iesniedza sūdzību pret hercogu Vilhelmu par solīto maksājumu neveikšanu. Tika nolemts, ka Piltenes ķīla paliek markgrāfienes Sofijas īpašumā līdz viņas nāvei, bet apgabalā viņu pārstāvēs stārasts, kuru pēc zvēresta nodošanas amatā apstiprinās Polijas-Lietuvas karalis. Tā kā Piltenes muižnieki nepieņēma Sofijas piedāvāto stārasta kandidātu Jākobu Godemanu, [[Cīravas muiža]]s īpašnieks [[Maideli|Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'') izpirka Piltenes ķīlu no Sofijas, un tika iecelts par Piltenes stārastu uz mūžu.<ref name="The District of Pilten">[https://books.google.de/books?id=IVNGAAAAYAAJ&pg=PA666&dq=pilten+danish&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjJy83Mw5HkAhUc5KYKHcpeDf8Q6AEIKjAA#v=onepage&q&f=true The District of Pilten]</ref> 1633.(1639?) gadā viņš stārasta amatu nodeva savam dēlam Otto. [[Maideli|Maidelu]] ģimenes pārstāvji stārasta amatu ieņēma līdz 1711. gadam. Stārasts parasti bija arī Landrātu kolēģijas priekšsēdētājs, taču šajos gandrīz simts gados īsti nevar runāt par īpašu Maidelu dinastijas varu Piltenē.<ref name="books.google.de" /> == Personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogisti (1661—1717) == [[Attēls:Anonīms aicinājums Piltenes bruņniecībai Otrā Ziemeļu kara laikā 1663.png|thumb|Anonīma patriota "labvēlīgs brīdinājums" Piltenes bruņniecībai pret ūniju ar hercogu Jēkabu (1663)]] [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrijas karaspēks. To izmanto hercogs [[Jēkabs Ketlers]], 1656. gadā izpērkot Piltenes nomas tiesības no Maideliem, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Seims. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem.<ref name="The District of Pilten"/> 1661. gada 25. februārī tika apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogu, kuras ietvaros Piltenes apgabals saglabāja savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Pēc Jēkaba nāves atsākās konflikti par teritorijas autonomiju. Ņemot vērā katoļu [[kontrreformācija]]s draudus, [[Piltenes bruņniecība]] 1685. gada 22. septembrī noslēdza jaunu personālūniju ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, saglabājot savu pašpārvaldes autonomiju. Apgabala galvaspilsēta atradās Aizputē un tas dalījās septiņos [[Draudzes novads|draudzes novados]]: Aizputes, [[Valtaiķi|Valtaiķu]], [[Saka]]s, [[Embūte]]s, Piltenes, [[Dundaga]]s, [[Ārlava]]s.<ref name="The District of Pilten"/> Pēc miera atjaunošanas Livonijā, Polija-Lietuva pārpalikušajā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļā 1677. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. 1683. gada jūlijā karalis [[Jans III Sobeskis]] lūdz Romas pāvestu atjaunot kara laikā panīkušo Cēsu bīskapiju un apvienot to ar bijušo Kurzemes bīskapiju. 1685. gada 15. janvārī pāvests [[Inocents XI]] pasludina apvienotās “Livonijas vai Cēsu un Piltenes vai Kurzemes” bīskapijas izveidošanu (''Dioecesis Livoniae seu Vendensis et Piltinensis seu Curlandiae''). Piltenes muižniecība to uztvēra kā nopietnu draudu, un tas bija viens no iemesliem ātrai personālūnija noslēgšanai ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Izplatījās baumas, ka katoļu bīskaps [[Nikolajs Poplavskis]] vēlas atjaunot ne tikai garīgo, bet arī politisko varu Kurzemē, kas nozīmētu muižniecības varas zaudēšanu. 1685. gada 22. septembrī noslēgto personālūniju Piltenes muižniecība uzskatīja par aizsardzību no katoļu kontrreformācijas draudiem.<ref>[https://books.google.de/books?id=UWfM3aHjJKcC&pg=PA516&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIMTAB#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=true Konfessionelle Pluralität als Herausforderung]</ref> [[Attēls:Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei 1795. gada 28. martā.png|thumb|270px|Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas Impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem]] 1701.—1709. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] Piltenes apgabals atkal atradās Zviedrijas okupācijā. Apgabals smagi cieta 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielajā mēra]] epidēmijā. 1713. gadā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Kšištofs Antonijs Šembeks]] izvirzīja prasības pēc kontroles pār Piltenes apgabalu. Muižnieki meklēja aizsardzību pie hercoga, bet pēc tam pie Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka. Protestantiskā Anglija, Dānija, Prūsija un Nīderlande protestēja pret bīskapa Šembeka ambīcijām, un viņam nācās atkāpties, saņemot par to materiālu kompensāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Personālūnija ar Polijas-Lietuvas kopvalsti (1717—1795) == Pēc tam, kad beidza pastāvēt Ketleru dinastija, beidzās apgabala personālūnija ar hercogisti. Piltenes apgabalu 1717. gadā pakļāva tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei. Augstākā vara atradās 7 Polijas-Lietuvas senatoru rokās, kas bija tieši atbildīgi Polijas karalim. Piltenes bīskapiju pievienoja Inflantijas bīskapijai. 1745. gadā jaunas prasības pēc Piltenes izteica [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina|Puzina]], taču šoreiz Piltenes aizstāvībā nostājās [[Krievijas Impērija]], kas bija dziļi iesaistīta Kurzemes un Zemgales hercogistes politikā kopš ķeizarienes [[Anna I|Annas I]] varas laikiem. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Piltenes apgabalā atradās Krievijas karaspēks. 1784. gadā Piltenes apgabals pievienojās Kurzemes un Zemgales hercogistes tirdzniecības līgumam ar Krievijas Impēriju, kas abām pusēm sniedz dažādas priekšrocības. 1795. gada 28. martā Piltenes valdība jeb landrātu kolēģija pēc [[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] priekšlikuma nolēma lauzt personālūniju ar Poliju—Lietuvu, padošanās aktu parakstīja Piltenes apgabala prezidents [[Ostenzakeni|Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens]], landtāga direktors Oto fon Zakens, landrāti [[Bēri|Ulrihs Johans Bērs]], [[Korfi|Nikolajs Kārlis Korfs]], [[Firksi|Lebrehts Kārlis Ernests Firkss]], [[Blombergi|Hermanis Ulrihs fon Blombergs]], [[Ofenbergi|Kārlis Gustavs fon Ofenbergs]], kā arī Embūtes draudzes novada pilnvarotie pārstāvji [[Mirbahi|Ernests fon Mirbahs]] un Oto Kristaps fon Mirbahs. == Autonomija Kurzemes guberņas sastāvā (1795—1818) == 15. (26.) aprīlī Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II [[Ziemas pils]] Troņa zālē svinīgi pieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala delegāciju 17 cilvēku sastāvā, kas ieradās sešu zirgu vilktās karietēs jātnieku sardzes pavadībā. Oto fon der Hovens ķeizarieni sveica Kurzemes bruņniecības, bet Frīdrihs Sigismunds fon Korfs Piltenes bruņniecības vārdā.<ref name="pievienošana">[https://www.perunica.ru/svoboda/8728-kak-kurlyandskoe-gercogstvo-stalo-rossiyskoy-guberniey.html Как Курляндское герцогство стало российской губернией]</ref> Juridiski Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī atcēla autonomiju un kā [[Piltenes apriņķis|Piltenes apriņķi]] iekļāva [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā. 1812. gadā apgabals īslaicīgi atradās [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]] pārvaldē kā [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]s daļa. 1818. gada 12. martā to pilnīgi iekļāva Kurzemes guberņā. == Zināmie Piltenes apgabala prezidenti (stārasti) == {{Latvijas vēsture}} {{skatīt arī|Piltenes fogtu saraksts}} * 1585—1603: Johans fon [[Bēri|Bērs]] (1543—1613), bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts * 1603—1611: [[Kristofs fon Rape]] (''Christoph von Rappe'', 1566—1619), Prūsijas kanclers * 1611—1616: Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] valdījumā * 1621—1639: [[Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'', miris ap 1639. gadu) * 1639—1670: Oto Ernests fon Maidels (''Otto Ernst von Maydell'', 1608—1670), no 1656. gada pakļauts [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]] * 1670—1687: [[Anna Sibilla Maidele]] (''Anna Sibylla Maydell'', ap 1620—1687), pakļauta hercogam Jēkabam, no 1682. gada [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogam Frīdriham Kazimiram]] * 1687—1697: Frīdrihs Johans fon Maidels (''Friedrich Johann von Maydell'', †1697), pakļauts hercogam Frīdriham Kazimiram * 1697—1698: Dītrihs fon Maidels (''Dietrich von Maydell'', miris 1711), pakļauts hercogam * 1698—1705: Georgs Johans fon [[Keizerlingi|Keizerlings]] (''Georg Johann von Keyserlingk'', 1629-1705), pakļauts hercogam * 1705—1715: Ulrihs fon Bērs (''Ulrich von Behr'', 1667—1722), pakļauts hercogam * 1715—1717: Ernests Ēvalds fon [[Heikingi|Heikings]] (''Ernst Ewald von Heyking'', 1677—1724), pakļauts hercogam * 1746—1794: [[Kārlis fon Ostenzakens]] (1726—1794) * 1795: Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens == Kurzemes guberņas sastāvā == Pēc 1818. gada administratīvas reformas Piltenes apriņķi sadalīja un: # [[Piltenes draudzes novads|Piltenes]] un [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadus]] iekļāva [[Ventspils apriņķis|Ventspils pilskunga tiesā]]; # [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadu]] iekļāva [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]]; # [[Piltenes-Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Sakas draudzes novads|Sakas]], [[Embūtes draudzes novads|Embūtes]] un [[Valtaiķu draudzes novads|Valtaiķu draudzes novadus]] iekļāva jaunizveidotajā [[Aizputes apriņķis|Aizputes pilskunga tiesā]].<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> == Piltenes apgabala pilis == <gallery> Attēls:Piltene castle ruins 1830.jpg|[[Piltenes pils]]drupas Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|Piltenes pilsdrupu un pilsētas karte (1830) Attēls:Piltenes pilsdrupas-1.jpg|[[Piltene]]s pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara Attēls:Dundagas pils 1827.jpg|[[Dundagas pils]], 1827 Attēls:4 Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg|Dundagas pils mūsdienās Attēls:Ēdoles pils 1830.jpg|[[Ēdoles pils]] Attēls:5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils mūsdienās Attēls:Alsungas pils un baznīca 1830.jpg|[[Alsungas pils]] Attēls:Alsungas pils 1999-07-25.jpg|Alsungas pils mūsdienās Attēls:Valtaiķu pilsdrupas.jpg|[[Valtaiķu pils]]drupas Attēls:Embūtes pilsdrupas 1830.jpg|[[Embūtes pilsdrupas]] un muiža, 1830 Attēls:Embūtes pilsdrupas 2001-11-10.jpg|Embūtes pilsdrupas mūsdienās Attēls:Aizpute 1814.JPG|[[Aizputes bīskapa pils]] (pārbūvēta par baznīcu) </gallery> == Skatīt arī == * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Piltenes landtāgs]] * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] == Atsauces == {{atsauces|2}} * Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 29.lpp. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Kurzemes bīskapija]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = Piltenes apgabals | periods = 1585—1796 | pēc = [[Kurzemes guberņa]]s autonoma daļa (1796-1818)}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Livonijas ordenis]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s) | virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | periods = 1561—1795 | pēc = [[Kurzemes guberņa]] (1795-1918)}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas ordenis]]<br />(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] | periods = 1561]—1629| pēc = [[Zviedru Vidzeme]] (1629—1721)<br />[[Inflantijas vaivadija]] (1629—1772)}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Ventspils novads]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]] [[Kategorija:Piltene]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 4caqpo3kmupuhi6q3kr6i9jlkq3fl2d 0 111619 4539231 4414228 2026-10-24T09:15:15Z Baisulis 11523 /* ievads */ izņemta bojāta attēla saite..... 4539231 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Omars Haijāms | vārds_orig = {{ara|عمر خیام}} | attēls = Omar Khayyam2.JPG | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Omara Haijāma portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1048 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Lielā Seldžuku impērija]], [[Neišābūra]] | m_dat_alt = | m_gads = 1131 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Lielā Seldžuku impērija]], [[Neišābūra]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = persietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = | intereses = [[matemātika]], [[astronomija]], [[dzeja]] | alma_mater = | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = [[Avicenna]]s, [[Al-Horezmī]], [[Eiklīds|Eiklīda]] | ietekmējis = | darbi = | valoda = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Omars Haijāms''' ({{val|fa|عمر خیام}} ''’Omar-e Khayyām'', {{izrunā|omare xajɑ:m}}, dzimis {{dat|1048|5|18}}, miris {{dat|1131|12|4}}) bija [[persieši|persiešu]] dzejnieks, astronoms un matemātiķis. Rietumu pasaulē viņš vairāk pazīstams kā dzejnieks, bet savā zemē kā zinātnieks. Savus darbus rakstījis [[persiešu valoda|persiešu]] un [[arābu valoda|arābu valodā]]. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Khayyam-paper-1stpage.png|thumb|250px|Haijāma sacerētā matemātikas manuskripta lappuse.]] Saskaņā ar Omara Haijāma horoskopu, viņš dzimis {{dat|1048|5|18||bez}} amatnieku ģimenē [[Neišābūra|Neišābūrā]], [[Lielā Seldžuku impērija|Lielajā Seldžuku impērijā]]. Macījās Neišābūras medresē, vēlāk [[Balha]]s, [[Samarkanda]]s un [[Buhāra]]s medresēs, galvenokārt matemātiku un filozofiju. Viens no viņa skolotājiem bija [[Bahmanjars bin Marzbans]], kurš bija apguvis gan medicīnu, gan zinātni pie [[Avicenna]]s. Haijāma pirmais traktāts matemātikā nav saglabājies, bet ir zināms, ka tajā bija aprakstīta [[kubsakne]]s rēķināšana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/08.12.2023-kas-patiesiba-bija-dzives-bauditajs-omars-haijams-profesora-auzina-zinatnes-sleja.a530742/ Kas patiesībā bija dzīves baudītājs Omārs Haijams? Profesora Auziņa zinātnes sleja] lsm.lv 2023. gada 8. decembrī</ref> Pēc mācību beigām viņš Samarkandā uzrakstīja otro traktātu [[algebra|algebrā]], kas mūsdienās atrodas [[Teherānas Universitāte|Teherānas Universitātē]]. 11. gadsimtā gan persiešu, gan arābu valdniekiem bija ierasta prakse mainīties ar saviem zinātniekiem, tāpēc Haijāms nonāca dažādu valdnieku galmos. Haijāms kļuva slavens, kad, nonākot [[Isfahāna]]s sultāna [[Maliks Šahs|Malika Šaha]] galmā, sultāns uzdeva viņam izstrādāt jaunu [[kalendārs|kalendāru]], kas atbilstu astronomiskajiem novērojumiem. 1079. gadā tika izveidots [[Irānas kalendārs]], kas, lai arī bija precīzāks par [[islāma kalendārs|islāma kalendāru]], tā arī musulmaņu pasaulē netika pieņemts. No 1074. gada vadīja [[Isfahānas observatorija]]s izveidi. Isfahānā Haijāms pavadīja divdesmit gadus, kas bija viņa zinātniskās un radošās darbības auglīgākais periods. Šajā laikā Isfahānā vezīra [[Nizams al Mulks|Nizama al Mulka]] vadībā izveidojās akadēmijas un zinātnes centri. Sākot ar 1080. gadu, datēti Haijāma filozofijas darbi, piemēram, traktāts par [[pastāvēšana|esamību]]. No Haijāma pierakstiem ļoti maz fragmentu, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ilgstoši tika apšaubīts, ka Haijāms bija arī dzejnieks, jo netika atrastas liecības par viņa [[dzejolis|dzejoļiem]], kas būtu rakstīti viņa dzīves laikā. Bet mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši aptuveni 250 dzejoļu autentiskumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.astropolis.lv/lv/articles/about-astrology/268/Omars_Haijams Biogrāfisks raksts par Omaru Haijāmu kā astrologu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120903005031/http://astropolis.lv/lv/articles/about-astrology/268/Omars_Haijams |date={{dat|2012|09|03||bez}} }} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Haijāms, Omars}} [[Kategorija:1048. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1131. gadā mirušie]] [[Kategorija:Irānas rakstnieki]] [[Kategorija:Irānas zinātnieki]] [[Kategorija:Viduslaiku dzejnieki]] [[Kategorija:Persiešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Arābu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Persiešu literatūra]] [[Kategorija:Astronomi]] [[Kategorija:Viduslaiku matemātiķi]] [[Kategorija:11. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:12. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Irānā dzimušie]] efu99v8lslmrec45qkknblmzsscy9sl 0 114175 4538965 3566910 2026-10-23T14:25:34Z Biafra 13794 pap. 4538965 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Maiks Knuble | vārds_orig = ''Mike Knuble'' | attēls = 2012-01-22_Knuble_1_vs_Pens.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|7|4}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 107 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 76., 4. kārtā | dr_gads = [[1991. gada NHL drafts|1991]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1995—2006 | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 1998 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2016|6|1}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maiks Knuble''' ({{val|en|Mike Knuble}}; dzimis 1972. gada 4. jūlijā [[Toronto]]) ir bijušais latviešu izcelsmes amerikāņu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Karjeras laikā aizvadījis 1068 spēles [[NHL|Nacionālajā hokeja līgas]] (NHL) klubos [[Detroitas "Red Wings"]], [[Ņujorkas "Rangers"]], [[Bostonas "Bruins"]], [[Filadelfijas "Flyers"]] un [[Vašingtonas "Capitals"]]. 1998. gadā, spēlējot "Red Wings" sastāvā, izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. M. Knuble ir vienīgais hokejists, kurš ir bijis komandas biedrs gan [[Veins Greckis|Veinam Greckim]], gan [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandram Ovečkinam]]. == Spēlētāja karjera == NHL tika draftēts [[1991. gada NHL drafts|1991. gadā]], ar kopējo 76. numuru [[Detroitas "Red Wings"]] komandā, bet savu pirmo spēli NHL aizvdīja 1996.—1997. gada sezonā. Lai gan 1996.—97. gada sezonā "Red Wings" kļuva par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] čempioniem, Knubles vārds uz kausa netika iegravēts, jo viņš nebija aizvadījis pietiekami daudz spēļu. 1997.—98. gada sezonā, vēl neesot pilnībā nostiprinājies "Red Wings" sastāvā, Knuble kopā ar komandu tomēr izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 1998. gada vasarā uzbrucējs tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 1998.—99. gada sezona izvērtās par pirmo pilno NHL sezonu Knubles karjerā. 1999.—2000. gada sezonas otrajā pusē "Rangers" aizmainīja Knubli uz [[Bostonas "Bruins"]]. 2002.—03. gada sezonu Knuble uzsāka vienā maiņā ar [[Džo Torntons|Džo Torntonu]] un [[Glens Marejs|Glenu Mareju]], kā rezultātā ar 59 punktiem viņš kļuva par trešo rezultatīvāko "Bruins" spēlētāju. 2004. gadā noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Filadelfijas "Flyers"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. gada NHL sezonas lokauta]] laikā spēlēja [[Zviedrija|Zviedrijā]], taču 2005.—06. gada sezonā guva 65 punktus "Flyers" rindās. Tā izvērtās par viņa rezultatīvāko NHL sezonu. 2009. gada 1. jūlijā Knuble noslēdza divu gadu līgumu ar [[Vašingtonas "Capitals"]]. "Capitals" rindās hokejists aizvadīja trīs sezonas. 2013. gada janvārī atgriezās "Flyers", tās sastāvā aizvadot vēl 28 spēles un noslēdzot profesionāla spēlētāja karjeru. === ASV hokeja izlase === [[ASV hokeja izlase]]s rindās Knuble piedalījies četros pasaules čempionātos — [[1995. gada pasaules čempionāts hokejā|1995.]], [[1999. gada pasaules čempionāts hokejā|1999.]], [[2001. gada pasaules čempionāts hokejā|2001.]] un [[2005. gada pasaules čempionāts hokejā|2005.]] gadā, kā arī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā]], kopā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valsts izlasē ir aizvadījis 34 spēles, gūstot 8 vārtus un 5 rezultatīvas piespēles (kopā iegūstot 13 punktus) un 26 soda minūtes. == Privātā dzīve == M. Knuble ir dzimis [[Kanāda|Kanādā]], [[Toronto]], [[Ontario province|Ontārio provincē]], bet kopā ar jaunāko brāli Stīvu audzis [[Kentvuda|Kentvudā]], [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] ASV. Abi viņu vecāki ir latvieši — Aivars un Māra (dzim. Miesniece) Knubles. Tā kā Maiks ir dzimis Kanādā, viņam ir gan Kanādas, gan Amerikas [[pilsonība]]. Viņa tēvs Aivars 1987. gadā, būdams 45 gadus vecs, mira no sirdslēkmes; tobrīd Maikam bija 15 gadi. M. Knuble ir precējies ar Meganu, un viņiem ir trīs bērni. 2018. gada janvārī Kems Knuble spēlēja hokeju [[USHL]] līgā, pārstāvot komandu ''[[Muskegon Lumberjacks]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlive.com/lumberjacks/2018/01/son_of_ex-nhl_player_griffins.html|title=Son of ex-NHL player, Griffins' assistant looking to develop with Muskegon Lumberjacks|work=mlive|access-date=2026-10-23|date=2018-01-03|language=en}}</ref> [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] [[Kols Knuble|Kolu Knubli]] draftēja [[Filadelfijas "Flyers"]] vienība, un 2026. gada oktobrī viņš piedzīvoja debiju NHL. Šobrīd Knublu ģimene dzīvo [[Grandrepidsa|Grandrepidsā]], Mičiganas štatā — pilsētā, kurā uzauga Maiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usahockeyfoundation.com/news_article/show/489347-giving-back-to-the-game-with-mike-knuble|title=Giving Back To The Game with Mike Knuble|last=Payne|first=Brenna|website=USA Hockey Foundation|access-date=2026-10-23|date=2015-03-11|language=en-us}}</ref> Maika brālis Stīvs, kurš studējis [[Mičiganas štata Universitāte|Mičiganas štata]] [[Mičiganas štata Universitāte|Universitātē]], dzīvo [[Hantsvila|Hantsvilā]], [[Alabamas štats|Alabamas štatā]], taču kopš 1996. gada vada hokeja treniņnometnes [[Enārbora|Enārborā]], Mičiganas štatā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Knuble, Maiks}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] httnk0v7pv0tk80vn8aldvfmucsngtw 4538966 4538965 2026-10-23T14:26:13Z Biafra 13794 4538966 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Maiks Knuble | vārds_orig = ''Mike Knuble'' | attēls = 2012-01-22_Knuble_1_vs_Pens.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|7|4}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 107 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = labais | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 76., 4. kārtā | dr_gads = [[1991. gada NHL drafts|1991]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1995—2006 | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 1998 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2016|6|1}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maiks Knuble''' ({{val|en|Mike Knuble}}; dzimis 1972. gada 4. jūlijā [[Toronto]]) ir bijušais latviešu izcelsmes amerikāņu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Karjeras laikā aizvadījis 1068 spēles [[NHL|Nacionālajā hokeja līgas]] (NHL) klubos [[Detroitas "Red Wings"]], [[Ņujorkas "Rangers"]], [[Bostonas "Bruins"]], [[Filadelfijas "Flyers"]] un [[Vašingtonas "Capitals"]]. 1998. gadā, spēlējot "Red Wings" sastāvā, izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. M. Knuble ir vienīgais hokejists, kurš ir bijis komandas biedrs gan [[Veins Greckis|Veinam Greckim]], gan [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandram Ovečkinam]]. == Spēlētāja karjera == NHL tika draftēts [[1991. gada NHL drafts|1991. gadā]], ar kopējo 76. numuru [[Detroitas "Red Wings"]] komandā, bet savu pirmo spēli NHL aizvdīja 1996.—1997. gada sezonā. Lai gan 1996.—97. gada sezonā "Red Wings" kļuva par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] čempioniem, Knubles vārds uz kausa netika iegravēts, jo viņš nebija aizvadījis pietiekami daudz spēļu. 1997.—98. gada sezonā, vēl neesot pilnībā nostiprinājies "Red Wings" sastāvā, Knuble kopā ar komandu tomēr izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 1998. gada vasarā uzbrucējs tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 1998.—99. gada sezona izvērtās par pirmo pilno NHL sezonu Knubles karjerā. 1999.—2000. gada sezonas otrajā pusē "Rangers" aizmainīja Knubli uz [[Bostonas "Bruins"]]. 2002.—03. gada sezonu Knuble uzsāka vienā maiņā ar [[Džo Torntons|Džo Torntonu]] un [[Glens Marejs|Glenu Mareju]], kā rezultātā ar 59 punktiem viņš kļuva par trešo rezultatīvāko "Bruins" spēlētāju. 2004. gadā noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Filadelfijas "Flyers"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. gada NHL sezonas lokauta]] laikā spēlēja [[Zviedrija|Zviedrijā]], taču 2005.—06. gada sezonā guva 65 punktus "Flyers" rindās. Tā izvērtās par viņa rezultatīvāko NHL sezonu. 2009. gada 1. jūlijā Knuble noslēdza divu gadu līgumu ar [[Vašingtonas "Capitals"]]. "Capitals" rindās hokejists aizvadīja trīs sezonas. 2013. gada janvārī atgriezās "Flyers", tās sastāvā aizvadot vēl 28 spēles un noslēdzot profesionāla spēlētāja karjeru. === ASV hokeja izlase === [[ASV hokeja izlase]]s rindās Knuble piedalījies četros pasaules čempionātos — [[1995. gada pasaules čempionāts hokejā|1995.]], [[1999. gada pasaules čempionāts hokejā|1999.]], [[2001. gada pasaules čempionāts hokejā|2001.]] un [[2005. gada pasaules čempionāts hokejā|2005.]] gadā, kā arī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā]], kopā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valsts izlasē ir aizvadījis 34 spēles, gūstot 8 vārtus un 5 rezultatīvas piespēles (kopā iegūstot 13 punktus) un 26 soda minūtes. == Privātā dzīve == M. Knuble ir dzimis [[Kanāda|Kanādā]], [[Toronto]], [[Ontario province|Ontārio provincē]], bet kopā ar jaunāko brāli Stīvu audzis [[Kentvuda|Kentvudā]], [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] ASV. Abi viņu vecāki ir latvieši — Aivars un Māra (dzim. Miesniece) Knubles. Tā kā Maiks ir dzimis Kanādā, viņam ir gan Kanādas, gan Amerikas [[pilsonība]]. Viņa tēvs Aivars 1987. gadā, būdams 45 gadus vecs, mira no sirdslēkmes; tobrīd Maikam bija 15 gadi. M. Knuble ir precējies ar Meganu, un viņiem ir trīs bērni. 2018. gada janvārī Kems Knuble spēlēja hokeju [[USHL]] līgā, pārstāvot komandu ''[[Muskegon Lumberjacks]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlive.com/lumberjacks/2018/01/son_of_ex-nhl_player_griffins.html|title=Son of ex-NHL player, Griffins' assistant looking to develop with Muskegon Lumberjacks|work=mlive|access-date=2026-10-23|date=2018-01-03|language=en}}</ref> [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] [[Kols Knuble|Kolu Knubli]] draftēja [[Filadelfijas "Flyers"]] vienība, un 2026. gada oktobrī viņš piedzīvoja debiju NHL. Šobrīd Knublu ģimene dzīvo [[Grandrepidsa|Grandrepidsā]], Mičiganas štatā — pilsētā, kurā uzauga Maiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usahockeyfoundation.com/news_article/show/489347-giving-back-to-the-game-with-mike-knuble|title=Giving Back To The Game with Mike Knuble|last=Payne|first=Brenna|website=USA Hockey Foundation|access-date=2026-10-23|date=2015-03-11|language=en-us}}</ref> Maika brālis Stīvs, kurš studējis [[Mičiganas štata Universitāte|Mičiganas štata]] [[Mičiganas štata Universitāte|Universitātē]], dzīvo [[Hantsvila|Hantsvilā]], [[Alabamas štats|Alabamas štatā]], taču kopš 1996. gada vada hokeja treniņnometnes [[Enārbora|Enārborā]], Mičiganas štatā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Knuble, Maiks}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] l95t3cgi4gxcisi394iqbfryx2ru1n9 4538971 4538966 2026-10-23T14:30:45Z Biafra 13794 pap. 4538971 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Maiks Knuble | vārds_orig = ''Mike Knuble'' | attēls = 2012-01-22_Knuble_1_vs_Pens.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|7|4}} | dz_viet = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = 107 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = labais | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 76., 4. kārtā | dr_gads = [[1991. gada NHL drafts|1991]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1995—2006 | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Stenlija kauss]] — 1998 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2016|6|1}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Maiks Knuble''' ({{val|en|Mike Knuble}}; dzimis 1972. gada 4. jūlijā [[Toronto]]) ir bijušais latviešu izcelsmes amerikāņu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Karjeras laikā aizvadījis 1068 spēles [[NHL|Nacionālajā hokeja līgas]] (NHL) klubos [[Detroitas "Red Wings"]], [[Ņujorkas "Rangers"]], [[Bostonas "Bruins"]], [[Filadelfijas "Flyers"]] un [[Vašingtonas "Capitals"]]. 1998. gadā, spēlējot "Red Wings" sastāvā, izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. M. Knuble ir vienīgais hokejists, kurš ir bijis komandas biedrs gan [[Veins Greckis|Veinam Greckim]], gan [[Aleksandrs Ovečkins|Aleksandram Ovečkinam]]. == Spēlētāja karjera == [[NCAA]] čempionātā pārstāvēja [[Mičiganas Universitāte]]s komandu, kur turpināja spēlēt četras sezonas pēc izvēles NHL draftā. NHL tika draftēts [[1991. gada NHL drafts|1991. gadā]], ar kopējo 76. numuru [[Detroitas "Red Wings"]] komandā, bet savu pirmo spēli NHL aizvdīja 1996.—1997. gada sezonā. Lai gan 1996.—97. gada sezonā "Red Wings" kļuva par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] čempioniem, Knubles vārds uz kausa netika iegravēts, jo viņš nebija aizvadījis pietiekami daudz spēļu. 1997.—98. gada sezonā, vēl neesot pilnībā nostiprinājies "Red Wings" sastāvā, Knuble kopā ar komandu tomēr izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. [[Attēls:Mike Knuble, UM Ice Hockey, 1994-95.jpg|left|thumb|175px|M. Knuble [[Mičiganas Universitāte]]s formā]] 1998. gada vasarā uzbrucējs tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. 1998.—99. gada sezona izvērtās par pirmo pilno NHL sezonu Knubles karjerā. 1999.—2000. gada sezonas otrajā pusē "Rangers" aizmainīja Knubli uz [[Bostonas "Bruins"]]. 2002.—03. gada sezonu Knuble uzsāka vienā maiņā ar [[Džo Torntons|Džo Torntonu]] un [[Glens Marejs|Glenu Mareju]], kā rezultātā ar 59 punktiem viņš kļuva par trešo rezultatīvāko "Bruins" spēlētāju. 2004. gadā noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Filadelfijas "Flyers"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. gada NHL sezonas lokauta]] laikā spēlēja [[Zviedrija|Zviedrijā]], taču 2005.—06. gada sezonā guva 65 punktus "Flyers" rindās. Tā izvērtās par viņa rezultatīvāko NHL sezonu. 2009. gada 1. jūlijā Knuble noslēdza divu gadu līgumu ar [[Vašingtonas "Capitals"]]. "Capitals" rindās hokejists aizvadīja trīs sezonas. 2013. gada janvārī atgriezās "Flyers", tās sastāvā aizvadot vēl 28 spēles un noslēdzot profesionāla spēlētāja karjeru. === ASV hokeja izlase === [[ASV hokeja izlase]]s rindās Knuble piedalījies četros pasaules čempionātos — [[1995. gada pasaules čempionāts hokejā|1995.]], [[1999. gada pasaules čempionāts hokejā|1999.]], [[2001. gada pasaules čempionāts hokejā|2001.]] un [[2005. gada pasaules čempionāts hokejā|2005.]] gadā, kā arī [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā]], kopā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valsts izlasē ir aizvadījis 34 spēles, gūstot 8 vārtus un 5 rezultatīvas piespēles (kopā iegūstot 13 punktus) un 26 soda minūtes. == Privātā dzīve == M. Knuble ir dzimis [[Kanāda|Kanādā]], [[Toronto]], [[Ontario province|Ontārio provincē]], bet kopā ar jaunāko brāli Stīvu audzis [[Kentvuda|Kentvudā]], [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] ASV. Abi viņu vecāki ir latvieši — Aivars un Māra (dzim. Miesniece) Knubles. Tā kā Maiks ir dzimis Kanādā, viņam ir gan Kanādas, gan Amerikas [[pilsonība]]. Viņa tēvs Aivars 1987. gadā, būdams 45 gadus vecs, mira no sirdslēkmes; tobrīd Maikam bija 15 gadi. M. Knuble ir precējies ar Meganu, un viņiem ir trīs bērni. 2018. gada janvārī Kems Knuble spēlēja hokeju [[USHL]] līgā, pārstāvot komandu ''[[Muskegon Lumberjacks]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlive.com/lumberjacks/2018/01/son_of_ex-nhl_player_griffins.html|title=Son of ex-NHL player, Griffins' assistant looking to develop with Muskegon Lumberjacks|work=mlive|access-date=2026-10-23|date=2018-01-03|language=en}}</ref> [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]] [[Kols Knuble|Kolu Knubli]] draftēja [[Filadelfijas "Flyers"]] vienība, un 2026. gada oktobrī viņš piedzīvoja debiju NHL. Šobrīd Knublu ģimene dzīvo [[Grandrepidsa|Grandrepidsā]], Mičiganas štatā — pilsētā, kurā uzauga Maiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usahockeyfoundation.com/news_article/show/489347-giving-back-to-the-game-with-mike-knuble|title=Giving Back To The Game with Mike Knuble|last=Payne|first=Brenna|website=USA Hockey Foundation|access-date=2026-10-23|date=2015-03-11|language=en-us}}</ref> Maika brālis Stīvs, kurš studējis [[Mičiganas štata Universitāte|Mičiganas štata]] [[Mičiganas štata Universitāte|Universitātē]], dzīvo [[Hantsvila|Hantsvilā]], [[Alabamas štats|Alabamas štatā]], taču kopš 1996. gada vada hokeja treniņnometnes [[Enārbora|Enārborā]], Mičiganas štatā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Knuble, Maiks}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] 3xtf123gl8upy8b6g4u00knz038f0ud 0 114442 4539247 4480408 2026-10-24T09:35:24Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539247 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Aleksandra Čaka iela|Aleksandra Čaka iela}} {{coord|56.959|N|24.142|E|display=title}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aleksandra Čaka iela |attēls = Čaka iela pie Lāčplēša ielas.JPG |attēla paraksts = Aleksandra Čaka iela Rīgā (pie krustojuma ar Lāčplēša ielu) |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q15218521 | zoom= 13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]<br />[[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu iela]], [[Grīziņkalns]] |ielas garums = 2744 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Suvorova iela |joslu skaits = 3 <small>(2 virzienā no centra; 1 uz centru; līdz [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu ielai]])</small>; 2+2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]] [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]] [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]] [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]] [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22.]] [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]] [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aleksandra Čaka iela''' ir [[Rīga]]s maģistrālā iela, robeža starp [[Centra rajons (Rīga)|Centra]] rajona [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimi un [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] (Avotu) un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimēm. Aleksandra Čaka iela ir [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] turpinājums no krustojuma ar [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielu]] un beidzas uz [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu pārvada]] pār [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju]]. Ielas kopējais garums ir 2744 metri<ref name="opendata-riga"/> un tā lielākajā posmā, līdz [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu]] ielai, sastāv no trim neatdalītām braukšanas joslām. == Nosaukumi == Sākotnēji iela saukta par '''Jauno ielu'''. 1860. gadā jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā ({{val|de|Marienstrasse}}, {{val|ru|Мариинская улица}}). 1885. gadā arī pārējo Jauno ielu apvienoja ar Marijas ielu. Pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] no 1941. līdz 1944. gadam to sauca par '''[[Pleskava]]s ielu''' ({{val|de|Pleskauer Strasse}}), bet 1950. gadā pārdēvēja par '''Suvorova ielu''' ({{val|ru|Улица Суворова}}), krievu karavadoņa, ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] vārdā.<ref>Piezīme: līdz 1923. gadam Suvorova, krievu karavadoņa mazdēla, Baltijas ģenerālgubernatora, vēlākā Pēterburgas ģenerālgubernatora kņaza, vārds bija tagadējai Krišjāņa Barona ielai</ref> 1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās, saglabājot vienotu numerāciju. Posmam no Stacijas laukuma līdz krustojumam ar [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa]]/[[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] atjaunoja Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam [[Aleksandrs Čaks|Aleksandram Čakam]], kuram [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārzā]] uzstādīja pieminekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zudusilatvija.lv/objects/object/29202/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202035/http://zudusilatvija.lv/objects/object/29202/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Ielas raksturojums == Aleksandra Čaka iela ir 2040 metrus gara asfaltēta iela [[Centrs (Rīga)|Centra]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimēs. Tā sākas [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojumā (ir Marijas ielas turpinājums) un virzās ziemeļaustrumu virzienā prom no pilsētas centra. Aleksandra Čaka iela krustojas ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielām]]. [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārza]] un [[Rīgas 6. vidusskola]]s tuvumā ielai ir savienojums ar [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielu]]. Ielai virzoties tālāk, tā savienojas arī ar [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas]], [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu ielām]]. Posmā no Ērgļu ielas līdz Zemitānu pārvadam Aleksandra Čaka iela sastāv no atdalītām braukšanas joslām. Vēl ielai ir savienojumi ar [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta]], [[Terēzes iela|Terēzes]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielām]], kā arī īsi pirms Zemitānu pārvada — ar [[Sapieru iela|Sapieru ielu]]. Zemitānu pārvada tuvumā atrodas a/s "[[Latvijas balzams]]" ražošanas ēkas. Aleksandra Čaka iela beidzas pie [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitānu pārvada]] pār [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju]], Zemitānu dzelzceļa pārvads to savieno ar [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]]. == Ielu savienojumi == [[Attēls:Aleksandra Čaka ielas un Ģertrūdes ielas krustojums, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|thumb|255px|Aleksandra Čaka ielas un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielas]] krustojums]] Aleksandra Čaka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]/[[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela/]][[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] * [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] * [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] * [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] * [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] * [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta iela]] ("T" veida krustojums) * [[Terēzes iela]] ("T" veida krustojums) * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] * [[Sapieru iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] (ielas turpinājums) == Objekti == * Aleksandra Čaka ielā 42 atradās [[Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskola]], tagad vēsturiskajā skolas ēkā mīt SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". * Aleksandra Čaka ielai pieguļ [[Ziedoņdārzs]]. * Aleksandra Čaka ielā 102 atrodas [[Rīgas 6. vidusskola]]. * Aleksandra Čaka ielai pieguļ Centra sporta kvartāls (bijušā [[Latvijas Universitātes stadions|LU stadiona]] teritorijā) * Aleksandra Čaka ielā 135 atrodas [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāle]] (ieeja no [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielas]]) * Aleksandra Čaka ielā 139 atradās [[Rīgas 24. pamatskola]]. * Aleksandra Čaka ielā 160 atrodas a/s "[[Latvijas balzams]]" ražošanas ēkas. == Sabiedriskais transports == [[Attēls:Aleksandrs Caks.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Aleksandrs Čaks|Aleksandram Čakam]] [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārzā]].]] Pa Aleksandra Čaka ielu kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti. * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojuma līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20. maršruta autobusi]] virzienā uz Pļavnieku kapiem kursē ielas posmā no [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielas]] līdz [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielai]], bet virzienā uz Pētersalas ielu — no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] līdz [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielai]]. * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojuma līdz [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielai]]. * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Zemitānu pārvada līdz [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielai]]. * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11. maršruta trolejbusi]] virzienā uz Centrālo staciju kursē ielas posmā no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojumam, bet virzienā uz Ieriķu ielu — no [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojuma līdz [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielai]]. * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]] un [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. maršruta trolejbusi]] kursē visas Aleksandra Čaka ielas garumā (no [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojuma līdz Zemitānu pārvadam). * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22. maršruta trolejbusi]] virzienā uz Ernesta Birznieka—Upīša ielu kursē ielas posmā no [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielas]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojumam, savukārt, virzienā uz Pļavniekiem trolejbusi pa Aleksandra Čaka ielu nekursē. * [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35. maršruta trolejbusi]] kursē visas Aleksandra Čaka ielas garumā (no [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielas]] krustojuma līdz Zemitānu pārvadam). === Agrākā tramvaja līnija === 1885. gadā pa ielu atklāja [[Zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]], no 1901. gada [[Tramvajs|elektriskā tramvaja]] līniju. Tramvaja līnija veda līdz Stabu ielai, tālāk tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam. Likvidēta 1960. gadu vidū. === Galerija === <gallery widths="99"> Attēls:Aleksandra Čaka iela 44 dzīvojamā ēka.jpg|1911. gadā celta arhitekta [[Edmunds fon Trompovskis|Edmunda fon Trompovska]] projektēta dzīvojamā ēka agrīnajā jūgendstilā ar [[eklektisms|eklektisma]] iezīmēm Aleksandra Čaka ielā 44 Attēls:Rīga, Čaka iela 57.jpg|1912. gadā celts arhitektu [[Nikolajs Jakovļevs|Nikolaja Jakovļeva]] un A. Krata projektēts īres nams ar veikalu (bijušais Priedīšu nams) Aleksandra Čaka ielā 57 Attēls:Aleksandra Čaka iela 58 dzīvojamā ēka.jpg|1910. gadā celts arhitekta [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jāņa Alkšņa]] projektēts mūra īres nams (bijušais Rozentāla, vēlāk Sniķera nams) Aleksandra Čaka ielā 58 Attēls:Aleksandra Čaka iela 70 dzīvojamā ēka.jpg|1910. gadā celts arhitekta [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] projektēts īres nams ar veikalu (bijušais Brauna nams) Aleksandra Čaka ielā 70 Aleksandra Čaka 106.JPG|Aleksandra Čaka iela 106 Aleksandra Čaka 110.JPG|Aleksandra Čaka iela 110 Aleksandra Čaka 136.jpg|Aleksandra Čaka iela 136 Aleksandra Čaka iela 143, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Aleksandra Čaka iela 143 Latvijas balzams, Aleksandra Čaka iela 160, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]] ražotne Aleksandra Čaka ielā 160 </gallery> == Skatīt arī == * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu iela (apkaime)]] * [[Grīziņkalns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/?page=14&id=17&part=2&lng=1 Grīziņkalna ielas portālā Cita Rīga] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] [[Kategorija:Ielas Avotos]] [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] 9frpat2myw1w4wktsl5udooa2ywoor2 0 114599 4539248 4422881 2026-10-24T09:36:06Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539248 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Tērbatas iela|Tērbatas iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Tērbatas iela | attēls = Riga Terbatas iela 06.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16354153|zoom=13}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] | ielas garums = 1790 m | atklāta = 1810. gadā | vēst nosaukumi = *Kaļķu iela *Pētera Stučkas iela | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Tērbatas iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Tērbatas iela sākas pie [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāra]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]]. Tērbatas ielas kopējais garums ir 1790 metri.<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> Posmā starp [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielu]] tai ir [[Bruģis|bruģa]] segums, sākumā un beigās — [[Asfaltbetons|asfalta]]. == Vēsture == Pirmo reizi pieminēta 1810. gada Rīgas ielu sarakstā kā [[Kaļķu iela (Rīga)|'''Kaļķu ielas''']] ārpilsētas pagarinājums, kas tālāk pārgāja [[Tartu|Tērbatas]] lielceļā. Līdz ar pilsētas paplašināšanos 1861. gadā Kaļķu ielu pagarināja līdz Lēģera ([[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa]]) ielai, 1884. gadā līdz Riepnieku ([[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]]) ielai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/NLL069_Orientierender_Plan_der_Gouvernments-Stadt_Riga_1884-k_001_ktl1-1-69.jpg |title=Orientierender Plan der Gouvernments-Stadt Riga 1884 |access-date={{dat|2016|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304195656/http://www.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/NLL069_Orientierender_Plan_der_Gouvernments-Stadt_Riga_1884-k_001_ktl1-1-69.jpg |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1885. gadā Kaļķu ielu pārdēvēja par Tērbatas ielu. Pirmā pasaules kara laikā Tērbatas ielā 1/3 dabojās [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]. [[Latvijas PSR|PSRS okupācijas]] laikā 1955. gadā Tērbatas ielu pārdēvēja par '''[[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] ielu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=10&lat=56.9534&lon=24.11972&layers=B00000000FFFFFFFTTT |title=Pētera Stučkas iela PSRS topogrāfiskajā kartē |access-date={{dat|2014|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306112633/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=10&lat=56.9534&lon=24.11972&layers=B00000000FFFFFFFTTT |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai atjaunots vēsturiskais Tērbatas ielas nosaukums<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, "Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU", ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]</ref>. 2020. gada 15. jūlijā Tērbatas ielu uz mēnesi slēdza autotransporta satiksmei, iekārtojot pagaidu tirdzniecības un pasākumu norises vietas. Posmā no Elizabetes līdz Stabu ielas krustojumiem izvietoja puķes, krūmus un kokus pārvietojamos podos.<ref>[https://www.la.lv/la-lv-fotoreportaza-ka-terbatas-iela-partop-par-tirdzinu-un-koncertu-karstako-vietu-riga LA.LV fotoreportāža: Kā Tērbatas iela pārtop par tirdziņu un koncertu “karstāko” vietu Rīgā] LETA, LA.lv 2020. gada 16. jūlijā</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Kinca |first1=Aija |last2=Dēvica |first2=Paula |title=Tērbatas iela pēdējo dienu pieder gājējiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/terbatas-iela-pedejo-dienu-pieder-gajejiem.a370691/ |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|16||bez}}}}</ref> == Apbūve == 20. gadsimta sākumā vairumu priekšpilsētas koka ēku nojauca un to vietā uzcēla daudzstāvu mūra ēkas. Ielas apbūvē izceļas vairākas [[nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] stila celtnes. <gallery> RigaTerbatas4(2).jpg|Tērbatas iela 4 (1913, arhitekts Agejs Krats) RigaTerbatas4.jpg|Tērbatas iela 6/8 (1908, [[Bernhards Bīlenšteins]], [[Artūrs Mēdlingers]]) RigaTerbatas7.jpg|Tērbatas iela 7 (1899, [[Konstantīns Pēkšēns]]) RigaTerbatas9-11.jpg|Tērbatas iela 9/11 (1912, [[Konstantīns Pēkšēns]]) RigaTerbatas13.jpg|Tērbatas iela 13 (1912, [[Jānis Gailis]]) RigaTerbatas15-17.jpg|Tērbatas iela 15/17 (1905, [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]]) RigaTerbatas20.jpg|Tērbatas iela 20 (1901, [[Edmunds fon Trompovskis]]) Blaumaņa iela 5a, Tērbatas iela 23 25 Rīga.jpg|Blaumaņa iela 5a krustojumā ar Tērbatas ielu (1913, [[Augusts Malvess]]) RigaTerbatas28.jpg|Tērbatas iela 28 (1912, [[Edmunds fon Trompovskis]]) RigaTerbatas33-35.jpg|Tērbatas iela 33/35 (1900, [[Konstantīns Pēkšēns]]) RigaTerbatas37.jpg|Tērbatas iela 37 (1911, [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]) RigaTerbatas38.jpg|Tērbatas iela 38 (1910, [[Mārtiņš Nukša]]) Tērbatas iela 45 no Ģertrūdes ielas.jpg|Tērbatas iela 45 krustojumā ar Ģertrūdes ielu (1899, [[Rūdolfs Filips Donbergs]]) Tērbatas iela 47.jpg|Tērbatas iela 47 (pārbūvēta 1902, [[Jūliuss Pfeifers]]) RigaTerbatas49-51.jpg|Tērbatas iela 49/51 (1909, [[Eižens Laube]]) RigaTerbatas50.jpg|Tērbatas iela 50 RigaTerbatas53.jpg|Tērbatas iela 53 (1913, [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]) RigaTerbatas54.jpg|Tērbatas iela 54 (1894, [[Apoloniuss Aleksandrs Edelsons]]; 1896, [[Konstantīns Pēkšēns]]) Rīga, Tērbatas iela 55.jpg|Tērbatas iela 55 (1930, [[Indriķis Blankenburgs]]) RigaTerbatas63.jpg|Tērbatas iela 63 (1903, [[Vilhelms Bokslafs]]) RigaTerbatas65.jpg|Tērbatas iela 65 (1902, [[Vilhelms Bokslafs]]) RigaTerbatas86.jpg|Tērbatas iela 86 (1900, [[Heinrihs Kārlis Šēls]], [[Frīdrihs Šefels]]) RigaTerbatas88.jpg|Tērbatas iela 88 Tērbatas iela 93-95, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Tērbatas iela 93/95 RigaTerbatas97.jpg|Tērbatas iela 97 (1912, [[Agejs Krats]]) Tērbatas iela 97, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Tērbatas ielas gals pie krustojuma ar Tallinas ielu </gallery> == Ielu savienojumi == Tērbatas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] *[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] *[[Baumaņa skvērs]] (T-veida krustojums) * [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] * [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] * [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] * [[Martas iela (Rīga)|Martas iela]] (T-veida krustojums) * [[Akas iela (Rīga)|Akas iela]] (T-veida krustojums) * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] * [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] * [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] * [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu iela]] (T-veida krustojums) * [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] * [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] (T-veida krustojums). == Skatīt arī == [[Attēls:Riga Terbatas iela 04.2008.jpg|thumb|250px|Tērbatas ielas perspektīva. Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s skatu laukuma (2008).]] * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] ko3oerauvsfdjnlhjs8dqw0zwujz88y 0 114655 4539250 4398023 2026-10-24T09:36:42Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539250 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Elizabetes iela|Elizabetes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Elizabetes iela | attēls = Riga Elizabetes iela 06.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q15197323|zoom=13}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Latgales apkaime]] | ielas garums = 2015 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1-3 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Splendid Palace]] | autobuss = {{Rīga sab|t=a|20|37|41|53}} | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|18|22|23}} | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Elizabetes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu ielu]] pie dzelzceļa uzbēruma. Gandrīz visā garumā Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Elizabetes iela ir savienota ar [[Berga bazārs|Berga bazāru]]. == Ielu savienojumi == Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] * [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] * [[Vīlandes iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] * [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] (T veida krustojums) * [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna iela]] (T veida krustojums) * [[Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] * [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] * [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] (T veida krustojums) * [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]] * [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu iela]] == Nosaukumi == [[Attēls:Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.jpg|thumb|260px|Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.]] Izveidota [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] sievai Elizabetei ([[Bādenes Lielhercogiste|Bādene]]s [[Princis|princesei]] Luīzei) par Elizabetes ielu ({{val|de|Elisabethstraße}}, {{val|ru|Елизаветинская улица}}). Sākotnēji Elizabetes iela sākās no krustojuma ar [[Ganību dambis|Ganību dambi]], tālāk gar Strēlnieku dārzu tā turpinājās kā '''1. Ķeizara dārza iela''' (''1. Kaiserliche Garten Strasse''). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ielu pārdēvēja par '''Kirova ielu''' (''улица Кирова''), [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas laikā]] to pārdēvēja Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vārdā par '''Voltera fon Pletenberga loku''' (''Wolter von Plettenberg Ring''), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}</ref> == "Rīgas brodvejs" == [[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|260px|Drūzma pie brīvprātīgo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915).]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgas Brodvejs 1928.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela starp Kr. Valdemāra un Brīvības ielām (Rīgas Brodvejs, 1928).]] 1920. gados Elizabetes iela starp [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par "Rīgas Brodveju". Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “[[Splendid Palace]]” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi.<ref>Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.— 132. lpp.</ref> 20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par ''Soldaten Kino''. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”. Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns "Esplanāde", kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Vērmaņu nams, kurā līdz 1909. gadam darbojās [[Jastržembskas sieviešu ģimnāzija]]. Pēc pirmā pasaules kara ēkā iekārtoja deju klubu ''Dancing Palace'', kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss, bet 1928. gadā ēkā ierīkoja [[kabarē]] teātri "Bonzo". 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava. 1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca. 1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris "Maska", 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]] blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra ''Splendid Palace'' projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”. Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta [[Klinklāvs|A. Klinklāva]] projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.<ref>[http://www.studija.lv/?parent=1966 Rīgas Brodveja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305231107/http://www.studija.lv/?parent=1966 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vita Banga, “Studija”</ref> [[Attēls:Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas ap 1930.jpg|thumb|260px|Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas (ap 1930). Tagadējā Pasaules Tidzniecības centra vieta.]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā pēc 1900.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela pie [[Strēlnieku dārzs (Rīga)|Strēlnieku dārza]] (pēc 1900).]] == Ievērojamas ēkas == === Nepāra numuri (kreisā puse) === * Elizabetes iela 1, īres nams (arhitekts [[Vilhelms Hofmanis]], 1923), tagad [[Latvijas Kuģniecība]]s nams * Elizabetes iela 3, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) * Elizabetes iela 7, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898), sākotnēji saukts par fon Ercdorfa-Kupfera (''von Ertzdorff-Kupffer'') namu * Elizabetes iela 9, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) * Elizabetes iela 11, īres nams, eklektisms ([[Vladimirs Lunskis]], 1897) * Elizabetes iela 13, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 15, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896), tagad Austrijas Republikas vēstniecība * Elizabetes iela 17, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) * Elizabetes iela 19, īres nams, eklektisms (pirms 1900) * Elizabetes iela 21, īres nams, eklektisms ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883), [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] nams, tagad viesnīca "Monika" * Elizabetes iela 21A, īres nams, neoklasicisms ([[Mārtiņš Nukša]], 1910) * Elizabetes iela 23, īres nams ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) * Elizabetes iela 27, koka ēka (19. gadsimts), tagad viesnīca "Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 29, koka ēka (19. gadsimts), Rīgas Franču institūta (''L'Institut Français de Riga'', 1921—1940) sākotnējā ēka * Elizabetes iela 29A, [[Rīgas Herdera institūts|Rīgas Herdera institūta]] (1921—1940) ēka, tagad Čehijas Republikas vēstniecība ēka * Elizabetes iela 31, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1897) * Elizabetes iela 31A, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1896) * Elizabetes iela 33, īres nams, eklektisms/jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) * Elizabetes iela 35/37, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 41/43, īres nams, jūgendstils ([[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1913) * Elizabetes iela 45/47, īres nams, jūgendstils ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) * Elizabetes iela 49, eklektisms ([[Johans Daniels Felsko]], 1870), bijušais Felsko nams, tagad [[Latvijas Olimpiskā Komiteja]] * Elizabetes iela 51, īres nams, funkcionālisms ([[Pauls Mandelštams]], 1928) * Elizabetes iela 55, celta kā ''Intūrista'' viesnīcas "Latvija" ēka (Artūrs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, Ilmārs Paegle, 1967—1978), tagad "[[Radisson Blu]] Hotel Latvija" (pārbūvēta 2000.-2001. gadā, Juris Poga) * Elizabetes iela 57, celta kā Rīgas Ceturtās savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka, neoklasicisms ([[Ernests Pole]], 1911) * Elizabetes iela 59, īres nams/Dāvja Ezīša villa, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889), tagad Francijas kultūras centrs Latvijā * Elizabetes iela 61, kinoteātris ''[[Splendid Palace]]'' ([[Frīdrihs Skujiņš]], 1923) * Elizabetes iela 63 īres nams, jūgendstils ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) * Elizabetes iela 65, īres nams, funkcionālisms ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931), agrākais Rudzīša nams, tagad bistro "Lido Vermanītis" * Elizabetes iela 67, īres nams, eklektisms ([[Viktors Grabe]], 1881) * Elizabetes iela 69, īres nams, jūgendstils ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) * Elizabetes iela 71/73, viesnīca "[[Radisson Blu]] Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 75, īres nams eklektisma stilā ([[Kārlis Johans Felsko]], 1890). Sākotnēji tajā atradās patversme bijušajiem [[Mazā ģilde|Mazās Ģildes]] locekļiem ("Ertakas Minnas ziedojums"), tagad [[Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centrs]] * Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) * Elizabetes iela 83A, koka ēka (19. gadsimts), tagad karšu veikals "Jāņa Sēta" * Elizabetes iela 83/85, bijusī fabrikas ēka, tagad kinoteātris "K. Suns" * Elizabetes iela 83/85, bijušais īres nams ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1895), tagad viesnīca "Bergs" * Elizabetes iela 85A, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1893) * Elizabetes iela 87, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1897) * Elizabetes iela 89, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 91/93, īres nams * Elizabetes iela 101, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901), tagad viesnīca "Mercure Riga Centre Hotel" * Elizabetes iela 103, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1900) <gallery> Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|Elizabetes iela 1 ([[Vilhelms Hofmanis]], 1923) Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio.jpg|Elizabetes iela 3 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 7 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898) Riga, Elizabetes iela 2014-03-13.jpg|Elizabetes iela 9 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) Rīga, Elizabetes str - panoramio (1).jpg|Elizabetes iela 11 ([[Viktors Lunskis]], 1897) Art Nouveau Riga 03.jpg|Elizabetes iela 13 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) Art Nouveau Riga 01.jpg|Elizabetes iela 15 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (48).jpg|Elizabetes iela 17 ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) un Elizabetes iela 19 (pirms 1900) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (198).jpg|Elizabetes iela 21 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883) Elizabetes ielā 23 20120728-7.JPG|Elizabetes iela 23 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) Elizabetes iela 31a (1).jpg|Elizabetes iela 31A (Heinrihs Kārlis Šēls, 1896) Art Nouveau Riga 39.jpg|Elizabetes iela 33 ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) RigaElizabetes41-43.jpg|Elizabetes iela 41/43 ([[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1913) Elizabetes iela 45-47.jpg|Elizabetes iela 45/47 ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) RīgaElizabetesIela51.jpg|Elizabetes iela 51 ([[Pauls Mandelštams]], 1928) Elizabetes un lenina ielas krustojums - panoramio.jpg|Elizabetes iela 57 ([[Ernests Pole]], 1911) Elizabetes iela 59, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 59 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889) Elizabetes iela 63, Riga.jpg|Elizabetes iela 63 ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) Elizabetes iela 65, Riga.jpg|Elizabetes iela 65 ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931) Elizabetes iela 67a.JPG|Elizabetes iela 67 ([[Viktors Grabe]], 1881) Elizabetes 69.JPG|Elizabetes iela 69 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (242).jpg|Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) Elizabetes iela 101, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 101 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901) </gallery> === Pāra numuri (labā puse) === * Elizabetes iela 2, celta kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka (arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris, A. Staņislavskis, 1974), tagad Pasaules Tirdzniecības Centrs "Rīga" * Elizabetes iela 2A, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 4, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1883) * Elizabetes iela 6, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) * Elizabetes iela 8, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1881) * Elizabetes iela 10A, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 10B, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 12, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1886) * Elizabetes iela 14, īres nams, funkcionālisms ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) * Elizabetes iela 18, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1885) * Elizabetes iela 20, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) * Elizabetes iela 22, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1899-1900) * Elizabetes iela 24, viesnīca "Tallink", pirms pārbūves īres nams ([[Kārlis Johans Felsko]], 1897) <gallery> Riga Jugendstil Elizabetes iela 2.JPG|Elizabetes iela 6 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) Elizabetes ielā 10a 20120728-1.JPG|Elizabetes iela 10A ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) Riga Jugendstil Alberta iela 19.JPG|Elizabetes iela 10B ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) RigaElizabetes14.jpg|Elizabetes iela 14 ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) Rīga - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 20 ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) </gallery> == Seno attēlu galerija == <gallery> Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības]] un [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielām]]. Pa kreisi [[Strēlnieku dārzs]] Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] un [[Vīlandes iela|Vīlandes ielām]]. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (''von Ertzdorff-Kupffer Haus'', 1898) Elizabetes ielā 7 Elizabetes un Ausekļa ielas stūris Rīgā.jpg|[[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] (''Kaisergartenstrasse'') un Elizabetes ielas stūris Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Kalpaka bulvāris|Totlēbena bulvāri]] (ap 1910) Elizabetes and Strelnieku street, Riga, Latvia, before 1930.jpg|Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930) Elizabetes ielas 2, 4, 6 nami Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse) Elizabetes iela 20 Rīgā 1928.jpg|Elizabetes iela 20 (1928) Elizabetes un Baznīcas ielu stūris Rīgā pirms 1940.jpg|Elizabetes un [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielu]] stūris (pirms 1940) Elizabetes iela Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta) Restorāns Esplanade Elizabetes ielā 53.jpg|Restorāns "Esplanāde" Elizabetes ielā 53 Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pēc 1901. gada Brīvības un Elizabetes ielu krustojums 1934.jpg|Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934) Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām ap 1900. gadu.jpg|Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] (ap 1900) Elizabetes un Tērbatas ielu krustojums ar Rudzīša restorānu.jpg|Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} {{coord|56.9551|24.1166|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] honaekrftaln4zo7015kfnhz34cnf4j 0 114755 4539252 4398436 2026-10-24T09:37:21Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539252 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kalnciema iela|Kalnciema iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalnciema iela |attēls = Kalnciema iela - tilts.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q6355695|zoom=11}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] <br /> [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Āgenskalns]], [[Šampēteris]], [[Pleskodāle]], [[Mūkupurvs]] |ielas garums = 5140 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—6 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22.]] [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]] [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]] [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]] [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] |trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kalnciema iela''' ir maģistrālā iela [[Rīga|Rīgā]] ([[Pārdaugava|Pārdaugavā]]) un [[Mārupe|Mārupē]]. Tā atrodas [[Āgenskalns|Āgenskalna]], [[Šampēteris|Šampētera]], [[Pleskodāle]]s un [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] apkaimēs. Kalnciema iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] (virzienā uz [[Bolderāja|Bolderāju]]) un beidzas pie pilsētas un [[Mārupes novads|Mārupes novada]] robežas, pie autoceļa [[Autoceļš P133|P133]]. Kopējais ielas garums ir 5140 metri un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. == Vēsture == [[Attēls:Kalnciema iela pirms 1914.jpg|thumb|250px|left|Kalnciema ielas sākuma posms pirms Pirmā pasaules kara]] Jau [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā Beberbeķu jeb Piņķu ceļa galā pie senās Daugavas pārceltuves izauga neliels ciems. Vēlākās Kalnciema ielas sākuma daļa pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]] līdz pat 19. gadsimta beigām bija [[Āgenskalns|Āgenskalna]] sabiedriskais centrs — pārceltuve, tirgus laukums, krogs, policijas iecirknis, aptieka un iecienīts izpriecu dārzs ar vasaras teātri, kura izrāžu sākums un beigas bija pieskaņotas pasažieru kuģīša pienākšanas un atiešanas laikiem. 1804. gadā tirgotājs G. Ports tagadējā Kalnciema ielā 30 nopirka lauku māju ar dārzu un piederīgajām būvēm pie Piņķu muižas ceļa. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā, kad pilsētai strauji tuvojās [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]], gandrīz visas Āgenskalna un koka būves nodedzināja. Porta muižiņas ēku pēc 1812. gada īrējusi "Vasaras biedrība" par savu biedru atpūtas mītni un to nosaukusi par "Fēniksu". 1824. gadā Porta mužiņu apvienoja arī blakus esošo Kollinsu muižiņu Kalnciema ielā 28, apvienojot abas muižiņas izveidoja Fengeru muižiņu. 1842. gada pavasarī muižiņā mājas koncertu sniedza [[Ferencs Lists]]. Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas. Kalnciema ielā redzamais koka ēku ansamblis ir daļa no [[Pārdaugava]]s koka arhitektūras, starp Melnsila un Slokas ielām vien šodien ir saglabājušās 23 koka celtnes. <gallery> Kalnciema iela Rīgā 1898.jpg|Kalnciema ielas koka celtnes krustojumā ar Daugavgrīvas ielu (1898) Kalnciema iela Rīgā ap 1910.jpg|Kalnciema iela (ap 1910) Kalnciema ielas krustojums ar Baložu ielu ap 1910.jpg|Krustojums ar Baložu ielu (ap 1910) Kanciema iela Rīgā pie rūpnīcas Lux ap 1910.jpg|Kanciema iela Rīgā pie rūpnīcas ''Lux'' (ap 1910) </gallery> == Ielas raksturojums == [[Attēls:Kalnciema iela, sākums.JPG|thumb|240px|Kalnciema ielas pirmais posms]] Kalnciema ielai ir četri pārrāvumi, izveidojot piecus atšķirīgus posmus. Pirmais ir [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] pārrāvums. Šeit Kalnciema iela ir neliels ielas posms starp [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]] un Daugavgrīvas ielu. Otrais pārrāvums ir tieši pirms [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]] sākuma, kur iela turpinās kā [[Lielirbes iela]]. Kalnciema iela atsākas no [[Margrietas iela]]s blakus Kalnciema tiltam. Trešais pārrāvums ir Lielirbes ielas šķērsojums uzreiz aiz [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]], bet ceturtais ir [[Kārļa Ulmaņa gatve]]s pārrāvums netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielas]] viadukta. Pirmais posms ir vienvirziena, tajā var braukt [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] virzienā. Kalnciema iela sākas krustojumā ar [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]] (virzienā uz [[Bolderāja|Bolderāju]]) un iet rietumu virzienā kā vienvirziena iela. Ielas pirmais posms beidzas 135 metrus tālāk pie krustojuma ar Daugavgrīvas ielu. Otrais posms sākas aptuveni 60 metrus tālāk ziemeļu virzienā krustojumā ar Daugavgrīvas ielu. Kalnciema iela turpina virzīties austrumu virzienā kā vienvirziena iela, pa kuru var braukt centra virzienā. Tā sastāv no divām braukšanas joslām. Kalnciema ielai šajā posmā ir savienojumi ar [[Sētas iela (Rīga)|Sētas]], [[Ērģeļu iela (Rīga)|Ērģeļu]], [[Krogus iela|Krogus]] un [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu ielām]]. Krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielām]] Kalnciema iela pārtop par maģistrālo pilsētas ielu ar četrām braukšanas joslām. Tālāk iela savienojas ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu]], [[Alīses iela|Alīses]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]] un [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu ielām]]. Otrais posms beidzas tieši pirms [[Kalnciema tilts|Kalnciema tilta]] sākuma. Posmā no Baložu ielas līdz Kalnciema tiltam ielas abās pusēs ir saglabājusies vēsturiskā koka apbūve, kura mijas ar dažām jaunākām ēkām. Trešais posms sākas pie krustojuma ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] blakus Kalnciema tiltam. Tagad iela iet dienvidrietumu virzienā. Krustojumā ar [[Tapešu iela|Tapešu ielu]] iela atkal pārtrūkst, jo nav izbūvēta dzelzceļa pārbrauktuve pāri [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijai Torņakalns—Tukums II]] (savienojums pieejams gājējiem un velobraucējiem). Pēc dzelzceļa iela krustojumā ar [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes ielu]] atkal atsākas. Tālāk iela savienojas ar [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes ielu]]. Trešais posms beidzas krustojumā ar [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazo Nometņu ielu]] (var teikt, ka iela pārtop [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazajā Nometņu ielā]]). Ceturtais posms sākas krustojumā ar [[Lielirbes iela|Lielirbes ielu]] iepretīm [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru ielai]], uzreiz aiz Kalnciema tilta. Iela turpina virzīties dienvidrietumu virzienā. Ielai virzoties caur privātmāju rajonu, tā krustojas ar [[Fridriha Candera iela|Fridriha Candera]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas ielām]]. Tad tā krustojas ar [[Apuzes iela|Apuzes ielu]] no vienas puses un [[Upesgrīvas iela|Upesgrīvas ielu]] no otras puses, tālāk arī ar [[Remtes iela|Remtes]], [[Pleskodāles iela|Pleskodāles]], [[Volguntes iela|Volguntes]] un [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielām]]. Ceturtais posms beidzas pie [[Kārļa Ulmaņa gatve]]s netālu no Kārļa Ulmaņa gatves un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielas]] viadukta. Kalnciema ielai nav tieša savienojuma ar Kārļa Ulmaņa gatvi. Piektais posms iesākas nedaudz tālāk uz rietumiem arī krustojumā ar Kārļa Ulmaņa gatvi (Kārļa Ulmaņa gatves otrā pusē). Ielai uzreiz ir savienojums ar [[Valgales iela|Valgales ielu]], iela virzās rietumu—dienvidrietumu virzienā. Vienā ielas pusē (Rīgas pilsētas puse) atrodas jaukta tipa apbūve, bet otrā ielas pusē [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] ir arī apbūve, bet vairāk — neapbūvēta teritorija. Ielai virzoties tālāk tā savienojas ar Mārupes novada [[Priekuļu iela (Mārupes novads)|Priekuļu ielu]], pēc tam ar [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]] (ceļš uz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostu "Rīga"]], arī autoceļš [[P133]]), tūlīt aiz krustojuma iela krustojas arī ar [[Mūkupurva iela|Mūkupurva ielu]]. Piektais posms, līdz ar to arī Kalnciema iela, beidzas pie Rīgas pilsētas robežas, kur iela pāriet Mārupes novada [[Mazā Gramzdas iela|Mazajā Gramzdas ielā]]. == Ielu savienojumi == Kalnciema iela ir savienota ar šādām ielām: {{Col-begin|width=90%}} {{Col-2}} '''Pirmais posms''' * [[Raņķa dambis]] ("T" veida krustojums) * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] ("T" veida krustojums) '''Otrais posms''' * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ērģeļu iela (Rīga)|Ērģeļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Krogus iela]] ("T" veida krustojums) * [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] * [[Alīses iela]] ("T" veida krustojums) * [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] * [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles iela]] * [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] '''Trešais posms''' * [[Margrietas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Tapešu iela]] (Kalnciema iela pārtop Tapešu ielā) * [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Krūzes iela (Rīga)|Krūzes iela]] ("T" veida krustojums) * [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] (Kalnciema iela pārtop Mazajā Nometņu ielā) {{Col-2}} '''Ceturtais posms''' * [[Lielirbes iela]] ("T" veida krustojums) * [[Fridriha Candera iela]] ("T" veida krustojums) * [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] ("T" veida krustojums) * [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Apuzes iela]] * [[Upesgrīvas iela]] * [[Remtes iela]] ("T" veida krustojums) * [[Pleskodāles iela]] ("T" veida krustojums) * [[Volguntes iela]] * [[Zolitūdes iela]] * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (nav tieša savienojuma) '''Piektais posms''' * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Valgales iela]] ("T" veida krustojums) * [[Priekuļu iela (Mārupes novads)|Priekuļu iela]] ([[Mārupes novads]]) ("T" veida krustojums) * [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] (ceļš uz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostu "Rīga"]]) * [[Mūkupurva iela]] ("T" veida krustojums) * [[Mazā Gramzdas iela]] {{Col-end}} == Ēkas == * Kalnciema iela 1A, īres nams (arhitekts [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1910), krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] * Kalnciema iela 2a, jūgendstila 5 stāvu īres nams ([[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1912/1913). * Kalnciema iela 2b, jūgendstila 6 stāvu īres nams ([[Edgars Frīzendorfs]], 1913) krustojumā ar [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]]. Ēka 25.11.2018. cieta ugunsgrēkā, pēc kura ir demontēta ēkas fasāde un pagalma īres nama korpuss. * Kalnciema iela 9a, dzīvojamais un biroju nams, kurš sastāv no diviem korpusiem — vēsturiskas koka ēkas, kas pārvietota no [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielas]] 39, un desmitstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Ēkas arhitekte [[Anita Šnitko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://wikimapia.org/#lat=56.9459866&lon=24.0777397&z=17&l=25&m=b&show=/9825307/lv/Intresanta-jaunb%C5%ABve|title= Kalnciema iela 9a - interesanta jaunbūve|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= wikimapia.org}}</ref> * Kalnciema iela 10/12, [[Emīla Dārziņa mūzikas skola]]s, [[Rīgas Horeogrāfijas skola]]s un [[Rīgas Doma kora skola]]s ēkas. Skolas priekšā atrodas 1975. gadā uzstādītais piemineklis komponistam Emīlam Dārziņam, tēlnieks [[Zezostris Ķēdis]] * Kalnciema iela 17A, īres nams ar veikaliem (arh. [[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1894) krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]] * Kalnciema iela 18, īres nams ar veikaliem (arh. Heinrihs Devendruss, 1900) krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]] * Kalnciema iela 20, koka īres nams * Kalnciema iela 21, bijušais Velmeru nams (arh. [[Oskars Aleksandrs Johans Bārs]], 1910) * Kalnciema iela 24, bijusī [[Engelharti|Engelharta]] savrupmāja (arh. [[Jūliuss Pfeifers]], 1879) * Kalnciema iela 25a, bijusī [[Vērmaņi|Vērmaņa]] savrupmāja (arh. [[Edmunds fon Trompovskis]], 1899) * Kalnciema iela 25b, bijusī Amendes savrupmāja (arh. [[Alfrēds Ašenkampfs]], 1899) * Kalnciema iela 26, koka īres nams * Kalnciema iela 27, koka īres nams * Kalnciema iela 29, koka īres nams (arh. [[Heinrihs Devendruss]], 1899) * Kalnciema iela 28/30, bijusī [[Hartmaņa muižiņa]], celta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās — [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[baroks|baroka]] un [[klasicisms|klasicisma]] stilā. * Kalnciema iela 30, bijusī [[Hartmaņa muižiņa]]s galvenā ēka * Kalnciema iela 31/33, koka īres nams, pie ēkas aug [[Zasulauka kļava]], kas ir resnākā un kuplākā kļava Rīgā. * Kalnciema iela 32, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913) * Kalnciema iela 32A, īres nams ar veikaliem (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913) * Kalnciema iela 35, koka īres nams, "[[Kalnciema kvartāls]]" * Kalnciema iela 37, koka īres nams * Kalnciema iela 39B, funkcionālisma stila īres nams (arh. [[Dāvids Zariņš]], 1931) * Kalnciema iela 40, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas a/s "Lux" ēka (arh. [[Konstantīns Pēkšēns]], 1907-1908), vēlāk a/s "Chrono" fabrika, k/s "Tērauds" čuguna lietuve, Rīgas vagonu un mašīnu fabrikas "Fenikss" čuguna lietuve un mehāniskā darbnīca, a/s "M. Bērman" papīru un krāsu fabrika, pirmā latviešu skaņuplašu fabrika "[[Bellacord Electro]]", [[Latvijas PSR]] laikā skaņuplašu ražošanas firma "Melodija". * Kalnciema iela 40F, divstāvu celtne nacionālā romantisma stilā ar stāvu kārniņu jumtu, bijusī elektrospuldžu rūpnīcas A/S "Lux" administrācijas ēka (arh. [[Konstantīns Pēkšēns]], 1907-1908). * Kalnciema iela 41, lielveikals "Rimi". * Kalnciema iela 42, īres nams (arh. [[Rūdolfs Frišs]], 1899) * Kalnciema iela 46, īres nams (arh. [[Augusts Malvess]], 1914) * Kalnciema iela 88, degvielas uzpildes stacija "Circle K". * Kalnciema iela 90, četrzvaigžņu viesnīca "Elefant Hotel" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4841963/buvkompanija-merks-nodevusi-ekspluatacija-viesnicu-elefant-hotel |title=Būvkompānija "Merks" nodevusi ekspluatācijā viesnīcu "Elefant Hotel" |date=2008. gada 31. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |accessdate= 2010. gada 30. maijā}}</ref> * Kalnciema iela 118, [[Rīgas Mūzikas internātvidusskola]]s ēka (arhitekts [[Reinholds Georgs Šmēlings]], 1912). * Kalnciema iela 160, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas 2. ēka. * Kalnciema iela 207, tenisa klubs "Enri".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://wikimapia.org/#lat=56.928064&lon=24.0079272&z=17&l=25&m=b&show=/17318564/lv/Tenisa-klubs-Enri|title= Tenisa klubs "Enri"|accessdate= |last= |first= |date= |publisher= wikimapia.org}}</ref> <gallery> Jug91.jpg|Kalnciema iela 1A (arh. [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1910) Kalnciemakvartal4.jpg|Kalnciema iela 16 Kalnciemkvartal.jpg|Kalnciema iela 17a (arh. [[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1894) Kalnciema iela 18.jpg|Kalnciema iela 18 (arh. Heinrihs Devendruss, 1900) Kalnciema iela 20, Rīga 2.JPG|Kalnciema iela 20 Kalnciema iela 21, Rīga.JPG|Kalnciema iela 21 (arh. [[Oskars Aleksandrs Johans Bārs]], 1910) Kalnciema iela 24, Rīga.JPG|Kalnciema iela 24 (arh. [[Jūliuss Pfeifers]], 1879) Kalnciema iela 25A, Rīga.JPG|Kalnciema iela 25A (arh. [[Edmunds fon Trompovskis]], 1899) Kalnciema iela 26, Rīga 2.JPG|Kalnciema iela 26 Hartmaņa muiža, Kalnciema iela 28, Rīga 3.JPG|Kalnciema iela 28, [[Hartmaņa muižiņa]] Kalnciema iela - panoramio (5).jpg|Kalnciema iela 32A (arh. Aleksandrs Vladimirovs, 1913) Рига (Латвия) Pardaugava Кафе на улице Kalnciema (крупно) - panoramio.jpg|Kalnciema iela 35, "Kalnciema kvartāls" Kalnciema iela 37.jpg|Kalnciema iela 37, "Kalnciema kvartāls" Kalnciema iela 116, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Kalnciema iela 116 RigaKalnciema118.jpg|Kalnciema iela 118 (arhitekts [[Reinholds Georgs Šmēlings]], 1912) Pleskodāles muižas vieta jeb Rīgas mūzikas internātvidusskola - panoramio.jpg|Kalnciema iela 160 </gallery> == Sabiedriskais transports == * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] un [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44. maršruta autobusi]] kursē tikai nelielā ielas posmā, proti, no Ventspils ielas līdz Rucavas ielai. * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. maršruta autobusi]] virzienā uz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostu "Rīga"]] kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tie kursē posmā no [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] (ceļa uz lidostu "Rīga") līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, kā arī posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai. * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]] un [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43. maršruta autobusi]] virzienā no Abrenes ielas kursē posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai. * [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35. maršruta autobusi]] virzienā uz [[Pleskodāle|Pleskodāli]] kursē ielas posmā no Slokas ielas līdz Kalnciema tiltam, bet atceļā — posmā no Volguntes un Zolitūdes ielu krustojuma līdz Ventspils ielai un no Kalnciema tilta līdz Daugavgrīvas ielai. * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Kalnciema tiltam, kā arī — posmā no Ventspils ielas līdz Apuzes ielai. * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] un [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]] kursē ielas posmā no Slokas un Krišjāņa Valdemāra ielu krustojuma līdz Baložu ielai. * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9. maršruta trolejbusi]] virzienā uz pilsētas centru kursē no Baložu ielas līdz Daugavgrīvas ielai, bet atceļā — tāpat kā 5., 12. un 25. maršruta trolejbusi. == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] * [[Zasulauks]] * [[Šampēteris]] * [[Pleskodāle]] * [[Mūkupurvs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.942|24.063|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Ielas Šampēterī]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Ielas Mārupē]] mavm6lt0wv6mplwse3nkdwa3zbl4do1 0 116490 4539294 4291570 2026-10-24T11:02:37Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539294 wikitext text/x-wiki '''Avotu iela''' var būt: * ielas valstspilsētās: ** [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], ** [[Avotu iela (Jelgava)|Avotu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]], ** [[Avotu iela (Jēkabpils)|Avotu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], ** [[Avotu iela (Jūrmala)|Avotu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], ** [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]], ** [[Avotu iela (Ogre)|Avotu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]], ** [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]], ** [[Avotu iela (Rēzekne)|Avotu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]], ** [[Avotu iela (Valmiera)|Avotu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]], ** [[Avotu iela (Ventspils)|Avotu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * ielas novadu pilsētās: ** [[Avotu iela (Aizkraukle)|Avotu iela]] — iela [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukle|Aizkrauklē]], ** [[Avotu iela (Alūksne)|Avotu iela]] — iela [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alūksne|Alūksnē]], ** [[Avotu iela (Ilūkste)|Avotu iela]] — iela [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Ilūkste|Ilūkstē]], ** [[Avotu iela (Bauska)|Avotu iela]] — iela [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauska|Bauskā]], ** [[Avotu iela (Cēsis)|Avotu iela]] — iela [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsis|Cēsīs]], ** [[Avotu iela (Līgatne)|Avotu iela]] — iela Cēsu novada [[Līgatne|Līgatnē]], ** [[Avotu iela (Aizpute)|Avotu iela]] — iela [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Aizpute|Aizputē]], ** [[Avotu iela (Durbe)|Avotu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada [[Durbe|Durbē]], ** [[Avotu iela (Grobiņa)|Avotu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada [[Grobiņa|Grobiņā]], ** [[Avotu iela (Pāvilosta)|Avotu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada [[Pāvilosta|Pāvilostā]], ** [[Avotu iela (Dobele)|Avotu iela]] — iela [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobele|Dobelē]], ** [[Avotu iela (Aknīste)|Avotu iela]] — iela Jēkabpils novada [[Aknīste|Aknīstē]], ** [[Avotu iela (Krāslava)|Avotu iela]] — iela [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslava|Krāslavā]], ** [[Avotu iela (Kuldīga)|Avotu iela]] — iela [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīga|Kuldīgā]], ** [[Avotu iela (Baldone)|Avotu iela]] — iela [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldone|Baldonē]], ** [[Avotu iela (Baloži)|Avotu iela]] — iela Ķekavas novada [[Baloži (pilsēta)|Baložos]], ** [[Avotu iela (Limbaži)|Avotu iela]] — iela [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbaži|Limbažos]], ** [[Avotu iela (Salacgrīva)|Avotu iela]] — iela Limbažu novada [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], ** [[Avotu iela (Staicele)|Avotu iela]] — iela Limbažu novada [[Staicele|Staicelē]], ** [[Avotu iela (Līvāni)|Avotu iela]] — iela [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvāni|Līvānos]], ** [[Avotu iela (Kārsava)|Avotu iela]] — iela [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Kārsava|Kārsavā]], ** [[Avotu iela (Ludza)|Avotu iela]] — iela Ludzas novada [[Ludza|Ludzā]], ** [[Avotu iela (Madona)|Avotu iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madona|Madonā]], ** [[Avotu iela (Mārupe)|Avotu iela]] — iela [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupe|Mārupē]], ** [[Avotu iela (Ķegums)|Avotu iela]] — iela Ogres novada [[Ķegums|Ķegumā]], ** [[Avotu iela (Lielvārde)|Avotu iela]] — iela Ogres novada [[Lielvārde|Lielvārdē]], ** [[Avotu iela (Vangaži)|Avotu iela]] — iela [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Vangaži|Vangažos]], ** [[Avotu iela (Saldus)|Avotu iela]] — iela [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Saldus|Saldū]], ** [[Avotu iela (Saulkrasti)|Avotu iela]] — iela [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastos]], ** [[Avotu iela (Sigulda)|Avotu iela]] — iela [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Sigulda|Siguldā]], ** [[Avotu iela (Ape)|Avotu iela]] — iela [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Ape|Apē]], ** [[Avotu iela (Smiltene)|Avotu iela]] — iela Smiltenes novada [[Smiltene|Smiltenē]], ** [[Avotu iela (Sabile)|Avotu iela]] — iela [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Sabile|Sabilē]], ** [[Avotu iela (Talsi)|Avotu iela]] — iela Talsu novada [[Talsi|Talsos]], ** [[Avotu iela (Kandava)|Avotu iela]] — iela [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Kandava|Kandavā]], ** [[Avotu iela (Tukums)|Avotu iela]] — iela Tukuma novada [[Tukums|Tukumā]], ** [[Avotu iela (Mazsalaca)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Mazsalaca|Mazsalacā]], ** [[Avotu iela (Rūjiena)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Rūjiena|Rūjienā]], ** [[Avotu iela (Strenči)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Strenči|Strenčos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Avotu iela (Gauja)|Avotu iela]] — iela [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]], ** [[Avotu iela (Likverteni)|Avotu iela]] — iela Bauskas novada [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]] [[Likverteni|Likveteņos]], ** [[Avotu iela (Vaiņode)|Avotu iela]] — iela Dienvidkurzemes novada [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagasta]] [[Vaiņode|Vaiņodē]], ** [[Avotu iela (Beļava)|Avotu iela]] — iela [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Beļavas pagasts|Beļavas pagasta]] [[Beļava|Beļavā]], ** [[Avotu iela (Tirza)|Avotu iela]] — iela Gubenes novada [[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]] [[Tirza|Tirzā]], ** [[Avotu iela (Ozolnieki)|Avotu iela]] — iela [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku pagasta]] [[Ozolnieki|Ozolniekos]], ** [[Avotu iela (Atašiene)|Avotu iela]] — iela Jēkabpils novada [[Atašienes pagasts|Atašienes pagasta]] [[Atašiene|Atašienē]], ** [[Avotu iela (Zilāni)|Avotu iela]] — iela Jēkabpils novada [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Zīlāni|Zīlānos]], ** [[Avotu iela (Robežnieki)|Avotu iela]] — iela Krāslavas novada [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagasta]] [[Robežnieki|Robežniekos]], ** [[Avotu iela (Augstkalne)|Avotu iela]] — iela Krāslavas novada [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu pagasta]] [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]], ** [[Avotu iela (Rudbārži)|Avotu iela]] — iela Kuldīgas novada [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagasta]] [[Rudbārži|Rudbāržos]], ** [[Avotu iela (Jaunmuiža)|Avotu iela]] — iela Kuldīgas novada [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] [[Jaunmuiža (Skrundas pagasts)|Jaunmuižā]], ** [[Avotu iela (Ķikuri)|Avotu iela]] — iela Kuldīgas novada [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Ķikuri (Turlavas pagasts)|Ķikuros]], ** [[Avotu iela (Odukalns)|Avotu iela]] — iela Ķekavas novada [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] [[Odukalns|Odukalnā]], ** [[Avotu iela (Skulte)|Avotu iela]] — iela Limbažu novada [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]], ** [[Avotu iela (Barkava)|Avotu iela]] — iela Madonas novada [[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]] [[Barkava|Barkavā]], ** [[Avotu iela (Ērgļi)|Avotu iela]] — iela Madonas novada [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]], ** [[Avotu iela (Ļaudona)|Avotu iela]] — iela Madonas novada [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]] [[Ļaudona|Ļaudonā]], ** [[Avotu iela (Kokari)|Avotu iela]] — iela Madonas novada [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokaros]], ** [[Avotu iela (Spilve)|Avotu iela]] — iela Mārupes novada [[Babītes pagasts|Babītes pagasta]] [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]], ** [[Avotu iela (Medemciems)|Avotu iela]] — iela [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] [[Medemciems|Medemciemā]], ** [[Avotu iela (Ciemupe)|Avotu iela]] — iela Ogres novada [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]] [[Ciemupe|Ciemupē]], ** [[Avotu iela (Turkalne)|Avotu iela]] — iela Ogres novada [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagasta]] [[Turkalne|Turkalnē]], ** [[Avotu iela (Aglona)|Avotu iela]] — iela [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Aglonas pagasts|Aglonas pagasta]] [[Aglona|Aglonā]], ** [[Avotu iela (Aglonas stacija)|Avotu iela]] — iela Preiļu novada [[Rušonas pagasts|Rušonas pagasta]] [[Aglonas stacija|Aglonas stacijā]], ** [[Avotu iela (Dubuļi)|Avotu iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]] [[Dubuļi (Kaunatas pagasts)|Dubuļos]], ** [[Avotu iela (Puša)|Avotu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Pušas pagasts|Pušas pagasta]] [[Puša|Pušā]], ** [[Avotu iela (Bukulti)|Avotu iela]] — iela Ropažu novada [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]], ** [[Avotu iela (Ulbroka)|Avotu iela]] — iela Ropažu novada [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Ulbroka|Ulbrokā]], ** [[Avotu iela (Tēraudi)|Avotu iela]] — iela [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] [[Tēraudi|Tēraudos]], ** [[Avotu iela (Kareļi)|Avotu iela]] — iela Saldus novada [[Zaņas pagasts|Zaņas pagasta]] [[Kareļi|Kareļos]], ** [[Avotu iela (Zirņi)|Avotu iela]] — iela Saldus novada [[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]] [[Zirņi (ciems)|Zirņos]], ** [[Avotu iela (Inčukalns)|Avotu iela]] — iela Siguldas novada [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]] [[Inčukalns|Inčukalnā]], ** [[Avotu iela (Grundzāle)|Avotu iela]] — iela Smiltenes novada [[Grundzāles pagasts|Grundzāles pagasta]] [[Grundzāle|Grundzālē]], ** [[Avotu iela (Rozes)|Avotu iela]] — iela Smiltenes novada [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] [[Rozes (Raunas pagasts)|Rozēs]], ** [[Avotu iela (Variņi)|Avotu iela]] — iela Smiltenes novada [[Variņu pagasts|Variņu pagasta]] [[Variņi|Variņos]], ** [[Avotu iela (Plieņciems)|Avotu iela]] — iela Tukuma novada [[Engures pagasts|Engures pagasta]] [[Plieņciems|Plieņciemā]], ** [[Avotu iela (Pūre)|Avotu iela]] — iela Tukuma novada [[Pūres pagasts|Pūres pagasta]] [[Pūre|Pūrē]], ** [[Avotu iela (Bērzaine)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Bērzaines pagasts|Bērzaines pagasta]] [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzainē]], ** [[Avotu iela (Matīši)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Matīšu pagasts|Matīšu pagasta]] [[Matīši|Matīšos]], ** [[Avotu iela (Rubene)|Avotu iela]] — iela Valmieras novada [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagasta]] [[Rubene|Rubenē]]; ** [[Avotu iela (Viesturciems)|Avotu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. * apkaime: ** [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu iela]] jeb Avoti — Rīgas apkaime. == Skatīt arī == * [[Avoti]] {{Ielu nosaukums}} 0fbwpqetg6imhindcijmuo1hjvtqk8t 0 117665 4539128 4278077 2026-10-24T07:31:37Z Bendžamins 76862 4539128 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|7}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Andalūzija|El Saucejo}} | caps1 = 5 | caps2 = 12 | caps3 = 17 | caps4 = 7 | caps5 = 12 | caps6 = 13 | caps7 = 206 | caption = Danjels Ajala 2011. gadā | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Hull City F.C.|Hull City]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Derby County F.C.|Derby County]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | currentclub = | fullname = Danjels Sančess Ajala | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | goals5 = 1 | goals6 = 3 | goals7 = 24 | height = 191 | image = DanielAyala.jpg | name = Danjels Ajala | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U-21 | nationalyears1 = 2011 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2010 | years3 = 2011 | years4 = 2011—2014 | years5 = 2012—2013 | years6 = 2013—2014 | years7 = 2014—2020 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla F.C.|Sevilla]] | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] | youthyears1 = 2000—2007 | youthyears2 = 2007—2009 | caps8 = 56 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | goals8 = 3 | years8 = 2020—2023 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Rotherham United F.C.|Rotherham United]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 7 | goals9 = 0 | totalcaps = 305 | totalgoals = 26 }} '''Danjels Sančess Ajala''' ({{val|es|Daniel Sánchez Ayala}}; dzimis {{dat|1990|11|7}} [[Sauseho]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu bijušias [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. == Klubu karjera == [[2007. gads|2007]]. gada septembrī Ajala piekrita pāriet uz [[Anglija|angļu]] klubu "Liverpool", noraidot profesionāļa kontrakta piedāvājumu no [[Sevilla FC|"Sevilla"]], kur viņš bija pavadījis vairākas jauniešu sezonas. "Liverpool" samaksāja "Sevilla" kompensāciju un parakstīja trīs gadu līgumu ar aizsargu. 2007./2008. gada sezonā viņš spēlēja U-18 vecuma grupas komandā, bet nākamajā jau bija izkarojis vietu rezervistu vienībā. Neskatoties uz savainojumu, viņš piedalījās arī [[FA Jaunatnes kauss|FA Jaunatnes kausa]] finālā, kur tika uzveikta [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] jauniešu komanda.<ref>[http://www.thefa.com/TheFACup/FACompetitions/TheFAYouthCup/NewsAndFeatures/2009/liverpool_arsenal_final2_280509.aspx TheFA.com - Young Gunners lift Youth Cup<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {{dat|2009|8|16}} viņš debitēja pieaugušo komandā mačā pret [[Totenhemas "Hotspur"]], nomainot savainoto [[Martins Škrtels|Martinu Škrtelu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8198253.stm|title=Tottenham 2 — 1 Liverpool|date=2009-08-16|publisher=BBC Sport|accessdate=2009-08-18}}</ref> Savukārt pirmais mačs, kurā viņš izgāja sākumsastāvā, bija pret [[Stoke City FC|"Stoke City"]] [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]] trīs dienas vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1207751/Liverpool-4-Stoke-0-Fernando-Torres-learns-shut-up-Rafa-Benitez.html|title=Liverpool 4 Stoke 0: Fernando Torres learns to shut up and put up for Rafa Benitez|date=2009-08-20|work=Daily Mail|accessdate=2009-08-22}}</ref> {{dat|2009|11|12}} tika paziņots, ka Ajala parakstījis jaunu līgumu ar "Liverpool" vienību, tādējādi paliekot komandā līdz [[2012. gads|2012]]. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anfield-online.co.uk/lfc-news/2009/ayala-signs-extended-deal/|title=Ayala signs extended Liverpool deal|date=2009-11-12|work=Anfield Online|accessdate=2009-11-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/squad/sanchezayala/ Profils "Liverpool" oficiālajā vietnē] {{en ikona}} * [http://www.lfchistory.net/player_profile.asp?player_id=1187 Profils LFCHistory.net vietnē] {{en ikona}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Ajala, Danjels Sančess}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Derby County F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] m5xa7ze7she4gwwd0nrpsy6s10vu5m0 0 120346 4538972 3905207 2026-10-23T14:35:46Z Biafra 13794 atj. (par diskvalifikāciju) 4538972 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Arnis Rumbenieks | attēls = Arnis Rumbenieks.jpg | att_izm = | paraksts = Arnis Rumbenieks 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|4|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/rumbenieks-arnis-1089465/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081634/http://www.london2012.com/athlete/rumbenieks-arnis-1089465/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=65}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[soļošana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Aivars Rumbenieks]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personīgie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Arnis Rumbenieks''' (dzimis {{dat|1988|4|4}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[soļošana]]s sacensībās, dažkārt arī [[maratons|maratona]] skrējienā. Trīs [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks. Viņa treneris ir tēvs [[Aivars Rumbenieks]],<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks|title=Arnis Rumbenieks|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011728/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks}}</ref> savulaik bijis soļotājs. == Karjera == 2005. gada Pasaules jaunatnes čempionātā 10 000 metru soļošanā ierindojās 9. vietā. 2009. gada Eiropas U-23 čempionātā viņš 20 km distancē tika diskvalificēts. Izcīnījis uzvaru 2008. gada Latvijas čempionāta 50 km distancē. A. Rumbenieks piedalījās [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], kur 20 km distancē ierindojās 23. vietā; būdams pēdējais starp finišējušajiem, viņš šajās sacensībās tomēr uzstādīja savu sezonas labāko rezultātu (1:30:50).<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/27072010-rumbenieks_23_vieta_uzvar_jemeljanovs Rumbenieks 23. vietā, uzvar Jemeļjanovs]</ref> Kvalificējās startam {{oss|V=2012|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01062012-pastare_uzvar_alita_rumbenieks_ar_olimpis|title=Pastare ar olimpisko A normatīvu uzvar Alītā, Rumbenieks otrais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}</ref> Tajās viņš izcīnīja 45. vietu ar rezultātu 1:26:26.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/04082012-rumbeniekam_pieticiga_olimpiska_debija_ze|title=Rumbeniekam pieticīga olimpiskā debija, zelts ķīnietim Dinam|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|4||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 42. vietu. {{oss|V=2016|L=L}} ieņēma 37. vietu 50 km soļošanā. 2019. gada maijā [[Alīta|Alītā]] uzrādīja jaunu personisko rekordu 50 km distancē 3.57:09, tādējādi kvalificējoties Pasaules čempionātam. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] finišēja 21. vietā. Savu personisko rekordu vēlreiz pārspēja 2020. gada oktobrī, sacensībās [[Ukraina]]s pilsētā [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]] finišējot 5. vietā ar rezultātu 3.55:27. Vēlreiz personisko rekordu 50 km soļošanā laboja 2021. gada maijā Eiropas kausu izcīņā [[Podebradi]], Čehijā, sasniedzot rezultātu 3.51:51.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/3999/ruslanam-smolonskim-un-arnim-rumbeniekam-jauni-personigie-rekordi-50-km-solojuma|title=Ruslanam Smolonskim un Arnim Rumbeniekam jauni personīgie rekordi 50 km soļojumā |publisher=Ruslanam Smolonskim un Arnim Rumbeniekam jauni personīgie rekordi 50 km soļojumā |accessdate={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} 50 km distancē ieņēma 37. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] 35 km distancē, kas pasaules čempionātu vēsturē notika pirmo reizi, ieguva 37. vietu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 35 km soļojumā ieņēma 32. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-rumbenieks_35_kilometru_solojuma_ierindoj |title=Rumbenieks 35 kilometru soļojumā ierindojas ceturtajā desmitā |publisher=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> 2026. gada rudenī A. Rumbenieks par [[Dopings|antidopinga]] noteikumu pārkāpumu tika diskvalificēts uz trim gadiem, pamatojoties uz lietu, kas sākās 2024. gada novembrī, kad viņš tika pārbaudīts ārpus sacensībām, un sportista analīzēs tika konstatēta aizliegta viela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/tiesi-saja-smagaja-parejas-perioda-tika-pielauta-likteniga-kluda-solotajs-rumbenieks-par-antidopinga-noteikumu-parkapumu-diskvalificets-uz-trim-gadiem|title=“Tika pieļauta liktenīga kļūda…” Soļotājs Rumbenieks par antidopinga noteikumu pārkāpumu diskvalificēts uz trim gadiem|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-10-23|language=lv}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[20 km soļošana]] ||align="center"| 1.24:18 || {{dat|2012|6|1|N|bez}} || {{vieta|Lietuva|Alīta}} |- | [[35 km soļošana]] ||align="center"| 2.38:56 || {{dat|2022|4|23|N|bez}} || {{vieta|Slovākija|Dudince}} |- | [[50 km soļošana]] ||align="center"| 3.51:51 || {{dat|2021|5|16|N|bez}} || {{vieta|Čehija|Podebradi}} |- | [[Maratons]] ||align="center"| 2.38:07 || {{dat|2010|9|19|N|bez}} || {{vieta|Latvija|Valmiera}} |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes|Event=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{Vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|27|N|bez}} |align="center" | 23. vieta |20 km |1.30:50 |- |2012 |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|4|N|bez}} |align="center" | 45. vieta |20 km |1.26:26 |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|11|N|bez}} |align="center" | 42. vieta |20 km |1.29:13 |- |2015 |[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2015|8|29|N|bez}} |align="center" | 38. vieta |50 km |4.28:55 |- |2016 |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |{{dat|2016|8|19|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |50 km |4.08:28 |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|29|N|bez}} |align="center" | 21. vieta |50 km |4.28:18 |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|6|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |50 km |4.13:33 |- |2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|24|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |35 km |2.42:47 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |{{dat|2023|8|24|N|bez}} |align="center" | 32. vieta |35 km |2.43:36 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506041734/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=03293131 LVS profils] {{Navboxes |title = Olimpiskās spēles |list1 = {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} }} {{DEFAULTSORT:Rumbenieks, Arnis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Soļotāji]] m65dd5bs98jvcb0ciicaoacy09hxfsg 4538973 4538972 2026-10-23T14:36:05Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538973 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Arnis Rumbenieks | attēls = Arnis Rumbenieks.jpg | att_izm = | paraksts = Arnis Rumbenieks 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|4|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/rumbenieks-arnis-1089465/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081634/http://www.london2012.com/athlete/rumbenieks-arnis-1089465/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=65}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[soļošana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Aivars Rumbenieks]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personīgie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Arnis Rumbenieks''' (dzimis {{dat|1988|4|4}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]], startē [[soļošana]]s sacensībās, dažkārt arī [[maratons|maratona]] skrējienā. Trīs [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks. Viņa treneris ir tēvs [[Aivars Rumbenieks]],<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks|title=Arnis Rumbenieks|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011728/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks}}</ref> savulaik bijis soļotājs. == Karjera == 2005. gada Pasaules jaunatnes čempionātā 10 000 metru soļošanā ierindojās 9. vietā. 2009. gada Eiropas U-23 čempionātā viņš 20 km distancē tika diskvalificēts. Izcīnījis uzvaru 2008. gada Latvijas čempionāta 50 km distancē. A. Rumbenieks piedalījās [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], kur 20 km distancē ierindojās 23. vietā; būdams pēdējais starp finišējušajiem, viņš šajās sacensībās tomēr uzstādīja savu sezonas labāko rezultātu (1:30:50).<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/27072010-rumbenieks_23_vieta_uzvar_jemeljanovs Rumbenieks 23. vietā, uzvar Jemeļjanovs]</ref> Kvalificējās startam {{oss|V=2012|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/01062012-pastare_uzvar_alita_rumbenieks_ar_olimpis|title=Pastare ar olimpisko A normatīvu uzvar Alītā, Rumbenieks otrais|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}</ref> Tajās viņš izcīnīja 45. vietu ar rezultātu 1:26:26.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/04082012-rumbeniekam_pieticiga_olimpiska_debija_ze|title=Rumbeniekam pieticīga olimpiskā debija, zelts ķīnietim Dinam|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|4||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 42. vietu. {{oss|V=2016|L=L}} ieņēma 37. vietu 50 km soļošanā. 2019. gada maijā [[Alīta|Alītā]] uzrādīja jaunu personisko rekordu 50 km distancē 3.57:09, tādējādi kvalificējoties Pasaules čempionātam. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] finišēja 21. vietā. Savu personisko rekordu vēlreiz pārspēja 2020. gada oktobrī, sacensībās [[Ukraina]]s pilsētā [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]] finišējot 5. vietā ar rezultātu 3.55:27. Vēlreiz personisko rekordu 50 km soļošanā laboja 2021. gada maijā Eiropas kausu izcīņā [[Podebradi]], Čehijā, sasniedzot rezultātu 3.51:51.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/en/article/3999/ruslanam-smolonskim-un-arnim-rumbeniekam-jauni-personigie-rekordi-50-km-solojuma|title=Ruslanam Smolonskim un Arnim Rumbeniekam jauni personīgie rekordi 50 km soļojumā |publisher=Ruslanam Smolonskim un Arnim Rumbeniekam jauni personīgie rekordi 50 km soļojumā |accessdate={{dat|2022|7|24||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} 50 km distancē ieņēma 37. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] 35 km distancē, kas pasaules čempionātu vēsturē notika pirmo reizi, ieguva 37. vietu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 35 km soļojumā ieņēma 32. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-rumbenieks_35_kilometru_solojuma_ierindoj |title=Rumbenieks 35 kilometru soļojumā ierindojas ceturtajā desmitā |publisher=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> 2026. gada rudenī A. Rumbenieks par [[Dopings|antidopinga]] noteikumu pārkāpumu tika diskvalificēts uz trim gadiem, pamatojoties uz lietu, kas sākās 2024. gada novembrī, kad viņš tika pārbaudīts ārpus sacensībām, un sportista analīzēs tika konstatēta aizliegta viela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/tiesi-saja-smagaja-parejas-perioda-tika-pielauta-likteniga-kluda-solotajs-rumbenieks-par-antidopinga-noteikumu-parkapumu-diskvalificets-uz-trim-gadiem|title=“Tika pieļauta liktenīga kļūda…” Soļotājs Rumbenieks par antidopinga noteikumu pārkāpumu diskvalificēts uz trim gadiem|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-10-23|language=lv}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[20 km soļošana]] ||align="center"| 1.24:18 || {{dat|2012|6|1|N|bez}} || {{vieta|Lietuva|Alīta}} |- | [[35 km soļošana]] ||align="center"| 2.38:56 || {{dat|2022|4|23|N|bez}} || {{vieta|Slovākija|Dudince}} |- | [[50 km soļošana]] ||align="center"| 3.51:51 || {{dat|2021|5|16|N|bez}} || {{vieta|Čehija|Podebradi}} |- | [[Maratons]] ||align="center"| 2.38:07 || {{dat|2010|9|19|N|bez}} || {{vieta|Latvija|Valmiera}} |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes|Event=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{Vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|27|N|bez}} |align="center" | 23. vieta |20 km |1.30:50 |- |2012 |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|4|N|bez}} |align="center" | 45. vieta |20 km |1.26:26 |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|11|N|bez}} |align="center" | 42. vieta |20 km |1.29:13 |- |2015 |[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2015|8|29|N|bez}} |align="center" | 38. vieta |50 km |4.28:55 |- |2016 |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |{{dat|2016|8|19|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |50 km |4.08:28 |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|29|N|bez}} |align="center" | 21. vieta |50 km |4.28:18 |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|6|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |50 km |4.13:33 |- |2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|24|N|bez}} |align="center" | 37. vieta |35 km |2.42:47 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |{{dat|2023|8|24|N|bez}} |align="center" | 32. vieta |35 km |2.43:36 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506041734/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=03293131 LVS profils] {{Navboxes |title = Olimpiskās spēles |list1 = {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} }} {{DEFAULTSORT:Rumbenieks, Arnis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] hgv9a203rlo6wia78ku7slgcr0a80k5 0 128969 4539110 4410244 2026-10-24T06:39:33Z Pirags 3757 +bilde 4539110 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Viltusdmitrijs I | vārds_orģ = ''Лжедмитрий'' | attēls =Pseudo-Dmitrius.jpg | amats =5. [[Krievijas cars]] | term_sākums = {{dat|1605|7|21}} | term_beigas = {{dat|1606|5|17}} | coronation = {{dat|1605|7|21}} | priekštecis =[[Fjodors II Godunovs|Fjodors II]] | pēctecis =[[Vasilijs IV Šuiskis|Vasilijs IV]] | dzim_dati =ap [[1581]]. gadu | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati ={{dat|1606|5|17}} | mir_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | tēvs = | māte = | dinastija = | dzīvesb =[[Marina Mņišeka]] | bērni = | reliģija =[[pareizticība]], vēlāk [[katolisms]] | apglabāts = | paraksts =Подпись Лжедмитрия I.svg | piezīmes = }} '''Cars Dmitrijs Ivanovičs''' jeb '''Viltusdmitrijs I''' ({{val|ru|Лжедмитрий}}, {{val|pl|Dymitr Samozwaniec}}, dzimis ap [[1581]]. gadu, miris {{dat|1606|5|17}}) mazāk nekā gadu bija [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]] [[Krievijas cariste|cars]] 1605. un 1606. gadā. == Dzīvesgājums == Viņa patiesā izcelsme nav zināma. 1603. gadā viņš aizbēga uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] un pārgāja katolicismā. 1604. gadā viņu pasludināja par cara [[Ivans IV|Ivana IV]] dēlu Dmitriju, kurš izglābies no nogalināšanas 1591. gadā un līdz 1600. gadam dzīvojis klosterī. 1604. gada jūnijā kopā ar 3500 karavīriem pasludinātais carevičs Dmitrijs no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pakļautībā esošās [[Ukraina]]s teritorijas uzsāka karagājienu uz [[Maskava|Maskavu]]. Uzzinājis par jauno troņmantnieku, cars [[Boriss Godunovs]] paziņoja, ka tas ir bēguļojošs mūks Grigorjs Otrepjevs, kas ilgstoši bija viena no galvenajām versijām par Viltusdmitrija izcelsmi. Nemiernieki uzvarēja valdības karaspēku pie [[Čerņihiva]]s, pēc tam tiem piebiedrojās citi cara Borisa pretinieki. Otrajā kaujā 1605. gada sākumā uzvarēja valdības karaspēks, bet drīz kļuva zināms par cara Borisa pēkšņo nāvi. Krievu armijā pārgāja troņa pretendenta pusē un devās uz Maskavu. 1605. gada 20. jūnijā Dmitrijs triumfāli iegāja Maskavā, kur bajāri bija jau nogalinājuši cara Borisa dēlu [[Fjodors II Godunovs|Fjodoru]]. Nākamajā dienā viņu kronēja par caru Dmitriju I. 1605. gada novembrī viņš karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] klātbūtnē [[Krakova|Krakovā]] salaulājās ar katoļticīgo [[Marina Mņišeka|Marinu Mņišeku]], ceremonija tika atkārtota 1606. gada 8. maijā par spīti tam, ka viņa atteicās pāriet pareizticībā. Tas izsauca reliģiskos nemierus, un 1606. gada 17. maijā Viltusdmitriju nogalināja bajāra [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasilija Šuiska]] organizētas sacelšanās laikā. Tomēr pēc bajāra Šuiska ievēlēšanas par caru Vasiliju IV 1607. gadā uzradās troņa pretendents, kurš atkal apgalvoja, ka ir no nāves izglābies cars Dmitrijs Ivanovičs. Ar kazaku un [[Jans Pjotrs Sapjeha|Jana Pjotra Sapjehas]] vadītā karaspēka palīdzību viņš gatavojās iekarot Maskavu. Tā kā viņa kara apmetne tika ierīkota Tušinā, viņa ienaidnieki viņu nodēvēja par "Tušinas zagli" jeb [[Viltusdmitrijs II|Viltusdmitriju II]]. Pēc sakāves viņu nogalināja 1610. gada 11. decembrī [[Kaluga]]s pilsētā. 1611. gada 28. martā Ivangorodā pie [[Narva]]s sevi par caru Dmitriju Ivanoviču pasludināja Krievijas troņa pretendents [[Viltusdmitrijs III]], kurš apgalvoja, ka ir izglābies no nāves Kalugā. 1612. gadā viņu par caru atzina Pleskavas pilsoņi, tādēļ vēlāk viņš ieguva palamu "Pleskavas zaglis". 1. jūlijā viņu apcietināja un Maskavā izpildīja nāves sodu. == Pilns tituls == [[Attēls:False Dimitry entering Moscow June 20th 1605.jpg|thumb|Viltusdmitrija I sagaidīšana Maskavas Kremlī (K. Ļebedeva glezna).]] [[Attēls:Boguszowicz Reception of the Polish envoys.jpg|thumb|Dmitrijs pieņem Polijas-Lietuvas sūtņus [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremlī]] (Simona Bogušoviča glezna).]] Kronēšanas ceremonijā 1605. gada jūlijā Krievijas caram Dmitrijam piešķīra šādu pilno titulu: "No Dieva žēlastības [[cars]] un [[lielkņazs]] Dmitrijs Ivanovičs, visas Krievijas, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņihivas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks." (krievu: ''Божiею милостiю Великого Государя Царя и Великого Князя Дмитрiя Ивaнoвича, всеа Русiи Самодержца, Владимерского, Московского, Новгородского, Царя Казанского, Царя Астраханского, Царя Сибирского, Государя Псковскаго и Великого Князя Смоленского, Тверского, Югорского, Пермского, Вятского, Болгорского и иныхъ, Государя и Великого Князя Новагорода Низовскiе земли, Черниговского, Резанского, Ростовского, Ярославского, Бђлоозерского, Удорского, Обдорского, Кондiйского, и всея Сђверные страны Повелителя, и Государя Иверскiе земли, Грузинскихъ царей, и Кабардинскiе земли, Черкаскихъ и Горскихъ князей и иныхъ многихъ Государствъ Государя и Облаадетеля.'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurulers.angelfire.com/muscovy.html |title=Krievijas caru tituli |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091116023206/http://eurulers.angelfire.com/muscovy.html |archivedate={{dat|2009|11|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Fjodors II Godunovs]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = 1605.-1606. | pēc = [[Vasilijs IV Šuiskis]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:1581. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1606. gadā mirušie]] g2macz14fy0k41lszjhrutft2xi548n 0 129945 4538945 4538926 2026-10-23T12:11:03Z Biafra 13794 4538945 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Dombrava | attēls = Forums “Autoritāro režīmu partnerība- Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Izraēlu, Latviju, Baltijas valstīm un Eiropu” 18 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Jānis Dombrava 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Rihards Kozlovskis]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2026|6|4|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = [[Valdis Zatlers]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|6|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saulkrastu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Visu Latvijai]] <small>(2005-2011)</small><br />[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Ieva Dombrava (Bērziņa)<br /><small>(2011-2016)</small><br />Annija Dombrava (Asmine)<br /><small>(kopš 2021)</small> | profesija = [[vēsturnieks]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Dombrava''' (dzimis {{dat|1988|06|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[politiķis]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks. Šobrīd [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]], ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]] un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolā]], līdztekus jau no 15 gadu vecuma strādāja dažādos darbos, tostarp celtniecībā un informācijas tehnoloģiju sfērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/356992-ka-studentiem-piecos-gados-tikt-pie-15-tukstosiem-eiro/|title=Saeimas deputāts pamāca, kā studentam tikt pie 15 tūkstošiem eiro|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref>. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], kuru absolvēja 2010. gadā, iegūstot bakalaura grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314|title=Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu|website=db.lv|access-date=2019-02-01|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Dombrava bija precējies ar Ievu Bērziņu, 2011. gadā viņu ģimenē piedzima meita,<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/67447/deputats-dombrava-kluvis-par-teti-apsveicam Deputāts Dombrava kļuvis par tēti. Apsveicam!] kasjauns.lv</ref> izšķīrās 2016. gadā.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/dombrava-pec-skirsanas-uzsacis-attiecibas-ar-studenti.d?id=49539585 Dombrava pēc šķiršanās uzsācis attiecības ar studenti] Delfi</ref> 2021. gadā apprecējies otrreiz ar Anniju Asmini, šajā laulībā dzimušas divas meitas<ref>[https://www.la.lv/foto-kazas-latviesu-tradicijas-otro-reizi-par-precetu-viru-kluvis-deputats-janis-dombrava Kāzas latviešu tradīcijās: otro reizi par precētu vīru kļuvis deputāts Jānis Dombrava] LA.lv</ref> un dēls.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/568712-janis-dombrava-kluvis-par-tevu-delam|title=Jānis Dombrava kļuvis par tēvu dēlam|publisher=jauns.lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2005. gadā iestājās organizācijā "[[Visu Latvijai]]", kas nākamajā gadā pārtapa par politisko partiju.<ref name="la">"Latvijas Avīze" [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=87465 Mūs nevarēs apklusināt. Saruna ar jaunievēlēto Saeimas deputātu Jāni Dombravu]{{Novecojusi saite}}</ref> Bija partijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un vēlāk apvienotās Rīgas nodaļas vadītājs un partijas valdes loceklis. 2007. gada 8. februārī J. Dombrava bija viens no "Visu Latvijai!" rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie [[Saeima]]s 18 grādu salā izģērbās puskaili, lai protestētu pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref>http://www.nacionalaapvieniba.lv/na-cilveki/janis-dombrava/</ref> 2009. gada 10. martā "Visu Latvijai!" rīkoja "Skolu vienības uguns" akciju, lai nepieļautu mazo lauku skolu likvidāciju. Akcija spēja vienot aptuveni 200 skolas un 20 000 cilvēku visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi iededzot vienības ugunskurus.<ref>[http://www.nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ Visjaunākā kandidāta pārdomas*] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101218112029/http://nacionalisti.lv/raksts/294/blogs/visjaunaka-kandidata-pardomas*/ |date={{dat|2010|12|18||bez}} }}, [http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 Lauku skolas iestājas par savu nākotni] {{Webarchive|url=https://archive.today/20160426221919/http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/lauku-skolas-iestajas-par-savu-nakotni-17395 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}</ref> J. Dombrava kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas Domes vēlēšanās]], taču partijas "Visu Latvijai!" saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2010. gadā kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] un tika ievēlēts [[10. Saeima|Saeimā]] no [[Vidzeme]]s vēlēšanu apgabala.<ref>CVK [http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 10.Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }}</ref> J. Dombrava ir jaunākais Saeimas deputāts pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas (ievēlēts 22 gadu vecumā, tādā pašā gadu skaitā, tomēr par dažiem mēnešiem vecāki Saeimā savulaik ievēlēti arī [[Māris Vītols]], [[Juris Sokolovskis]] un [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]]).<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunakais-deputats-saeima-vajadzetu-ieviest-kadu-disciplinu-230314 Jaunākais deputāts Saeimā: vajadzētu ieviest kādu disciplīnu] db.lv</ref> 2011. gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] J. Dombravu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]]. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēma [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]̩s deputātu. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts. J. Dombrava aktīvi darbojās, lai ierobežota imigrāciju, ɡan iestājoties pret "bēgļu kvotām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: NĒ – bēgļu kvotām|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> un panākot sociālā atbalsta samazināšanu bēgļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2018-12-21|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņu iekļāva Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievija-melnaja-saraksta-ieklauj-vairakus-saeimas-deputatus-kopuma-gandriz-30-cilvekus.a282535/|title=Krievija «melnajā sarakstā» iekļauj vairākus Saeimas deputātus; kopumā gandrīz 30 cilvēkus|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-21|language=lv}}</ref> 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicās par ātru rīcību [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s stiprināšanai, tostarp atbalstīja ideju par pilnvaru izmantot ieročus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/353968-janis-dombrava-robezsargiem-uz-baltkrievijas-robezas-jadod-skaidras-pilnvaras-izmantot-ierocus|title=Jānis Dombrava: Robežsargiem uz Baltkrievijas robežas jādod skaidras pilnvaras izmantot ieročus|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/migrantiem-noklusana-lidz-lietuvai-izmaksa-lidz-15-000-dolaru.a412853/|title=Migrantiem nokļūšana līdz Lietuvai izmaksā līdz 15 000 dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> izteicās, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai pret nelegālo imigrāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/|title=J. Dombrava: Vai kādam ir 10 000€, ko samaksāt noziedzniekiem?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/j-dombrava-vai-kadam-ir-10-000e-ko-samaksat-noziedzniekiem/}}</ref> 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājās pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdn.tiesraides.lv/saeima.lv/20210930155601_saeima.lv.1_0|title=30.09.2021 11:00|website=cdn.tiesraides.lv|access-date=2021-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1443546745653403654|title=Latvija nosoda totalitāro režīmu noziegumus...|website=Twitter|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada februārī balsojis pret t.s. ebreju restitūcijas kompensāciju galīgajā lasījumā, argumentējot, ka atbalsts nepieciešams visiem Latvijas politiski represētajiem, piemēram, arī Latvijas Politiski represēto apvienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atbalsta-40-miljonu-eiro-labas-gribas-atlidzinajumu-ebreju-kopienai.a442942/|title=Saeima atbalsta 40 miljonu eiro labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada rudenī J. Dombravu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu, 2022. gada decembrī par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/400665-dombrava-ievelets-par-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-priekssedetaju.htm|title=Dombrava ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> ko vadījis līdz 2023. gada oktobrim, kad ievēlēts par vadītāja vietnieku, komisijas vadību pārņemot [[Ainars Latkovskis|Ainaram Latkovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/431325-nacionalas-drosibas-komisiju-turpmak-vadis-latkovskis.htm|title=Nacionālās drošības komisiju turpmāk vadīs Latkovskis|website=nra.lv|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> Dombrava izteicies, ka komisijas vadīšanas laikā samazinājušās prokremliskās aktivitātes, kā arī identificēts vairāk cilvēku, kuri veic šādas aktivitātes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7802755/dombrava-latvija-samazinajusas-prokremliskas-aktivitates|title=Latvijā ir samazinājušās prokremliskās aktivitātes}}</ref> Atstājot komisijas vadītāja amatu, kā panākto minējis apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, to, ka personas, kas apdraud valsts drošības intereses vairs nevarēs strādāt ar klasificētu informāciju, to, ka valsts un pašvaldību iestādēm tiek paredzēta iespēja no darba atbrīvot valstij nelojālas personas, kā arī vispārējo stabilitāti valstī. Virzījis arī likuma grozījumus, kuri paredz pārskatīt esošo kārtību jautājumā par ārvalstniekiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā, sašaurinot iespējas noslēpt sankcionētu personu īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1709940224552497237|title=Twitter}}</ref> Atbalstījis likuma grozījumus, kas veicinātu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju iespējas iegādāties ieročus pašaizsardzībai, taču tie netika atbalstīti.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/231.1?utm|title=Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī}}</ref> 2023. gadā Dombrava turpināja paust stingru nostāju pret imigrāciju. Vairākkārt kritizēja Eiropas Savienības politiku, kas, viņaprāt, uzspiež Latvijai pārmērīgas saistības uzņemt bēgļus. Atbalstījis likumu grozījumus, kas stiprina prasības lietot latviešu valodu izglītības un darba tirgus kontekstā, iestājies pret mēģinājumiem mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un izglītībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g|title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> 2025. gada janvārī atbalstījis Nacionālās drošības komisijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz, ka no 1. septembra Krievijas, Baltkrievijas un pārējo NVS valstu pilsoņiem, kuriem vīza izsniegta kādā no Šengenas zonas valstīm, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāaizpilda anketa, norādot informāciju par ceļojuma mērķi, uzturēšanās laiku un vietu, lai apzinātu iespējamo risku, ko potenciāli var radīt ieceļojošie ārzemnieki.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/krievijas-un-citu-nvs-valstu-pilsoniem-latvija-ieklut-bus-grutak-paredz-ieceretie-grozijumi/|title=Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem Latvijā iekļūt būs grūtāk, paredz iecerētie grozījumi|publisher=tv3.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2024-saeima-skatis-ieceri-latvija-neatzit-pec-2022-gada-24-februara-krievija-iegutus-izglitibas-dokumentus.a568488/|title=Saeimā skatīs ieceri Latvijā neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtus izglītības dokumentus|publisher=lsm.lv}}</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Politiskie uzskati == === Imigrācija === J. Dombrava regulāri ir vērsis asu kritiku imigrācijai no trešās pasaules valstīm, īpaši 2015. gada migrantu krīzes laikā, kad iestājies pret "bēgļu kvotām", argumentējot, ka imigranti nāk no augsta terorisma riska valstīm, bēgļu [[Pabalsts|pabalsti]] rada spiedienu uz valstu budžetu un imigranti ar ievērojamo kultūras atšķirību rada sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/141895-janis-dombrava-ne-beglu-kvotam.htm|title=Jānis Dombrava: Nē bēgļu kvotām|access-date=06.10.2021}}</ref> J. Dombrava arī bijis viens no tiem, kuri panāk bēgļu sociālā pabalsta samazinājumu, ko pamatojis ar to, ka: "Mums primāri ir jādomā par saviem iedzīvotājiem, nevis ieceļotājiem no citām valstīm", izsakoties, ka pabalsts ir liels, salīdzinot ar sociālajiem pabalstiem, kuri pieejami vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/140524-dombrava-aicina-samazinat-begliem-pieejamo-pabalstu.htm|title=Dombrava aicina samazināt bēgļiem pieejamo pabalstu|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gadā viņš arī bija viens no deputātiem, ar kura balsi tika pieņemta rezolūcija, kura valdībai aicina nepieņemt ANO Globālās migrācijas paktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6471048/saeima-pienem-rezoluciju-mudinot-nepievienoties-ano-migracijas-paktam|title=Saeima pieņem rezolūciju, mudinot nepievienoties ANO migrācijas paktam|website=TVNET|access-date=2021-10-06|date=2018-12-06|language=lv}}</ref> J. Dombrava regulāri veltījis asu kritiku ne tikai bēgļiem, bet arī trešo valstu studentiem. 2018. gadā ažiotāžu izraisīja raksts, kur J. Dombrava min, ka ārvalstu studenti studijas Latvijā izmanto kā iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, lai patiesībā strādātu mazkvalificētu pilna laika darbu, un studijas izmanto tikai kā aizsegu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50034553|title=Jānis Dombrava: Ārvalstu studenti – kebabu cepēji|last=Dombrava|first=Jānis|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2018-05-17|language=lv}}</ref> Gan pirms tam, gan pēc tam J. Dombrava aktīvi izteicies un iestājies par šo uzturēšanās atļauju reformēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1313751805873061889|title=Twitter - Jānis Dombrava|date=06.10.2021}}</ref> Ar citiem Nacionālās Apvienības deputātiem rosinājis likuma grozījumus, kas paredzētu, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā, viena kalendārā gada laikā, nedrīkst pārsniegt 5000.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=xQR3H9f6r_g | title=Saeima noraida NA ieceri noteikt ierobežojumu trešo valstu pilsoņiem izsniegt studentu vīzas|website=youtube}}</ref> === Attieksme pret Krieviju un PSRS === J. Dombrava regulāri ir paudis nepieciešamību samazināt [[Krievija]]s ietekmi Latvijā, tostarp cenšoties mazināt Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas ar Krieviju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/likuma-grib-ierobezot-pasvaldibu-sadarbibu-ar-krieviju-un-citam-valstim.a422290/|title=Likumā grib ierobežot pašvaldību sadarbību ar Krieviju un citām valstīm|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> aicinot apturēt termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/349837-dombrava-risinajums-terminuzturesanas-atlauju-likvidesanai-varetu-but-parejas-termina-noteiksana.htm|title=Dombrava: Risinājums termiņuzturēšanās atļauju likvidēšanai varētu būt pārejas termiņa noteikšana|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> iesniedzis likumprojektus, lai ierobežotu PSRS simbolikas lietošanu publiskajā vidē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-gadijuma-kombulos-rosina-aizliegt-psrs-simbolu-izmantosanu-ari-privatos-nolukos.a199471/|title=Pēc gadījuma Kombuļos rosina aizliegt PSRS simbolu izmantošanu arī privātos nolūkos|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> kā arī aicinājis nostiprināt Latvijas aizsardzību pret potenciālajiem militārajiem draudiem, kurus rada Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/|title=Jānis Dombrava par 9. maiju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095037/https://www.nacionalaapvieniba.lv/video/janis-dombrava-par-9-maiju-2/}}</ref> 2014. gadā, vēl pirms [[Krimas aneksija]]s nosodījis ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] nespēju reaģēt un apzināties Krievijas draudus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekonomika.lv/dombrava-divaina-un-mainiga-arpolitika/|title=Dombrava: Dīvainā un mainīgā ārpolitika|website=ekonomika.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-15|language=lv}}</ref> Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] demontāžu un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50876045|title=Savāc 10 000 parakstus par Uzvaras pieminekļa demontāžu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2019-03-03|language=lv}}</ref> darbojies tam izveidotajā darba grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/jautajumu-par-uzvaras-pieminekla-demontazu-risinas-darba-grupa-14221559|title=Jautājumu par Uzvaras pieminekļa demontāžu risinās darba grupā|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-06}}</ref> Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli [[Limbaži|Limbažos]], atbalstījis [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās: “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrava-krievija-bija-informeta-par-pieminekla-demontazu-limbazos-sasutums-nav-saprotams.d?id=47859881|title=Dombrava: Krievija bija informēta par pieminekļa demontāžu Limbažos; sašutums nav saprotams|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2016-09-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija stingri pulcēšanās ierobežojumi, viņš izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-dombrava-par-9-maiju-amatpersonam-jaizverte-demisija-vai-vismaz-jaatvainojas-sabiedribai/|title=VIDEO. Dombrava par 9. maiju: Amatpersonām jāizvērtē demisija vai vismaz jāatvainojas sabiedrībai|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2022. gada jūnijā balsojis par pašvaldību pienākumu demontēt PSRS slavinošus pieminekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1537390731295436803?s=20|title=Twitter}}</ref> 2023. gada jūnijā pēc pieminekļa centrālā obeliska nojaukšanas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], nosaucis to par ļaunuma impērijas simbola sagraušanu un uzvaru Latvijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/janisdombrava/status/1562802464323440643?s=20|title=twitter}}</ref> 2023. gada oktobrī, strādājot Nacionālās drošības komisijā, panācis likumprojekta pieņemšanu [[Dzelzceļnieku kultūras pils|Maskavas nama]] nacionalizācijai, izsakoties, ka tā ir vieta Krievijas [[Maigā vara|maigās varas]] aktivitātēm Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/janis-dombrava-par-maskavas-namu-sis-ir-pulcesanas-centrs-dazadam-krievijas-maigas-varas-aktivitatem|title=Jānis Dombrava par “Maskavas namu”: Šis ir pulcēšanās centrs dažādām Krievijas maigās varas aktivitātēm|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://x.com/janisdombrava/status/1712757111657054234| title=Lai novērstu Latvijas valstiskumu un nacionālo drošību apdraudošās...|website=x.com}}</ref> J. Dombrava uzskata, ka 9. maijs Latvijā ir veids, kā Krievija uztur Latvijā dzīvojošo krievu identitāti ar PSRS, ko viņš sauc par “9. maija kultu”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/archive/rinkevics-uz-krieviju-raudzijies-caur-roza-brillem-uzskata-dombrava.d?id=44398063|title=Rinkevičs uz Krieviju raudzījies caur 'rozā brillēm', uzskata Dombrava|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2014-04-14|language=lv}}</ref> Tāpat viņš arī noliedz pieminekļa jebkādu saistību ar atbrīvošanu, ko pamato ar to, ka 1944. gadā Igaunijā, kur vācu karaspēks jau bija atkāpies un tika pasludināta neatkarīga valsts, PSRS neatkarīgi no tā to okupēja.<ref name=":1" /> Kopš 2017. gada J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] tiktu noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/5343-pirms-mukusalas-promenades-parbuves-no-margam-jau-pazud-sirpji-un-amuri|title=Pirms Mūkusalas promenādes pārbūves no margām jau pazūd sirpji un āmuri|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2018. gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas "melnajā sarakstā".<ref name=":0" /> === Starptautiskā darbība === 2011. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad notika opozīcijas protestu apspiešana, kopā ar Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem rosinājis Saeimai pieņemt paziņojumu, nosodot vardarbīgus protestētāju apspiešanas gadījumus Baltkrievijā.<ref>{{Atsauce|title=Dombrava: Nav pareizi, ka mēs ignorējam to, kas notiek kaimiņvalstī - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai|date=2011-01-13|accessdate=2021-10-06|language=lv|archivedate=2021-10-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/8373/dombrava-nav-pareizi-ka-mes-ignorejam-to-kas-notiek-kai}}</ref> Arī 2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem bijis viens no tiem, kuri aicina rīkot jaunas, leģitīmas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52386867|title=Saeima paziņojumā aicina Baltkrievijā rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2020-08-18|language=lv}}</ref> 2013. gadā aicinājis Igaunijas parlamentu nepieļaut "Latvijas kļūdas" saistībā ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kurš paredzēja atteikšanos no Petseri reģiona, līdzīgi kā Latvija atteicās no tiesībām uz Abreni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/|title=NA aicina Igauniju nepieļaut Latvijas kļūdas robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095041/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/na-aicina-igauniju-nepielaut-latvijas-kludas-robezliguma-noslegsana-ar-krieviju/}}</ref> Saeimas debatēs, Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un publikācijās ir nosodījis Krievijas īstenoto Gruzijas un Ukrainas teritoriju okupāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/|title=Saeimas ārpolitikas debatēs deputātiem atšķirīgi viedokļi par ministra ziņojumu {{!}} Jaunumi {{!}} Es & ES {{!}} LETA|website=www.leta.lv|access-date=2021-10-06|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://www.leta.lv/es/item/13413AC9-2F69-C252-5A6A-9101EBC9F133/jaunumi:news/}}</ref> 2013. gada nogalē piedalījās Ukrainas Maidanā, kur norādīja, ka nevis austrumiem vai rietumiem ir tiesības lemt par ukraiņu tautas nākotni, bet gan pašai Ukrainas tautai.<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Dombrava uzruna ukraiņu tautai Maidenā|url=https://www.youtube.com/watch?v=P7hjNcmfb6Y|accessdate=2021-10-06|language=lv}}</ref> Atbalstījis Saeimas paziņojumus, kuros tiek atbalstīta Ukrainas suverenitāte un Ukrainas bruņotie spēki, tostarp piedalījies ar to saistītās ziedojumu vākšanas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/|title=Šīs lietas tika sagādātas ukraiņu karavīriem par 14 Nacionālās apvienības deputātu saziedoto naudu|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095035/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/sis-lietas-tika-sagadatas-ukrainu-karaviriem-par-13-nacionalas-apvienibas-deputatu-saziedoto-naudu/}}</ref> === Valsts valoda un simbolika === 2011. gadā J. Dombrava aktīvi piedalījās Nacionālās apvienības ierosinātajā parakstu vākšanas kampaņā par vienotu izglītību valsts valodā. Atbalstījis attiecīgus grozījumus, kad tie ir izskatīti Saeimā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Share|first=J. B.|date=1976-01|title=Review of drug treatment for Down's syndrome persons|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/2011|journal=American Journal of Mental Deficiency|volume=80|issue=4|pages=388–393|issn=0002-9351|pmid=2011}}</ref> Tāpat arī bijis viens no tiem deputātiem, kuri 2018. gadā atbalstīja izglītību tikai valsts valodā pamatizglītības līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/12-saeimas-frakciju-viedokli/26723-frakciju-viedokli-2018-gada-22-marta|title=Frakciju viedokļi 2018. gada 22. martā|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā bijis viens no likumprojekta par latviešu valodas nodrošināšanu bērnudārzos atbalstītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/|title=Katrā bērnudārzā būs jānodrošina programma valsts valodā|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095043/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/katra-bernudarza-bus-janodrosina-programma-valsts-valoda/}}</ref> 2012. gadā, kad notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, vērsis asu kritiku šīs idejas atbalstītāju virzienā, aicinot balsot pret. Tostarp J. Dombrava izcēlis lielo īpatsvaru idejas atbalstītājiem cietumā, izsakoties, ka “Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem — noziedzniekiem.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/janis-dombrava-noziedznieki-atbalsta-divvalodibu.d?id=42047900|title=Jānis Dombrava: Noziedznieki atbalsta divvalodību|last=loceklis|first=Jānis Dombrava, 11 Saeimas deputāts, „Visu Latvijai!” valdes|website=delfi.lv|access-date=2021-10-06|date=2012-01-12|language=lv}}</ref> Saistībā ar šo referendumu J. Dombrava minēja Baltkrievijas piemēru, izsakoties, ka līdzīga divvalodības ieviešana Baltkrievijā faktiski ir novedusi līdz baltkrievu valodas gandrīz pilnīgai izskaušanai no publiskās telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf|title=Nacionālās apvienības apkārtraksts|access-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095034/https://nacionalaapvieniba.lv/wp-content/uploads/2013/05/2012-02-avize.pdf}}</ref> Jau 2012. gadā izteicies par nepieciešamību ieviest stingrākus sodus par [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] apgānīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/67863-dombrava-par-huliganismu-pie-brivibas-pieminekla-vajadzetu-piespriest-vismaz-sabiedriskos-darbus.htm|title=Dombrava: Par huligānismu pie Brīvības pieminekļa vajadzētu piespriest vismaz sabiedriskos darbus|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> 2020. gadā iesniedzis un panācis, ka Saeimā tiek pieņemts likumprojekts par Brīvības pieminekli un [[Rīgas Brāļu kapi]]em, kurš nosaka īpašu aizsardzības zonu šiem objektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29023-saeima-pienem-jaunu-likumu-brivibas-pieminekla-un-rigas-bralu-kapu-atbalstam|title=Saeima pieņem jaunu likumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu atbalstam|website=saeima.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Covid-19 pandēmija === 2020. gada 24. februārī, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, J. Dombrava un citi Nacionālās apvienības deputāti aicināja apturēt satiksmi ar Covid-19 vīrusa skartajām valstīm, lai vīruss netiktu ievests Latvijā un nebūtu jāievieš ierobežojumi valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/305774-nacionala-apvieniba-velas-lai-aptur-satiksmi-starp-latviju-un-koronavirusa-regioniem-italija.htm|title=Nacionālā apvienība vēlas, lai aptur satiksmi starp Latviju un koronavīrusa reģioniem Itālijā|website=nra.lv|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> Līdzīgi aicinājumi — apturēt migrāciju no ārvalstīm sekoja arī 2020. gada vasarā un rudenī, kad vīrusa izplatība Latvijā bija apturēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/|title=Nacionālā apvienība aicina Ministru kabinetu apturēt migrāciju no ārvalstīm|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095039/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/nacionala-apvieniba-aicina-ministru-kabinetu-apturet-migraciju-no-arvalstim/}}</ref> 2020. gada decembrī J. Dombrava publicēja rakstu, kur pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, ko viņš pamato ar to, ka "Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/|title=Kurš gudrs, kurš muļķis?|website=Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK|access-date=2021-10-06|language=lv|archive-date=2021-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006095033/https://www.nacionalaapvieniba.lv/aktualitate/kurs-gudrs-kurs-mulkis/}}</ref> Pretēji citām koalīcijas partijām, J. Dombrava arī iestājies pret atsevišķu profesiju obligātu vakcināciju, piedāvājot primāri rūpēties par visu personu vakcināciju, kuri atrodas riska grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pavluts-neparliecina-na-deputati-aizvien-saubas-par-pienakumu-pedagogiem-obligati-vakcineties|title=Pavļuts nepārliecina: NA deputāti aizvien šaubās par pienākumu pedagogiem obligāti vakcinēties|website=LA.LV|access-date=2021-10-06|language=lv}}</ref> === Krievijas iebrukums Ukrainā === Jau pirmajā Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā medijos publicēts raksts, kur Dombrava izsakās, ka Krievijas pilsoņiem nav vietas Latvijā, aicinot pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas un vīzas. Šāds viedoklis pamatots ar to, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā balsojuši par Putinu un ir līdzatbildīgi karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dombrava-putins-ir-slepkava-un-krievijas-karaspeks-ir-okupanti|title=Dombrava: Putins ir slepkava un Krievijas karaspēks ir okupanti|website=LA.LV|access-date=2024-01-05|language=lv}}</ref> 2022. gada aprīlī izteicis atbalstu un balsojis “par” Saeimas paziņojumu, kurš nosoda Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā, kā arī iespējami ātrāku atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/70ECF827438991E8C225882B00231388?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/janisdombrava/status/1517073099207974914|title=twitter}}</ref> 2022. gada augustā balsojis par Saeimas paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorismu atbalstošu valsti saistībā ar tās īstenoto genocīdu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/777763368535357BC225889A0038EA74?OpenDocument|title=Paziņojuma teksts|website=titania.saeima.lv|access-date=2024-01-05}}</ref> 2023. gada maijā kā komisijas vadītājs paudis atbalstu NDK rosinātajiem grozījumiem, kuri tostarp paredz, ka valsts iestādēs nevarēs strādāt personas, kuras apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij|title=Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas valstij|website=saeima.lv|access-date=2024-01-05|language=lv|archive-date=2024-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240105120935/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/11883.rss/32323-saeimas-komisija-konceptuali-atbalsta-pienakumu-valsts-parvalde-nodarbinatajiem-but-lojaliem-latvijas-valstij}}</ref> == Rezultāti vēlēšanās == {| border="1" cellpadding="4" cellspacing="1" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Gads !style="background-color:#E9E9E9" align=left|Vēlēšanas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Saraksts !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Apgabals(i) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta sarakstā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Plusi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Svītrojumi !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vieta rezultātā !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rezultāts |- |align="center"|[[2009. gads|2009]] |align="left"|[[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanas]] |align="center"|[[Visu Latvijai]] |align="center"|Rīga |align="center"|6. |align="center"|230 |align="center"|92 |align="center"|6. |align="center"|nav ievēlēts |- |align="center"|[[2010. gads|2010]] |align="left"|[[10. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|5. |align="center"|2151 |align="center"|1427 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2011. gads|2011]] |align="left"|[[11. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|9874 |align="center"|1711 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2014. gads|2014]] |align="left"|[[12. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|2. |align="center"|12010 |align="center"|3110 |align="center"|2. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2018. gads|2018]] |align="left"|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|7438 |align="center"|1659 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- |align="center"|[[2022. gads|2022]] |align="left"|[[14. Saeimas vēlēšanas]] |align="center"|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |align="center"|Vidzeme |align="center"|3. |align="center"|6015 |align="center"|1831 |align="center"|3. |align="center"|ievēlēts |- | align="center" |[https://dati.cvk.lv/SV2026/velesanu-rezultati/vidzeme/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ 2026] | align="left" |[[15. Saeimas vēlēšanas]] | align="center" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | align="center" |Vidzeme | align="center" |1. | align="center" |9635 | align="center" |1458 | align="center" |1. | align="center" |ievēlēts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Rihards Kozlovskis]] | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrava, Janis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 3ki2eqopo0npjhd92ckssp7iqppm6yi 0 140714 4539043 4505243 2026-10-23T18:59:22Z Meistars Joda 781 4539043 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Vabsi |native_name = Eesti Vabadussõjalaste Liit |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[Attēls:Vapsid logo.png|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #50a7f7 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = Vadītājs |leader1_name = [[Andreass Larks]] un [[Artūrs Sirks]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = |founded = 1929 |dissolved = Decembris 1935 |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = * [[Igauņi|Igauņu]] [[nacionālisms]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Radical Right in Interwar Estonia|url=https://books.google.lv/books?id=U3L6H8eOIb0C&q=vaps+movement+nationalist&pg=PA1&redir_esc=y|publisher=Palgrave Macmillan|date=2000-06-03|isbn=978-0-312-22598-8|first=Andres|last=Kasekamp}}</ref> * [[Antikomunisms]] |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{EST}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Igaunijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Igaunijā]]}} }} '''Vabsi''' jeb '''Vapsi''' ({{val|et|Eesti Vabadussõjalaste Keskliit}}, vēlāk ''Eesti Vabadussõjalaste Liit'', ''vabadussõjalased'', vai vienkāršā valodā ''vapsid'') bija radikāla, [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[Igaunija|igauņu]] [[Politiska organizācija|politiskā organizācija]] un vēlāk arī [[partija]], kas darbojās 20. gadsimta 20.—30. gados. Organizācija tika dibināta 1929. gadā. [[Ekonomiskā krīze|Ekonomiskās krīzes]] apstākļos tā īsā laikā kļuva par ievērojamu politisko spēku Igaunijas politikā. 1933. gadā tai izdevās [[referendums|referendumā]] panākt radikālas izmaiņas [[Konstitūcija|konstitūcijā]], kas ierobežoja [[Rīgikogu|parlamenta]] un valdības darbību. 1934. gadā Vabsu izvirzītais kandidāts uz [[Igaunijas Valsts vecākais|Igaunijas Valsts vecākā]] amata vēlēšanām aprīlī baudīja ievērojamu tautas atbalstu, tomēr martā [[Konstantīns Petss]] kopā ar [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] veica [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] un arestēja vairākus organizācijas biedrus. Organizācijas vārds izskanēja arī saistībā ar valsts apvērsuma mēģinājumu 1935. gadā, pēc kura Vabsi tika aizliegti un faktiski beidza pastāvēt. == Ideoloģija == Vēsturnieks [[Aivars Stranga]] par Vabsu galvenajiem politiskajiem principiem ir nosaucis [[liberālisms|antiliberālismu]], [[kapitālisms|antikapitālismu]], [[marksisms|antimarksismu]], vienojošo (integrālo) [[Nacionālisms|nacionālismu]], kā arī [[antisemītisms|antisemītismu]].<ref name="st" /> Tomēr organizācija noraidīja [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Rasu ideoloģija|rasu ideoloģiju]] un atklāti kritizēja nacistu [[Ebreji|ebreju]] vajāšanu, kā arī mēģināja distancēties no Vācijas.<ref name=":o" >{{Grāmatas atsauce|title=The Radical Right in Interwar Estonia|url=https://books.google.lv/books?id=U3L6H8eOIb0C&redir_esc=y|publisher=Palgrave Macmillan|date=2000-06-03|isbn=978-0-312-22598-8|first=Andres|last=Kasekamp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arvamus.postimees.ee/4211579/ajaloolane-ka-vapsid-ise-pidasid-end-fasistideks|title=Ajaloolane: ka vapsid ise pidasid end fašistideks|website=Arvamus|access-date=2022-11-11|date=2017-08-18|language=et}}</ref> Runājot par antisemītismu, dažreiz viņi savus pretiniekus saistīja ar [[Ebreji|ebreju]] finansējumu, tomēr, pēc vēsturnieka [[Andress Kasekamps|Andresa Kasekampa]] domām, Vabsi Igaunijas kontekstā ar antisemītismu īpaši neizcēlās. Turpretim viņi arī noraidīja [[Šovinisms|šovinismu]] un viņiem nebija agresīvas ārpolitikas kā nacistiem vai somu kustībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/69734/Sander_Saavel_bak2020.pdf?sequence=1&isAllowed=y |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221112081705/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/69734/Sander_Saavel_bak2020.pdf?sequence=1&isAllowed=y }}</ref> Vabsi pārņēma noteiktus elementus no [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] [[fašisms|fašistiem]] un Vācijas [[Nacionālsociālisms|nacistiem]], piemēram, [[Hitlera sveiciens|romiešu sveicienu]]. Organizācijai bija sava uniforma, [[Simbols|simbolika]], kā arī laikraksts "''Võitlus''".<ref>[http://vapsid.weebly.com/vabadussotildeda.html ''Eesti Vabadussõjalaste Liit''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110208164725/http://vapsid.weebly.com/vabadussotildeda.html|date={{dat|2011|02|08||bez}}}} {{et ikona}}</ref> Viņi arī valkāja [[Melnā krāsa|melnu]] bereti kā formas tērpa galvassegu. Organizācija uzturēja labas attiecības ar [[Somija]]s fašistu kustībām.<ref name=":o" /> [[Padomju Savienība|Padomju]] historiogrāfijā Vabsu organizācija tika saukta par fašistisku vai profašistisku, jo viņu nacionālistiskā un [[Autoritārisms|pro-autoritārā]] [[ideoloģija]] daļēji pārklājās ar [[Musolīni]] fašistu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/832628|title=Вапс {{!}} это... Что такое Вапс?|website=Словари и энциклопедии на Академике|access-date=2022-11-12|language=ru}}</ref> == Vēsture == Organizācijas aizsākumi meklējumi 1926. gadā, kad tika izveidota '''Igaunijas Brīvības cīnītāju līga''' (no nosaukuma saīsinājuma radās Vabsu nosaukums).<ref name="st">Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> Tā bija [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] [[Veterāns|veterānu]] organizācija, kurā varēja iestāties tikai veterāni, un tā nodarbojās ar bijušo [[Karavīri|karavīru]] interešu un tiesību aizstāvēšanu. 1929. gadā organizācija pārtapa politiskajā organizācijā, kurā varēja iestāties arī personas, kuras nebija ņēmušas dalību Igaunijas brīvības cīņās, bet 1932. gadā Vabsi kļuva par partiju.<ref>[http://books.google.com/books?id=SLt_99rQiSQC&pg=PA106&dq#v=onepage&q&f=false ''Conditions of democracy in Europe, 1919-39: systematic case-studies'']</ref><ref name="st" /> Par organizācijas priekšsēdētāju Vabsu pirmajā kongresā 1930. gadā ievēlēja 1925. gadā atvaļināto ģenerālmajoru [[Anderss Larkss|Andresu Larku]], bet par viņa vietnieku iebalsoja advokātu, bijušo Igaunijas brīvības cīņu dalībnieku [[Artūrs Sirks|Artūru Sirku]], kurš faktiski bija organizācijas vadītājs. [[Attēls:VapsMovement.jpg|right|300px|thumb|[[Artūrs Sirks]] turot runu [[Pērnava|Pērnavā]].]] [[Ekonomiskā krīze|Ekonomiskās krīzes]] apstākļos organizācija arvien paplašinājās un īsā laika periodā kļuva par ievērojamu politisko spēku Igaunijas politikā.<ref name="kr">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> 1932. gadā un 1933. gada jūnijā notikās parlamentā pārstāvēto partiju ierosināti [[Referendums|referendumi]] par mēreniem valsts [[konstitūcija]]s grozījumiem. Abos gadījumos iniciatīvas neieguva nepieciešamo balsu skaitu.<ref name="st" /> 1933. gada oktobrī Vabsu izvirzītais konstitūcijas grozījumu projekts spēja savākt nepieciešamo balsu skaitu referendumā.<ref name="kr" /> Jaunajā konstitūcijas redakcijā tika radikāli samazināta parlamenta un valdības loma par labu [[Igaunijas Valsts vecākais|Igaunijas Valsts vecākajam]]. 1934. gada janvārī Vabsi pašvaldību vēlēšanās uzvarēja [[Tallina|Tallinā]] un [[Tartu]], kā arī ieguva ievērojamu vietu skaitu citās pašvaldībās. 24. janvārī stājās spēkā grozītā konstitūcija un aprīlī bija jānotiek Valsts vecākā vēlēšanām. Vabsi šim amatam par kandidātu izraudzījās Andresu Larku, kurš pēc priekšvēlēšanu datiem un kopējā noskaņojuma Igaunijā baudīja ievērojamu tautas atbalstu.<ref>"[[Latvijas Kareivis]]" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1933/11/25&ChunkNum=-1&ID=Ar00203&PageLabel=2 ''Citu domas'']{{Novecojusi saite}} (25.11.33)</ref> Larks kāda Tartu laikraksta veiktajā paraugnobalsošanā ieguva 4300 balsis, [[Laidoners]] pāri par 4000, bet [[Petss]] tikai 2800 balsu.<ref>"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1933/11/29&ChunkNum=-1&ID=Ar00105&PageLabel=1 ''Nacionālsociālistu atbilde Spengleram'']{{Novecojusi saite}} (29.11.33.)</ref> Vēlēšanas tā arī nenotika, jo [[12. marts|12. martā]] Konstantīns Petss un Johans Laidoners veica valsts apvērsumu, pēc kura Vabsu kustības darbība tika apturēta un vairāki simti tās biedri tika arestēti.<ref name="st" /> === Noriets === Oficiāli organizācija tika aizliegta 1935. gada decembrī pēc tam, kad bija atklāts, ka viņi gatavojušies [[pučs|pučam]].<ref>"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1935/12/10/085-LAK-1935-12-10-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1935-281-1.PDF#OLV0_Page_0004 ''Neizdevies apvērsuma mēģinājums Igaunijā'']{{Novecojusi saite}} (10.12.35.)</ref> 1936. gadā vairāk kā simts Vabsu organizācijas dalībnieku tika notiesāti par puča gatavošanu.<ref name="st" /> Organizācijas nominālais vadītājs [[ģenerālis]] Larks tika notiesāts uz 15 gadiem, tomēr jau 1937. gadā tika amnestēts.<ref>L.k.o.k. biogrāfija [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=2077 ''Larka, Andres'']</ref> Sirkam, kurš faktiski vadīja organizāciju, 1934. gadā izdevās aizbēgt no cietuma uz ārzemēm, tomēr jau 1937. gada augustā viņš izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] [[Luksemburga|Luksemburgā]].<ref>"Kurzemes Vārds" [http://www.periodika.lv/Repository/KUV/1937/08/26/085-KUV-1937-08-26-001-SINGLE-ORIGNAME_KURZEMESVARDS1937-191-01.PDF#OLV0_Entity_0001_0005 ''Sirka pašnāvība — Igaunijas "vabsu" morāliskais sabrukums'']{{Novecojusi saite}} (26.09.37.)</ref> Visi notiesātie Vabsi, kas vēl atradās apcietinājumā, tika amnestēti 1938. gadā. Rezultātā sabiedrības atbalsts kustībai strauji kritās, un veterāni vairs nebija nopietna alternatīva iedibinātajai kārtībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.estonica.org/en/The_League_of_Veterans%E2%80%99_of_the_Estonian_War_of_Independence/|title=Estonica.org - The League of Veterans’ of the Estonian War of Independence|website=www.estonica.org|access-date=2022-11-12|archive-date=2020-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20201016125453/http://www.estonica.org/en/The_League_of_Veterans%E2%80%99_of_the_Estonian_War_of_Independence/}}</ref> === Mūsdienās === 2009. gadā notika mēģinājums reģistrēt organizāciju ar Vabsu nosaukumu, tomēr Igaunijas varas iestādes atteicās to darīt.<ref>"Postimees" [http://www.postimees.ee/?id=139219 ''Vabadussõjalaste Keskliit jätkab tegevust ajaloolise nimega ''] {{et ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vapsid.weebly.com/ Tīmekļa vietne par Vabsu kustību] [[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]] [[Kategorija:Igaunijas bijušās politiskās partijas]] okb46izbps9l27yn6lpgubwnc5viywr 0 146631 4539099 4536425 2026-10-24T05:56:16Z Baisulis 11523 /* Oktobris */ +1 mirušais.... 4539099 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijas Federācijā]] notika [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notika [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. * [[19. novembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) * [[30. septembris]] — [[Mārgareta Hamiltone]] (''Margaret Hamilton''), ASV matemātiķe, datorzinātniece (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] Margaret Hamilton 1995.jpg|[[Mārgareta Hamiltone]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Biljana Plavšiča]] (''Биљана Плавшић''), Bosnijas serbu zinātniece un politiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), ukraiņu psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[12. oktobris]] — [[RJ Mits]] (''RJ Mitte''), ASV aktieris un cilvēku ar invaliditāti tiesību aktīvists (dzimis 1992. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), ASV aktieris (dzimis 1933. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Hols]] un [[Maikls Vudfords]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.10.2026-nobela-premija-ekonomika-pieskirta-par-petijumiem-makroekonomikas-stabilizesanai.a667117/|accessdate={{dat|2026|10|15||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|12||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Franciss Halzens]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobel Prize in physics awarded to Francis Halzen for his work detecting ‘ghostly’ cosmic particles |url=https://edition.cnn.com/2026/10/06/science/nobel-prize-physics-francis-halzen-winner-intl |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=CNN |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Pēters Hēgemans]], [[Georgs Nāgels]] un [[Karls Deiserots]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/05.10.2026-nobela-premija-medicina-pieskirta-par-atklajumiem-optogenetikas-joma.a666215/ |accessdate={{dat|2026|10|11||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Anrī Kagans]] un [[Kenso Soai]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ķīmijā piešķir Francijas un Japānas zinātniekiem |url=https://www.tvnet.lv/8560110/nobela-premiju-kimija-pieskir-francijas-un-japanas-zinatniekiem |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=tvnet.lv |date={{dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Anna Kārsone]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Anne Carson wins Nobel prize in literature 2026 |url=https://www.theguardian.com/books/2026/oct/08/wins-the-nobel-prize-in-literature-2026 |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=theguardian.com |date={{dat|2026|10|8||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Navi Pileja]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/ |accessdate={{dat|2026|10|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|10|9||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 0w2to0er5sl68oahvss2v992zdxutl5 0 148378 4539228 4383314 2026-10-24T09:14:23Z Baisulis 11523 /* ievads */ izņemta bojāta attēla saite..... 4539228 wikitext text/x-wiki {{Filozofa infokaste | krāsa = | vārds = Gazālī | vārds_orig = {{ara|الغزالي}} | attēls = Al-Ghazali.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Gazālī ilustrācija | dz_dat_alt = ap [[1058. gads|1058]]. gadu | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Lielā Seldžuku impērija]], [[Horasāna]], [[Tūsa]] (tagad {{vieta|Irāna|Rezāvi Horasāna}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1111 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Lielā Seldžuku impērija]], [[Horasāna]], [[Tūsa]] (tagad {{vieta|Irāna|Rezāvi Horasāna}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | skola = | intereses = [[islāma filozofija]], [[sūfisms]] | alma_mater = | skolotājs = | skolnieks = | ietekme_no = | ietekmējis = | darbi = {{ubl|[[Reliģisko zināšanu atdzimšana]]|[[Filozofu pretrunu atspēkojums]]|''[[Al-Mustasfa fi ‘Ilm al-Usul]]''|''[[Al-Wajīz]]'' un ''[[Al-Basīt]]''|''[[Fadā'ih al-Bātiniyya wa-Fadā'il al-Mustazhiriyya]]''}} | valoda = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Abū Hāmids Mohammads Ibn Mohammads al Gazālī''' ({{val|fa|ابو حامد محمد ابن محمد الغزالی}}, ''Abū Ḥāmid Muḥammad ibn Muḥammad al-Ghazālī'', dzimis ap [[1058. gads|1058]]. gadu, miris {{dat|1111|12|19}}), Rietumu pasaulē zināms kā '''Algazels''' ({{val|la|Algazelus}}), bija ievērojams [[persieši|persiešu]] teologs, islāma jurists, filozofs un mistiķis,<ref name="Encyclopedia">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.encyclopedia.com/people/philosophy-and-religion/philosophy-biographies/al-ghazali | title= Al-ghazali | publisher= Encyclopedia.com | accessdate= 2019. gada 5. janvārī | language= en}}</ref> kurš būtiski ietekmēja [[islāms|islāma]] domas attīstību. Viņš bija [[šāfiīti|šāfiītu]] juridiskās skolas pārstāvis un viens no nozīmīgākajiem [[ašarīti|ašarītu]] teoloģijas aizstāvjiem, pazīstams ar kritiku par grieķu kultūras ietekmi uz islāma filozofiju, īpaši [[Avicenna]]s idejām. Gazālī darbi būtiski ietekmēja gan [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]], gan islāma mistisko tradīciju [[sūfisms|sūfismu]], cenšoties saskaņot reliģisko ortodoksiju ar iekšējo garīgo pieredzi. Viņa slavenākais darbs “[[Reliģisko zināšanu atdzimšana]]” (''Iḥyāʾ ʿulūm ad-dīn'') ir viens no nozīmīgākajiem islāma garīgās literatūras tekstiem,<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ghazali.org/ | title= Ghazali (bibliogrāfija) | language= en}}</ref> kas [[sūfisms|sūfismu]] padarīja par pieņemamu [[islāms|islāma]] daļu.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://islam.uga.edu/sufismearly.html#Ghazali | title= Sufism, Sufis, and Sufi Orders (par Gazālī rakstiem) | language= en | access-date= {{dat|2012|10|31||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130205000349/http://islam.uga.edu/sufismearly.html#Ghazali | archivedate= {{dat|2013|02|05||bez}} }}</ref> Gazālī tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem domātājiem [[islāma vēsture|islāma vēsturē]], kura idejas ietekmēja ne tikai [[musulmaņu pasaule|musulmaņu pasauli]], bet arī viduslaiku Eiropas [[sholastika|sholastisko]] filozofiju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Al-Ghazali: Philosopher of the Islamic Golden Age |url=https://www.thecollector.com/al-ghazali-islamic-golden-age/ |publisher=The Collector |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Influence of Arabic and Islamic Philosophy on the Latin West |url=https://plato.stanford.edu/entries/arabic-islamic-influence/ |publisher=Stanford Encyclopedia of Philosophy |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |language=en}}</ref> == Biogrāfija == Gazālī piedzima ap 1058. gadu [[Horasāna]]s pilsētā [[Tūsa|Tūsā]] (mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā). Viņa ģimene bija pieticīga, taču tēvs, kurš bija reliģiozs vīrs, vēlējās dēliem nodrošināt labu izglītību. Pēc tēva nāves par Gazālī un viņa brāļa Ahmeda reliģisko izglītību rūpējās vietējie skolotāji. Mācoties pie ievērojamā skolotāja [[Ahmads ibn Muhammeds al-Razikānī|Ahmada ibn Muhammeda al-Razikānī]], Gazālī ieguva izglītību [[fikhs|islāma jurisprudencē]] (fikhā) un teoloģijā. Pēc tam viņš devās uz [[Neišābūra|Neišābūru]], kur studēja pie izcilā teologa un filozofa [[Imāms al-Haramains al-Džuvainī|Imāma al-Haramaina al-Džuvainī]]. Tur viņš apguva loģiku, filozofiju un ašarītu teoloģiju, kļūstot par vienu no vadošajiem studentiem. Pēc al-Džuvainī nāves Gazālī kļuva par vadošo zinātnieku un piesaistīja [[seldžuki|seldžuku]] vezīra [[Nizāms al-Mulks|Nizāma al-Mulka]] uzmanību. Ap 1091. gadu viņš tika iecelts par prestižās [[Nizamijja madrasa]]s (islāma augstskolas) rektoru [[Bagdāde|Bagdādē]]. Šajā amatā Gazālī kļuva par vienu no ietekmīgākajiem islāma zinātniekiem, mācot jurisprudenci, teoloģiju un filozofiju. Viņa intelektuālās spējas un erudīcija padarīja viņu par vadošo autoritāti [[sunnītu islāms|sunnītu islāma]] pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ghazzali : Al-Ghazali's major contribution |url=https://www.onelittleangel.com/wisdom/quotes/ghazzali.asp?level=1 |website=onelittleangel.com |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |language=en}}</ref> Tomēr 1095. gadā Gazālī piedzīvoja dziļu garīgu krīzi. Viņš sāka šaubīties par racionālās filozofijas spēju sniegt patiesu izpratni par reliģiju un uzskatīja, ka viņa akadēmiskā slava ir tikai ārēja fasāde bez īsta garīgā piepildījuma.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Al-Ghazālī (c. 1056–1111) |url=https://iep.utm.edu/al-ghazali/ |publisher=Internet Encyclopedia of Philosophy |accessdate={{dat|2025|3|2||bez}} |language=en}}</ref> Šī krīzes rezultātā viņš pameta Nizamijja madrasu un sabiedrisko dzīvi. Viņš devās uz [[Damaska|Damasku]] un [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]], kur vairāku gadu garumā nodevās meditācijai un askētiskai dzīvei, apmeklēja svētvietas un padziļināti studēja [[sūfisms|sūfismu]]. Nākamo desmit gadu laikā Gazālī formulēja savas domas. Aptuveni 1106. gadā Gazālī atgriezās dzimtajā Tūsā, kur nodibināja nelielu skolu un veltīja sevi mācīšanai un garīgajai praksei. Lai gan viņš vēlāk uz īsu laiku atsāka darbu Neišabūras Nizamijja madrasā, lielāko daļu laika pavadīja, rakstot darbus par islāma teoloģiju un mistiku. Gazālī mira 1111. gadā savā dzimtajā pilsētā, atstājot ievērojamu intelektuālo mantojumu, kas turpināja ietekmēt gan islāma pasauli, gan Eiropas filozofiju. == Filozofiskie un teoloģiskie uzskati == Gazālī darbos ir redzama sengrieķu filozofijas ietekme, īpaši [[Aristotelis|Aristoteļa]] un [[neoplatonisms|neoplatonisma]] tradīcijas, kas ietekmēja islāma domātājus, piemēram, [[Fārābī]] un [[Avicenna|Avicennu]]. Sākotnēji viņš rūpīgi studēja šo filozofiju un tās pielietojumu islāma teoloģijā, tomēr vēlāk viņš kļuva par vienu no tās asākajiem kritiķiem. Gazālī uzskatīja, ka racionālā filozofija viena pati nevar nodrošināt patiesu izpratni par Dievu un cilvēka eksistenci, un ka tai ir jābūt pakārtotai islāma atklāsmei. Viens no Gazālī galvenajiem filozofiskajiem pretiniekiem bija persiešu domātājs [[Avicenna]], kurš apvienoja Aristoteļa un neoplatonisma idejas ar islāma domāšanu. Avicenna aizstāvēja racionālo pieeju [[metafizika]]i, apgalvojot, ka intelekts var sasniegt patiesību neatkarīgi no dievišķās atklāsmes. Gazālī šo pieeju asi kritizēja, uzskatot, ka Avicennas metafizika apdraud islāma ticības pamatus, īpaši attiecībā uz Dieva radīšanu, dvēseles nemirstību un Dieva zināšanām par pasauli. Viņš apsūdzēja peripatētiskos filozofus [[ķecerība|ķecerībā]] un uzskatīja, ka daži viņu uzskati ir pretrunā ar [[Korāns|Korānu]] un pravieša [[Muhameds|Muhameda]] mācībām. Savu filozofisko kritiku Gazālī apkopoja darbā “[[Filozofu pretrunu atspēkojums]]” (''Tahāfut al-Falāsifa''), kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem islāma filozofijas tekstiem. Šajā darbā viņš analizēja un apstrīdēja 20 galvenos peripatētiskās filozofijas postulātus, no kuriem trīs (pasaules mūžīgums, dvēseles nemirstība bez augšāmcelšanās un Dieva nezināšana par individuāliem notikumiem) viņš pasludināja par ķecerīgiem. Šis darbs izraisīja intensīvas debates islāma filozofijā un radīja pretreakciju no vēlākā domātāja [[ibn Rušds|Ibn Rušda]] (Averroesa), kurš uzrakstīja “[[Pretrunu atspēkojuma atspēkojums]]” (''Tahāfut al-Tahāfut''), aizstāvot Aristoteļa un Avicennas mācību. Lai gan Gazālī bija ortodoksālā [[sunnītu islāms|sunnītu islāma]] pārstāvis un piederēja [[ašarīti|ašarītu]] teoloģiskajai skolai, viņš savā vēlākajā dzīvē centās apvienot sunnītu teoloģiju ar [[sūfisms|sūfismu]]. Viņš atzina, ka sūfisma praktiskā pieeja ticībai, kas ietver askēzi, garīgo attīrīšanos un tiešu Dieva pieredzi, ir svarīgs elements pilnvērtīgai reliģiskai dzīvei. Šo uzskatu viņš attīstīja savā slavenajā darbā “[[Reliģisko zinātņu atdzimšana]]” (''Iḥyāʾ ʿulūm ad-dīn''), kurā viņš aicināja uz līdzsvaru starp ārējiem reliģiskajiem pienākumiem un iekšējo garīgumu. Šī pieeja padarīja Gazālī par vienu no ietekmīgākajiem domātājiem, kas veicināja sūfisma integrāciju sunnītu islāma tradīcijā. == Juridiskā un teoloģiskā darbība == Gazālī bija [[šafiīti|šāfiītu]] juridiskās skolas sekotājs, kas ir viena no četrām galvenajām [[sunnītu islāms|sunnītu islāma]] juridiskajām skolām. Šāfiītu skola uzsver līdzsvaru starp [[Korāns|Korānu]], [[hadīts|hadītiem]], [[idžma|konsensa]] (idžmas) un [[analoģiskā spriešana|analoģiskās spriešanas]] (''qiyās'') principiem. Gazālī bija ne tikai teorētiķis, bet arī praktizējošs jurists, kurš centās juridiskajās diskusijās iedzīvināt reliģisko garīgumu un ētiku. Gazālī sniedza būtisku ieguldījumu [[fikhs|islāma jurisprudencē]] (fikhā), īpaši metodoloģijā un [[tiesību filozofija|tiesību filozofijā]] (''ʾuṣūl al-Fiqh''). Viņa nozīmīgākie darbi šajā jomā ir: * ''[[Al-Mustasfa fi ‘Ilm al-Usul]]'' — viens no izsmeļošākajiem traktātiem par islāmiskās jurisprudences principiem. Šajā darbā Gazālī sistemātiski izklāsta juridiskās argumentācijas metodes un likumu avotus. * ''[[Al-Wajīz]]'' un ''[[Al-Basīt]]'' — kodolīgi pārskati par šāfiītu skolas jurisprudenci, kurus izmantoja kā mācību grāmatas islāma tiesību studijās. Gazālī centās padarīt likumu ne tikai tehnisku normu kopumu, bet arī mehānismu, kas palīdz ticīgajiem sasniegt garīgo pilnveidi. Papildus jurisprudencei Gazālī bija aktīvs teologs un aizstāvēja sunnītu ortodoksiju pret alternatīvām islāma teoloģiskajām un filozofiskajām skolām. Viņš īpaši kritizēja [[mutazilīti|mutazilītus]], racionālistisku teoloģisko skolu, kas uzskatīja, ka [[saprāts]] ir augstākais kritērijs ticības jautājumos. Gazālī uzskatīja, ka mutazilītu uzsvars uz [[racionālisms|racionālismu]] un [[gribas brīvība|brīvo gribu]] apdraud islāma ticības pamatus, jo tas ierobežo [[Dieva visvarenība|Dieva visvarenību]] un zināšanas. Tāpat Gazālī rakstīja pret šiītu [[ismailīti]]em, kuri viņa laikā politiski un teoloģiski kļuva arvien ietekmīgāki. Viņš uzskatīja, ka [[šiītu islāms|šiītu mācība]] par slēpto [[imāms|imāmu]] un hierarhisko garīgo autoritāti ir pretrunā sunnītu sabiedrības principiem. Šo kritiku viņš izklāstīja darbā ''[[Fadā'ih al-Bātiniyya wa-Fadā'il al-Mustazhiriyya]]'', kurā viņš atspēkoja ismailītu teoloģiskos argumentus un aizstāvēja sunītisko kalifātu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gazālī}} [[Kategorija:1058. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irānas cilvēki]] [[Kategorija:Teologi]] [[Kategorija:Juristi]] [[Kategorija:Filozofi]] [[Kategorija:Islāma ideologi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] [[Kategorija:Sunnītu musulmaņi]] [[Kategorija:Irānā dzimušie]] 52l37d95v2x6x244kjfrq20inecwm56 0 151975 4539157 4278901 2026-10-24T08:01:51Z Bendžamins 76862 4539157 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Serhio Busketss | image = Sergio Busquets NYCFC Miami 24 Sep 2025-020 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|16}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sabadela}} | height = 189 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] (trenera asistents) | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[UE Lleida|Lleida]] | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} Unió Jabac | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | youthyears1 = 1999—2003 | youthyears2 = 2003—2005 | youthyears3 = 2005—2007 | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] | years2 = 2008—2023 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps1 = 32 | caps2 = 481 | goals1 = 2 | goals2 = 11 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalyears2 = 2009—2022 | nationalyears3 = 2008—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalteam3 = {{flaga|Katalonija}} Katalonija | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 143 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 0 | name = | caption = Serhio Busketss 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF|Inter Miami]] | years3 = 2023—2025 | caps3 = 74 | goals3 = 1 | totalcaps = 580 | totalgoals = 14 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]] (trenera asistents) | manageryears1 = 2026— }} '''Serhio Busketss''' ({{val|es|Sergio Busquets i Burgos}}; dzimis {{dat|1988|7|16}} [[Sabadela|Sabadelā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā un ir bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Busketss pārstāv ''[[MLS]]'' līgas komandu [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']]. Profesionālā futbolista karjeras laikā lielāko daļu karjeras pavadījis ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' sistēmā. Kluba pirmajā sastāvā debitēja 2008.—2009. gada sezonā. Tā sastāvā deviņas reizes ir triumfējis ''La Liga'' čempionātā, septiņas reizes triumfējis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā (2009, 2010), kļuvis par trīskārtēju [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. 2023. gadā pievienojies ''[[MLS]]'' līgas komandai [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']]. Karjeru noslēdzis 2025. gadā. Spānijas izlases sastāvā ir uzvarējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] un [[UEFA Euro 2012|2012. gada Eiropas čempionāta]] izcīņas finālturnīros. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2008—09, 2009—10, [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2010—11]], 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] * [[Copa del Rey]]: 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18 * [[Spānijas Superkauss]]: 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2008—09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2009, 2011, 2015 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009, 2011, 2015 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110519211430/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/futbol/temporada_09-10/plantilla/jugadors/busquets.html FC Barcelona profils] {{en ikona}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Busketss, Serhio}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 0hu66gsu8vu3470k4dk8s2zvrbjoon7 0 151991 4539134 4330932 2026-10-24T07:39:32Z Bendžamins 76862 4539134 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Rauls Alviols | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 136 (cropped).jpg | fullname = Rauls Alviols Tortahada | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|4}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Vilamarksanta}} | height = 189 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1994—2003 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years1 = 2003—2004 | years2 = 2004—2009 | years3 = 2004—2005 | years4 = 2009—2013 | years5 = 2013—2019 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF Mestalla|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]] | caps1 = 35 | goals1 = 2 | caps2 = 131 | goals2 = 5 | caps3 = 17 | goals3 = 1 | caps4 = 81 | goals4 = 1 | caps5 = 180 | goals5 = 6 | nationalyears1 = 2004 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2003—2005 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2005—2006 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2007—2021 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 58 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = | name = | caption = Rauls Alviols 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 165 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | goals6 = 1 | years6 = 2019—2025 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa SC|Pisa]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 8 | goals7 = 0 }} '''Rauls Alviols Tortahada''' ({{val|es|Raúl Albiol Tortajada}}; dzimis {{dat|1985|9|4}} [[Vilamarksanta|Vilamarksantā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir profesionāls spāņu [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeras sākumā spēlēja Spānijas klubu sastāvā. 2011.—2012. gada sezonā kļuva par Spānijas čempionu, spēlējot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. Karjeras laikā ir izcīnījis divas uzvaras [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā: 2008. gadā ''[[Valencia CF|Valencia]]'' sastāvā un 2011. gadā ''Real Madrid'' sastāvā. 2004. gadā ar ''Valencia'' uzvarēja [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] izcīņā. 2013. gada jūlijā pārgāja uz Itālijas klubu ''[[SSC Napoli]]''. 2014. gada kļuva par [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] ieguvēju. Spānijas izlases sastāvā ir uzvarējis [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņas finālturnīrā. Piedalījies arī [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Karjeras statistika == ''Atjaunots {{dat|2018|8|25||bez}}. {{Football player statistics 1|NY}} {{Football player statistics 2|ESP|NY}} |- |[[2003–04 La Liga|2003–04]] ||rowspan="1"|[[Valencia CF Mestalla|Valencia B]]||rowspan="1"|[[Segunda División B]]||35||2||0||0||0||0||35||2 |- |[[2004–05 La Liga|2004–05]]||rowspan="1"|[[Getafe CF|Getafe]]||rowspan="9"|''[[La Liga]]''||17||1||2||0||-||-||19||1 |- |[[2005–06 La Liga|2005–06]]||rowspan="4"|[[Valencia CF|Valencia]]||29||1||0||0||0||0||29||1 |- |[[2006–07 La Liga|2006–07]]||36||1||2||1||12||1||50||3 |- |[[2007–08 La Liga|2007–08]]||32||1||3||0||7||0||42||1 |- |[[2008–09 La Liga|2008–09]]||34||2||2||0||6||0||42||2 |- |[[2009–10 La Liga|2009–10]]||rowspan="4"|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]||33||0||2||0||8||1||43||1 |- |[[2010–11 La Liga|2010–11]]||20||0||6||0||6||0||32||0 |- |[[2011–12 La Liga|2011–12]] |10||0||2||0||5||0||17||0 |- |[[2012–13 La Liga|2012–13]] |18||1||5||0||3||0||26||1 {{Football player statistics 2|ITA|NY}} |- |[[2013.—2014. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2013–14]]||rowspan="6"|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]||rowspan="6"|[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |32||1||5||0||9||0||46||1 |- |[[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014–15]] |35||0||4||0||12||0||51||0 |- |[[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015–16]] |36||1||0||0||3||0||39||1 |- |[[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016–17]] |26||0||3||0||6||0||35||0 |- |[[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017–18]] |31||3||0||0||8||0||39||3 |- |[[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018–19]] |1||0||0||0||0||0||1||0 |- !colspan="3"|Kopā !425!!17!!36!!2!!85!!2!!575!!21 {{Football player statistics end}} == Sasniegumi == '''Valencia''' * [[Copa del Rey]]: 2007–08 * [[UEFA kauss]]: 2003–04 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011–12 * [[Copa del Rey]]: 2010–11 * [[Spānijas Superkauss]]: 2011 '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2013–14 * [[Supercoppa Italiana]]: 2014 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{DEFAULTSORT:Alviols, Rauls}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Pisa SC spēlētāji]] 2wcw08gtjcckps30tdjiqn83su99gtu 0 156848 4539234 4169951 2026-10-24T09:17:46Z Pirags 3757 /* Lietuvas un Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā */ 4539234 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dvinsk 1912.jpg|thumb|250px|Daugavpils 1912. gadā]] '''Daugavpils vēsture''' ir daļa no [[Latgales vēsture]]s kopš senās [[Daugavpils]] izveidošanās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]] līdz mūsdienām. 1275. gadā Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]]. Vēlāk pils vairākkārt cieta no lietuviešu un krievu uzbrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pilnībā sagrāva veco [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]], pašlaik pilsdrupu vietā atrodas Dinaburgas pils makets mērogā 1:40 (būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss). Jauno cietoksni tagadējās pilsētas vietā pabeidza [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]], kas 1582. gadā jaunajai pilsētai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. == Daugavpils nodibināšanas pirmsākumi == [[Attēls:Daugavpils pirms 1577.jpg|thumb|250px|Livonijas ordeņa Dinaburgas pils]] [[Attēls:SAPUNOV(1893) -37- p461.jpg|thumbnail|250px|Livonijas ordeņa Dinaburgas pils (1893. gada rekonstrukcija)]] Senā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās Jersikas ķēniņam, kas savukārt bija [[Polocka]]s kņaza vasalis. 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] savienību ar lietuviešiem, Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu un ķēniņu piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali. Trīs daļas no Jersikas valsts, ieskaitot Naujenes pilskalnu, Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], kurā viņš turpināja valdīt kā suverēns karalis. 1224. gadā ķēniņš Visvaldis "lūdza" atdot Livonijas bīskapam savas atlikušās karaļvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk [[Ikšķile]]s bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē netālu no Daugavpils pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt pirmo katoļu ticības sludinātāju misiju. 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves ar [[Rīgas arhibīskapija|Livonijas bīskapa Nikolaja]] atļauju Jersikas valsti ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]], kuram pēc līguma tajā bija jāceļ mūra pilis un tās iedzīvotāji no grieķu ortodoksās ticības jāpievērš katoļu ticībai. == Livonijas ordeņa valsts sastāvā == [[Attēls:Dinaburgas pils.jpg|thumb|250px|Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants]] 1275. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Ernsts fon Rasburgs|Ernests fon Raceburgs]], lai nostiprinātu iekarotās latgaļu zemes un kontrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, Naujenes pilskalnā uzcēla Dinaburgas pili. Pie tās sāka veidoties arī pilsētiņa. 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)|aplenca Daugavpili]], tomēr viņš to ieguva 1281. gadā, apmainot pret iekaroto [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pili. 1313. gadā ordenis to atguva un lietuviešu nopostītais cietoksnis tika atjaunots. 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 1413. gada ziemā [[Žilbērs de Lanuā]], kas gar aizsalušās Daugavas krastu ceļoja no Livonijas uz Lietuvu, aprakstīja Daugavpili kā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] cietoksni ({{val|fr|chastel des seigneurs de Liuflant nommée Dimmebourg}}), kas atrodas pie Lietuvas Karalistes robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai. 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, ieņēma Daugavpili. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1557. gada septembrī Livonijas ordenis Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja Daugavpili karalim Sigismundam II Augustam. == Lietuvas un Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == [[Attēls:Plan of Daugavpils in 1655.jpg|thumb|250px|Daugavpils kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655)]] 1562. gadā pēc Viļņā noslēgtā [[Viļņas ūnija|Pakļaušanās līguma]] (1561) starp [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas valdnieku]] Sigismundu II un Livonijas ordeņa mestru Gothardu Ketleru stāšanās spēkā Daugavpils nonāca Lietuvas valdniekam pakļautās Livonijas hercogistes sastāvā. 1566. gadā Dinaburga pēc Lietuvas un Polijas ūnijas diploma noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un pilnībā sagrāva [[Dinaburga]]s pili un tirdzniecības apmetni pie tās. Krievi uzcēla jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur atrodas tagadējā Daugavpils. 1582. gadā Krievija bija spiesta atteikties no Latgales, kas nonāca Polijas un Lietuvas kopvalsts ietekmē un ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Jaunā Dinaburgas cietokšņa celtniecību pabeidza Polijas karalis [[Stefans Batorijs]]. 1582. gadā jaunā pilsēta saņēma [[Magdeburgas tiesības]], kas sekmēja turpmāko Dinaburgas izaugsmi. 1629. gadā pēc [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara (1600-1629)]] beigās noslēgtā [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] Latgali (ar [[Inflantijas vaivadija]]s — ''województwo inflanckie'' nosaukumu) atdalīja no [[Vidzeme]]s, kas palika Zviedrijas pārvaldē, nodibināja Daugavpils (1629) jezuītu kolēģiju. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma Latgales dienvidu daļu un pārdēvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1667. gadā pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas krievi okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dinaburgā pārziemoja sakšu karaspēks. 1710. gadā Latgales teritorijā plosījās [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. == Krievijas Impērijas sastāvā == [[Attēls:Poguļankas pansija Daugavpils Mežciemā pirms 1914.jpg|thumb|250px|Poguļankas pansija Daugavpils Mežciemā pirms 1914. gada]] 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšana]]s izveidoja [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1810. gadā sāka celt jaunu Daugavpils cietoksni, kuram bija svarīga loma Krievijas Impērijas ziemeļrietumu robežu aizsardzībā. [[1812. gada karš|1812. gada kara laikā]] tika uzbūvēts pirmais koka tilts pār Daugavu, kas savienoja Daugavpili ar [[Kurzemes guberņa]]s [[Grīva]]s pilsētu. 1826. gadā pēc [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] apstiprināta projekta sākās tagadējā pilsētas vēsturiskā centra apbūve. Cietokšņa būvi pabeidza 1833. gadā, bet ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. 1836. gadā caur Daugavpili izbūvēja Pēterburgas-[[Varšava]]s šoseju. 1853. gadā pār Daugavu tika uzbūvēts pirmais tērauda tilts [[Baltija|Baltijā]]. 1860. gadā sakarā ar [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas]] izbūvi pilsēta kļuva par svarīgu transporta mezglu. Te krustojās dzelzceļi no Pēterburgas (kopš 1860), [[Rīga]]s (1861), [[Varšava]]s (1862), [[Orla]]s (1866) un [[Šauļi]]em (1873). Pilsēta kļuva par nozīmīgāko rūpniecības un tirdzniecības centru Vitebskas guberņā. 1866. gadā Daugavpilī tika izveidotas Pēterburgas—Varšavas un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas]] dzelzceļa līniju Galvenās dzelzceļa darbnīcas (tagad ''[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]]''). 19. un 20. gadsimta mijā pilsētā bija vairāk nekā 60 rūpniecības uzņēmumu, no kuriem lielākie bija dzelzceļu darbnīcas, ādas apstrādes rūpnīcas, sērkociņu un pogu fabrikas. 1861. gada 19. februārī Krievijā tika izdots dzimtļaužu brīvlaišanas manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē "''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''", pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. 1893. gadā rusifikācijas periodā imperators [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. Šajā laikā vairākums Daugavpils iedzīvotāju bija [[ebreji]] (46%), [[krievi]] (27,5%) un [[poļi]] (16,3%). 1913. gadā pilsētā bija 39 mācību iestādes, to skaitā divas vidējās (reālskola un sieviešu ģimnāzija), darbojās [[teātris]] (kopš 1857. g.), kā arī 15 ārstniecības iestādes un divas aptiekas. Pilsētas pievārtē Mežciemā atradās 1883. grāfa Plātera-Zīberga dibinātā dziedinātava "Poguļanka". Līdz Pirmajam pasaules karam ap to bija izaudzis vasarnīcu rajons, 1915. gadā tanī bija 117 vasarnīcas. 19. un 20. gadsimtu mijā arī pretējā Daugavas krastā notika rosīga celtniecība, un 1912. gadā šeit izaugusī apdzīvotā vieta [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] kļuva par pilsētu. Administratīvi tā ietilpa [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilūkste]]s apriņķī. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados pilsētā atradās 5. krievu armijas štābs. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu kopā ar strādniekiem tika evakuēta uz [[Krievija]]s vidieni. Pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās četrkārt. == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Daugavpils Vienības nams pēc 1934.jpg|thumb|250px|Daugavpils Vienības nams (tagad Daugavpils teātris) pēc 1934. gada]] [[Attēls:Daugavpils Universitāte.jpg|thumb|250px|[[Daugavpils Universitāte]]s galvenā ēka mūsdienās]] [[Latgales atbrīvošana]]s kampaņas ietvaros, [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kauju]] rezultātā 1920. gada janvārī Polijas un Latvijas armijas pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em. Latvijas Republikas laikā uzplauka pilsētas kultūras dzīve, latvieši kļuva lielākā tautība. 1935. gadā tautskaite konstatēja, ka no Daugavpils iedzīvotājiem latvieši ir 34%, ebreji 25%, poļi 18%, krievi 18%, baltkrievi 3%.{{fact}} Kaut arī pilsētā bija 602, galvenokārt nelieli, rūpniecības uzņēmumi, tomēr pirmskara līmenis rūpniecības attīstībā netika sasniegts. Neilgi pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūnijā Daugavpilī notika grandiozi [[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales Dziesmu svētki]]. Pēc tam, kad straujā uzbrukumā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma]] nacistiskās Vācijas karaspēks, [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciemā]] tika izveidota padomju karagūstekņu nometne "Stalag-340", bet Daugavpils cietokšņa nocietinājumos - [[Daugavpils geto]]. Kauju rezultātā liela daļa pilsētas nodega 1941. gada 26-27. jūnijā un 1944. gada jūlijā atkal tika smagi nopostīta. == Padomju laiks == Pēckara gados Daugavpilī izvērsās lielu rūpnīcu celtniecība. Tika atjaunotas un uzceltas [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|lokomotīvju remonta]], pievadķēžu, elektroinstrumentu u.c. rūpnīcas, to skaitā arī lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Latvijā - Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca. Reizē ar rūpnīcu būvi pārsvarā no Krievijas un Baltkrievijas ieveda to strādniekus, kam izbūvēja daudzstāvu dzīvojamo namu rajonus, lielākais no tiem - "[[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciemats]]". No 1946. gada pilsētā darbojas [[tramvajs]]. 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāts Daugavas abus krastus savienojošais [[Vienības tilts]]. == Mūsdienas == Pašlaik Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta un trešais lielākais rūpniecības centrs. Pateicoties [[Daugavpils Universitāte]]i, 1988. gadā atjaunotajam pilsētas teātrim, kā arī dažādu kultūrnacionālu biedrību darbībai, Daugavpils ir kļuvusi par nozīmīgu [[Latgale]]s kultūras centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Daugavpils]] [[Kategorija:Daugavpils vēsture|V]] shg0yg37nhlwc2ewpfbrphytqu65mlh 0 158786 4539125 4278075 2026-10-24T07:22:21Z Bendžamins 76862 4539125 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Antonio Adans | fullname = Antonio Adans | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|13}} | cityofbirth = [[Madride]] | countryofbirth = [[Spānija]] | height = 190 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1997—2004 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2004—2006 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C]] | caps1 = 51 | goals1 = 0 | years2 = 2006—2010 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | caps2 = 84 | goals2 = 0 | years3 = 2010—2013 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 7 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2002 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-16 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2002—2005 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-17 | nationalcaps2 = 19 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2006 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-19 | nationalcaps3 = 8 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2007 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-20 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2007 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-21 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = | name = | image = آدان سال 2025 در استقلالل.jpg | caption = Antonio Adans 2025. gadā | birth_date = | birth_place = | caps4 = 2 | caps5 = 160 | caps6 = 2 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]] | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals4 = 0 | goals5 = 0 | goals6 = 0 | years4 = 2013—2014 | years5 = 2014—2018 | years6 = 2018—2020 | caps7 = 118 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP|Sporting]] | goals7 = 0 | years7 = 2020—2024 | clubs8 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 13 | goals8 = 0 }} '''Antonio Adans''' ({{val|es|Antonio Adán Garrido}}; dzimis {{dat|1987|5|13}}) ir [[Spānija]]s futbolists, kurš spēlē vārtsarga pozīcijā. == Sasnigumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011—12 * [[Copa del Rey]]: 2010—11 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012 '''Real Betis''' * [[Segunda Division|Spānijas Segunda Division]]: 2014—15 '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Sporting CP''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21, 2023—24 * [[Taça da Liga]]: 2020—21, 2021—22 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110814143550/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1202798192147/jugador/Jugador/Adan.htm Real Madrid profils] {{en ikona}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Adans, Antonio}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] d9ki4arogjj32mqj8wq4t7c523ke3ni 0 158853 4539227 4279579 2026-10-24T09:12:22Z Bendžamins 76862 4539227 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Hosē Kaljehons | image = Russia-Spain 2017 (4).jpg | fullname = Hosē Marija Kajehons | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|11}} | cityofbirth = [[Motrila]] | countryofbirth = [[Spānija]] | height = 178 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Costa Tropical | youthyears2 = 2006—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C]] | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | caps2 = 41 | goals2 = 21 | years3 = 2008—2011 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Espanyol]] | caps3 = 97 | goals3 = 10 | years4 = 2011—2013 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps4 = 55 | goals4 = 8 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-21 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | caps1 = 4 | caps5 = 255 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | goals1 = 0 | goals5 = 64 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalyears2 = 2014—2017 | years5 = 2013—2020 | name = | caption = Kaljehons 2017. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 50 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | goals6 = 1 | years6 = 2020—2022 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | caps7 = 67 | goals7 = 4 | years7 = 2022—2024 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 38 | goals8 = 11 | totalcaps = 607 | totalgoals = 119 }} '''Hosē Kaljehons''' ({{val|es|José María Callejón}}; dzimis {{dat|1987|2|11}}) ir [[Spānija]]s bijušais futbolists, kurš spēlēja pussarga pozīcijā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011—12 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012 '''Napoli''' * [[Coppa Italia]]: 2013—14, 2019—20 * [[Supercoppa Italiana]]: 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110807170249/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1193041476158/1330062216804/jugador/Jugador/Callejon.htm Real Madrid profils] {{en ikona}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kaljehons, Hosē}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] skbse7f1zmamffbfc3qx05qozp9r4l9 0 177530 4539002 4333979 2026-10-23T15:57:15Z Jaunais Strēlnieks 127483 pievienoju [[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539002 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Plūme | vārds_orig = | attēls = Jekabs Plume.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Plūme. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1855 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Launkalnes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1931 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 03 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas apriņķis|Rīga}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/J%C4%93kabs-Pl%C5%ABme/6000000150957436842|website=www.geni.com|title=Jēkabs Plūme (1855 - 1931)|access-date=2025-09-09}}</ref> | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Arnolds, Leo | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p08r.png|50px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1877–1914 | valsts = {{karogs|Krievijas impērija}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = 116. Malojaroslavļas kājnieku pulks | komandēja = | kaujas = [[Turkestāna]]s kampaņas | izglītība = [[Pēterburga]]s junkurskola | apbalvojumi = | cits_darbs = namu pārvaldnieks }} }} {{infokaste+}} '''Jēkabs Plūme''' ({{dat|1855|02|22|N}} — {{dat|1931|07|03|N}})<ref name="ne">{{Tīmekļa atsauce|url=http://biographien.lv/P_nekropols.html|title=Latviešu nekropole (P)|accessdate={{dat|2011|01|28}}|publisher=Biographien|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317073820/http://www.biographien.lv/P_nekropols.html|archivedate={{dat|2012|03|17||bez}}}}</ref> bija viens no pirmajiem [[Latvieši|latviešu]] [[ģenerālis|ģenerāļiem]] (no 26.06.1910) [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1855. gada 22. februārī [[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagastā]], [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes draudzē]]. Pēc mērnieku skolas pabeigšanas 1877. gadā, iestājās [[Sanktpēterburga]]s junkurskolā. Pēc tās vairāk kā 20 gadus dienēja [[Cietoksnis|cietokšņos]] tagadējā [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]], [[Taškenta|Taškentā]] un Kuškā. 1880. gadā piedalījās karā Aizkaspijā, kur tuksnesī veicis uzmērīšanas un maršrutu sastādīšanas darbus vairāk kā 700 kilometru garumā.<ref name="lk">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1931/07/08/085-LAK-1931-07-08-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1931-147-1.PDF |title= ''Uz pēdējo dusu'' |accessdate= {{dat|2011|01|28}} |work= |publisher= "[[Latvijas Kareivis]]" |date= {{dat|1931|07|08}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1902. gada dienēja [[Rīga|Rīgā]] 116. Malojaroslavļas kājnieku pulkā. 1906. gadā ieguva [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpi, 1910. gadā paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. 1914. gadā atvaļinājies no dienesta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/18-30-VESTURE-Jekabsons-Scerbinskis.pdf|title= ''Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā''|accessdate= {{dat|2011|01|28}}|last= Ēriks Jēkabsons|first= Valters Ščerbinskis|coauthors= |date= {{dat|2005|10|15}}|work= 1905. gada simtgade|publisher= Latvijas Arhīvi|archiveurl= https://web.archive.org/web/20140326192742/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/18-30-VESTURE-Jekabsons-Scerbinskis.pdf|archivedate= {{dat|2014|03|26||bez}}}}</ref> Pēc dienesta ievēlēts par direktoru 5. Rīgas savstarpējā kredītbiedrībā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā piedalījies [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] organizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zagarins.net/jg/jg80/JG80_Germanis-V.htm#_ednref62|title= ''V latviešu strēlnieku bataljona tapšana''|accessdate= {{dat|2011|01|28}}|author= [[Uldis Ģērmanis]]|work= Zemgaliešu komandieris|publisher= "Jaunā Gaita"|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120311114814/http://zagarins.net/jg/jg80/JG80_Germanis-V.htm#_ednref62|archivedate= {{dat|2012|03|11||bez}}}}</ref> 1918. gada 8. novembrī kopā ar [[Kārlis Morics Lejiņš|Kārli Moricu Lejiņu]], [[Paulis Lejiņš|Paulu Lejiņu]], [[Jānis Bisenieks|Jāni Bisenieku]], [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], [[Eižens Laube|Eiženu Laubi]], [[Alfrēds Ģīmis|Alfrēdu Ģīmi]] un citiem iesaistījās [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] Zemes komitejas sastāvā.<ref>[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1777&Itemid=243 Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija?] [[Jānis Stradiņš]], Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā</ref> Pēdējos dzīves gadus bija piecu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas namu pārvaldnieks.<ref name="lk" /> Miris 1931. gadā, apbedīts Rīgas [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].<ref name="ne" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Plūme, Jēkabs}} [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]] 51r2mrk4uka6kv3z49zgzgkcmlvc7qn 0 183398 4539279 3484741 2026-10-24T09:53:10Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{GER}} → {{DEU}} using [[Project:AWB|AWB]] 4539279 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Modern Talking'' | Attēls = Moderntalking.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = {{DEU}} | Žanrs = [[Sintpops]], [[eirodisko mūzika]], [[eirodeju mūzika]] | Gadi = {{ubl|1984—1987|1998—2003}} |Izdevējkompānija = [[BMG]], ''[[Hansa International]]'', ''[[Ariola Records]]'', ''[[RCA Records]]'' | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = [[Tomass Anderss]]<br />[[Dīters Bolens]] }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Modern Talking''''' ir [[Vācija]]s popgrupa — duets [[Tomass Anderss]] un [[Dīters Bolens]], kuri kopā uzstājās no 1983. līdz 2003. gadam. Tā pat tiek dēvēta par Vācijas panākumiem bagātāko pop duetu. Dažas no viņu slavenākajām dziesmām ir " [[You're My Heart, You're My Soul]]", "[[You Can Win If You Want]]", "[[Cheri, Cheri Lady]]", "[[Brother Louie (Modern Talking song)|Brother Louie]]", "[[Atlantis Is Calling (S.O.S. for Love)]]" un "[[Geronimo's Cadillac (Modern Talking song)|Geronimo's Cadillac]]". Pirmoreiz abi — mūzikas producents Dīters Bolens un šlāgerdziedātājs Tomass Anderss satikās 1983. gadā. Bolens sākotnēji producēja un rakstīja Andersam vācu šlāgerdziesmas, kas diemžēl neguva lielus panākumus. Grupa pastāvēja no 1983. līdz 1987. gadam, kad tā pašķīrās. 1998. gadā grupa atkalapvienojās un veiksmīgi muzicēja, ierakstīja dziesmas un koncertēja līdz pat 2003. gadam, izsludinot par savu "fināla šķiršanos". Tobrīd pasaulē viņu dziesmas un albumi bija izdoti vairāk nekā 120 miljonu eksemplāros. == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * 1985: The 1st Album * 1985: Let's Talk About Love * 1986: Ready for Romance * 1986: In the Middle of Nowhere * 1987: Romantic Warriors * 1987: In the Garden of Venus * 1998: Back for Good * 1999: Alone * 2000: Year of the Dragon * 2001: America * 2002: Victory * 2003: Universe {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas popgrupas]] i67koh0i49yds75l3x3al7xwlmfnrn0 4539283 4539279 2026-10-24T09:58:10Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4539283 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Modern Talking'' | Attēls = Modern Talking (1985-87 RCA Records press photo).jpg | Att_izm = | Apraksts = ''Modern Talking'' ap 1985. gadu, Dīters Bolens (pa kreisi) un Tomass Anderss (pa labi) | Vieta = {{DEU}} | Žanrs = [[sintpops]], [[eirodisko mūzika]], [[eirodeju mūzika]] | Gadi = {{ubl|1984—1987|1998—2003}} |Izdevējkompānija = [[BMG]], ''[[Hansa International]]'', ''[[Ariola Records]]'', ''[[RCA Records]]'' | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = [[Tomass Anderss]]<br />[[Dīters Bolens]] }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''Modern Talking''''' bija [[Vācija]]s popgrupa — duets [[Tomass Anderss]] un [[Dīters Bolens]], kuri kopā uzstājās no 1983. līdz 2003. gadam. To dēvē par Vācijas panākumiem bagātāko pop duetu. Dažas no viņu slavenākajām dziesmām ir ''[[You're My Heart, You're My Soul]]'', ''[[You Can Win If You Want]]'', ''[[Cheri, Cheri Lady]]'', ''[[Brother Louie (Modern Talking dziesma)|Brother Louie]]'', ''[[Atlantis Is Calling (S.O.S. for Love)]]'' un ''[[Geronimo's Cadillac]]''. Pirmoreiz abi — mūzikas producents Dīters Bolens un šlāgerdziedātājs Tomass Anderss satikās 1983. gadā. Bolens sākotnēji producēja un rakstīja Andersam vācu šlāgerdziesmas, kas diemžēl neguva lielus panākumus. Grupa pastāvēja no 1983. līdz 1987. gadam, kad tā pašķīrās. 1998. gadā grupa atkalapvienojās un veiksmīgi muzicēja, ierakstīja dziesmas un koncertēja līdz pat 2003. gadam, izsludinot par savu "fināla šķiršanos". Tobrīd pasaulē viņu dziesmas un albumi bija izdoti vairāk nekā 120 miljonu eksemplāros. == Diskogrāfija == ;Studijas albumi * 1985: ''The 1st Album'' * 1985: ''Let's Talk About Love'' * 1986: ''Ready for Romance'' * 1986: ''In the Middle of Nowhere'' * 1987: ''Romantic Warriors'' * 1987: ''In the Garden of Venus'' * 1998: ''Back for Good'' * 1999: ''Alone'' * 2000: ''Year of the Dragon'' * 2001: ''America'' * 2002: ''Victory'' * 2003: ''Universe'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas popgrupas]] cihj97ulk8oo4jj5dso31pkzvgun2b9 0 184565 4539168 4537260 2026-10-24T08:14:57Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4539168 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Teodors Ķirsis | vārds_orig = | attēls = Teodors Kirsis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Kuka kalns|2s=Aoraki}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks, [[alpīnists]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Evija Ķirse | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Teodors Ķirsis''' (dzimis {{dat|1942|11|25}} [[Jelgava|Jelgavā]], miris {{dat|2003|12|9}} [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]])<ref name="lat">{{LAT e|3|617.—618}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks un [[alpīnists]]. Sarakstījis divas grāmatas par alpīnismu.<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/198684-gajusi_boja_cetri_latvijas_alpinisti_vinu_vidu_teodors_kirsis|title=Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101022063211/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/198684-gajusi_boja_cetri_latvijas_alpinisti_vinu_vidu_teodors_kirsis}}</ref> Dzīves laikā vadīja apmēram 50 kalnu ekspedīciju.<ref name="apollo" /> == Dzīvesgājums == Mācījās [[Jaunpils]] vidusskolā, studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].<ref name="lat" /><ref name="gramata">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/kirsis_teodors/|title="Latvijas ļaudis" profils|publisher=Gramata21.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Studiju laikā 1968. gadā T. Ķirsis sāka nodarboties ar alpīnismu. Kopš 1970. gada strādāja RPI Mašīnbūves iekārtu katedras laboratorijā par asistentu, vēlāk docentu, kļuva par katedras vadītāju un Industriālā biznesa sistēmu institūta direktoru. Līdztekus vadīja augstkalnu ekspedīcijas, uzkāpa visās [[PSRS]] virsotnēs, kas augstākas par 7000 metriem ([[Ismoila Somonī smaile|Komunisma]], [[Dženiša smaile|Uzvaras]], [[Koržeņevskas smaile|Koržeņevskas]], [[Ļeņina smaile|Ļeņina]], [[Hantengri]] smailēs), par ko saņēma "Sniega leoparda" titulu.<ref name="tvnet" /><ref name="apollo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/articles/8311|title=Portrets. Katram alpīnistam kāds kalns ir pēdējais. Kādi bija viņi?|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s strādāja zviedru kompānijas ''NCC Industry Latvija'' būvniecības servisa centrā, sākotnēji par direktoru, vēlāk&nbsp;— viceprezidentu. {{dat|1993|10|10||bez}} viņš kopā ar I. Zaulu un [[Ilgvars Pauls|Ilgvaru Paulu]] uzkāpa 8167 metrus augstajā [[Dhaulāgiri]] virsotnē, kā arī vairākās citās [[Himalaji|Himalaju]] virsotnēs.<ref name="sporto">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/noslepumainais_lielais_melnais|title=Noslēpumainais Lielais Melnais|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|4|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161201012505/http://www.sporto.lv/raksts/noslepumainais_lielais_melnais|archivedate={{dat|2016|12|01||bez}}}}</ref> {{dat|1995|5|14||bez}} kopā ar [[Imants Zauls|Imantu Zaulu]] kā pirmie Latvijas alpīnisti uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Džomolungma|Everestā]] (8848 m). Līdz 2001. gada janvārim viņš bija sasniedzis visu kontinentu augstākās virsotnes.<ref name="apollo" /> {{dat|2003|12|9|5=bez}} programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros, kāpjot [[Aoraki|Kuka kalnā]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (3754 m vjl), viņš un pārējie trīs ekspedīcijas dalībnieki ([[Ilmārs Bernāns]], [[Evija Ķirse]], [[Aivars Prošenkovs]]) gāja bojā.<ref name="tvnet" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891067/vintaza/56173160/evijai-tur-nevajadzeja-but-kadel-pirms-20-gadiem-notika-latvijas-alpinisma-lielaka-tragedija|title='Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-04|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (1996)<ref name="lat" /><ref name="gramata" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Teodors}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas alpīnisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Bojā gājušie alpīnisti]] scfgee4bwhiyol7qd305v7vhtp1m0q2 0 188278 4539233 4278843 2026-10-24T09:17:04Z Baisulis 11523 /* ievads */ salabota bojāta attēla saite..... 4539233 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sanremo | official_name = ''Sanremo'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = San Remo Harbour in May 2008.JPG | image_caption = Sanremo osta 2008. gada maijā | image_flag = Flag of Sanremo.svg | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Italy#Ligūrija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Liguria.svg|22px]] [[Ligūrija]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Impērijas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 54.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 57047 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 49 | lats = | latNS = N | longd = 7 | longm = 47 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 18038 | elevation_footnotes = | elevation_m = 15 | website = {{URL|http://www.comunedisanremo.it/}} | footnotes = }} '''Sanremo''' ({{val|it|Sanremo}}) ir kūrortpilsēta [[Itālija]]s ziemeļos, [[Ligūrija]]s reģionā, [[Vidusjūra]]s krastā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 57 tūkstoši cilvēku. Attīstīts [[tūrisms]]. Ziemā vidēja diennakts [[gaisa temperatūra]] ir 9,8—10,2 °С, bet vasarā — ap 23 °С. Pilsētā ir vairāki [[kūrorts|spa centri]]. Kopš 1951. gada katru gadu notiek starptautiskais [[Sanremo mūzikas festivāls]]. No 1973. līdz 2003. gadam [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] ietvaros notika [[Sanremo rallijs]]. Katru gadu notiek arī [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības [[Milāna—Sanremo]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas kūrortpilsētas]] [[Kategorija:Ligūrijas pilsētas]] dnheu7ga8m8dhxihlsm6mzphxx8pxw0 0 189022 4539206 4279540 2026-10-24T09:00:37Z Bendžamins 76862 4539206 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Davids de Hea | image = David de Gea 2017.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|7}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 192 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | clubnumber = 43 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2008—2009 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid B]] | caps1 = 35 | goals1 = 0 | years2 = 2009—2011 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | caps2 = 57 | goals2 = 0 | years3 = 2011—2023 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | caps3 = 415 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2009—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} [[Spānijas U21 futbola izlase|Spānija U21]] | nationalcaps1 = 27 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2020 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalcaps2 = 45 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years4 = 2024— | caps4 = 79 | goals4 = 0 }} '''Davids de Hea''' ({{val|es|David de Gea}}, {{izrunā|daˈβið ðe ˈxea}}; dzimis {{dat|1990|11|7}}) ir profesionāls [[spāņi|spāņu]] [[futbolists]], [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Kopš 2024. gada de Hea spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''. Karjeru sāka ''[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]'' futbola klubā. No 2011. līdz 2023. gadam spēlēja [[Anglijas Premjerlīga]]s klubā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/08072023-pec_12_sezonam_kluba_united_pamet_ilggade</ref> 2024. gadā spēlēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s klubā [[ACF Fiorentina|"Fiorentina"]]. 2012. gadā pirmo reizi tika izsaukts uz [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasi]]. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2009—1- * [[UEFA Superkauss]]: 2010 '''Manchester United''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2012—13 * [[FA kauss]]: 2015—16; finālists: 2022—23 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17, 2022—23<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/live/football/64691864|title=Carabao Cup final: Man Utd win first trophy since 2017 - reaction|date=2023. gada 25. febr.|via=www.bbc.com}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2011, 2013, 2016 * UEFA Eiropas līga: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas Premjerlīga]]s Zelta cimdi: 2017—18, [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/4330/David-de-Gea/overview|title=David de Gea Fiorentina Goalkeeper, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}</ref> == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Hea, Davids De}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hea, Davids De}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mg2anbd7k25jtes6dea0ugnorlzrg7h 0 192797 4539129 4278078 2026-10-24T07:35:14Z Bendžamins 76862 4539129 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Žordi Alba | image = Jordi Alba NE Revolution Inter Miami 7.9.25-047 (cropped).jpg | caption = Žordi Alba 2025. gadā | fullname = | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1989|3|21}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|''L'Hospitalet''|2s=L'Hospitalet de Llobregat}} | height = 170 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] / [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1998—2005 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | youthyears2 = 2005—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[UE Cornellà|Cornellà]] | youthyears3 = 2007 | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years1 = 2007—2008 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF Mestalla|Valencia B]] | caps1 = 18 | goals1 = 5 | years2 = 2008—2012 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps2 = 73 | goals2 = 5 | years3 = 2008—2009 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Gimnàstic de Tarragona|Gimnàstic]] | caps3 = 35 | goals3 = 4 | years4 = 2012—2023 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps4 = 313 | goals4 = 17 | nationalyears1 = 2006 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2009 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2008—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2011—2023 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 93 | nationalgoals4 = 9 | name = | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Inter"|Inter Miami]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 65 | goals5 = 11 | totalcaps = 520 | totalgoals = 45 }} '''Žordi Alba''' ({{val|es|Jordi Alba Ramos}}; dzimis {{dat|1989|3|21}}) ir spāņu bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] un [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijās un ir bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Alba pārstāv ''[[MLS]]'' līgas komandu [[Maiami "Inter"|Maiami "''Inter''"]]. Gandrīz visu karjeru aizvadījis Spānijā. Jaunieša vecumā futbolista karjeru sācis ''[[FC Barcelona]]'', taču profesionālā līmenī debitējis ''[[Valencia CF|Valencia]]'' kluba sastāvā. 2012. gadā atgriezās ''Barcelona'' komandā, ar ko viņš izcīnīja 16 trofejas, tai skaitā piecus ''[[La Liga]]'' titulus, piecus [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausus]] un vienu [[UEFA Čempionu līga]]s trofeju. 2023. gadā Alba pievienojās ''[[MLS]]'' līgas komandai [[Maiami "Inter"|Maiami "''Inter''"]], kur viņš 2025. gadā noslēdza karjeru. Spānijas izlases sastāvā izcīnījis uzvaru {{futbEU|2012}}. gada Eiropas čempionātā. Spēlējis vēl [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. Kā arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] * [[Copa del Rey]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013, 2016, 2018, 2022—23 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Inter Miami''' * [[MLS]] kauss: 2025 * [[Supporters' Shield]]: 2024 * [[Leagues Cup]]: 2023 '''Spānija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] * [[FIFA Konfederāciju kauss]] finālists: 2013<ref>https://web.archive.org/web/20190512200347/https://www.fifa.com/confederationscup/matches/round=255211/match=300222461/report.html</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}} {{DEFAULTSORT:Alba, Žordi}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Maiami "Inter" spēlētāji]] esyu5vj1dqjt6afw9txfh8jniirbxpq 0 232863 4539111 4525206 2026-10-24T06:41:39Z Pirags 3757 /* Vēsture */ +bilde 4539111 wikitext text/x-wiki {{Infobox historic site | name = Maskavas kremlis | native_name = ''Московский Кремль'' | image = Moscow_05-2012_Kremlin_22.jpg | image_size = | caption = | locmapin = Maskavas centrs#Maskava | latd = 55 | latm = 45 | lats = 6 | latNS = N | longd = 37 | longm = 37 | longs = 4 | longEW = E | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | area = 27,7 ha | elevation = | height = | beginning_label = | beginning_date = | formed = | founded = | built = 1482—1495 | built_for = | demolished = | rebuilt = | architect = | architecture = | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | owner = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Kremlis un [[Sarkanais laukums]] | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv, vi | designation1_date = 1990 <small>(14. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = | designation2 = Krievija | designation2_offname = | designation2_type = Arhitektūra | designation2_criteria = | designation2_date = | delisted2_date = | designation2_partof = | designation2_number = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710353000 7710353000] | designation2_free1name = | designation2_free1value = | designation2_free2name = | designation2_free2value = | designation2_free3name = | designation2_free3value = }} }} '''Maskavas kremlis''' ({{val|ru|Московский Кремль}}) ir viens no [[Krievija]]s [[kremlis|kremļiem]], kas atrodas [[Maskava]]s centrā. To apjož kremļa siena ar 20 torņiem, no kuriem augstākais ir 73,9 m ɡarais Trīsvienības tornis. Kremlis aizņem 275 tūkstošus m² lielu platību, tajā ir piecas pilis un četras katedrāles. Maskavas kremlis ir [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] oficiālā rezidence. Maskavas kremļa politiskās nozīmības dēļ jēdzienu "Kremlis" nereti izmanto pārnestā nozīmē, lai apzīmētu Krievijas valdību un tās politiku. Līdzās kremlim atrodas [[Maskavas upe]], [[Sarkanais laukums]], [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]] un [[Aleksandra dārzs]] un [[Ļeņina mauzolejs]]. == Vēsture == [[Attēls:Boguszowicz Reception of the Polish envoys.jpg|left|thumb|Dmitrijs pieņem Polijas-Lietuvas sūtņus [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremlī]] (Simona Bogušoviča glezna).]] [[Attēls:Maskavas kremlis Šturns 1661.jpg|left|thumb|Maskavas kremlis 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661)]] Līdz 14. gadsimtam šī vieta bija pazīstama kā "Maskavas [[pilsēta]] (grada)", ozolkoka sienām apjoztā "kremļa" nosaukums pirmo reizi minēts lielkņaza [[Ivans I Kaļita|Ivana I]] laikā 1331. gadā. Maskavas kremļa mūra sienu itāļu [[renesanse]]s laika stilā ar 18 torņiem uzbūvēja lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] valdīšanas laikā no 1482. līdz 1495. gadam, pieaicinot arhitektus no [[Itālija]]s, tostarp Pjetro Antonio Solari, kurš projektēja kremļa torņus, un Marko Rufo, kurš projektēja kņaza pili. No 1610. gada 21. septembra līdz 1612. gada 26. oktobrim Kremli okupēja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karaspēks. Mihaila Romanova, viņa dēla Alekseja un mazdēla Fjodora valdīšanas laikā uzcēla Augšējo Pestītāja katedrāli ar vienpadsmit kupoliem un vairākas pilis. 1750. gados pēc [[Frančesko Rastrelli]] projekta uzcēla Lielo pili. 1773. gadā [[Katrīna Lielā]] lika uzcelt sev jaunu Maskavas rezidenci. [[Vasilijs Baženovs]] radīja pompozu neoklasicisma pils projektu, vairākus gadus vēlāk arhitekts [[Matvejs Kazakovs]] uzcēla Senāta biroja ēkas, kas mūsdienās pielāgotas kā Krievijas prezidenta galvenā darba vieta. [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā 1801. gadā izveidoja Kremļa pārbūves ekspedīciju, kuras vadībā uzbūvēja lielāko daļu patreizējo celtņu, iznīcinot daudz senāko ēku un baznīcu. Francijas armija okupēja Kremli no 1812. gada 2. septembra līdz 11. oktobrim, atkāpjoties [[Napoleons]] pavēlēja uzspridzināt Kremli, sprādzienos no 21. līdz 23. oktobrim bojā ɡāja vairāki mūra torņi un ēkas. [[Nikolajs I]] lika nojaukt Rastrelli projektēto baroka stila Lielo pili, pēc Konstantīna Tona projekta 1839.–1849. gadā uzcēla jaunu Lielo Kremļa pili un 1851. gadā pārbūvēja Kremļa ieroču palātu. Otrā pasaules kara laikā, lai maldinātu vācu bumbvedēju pilotus, torņus pārklāja ar koka sastatnēm, bruģakmeņus nobēra ar smiltīm, pāri dārziem izstiepa pārklājus. 1955. gadā Kremļa teritoriju atvēra tūristiem. [[Ņikita Hruščovs]] 1959.–1961. gadā lika uzcelt Valsts Kremļa pili (Kremļa Kongresu pili) Komunistiskās partijas sanāksmēm. [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, 2023. gada 3. maija naktī, virs [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] tika fiksēti divi [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]], no kuriem viens eksplodēja virs Senāta pils kupola. Krievijas varasiestādes notikušo raksturoja kā [[Ukraina|Ukrainas]] mēģinājumu uzbrukt prezidenta rezidencei un apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma sarīkošanā. Ukraina savu saistību ar incidentu noliedza. Neatkarīgi pierādījumi, kas nepārprotami noteiktu uzbrukuma organizētāju, publiski netika sniegti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/what-do-we-know-about-russian-accusations-that-ukraine-attacked-putin-residence-2025-12-30/|title=What do we know about Russian accusations that Ukraine attacked Putin residence?|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2025-12-30}}</ref> <gallery> Moscow Kremlin, 1812 damage, A.Bakarev, 1812.jpg|Maskavas kremlis 1812. ɡadā Commission scientifique du Nord - B. Lauvergne - Vue du Kremlin à Moscou.jpg|1840. ɡadā Benoist et Aubrun 2.jpg|1848. ɡadā 1867 Moscow BW big 4.jpg|1867. ɡadā N.A.Naidenov (1884). Views of Moscow. 28. Borovitskaya.png|1883. ɡadā Moscou LOC ppmsca.52726.jpg|ap 1890.–1900. ɡadu Buitenmuren met hoektorens van het Kremlin Moscow, Oude muren van het Gremlin. (titel op object), RP-F-2007-357-45.jpg|1898. ɡadā Кремлёвская стена (Ностиц).jpg|1905. ɡadā 19200501-lenin subbotnik kremlin.jpg|1920. ɡadā 1931. Вид на Кремль от Большого Каменного Моста.jpg|1931. ɡadā 19320501-kirov-kaganovich-ordzhonikidze-stalin-mikoyan-at-kremlin-premises-after-first-may-parade.jpg|1932. ɡadā USSR 1935-06-12 used postcard of Moscow.jpg|1935. ɡadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100926161854/http://archive.kremlin.ru/eng/articles/history_00.shtml Kremļa vēsture] {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] [[Kategorija:Kremļi]] 23ualhor8erppc15iyw21ogesip9pr0 4539112 4539111 2026-10-24T06:44:10Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4539112 wikitext text/x-wiki {{Infobox historic site | name = Maskavas kremlis | native_name = ''Московский Кремль'' | image = Moscow_05-2012_Kremlin_22.jpg | image_size = | caption = | locmapin = Maskavas centrs#Maskava | latd = 55 | latm = 45 | lats = 6 | latNS = N | longd = 37 | longm = 37 | longs = 4 | longEW = E | location = {{vieta|Krievija|Maskava}} | area = 27,7 ha | elevation = | height = | beginning_label = | beginning_date = | formed = | founded = | built = 1482—1495 | built_for = | demolished = | rebuilt = | architect = | architecture = | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = | owner = | embedded = {{Designation list | embed = jā | designation1 = WHS | designation1_offname = Kremlis un [[Sarkanais laukums]] | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = i, ii, iv, vi | designation1_date = 1990 <small>(14. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{RUS}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = | designation2 = Krievija | designation2_offname = | designation2_type = Arhitektūra | designation2_criteria = | designation2_date = | delisted2_date = | designation2_partof = | designation2_number = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710353000 7710353000] | designation2_free1name = | designation2_free1value = | designation2_free2name = | designation2_free2value = | designation2_free3name = | designation2_free3value = }} }} '''Maskavas kremlis''' ({{val|ru|Московский Кремль}}) ir viens no [[Krievija]]s [[kremlis|kremļiem]], kas atrodas [[Maskava]]s centrā. To apjož kremļa siena ar 20 torņiem, no kuriem augstākais ir 73,9 m ɡarais Trīsvienības tornis. Kremlis aizņem 275 tūkstošus m² lielu platību, tajā ir piecas pilis un četras katedrāles. Maskavas kremlis ir [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] oficiālā rezidence. Maskavas kremļa politiskās nozīmības dēļ jēdzienu "Kremlis" nereti izmanto pārnestā nozīmē, lai apzīmētu Krievijas valdību un tās politiku. Līdzās kremlim atrodas [[Maskavas upe]], [[Sarkanais laukums]], [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]] un [[Aleksandra dārzs]] un [[Ļeņina mauzolejs]]. == Vēsture == [[Attēls:Boguszowicz Reception of the Polish envoys.jpg|left|thumb|[[Viltusdmitrijs I|Cars Dmitrijs Ivanovičs]] pieņem Polijas-Lietuvas sūtņus [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremlī]] (Simona Bogušoviča glezna).]] [[Attēls:Maskavas kremlis Šturns 1661.jpg|left|thumb|Maskavas kremlis 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661)]] Līdz 14. gadsimtam šī vieta bija pazīstama kā "Maskavas [[pilsēta]] (grada)", ozolkoka sienām apjoztā "kremļa" nosaukums pirmo reizi minēts lielkņaza [[Ivans I Kaļita|Ivana I]] laikā 1331. gadā. Maskavas kremļa mūra sienu itāļu [[renesanse]]s laika stilā ar 18 torņiem uzbūvēja lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] valdīšanas laikā no 1482. līdz 1495. gadam, pieaicinot arhitektus no [[Itālija]]s, tostarp Pjetro Antonio Solari, kurš projektēja kremļa torņus, un Marko Rufo, kurš projektēja kņaza pili. No 1610. gada 21. septembra līdz 1612. gada 26. oktobrim Kremli okupēja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karaspēks. Mihaila Romanova, viņa dēla Alekseja un mazdēla Fjodora valdīšanas laikā uzcēla Augšējo Pestītāja katedrāli ar vienpadsmit kupoliem un vairākas pilis. 1750. gados pēc [[Frančesko Rastrelli]] projekta uzcēla Lielo pili. 1773. gadā [[Katrīna Lielā]] lika uzcelt sev jaunu Maskavas rezidenci. [[Vasilijs Baženovs]] radīja pompozu neoklasicisma pils projektu, vairākus gadus vēlāk arhitekts [[Matvejs Kazakovs]] uzcēla Senāta biroja ēkas, kas mūsdienās pielāgotas kā Krievijas prezidenta galvenā darba vieta. [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā 1801. gadā izveidoja Kremļa pārbūves ekspedīciju, kuras vadībā uzbūvēja lielāko daļu patreizējo celtņu, iznīcinot daudz senāko ēku un baznīcu. Francijas armija okupēja Kremli no 1812. gada 2. septembra līdz 11. oktobrim, atkāpjoties [[Napoleons]] pavēlēja uzspridzināt Kremli, sprādzienos no 21. līdz 23. oktobrim bojā ɡāja vairāki mūra torņi un ēkas. [[Nikolajs I]] lika nojaukt Rastrelli projektēto baroka stila Lielo pili, pēc Konstantīna Tona projekta 1839.–1849. gadā uzcēla jaunu Lielo Kremļa pili un 1851. gadā pārbūvēja Kremļa ieroču palātu. Otrā pasaules kara laikā, lai maldinātu vācu bumbvedēju pilotus, torņus pārklāja ar koka sastatnēm, bruģakmeņus nobēra ar smiltīm, pāri dārziem izstiepa pārklājus. 1955. gadā Kremļa teritoriju atvēra tūristiem. [[Ņikita Hruščovs]] 1959.–1961. gadā lika uzcelt Valsts Kremļa pili (Kremļa Kongresu pili) Komunistiskās partijas sanāksmēm. [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, 2023. gada 3. maija naktī, virs [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] tika fiksēti divi [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]], no kuriem viens eksplodēja virs Senāta pils kupola. Krievijas varasiestādes notikušo raksturoja kā [[Ukraina|Ukrainas]] mēģinājumu uzbrukt prezidenta rezidencei un apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma sarīkošanā. Ukraina savu saistību ar incidentu noliedza. Neatkarīgi pierādījumi, kas nepārprotami noteiktu uzbrukuma organizētāju, publiski netika sniegti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/what-do-we-know-about-russian-accusations-that-ukraine-attacked-putin-residence-2025-12-30/|title=What do we know about Russian accusations that Ukraine attacked Putin residence?|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2025-12-30}}</ref> <gallery> Moscow Kremlin, 1812 damage, A.Bakarev, 1812.jpg|Maskavas kremlis 1812. ɡadā Commission scientifique du Nord - B. Lauvergne - Vue du Kremlin à Moscou.jpg|1840. ɡadā Benoist et Aubrun 2.jpg|1848. ɡadā 1867 Moscow BW big 4.jpg|1867. ɡadā N.A.Naidenov (1884). Views of Moscow. 28. Borovitskaya.png|1883. ɡadā Moscou LOC ppmsca.52726.jpg|ap 1890.–1900. ɡadu Buitenmuren met hoektorens van het Kremlin Moscow, Oude muren van het Gremlin. (titel op object), RP-F-2007-357-45.jpg|1898. ɡadā Кремлёвская стена (Ностиц).jpg|1905. ɡadā 19200501-lenin subbotnik kremlin.jpg|1920. ɡadā 1931. Вид на Кремль от Большого Каменного Моста.jpg|1931. ɡadā 19320501-kirov-kaganovich-ordzhonikidze-stalin-mikoyan-at-kremlin-premises-after-first-may-parade.jpg|1932. ɡadā USSR 1935-06-12 used postcard of Moscow.jpg|1935. ɡadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100926161854/http://archive.kremlin.ru/eng/articles/history_00.shtml Kremļa vēsture] {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]] [[Kategorija:Kremļi]] js27gkpjrmuo929gam4c5i78u4gnjvq 0 234805 4539210 4527884 2026-10-24T09:03:42Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */ sīkumi, replaced: Kailaš → Kailāš, Satjarti → Satjārti using [[Project:AWB|AWB]] 4539210 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija |image = OPCW-Logo.svg |caption = Organizācijas logo |size = 150px |map = CWC Participation.svg |mcaption = Organizācijas dalībvalstis (zaļā krāsā) |headquarters = {{vieta|Nīderlande|Hāga}}<br>{{Coord|52.091241|N|4.283193|E|type:landmark|display=inline,title}} |membership = 190 dalībvalstis |language_title=Oficiālās valodas |language = Angļu, franču, krievu, ķīniešu, spāņu, arābu |leader_title = Ģenerāldirektors |leader_name = Fernando Arias |num_staff = apmēram 500<ref name=NTI1>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nti.org/e_research/official_docs/inventory/pdfs/opcw.pdf|work=Center for Non-Proliferation Studies|title=OPCW|publisher=NTI|date=17 March 2011|accessdate=24 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110507033616/http://www.nti.org/e_research/official_docs/inventory/pdfs/opcw.pdf|archivedate={{dat|2011|05|07||bez}}}}</ref> |budget = {{€|74 miljoni}}<ref name=NTI1/> |website = {{URL|http://www.opcw.org}} }} '''Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija''' ('''OPCW''') ir starptautiska [[organizācija]], kas realizē [[Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencija|Ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju]]. Tā pārbauda un veicina konvencijas ievērošanu, kas nosaka, ka [[ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]] izmantot ir aizliegts, un pieprasa to iznīcināšanu. Organizācijas galvenā mītne atrodas [[Nīderlande]]s faktiskajā galvaspilsētā [[Hāga|Hāgā]]. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija dibināta 1997. gadā. Organizācijai ir 190 dalībvalstis. Organizācija politiski un praktiski sadarbojas ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], lai arī formāli nav tās aģentūra. 2000. gada 7. septembrī abas organizācijas parakstījušas sadarbības līgumu. 2013. gadā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem izskaust ķīmiskos ieročus".<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2013/press.html | title=Official press release from Noble prize Committee | publisher=Noble Prize Organization | date=11 October 2013 | accessdate=11 October 2013}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/Chemicals-weapons-watchdog-OPCW-wins-Nobel-peace-prize/articleshow/23970428.cms | title= Chemicals weapons watchdog OPCW wins Nobel peace prize| publisher=Times of India | date=Oct 11, 2013 | accessdate=11 October 2013}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://www.foxnews.com/world/2013/10/11/wins-2013-nobel-peace-prize/ | title=Global chemical weapons watchdog wins 2013 Nobel Peace Prize | publisher=[[Fox News]] | date=11 October 2013 | accessdate=11 October 2013 | archive-date={{dat|2013|10|11||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20131011092129/http://www.foxnews.com/world/2013/10/11/wins-2013-nobel-peace-prize/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{organizācija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Eiropas Savienība]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 2013. gads | pēc = [[Malāla Jūsafzaja]]<br />[[Kailāšs Satjārti]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organizācijas]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ķīmiskie ieroči]] jxfi00rx1z4eyytwa59meei30579l5x 0 240355 4539211 4534053 2026-10-24T09:04:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Kailaš → Kailāš, Satjarti → Satjārti using [[Project:AWB|AWB]] 4539211 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Norske nobelinstiutt 1.jpg|thumbnail|Norvēģijas Nobela institūts. Šis institūts palīdz Norvēģijas Nobela komitejai izvēlēties Nobela miera prēmijas laureātus, kā arī organizēt ikgadējo apbalvojuma pasniegšanas ceremoniju Oslo.]] '''Nobela miera prēmiju''' katru gadu piešķir [[Norvēģija]]s Nobela komiteja. Prēmija tiek piešķirta par nopelniem, kas veicinājuši valstu, tautu un citu organizāciju mieru un savstarpējo sadarbību, kā arī personām, kas kādas tautas vai valsts labā īstenojušas nozīmīgus miera pasākumus. Prēmiju pasniedz kopš 1901. gada (kā pirmie to saņēma [[Frederiks Pasī]] un [[Anrī Dināns]]), tā tiek pasniegta Norvēģijas galvaspilsētā [[Oslo]] 10. decembrī, kas ir arī [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] nāves diena. Nobela prēmiju piešķir [[Norvēģijas Nobela komiteja]], kuru veido 5 cilvēki, kas ir ievēlēti no [[Norvēģijas Parlaments|Norvēģijas Parlamenta]]. == Daži fakti == * [[Nobela miera prēmija]] tiek uzskatīta par visstrīdīgāko no Nobela prēmijām. Vairāki cilvēki, kas saņēmuši šo apbalvojumu, ir kritizēti par apbalvojuma piešķiršanas lietderību tieši viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html |title=Controversies and Criticisms |publisher=Nobel Foundation |date=2000-06-29 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006050005/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/controversies/index.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Clare |last=Murphy |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/middle_east/3724734.stm |title=The Nobel: Dynamite or damp squib? |publisher=[[BBC News]] |date=2000-10-08 |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] Nobela miera prēmijai tika nominēts 5 reizes, taču tā arī nevienu reizi tā viņam netika pasniegta. Pēc Gandija slepkavības 1948. gadā Nobela komiteja gribēja piešķirt viņam šo prēmiju, taču tas nebija juridiski iespējams, jo Gandijam nebija ne mantinieku, ne arī viņš bija kādas organizācijas pārstāvis. Tāpēc komisija nolēma, ka šajā gadā miera prēmija netiks piešķirta, ar paskaidrojumu, ka "nav piemērota kandidāta starp dzīvajiem".<ref name="gandhi">{{Tīmekļa atsauce |first=Øyvind |last=Tønnesson |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Controversies Mahatma Gandhi, the Missing Laureate |publisher=Nobel Foundation |date=1999-12-01 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2011-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111006045345/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html }}</ref> * [[Dāgs Hammaršelds]] 1961. gadā ir viens no četriem cilvēkiem, kas šo apbalvojumu saņēmuši pēc nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/|title=Nobel Prize Facts|publisher=}}</ref> Pēc šī gadījuma Nobela komiteja mainīja statūtus, lai nākotnē mirušam cilvēkam šo apbalvojumu būtu gandrīz neiespējami saņemt.<ref name="Lundestad">{{Tīmekļa atsauce |first=Geir |last=Lundestad |authorlink=Geir Lundestad |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/lundestad-review/index.html |title=The Nobel Peace Prize, 1901–2000 |publisher=Nobel Foundation |date=2001-03-15 |accessdate=2011-10-06 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226103455/https://www.nobelprize.org/prizes/uncategorized/the-nobel-peace-prize-1901-2000-2/ }}</ref> * [[Le Diks Tho]] (''Lê Đức Thọ'') 1973. gadā atteicās no apbalvojuma, uzskatot, ka viņš nevar to pieņemt, par iemeslu minot situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]]."<ref name="NobelFacts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/ |title=Nobel Laureates Facts |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * [[Lainuss Polings]] ir vienīgais cilvēks, kas saņēmis 2 Nobela apbalvojumus abas reizes kā vienīgais laureāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/chemistry/index.html |title=Facts on the Nobel Prize |publisher=Nobel Foundation}}</ref> 1954. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] un 1962. gadā Nobela miera prēmiju.<ref name="NobelFacts"/> * Šo apbalvojumu saņēmušas 18 sievietes, kas ir vairāk nekā citās Nobela prēmijas kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/women.html |title=Women Nobel Laureates |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> * Tikai 2 no laureātiem ir Nobela miera prēmiju saņēmuši vairākkārt. [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] Nobela miera prēmiju saņēmusi 3 reizes (1917., 1944. un 1963. gadā). [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) Nobela miera prēmiju saņēmis 2 reizes (1954. un 1981. gadā).<ref name="NobelFacts"/> * Jaunākā laureāte, kas saņēmusi Nobela miera prēmiju, bija [[Malāla Jūsafzaja]] (2014), kas saņēma Nobela miera prēmiju 17 gadu vecumā. * Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela miera prēmiju, bija [[Juzefs Rotblats]] (1995), kas saņēma Nobela miera prēmiju 87 gadu vecumā. * Nobela miera prēmija nav pasniegta 19 reizes (tas noticis biežāk nekā ar citām Nobela prēmijām). * Līdz 2023. gadam Nobela miera prēmija ir piešķirta 104 reizes. Tā pasniegta 141 laureātam (111 personām un 30 organizācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nobelprize.org/prizes/facts/facts-on-the-nobel-peace-prize/| title=Facts on the Nobel Peace Prize |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2022-11-03}}</ref> == Laureāti == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1901 | [[Anrī Dināns]]<br />(1828—1910) | {{CHE}} | "Par viņa lomu, dibinot [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautisko Sarkano Krustu]]".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1901/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1901 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jean Henri Dunant.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Frederiks Pasī]]<br />(1822—1912) | {{FRA}} | "Viens no galvenajiem [[Starpparlamentu savienības]] dibinātājiem, kā arī Pirmā [[Pasaules Miera kongress|Pasaules Miera kongresa]] galvenais organizators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1901"/> | [[Attēls:Frederic Passy.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1902 | [[Elī Dikomēns]]<br />(1833—1906) | rowspan=2| {{CHE}} | "[[Starptautiskais Miera birojs|Starptautiskā Miera biroja]] ''(Bureau international de la paix'') pirmais direktors".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1902/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1902 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ducommun.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Šarls Albērs Gobā]]<br />(1843—1914) | "Pirmais Starpparlamentu savienības ģenerālsekretārs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1902"/> | [[Attēls:Charles Albert Gobat2.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1903 | [[Viljams Randals Krēmers]]<br />(1828—1908) | {{GBR}} | "Starpparlamentu savienības ''pirmais tēvs''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1903/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1903 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Cremer.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1904 | [[Starptautisko tiesību institūts]] | {{BEL}} | "Par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1904/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1904 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Logo of Institut de Droit International.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1905 | [[Berta fon Zutnere]]<br />(1843—1914) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "Par miera veicināšanu un par pretkara romānu "[[Nost ar ieročiem!]]" (''Die Waffen nieder!'')".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1905/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1905 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Bertha von Suttner nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1906 | [[Teodors Rūzvelts]]<br />(1858—1919) | {{USA}} | "Par starpniecību [[Krievijas—Japānas karš|Krievu—japāņu kara]] izbeigšanā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1906/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1906 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> Viņš ir pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju. | [[Attēls:President Theodore Roosevelt, 1904.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1907 | [[Ernesto Moneta]]<br />(1833—1918) | {{ITA}} | "Itālijas miera kustības galvenais vadītājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1907/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1907 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Ernesto Teodoro Moneta.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Luijs Reno]]<br />(1843—1918) | {{FRA}} | "Vadošais franču starptautiskais jurists un [[Hāga]]s Šķīrējtiesas Patstāvīgais loceklis".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1907"/> | [[Attēls:Louis Renault jurist.gif|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1908 | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />(1844—1916) | {{SWE}} | "[[Zviedrija]]s Miera un arbitrāžas biedrības (''Svenska freds- och skiljedomsföreningen'') dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1908/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1908 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:KParnoldson.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Fredriks Bajers]]<br />(1837—1922) | {{DEN}} | "Galvenais miera advokāts [[Skandināvija|Skandināvijā]], apvienojot ar darbu [[Starpparlamentu savienība|Starpparlamentu savienībā]], un arī Starptautiskā miera biroja pirmais prezidents".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1908"/> | [[Attēls:Fredrik Bajer nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1909 | [[Augusts Bērments]]<br />(1829—1912) | {{BEL}} | "[[Hāgas konference]]s pārstāvjus un vadošā figūra Starpparlamentu savienībā"<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1909/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1909 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Beernaert.gif|frameless|upright=0.3]] |- | [[Pols Anrī Benžamins d'Esturnels de Konstāns]]<br />(1852—1924) | {{FRA}} | "Par Francijas—Vācija un Francijas—Lielbritānijas diplomātisko attiecību veicināšanu un karjeru Starptautiskajā šķīrējtiesā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1909"/> | [[Attēls:PaulBalluet.gif|frameless|upright=0.3]] |- | 1910 | [[Starptautiskais Miera birojs]] | {{CHE}} | "Par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/press.html |title=Award Ceremony Speech (1910) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1910/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1910 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:IPB logo.svg|frameless|upright=0.3]] |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1911 | [[Tobiass Asers]]<br />(1838—1913) | {{NED}} | "Šķīrējtiesas loceklis, kā arī Starptautisko privāttiesību konferenču iniciators".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1911/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1911 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:TMCasser.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Alfrēds Hermans Frieds]]<br />(1864—1921) | [[Attēls:Flag of Austria-Hungary (1869-1918).svg|25px]] [[Austroungārija]] | "[[Vācijas Miera biedrība]]s dibinātājs".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1911"/> | [[Attēls:Alfred Hermann Fried nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1912 | [[Elihu Rūts]]<br />(1845—1937) | {{USA}} | "Par viņa lielo ieinteresētību Starptautiskajā šķīrējtiesā un viņa Pasaules tiesas plānu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1912">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1912/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1912 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Elihu Root, bw photo portrait, 1902.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1913 | [[Anrī Lafontēns]]<br />(1854—1943) | {{BEL}} | "Par darbu Starptautiskā miera biroja vadītāja amatā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1913/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1913 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:HenriLaFontaine.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1914 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1915 |- | 1916 |- | 1917 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{CHE}} | "Par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karagūstekņus visās pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1917/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1917 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1918 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1919 | [[Vudro Vilsons]]<br />(1856—1924) | {{USA}} | "Par viņa nozīmīgo lomu [[Tautu Savienība]]s veidošanā un darbībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1919/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1919 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:President Woodrow Wilson portrait December 2 1912.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1920 | [[Leons Buržuā]]<br />(1851—1925) | {{FRA}} | "Par viņa ieguldījumu 1899. un 1907. Hāgas konferencēs un par viņa darbu pret Tautu Savienību, kļūstot par ''garīgo tēvu''".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1920/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1920 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Léon Bourgeois.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1921 | [[Hjalmars Brantings]]<br />(1860—1925) | {{SWE}} | "Par viņa darbu Tautas Savienības labā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1921/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1921 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hjalmar Branting by Goodwin.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Kristiāns Lange]]<br />(1869—1938) | {{NOR}} | "Par viņa darbu kā Norvēģijas Nobela komitejas pirmajam sekretāram un Starpparlamentu savienības ģenerālsekretāram".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1921"/> | [[Attēls:Christian Lous Lange.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1922 | [[Fritjofs Nansens]]<br />(1861—1930) | {{NOR}} | "Par viņa darbu, palīdzot Pirmā pasaules kara un ar to saistīto konfliktu [[bēgļi]]em".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/press.html |title=Award Ceremony Speech (1922) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1922/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1922 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Fridtjof Nansen LOC 03377u-3.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1923 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1924 |- | rowspan="2" | 1925 | [[Ostins Čemberlens]]<br />(1863—1937) | {{GBR}} | "Par [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumu]] izstrādi un ieviešanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1925 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Austen Chamberlain nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Čārlzs Doss]]<br />(1865—1951) | {{USA}} | "Par darbu pie [[Dosa plāns|Dosa plānu]] par [[Vācija]]s reparācijām, kas tika uzskatīts par vienu no ekonomiskajiem pamatojumiem 1925. gada Lokarno līguma izveidei".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1925"/> | [[Attēls:Charles Dawes, Bain bw photo portrait.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1926 | [[Aristids Briāns]]<br />(1862—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām, kā arī par Lokarno līgumu noslēgšanu un darbību tajā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1926/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1926 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Aristide Briand 2.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Gustavs Štrēzemanis]]<br />(1878—1929) | {{DEU}} | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1989-040-27, Gustav Stresemann.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1927 | [[Ferdinands Bisons]]<br />(1841—1932) | {{FRA}} | rowspan="2" | "Par ieguldījumu [[Francija]]s un [[Vācija]]s tautu izlīguma veicināšanā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1927">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1927/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1927 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> |[[Attēls:Ferdinand Buisson 1924.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Ludvigs Kvide]]<br />(1858—1941) | {{DEU}} | [[Attēls:Ludwig Quidde nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1928 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1929 | [[Frenks Kellogs]]<br />(1856—1937) | {{USA}} | "Par viņa darbu [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] izveidē".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1929">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1929/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1929 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:FrankKellogg.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1930 | [[Nātans Sēderblums]]<br />(1856—1937) | {{SWE}} | "Par viņa centieniem iesaistīt [[kristīgā baznīca|baznīcas]] darbību ne tikai ekumeniskā vienotībā, bet arī miera veicināšanā pasaulē".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1930/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1930 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Nathan Söderblom nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 1931 | [[Džeina Adamsa]]<br />(1860—1935) | rowspan="2" | {{USA}} | "Par viņas sociālo reformu darbu un [[Starptautiskā sieviešu līga par mieru un brīvību|Starptautiskās sieviešu līgas par mieru un brīvību]] vadīšanu".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1931/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1931 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Jane Addams profile.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Nikolass Murrejs Batlers]]<br />(1862—1947) | "Par viņa darbu [[Briāna-Keloga pakts|Briāna-Keloga pakta]] izveidē un par darbu Amerikāņu miera kustībā".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1931"/> | [[Attēls:Nicholas Murray Butler ppmsca.03668.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1932 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1933 | [[Normans Endžels]]<br />(1872—1967) | {{GBR}} | "Par rakstu "Lielās ilūzijas" un par Tautu Savienības atbalstīšanu; arī ietekmīgs publicists, pedagogs, veicinot miera attīstību pasaulē".<ref name="N1933">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1933/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1933 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Norman Angell 01.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1934 | [[Artūrs Hendersons]]<br />(1863—1935) | {{GBR}} | "Par viņa darbu Tautu Savienībā, jo īpaši par viņa atbruņošanās centieniem".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1934/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1934 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref><ref name = "BBC_2013_04_03">[http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-tyne-22008819 BBC News: ''Nobel Peace Prize medal stolen in Newcastle'' 3 April 2013, accessed 3 April 2013]</ref> | [[Attēls:1910 Arthur Henderson.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1935 | [[Kārlis fon Oseckis]]<br />(1889—1938) | {{DEU}} | "Par cīņu pret [[Vācija]]s apbruņošanos".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1935/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1935 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carl von Ossietzky.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1936 | [[Karloss Saavedra Lamass]]<br />(1878—1959) | {{ARG}} | "Par viņa starpniecību starp [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] [[Čako karš|Čako kara]] laikā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1936/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1936 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Carlos Saavedra Lamas.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1937 | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]]<br />(1864—1958) | {{GBR}} | "Par viņa darba Tautu Savienībā".<ref name="Lundestad"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1937/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1937 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Robert Cecil, 1st Viscount Cecil of Chelwood - Project Gutenberg eText 15306.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1938 | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | [[Tautu Savienība]] | "Par darbu, palīdzot bēgļiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Fredrik |last=Stang |authorlink=Fredrik Stang |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1938/press.html |title=Award Ceremony Speech (1938) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Flag of the League of Nations (1939–1941).svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1939 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1940 |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1941 | colspan="4" rowspan="3" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1942 |- | 1943 |- | 1944 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | {{CHE}} | "Par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1944/press.html |title=Award Ceremony Speech (1944) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1945 | [[Kordels Halls]]<br />(1871—1955) | {{USA}} | "Par viņa cīņu pret [[Izolacionisms|izolacionismu]] ASV, viņa centieniem izveidot miera bloku starp valstīm un par viņa darbību [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1945/press.html |title=Award Ceremony Speech (1945) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | [[Attēls:Hull-Cordell-LOC.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1946 | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />(1867—1961) | rowspan="2" | {{USA}} | "Agrāk vēstures un socioloģijas profesore, Starptautiskā Goda prezidente Starptautiskajā sieviešu līgā par mieru un brīvību".<ref name="N1946">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1946/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1946 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:EmilyGreeneBalch.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Džons Mots]]<br />(1865—1955) | "Starptautiskās Misionāru padomes priekšsēdētājs un Pasaules alianses par Jauno kristiešu vīriešu asociācijas prezidents".<ref name="N1946"/> | [[Attēls:John Raleigh Mott, 1910.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1947 | [[Draugu biedrības padome]] | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt".<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Gunnar |last=Jahn |authorlink=Gunnar Jahn |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1947/press.html |title=Award Ceremony Speech (1947) |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-06}}</ref> | rowspan="2" | [[Attēls:Quaker star-T.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | {{USA}} |- | 1948 | colspan="4" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts, jo "nebija piemērota dzīva kandidāta."''<br />(Izrādot cieņu nesen nogalinātajam [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]] (Mahatmam Gandijam)).<ref name="gandhi"/> |- | 1949 | [[Džons Boids Ors]]<br />(1880—1971) | {{GBR}} | "Ārsts, [[Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]s organizators un direktors, kā arī [[Nacionāla Miera Padome|Nacionālas Miera Padomes]] un Pasaules miera organizācijas savienības prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1949/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1949 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:John Boyd Orr nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1950 | [[Ralfs Bunčs]]<br />(1903—1971) | {{USA}} | "Harvārdas Universitātes profesors; starpnieks 1948. gadā [[Palestīna|Palestīnā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1950/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1950 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Ralph Bunche - 1963 March on Washington.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1951 | [[Leons Žou]]<br />(1879—1954) | {{FRA}} | "[[Starptautiskā Brīvo arodbiedrību konfederācija|Starptautiskās Brīvo arodbiedrību konfederācijas]] viceprezidents, [[Pasaules Brīvo arodbiedrību federācija]]s viceprezidents, ILO Padomes loceklis".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1951/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1951 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Léon Jouhaux nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1952 | [[Alberts Šveicers]]<br />(1875—1965) | {{FRA}} | "Misionārs—ķirurgs, [[Gabona]]s pilsētas [[Lamberēna]]s dibinātājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1952/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1952 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-D0116-0041-019, Albert Schweitzer.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1953 | [[Džordžs Māršals]]<br />(1880—1959) | {{USA}} | "Amerikas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors, valsts aizsardzības ministrs, ANO delegāts un [[Māršala plāns|Māršala plāna]] autors".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1953/index.html |publisher=Nobel Foundation |title=The Nobel Peace Prize 1953 |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:General George C. Marshall, official military photo, 1946.JPEG|frameless|upright=0.3]] |- | 1954 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1954/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1954 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:UNHCR.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1955 | colspan="4" rowspan="2" align="center" | ''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1956 |- | 1957 | [[Lesters Pīrsons]]<br />(1897—1972) | {{CAN}} | "Par ieguldījumu, organizējot ANO iesaistīšanos [[Suecas krīze]]s noregulēšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1957/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1957 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Lester B. Pearson with a pencil.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1958 | [[Dominiks Pīrs]]<br />(1910—1969) | {{BEL}} | "Dominikāņu ordeņa ''tēvs'', bēgļu glābšanas organizācijas ''"L'Europe du Coeur au Service du Monde"'' līderis".<ref name="The Nobel Peace Prize 1958">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1958/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1958 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Georges Pire 1958.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1959 | [[Filips Noels-Beikers]]<br />(1889—1982) | {{GBR}} | "Parlamenta loceklis, mūža kaislība bija starptautiskais miers un sadarbība".<ref name="The Nobel Peace Prize 1959">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1959/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1959 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> |[[Attēls:Philip Noel-Baker 1942.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1960 | [[Alberts Lutuli]]<br />(1898—1967) | {{ZAF}} | [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālā kongresa]] prezidents,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1960/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1960 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> kā arī bija pašā priekšgalā cīņā pret aparteīdu DĀR.<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Albert Lutuli nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1961 | [[Dāgs Hammaršelds]]<br />(1905—1961) | {{SWE}} | "ANO ģenerālsekretārs, apbalvojums piešķirts, lai stiprinātu organizāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1961/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1961 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-11-12}}</ref> | [[Attēls:Dag Hammarskjöld.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1962 | [[Lainuss Polings]]<br />(1901—1994) | {{USA}} | Par viņa cīņu pret kodolieroču testēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1962/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1962 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Pauling.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1963 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | rowspan="2" |{{CHE}} | rowspan="2" | "Par darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1963/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1963 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the ICRC.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanā pusmēness biedrība]] | [[Attēls:Emblem of the IFRC.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1964 | [[Mārtins Luters Kings]]<br />(1929—1968) | {{USA}} | Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists, "pirmais cilvēks, kas Rietumu pasaulē pierādīja, ka cīņa var būt arī bez vardarbības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1964/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1964 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Martin Luther King Jr NYWTS.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1965 | [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1965/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1965 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Logo of UNICEF.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1966 | colspan=4 rowspan=2 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | 1967 |- | 1968 | [[Renē Kasīns]]<br />(1887—1976) | {{FRA}} | "Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1968/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1968 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:René Cassin nobel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1969 | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[ANO]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1969/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1969 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of ILO.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1970 | [[Normans Borlougs]]<br />(1914—2009) | {{USA}} | "Starptautiskais kukurūzas un kviešu uzlabošanas centrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1970/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1970 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> tiek uzskatīts par "[[zaļā revolūcija]]s" ''tēvu'' un šī programmas ieviesējs [[Āzija|Āzijā]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]].<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Norman Borlaug (cropped).jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1971 | [[Villijs Brants]]<br />(1913—1992) | {{DEU}} | [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] kanclers un ''[[Ostpolitik]]'' — attiecību normalizēšana ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]], [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1971/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1971 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F057884-0009, Willy Brandt.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1972 | colspan=4 align=center|''Apbalvojums netika pasniegts'' |- | rowspan=2| 1973 | [[Henrijs Kisindžers]] (1923—2023) | {{USA}} | rowspan=2| "Par 1973. gada Parīzes nolīguma izveidošanu, kuras mērķis bija panākt pamieru [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un amerikāņu spēku atsaukšanu no Vjetnamas".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1973">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1973/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1973 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> Taču Le Diks Tho no šī apbalvojuma atteicās. | [[Attēls:Henry Kissinger.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Le Diks Tho]] (1911—1990) | [[Attēls:Flag of North Vietnam (1945-1955).svg|20px]] [[Ziemeļvjetnama]] | [[Attēls:LeDucTho1973.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1974 | [[Šons Makbraids]] (1904—1988) | {{IRL}} | "Starptautiskā miera biroja prezidents, Namībijas komisijas priekšsēdētājs, par viņa spēcīgo interesi par cilvēktiesībām".<ref name="Lundestad"/><ref name="N1974">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1974/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1974 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Seán MacBride 1984.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Eisaku Sato]] (1901—1975) | {{JAP}} | "Japānas premjerministrs,<ref name="N1974"/> par viņa atteikšanos no kodolieročiem Japānā un centieniem samierināt reģionu".<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Satō Eisaku.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1975 | [[Andrejs Saharovs]] (1921—1989) | {{USSR}} | "Par viņa cīņu par cilvēktiesībām, par atbruņošanos un sadarbības veicināšanu starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1975/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1975 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:RIAN archive 25981 Academician Sakharov.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1976 | [[Betija Viljamsa]] (1943–2020) | rowspan="2" | {{GBR}}/{{IRL}} | rowspan="2" |"Ziemeļīrijas miera kustības dibinātājas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1976/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1976|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Betty Williams.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Meirīda Magvaira|Meirīda Korigena]] (dz. 1944) | [[Attēls:Mairead Corrigan Gaza crop.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1977 | ''[[Amnesty International]]'' | {{GBR}} | "Par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1978/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1978 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1978 | [[Anvars Sādāts]] (1918—1981) | {{EGY}} | rowspan="2" | "par Ēģiptes un Izraēlas mieru sarunu veidošanu".<ref name="The Nobel Peace Prize 1978"/> | [[Attēls:Anwar Sadat cropped.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Menahems Begins]] (1913—1992) | {{ISR}} | [[Attēls:Menachem Begin 2.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1979 | [[Māte Terēze]] (1910—1997) | {{IND}} | ""Misionāri par labdarību" dibinātāja".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1979/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1979|accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:MotherTeresa 090.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1980 | [[Adolfo Peress Eskivels]] (dz. 1931) | {{ARG}} | "Cilvēktiesību līderis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1980/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1980 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> dibinājis nevardarbīgu cilvēktiesību organizāciju, lai cīnītos ar militāro huntu, kas valdīja viņa valstī (Argentīnā).<ref name="Lundestad"/> | [[Attēls:Adolfo Pérez Esquivel agosto 2011.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1981 | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | [[ANO]] | "Starptautiskā palīdzības organizācija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1981/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1981 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:UNHCR.svg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan=2| 1982 | [[Alva Mīrdāla]]<br />(1902—1986) | {{SWE}} | rowspan=2| "Par viņu lielisko darbu sarunās ar ANO, kur viņiem abiem bija izšķiroša nozīme, iegūstot atzinību par starptautiskās atbruņošanās centieniem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1982 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1982/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1982–Presentation Speech |accessdate=2008-12-03|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ARB-Alva-Myrdal.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Alfonso Garsija Robless]]<br />(1911—1991) | {{MEX}} | [[Attēls:Alfonso Garcia Robles 1981.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1983 | [[Lehs Valensa]]<br />(dz. 1943) | {{POL}} | "''[[Solidaritāte]]s'' dibinātājs, cilvēktiesību atbalstītājs un cīnītājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1983/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1983 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Lech Walesa OAF Visit.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1984 | [[Dezmonds Tutu]]<br />(1931–2021) | {{ZAF}} | [[Johannesburga]]s bīskaps un Dienvidāfrikas baznīcu padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1984/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1984 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Desmond tutu 20070607 2.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1985 | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | {{USA}} | "Par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pret atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1985/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1985 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Peace symbol (bold).svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1986 | [[Eli Vīzels]]<br />(1928—2016) | {{USA}} | "[[Holokausts|Holokausta]] komisijas priekšsēdētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1986/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1986 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Elie Wiesel.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1987 | [[Oskars Arjass]]<br />(dz. 1940) | {{flaga|Kostarika}} [[Kostarika]] | "Par viņa darbu miera veicināšanā [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], kas izraisīja vienošanās parakstīšanu 1987. gada 7. augustā [[Gvatemala|Gvatemalā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1987/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1987 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:OscarArias.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1988 | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[ANO]] | "Par centieniem, kas ir devuši nozīmīgu ieguldījumu [[ANO]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1988 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1988/press.html |title=The Nobel Peace Prize 1988–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1988-09-29|publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 1989 | [[Tenzins Gjaco]] (14. Dalailama)<br />(dz. 1935) | [[Attēls:Flag of Tibet.svg|20px]] [[Tibeta]] | "Cīņa pat Tibetas atbrīvošanu, kurā viņš konsekventi ir bijis pret vardarbību. Viņš atbalstīja miermīlīgus risinājumus, pamatojoties uz iecietību un savstarpējo cieņu, lai saglabātu savas tautas vēsturisko un kultūras mantojumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1989 |accessdate=2008-11-12|publisher=Nobel Foundation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1989/press.html|title=The Nobel Peace Prize 1989–Press release|accessdate=2008-11-28|date=1989-10-05|publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Dalai Lama at WhiteHouse (cropped).jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1990 | [[Mihails Gorbačovs]]<br />(1931—2022) | {{USSR}} | "PSKP CK ģenerālsekretārs un PSRS prezidents, par viņa vadošo lomu miera procesu veicināšanā, kas mūsdienās ir nozīmīga daļa no starptautiskas sabiedrības".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1990/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1990 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:Mikhail Gorbachev 1987.jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1991 | [[Auna Sana Su Či]]<br />(dz. 1945) | {{flaga|Mjanma}} [[Mjanma]] | "Par viņas nevardarbīgu cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1991/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1991 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Aung San Suu Kyi.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1992 | [[Rigoverta Menču]]<br />(dz. 1959) | {{flaga|Gvatemala}} [[Gvatemala]] | "Par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etno-kultūras izlīgumā, kas balstās uz pamatiedzīvotāju tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1992/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1992 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Rigoberta Menchu Tum.JPG|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1993 | [[Nelsons Mandela]]<br />(1918—2013) | rowspan="2" | {{ZAF}} | rowspan="2" | "Par darbu aparteīda režīma izbeigšanā un pamatu ielikšanai jaunai demokrātiskai DĀR".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1993/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1993 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Nelson Mandela-2008.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Frederiks Vilems de Klerks]]<br />(1936—2021) | [[Attēls:Frederik Willem de Klerk.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="3" | 1994 | [[Jāsirs Arafāts]]<br />(1929—2004) | {{flaga|Palestīna}} [[Palestīna]] | rowspan="3" |"Goda politiskais akts, kas prasīja lielu drosmi no abām pusēm un pavēra jaunu iespēju virzīties uz brālību [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1994/press.html|title=Press Release- The Nobel Peace Prize 1994 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:ArafatEconomicForum.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Ichaks Rabins]]<br />(1922—1995) | rowspan="2" | {{ISR}} | [[Attēls:Yitzhak Rabin (1986) cropped.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Šimons Peress]]<br />(1923—2016) | [[Attēls:Shimon Peres World Economic Forum 2007.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1995 | [[Juzefs Rotblats]]<br />(1908—2005) | {{GBR}} | rowspan="2" | "Par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1995/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1995 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Josef Rotblat ID badge.png|frameless|upright=0.3]] |- | [[Paguošas konference]] | {{CAN}} | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1996 | [[Karlušs Belu]]<br />(dz. 1948) | rowspan="2" | {{flaga|Austrumtimora}} [[Austrumtimora]] | rowspan="2" | "Par darbu taisnīga un mierīga konfliktu risinājuma panākšanā Austrumtimorā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1996/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1996 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Carlosbelo.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Žozē Ramušs-Orta]]<br />(dz. 1949) | [[Attēls:EastTimor.JoseRamosHorta.01.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1997 | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] | {{CHE}} | rowspan="2" | "Par darbu [[pretkājnieku mīna|pretkājnieku mīnu]] aizliegšanā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1997/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1997 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> |[[Attēls:International Campaign to Ban Landmines Logo.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Džodija Viljamsa]]<br />(dz. 1950) | {{USA}} | [[Attēls:JodyWilliamsMay2010.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 1998 | [[Džons Hjūms]]<br />(1937—2020) | {{IRL}} | rowspan="2" | "Par centieniem rast miermīlīgu risinājumu [[Ziemeļīrija]]s konfliktā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1998/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1998 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:John Hume 2008.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Dāvids Trimbls]]<br />(1944–2022) | {{GBR}} | [[Attēls:David Trimble at Lisburn Seed Group benefit, Hillsborough Castle, Christmas 2007 crop.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 1999 | [[Ārsti bez robežām]] | {{CHE}} | "Atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1999/index.html |title=The Nobel Peace Prize 1999 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Msf logo.gif|frameless|upright=0.3]] |- | 2000 | [[Kims Tedžuns]]<br />(1925—2009) | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Dienvidkoreja]] | "Par darbu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un miera veicināšanu, īpaši ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2000/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2000 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|frameless|upright=0.3]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="2" | 2001 | [[ANO]] | ANO | rowspan="2" | "Par darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules labā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2001 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Emblem of the United Nations.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Kofi Annans]]<br />(1938–2018) | {{flaga|Gana}} [[Gana]] | [[Attēls:Kofi Annan4 2007 04 20.jpg|frameless|upright=0.3|Kofi Annan, Photo: Harry Wad]] |- | 2002 | [[Džimijs Kārters]]<br />(1924–2024) | {{USA}} | "Par viņa nenogurstošajām pūlēm šajā desmitgadē, lai rastu miermīlīgus risinājumus starptautiskajos konfliktus, veicinot demokrātiju un cilvēktiesības, kā arī lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2002/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2002 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Jimmy Carter.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2003 | [[Širina Ebādi]]<br />(dz. 1947) | {{IRN}} | "Par viņas centieniem demokrātijā un cilvēktiesību jomā. Viņas darbība ir īpaši vērsta uz cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2003/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2003 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Ebadi.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2004 | [[Vangari Maatai]]<br />(1940—2011) | {{KEN}} | "Par viņas ieguldījumu demokrātijas un miera ilgtspējīgā attīstībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2004/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2004 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Wangari Maathai portrait by Martin Rowe.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 2005 | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] | [[ANO]] | rowspan="2" | "Par centieniem novērst to, ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2005/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2005 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of IAEA.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Mohameds El Barādeī]]<br />(dz. 1942) | {{EGY}} | [[Attēls:Mohamed ElBaradei.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 2006 | [[Muhammads Junuss]]<br />(dz. 1940) | rowspan="2" | {{BAN}} | rowspan="2" | "Par ekonomisko un sociālo iespēju attīstīšanu nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2006/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2006 |accessdate=2008-10-20 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Grameen Yunus Dec 04.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | ''[[Grameen Bank]]'' | [[Attēls:Peace symbol (bold).svg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 2007 | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] | [[ANO]] | rowspan="2" |"Par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2007/index.html |title=The Nobel Peace Prize 2007 |publisher=Nobel Foundation}}</ref> | [[Attēls:Flag of the World Meteorological Organization.svg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Els Gors]]<br />(dz. 1948) | {{USA}} | [[Attēls:Al Gore.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2008 | [[Marti Ahtisāri]]<br />(1937—2023) | {{FIN}} | "Par centieniem risināt starptautiskus konfliktus vairāk nekā trīs desmitgades".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2008/ |title= The Nobel Peace Prize 2008 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2008-10-10}}</ref> | [[Attēls:Martti Ahtisaari.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2009 | [[Baraks Obama]]<br />(dz. 1961) | {{USA}} | "Par viņa centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/press.html |title= The Nobel Peace Prize 2009 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2009-10-09}}</ref> | [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2010 | [[Liu Sjaobo]]<br />(1955–2017) | {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] | "Par ilgu un nevardarbīgu cīņu par cilvēktiesībām Ķīnā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2010-10-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104232549/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/press.html |archivedate=2013-11-04 }}</ref> | [[Attēls:Portrait of Liu Xiaobo by Wang Liming (2017, cropped).jpg|frameless|upright=0.3]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan="3" | 2011 | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />(dz. 1938) | rowspan="2" | {{flaga|Libērija}} [[Libērija]] | rowspan="3" | "Par nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām pilnā mērā piedalīties miera veidošanas darbā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2011/press.html |title=The Nobel Peace Prize 2011 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2011-10-07}}</ref> | [[Attēls:Ellen Johnson-Sirleaf, April 2010.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Leimaha Gbovī]]<br />(dz. 1972) | [[Attēls:Leymah-gbowee-at-emu-press-conference.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Tevekula Kermāna]]<br />(dz. 1979) | {{YEM}} | [[Attēls:Tawakkul Karman (2011).jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2012 | [[Eiropas Savienība]] | [[Eiropa]] | "Par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā".<ref name="nobel-2012">{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2012|url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2012/|publisher=Nobel Foundation|accessdate=12 October 2012}}</ref> | [[Attēls:Flag of Europe.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 2013 | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | Starptautiska | "Par plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu".<ref name="nobel-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2013/press.pdf |title=The Nobel Peace Prize 2013 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2013-10-11}}</ref> | [[Attēls:OPCW-Logo.svg|frameless|upright=0.3]] |- | rowspan="2" | 2014 | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />(dz. 1997) | {{PAK}} | rowspan="2" | "Par cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2014/yousafzay-facts.html |title=The Nobel Peace Prize 2014 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2014-10-10}}</ref> | [[Attēls:Malala Yousafzai at Girl Summit 2014.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | [[Kailāšs Satjārti]]<br />(dz. 1954) | {{IND}} | [[Attēls:Kailash Satyarthi.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2015 | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | {{TUN}} | "Par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas [[demokrātija]]s veidošanā pēc 2011. gada revolūcijas"<ref name="nobel-2015">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2015/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2015 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=2015-10-09}}</ref> | [[Attēls:Tunisian national dialogue (October 2012).jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2016 | [[Huans Manuels Santoss]]<br />(dz. 1951) | {{COL}} | "Par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru valstī"<ref name="nobel-2016">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2016/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2016 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=17 December 2016}}</ref> | [[Attēls:Juan Manuel Santos and Lula (cropped).jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2017 | [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] | {{CHE}} | "Par tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"<ref name="nobel-2017">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2017/press.html|title=The Nobel Peace Prize 2017 |publisher=Nobel Foundation |accessdate=23 December 2017}}</ref> |[[Attēls:Logo ICAN.svg|frameless|upright=0.3]] |- |rowspan="2" | 2018 |[[Deniss Mukvege]]<br />(dz. 1955) |{{COD}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem izbeigt seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara un bruņota konflikta ieroci"<ref name="nobel-2018">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2018/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2018|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Denis_Mukwege_par_Claude_Truong-Ngoc_novembre_2014.jpg|frameless|upright=0.3]] |- |[[Nadija Murada]]<br />(dz. 1993) |{{IRQ}} |[[Attēls:Nadia_Murad_in_Washington_-_2018_(42733243785)_(cropped).jpg|frameless|upright=0.3]] |- |2019 |[[Abijs Ahmeds]]<br />(dz. 1976) |{{ETH}} |"Par par viņa centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"<ref name="nobel-2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2019/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2019|publisher=Nobel Foundation|accessdate=20 December 2019}}</ref> |[[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|frameless|upright=0.3]] |- |2020 |[[Pasaules Pārtikas programma]]<br />(dibināta 1961) |[[ANO]] |"par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"<ref name="nobel-2020">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2020/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2020|publisher=Nobel Foundation|accessdate=8 December 2020}}</ref> |[[Attēls:World Food Programme Logo Simple.svg|frameless|upright=0.3]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan="2" | 2021 |[[Dmitrijs Muratovs]]<br />(dz. 1961) |{{RUS}} |rowspan="2" | "Par viņu centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir demokrātijas un ilgstoša miera priekšnosacījums"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2021/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2021|publisher=Nobel Foundation|accessdate=31 October 2021}}</ref> |[[Attēls:Dmitry Muratov Four Freedoms Award 2010.jpg|frameless|upright=0.3]] |- |[[Marija Resa]]<br />(dz. 1963) |{{PHI}} |[[Attēls:Maria Ressa.jpg|frameless|upright=0.3]] |- |rowspan="3" | 2022 |[[Aless Beļackis]]<br />(dz. 1962) |{{BLR}} |rowspan="3" | "Nobela Miera prēmijas laureāti pārstāv pilsonisko sabiedrību savās zemēs. Viņi daudzus gadus aizstāvējuši tiesības kritizēt varu un sargāt pilsoņu pamattiesības. Viņi pielikuši lielas pūles, lai dokumentētu kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Visi kopā viņi apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi miera un demokrātijas sargāšanā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2022/summary/|title=The Nobel Peace Prize 2022|publisher=Nobel Foundation|accessdate=3 November 2022}}</ref> |[[Attēls:Alaksandr Bialacki.jpg|frameless|upright=0.3]] |- |Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]"<br />(dibināta 1989) |{{RUS}} | [[Attēls:Memorial Logo.png|frameless|upright=0.3]] |- |Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]"<br />(dibināta 2007) |{{UKR}} |[[Attēls:The Center for Civil Liberties logo.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 2023 |[[Nargisa Mohammadi]]<br />(dz. 1972) |{{IRI}} | "Par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem."<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2023/press-release/|title=The Nobel Peace Prize 2023|publisher=Nobel Foundation|access-date=6 October 2023|date=6 October 2023}}</ref> |[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped1).jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2024 |Atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija ''[[Nihon Hidankyo]]''<br />(dibināta 1956) |{{JPN}} | "Par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli"<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/peace/2024/press-release/|title=The Nobel Peace Prize 2024|publisher=Nobel Foundation|access-date=25 November 2024|date=}}</ref> | [[Attēls:Origami - Crane.svg|frameless|upright=0.3]] |- | 2025 |[[Marija Korina Mačado]]<br />(dz. 1967) |{{Venecuēla}} | "Par viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2025-nobela-miera-premija-pieskirta-venecuelas-opozicijas-liderei-macado.a617848/ Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Mačado] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī</ref> |[[Attēls:María Corina Machado perfil.jpg|frameless|upright=0.3]] |- | 2026 |[[Navanetema Pileja]]<br />(dz. 1941) |{{Dienvidāfrika}} | "Par viņas centieniem veicināt mieru un starptautisko likumu ievērošanu pasaulē."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2026-nobela-miera-premija-pieskirta-juristei-un-cilvektiesibu-aizstavei-navi-pilejai.a666878/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nobela Miera prēmija piešķirta juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navi Pilejai] lsm.lv 09.10.2026</ref> |[[Attēls:Navi Pillay June 2014.jpg|frameless|upright=0.3]] |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti| ]] aqsfsnnp0xkrl4v0fjzjq9itoydbn9g 0 247425 4539245 4023264 2026-10-24T09:31:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}}, {{val- → {{val|, ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4539245 wikitext text/x-wiki {{vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Folic acid (2).svg|235px]]<br />Folijskābes struktūrformula<br />[[Attēls:Folic-acid-3D-spacefill.png|235px]]<br />Folijskābes molekulas modelis<br />[[Attēls:Folic acid crystals.jpg|180px]]<br />Pudelīte ar kristālisku folijskābi | citi nosaukumi = folacīns, folāts,<br />pteroilglutamīnskābe,<br />B₉ vitamīns,<br />B_c vitamīns, M vitamīns | CAS numurs = 59-30-3 | ķīmiskā formula = C₁₉H₁₉N₇O₆ | molmasa = 441,4 | blīvums = | kušanas temperatūra = 250°C | viršanas temperatūra = | šķīdība ūdenī = 0,0016 g/100 ml | citi = }} '''Folijskābe''' jeb '''folskābe''' ir svarīgs ūdenī šķīstošs [[vitamīns]], kas nepieciešams cilvēka [[imūnsistēma]]s un [[sirds un asinsvadu sistēma]]s normālai attīstībai un darbībai. Tāda pati iedarbība kā folijskābei ir arī vairākiem tās atvasinājumiem, piemēram, di-, tri- vai [[glutamāts|poliglutamātiem]] (tos visus kopā ar folijskābi mēdz saukt par '''folacīnu'''). Folijskābe pieder pie B grupas vitamīniem un to senāk dēvēja par B₉ vai B_c vitamīnu (retāk arī par B₁₁ vitamīnu). == Vēsture == 1931. gadā pētniece [[Lūsija Vilsa]] (''Lucy Wills'') paziņoja, ka rauga ekstrakta lietošana uzturā var izārstēt grūtnieču mazasinību. Vēlāk folijskābe tika identificēta kā rauga ekstrakta galvenā iedarbīgā viela un sākumā to nosauca par M vitamīnu. 1941. gadā no [[spināti|spinātu]] lapām folijskābe tika iegūta brīvā veidā (Viljamss<ref>D. Ferdmans. Bioķīmija. Rīga, Zvaigzne, 1971, 123. lpp.</ref>), bet 1945. gadā tā tika mākslīgi sintezēta.<ref>Angier A.B. et al. Synthesis of a compound identical with the L. Casei Factor. Science 1945;102:227</ref> == Ķīmiskā uzbūve == Folijskābe ir visai sarežģīts savienojums un tās molekulu nosacīti var iedalīt trijās [[struktūrdaļa|struktūrdaļās]]: [[pteridīns|pteridīna]] atvasinājuma daļā (pteridīns ir biciklisks [[slāpeklis|slāpekli]] saturošs [[heterocikliskie savienojumi|heterocikliskais savienojums]]); molekulas vidējā daļa ir [[paraaminobenzoskābe|4-aminobenzoskābes]] fragments; trešā daļa ir [[glutamīnskābe]], kas ar aminogrupas starpniecību saistīta ar benzoskābi. Folijskābes molekulas daļu bez glutamīnskābes sauc par pteroīnskābi, tādēļ pašu vitamīnu dēvē arī par '''pteroilglutamīnskābi''' (saīsināti PGS vai angļu variantā — PGA).<ref>A. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 160. lpp.</ref> Arī pteroīnskābei ir bioloģiska aktivitāte, jo tā organismā savienojas ar glutamīnskābi, veidojot folijskābi. Tāpat šāda aktivitāte piemīt dabiskajiem pteridīna atvasinājumiem — [[pterīni]]em un [[pterīdi]]em, piemēram, [[ksantopterīns|ksantopterīnam]]. == Atrašanās pārtikas produktos == Daudz folijskābes ir [[dārzenis|dārzeņos]] ar zaļām lapām, no kā cēlies arī vitamīna nosaukums ({{val-la|folium}} — 'lapa'). Folijskābi satur arī vairāki citrusaugļu veidi, [[parastās pupiņas|pupas]], [[rupjmaize]], [[raugs]], [[aknas]], [[medus]]. Visvairāk folijskābes satur [[liellops|liellopu]] aknas — 0,59 mg uz 100 g. Pārtikas pagatavošanas procesā daļa folijskābes un tās atvasinājumu sadalās (folijskābe ir nestabila gaismā, par 80°C augstākā temperatūrā, kā arī skābā vidē). == Bioloģiskā nozīme == [[Dzīvnieki]] un cilvēks nespēj savos organismos sintezēt folijskābi un uzņem to ar barību vai arī izmanto zarnu mikrofloras sintezēto folijskābi. Uzņemtā folijskābe organismā pārveidojas par tās aktīvo formu — tetrahidrofolijskābi. To nodrošina īpašs [[ferments]] [[dihidrofolātreduktāze]]. Sintētisko folijskābi organisms izmanto labāk, nekā pārtikā esošo.<ref name="Oldref_11"> Suitor CW, Bailey LB (2000). «Dietary folate equivalents: interpretation and application». Journal of the American Dietetic Association 100 (1): 88-94. {{PMID|10646010}}. </ref> Cilvēkam diennaktī nepieciešami 0,3 mg folijskābes (grūtniecēm 0,4 mg).<ref>Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. R:, LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 49. lpp., {{ISBN|978-9984-45-074-2}}</ref> Bioķīmiski folijskābe piedalās tā saucamo C₁-savienojumu (metilradikāļa vai [[skudrskābe]]s) vielmaiņas procesos, kā arī [[tirozīns|tirozīna]] un [[nukleozīdi|nukleozīdu]] vielmaiņā. Folijskābe ietilpst fermentu sastāvā, kas neitralizē [[homocisteīns|homocisteīnu]] — toksisku [[aminoskābes|aminoskābi]], kas dabiski veidojas organismā no [[metionīns|metionīna]] un [[cisteīns|cisteīna]]. Folijskābes trūkums pieaugušajiem var izraisīt [[megaloblastu anēmija|megaloblastu anēmiju]] jeb makrocitāro hiperhromo anēmiju, bet cilvēka [[embrijs|embrijam]] palielina nervu caurulītes attīstības defektu risku (var rasties [[vilkarīkle]], [[zaķalūpa]], mugurkaulāja šķeltne). Mazasinība jeb [[anēmija]] ir galvenā folijskābes [[avitaminoze]]s pazīme (klīniski tā līdzīga [[B12 vitamīns|B₁₂ vitamīna]] trūkuma izraisītajai anēmijai, bet B₁₂ vitamīna injekcijas to nenovērš). Folijskābe īpaši nepieciešama [[šūna|šūnām]], kuras strauji dalās. Pie tādām šūnām pieder arī [[ļaundabīgie audzēji|ļaundabīgo audzēju]] šūnas, tādēļ vairāku pretaudzēju ķīmijterapijas preparātu iedarbība balstās uz folijskābes metabolisma nomākšanu. Pazīstams ķīmijterapijas līdzeklis ir [[metotreksāts]], kas traucē tetrahidrofolijskābes sintēzi šūnās no folijskābes. Metotreksāta ķīmiskā uzbūve ir līdzīga folijskābes uzbūvei un tas spēj neatgriezeniski saistīties ar dihidrofolātreduktāzi, bloķējot fermenta darbību. Daudz vienkāršāka viela — [[aminopterīns]] — arī pieder pie folijskābes antagonistiem un bija pašas pirmās izgudrotās pretvēža zāles. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vitamīni]] 9s6jejbrcnia937rkt24oddaxr5rsbu 0 248903 4539062 4283053 2026-10-24T01:09:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539062 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Canada-Goose-Szmurlo.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Anserinae | apakšdzimta_lv = Zosu apakšdzimta | cilts=Anserini | cilts_lv=Zosu cilts | ģints=Branta | ģints_lv=Melnās zosis | suga = Branta canadensis | suga_lv = Kanādas zoss | binomial = Branta canadensis <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Kanādas zoss''' (''Branta canadensis'') ir liela auguma [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') ūdensputnu suga, kas pieder pie [[melno zosu ģints]] (''Branta''). Tās dabīgais izplatības areāls ir ļoti plašs un aptver gandrīz visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Kanādas zoss ligzdo [[Kanāda]]s un [[Aļaska]]s [[tundra|tundrā]] un [[mērenā josla|mērenajā joslā]], ligzdošanas teritorijai iesniedzoties [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziemeļdaļā. Tā ziemo Ziemeļamerikas dienvidu reģionos, [[Meksika|Meksiku]] ieskaitot.<ref name=iuc/> Šī suga ir introducēta daudzviet pasaulē, kur tā labi iedzīvojusies:<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22679935/0 IUCN: Branta canadensis]</ref> Sastopama arī [[Britu salas|Britu salās]], citviet [[Eiropa|Eiropā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]],<ref name=orn>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bracan.htm |title=Ornitofaunistika: Kanādas zoss Branta canadensis |access-date={{dat|2014|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424022124/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bracan.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}</ref> no kurienes Kanādas zoss reizēm ieklejo [[Austrālija|Austrālijā]].<ref name=iuc/> == Latvijā == [[Attēls:Canada Goose nesting 2 - Tifft Nature Preserve.jpg|thumb|left|220px|Latvijā ir zināms viens nesekmīgs ligzdošanas gadījums]] [[Attēls:Goose, Manchester (8671821557).jpg|thumb|left|220px|Kanādas zosij ir melns kakls un galva ar baltiem vaigiem un zodu]] Kanādas zoss [[Latvija|Latvijā]] pirmoreiz konstatēta 1982. gada janvārī, kad divi [[Somija|Somijā]] gredzenoti īpatņi tika atrasti [[Vidzeme]]s jūrmalā 35 km attālumā viens no otra. Viens no šiem putniem tika atrasts miris un tagad glabājas [[Latvijas Dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejā]]. Novērojumu skaits gadu gaitā pieaudzis. Visbiežāk Kanādas zosis var novērot pavasara migrācijas laikā aprīlī un maijā. Regulāri novērojumi ir bijuši arī ziemas mēnešos. Dažos gados ieceļošanai mēdz būt invāzijas raksturs, piemēram, 2005. gada pavasarī reģistrēti 16 novērojumi (49 īpatņi). Savukārt 2008. gada marta otrajā pusē novērota lielāku baru ieceļošana (5 baros kopā 107 īpatņi). Kanādas zoss pirmais nesekmīgais ligzdošanas gadījums bija 1991. gadā, kad [[Smārde]]s apkārtnē purva karjerā tika atrasta ligzda ar olām, vēlāk vismaz viens no pāra putniem tika nošauts.<ref name="orn" /> Pēc ilgāka laika posma konstatēti divi sekmīgas ligzdošanas gadījumi: 2020. gadā [[Venta]]s lejtecē [[Ventspils|Ventspilī]] un 2021. gadā [[Salaca]]s lejtecē [[Salacgrīva]]s apkārtnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/dabasdatilv-zinojumu-apkopojums-2021-gada-julijs-septembris/|title=Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2021. gada jūlijs-septembris|last=Priedniece|first=Ilze}}</ref> == Izskats == Kanādas zoss ir liela auguma [[zoss]], kuras ķermeņa garums ir 76—110 [[centimetrs|cm]], [[spārni|spārnu]] izplētums 127—185 cm.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/canada-goose/branta-canadensis/ |title=ARKive: Canada goose (Branta canadensis |access-date={{dat|2014|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170525110255/http://www.arkive.org/canada-goose/branta-canadensis/ |archivedate={{dat|2017|05|25||bez}} }}</ref><ref name=adw/> Tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte, vidēji par 10%. Tā ķermeņa masa ir 3,2—6,5 [[kilograms|kg]], mātītei 2,5—5,5 kg. Atkarībā no pasugas tās ķermeņa lielums un dažas apspalvojuma detaļas var būt atšķirīgas, tomēr tām visām ir kopīga galvenā iezīme — [[melnā krāsa|melns]] [[kakls]] un [[galva]] ar [[baltā krāsa|baltiem]] vaigiem un zodu, kas koši kontrastē ar samērā gaišo, pelēkbrūno ķermeņa apspalvojumu.<ref name=ark/> Tās kājas un knābis ir tumši pelēki, aste melna, bet zemaste balta. Lielākā ir lielā Kanādas zoss (''B. c. maxima'') pasuga, kas ir arī lielākā zoss pasaulē.<ref name=ark/> Mazākā no visām pasugām ir mazā Kanādas zoss (''B. c. parvipes''). Ļoti lieli īpatņi var pārsniegt 8 kg masu. Lielākā zināmā Kanādas zoss ir svērusi 10,9 kg un tās spārnu izplētums ir bijis 2,24 m.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Branta_canadensis.html ADW: Branta canadensis]</ref> Mazākā auguma Kanādas zosis ir samērā grūti atšķirt no [[Bafina zoss|Bafina zosīm]], lai gan pēdējās ir mazākas, tikai nedaudz lielākas par [[meža pīle|meža pīlēm]], tām ir īsāki kakli un smalkāki knābji. == Uzvedība == Kā lielākā daļa zosu sugu Kanādas zoss ir gājputns. Tā ceļošanai veido lielus barus, kas lidojumā izkārtojas kāsī. Tēviņi ir samērā agresīvi gan vairošanās sezonas laikā, gan ārpus tās. Retos gadījumos tēviņš vajā ligzdošanas traucētāju pat līdz nāvei. Novērots gadījums, kad Kanādas zostēviņš vairāk nekā stundu vajājis [[melngalvas zoss|melngalvas zosi]], līdz tā ir mirusi. Nāve iestājās no noslīkšanas dubļos, tā kā Kanādas zostēviņš knāba traucētāju galvā un spieda to zemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1P3-2884011711.html |title=Interspecific Killing of a Branta Bernicla (Brant) by a Male Branta Canadensis (Canada Goose) |access-date={{dat|2014|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140611111057/http://www.highbeam.com/doc/1P3-2884011711.html |archivedate={{dat|2014|06|11||bez}} }}</ref> == Barība == [[Attēls:Canadian geese and goslings in GGP.jpg|thumb|220px|Uzreiz pēc izšķilšanās zoslēni seko vecākiem un barojas paši]] [[Attēls:These three geese.jpg|thumb|220px|Jaunās zosis paliek ar vecākiem līdz nākamā gada pavasarim]] Kanādas zoss galvenokārt ir zālēdāja,<ref name=nor>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/682/articles/introduction |title=The Birds of North America: Canada Goose |access-date={{dat|2014|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080415032433/http://bna.birds.cornell.edu/bna/species/682/articles/introduction}}</ref> lai gan nelielos daudzumos tā barojas arī ar nelieliem [[kukaiņi]]em un [[zivis|zivīm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oceanwanderers.com/CAGO.Subspecies.html |title=Identification and range of subspecies within the (Greater) Canada and (Lesser Canada) Cackling Goose Complex (Branta canadensis & B. hutchinsii) |access-date={{dat|2014|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121010125949/http://www.oceanwanderers.com/CAGO.Subspecies.html }}</ref> Tā barojas gan ar zāli, gan ar sēklām. Kanādas zoss, līdzīgi kā citas zosis, lai barotos, izkāpj krastā un ar knābi plūc zāli. Tā labprāt ēd lauksaimniecības kultūras, piemēram, [[lauku pupa|pupas]], [[kvieši|kviešus]], [[rīsi|rīsus]] un [[kukurūza|kukurūzu]]. Ūdenstilpēs tā barojas ar ūdensaugiem, kas aug gan krastos, gan tilpnes dibenā. Reizēm var novērot Kanādas zosi barojamies [[pilsēta|pilsētu]] atkritumu izgāztuvēs.<ref name=adw/> == Ligzdošana == Kanādas zosis dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Tās veido monogāmus pārus uz mūžu. Jauns partneris tiek meklēts tikai tad, ja viens no pāra iet bojā. [[Ligzda]]i vieta parasti tiek piemeklēta ūdenstilpes ([[ezers|ezera]], dīķa, [[upe]]s) krastā uz kāda pacēluma. Ligzda ir izskrāpēta sekla iedobe, kas tiek izklāta ar sausu zāli un dūnām. Dējumā ir 2—9 olas (visbiežāk 5 olas). Lai arī abi vecāki perē un abi vecāki aizsargā ligzdošanas teritoriju, mātīte ir galvenā perētāja.<ref name=adw/> Inkubācijas periods ilgst 24—28 dienas. Vairošanās sezonas laikā Kanādas zosis maina arī apspalvojumu un nespēj lidot 20—40 dienas, atgūstot spēju lidot apmēram tajā pašā laikā, kad jaunā paaudze sāk lidot.<ref>Johnsgard, Paul A. (2010) [1978]. Ducks, Geese, and Swans of the World (revised online ed.). Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. p. 79.</ref> Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļi spēj staigāt, peldēt un sekot saviem vecākiem, pašiem meklējot sev barību. Ģimene parasti pārvietojas vienā līnijā, abiem vecākiem atrodoties līnijas abos galos (priekšā un aizmugurē). Pieaugušās Kanādas zosis ar mazuļiem ir ļoti agresīvas, dzenājot gan nelielus [[dziedātājputni|dziedātājputnus]], gan [[cilvēks|cilvēkus]]. Uzbrūkot tā šņāc kā čūska un, sitot spārnus, uzbrūk. Jaunās zosis sāk lidot, sasniedzot 6—9 nedēļu vecumu, bet tās paliek kopā ar saviem vecākiem līdz nākamā gada pavasarim, kopīgi ar vecākiem atgriežoties savās dzimtajās vietās no ziemošanas teritorijām.<ref name=nor/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem [[DNS]] pētījumu rezultātiem 2004. gadā no Kanādas zoss sugas tika atdalīta jauna suga — [[Bafina zoss]] (''Branta hutchinsii''). Kādreizējās vairāk kā 10 Kanādas zoss pasugas tika sadalītas starp abām jaunajām sugām.<ref name=new>[http://www.utahbirds.org/RecCom/NewGoose.htm The New Goose]</ref> Mūsdienu klasifikācijā Kanādas zosij ir 7 pasugas, bet Bafina zosij 5 pasugas.<ref name=new/> == Sistemātika == Kanādas zosij ir 7 pasugas:<ref name=new/> * Atlantijas Kanādas zoss (''Branta canadensis canadensis'') * Iekšzemes Kanādas zoss (''Branta canadensis interior'') * Lielā Kanādas zoss (''Branta canadensis maxima'') * Mazā Kanādas zoss (''Branta canadensis parvipes'') — pārklājoties izplatības areālam, veido [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]] ar Tavenera Bafina zosi (''Branta hutchinsii taverneri'') * Rietumu Kanādas zoss (''Branta canadensis moffitti'') * Tumšā Kanādas zoss (''Branta canadensis occidentalis'') * Vankūveras Kanādas zoss (''Branta canadensis fulva'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Branta canadensis|Kanādas zoss}} * [http://www.latvijasdaba.lv/putni/branta-canadensis-l/ Latvijas Daba: Kanādas zoss (Branta canadensis)] * [http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=335 Selgas foto: Kanādas zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310225202/http://www.selgasfoto.lv/?level=album&id=335 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} * [http://www.allaboutbirds.org/guide/Canada_Goose/id All About Birds: Canada Goose] * [http://ibc.lynxeds.com/species/canada-goose-branta-canadensis IBC: Canada Goose (Branta canadensis)]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120503185717/http://ibc.lynxeds.com/species/canada-goose-branta-canadensis |date={{dat|2012|05|03||bez}} }} * [http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob1660.htm BTO Bird Facts: Canada Goose Branta canadensis] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Melnās zosis]] [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] m43eywyrrxzk7o8w8yr4n8ssyfpyl65 0 251762 4539285 4538065 2026-10-24T10:05:52Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4539285 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>18</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>11</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>57</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>18</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>15</center> | <center>1</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>54</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>50</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kanāda}} | <center>{{escy|2027|2027}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>42</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>26</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>40</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>38</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-2025)<br />[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] (2027-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>25</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>19</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>21</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>68</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=9|2020—2027 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kanāda}} || colspan="7" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] jqk79vqgqpy3okb44boh4plu1ppaqrt 4539288 4539285 2026-10-24T10:09:28Z Lasks 38532 /* 2020. gadi */ 4539288 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eurovision decade of debut map.svg|thumb|350px|Karte ar dalībvalstu debijas gadu pēc desmitgades: {{columns |col1 ={{legend|#ff3948|1950. gadi}}{{legend|#ff8c2e|1960. gadi}}{{legend|#ffe340|1970. gadi}} |col2 ={{legend|#8ad667|1980. gadi}}{{legend|#57c1dc|1990. gadi}} |col3 ={{legend|#5e70ef|2000. gadi}}{{legend|#915da3|2010. gadi}}{{legend|#dc23a9|2020. gadi}} }} ]] [[Attēls:№_of_countries_participating_in_the_Eurovision_Song_Contest_per_year.png|thumb|350px|Dalībvalstu skaits no 1956. līdz 2024. gadam]] '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījušās 53 valstis. No tām 28 valstis ir guvušas vismaz vienu [[Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji|uzvaru]]. Konkursā var piedalīties jebkura [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s dalībvalsts. Lai piedalītos Eirovīzijā, nav obligāts nosacījums valsts ģeogrāfiskā atrašanās [[Eiropa|Eiropā]]. Konkursa dalībvalstu skaits ir pieaudzis no septiņām 1956. gadā līdz vairāk nekā 40 21. gadsimtā. Tā kā dalībvalstu skaits pieaug, laika gaitā ir bijuši dažādas priekšsacīkstes, pašlaik Eirovīzijā ir ieviesta pusfinālu sistēma. == Saraksts == : {{colorbox|#DCDCDC}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalās tagad. : {{colorbox|#DCDCFF}} Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet tagad ir liegta iespēja piedalīties. : {{colorbox|#FFCCCC}} Valstis, kas vairs nepastāv. {| class="wikitable sortable" |- style="background:#efefef" ! Valsts !! Debijas gads !! Dalības reizes !! Uzvaras !! Pārraidītāji<ref>Eurovision.tv. [http://www.eurovision.tv/page/history-by-country History by country]. Retrieved on 10 February 2008.</ref> |- | {{ESC|Albānija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>23</center> | <center>0</center> | [[RTSH]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Andora}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>6</center> | <center>0</center> | [[Ràdio i Televisió d'Andorra|RTVA]] |- | {{ESC|Armēnija}} | <center>{{escy|2006|2006}}</center> | <center>18</center> | <center>0</center> | [[Armenian Public Television|AMPTV]],ShantTV |- | {{ESC|Austrālija}} | <center>{{escy|2015|2015}}</center> | <center>11</center> | <center>0</center> | [[SBS Australia|SBS]] |- | {{ESC|Austrija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>57</center> | <center>2</center> | [[ORF (broadcaster)|ORF]] |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} | <center>{{escyr|2008}}</centeR> |<center>18</center> | <center>1</center> | [[İctimai Televiziya və Radio Yayımları Şirkəti|İTV]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Baltkrievija}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[National State Teleradiocompany|BTRC]] |- | {{ESC|Beļģija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>1</center> | [[Vlaamse Radio- en Televisieomroep|VRT]] (nīderlandiešu)<br />[[RTBF]] (franču) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | <center>{{escyr|1993}}</center> | <center>19</center> | <center>0</center> | [[BHRT]] |- | {{ESC|Bulgārija}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>15</center> | <center>1</center> | [[Bulgarian National Television|BNT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Čehija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[Česká televize|ČT]] |- | {{ESC|Dānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>54</center> | <center>3</center> | [[Danmarks Radio|DR]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Dienvidslāvija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>27</center> | <center>1</center> | [[Yugoslav Radio Television|JRT]] |- | {{ESC|Francija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[TF1]] (1956-1981)<br />[[France Télévisions]] (1983-) |- | {{ESC|Grieķija}} | <center>{{escy|1974|1974}}</center> | <center>46</center> | <center>1</center> | [[Ellinikí Radiofonía Tileórasi|ERT]] (1974-2013)<br />[[New Hellenic Radio, Internet and Television|NERIT]] (2014-) |- | {{ESC|Gruzija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> |<center>18</center> | <center>0</center> | [[Georgian Public Broadcaster|GPB]] |- | {{ESC|Horvātija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>31</center> | <center>0</center> | [[Croatian Radiotelevision|HRT]] |- | {{ESC|Igaunija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>31</center> | <center>1</center> | [[Eesti Televisioon|ETV]] |- | {{ESC|Itālija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>50</center> | <center>3</center> | [[RAI]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Islande}} | <center>{{escy|1986|1986}}</center> | <center>36</center> | <center>0</center> | [[RÚV]] |- | {{ESC|Izraēla}} | <center>{{escy|1973|1973}}</center> | <center>48</center> | <center>4</center> | [[Israel Broadcasting Authority|IBA]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Īrija}} | <center>{{escy|1965|1965}}</center> | <center>57</center> | <center>7</center> | [[Raidió Teilifís Éireann|RTÉ]] |- | {{ESC|Kanāda}} | <center>{{escy|2027|2027}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Kanādas raidorganizācijas korporācija|CBC]] |- | {{ESC|Kipra}} | <center>{{escy|1981|1981}}</center> | <center>42</center> | <center>0</center> | [[Cyprus Broadcasting Corporation|CyBC]] |-bgcolor="#DCDCFF" | {{ESC|Krievija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>23</center> | <center>1</center> | [[Russia 1|RTR]], [[Channel One (Russia)|C1R]] |- | {{ESC|Latvija}} | <center>{{escy|2000|2000}}</center> | <center>26</center> | <center>1</center> | [[Latvijas Televīzija|LTV]] |- | {{ESC|Lielbritānija}} | <center>{{escy|1957|1957}}</center> | <center>67</center> | <center>5</center> | [[BBC]] |- | {{ESC|Lietuva}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>26</center> | <center>0</center> | [[Lithuanian National Radio and Television|LRT]] |- | {{ESC|Luksemburga}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>40</center> | <center>5</center> | [[RTL Group|CLT]] |- | {{ESC|Malta}} | <center>{{escy|1971|1971}}</center> | <center>38</center> | <center>0</center> | [[Public Broadcasting Services|PBS]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Maroka}} | <center>{{escy|1980|1980}}</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | [[Société Nationale de Radiodiffusion et de Télévision|SNRT]] |- | {{ESC|Melnkalne}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>14</center> | <center>0</center> | [[RTCG]] |- | {{ESC|Moldova}} | <center>{{escy|2005|2005}}</center> | <center>20</center> | <center>0</center> | [[TeleRadio-Moldova|TRM]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Monako}} | <center>{{escy|1959|1959}}</center> | <center>24</center> | <center>1</center> | [[Télé Monte Carlo|TMC]] |- | {{ESC|Nīderlande}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>64</center> | <center>5</center> | [[Nederlandse Omroep Stichting|NOS]] (1956-2009)<br />[[TROS]] (2010-2013)<br />[[AVROTROS]] (2014-2025)<br />[[Nīderlandes publiskā raidorganizācija|NPO]] (2027-) |- | {{ESC|Norvēģija}} | <center>{{escy|1960|1960}}</center> | <center>64</center> | <center>3</center> | [[Norwegian Broadcasting Corporation|NRK]] |- | {{ESC|Polija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>28</center> | <center>0</center> | [[Telewizja Polska|TVP]] |- | {{ESC|Portugāle}} | <center>{{escy|1964|1964}}</center> | <center>57</center> | <center>1</center> | [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] |- | {{ESC|Rumānija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>25</center> | <center>0</center> | [[Romanian Television|TVR]] |- | {{ESC|Sanmarīno}} | <center>{{escyr|2008}}</center> | <center>16</center> | <center>0</center> | [[San Marino RTV|SMRTV]] |- | {{ESC|Serbija}} | <center>{{escy|2007|2007}}</center> | <center>19</center> | <center>1</center> | [[Radio Television of Serbia|RTS]] |- bgcolor="#FFCCCC" | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | <center>{{escy|2004|2004}}</center> | <center>2</center> | <center>0</center> | [[UJRT]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovākija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>7</center> | <center>0</center> | [[Slovenská televízia|STV]] (1994-2010)<br />[[Radio and Television Slovakia|RTVS]] (2011-) |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Slovēnija}} | <center>{{escy|1993|1993}}</center> | <center>29</center> | <center>0</center> | [[Radiotelevizija Slovenija|RTV SLO]] |- bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Spānija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>63</center> | <center>2</center> | [[Televisión Española|TVE]] |- | {{ESC|Somija}} | <center>{{escy|1961|1961}}</center> | <center>59</center> | <center>1</center> | [[YLE]] (somu) |- | {{ESC|Šveice}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>66</center> | <center>3</center> | [[SRG SSR]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Turcija}} | <center>{{escy|1975|1975}}</center> | <center>34</center> | <center>1</center> | [[Turkish Radio and Television Corporation|TRT]] |- | {{ESC|Ukraina}} | <center>{{escy|2003|2003}}</center> | <center>21</center> | <center>3</center> | [[National Television Company of Ukraine|NTU]] |- |-bgcolor="#DCDCDC" | {{ESC|Ungārija}} | <center>{{escy|1994|1994}}</center> | <center>17</center> | <center>0</center> | [[Magyar Televízió|MTV]] |- | {{ESC|Vācija}} | <center>{{escy|1956|1956}}</center> | <center>68</center> | <center>2</center> | [[Norddeutscher Rundfunk|NDR]] ([[ARD (broadcaster)|ARD]]) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | <center>{{escy|1998|1998}}</center> | <center>21</center> | <center>0</center> | [[Macedonian Radio-Television|MKRTV]] |- | {{ESC|Zviedrija}} | <center>{{escy|1958|1958}}</center> | <center>65</center> | <center>7</center> | [[Sveriges Radio|SVR]] (1958)<br />[[Sveriges Radio|SR]] (1959-1979)<br />[[Sveriges Television|SVT]] (1980-) |} == Dalībvalstis pa desmitgadēm == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētājs'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FFFFFF}} ''Pārējās vietas'' (līdz priekšpēdējai vietai) : {{colorbox|#FF0000}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#990000}} ''Nekvalificējās'' (valsts nekvalificējās finālam; 1996, 2004-pašlaik) : {{colorbox|#999966}} ''Neizlemts'' (valsts pieteica dalību, bet nepiedalījās) : {{colorbox|#99FF99}} ''Debija'' : {{colorbox|#696969}} ''Nepiedalījās'' : {{colorbox|#FFE6E6}} ''Diskvalificēti konkursa laika'' : '''X''' apzīmē dalību attiecīgajā gadā === 1950. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=5|1956—1959 |- " ! Valsts !! {{escy|1956|1956}} !! {{escy|1957|1957}} !! {{escy|1958|1958}} !! {{escy|1959|1959}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austria}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Belgium}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center| X ||style="background:gold" align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center| X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center| X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center| X ||bgcolor="#FF0000" align=center|<span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center| X ||align=center| X |- | {{ESC|Switzerland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center| X ||style="background:silver" align=center| X ||align=center| X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|United Kingdom}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center| X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center| X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center| X ||align=center| X ||align=center| X |} {{clear}} === 1960. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1960—1969 |- " ! Valsts !! {{escy|1960|1960}} !! {{escy|1961|1961}} !! {{escy|1962|1962}} !! {{escy|1963|1963}} !! {{escy|1964|1964}} !! {{escy|1965|1965}} !! {{escy|1966|1966}} !! {{escy|1967|1967}} !! {{escy|1968|1968}} !! {{escy|1969|1969}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ireland}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Spain}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |} {{clear}} === 1970. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1970—1979 |- " ! Valsts !! {{escy|1970|1970}} !! {{escy|1971|1971}} !! {{escy|1972|1972}} !! {{escy|1973|1973}} !! {{escy|1974|1974}} !! {{escy|1975|1975}} !! {{escy|1976|1976}} !! {{escy|1977|1977}} !! {{escy|1978|1978}} !! {{escy|1979|1979}} |- | {{ESC|Austria}} || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Greece}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background :#cc9966 ;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Monaco}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Tunisija}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" | |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Turkey}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:silver" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| |} {{clear}} === 1980. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1980—1989 |- " ! Valsts !! {{escy|1980|1980}} !! {{escy|1981|1981}} !! {{escy|1982|1982}} !! {{escy|1983|1983}} !! {{escy|1984|1984}} !! {{escy|1985|1985}} !! {{escy|1986|1986}} !! {{escy|1987|1987}} !! {{escy|1988|1988}} !! {{escy|1989|1989}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Cyprus}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Finland}} || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Iceland}} || bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Morocco}} ||align=center|X || bgcolor="#696969" colspan=9| |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |} {{clear}} === 1990. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|1990—1999 |- " ! Valsts !! {{escy|1990|1990}} !! {{escy|1991|1991}} !! {{escy|1992|1992}} !! {{escy|1993|1993}} !! {{escy|1994|1994}} !! {{escy|1995|1995}} !! {{escy|1996|1996}} !! {{escy|1997|1997}} !! {{escy|1998|1998}} !! {{escy|1999|1999}} |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | {{ESC|Belgium}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" | ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Croatia}} || bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Denmark}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Estonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|France}} ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Germany}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Greece}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Italy}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X |- | {{ESC|Luxembourg}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=6| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Macedonia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Norway}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Portugal}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Romania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Russia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|West Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |- | {{ESC|Yugoslavia}} ||align=center|X ||align=center|X|| bgcolor="#696969" colspan=8| |- | {{ESC|Federal Republic of Yugoslavia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=7| |} {{clear}} === 2000. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2000—2009 |- " ! Valsts !! {{escy|2000|2000}} !! {{escy|2001|2001}} !! {{escy|2002|2002}} !! {{escy|2003|2003}} !! {{escy|2004|2004}} !! {{escy|2005|2005}} !! {{escy|2006|2006}} !! {{escy|2007|2007}} !! {{escy|2008|2008}} !! {{escy|2009|2009}} |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Albania}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Andorra}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Armenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=6| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Austria}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#696969" colspan=2| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Azerbaijan}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Belarus}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Belgium}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnia and Herzegovina}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Bulgaria}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align =center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Croatia}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Cyprus}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Czech Republic}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Denmark}} ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Estonia}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Finland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|France}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Georgia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Germany}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Greece}} || bgcolor="#696969"| ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Hungary}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Iceland}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Ireland}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Israel}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Latvia}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Libāna}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||bgcolor="#999966" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=4 | |- | {{ESC|Lithuania}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Macedonia}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Malta}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Moldova}} ||bgcolor="#696969" colspan=5| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X |- | {{ESC|Monaco}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969" colspan=3| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Netherlands}} ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Norway}} ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#696969"| || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Poland}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugal}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Romania}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Russia}} ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|San Marino}} ||bgcolor="#696969" colspan=8| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia}} ||bgcolor="#696969" colspan=7| ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Serbia and Montenegro}} ||bgcolor="#696969" colspan=4| ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#696969" colspan=4| |- | {{ESC|Slovakia}} ||bgcolor="#696969" colspan=9| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Slovenia}} ||bgcolor="#696969" colspan=2| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Spain}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Sweden}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|Switzerland}} ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Turkey}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Ukraine}} ||bgcolor="#696969" colspan=3| ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X |- | {{ESC|United Kingdom}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X |} {{clear}} === 2010. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=11|2010—2019 |- " ! Valsts !! {{escy|2010|2010}} !! {{escy|2011|2011}} !! {{escy|2012|2012}} !! {{escy|2013|2013}} !! {{escy|2014|2014}} !! {{escy|2015|2015}} !! {{escy|2016|2016}} !! {{escy|2017|2017}} !! {{escy|2018|2018}} !! {{escy|2019|2019}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | bgcolor="#99FF99"| {{ESC|Austrālija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:gold" align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||colspan=3 style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=3 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Horvātija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=2 style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Čehija}} ||colspan=5 bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kipra}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || style="background:gold" align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Francija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Vācija}} ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ungārija}} ||bgcolor="#696969"| ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Islande}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:gold" align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} ||bgcolor="#696969"| ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Lietuva}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Malta}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center| X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Nīderlande}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X ||style="background:gold" align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="2" style="background:#696969;" align=center| || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || style="background:#696969;" align=center| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X |- | {{ESC|Sanmarīno}} ||bgcolor="#696969"| ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || style="background:#696969;" align=center| ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovākija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Slovēnija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Zviedrija}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X ||style="background:gold" align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Turcija}} ||style="background:silver" align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || colspan=7 style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Ukraina}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X ||style="background:#696969;" align=center| ||style="background:gold" align=center|X||align=center|X || align=center|X || style="background:#696969;" align=center| |- | {{ESC|Lielbritānija}} ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||align=center|X ||align=center|X||align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |} {{clear}} === 2020. gadi === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="float:left; margin:10px" |- ! colspan=9|2020—2027 |- " ! Valsts !! <s>{{escy|2020|2020}}</s> !! {{escy|2021|2021}} !! {{escy|2022|2022}} !! {{escy|2023|2023}} !! {{escy|2024|2024}} !! {{escy|2025|2025}} !! {{escy|2026|2026}} !! {{escy|2027|2027}} |- | {{ESC|Albānija}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Armēnija}} ||align=center|X || bgcolor="#696969"| || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Austrālija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Austrija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Baltkrievija}} ||align=center|X ||colspan=7 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Beļģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Bulgārija}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan="3" bgcolor="#696969"| || style="background:gold" align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Horvātija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Čehija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Kipra}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Dānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Igaunija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || style="background:#cc9966;" align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Somija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Francija}} || align=center|X ||style="background:silver" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Gruzija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Vācija}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Grieķija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X |- | {{ESC|Islande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||colspan="2" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Īrija}} ||align=center|X ||bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||colspan="2" bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Izraēla}} ||align=center|X ||align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || style="background:silver" align=center|X|| align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Itālija}} || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Kanāda}} || colspan="7" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Latvija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Lietuva}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Luksemburga}} ||colspan=4 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan="4" bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Malta}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Moldova}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Melnkalne}} ||colspan = 2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| colspan=2 bgcolor="#696969"| || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Nīderlande}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#FFE6E6" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X ||bgcolor="#696969"| || align=center|X |- | {{ESC|Norvēģija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Polija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Portugāle}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> |- | {{ESC|Rumānija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || colspan= 2 bgcolor="#696969"| || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Krievija}} ||align=center|X ||align=center|X || colspan= 6 bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Sanmarīno}} || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |- | {{ESC|Serbija}} ||align=center|X ||align=center|X || align=center|X|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Slovēnija}} || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span> ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Spānija}} ||align=center|X ||align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X ||bgcolor="#696969"| |- | {{ESC|Zviedrija}} || align=center|X || align=center|X || align=center|X|| style="background:gold" align=center|X|| align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Šveice}} || align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X|| align=center|X || style="background:gold" align=center|X || align=center|X || bgcolor="#990000" align=center| <span style="color:white;">X</span>|| align=center|X |- | {{ESC|Ukraina}} ||bgcolor="#696969"| || align=center|X || style="background:gold" align=center|X|| align=center|X ||style="background:#cc9966;" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X |- | {{ESC|Lielbritānija}} || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span>||style="background:silver" align=center|X || align=center|X || align=center|X || align=center|X || bgcolor="#FF0000" align=center| <span style="color:white;">X</span> || align=center|X |} {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā| ]] 35w5jwjf68kqmkmzxkw592jroaytp56 0 252921 4539102 4538788 2026-10-24T06:00:51Z Baisulis 11523 lai katru reizi nav jālabo..... 4539102 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|oriģinālo seriālu|no 2001. līdz 2011. gadam pārraidīto seriālu|Likums un kārtība (2001)|Alda Gobzema politisko partiju|Likums un kārtība (partija)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Likums un kārtība<br />''Law & Order'' | image = [[Attēls:Lawandorder01.jpg|260px]] | caption = | genre = | runtime = 60 minūtes (ar reklāmām) | creator = [[Diks Volfs]] | starring = | producer = {{ubl|Diks Volfs|[[Džozefs Stērns]]}} | opentheme= ''Theme of Law & Order'' | theme_music_composer = | country = {{USA}} | language = angļu | location = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | company = {{Unbulleted list|''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''|''[[Universal Television]]'' (1990–1998, 2002–2004)|''[[USA Network|Studios USA]]'' (1998–2002)|''NBC Universal Television Studio'' (2004–2007)|''Universal Media Studios'' (2007–2010)}} | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = {{Unbulleted list|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])}} | first_aired = {{dat|1990|9|13|N}} — {{dat|2010|5|24|N}};<br />{{dat|2022|2|4|N}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 26 | num_episodes = 547 | list_episodes = | related = [[Likums un kārtība (seriālu cikls)]] | website = | website_title = }} '''"Likums un kārtība"''' ({{val|en|Law & Order}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] policijas procesuālās un juridiskās drāmas televīzijas seriāls, kura autors ir [[Diks Volfs]]. To pārraidīja [[NBC]] televīzijas kanāls laikā no {{dat|1990|9|13|ģ|bez}} līdz {{dat|2010|5|24|d|bez}}.<ref name="showcancel1">{{ziņu atsauce|title=Law & Order cancelled|publisher=The Spy Report|date=May 15, 2010|url=http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/|accessdate=May 15, 2010|archive-date={{dat|2010|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100529122032/http://www.mediaspy.org/report/2010/05/15/law-order-cancelled/}}</ref> 2021. gada 28. septembrī pēc 11 gadu pārtraukuma NBC paziņoja, ka seriālu atjaunos 21. sezonai, kuras pirmizrāde notika 2022. gada 24. februārī. Seriālam kopumā izdotas 26 sezonas (vairāk nekā 540 sērijas). Seriāla darbība notiek [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur to arī filmē. Parasti sērija sastāv no divām daļām, pirmajā daļā [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamenta]] [[Detektīvs (profesija)|detektīvi]] izmeklē kādu noziegumu (parasti tā ir slepkavība), otrajā daļā Ņujorkas apgabala Manhatanas apgabala prokurora birojs izvirza apsūdzības atbildētājam. Bieži seriālā attēlotie noziegumi ir bijuši no reālām lietām, kas nesen bijušas aktuālas, tomēr nozieguma motīvi un noziedznieki var būt citi. Ilgu laiku seriālā tēlojuši [[Stīvens Hills]], [[Džerijs Orbahs]], [[Epata Merkersone]] un [[Sems Voterstons]]. Seriāls guva lielus panākumus, tika izveidoti dažādi [[atvasinājums (fikcija)|atvasināti]] seriāli, tostarp ''[[Law & Order: Special Victims Unit]]'', "[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]", "[[Likums un kārtība: Losandželosa]]" (''Law & Order: LA''), izveidojās "[[Likums un kārtība (seriālu cikls)|Likuma un kārtības]]" seriālu cikls. Seriāls saņēmis arī vairākus apbalvojumus, tostarp [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] semkoy3x2lxpssevscbg2fivh7g9xkg 0 253402 4538949 4485794 2026-10-23T12:45:02Z Ivario 51458 4538949 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste | nosaukums = Ainažu ģerbonis | attēls = Ainazi COA.svg | attēla_platums = 180 | īpašnieks = [[Ainaži|Ainažu]] pilsēta | ieviests = {{dat|1925|10|31}} | atcelts = | vairogs = Vertikāls dalījums, labajā pusē uz sarkana fona attēlots grifs ar zobenu, kreisajā pusē melns enkurs uz zelta fona. | lietojums = }} '''Ainažu pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Ainaži|Ainažu]] pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.<ref name="arhīvs">{{tīmekļa atsauce |title=Ainaži - Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām” |url=https://pilsetugerboni.arhivi.gov.lv/ainazi/ |website=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]] |accessdate={{dat|2026|6|23||bez}}}}</ref> Ģerbonis iekļauts pilsētas karogā. == Heraldiskais apraksts == Ģerboņa vairogs vertikāli sadalīts divās daļās. Labajā ģerboņa pusē uz sarkana fona attēlots sudraba [[grifs (mitoloģija)|grifs]] ar zobenu labajā ķetnā, kurš ir aizgūts no [[Vidzemes ģerbonis|Vidzemes ģerboņa]], un apzīmē pilsētas piederību konkrētajām [[Vidzeme|novadam]]. Kreisajā pusē uz zelta fona attēlots melns [[enkurs]], kas simbolizē ostas pilsētu. == Vēsture == Ģerboni Ainažiem kā [[miests|miestam]] apstiprināja 1925. gadā, bet pilsētas tiesības miests ieguva 1926. gadā. Ģerboni veidoja [[Heraldiskā komiteja]]. Sākotnējā ģerboņa iecerē sudraba grifam ķetnā nebija zobens, un kreisajā pusē bija attēlots sudraba enkurs zilā laukā.<ref name="arhīvs" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Ainaži|Gzerbonis]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]] ppoouhrv7b98tdfpo388izeail2etpd 0 253404 4538948 3720871 2026-10-23T12:43:32Z Ivario 51458 4538948 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste | nosaukums = Aizputes ģerbonis | attēls = Aizpute COA.svg | attēla_platums = 180 | īpašnieks = [[Aizpute]]s pilsēta | ieviests = 1925. gada 31. oktobrī | atcelts = | vairogs = Uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris ar torni un paceltu vārtu režģi, virs torņa trīs piecstarainas zelta zvaigznes. | agr_versijas = <center>[[Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|90px]] [[Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|90px]] [[Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|90px]]</center> | lietojums = }} '''Aizputes pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Aizpute]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.<ref>[http://www.aizputesnovads.lv/aizputes-novads/802-gerbonis Aizputes novada ģerbonis] ''aizputesnovads.lv''</ref> == Vēsture == Senākais Aizputes ģerbonis nāk no [[14. gadsimts|14. gadsimta]] [[Zīmogs|zīmoga]], kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks, vai [[Apustulis Jānis|Svētais Jānis]]) ar biķeri rokā.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetugerboni.arhivi.gov.lv/aizpute/|title=Aizpute - Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām”|website=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|access-date=2026-10-23|date=2026}}</ref> Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis, kuru pieņēma pēc tam, kad vecā ģerboņa projektu noraidīja.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura plīvo [[Krievijas Impērija|Cariskās Krievijas]] karogs, virs vārtiem redzams [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> Anša Cīruļa 1921. gadā tapušo pilsētu ģerboņu skiču skaitā atrodams pielāgots 14. gadsimta ģerbonis, taču šo variantu [[Heraldikas komiteja|Latvijas Heraldikas komiteja]] noraidīja kā neatbilstošu heraldikas principiem, kā arī Aizputes pilsētas valde pauda vēlmi ģerbonī izmantot versiju ar mūra vārtiem.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Heraldiskais apraksts == Ģerboņa vairogā uz sudraba fona attēlots sarkanu [[Ķieģelis|ķieģeļu]] mūris, kas simbolizē pilsētas seno vēsturi un ir aizgūts no Krievijas Impērijas laika ģerboņa. Mūrim ir tornis un melns pacelts vārtu režģis. Virs torņa atrodas trīs zelta piecstaru zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — [[Latgale|Latgali]], [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Vidzeme|Vidzemi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Aizpute|Gzerbonis]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]] jrzs5ylzy0qtzpy33d7li52izqh96t9 4539104 4538948 2026-10-24T06:08:10Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : 4539104 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste | nosaukums = Aizputes ģerbonis | attēls = Aizpute COA.svg | attēla_platums = 180 | īpašnieks = [[Aizpute]]s pilsēta | ieviests = 1925. gada 31. oktobrī | atcelts = | vairogs = Uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris ar torni un paceltu vārtu režģi, virs torņa trīs piecstarainas zelta zvaigznes. | agr_versijas = <center>[[Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|90px]] [[Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|90px]] [[Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|90px]]</center> | lietojums = }} '''Aizputes pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Aizpute]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.<ref>[http://www.aizputesnovads.lv/aizputes-novads/802-gerbonis Aizputes novada ģerbonis] ''aizputesnovads.lv''</ref> == Vēsture == Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta [[Zīmogs|zīmoga]], kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks, vai [[Apustulis Jānis|Svētais Jānis]]) ar biķeri rokā.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pilsetugerboni.arhivi.gov.lv/aizpute/|title=Aizpute - Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām”|website=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|access-date=2026-10-23|date=2026}}</ref> Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis, kuru pieņēma pēc tam, kad vecā ģerboņa projektu noraidīja.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura plīvo [[Krievijas Impērija|Cariskās Krievijas]] karogs, virs vārtiem redzams [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi — 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis saglabājis līdzību tieši šim variantam.<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> Anša Cīruļa 1921. gadā tapušo pilsētu ģerboņu skiču skaitā atrodams pielāgots 14. gadsimta ģerbonis, taču šo variantu [[Heraldikas komiteja|Latvijas Heraldikas komiteja]] noraidīja kā neatbilstošu heraldikas principiem, kā arī Aizputes pilsētas valde pauda vēlmi ģerbonī izmantot versiju ar mūra vārtiem.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Heraldiskais apraksts == Ģerboņa vairogā uz sudraba fona attēlots sarkanu [[Ķieģelis|ķieģeļu]] mūris, kas simbolizē pilsētas seno vēsturi un ir aizgūts no Krievijas Impērijas laika ģerboņa. Mūrim ir tornis un melns pacelts vārtu režģis. Virs torņa atrodas trīs zelta piecstaru zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — [[Latgale|Latgali]], [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Vidzeme|Vidzemi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{heraldika-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētu ģerboņi}} [[Kategorija:Aizpute|Gzerbonis]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]] 9jszf1vhwq01fzduibay1b2spund5th 0 264537 4539253 4537507 2026-10-24T09:37:47Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539253 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tērbatas iela 15-17 Riga.jpg|thumb|300px|Ata un Annas Ķeniņu skolas ēka [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielā]] 15/17 [[Rīga|Rīgā]] (1905, arhitekti [[Konstantīns Pēkšēns]] un [[Eižens Laube]]): viens no agrākajiem un nozīmīgākajiem nacionālā romantisma paraugiem Latvijā]] '''Nacionālais romantisms''' (arī '''ziemeļu nacionālais romantisms''', laikabiedru valodā ''somu stils'' vai ''ziemeļu stils'') ir [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s virziens, kas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā attīstījās [[Somija|Somijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. Tā piekritēji meklēja savas tautas senatnē, [[Folklora|folklorā]] un tautas celtniecībā ierosmi laikmetīgai mākslai.<ref name="Lane">Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000.</ref> Latvijas arhitektūras vēsturē to aplūko kā vienu no [[Jūgendstils|jūgendstila]] virzieniem.<ref name="K1980-94">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—95. lpp.</ref><ref name="G2019-301">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 301.—303. lpp. (termina vēsture ar atsauci uz Ringbom 1987, 153. lpp.).</ref> [[Latvija|Latvijā]] nacionālais romantisms visplašāk izpaudās [[Rīgas jūgendstila arhitektūra|Rīgas arhitektūrā]] no 1905. līdz aptuveni 1911. gadam. Latviešu arhitekti, tostarp [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Augusts Malvess]] un [[Ernests Pole]], somu arhitektūras iespaidā mēģināja radīt pēc formas un satura latvisku būvmākslu. Tajā pašā manierē strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, piemēram, [[Vilhelms Bokslafs]] un [[Bernhards Bīlenšteins]], tāpēc jaunākajā pētniecībā virzienu raksturo kā internacionālu parādību ar reģionālām saknēm un lieto apzīmējumu „ziemeļu nacionālais romantisms”.<ref name="Grosa2012">Grosa, Silvija. [https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29980118.pdf Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century] // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. 56.—75. lpp.</ref> Plašākā nozīmē ar nacionālo romantismu apzīmē arī 19. gadsimta [[Nacionālisms|nacionālisma]] iedvesmoto romantisko strāvojumu [[Literatūra|literatūrā]], [[Mūzika|mūzikā]] un tēlotājā mākslā. Latvijā tas saistās ar [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību un [[Tautiskā atmoda|tautisko atmodu]], un literatūras vēsturē ar ''tautisko romantismu'' īpaši saista 19. gadsimta 70. un 80. gadu literatūru.<ref name="G2019-303">Grosa 2019, 303. lpp.</ref><ref name="LatvianLiterature">Daija, Pauls; Kalnačs, Benedikts; Eglāja-Kristsone, Eva. [https://enciklopedija.lv/skirklis/10705-latvie%C5%A1u-literat%C5%ABra Latviešu literatūra] // Nacionālā enciklopēdija. Nodaļa „Pirmo latviešu autoru paaudze un jaunlatviešu laikmets”. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> == Jēdziens == Termins „nacionālais romantisms” mākslas vēsturē nostiprinājās 20. gadsimta 60. gados, galvenokārt kā apzīmējums Skandināvijas un Somijas arhitektūrai ap 1900. gadu.<ref name="G2019-301"/> To lieto arī daudz plašāk: amerikāņu pētniece Barbara Millere Leina ar to raksturo visu Vācijas un Skandināvijas arhitektūru no 1885. līdz 1920. gadam un uzsver, ka atšķirībā no 19. gadsimta vēsturisko stilu atdarināšanas nacionālais romantisms bieži pauda progresīvas sociālas idejas un sagatavoja ceļu [[Modernisms|modernismam]].<ref name="Lane"/> Krievijā tās pašas izcelsmes parādības, kuru ierosmē somu arhitektūras loma netiek apšaubīta, dēvē par „ziemeļu modernu” ({{val|ru|северный модерн}}).<ref name="G2008-42">Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 42.—44. lpp.</ref> Vācu zemēs radniecīga parādība bija tā sauktais dzimtenes stils (''Heimatstil''), kas būvmākslā meklēja ģermāniskās kultūras iezīmes viduslaiku un tautas celtniecības formās. Abus virzienus vieno senatnes idealizācija un apzināta būvformu arhaizācija; atšķiras galvenokārt avoti, no kuriem smelta ierosme. Rīgā dzimtenes stila paņēmieni bija vienlīdz iecienīti gan latviešu, gan vācbaltiešu arhitektu darbos, un abu virzienu elementi nereti sastopami vienā ēkā.<ref name="G2019-301"/><ref name="K1997">Krastiņš, Jānis. ''Mežaparks''. Rīga: Zinātne, 1997. 49. lpp.</ref> [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] nacionālo romantismu vērtē kā „vienu no jūgendstila izpausmes veidiem”, kas nostājās opozīcijā pret 19. gadsimta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektismu]] un vienlaikus deva pretsparu agrā jūgendstila dekoratīvajām pārmērībām; tajā „viskonsekventāk materializējās racionālistiskie meklējumi 20. gs. sākuma arhitektūrā”.<ref name="K1980-128">Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> [[Silvija Grosa]] norāda, ka abus virzienus vieno funkcionālo un māksliniecisko uzdevumu saistība, dabisku materiālu izmantošana, asimetrija un dažādu apdares materiālu kombinēšana. Tomēr „tīra” nacionālā romantisma formu valoda no jūgendstila atšķiras un vairāk balstās pagātnes būvformu interpretācijā.<ref name="G2019-301"/> == Nacionālais romantisms Eiropā == [[Attēls:Väinämöisen lähto.jpg|thumb|[[Akseli Gallēns-Kallela|Akseli Gallēna-Kallelas]] glezna „Vēinemeinena aiziešana” (1895): [[Kalevala]]s tematika somu nacionālajā romantismā]] Nacionālā romantisma idejiskais avots bija 19. gadsimta [[Romantisms|romantisma]] un nacionālisma savienojums: [[Johans Gotfrīds Herders|Herdera]] rosinātā interese par tautasdziesmām un „tautas garu”, folkloras vākšana, [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[Kalevala]] (1835), skandināvu edu un [[Sāgas|sāgu]] atklāšana no jauna. Visā Eiropā vispirms literatūrā un mūzikā, pēc tam glezniecībā un arhitektūrā radās strāvojumi, kas tiecās pēc nacionāla satura un formas. Mūzikā tos pārstāv [[Edvards Grīgs]], [[Antonīns Dvoržāks]], [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] un [[Žans Sibēliuss]], arhitektūrā vācu „ģermāņu renesanse”, Polijas Zakopanes stils vai Edena Lehnera darbi Ungārijā.<ref name="Ware-27">Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 95). Helsinki, 1991. 23.—36. lpp. ISBN 951-9056-98-X.</ref> === Somija === Baltijas un Pēterburgas arhitekti par paraugu ņēma galvenokārt Somiju.<ref name="Korvenmaa1999">Korvenmā, Pekka. Reģionālisms: imports, jaunrade, eksports: 19. un 20. gs. mijas somu arhitektūras nozīme Baltijā // ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. 20. lpp. un turpm.</ref> Tās pamatā bija Kalevalas iedvesmotais [[Karēlija]]s kults jeb karelianisms. Kopš 1890. gada mākslinieki, rakstnieki un komponisti, tostarp [[Akseli Gallēns-Kallela]], Emīls Vikstrēms, [[Ēro Jērnefelts]], [[Peka Halonens]], Juhani Aho un Žans Sibēliuss, devās uz Karēliju meklēt „īsto” somu senatni. Pirmie virziena arhitektūras pieminekļi bija pašu mākslinieku projektētās mājas-darbnīcas, kurās karēļu un rietumsomu guļbūves motīvi apvienojās ar norvēģu un šveiciešu koka arhitektūras ierosmēm: Vikstrēma „Visavuori” (1893—1894, pēc ugunsgrēka pārbūvēts 1899—1903), Gallēna-Kallelas „Kalela” Ruovesi (1894—1895) un Halonena „Halosenniemi” Tūsulā (1899—1902).<ref name="Ware-140">Wäre 1991, 140.—150. lpp.; [https://gallen-kallela.fi/en/en-akseli-gallen-kallela/ Akseli Gallen-Kallela] // Gallen-Kallelan Museo. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Politisku dzinuli kustībai deva Somijas autonomijas ierobežošana, kas sākās 1899. gadā.<ref name="Lane"/> Profesionālajā arhitektūrā somu nacionālais romantisms apvienoja dažādas ierosmes: viduslaiku akmens baznīcas un pilis, karēļu koka celtniecību, norvēģu „pūķu stilu”, amerikāņu [[Henrijs Hobsons Ričardsons|Ričardsona]] neoromāniku, angļu [[Mākslas un amatniecības kustība|Arts and Crafts]] kustību un Vīnes ģeometrisko jūgendstilu. Somu pētnieks Peka Korvenmā Somiju raksturo kā „perifēriju”, kas vairāku centru ietekmes savienoja ar vietējiem elementiem oriģinālā veselumā.<ref name="Korvenmaa1991">Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910'' (= Suomen Muinaismuistoyhdistyksen Aikakauskirja 96). Helsinki, 1991. 137.—138. lpp. ISBN 951-9056-99-8.</ref> Virzienam raksturīgi smagnēji, asimetriski apjomi ar torņiem un erkeriem, rupji tēsta granīta, ziepjakmens un raupja apmetuma kontrasti, lāču, vāveru, priežu un čiekuru ornamentika, kā arī tiekšanās pēc kopmākslas darba, kurā arhitekts projektē arī mēbeles un interjera sīkumus.<ref name="Ringbom">Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987.</ref> Plašāku ievērību somu arhitekti guva ar [[Hermanis Gezeliuss|Hermaņa Gezeliusa]], [[Armass Lindgrēns|Armasa Lindgrēna]] un [[Eliels Sārinens|Eliela Sārinena]] projektēto Somijas paviljonu 1900. gada [[Pasaules izstāde|Parīzes 1900. gada pasaules izstādē]]; somu jūgendstila kulminācija iekrita 1900.—1905. gadā.<ref name="Runeberg">Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. 15.—16., 146. lpp. ISBN 951-30-3229-9.</ref> Trio galvenie darbi ir apdrošināšanas sabiedrības „Pohjola” nams Helsinkos (1899—1901), kopīgā māja-darbnīca [[Hvitresks]] (1901—1903) un [[Somijas Nacionālais muzejs]] (1905—1910); Sārinena [[Helsinku centrālā stacija|Helsinku centrālās stacijas]] projekts uzvarēja konkursā 1904. gadā, bet līdz atklāšanai 1919. gadā tā nacionāli romantiskās formas tika pārveidotas racionālākā kompozīcijā. [[Larss Sonks|Larsa Sonka]] granīta celtnes ir [[Tamperes katedrāle]] (1902—1907), Helsinku telefona centrāles nams (1905) un Kallio baznīca (1912).<ref name="FinnishDates">Ēku datējumi pēc īpašnieku un pašvaldību publikācijām: [https://www.hel.fi/hel2/ksv/liitteet/2019_kaava/2461_3_rakennushistoriaselvitys.pdf Agronomitalo: Rakennushistoriallinen selvitys]. Helsinki: ark-byroo, 2014. 18. lpp.; [https://www.kansallismuseo.fi/sv/hvittraesk/historiaa Hvitträsk: Historia] un [https://www.kansallismuseo.fi/en/tietoa-meistae/historia History] // Suomen kansallismuseo; [https://www.mfa.fi/kokoelmat/arkkitehdit/eliel-saarinen/ Eliel Saarinen] // Arkkitehtuurimuseo; [https://www.vrgroup.fi/fi/vrgroup/uutiset/steissi-100-vuotta-paarautatieasema-kehittyy-kaupungin-sykkeessa-040320190900/ Steissi 100 vuotta] // VR Group, 2019. gada 4. marts; [https://tampereenseurakunnat.fi/tuomiokirkkoseurakunta/kirkot-ja-seurakuntatilat/tuomiokirkko/ Tuomiokirkko] // Tampereen seurakunnat; Hannula, Piritta; Salonen, Marja. [https://www.hel.fi/static/rakvv/julkaisut/Rakennukset_kertovat.pdf Rakennukset kertovat]. Helsinki, 2007. PDF 18. lpp.; [https://www.helsinginseurakunnat.fi/sisaltokeskus/sd3fxunzt.html.stx Kallio church] // Helsingin seurakunnat, 2017. Visi skatīti 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Paši somi gan izvairījās runāt par „somu nacionālo stilu”: tā laika fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' priekšvārdā teikts, ka tādam „nav gandrīz nekādu priekšnoteikumu”.<ref name="K1980-96">Krastiņš 1980, 96.—97. lpp.</ref> Jau 1904. gadā jaunie arhitekti Sigurds Frosteruss un Gustavs Strengels aicināja atbrīvoties no „iekšup vērstā” nacionālā romantisma, un pēc 1905. gada somu arhitektūra kļuva skaidrāka un konstruktīvāka.<ref name="Runeberg"/> === Citas zemes === [[Attēls:Stadshuset mot nordost 2012.jpg|thumb|[[Stokholmas rātsnams]] (Ragnars Estbergs, 1911—1923): zviedru nacionālā romantisma noslēguma darbs]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] nacionālais romantisms 20. gadsimta sākumā tiecās atbrīvoties gan no vēsturiskajiem stiliem, gan no internacionālā jūgendstila; tā pazīstamākie pieminekļi ir Larsa Israela Vālmana Engelbrehta baznīca (1914) un Ragnara Estberga [[Stokholmas rātsnams]] (1911—1923). [[Norvēģija|Norvēģijā]] 19. gadsimta beigās uz stāvbaznīcu un klēšu formām izveidojās „pūķu stils” (''dragestil''), un koks un granīts tur tika uzskatīti par nacionāliem materiāliem. [[Dānija|Dānijā]] virzienu pārstāv Martina Nīropa [[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892—1905).<ref name="Ware-27"/><ref name="Lane"/> Krievijā jau 19. gadsimta 70. gados bija izveidojies uz tautas koka celtniecību balstītais „krievu stils”, bet Pēterburgā somu arhitektūras tiešā iespaidā no 1900. gadu vidus uzplauka „ziemeļu moderns”. Fjodora Lidvāla, Ipolita Pretro un citu īres namiem raksturīgi granīta cokoli un nošļauptas logailas; šos paņēmienus izmantoja arī bez nacionālas programmas.<ref name="G2008-42"/> [[Igaunija|Igaunijā]] sekošana somu arhitektūrai bija programmatiska. Igauņu biedrību rīkotajos konkursos lielākoties uzvarēja somu arhitekti, kas uzcēla „Vanemuines” teātri Tartu (Lindgrēns, 1906), [[Teātris Estonia|teātri „Estonia”]] Tallinā (Lindgrēns un Vivi Lenna, 1913) un Sv. Pāvila baznīcu Tartu (Sārinens, 1913—1917). Atšķirībā no Latvijas igauņu nacionālajā romantismā tautas mākslas motīvi gandrīz netika izmantoti.<ref name="Hallas">Hallasa-Murula, Karīna. Latvijas dalībnieki Igaunijas arhitektūras konkursos // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. 228.—229. lpp.; [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160791 Architecture: Estonian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe''. Amsterdam: SPIN.</ref> == Nacionālais romantisms Latvijā == === Priekšvēsture === Latvijā nacionālais romantisms kā garīgs strāvojums visagrāk izpaudās 19. gadsimta otrajā pusē jaunlatviešu kustībā. Literatūrā tautiskais romantisms nostiprinājās 70. un 80. gados: [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] un [[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] dzejā apvienojās tautasdziesmu stilizācija, senvēstures tēmas un mitoloģija, prozā to pārstāv Ansis Lerhis-Puškaitis, bet liroepikā nozīmīgākais darbs ir Pumpura eposs „[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]” (1888). Ceļu tam bija sagatavojusi [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] darbība.<ref name="LatvianLiterature"/><ref name="Kencis-myth">Ķencis, Toms. [https://ernie.uva.nl/viewer.p/21/56/object/122-160530 Mythology: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> Mūzikā nacionālā romantisma tradīciju aizsāka [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] tautasdziesmu apdares, [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējie latviešu dziesmu svētki]] (kopš 1873. gada) un [[Andrejs Jurjāns|Andreja Jurjāna]] daiļrade; [[Jāzeps Vītols]] ar vairāk nekā 300 tautasdziesmu apdarēm kļuva par saikni starp nacionālo romantismu un 20. gadsimta latviešu mūziku.<ref name="Kencis-music">Ķencis, Toms. [https://e-rn.ie/lat-6 National music: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2023.</ref> Tēlotājā mākslā latviskās identitātes meklējumi 19. gadsimta beigās izpaudās Pēterburgā dibinātā mākslinieku pulciņa „[[Rūķis (mākslinieku pulciņš)|Rūķis]]” ([[Janis Rozentāls]], [[Vilhelms Purvītis]], [[Johans Valters]], [[Ādams Alksnis]]) darbos, kuros ar teiksmainiem sižetiem mēģināja radīt latviskas senatnes tēlu. Arhitektūrā agra un nepārprotami etniski orientēta nacionālā romantisma liecība bija [[Latviešu etnogrāfiskā izstāde]] (1896), ko Rīgā sarīkoja X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā. Tās paviljonus projektēja Konstantīns Pēkšēns, bet izstādes rīkošanā piedalījās arī students Aleksandrs Vanags. Izstādē savāktie tautas mākslas priekšmeti pēc tam bija aplūkojami [[Rīgas Latviešu biedrība]]s muzejā un kļuva par ornamenta paraugu avotu arhitektiem.<ref name="G2019-303"/><ref name="KPL-Grosa">Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 130.—137. lpp.</ref> Sociālo pamatu nacionālā romantisma arhitektūrai radīja latviešu īpatsvara un turības pieaugums Rīgā. 1913. gadā latvieši veidoja ap 40 % pilsētas iedzīvotāju, un gandrīz puse namīpašnieku bija latvieši. Ap 1905. gadu darbu sāka jauna latviešu arhitektu paaudze, kas izglītību bija ieguvusi [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskajā institūtā]], tostarp [[Oskars Bārs]], Eižens Laube, Augusts Malvess, [[Mārtiņš Nukša]], Ernests Pole, Aleksandrs Vanags un [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]. Latviešu namīpašnieku pasūtījumi radīja, Krastiņa vārdiem, „auglīgu vidi nacionālā romantisma attīstībai arhitektūrā”.<ref name="K1980-94"/> === Somijas ietekme === [[Attēls:J Alunana iela - A Pumpura 5.jpg|thumb|Mihaila Ņesterova īres nams Jura Alunāna ielā 2a / Andreja Pumpura ielā 5 (1905—1906, somu arhitekti [[Knuts Vasašerna]] un Gustavs Lindbergs; būvdarbus vadīja Aleksandrs Vanags): pirmā ziemeļu stila celtne Rīgā]] Somu arhitektūra Rīgā bija labi pazīstama. To iepazina no speciāliem izdevumiem, piemēram, Nilsa Vasašernas fotoalbumu sērijas ''Finsk arkitektur'' (1904—1908), no publikācijām vietējā presē un no personiskiem kontaktiem. Vēlā jūgendstila posmā Somija kļuva par svarīgu iedvesmas avotu Rīgas arhitektiem un māksliniekiem, daļēji arī politisku motīvu dēļ, kā pretsvars Pēterburgas ietekmei.<ref name="K1980-96"/><ref name="G2019-101">Grosa 2019, 101. lpp.</ref> Starpnieks starp abām zemēm bija gleznotājs Janis Rozentāls. 1903. gadā viņš apprecēja somu dziedātāju Elli Forseli (''Elli Forssell'', 1871—1943), vasaras pavadīja Forselu ģimenes vasarnīcā Somijā un ar sievas starpniecību iepazinās ar Gallēnu-Kallelu, Jērnefeltu, Halonenu un Sārinenu.<ref name="Yle">Lindqvist-Hägerfelth, Marit. [https://yle.fi/a/7-773928 Riga 2014: Ett besök på Alberta iela 12] // Yle. 2014. gada 25. marts (zviedru val.); [https://memorialiemuzeji.lv/en/personalities/janis-rozentals/ Janis Rozentāls] // Memoriālo muzeju apvienība.</ref> 1905. gadā žurnālā „Vērotājs”, kura mākslas nodaļu viņš vadīja, Rozentāls publicēja plašu rakstu sēriju „Par Somijas mākslu”, kurā latviešu lasītājus iepazīstināja ar Sonka, Sārinena, Gezeliusa un Lindgrēna daiļradi. Žurnālam viņš kopā ar sievu tulkoja arī Gallēna-Kallelas rakstus: Elli lasīja somu tekstu priekšā vāciski, un Rozentāls to tūlīt pārtulkoja latviski.<ref name="Vaherjoki">Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. 85. lpp. ISBN 978-952-375-766-0.</ref><ref name="Rozentals1905">R. [Rozentāls, Janis]. Par Somijas mākslu // ''Vērotājs''. 1905. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:223496|article:DIVL487|panel:pa Nr. 2], 240.—247. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:257726|article:DIVL409|panel:pa Nr. 3], 364.—373. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:14070|article:DIVL399|panel:pa Nr. 4], 491.—502. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:779377|article:DIVL491|panel:pa Nr. 5], 609.—618. lpp.; [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:807449|article:DIVL378|panel:pa Nr. 6], 741.—755. lpp.</ref> Rozentāls rakstīja par apdares materiālu īpašību ievērošanu: apmetumam nav jāatdarina granīts vai marmors, un ēkās svarīgs ir ērts telpu iedalījums un apgaismojums. Viņš uzsvēra arī gleznainu kopiespaidu un brīvu, asimetrisku fasāžu kompozīciju.<ref name="Rozentals-arch">Rozentāls 1905, Nr. 3, 369.—373. lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1915. gadā, Rozentālu ģimene pārcēlās uz Helsinkiem, kur dzīvoja Kulosāri salā; tur gleznotājs 1916. gada 26. decembrī mira.<ref name="Yle"/> 1905. gadā Pēkšēna biroja jaunie līdzstrādnieki Laube un Vanags devās nedēļu ilgā studiju ceļojumā uz Somiju.<ref name="G2019-101"/>{{Efn|Krastiņš (1980, 99. lpp.) ceļojumu datē ar 1904. gadu. Grosa (2019, 101. lpp.), atsaucoties uz Rozentālam sūtītu pastkarti (RMM, inv. Nr. 391149), norāda 1905. gadu. Elli Forseles biogrāfe Sāra Vaherjoki-Honkala (2023, 85. lpp.) savukārt raksta, ka 1904. gadā Somijā devušies Laube, Pēkšēns un Vanags un ka viņi tikušies arī ar Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena biroja arhitektiem un Larsu Sonku.}} Tur viņi tikās ar somu arhitektiem [[Knuts Vasašerna|Knutu Vasašernu]] (1867—1935) un Gustavu Ādolfu Lindbergu, kuru birojā Rīgas tirgotājs Mihails Ņesterovs bija pasūtījis projektu īres namam Jura Alunāna un Andreja Pumpura ielu stūrī. Nama (1905—1906) būvdarbus vadīja Vanags. Tā ekspresīvā smagnējība, raupjais tumšpelēkais apmetums ar gaišpelēkā Somijas granīta joslām un plašās, gaišās kāpņu telpas Rīgā bija pilnīgi jauna parādība; ēku uzskata par pirmo ziemeļu stila celtni pilsētā, un tā spēcīgi ietekmēja Vanaga turpmāko daiļradi.<ref name="K1980-99">Krastiņš 1980, 99., 103.—105. lpp.</ref><ref name="KPL-Grosa"/><ref name="KG">Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. pārveidotais un paplašinātais izdevums. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. Ievads; objekti B24, D12, D21, D24, D28.</ref> Somijā bija uzturējies arī vācbaltiešu arhitekts Bernhards Bīlenšteins, kurš 1907. gada 18. oktobrī par somu arhitektūru referēja Rīgas Arhitektu biedrībā un kļuva par vienu no agrākajiem virziena popularizētājiem Rīgā.<ref name="G2019-101"/> Dažām Rīgas ēkām ir tieši somu prototipi. Laubes „Romanova bazāra” kompleksa (1909) stūra torņi un erkeri tieši atgādina Lindgrēna projektēto īres namu [[Viborga|Viborgā]], Ernesta Poles bankas nama erkeru un zelmiņu formas atgādina Gezeliusa, Lindgrēna un Sārinena īres namu Helsinkos, Luotsikatu 5, bet Vanaga un Laubes ēģiptiskās kolonnas ir salīdzinātas ar Sonka telefona centrāles nama kolonnām.<ref name="K1980-110">Krastiņš 1980, 110., 119., 126. lpp.</ref> Ķeniņu skolas ieejas mezgls veidots „nepārprotamā Helsinku arhitektūras iespaidā”.<ref name="G2019-309">Grosa 2019, 309.—310. lpp.</ref> Rīgā somu arhitektūrā gūtais impulss sadalījās divos virzienos: viens, tāpat kā Somijā, bija orientēts uz nacionāla stila meklējumiem, otrs, līdzīgi kā Pēterburgā, kļuva par modes noteiktu formālu paņēmienu kopu bez nacionāla satura.<ref name="KPL-Grosa"/> === Arhitektūra Rīgā === [[Attēls:A. Čaka iela 26 Rīga 01.jpg|thumb|upright|M. Kļaviņas īres nams [[Aleksandra Čaka iela|Aleksandra Čaka ielā]] 26 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) ar uzrakstu „Mans nams — mana pils”]] Pirmās nacionālā romantisma celtnes Rīgā parādījās 1905. gadā, un to projekti tapa galvenokārt Pēkšēna birojā, kur līdz patstāvīgas prakses uzsākšanai strādāja gan Vanags, gan Laube. Par virziena agrākajiem darbiem uzskata trīs Pēkšēna un Laubes ēkas: M. Kļaviņas īres namu [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielā]] 26, kura skarbajā, gludajā fasādē iedziļinātos laukumos uzgleznoti etnogrāfiskiem rakstiem līdzīgi ornamenti un cilnī veidots uzraksts „Mans nams — mana pils”; Ata un Annas Ķeniņu skolas ēku Tērbatas ielā 15/17 ar bagāto materiālu paleti (tumšpelēku šūnakmeni, sarkanu ķieģeli, dažādas faktūras apmetumu un zaļi glazētu keramiku); un īres namu Lāčplēša ielā 4, kurā erkerus balstošo metāla siju gali atstāti atsegti. Tiem sekoja nams Tērbatas ielā 33/35 (1906) ar jumja ornamenta frīzi uz balkona parapeta, Jāņa Brigadera nams [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 58 (1906), Vanaga pirmais patstāvīgais darbs, un paša Pēkšēna nams [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 10 (1907), uz kuru arhitekts pārcēla savu biroju.<ref name="K1980-99"/><ref name="KPL-Krastins">Krastiņš, Jānis. Konstantīns Pēkšēns Latvijas arhitektūrā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Rīga, 2025. 66.—71. lpp.</ref> Šīm ēkām ir vairākas kopīgas pazīmes. Būvmasas ir asimetriskas, smagnējas, bieži cietoksnim līdzīgas, ar stūra torņiem, erkeriem un stāviem jumtiem. Raupjš, tumšpelēks apmetums kontrastē ar rupji tēsta granīta, šūnakmens vai sarkanu ķieģeļu joslām. Konstruktīvās detaļas, piemēram, metāla sijas un mūra pārlaidumi, atstātas atsegtas. Logailām nošļaupti augšējie stūri, kas asociējas ar tautas koka celtniecības siluetu. Fasādes rotā etnogrāfisko izšuvumu rakstiem (skujiņai, jumtiņam, saulītei, zalktim) līdzīgs ornaments, parasti veidots apmetuma slānī vai akmens mozaīkā, portālos sastopamas tautas koka celtniecības balstu formas un pat uzraksti latviešu valodā („Darbs — zelts” [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 50). Pēc Krastiņa vērtējuma nacionālajam romantismam var pieskaitīt katru trešo vai ceturto Rīgas jūgendstila ēku, tomēr atšķirībā no Somijas tas izpaudās gandrīz vienīgi dzīvojamo īres namu arhitektūrā; nedaudzie izņēmumi ir Ķeniņu skola, [[Rīgas Krusta baznīca|Krusta baznīca]] un Āgenskalna ūdenstornis.<ref name="K1980-100">Krastiņš 1980, 100.—109. lpp.</ref><ref name="KG"/><ref name="G2019-306">Grosa 2019, 306.—307. lpp.</ref> [[Attēls:RigaBrivibas47.jpg|thumb|upright|Andreja Krastkalna īres nams Brīvības ielā 47 (1908, E. Laube)]] Katram meistaram bija savs rokraksts. '''Aleksandrs Vanags''' ap 1910. gadu bija viens no ražīgākajiem Rīgas arhitektiem: pēc Anitas Antenišķes aplēses no 1906. līdz 1914. gadam pēc viņa projektiem uzcēla ap simt ēku. Viņa celtnēm raksturīgs „pirmatnējs spars un lietišķība”, skarba, puritāniska atturība, tumšpelēki asimetriski apjomi un etnogrāfiskiem izšuvumiem tuvs ornaments. Erkeru un dzegu apakšmalas viņš mēdza noslēgt ar dekoratīviem zobiņiem, kas „atgādina dvieļa vai tautiskās seģenes bārkstis”. Vanaga pazīstamākie darbi ir nami Brīvības ielā 58 un 158, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 69—73, īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910), kura fasāžu zīmējumus izpildīja līdzstrādnieks [[Pauls Kampe]], un paša arhitekta nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 37 (1910—1911), kura zelmiņus rotā stilizēta pūce, bet granīta portālu vanags.<ref name="KG"/><ref name="K1980-100"/><ref name="Aneniske">Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends. Historical Lab II''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. Referāta kopsavilkums.</ref> '''Eižens Laube''' bija viens no virziena popularizētājiem. 1908. gadā rakstā „Par būvniecības stilu” rakstu krājumā „Zalktis” viņš noraidīja jebkādu imitāciju, aicināja būvmateriālus lietot atbilstoši to raksturam, studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai būvmāksla iegūtu latvisku raksturu.<ref name="Laube1908">Laube, Eižens. [https://periodika.lv/periodika2-viewer/#issue:1139100|article:DIVL417|panel:pa Par būvniecības stilu] // ''Zalktis''. 1908. 4. krājums. 145.—148. lpp.; Krastiņš 1980, 113.—114. lpp.</ref> Laubes ēkās gleznainos efektus panāk ar apjomu kārtojumu, uzsvērtām jumta plaknēm un izsmalcinātu, jūgendstila līnijām tuvāku ornamentu, kurā jūtama Sārinena un Lindgrēna ietekme; tās ir šķietami vieglākas un izkoptākas nekā Vanaga darbi. Pazīstamākie piemēri ir advokāta Andreja Krastkalna nams Brīvības ielā 47 (1908) ar koka frontonu un šīfera jumtiem, Jāņa Virša nams Brīvības ielā 62 (1908), Friča Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909) un „Romanova bazārs”, ēku komplekss starp Lāčplēša, [[Avotu iela (Rīga)|Avotu]] un Ernesta Birznieka-Upīša ielām (1909), kura augstie, kubiskie stūra torņi atgādina idealizētu senlatviešu pili.<ref name="K1980-112">Krastiņš 1980, 112.—121. lpp.</ref><ref name="G2019-320">Grosa 2019, 320.—324. lpp.</ref> '''Konstantīnam Pēkšēnam''', atšķirībā no abiem jaunajiem kolēģiem, nacionālais romantisms bija tikai viens posms daudzpusīgā daiļradē. Viņa šī perioda namos, piemēram, Brīvības ielā 192 un Krišjāņa Barona ielā 40 (abi 1907), Slokas ielā 31 un Ģertrūdes ielā 46 (abi 1908), nacionālā romantisma elementi brīvi apvienoti ar jūgendstila un dzimtenes stila motīviem, tostarp pildrežģi un vikingu pinuma ornamentu; viena stila robežas netika ievērotas.<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="G2019-306"/> Pie virziena piederīgi arī Augusta Malvesa, Ernesta Poles, Oskara Bāra, Jāņa Alkšņa un Rūdolfa Donberga darbi, lai gan Bāram un Alksnim tā bija „īslaicīga aizraušanās, drīzāk rotaļa” ar Rīgā izkoptajiem paņēmieniem.<ref name="K1980-125">Krastiņš 1980, 125.—127. lpp.</ref> [[Attēls:Krusta baznica.JPG|thumb|upright|[[Rīgas Krusta baznīca]] (1909—1910, V. Bokslafs, E. Frīzendorfs)]] Ziemeļu nacionālā romantisma paņēmienus izmantoja arī vācbaltiešu un citu tautību arhitekti: [[Alfrēds Ašenkampfs]], [[Reinholds Šmēlings]], [[Edmunds fon Trompovskis]], Bernhards Bīlenšteins, Pēterburgas arhitekts Nikolajs Proskurņins (apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” nams Smilšu ielā 1/3, 1906—1907) un [[Vilhelms Reslers]] (pilsētas lombarda nams Slokas ielā 16, 1908).<ref name="K1980-100"/> Viens no šīs grupas nozīmīgākajiem darbiem ir Vilhelma Bokslafa un [[Edgars Frīzendorfs|Edgara Frīzendorfa]] projektētā Krusta baznīca [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 120 (1909—1910). Sākotnējais 1896. gada projekts bija neoromāniski neogotisks; pārstrādātajā variantā baznīca ieguva asimetrisku apjomu, sānos novietotu pakāpjveida torni un tēsta akmens cokolu, kas kontrastē ar apmestajām sienām un pildrežģi. To iesvētīja 1910. gada 3. (16.) oktobrī, un laikabiedra aprakstā uzsvērta interjera vienkāršība, krusta motīva atkārtošanās un laba akustika.<ref name="RA1910">R. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49844150&isArticle=true Rīga: Biķeru draudzes „Krusta baznīcas” iesvētīšana 3. oktobrī 1910. gadā] // ''Rīgas Avīze''. 1910. Nr. 228. 4. (17.) oktobris. 2. lpp.</ref> Grosa baznīcu vērtē kā nozīmīgu sakrālās arhitektūras piemēru Eiropas kontekstā un izceļ tās siluetu, apjomu skaidrību un apdares materiālu kontrastus. Tā paša gara darbs ir Bokslafa Āgenskalna ūdenstornis (1910).<ref name="G2019-312">Grosa 2019, 300., 312.—315. lpp.</ref> Ārpus Rīgas centra nacionālā romantisma iezīmes ir Pēkšēna nelielajām koka ēkām, piemēram, akciju sabiedrības „Lux” kantorim [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 40 (1907) un villai [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] (1909), kā arī Malvesa projektētajiem lauksaimniecības biedrību namiem Raunā (1907) un Smiltenē (1909).<ref name="KPL-Krastins"/><ref name="Grinvalde">Grīnvalde, Rita. [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian] // ''Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe'' / Ed. J. Leerssen. Amsterdam: SPIN, 2022.</ref> === Kritika un noriets === Jau ap 1908. gadu nacionālā romantisma ēkas arvien biežāk izpelnījās kritiku, turklāt tieši latviešu presē. Rakstā, kas „Rīgas Avīzē” 1908. gadā parakstīts ar pseidonīmu „Kāds biedrs”, jaunās celtnes raksturotas kā savādas un vizuāli nepievilcīgas; autors minēja, ka šo ievirzi sauc par somu stilu, un iebilda pret tā izmantošanu Rīgas Latviešu biedrības jaunajam namam.<ref name="RA1908">Kāds biedrs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=49823673&isArticle=true Rīgas Latviešu biedrības nama celšanas lietā kāds vārds] // ''Rīgas Avīze''. 1908. Nr. 267. 19. nov. (2. dec.). 1.—2. lpp.; Grosa 2019, 304.—305. lpp.</ref> Mākslinieks [[Jūlijs Madernieks]] Laubes darbos saskatīja pārāk tiešu Vācijas paraugu izmantošanu jumtu formās un nemotivētu aizraušanos ar materiālu kombinācijām.<ref name="Madernieks1910">Madernieks, Jūlijs. [https://periodika.lv/viewerOpener?id=84510956&isArticle=true Baltijas mākslas gadagrāmata (1909. g.) (Beigas)] // ''Dzimtenes Vēstnesis''. 1910. Nr. 131. 11. (24.) jūnijs. 5.—6. lpp.</ref> Kritiķis [[Jānis Asars (rakstnieks)|Jānis Asars]] jau 1904. gadā bija rakstījis, ka latviešu māksla neradīsies uz pagātnes atlieku bāzes, bet būs latviska tiktāl, ciktāl tā būs īsta sava laika māksla, un Rozentāls 1905. gadā norādīja, ka tikai no koka celtie nami „nevarēja noderēt par paraugiem mūra arhitektūrai”.<ref name="K1980-127">Krastiņš 1980, 101., 127.—128. lpp.</ref> Pāreja uz citu stilistiku redzama [[Rīgas Latviešu biedrība]]s nama pārprojektēšanā. Laubes sākotnējo nacionāli romantisko ieceri viena gada laikā nomainīja Ernesta Poles neoklasicisms (1909—1910), un realizētā celtne, kā norāda britu pētnieks Džeremijs Hovards, simbolizēja latviešu kā kultūras tautas piederību Eiropas klasiskajai tradīcijai.<ref name="Howard1998">Howard, Jeremy. Latvian National Romanticism and Art Nouveau: Origins and Synthesis // ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. 128.—153. lpp.; Grosa 2008, 43. lpp.</ref> Kopš 1909. gada, kad Laube bija apceļojis Zviedriju, Dāniju un Vāciju, viņa darbos arvien vairāk dominēja [[neoklasicisms]]; arī Vanags perioda beigās strādāja galvenokārt neoklasicisma stilistikā. Krastiņš virziena norietu skaidro ar to, ka pat dedzīgākie tā piekritēji praksē pārliecinājās par tā formālo dabu: daudzstāvu mūra namos nav iespējams sekmīgi iemiesot tautas koka ēku formas. Pēc viņa vērtējuma ap 1910. gadu tīrā nacionālā romantisma garā „tikpat kā neko vairs necēla”, kaut arī tā paņēmieni saglabājās daudzās ēkās līdz pat Pirmajam pasaules karam un sintezējās ar citiem vēlā jūgendstila paņēmieniem.<ref name="K1980-128"/><ref name="K1980-112"/><ref name="G2019-320"/> === Vērtējums === Starpkaru periodā nacionālo romantismu vērtēja kā latviešu arhitektu paaudzes nacionālo sasniegumu. Jānis Rutmanis Vilhelma Purvīša rediģētajā „Mākslas vēsturē” (1934) uzsvēra, ka latviešu arhitekti „nodevās nacionāla rakstura iezīmju meklējumiem pēc L. Sonka, A. Lindgrēna, E. Sārinena Somijā konstruētā t. s. ziemeļu stila parauga”, un vācbaltiešu arhitektu veikumu ignorēja. Pats Laube 1934. gadā nacionālas arhitektūras meklējumus salīdzināja ar vācu ''Heimatkunst'' kustību. [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] autoritārā režīma laikā „latviskā stila” idejas tika izmantotas politiskiem mērķiem, lai gan oficiālā monumentālā arhitektūra kļuva neoklasiska.<ref name="Grinvalde"/><ref name="G2019-17">Grosa 2019, 17., 303. lpp.</ref> Padomju laikā jūgendstilu, arī nacionālo romantismu, ilgi uzskatīja par dekadences izpausmi. Trimdā Jānis Siliņš 1980. gadā kritizēja jūgendstila dekoratīvās pārmērības, taču atzinīgi vērtēja atsevišķas Laubes un Vanaga ēkas un to ziemeļniecisko raksturu. Latvijā Edgara Dubiņa 1971. gada diplomdarbs bija viens no pirmajiem mēģinājumiem no jauna analizēt Rīgas jūgendstilu; tam sekoja Krastiņa 1973. gada disertācija un 1980. gada monogrāfija, kurā nacionālais romantisms atzīts par likumsakarīgu jūgendstila tendenci, kuras celtnes „lielā mērā nosaka Rīgas centra pilsēttelpas arhitektonisko savdabību”.<ref name="Grosa2012-60">Grosa 2012, 60.—62. lpp.; Krastiņš 1980, 128.—129. lpp.</ref> Jaunākajā pētniecībā Silvija Grosa apšauba, vai nacionālais romantisms vispār uzskatāms par latviska nacionālā stila izpausmi: tajā strādāja arī vācbaltiešu arhitekti, to kritizēja tieši latviešu prese, un latviešu arhitekti pēc 1910. gada nacionālās mākslas paradigmu meklēja klasiskajā mantojumā.<ref name="Grosa2012"/> Nacionālā romantisma celtnes ietilpst [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskajā centrā]], kas kopš 1997. gada ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma]] vieta. == Citās mākslas nozarēs == Latvijas mākslas vēsturē laikposmu no 1890. līdz 1915. gadam apzīmē kā „neoromantiskā modernisma periodu”, kurā nacionālā romantisma idejas tēlotājā un lietišķajā mākslā īstenojās dažādā stilistikā.<ref name="LMV4">''Latvijas mākslas vēsture''. IV sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890—1915 / Sast. E. Kļaviņš. Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts, 2014.</ref> Glezniecībā folkloras un mitoloģijas tēmas saistījās ar simbolismu un jūgendstila formveidi; Rozentāls izmantoja arī latviešu mitoloģijas tēlus, piemēram, kompozīcijā „Melna čūska miltus mala” (1903).<ref name="Pujate">Pujāte, Inta. [https://enciklopedija.lv/skirklis/33967-Janis-Rozent%C4%81ls Janis Rozentāls] // Nacionālā enciklopēdija. Skatīts 2026. gada 13. oktobrī.</ref> Dzimtenes dabas poetizācija raksturīga Vilhelma Purvīša ainavām, bet teiksmaina ainava ir nozīmīga [[Rūdolfs Pērle|Rūdolfa Pērles]] darbos. Lietišķajā mākslā latviešu etnogrāfiskā ornamenta pētīšana un pārveidošana modernā dekorā saistās ar Jūliju Madernieku, [[Ansis Cīrulis|Ansi Cīruli]] un [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]], kura vadībā vēlāk iznāca izdevums „Latvju raksti” (1924—1931).<ref name="LMV4"/> Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes alegoriskā frīze (1910, Rozentāls) apvieno nacionāli romantiskus, klasiskās mākslas un jūgendstila motīvus.<ref name="G2008-42"/> Mūzikā nacionālā romantisma tradīcija turpinājās Jāzepa Vītola, [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] un Emiļa Melngaiļa daiļradē.<ref name="Kencis-music"/> == Galerija == === Latvija === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Riga Andreja Pumpura 5.jpg|M. Ņesterova nams Andreja Pumpura ielā 5 / Jura Alunāna ielā 2a (1905–1906, K. Vasašerna, G. Lindbergs, A. Vanags) Attēls:RigaTerbatas15-17.jpg|Ķeniņu skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:Rīga, Brīvības iela 58.jpg|J. Brigadera nams Brīvības ielā 58 (1906, A. Vanags) Attēls:RigaKronvaldaBulvaris10.jpg|K. Pēkšēna nams Kronvalda bulvārī 10 (1907, K. Pēkšēns, E. Laube) Attēls:RigaBrivibas192.jpg|Īres nams Brīvības ielā 192 (1907, K. Pēkšēns, A. Malvess) Attēls:Kalnciema iela 40F (2).jpg|A/s „Lux” kantoru ēka Kalnciema ielā 40 (1907, K. Pēkšēns) Attēls:Rīga, Brīvības iela 62.jpg|J. Virša nams Brīvības ielā 62 (1908, E. Laube) Attēls:Historic Centre of Riga-112569.jpg|Fasādes detaļa Brīvības ielā 37 (1909, E. Laube) Attēls:67 Krišjāņa Valdemāra St, Riga.jpg|F. Beržinska nams Krišjāņa Valdemāra ielā 67 (1909, E. Laube) Attēls:Āgenskalna ūdenstornis "Alise" V.Bokslafs (1910) - panoramio.jpg|Āgenskalna ūdenstornis (1910, V. Bokslafs) Attēls:Aleksandra Čaka iela 70 dzīvojamā ēka.jpg|Īres nams Aleksandra Čaka ielā 70 (1910, A. Vanags) Attēls:Blaumaņu iela 31, Rīga.JPG|J. Jurjāna nams Blaumaņa ielā 31 (1911, A. Vanags) ar ēģiptisko stūra kolonnu </gallery> === Somija un citas zemes === <gallery mode="packed" heights="170px"> Attēls:Kuvat 065.jpg|A. Gallēna-Kallelas darbnīca „Kalela” Ruovesi (1894–1895) Attēls:Pohjola-talo.jpg|„Pohjola” nams Helsinkos (1899–1901, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Hvitträsk.JPG|[[Hvitresks]] (1901–1903, Gezeliuss, Lindgrēns, Sārinens) Attēls:Tampereen tuomiokirkko kesä 2004 IMG 2328.jpg|[[Tamperes katedrāle]] (1902–1907, L. Sonks) Attēls:Helsinki Kansallismuseo 2006.jpg|[[Somijas Nacionālais muzejs]] Helsinkos (1905–1910) Attēls:Kallion kirkko E.jpg|Kallio baznīca Helsinkos (1912, L. Sonks) Attēls:Putilova's house - 2013.jpg|T. Putilovas īres nams Pēterburgā (1906–1907, I. Pretro): „ziemeļu moderns” Attēls:Revel theatre.JPG|Vācu teātris Tallinā (1910, A. Bubirs, N. Vasiļjevs) Attēls:Tartu asv2022-04 img28 StPaul Church.jpg|Sv. Pāvila baznīca Tartu (1913–1917, E. Sārinens) Attēls:Copenhagen City Hall.jpg|[[Kopenhāgenas rātsnams]] (1892–1905, M. Nīrops) </gallery> == Skatīt arī == * [[Jūgendstils]] * [[Rīgas jūgendstila arhitektūra]] * [[Romantisms]] * [[Tautiskā atmoda]] == Piezīmes == {{Piezīmes}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Literatūra == * Antenišķe, Anita. [https://artnouveau-net.eu/wp-content/uploads/2019/10/HL_Ljubljana_2006_Anteniske.pdf National Romanticism Apartment Buildings of Riga] // ''Art Nouveau & Society: National Identity and International Trends''. Ljubljana: Réseau Art Nouveau Network, 2006. * Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. ISBN 978-9934-565-73-1. * Grosa, Silvija. Rethinking National Romanticism in the Architecture of Riga at the Turn of the Twentieth Century // ''Kunstiteaduslikke Uurimusi''. 2012. Vol. 21, Nr. 3/4. P. 56—75. * Grosa, Silvija. Ata Ķeniņa skolas ēka un nacionālais romantisms Rīgas 20. gs. sākuma arhitektūrā // ''Latvijas māksla tuvplānos'' / Sast. K. Ābele. Rīga: Neputns, 2003. * Howard, Jeremy. ''Art Nouveau: International and National Styles in Europe''. Manchester; New York: Manchester University Press, 1996. * ''Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.—20. gs. mijā'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Jumava, 1999. * ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks'' / Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. * Korvenmaa, Pekka. ''Innovation versus Tradition: The Architect Lars Sonck. Works and Projects 1900—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-99-8. * Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 94.—129. lpp. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940''. Rīga: Jumava, 2002. * Krastiņš, Jānis. ''Rīgas jūgendstila ēkas: Ceļvedis pa jūgendstila metropoles arhitektūru = Art Nouveau Buildings in Riga''. 4. izd. Rīga: ADD Projekts, 2018. ISBN 978-9934-8318-4-3. * Lane, Barbara Miller. ''National Romanticism and Modern Architecture in Germany and the Scandinavian Countries''. Cambridge: Cambridge University Press, 2000. ISBN 0-521-58309-9. * Laube, Eižens. ''Raksti par arhitektūru''. Linkolna, 1960. * ''Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā'' / Sast. E. Grosmane. Rīga: AGB, 1998. * Ringbom, Sixten. ''Stone, Style and Truth: The Vogue for Natural Stone in Nordic Architecture 1880—1910''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1987. * Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. ISBN 951-30-3229-9. * Vaherjoki-Honkala, Saara. ''Haaveiden haaksirikko: Elli Forssell-Rozentālen elämä''. Helsinki: Minerva, 2023. ISBN 978-952-375-766-0. * Wäre, Ritva. ''Rakennettu suomalaisuus: Nationalismi viime vuosisadan vaihteen arkkitehtuurissa ja sitä koskevissa kirjoituksissa''. Helsinki: Suomen Muinaismuistoyhdistys, 1991. ISBN 951-9056-98-X. == Ārējās saites == * [https://jugendstils.riga.lv/lat/JugendstilsRiga/Nacionalasiromantisms/ Nacionālais romantisms]: Rīgas Jūgendstila centra mājaslapa * [https://e-rn.ie/lat-9 Architecture: Latvian]: Encyclopedia of Romantic Nationalism in Europe [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Latvijas arhitektūra]] [[Kategorija:Romantisms]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Folklora]] lwn21in6xk7zs92af16xdmng1rbyd62 0 270560 4539170 4254681 2026-10-24T08:16:42Z Pirags 3757 /* Dzimtas locekļu attēli */ 4539170 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Radziwiłł Książę Ia.svg|thumb|200px|Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451)]] [[Attēls:Radziviły. Радзівілы (1699).jpg|thumb|200px|Radzivilu dzimtas koks (1742)]] '''Radvili''', arī '''Radivili''' un '''Radzivili''' ({{val-lt|Radvilos}}, {{val-la|Radwilli, Radewilli}}, {{val-be|Радзівілы}}, {{val-pl|Radziwiłłowie}}) ir sena [[lietuvieši|lietuviešu]] dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam. == Vēsture == Dzimtas vārds cēlies no [[Traķu vaivadija|Traķu vaivada]] Radvila Astika dēla ({{val-lt|Radvila Astikaitis}}, {{val-be|Радзівіл Осцікавіч}}; ap 1384-1477) vārda. Zināms, ka viņa tēvs Astiks, pēc kristīšanās Kristīns ({{val-lt|Kristinas Astikas}}, {{val-be|Крысцін Осцік}}; ap 1363-1442/1444) bija Viļņas kastelāns un viens no Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] uzticamiem atbalstītājiem, kas piedalījās Toruņas līguma (1411) un [[Melnas līgums|Melnas līguma]] (1422) parakstīšanā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. Horodlo sanaksmē bajāra Radvila dzimta ieguva ģerboni ar trim taurēm,<ref>{{LKV|XVII|34780}}</ref> viņa dēls Lietuvas lielkanclers Nikolajs Radvilietis, saukts Vecais ({{val-lt|Mikalojus Radvilaitis}}, {{val-pl|Mikołaj Radziwiłłowicz}}, {{val-la|Nicolaus Radziwil Priscus}}; ap 1450–1509) sāka lietot tēvavārdu kā dzimtas vārdu. Viņam bija trīs dēli, kas kļuva par trīs Radvilu dzimtas atzaru ciltstēviem: * Nikolajs II Radvils, saukts "poļu draugs" ({{val-lt|Mikalojus Radvila}}, {{val-pl|Mikołaj Radziwiłł Amor}}; 1470–1521), Lietuvas lielkanclers ** Nikolajs III Radvils (ap 1492-1530), [[Žemaitija]]s bīskaps (1515/1522-1530) ** Jānis III Radvils (ap 1492–1542), [[Žemaitijas vecākais]] (1535-1542) * Jānis I Radvils, saukts Bārdainais ({{val-lt|Jonas Radvila}}, {{val-pl|Jan Radziwiłł Brodaty}}; 1474–1522), Lietuvas lielmaršals, Traķu kastelāns, ** [[Nikolajs Radvils Melnais]] (1515-1565), Lietuvas lielmaršals, Lietuvas kanclers, [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā panāca [[Livonija]]s un Lietuvas militāro savienību pret Krieviju *** [[Georgs Radvils]] (1556–1600), [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps, Krakovas bīskaps. [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]] *** [[Alberts Radvils]] (1558–1592), sarunu vedējs ar [[Maskavija]]s pārstāvjiem, kas beidzās ar [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] noslēgšanu * Jurģis I Radvils, saukts Herkuls jeb Uzvarētājs ({{val-lt|Jurgis Radvila}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł Herkules}}; 1480–1541), Lietuvas lielhetmanis (1531—1541), [[Birži (Lietuva)|Biržu]]-Dubiņģu atzara ciltstēvs ** [[Nikolajs Radvils Rudais]] (1512-1584), Traķu vaivads (1550—1566), Lietuvas lielhetmanis (1553—1566), Viļņas vaivads (1566—1579), Lietuvas kanclers (1566—1579) *** [[Kristaps Nikolajs Radvils]], saukts Pērkons (1547-1603), Viļņas vaivads (1584-1603), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1589-1603), sakāva zviedrus [[Kauja pie Kokneses (1601)|kaujā pie Kokneses (1601)]] **** [[Kristaps Radvils]] (1585—1640), Viļņas vaivads (1633-1640), Lietuvas lielhetmanis (1635-1640) ***** [[Jonušs Radvils]] (1612–1655), [[Žemaitija]]s ģenerālstārasts (1646-1653), Viļņas vaivads (no 1653), [[Lietuvas lielhetmanis]] (no 1654). ** [[Barbara Radzivila]] (1520-1551), Polijas karaliene (1550-1551). == Dzimtas locekļu attēli == <gallery> Mikolaj Radziwill Stary (304202).jpg|Nikolajs I Radvilietis, saukts Vecais (18. gadsimta attēls) Mikołaj Radziwiłł Amor Poloniae.PNG|Nikolajs II Radvils, saukts "Poļu draugs" (17. gadsimta attēls) Jan Radzivił Baradaty. Ян Радзівіл Барадаты (XVII).jpg|Jānis I Radvils, saukts Bārdainais (17. gadsimta attēls) Jerzy Radziwiłł Herkules.PNG|Jurģis I Radvils, saukts Herkuls (17. gadsimta attēls) Mikolaj Radziwill (304240).jpg|Nikolajs III Radvils (18. gadsimta attēls) Jan Radzivił. Ян Радзівіл (W. Gerson, 1860).jpg|Jānis III Radvils (19. gadsimta attēls) Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG|[[Nikolajs Radvils Melnais]] (16. gadsimta attēls) Jury Radzivił. Юры Радзівіл (XVI).jpg|[[Georgs Radvils|Georgs (Jurģis) Radvils]] (16./17. gadsimta attēls) Mikałaj Radzivił Rudy. Мікалай Радзівіл Руды.jpg|[[Nikolajs Radvils Rudais]] (17. gadsimta attēls) Krzysztof Mikołaj "the Thunderbolt" Radziwiłł 1.PNG|[[Kristaps Nikolajs Radvils]], saukts Pērkons (18. gadsimta attēls) Kryštap Radzivił. Крыштап Радзівіл.jpg|[[Kristaps Radvils]] (17. gadsimta attēls) JRadziwiłł.JPG|[[Jonušs Radvils]] (17. gadsimta attēls) Cranach the Younger Barbara Radziwiłł.jpg|[[Barbara Radzivila]] (16. gadsimta attēls) Katarzyna Sobieska.jpeg|Jeketerina Radvila (Sobeska) (17. gadsimta attēls) Michał Kazimierz Radziwiłł Rybeńko.JPG|Mihails Kazimirs Radvils (18. gadsimta attēls) Bahusłaŭ Radzivił. Багуслаў Радзівіл (1677-79).jpg|[[Boguslavs Radvils]] (17. gadsimta attēls) Karol Stanisław Radziwiłł Panie Kochanku.PNG|Kārlis Staņislavs Radvils. (18. gadsimta attēls) </gallery> <center> <gallery caption="Radvilu dzimtas pilis mūsdienās" widths="100px" heights="100px" perrow="6"> Lithuania Birże Radziwiłł Castle.jpg|[[Biržu pils]] Lietuvā Olyka6.JPG|[[Olikas pils]] Ukrainā Mir-Castle.jpg|[[Miras pils]] Baltkrievijā Lyubcha.jpg|[[Lubčas pils]] Baltkrievijā Замак-палац у Нясьвіжы знутры.jpg|[[Ņasvižas pils]] Baltkrievijā Miod38DSC 1224.jpg|Varšavas [[Pacu pils]] (''Pałac Paca-Radziwiłłów'') Polijā </gallery> </center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] [[Kategorija:Lietuviešu dzimtas]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] ta04fv83q7g3c1coji9fa2kqmvu98o9 4 271498 4538953 4404900 2026-10-23T13:01:24Z Biafra 13794 piedāvāju tikšanos 28.okt. 4538953 wikitext text/x-wiki <!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru "datums", tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' -->{{Vikitikšanās | nosaukums = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]] | datums = 28.10.2026. | laiks = 18.00— | vieta = Bufete "Gauja" vai "Jāņa sētas" birojs | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē | virtuve = uzkodas un dzērieni bārā | wifi = jā | adrese = Stabu iela 32, Rīga ([https://www.openstreetmap.org/#map=18/56.95602/24.12863 karte]) vai Krasta iela 105A, Rīga (par vietas izvēli droši atstāt komentāru!) | dalībnieki = Pieteikušies: <!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --> <!-- # {{u|Sveicējs}} --> # {{u|Biafra}} }} 9mzqdamrzb7gb8foy311ze3vldf4zwk 4538970 4538953 2026-10-23T14:29:29Z Egilus 27634 4538970 wikitext text/x-wiki <!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru "datums", tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' -->{{Vikitikšanās | nosaukums = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]] | datums = 28.10.2026. | laiks = 18.00— | vieta = Bufete "Gauja" vai "Jāņa sētas" birojs | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē | virtuve = uzkodas un dzērieni bārā | wifi = jā | adrese = Stabu iela 32, Rīga ([https://www.openstreetmap.org/#map=18/56.95602/24.12863 karte]) vai Krasta iela 105A, Rīga (par vietas izvēli droši atstāt komentāru!) | dalībnieki = Pieteikušies: <!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --> <!-- # {{u|Sveicējs}} --> # {{u|Biafra}} # {{u|Egilus}} }} rb7vro855vpq9fu4mnckhjt95t4w4ff 0 280132 4539254 4537599 2026-10-24T09:39:09Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539254 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930)&nbsp;— tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936)&nbsp;— aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994)&nbsp;— teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937)&nbsp;— dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939)&nbsp;— arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963)&nbsp;— valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937)&nbsp;— Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994)&nbsp;— literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013)&nbsp;— gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935)&nbsp;— mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014)&nbsp;— policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975)&nbsp;— grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929)&nbsp;— rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964)&nbsp;— kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007)&nbsp;— mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988)&nbsp;— latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007)&nbsp;— teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940)&nbsp;— valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963)&nbsp;— teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989)&nbsp;— gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013)&nbsp;— dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976)&nbsp;— aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966)&nbsp;— pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978)&nbsp;— teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990)&nbsp;— zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983)&nbsp;— gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956)&nbsp;— aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942)&nbsp;— jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018)&nbsp;— televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965)&nbsp;— virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003)&nbsp;— dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981)&nbsp;— inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010)&nbsp;— mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965)&nbsp;— krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944)&nbsp;— medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017)&nbsp;— gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988)&nbsp;— aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981)&nbsp;— gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939)&nbsp;— uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979)&nbsp;— aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968)&nbsp;— čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984)&nbsp;— aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993)&nbsp;— gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983)&nbsp;— aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987)&nbsp;— ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933)&nbsp;— mākslinieks; * [[Osvalds Bērziņš]] (1925—1989) — aktieris; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956)&nbsp;— folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975)&nbsp;— bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Marta Bilalova]] (1941—1980) — baletdejotāja; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019)&nbsp;— aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vsevolods Birkenfelds]] (1927—2010) — padomju samnieciskais darbinieks, politiķis; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923)&nbsp;— agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949)&nbsp;— astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008)&nbsp;— tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014)&nbsp;— tēlnieks; * [[Voldemārs Blumbergs]] (1902—1940) — lidotājs, virsleitnants; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006)&nbsp;— akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987)&nbsp;— metālmākslinieks; * [[Konstantīns Bogojavļenskis]] (1899—1967) — profesors, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas citologu skolas dibinātājs; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980)&nbsp;— aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968)&nbsp;— režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955)&nbsp;— vijolnieks; * [[Velta Bramberga]] (1921—2012) — ārste, onkoloģe; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981)&nbsp;— aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970)&nbsp;— diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992)&nbsp;— tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006)&nbsp;— dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937)&nbsp;— žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008)&nbsp;— kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933)&nbsp;— rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936)&nbsp;— aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934)&nbsp;— aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013)&nbsp;— mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950)&nbsp;— pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001)&nbsp;— tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985)&nbsp;— arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937)&nbsp;— ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984)&nbsp;— tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937)&nbsp;— jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995)&nbsp;— aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967)&nbsp;— inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006)&nbsp;— animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017)&nbsp;— valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937)&nbsp;— jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967)&nbsp;— politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991)&nbsp;— valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969)&nbsp;— aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937)&nbsp;— Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993)&nbsp;— kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974)&nbsp;— aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929)&nbsp;— ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018)&nbsp;— ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981)&nbsp;— aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003)&nbsp;— dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927)&nbsp;— pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967)&nbsp;— mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003)&nbsp;— aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941)&nbsp;— Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941)&nbsp;— arhitekts; * [[Valdis Čukurs]] (1926—2009)&nbsp;— diktors; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972)&nbsp;— dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968)&nbsp;— filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922)&nbsp;— rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011)&nbsp;— kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992)&nbsp;— keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965)&nbsp;— grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967)&nbsp;— selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943)&nbsp;— Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927)&nbsp;— enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932)&nbsp;— pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971)&nbsp;— karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925)&nbsp;— politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007)&nbsp;— aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961)&nbsp;— ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009)&nbsp;— baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958)&nbsp;— gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003)&nbsp;— kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924)&nbsp;— rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934)&nbsp;— ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011)&nbsp;— baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981)&nbsp;— aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936)&nbsp;— arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004)&nbsp;— aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928)&nbsp;— mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997)&nbsp;— aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956)&nbsp;— ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008)&nbsp;— valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018)&nbsp;— teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922)&nbsp;— žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987)&nbsp;— žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Imants Gailis]] (1918—1985) — vieglatlēts, treneris; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941)&nbsp;— aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992)&nbsp;— garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962)&nbsp;— botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015)&nbsp;— dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977)&nbsp;— komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016)&nbsp;— mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008)&nbsp;— dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000)&nbsp;— futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993)&nbsp;— diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011)&nbsp;— aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970)&nbsp;— gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001)&nbsp;— pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979)&nbsp;— tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994)&nbsp;— literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968)&nbsp;— dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961)&nbsp;— rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959)&nbsp;— aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018)&nbsp;— aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975)&nbsp;— arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982)&nbsp;— matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923)&nbsp;— bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009)&nbsp;— nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975)&nbsp;— aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001)&nbsp;— pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014)&nbsp;— jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004)&nbsp;— ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003)&nbsp;— gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936)&nbsp;— grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983)&nbsp;— operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Modris Ģelzis]] (1929—2009) — arhitekts; * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012)&nbsp;— gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923)&nbsp;— aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992)&nbsp;— tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922)&nbsp;— aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Ilga Hincenberga]] (1929—2023) — aktrise; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009)&nbsp;— arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971)&nbsp;— bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943)&nbsp;— šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934)&nbsp;— bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983)&nbsp;— komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954)&nbsp;— politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931)&nbsp;— rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956)&nbsp;— gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968)&nbsp;— ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944)&nbsp;— psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976)&nbsp;— grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922)&nbsp;— komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940)&nbsp;— mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942)&nbsp;— rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985)&nbsp;— šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999)&nbsp;— aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934)&nbsp;— pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960)&nbsp;— vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951)&nbsp;— komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000)&nbsp;— komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000)&nbsp;— rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940)&nbsp;— aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962)&nbsp;— diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994)&nbsp;— rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003)&nbsp;— teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997)&nbsp;— aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014)&nbsp;— valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999)&nbsp;— basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997)&nbsp;— valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964)&nbsp;— ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986)&nbsp;— režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971)&nbsp;— žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958)&nbsp;— lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986)&nbsp;— literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961)&nbsp;— režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955)&nbsp;— tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937)&nbsp;— inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014)&nbsp;— kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010)&nbsp;— šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001)&nbsp;— lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979)&nbsp;— keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933)&nbsp;— advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007)&nbsp;— mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017)&nbsp;— diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011)&nbsp;— diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990)&nbsp;— diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931)&nbsp;— aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008)&nbsp;— politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939)&nbsp;— politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014)&nbsp;— diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971)&nbsp;— aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981)&nbsp;— tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956)&nbsp;— teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924)&nbsp;— vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994)&nbsp;— dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958)&nbsp;— grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003)&nbsp;— dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992)&nbsp;— aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966)&nbsp;— zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000)&nbsp;— politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018)&nbsp;— komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935)&nbsp;— sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960)&nbsp;— grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992)&nbsp;— teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958)&nbsp;— gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961)&nbsp;— aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944)&nbsp;— politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961)&nbsp;— advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954)&nbsp;— ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997)&nbsp;— vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003)&nbsp;— filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941)&nbsp;— publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954)&nbsp;— fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002)&nbsp;— tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991)&nbsp;— aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968)&nbsp;— armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928)&nbsp;— dzejnieks, filologs; * [[Ilmārs Lazovskis]] (1931—2003) — medicīnas doktors, profesors; * [[Jānis Laže]] (1886—1969)&nbsp;— inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973)&nbsp;— gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990)&nbsp;— režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974)&nbsp;— aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006)&nbsp;— aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959)&nbsp;— agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000)&nbsp;— aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985)&nbsp;— fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986)&nbsp;— inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987)&nbsp;— ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953)&nbsp;— aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980)&nbsp;— mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989)&nbsp;— rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992)&nbsp;— kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984)&nbsp;— keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991)&nbsp;— aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934)&nbsp;— ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991)&nbsp;— ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979)&nbsp;— zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020)&nbsp;— teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014)&nbsp;— mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993)&nbsp;— tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990)&nbsp;— aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996)&nbsp;— inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962)&nbsp;— aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971)&nbsp;— komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001)&nbsp;— zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000)&nbsp;— diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007)&nbsp;— politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925)&nbsp;— politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018)&nbsp;— aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995)&nbsp;— gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963)&nbsp;— gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954)&nbsp;— komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945)&nbsp;— politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917)&nbsp;— aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984)&nbsp;— aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945)&nbsp;— bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006)&nbsp;— keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984)&nbsp;— mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941)&nbsp;— virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984)&nbsp;— kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977)&nbsp;— režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960)&nbsp;— inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008)&nbsp;— kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942)&nbsp;— rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945)&nbsp;— arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949)&nbsp;— inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990)&nbsp;— diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973)&nbsp;— aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012)&nbsp;— arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984)&nbsp;— aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014)&nbsp;— arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987)&nbsp;— grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971)&nbsp;— biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964)&nbsp;— letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015)&nbsp;— aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014)&nbsp;— gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977)&nbsp;— aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940)&nbsp;— grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926)&nbsp;— rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015)&nbsp;— aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975)&nbsp;— sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984)&nbsp;— gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929)&nbsp;— publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964)&nbsp;— virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928)&nbsp;— arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998)&nbsp;— dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990)&nbsp;— rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984)&nbsp;— tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Pīks]] (1941—2026) — politiķis, kinorežisors, kino darbinieks; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947)&nbsp;— grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931)&nbsp;— ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911)&nbsp;— rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011)&nbsp;— gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941)&nbsp;— ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977)&nbsp;— inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941)&nbsp;— latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935)&nbsp;— rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945)&nbsp;— gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000)&nbsp;— aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005)&nbsp;— aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941)&nbsp;— grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976)&nbsp;— diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956)&nbsp;— diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Juris Rēdlihs-Raiskums]] (1890—1971) — futbolists, treneris, tiesnesis; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976)&nbsp;— aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937)&nbsp;— politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Juris Rijkuris]] (1948—2007) — operas solists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968)&nbsp;— gleznotājs; * [[Skaidrīte Riņķe]] (1927—2026) — mākslas zinātniece; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955)&nbsp;— biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962)&nbsp;— fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010)&nbsp;— politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Andrejs Rode]] (1873—1931) — inženieris; * [[Fricis Rode]] (1887—1967)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012)&nbsp;— aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002)&nbsp;— gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987)&nbsp;— aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015)&nbsp;— dzintara mākslinieks; * [[Laimdota Rone]] (1930—2006)&nbsp;— diktore; * [[Ieva Roze]] (1971—1991)&nbsp;— dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960)&nbsp;— ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992)&nbsp;— mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917)&nbsp;— gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937)&nbsp;— rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002)&nbsp;— māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009)&nbsp;— uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996)&nbsp;— valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939)&nbsp;— politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018)&nbsp;— operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993)&nbsp;— dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015)&nbsp;— aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981)&nbsp;— rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993)&nbsp;— dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987)&nbsp;— mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966)&nbsp;— operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994)&nbsp;— aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009)&nbsp;— aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996)&nbsp;— aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962)&nbsp;— diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963)&nbsp;— tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930)&nbsp;— politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941)&nbsp;— Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975)&nbsp;— dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960)&nbsp;— aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016)&nbsp;— aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973)&nbsp;— rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939)&nbsp;— aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014)&nbsp;— aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973)&nbsp;— gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926)&nbsp;— jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013)&nbsp;— māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011)&nbsp;— hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987)&nbsp;— gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995)&nbsp;— grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951)&nbsp;— agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998)&nbsp;— gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984)&nbsp;— dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931)&nbsp;— aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932)&nbsp;— dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964)&nbsp;— dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019)&nbsp;— gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015)&nbsp;— mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967)&nbsp;— ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962)&nbsp;— tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000)&nbsp;— komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013)&nbsp;— kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991)&nbsp;— kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014)&nbsp;— mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941)&nbsp;— padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008)&nbsp;— valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953)&nbsp;— komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000)&nbsp;— ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978)&nbsp;— militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970)&nbsp;— kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986)&nbsp;— kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001)&nbsp;— baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012)&nbsp;— komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972)&nbsp;— arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953)&nbsp;— aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014)&nbsp;— ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982)&nbsp;— mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941)&nbsp;— izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976)&nbsp;— dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972)&nbsp;— māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958)&nbsp;— ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947)&nbsp;— entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929)&nbsp;— komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935)&nbsp;— advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005)&nbsp;— gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995)&nbsp;— gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978)&nbsp;— aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010)&nbsp;— režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012)&nbsp;— vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958)&nbsp;— aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985)&nbsp;— vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004)&nbsp;— baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954)&nbsp;— tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978)&nbsp;— aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969)&nbsp;— aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985)&nbsp;— aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938)&nbsp;— valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996)&nbsp;— arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928)&nbsp;— kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962)&nbsp;— arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947)&nbsp;— aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988)&nbsp;— aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998)&nbsp;— aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018)&nbsp;— aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983)&nbsp;— aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979)&nbsp;— grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943)&nbsp;— mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944)&nbsp;— literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970)&nbsp;— kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957)&nbsp;— aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984)&nbsp;— mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965)&nbsp;— baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991)&nbsp;— aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942)&nbsp;— vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002)&nbsp;— tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980)&nbsp;— čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967)&nbsp;— diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973)&nbsp;— arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981)&nbsp;— mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994)&nbsp;— kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970)&nbsp;— rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989)&nbsp;— grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989)&nbsp;— vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988)&nbsp;— ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969)&nbsp;— rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016)&nbsp;— producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997)&nbsp;— radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966)&nbsp;— grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934)&nbsp;— aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965)&nbsp;— ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977)&nbsp;— diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972)&nbsp;— uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Jānis Vasarietis]] (1922—2024) — puķkopis, selekcionārs; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990)&nbsp;— gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006)&nbsp;— grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994)&nbsp;— aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999)&nbsp;— scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013)&nbsp;— aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920)&nbsp;— aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943)&nbsp;— aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928)&nbsp;— valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978)&nbsp;— lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979)&nbsp;— aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962)&nbsp;— aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002)&nbsp;— aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947)&nbsp;— aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995)&nbsp;— baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979)&nbsp;— mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976)&nbsp;— rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014)&nbsp;— čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981)&nbsp;— gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014)&nbsp;— gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940)&nbsp;— rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949)&nbsp;— operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933)&nbsp;— diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007)&nbsp;— komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001)&nbsp;— diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963)&nbsp;— māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970)&nbsp;— ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948)&nbsp;— komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919)&nbsp;— rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004)&nbsp;— žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972)&nbsp;— gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981)&nbsp;— aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997)&nbsp;— gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979)&nbsp;— režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015)&nbsp;— operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939)&nbsp;— grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976)&nbsp;— sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981)&nbsp;— mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973)&nbsp;— operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994)&nbsp;— mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943)&nbsp;— komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934)&nbsp;— rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967)&nbsp;— mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969)&nbsp;— gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929)&nbsp;— pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018)&nbsp;— ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018)&nbsp;— scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939)&nbsp;— otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927)&nbsp;— rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988)&nbsp;— latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930)&nbsp;— dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986)&nbsp;— ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990)&nbsp;— aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014)&nbsp;— zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986)&nbsp;— aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990)&nbsp;— dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015)&nbsp;— operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991)&nbsp;— kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920)&nbsp;— aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987)&nbsp;— cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993)&nbsp;— gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996)&nbsp;— gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986)&nbsp;— tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938)&nbsp;— aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993)&nbsp;— komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 4rbk0xthje0o347dalncnpp8100xnj9 0 280538 4539101 4538782 2026-10-24T05:59:22Z Baisulis 11523 lai katru reizi nav jālabo..... 4539101 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = American Horror Story | image = [[Attēls:American Horror Story.svg|frameless|upright=1.1]] | caption = | genre = *šausmu seriāls *erotiskais trilleris<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.allmovie.com/movie/american-horror-story-tv-series-v554165|publisher=[[AllMovie]]|title=American Horror Story [TV Series (2011)]|accessdate=January 26, 2015|last=Droesch|first=Paul}}</ref> | runtime = 39–63 minūtes | opentheme = | theme_music_composer = | composer = | creator = * [[Raiens Mērfijs]] * [[Breds Falčuks]] | developer = | director = | location = * [[Losandželosa]] <small>(1.–2. sezona)</small> * [[Ņūorleāna]] <small>(3. sezona–pašlaik)</small> | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 13<!-- Do not change season count until a new season has premiered.--> | num_episodes = 144<!-- Do not change episode count until a new episode has aired.--> | list_episodes = | starring = | executive_producer = | producer = | cinematography = | camera = ''[[Single camera setup|single camera]]'' | company = *''[[20th Century Fox Television]]'' *''Ryan Murphy Productions'' *''Brad Falchuk Teley-Vision'' | network = ''[[FX (televīzija)|FX]]'' | first_aired = {{dat|2011|10|5|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = ''[[American Crime Story]]'' | website = http://www.fxnetworks.com/ahs | production_website = }} '''"Amerikāņu šausmu stāsts"''' ({{val|en|American Horror Story}}) ir ASV televīzijas šausmu seriāls, kura autori ir [[Raiens Mērfijs]] un [[Breds Falčuks]]. Seriālu kopš {{dat|2011|10|5|Ģ|bez}} pārraida televīzijas kanāls ''[[FX (televīzija)|FX]]''. Tam kopumā izdotas 13 sezonas un vairāk nekā 140 sērijas. Katrā sezonā ir sava darbības vieta, lielākā daļa aktieru un stāsts. Piemēram, pirmā sezona ir par ģimeni, kas ievācas mājā, kurā spokojas tās mirušie bijušie iedzīvotāji, un ceturtā sezona par vienu no pēdējiem frīku šoviem ASV. "Amerikāņu šausmu stāsts" saņēmis kritiķu atzinību un vairākus apbalvojumus. Seriāls pārraidīts arī Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] c3dxnjw9ijtgobcdxbcdlpwurz6mvp0 0 283741 4539265 2890820 2026-10-24T09:41:44Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4539265 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''U. S. Steel Košice, s.r.o.'' | native_name = | logo = [[Attēls:USSKE.png|200px]] | caption = | type = [[kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|2000}} | founder = | defunct = | location_city = [[Košice]] | location_country = {{SVK}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[melnā metalurģija]] | products = [[tērauds|tērauda]] izstrādājumi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[U. S. Steel]]'', {{USA}} | divisions = | subsid = | homepage = [http://usske.sk usske.sk] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Ussteel kosice slovakia.JPG|thumb|240px|''U. S. Steel Košice'' metalurģijas rūpnīca]] '''''U. S. Steel Košice, s.r.o.''''' ir [[Slovākija]]s [[metalurģija]]s uzņēmums. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī. Uzņēmuma īpašnieks ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[U. S. Steel]]''. Uzņēmums atrodas [[Košice|Košicē]]. Dibināts 2000. gadā. Uzņēmums ražo [[tērauds|tērauda]] izstrādājumus. == Vēsture == 1959. gada 1. aprīlī dibināts Austrumslovākijas metalurģijas uzņēmums ('''''Východoslovenské železiarne''''', '''''VSŽ'''''). 1960. gada janvārī [[Košice|Košicē]] sākta rūpnīcas būvniecība.<ref name="History" /> Pirmā [[domna]] iedarbināta 1965. gadā. Beidzamie darbi pabeigti 1966. gadā. [[Akmeņogles|Ogles]] rūpnīcai piegādāja no [[Ostrava]]s Čehijas ziemeļaustrumos, bet [[dzelzsrūda|dzelzsrūdu]] — no [[Krivijriha]]s Ukrainā. 1989. gadā rūpnīca pārveidota par valsts uzņēmumu. 1990. gadā tas [[privatizācija|privatizēts]] un pārdēvēts par '''''VSŽ akciová spoločnosť''''', valstij paturot 37 % kapitāldaļu. 1998. gadā uzņēmums bankrotēja. 2000. gada 24. novembrī rūpnīca pārdota ASV metalurģijas uzņēmumam ''[[U. S. Steel]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="History">[http://www.usske.sk/corpinfo/hist-e.htm History]</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:U. S. Steel|Košice]] [[Kategorija:Slovākijas uzņēmumi]] 75oqy6mnr3ipm4eyo0eg8e6iir6ulru 10 286204 4539064 4538786 2026-10-24T02:10:27Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4539064 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 5j6z6hpnmndyik3cqx6dml0ypwkiz9m 0 288709 4539300 4253230 2026-10-24T11:10:15Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539300 wikitext text/x-wiki '''Kaiju iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Kaiju iela (Daugavpils)|Kaiju iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Kaiju iela (Jūrmala)|Kaiju iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]; ** [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; ** [[Kaiju iela (Ventspils)|Kaiju iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Kaiju iela (Ainaži)|Kaiju iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]]; ** [[Kaiju iela (Līvāni)|Kaiju iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Kaiju iela (Mārupe)|Kaiju iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Kaiju iela (Bukulti)|Kaiju iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; ** [[Kaiju iela (Gaidas)|Kaiju iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; ** [[Kaiju iela (Kalngale)|Kaiju iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Kaiju iela (Lāņi)|Kaiju iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Lāņi|Lāņos]]; ** [[Kaiju iela (Roja)|Kaiju iela]] — iela Rojas pagasta [[Roja|Rojā]]; ** [[Kaiju iela (Viesturciems)|Kaiju iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Kaiju iela (Ziemupe)|Kaiju iela]] — iela Vērgales pagasta [[Ziemupe|Ziemupē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Kaiju iela]] * [[Kaijas iela]] * [[Kaija]] {{Ielu nosaukums}} 7iozph0nu1izejnozzoigtr0uwo70nj 4539302 4539300 2026-10-24T11:13:15Z Olgerts V 41522 + 2 ielas 4539302 wikitext text/x-wiki '''Kaiju iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Kaiju iela (Daugavpils)|Kaiju iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Kaiju iela (Jūrmala)|Kaiju iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Kaiju iela (Liepāja)|Kaiju iela]] — iela Liepājā; ** [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] — iela Rīgā; ** [[Kaiju iela (Ventspils)|Kaiju iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Kaiju iela (Ainaži)|Kaiju iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]]; ** [[Kaiju iela (Līvāni)|Kaiju iela]] — iela [[Līvāni|Līvānos]]; ** [[Kaiju iela (Mārupe)|Kaiju iela]] — iela [[Mārupe|Mārupē]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Kaiju iela (Bukulti)|Kaiju iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; ** [[Kaiju iela (Gaidas)|Kaiju iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; ** [[Kaiju iela (Kalngale)|Kaiju iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Kaiju iela (Lāņi)|Kaiju iela]] — iela Salacgrīvas pagasta [[Lāņi|Lāņos]]; ** [[Kaiju iela (Roja)|Kaiju iela]] — iela Rojas pagasta [[Roja|Rojā]]; ** [[Kaiju iela (Skulte)|Kaiju iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Kaiju iela (Viesturciems)|Kaiju iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Kaiju iela (Vīkuļi)|Kaiju iela]] — iela Babītes pagasta [[Vīkuļi|Vīkuļos]]; ** [[Kaiju iela (Ziemupe)|Kaiju iela]] — iela Vērgales pagasta [[Ziemupe|Ziemupē]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Kaiju iela]] * [[Kaijas iela]] * [[Kaija]] {{Ielu nosaukums}} mheau5mbl0wtfmzhjxhvpvhzdc51ofv 0 303321 4539026 3626001 2026-10-23T17:32:43Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539026 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Andžejs Sapjeha | vārds_orig = ''Andrzej Sapieha'' | attēls = Andrej Sapieha. Андрэй Сапега (W. Gerson, 1860-62).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1539. gads|1539]]. gads | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1621 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 11 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Pāvels Sapjeha, māte - Aleksandra Hodkeviča | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Čartoriska, Kristīne Dembinska | bērni = 7 bērni no Kristīnes | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Andžejs Sapjeha''' ({{val|pl|Andrzej Sapieha herbu Lis}}, {{val|lt|Andrius Povilovičius Sapiega}}, {{val|be|Андрэй Паўлавіч Сапега}}; dzimis [[1539. gads|1539]]. gadā, miris {{dat|1621|10|11}}) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] valsts un militārs darbinieks no [[Sapjehu dzimta]]s. Lietuvas liekņazistes kausa turētājs (''pocillator Magni Ducatus Lithuaniae'') (1588—1592), [[Minska]]s kastelāns (1592—1597), [[Polocka]]s (1597—1613) un [[Smoļenska]]s (no 1621. gada) vaivads. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1578. gadā vadīja lietuviešu spēkus pret krievu karaspēku [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]], gūdams svarīgu uzvaru. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sapjeha, Andžejs}} [[Kategorija:1539. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1621. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Sapjehu dzimta]] c1lqjg4hqvgm54tb2l2acodzmuq4dwn 0 308595 4539091 4515602 2026-10-24T05:32:17Z Zafer 43936 Photo add 4539091 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Strautiņš | vārds_orig = | attēls = Artūrs Strautiņš 12 BC Roma Eurocup 20260930 (1).JPG | att_izm = | paraksts = Artūrs Strautiņš 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|23}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=198}} | svars = {{mērv|kg=96}} | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]] | numurs = | amats = | līga = [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērija]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2014—2017 | klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana|Reggio Emilia]]'' | kl_sez 3 = 2017—2018 | klubs 3 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orlandina Basket]]'' | kl_sez 4 = 2018—2020 | klubs 4 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Trieste]]'' | kl_sez 5 = 2020 | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallalcesto Amatori Udine]]'' | kl_sez 6 = 2020—2021 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Varese]]'' | kl_sez 7 = 2021—2023 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana]]'' | kl_sez 8 = 2023—2026 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Derthona Basket]]'' | kl_sez 9 = 2023—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—pašlaik | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}} {{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}} }} [[File:Artūrs Strautiņš with Latvia men's national basketball team in 2023.jpg|thumb|230px|Artūrs Strautiņš 2023. gadā]] '''Artūrs Strautiņš''' (dzimis {{dat|1998|10|23}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2023. gadā pārstāv [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Romas SPQR]], bet iepriekš spēlējis vairākos citos šīs valsts klubos. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == Jaunatnes basketbolā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. Pārstāvējis arī DSN komandu [[LBL2]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja arī no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]", vienlaikus turpinot spēlēt arī LBL2. Debijas spēlē 2013. gada oktobrī A. Strautiņš bija tikai 14 gadus 11 mēnešus un 27 dienas vecs, kļūstot par otro jaunāko spēlētāju [[Latvijas Basketbola līga]]s vēsturē (vēl jaunāks debitējis [[Kaspars Kambala]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20102013-arturs_strautins_klust_par_otru_jaunako_s|title=Artūrs Strautiņš kļūst par otru jaunāko spēlētāju LBL vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-09|date=2013-10-20|language=lv}}</ref> Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]). Kopš 2014. gada spēlē Itālijā, kur vairākas sezonas aizvadījis klubā ''[[Pallacanestro Reggiana]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs |title=Spēlētāja profils |access-date={{dat|2016|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305170913/http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs }}</ref> 2015. gada janvārī viņš 16 gadu vecumā debitēja Itālijas augstākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/16-gadu-vecuma-specigaja-italijas-basketbola-cempionata-debite-latvietis-strautins.d?id=45437504|title=16 gadu vecumā spēcīgajā Itālijas basketbola čempionātā debitē latvietis Strautiņš|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-03-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ieguvis Itālijas basketbola pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/11398/arturs-strautins|title=Arturs Strautins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-09|language=en}}</ref> 2021. gada jūlijā, pēc spēlēšanas virknē citu Itālijas klubu, viņš atgriezās [[Redžo Emīlija]]s kluba sastāvā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/arturs-strautins-leaves-varese-joins-reggio-emilia/|title=Arturs Strautins leaves Varese, joins Reggio Emilia - Sportando|work=Sportando|access-date=2023-03-09|date=2021-07-04|last=Carchia|first=Emiliano|language=en-US}}</ref> Kopš 2023. gada vasaras pārstāvēja [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Derthona Basket]]'' līdz 2026. gada vasarā pārcēlās uz citu šajā līgā aspēlējošo komandu [[Romas SPQR]]. === Latvijas izlase === Spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]). Kopš 2018. gada A. Strautiņš ir pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gada 30. septembrī uzvarētā spēlē pret [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] (85:70) viņš sasniedza savu rezultativitātes rekordu Latvijas izlasē, gūstot 29 punktus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{DEFAULTSORT:Strautiņš, Artūrs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] szd4ej36xx2ikg9hkh057byf49q15vo 4539098 4539091 2026-10-24T05:54:43Z Biafra 13794 4539098 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Strautiņš | vārds_orig = | attēls = Artūrs Strautiņš 12 BC Roma Eurocup 20260930 (1).JPG | att_izm = | paraksts = Artūrs Strautiņš 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|23}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=198}} | svars = {{mērv|kg=96}} | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]] | numurs = | amats = | līga = [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērija]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2014—2017 | klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana|Reggio Emilia]]'' | kl_sez 3 = 2017—2018 | klubs 3 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orlandina Basket]]'' | kl_sez 4 = 2018—2020 | klubs 4 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Trieste]]'' | kl_sez 5 = 2020 | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallalcesto Amatori Udine]]'' | kl_sez 6 = 2020—2021 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Varese]]'' | kl_sez 7 = 2021—2023 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana]]'' | kl_sez 8 = 2023—2026 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Derthona Basket]]'' | kl_sez 9 = 2023—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—pašlaik | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}} {{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}} }} '''Artūrs Strautiņš''' (dzimis {{dat|1998|10|23}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2023. gadā pārstāv [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Romas SPQR]], bet iepriekš spēlējis vairākos citos šīs valsts klubos. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == Jaunatnes basketbolā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. Pārstāvējis arī DSN komandu [[LBL2]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja arī no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]", vienlaikus turpinot spēlēt arī LBL2. Debijas spēlē 2013. gada oktobrī A. Strautiņš bija tikai 14 gadus 11 mēnešus un 27 dienas vecs, kļūstot par otro jaunāko spēlētāju [[Latvijas Basketbola līga]]s vēsturē (vēl jaunāks debitējis [[Kaspars Kambala]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20102013-arturs_strautins_klust_par_otru_jaunako_s|title=Artūrs Strautiņš kļūst par otru jaunāko spēlētāju LBL vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-09|date=2013-10-20|language=lv}}</ref> Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]). Kopš 2014. gada spēlē Itālijā, kur vairākas sezonas aizvadījis klubā ''[[Pallacanestro Reggiana]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs |title=Spēlētāja profils |access-date={{dat|2016|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305170913/http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs }}</ref> 2015. gada janvārī viņš 16 gadu vecumā debitēja Itālijas augstākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/16-gadu-vecuma-specigaja-italijas-basketbola-cempionata-debite-latvietis-strautins.d?id=45437504|title=16 gadu vecumā spēcīgajā Itālijas basketbola čempionātā debitē latvietis Strautiņš|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-03-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ieguvis Itālijas basketbola pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/11398/arturs-strautins|title=Arturs Strautins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-09|language=en}}</ref> 2021. gada jūlijā, pēc spēlēšanas virknē citu Itālijas klubu, viņš atgriezās [[Redžo Emīlija]]s kluba sastāvā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/arturs-strautins-leaves-varese-joins-reggio-emilia/|title=Arturs Strautins leaves Varese, joins Reggio Emilia - Sportando|work=Sportando|access-date=2023-03-09|date=2021-07-04|last=Carchia|first=Emiliano|language=en-US}}</ref> Kopš 2023. gada vasaras pārstāvēja [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Derthona Basket]]'' līdz 2026. gada vasarā pārcēlās uz citu šajā līgā aspēlējošo komandu [[Romas SPQR]]. === Latvijas izlase === [[File:Artūrs Strautiņš with Latvia men's national basketball team in 2023.jpg|thumb|left|150px|Artūrs Strautiņš Latvijas izlases sastāvā 2023. gadā]] Spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]). Kopš 2018. gada A. Strautiņš ir pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gada 30. septembrī uzvarētā spēlē pret [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] (85:70) viņš sasniedza savu rezultativitātes rekordu Latvijas izlasē, gūstot 29 punktus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{DEFAULTSORT:Strautiņš, Artūrs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] g6zlqzs8b22e2f7l37wpzfiy9fx2ocf 0 317783 4539024 4322030 2026-10-23T17:31:20Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539024 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jans Pjotrs Sapjeha | vārds_orig = ''Jan Piotr Sapieha'' | attēls = Jan Piotr Sapieha.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1569 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Bihava (Baltkrievija)|Bihava]]?, [[Žečpospolita]]<br>([[Mogiļevas apgabals]], {{BLR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1611 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Pāvels Sapjeha | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sofija Veihere | bērni = Pāvels Jans Sapjeha | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jans Pjotrs Sapjeha''' ({{val|pl|Jan Piotr Sapieha herbu Lis}}, {{val|lt|Jonas Petras Sapiega}}, {{val|be|Ян Пётр Сапега}}; dzimis [[1569. gads|1569]]. gadā, miris {{dat|1611|10|15}}) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] valsts un militārs darbinieks no [[Sapjehu dzimta]]s. [[Usvjati|Usvjatu]] stārasts no 1600. gada, karaļa rotmistrs no 1605. gada. Viens no [[Viltusdmitrijs II|Viltusdmitrija II]] un [[Marina Mnišeka|Marinas Mnišekas]] tuvākajiem līdzgaitniekiem Krievijā. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Kijiva]]s kastelāna Pāvela Sapjehas ģimenē. Studēja [[Viļņa|Viļņā]] un [[Paduja|Padujā]]. No 1608. gada karoja [[Krievija|Krievijā]] pie [[Trejādības-Sergija laura]]s, [[Dmitrova]]s, [[Kaluga]]s, [[Aleksandrova]]s. Viens no poļu-lietuviešu komandieriem [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie [[Cēsu pils|Cēsīm]]. 1601. gada 29. jūnijā [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]], 1603. gada 5. martā pie [[Rakvere]]s, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās [[Tērbata]]s ieņemšanā. [[Salaspils kauja]]s laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja lietuviešu karaspēka labo flangu, uzvarēja zviedru ģenerāļa Lindersona karaspēka vienību. 1608. gadā pierunāja [[Viltusdmitrijs I|Viltusdmitrija I]] atraitni Marinu Mņišeku pasludināt, ka Viltusdmitrijs II ir viņas vīrs. Pēc uzvaras Perejaslavas kaujā Jans Pjotrs Sapjeha kļuva par Viltusdmitrija II karaspēka hetmani.<ref>{{LKV|XIX.|37 598}}</ref> Miris 1611. gadā no slimības pēc [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] ieņemšanas. == Memuāri == * ''Dzieje Marsa krwawego i sprawy odważne, rycerskie przez Wielmożnego Pana Jego Mości Pana Jana Piotra Sapiehę starostę uświadzkiego w monarchii moskiewskiej od roku 1608 do roku 1612 sławnie odprawowane''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sapjeha, Jans Pjotrs}} [[Kategorija:1569. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1611. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sapjehu dzimta]] 2q8whbunxkp0txvkwrh6ghjxj4v3rre 0 321706 4538982 4437400 2026-10-23T14:49:36Z Bendžamins 76862 4538982 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|1989. gadā dzimušo futbolistu|Vladimīrs Veiss|Vladimīrs Veiss}} {{Futbolista infokaste | name = Vladimīrs Veiss | image = Ukrain-Slovakia (4).jpg | image_size = | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1989|11|30|df=y}} | birth_place = {{flaga|Čehoslovākija}} [[Bratislava]], [[Čehoslovākija]] | height = 175<ref>[http://lekhwiyaclub.qa/site/2013-08-03-19-49-12/2012-07-02-07-20-32/main-team- Rangers] {{dead link|date=November 2014}}</ref> | position = [[pussargs|malējais pussargs]] | currentclub = {{fb|SVK}} (trenera asistents) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]] | youthyears2 = | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2010 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 2010—2011 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | caps3 = 23 | goals3 = 5 | years4 = 2011—2012 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | caps4 = 28 | goals4 = 3 | years5 = 2012—2013 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps5 = 22 | goals5 = 4 | years6 = 2013—2014 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] | caps6 = 17 | goals6 = 4 | years7 = 2014—2016 | clubs7 = {{flaga|Katara}} [[Lekhwiya SC]] | caps7 = 43 | goals7 = 20 | years8 = 2016—2019 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al Gharafa]] | caps8 = 59 | goals8 = 25 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U-19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U-21 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2009—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]] | nationalcaps3 = 77 | nationalgoals3 = 8 | caption = | caps9 = 118 | clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | goals9 = 24 | years9 = 2020—2026 | totalcaps = 324 | totalgoals = 85 }} '''Vladimīrs Veiss''' ({{val|sk|Vladimír Weiss}}, dzimis {{dat|1989|11|30}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[Slovākija|slovāku]] [[futbols|futbolists]], bijušais [[Slovākijas futbola izlase]]s spēlētājs. Spēlēja [[pussargs|malējā pussarga]] pozīcijā. Futbolista gaitas sācis ''[[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]]'' jauniešu komandās, bet jau 2006. gadā uzaicināts [[Anglija]]s kluba ''[[Manchester City F.C.]]'' futbola akadēmijā. Pieaugušo komandā debitējis 2009. gadā. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam izīrēts ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]'', [[Skotija]]s klubam ''[[Rangers F.C.|Rangers]]'' un [[Spānija]]s klubam ''[[RCD Espanyol]]''. 2012. gadā pārgājis uz [[Itālija]]s jauno A sērijas klubu ''[[Delfino Pescara 1936]]'', bet jau nākamajā gadā noslēdza līgumu ar [[Grieķija]]s čempioniem ''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos F.C.]]''. 2014. gadā Veiss noslēdza 4 miljonu eiro vērtu līgumu ar [[Katara]]s klubu ''[[Lekhwiya SC]]'', bet kopš 2016. gada pārstāv citu Kataras klubu — ''[[Al-Gharafa SC|Al Gharāfa]]''. Veiss spēlējis vairākās Slovākijas junioru izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2009. gadā pārbaudes spēlē ar [[Islandes futbola izlase|Islandi]]. Pārstāvējis Slovākiju [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Viņa tēvs, arī [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]], ir bijušais futbolists, tagad — futbola treneris. == Sasniegumi == '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2010—11 * [[Skotijas līgas kauss]]: 2010—11 '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2013—14 '''Lekhwiya''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2013—14, 2014—15 '''Slovan Bratislava''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2019—20, 2020—21, 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26 * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 2019—20, 2020—21 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Veiss, Vladimīrs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Delfino Pescara 1936 spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Duhail SC spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]] bve94fn2x34rultjrc6w82a2vvz36j5 0 322225 4539025 4238549 2026-10-23T17:31:53Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539025 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Sapieha alt.svg|thumb|180px|Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis.]] '''Sapjehas'''<ref>{{LKV|XIX.|37 597}}</ref> ({{val|pl|Sapiehowie}}) jeb '''Sapegas''' ({{val|lt|Sapiegos}}, {{val|be|Сапегі}}) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s dižciltīgo dzimta. Daudzi Sapjehas bija [[Vitebska]]s, [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] un citu Lietuvas provinču [[vaivadi]]. Pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] nodibināšanas Sapjehu dzimtas ietekme pieauga, vairāki dzimtas piederīgie kļuva par [[Lietuvas lielhetmaņi]]em. Dzimtas varenība saruka pēc zaudējuma Lietuvas cīņā pret karaļa [[Augusts II Stiprais|Augusta II Stiprā]] atbalstītājiem [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākumā 1700. gadā. 1768. gadā Polijas-Lietuvas Seims Sapjehu dzimtas piederīgajiem piešķīra kņazu titulu, ko atzina [[Austrijas Impērija]] (1836 un 1840), vēlāk arī [[Krievijas Impērija]] (1874 un 1901). Pēc piedalīšanās [[Novembra sacelšanās]] notikumos Krievijas Impērijas varas iestādes atņēma Sapjehu dzimtas īpašumus. == Izcelsme == Sapjehu dzimta par savu ciltstēvu uzskatīja lietuviešu bajāru Sungailu (miris ap 1433). Tomēr ģenealoģiski dzimta ir izsekojama līdz [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] rakstvedim Simonam Sopiham (1441-1449) un viņa dēliem Bogdanam un Ivanam, no kuriem cēlušies divi dzimtas atzari. == Ievērojami Sapjehas == === Bogdana Sapjehas pēcnācēji (Čerejas-Ružānu atzars) === * [[Bogdans Sapjeha]] (ap 1450—1512) apprecēja [[Druckas kņazi]]eni un ieguva savā īpašumā zemes mūsdienu [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]]. * Bogdana dēls Ivans Sapjeha (ap 1480—1546) bija Vitebskas vaivads (1520—1541) un [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] vaivads (no 1529). Sūtnis pie Maskavas lielkņaza (1508, 1531—1532, 1536). * Ivana mazdēls [[Leons Sapjeha]] (1557—1633) izvirzījās [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] valdīšanas laikā, kad viņš bija Lietuvas lielsekretārs (1580). [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] valdīšanas laikā bija Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Viļņas vaivads (1621), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1623). * viņa brālēns [[Jans Pjotrs Sapjeha]] (1569—1611) bija viens no Lietuvas armijas komandieriem [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie [[Cēsu pils]]. 1601. gada 29. jūnijā [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]], 1603. gada 5. martā pie [[Rakvere]]s, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās [[Tartu|Tērbatas]] ieņemšanā. [[Salaspils kauja]]s laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja poļu-lietuviešu karaspēka labo flangu. === Ivana Sapjehas pēcnācēji (Kodeņas atzars) === * [[Ivans Sapjeha]] ({{val|ru|Ивашка Сапежич}}; ap 1450—1517) bija Lietuvas sūtnis pie Romas pāvesta (1491, 1501), [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņaza]] (1497-1499, 1503) un [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestra]] (1502). [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I]] valdīšanas laikā bija Lietuvas dižunigaitijas lielsekretārs (1506), Vitebskas vaivads (1511—1514) un [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] vaivads (1514), kur ieguva plašus zemes īpašumus. * Ivana Sapjehas dēls [[Pāvils Sapjeha]] (ap 1490—1579) bija Podlahijas vaivads (1556—1558) un [[Navahrudaka]]s vaivads (1558—1579), piedalījās Livonijas karā. * Pāvila Sapjehas dēls [[Nikolajs Sapjeha]] (ap 1545—1599) bija [[Minska]]s vaivads (1576—1588), [[Bresta (Baltkrievija)|Brestas]] vaivads (1588) un Vitebskas vaivads (1588—1599). * [[Andžejs Sapjeha]] (1539–1621) bija [[Minska]]s kastelāns (1592—1597), [[Polocka]]s (1597—1613) un [[Smoļenska]]s (1621) vaivads. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1578. gadā vadīja lietuviešu spēkus pret krievu karaspēku [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]]. == Attēlu galerija == <center> <gallery caption="Sapjehu dzimtas locekļi" widths="100px" heights="100px" perrow="8"> Bahdan I Sapieha. Багдан I Сапега (J. Schübeler, 1872) (3).jpg|[[Bogdans Sapjeha]] (ap 1450—1512) ([[1872]]. gada gravīra no 16. gadsimta portreta) Ivan Sapieha. Іван Сапега (J. Schübeler, 1872) (3).jpg|[[Ivans Sapjeha]] (ap 1450—1517) ([[1872]]. gada gravīra no 16. gadsimta portreta) Leŭ Sapieha. Леў Сапега (1616).jpg|[[Leons Sapjeha]] (1557—1633), Lietuvas lielkanclers (1589-1623), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1623) Jan Piotar Sapieha. Ян Пётар Сапега (W. Hondius, 1630).jpg|[[Jans Pjotrs Sapjeha]] (1569—1611), [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] dalībnieks (17. gadsimta gravīra) Pawel Jan Sapieha (264240).jpg|[[Pāvils Jānis Sapjeha]] (1609—1665), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1656—1665) Kazimierz Jan Paweł Sapieha.PNG|Kazimirs Jānis Pāvils Sapjeha (1637/1638—1720), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1682—1703, 1705—1708) Jan Kazimier Sapieha. Ян Казімер Сапега (P. Ivanov, 1825-50) (3).jpg|Grāfs [[Jānis Kazimirs Sapjeha]] (miris 1730), Lietuvas lielhetmanis (1708—1709), Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1726) Alaksandar Michał Sapieha. Аляксандар Міхал Сапега (XVIII) (3).jpg|[[Aleksandrs Mihals Sapjeha]] (1730–1793), Lietuvas lauka hetmanis (1762–1775) (18. gadsimta portrets) </gallery> </center> <center> <gallery caption="Sapjehu dzimtas pilis mūsdienās" widths="100px" heights="100px" perrow="5"> Side façade of the Sapiegos Palace in Antakalnis eldership in Vilnius, Lithuania in 2024.jpg|Sapegu pils Viļņā, Lietuvā Палац Сапегаў, Ружаны.jpg|Ružānu pils vārti Baltkrievijā Halšany Castle 08.jpg|Halšanu (Alšēnu) pilsdrupas Baltkrievijā Дворец Сапег.jpg|[[Ļviva]]s Sapjehu pils Ukrainā Krasiczyn castle 3.jpg|Krasičinas pils Polijā Wieleń 269-50.jpg|[[Veleņa]]s pils Polijā </gallery> </center> <center> <gallery caption="" widths="600px" heights="100px" perrow="1"> Ruzhany zamok panorama.jpg|[[Ružanu pils]] drupas Baltkrievijā </gallery> </center> {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Sapjehu dzimta|*]] caqtxrzmvhud12kllfajolp5ehech38 4539027 4539025 2026-10-23T17:38:25Z Pirags 3757 /* Ivana Sapjehas pēcnācēji (Kodeņas atzars) */ 4539027 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Sapieha alt.svg|thumb|180px|Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis.]] '''Sapjehas'''<ref>{{LKV|XIX.|37 597}}</ref> ({{val|pl|Sapiehowie}}) jeb '''Sapegas''' ({{val|lt|Sapiegos}}, {{val|be|Сапегі}}) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s dižciltīgo dzimta. Daudzi Sapjehas bija [[Vitebska]]s, [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] un citu Lietuvas provinču [[vaivadi]]. Pēc [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] nodibināšanas Sapjehu dzimtas ietekme pieauga, vairāki dzimtas piederīgie kļuva par [[Lietuvas lielhetmaņi]]em. Dzimtas varenība saruka pēc zaudējuma Lietuvas cīņā pret karaļa [[Augusts II Stiprais|Augusta II Stiprā]] atbalstītājiem [[Lielais Ziemeļu karš|Lielais Ziemeļu kara]] sākumā 1700. gadā. 1768. gadā Polijas-Lietuvas Seims Sapjehu dzimtas piederīgajiem piešķīra kņazu titulu, ko atzina [[Austrijas Impērija]] (1836 un 1840), vēlāk arī [[Krievijas Impērija]] (1874 un 1901). Pēc piedalīšanās [[Novembra sacelšanās]] notikumos Krievijas Impērijas varas iestādes atņēma Sapjehu dzimtas īpašumus. == Izcelsme == Sapjehu dzimta par savu ciltstēvu uzskatīja lietuviešu bajāru Sungailu (miris ap 1433). Tomēr ģenealoģiski dzimta ir izsekojama līdz [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira IV]] rakstvedim Simonam Sopiham (1441-1449) un viņa dēliem Bogdanam un Ivanam, no kuriem cēlušies divi dzimtas atzari. == Ievērojami Sapjehas == === Bogdana Sapjehas pēcnācēji (Čerejas-Ružānu atzars) === * [[Bogdans Sapjeha]] (ap 1450—1512) apprecēja [[Druckas kņazi]]eni un ieguva savā īpašumā zemes mūsdienu [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]]. * Bogdana dēls Ivans Sapjeha (ap 1480—1546) bija Vitebskas vaivads (1520—1541) un [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] vaivads (no 1529). Sūtnis pie Maskavas lielkņaza (1508, 1531—1532, 1536). * Ivana mazdēls [[Leons Sapjeha]] (1557—1633) izvirzījās [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] valdīšanas laikā, kad viņš bija Lietuvas lielsekretārs (1580). [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] valdīšanas laikā bija Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Viļņas vaivads (1621), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1623). * viņa brālēns [[Jans Pjotrs Sapjeha]] (1569—1611) bija viens no Lietuvas armijas komandieriem [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie [[Cēsu pils]]. 1601. gada 29. jūnijā [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]], 1603. gada 5. martā pie [[Rakvere]]s, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās [[Tartu|Tērbatas]] ieņemšanā. [[Salaspils kauja]]s laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja poļu-lietuviešu karaspēka labo flangu. === Ivana Sapjehas pēcnācēji (Kodeņas atzars) === * [[Ivans Sapjeha]] ({{val|be|Івашка Сапежыч}}; ap 1450—1517) bija Lietuvas sūtnis pie Romas pāvesta (1491, 1501), [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņaza]] (1497-1499, 1503) un [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestra]] (1502). [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I]] valdīšanas laikā bija Lietuvas dižunigaitijas lielsekretārs (1506), Vitebskas vaivads (1511—1514) un [[Podlases vojevodiste|Podlahijas]] vaivads (1514), kur ieguva plašus zemes īpašumus. * Ivana Sapjehas dēls [[Pāvils Sapjeha]] (ap 1490—1579) bija Podlahijas vaivads (1556—1558) un [[Navahrudaka]]s vaivads (1558—1579), piedalījās Livonijas karā. * Pāvila Sapjehas dēls [[Nikolajs Sapjeha]] (ap 1545—1599) bija [[Minska]]s vaivads (1576—1588), [[Bresta (Baltkrievija)|Brestas]] vaivads (1588) un Vitebskas vaivads (1588—1599). * [[Andžejs Sapjeha]] (1539–1621) bija [[Minska]]s kastelāns (1592—1597), [[Polocka]]s (1597—1613) un [[Smoļenska]]s (1621) vaivads. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1578. gadā vadīja lietuviešu spēkus pret krievu karaspēku [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]]. == Attēlu galerija == <center> <gallery caption="Sapjehu dzimtas locekļi" widths="100px" heights="100px" perrow="8"> Bahdan I Sapieha. Багдан I Сапега (J. Schübeler, 1872) (3).jpg|[[Bogdans Sapjeha]] (ap 1450—1512) ([[1872]]. gada gravīra no 16. gadsimta portreta) Ivan Sapieha. Іван Сапега (J. Schübeler, 1872) (3).jpg|[[Ivans Sapjeha]] (ap 1450—1517) ([[1872]]. gada gravīra no 16. gadsimta portreta) Leŭ Sapieha. Леў Сапега (1616).jpg|[[Leons Sapjeha]] (1557—1633), Lietuvas lielkanclers (1589-1623), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1623) Jan Piotar Sapieha. Ян Пётар Сапега (W. Hondius, 1630).jpg|[[Jans Pjotrs Sapjeha]] (1569—1611), [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] dalībnieks (17. gadsimta gravīra) Pawel Jan Sapieha (264240).jpg|[[Pāvils Jānis Sapjeha]] (1609—1665), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1656—1665) Kazimierz Jan Paweł Sapieha.PNG|Kazimirs Jānis Pāvils Sapjeha (1637/1638—1720), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1682—1703, 1705—1708) Jan Kazimier Sapieha. Ян Казімер Сапега (P. Ivanov, 1825-50) (3).jpg|Grāfs [[Jānis Kazimirs Sapjeha]] (miris 1730), Lietuvas lielhetmanis (1708—1709), Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1726) Alaksandar Michał Sapieha. Аляксандар Міхал Сапега (XVIII) (3).jpg|[[Aleksandrs Mihals Sapjeha]] (1730–1793), Lietuvas lauka hetmanis (1762–1775) (18. gadsimta portrets) </gallery> </center> <center> <gallery caption="Sapjehu dzimtas pilis mūsdienās" widths="100px" heights="100px" perrow="5"> Side façade of the Sapiegos Palace in Antakalnis eldership in Vilnius, Lithuania in 2024.jpg|Sapegu pils Viļņā, Lietuvā Палац Сапегаў, Ружаны.jpg|Ružānu pils vārti Baltkrievijā Halšany Castle 08.jpg|Halšanu (Alšēnu) pilsdrupas Baltkrievijā Дворец Сапег.jpg|[[Ļviva]]s Sapjehu pils Ukrainā Krasiczyn castle 3.jpg|Krasičinas pils Polijā Wieleń 269-50.jpg|[[Veleņa]]s pils Polijā </gallery> </center> <center> <gallery caption="" widths="600px" heights="100px" perrow="1"> Ruzhany zamok panorama.jpg|[[Ružanu pils]] drupas Baltkrievijā </gallery> </center> {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Sapjehu dzimta|*]] p9gu2vkd09z2eaodtaw7u7d6t6rh252 0 327884 4539255 4510191 2026-10-24T09:39:33Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539255 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Artilērijas iela|Artilērijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Artilērijas iela |attēls = Artilērijas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q26267991 | zoom= 14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Grīziņkalns]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |ielas garums = 1179 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Jaunā Artilērijas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Artilērijas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] un [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē un daļēji arī [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]], un veido Avotu un Grīziņkalna apkaimju robežu. Artilērijas iela sākas pie [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1179 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Rīgas ielu plānā parādījusies 1844. gadā ar nosaukumu '''Jaunā Artilērijas iela''', neoficiāli saukta arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguvusi oficiālo nosaukumu "Artilērijas iela". Nosaukums radies no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd nojauktās [[Rīgas Sporta pils|Sporta pils]] vietā. 19. gadsimta 70. gados iela tika pagarināta pāri [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju ielai]] līdz smilšu kalniem tagadējās [[Jāņa Asara iela (Rīga)|J. Asara ielas]] vietā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Grīziņkalna ielas|url=http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/|website=citariga.lv|accessdate={{dat|2016|8|15||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Artilērijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] ("T" veida krustojums) * [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] * [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] * [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Ēkas Artilērijas ielā 2/4 (arhitekts [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]), 35 (arhitekts [[Pauls Mandelštams]]) un 52 (arhitekts Oskars Bārs) ir vietējas nozīmes [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|arhitektūras pieminekļi]].<ref>[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Artilērijas+iela&region=5&group=0&type=0 Pieminekļu saraksts — mantojums.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> * Artilērijas un [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielas]] krustojumā atrodas [[Rīgas 6. vidusskola]] (A. Čaka ielā 102). * [[Ziedoņdārzs]] * Artilērijas ielā 55: uzcelta 1934. gadā pēc [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projekta kā saldumu rūpnīcas "[[Vilhelms Ķuze|V. Ķuze]]" galvenā ēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Vilhelms-Kuze-atklaj-konditorejas-fabrikas-Staburadze-eku-Artilerijas-iela|title=17.11.1934: Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā|website=timenote.info|access-date=2025-05-30|language=lv|archive-date=2025-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250622143657/https://timenote.info/lv/events/Vilhelms-Kuze-atklaj-konditorejas-fabrikas-Staburadze-eku-Artilerijas-iela}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://industria.lndb.lv/companies/75/buildings|title=Industriālais mantojums LNDB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9297|title=Ar šokolādes un uzņēmības atslēgu saldi… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2025-05-30|language=lv}}</ref> Mūsdienās tajā atrodas konditorejas izstrādājumu ražotne "[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]", kas ietilpst ''[[Orkla Latvija]]'' uzņēmumu grupā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“Staburadze” ražotne Artilērijas ielā |url=https://www.orkla.lv/razotne-artilerijas-iela/ |website=orkla.lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}}}}</ref> * Artilērijas ielā 54 kopš 2002. gada atrodas latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Vanenica]]'', kā arī [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijas]] "[[Selga (studenšu korporācija)|Selga]]" konventa mītne. * Ielas galā, pēc krustojuma ar [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara ielu]], Artilērijas iela turpinās kā piebraucamais ceļš pie [[Rīgas Pāvila baznīca]]s. == Galerija == <gallery> Attēls:RigaArtilerijas2-4.jpg|Artilērijas iela 2/4 Attēls:Artilērijas iela 10, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Artilērijas iela 10 Attēls:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Артиллерийская (Artilērijas iela),35, 15-31 10.07.2006 - panoramio.jpg|Artilērijas iela 35 Attēls:Латвия (Latvija), Рига (Rīga), ул.Артиллерийская (Artilērijas iela),52, 15-34 10.07.2006 - panoramio.jpg|Artilērijas iela 52 Attēls:Staburadze, Artilērijas iela 55, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Artilērijas iela 55 ("Staburadze") </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9582|24.1408|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Grīziņkalnā]] [[Kategorija:Ielas Avotos]] [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 7iqvcm2rjjyxj1krnxzayhobh4vkt93 0 334810 4539086 4458586 2026-10-24T05:09:35Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539086 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ralfs Vons-Viljamss | vārds_orig = ''Ralph Vaughan Williams'' | attēls = Vaughan-williams-hoppé.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1872 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 12 | dz_vieta = Daunampni (''Down Ampney''), [[Glosteršīra]], {{GBR}} | m_dat_alt = | m_gads = 1958 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mūziķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ralfs Vons-Viljamss''' ({{val|en|Ralph Vaughan Williams}}; dzimis {{dat|1872|10|12}}, miris {{dat|1958|8|26}}) bija angļu komponists 20. gadsimta pirmajā pusē. Mācījies [[Karaliskā Mūzikas koledža|Karaliskajā Mūzikas koledžā]] (''Royal College of Music'') [[Londona|Londonā]] un [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. Papildinājies pie [[Makss Bruhs|Maksa Bruha]] [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Moriss Ravēls|Morisa Ravēla]] [[Parīze|Parīzē]]. Spēcīgi ietekmējies no [[Tjudoru dinastija|Tjudoru]] laika mūzikas un [[angļu tautas mūzika]]s. Ralfs Vons Viljamss tiek uzskatīts par britu komponistu, kurš savā daiļradē atjaunināja britu mūziku, izraudams to to stiprās vācu mūzikas ietekmes. Pirmos plašos panākumus guva diezgan nobriedušā vecumā, pirmā populārā kompozīcija ''Fantasia on a Theme by Thomas Tallis'' radās 1910. gadā. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Ralph Vaughan Williams|Ralfs Vons-Viljamss}} * {{britannica|new=biography/Ralph-Vaughan-Williams}} * [http://www.allmusic.com/artist/mn0000204681 Ralfa Vona Viljamsa profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Vaughan_Williams,_Ralph Ralfa Vona Viljamsa notis ''IMSLP''] {{en ikona}} * [http://rvwsociety.com/ Ralfa Vona Viljamsa biedrība]{{Novecojusi saite}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vons-Viljamss, Ralfs}} [[Kategorija:Glosteršīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] fhj9c2olm2ychdq0ns2kq3oacs9y55f 0 352599 4539257 4399138 2026-10-24T09:39:49Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539257 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Nometņu iela|Nometņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Nometņu iela |attēls = Nometņu iela 7.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q30223113|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]] |ielas garums = 1096 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] |trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Nometņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Nometņu iela sākas krustojumā ar [[Meža iela (Rīga)|Meža]] un [[Sētas iela (Rīga)|Sētas ielu]] un beidzas Āgenskalna centrā, krustojumā ar [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazo Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu]] un [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes ielu]]. Ielas garums ir 1096 metri<ref name="opendata-riga"/> un tā divu joslu platumā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas apbūve ir 18.—19. gadsimta pilsētbūvniecības piemineklis, vairākas ēkas ir [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā]]. Nometņu ielā atrodas vairākas sabiedriskas celtnes, tostarp [[Āgensalna tirgus]] (Nometņu ielā 64). == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā minēta 1861. gadā ar nosaukumu '''Lielā Lēģeru iela''', 1914. gadā ar nosaukumu '''Lēģeru iela'''. 1923. gadā to pārdēvēja par Nometņu ielu. [[Latvijas PSR]] laikā 1959. gadā ielu pārdēvēja par '''Linarda Laicena ielu''', rakstnieka un politiķa [[Linards Laicens|Linarda Laicena]] vārdā. 1992. gadā tai atjaunots iepriekšējais nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/5/|title=Āgenskalna ielu katalogs (N – R)|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2025-08-18|date=2008-11-30|language=lv}}</ref> <gallery> Nometņu iela pirms 1914.jpg|Nometņu iela (pirms 1914) Lielā Nometņu iela Rīgā pirms 1914.jpg|Krustojums ar Lapu ielu </gallery> == Ielu savienojumi == Nometņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]; * [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]]; * [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus iela]]; * [[Maiznieku iela (Rīga)|Maiznieku iela]]; * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]; * [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]]; * [[Olgas iela (Rīga)|Olgas iela]]; * [[Augļu iela (Rīga)|Augļu iela]]; * [[Tempļa iela (Rīga)|Tempļa iela]]; * [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]]; * [[Talsu iela (Rīga)|Talsu iela]]; * [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]]; * [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]]; * [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]]; * [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]]. == Galerija == <gallery> Attēls:Nometņu iela 5 (2).jpg|Tā sauktais „Briseles nams” — dzīvojamā ēka Nometņu ielā 5 (1911; projektējis [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]) Attēls:Nometņu iela 7a.jpg|Nams Nometņu ielā 7a (1902; projektējis [[Vilhelms Hofmanis]]) Attēls:Nometņu iela 32.jpg|Mūsdienu dzīvojamā ēka Nometņu ielā 32 Attēls:Nometņu iela 33a.jpg|Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 33a (1873) Attēls:Nometņu iela 36-1.JPG|Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 36 (1913) Attēls:Nometņu iela 38-2.JPG|Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 38 (1913) Attēls:Nometņu iela 45-3.JPG|[[Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 45]] (ap 1903. gadu) Attēls:Nometņu iela 47-8.JPG|Dzīvojamā ēka Nometņu ielā 47 (1909) Attēls:Nometņu iela 64-7.JPG|[[Āgenskalna tirgus]] Nometņu ielā 64 (1914) </gallery> == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Nometņu iela (Riga)|Nometņu iela (Rīga)}} * [https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.12.2014-ielas-garuma.-nometnju-iela.id40626/ Ielas garumā. Nometņu iela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929235438/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.12.2014-ielas-garuma.-nometnju-iela.id40626/ |date=29.09.2020 }}. 2014. gada 13. decembris. [[LTV]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 6. jūnijā. * [http://jauns.lv/raksts/skaistums/170613-izejam-ielas-nometnu-iela Izejam ielās — Nometņu iela]. 2011. gada 20. decembris. [[Kasjauns.lv]]. Skatīts: 2017. gada 6. jūnijā. * Lelde Stumbre (2007. gada 29. marts). [http://www.taxidermy.lv/content.asp?ID=97&what=28 Zelta durvju rokturis Nometņu ielā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202638/http://www.taxidermy.lv/content.asp?ID=97&what=28 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}. [[Vides Vēstis]]. Skatīts: 2017. gada 6. jūnijā. {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} {{coord|56.9403|24.0745|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] fpmhuawrslzh281s1zx3q0nqd79gz5o 0 353327 4539258 4538151 2026-10-24T09:40:16Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539258 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Arhitektūras gada balva''' ir ikgadējs nacionālais [[arhitektūra]]s konkurss. Konkursa mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību.<ref name="pk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/|title=Par konkursu|publisher=Latvijas Arhitektu savienība|accessdate={{dat|2017|6|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170521000744/http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/|archivedate={{dat|2017|05|21||bez}}}}</ref> Balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Konkursu organizē [[Latvijas Arhitektu savienība]] ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/latvijas-arhitekturas-gada-balvai-izvirziti-9-nominanti.a377253/|title=Latvijas Arhitektūras gada balvai izvirzīti 9 nominanti|last=|first=|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2020-10-09|date=2020-10-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52470105|title=Latvijas Arhitektūras gada balvai 2020 saņemti 50 pieteikumi|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-09|date=2020-09-15|language=lv}}</ref> Arhitektūras gada balvai pēc nolikuma drīkst pieteikt Latvijā realizētus darbus, neatkarīgi no autoru nacionalitātes, un darbus ko realizējuši latvieši jebkur citur pasaulē. Visiem darbiem ir jābūt pieejamiem žūrijas apskatei. Darbus vērtē divas žūrijas – vispirms nacionālā, pēc tam – starptautiskā.<ref name="nol" /> == Kategorijas == Latvijas Arhitektūras gada balvu iedala sekojošās kategorijās: * Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas); * Sabiedriskas ēkas ([[viesnīca]]s, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes); * Daudzdzīvokļu ēkas; * Tirdzniecības ēkas, ražošanas, sporta, inženiertehniskās būves; * Privātmājas; * Renovācija, rekonstrukcija, [[restaurācija]]; * [[Interjers]]; * [[Ainavu arhitektūra]], vides labiekārtojums, vides objekti; * Procesi; Objektu kategorijās nevar tikt pieteikti nerealizēti projekti vai nepabeigti objekti.<ref name="nol">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latarh.lv/gada-balva/nolikums/|title=Nolikums|publisher=Latvijas Arhitektu savienība|accessdate={{dat|2017|6|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170514192610/http://www.latarh.lv/gada-balva/nolikums/|archivedate={{dat|2017|05|14||bez}}}}</ref> Piesakāmajam objektam ir jābūt jau nodotam ekspluatācijā. Kategorijā "Procesi" var pieteikt realizētu darbu, kas ir saistīts ar arhitektūras procesiem ([[grāmata]]s, [[Internets|interneta]] resursus, [[televīzija]]s vai [[radio]] raidījumus un tamlīdzīgus darbus). Vienu darbu var pieteikt tikai vienā kategorijā. == Laureāti == {| class="wikitable sortable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !Gads !Ieguvējs !Nosaukums !Atrašanās vieta |- |1995 |align="left"|A.Andersons un I.Andersone |align="left"|[[Sv. Gregora skola]] |align="left"|[[Lielā iela (Saldus)|Lielā iela]] 26, [[Saldus]] |- |rowspan="2"|1996 |align="left"|R.Balode |align="left"|Parfimērijas veikals un skaistumkopšanas salons "Kolonna" |align="left"|[[Rīga]] |- |align="left"|K.Alksnis, A.Kļaviņš, S.Fogele, E.Miķelsone |align="left"|Dzīvojamā ēka |align="left"|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] 59, Rīga |- |1997 |align="left"|[[Ausma Skujiņa]] |align="left"|[[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|Vecpiebalgas baznīca]]s atjaunošana |align="left"|[[Vecpiebalga]] |- |1998 |align="left"|U.Pīlēna birojs — arhitekts [[Uldis Pīlēns]] |align="left"|[["Liepājas Olimpiskā centra" ledus halle|Ledus hokeja halle]] |align="left"|[[Liepāja]] |- |1999 |align="left"|[[Ventspils]] pilsētas domes Arhitektūras un pilsētplānošanas pārvalde |align="left"|Projekts "Ventspils lineārā centra spēles" |align="left"| |- |2000 |align="left"|Arhis — arhitekti [[Andris Kronbergs]], A.Dimiņš, Ģ.Kilēvics |align="left"|Biroja ēka |align="left"|[[Palasta iela (Rīga)|Palasta iela]] 7, Rīga |- |2001 |align="left"|Arhis, [[Andris Kronbergs]], Kārkliņš un partneri |align="left"|[[Rīgas lidosta|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] rekonstrukcija |align="left"| |- |2002 |align="left"|Brīnišķīgo projektu birojs |align="left"|[[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāzija]] |align="left"|[[Āgenskalna iela]] 21, Rīga |- |2003 |align="left"|Kubs — arhitekti Zane Kalinka, Pēteris Venckovičs, Juris Lauris |align="left"|Tirdzniecības centrs [[Rimi Baltic|RIMI]] |align="left"|[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112, Rīga |- |2004 |align="left"|Arhis — arhitekti [[Andris Kronbergs]], [[Juris Lasis]] |align="left"|Privātmāja |align="left"|[[Gulbju iela (Sigulda)|Gulbju iela]] 6, [[Sigulda]] |- |2005 |align="left"|f.l.tadao&lukševics — arhitekti [[Uldis Lukševics]], [[Mārtiņš Ošāns]] |align="left"|Drupu māja |align="left"|[[Sakas pagasts]], [[Pāvilostas novads]] |- |2006 |align="left"|Modus Mood, arhitekti [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], [[Nora Saulespurēna]], [[Andris Rubenis]] |align="left"|Sešu dzīvokļu dzīvojamā ēka |align="left"|[[Jūras iela (Jūrmala)|Jūras iela]] 32, [[Jūrmala]] |- |2007 |align="left"|Arhis — arhitekti Andris Kronbergs, [[Raimonds Saulītis]] |align="left"|Tipogrāfijas Britania ražotne |align="left"|[[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas novads]] |- |2008 |align="left"|UPB — arhitekti Uldis Pīlēns, [[Guna Pīlēna]], [[Dzintars Heinsbergs]] un [[Ilze Ķauķe]] |align="left"|[[Talsu 2. vidusskola|Talsu pilsētas 2. vidusskolas]] un sākumskolas sporta zāles |align="left"|[[Kārļa Mīlenbaha iela (Talsi)|Mīlenbaha iela]] 32, [[Talsi]] |- |2009 |align="left"|India — arhitekti [[Pēteris Bajārs]], [[Ivars Kalvāns]], [[Rūdolfs Jansons]], [[Ieva Baumane]], [[Dina Sotņikova]], [[Ilze Ļuļe]] |align="left"|Pārventas bibliotēka |align="left"|[[Ventspils]] |- |2010 |align="left"|Kuratore [[Ieva Zībārte]], arhitekts [[Mārtiņš Pīlēns]], grafikas dizaineris [[Edgars Zvirgzdiņš]] |align="left"|Izstāde "Aiz priekškara. Arhitekte [[Marta Staņa]]" |align="left"| |- |2011 |align="left"|Arhitektes Lienes Griezītes studija, arhitekts [[Reinis Liepiņš]] un birojs [[Sudraba Arhitektūra]] |align="left"|Noliktavas ēkas rekonstrukcija [[Vecrīga|Vecrīgā]] |align="left"|[[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]], Rīga |- |2012 |align="left"|MADE arhitekti |align="left"|[[Saldus mūzikas un mākslas skola]] |align="left"|[[Saldus]] |- |2014 |align="left"|[[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] birojs |align="left"|[[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola]]s koka mājas rekonstrukcijas projekts |align="left"|Rīga |- |2015 |align="left"|[[Rundāles pils]] – Rundāles pils muzejs; [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] – Gunārs Birkerts, Modris Ģelzis, Mārcis Mežulis, Dainis Rūdolfs Šmits, Sandra Laganovska, Andis Arbidāns |align="left"|[[Rundāles pils]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |align="left"| |- |2016 |align="left"|"Processoffice", Andrius Skiezgelas Architecture, "Arhitektoniskās izpētes grupa" |align="left"|[[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] rekonstrukcija, restaurācija, jaunbūve |align="left"|Rīga |- |2017 |align="left"|Austris Mailītis, Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina |align="left"|Šaoliņas lidojošo mūku teātris |align="left"|[[Ķīna]] |- |2018 |align="left"|Ilze Mekša, SIA ''Wonderfull'' |align="left"|[[Liepājas Valsts ģimnāzija|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] |align="left"|[[Liepāja]] |- |2019 |align="left"|Brigita Bula, "Brigita Bula arhitekti" |align="left"|"Sāls māja" |align="left"|[[Pāvilosta]] |- |2020 |align="left"|ARHIS arhitekti |align="left"|Ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā |align="left"|Rīga |- |2021 |align="left"|Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu birojs |align="left"|Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā |align="left"|Ostas prospekts 11, Rīga |- |2022 |align="left"|Ēter, sadarbības partneris Rīgers |align="left"|Atbalsta centrs “Pērle” |align="left"|Rīgas iela 90, Cēsis |- |2023 |align="left"|MADE arhitekti |align="left"|Dailes teātra priekšlaukums |align="left"|Brīvības iela 75, Rīga |- |2024 |align="left"|Zaigas Gailes birojs |align="left"|[[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] ēku kompleksa pārbūve |align="left"|Lāčplēša iela 75, Rīga |- |2025 |align="left"|MADE arhitekti |align="left"|Koka bērnudārzs [[Salaspils|Salaspilī]] |align="left"|Rubeņu ielā 2A, Rīga |- |2026 |align="left"|Levins arhitekti |align="left"|Kultūras nama pārbūve Salaspilī |align="left"|Skolas iela 2, Salaspils |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās atsauces == * [https://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/ Latvijas Arhitektūras gada balvas] apraksts Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā ([https://web.archive.org/web/20170714205708/http://www.latarh.lv/gada-balva/par-konkursu/ arhivētā versija]) [[Kategorija:Latvijas arhitektūra]] gwlr81qxjxozrbsf6hz0mm8c2dle46i 0 353671 4539259 3176682 2026-10-24T09:40:34Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539259 wikitext text/x-wiki '''Rīgas koka arhitektūra''' ir daļa no [[Rīga]] vēsturiskās apbūves tradīcijas, kas iekļauta [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]]. Rīgā patlaban ir ap 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauti ap 500 objektu. Senākie koka apbūves objekti datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija [[klasicisma stils]]. Lielākā daļa šī laikmeta ēku gāja bojā priekšpilsētu dedzināšanā [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas agrākās ārpilsētas Rīgas koka muižiņas: [[Zēlustes muiža]], [[Borherta muiža]], [[Kleistu muiža]], [[Hartmaņa muiža]], [[Nordeķu muiža]], [[Depkina muiža]], [[Volera muiža]] u.c. == Atjaunotie objekti == * [[Ķīpsala]]s koka māju atjaunošana aizsākās 1997. gadā arhitektes [[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] ierosmē, atjaunojot gan uz vietas esošās ēkas, gan papildinot kolekciju ar ēkām ''no malas'', piemēram, uz turieni pārvesta 19. gs. sākumā klasicisma stilā celtā guļbaļķu koka ēka no Baznīcas ielas 18, tāpat arī 18. gs. otrās puses vēlīnā baroka guļbūve no A. Briāna ielas 11 un neliela dārznieka mājiņa no Ganību dambja 7, kas jaunajā mājvietā ieguvusi nosaukumu Ķīniešu namiņš. * [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku ielas]] koka mājas agrākajā strādnieku priekšpilsētā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], kas atjaunotas 2003. gadā. * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielas]] kvartāls, ko veido 23 klasicisma stilā celtas koka ēkas abus ielai, un to atjaunošanas projekts tika sākts 2006. gadā. Nozīmīga Kalnciema ielas ansambļa daļa ir brāļu Dambergu izveidotā komūna ar sešām atjaunotām koka celtnēm.<ref>[http://www.delfi.lv/tavamaja/remonts/47314239_no-dedzinasanas-lidz-atdzimsanai-koka-arhitektura-riga No dedzināšanas līdz atdzimšanai – koka arhitektūra Rīgā] delfi.lv, Raksta fragments no žurnāla ''Būvinženieris'' (2015. gada decembris, Nr.47)</ref> Ievērojamas ir arī koka ēkas [[Balasta dambis|Balasta dambī]] 38/40 (1907, [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]), O. Vācieša ielā 5 (1872, [[Oskars Aleksandrs Johans Bārs]]), Brīvības ielā 140 (1888, [[Jānis Frīdrihs Baumanis]]), Matrožu ielā 4/6 (1912, [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedrība-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} [[Kategorija:Būves]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 8fc4lrh1p45ey9evjxw21jnrrlm0x6v 0 353673 4539238 4536164 2026-10-24T09:21:57Z Jaunais Strēlnieks 127483 Jaunais Strēlnieks pārvietoja lapu [[Jānis Alksnis]] uz [[Jānis Alksnis (būvmeistars)]]: Ir vairāki Jāņi Alkšņi 4536164 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = | attēls = Jānis Alksnis.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Taurenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Alksnis''' (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 [[Rīga]]s daudzstāvu mūra namu [[eklektisms|eklektiskajā]] un stateniskajā [[jūgendstils|jūgendstilā]], kā arī koka celtnes. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1869|12|7}} [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]], kā eksterns beidzis skolu, jaunekļa gados strādāja uz būvēm pie sava tēvoča, pazīstamā latviešu būvmeistara Jāņa Brauna (1859—1929), piedalīdamies daudzu [[Vidzeme]]s baznīcu un biedrību namu būvniecībā, mācījās [[Kēnigsberga]]s būvskolā. No 1894. gada strādāja [[Sibīrija|Sibīrijā]] kopā ar inženieri J. Krūmiņu pie [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālā]]. 1901. gadā [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā [[Pēterburga|Pēterburgā]] atkārtoti kārtoja eksāmenu būvtiesību iegūšanai, kas deva „tiesības izpildīt darbus cilvēku un ceļu būvniecības nozarē”, bet nedeva tiesības minētajai personai saukt sevi par inženieri vai arhitektu, tomēr paraksts uz projekta saskaņā ar tā laika likumiem nozīmēja arī obligātu būvvadību jeb autora uzraudzību, t.i. veikt tās pašas funkcijas, kas bija diplomētu arhitektu kompetencē.<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//alksnis/ Rigas Jugendstila Centrs]</ref> Miris {{dat|1939|1|9}} Rīgā. == Projektētās celtnes == Pirmās J. Alkšņa celtās ēkas [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielā]] 7 (1902), [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] 13 (1903) un [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) pieskaitāmas tradicionālajam eklektisma stilam. Eklektismam raksturīga jūtīga attieksme pret apkārtējo vidi, cenšanās jebkuru jaunu celtni ierakstīt jau esošās apbūves kontekstā. Ēka Melnsila ielā 7 šai ziņā ir klasisks piemērs: tās arhitektonisko formu valoda nepārprotami izvēlēta tā, lai harmonētu ar ēku Melnsila ielā 9 (1897, arhitekts [[Bokslafs|V. Bokslafs]]). Sekoja daži interesanti eksperimenti tā sauktā eklektiskā jūgendstila manierē, vienmērīgi ritmizētajā, piesātinātajā eklektisma kompozīcijā iepinot dekoratīvas formas un elementus, kas nāca modē līdz ar jūgendstilu, kā, piemēram, īres namā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils ielā]] 6 (1903), [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 182 (1903), [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 13/15 (1904), [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]] 58 (1903) u.c. Ēkas [[Eduarda Smiļģa iela|Eduarda Smiļģa ielā]] 10 (1904) un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 18 (1906) apkārtnē izceļas ar savu ekspresīvo un krāšņo ornamentāli dekoratīvo apdari. 1908. gadā viņš [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 19 uzcēla īres namu, kurā atradās arī viņa būvbirojs. Ēkas izkoptajā, harmoniski līdzsvarotajā fasādes kompozīcijā akcents ir divi erkeri, virs kuriem paceļas zelmeņi ar plastiskas viļņveida līnijas siluetu. Alkšņa māja tik ļoti iepatikās bagātajam namsaimniekam K. Galviņam, ka viņš gribēja uzcelt tieši tādu pašu ēku Lāčplēša ielā 35. Stateniskajā jūgendstilā celtas ēkas Krišjāņa Barona ielā 36 (1911), Brīvības ielā 76 (1909) un 129 (1910), [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 1 (1910) un 2 (1912), Lāčplēša ielā 1 (1909), 29 (1911) un 52/54 (1912), [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909), [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5 (1911), [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 4 (1910), [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielā]] 5 (1911).<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ Jānis Alksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200613200455/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ |date={{dat|2020|06|13||bez}} }} no J. Krastiņa grāmatas Rīgas arhitektūras meistari 1850 – 1940. Rīga: Jumava, 2002.</ref> [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] elementi ir vairākos Alkšņa darbos, bet, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] domām, šis virziens viņam bija īslaicīga aizraušanās. Nama Stabu ielā 19 (1908) ornaments sasaucas ar latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, namam Aleksandra Čaka ielā 18 šādā garā veidota divu apakšējo stāvu rustika un portāls, Brīvības ielā 160 atsevišķi zelmiņi. No 1910. gada Alkšņa celtnēs valda „stateniskais jūgendstils”. Masīvas, ieapaļas lizēnas paceļas vairāku stāvu augstumā, atturīgs ornaments aizpilda laukumus starp logiem starpstāvu līmenī, fasādes noslēdz noapaļoti zelmiņi, un erkeri nekad netrūkst. Alksnis lielākoties lietoja tipizētus kompozīcijas paņēmienus un dažkārt vienus un tos pašus dekora elementus, tomēr neviena ēka nav citas kopija, un viņa darbus grūti sajaukt ar citu arhitektu celtnēm. Ģertrūdes ielā starp Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu līdzās stāv trīs stateniskā jūgendstila nami: Alkšņa Nr. 30 (1909) un 34 (1911) ar simetrisku T un H veida plānu un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Nr. 32 (1910). Johana Ozoliņa īres un veikalu namam Brīvības ielā 88 (1910), vienam no lielākajiem perioda namiem Rīgā, Alksnis sīkāk izstrādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] un [[Ernests Pole|Poles]] konkursā godalgoto projektu; dzelzsbetona konstrukcijas aprēķināja inženieris Vsevolods Keldišs. [[Silvija Grosa]] Alkšņa dekorā saskata Berlīnes paraugus un neoromantiskas idejas antīkos un renesanses sižetos, piemēram, namā Marijas ielā 18 (1908), kura cilnis atkārtots arī Daugavgrīvas ielā 76 (1908).<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 125., 136.–137., 140.–142. lpp.</ref><ref name="G19-296">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 331., 351. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 44. lpp.</ref> === Sabiedriskās celtnes Rīgā === * Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 3 (1911) * Rīgas V Savstarpējās kredītsabiedrības banka [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 1 (1912) * Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 15 (1913) * Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) <gallery> Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs 'Altona', Altonavas iela 6 (Gustava iela).jpg|Nams uz Altonavas un Gustava ielas stūra Pārdaugavā (skats no Gustava ielas) RigaBarona3.jpg|Krišjāņa Barona iela 3 RigaKalku15.jpg|Kaļķu iela 15 RigaStabu19.jpg|Stabu iela 19 Lāčplēša iela 35, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Lāčplēša iela 35 Dzīvojamā ēka. Daugavgrīvas iela.jpg|Daugavgrīvas iela 74 </gallery> === Mūra īres nami Rīgā === [[Attēls:Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā.jpg|thumb|Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā|200px]] [[Attēls:Nometņu iela 5 (2).jpg|thumb|Dzīvojamā ēka [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5|200px]] * Antonijas ielā 24 un 26 (abas 1913) * Blaumaņa ielā 3 (1912) un 5 (1911) * Brīvības ielā 76 (1909), 129 (1910), 160 (1909), 182 (1903) * Dzirnavu ielā 68 (1910) un 70 (1912) * Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904) * Ganību dambī 15 (1910) * Ģertrūdes ielā 106 (1904) * Jēkabpils ielā 6 (1903) * Kalnciema ielā 1 (1910), 2 (1912) * Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904), 26 (1910), 36 (1911) * Lāčplēša ielā 1 (1909), 18 (1906), 29 (1911), 35 (1908) un 52/54 (1912) * Marijas ielā 15 (1910) * Lastādijas ielā 24 (1911) * Matīsa ielā 58 (1903) * Melnsila ielā 7 (1902) * Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909) * Nometņu ielā 5 (1911) * [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielā]] 5 un 7 (abas 1911) * Skolas ielā 4 (1910), 14 (1907), 28 (1910) * Strēlnieku ielā 13 (1903) * Stabu ielā 19 ("Alkšņa māja", personīgais īres nams ar būvbiroju 1908) * Tilta ielā 5 (1911) * Tallinas ielā 86 (1913) (Iepriekš Krāsotāju ielā 32) === Koka ēkas === * Balasta dambī 38/40 (1907) * Eduarda Smiļģa ielā 5/1 (1903) * Ogļu ielā 28 (1902) * Ropažu ielā 15 (1911). == Literatūra == * J. Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850 — 1940. Rīga: Jumava, 2002 == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] q224nuzyarxo1zy3n8t3ven4ys25lwj 4539276 4539238 2026-10-24T09:52:14Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539276 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|arhitektu|citu personu ar šādu uzvārdu|Alksnis (uzvārds)}} {{Citas nozīmes|arhitektu|Jānis Alksnis|Jānis Alksnis}} {{Personas infokaste | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = | attēls = Jānis Alksnis.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1869 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Taurenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jānis Alksnis''' (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 [[Rīga]]s daudzstāvu mūra namu [[eklektisms|eklektiskajā]] un stateniskajā [[jūgendstils|jūgendstilā]], kā arī koka celtnes. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1869|12|7}} [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]], kā eksterns beidzis skolu, jaunekļa gados strādāja uz būvēm pie sava tēvoča, pazīstamā latviešu būvmeistara Jāņa Brauna (1859—1929), piedalīdamies daudzu [[Vidzeme]]s baznīcu un biedrību namu būvniecībā, mācījās [[Kēnigsberga]]s būvskolā. No 1894. gada strādāja [[Sibīrija|Sibīrijā]] kopā ar inženieri J. Krūmiņu pie [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves [[Aizbaikāla novads|Aizbaikālā]]. 1901. gadā [[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā [[Pēterburga|Pēterburgā]] atkārtoti kārtoja eksāmenu būvtiesību iegūšanai, kas deva „tiesības izpildīt darbus cilvēku un ceļu būvniecības nozarē”, bet nedeva tiesības minētajai personai saukt sevi par inženieri vai arhitektu, tomēr paraksts uz projekta saskaņā ar tā laika likumiem nozīmēja arī obligātu būvvadību jeb autora uzraudzību, t.i. veikt tās pašas funkcijas, kas bija diplomētu arhitektu kompetencē.<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga//alksnis/ Rigas Jugendstila Centrs]</ref> Miris {{dat|1939|1|9}} Rīgā. == Projektētās celtnes == Pirmās J. Alkšņa celtās ēkas [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielā]] 7 (1902), [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku ielā]] 13 (1903) un [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) pieskaitāmas tradicionālajam eklektisma stilam. Eklektismam raksturīga jūtīga attieksme pret apkārtējo vidi, cenšanās jebkuru jaunu celtni ierakstīt jau esošās apbūves kontekstā. Ēka Melnsila ielā 7 šai ziņā ir klasisks piemērs: tās arhitektonisko formu valoda nepārprotami izvēlēta tā, lai harmonētu ar ēku Melnsila ielā 9 (1897, arhitekts [[Bokslafs|V. Bokslafs]]). Sekoja daži interesanti eksperimenti tā sauktā eklektiskā jūgendstila manierē, vienmērīgi ritmizētajā, piesātinātajā eklektisma kompozīcijā iepinot dekoratīvas formas un elementus, kas nāca modē līdz ar jūgendstilu, kā, piemēram, īres namā [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils ielā]] 6 (1903), [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 182 (1903), [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 13/15 (1904), [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]] 58 (1903) u.c. Ēkas [[Eduarda Smiļģa iela|Eduarda Smiļģa ielā]] 10 (1904) un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 18 (1906) apkārtnē izceļas ar savu ekspresīvo un krāšņo ornamentāli dekoratīvo apdari. 1908. gadā viņš [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 19 uzcēla īres namu, kurā atradās arī viņa būvbirojs. Ēkas izkoptajā, harmoniski līdzsvarotajā fasādes kompozīcijā akcents ir divi erkeri, virs kuriem paceļas zelmeņi ar plastiskas viļņveida līnijas siluetu. Alkšņa māja tik ļoti iepatikās bagātajam namsaimniekam K. Galviņam, ka viņš gribēja uzcelt tieši tādu pašu ēku Lāčplēša ielā 35. Stateniskajā jūgendstilā celtas ēkas Krišjāņa Barona ielā 36 (1911), Brīvības ielā 76 (1909) un 129 (1910), [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] 1 (1910) un 2 (1912), Lāčplēša ielā 1 (1909), 29 (1911) un 52/54 (1912), [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909), [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5 (1911), [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 4 (1910), [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielā]] 5 (1911).<ref>[http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ Jānis Alksnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200613200455/http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/alksnis/ |date={{dat|2020|06|13||bez}} }} no J. Krastiņa grāmatas Rīgas arhitektūras meistari 1850 – 1940. Rīga: Jumava, 2002.</ref> [[Nacionālais romantisms|Nacionālā romantisma]] elementi ir vairākos Alkšņa darbos, bet, pēc [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] domām, šis virziens viņam bija īslaicīga aizraušanās. Nama Stabu ielā 19 (1908) ornaments sasaucas ar latviešu etnogrāfiskajiem rakstiem, namam Aleksandra Čaka ielā 18 šādā garā veidota divu apakšējo stāvu rustika un portāls, Brīvības ielā 160 atsevišķi zelmiņi. No 1910. gada Alkšņa celtnēs valda „stateniskais jūgendstils”. Masīvas, ieapaļas lizēnas paceļas vairāku stāvu augstumā, atturīgs ornaments aizpilda laukumus starp logiem starpstāvu līmenī, fasādes noslēdz noapaļoti zelmiņi, un erkeri nekad netrūkst. Alksnis lielākoties lietoja tipizētus kompozīcijas paņēmienus un dažkārt vienus un tos pašus dekora elementus, tomēr neviena ēka nav citas kopija, un viņa darbus grūti sajaukt ar citu arhitektu celtnēm. Ģertrūdes ielā starp Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu līdzās stāv trīs stateniskā jūgendstila nami: Alkšņa Nr. 30 (1909) un 34 (1911) ar simetrisku T un H veida plānu un [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] Nr. 32 (1910). Johana Ozoliņa īres un veikalu namam Brīvības ielā 88 (1910), vienam no lielākajiem perioda namiem Rīgā, Alksnis sīkāk izstrādāja [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] un [[Ernests Pole|Poles]] konkursā godalgoto projektu; dzelzsbetona konstrukcijas aprēķināja inženieris Vsevolods Keldišs. [[Silvija Grosa]] Alkšņa dekorā saskata Berlīnes paraugus un neoromantiskas idejas antīkos un renesanses sižetos, piemēram, namā Marijas ielā 18 (1908), kura cilnis atkārtots arī Daugavgrīvas ielā 76 (1908).<ref name="K80-125">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 125., 136.–137., 140.–142. lpp.</ref><ref name="G19-296">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 296., 331., 351. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 44. lpp.</ref> === Sabiedriskās celtnes Rīgā === * Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases nams [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 3 (1911) * Rīgas V Savstarpējās kredītsabiedrības banka [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 1 (1912) * Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 15 (1913) * Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka [[Altonavas iela|Altonavas ielā]] 6 (1903) <gallery> Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs 'Altona', Altonavas iela 6 (Gustava iela).jpg|Nams uz Altonavas un Gustava ielas stūra Pārdaugavā (skats no Gustava ielas) RigaBarona3.jpg|Krišjāņa Barona iela 3 RigaKalku15.jpg|Kaļķu iela 15 RigaStabu19.jpg|Stabu iela 19 Lāčplēša iela 35, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Lāčplēša iela 35 Dzīvojamā ēka. Daugavgrīvas iela.jpg|Daugavgrīvas iela 74 </gallery> === Mūra īres nami Rīgā === [[Attēls:Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā.jpg|thumb|Ozoliņa nams Brīvības ielā 76 Rīgā|200px]] [[Attēls:Nometņu iela 5 (2).jpg|thumb|Dzīvojamā ēka [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 5|200px]] * Antonijas ielā 24 un 26 (abas 1913) * Blaumaņa ielā 3 (1912) un 5 (1911) * Brīvības ielā 76 (1909), 129 (1910), 160 (1909), 182 (1903) * Dzirnavu ielā 68 (1910) un 70 (1912) * Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904) * Ganību dambī 15 (1910) * Ģertrūdes ielā 106 (1904) * Jēkabpils ielā 6 (1903) * Kalnciema ielā 1 (1910), 2 (1912) * Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904), 26 (1910), 36 (1911) * Lāčplēša ielā 1 (1909), 18 (1906), 29 (1911), 35 (1908) un 52/54 (1912) * Marijas ielā 15 (1910) * Lastādijas ielā 24 (1911) * Matīsa ielā 58 (1903) * Melnsila ielā 7 (1902) * Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un 19 (1909) * Nometņu ielā 5 (1911) * [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielā]] 5 un 7 (abas 1911) * Skolas ielā 4 (1910), 14 (1907), 28 (1910) * Strēlnieku ielā 13 (1903) * Stabu ielā 19 ("Alkšņa māja", personīgais īres nams ar būvbiroju 1908) * Tilta ielā 5 (1911) * Tallinas ielā 86 (1913) (Iepriekš Krāsotāju ielā 32) === Koka ēkas === * Balasta dambī 38/40 (1907) * Eduarda Smiļģa ielā 5/1 (1903) * Ogļu ielā 28 (1902) * Ropažu ielā 15 (1911). == Literatūra == * J. Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850 — 1940. Rīga: Jumava, 2002 == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] jxz7jw7jorxqjyloqy7ayczqgxewef2 0 358921 4539072 2727526 2026-10-24T05:02:09Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4539072 wikitext text/x-wiki '''Pīss''' ({{val|en|Peace}}) var būt: * [[Džeimss Pīss]] — skotu komponists (dzimis 1963. gadā); * [[Meta Vorlds Pīss]] — amerikāņu basketbolists (dzimis 1979. gadā). {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} 41e7kz82juapthiokla6xzu3t1i6a58 4539115 4539072 2026-10-24T07:07:38Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4539115 wikitext text/x-wiki '''Pīss''' ({{val|en|Peace}} — ‘[[miers]]’) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Džeimss Pīss]] (''James Peace''; 1963) — skotu komponists; * [[Meta Vorlds Pīss]] (''Metta World Peace''; 1979) — amerikāņu basketbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] evay83ougwuzk4md5zfvewa5fzsghm3 0 363782 4539224 4291861 2026-10-24T09:10:18Z Bendžamins 76862 4539224 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|21}} | caps1 = 52 | caps2 = 4 | caps3 = 69 | caps4 = 246 | caption = Isko 2018. gadā | fullname = Fansisko Romāns Alarkons Svaress | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Benalmadena}} | goals1 = 16 | goals2 = 0 | goals3 = 14 | goals4 = 37 | height = 176 | image = Liver-RM (5) (cropped).jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 21 | nationalcaps3 = 1 | nationalcaps4 = 12 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 19 | nationalcaps7 = 5 | nationalcaps8 = 39 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 7 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 14 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam7 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam8 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2008 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalyears3 = 2010 | nationalyears4 = 2010—2011 | nationalyears5 = 2011 | nationalyears6 = 2011—2014 | nationalyears7 = 2012 | nationalyears8 = 2013—2019 | playername = Isko | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | years1 = 2009—2011 | years2 = 2010—2011 | years3 = 2011—2013 | years4 = 2013—2022 | name = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years5 = 2022 | caps5 = 18 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | years6 = 2023— | caps6 = 68 | goals6 = 21 }} '''Fransisko Romāns Alarkons Svaress''' ({{Val|es|Francisco Román Alarcón Suárez}}; dzimis {{Dat|1992|4|21}}) jeb '''Isko''' (''Isco'') ir [[Spānija]]s [[futbolists]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Isko pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Betis]]''. Isko futbolista karjeru sāka ''[[Valencia CF]]'' sistēmā, pārsvarā spēlējot komandas dublieros. 2011. gadā viņš pievienojās ''[[Málaga CF]]''. 2012. gadā Isko saņēma balvu kā labākais jaunais spēlētājs [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 October 2017|date=23 December 2012|publisher=sportacentrs.com|title=Isko atzīts par Eiropas labāko U-21 spēlētāju|url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/23122012-isko_atzits_par_eiropas_labako_u_21_spele}}</ref> 2013. gadā Isko par 30 milijoniem [[€|eiro]] pārcēlās uz [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=24 October 2017|date=27 June 2013|publisher=sportacentrs.com|title=Spāņu jaunais talants Isko pāriet uz Madrides "Real"|url=http://sportacentrs.com/futbols/spanija/27062013-spanu_jaunais_talants_isko_pariet_uz_madr}}</ref> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]] * [[Copa del Rey]]: 2013—14 * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2019—20, 2021—22 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]] * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018 '''Betis''' * [[UEFA Konferences līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2012 * [[La Liga]] labākais jaunais spēlētājs: 2012 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] n5l6r14b0ike61zcm536ip3lnjfrhaw 0 364027 4539035 4503274 2026-10-23T18:54:49Z Vylks 50297 4539035 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #4040F0 | bg_color = #E00000 | nos = Plzeņas „Viktoria” | logo = Viktoria Plzen logo.svg | pilns = ''Football Club Viktoria Plzeň a.s.'' | iesauka = ''Viktorka'' | pilsēta = {{Vieta|Čehija|Plzeņa}} | līga = [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1911 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Doosan arēna]] | ietilp = 11 722 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Čehija}} [[Radoslavs Kovāčs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcviktoria.cz/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _redshoulders | pattern_b1 = _3redstripes | pattern_ra1 = _redshoulders | pattern_sh1 = 1D6FE1 | pattern_so1 = 1D6FE1 | leftarm1 = 1D6FE1 | body1 = 1D6FE1 | rightarm1 = 1D6FE1 | shorts1 = 1D6FE1 | socks1 = 1D6FE1 | pattern_la2 = _blackshoulders | pattern_b2 = _blackshoulders | pattern_ra2 = _blackshoulders | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _aeklarnaca1617a | pattern_b3 = _aeklarnaca1617a | pattern_ra3 = _aeklarnaca1617a | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''Plzeņas "Viktoria"''' ({{val|cs|FC Viktoria Plzeň}}) ir profesionāls [[Čehija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Plzeņa]]s. Dibināts 1911. gadā, pašlaik spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgā]] (augstākajā līmenī). Kluba futbolisti ir piecas reizes izcīnījuši Čehijas čempiontitulu un vienreiz uzvarējuši [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kausa]] izcīņā. == Sasniegumi == * '''[[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]''' ** Čempioni (6): 2010–11, 2012–13, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2021–22 ** Vicečempioni (4): 2013–14, 2016–17, 2018–19, 2019–20 * '''[[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjecuphist.html |title=Czech Republic - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2009–10 ** Finālisti (3): 2013–14, 2020–21, 2023–24 * '''Čehijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjesupcuphist.html |title=Czech Republic - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}} |language=en |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2011, 2015 ** Finālisti (3): 2010, 2013, 2014 * '''Čehijas 2. līga''' ** Uzvarētāji (1): 2002–03 == Atsauces == {{atsauces}} {{futbols-aizmetnis}} {{čehija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Čehijas futbola 1. līga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viktoria, Plzeņa}} [[Kategorija:Čehijas futbola klubi]] [[Kategorija:Plzeņas "Viktoria"]] hywygtemuzs1yysvlgm892f51zkj5j5 0 366030 4539036 4503299 2026-10-23T18:55:49Z Vylks 50297 4539036 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FECB00 | nos = ''FC Zlín'' | logo = FC Zlin logo.png | pilns = ''Football Club Trinity Zlín a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Čehija|Zlīna}} | līga = [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 12. vieta | dib = 1919 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Letná Stadion'' | ietilp = 6375 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Čehija}} Pavels Hoftihs | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.fczlin.com//}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _zlin1718h | pattern_b1 = _zlin1718h | pattern_ra1 = _zlin1718h | leftarm1 = FFE400 | body1 = FFE400 | rightarm1 = FFE400 | shorts1 = 0056B6 | socks1 = FFE400 | pattern_la2 = _adidasyellow | pattern_b2 = _adidas | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _adidasyellow | pattern_so2 = FFFFFF | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _astrencin1516away | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _adidaswhite | pattern_so3 = _color_2_stripes_white | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''FC Zlín''''' ir profesionāls [[Čehija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Zlīna]]s. Dibināts [[1919. gads|1919. gadā]], pašlaik spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1.līgā]]. 2017. gadā uzvarēja [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kausa]] izcīņā. 2020. gada pirmajā pusē komandā spēlēja Latvijas futbolists [[Dāvis Ikaunieks]], klubs viņu īrēja no ''[[FK Jablonec]]''. == Sasniegumi == * '''[[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjecuphist.html |title=Czech Republic - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2016–17 * '''Čehoslovākijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjslcuphist.html |title=Czechoslovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 (kā ''TJ Gottwaldov'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{cs ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{čehija-aizmetnis}} {{Čehijas futbola 1. līga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fastav Zlín}} [[Kategorija:Čehijas futbola klubi]] [[Kategorija:FC Zlín]] d5qipxftaylvcdgzd6bh516eua5huf2 0 366219 4539304 4485355 2026-10-24T11:15:37Z Vylks 50297 4539304 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #00F | nos = ''NK Slaven Belupo'' | logo = | pilns = ''Nogometni klub Slaven'' | iesauka = farmaceiti (''farmaceuti'') | pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Koprivnica}} | dib = 1907 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''[[Gradski stadion (Koprivnica)|Gradski stadion]]'' | ietilp = 3134 | prez = {{flaga|Horvātija}} Hrvoje Kolaričs | tren = {{flaga|Horvātija}} Silvijo Čabraja | līga = [[Horvātijas futbola līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta |pattern_la2= _bah1415h |pattern_b2= _bah1415h |pattern_ra2= _bah1415h |pattern_sh2= _bah1415h |pattern_so2= _bah1415a |leftarm2= FFFFFF |body2= FFFFFF |rightarm2= FFFFFF |shorts2= 0000FF |socks2= FFFFFF |pattern_la1= _bah1415a |pattern_b1= _bah1415a |pattern_ra1= _bah1415a |pattern_sh1= _bah1415a |pattern_so1= _color_3_stripes_white |leftarm1= 0000BB |body1=0000BB |rightarm1= 0000BB |shorts1= 0000BB |socks1= 0000BB }} '''''NK Slaven Belupo''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Koprivnica]]s. == Sasniegumi == * '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]''' ** Vicečempioni (1): 2007–08 * '''Horvātijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 2006–07, 2015–16 == Atsauces == {{atsauces}} {{futbols-aizmetnis}} {{horvātija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{Prva HNL}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Slaven Belupo}} [[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]] [[Kategorija:Koprivnicas-Križevcu župānija]] [[Kategorija:NK Slaven Belupo]] f48bbkl2yaoskkaa52gagawxl845api 0 366523 4539030 4503346 2026-10-23T18:31:57Z Vylks 50297 4539030 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #800000 | nos = ''Trabzonspor'' | logo = Trabzonspor logo.svg | pilns = ''Trabzonspor Kulübü'' | iesauka = ''Karadeniz Fırtınası'' (Melnās jūras vētra) | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Trabzona}} | dib = 1967 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 2 | stad = [[Šenola Gineša stadions]] | ietilp = 41 513 | prez = {{flaga|Turcija}} Ertugruls Dogans | tren = {{flaga|Vācija}} [[Tomass Reiss]] | līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _trabzonspor2021h | pattern_b1 = _trabzonspor2021h | pattern_ra1 = _trabzonspor2021h | pattern_sh1 = _trabzonspor2021h | pattern_so1 = | socks1 = 660000 | pattern_la2 = _trabzonspor2021a | pattern_b2 = _trabzonspor2021a | pattern_ra2 = _trabzonspor2021a | pattern_sh2 = _trabzonspor2021a | body2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | socks3 = }} '''''Trabzonspor''''' ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trabzona]]s. Dibināts [[1967. gads|1967. gadā]], pašlaik spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Šenola Gineša stadions|Šenola Gineša stadionā]] (sponsorēšanas nolūkā pašlaik saukts arī par ''Medical Park''). ''Trabzonspor'' futbolisti septiņas reizes ir izcīnījuši Turcijas čempiontitulu un desmit reizes ieguvuši Turcijas kausu. == Sasniegumi == * '''[[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]''' ** Čempioni (7): 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1980–81, 1983–84, 2021–22 ** Vicečempioni (9): 1977–78, 1981–82, 1982–83, 1994–95, 1995–96, 2003–04, 2004–05, 2010–11, 2019–20 * '''[[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|7|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1976–77, 1977–78, 1983–84, 1991–92, 1994–95, 2002–03, 2003–04, 2009–10, 2019–20, 2025–26 ** Finālisti (8): 1974–75, 1975–76, 1984–85, 1989–90, 1996–97, 2012–13, 2023–24, 2024–25 * '''Turcijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turksupcuphist.html |title=Turkey - List of Super Cup (President's Cup) Finals |accessdate={{dat|2020|7|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (10): 1976, 1977, 1978, 1979, 1980, 1983, 1995, 2010, 2020, 2022 ** Finālisti (3): 1981, 1984, 1992 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{tr ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas futbola Superlīga}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Trabzonspor]] pol2t0tvq8y5vi9o6e9wfqmylh0ykax 0 369661 4539139 4278877 2026-10-24T07:42:01Z Bendžamins 76862 4539139 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Jago Aspass | image = Partido Galicia - Panamá en Balaídos 182 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|1}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Moaņa}} | countryofbirth = | height = 176 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | clubnumber = 10 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 1995—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | youthyears2 = 2004—2005 | youthclubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} Rápido Bouzas | years1 = 2006—2009 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta" B]] | caps1 = 84 | goals1 = 11 | years2 = 2008—2013 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | caps2 = 139 | goals2 = 46 | years3 = 2013—2015 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | caps3 = 14 | goals3 = 0 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps4 = 16 | goals4 = 2 | years5 = 2015— | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"]] | caps5 = 375 | goals5 = 157 | nationalyears1 = 2016—2023 | nationalteam1 = {{fb|SPA}} | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | caption = Aspass 2024. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Jago Aspass''' ({{val|es|Iago Aspas}}; dzimis {{dat|1987|8|1}}) ir [[Spānija]]s futbolists, uzbrucējs. Kopš 2015. gada spēlē [[Bigo "Celta"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2014—15 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Aspass, Jago}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] b6gc57iyn099ztgqwiigxd9irmsyxe0 0 369930 4539208 4533803 2026-10-24T09:03:08Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <br /> → <br /> using [[Project:AWB|AWB]] 4539208 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kailāšs Satjārti | vārds_orig = | attēls = Kailash Satyarthi March 2015.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Madhja Pradēša|Vidiša}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kailāšs Satjārti''' ({{Val|hi|कैलाश सत्यार्थी}}, ''Kailash Satyarthi''''';''' dzimis kā '''Kailāšs Šarma''' {{dat|1954|1|11}}) ir Indijas bērnu un jauniešu tiesību aktīvists. Viņš 2014. gadā saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] kopā ar [[Malāla Jūsafzaja|Malālu Jūsafzaju]] par "cīņu pret bērnu un jauniešu apspiešanu un par bērnu tiesībām uz izglītību". Satjārti vairāk nekā 35 gadus cīnījās pret bērnu [[verdzība|paverdzināšanas]] dažādu darbu veikšanā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 2014. gads<br />(kopā ar [[Malāla Jūsafzaja|Malālu Jūsafzaju]])| pēc = [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Satjārti, Kailāšs}} [[Kategorija:Madhjā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas cilvēki]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] qtkerqlfz0etotki6nw0eq074ufozqs 0 369984 4539137 4506593 2026-10-24T07:41:06Z Bendžamins 76862 4539137 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Marko Asensio | image = Marco Asensio 10 Fenerbahçe 20260805 (4) (cropped).JPG | caption = Asensio 2026. gadā | fullname = Marko Asensio Villemsens | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|21}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Palma|2s=Palma (pilsēta)}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2003—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} Platges de Calvià | youthyears2 = 2006—2013 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | years1 = 2013—2014 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Mallorca B | caps1 = 14 | goals1 = 3 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps2 = 37 | goals2 = 4 | years3 = 2014—2023 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 191 | goals3 = 37 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps4 = 19 | goals4 = 3 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps5 = 34 | goals5 = 4 | years6 = 2023—2025 | clubs6 = {{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps6 = 31 | goals6 = 6 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija }} Spānija U16 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 8 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 7 | nationalyears4 = 2016—2023 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 38 | nationalgoals4 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | years7 = 2025 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe"]] | caps8 = 28 | years8 = 2025— | goals8 = 13 }} '''Marko Asensio Villemsens''' (''Marco Asensio Willemsen''; dzimis {{dat|1996|1|21}}) ir [[Spānija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2025. gada Asensio pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"]]. No 2014. gada līdz gadam spēlēja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. Asensio [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja 2016. gadā, pārstāvējis to [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]. un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—20]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/65500297|title=Real Madrid 2-1 Osasuna: Rodrygo scores twice as Madrid win Copa del Rey|date=2023. gada 5. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title|date=2022. gada 16. janv.|website=MARCA}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/|title=Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup &#124; UEFA Champions League 2021/22|date=2022. gada 28. maijs|website=UEFA.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017, 2022 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018, 2022<ref>ifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/fifa-club-world-cup/morocco-2022/teams/al-hilal/articles/real-madrid-al-hilal-final-report-review-vinicius-junior-federico-valverde-club-world-cup-morocco-2022</ref> '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2023, 2024 '''Spānijas olimpiskā izlase''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020]]<ref>{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/olympics/news/tokyo-olympics-brazil-defend-gold-medal-down-spain-in-extra-time-of-mens-soccer-final/live/|title=Tokyo Olympics: Brazil defend gold medal, down Spain in extra time of men's soccer final|date=2021. gada 8. aug.|website=CBSSports.com}}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023.]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Asensio, Marko}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 5d1rzfba5cmn0h4d6t9xu2qe33dji6c 0 370032 4539185 4278934 2026-10-24T08:29:31Z Bendžamins 76862 4539185 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Gabi | image = Loko-AM2018 tren (13).jpg | fullname = Gabriels Fernandess Arenass | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|7|10}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] (trenera asistents) | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2002—2004 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético de Madrid B]] | caps1 = 46 | goals1 = 4 | years2 = 2004—2007 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps2 = 58 | goals2 = 1 | years3 = 2004—2005 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol]] | caps3 = 32 | goals3 = 2 | years4 = 2007—2011 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | caps4 = 135 | goals4 = 16 | years5 = 2011—2018 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps5 = 239 | goals5 = 6 | nationalyears1 = 2003 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2004-2005 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 0 | ntupdate = | name = | caption = Gabi 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | caps6 = 35 | clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC]] | goals6 = 0 | years6 = 2018—2020 | totalcaps = 545 | totalgoals = 29 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] (jauniešu komanda) | manageryears1 = 2023 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] B | manageryears2 = 2023—2025 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza]] | manageryears3 = 2025 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] (trenera asistents) | manageryears4 = 2026— }} '''Gabriels Fernandess Arenass''' ({{val|es|Gabriel Fernández Arenas}}; dzimis {{dat|1983|7|10}}), plašāk zināms kā '''Gabi''', ir [[Spānija]]s futbola treneris un bijušais [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2013—14 * [[Copa del Rey]]: 2012—13 * [[Spānijas Superkauss]]: 2014 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2011—12, [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2012 '''Al Sadd''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2018—19 * [[Kataras kauss futbolā|Kataras kauss]]: 2020 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] gz4wtmf0li0p4x1cjzzv9d8k017vljc 0 370364 4539162 4278910 2026-10-24T08:05:19Z Bendžamins 76862 4539162 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Žerārs Deulofeu | image = Deulofeu Wikipedia Udinese (cropped).JPG | fullname = Žerārs Deulofeu Lasaro | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|13}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Riudarenesa}} | height = 177 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2003—2011 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B]] | caps1 = 68 | goals1 = 27 | years2 = 2011—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | caps3 = 25 | goals3 = 3 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps4 = 17 | goals4 = 1 | years5 = 2015—2017 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | caps5 = 37 | goals5 = 2 | years6 = 2017 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps6 = 17 | goals6 = 4 | years7 = 2017—2018 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps7 = 10 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2009—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2013 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2012—2017 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps5 = 36 | nationalgoals5 = 17 | nationalyears6 = 2014— | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals6 = 1 | name = | caption = Žerārs Deulofeu 2023. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Watford F.C.|Watford]] | years8 = 2018 | caps8 = 7 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years9 = 2018—2021 | caps9 = 58 | goals9 = 14 | caps10 = 10 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals10 = 0 | years10 = 2020—2021 | caps11 = 55 | clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals11 = 16 | years11 = 2021—2025 | totalcaps = 304 | totalgoals = 69 }} '''Žerārs Deulofeu Lasaro''' ({{val|ca|Gerard Deulofeu Lázaro}}; dzimis {{dat|1994|3|13}}) ir [[Spānija]]s bijušais [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2014—15 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Deulofeu, Žerārs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] jzh14f5ssh3qsez3nee3zf23ar1zrpf 0 370397 4539131 4412070 2026-10-24T07:37:20Z Bendžamins 76862 4539131 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Pako Alkasers | image = Ukr-Spain2015 (12) - копия.jpg | fullname = Fransisko Alkasers Garsija | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|30}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Torenta}} | height = 176 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2005—2009 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF Mestalla]] | caps1 = 64 | goals1 = 42 | years2 = 2010—2016 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps2 = 93 | goals2 = 30 | years3 = 2012—2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | caps3 = 20 | goals3 = 3 | years4 = 2016—2019 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps4 = 37 | goals4 = 10 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 14 | nationalyears3 = 2011 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps4 = 16 | nationalgoals4 = 7 | nationalyears5 = 2013 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals5 = 3 | nationalyears6 = 2013 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps6 = 1 | nationalgoals6 = 0 | nationalyears7 = 2014—2019 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalcaps7 = 19 | nationalgoals7 = 12 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps5 = 14 | caps6 = 23 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | goals5 = 12 | goals6 = 11 | years5 = 2018—2019 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 58 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | goals7 = 11 | years7 = 2020—2022 | clubs8 = {{flaga|AAE}} [[Sharjah FC|Sharjah]] | years8 = 2022—2025 | caps8 = 34 | goals8 = 9 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|AAE}} [[Emirates Club|Emirates]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 22 | goals9 = 8 | totalcaps = 365 | totalgoals = 136 }} '''Fransisko "Pako" Alkasers Garsija''' ({{val|es|Francisco "Paco" Alcácer García}}; dzimis {{dat|1993|8|30}}) ir [[Spānija]]s bijušais futbolists, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]] * [[Copa del Rey]]: 2016—17, 2017—18 '''Borussia Dortmund''' * [[DFL Supercup]]: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alkasers, Pako}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] g457rpf3p59g65xie11um7hyqqt62zb 0 370432 4539182 4431184 2026-10-24T08:27:55Z Bendžamins 76862 4539182 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Načo Fernandess | image = Nacho Fernández - Ofrenda de la Liga y la Champions-56-L.Millán (52109788795) (cropped).jpg | fullname = Hosē Ignasio Fernandess Iglesiass | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|18}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 179 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]] | clubnumber = 6 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2001—2009 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps1 = 111 | goals1 = 4 | years2 = 2011—2024 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 242 | goals2 = 12 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2006—2007 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2008—2009 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013—2024 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalcaps5 = 29 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | caption = Načo Fernandess 2022. gadā | birth_date = | birth_place = | years3 = 2024— | clubs3 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]] | caps3 = 73 | goals3 = 0 }} '''Hosē Ignasio Fernandess Iglesiass''' ({{val|es|José Ignacio Fernández Iglesias}}; dzimis {{dat|1990|1|18}}), plašāk pazīstams kā '''Načo''' (''Nacho''), ir [[Spānija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]]s kluba ''[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Copa del Rey]]: 2013—14, 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2012, 2017, 2020, 2022, 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017, 2022 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018, 2022 * '''Spānijas izlase''' ** [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Fernandess, Načo}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Al Qadsiah FC spēlētāji]] e71em8rb7ujuxp7w45b5z3jupyxfj3i 0 370816 4539154 4413425 2026-10-24T07:57:36Z Bendžamins 76862 4539154 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Huans Bernats | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Juan Bernat 2 (cropped).jpg | fullname = Huans Bernats Velasko | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|1}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Kuljera}} | height = 172 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | clubnumber = 24 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | years1 = 2011—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF Mestalla]] | caps1 = 24 | goals1 = 6 | years2 = 2011—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps2 = 51 | goals2 = 1 | years3 = 2014—2018 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps3 = 75 | goals3 = 3 | years4 = 2018—2025 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | caps4 = 89 | goals4 = 2 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears5 = 2013 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps5 = 7 | nationalgoals5 = 1 | nationalyears6 = 2013—2014 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps6 = 7 | nationalgoals6 = 0 | nationalyears7 = 2014—2019 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalcaps7 = 11 | nationalgoals7 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | caption = Bernats 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 3 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | caps6 = 10 | years6 = 2024—2025 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years7 = 2025 | caps7 = 0 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 14 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | years9 = 2026— | caps9 = 19 | goals9 = 0 }} '''Huans Bernats Velasko''' ({{val|es|Juan Bernat Velasco}}; dzimis {{dat|1993|3|1}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Bernats spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[SD Eibar|Eibar]]''. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]] * [[DFB Pokal]]: 2015—16 * [[DFL Supercup]]: 2016, 2018 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]] * [[Coupe de France]]: 2019—20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2022 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bernats, Huans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] hg115xru24j56hilyqj5xlrigkdhhak 0 371578 4539260 4399492 2026-10-24T09:40:57Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539260 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Skolas iela|Skolas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Skolas iela |attēls = Skolas iela (3).jpg |attēla paraksts = Skolas iela (skats uz Bruņinieku ielas pusi) |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q50301641|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |apkaime = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |ielas garums = 742 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Kārļa Ernesta fon Bēra iela <br>Andreja Upīša iela |joslu skaits = |ielas segums = |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |commons = Skolas iela (Riga)‎ }} '''Skolas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]]. Tā sākas no [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielas]] un beidzas krustojumā ar [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]]. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Bruņinieku ielas. Ielas malā izbūvēts [[veloceļš Centrs—Berģi]]. == Vēsture == Nosaukumu Skolas iela ({{val|de|Schulenstraße}}) tā ieguvusi no [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Ģertrūdes baznīca]]s skolas (dibināta 1632), pirmo reizi iezīmēta 1754. gada priekšpilsētas kartē. Tagadējā iela izveidota pēc priekšpilsētu nodedzināšanas [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā lietoja arī ielas krievisko nosaukumu (''Школьная улица''). Ielas apbūve veidojusies galvenokārt 1901.—1913. gadā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā 1941.—1944. gadā ielas nosaukums bija '''Kārļa Ernesta fon Bēra iela''' (''Karl Ernst von Baer Straße'') vācbaltiešu biologa [[Kārlis Ernsts fon Bērs|K. E. fon Bēra]] vārdā, bet [[Latvijas PSR]] laikā 1971. gadā to pārdēvēja par '''Andreja Upīša ielu''' rakstnieka [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā ielai tika atjaunots pašreizējais nosaukums.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/3/ citariga.lv]</ref> == Ielu savienojumi == Skolas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] * [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] * [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] (T veida krustojums) == Ievērojamas ēkas == * Skolas iela 1, savrupnams, celts 1889. gadā pēc arhitekta [[Johaness Kohs|Johanesa Koha]] projekta priekš banķiera P. Švarca<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/9326443/lv/Skolas-iela-1|title=Skolas iela, 1 - Rīga|website=wikimapia.org|access-date=2025-04-20|language=lv}}</ref>; vēlāk [[Latvijas Sarkanā Krusta biedrība]]s galvenās valdes mītne (1921—1940), tagad [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]s valdījumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/aizsardzibas-ministrijas-eku-kompleksam-skolas-iela-1-atjaunota-fasade|title=Aizsardzības ministrijas ēku kompleksam Skolas ielā 1 atjaunota fasāde {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-04-20|language=lv}}</ref> * Skolas iela 2, agrāk [[Pionieris (kinoteātris)|kinoteātris "Pionieris"]], vēlāk "Club Essential", tagad klubs ''El Divino'' * Skolas iela 3, arhitekta [[Augusts Reinbergs|Augusta Reinberga]] 1905. gadā projektēta 4 stāvu mūra dzīvojamā ēka. Agrākā Fundamentālās bibliotēkas [[Jānis Misiņš|J. Misiņa]] Latviešu literatūras nodaļas, tagadējā [[Latvijas Ārstu biedrība]]s ēka * Skolas iela 5, agrākā Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka, celta 1937. gadā pēc arhitekta [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projekta, tagad [[medicīnas sabiedrība ARS]] * Skolas iela 6, īres nams, celts 1913.-1914. gadā pēc arhitekta [[Pauls Mandelštams|P. Mandelštama]] un inženiera [[Edmunds fon Trompovskis|E. fon Trompovska]] projekta, agrāk Ebreju sabiedriskā nama iegūšanas un izmantošanas [[Akciju sabiedrība|a/s]] "Vienība" īpašums, vēlāk [[Latvijas PSR Politiskās izglītības nams]], tagad Rīgas ebreju kopienas kultūras centrs, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzejs "Ebreji Latvijā"]] * Skolas iela 9, īres nams, celts 1894. gadā pēc arhitekta [[Konstantīns Pēkšēns|Pēkšēna]] projekta * Skolas iela 11, agrākā [[Valsts vācu klasiskā ģimnāzija|Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas]] ēka, vēlāk Studentu poliklīnika, tagad [[RTU Rīgas Biznesa skola]] * Skolas iela 12, dzīvoja Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, likuma par īpašumu denacionalizāciju un zemes reformu autors, zvērināts advokāts [[Andris Grūtups]] * Skolas iela 13, [[Igaunijas Republika]]s vēstniecības ēka * Skolas iela 15, Kaņepes Kultūras Centrs, iepriekš [[Jāzepa Mediņa mūzikas skola]]; arhitekts [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]]. * Skolas iela 18, dzīvoja baletdejotāja [[Māris Liepa|Māra Liepas]] ģimene.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freecity.lv/zhzl/56110/|title=Андрис Лиепа: «Мечта открыть в Риге музей Мариса Лиепы еще не угасла…» :: Freecity.lv|last=|first=|website=www.freecity.lv|access-date=2019-03-11|date=|language=ru}}</ref> * Skolas iela 20, īres nams, celts 1913. gadā pēc arhitekta [[Edgars fon Irmers|E. fon Irmera]] projekta. [[Krievijas Federācija]]s vēstniecības vīzu centrs * Skolas iela 28, agrākā Latvijas Darba ministrijas, vēlāk Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta, [[Latvijas PSR]] Veselības aizsardzības ministrijas, tagad [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija]]s ēka * Skolas iela 32, agrākā [[Rīgas Valsts Parauga pamatskola]]s (1922—1940), vēlākās Rīgas pilsētas 49. septiņgadīgās pamatskolas, tad Rīgas 12. vidusskolas un [[Rīgas Herdera vidusskola]]s ēka <gallery> RigaSkolasIela3.jpg|Skolas iela 3 (arhitekts [[Augusts Reinbergs]], 1905) RigaSkolasIela4.jpg|Skolas iela 4 ([[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1910) RigaSkolasIela5.jpg|Skolas iela 5 ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1937) RigaSkolasIela6.jpg|Skolas iela 6 ([[Pauls Mandelštams]] un [[Edmunds fon Trompovskis]], 1913-1914) RigaSkolasIela10.jpg|Skolas iela 10 RigaSkolasIela11.jpg|Skolas iela 11 ([[Edgars fon Irmers]], 1912) RigaSkolasIela12.jpg|Skolas iela 12 RigaSkolasIela12a.jpg|Skolas iela 12a ([[Jānis Gailis]], 1912) RigaSkolasIela13.jpg|Skolas iela 13 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1901) RigaSkolasIela14.jpg|Skolas iela 14 RigaSkolasIela19.jpg|Skolas iela 19 ([[Frīdrihs Šefels]], 1909) RigaSkolasIela20.jpg|Skolas iela 20 (arhitekts [[Edgars fon Irmers]], 1913) RigaSkolasIela22.jpg|Skolas iela 22 RigaSkolasIela28.jpg|Skolas iela 28 RigaSkolasIela30.jpg|Skolas iela 30 RigaSkolasIela32.jpg|Skolas iela 32 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) RigaSkolasIela38.jpg|Skolas iela 38 ([[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], 1910) </gallery> == Skatīt arī == * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Skolas iela|Skolas iela citās Latvijas pilsētās]] == Literatūra == Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] ca5lz14tpkyf8jvzmrevu8w1q8yigvy 0 371683 4539147 4278886 2026-10-24T07:52:20Z Bendžamins 76862 4539147 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Marks Bartra | image = Barça - Napoli - 20140806 - Marc Bartra 2.jpg | fullname = Marks Bartra Aregals | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|15}} | cityofbirth = ''[[Sant Jaume dels Domenys]]'' | countryofbirth = [[Spānija]] | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]] | clubnumber = 5 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 2002—2009 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] B | caps1 = 81 | goals1 = 2 | years2 = 2010—2016 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 59 | goals2 = 5 | years3 = 2016—2018 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps3 = 31 | goals3 = 2 | years4 = 2018—2022 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]] | caps4 = 121 | goals4 = 6 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 16 | nationalgoals4 = 2 | nationalyears5 = 2013—2018 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals5 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years5 = 2022—2023 | caps5 = 29 | goals5 = 4 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]] | years6 = 2023— | caps6 = 58 | goals6 = 3 }} '''Marks Bartra Aregals''' ({{val|ca|Marc Bartra Aregall}}; dzimis {{dat|1991|1|15}}) ir [[Spānija]]s futbolists, [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada janvāra spēlē ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' kluba ''[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2009—10, 2010—11, 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2011—12, 2014—15, 2015—16 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] * [[UEFA Superkauss]]: 2015 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2016—17 '''Betis''' * Spānijas Karaļa kauss: 2021—22 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bartra, Marks}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] nqnxun3g8hnywzqk3h2eb46t7d52914 0 376920 4538951 4538935 2026-10-23T12:53:30Z Biafra 13794 4538951 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Baldones vidusskola |attēla_nos = Baldones Vidusskola.jpg |att_izm = |att_apraksts = 1935. gadā celtā skolas ēka |dibin = 1923 |vieta = [[Iecavas iela (Baldone)|Iecavas iela]] 2, [[Baldone]], LV-2125 |tips = valsts vidusskola |direktors = Indra Šmite |skoleni = 710 (2026) |mlapa = [https://www.baldonesvsk.lv/ baldonesvsk.lv] }} '''Baldones vidusskola''' atrodas [[Baldone|Baldonē]]. Mācības šajā skolā notiek [[latviešu valoda|latviešu valodā]] un izglītību iegūst skolēni no 1. līdz 12. klasei. Baldones vidusskola skolēniem piedāvā 5 izglītības programmas. Baldones vidusskolā 2021./2022. gadā mācās 602 skolēni,<ref>[https://www.baldonesvsk.lv/skola/skoleni/ Baldones vidusskola — skolēni.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211209195354/https://www.baldonesvsk.lv/skola/skoleni/ |date={{dat|2021|12|09||bez}} }} Skatīts 2021-12-08</ref> un tā ir viena no lielākajām Pierīgas skolām. Vidusskolas nosaukumu pieņemts saīsināt BVSK. Skolā ir plašas mācību telpas, ''lego'' kabinets, konferenču zāle, darbojas skolas ēdnīca un bērnu pēcpusdienas centrs. Skolā ir arī veselības punkts, muzejs, bibliotēka un lasītava. Darbojas skolas radiomezgls. Pie skolas atrodas sporta komplekss, kurš atklāts 2007. gadā. Blakus skolai ir minifutbola laukums, pludmales volejbola laukumi, renovēts stadions, slidotava un āra trenažieri. Pie skolas ir ierīkota autostāvvieta un velosipēdu novietne. Skola ir viena no augstākajām pēc Pierīgas skolu eksāmenu rezultātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baldonesvsk.lv/centralizetie-eksameni/?amp=1|title=Centralizētie eksāmeni – Baldones vidusskola|access-date=2024-11-25|language=lv-LV|archive-date=2022-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20221209020943/https://www.baldonesvsk.lv/centralizetie-eksameni/?amp=1}}</ref> Skolai ir sava atribūtika: logo, karogs, skolas žetons. Darbojas jauniešu koris «Hora». Vidusskolas telpās izvietojas arī [[Baldones mākslas skola]] un bērnu pēcpusdienas centrs «Baltais ērglis». == Vēsture == [[Attēls:Baldones skolas ēka 1935.jpg|thumb|270px|Jaunuzceltā Baldones skolas ēka (pēc 1935. gada).]] Pēc tam, kad 1923. gadā apvienojās [[Baldones pagasts|Baldones]] un [[Mercendarbe|Mercendorfas]] pagasti, bijušo Baldones pagasta skolu pārveidoja par 1. pakāpes pamatskolu, kurā mācījās 1.—4. klašu skolēni, bet 5. un 6. klasē viņi mācījās jaunuzceltajā Baldones 6 klašu pamatskola ēkā Rīgas ielā 99. 1935. gada janvārī mācības sākās jaunā skolas ēkā Iecavas ielā 2, uz kuru pārcēlās gan Baldones 6 klašu pamatskolas skolēni, gan Baldones 1. pakāpes pamatskolas skolēni. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Baldones skolu pārveidoja par divplūsmu skolu, kurā mācības notika latviešu plūsmas un krievu plūsmas klasēs. 1955./1956. mācību gadā Baldones septiņgadīgo skolu pārveidoja par vidusskolu 8.-11. klasēm, pirmais izlaidums notika 1959. gadā. Baldones vidusskolas telpās mācības uzsāka arī vakara vidusskola, kuru no 1960./1961. mācību gada pārveido par konsultācijas punktu, bet 1997./1998. mācību gadā par Baldones vidusskolas neklātienes grupu. 1961. gadā Baldones vidusskolas ēkai uzcēla piebūvi, bet 1999. gadā — otru piebūvi. === Vidusskolas direktori === Gunārs Gulbis, Jānis Tīkmers, Dzidra Goldberga, Dzintars Taurenis, Indra Vīksna, Gunārs Feldbergs, Sandra Goldberga, Dita Starta, Dzintra Knohenfelde, Indra Šmite == Mācību priekšmeti == Papildus standarta mācību programmai Baldones vidusskolā iespējams apgūt vairākus mācību priekšmetus. === Astronomija === Baldones vidusskolā tiek apgūta [[astronomija]], kuras padziļinātu apguvi atļauj [[Baldones observatorija|Latvijas Universitātes observatorijas]] Šmita teleskops. Teleskops ir unikāls liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē. === Programmēšana === Programmēšanas pamatus fakultatīvi iespējams apgūt skolas 8.-12. klašu skolniekiem. Tiek piedāvāts apgūt programmēšanas valodas [[C++]], [[JavaScript]], kā arī algoritmu pamatus. == Sports Baldones vidusskolā == [[Attēls:Baldones vidusskola un sporta komplekss.jpg|thumb|250px|Vidusskolas 1. piebūve un sporta komplekss]] Baldones vidusskola piedalās arī dažādās sporta aktivitātēs. 2017/2018. gada sporta sacensībās skriešanā [[Riekstukalns|Riekstukalnā]] tika izcīnītas arī godalgotās trešās vietas. Sadarbojoties ar skolas vadību, tiek rīkoti dažādi sporta turnīri sporta kompleksā gan pamatskolniekiem, gan vidusskolēniem. Katru gadu tiek rīkota [[florbols|florbola]] spēle starp vidusskolniekiem un pamatskolniekiem, kas parasti piesaista daudz skolēnu un līdzjutēju. Tiek rīkotas arī telpu futbola sacensības pamatskolēniem, kas ir ieguvušas lielu atsaucību bērnu vidū. <mapframe latitude="56.7413" longitude="24.3909" zoom="13" width="260" height="211" align="right"> { "type": "FeatureCollection", "features": [ { "type": "Feature", "properties": {}, "geometry": { "type": "Point", "coordinates": [ 24.38968062400818, 56.74242480650091 ] } } ] } </mapframe> == Tradīcijas == * Rudens kross; * Ielu stafetes; * Iesvētības 5. un 10. klasēm; * Mārtiņdienas tirdziņš; * Valentīndienas pasts; * Ziemassvētku balle. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111). * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[mācīšanās traucējumi]]em (21015611) === Vidusskola === * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011). * Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (31012011). * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Absolventi == * [[Jānis Dūmiņš]] (1922—2011) — diriģents; * [[Alfreds Dziļums|Alfrēds Dziļums]] (1907—1976) — rakstnieks; * [[Pēteris Aigars]] — rakstnieks, literatūras kritiķis; * Lolita Bemhena (1957) — uzņēmēja; * [[Goran Gora|Jānis Holšteins]] (1984) — mūziķis; * Dzintars Ozols (1977) — mikroķirurgs; * [[Andrejs Požarnovs]] (1962) — politiķis un ārsts; * Edgars Skuja (1966) — diplomāts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * http://www.baldonesvsk.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180405110453/http://www.baldonesvsk.lv/ |date={{dat|2018|04|05||bez}} }} * http://www.baldone.lv/lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722032056/http://www.baldone.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|22||bez}} }} * http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/aktiva_atputa/baldones_sporta_komplekss/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180202000613/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/aktiva_atputa/baldones_sporta_komplekss |date={{dat|2018|02|02||bez}} }} {{Ķekavas novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] i6eejs8jyq5jzoddo8f7eii8lvrnsmq 0 377646 4539174 4214284 2026-10-24T08:25:26Z Bendžamins 76862 4539174 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Anders Errera | image = 2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank—282 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|14}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Bilbao}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2001—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | years1 = 2008—2009 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real" B]] | caps1 = 10 | goals1 = 2 | years2 = 2009—2011 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | caps2 = 82 | goals2 = 6 | years3 = 2011—2014 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | caps3 = 94 | goals3 = 7 | years4 = 2014—2019 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | caps4 = 132 | goals4 = 12 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2009—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | caption = Errera 2019. gadā | caps5 = 58 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | goals5 = 5 | years5 = 2019—2023 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 8 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | years7 = 2022—2025 | caps7 = 48 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | caps8 = 23 | goals8 = 0 | years8 = 2025—2026 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | years9 = 2026— | caps9 = 3 | goals9 = 0 }} '''Anders Errera''' (dzimis {{dat|1989|8|14}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Errera pārstāv Spānijas komandu [[Saragosas "Real"]]. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015—16 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17 * [[FA Community Shield]]: 2016 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]] '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]] * [[Coupe de France]]: 2019—20, 2020—21 * [[Coupe de la Ligue]]: 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Errera, Anders}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] 62v88qo5hknn469grbfipchrils77nn 4539175 4539174 2026-10-24T08:25:39Z Bendžamins 76862 4539175 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Anders Errera | image = 2019-07-17 SG Dynamo Dresden vs. Paris Saint-Germain by Sandro Halank–282 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|14}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Bilbao}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2001—2008 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | years1 = 2008—2009 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real" B]] | caps1 = 10 | goals1 = 2 | years2 = 2009—2011 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | caps2 = 82 | goals2 = 6 | years3 = 2011—2014 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | caps3 = 94 | goals3 = 7 | years4 = 2014—2019 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | caps4 = 132 | goals4 = 12 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2009—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2012 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps3 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | caption = Errera 2019. gadā | caps5 = 58 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | goals5 = 5 | years5 = 2019—2023 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 8 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | years7 = 2022—2025 | caps7 = 48 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]] | caps8 = 23 | goals8 = 0 | years8 = 2025—2026 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Saragosas "Real"]] | years9 = 2026— | caps9 = 3 | goals9 = 0 }} '''Anders Errera''' (dzimis {{dat|1989|8|14}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Errera pārstāv Spānijas komandu [[Saragosas "Real"]]. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015—16 * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2016—17 * [[FA Community Shield]]: 2016 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2016—17]] '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]] * [[Coupe de France]]: 2019—20, 2020—21 * [[Coupe de la Ligue]]: 2019—20 * [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Errera, Anders}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Buenosairesas "Boca Juniors" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] rpfhueicygsjeq9wvqa1wi2exlvcude 0 385721 4539132 4278090 2026-10-24T07:37:46Z Bendžamins 76862 4539132 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Markoss Alonso | image = Marcos Alonso Mendoza.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|28}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|ESP}} [[Celta de Vigo|Celta]] | clubnumber = 3 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2008—2010 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps1 = 39 | goals1 = 3 | years2 = 2010 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2010—2013 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.]] | caps3 = 35 | goals3 = 5 | years4 = 2013—2016 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | caps4 = 58 | goals4 = 4 | years5 = 2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC]] | caps5 = 16 | goals5 = 0 | years6 = 2016—2022 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | caps6 = 154 | goals6 = 25 | clubs7 = {{flaga|ESP}} [[Barcelona C.F.]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 29 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2018—2022 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | caption = | clubs8 = {{flaga|ESP}} [[Celta de Vigo|Celta]] | years8 = 2024— | caps8 = 70 | goals8 = 4 }} '''Markoss Alonso''' (dzimis {{dat|1990|12|28}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' kluba ''[[Celta de Vigo|Celta]]'' sastāvā. Profersionāls futbolists bija arī viņa tēvs [[Markoss Alonso (1959)|Markoss Alonso]] un vectēvs [[Markoss Alonso Imass]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]] * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] * [[Supercopa de España]]: 2023 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alonso, Markoss}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] qrjzquysi9ky817yrokm2r60pjruspb 0 395589 4539073 2865567 2026-10-24T05:02:28Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Meta Vorlds Pīss]] uz [[Pīss]] 4539073 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pīss]] 8vcfm19jvqdolhjt6ur6u7dhpcusitv 0 397390 4539135 4477167 2026-10-24T07:40:16Z Bendžamins 76862 4539135 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kepa Arisabalaga | image = Chelsea 3 Arsenal 2 (30294529588) (cropped).jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|10|3}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Basku Zeme}} | height = 189 | currentclub = {{Flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | clubnumber = 13 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2011—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia]] | caps1 = 31 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2015 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao B]] | caps2 = 50 | goals2 = 0 | years3 = 2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Ponferradina]] | caps3 = 20 | goals3 = 0 | years4 = 2015—2018 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Athletic"]] | caps4 = 53 | goals4 = 0 | years5 = 2015—2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]] | caps5 = 39 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years6 = 2018—2025 | caps6 = 109 | goals6 = 0 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 22 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017—2023 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | caps7 = 14 | clubs7 = {{īre}} {{Flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years7 = 2023—2024 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{Flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | caps8 = 31 | goals8 = 0 | years8 = 2024—2025 | clubs9 = {{Flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] | years9 = 2025— | caps9 = 1 | goals9 = 0 }} '''Kepa Arisabalaga''' ({{val|es|Kepa Arrizabalaga Revuelta}}; dzimis {{dat|1994|10|3}}) ir [[baski|basku]] tautības [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s klubā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]] * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[UEFA Superkauss]]: 2021 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Supercopa de España]]: 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arisabalaga, Kepa}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] ljvbqvd7mm42s3rpvcmsxt5nno1u0mm 0 399584 4539235 4530550 2026-10-24T09:20:28Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4539235 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. [[Ferencs Molnārs]] "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Matuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. [[Žans Anuijs]] "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. [[Žans Anuijs]] "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. [[Žans Anuijs]] "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: [[Žans Anuijs]] "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. [[Ferencs Molnārs]] "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. [[Deivids Memits|Deivids Meimets]] "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2026.09.11. [[Maikls Freins]] "Mazliet par skaļu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2026.09.12. Konors Makfērsons "Mirdzošā pilsēta". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2026.10.04. [[Sems Šepards]] "Īsti rietumi". Rež. Mateušs Staņaks. * 2026.10.21. [[Hermanis Hese]] "Sidharta". Rež. Lisaboa Haubrehtsa. [[Kategorija:Dailes teātris]] ishiyyd6vqyj5rux8glyd4m3ybhnr27 0 399628 4539148 4278890 2026-10-24T07:52:57Z Bendžamins 76862 4539148 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ektors Beljerins | image = 1 hector bellerin 2015.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|19}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Barselona}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | clubnumber = 2 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2013—2022 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC]] | caps1 = 183 | goals1 = 8 | years2 = 2013—2014 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.]] | caps2 = 8 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 12 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016—2020 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals4 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | caption = | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years3 = 2021—2022 | caps3 = 23 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 3 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | years5 = 2023 | caps5 = 10 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years6 = 2023— | caps6 = 68 | goals6 = 2 }} '''Ektors Beljerins''' (dzimis {{dat|1995|3|19}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē [[La Liga|''La Liga'']] kluba [[Real Betis|''Real Betis'']] rindās. Savu karjeru iesācis [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']], kur pavadījis 10 gadus. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2019—20 * [[FA Community Shield]]: 2015, 2017, 2020 '''Real Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Beljerins, Ektors}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] desyvj9id1umgaw1njw1tj6odtx3l0i 0 400023 4539241 4530553 2026-10-24T09:26:11Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4539241 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == 1993. gadā == * 1993.01.20. Stīvens Soderbergs "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" (pēc filmas "Sekss, meli un video" scenārija). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1993.03.24. [[Aleksandrs Čaks]] "Matīss – kausu bajārs". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1993.04.29. [[Bernārs Marī Koltess]] "Roberto Zuko". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1993.09.28. [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada". Rež. Alvis Hermanis. * 1993.10.01. [[Harolds Pinters]] "Mēmais viesmīlis". Rež. Juris Rijnieks. * 1993.11.07. [[Gunārs Priede]] "Pārventas hetēra". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1993.11.11. Ireniušs Irediņskis "Iemiesošanās". Rež. [[Māris Andersons]]. * 1993.12.01. Hanss Bertilsons "Kādas ielasmeitas stāsts". Rež. Hanss Bertilsons. == 1994. gadā == * 1994.01.14. [[Gunārs Priede]] "Auseklītis virs Betlēmes". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1994.01.19. Margarita Dirā "Slepenas bildes" (pēc stāsta "Slims ar nāvi" motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1994.03.01. Pīters Nikolss "Kaislību spēle". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1994.03.06. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1994.03.30. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja ģīmetne". Rež. Alvis Hermanis. * 1994.04.05. [[Viktors Igo]] "Lukrēcija Bordžija". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1994.05.25. Abats Prevo "Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1994.06.02. [[Semjuels Bekets]] "Beigu spēle". Rež. Arnis Ozols. * 1994.09.08. [[Georgs Bīhners]] "Voiceks". Rež. Kristīne Vusa. * 1994.09.29. "[[Rutes grāmata]]" (versija par Bībeles sižetu). Rež. Māra Ķimele. * 1994.10.26. Šarls Ferdinands Ramizs, [[Igors Stravinskis]] "Pasaka par zaldātu". Rež. Markuss Coners. * 1994.11.09. [[Žans Anuijs]] "Cīrulītis". Rež. Markuss Coners. * 1994.12.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. Māra Ķimele. == 1995. gadā == * 1995.02.14. Franks Vēdekinds "Pavasara atmoda". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1995.03.27. Pērs Ulovs Enkvists "Lūša stundā". Rež. Aivars Helds. * 1995.04.10. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1995.04.29. Maikls Vaits "Ārprātīgās piezīmes". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1995.04.29. "Prieki virtuvē". Rež. Aivars Helds. * 1995.05.19. Hermanis Paukšs "Brālīša Trusīša rotaļas". Rež. Uģis Tīrums. * 1995.08.16. "Tranzīta sistēma 2000". Rež. Alvis Hermanis. * 1995.09.21. [[Henrijs Pērsels]] "Feju karaliene". Rež. Māra Ķimele, Maikls Fīlds. * 1995.10.11. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte". Rež. Markuss Coners. == 1996. gadā == * 1996.01.21. Frenks Čērčils, [[Juris Kulakovs]] "Trīs sivēntiņi un vilks". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1996.02.04. [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] soneti "Mani mīl Šekspīrs". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1996.03.30. [[Pēteris Pētersons]] "Neviena paša vārda". Rež. Pēteris Pētersons. * 1996.05.26. [[Māra Zālīte]] "Laimes krekls". Rež. Uģis Brikmanis. * 1996.09.24. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1996.10.09. Sergejs Naidjonovs "Meitas un dēli" ("Vaņušina bērni"). Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.22. "Kā lēna un mierīga balss" (pēc Nikolsona Beikera romāna "Vox" motīviem). Rež. Alvis Hermanis. * 1996.11.04. "Pēdējais tramvajs". Rež. [[Raimonda Vazdika]]. * 1996.12.01. Svens Oge Madsens "Pēdējā nopūta". Rež. Māra Ķimele. == 1997. gadā == * 1997.01.29. Egīls Šņore, [[Juris Rijnieks]] "Livonijas sapņi". Rež. Juris Rijnieks. * 1997.03.11. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāza krīta aplis". Rež. Astra Kacena. * 1997.05.19. Elita Franciska Cimare "Apsolītā zeme". Rež. Juris Rijnieks. * 1997.09.12. Džeimss Kriss "Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1997.09.17. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. Alvis Hermanis. * 1997.09.25. Ernesto Sabato "Tunelis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 1997.09.26. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte un vilks". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1997.10.10. [[Mirča Eliade]] "Jaunava Kristīna". Rež. Viesturs Kairišs. * 1997.10.31. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kurpurrū". Rež. Juris Rijnieks. * 1997.11.07. Aira Levina "Rozmarijas bērns". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 1997.12.04. [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Muzikants un prostitūta" (pēc romāna "Šoša" motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. == 1998. gadā == * 1998.01.10. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.02.20. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Buratino piedzīvojumi". Rež. Diāna Romanoviča. * 1998.03.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 1998.05.08. [[Aleksandrs Puškins]] "Pīķa dāma". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1998.05.27. "43. mēness virs horizonta" ([[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugu fragmenti). Rež. Ivans Panteļejevs. * 1998.10.14. [[Toms Stopards]] "Arkādija". Rež. Alvis Hermanis. * 1998.12.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas". Rež. [[Zane Kreicberga]]. == 1999. gadā == * 1999.01.05. Jasmīna Rezā "Māksla". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 1999.01.21. "Parsifāls jeb Sv. Grālu meklējot" (pēc Volframa fon Ešenbaha romāna "Parsifāls"). Rež. [[Maija Apine]]. * 1999.02.18. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] "Verters". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1999.05.14. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 1999.09.16. "XX gadsimts. Поезд – призрак. Vision Express". Rež. Alvis Hermanis. * 1999.10.09. [[Arvis Kolmanis]] "Kā rīsa lauks, tik liela pasaule". Rež. Maija Apine. * 1999.11.04. [[Stendāls]] "Traktāts par mīlestību". Rež. Alvis Hermanis. == 2000. gadā == * 2000.01.22. [[Mirča Eliade]] "Čūska". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2000.02.25. Valdemārs Kārkliņš "Sarkanvīns". Rež. [[Arvīds Krievs]]. * 2000.03.26. [[Arturs Šniclers]], [[Andra Neiburga]] "Rondo". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2000.09.08. Jāns Tete "Brīvais kritiens". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2000.09.22. Jaroslavs Ivaškēvičs "Vilkumuižas jaunkundzes". Rež. Alvis Hermanis. * 2000.10.01. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "Aicinājums uz nāvessodu". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.21. [[Luidži Pirandello]] "Heinrihs IV". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. == 2001. gadā == * 2001.01.26. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2001.02.25. Jevgeņijs Griškovecs "Pilsēta". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2001.03.16. [[Māra Zālīte]] "Margarēta". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2001.05.10. Kerola Čērčila "Zelta meitenes". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2001.09.14. Jevgeņijs Griškovecs "Pēc Po". Rež. Jevgeņijs Griškovecs. * 2001.09.15. [[Inga Ābele]] "Tumšie brieži". Rež. Viesturs Kairišs. * 2001.11.16. [[Aleksandrs Puškins]] "Dzīres mēra laikā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. == 2002. gadā == * 2002.02.14. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2002.09.18. Kļims "Viņš, viņa un Francis" (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] darba "Karalis, dāma un kalps" motīviem). Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2002.11.08. Karola Dīra "Stāsts par Kasparu Hauzeru". Rež. Alvis Hermanis. == 2003. gadā == * 2003.01.16. [[Vladimirs Sorokins]] "Dostoevsky – trip". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2003.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Gaļina Poliščuka]]. * 2003.03.27. [[Henriks Ibsens]] "Nora". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2003.05.14. Džons Maitons "Iespējamās pasaules". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2003.11.20. Ivo Briedis, Dace Vanaga "Daudz laimes, lāci!". Rež. Elīna Cērpa. * 2003.12.09. "Garā dzīve". Rež. [[Alvis Hermanis]]. == 2004. gadā == * 2004.01.02. "Tālāk" (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas "Dibenā" motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2004.02.19. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.04.22. [[Gilberts Kīts Čestertons]] "Cilvēks, kurš bija Ceturtdiena". Rež. [[Maija Apine]]. * 2004.09.09. Vasīlijs Sigarevs "Plastilīns". Rež. [[Andrejs Jarovojs]]. * 2004.10.01. Majgula Akselsone "Līze Luīze". Rež. Māra Ķimele. * 2004.10.12. un 13. "Latviešu stāsti". Rež. Alvis Hermanis. * 2004.11.10. [[Antons Čehovs]] "Laime". Rež. Ilze Olingere. == 2005. gadā == * 2005.02.10. [[Ivans Turgeņevs]] "Mēnesis uz laukiem". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2005.03.10. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2005.09.16. "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" (pēc [[Vladimirs Sorokins|Vladimira Sorokina]] romāna "Ledus" motīviem). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2005.11.03. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. Māra Ķimele. * 2005.11.30. [[Inga Gaile]], [[Andrejs Jarovojs]] "LV". Rež. Andrejs Jarovojs. == 2006. gadā == * 2006.01.13. Jevgeņijs Griškovecs "Drednauti. Uz visām jūrām". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2006.03.24. "Maigums" (pēc [[Horhe Luiss Borhess|Horhes Luisa Borhesa]] stāsta "La Intrusa" motīviem). Rež. Elīna Cērpa. * 2006.04.11. Tatjana Tolstaja "Soņa". Rež. Alvis Hermanis. * 2006.04.21. [[Lauris Gundars]] "Gatavs valkāšanai". Rež. Lauris Gundars. * 2006.05.10. [[Mārtins Makdona]] "Izrāde, kas nav par latviešiem. Vientulīgie rietumi". Rež. Alvis Hermanis. * 2006.05.11. [[Ilmārs Šlāpins]] "Nakts tarifs". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2006.09.15. "Latviešu mīlestība". Rež. Alvis Hermanis. * 2006.09.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Deguns". Rež. [[Varis Piņķis]]. * 2006.10.11. Aleksandrs Stings "Dārznieks Kamals". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.10.19. Adams Rapps "Cēlgāzes". Rež. Ilze Olingere. * 2006.12.14. "[[Fricis Bārda]]. Dzeja. Ambients". Rež. Alvis Hermanis. == 2007. gadā == * 2007.01.19. Jans Neimanis "Viencīņa". Rež. Jans Neimanis. * 2007.02.03. Tims Oksers "Multene". Rež. Elīna Cērpa. * 2007.03.14. "Tas notika ar viņiem". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2007.03.29. Sāra Rūla "Tīrā māja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2007.09.14. [[Inese Zandere]], [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] "Ja tu esi sivēns". Rež. [[Varis Piņķis]], [[Inga Alsiņa-Lasmane]]. * 2007.10.09. Mihails Zoščenko "Amizants gadījums". Rež. Māra Ķimele. * 2007.11.09., Berlīne, 11.22., Rīga. "Klusuma skaņas". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2007.12.12. [[Hanss Kristians Andersens]] "Sniega karaliene". Rež. [[Baņuta Rubess]]. == 2008. gadā == * 2008.02.13. Adams Rapps "Sarkano lukturu ziema". Rež. Ilze Olingere. * 2008.03.05. [[Ļevs Tolstojs]] "Dzīvais mironis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.03.18. "Ūdens atmiņas" (pēc [[Eiripīds|Eiripīda]] lugas "[[Mēdeja]]" motīviem). Rež. Elīna Cērpa. * 2008.09.03. Juha Jokela "Fundamentālists". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2008.10.09. Verners Švābs "Prezidentes". Rež. [[Liena Šmukste]]. * 2008.10.23. Džons Osborns "Atskaties naidā". Rež. [[Varis Piņķis]]. == 2009. gadā == * 2009.01.16. "Vectēvs". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2009.02.11. Aleksejs Ščerbaks "Puspietura". Rež. Ilze Olingere. * 2009.02.26. "[[Zilākalna Marta]]" (pēc Arvīda Jāņa Plauža grāmatas motīviem). Rež. Alvis Hermanis. * 2009.02.28. [[Inga Ābele]] "Sala". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2009.04.22. [[Fjodors Dostojevskis]] "Piezīmes no pagrīdes". Rež. Ilze Olingere. * 2009.05.15. Dāvis Kaņepe, Regnārs Vaivars "Bračkas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2009.09.11. Juns Fose "Rambuku". Rež. Romāns Birmanis. * 2009.09.23. [[Klāvs Elsbergs]] "Klāvs". Rež. [[Varis Piņķis]]. * 2009.10.24. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. Māra Ķimele. * 2009.12.10. Oļegs un Vladimirs Presņakovi "Spēlējot upuri". Rež. Ilze Olingere. == 2010. gadā == * 2010.02.10. Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs". Rež. Ilze Olingere. * 2010.03.18. "Jāņonkulis" ([[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2010.04.08. "Melnais piens". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2010.04.14. "Ziedonis un Visums". Rež. Alvis Hermanis. * 2010.05.14. "Skolotājs Jāps un klase" (pēc Žaka Frīnsa stāstu motīviem). * 2010.05.16., Vīne, 08.28., Rīga. "Kapusvētki". Rež. Alvis Hermanis. * 2010.10.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. Māra Ķimele. * 2010.11.10. Ivans Viripajevs "Deli deja". Rež. Ilze Olingere. == 2011. gadā == * 2011.02.25. [[Maikls Freins]] "Kopenhāgena". Rež. Ilze Olingere. * 2011.03.30. "Smagais metāls" (pēc [[Gundega Repše|Gundegas Repšes]] romāna "Alvas kliedziens" motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.04.14. "Vajātājs" (pēc [[Hulio Kortasars|Hulio Kortāsara]] stāsta motīviem). Rež. [[Varis Piņķis]]. * 2011.08.30. [[Ivans Gončarovs]] "Oblomovs". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2011.09.09. "Nijaramas pasakas". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2011.09.29. Moriss Paničs "Vigīlija. Sapnis par nomodu". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2011.10.01. "Pasakas par zvēriem". Rež. Māra Ķimele. * 2011.10.05. Annija Beikere "Drāmas kursi pieaugušajiem". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2011.10.11. "Boms pret Boru". Rež. [[Maija Apine]]. == 2012. gadā == * 2012.01.14. Aleksandrs Vampilovs "Čulimska. Pašu cilvēki". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.03.03. "Muša" (pēc Sofi Oksanenas romāna "Attīrīšanās"). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.03.23. "[[Noziegums un sods|Noziegums/sods]]" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]]). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2012.04.05. "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]. Komentāri" (pēc [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]]). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2012.06.01. Gunita Groša "Sapņi kažokos". Rež. [[Liena Šmukste]]. * 2012.09.01. Žordi Galserāns "Grenholma metode". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2012.09.27. [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Kabalas noslēpumi". Rež. Alvis Hermanis. * 2012.10.02. [[Ivans Buņins]] "Tumšās alejas". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. == 2013. gadā == * 2013.01.19. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2013.02.13. "Pirmie aplausi". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2013.05.14. "Tautas ienaidnieks" (pēc [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]]). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2013.05.16. [[Pērla Baka]] "Austrumvējš rietumvējš". Rež. Māra Ķimele. * 2013.09.12. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2013.10.31. Džeiks Džepsons "Rupucis". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2013.11.06. Agnese Rutkēviča "Dukši". Rež. Gatis Šmits. * 2013.11.12. "Gaismotāji. Pēc žurnāla "Rīgas Laiks" motīviem". Rež. [[Anna Viduleja]]. == 2014. gadā == * 2014.01.29. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie – ceļojošie". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2014.03.01. "Dzeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2014.05.08. [[Andra Neiburga]] "Stum, Stum". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.09.03. [[Ļevs Tolstojs]] "Tumsas vara". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2014.10.01. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. Boriss Frumins. * 2014.11.05. "Mīļais melis. Ne šovs". Rež. [[Maija Apine]]. * 2014.12.07. Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs "[[Divpadsmit krēsli]]". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2014.12.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Ģirts Ēcis. == 2015. gadā == * 2015.03.18. [[Inga Ābele]] "Aspazija. Personīgi". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2015.03.26. Mariuss fon Maienburgs "Māceklis". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.06.05. "Cerību ezers". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2015.09.16. Alla Sokolova "Farjatjeva fantāzijas". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2015.09.24. "Reiz bijanebija". Rež. Māra Ķimele. * 2015.10.15. [[Josifs Brodskis]] "Brodskis/Barišņikovs". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2015.10.30. Kunio Simidzu "Grimētava: beigās viss aizgājušais pārvēršas dārgās atmiņās...". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2015.11.17. [[Platons]] "Mielasts" (pēc dialoga "Dzīres"). Rež. Uldis Tīrons. == 2016. gadā == * 2016.01.07. [[Ingmars Bergmans]] "Rudens sonāte". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.01.22. [[Māra Zālīte]] "Pilna Māras istabiņa". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.03.23. Žeralds Sibleirass "Lidojošā klusuma darbnīca". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2016.04.02. "Īsumā par Visumu". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2016.05.09. [[Jānis Joņevs]], [[Mārcis Lācis]] "Rīga. Urbānie mīti". Rež. Mārcis Lācis. * 2016.09.09. [[Mišels Velbeks]] "Pakļaušanās". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2016.11.04. [[Agata Kristi]] "Lakstīgalu māja". Rež. [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]]. * 2016.12.07. "Kārkli". Rež. Gatis Šmits. == 2017. gadā == * 2017.01.17. [[Gunārs Priede]] "Saniknotā slieka". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2017.03.29. [[Henriks Ibsens]] "Nora" ("Leļļu māja"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.05.24. Anatolijs Marienhofs "Ciniķi". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2017.09.01. [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2017.10.20. "Pēdējā Ļeņina eglīte" (pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām). Rež. Uldis Tīrons. == 2018. gadā == * 2018.01.18. [[Francs Kafka]] "[[Process (romāns)|Process]]". Rež. [[Mārcis Lācis]]. * 2018.01.26. "Cerību ezers aizsalis". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2018.03.10. [[Aivars Neibarts]] "Dieviņš pillā". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2018.04.12. Edvards Olbijs "Kas ir Silvija?". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2018.09.01. Treisijs Letss "Linda Vista". Rež. Alvis Hermanis. * 2018.09.09. "Latviešu laupītāji" (pēc [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] lugas "Laupītāji"). Rež. Gecs Leinevēbers. * 2018.11.17. "Kalpa zēna vasara. Sākums" (pēc [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] "Kalpa zēna vasara"). Rež. Alvis Hermanis. * 2018.12.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Jaunības putns ar saldo balsi". Rež. Vladislavs Nastavševs. == 2019. gadā == * 2019.01.04. "Apmānītā" (pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] stāsta motīviem). Rež. Uldis Tīrons. * 2019.03.01. "Atnāc mani vēl satikt" (veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm). Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2019.04.02. "Vēstures izpētes komisija". Rež. Alvis Hermanis. * 2019.09.12. [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Vēlā mīla" (izmantoti īsie stāsti "Seanss" un "Vēlā mīla"). Rež. Alvis Hermanis. * 2019.10.31. "Meklējot Spēlmani" (dramaturģija: Justīne Kļava). Rež. Gatis Šmits. * 2019.11.21. "Baltais helikopters" (par pāvestu Benediktu XVI). Rež. Alvis Hermanis. * 2019.12.04. "Bītlu jaunais albums". Rež. Alvis Hermanis. * 2019.12.18. "Svaigās asinis". Rež. Alvis Hermanis. == 2020. gadā == * 2020.01.16. "Zalkša līgava" (pēc Aspazijas lugas "Zalša līgava"). Rež. Inga Tropa-Fišere. == 2021. gadā == * 2021.07.09. "Krizantēmas" (pēc Barbaras Pimas romāna). Rež. Gatis Šmits. * 2021.08.28. "Klāvas tantes skūpsts" (pēc Venedikta Jerofejeva poēmas [[Maskava—Gailīši|"Maskava – Gailīši"]] motīviem). Rež. Uldis Tīrons. * 2021.09.10. "Dublinieši Miera ielā" (izmantoti Džeimsa Džoisa darbu motīvi). Rež. Pēteris Krilovs. * 2021.09.20. "Sievietes un vīrieši" (pēc Majas Cades lugas motīviem). Rež. Alvis Hermanis. * 2021.11.24.,26.,28. "Jaunie Latviešu stāsti". Rež. Vilis Daudziņš. == 2022. gadā == * 2022.03.03. Justīne Kļava "Desmit iemeslu apciemot Kauci". Rež. Gatis Šmits. * 2022.03.11. Margarita Zieda "Viss zem debesīm". Rež. Alvis Hermanis. * 2022.03.16. Ekspedīcija "Jāzeps" (pēc Raiņa lugas "Jāzeps un viņa brāļi"). Rež. Inga Tropa-Fišere. * 2022.06.10. Natālija (Natalka) Vorožbita "Sliktie ceļi". Rež. Kristīne Krūze. * 2022.06.15. "Post Scriptum". Rež. Alvis Hermanis. * 2022.09.09. "Es atgriežos no tālienes" (Klodīnes Galeā luga un Elitas Kļaviņas dokumentālā filma "Iļģuciema māsas"). Rež. [[Elita Kļaviņa]]. * 2022.09.30. Jaele Ronena, Dimitrijs Šaads "(R)Evolūcija". Rež. Gatis Šmits. * 2022.10.11. "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Rež. Alvis Hermanis. * 2022.10.21. Jaele Ronena, Dimitrijs Šaads "Operācija "Mindfuck"". Rež. Alvis Hermanis. * 2022.10.28. Maja Cade "Runāšanās par seksu". Rež. Kristīne Krūze. * 2022.11.30. Noa Haidls "Dzimšanas dienas kūka". Rež. Alvis Hermanis. * 2022.12.15. "Kordēlijas zeme" (izrāde par Viljama Šekspīra lugu "Karalis Līrs"). Rež. Pēteris Krilovs. == 2023. gadā == * 2023.09.08. Gerds Lapoška, Matīss Ozols "Pelēka vasara, saulaina ziema". Rež. Gerds Lapoška. * 2023.09.15. "Milžu cīņas". Rež. [[Marija Linarte]]. * 2023.10.11. "Pelikāni un vīnogas" (pēc Reksa Piketa lugas "Sānceļi"). Rež. Alvis Hermanis. * 2023.10.20. Justīne Kļava "Fēlikss, Anatolijs un Ilona". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2023.11.14. Renata Ļitvinova, Valerijs Todorovskis "Kurlmēmo zeme". Rež. Alvis Hermanis. == 2024. gadā == * 2024.03.19. "Sapņu tulkotāju sekta" (pēc [[Milorads Pavičs|Milorada Paviča]] romāna "Hazāru vārdnīca"). Rež. Alvis Hermanis. * 2024.04.10. "Melnais gulbis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Idiots" fragmentiem). Rež. Alvis Hermanis. * 2024.04.13. "Bilžu vakars ar Sprīdīti". Rež. [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]]. * 2024.09.20. [[Mārtins Makdona]] "Lai Dievs stāv Tev klāt, Tu, nabaga cietēj!" ("Bendes"). Rež. Alvis Hermanis. * 2024.09.24. "Verters" (pēc [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johana Volfganga fon Gētes]] romāna). Rež. Kristīne Vītola. * 2024.09.27. "Melnais piens/2024". Rež. Alvis Hermanis. * 2024.11.22. [[Toms Stopards]] "Arkādija". Rež. Alvis Hermanis. * 2024.11.29. Justīne Kļava "Mīlas straume". Rež. [[Gatis Šmits]]. == 2025. gadā == * 2025.02.21. Liliana Helmane "Mazās lapsas". Rež. [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]]. * 2025.02.28. Justīne Kļava "Pēdējā maltīte". Rež. [[Aiks Karapetjans]]. * 2025.03.28. "Karaļu spēle" (pēc [[Stefans Cveigs|Stefana Cveiga]] "Šaha novele"). Rež. Linda Zaharova. * 2025.04.25. Matiass Hartmans "Stāsts par Parsifalu". Rež. Matiass Hartmans. * 2025.04.29. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.09.02. [[Dāvids Pētersons]] "Ledus garša". Rež. [[Vilis Daudziņš]]. * 2025.10.24. Joahims Meierhofs "Kritiens augšup". Rež. [[Alvis Hermanis]]. * 2025.10.31. Juha Jokela "Docentes". Rež. Linda Zaharova. * 2025.11.25. Margarita Zieda, Alvis Hermanis "Ābeļziedi upē". Rež. Alvis Hermanis. == 2026. gadā == * 2026.02.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Ādolfs Šapiro]]. * 2026.02.05. [[Pīters Bruks]], Marī Elēna Estjēna, Aleksandrs Lurija "Apbrīnas ieleja". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2026.05.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Gerds Lapoška. * 2026.05.29. Kristīne Vītola "Nezināms objekts ir piezemējies". Rež. Kristīne Vītola. * 2026.10.06. [[Inga Ābele]] "Vējdzirnavas". Rež. Alvis Hermanis. * 2026.10.22. Elīna Vildere, [[Vilis Daudziņš]], Anna Viduleja "Tūlija un da Vinči. Septiņas dienas". Rež. [[Anna Viduleja]]. [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris]] a6equ1rfs4jxkig88sj6fjoxem96gpj 0 402605 4538976 4277123 2026-10-23T14:43:04Z Bendžamins 76862 4538976 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Peters Pekarīks | image = Peter_Pekarík 2012_cropped.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|10|30}} | birth_place = {{vieta|Slovākija|Žilina}} | height = 176 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2004—2009 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina]] | caps1 = 111 | goals1 = 5 | years2 = 2004—2005 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[FK Dubnica]] | caps2 = 27 | goals2 = 0 | years3 = 2009—2012 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | caps3 = 55 | goals3 = 0 | years4 = 2011—2012 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | caps4 = 27 | goals4 = 0 | years5 = 2012—2024 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] | caps5 = 243 | goals5 = 5 | nationalyears1 = 2006—2026 | nationalteam1 = {{fb|SVK}} | nationalcaps1 = 138 | nationalgoals1 = 2 | clubs6 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 7 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Čehija}} [[Česke Budejovices "Dynamo"|České Budějovice]] | years7 = 2025 | caps7 = 9 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes "Hertha"]] II | years8 = 2025—2026 | caps8 = 16 | goals8 = 0 }} '''Peters Pekarīks''' (dzimis {{dat|1986|10|30}}) ir [[Slovākija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Tā kā Pekarīks ir dzimis [[Žilina|Žilinā]], viņš savas futbola gaitas uzsāka tieši tur. Žilinas futbola klubā nospēlēja 6 gadus. 2006-07. gada sezonā izcīnīja [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgas]] čempiontitulu un tajā pašā gadā izcīnīja Slovākijas kausu. 2009. gadā kopā ar [[VfL Wolfsburg]] viņš izcīnīja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] titulu. 2011-12. gada sezonu Pekarīks aizvadīja [[Turcija|Turcijā]], bet 2012. gadā atgriezās [[Vācija|Vācijā]], pievienojoties [[Berlīnes "Hertha"|Berlīnas "Hertha"]]. 2006. gada 10. decembrī viņš debitēja [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas izlasē]]. Savus divus vārtus viņš ir guvis pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. Tāpat viņš arī tika iekļauts [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]], kā arī [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]], Slovākijas sastāvā. == Sasniegumi == '''Žilina''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2006—07 * [[Slovākijas Superkauss]]: 2007 '''VfL Wolfsburg''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2008—09 '''Hertha BSC''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2012—13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Pekarīks, Peters}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Žilinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnes "Hertha" spēlētāji]] [[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] [[Kategorija:Česke Budejovices "Dynamo" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] hshuc7z0a2te5o53bofmfe1fhf8zo9c 0 402630 4538959 4360228 2026-10-23T14:13:00Z Bendžamins 76862 4538959 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jurajs Kucka | playername = | image = Ukrain-Slovakia (5).jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|26}} | birth_place = {{vieta|Slovākija|Trenčīnas apgabals}} | height = 186 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2005—2007 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Železiarne Podbrezová]] | caps1 = 42 | goals1 = 3 | years2 = 2007—2008 | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Ružomberok]] | caps2 = 48 | goals2 = 9 | years3 = 2009—2011 | clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] | caps3 = 45 | goals3 = 11 | years4 = 2011—2015 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]] | caps4 = 122 | goals4 = 9 | years5 = 2015—2017 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps5 = 59 | goals5 = 4 | years6 = 2017—2019 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | caps6 = 33 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | years7 = 2019—2022 | caps7 = 72 | goals7 = 17 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2025 | nationalteam2 = {{fb|SVK}} | nationalcaps2 = 112 | nationalgoals2 = 14 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 26 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years9 = 2022—2025 | caps9 = 58 | goals9 = 9 | clubs10 = {{flaga|Slovākija}} [[FC Baník Prievidza|Baník Prievidza]] | years10 = 2025—2026 | caps10 = 7 | goals10 = 2 }} '''Jurajs Kucka''' (dzimis {{dat|1987|2|26}}) ir [[Slovākija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Klubu karjera == 2009-10. gada sezonā Kucka kopā ar [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] izcīnīja [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas līgas]] titulu un Čehijas superkausu. Kopā viņam "Sparta" rindās ir 11 vārtu guvumi 45. spēlēs. 2016. gadā kopā ar [[AC Milan]] viņš izcīnīja Itālijas Superkausu. Vēlāk spēlējis gan [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] klubā ''[[Trabzonspor]]'', gan Itālijas klubā [[Parma F.C.|''Parma'']]. 2021. gada augustā Kucka pievienojās [[Watford FC|''Watford'']]. == Karjera izlasē == 2008. gada novembrī viņš debitēja Slovākijas izlasē pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Viņš piedalījās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA pasaules kausā]], spēlējot pret [[Jaunzēlandes futbola izlase|Jaunzēlandi]], [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš arī tika pieteikts [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. Izlasē savus desmit vārtus viņš ir guvis pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Polijas futbola izlase|Poliju]], [[Spānijas futbola izlase|Spāniju ,]] [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]], [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]]. == Sasniegumi == '''Sparta Prague''' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2009—10 * [[Čehijas Superkauss]]: 2010 '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]: 2016 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kucka, Jurajs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:MFK Ružomberok spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 7uu7ffi9pmctdc389vez7i4jlnyp6dp 0 402776 4539274 4202242 2026-10-24T09:49:34Z Jaunais Strēlnieks 127483 Saraksts papildināts 4539274 wikitext text/x-wiki '''Alksnis''' (sieviešu dzimtē [[Alksne]]) ir [[Latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897), mākslinieks; * [[Arveds Alksnis]] (1910—1991), ķirurgs un rakstnieks; * [[Jānis Alksnis]]: ** [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939), arhitekts; ** [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943), virsnieks, Sarkanās armijas komdivs, militārais zinātnieks un publicists; * [[Jēkabs Alksnis]]: ** [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957), ķirurgs un profesors; ** [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938), Sarkanās armijas virsnieks, viens no PSRS gaisa kara flotes izveidotājiem; * [[Leonīds Alksnis]] (1936), arhitekts un pašvaldību darbinieks; * [[Viktors Alksnis]] (1950—2025), PSRS un Krievijas virsnieks un politiķis; * [[Voldemārs Alksnis]]: ** [[Voldemārs Alksnis (agronoms)|Voldemārs Alksnis]] (1898—1977), agronoms; ** [[Voldemārs Alksnis (jurists)|Voldemārs Alksnis]] (1886—1969), jurists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 9l2v28esau9iib20tyw1pu1c1bsj9ao 0 404543 4539032 4532802 2026-10-23T18:33:19Z ~2026-56659-26 152291 /* Politiķa karjera */ 4539032 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/83840-reinis-uzulnieks/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Kriminālprocesi == 2026. gada 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra pie stūres alkohola reibumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata. == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] pxjyhz8syaoc8gewsg6ynpmjwdhwo58 4539044 4539032 2026-10-23T19:19:45Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-56659-26|~2026-56659-26]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Vitaly P 4532802 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/83840-reinis-uzulnieks/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra pie stūres alkohola reibumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata. == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] cyg8ikjb8ox9nmgiatyd2xu2tqq4k6m 4539277 4539044 2026-10-24T09:52:24Z Biafra 13794 tā kā citos gadījumos tādas sadaļas ir tikušas veidotas - var darīt, ieviešu. ja būtu jau sākotnēji tas darīts kvalitatīvi, tad tas netiktu atcelts. 4539277 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/83840-reinis-uzulnieks/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> === Kriminālprocess === 2026. gada 12. septembrī [[Ropažu novads|Ropažu novadā]] policija apturēja R. Uzulnieku, vadot automašīnu alkohola reibumā. Pārbaudē konstatēja 3,09 promiles, un [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] uzsāka kriminālprocesu. 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata. 24. septembrī [[Latvijas Republikas prokuratūra|prokuratūra]] viņam cēla apsūdzību par transportlīdzekļa vadīšanu stiprā alkohola reibumā, un 13. oktobrī krimināllieta tika nodota [[Rīgas rajona tiesa|Rīgas rajona tiesai]], jo R. Uzulnieks nepiekrita prokuratūras piedāvātajai vienošanās iespējai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2026-bijuso-ministru-uzulnieku-tiesas-par-brauksanu-smaga-reibuma-arestets-vina-auto.a667523/|title=Bijušo ministru Uzulnieku tiesās par braukšanu smagā reibumā; arestēts viņa auto|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-24|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] 4zix5j0p6f1ovdn7g35dihxqljfjzwo 0 405727 4539217 4279564 2026-10-24T09:07:20Z Bendžamins 76862 4539217 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Visente Iborra | image = [[Attēls:Vicent Iborra.jpg|220px]] | caption = Iborra 2013. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|16}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Monkada}} | height = 190 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]'' (trenera asistents) | clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante II]]'' | years1 = 2007—2008 | caps1 = 17 | goals1 = 4 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]'' | years2 = 2008—2013 | caps2 = 165 | goals2 = 8 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} ''[[Sevilla F.C.|Sevilla]]'' | years3 = 2013—2017 | caps3 = 113 | goals3 = 24 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]'' | years4 = 2017—2019 | caps4 = 27 | goals4 = 3 | caps5 = 86 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' | goals5 = 4 | years5 = 2019—2023 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]'' | years6 = 2022—2023 | caps6 = 36 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'' | years7 = 2023—2024 | caps7 = 15 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]'' | years8 = 2024—2025 | caps8 = 26 | goals8 = 1 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Levante UD|Levante]]'' (trenera asistents) | manageryears1 = 2025— | totalcaps = 485 | totalgoals = 47 }}'''Visente Iborra''' ({{Val|es|Vicente Iborra}}, dzimis {{Dat|1988|1|16}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]]. Kopš 2025. gada Iborra ir [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandas [[Levante UD|Levante]] trenera asistents. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2013—14, 2014—15, 2015—16 '''Villarreal''' * UEFA Eiropas līga: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] '''Olympiacos''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023—24]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Iborra, Visente}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos" spēlētāji]] 1qyvcnae1mt8w4u5on8l6go5smso9ze 0 405918 4538981 4527608 2026-10-23T14:48:01Z Bendžamins 76862 4538981 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|1964. gadā dzimušo futbolistu un treneri|Vladimīrs Veiss|Vladimīrs Veiss}} {{Futbolista infokaste | name = Vladimīrs Veiss | fullname = Vladimīrs Veiss | image = Vladimír Weiss (footballer born 1964).jpg | image_size = 220 | height = 182 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1964|09|22}} | birth_place = {{vieta|Čehoslovākija|Bratislava}} | currentclub = {{fb|SVK}} (galvenais treneris) | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | youthyears1 = 1976—1983 | youthclubs1 = {{flaga|Čehoslovākija}} Rapid Bratislava | youthyears2 = 1983—1984 | youthclubs2 = {{flaga|Čehoslovākija}} ČH Bratislava | years1 = 1984—1986 | clubs1 = {{flaga|Čehoslovākija}} Agro Hurbanovo | caps1 = | goals1 = | years2 = 1986—1993 | clubs2 = {{flaga|Čehoslovākija}} [[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]] | caps2 = 126 | goals2 = 28 | years3 = 1993 | clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[Sparta Prague|Sparta Praha]] | caps3 = 4 | goals3 = 1 | years4 = 1993 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[FK Drnovice|Petra Drnovice]] | caps4 = 14 | goals4 = 2 | years5 = 1994 | clubs5 = {{flaga|Slovākija}} [[FK DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]] | caps5 = 31 | goals5 = 4 | years6 = 1995—1996 | clubs6 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Košice|1. FC Košice]] | caps6 = 24 | goals6 = 1 | years7 = 1996—2000 | clubs7 = {{flaga|Slovākija}} [[FC Artmedia Petržalka|Artmedia Petržalka]] | caps7 = 59 | goals7 = 7 | totalcaps = 258 | totalgoals = 43 | nationalyears1 = 1988—1990 | nationalteam1 = {{fb|Čehoslovākija}} | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1993—1995 | nationalteam2 = {{fb|Slovākija}} | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals2 = 1 | manageryears1 = 1998—1999 | managerclubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] (asistents) | manageryears2 = 1999—2006 | managerclubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] | manageryears3 = 2006—2007 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Saturn"|Saturn]] | manageryears4 = 2007—2008 | managerclubs4 = {{flaga|Slovākija}} [[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]] | manageryears5 = 2008—2012 | managerclubs5 = {{fb|Slovākija}} | manageryears6 = 2011—2012 | managerclubs6 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | manageryears7 = 2012—2015 | managerclubs7 = {{flaga|Kazahstāna}} [[Kayrat FK|Kairat]] | manageryears8 = 2016—2020 | managerclubs8 = {{fb|Gruzija}} | manageryears9 = 2021—2026 | managerclubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | manageryears10 = 2026— | managerclubs10 = {{fb|Slovākija}} }} '''Vladimīrs Veiss''' ({{val|sk|Vladimír Weiss}}; dzimis {{dat|1964|09|22}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovāki|slovāku]] [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]], vēlāk arī [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasē]]. No 2016. līdz 2020. gadam bija [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlases]] galvenais treneris. No 2026. gada Veiss ir [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlases]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Karjeras laikā spēlējis vairākos Čehijas un Slovākijas klubos. {{dat|1988|3|23||bez}} pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] aizvadījis pirmo spēli [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas izlasē]]. Izlases sastāvā piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Čehoslovākijas izlases rindās nospēlējis 19 spēles un guvis vienus vārtus. Vēlāk bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Slovākijas izlases rindās aizvadījis 12 spēles un guvis vienus vārtus. Karjeru izlasē noslēdza 1995. gada jūnijā, pēdējo spēli aizvadot pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=22704 |title=Vladimír Weiss - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|9|9||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka Slovākijas klubā ''[[MFK Petržalka|Artmedia Petržalka]]''. 2005. gadā aizveda komandu līdz Slovākijas čempionu titulam. 2005.—2006. gada sezonā iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. No 2006. līdz 2007. gadam vadīja Krievijas klubu Maskavas apgabala "Saturn". 2007. gadā atgriezās ''Artmedia Petržalka'' un 2008. gadā vēlreiz uzvarēja [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. 2008. gada maijā kļuva par [[Slovākijas futbola izlase]]s galveno treneri. Veisa vadībā izlase kvalificējās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], pirmo reizi iekļūstot kādā no nozīmīgāko sacensību finālturnīriem. Tajā aizkļuva līdz astotdaļfinālam. 2012. gada janvārī, kad izlase nespēja kvalificēties [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]], amatu atstāja. No 2012. līdz 2015. gadam strādāja [[Kazahstāna]]s klubā ''[[Kayrat FK|Kairat]]''. 2016. gada martā kļuva par [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2342816.html |title=Weiss takes charge of Georgia |date={{dat|2016|3|14|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2018|9|9||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161008095713/http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2342816.html}}</ref> Gruzija iekļuva [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s izslēgšanas spēļu finālā, bet tajā piekāpās [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedonija]]i un nespēja kvalificēties finālturnīram. Drīz pēc tam Veiss amatu atstāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://agenda.ge/en/news/2020/3588 |title=Head coach Vladimir Weiss to leave Georgian national football team |language=en |date={{dat|2020|11|13|N|bez}} |website=agenda.ge |accessdate={{dat|2021|1|13||bez}}}}</ref> == Privātā dzīve == Viņa tēvs, arī [[Vladimīrs Veiss (1939)|Vladimīrs Veiss]], bijis futbolists un [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlases spēlētājs, [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada vasaras olimpisko spēļu]] sudraba medaļnieks. Arī dēls [[Vladimīrs Veiss (1989)|Vladimīrs]] ir profesionāls futbolists, [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas izlases]] dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veiss, Vladimīrs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Čehoslovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Slovākijas futbola treneri]] [[Kategorija:Slovākijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Gruzijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] 9v7bivqw7eqp4kqjsyzswx2wccv1rma 0 407472 4539261 4536619 2026-10-24T09:41:11Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539261 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Strēlnieku iela|Strēlnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Strēlnieku iela |attēls = Рыжскія замалёўкі 39.jpg |attēla paraksts = 2014. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q58465333|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |ielas garums = 640 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Ganību iela<br> Ganību robežas iela |joslu skaits = |ielas segums = |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = |commons = Strēlnieku iela (Rīga)‎ }} '''Strēlnieku iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no krustojuma ar [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāri]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielām]], bet beidzas krustojumā ar [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]]. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā uz Hanzas ielu. == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās atrodama 19. gadsimta sākumā kā Ganību iela ({{val|de|Weiden Strasse}}), vēlāk kā Lielā Ganību iela ({{val|de|Grosse Weiden Strasse}}), bet 1869. gadā kā Ganību robežas iela ({{val|de|Weidengrenz Strasse}}). 1885. gadā pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Strēlnieku iela ({{val|de|Schützenstraße}}, {{val|ru|Стрелковая улица}}), bet 1940. gadā pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to uz neilgu laiku nosauca [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] vārdā. 1940. gada beigās to atkal pārdēvēja par Strēlnieku ielu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/3/ citariga.lv]</ref> == Ielu savienojumi == Strēlnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]] * [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku iela]] (apļveida krustojums) * [[Lenču iela]] (T veida krustojums) * [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] *[[Ugunsdzēsēju laukums]] * [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] (T veida krustojums) == Ievērojamas ēkas == * Strēlnieku iela 1, īres nams (celts 1910. gadā, arhitekts [[Ernests Pole]]) * Strēlnieku iela 2, īres nams (celts 1911. gadā arhitekts [[Mārtiņš Nukša]]) * Strēlnieku iela 4a, [[Vidzemes Vācu apvienības Alberta skola]]s ēka, tagad [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] (celta 1905. gadā, arhitekts [[Mihails Eizenšteins]]) * Strēlnieku iela 5, īres nams (celts 1881. gadā, arhitekts [[Kārlis Johans Felsko]]) * Strēlnieku iela 6, īres nams (celts 1902. gadā, arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]) * Strēlnieku iela 8, bijusī Rīgas rikšotāju biedrības manēža (celta 1895.-1896. gadā, arhitekts Kārlis Johans Felsko) * Strēlnieku iela 9, īres nams (celts 1908.-1910. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags) * Strēlnieku iela 11, koka īres nams (celts 1875. gadā, arhitekts [[Roberts Pflūgs]]) * Strēlnieku iela 13, īres nams (celts 1910. gadā, arhitekts Ernests Pole) * Strēlnieku iela 17, īres nams (celts 1908. gadā, arhitekts [[Pauls Rībenzāms]]) * Strēlnieku iela 19, īres nams (celts 1897. gadā, arhitekts Mihails Eizenšteins, ēkas spārns Lenču ielā celts 1903. gadā, arhitekts [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]]) <gallery> Strelnieku iela 4a.JPG|Strēlnieku iela 4a, [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]s ēka Riga.-n° 4 Strēlnieku iela .jpg Džordžs Armitsteds 1847-1912, Strēlnieku iela, Rīga, Latvia - panoramio (1).jpg|[[Džordžs Armitsteds|Džordža Armitsteda]] piemineklis RigaStrelniekuIela6.jpg|Strēlnieku iela 6 Strēlnieku iela 11 (Rīga) (2).jpg Strēlnieku iela 11 (Rīga).jpg|Krustojums ar Dzirnavu un Mednieku ielām Рыжскія замалёўкі 41.jpg|Krustojums ar Dzirnavu ielu </gallery> == Literatūra == Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 4ahr7jikgj8jn7xyh50bcovdypje4vw 10 413574 4539029 4538753 2026-10-23T18:01:32Z EdgarsBot 50781 upd 4539029 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-23 18:01:31{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 18 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 12 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> iy59acgyzu946e2ldniej7oyz8f7g2i 4 415707 4539028 4538752 2026-10-23T18:01:20Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4539028 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|23||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200371}}] | {{formatnum:1684}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13747}}] | 2009-02-13 | 2026-10-23 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176209}}] | {{formatnum:9766}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8130}}] | 2007-12-03 | 2026-10-23 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116658}}] | {{formatnum:10329}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1960}}] | 2009-10-02 | 2026-10-23 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115741}}] | {{formatnum:8025}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10013}}] | 2007-11-24 | 2026-10-23 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89904}}] | {{formatnum:8211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6827}}] | 2005-10-30 | 2026-10-23 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74014}}] | {{formatnum:9876}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2202}}] | 2009-05-24 | 2026-10-23 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69032}}] | {{formatnum:1557}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-23 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:444}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54275}}] | {{formatnum:7465}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}] | 2018-06-22 | 2026-10-23 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50699}}] | {{formatnum:5716}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-10-23 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50404}}] | {{formatnum:6301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3238}}] | 2007-04-26 | 2026-10-17 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49421}}] | {{formatnum:1403}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}] | 2006-05-03 | 2026-10-17 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45626}}] | {{formatnum:5668}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-23 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45407}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1817}}] | 2008-11-29 | 2026-10-23 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1479}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39498}}] | {{formatnum:3824}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}] | 2013-03-30 | 2026-10-21 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33172}}] | {{formatnum:10224}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5231}}] | 2023-01-18 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32721}}] | {{formatnum:3985}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:699}}] | 2020-05-10 | 2026-10-16 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27543}}] | {{formatnum:4760}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}] | 2015-08-30 | 2026-10-23 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:26}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16101}}] | {{formatnum:1359}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-21 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15664}}] | {{formatnum:3063}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-23 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15348}}] | {{formatnum:2367}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2027}}] | 2005-07-30 | 2026-10-23 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}] | {{formatnum:487}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-23 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14264}}] | {{formatnum:511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13520}}] | {{formatnum:850}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11065}}] | {{formatnum:1770}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:430}}] | 2021-07-27 | 2026-10-18 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:266}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10270}}] | {{formatnum:318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-21 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9623}}] | {{formatnum:199}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6780}}] | {{formatnum:249}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-19 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:434}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5057}}] | {{formatnum:1246}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-23 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5049}}] | {{formatnum:161}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] aa1j9gu043ncfcm9127qj4v4lnnyp36 0 418634 4539301 4501286 2026-10-24T11:12:40Z Vylks 50297 4539301 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008800 | nos = ''Hibernian FC'' | logo = [[Attēls:Hibernian FC logo.png|150px]] | pilns = ''Hibernian Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Skotija|Edinburga}} | dib = 1875 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 6 | stad = ''[[Easter Road]]'' | ietilp = 20 421 | prez = {{flaga|USA}} Ronalds Gordons | tren = {{flaga|NED}} Marinks Rēdeiks | līga = [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 5. vieta | mediji = {{URL|http://www.hibernianfc.co.uk/}} | pattern_la1 = _hibernian2627h | pattern_b1 = _hibernian2627h | pattern_ra1 = _hibernian2627h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _hibernian2627hl | leftarm1 = | body1 = 406860 | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = 406860 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Hibernian FC''''' ir [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Edinburga]]. Tas ir dibināts 1875. gadā. Pašlaik spēlē [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Easter Road]]'' stadionā. Kluba futbolisti ir četras reizes kļuvuši par Skotijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausu]]. == Sasniegumi == * '''Skotijas čempionāta augstākais līmenis''' (tagad — '''[[Skotijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotchamp.html |title=Scotland - List of Champions |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1903, 1948, 1951, 1952 * '''Skotijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotcuphist.html |title=Scotland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1887, 1902, 2016 * '''Skotijas Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotleagcuphist.html |title=Scotland - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2018|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1973, 1992, 2007 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2025–2026''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2026.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2024–2025''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2025.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2023–2024''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2024.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2022–2023''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2023.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2021–2022''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2022.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2020–2021''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2021.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2019–2020''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2020.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2018–2019''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2017–2018''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2016–2017''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''Championship''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2015–2016''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''Championship''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2014–2015''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#9AB4F0" style="text-align:center;"| '''Championship''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2013–2014''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2012–2013''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2011–2012''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2010–2011''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html</ref> |- |} Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis; == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.hibernianfc.co.uk/ Kluba oficiālā vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{SCOfutč}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas futbola klubi]] [[Kategorija:Hibernian FC]] a5vc46cfmmqlummhpw7510mh9cqk8ud 0 420580 4539009 4316144 2026-10-23T16:25:42Z Bendžamins 76862 4539009 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Slaviša Stojanovičs | image = slavisa_stojanovic.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|12|6}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Gorņi Dejana|td=Serbija}} | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | height = | years1 = 1989—1994 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[ND Slovan|Slovan]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 1994—1995 | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Ljubljana|Ljubljana]] | caps2 = 20 | goals2 = 0 | years3 = 1996 | clubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | caps3 = 9 | goals3 = 0 | years4 = 1996—1997 | clubs4 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Ljubljana|Ljubljana]] | caps4 = 10 | goals4 = 2 | years5 = 1997—1998 | clubs5 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Slavija Vevče|Vevče]] | caps5 = 8 | goals5 = 0 | years6 = 2000—2001 | clubs6 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Livar|Livar]] | caps6 = 20 | goals6 = 1 | manageryears1 = 1998—2001 | managerclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[ND Slovan|Slovan]] | manageryears2 = 2001—2002 | managerclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Livar|Livar]] | manageryears3 = 2002—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Domžale|Domžale]] | manageryears4 = 2008—2009 | managerclubs4 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | manageryears5 = 2009—2011 | managerclubs5 = {{fb|AAE}} (asistents) | manageryears6 = 2011—2012 | managerclubs6 = {{fb|Slovēnija}} | manageryears7 = 2013—2014 | managerclubs7 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]] | manageryears8 = 2014—2015 | managerclubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[Lierse S.K.]] | manageryears9 = 2016 | managerclubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Changchun Yatai]] | manageryears10 = 2017 | managerclubs10 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | manageryears11 = 2018—2019 | managerclubs11 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas "Levski"|Levski]] | manageryears12 = 2019—2020 | managerclubs12 = {{fb|Latvija}} | manageryears13 = 2020—2021 | managerclubs13 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas "Levski"|Levski]] | managerclubs14 = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]] | manageryears14 = 2025 | managerclubs15 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[FK Željezničar Sarajevo|Željezničar Sarajevo]] | manageryears15 = 2025—2026 }} '''Slaviša Stojanovičs''' ({{val|sl|Slaviša Stojanović}}; dzimis {{dat|1969|12|6}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]]. No 2019. gada marta līdz 2020. gada janvārim bija [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris. == Karjera == Spēlētāja karjeru aizvadīja [[Slovēnija]]s klubos. Pārstāvēja ''[[ND Slovan]]'', ''[[NK Ljubljana]]'', ''[[NK Celje]]'' un ''NK Vevče''. Trenera karjeru sāka [[Ļubļana]]s klubā ''ND Slovan'', sākumā vadot jauniešu komandas. Vēlāk bija spēlējošais treneris ''Livar'' komandā. 2002. gadā sāka strādāt par ''[[NK Domžale]]'' galveno treneri. Viņa vadībā klubs iekļuva [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmajā līgā]] (augstākais līmenis), bet vēlāk 2005. un 2006. gadā spēja kvalificēties [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņai. 2007. un 2008. gadā Stojanoviča vadībā ''Domžale'' kļuva par Slovēnijas čempioniem. 2008.—2009. gada sezonā vadīja citu Slovēnijas klubu ''NK Celje''. 2009. gadā kļuva par [[Apvienoto Arābu Emirātu futbola izlase|Apvienoto Arābu Emirātu izlases]] trenera [[Srečko Katanecs|Srečko Kataneca]] asistentu. Viņš palīdzēja AAE izlasei kvalificēties [[2011. gada Āzijas kauss futbolā|2011. gada Āzijas kausa]] finālturnīram. 2011. gada septembrī Katanecs tika atbrīvots no galvenā trenera amata, un Stojanovičs tika atlaists līdz ar viņu. {{dat|2011|10|24||bez}} tika apstiprināts par [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlases]] galveno treneri. 2012. gada decembrī amatu atstāja. 2013. gada jūnijā kļuva par Serbijas kluba ''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]'' galveno treneri. 2013.—2014. gada sezonā aizveda komandu līdz [[Serbijas Superlīga]]s čempionu titulam. 2014. gada septembrī sāka strādāt par Beļģijas kluba ''[[Lierse S.K.]]'' galveno treneri, bet jau 2015. gada janvārī vājo rezultātu dēļ no amata atkāpās. 2016. gadā neilgu laiku vadīja [[Ķīna]]s klubu ''[[Changchun Yatai]]''. {{dat|2017|7|29||bez}} kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rigafc.lv/stojanovics-apstiprinats-riga-galvena-trenera-amata/ |title=Stojanovičs apstiprināts galvenā trenera amatā |website=rigafc.lv |accessdate={{dat|2019|2|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170827153243/http://www.rigafc.lv/stojanovics-apstiprinats-riga-galvena-trenera-amata/ |archivedate={{dat|2017|08|27||bez}} }}</ref> [[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017. gada Virslīgas sezonu]] klubs Stojanoviča vadībā noslēdza 3. vietā un iekļuva [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] finālā. 2018. gada jūlijā uzsāka darbu kā [[Sofijas "Levski"]] galvenais treneris. 2019. gada janvārī sadarbību ar Bulgārijas klubu pārtrauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/21012019-stojanovics_pamet_levski_galvena_trenera_ |title=Stojanovičs pamet "Levski" galvenā trenera posteni |date={{dat|2019|1|21||bez}} |website=[[sportacentrs.com]] |accessdate={{dat|2019|2|21||bez}}}}</ref> {{dat|2019|3|1||bez}} tika apstiprināts par [[Latvijas futbola izlase]]s galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/zinas/11598/slavisa-stojanovics-jaunais-latvijas-izlases-galvenais-treneris/ |title=Slaviša Stojanovičs – jaunais Latvijas izlases galvenais treneris |date={{dat|2019|3|1||bez}} |website=lff.lv |accessdate={{dat|2019|3|1||bez}} }}</ref> Kā izlases treneris debitēja 21. martā [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācijas]] zaudējumā pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50927861|title=Latvijas izlase Skopjē zaudē galvenā trenera Stojanoviča debijā|last=Strautmanis|first=Uldis|website=delfi.lv|access-date=2019-03-26|date=2019-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Stojanoviča vadībā Latvijas izlase zaudēja pirmajās deviņās spēlēs pēc kārtas, bet kvalifikācijas cikla pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnīja vienīgo uzvaru ar 1:0. 2020. gada 20. janvārī Stojanovičs tika atbrīvots no amata, aizvietojot ar Latvijas treneri [[Dainis Kazakevičs|Daini Kazakeviču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/|title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri|website=lff.lv|access-date={{dat|2020|1|21||bez}}|date={{dat|2020|1|20||bez}}}}</ref> 2020. gada novembrī atgriezās Sofijas "Levski" galvenā trenera amatā. == Sasniegumi trenera karjerā == ;{{flaga|Slovēnija}} Domžale * [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] (''PrvaLiga'') čempions: 2006—07, 2007—08 * Slovēnijas superkausa ieguvējs: 2007 ;{{flaga|Serbija}} Crvena Zvezda * [[Serbijas Superlīga]]s čempions: 2013—14 ==Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Miksu Pātelainens]] | virsraksts = [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris | periods = 2019—2020| pēc =[[Dainis Kazakevičs]]}} {{kastes beigas}} {{LV futbola izlases treneri}} {{DEFAULTSORT:Stojanovičs, Slaviša}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbola treneri]] [[Kategorija:Slovēnijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Latvijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:NK Celje spēlētāji]] cr0fo582ki84xrfnbw0ymf9tiafn457 0 422850 4539007 4515196 2026-10-23T16:10:49Z Bendžamins 76862 4539007 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Jans Oblaks | image = Jan Oblak 2019.jpg | caption = Oblaks 2019. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|7}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Škofja Loka}} | height = 188 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | years1 = 2009—2010 | caps1 = 34 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | years2 = 2010—2014 | caps2 = 16 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]] | years3 = 2010 | caps3 = 0 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Olhanense|Olhanense]] | years4 = 2011 | caps4 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[UD Leiria]] | years5 = 2011—2012 | caps5 = 16 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]] | years6 = 2012—2013 | caps6 = 28 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B|Benfica B]] | years7 = 2013 | caps7 = 2 | goals7 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15 | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalyears2 = 2009 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalyears3 = 2010—2012 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalyears4 = 2009—2013 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam5 = {{fb|Slovēnija}} | nationalyears5 = 2012— | nationalcaps5 = 88 | nationalgoals5 = 0 | youthclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Ločan | youthyears1 = 1998—2003 | youthclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945—2005)|Olimpija]] | youthyears2 = 2003—2005 | youthclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | youthyears3 = 2005—2009 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | years8 = 2014— | caps8 = 408 | goals8 = 0 }}'''Jans Oblaks''' ({{Val|sl|Jan Oblak}}; dzimis {{Dat|1993|1|7}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]], kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv [[La Liga]] klubu [[Madrides "Atletico"]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.<ref>Includes [[Portugāles kauss futbolā]], [[Spānijas Karaļa kauss]]</ref> Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] un bija daļa no komandas, kas 2013.—2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides "Atlético" par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko "La Liga" vārtsargu. [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.—2016. gadā]] viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu — 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā — piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017.]] un [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada]] [[Zelta bumba]]s balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.<ref>Includes [[Taça da Liga]]</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-22|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides "Atlético" sastāvā Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp [[2020.—2021. gada La Liga sezona|2020.—2021. gada La Liga]]. Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|U-21]], izlasēs. == Klubu karjera == === Olimpija === {{quote box | quote = "[[Roberts Volks]] vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī [[Damirs Botonjičs]], kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka "šis bērns ir labāks par mani" un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies." | source = —Bijušais [[Olimpija Ljubljana]] treneris [[Janezs Pate]] par Jana Oblaka pirmsākumiem<ref name="vecer19052018oblak">{{tīmekļa atsauce|title= S "ta mali je boljši od mene" se je začelo |trans-title= It all began with "this kid is better than me"|url=https://www.vecer.com/s-ta-mali-je-boljsi-od-mene-se-je-zacelo-6474456|publisher=[[Večer (Slovenia)|Večer]]|author=Borut Planinšič ml.|language=sl|date=19 May 2018|access-date=21 May 2018}}</ref><ref name="rtvslo20052018oblak">{{tīmekļa atsauce |title= Jani Pate... o Janu Oblaku |trans-title= Jani Pate... about Jan Oblak |url= http://www.rtvslo.si/sport/citat-za-prebrat/jani-pate/455448|publisher=[[RTV Slovenija]]|language=sl|date=20 May 2018|access-date=21 May 2018}}</ref> | align = left | width = 33% }}Oblaks dzimis [[Augškarniola]]s pilsētā [[Škofja Loka|Škofja Lokā]], piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā "Ločan". Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[NK Olimpija Ljubljana (1945—2005)|Olimpija]] jaunatnes akadēmiju,<ref>Appearance(s) in [[UEFA Super Cup]]</ref> kur palika līdz 2004.—2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto [[NK Bežigrad|Bežigrad]], kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu [[Empoli FC|Empoli]], par labu pārbaudīties [[Fulham FC|Fulham]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494|title=Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034333/http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494}}</ref> bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/5459366/slovenian-shuns-cottagers|title=Slovenian shuns Cottagers|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041|title=Jan Oblak rejects Fulham after trials {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034334/http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041}}</ref> 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja "Olimpija Ljubljana" komandā profesionālā līmenī, 2008.—2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot [[ND Mura 05|Mura 05]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&id_tekme=16841|title=Olimpija Ljubljana 7—2 Mura 05|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-23|language=slovēņu|archive-date=2020-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20201213075948/https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&id_tekme=16841}}</ref> "Olimpija Ljubljana" tika paaugstināšana uz [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|PrvaLiga]], 2009.—2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu. === Benfica === 2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24ur.com/sport/nogomet/jan-oblak-tudi-uradno-v-benfici.html|title=Jan Oblak tudi uradno v Benfici {{!}} 24ur.com|website=www.24ur.com|access-date=2024-04-23|language=sl}}</ref> kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam [[Portugāles futbola Premjerlīga|augstākā līmeņa]] klubam [[SC Beira-Mar|Beira-Mar]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-betclic/benfica/detalhe/jan-oblak-emprestado-ao-beira-mar-460152|title=Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar|website=www.record.pt|access-date=2024-04-23|language=pt-PT}}</ref> Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās [[SC Olhanense|Olhanense]] komandai, īrē, līdz [[2010.—2011. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2010.—2011. gada sezonas]] beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html|title=Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2017-04-27|archive-date=2017-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427192455/http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html}}</ref> [[2011.—2012. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2011.—2012. gada sezonā]] "Benfica" izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai [[UD Leiria|União de Leiria]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781|title=:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2012-04-12|archive-date=2012-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120412122321/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781}}</ref> Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[CD Nacional|Nacional]]. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa "Leiria" komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot [[CD Feirense|Feirense]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jn.pt/desporto/uniao-de-leiria-perdeu-apenas-por-4-0-com-o-feirense-2447819.html/|title=União de Leiria perdeu "apenas" por 4-0 com o Feirense|website=Jornal de Notícias|access-date=2024-04-23|language=pt}}</ref> 2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar "Benfica".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0|title=Oblak ainda não se apresentou|website=Futebol 365|access-date=2024. gada 23. aprīlī|language=portugāļu|archive-date=2013. gada 26. Augustsss|archive-url=https://archive.today/20130826232718/http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0}}</ref> Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā "pārpratumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx|title=Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-03-21|archive-date=2015-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20150321215932/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx}}</ref> Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs [[Arturs Moraešs]] 2013.—2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, "Benfica" galvenais treneris [[Žorže Žezušs]] nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas [[Sausā spēle|''sausās spēles'']] savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot [[FC Porto|Porto]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557|title=:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-14|archive-date=2014-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140114171852/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812|title=:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-21|archive-date=2014-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140121232022/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812}}</ref> un [[2013.—2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27226534|title=Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2024-04-23|language=pt|archive-date=2024-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240423120846/https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972}}</ref> === Madrides "Atletico" === [[Attēls:Copa del Rey - Atlético Madrid (16139528600).jpg|thumb|Oblaks pirms spēles ar [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], 2015. gadā]] 2014. gada 16. jūlijā [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]] paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar "Benfica" par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-09-01|archive-date=2015-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20150901222953/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak}}</ref> "Atlético" par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28334200|title=Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf|title=Comunicado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724225939/http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf}}</ref> padarot viņu par dārgāko vārtsargu [[La Liga]] vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/07/16/futbol/equipos/atletico/1405546409.html|title=El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-07-16|language=es}}</ref> Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot [[Tibo Kurtuā]], kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā [[Chelsea F.C.|Chelsea]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27857265|title=Chelsea return for Courtois - Mourinho|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2131527-atletico-madrid-sign-goalkeeper-jan-oblak-from-porto|title=Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica|last=Newman|first=Liam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: "Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: "I’ll do everything in my power to help the team"|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-07-29|archive-date=2014-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140729164619/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team}}</ref> ==== 2014—2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls ==== Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, [[2014. gada Spānijas Superkauss futbolā|2014. gada Spānijas Superkausa]] pirmajā spēlē, pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], viņa vietā spēlējot [[Migels Anhels Moja|Migelam Anhelam Mojam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/real-madrid-vs-atletico-madrid/report/325067|title=Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], zaudējot ar 3:2, "Atlético" sezonas pirmajā [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758ca8c67-69bf1e98a799-1000--olympiacos-stun-atletico-in-five-goal-thriller/|title=Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-09-16|language=en}}</ref> Savu pirmo "sauso spēli" viņš aizvadīja savā pirmajā [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, [[:en:2014—15 Copa del Rey#Round of 32|sešpadsmitdaļfināla]] pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot [[CE L'Hospitalet|L'Hospitalet]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/408304/atletico-madrid-hospitalet|title=Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-24|language=en}}</ref> 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla]] atbildes spēlē, pret [[Leverkūzenes "Bayer"]], 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja "sauso spēli", mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja [[Hakans Čalhanoglu]], beigās triumfējot mačā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31911679|title=Atletico beat Leverkusen on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-24|language=en}}</ref> Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|līgā]], aizvadot "sauso spēli", savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2015/03/21/futbol/equipos/atletico/1426969473.html|title=El Calderón cantó a Griezmann el "cumpleaños feliz"|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-24|date=2015-03-21|language=es}}</ref> 2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-renews-until-2021|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-24|date=2016-02-09|language=en}}</ref> 2016. gada 3. maijā Oblaks [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē [[Allianz Arena]] laukumā atvairīja [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] soda sitienu; lai gan "Atlético" maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e943b690313-ab764c18fe4f-1000--oblak-relieved-after-atletico-edge-out-bayern/|title=Oblak relieved after Atlético edge out Bayern {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-04|language=en}}</ref> Tomēr, finālā "Atlético" ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides "Real", Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/29/574b4f47268e3e15368b45ef.html|title=Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign|last=Salvin-Hughes|first=Adapted by: Luke|last2=@salvhughes|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-29|language=en}}</ref> Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.—2016. gada Čempionu līgas [[:en:2015—16 UEFA Champions League#Squad of the Season|sezonas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-30|language=en}}</ref> Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu [[Akoruņas "Deportivo"]] [[Fransisko Liaņo]] rekordu.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/15/57383d36268e3e9a5e8b45bf.html|title=Oblak equals Liano as the best Zamora in history|last=Farrell|first=Adapted by Sarah|last2=@sarahfarrell|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-15|language=en}}</ref> ==== 2016—2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas ==== Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, pret Leverkūzenes "Bayer", kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]]. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: "Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairāt trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0237-0e967f52a514-b76d32a1107d-1000--atletico-s-oblak-on-his-triple-save-against-leverkusen/|title=Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2017-03-16|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas [[:en:2016—17 UEFA Champions League#Squad of the season|sezonas izlasē]] un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/deporte/futbol/trofeos/2015-2016/zamora/primera.html|title=Trofeo Zamora Liga BBVA|website=MARCA.com|access-date=2024-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2017-06-05|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts arī [[2017. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Revivez-le-fil-rouge-de-la-liste-des-30-nommes-pour-le-ballon-d-or-france-football-2017/840848|title=Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}</ref> kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Le-ballon-d-or-france-football-sera-devoile-le-jeudi-7-decembre-sur-la-chaine-l-equipe/849349|title=Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}</ref> 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli "Atlético" komandā, spēlē pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]]. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 "sausās spēles" un ielaida tikai 54 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-played-his-100th-match-for-atletico-de-madrid|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2018-01-28|language=en}}</ref> [[2018. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] Oblaks aizvadīja "sauso spēli", viņa komandai ar 3:0 uzvarot [[Marseļas "Olympique"]], izcīnot trešo [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] titulu astoņu gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2022218--marseille-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Marseille-Atlético de Madrid {{!}} UEFA Europa League 2017/18 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|language=en}}</ref> Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu. Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] [[:en:2017—18 UEFA Europa League#Squad of the season|sezonas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0245-0e98cea4ee1c-d6da1165e8ef-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-2017-18-season/|title=UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2018-05-17|language=en}}</ref> Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-05-20|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz tika iekļauts [[2018. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/12/03/5c05a85fe2704e067c8b45a4.html|title=The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-12-03|language=en}}</ref> 2018. gada 6. novembrī Oblaks [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|grupu turnīrā]], savā laukumā, ar 2:0 uzvarēja [[Dortmundes "Borussia"]]. Tādējādi viņš aizvadīja savu 100. "sauso spēli" "Atlético" rindās, ko viņš paveica 178 oficiālajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/11/07/5be2bd9222601da1068b462d.html|title=Champions League: Oblak earns 100th Atletico clean sheet in 178th appearance|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-11-07|language=en}}</ref> 2019. gada 17. aprīlī Oblaks piekrita pagarināt līgumu ar klubu uz četriem gadiem, līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11696154/jan-oblak-signs-atletico-madrid-contract-extension-until-2023|title=Jan Oblak signs Atletico Madrid contract extension until 2023|website=Sky Sports|access-date=2024-04-25|language=en}}</ref> [[2018.—2019. gada Madrides "Atletico" sezona|Sezonas]] beigās Oblaks ceturto sezonu pēc kārtas ieguva Rikardo Samoras trofeju, tādējādi atkārtojot [[Viktors Valdess|Viktora Valdesa]] rekordu, par visvairāk pēc kārtas izcīnītām Samoras trofejām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-receives-2018-19-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Oblak receives 2018/19 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2019/05/22/5ce5bed1ca4741a0348b45a2.html|title=Lights and shadows for Oblak|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2019-05-22|language=en}}</ref> ==== 2019—2021: "Sauso spēļu" rekords un pirmais "La Liga" tituls ==== Pirms [[2019.—2020. gada Madrides "Atletico" sezona|2019.—2020. gada sezonas]] viņš tika iecelts par komandas vicekapteini, aiz [[Koke (futbolists)|Kokes]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/koke-oblak-gimenez-saul-to-captain-atleti-in-2019-20-season|title=Club Atlético de Madrid - Koke, Oblak, Giménez, Saúl to captain Atleti in 2019/20 season|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-08-16|language=en}}</ref> 2019. gada 6. decembrī Oblaks aizvadīja "sauso spēli", izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Villarreal CF|Villarreal]]. Tādējādi, viņš laboja [[Abels Resino|Abela Resino]] kluba rekordu visvairāk "sauso spēļu" ziņā, ar 96, savā 169. līgas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-becomes-atleti-goalkeeper-with-most-clean-sheets-in-laliga-history|title=Club Atlético de Madrid - Oblak becomes Atleti goalkeeper with most clean sheets in LaLiga history|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-06|language=en}}</ref> 2020. gada 11. martā, pēc Madrides "Atlético" uzvaras, ar 3:2, izbraukumā, pār [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|toreizējo čempioni]], [[Liverpool FC|Liverpool]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfinālā]], Oblaks, aizvadot savu piecdesmito Čempionu līgas spēli, UEFA piešķīra spēles labākā spēlētāja balvu, pēc deviņiem atvairītajiem sitieniem, palīdzot savai komandai iekļūt [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]], ar uzvaru 4:2, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghanasoccernet.com/oblak-named-man-of-the-match-after-making-9-saves-against-liverpool?amp=1|title=Oblak named Man of the Match after making 9 saves against Liverpool|website=ghanasoccernet.com|access-date=2024. gada 26. aprīlī|language=angļu}}</ref> 2020. gada 17. jūnijā Oblaks viesos, ar 5:0, uzvarēja [[CA Osasuna|Osasuna]], kas bija viņa 182. līgas spēle, un tādējādi viņš kļuva par vārtsargu, kurš visātrāk sasniedzis 100 "sauso spēļu" robežu "La Liga" vēsturē, pārspējot gandrīz 50 gadus vecu [[Migels Reina|Migela Reinas]] rekordu, kurš to pašu paveica 222 līgas spēlēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2020/06/18/5eea9abc268e3e36498b4573.html|title=Oblak becomes a LaLiga legend|website=MARCA in English|access-date=2024-04-26|date=2020-06-17|language=en}}</ref> Oblaks arī kļuva par pirmo vārtsargu, kurš nav spānis, kurš "La Liga" vēsturē aizvadījis 100 "sausās spēles".<ref name=":0" /> 2020. gada 27. jūnijā Oblaks aizvadīja savu 250. spēli "Atlético" sastāvā, viņa komandai ar 2:1 pārspējot [[Deportivo Alavés]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-reaches-250-games-for-atleti|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak reaches 250 games for Atleti|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2020-06-27|language=en}}</ref> 2020.—2021. gadā Oblaks ar Madrides "Atlético" izcīnīja [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/jan-oblak-atletico-552975|title=Španci ganili Jana Oblaka in mu zapeli iz srca #video|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}</ref> Viņam 38 mačos izdevās aizvadīt 18 "sausās spēles".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fbref.com/en/players/ee8508c0/dom_lg/Jan-Oblak-Domestic-League-Stats|title=Jan Oblak Domestic League Stats, Goals, Records|website=FBref.com|access-date=2024-04-26|language=en}}</ref> Viņš arī piekto reizi izcīnīja Samoras trofeju, atkārtojot gan [[Antoni Ramaljetss|Antoni Ramaljetsa]], gan Viktora Valdesa rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2020-21-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2020/21 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2021-05-22|language=en}}</ref> Turklāt, viņš pirmo reizi karjerā tika atzīts par "La Liga" sezonas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europapress.es/deportes/futbol-00162/noticia-jan-oblak-elegido-mvp-temporada-2020-21-20210611222152.html|title=Jan Oblak, elegido MVP de la temporada 2020/21|last=Press|first=Europa|website=www.europapress.es|access-date=2024-04-26|date=2021-06-11}}</ref> ==== 2021—pašlaik: Spēļu rekordi un līguma pagarināšana ==== 2021. gada 15. augustā Oblaks aizvadīja savu 304. spēli Madrides "Atlético" un kļuva par vārtsargu, kurš šajā klubā aizvadījis visvairāk spēļu, pārspējot iepriekšējo Abela Resino rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/atletico-madrid/2021/08/15/6118e45b46163f1f0c8b45c3.html|title=Jan Oblak: A goalkeeper who will go down in Atletico Madrid history|website=MARCA|access-date=2024-04-26|date=2021-08-15|language=en}}</ref> 2022. gada jūlijā tika ziņots, ka Oblaks pagarināja līgumu ar Madrides "Atlético" līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/|title=Jan Oblak signs an extension contract with Atletico Madrid till 2028 - SpogoNews|access-date=2024-04-26|date=2022-07-21|language=en|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925222642/https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/}}</ref> 2023. gada 9. maijā Oblaks aizvadīja 390. spēli "Atlético" rindās, izbraukumā, ar 2:1, uzvarot [[Rayo Vallecano]], kļūstot par kluba visvairāk spēļu aizvadījušo ārzemju spēlētāju, pārspējot [[Djego Godins|Djego Godina]] iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-el-extranjero-con-mas-partidos-disputados-con-el-atleti-n/|title=Oblak, el extranjero con más partidos disputados con el Atleti|last=F.J.Díaz|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-04-09|language=es|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925205552/https://as.com/futbol/primera/oblak-el-extranjero-con-mas-partidos-disputados-con-el-atleti-n/}}</ref> 24. septembrī viņš aizvadīja savu 300. "La Liga" maču, uzvarot Madrides "Real", ar 3:1, kļūstot par septīto Madrides "Atlético" spēlētāju, kurš to sasniedzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-mas-madrileno-que-esloveno-n/|title=Oblak, más madrileño que esloveno|last=Garrido|first=Pablo|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-09-25|language=es|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925182706/https://as.com/futbol/primera/oblak-mas-madrileno-que-esloveno-n/}}</ref> Viņš arī kļuva par piekto ārzemju vārtsargu, kurš sasniedzis šo rādītāju, sekojot [[Karloss Fenojs|Karlosam Fenojam]], [[Dūdū Avats|Dūdū Avatam]], [[Leo Franko]] un [[Karloss Kameni|Karlosam Kameni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066|title=Oblak, 4º portero extranjero con más partidos en Primera|website=es.besoccer.com|access-date=2024-04-26|language=es|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926085627/https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066}}</ref> 2024. gada 13. martā Oblaks atvairīja divus soda sitienus, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] cīņā, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], kļūstot par pirmo vārtsargu Čempionu līgas vēsturē, kurš uzvarējis trīs soda sitienu sērijās ar vienu klubu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68560720|title=Atletico beat Inter on penalties to reach last eight|work=BBC Sport|access-date=2024-04-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Jan-Oblak-je-tudi-kralj-enajstmetrovk-To-so-statistike-njegove-kariere-sinoci-pa-mu-je-uspel-se-dosezek-ki-v-ligi-prvakov-ni-se-nikomur|title=Jan Oblak je (tudi) kralj enajstmetrovk: To so statistike njegove kariere, sinoči pa mu je uspel še dosežek, ki v ligi prvakov ni še nikomur - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-26}}</ref> == Starptautiskā karjera == [[Attēls:Jan Oblak 2021.jpg|thumb|273x273px|Oblaks kapteiņa lomā, [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas]] izlasē, 2021. gadā]] Oblaks pirmo reizi tika izsaukts uz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|Slovēnijas U-21 izlasi]] 2009. gada augustā, nomainot savainoto [[Jans Koprivecs|Janu Koprivecu]]. Viņš debitēja pret [[Francijas U-21 futbola izlase|Franciju]] tā paša gada 9. septembrī, [[2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta]] kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//reprezentanca/default.asp?id_igralca=48353&id_selekcije=10&all=1&id_menu=8|title=Jan Oblak — U21 reprezentanca|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-26|language=slovēņu}}</ref> 2012. gada 11. septembrī Oblaks pirmo reizi spēlēja [[Slovēnijas futbola izlase|pieaugušo izlases]] rindās, [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|kvalifikācijā]], ar 2:1, izbraukumā, zaudējot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0201-0e13a68dafe0-43b8543d5035-1000--slovenia-undone-as-norway-strike-late/|title=Slovenia undone as Norway strike late {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-26|date=2012-09-11|language=en}}</ref> Viņš kļuva par izlases pirmās izvēles vārtsargu, pēc [[Samirs Handanovičs|Samira Handanoviča]] karjeras beigšanas starptautiskā mērogā, 2015. gada beigās; tomēr, viņš [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga#3. grupa 3|2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgas]] laikā paņēma pārtraukumu no saviem starptautiskajiem pienākumiem, rokas savainojuma dēļ, ar kuru viņš tolaik cīnījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/jan-oblak-exclusive-sure-numbers-mine-arent-normal-modern-football|title=Jan Oblak exclusive: "For sure, numbers like mine aren’t normal in modern football..."|last=published|first=Chris Flanagan|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-26|date=2019-02-20|language=en}}</ref> 2019. gada 6. septembrī Oblaks pirmo reizi bija Slovēnijas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/novi-kapetan-jan-oblak-ostal-brez-glasu-in-povedal-vec-kot-kadarkoli-506550|title=Novi kapetan Jan Oblak ostal brez glasu in povedal več kot kadarkoli|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}</ref> == Spēles stils == Vairāki eksperti viņu uzskata par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē. Oblaks ir garš, atlētisks un fiziski spēcīgs vārtsargs. Viņš galvenokārt ir pazīstams ar savu ātrumu, ātrajiem refleksiem un veiklību, kā arī ar spēju "lasīt" spēli, un, jo īpaši, ar lieliskām bumbas tveršanas prasmēm, un spēju pārtvert centrējumus, kas ļauj viņam izcelties, spēlējot gaisā, un efektīvi kontrolēt savu teritoriju. Plašsaziņas līdzekļos viņš ir slavēts arī par savu darba apjomu, izcilajām pozicionēšanās spējām, darbu ar kājām, sitienu apturēšanas prasmēm un nosvērtību vārtos, kā arī, vispārējo stabilitāti, līderību un spēju radīt pārliecības sajūtu komandas aizmugurējā līnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37505579/jan-oblak-one-best-goalkeepers-world-why-there-more-noise-him|title=Why isn't there more noise, buzz around brilliant Jan Oblak?|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-12-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e9437c7342a-0a4d21dae7e5-1000--la-scalata-di-jan-oblak-all-atletico/|title=La scalata di Jan Oblak all'Atlético {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-27|date=2016-05-03|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37576332/pick-our-dream-team-win-anything|title=ESPN's Ultimate XI: We pick our dream team that could win anything|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2019-09-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2802528-the-evolution-of-the-goalkeeper|title=The Evolution of the Goalkeeper: What Makes the Perfect Modern-Day No. 1?|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2016/05/27/574863ae22601d850a8b45dc.html|title=Navas' agility vs Oblak's reliability|last=Ortego|first=Enrique|last2=Winterburn|first2=Adapted by Chris|website=MARCA English|access-date=2024-04-27|date=2016-05-27|language=en|last3=@chriswin4}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37495428/jan-oblaks-brilliance-highlights-arsenal-need-upgrade-goalkeeper-summer|title=Arsenal need a goalkeeper of Oblak's ilk|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-04-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2018/03/17/report-arsenal-contact-atletico-madrid-regarding-potential-swoop/|title=Report: Arsenal contact Atletico Madrid regarding potential swoop for Jan Oblak|last=Martin|first=Antony|website=HITC|access-date=2024-04-27|date=2018-03-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html|title=Jan Oblak: Atlético Madrid's last line of defence is top in 2019 - AS.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-07-27|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727231404/https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/|title=Top 10 Best Goalkeepers in The World [2024 Ranking Report]|last=Maria|website=Sports Virsa|access-date=2024-04-27|date=2023-05-28|language=en|archive-date=2022-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220515233902/https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/}}</ref> == Personīgā dzīve == Oblaks dzimis slovēņu tēva Matjaža Oblaka un [[Bosnijas un Hercegovinas serbi|Bosnijas serbu]] mātes Stojankas Majkičas ģimenē.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/05/slovenia-jan-oblak-england|title=Slovenia’s Jan Oblak is ready and willing to be a fly in England’s ointment|work=The Guardian|access-date=2024-04-27|date=2017-10-05|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/simpaticna-babica-jana-oblaka-iz-bih-stiska-pesti-za-vnuka-470219|title=Simpatična babica Jana Oblaka iz BiH stiska pesti za vnuka|website=siol.net|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> Viņa vecākā māsa, [[Teja Oblaka]] (dzimusi 1990. gadā), ir profesionāla [[Basketbols|basketboliste]] un [[Slovēnijas sieviešu basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] dalībniece.<ref name=":1" /> == Karjeras statistika == === Klubos === ''Atjaunots 2024. gada 21. aprīlī''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/jan-oblak/85786/|title=Slovenia - J. Oblak - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&language=2|title=FootballPortugal.net - Oblak (Jan Oblak)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-03-17|archive-date=2021-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210317181409/https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&language=2}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça de Portugal]], [[Spānijas Karaļa kauss]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça da Liga]]}} ! colspan="2" |Kontinentāls ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="3" |[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] |2008—09 |[[Slovēnijas futbola Otrā līga|2. SNL]] |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |1 |0 |- |2009—10 |[[Slovēnijas futbola Pirmā līga|1. SNL]] |33 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |33 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !34 !0 !0 !0 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !34 !0 |- | rowspan="5" |[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |2010—11 | rowspan="4" |[[Primeira Liga]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- |2011—12 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- |2012—13 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- |2013—14 |16 |0 |3 |0 |3 |0 |4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |26 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !16 !0 !3 !0 !3 !0 !4 !0 !0 !0 !26 !0 |- |[[SC Beira-Mar|Beira-Mar]] (īre) |2010—11 |Primeira Liga |0 |0 |2 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |0 |- |[[SC Olhanense|Olhanense]] (īre) |2010—11 |Primeira Liga |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |0 |0 |- |[[UD Leiria|União de Leiria]] (īre) |2011—12 |Primeira Liga |16 |0 |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |17 |0 |- |[[Rio Ave F.C.|Rio Ave]] (īre) |2012—13 |Primeira Liga |28 |0 |0 |0 |3 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |31 |0 |- |[[S.L. Benfica B|Benfica B]] |2013—14 |[[Portugāles futbola Otrā līga|Segunda Liga]] |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |0 |- | rowspan="11" |[[Atlético Madrid]] |2014—15 | rowspan="10" |[[La Liga]] |11 |0 |6 |0 | colspan="2" |— |4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |0 |0 |0 |21 |0 |- |2015—16 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |13{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |51 |0 |- |2016—17 |30 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |41 |0 |- |2017—18 |37 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |12{{efn|Sešas spēles UEFA Čempionu līgā, sešas spēles UEFA Eiropas līgā}} |0 | colspan="2" |— |49 |0 |- |2018—19 |37 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |8{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|Spēle(s) [[UEFA Super Cup]]}} |0 |46 |0 |- |2019—20 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |9{{efn|name=UCL}} |0 |2{{efn|Spēle(s) in [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}} |0 |49 |0 |- |2020—21 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |8{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |46 |0 |- |2021—22 |38 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |10{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|name=SDE}} |0 |51 |0 |- |2022—23 |28 |0 |5 |0 | colspan="2" |— |5{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |38 |0 |- |2023—24 |32 |0 |5 |0 | colspan="2" |— |10{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|name=SDE}} |0 |48 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !327 !0 !18 !0 ! colspan="2" |— !90 !0 !5 !0 !440 !0 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !423 !0 !24 !0 !6 !0 !94 !0 !5 !0 !552 !0 |} {{notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 26. martā''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/48713/Jan_Oblak.html|title=Jan Oblak (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="12" |{{Fb|Slovēnija}} |2012 |1 |0 |- |2013 |2 |0 |- |2014 |1 |0 |- |2015 |2 |0 |- |2016 |6 |0 |- |2017 |6 |0 |- |2019 |10 |0 |- |2020 |5 |0 |- |2021 |11 |0 |- |2022 |10 |0 |- |2023 |8 |0 |- |2024 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !64 !0 |} == Sasniegumi == '''Olimpija Ljubljana''' * [[Slovēnijas futbola Otrā divīzija|Slovēnijas Otrā divīzija]]: 2008—09<ref name=":2" /> '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013—14<ref name=":3" /> * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013—14<ref name=":3" /> * [[Taça da Liga]]: 2013—14<ref name=":3" /> '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/tuje-lige/oblak-prvi-slovenec-z-la-ligo-sporarju-vse-portugalske-lovorike/581382|title=Oblak prvi Slovenec z La Ligo, Šporarju vse portugalske lovorike|last=Gruden|first=Toni|website=rtvslo.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2014;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2014/supercopa_espana/final/vuelta/atm_rma/|title=Atl�tico - R. Madrid, Supercopa de Espa�a en Marca.com|website=www.marca.com|access-date=2024-04-27}}</ref> finālists: 2019—20 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2018<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45188611|title=Late goals give Atletico victory over Real|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36254652|title=Real Madrid 1-1 Atletico Madrid (5-3 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtsargs: 2013—14<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticia.php?id=139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2021-03-29|language=pt}}</ref> * [[:en:Ricardo Zamora Trophy|La Liga Samoras trofeja]]: [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]],<ref name=":4" /> [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2017/05/22/59221a8846163f2b5a8b4571.html|title=Oblak wins Zamora, Messi captures Pichichi|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2017-05-22|language=en}}</ref> [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2018-05-20|language=en}}</ref> [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2018-2019-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2018-2019 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-27|date=2019-05-18|language=en}}</ref> [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Najvecji-slovenski-dosezek-v-La-Ligi-Jan-Oblak-je-prvak-in-pri-28-letih-najvecji-vratar-Atletica-vseh-casov|title=Največji slovenski dosežek v La Ligi: Jan Oblak je prvak in pri 28 letih največji vratar Atletica vseh časov - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-27}}</ref> * Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekipa.svet24.si/clanek/magazin/ob-robu/659511977fe7f/nogometas-leta|title=Kocka je padla! Znan je najboljši slovenski nogometaš leta 2023, laskavi naziv je pripadel ...|website=Ekipa24.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> * La Liga mēneša labākais spēlētājs: 2021. gada maijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may|title=Jan Oblak named LaLiga Santander Player of the Month for May|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-04-27|language=en|archive-date=2021-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210619041205/https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may}}</ref> * La Liga sezonas labākais spēlētājs: 2020—21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/la-liga-messi-suarez-oblak-24298867|title=Suarez and Messi miss out as La Liga player of the season announced|last=Taylor|first=Mark|website=The Mirror|access-date=2024-04-27|date=2021-06-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Oblaks, Jans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Beira-Mar spēlētāji]] [[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]] [[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] g85lnukge4oc1cz6v6o4kxy7u2cewjl 0 423922 4539305 4254973 2026-10-24T11:35:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539305 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Kristijans Džuraseks | vārds_orig = ''Kristijan Đuraseke'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Rsz 2014-07-14 17-42-50 tour-de-france-plancher-bas.jpg | caption = Džuraseks [[2014. gada Tour de France]] | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|7|26}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Varaždina|td=Horvātija}} | height = 170 cm | weight = 56 kg | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2006-2008 | proteam 1 = Perutnina Ptuj | proyear 2 = 2009-2011 | proteam 2 = Loborika | proyear 3 = 2012 | proteam 3 = {{ct|ADR|2012}} | proyear 4 = 2013-2019 | proteam 4 = {{ct|LAM|2013}}<ref name="Lampre">{{ziņu atsauce|url=http://www.teamlampreisd.com/en/2012/11/durasek-primo-croato-per-il-team-lampre/|title=Durasek, first Croatian rider for Team Lampre|work={{ct|LAM|2012}}|publisher=New Master SRL|date=9 November 2012|accessdate=4 December 2012|deadurl=yes|archiveurl=https://archive.today/20130204004204/http://www.teamlampreisd.com/en/2012/11/durasek-primo-croato-per-il-team-lampre/|archivedate=4 February 2013}}</ref> | majorwins = '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Presidential Tour of Turkey]]'' (2015) '''[[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]''' :{{nowrap|Horvātijas čempions grupas braucienā (2011)}} :Horvātijas čempions individuālajā braucienā (2011) :''[[Tre Valli Varesine]]'' (2013) }} '''Kristijans Džuraseks''' ({{val|hr|Kristijan Đurasek}}; dzimis 1987. gada 26. jūlijā) ir [[Horvātija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], 2019. gadā diskvalificēts uz četriem gadiem par dopinga pārkāpumiem. Pārstāvējis Horvātiju divās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ([[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] un [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]). == Profesionālā karjera == === ''Perutnina Ptuj'' (2006–2008) === Džuraseks karjeru iesāka 2006. gadā Slovēnijas kontinentālajā komandā ''Perutnina Ptuj'', bet par profesionāli kļuva 2008. gadā, tobrīd lielus panākumus starptautiskās sacensībās negūstot. Komandā viņš pavadīja trīs gadus, iegūstot piecas medaļas Horvātijas šosejas riteņbraukšanas čempionātos. === ''Loborika'' (2009–2011) === 2009. gada sākumā Džuraseks parakstīja līgumu ar Horvātijas kontinentālo komandu ''Loborika''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.bk-loborika.hr/content/rogina-i-%C4%91urasek-pristupili-loborici|title=Rogina i Đurasek pristupili Loborici|work=BK-Loborika.hr|publisher=BK Loborika|language=Croatian|date=6 January 2006|accessdate=2 January 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110527025015/http://www.bk-loborika.hr/content/rogina-i-%C4%91urasek-pristupili-loborici|archivedate={{dat|2011|05|27||bez}}}}</ref> 2011. gadā viņš uzvarēja savās pirmajās [[UCI Eiropas tūre]]s sacensībās — ''GP Folignano'', bet pēc divām dienām guva uzvaru ''[[Trofeo Internazionale Bastianelli]]''.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.bk-loborika.hr/content/%C4%91urasek-ponovno-pobjedio|title=Đurasek ponovno pobjedio!|work=BK-Loborika.hr|publisher=BK Loborika|language=Croatian|date=7 August 2011|accessdate=2 January 2013|trans-title=Đurasek won again!|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304102255/http://www.bk-loborika.hr/content/%C4%91urasek-ponovno-pobjedio|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Šajos trijos gados viņš ieguva vēl trīs medaļas nacionālajos čempionātos, ieskaitot 2011. gada uzvaru gan individuālajā, gan grupas braucienā. === ''Adria Mobil'' (2012) === 2012. gadā Džuraseks pārstāvēja ''{{ct|ADR|2012}}'' kontinentālo komandu. Ievērojamākais rezultāts bija trešā vieta ''[[GP Industria & Artigianato di Larciano]]'', septītā vieta ''[[Giro dell'Appennino]]'' un trešā vieta ''Passo della Bocchetta'' posmā ''[[Giro di Padania]]'' daudzdienu sacensībās. Viņš piedalījās [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], pēdējā brīdī nomainot [[Roberts Kišerlovskis|Robertu Kišerlovski]], kurš guva savainojumu ''[[2012. gada Tour de France|Tour de France]]'' 14. posmā.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.velonation.com/News/ID/12406/Tour-de-France-Hooligans-throw-tacks-on-race-course-Kiserlovski-crashes-out.aspx|title=Hooligans throw tacks on race course, Kiserlovski crashes out|work=VeloNation|publisher=VeloNation LLC|date=15 July 2012|accessdate=2 January 2013|archive-date={{dat|2019|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323133919/http://www.velonation.com/News/ID/12406/Tour-de-France-Hooligans-throw-tacks-on-race-course-Kiserlovski-crashes-out.aspx}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.index.hr/sport/clanak/umjesto-ozlijedjenog-kiserlovskog-u-london-putuje-djurasek/627045.aspx|title=Umjesto ozlijeđenog Kišerlovskog u London putuje Đurasek|work=[[Index.hr]]|publisher=Index|language=Croatian|date=20 July 2012|accessdate=2 January 2013|trans-title=Instead of the injured Kišerlovski, travelling to London is Đurasek}}</ref> [[Riteņbraukšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem|Grupas braucienā]] viņš ieņēma 68. vietu, 40 sekundes aiz uzvarētāja [[Aleksandrs Vinokurovs|Aleksandra Vinokurova]]. === ''Lampre–Mérida'' (2013–2019) === 2012. gada sezonas beigās Džuraseks pievienojās ''{{ct|LAM|2013}}'' komandai, kļūstot par trešo horvātu riteņbraucēju, kas pārstāvējis [[UCI ProTour|UCI ''ProTeam'']] komandu.<ref name="Lampre" /><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.hbs.hr/jedna_vijest.php?ID=1232|title=Đurasek u Lampre ISD (Merida)|work=HBS|publisher=[[Croatian Cycling Federation]]|language=Croatian|date=26 September 2012|accessdate=29 September 2012|trans-title=Đurasek to Lampre ISD (Merida)|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131204142656/http://www.hbs.hr/jedna_vijest.php?ID=1232|archivedate={{dat|2013|12|04||bez}}}}</ref> Viņa pirmās [[UCI Pasaules tūre]]s sacensības bija [[Parīze—Nica]], kurās viņš finišēja 80. vietā kopvērtējumā. Pirmo uzvaru šajā komandā viņš guva 23. augustā ''[[Tre Valli Varesine]]''. Sezonas beigās viņš pārstāvēja Horvātiju [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], bet grupas braucienā nefinišēja. 2014. gada [[Presidential Tour of Turkey|''Tour of Turkey'']] sacensību kopvērtējumā Džuraseks ieņēma 7. vietu, 45 sekundes aiz uzvarētāja [[Ādams Jeitss|Ādama Jeitsa]]. 2015. gadā Džuraseks uzvarēja [[Presidential Tour of Turkey|''Tour of Turkey'']] kopvērtējumā, gūstot vēsturisku panākumu Horvātijas riteņbraukšanā.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/durasek-wins-tour-of-turkey-as-mas-pips-cavendish-in-on-final-stage-169572|title=Durasek wins Tour of Turkey as Mas pips Cavendish on final stage|work=[[Cycling Weekly]]|publisher=[[IPC Media]] Sports & Leisure network|date=3 May 2015|accessdate=3 May 2015|author=Stephen Puddicombe}}</ref> Tā paša gada ''[[Tour de Suisse]]'' viņš uzvarēja otrajā posmā.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/geraint-thomas-moves-to-second-overall-at-tour-de-suisse-as-kristijan-durasek-takes-stage-176868|title=Geraint Thomas moves to second overall at Tour de Suisse as Kristijan Durasek takes stage|work=[[Cycling Weekly]]|publisher=[[IPC Media]] Sports & Leisure network|date=14 June 2015|accessdate=14 June 2015|author=Richard Windsor}}</ref> Džuraseks tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2015. gada Vuelta a España|2015. gada ''Vuelta a España'']].<ref name="Vuelta">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingfever.com/editie.html?detp=view&_ap=startlijst&editie_idd=MjYwNzQ=|title=Vuelta a España 2015|accessdate=21 August 2015|work=Cycling Fever|archive-date={{dat|2020|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112010048/http://www.cyclingfever.com/editie.html?detp=view&_ap=startlijst&editie_idd=MjYwNzQ=}}</ref> 2016. gadā Džuraseks piedalījās savās otrajās olimpiskajās spēlēs. [[Riodežaneiro]] notikušajās spēlēs Džuraseks finišēja 18. vietā, vairāk nekā 3 minūtes pēc uzvarētāja [[Gregs Van Avermāts|Grega Van Avermāta]], tas bija augstākais horvātu sasniegums olimpiskajās spēlēs kādā no riteņbraukšanas disciplīnām. Šajā gadā viņš piedalījās [[2016 Tour de France|''Tour de France'']] un [[2016 Vuelta a España|''Vuelta a España'']] daudzdienu sacensībās. 2017. gada sezonas sākumā Džuraseks uzvarēja ''[[Tour of Croatia]]'' sacensību posmā, finišā pret kalnu pārspējot [[Vinčenco Nibali]]. 2019. gada 14. maijā tika publicēta informācija, ka Džuraseks kopā ar vairākiem citiem riteņbraucējiem sadarbojies ar [[operācija Aderlass|operācijas ''Aderlass'']] asins pārliešanas skandālā iesaistīto sporta ārstu Marku Šmitu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Guillou |first1=Clément |title=L’ancien cycliste italien Alessandro Petacchi, maillot vert du Tour de France, soupçonné de dopage |url=https://www.lemonde.fr/sport/article/2019/05/14/l-ancien-cycliste-italien-alessandro-petacchi-maillot-vert-du-tour-de-france-soupconne-de-dopage_5462088_3242.html |publisher=''[[Le Monde]]'' |accessdate=15 May 2019 |language=French |date=14 May 2019}}</ref> Komanda atsauca Džuraseku no tālākas dalības [[2019. gada Tour of California]].<ref name="cw_suspensions">{{tīmekļa atsauce |last1=Ballinger |first1=Alex |title=Riders pulled from Giro d’Italia and Tour of California as UCI publishes names linked to blood doping scandal |url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/giro-ditalia/riders-pulled-giro-ditalia-tour-california-uci-publishes-names-linked-blood-doping-scandal-423475 |publisher=''[[Cycling Weekly]]'' |accessdate=15 May 2019 |date=15 May 2019}}</ref> 2019. gada novembrī Džuraseks saņēma četru gadu diskvalifikāciju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/latest-news/uae-team-emirates-rider-banned-four-years-operation-aderlass-doping-scandal-442381|title=UAE Team Emirates rider banned for four years over Operation Aderlass doping scandal|last=Ballinger|first=Alex|website=Cycling Weekly|access-date=2020-01-15|date=2019-11-13|language=en}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- style="background:#eee;" ! scope="col" |[[Lielā tūre]] ! scope="col" | 2013 ! scope="col" | 2014 ! scope="col" | 2015 ! scope="col" | 2016 ! scope="col" | 2017 ! scope="col" | 2018 |- |style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]''''' |[[2013. gada Giro d'Italia|68]] |— |— |— |— |— |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]''''' |— |[[2014. gada Tour de France|46]] |[[2015. gada Tour de France|76]] |[[2016. gada Tour de France|51]] |[[2017. gada Tour de France|50]] |[[2018. gada Tour de France|40]] |- | style="text-align:left; background:#efefef;"|[[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]''''' |— |— |[[2015. gada Vuelta a España|63]] |[[2016. gada Vuelta a España|67]] |— |— |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Džurašeks, Kristijans}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Varaždinas župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas riteņbraukšanā]] ffnxs0lqbzkng6ffwe1vmsatnpkq58w 0 431188 4539298 4525945 2026-10-24T11:06:19Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539298 wikitext text/x-wiki '''Dīķa iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Dīķa iela (Rīga)|Dīķa iela]] — iela Rīgā; ** [[Dīķa iela (Jelgava)|Dīķa iela]] — iela Jelgavā; ** [[Dīķa iela (Liepāja)|Dīķa iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Dīķa iela (Alūksne)|Dīķa iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Dīķa iela (Bauska)|Dīķa iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Dīķa iela (Carnikava)|Dīķa iela]] — iela [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Dīķa iela (Cēsis)|Dīķa iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Dīķa iela (Gulbene)|Dīķa iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Dīķa iela (Priekule)|Dīķa iela]] — iela [[Priekule|Priekulē]]; ** [[Dīķa iela (Sigulda)|Dīķa iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Dīķa iela (Talsi)|Dīķa iela]] — iela [[Talsi]]; ** [[Dīķa iela (Tukums)|Dīķa iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Dīķa iela (Valmiera)|Dīķa iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Dīķa iela (Viesīte)|Dīķa iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Dīķa iela (Blonti)|Dīķa iela]] — iela Blontu pagasta [[Blonti|Blontos]]; ** [[Dīķa iela (Druva)|Dīķa iela]] — iela Saldus pagasta [[Druva|Druvā]]; ** [[Dīķa iela (Jaunbērze)|Dīķa iela]] — iela Jaunbērzes pagasta [[Jaunbērze|Jaunbērzē]]; ** [[Dīķa iela (Jāņmuiža)|Dīķa iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]]; ** [[Dīķa iela (Kalupe)|Dīķa iela]] — iela Kalupes pagasta [[Kalupe|Kalupē]]; ** [[Dīķa iela (Kārniņi)|Dīķa iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Kārniņi|Kārniņos]]; ** [[Dīķa iela (Kivdolova)|Dīķa iela]] — iela Pureņu pagasta [[Kivdolova|Kivdolovā]]; ** [[Dīķa iela (Lauderi)|Dīķa iela]] — iela Lauderu pagasta [[Lauderi|Lauderos]]; ** [[Dīķa iela (Launkalne)|Dīķa iela]] — iela Launkalnes pagasta [[Launkalne|Launkalnē]]; ** [[Dīķa iela (Lādezers)|Dīķa iela]] — iela Limbažu pagasta [[Lādezers|Lādezerā]]; ** [[Dīķa iela (Līvi)|Dīķa iela]] — iela Drabešu pagasta [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvos]]; ** [[Dīķa iela (Nīgrande)|Dīķa iela]] — iela Nīgrandes pagasta [[Nīgrande|Nīgrandē]]; ** [[Dīķa iela (Pāle)|Dīķa iela]] — iela Pāles pagasta [[Pāle|Pālē]]; ** [[Dīķa iela (Pilskalns)|Dīķa iela]] — iela Beļavas pagasta [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalnā]]; ** [[Dīķa iela (Rauna)|Dīķa iela]] — iela Raunas pagasta [[Rauna|Raunā]]; ** [[Dīķa iela (Sunīši)|Dīķa iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; ** [[Dīķa iela (Šķilbani)|Dīķa iela]] — iela Šķilbēnu pagasta [[Šķilbani|Šķilbanos]]; ** [[Dīķa iela (Umurga)|Dīķa iela]] — iela Umurgas pagasta [[Umurga|Umurgā]]; ** [[Dīķa iela (Vecumnieki)|Dīķa iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; ** [[Dīķa iela (Viesturciems)|Dīķa iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Dīķu iela]] {{Ielu nosaukums}} 35fu5ursal2jr0oqdeis7j6yymvyw9w 0 434721 4539000 4277146 2026-10-23T15:41:37Z Bendžamins 76862 4539000 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|9}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 0 | caps3 = 1 | caps4 = 7 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen B]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth|SpVgg Greuther Fürth B]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Zolingene}} | currentclub = | goals1 = 5 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Osnabrück]] | years5 = 2011—2012 | caps5 = 35 | goals5 = 2 | height = 178 | image = 2022-04-20 Fußball, Männer, DFB-Pokal, RB Leipzig - 1. FC Union Berlin 1DX 8279 by Stepro.jpg | caption = Kampls 2022. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U21 | nationalyears2 = 2009—2012 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 1 | name = | playername = Kevins Kampls | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2010—2011 | years3 = 2010 | years4 = 2010 | caps6 = 3 | caps7 = 74 | caps8 = 14 | caps9 = 53 | caps10 = 203 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfR Aalen]] | clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | goals6 = 2 | goals7 = 18 | goals8 = 0 | goals9 = 4 | goals10 = 9 | nationalcaps3 = 28 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2012—2018 | years6 = 2012 | years7 = 2012—2015 | years8 = 2015 | years9 = 2015—2017 | years10 = 2017—2026 | totalcaps = 426 | totalgoals = 40 }}'''Kevins Kampls''' ({{Val|sl|Kevin Kampl}}, dzimis {{Dat|1990|10|9}}) ir [[Vācija|Vācijā]] dzimis [[Slovēņi|slovēņu]] bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[DFL-Supercup]]: 2023 '''Individuālie sasniegumi''' * Slovēnijas gada futbolists: 2013, 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} <br /> [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Kampls, Kevins}} 5iz961fv7vrbubj9ina27p6lswpj3ls 0 435909 4539184 4278932 2026-10-24T08:28:45Z Bendžamins 76862 4539184 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|22}} | birth_place = | caps1 = 41 | caps2 = 59 | caps3 = 70 | caps4 = 152 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Kastelona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals1 = 12 | goals2 = 7 | goals3 = 5 | goals4 = 16 | height = 178 | image = Hertha BSC vs. West Ham United 20190731 (162).jpg | caption = Fornalss 2019. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam2 = {{fb|Spānija}} | nationalyears2 = 2016—2021 | nationalyears1 = 2016—2019 | nationalcaps1 = 17 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Pablo Fornalss | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015—2017 | years3 = 2017—2019 | years4 = 2019—2024 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years5 = 2024— | caps5 = 86 | goals5 = 14 }}'''Pablo Fornalss''' ({{Val|es|Pablo Fornals}}, dzimis {{Dat|1996|2|22}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Fornalss spēlē [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Real Betis]]''. == Karjera == Savu karjeru Fornalss sāka [[La Liga]] komandā [[Málaga CF]]. 2017. gada viņš par 12 miljoniem [[€]] pievienojās [[Villarreal CF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11844/10960093/pablo-fornals-pays-own-release-clause-to-join-villarreal-from-malaga|title=Pablo Fornals pays own release clause to join Villarreal from Malaga|website=Sky Sports|access-date=2019-06-20|language=en}}</ref> 2019. gada vasarā Fornalss par 24 miljoniem [[£]] pievienojās [[West Ham United F.C.|West Ham United]], padarot viņu par kluba visu laiku dārgāko pirkumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48636017|title=Pablo Fornals: West Ham sign Spain forward for £24m|access-date=2019-06-20|date=2019-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2019/june/14-june/fornals-why-moving-west-ham-was-easiest-decision|title=Fornals: Why moving to West Ham was the easiest decision {{!}} West Ham United|website=www.whufc.com|access-date=2019-06-20|language=en}}</ref> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2016|5|29|5=bez}} pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. == Sasniegumi == '''West Ham United''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fornalss, Pablo}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] q7gh24znm8jnf0eph7n39kpd1v3o5lq 0 435982 4538979 4506938 2026-10-23T14:45:41Z Bendžamins 76862 4538979 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|11}} | birth_place = | caps1 = 77 | caps2 = 7 | caps3 = 38 | caps4 = 193 | clubnumber = 37 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[FC ViOn Zlaté Moravce|ViOn Zlaté Moravce]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Žara pie Hronas}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | goals1 = 12 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 10 | height = 187 | image = Milan Škriniar 37 Fenerbahçe 20260805 (8) (cropped).JPG | caption = Milans Škrinjars 2026. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U18 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Milans Škrinjars | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2012—2016 | years2 = 2013 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 19 | nationalcaps5 = 91 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U21 | nationalteam5 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2012—2017 | nationalyears5 = 2016— | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 29 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years6 = 2025 | caps6 = 16 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | years7 = 2025— | caps7 = 32 | goals7 = 3 }}'''Milans Škrinjars''' ({{Val|sk|Milan Škriniar}}, dzimis {{Dat|1995|2|11}}) ir [[Slovāki|slovāku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Škrinjars pārstāv [[Turcijas Superlīga]]s komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"|Stambulas "''Fenerbahçe''"]]. == Sasniegumi == '''Žilina''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2011—12 * [[Slovākijas kauss futbolā]]: 2011—12 '''Inter Milan''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020—21]] * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Supercoppa Italiana]]: 2021, 2022 * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]] '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]] * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2023—24 * [[Trophée des Champions]]: 2023 '''Individuālie sasniegumi''' * Slovākijas gada futbolists: 2019, 2020, 2021, 2022 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Škrinjars, Milans}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Banska Bistricas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:FC ViOn Zlaté Moravce spēlētāji]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 45u5ojyrnyejxgeal96wvx63sj3djvi 0 439535 4539121 4517414 2026-10-24T07:17:15Z Bendžamins 76862 4539121 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|29}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 17 | caps3 = 1 | caps4 = 25 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Kotkan Työväen Palloilijat|KTP]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla Atlético]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | clubs4 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | countryofbirth = {{vieta|Somija|Kotka}} | currentclub = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | goals4 = 13 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | years5 = 2011—2013 | caps5 = 37 | goals5 = 8 | height = 180 | image = Teemu Pukki 2022.jpg | caption = Puki 2022. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somijas U19 | nationalyears2 = | nationalyears1 = | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = Tēmu Puki | playername = Tēmu Puki | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2008 | years2 = 2008—2010 | years3 = 2009—2010 | years4 = 2010—2011 | caps6 = 26 | caps7 = 130 | caps8 = 198 | clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]] | clubs7 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | goals6 = 7 | goals7 = 55 | goals8 = 87 | years6 = 2013—2014 | years7 = 2014—2018 | years8 = 2018—2023 | years9 = 2023—2024 | clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Minnesota United FC|Minnesota United]] | caps9 = 43 | goals9 = 14 | nationalcaps3 = 23 | nationalcaps4 = 133 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 43 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somijas U21 | nationalteam4 = {{fb|FIN}} | nationalyears3 = 2007—2011 | nationalyears4 = 2009—2025 | clubs10 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | years10 = 2025— | caps10 = 51 | goals10 = 19 }} '''Tēmu Puki''' ({{Val|fi|Teemu Pukki}}, dzimis {{Dat|1990|3|29}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Puki spēlē Somijas ''[[Veikkausliiga]]'' komandā [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]. == Karjera == Savu karjeru Puki sāka [[Somija|Somijā]], bet 2008. gadā pievienojās ''[[La Liga]]'' komandai ''[[Sevilla FC]]''. ''[[La Liga]]'' Puki aizvadīja vienu spēli, pārsvarā spēlējot rezerves komandā ''[[Sevilla Atletico]]''. 2010. gadā Puki atgriezās Somijā un pievienojās [[HJK|''Helsinku HJK'']]. 2011. gada augustā ''HJK'' aizvadīja [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] kvalifikācijas spēli pret ''[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]]'', kur divās spēlēs guva trīs vārtus. {{Dat|2011|8|31|5=bez}} Puki pievienojās ''Schalke 04''. 2013. gadā Puki pievienojās [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandai ''[[Glāzgovas "Celtic"]]'', kur kļuva par čempionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/23832031|title=Celtic sign Teemu Pukki from Schalke on four-year deal|access-date=2019-08-20|date=2013-08-31|language=en-GB}}</ref> Nākamajā sezonā Puki pievienojās [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] komandai [[Brøndby IF|''Brøndby'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.stv.tv/football/clubs/celtic/290470-celtic-forward-teemu-pukki-seals-surprise-move-to-danish-side-brondby/|title=Celtic forward Teemu Pukki seals surprise move to Danish side Brondby|website=STV Sport|access-date=2019-08-20|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307034834/http://sport.stv.tv/football/clubs/celtic/290470-celtic-forward-teemu-pukki-seals-surprise-move-to-danish-side-brondby/|archivedate=2016-03-07}}</ref> 2018. gadā Puki beidzās līgums ar ''Brøndby'' un viņš pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandai [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2018/june/pukki-signs/|title=Norwich City sign Finland striker Teemu Pukki|website=www.canaries.co.uk|access-date=2019-08-20|language=en-gb|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190820095248/https://www.canaries.co.uk/News/2018/june/pukki-signs/|archivedate=2019-08-20}}</ref> Savā pirmajā sezonā Puki kļuva par līgas čempionu un labāko vārtu guvēju, kā arī kļuva par sezonas labāko spēlētāju.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47847061|title=EFL Awards: Norwich City striker Teemu Pukki named Championship Player of the Season|access-date=2019-08-20|date=2019-04-08|language=en-GB}}</ref> Savā pirmajā spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] Pukki guva vārtus pret ''[[Liverpool FC]]'', bet nākamajā spēlē guva trīs vārtus 3—1 uzvarā pār [[Newcastle United F.C.|''Newcastle United'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/aug/17/norwich-newcastle-premier-league-match-report|title=Norwich brush aside Newcastle thanks to Teemu Pukki hat-trick|work=The Observer|access-date=2019-08-20|date=2019-08-17|last=Road|first=Paul MacInnes at Carrow|issn=0029-7712|language=en-GB}}</ref> 2023. gada jūnijā parakstīja līgumu ar [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandu [[Minesotas "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/reports-minnesota-united-pursuing-ex-norwich-city-striker-teemu-pukki|title=Minnesota United sign DP forward Teemu Pukki |website=mlssoccer.com|access-date={{dat|2023|7|7||bez}}|date={{dat|2027|2|27||bez}}|language=en}}</ref> [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2009|2|4|5=bez}} pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. 2021. gada oktobrī guva savus 33. vārtus [[Somijas futbola izlase|Somijas izlases]] labā, apsteidzot [[Jari Litmanens|Jari Litmanenu]] kā visu laiku rezultatīvāko izlases spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58891882|title=Pukki breaks Litmanen's Finland record|work=BBC Sport|access-date=2021-10-13|language=en-GB}}</ref> == Sasniegumi == '''HJK''' * [[Veikkausliiga]]: 2010, 2011 * [[Somijas kauss futbolā|Somijas kauss]]: 2011 '''Celtic''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2013—14 '''Brøndby IF''' * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2017—18 '''Norwich City''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2018—19, 2020-2021 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19<ref name=":0" /> * [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2019/april/teemu-pukki-named-norwich-city-player-of-the-season/|title=Teemu Pukki crowned 2018-19 Player of the Season|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-03-29|language=en-gb|archive-date=2019-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20190509055037/https://www.canaries.co.uk/News/2019/april/teemu-pukki-named-norwich-city-player-of-the-season/}}</ref> * Anglijas čempionāta labākais vārtu guvējs: 2018—19 * Somijas gada futbolists: 2019, 2020 * Somijas gada sportists: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Puki, Tēmu}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kimenlākso dzimušie]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "United" spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]] [[Kategorija:FC KTP spēlētāji]] 9913taqa5pailabr3jd6g0er7ksk7wt 0 439996 4539159 4278906 2026-10-24T08:02:38Z Bendžamins 76862 4539159 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|22}} | birth_place = | caps1 = 36 | caps2 = 37 | caps3 = 64 | caps4 = 52 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Arta}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 6 | goals4 = 3 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 35 | goals5 = 1 | height = 180 | image = BHA 5 v Espanyol 1 pre season 30 07 2022 38 (cropped).jpg | caption = Darders 2022. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalyears2 = 2011 | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Serhi Darders | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2018 | caps6 = 184 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals6 = 21 | years6 = 2018—2023 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2013—2014 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | years7 = 2023— | caps7 = 120 | goals7 = 5 }}'''Serhi Darders''' ({{Val|es|Sergi Darder}}, dzimis {{Dat|1993|12|22}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Darders spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}<br /> {{DEFAULTSORT:Darders, Serhi}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baleāru Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] hqr10ok8sx78q6bvvrh400fc4pwwzjb 0 440361 4539222 4279567 2026-10-24T09:09:35Z Bendžamins 76862 4539222 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|8}} | birth_place = | caps1 = 93 | caps2 = 54 | caps3 = 59 | caps4 = 167 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Mutriku}} | currentclub = {{flaga|Honkonga}} [[Kitchee SC|Kitchee]] | goals1 = 7 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | goals4 = 11 | height = 179 | image = Asier Illaramendi - Real Sociedad 2016-17 (cropped).jpg | caption = Iljaramendi 2016. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Asjers Iljaramendi | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2011 | years2 = 2010—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2023 | nationalcaps3 = 16 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 3 | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalteam6 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalyears4 = 2012 | nationalyears5 = 2017 | nationalyears6 = 2013—2018 | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 36 | goals5 = 2 | clubs6 = {{flaga|Honkonga}} [[Kitchee SC|Kitchee]] | years6 = 2025— | caps6 = 19 | goals6 = 1 }}'''Asjers Iljaramendi''' ({{Val|es|Asier Illarramendi}}, dzimis {{Dat|1990|3|8}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Iljaramendi spēlē Honkongas komandā ''[[Kitchee SC|Kitchee]]''. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā Iljaramendi debitēja {{Dat|2017|6|7|5=bez}} spēlē pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2013—14 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]] * [[UEFA Superkauss]]: 2014 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Iljaramendi, Asjers}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]] r2dc66087r8vlk849jb14j5c79qayne 0 440503 4539189 4278938 2026-10-24T08:35:24Z Bendžamins 76862 4539189 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|11|24}} | birth_place = | caps1 = 15 | caps2 = 79 | caps3 = 337 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Novelda}} | currentclub = | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 10 | height = 182 | image = SM-Villareal (14).jpg | caption = Gaspars 2018. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 13 | name = | playername = Mario Gaspars | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2007—2008 | years2 = 2008—2011 | years3 = 2009—2022 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2015—2016 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 31 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 51 | goals5 = 3 | totalcaps = 513 | totalgoals = 14 }}'''Mario Gaspars''' ({{Val|es|Mario Gaspar}}, dzimis {{Dat|1990|11|24}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā Gaspars debitēja {{Dat|2015|10|12|5=bez}} spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gaspars, Mario}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] 2zqagywsj3qakacyyvfcpfv39h871be 0 442422 4539058 4432484 2026-10-23T23:01:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539058 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Humpback_Whale_underwater_shot.jpg|thumb|280px|right|[[Kuprvalis]] (''Megaptera novaeangliae''), [[Vaļveidīgie|vaļveidīgo infrakārtas]] (''Cetacea'') pārstāvis]] [[Attēls:Hydrurga_leptonyx_edit1.jpg|280px|right|thumb|[[Jūras leopards]] (''Hydrurga leptonyx''), [[Plēsēji|plēsēju kārtas]] (''Carnivora'') pārstāvis]] '''Jūras zīdītāji''' ir ūdenī dzīvojoši [[zīdītāji]], kas mājo [[okeāns|okeānu]] un [[jūra|jūru]] ekosistēmās. Tie ir, piemēram, [[roņi]], [[vaļi]], [[Sirēnas (zīdītāji)|sirēnas]], [[Kalāns|kalāni]] un [[Leduslācis|leduslāči]]. Jūras zīdītāji neveido kādu konkrētu [[taksons|taksonu]] vai sistemātikas grupu, tos apvieno tikai jūras vide, kurā tie visi barojas.<ref name=jef/> Jūras zīdītāju piemērošanās dzīvei ūdenī atkarībā no sugas ir ļoti atšķirīga. [[Vaļveidīgie]] un sirēnas ūdenī uzturas visu laiku, tādēļ to piemērošanās ūdens apstākļiem ir visizteiktākā. Roņi un [[Lauvroņu apakšdzimta|lauvroņi]] ir daļēji ūdenī dzīvojoši zīdītāji; tie galvenokārt uzturas ūdenī, bet dažas svarīgas bioloģiskas aktivitātes notiek uz [[sauszeme]]s, piemēram, pārošanās, mazuļu dzimšana un kažoka matojuma maiņa. Salīdzinoši ar šīm divām grupām, kalāni un leduslāči ir vismazāk piemērojušies dzīvei ūdenī. Leduslāči tikai medī ūdenī, bet barojas uz sauszemes.<ref name=jef>Jefferson, T. A.; Webber, M. A.; Pitman, R. L. (2009). Marine Mammals of the World A Comprehensive Guide to their Identification (1st ed.). London: Academic Press. pp. 7–16. {{ISBN|978-0-12-383853-7}}. OCLC 326418543</ref> Arī barošanās ieradumi atkarībā no sugas ir ļoti atšķirīgi. Dažas sugas barojas ar [[zooplanktons|zooplanktonu]], citas ar [[zivis|zivīm]], [[kalmāri]]em, [[garneles|garnelēm]], [[jūras zāle|jūras zāli]] un tikai dažas sugas barojas ar citiem zīdītājiem. Lai arī jūras zīdītāju kopējais skaits ir daudz mazāks nekā sauszemes zīdītājiem, to nozīme dažādās ekosistēmās ir milzīga, īpaši attiecībā uz jūras ekosistēmu līdzsvara uzturēšanu, regulējot medījamo dzīvnieku populācijas. Tā kā apmēram 23% jūras zīdītāju sugu mūsdienās ir apdraudētas, tad ekosistēmu uzturēšanas process ir deformēts un nepietiekams. Jūras zīdītājus cilvēki medī jau no aizvēsturiskiem laikiem, iegūstot [[gaļa|gaļu]], [[tauki|taukus]], [[kažokāda]]s. Daudzas sugas kļuvušas par rūpniecisko medību objektiem, kas novedis pie šo sugu populāciju krasas samazināšanās. Rūpniecisko medību dēļ izmirušas, piemēram, [[Stellera jūrasgovs|Stellera jūrasgovis]], [[jūras ūdele]]s, [[Japānas lauvronis|Japānas lauvroņi]] un [[Karību mūku ronis|Karību mūku roņi]]. Dažas kritiski apdraudētas sugas, pārtraucot rūpnieciskās medības, ir izdevies izglābt un to populācijas ir ievērojami pieaugušas, piemēram, [[pelēkais valis|pelēkajiem vaļiem]] un [[Ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņiem]]; diemžēl citas sugas joprojām ir kritiski apdraudētas, piemēram, [[Ziemeļu gludvalis|ziemeļu gludvaļi]]. Jūras zīdītājus apdraud ne tikai medības, tie iet bojā, arī sapinoties zvejas tīklos, tādējādi noslīkstot vai mirstot bada nāvē, kā arī tos nozvejo kopā ar zivīm, kļūstot par daļu no zvejnieku loma. Savukārt pieaugošā [[kuģis|kuģu]] satiksmes intensitāte izraisa sadursmes starp ātrajiem okeāna kuģiem un lielajiem jūras zīdītājiem. Arī vides degradācija, līdz ar to barības resursu samazināšanās, ietekmē jūras zīdītāju populācijas, piemēram, [[globālā sasilšana]] degradējoši ietekmē [[Arktika]]s ekosistēmu. Bet [[Trokšņa piesārņojums|trokšņu piesārņojums]] negatīvi ietekmē visus [[eholokācija]]s zīdītājus. == Galerija == {| class="wikitable" border="1" width="750px" |- | [[Attēls:Dolphins gesture language.jpg|180px]] | [[Attēls:FL_fig04.jpg|200px]] | [[Attēls:Zalophus californianus - Morro Bay.jpg|180px]] | [[Attēls:Sea_otter_cropped.jpg|180px]] | [[Attēls:Ursus_maritimus_4_1996-08-04.jpg|160px]] |- | [[Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns|Indijas okeāna pudeļdeguna delfīnu]] (''Tursiops aduncus'') bars, [[delfīnu dzimta]]s (''Delphinidae'') pārstāvji | [[Vestindijas lamantīns]] (''Trichechus manatus''), [[lamantīnu dzimta]]s (''Trichechidae'') pārstāvis | [[Kalifornijas lauvronis]] (''Zalophus californianus''), [[Ausroņi|ausroņu dzimtas]] (''Otariidae'') pārstāvis | [[Kalāns]] (''Enhydra lutris''), [[sermuļu dzimta]]s (''Mustelidae'') pārstāvis | [[Leduslācis]] (''Ursus maritimus''), [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') pārstāvis |} == Evolūcija == Jūras zīdītāji ir ļoti dažādi un savstarpēji atšķirīgi, bet to izdzīvošana cieši saistīta ar ūdenstilpēm, galvenokārt jūru un okeānu. Šajā grupā apvienotas 129 zīdītāju sugas, no kurām 6 mājo saldūdens [[ezers|ezeros]] vai [[upe|upēs]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3100303/ Current and Future Patterns of Global Marine Mammal Biodiversity]</ref><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3158205/ Global distribution and conservation of marine mammals]</ref> Neskatoties uz ievērojamām anatomiskām atšķirībām, šīs grupas pārstāvju galvenais virzītājspēks to [[evolūcija|evolūcijā]] ir bijis to piemērošanās arvien efektīvākām barošanās iespējām ūdenī.<ref>Uhen, M. D. (2007). "Evolution of marine mammals: Back to the sea after 300 million years". The Anatomical Record. 290 (6): 514–22. doi:10.1002/ar.20545. PMID 17516441</ref><ref name=sav>Savage, R. J. G.; Domning, Daryl P.; Thewissen, J. G. M. (1994). "Fossil Sirenia of the West Atlantic and Caribbean Region. V. the Most Primitive Known Sirenian, Prorastomus sirenoides Owen, 1855". Journal of Vertebrate Paleontology. 14 (3): 427–449. doi:10.1080/02724634.1994.10011569. JSTOR 4523580</ref> Vaļveidīgie zīdītāji par jūru iemītniekiem kļuva pirms apmēram 50 miljoniem gadu.<ref>Castro, Peter; Huber, Michael E. (2007). Marine Biology (7th ed.). McGraw-Hill. p. 192. {{ISBN|978-0-07-302819-4}}</ref> Vadoties no molekulārajiem un morfoloģiskajiem pētījumiem, šīs grupas dzīvnieki ģenētiski pieder [[Pārnadži|pārnadžu kārtai]] (''Artiodactyla'').<ref>Geisler, Jonathan H.; Uden, Mark D. (2005). "Phylogenetic Relationships of Extinct Cetartiodactyls: Results of Simultaneous Analyses of Molecular, Morphological, and Stratigraphic Data". Journal of Mammalian Evolution. 12 (1–2): 145–160. doi:10.1007/s10914-005-4963-8.</ref><ref>[http://nsmn1.uh.edu/dgraur/ArticlesPDFs/MBE_Artiodactyla.pdf Molecular Evidence for the Inclusion of Cetaceans within the Order Artiodactyla]</ref> Vaļveidīgo zīdītāju tuvākie radinieki ir [[nīlzirgi]].<ref>Agnarsson, I.; May-Collado, LJ. (2008). "The phylogeny of Cetartiodactyla: the importance of dense taxon sampling, missing data, and the remarkable promise of cytochrome b to provide reliable species-level phylogenies". Molecular Phylogenetics and Evolution. 48 (3): 964–985. doi:10.1016/j.ympev.2008.05.046. PMID 18590827</ref><ref>[https://academic.oup.com/mbe/article/14/5/550/994977 Phylogenetic relationships of artiodactyls and cetaceans as deduced from the comparison of cytochrome b and 12S rRNA mitochondrial sequences]</ref><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2740860/ Relationships of Cetacea (Artiodactyla) Among Mammals: Increased Taxon Sampling Alters Interpretations of Key Fossils and Character Evolution]</ref> Sirēnas par ūdens dzīvniekiem kļuva pirms apmēram 40 miljoniem gadu, apdzīvojot upju grīvas un piekrastes viegli sāļos ūdeņus. Senākās sirēnu [[fosilija]]s saglabājušās no [[eocēns|eocēna]]s sākuma un beigu perioda. Visprimitīvākās sirēnas ''[[Prorastomus]]'' fosilijas atrastas [[Jamaika|Jamaikā]].<ref name=sav/> Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem sirēnas attīstījās [[Jaunā pasaule|Jaunajā pasaulē]]. Eocēna laika sirēnas bija apmēram [[cūkas]] lieluma dzīvnieki, tām bija četras [[kāja]]s un tās uzturējās daļēji ūdenī un daļēji uz sauszemes. Eocēna beigās, kad izveidojās [[jūrasgovju dzimta]] (''Dugongidae''), sirēnas jau bija pilnībā piemērojušās dzīvei ūdenī.<ref>Prins, Herbert H. T.; Gordon, Iain J., eds. (2014). "The Biological Invasion of Sirenia into Australasia". Invasion Biology and Ecological Theory. Cambridge: Cambridge University Press. p. 123. {{ISBN|978-1-107-03581-2}}. OCLC 850909221</ref><ref>Samonds, K. E.; Zalmout, I. S.; Irwin, M. T.; Krause, D. W.; Rogers, R. R.; Raharivony, L. L. (2009). "Eotheroides lambondrano, new Middle Eocene seacow (Mammalia, Sirenia) from the Mahajanga Basin, Northwestern Madagascar". Journal of Vertebrate Paleontology. 29 (4): 1233–1243. doi:10.1671/039.029.0417</ref> [[Airkāji]] no citiem plēsējiem atdalījās pirms apmēram 50 miljoniem gadu eocēna laikā. Šīs grupas evolucionārā saistība ar sauszemes zīdītājiem ilgstoši bija nezināma, līdz 2007. gadā [[Nunavuta]]s teritorijā [[Kanāda|Kanādā]] atklāja [[miocēns|miocēna]] sākuma aizvēsturiskā zīdītāja ''[[Puijila darwini]]'' fosilijas. Līdzīgi kā mūsdienu [[ūdri]]em, tam bija gara [[aste]], īsas kājas un [[pirksti|pirkstus]] savienoja peldplēves.<ref>Rybczynski, N.; Dawson, M. R.; Tedford, R. H. (2009). "A semi-aquatic Arctic mammalian carnivore from the Miocene epoch and origin of Pinnipedia". Nature. 458 (7241): 1021–24. Bibcode:2009Natur.458.1021R. doi:10.1038/nature07985. PMID 19396145</ref> [[Ausroņi]] (''Otariidae'') un [[valzirgs|valzirgi]] (''Odobenidae'') no kopīgās evolūcijas līnijas nodalījās pirms apmēram 28 miljoniem gadu,<ref name="arn">Arnason, U.; Gullberg, A.; Janke, A.; Kullberg, M.; Lehman, N.; Petrov, E. A.; Väinölä, R. (2006). "Pinniped phylogeny and a new hypothesis for their origin and dispersal". Molecular Phylogenetics and Evolution. 41 (2): 345–354. doi:10.1016/j.ympev.2006.05.022. PMID 16815048</ref> bet [[roņi]] (''Phocids'') izveidojās vismaz pirms 22 miljoniem gadu, tā kā [[mūku roņi]] (''Monachinae'') no pārējiem roņiem nodalījās apmēram šajā laikā.<ref name=arn/> Senākie kalānu fosilie atradumi liecina, ka šī grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] kļuva izolēta pirms apmēram 2 miljoniem gadu, izveidojoties divām sugām: mūsdienās dzīvojošajam [[kalāns|kalānam]] (''Enhydra lutris'') un izmirušajam ''[[Enhydra macrodonta]]''. Jūrā dzīvojošo ūdru jeb kalānu evolūcija aizsākās [[Hokaido]] salas ziemeļos un tuvējos [[Krievija]]s krastos. Pēc tam kalāni izplatījās austrumu virzienā, apdzīvojot [[Aleutu salas|Aleutu salu]] un [[Aļaska]]s piekrastes, izplatībai mūsdienās plešoties dienvidu virzienā gar [[Ziemeļamerika]]s rietumkrastu. Salīdzinot ar vaļveidīgajiem, sirēnām un airkājiem, kalāni ūdenī sākuši dzīvot pavisam nesen. Tomer tie paspējuši piemēroties ūdens dzīvei daudz efektīvāk nekā airkāji, jo pēdējie mazuļus dzemdē uz sauszemes.<ref>Love, John A. (1992). Sea Otters. Golden, Colorado: Fulcrum Publishing. pp. 4–16. {{ISBN|978-1-55591-123-2}}. OCLC 25747993</ref> Valda uzskats, ka [[Leduslācis|leduslāči]] nodalījušies no [[brūnie lāči|brūnajiem lāčiem]], nokļūstot ģeogrāfiskā izolācijā pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmetā]] ([[pleistocēns|pleistocēnā]]).<ref>DeMaster, Douglas P.; Stirling, Ian (8 May 1981). "Ursus Maritimus". Mammalian Species. 145 (145): 1–7. doi:10.2307/3503828. JSTOR 3503828</ref> Senākās leduslāču fosilijas atrastas 2004. gadā [[Svalbāra]]s arhipelāga [[Prinča Kārļa Zeme|Prinča Kārļa Zemē]] un ir apmēram 130 000—110 000 gadus vecas.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2841953/ Complete mitochondrial genome of a Pleistocene jawbone unveils the origin of polar bear]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Predicted_patterns_of_marine_mammal_species_richness.png|thumb|220px|A—visas sugas<br />B—[[zobenvalis|zobenvaļi]]<br />C—[[plātņvaļi]]<br />D—[[roņi]]]] Jūras zīdītāju izplatība ir nevienmērīga un cieši saistīta ar katras sugas atbilstošākajām barošanās vietām jūrās un okeānos. Vislielākā sugu dažādība sastopama ap 40° paralēli gan ziemeļos, gan dienvidos. Katras sugas izplatības areāla lielums ir ļoti atšķirīgs, bet vidēji lielākajai daļai sugu areāla lielumu varētu salīdzināt ar [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] vienu piekto daļu.<ref name=status>[http://www.felidae.org/KNOWELLPUBL/Schipper%20et%20al.%202008.pdf The Status of the World's Land and Marine Mammals: Diversity, Threat, and Knowledge]</ref> Daudzu sugu izplatības areāli savstarpēji pārklājas. Lielākā daļa jūras zīdītāju, piemēram, roņi un kalāni, uzturas piekrastes joslā. Roņi daudz laika pavada arī uz [[sauszeme]]s, gan uz [[sala|salām]], gan [[kontinents|kontinentu]] krastos. [[mērenā josla|Mērenajā]] un [[tropi|tropiskajā joslā]] tiek apdzīvotas gan smilšainās, gan akmeņainās pludmales, klinšainie krasti un dūņainie līdzenumi. Daudzas sugas labprāt izmanto arī dažādas cilvēku veidotas konstrukcijas (piemēram, molus, laivu laipas, naftas platformas, jūras bojas).<ref name=riedm>Riedman, M. (1990). The Pinnipeds: Seals, Sea Lions, and Walruses. Los Angeles: University of California Press. {{ISBN|978-0-520-06497-3}}. OCLC 19511610</ref> Lielākā daļa vaļveidīgo zīdītāju sastopami okeānos. Piemēram, [[kašalots]], meklējot barību, nirst 300–760 m dziļumā.<ref name=white>Whitehead, H. (2003). Sperm Whales: Social Evolution in the Ocean. Chicago: University of Chicago Press. p. 79. {{ISBN|978-0-226-89518-5}}. OCLC 51242162</ref> Sirēnas mājo seklos piekrastes ūdeņos, parasti apmēram 9 m dziļumā, bet ir novērotas arī dziļākās vietās, nirstot pēc [[jūras zāle|jūras zālēm]] arī 37 m dziļumā.<ref>[https://portals.iucn.org/library/sites/library/files/documents/2002-001.pdf Dugong. Status Report and Action Plans for Countries and Territories]</ref> Kalāni uzturas mierīgos un no lielām vētrām pasargātos reģionos, piemēram, dažādos klinšainos un akmeņainos līčos, [[brūnaļģes|brūnaļģu]] mežos un [[Koraļļu rifs|koraļļu rifos]], sastopami arī starp peldošiem ledus gabaliem, smilšainos vai dūņainos sēkļos.<ref>Kenyon, Karl W. (1975). The Sea Otter in the Eastern Pacific Ocean. New York: Dover Publications. {{ISBN|978-0-486-21346-0}}. OCLC 1504461</ref> Daudzām jūras zīdītāju sugām raksturīga sezonālā migrācija. Jūrām aizsalstot un atkūstot, roņi pārvietojas un maina savu atrašanās vietu. Savukārt leduslāči seko savam medījumam (roņiem). Piemēram, [[Hudzona līcis|Hudzona līcī]] ledus katru vasaru izkūst pilnībā, liekot leduslāčiem pārcelties uz sauszemi līdz jūra atkal ir aizsalusi. Toties [[Čukču jūra|Čukču]] un [[Boforta jūra|Boforta jūrās]] leduslāči vasaras sezonā pārvietojas arvien tālāk uz ziemeļiem, sekojot ledus klāja malai.<ref>[https://archive.org/details/polarbears00stir Stirling, Ian (1988). "Distribution and Abundance". Polar Bears]</ref> Roņi mēdz mainīt savu apmešanās vietu, reaģējot arī uz citām dabas izmaiņām, piemēram, [[El Ninjo]]. [[Plātņvaļi]] katru gadu veic garu ceļu, lai sasniegtu tropiskos ūdeņus, kuros tiem dzimst mazuļi. Iespējams, šāds ieradums izveidojies, lai izvairītos no [[zobenvalis|zobenvaļiem]].<ref name=perri>Perrin, W. F.; Wursig, B.; Thewissen, J. G. M. (2009). Encyclopedia of Marine Mammals (2nd ed.). San Diego: Academic Press. {{ISBN|978-0-0809-1993-5}}. OCLC 316226747.</ref> Visgarākais ikgadējais migrācijas ceļš ir [[pelēkais valis|pelēkajam valim]], kas ir arī visgarākais [[zīdītāji|zīdītāju]] migrācijas ceļš kopumā. Viena no novērotajām mātītēm veica 23 000 km garu ceļu no [[Ohotskas jūra]]s līdz [[Kalifornijas pussala]]s piekrastes siltajiem ūdeņiem.<ref>[http://news.nationalgeographic.com/2015/04/150414-gray-whale-pacific-migration-endangered-ocean-animal-science/ A Gray Whale Breaks The Record For Longest Mammal Migration]</ref> == Piemērošanās dzīvei ūdenī == [[Attēls:Sea-otter-bay_11.jpg|thumb|left|240px|[[Kalāns]] kā viegla boja spēj nepārtraukti atrasties uz ūdens virsmas]] [[Attēls:Dugong_Marsa_Alam.jpg|thumb|left|240px|Tā kā [[jūrasgovs]] barojas tuvu pie gultnes, tās ķermenim jābūt smagākam nekā ūdens]] Jūras zīdītājiem, piemērojoties dzīvei ūdenī, izveidojušās vairākas fizioloģiskas un anatomiskas ķermeņa iezīmes. Dažas no šīm iezīmēm ir īpaši unikālas un piemīt tikai vienai no sugām. Ķermeņa anatomiskās īpatnības veidojušās, uzlabojoties peldēšanas spējai, piemēram, torpēdveida ķermenis, kas samazina ūdens pretestību; kāju pārveidošanās par airkājām un spurām; astes un muguras spuru izveidošanās. Jūras zīdītājiem, attīstoties efektīvai ķermeņa [[termoregulācija]]i, izveidojies biezs kažoka [[mati|matojums]] un/vai [[tauki|tauku]] slānis, īpaša asinsrites regulācija (siltumapmaiņai ķermenī), lieli auguma izmēri ar salīdzinoši īsiem locekļiem.<ref name=berta>Berta, A; Sumich, J. L. (1999). "Exploitation and conservation". Marine Mammals: Evolutionary Biology. San Diego: Academic Press. {{ISBN|978-0-12-093225-2}}. OCLC 42467530</ref> Jūras zīdītāji spēj salīdzinoši ilgi ienirt zem ūdens. Gan airkājiem, gan vaļveidīgajiem zīdītājiem ir liela un sarežģīta [[asinsvadi|asinsvadu]] sistēma, kas spēj uzkrāt [[skābeklis|skābekli]], dodot dzīvniekam iespēju ienirt ļoti dziļi. Skābeklis augstā koncentrācijā uzkrājas arī [[muskuļi|muskuļos]], [[asinis|asinīs]] un [[liesa|liesā]]. Tiem piemīt arī [[bradikardija]] (spēja palēnināt [[sirds]] ritmu) un [[vazokonstrikcija]] (asinsvadu sašaurināšanās, noslēdzot skābeklim iespēju izplūst no dzīvībai svarīgiem orgāniem — [[smadzenes|smadzenēm]] un sirds).<ref name=berta/> Ja skābeklis ir gandrīz iztērēts, jūras zīdītāji var piekļūt ievērojamiem [[glikogēns|glikogēna]] uzkrājumiem, kas atbalsta [[šūna|šūnu]] anaerobo [[glikolīze|glikolīzi]] [[hipoksija]]s gadījumā ilgstošas ieniršanas laikā.<ref>[https://web.archive.org/web/20190215114800/http://oldredlist.iucnredlist.org/details/22103/0 IUCN: Trichechus manatus]</ref><ref>Lockyer, Christina (1991). "Body composition of the sperm whale, Physeter cation, with special reference to the possible functions of fat depots" (PDF). Journal of the Marine Research Institute. 12 (2). ISSN 0484-9019</ref><ref>Hochachka, P.; Storey, K. (1975). "Metabolic consequences of diving in animals and man". Science. 187 (4177): 613–621. Bibcode:1975Sci...187..613H. doi:10.1126/science.163485. ISSN 0036-8075. PMID 163485</ref> [[Skaņa]] ūdenī pārvietojas atšķirīgi nekā [[gaiss|gaisā]], tādēļ jūras zīdītājiem ir izveidojušies īpaši pielāgojumi, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju, medījuma noteikšanu un tā noķeršanu.<ref name=white/> Vispazīstamākais no šādiem pielāgojumiem ir vaļiem un delfīniem piemītošā [[eholokācija]].<ref name=berta/> [[Zobvaļi]] galvas atrašanās virzienā izstaro fokusētu [[augstfrekvence]]s klikšķu staru. Skaņa tiek ģenerēta, gaisam izplūstot cauri kaulainajām nāsīm un lūpām, tai pēc tam atstarojoties pret blīvo, ieliekto galvaskausa kaulu un gaisa iedobes sienām pie šī kaula pamatnes. Fokusēto staru modulē pieres daļā esošs liels taukveida orgāns, kuru mēdz saukt par "meloni". Tas darbojas kā akustiskā lēca, jo sastāv no dažāda blīvuma [[lipīdi]]em.<ref name=cranf>Cranford, T. W. (2000). "In Search of Impulse Sound Sources in Odontocetes". In Au, W. W. L.; Popper, A. N.; Fay, R. R. (eds.). Hearing by Whales and Dolphins. Springer Handbook of Auditory Research. New York: Springer-Verlag. {{ISBN|978-1-4612-7024-9}}. OCLC 840278009</ref><ref>Nummela, Sirpa; Thewissen, J.G.M; Bajpai, Sunil; Hussain, Taseer; Kumar, Kishor (2007). "Sound transmission in archaic and modern whales: Anatomical adaptations for underwater hearing". The Anatomical Record. 290 (6): 716–733. doi:10.1002/ar.20528. PMID 17516434</ref> Jūras zīdītājiem attīstījušies ļoti dažādi pielāgojumi (īpaši zobiem) to barošanās vajadzībām. Piemēram, airkājiem un zobvaļiem zobi piemēroti, lai saķertu un stingri noturētu [[zivis]] un [[kalmāri|kalmārus]]. Toties plātņvaļiem, kas barojas ar [[planktons|planktonu]] un mazām zivtiņam, attīstījušās īpašas plātnes ūdens filtrēšanai.<ref name=berta/> Leduslāčiem, kalāniem un [[Kotiks|kotikiem]] ir garš, taukains un ūdensizturīgs kažoka matojums. Starp matiņiem tiek ieslēgts gaiss, nodrošinot ķermeņa termoizolāciju. Citi jūras zīdītāji, piemēram, vaļi, delfīni, sirēnas un [[Valzirgs|valzirgi]] ir zaudējuši kažoku, tā vietā attīstot biezu, blīvu [[epiderma|epidermu]] un biezu tauku ([[trāns|trāna]]) slāni, tādējādi uzlabojot peldēšanas spēju (samazinot ūdens pretestību). Dzīvniekiem, kas barojas ar ūdenstilpes gultnes [[augi]]em (piemēram, [[lamantīni]]em) jābūt smagākiem par ūdeni, lai ienirstot atrastos tuvu pie grunts. Uz ūdens virsmas dzīvojošiem dzīvniekiem (piemēram, kalāniem) tieši pretēji nepieciešams peldēt pa ūdens virsmu un negrimt, bet aktīviem un kustīgiem dzīvniekiem (piemēram, delfīniem) jābūt neitrāli grimstošiem jeb peldošiem, lai varētu gan veikli pacelties augšup, gan ienirt. Dzīvniekiem, kas barojas tuvu pie gultnes, ir smagi un blīvi [[kauli]], bet dzīvniekiem, kas nirst lielā dziļumā, kauli ir viegli. Dažiem jūras zīdītājiem kājas joprojām var balstīt ķermeņa svaru un dzīvnieks var pārvietoties pa sauszemi līdzīgi kā sauszemes zīdītāji (leduslāči un kalāni).<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17516440 Anatomical adaptations of aquatic mammals]</ref> == Barošanās == [[Attēls:Killer_Whale_Tipe_B.jpg|thumb|240px|[[Zobenvalis]] medī [[Vedela ronis|Vedela roni]]]] [[Attēls:Large_fish_school.png|thumb|240px|Lielas ēsmas bumbas mala]] [[Attēls:Humpback lunge feeding.jpg|thumb|240px|[[Kuprvalis|Kuprvaļi]] barojas ar izraušanās paņēmienu]] [[Attēls:Sea_Otter_enjoying_a_clam_(33086393883).jpg|thumb|240px|[[Kalāns]] zem ūdens savākto barību apēd, peldot uz muguras un ar priekšķepām to liekot mutē]] Visi vaļveidīgie ir plēsīgi un barojas ar [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību. Zobvaļi galvenokārt medī [[zivis]] un [[galvkāji|galvkājus]], bet barojas arī ar [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] un [[Gliemenes|gliemenēm]]. Bet, piemēram, [[zobenvalis]] medī arī [[delfīni|delfīnus]], mazāka auguma [[vaļi|vaļus]] un [[airkāji|airkājus]], [[jūras putni|jūras putnus]] un [[jūras bruņrupuči|jūras bruņrupučus]].<ref name=riedm/><ref>[https://portals.iucn.org/library/sites/library/files/documents/RD-1991-001.pdf Dolphins, Porpoises, and Whales of the World: the IUCN Red Data Book]</ref> Vaļveidīgie zīdītāji visbiežāk medī kolektīvi, sadzenot medījumu ciešā barā, kas atgādina dzīvu zivju bumbu. To mēdz saukt par [[ēsmas bumba|ēsmas bumbu]] ({{val|en|bait ball}}). Tad katrs indivīds iznirst cauri ēsmas bumbai, sakampjot pilnu muti ar zivīm.<ref name=perri/> Otra no zivju ķeršanas metodēm ir to iedzīšana seklos ūdeņos, kur tām ir grūti aizbēgt.<ref name=perri/> Zobenvaļi un [[pudeļdeguna delfīni]] samērā bieži medījumu iedzen pludmales seklajās sērēs. Zobenvaļi mēdz paralizēt [[lielā baltā haizivs|lielās baltās haizivis]] un citas [[haizivis]] un [[rajas]], tās apmetot ar vēderu uz augšu.<ref>Gregory K. Silber, Dagmar Fertl (1995) – Intentional beaching by bottlenose dolphins (Tursiops truncatus) in the Colorado River Delta, Mexico.</ref> Vaļu sugas, kurām nav slaids purns, izmanto barības iesūkšanas metodi.<ref>Berta, A.; Sumich, J. L.; Kovacs, K. M. (2015). Marine Mammals: Evolutionary Biology. London: Academic Press. p. 430. {{ISBN|978-0-12-397002-2}}. OCLC 905649783</ref> Lai arī vaļveidīgie ir plēsīgi, tomēr to [[zarnas|zarnu]] mikroflora ir līdzīga sauszemes [[zālēdāji]]em, norādot uz to zālēdāju priekštečiem.<ref name=baleen>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4595633/ Baleen whales host a unique gut microbiome with similarities to both carnivores and herbivores]</ref> [[Plātņvaļi]] barojas, filtrējot ūdeni caur mutes dobuma plātņu bārkstīm. Ir novērojamas divas metodes: barošanās ar izraušanos un barošanās ar kampšanu. Kad valis barojas ar izraušanās paņēmienu, tas plaši izpleš žokļus, lai mutes dobums būtu pēc iespējas plašāks un pēc iespējas lielāks ūdens daudzums iekļūtu mutē. Arī [[rīkle]]s ieloces ļauj paplašināt mutes dobumu.<ref>Vogle, A. W.; Lillie, Margo A.; Piscitelli, Marina A.; Goldbogen, Jeremy A.; Pyenson, Nicholas D.; Shadwick, Robert E. (2015). "Stretchy nerves are an essential component of the extreme feeding mechanism of rorqual whales". Current Biology. 25 (9): 360–361. doi:10.1016/j.cub.2015.03.007. PMID 25942546</ref> Pēc tam valis lielā ātrumā un ar milzīgu spēku izpeld, izraujas cauri ēsmas bumbai no apakšas uz augšu. Tomēr šāds paņēmiens prasa lielu enerģiju un ir efektīvs, ja ēsmas bumba ir pietiekami liela.<ref>Goldbogen, J. A.; Calambokidis, J.; Oleson, E.; Potvin, J.; Pyenson, N. D.; Schorr, G.; Shadwick, R. E. (2011). "Mechanics, hydrodynamics and energetics of blue whale lunge feeding: efficiency dependence on krill density". Journal of Experimental Biology. 214 (Pt 1): 131–146. doi:10.1242/jeb.048157. PMID 21147977</ref> Barojoties ar kampšanas paņēmienu, valis peld ar atvērtu muti, piepildot mutes dobumu ar ūdeni un barību. Lai valis šādi peldētu, ūdenī jābūt pietiekamam daudzumam nepieciešamā izmēra barības, kurai ieķerties plātnītēs, kā arī upuriem jābūt pietiekami lēniem, lai neaizbēgtu.<ref name=perri/> [[kalāns|Kalāni]] ir vienīgie jūras zīdītāji, kuri ar priekšķepām spēj pacelt un pagriezt akmentiņus. Meklējot barību, tas arī bieži tiek darīts. Ar ķepām tas spēj arī izvilkt no [[jūras kāposti]]em [[gliemeži|gliemežus]] vai ierakties dziļi dūņās, meklējot [[gliemenes]].<ref>Reitherman, Bruce (Producer and photographer) (1993). Waddlers and Paddlers: A Sea Otter Story–Warm Hearts & Cold Water (Documentary). U.S.A.: PBS.</ref> Tas ir vienīgais jūras zīdītājs, kas zivis drīzāk ķer ar savām priekšķepām nekā ar [[zobi]]em. Zem priekškājām kalānam ir vaļīga [[āda]]s kroka, kas stiepjas pāri arī krūtīm. Šajā "somā" kalāns noglabā zem ūdens savākto barību, pēc tam to apēdot, peldot uz muguras pa ūdens virsmu un ar priekšķepām manipulējot ar barību. Somā atrodas arī akmens, kuru dzīvnieks izmanto, lai salauztu gliemju vākus un vēžveidīgo čaulas.<ref>Haley, D., ed. (1986). "Sea Otter". Marine Mammals of Eastern North Pacific and Arctic Waters (2nd ed.). Seattle, Washington: Pacific Search Press. {{ISBN|978-0-931397-14-1}}. OCLC 13760343</ref><ref name=vanb>VanBlaricom, Glenn R. (2001). Sea Otters. Stillwater, MN: Voyageur Press Inc. pp. 22, 33, 69. {{ISBN|978-0-89658-562-1}}. OCLC 46393741</ref> Barība galvenokārt sastāv no vēžveidīgajiem un zivīm. [[Airkāji]] galvenokārt barojas ar zivīm un [[galvkāji]]em, bet barojas arī ar vēžveidīgajiem un gliemenēm, [[zooplanktons|zooplanktonu]] un jūras putniem.<ref name=riedm/> Lielākā daļa sugu barojas ar visu, ko var noķert, bet dažas sugas specializējušās uz īpašu barību.<ref>Lavinge, D. M.; Kovacs, K. M.; Bonner, W. N. (2001). "Seals and Sea lions". In MacDonald, D. (ed.). The Encyclopedia of Mammals (2nd ed.). Oxford University Press. pp. 147–55. {{ISBN|978-0-7607-1969-5}}. OCLC 48048972</ref> Visbiežāk tiek ķertas zivis, kas neveido barus, mazkustīgi vai nekustīgi [[bezmugurkaulnieki]]. Barojoties savrupi, airkāji pamatā uzturas piekrastes ūdeņos, līčos un upju ietekās. Ja ir pieejamas lielo baru zivis vai [[kalmāri]], airkāji apvienojas kopīgām medībām, medījumu ierobežojot no visām pusēm. Dažas sugas, piemēram, [[Kalifornijas lauvronis]] un [[Dienvidamerikas lauvronis]] medī arī jūras putnus un vaļveidīgos zīdītājus.<ref name=riedm/> [[Leduslācis]] ir visbīstamākais un plēsīgākais no visiem [[lāči]]em.<ref>[https://web.archive.org/web/20080616221443/http://www.pbs.org/wnet/nature/arcticbears/index.html "Arctic Bears". PBS Nature. 17 February 2008. Archived from the original on 16 June 2008]</ref> Tas galvenokārt barojas ar [[Pogainais ronis|pogainajiem roņiem]] un [[Bārdainais ronis|bārdainajiem roņiem]]. Leduslācis parasti medī vietās, kurās saskaras ledus, ūdens un gaiss. Uz sauszemes vai atklātā jūrā medī ļoti reti.<ref name=forec>[http://www.plexusowls.com/PDFs/forecasting_polar_bears_amstrup_etal_lowres.pdf Forecasting the Range-wide Status of Polar Bears at Selected Times in the 21st Century]</ref> Visbiežāk medībās tiek izmantots kluss un mierīgs uzbrukums. Lācis ar [[oža]]s palīdzību nosaka roņa elpošanas āliņģa atrašanās vietu, pēc tam tā tuvumā pacietīgi gaida. Kad ronis pabāž purnu, lai ieelpotu, lācis to saož un grūžot priekšķepas āliņģī saķer dzīvnieku un izvelk to no ūdens.<ref name=hems>Hemstock, Annie (1999). The Polar Bear. Manakato, MN: Capstone Press. pp. 24–27. {{ISBN|978-0-7368-0031-0}}. OCLC 38862448</ref> Leduslācis roņus medī arī uz ledus, kur tie mēdz atpūsties, tos saost tas spēj pat 90 m attālumā. Upurim plēsējs nepamanīts pielavās pēc iespējas tuvāk, apmēram 9–10 m attālumā, tad strauji uzbrūk.<ref>Matthews, Downs (1993). Polar Bear. San Francisco: Chronicle Books. {{ISBN|978-0-8118-0204-8}}. OCLC 488971350</ref> Trešais medību paņēmiens, ko izmanto leduslāči, ir jaundzimušo roņu meklēšana to dzimšanas sniega un ledus alās.<ref name=hems/> Nelielos daudzumos lācis medī arī zivis.<ref>Dyck, M. G.; Romberg, S. (2007). "Observations of a wild polar bear (Ursus maritimus) successfully fishing Arctic charr (Salvelinus alpinus) and Fourhorn sculpin (Myoxocephalus quadricornis)". Polar Biology. 30 (12): 1625–1628. doi:10.1007/s00300-007-0338-3</ref> [[Sirēnas (zīdītāji)|Sirēnas]] galvenokārt barojas ar jūras zālēm. Parasti tās apēd visu augu, [[sakne]]s ieskaitot, bet ja barības ir pietiekami, labprātāk barojas tikai ar zaļo masu.<ref>Marsh, Helene; O'Shea, Thomas J.; Reynolds III, John E. (2012). Ecology and Conservation of the Sirenia: Dugongs and Manatees. Cambridge: Cambridge University Press. p. 112. {{ISBN|978-0-521-88828-8}}. OCLC 773872519</ref> Ja trūkst jūras zāļu, sirēnas barojas arī ar [[aļģes|aļģēm]].<ref>Marsh, Helene (1989). "Dugongidae". Fauna of Australia. 1. Canberra: Australian Government Public Service. {{ISBN|978-0-644-06056-1}}. OCLC 27492815</ref> Piemēram, [[Vestindijas lamantīns]] barojas ar apmēram 60 dažādām augu sugām, nelielos apjomos arī ar zivīm un maziem bezmugurkaulniekiem.<ref>Allen, Aarin Conrad; Keith, Edward O. (2015). "Using the West Indian Manatee (Trichechus manatus) as a Mechanism for Invasive Aquatic Plant Management in Florida". Journal of Aquatic Plant Management. 53: 95–104.</ref> == Atslēgas sugas == Klasisks [[atslēgas suga]]s piemērs ir [[kalāns]]. To klātbūtne nodrošina veselīgu un sabalansētu [[ekosistēma|ekosistēmu]]. Kalāni uztur līdzsvarā noteiktu bentisko augēdāju dzīvnieku populācijas, īpaši [[Jūras eži|jūras ežu]] populāciju. Šie [[adatādaiņi]] barojas ar jūras kāpostu kātiņu apakšējo daļu, iznīcinot lielās jūras aļģes, tikai nograužot mazu daļu no auga. Jūras kāpostu meži ar barību un drošu dzīves vietu nodrošina daudzus jūras dzīvniekus. To iznīcināšana kā brūkošā kaskādē rauj līdzi citu sugu izzušanu. Daudzi [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] reģioni, kuros nedzīvo kalāni, kļuvuši par iztukšotiem jūras zvaigžņu "tuksnešiem", kuros sastopamas tikai jūras zvaigznes.<ref>Estes, J. A.; Tinker, M. T.; Williams, T. M.; Doak, D. F. (1998). "Killer Whale Predation on Sea Otters Linking Oceanic and Nearshore Ecosystems". Science. 282 (5388): 473–476. Bibcode:1998Sci...282..473E. doi:10.1126/science.282.5388.473. ISSN 0036-8075. PMID 9774274.</ref> Atjaunojot kalānu populāciju pie [[Britu Kolumbija]]s krastiem, jūras ekosistēma strauji uzlabojās un atjaunojās.<ref>[http://www.dfo-mpo.gc.ca/species-especes/profiles-profils/seaOtter-loutredemer-eng.html Fisheries and Oceans Canada: Sea Otter]</ref> Līdzīgas pozitīvas izmaiņas notika arī, atjaunojot kalānu populācijas pie [[Aleutu salas|Aleutu]] un [[Komandora salas|Komandora salām]], un pie [[Kalifornija]]s krastiem.<ref name=vanb/> Daži Kalifornijas piekrastes reģioni bija saglabājuši ekosistēmas līdzsvaru arī bez kalāniem, kas liecina, ka to vairošanos regulēja vēl kādi faktori. Kalānu nozīme jūras ežu populāciju ierobežošanā kļūst īpaši svarīga atklātās vietās bez līcīšiem un upju grīvām.<ref name=vanb/> {{Vairāki attēli|align=left|image1=Antarctic Fur Seal Pups play amid Tussock Grass (5723988869).jpg|width2=150|image2=Blanchon-idlm2006.jpg|footer=[[Antarktīdas kotiks|Antarktīdas kotika]] (''Arctocephalus gazella'') mazuļi (pa kreisi) versus Arktikas [[Grenlandes ronis|Grenlandes roņa]] (''Pagophilus groenlandicus'') mazulim (pa labi)}} Galvenie plēsēji dabā ietekmē upuru populāciju dinamiku, aizstāvēšanās un izvairīšanās iemaņas un morfoloģiskās izmaiņas (piemēram, maskēšanos).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.dnr.cornell.edu/cek7/Publications/Lepak_et_al_2006.pdf |title=Rapid food web recovery in response to removal of an introduced apex predator |access-date={{dat|2019|11|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191206173851/http://www2.dnr.cornell.edu/cek7/Publications/Lepak_et_al_2006.pdf}}</ref> Leduslācis savā izplatības areālā ir galvenais plēsējs.<ref name="Lunn">Lunn, Nicholas J.; Servanty, Sabrina; Regehr, Eric V.; Converse, Sarah J.; Richardson, Evan; Stirling, Ian (2016). "Demography of an apex predator at the edge of its range – impacts of changing sea ice on polar bears in Hudson Bay". Ecological Applications. 26 (5): 1302–1320. doi:10.1890/15-1256. PMID 27755745</ref> Vairākas ziemeļu sugas, piemēram, [[polārlapsa]] un [[lielā polārkaija]], samērā bieži barojas ar leduslāča medījuma pārpalikumiem.<ref name=stirli>Stirling, Ian; Guravich, Dan (1988). Polar Bears. Ann Arbor, MI: University of Michigan Press. pp. 27–28. {{ISBN|978-0-472-10100-9}}. OCLC 757032303</ref> Pogaino roņu populācijas lielums cieši saistīts ar leduslāču populācijas lielumu: samazinoties roņu populācijai, samazinās lāču populācija, vienlaicīgi lāčiem uzturot roņu populācijas veselību, izturību un izdzīvošanas māku.<ref name=forec/> Leduslāču radītais spiediens uz ziemeļu roņiem to evolūcijas attīstībā, radījis visievērojamākās atšķirības starp roņiem [[Arktika|Arktikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur nav lielu sauszemes plēsēju. Abas grupas salīdzinot, katram Arktikas ronim ir savs individuālais elpošanas āliņģis, uz ledus (ārpus ūdens) tie ir daudz uzmanīgāki, tramīgāki un ļoti reti izkārnās uz [[ledus]].<ref name=stirli/> Arktikas roņu mazuļu kažoks ir balts, Antarktīdas tumšs.<ref name=stirli/> [[zobenvalis|Zobenvaļi]] ir galvenie plēsēji atklātā okeānā visā savā izplatības areālā, ievērojami ietekmējot medījamo dzīvnieku populācijas. To barības izvēle ir ļoti plaša un zobenvalis barojas gan ar dažādām lielām zivīm ([[lasis|lašiem]], [[rajas|rajām]] un [[haizivis|haizivīm]], [[lielā baltā haizivs|lielo balto haizivi]] ieskaitot),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf |title=Predation on a white shark (Carcharodon carcharias) by a killer whale (Orcinus orca) and a possible case of competitive displacement |access-date={{dat|2019|11|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120322070431/http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf }}</ref> gan ar [[plātņvaļi]]em,<ref>Ford, J. K. B.; Reeves, R. R. (2008). "Fight or flight: antipredator strategies of baleen whales". Mammal Review. 38 (1): 50–86. CiteSeerX 10.1.1.573.6671. doi:10.1111/j.1365-2907.2008.00118.x</ref> gan ar vismaz 20 dažādām airkāju sugām.<ref>Heimlich, Sara; Boran, James (2001). Killer Whales. Stillwater, Minnesota: Voyageur Press. {{ISBN|978-0-89658-545-4}}. OCLC 46973039</ref> Zobenvaļu uzbrukumi vaļu mazuļiem, visticamākais, izraisījusi plātņvaļu ieradumu migrēt uz siltajām tropu jūrām, lai dzemdētu, jo siltajos ūdeņos zobenvaļi ir daudz retāk sastopami nekā aukstajos. Vaļu rūpniecisko medību ietekmē samazinoties to populācijām, izmainījās zobenvaļu barošanās ieradumi — zobenvaļi sāka biežāk uzbrukt mazākiem jūras zīdītājiem, piemēram, kalāniem, [[Plankumainais ronis|plankumainajiem roņiem]] un [[ziemeļu lauvronis|ziemeļu lauvroņiem]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC218740 Sequential megafaunal collapse in the North Pacific Ocean: An ongoing legacy of industrial whaling?]</ref><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2685424/ Causes and consequences of marine mammal population declines in southwest Alaska: a food-web perspective]</ref> == Vaļu sūknis == 2010. gada okeāna ekosistēmas pētījumi liecina, ka vaļi pozitīvi ietekmē zivju auglību. Šo ietekmi sauc par "vaļu sūkni". Vaļi no okeāna dziļuma atpakaļ uz ūdens virsējiem slāņiem uznes dažādas uzturvielas, piemēram, [[slāpeklis|slāpekli]]. Lielie dzīvnieki funkcionē kā virzienā uz augšu strādājoši bioloģiskie sūkņi, apgāžot agrāko pieņēmumu, ka vaļi uz grunts paātrina barības vielu zudumus. Vaļu slāpekļa pienesums [[Menas līcis|Menas līcī]] ir daudzkārt lielāks nekā visu līcī ietekošo [[upe|upju]] pienesums, apmēram 23 000 [[tonna]]s katru gadu.<ref name=whale>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2952594/ The Whale Pump: Marine Mammals Enhance Primary Productivity in a Coastal Basin]</ref> Vaļi izkārnās ūdens augšējos slāņos, to [[fekālija]]s ir svarīgs [[dzelzs]] un slāpekļa avots zivju barības — [[planktons|planktona]] augšanai. Vaļu izkārnījumi ir šķirdri un negrimst, tie sajaucas ar ūdeni un ar tiem barojas [[fitoplanktons]].<ref name=whale/><ref>Roman, Joe; Estes, James A.; Morissette, Lyne; Smith, Craig; Costa, Daniel; McCarthy, James; Nation, J.B.; Nicol, Stephen; Pershing, Andrew; Smetacek, Victor (2014). "Whales as marine ecosystem engineers". Frontiers in Ecology and the Environment. 12 (7): 377–385. doi:10.1890/130220</ref> Mirstot vaļu ķermenis nogrimst okeāna dzīlēs, veidojot nozīmīgu jūras dzīves biotopu. Izpētot vietas ar mirušiem vaļiem un to kauliem, redzams, ka šajās vietās mājo un uzturas līdz 407 dažādām sugām. Tās varētu uzskatīt par neritiskās bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem.<ref>[http://www.soest.hawaii.edu/oceanography/faculty/csmith/Files/Smith%20and%20Baco%202003.pdf Ecology of Whale Falls at the Deep-Sea Floor]</ref> Vaļu ķermeņu bojāšanās notiek trīs posmos. Vispirms mīkstos audus saplēš dažādas plēsīgās zivis, piemēram, [[haizivis]] un [[jūrasvelns|jūrasvelni]], šis posms ilgst mēnesi līdz pat diviem gadiem. Šim posmam seko [[kauli|kaulu]] un apkārtējo nogulumiežu (kas satur organiskās vielas) kolonizācija ar, piemēram, vēžveidīgajiem un [[daudzsartārpi]]em. Visbeidzot, [[sēra baktērija]]s noārda kaulus, izdaloties [[Sērūdeņradis|sērūdeņradim]], veicinot ķīmiski autotrofisku organismu augšanu, kuri savukārt nepieciešami citiem organismiem, piemēram, [[gliemenes|gliemenēm]], [[mīdija|mīdijām]] un [[jūras gliemeži]]em. Trešais posms ilgst vairākas demitgades, nodrošinot dzīves apstākļus apmēram 185 dažādām sugām.<ref>Fujiwara, Yoshihiro; Kawato, Masaru; Yamamoto, Tomoko; Yamanaka, Toshiro; Sato-Okoshi, Waka; Noda, Chikayo; Tsuchida, Shinji; Komai, Tomoyuki; Cubelio, Sherine S.; Sasaki, Takenori; Jacobsen, Karen; Kubokawa, Kaoru; Fujikura, Katsunori; Maruyama, Tadashi; Furushima, Yasuo; Okoshi, Kenji; Miyake, Hiroshi; Miyazaki, Masayuki; Nogi, Yuichi; Yatabe, Akiko; Okutani, Takashi (2007). "Three-year investigations into sperm whale-fall ecosystems in Japan". Marine Ecology. 28 (1): 219–230. Bibcode:2007MarEc..28..219F. doi:10.1111/j.1439-0485.2007.00150.x</ref> == Apdraudējums == [[Attēls:Rhytine_boréal.jpg|thumb|240px|[[Stellera jūrasgovs|Stellera jūrasgovis]] (''Hydrodamalis gigas'') izmira 1768. gadā]] [[Attēls:Naturalis_Biodiversity_Center_-_RMNH.ART.862_-_Zalophus_californianus_japonicus_-_Kawahara_Keiga_-_1823_-_1829_-_Siebold_Collection_-_pencil_drawing_-_water_colour.jpeg|thumb|240px|[[Japānas lauvronis]] (''Zalophus japonicus'') izmira 1980. gados]] [[Attēls:Anim1754 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|thumb|240px|[[Zilais valis|Zilā vaļa]] (''Balaenoptera musculus'') populācija joprojām nav atguvusi savu agrāko lielumu]] Jūras zīdītāju populācijas ir ļoti grūti novērot un apsekot. Apmēram par 38% sugu trūkst datu, jo īpaši Antarktīdas polārajā reģionā. Jūras zīdītāju populāciju samazinājumi ilgu laiku parasti paliek nepamanīti un kļūst redzami, kad populācija ir jau ievērojami cietusi.<ref name=status/> === Jūras zīdītāju izmantošana === Jūras zīdītāji jau no aizvēsturiskiem laikiem tikuši medīti, lai iegūtu gaļu un citus resursus. Medības joprojām turpinās [[Kanāda|Kanādā]], [[Grenlande|Grenlandē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Krievija|Krievijā]] un vairākās [[Karību reģions|Karību]] salās. Medībām kļūstot rūpnieciskām, dramatiski pieauga apdraudējums jūras zīdītāju izdzīvošanai un vairākas sugas mūsdienās ir izmirušas, piemēram, [[Stellera jūrasgovs]], [[jūras ūdele]], [[Japānas lauvronis]] un [[Karību mūku ronis]].<ref name=berta/> Mūsdienās vairākām no medībām aizsargātām sugām joprojām populācijas nav atguvušas to vēsturisko lielumu (pirms rūpnieciskajām medībām), piemēram, [[Zilais valis|zilajam valim]], [[Japānas gludvalis|Japānas gludvalim]].<ref name=baleenwhales/> Vaļu populācijas atjaunojas ļoti lēnām, jo šie dzīvnieki aug un nobriest lēnām, mazuļi katrai matītei tās mūžā piedzimst tikai daži.<ref name=white/> Neskatoties uz 1986. gada aizliegumu medīt vaļus, neliels slaits vaļu joprojām tiek nomedīts. Vaļu rūpnieciskās medības atļauj [[Norvēģija]], katru gadu nomedījot vairākus simtus [[mazais joslvalis|mazos joslvaļus]], un [[Islande]], nomedījot 150 [[Finvalis|finvaļus]] un 100 mazos joslvaļus.<ref>[https://web.archive.org/web/20090621202950/http://www.whalemuseum.is/whaling-iceland/history-of-whaling/ History of Whaling]</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20110722022939/http://www.whalemuseum.is/whaling-iceland/modern-whaling/ Modern Whaling]</ref> Vaļus medī arī [[Japāna]], katru gadu nomedījot vairākus simtus [[Antarktikas minkvalis|Antarktikas minkvaļus]] un mazos joslvaļus. Turklāt Japānā joprojām aktuāla ir vaļu malumedniecība.<ref>Baker, C. S.; Cipriano, F.; Palumbi, S. R. (1996). "Molecular genetic identification of whale and dolphin products from commercial markets in Korea and Japan". Molecular Ecology. 5 (5): 671–685. doi:10.1111/j.1365-294X.1996.tb00362.x</ref> Visvērtīgākās kažokādas no visiem jūras zīdītājiem ir [[kalāns|kalāniem]], īpaši ziemeļu reģionos dzīvojošajiem. Kad ziemeļu populācijas tika izmedītas pilnībā, uzsākās dienvidpopulāciju kalānus medības pie [[Kalifornija]]s krastiem, līdz arī šī populācija sasniedza kritisko punktu, tuvojoties izmiršanas robežai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nwcouncil.org/reports/columbia-river-history/furtrade |title=Fur trade |access-date={{dat|2019|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191213125243/https://www.nwcouncil.org/reports/columbia-river-history/furtrade |archivedate={{dat|2019|12|13||bez}} }}</ref> Roņu rūpnieciskās medības vēsturiski bija tikpat masveidīgas kā vaļu medības. Medību galvenie objekti bija [[Grenlandes ronis|Grenlandes roņi]], [[zilmuguras roņi]], [[Kaspijas ronis|Kaspijas roņi]], [[ziloņroņi]], [[valzirgi]] un visas [[kotiki|kotiku]] sugas.<ref name=riedm/> Roņu medību apjoms sāka mazināties [[1960. gadi|1960. gados]], pēc tam, kad Kanādas valdība saīsināja medību sezonas garumu un ieviesa pasākumus, kas aizsargāja pieaugušās mātītes.<ref name=perri/><ref>Beckman D. W. (2012). Marine Environmental Biology and Conservation. Jones & Bartlett Publishers. p. 315. {{ISBN|978-0-7637-7350-2}}. OCLC 613421445</ref> Vairākām sugām pēc saudzējošo pasākumu ieviešanas populācijas lielums ir sācis atjaunoties, piemēram, [[Antarktīdas kotiks|Antarktīdas kotika]] populācijas lielums mūsdienās atguvis savu agrāko lielumu. [[Ziemeļu ziloņronis]] [[19. gadsimts|19. gs]]. beigās tika izmedīts gandrīz līdz izmiršanai. Bija saglabājusies pavisam neliela populācija [[Gvadalupe]]s salā. [[20. gadsimts|20. gs]] suga ir reintroducēta daudzās vēsturiskajās izplatības vietās, bet populāciju apdraud [[pudeles kakla efekts]] — sugas [[genofonds]] ir ļoti nabadzīgs.<ref name=riedm/> Mūsdienās dramatiski samazinājusies arī [[Vidusjūras mūku ronis|Vidusjūras mūku roņa]] populācija, izplatības areālam sašaurinoties līdz nelielam reģionam [[Vidusjūra]]s ziemeļaustrumos un dažviet [[Āfrika]]s ziemeļrietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.monachus-guardian.org/factfiles/medit01.htm |title=Mediterranean Monk Seal |access-date={{dat|2019|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231031041324/https://www.monachus-guardian.org/factfiles/medit01.htm }}</ref> Toties leduslāči ir sporta medību objekti. Joprojām šādas medības atļautas Kanādā, izņemot speciālas atļaujas un medībās klātesot vietējiem medību gidiem. Šādā veidā kanāda ir apturējusi leduslāču malumedniecību, jo vietējiem gida pakalpojumi ir finansiāli izdevīgāki. Vietējiem iedzīvotājiem eksistenciālas lāču medības atļautas ASV, Krievijā, Norvēģijā un arī Kanādā. Kažokādas tiek izmantotas gan apģērba ražošanā, gan kā medību trofejas.<ref>[https://web.archive.org/web/20190419040656/http://oldredlist.iucnredlist.org/details/22823/0 IUCN: Ursus maritimus]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://polarbearsinternational.org/climate-change/overharvesting |title=Polar Bears. Overharvesting |access-date={{dat|2019|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191213125239/https://polarbearsinternational.org/climate-change/overharvesting |archivedate={{dat|2019|12|13||bez}} }}</ref> === Okeānu satiksme un zivsaimniecība === [[Attēls:Eubalaena_glacialis_dead.jpg|thumb|240px|[[Ziemeļu gludvalis|Ziemeļu gludvaļa]] (''Eubalaena glacialis'') atliekas pēc sadursmes ar kuģa dzenskrūvi]] Vaļveidīgos zīdītājus un airkājus apdraud arī zvejnieki, kas šos dzīvniekus tīklos noķer nejauši. Statistiski [[piezveja]] ir visbiežākais nejaušās nāves iemesls. Lai arī visapdraudētākie ir mazākā izmēra īpatņi, apdraudēti ir arī lielā auguma vaļi. Mazākie, sapinoties tīklos, iet bojā noslīkstot, lielākie spēj tīklus saraut, bet ļoti bieži tīklu detaļas ir tik cieši aptinušās ap ķermeni, ka izraisa lēnu bada nāvi.<ref name=baleen/><ref>Perrin, W. F. (1994) "Status of species" in Randall R. Reeves and Stephen Leatherwood (eds.) Dolphins, porpoises, and whales: 1994–1998 action plan for the conservation. Gland, Switzerland: International Union for Conservation of Nature and Natural Resources</ref> Delfīniem īpaši bīstami ir [[tunči|tunču]] zvejas vadi.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/227263116 An ecological view of the tuna-dolphin problem: impacts and trade-offs.Reviews in Fish Biology and Fisheries,8, 1-34]</ref> Tīkli un citas pamestas, pazaudētas zvejniecības rīku detaļas bieži dzīvniekus smagi savaino, brūcēs veidojoties [[nāve|nāvi]] izraisošiem iekaisumiem.<ref name=ander>Anderson, Paul K. (2001). "Marine Mammals in the Next One Hundred Years: Twilight for a Pleistocene Megafauna?". Journal of Mammalogy. 82 (3): 623–629. doi:10.1093/jmammal/82.3.623. JSTOR 1383601.</ref> Jūras zīdītāju sadursmes ar [[kuģis|kuģiem]] ļoti bieži beidzas ar nāvi, īpaši vaļiem. Bīstamākie ir ātrie kravas kuģi, piemēram, [[Konteinerkuģis|konteinerkuģi]], bet sadursmes notiek arī ar atpūtas laivām.<ref name=baleenwhales>[https://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1101&context=usdeptcommercepub Baleen Whales: Conservation Issues and The Status Of The Most Endangered Populations]</ref> Sadursmes ar kuģiem īpaši ietekmē apdraudēto sugu populācijas, piemēram, kritiski apdraudēto [[Ziemeļu gludvalis|ziemeļu gludvaļa]] populāciju.<ref>Conn, P. B.; Silber, G. K. (2013). "Vessel speed restrictions reduce risk of collision-related mortality for North Atlantic right whales". Ecosphere. 4 (1): art43. doi:10.1890/ES13-00004.1</ref> Zivsaimniecības industrija jūras zīdītājus apdraud ne tikai ar to nejaušo nozvejošanu, savainošanu vai nogalināšanu, bet arī ar sīvo konkurenci uz barības resursiem. Milzīgie nozvejas apmēri daļēji ir iztukšojuši jūras un okeānus no zivīm. Šāda resursu iztukšošana visspēcīgāk ietekmē [[airkāji|airkājus]], atsevišķos reģionos tiem ciešot no barības trūkuma, kas savukārt noved pie mazuļu badošanās un populācijas samazināšanās.<ref>Rosen, D. A.; Trites, A. W. (2000). "Pollock and the decline of Steller sea lions: Testing the junk-food hypothesis". Canadian Journal of Zoology. 78 (7): 1243–1250. doi:10.1139/z00-060</ref><ref>McAlpine, D. F.; Stevick, P. T.; Murison, L. D. (1999). "Increase in Extralimital Occurrences of Ice-Breeding Seals in the Northern Gulf of Maine Region: More Seals or Fewer Fish?". Marine Mammal Science. 15 (3): 906–911. doi:10.1111/j.1748-7692.1999.tb00857.x</ref> === Dzīves vides degradācija un izzušana === Dzīves vides degradāciju un izzušanu izraisa visdažādākās cilvēku saimnieciskās aktivitātes. Visspēcīgāk tiek ietekmēti krasta tuvumā dzīvojošie jūras zīdītāji. Tos ietekmē notekūdeņu izplūde jūrā, kuģu noenkurošanās piekrastes zonā, grunts rakšana un citāda veida pārveidošana, ostu un piestātņu būvniecība, dažādās ūdenskultūras, u.c.<ref name=whitereev>Whitehead, H.; Reeves, R. R.; Tyack, P. L. (2000). "Science and the conversation, protection, and management of wild cetaceans". In Mann, J.; Connor, R. C. (eds.). Cetacean societies : field studies of dolphins and whales. Chicago: University of Chicago Press. {{ISBN|978-0-226-50340-0}}. OCLC 4230984</ref> Piemēram, intensīvā vēžveidīgo audzēšanas ūdenskultūra savvaļas dzīvniekiem liedz pieeju milzīgām platībām, kas pirms tam tika izmantotas kā pārošanās, barošanās un atpūtas vietas.<ref name=wursig>Wursig, Bernd; Gailey, Glenn A. (2002). "Marine Mammals and Aquaculture: Conflicts and Potential Resolutions". In Stickney, Robert R.; McVey, James P. (eds.). Responsible marine aquaculture. Wallingford, Oxon; New York: CABI. {{ISBN|978-0-85199-604-2}}. OCLC 228169018</ref> Jūras zīdītājus neizbēgami ietekmē jūras piesārņojums, kas nokļūst dzīvnieku ķermenī un tur uzkrājas. Tie ir dažādi [[smagie metāli]], piemēram, [[dzīvsudrabs]] un [[svins]], [[organohlorīdi]] un [[policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži]], [[nafta]]s produkti un [[plastmasas]] daļiņas.<ref name=whitereev/> Piesārņojums izraisa dažādas [[endokrīnā sistēma|endokrīnās]] un [[reproduktīvā sistēma|reproduktīvās sistēmas]] slimības, pazemina [[imūnsistēma]]s noturību un paaugstina mirstību.<ref name=ander/><ref name=whitereev/> Vēl viena būtiska vides problēma ir trokšņa piesārņojums, jo zemūdens troksnis traucē jūras zīdītājiem sazināties, noteikt blakus esošus [[plēsēji|plēsējus]] un atrast medījumu.<ref>Harwood, J. (2001). "Marine Mammals and their Environment in the Twenty-First Century". Journal of Mammalogy. 82 (3): 630–640. doi:10.1644/1545-1542(2001)082<0630:MMATEI>2.0.CO;2. JSTOR 1383602</ref> Viens no trokšņu piesārņojuma veidiem ir zemūdens spridzināšanas troksnis (militāras darbības, būvniecība, okeanogrāfiski vai ģeofiziski pētījumi). Šādu darbību izraisīts troksnis var izraisīt savainojumus, piemēram, [[plaušas|plaušu]] asiņošanu, [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarnas|zarnu trakta]] kontūziju un čūlošanos.<ref name=baleenwhales/> Zemūdens troksni rada arī kuģu satiksme, [[nafta]]s un [[gāze]]s rūpniecība, pētījumi, kā arī [[lokators|lokatoru]] un okeanogrāfisko akustisko eksperimentu militāra izmantošana. Akustiskās atbaidīšanas ierīces, ko akvakultūras telpas izmanto, lai aizbiedētu jūras zīdītājus, rada skaļas un traumējošas zemūdens skaņas.<ref name=wursig/> Jūras zīdītājus ietekmē arī globālās [[atmosfēra]]s izmaiņas. [[Ozons|Ozona]] noārdīšanās dēļ pieaug [[ultravioletais starojums]], kas galvenokārt ietekmē [[Antarktīda|Antarktīdu]] un [[Dienvidu puslode]]s reģionu kopumā.<ref name=whitereev/> Palielinoties ultravioletajam starojumam, samazinās [[fitoplanktons|fitoplanktona]] daudzums, kas savukārt veido okeāna pārtikas ķēdes pamatu.<ref>Madronich, S.; McKenzie, R. L.; Björn, L. O.; Caldwell, M. M. (1998). "Changes in biologically active ultraviolet radiation reaching the Earth's surface". Journal of Photochemistry and Photobiology B: Biology. 46 (1–3): 5–19. CiteSeerX 10.1.1.319.3101. doi:10.1016/S1011-1344(98)00182-1</ref> Jūras zīdītāju izdzīvošanu spēcīgi ietekmē arī [[globālā sasilšana]], kuru izraisa pieaugošais [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] līmenis atmosfērā. Pieaugot atmosfēras temperatūrai, sasilst arī jūras un okeāni, kūstot [[ledājs|ledājiem]], ceļas kopējais ūdens līmenis un mainās straumju virzieni, tādējādi izmainot jūras zīdītāju bagātīgu barības resursu, vairošanās atrašanās vietas un pieejamību.<ref>Simmonds, M. P.; Isaac, S. J. (2007). "The impacts of climate change on marine mammals: Early signs of significant problems". Oryx. 41: 19. doi:10.1017/S0030605307001524</ref> Piemēram, [[Arktika]]s barības ķēde varētu tikt izjaukta līdz ar leduslāču populācijas iespējamo iznīkšanu vai tās migrācijas izmaiņām. Katrā desmitgadē Arktikas ledus, kas ir leduslāču dzīves vide, zaudē ap 13% no sava apjoma.<ref name=Lunn/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pubs.aina.ucalgary.ca/arctic/Arctic52-3-294.pdf |title=Long-term Trends in the Population Ecology of Polar Bears in Western Hudson Bay in Relation to Climatic Change |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190928135003/http://pubs.aina.ucalgary.ca/arctic/Arctic52-3-294.pdf }}</ref> Tiek prognozēts, ka ap 2050. gadu, ja ledus turpinās kust tādā pašā ātrumā, apmēram ⅔ leduslāču populācijas būs izmirusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://alaska.usgs.gov/products/pubs/2008/2008_Amstrup_Marcot_Douglas_AGU_Ch14.pdf |title=A Bayesian Network Modeling Approach to Forecasting the 21st Century Worldwide Status of Polar Bears |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170222072632/https://alaska.usgs.gov/products/pubs/2008/2008_Amstrup_Marcot_Douglas_AGU_Ch14.pdf }}</ref> [[Pitsburga]]s Universitātes [[evolūcija]]s biologi atklājuši, ka daudzu jūras zīdītāju aizvēsturiskie priekšteči zaudējuši spēju izstrādāt noteiktus [[enzīmi|enzīmus]], kas mūsdienās citus zīdītājus aizsargā no neirotoksiskām ķīmiskām vielām — [[organofosfāti]]em,<ref>[https://www.nytimes.com/2018/08/09/science/marine-mammals-pesticides.html Marine Mammals Have Lost a Gene That Now They May Desperately Need]</ref> kas atrodami [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] plaši izmantotos [[pesticīdi|pesticīdos]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6317340/ Ancient convergent losses of Paraoxonase 1 yield potential risks for modern marine mammals]</ref> == Aizsardzība == [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] prezidentūras laikā 1972. gada 21. oktobrī tika pieņemts pirmais likums par jūras zīdītāju aizsardzību (MMPA), lai novērstu jūras zīdītāju populāciju samazināšanos un iespējamo izmiršanu.<ref>Benson, Etienne (2010). Wired Wilderness: Technologies of Tracking and the Making of Modern Wildlife. Johns Hopkins University Press. p. 147. {{ISBN|978-0-8018-9710-8}}. OCLC 502874368</ref> Likums aizliedz jebkura jūras zīdītāja medīšanu, nogalināšanu, sagūstīšanu vai vajāšanu bez īpaši izsniegtas atļaujas. 1973. gadā [[Kanāda]], [[Dānija]], [[Norvēģija]], ASV un [[Padomju Savienība]] noslēdza starptautisku vienošanos par leduslāču aizsardzību, aizliedzot to medības bez atļaujām, nosakot medību liegumu lāču migrācijas, barošanās un [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā.<ref>"Agreement on the Conservation of Polar Bears". Oslo, Norway: IUCN/ Polar Bear Specialist Group. 1973. Archived from the original on 21 December 2016. Retrieved 31 December 2016.</ref> Vienīgā pasaules organizācija, kas regulē dažādu dzīvnieku, jūras zīdītājus ieskaitot, aizsardzību ir [[Bonnas konvencija]] (Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību), dibināta 1979. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cms.int/sites/default/files/instrument/CMS-text.en_.PDF |title=Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals |access-date={{dat|2020|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200502225536/https://www.cms.int/sites/default/files/instrument/CMS-text.en_.PDF |archivedate={{dat|2020|05|02||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cms.int/en/legalinstrument/cms |title=CMC. Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals |access-date={{dat|2020|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200119043945/https://www.cms.int/en/legalinstrument/cms |archivedate={{dat|2020|01|19||bez}} }}</ref> Trīs nolīgumi no konvencijas attiecas uz jūras zīdītājiem: nolīgums par vaļveidīgo aizsardzību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] un blakusesošās [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] teritorijās (ACCOBAMS); vienošanās par mazo vaļveidīgo aizsardzību [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], Ziemeļaustrumu Atlantijā, [[Īrijas jūra|Īrijas jūrā]] un [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] (ASCOBANS); vienošanās par roņu aizsardzību [[Vatu jūra|Vatu jūrā]] (Wadden Sea Agreement).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cms.int/en/cms-instruments/agreements |title=CMS. Agreements |access-date={{dat|2020|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191222091802/https://www.cms.int/en/cms-instruments/agreements |archivedate={{dat|2019|12|22||bez}} }}</ref> 1982. gadā [[ANO]] Jūras tiesību konvencija (LOSC) pieņēma piesārņojuma novēršanas nolikumu attiecībā uz dzīvnieku sugu saglabāšanu. Šo likumu pieņēma arī daudzas citas konvencijas.<ref>Ora, Nilufer (2013). Regional Co-operation and Protection of the Marine Environment Under International Law. Leiden, Netherlands: Koninklijke Brill. pp. 131–137. {{ISBN|978-90-04-25085-7}}.</ref> Jūras zīdītāju aizsardzības pasākumos aktīvi piedalās arī dažādas sabiedriskās vides organizācijas. Pamanāmākās no tām ir ''[[Greenpeace]]'', kas galvenokārt pievēršas pārmērīgai nozvejai jūrās un vaļu aizsardzībai, un ''[[Sea Shepherd Conservation Society]]'', kas nodarbojas ar nelegālu aktivitāšu atklāšanu sabiedrībai.<ref>[http://marinebio.org/oceans/conservation/organizations/ Marine Conservation Organizations]{{Novecojusi saite}}</ref> === Jūras ekosistēmu aizsardzība Baltijas jūrā === Baltijas jūras lēnā ūdens apmaiņa un intensīvā krastu apdzīvotība to padara par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Galvenie antropogēnās darbības rezultātā radītie jūras vides apdraudējumi ir eitrofikācija, toksiskais piesārņojums, svešzemju sugu invāzija, pārzveja un sugu daudzveidības samazināšanās. Septiņi Baltijas jūras rajoni atzīti par aizsargājamām jūras teritorijām, kas ir 15% no [[Latvija]]s pārvaldībā esošajiem jūras ūdeņiem. Četras aizsargājamās jūras teritorijas atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Platības ziņā lielākā ir Rīgas līča rietumu piekraste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/7238-j%C5%ABras-ekosist%C4%93mas-Latvij%C4%81 |title=Jūras ekosistēmas Latvijā |access-date={{dat|2021|12|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201025224032/https://enciklopedija.lv/skirklis/7238-j%C5%ABras-ekosist%C4%93mas-Latvij%C4%81 }}</ref> == Izmantojums pārtikā == [[Attēls:Tvost_og_spik.jpg|thumb|240px|Fēru salu tradicionāls ēdiens — apakšā [[grindas]] gaļa, vidū trāns, pa kreisi kaltētas zivs gaļa, pa labi augšā kartupeļi]] Tūkstošiem gadu Arktikas pamatiedzīvotāji ir pārtikā izmantojuši vaļu [[gaļa|gaļu]]. Mūsdienās katru gadu, pavasarī un rudenī, notiek vietēja rakstura (nekomerciālas) legālas vaļu medības. Gaļa tiek konservēta un galvenokārt izmantota ziemas periodā.<ref>[https://www.bbc.com/news/world-us-canada-10549107 Native Alaskans say oil drilling threatens way of life]</ref> Tiek izmantota arī [[Polārais valis|polārā vaļa]], [[Baltvalis|baltvaļa]] un [[narvalis|narvaļa]] [[āda]] un [[trāns]], kuru ēd gan jēlu, gan termiski apstrādātu. Pie [[Fēru Salas|Fēru salām]] katru gadu tiek nomedītas apmēram 1000 [[garspuras grinda]]s, galvenokārt vasaras periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theecologist.org/News/news_round_up/687202/warning_over_contaminated_whale_meat_as_faroe_islands_killing_continues.html |title=Warning over contaminated whale meat as Faroe Islands' killing continues |access-date={{dat|2020|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170830215741/http://www.theecologist.org/News/news_round_up/687202/warning_over_contaminated_whale_meat_as_faroe_islands_killing_continues.html }}</ref> Nelielos daudzumos delfīnu gaļu izmanto arī [[Japāna|Japānā]]<ref name=taiji>[https://www.japantimes.co.jp/life/2007/08/01/environment/taiji-officials-dolphin-meat-toxic-waste/#.XhZGFC2B29Z Taiji officials: Dolphin meat 'toxic waste']</ref> un [[Peru]]. Japānas pētījumi liecina, ka līdz ar jūras ūdens piesārņojumu, arī delfīnu gaļa kļūst cilvēka veselībai kaitīga, saturot augsta līmeņa piesārņojumu ar [[metildzīvsudrabs|metildzīvsudrabu]].<ref name=taiji/><ref name=guiden>[https://www.who.int/foodsafety/publications/chem/mercuryexposure.pdf Guidance for identifying populations at risk from mercury exposure]</ref> Tā kā pagaidām nav novērots neviens gadījums, ka cilvēks būtu saindējies ar metildzīvsudrabu, pārtikā lietojot delfīnu gaļu, Japānas iestādes īpaši rūpīgi seko līdzi iedzīvotāju veselības stāvoklim reģionos, kuros delfīnu gaļas patēriņš ir augsts. To neiesaka regulāri izmantot bērnu un grūtnieču uzturā.<ref>Ministry of Health, Labour and Welfare. "平成１５年６月３日に公表した「水銀を含有する魚介類等の 摂食に関する注意事項」について". Ministry of Health, Labour and Welfare (in Japanese).</ref> Iespējas saindēties ar metildzīvsudrabu un [[Polihlorbifenils|polihlorbifenilu]] ir arī Fēru salu iedzīvotājiem, kas salīdzinoši lielos daudzumos pārtikā izmanto grindu gaļu. Tās ietekmē bērniem novēro neiropsiholoģiskas uzvedības problēmas.<ref name=guiden/> [[Inuīti]] uzturā izmanto arī [[Pogainais ronis|pogainos roņus]]. Nozīmīgs pārtikas avots tas joprojām ir [[Nunavuta]]s un [[Aļaska]]s nelielu piekrastes apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.<ref>Kets de Vries, F. R. (2014). Talking to the Shaman Within Musings on Hunting. iUniverse Inc. p. 358. {{ISBN|978-1-4917-3034-8}}. OCLC 881660311</ref> No roņu trāna iegūst roņu eļļu, kuru pielīdzina [[zivju eļļa]]i. Piemēram, 2001. gadā Kanādā no kopējā "zivju eļļas" piedāvājuma 2% bija roņu eļļa.<ref>"5 Forslag til tiltak". Government of Norway. Archived from the original on 16 April 2008. Retrieved 18 June 2016.</ref> == Jūras zīdītāji nebrīvē == [[Attēls:2009-Seaworld-Shamu.jpg|thumb|left|240px|[[Zobenvalis]] Sandjego delfinārijā izpilda trikus, 2009. gads]] [[Attēls:2012-05-01_Dolphin_Show_Madrid_anagoria.JPG|thumb|left|240px|Delfīnu šovs [[Madride]]s zoodārzā]] === Izklaides šovi akvārijos === Delfināriju šovos tiek izmantoti vairāku sugu delfīni, visbiežāk [[pudeļdeguna delfīni]]. Tos ir salīdzinoši vieglāk kā citus delfīnus apmācīt izpildīt dažādus trikus, un tiem nebrīves apstākļos ir garš mūžs. Pasaules akvārijos mājo vairāki simti pudeļdeguna delfīni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.humanesociety.org/sites/default/files/docs/case-against-marine-captivity.pdf |title=WSPA: The Case Against Marine Mammals in Captivity |access-date={{dat|2020|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200803173525/https://www.humanesociety.org/sites/default/files/docs/case-against-marine-captivity.pdf }}</ref> Delfīnu "smaids" tos padara ļoti pievilcīgus, un skatītājiem patīk šī it kā cilvēcīgā izteiksme, tomēr delfīnu smaids ir tikai sekas tam, ka šiem dzīvniekiem nav sejas muskuļu un tie nespēj veidot nekādas personīgās sejas izteiksmes.<ref>White, Thomas (2007). In Defense of Dolphins: The New Moral Frontier. Malden, MA: Blackwell Publishing. p. 17. {{ISBN|978-1-4051-5779-7}}. OCLC 122974162</ref> Starptautiskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas "World Animal Protection" un "Whale and Dolphin Conservation" rīko izglītojošas kampaņas, skaidrojot nebrīves apstākļu nepiemērojamību vaļveidīgajiem zīdītājiem, īpaši zobenvaļiem. Nebrīvē šiem dzīvniekiem bieži attīstās dažādas [[pataloģija]]s, piemēram, muguras spuras sabrukšana. Tā ir novērojama 60-90% nebrīves apstākļos dzīvojošajiem zobenvaļiem. Vaļveidīgo zīdītāju mūžs nebrīvē ir daudz īsāks nekā savvaļā, vidēji tie nesasniedz 30 gadu vecumu. Savvaļā mātīte vidēji dzīvo līdz 46 gadiem, vecākajiem īpatņiem sasniedzot 70—80 gadu vecumu. Tēviņi vidēji dzīvo līdz 31 gadam, vecākajiem sasniedzot 50—60 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hsi.org/wp-content/uploads/assets/pdfs/orca_white_paper.pdf |title=Killer Controversy Why orcas should no longer be kept in captivity |access-date={{dat|2020|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190830214838/https://www.hsi.org/wp-content/uploads/assets/pdfs/orca_white_paper.pdf |archivedate={{dat|2019|08|30||bez}} }}</ref> Nebrīvē nav iespējams nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus savvaļai, tā kā akvāriju baseinu platība un dziļums ir pārāk mazs. Vienā dienā zobenvalis savvaļā nopeld apmēram 160 km. Nebrīvē starp dzīvniekiem neveidojas arī tiem raksturīgās, savvaļā esošās savstarpējās attiecības. Dzīvnieku aizstāvji uzstāj, ka zobenvaļi ir pārāk lieli un pārāk inteliģenti nebrīves apstākļiem. Turklāt uzstāšanās šovos dzīvniekiem izraisa milzīgu stresu, attīstot agresiju gan pašiem pret sevi, gan vienam pret otru (tāda nav novērojama savvaļā), gan pret cilvēkiem.<ref>[https://www.cbsnews.com/news/whale-attack-renews-captive-animal-debate/ Whale Attack Renews Captive Animal Debate]</ref><ref>Susan Jean Armstrong (2003). Animal Ethics Reader. {{ISBN|978-0-415-27589-7}}. OCLC 51818774</ref> Delfīniem nereti iemāca atdarināt antropomorfu (cilvēka) uzvedību, piemēram, māšanu ar spuru vai buču došanu, kas nav raksturīgi delfīniem savvaļā.<ref>[http://eprints.bournemouth.ac.uk/827/1/Wilkes_Output_3.pdf Swimming with Captive Dolphins: Current Debates and Post-Experience Dissonance]</ref> Populāri izklaides šovu dzīvnieki ir arī airkāji. Visbiežāk tiek izmantoti rotaļīgie un ziņkārīgie [[Kalifornijas lauvronis|Kalifornijas lauvroņi]], jo ir viegli apmācāmi.<ref name=larson>Larson, S. (2001). "Seals and Sea lions". In Bell, C. E. (ed.). Encyclopedia of the World's Zoos. 3. pp. 1148–1150. {{ISBN|978-1-57958-174-9}}. OCLC 42213993</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20160915225953/http://www.selasetur.is/images/VIGNIR/workingpapers/no.%20%200107%20%20seals%20as%20humans%20-%20ideas%20of%20anthropomorphism%20and%20disneyfication.pdf Seals as humans - ideas of anthropomorphism and disneyfication]</ref> Samērā bieži šovos izmanto arī [[Pelēkais ronis|pelēkos roņus]] un [[Plankumainais ronis|plankumainos roņus]]. Lielāka auguma airkājus, piemēram, [[Valzirgs|valzirgus]] vai [[Ziemeļu lauvronis|ziemeļu lauvroņus]] izmanto reti.<ref name=larson/> Samērā labi nebrīves apstākļos iedzīvojas [[kalāns|kalāni]]. Kopumā pasaulē tie mājo vairāk kā 40 dažādos publikai pieejamos akvārijos un zoodārzos.<ref>[https://archive.org/details/seaotters0000vanb/page/22 Sea otters]</ref> Dažos zoodārzos un publiskajos akvārijos, Eiropu ieskaitot ([[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]]), mājo arī [[lamantīni]].<ref>Mühling, P. (1985). "Zum ersten Mal: Drei Seekuhgeburten in einem Zoo. Erfolgreiche Haltung und Zucht von Rundschwanz-Seekühen (Trichechus manatus)". Tiergarten Aktuell (Nuremberg) (in German). 1 (1): 8–16.</ref><ref>Eyewitness Travel Family Guide Italy: Milan & the Northwest Italy. New York: DK Publishing. 2012. {{ISBN|978-1-336-12080-8}}. OCLC 934043451</ref> === Militāro spēku programmas === Militāro spēku programmās mēdz izmantot gan vaļveidīgos zīdītājus (visbiežāk [[pudeļdeguna delfīni|pudeļdeguna delfīnus]]), gan airkājus (populārākie [[Kalifornijas lauvronis|Kalifornijas lauvroņi]]). Dzīvniekus izmanto, lai jūrā atrastu sprādzienbīstamus objektus, lai brīdinātu par pēkšņiem ienaidnieku (nirēju) uzbrukumiem kuģiem u.c. Delfīni nekad netiek apmācīti, lai uzbruktu cilvēkam, tā kā nav iespējams dzīvnieku apmācīt atšķirt ienaidnieku no "savējiem". Tos apmāca peldēt aiz nirēja un pie tā skābekļa baloniem piestiprināt ar gaisu pildītas bojas, kas nirēju paceļ uz augšu līdz ūdens virsmai.<ref name=eglan>Eglan, Jared (2015). Beasts of War: The Militarization of Animals. Lulu.com. pp. 126–128. {{ISBN|978-1-329-51613-7}}.</ref> Dzīvnieku aizsardzības organizācijas iebilst pret dzīvnieku izmantošanu militārajās programmās, tā kā traumējoši un neatbilstoši ir gan to labturības apstākļi, gan stresa pilnās apmācības.<ref name=eglan/><ref>Kistler, John M. (2011). Animals in the Military: From Hannibal's Elephants to the Dolphins of the U.S. Navy. Santa Barbara, California: ABC-CLIO. pp. 313–321. {{ISBN|978-1-59884-346-0}}. OCLC 741119653</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.videsgidi.lv/faili/Augi_un_dzivnieki_Baltijas_jura_un_piekraste.pdf Augi un dzīvnieki Baltijas jūrā un piekrastē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160804015351/http://www.videsgidi.lv/faili/Augi_un_dzivnieki_Baltijas_jura_un_piekraste.pdf |date={{dat|2016|08|04||bez}} }} *[https://web.archive.org/web/20200412011915/https://www.marinemammalcenter.org/what-we-do/ The Marine Mammal Center] *[https://web.archive.org/web/20200512224829/https://marinemammalscience.org/ The Society for Marine Mammalogy] *[http://marinebio.org/oceans/marine-mammals/ The MarineBio Conservation Society]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Zīdītāji]] gkpi7l3f178yych9j2ykpaz3kagmok4 0 443972 4539031 4503360 2026-10-23T18:32:44Z Vylks 50297 4539031 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #DE1921 | nos = ''Gaziantep FK'' | logo_links = Gaziantep FK logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Gaziantep Futbol Kulübü'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Gaziantepa}} | līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 12. vieta | dib = 1988 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Gaziantepas stadions]] | ietilp = 33 502 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Turcija}} Memiks Jilmazs | tren = {{flaga|Turcija}} [[Orhans Aks]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.gaziantepfk.org/}} | pattern_b1 = _hb1819h | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = ff0000 | socks1 = ff0000 | pattern_la2 = _nz16a | pattern_b2 = _gfk1819a | pattern_ra2 = _nz16a | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ffffff | socks2 = ffffff | pattern_la3 = _bochum1819a | pattern_b3 = _bochum1819a | pattern_ra3 = _bochum1819a | leftarm3 = cccccc | body3 = cccccc | rightarm3 = cccccc | shorts3 = cccccc | socks3 = cccccc }} '''''Gaziantep FK''''' ir profesionāls [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Gaziantepa]]s. Klubs ir dibināts 1988. gadā, pašlaik spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Gaziantepas stadions|Gaziantepas stadionā]] (pazīstams arī kā ''Kalyon'' stadions), kura ietilpība ir 33&nbsp;502 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/Default.aspx?pageID=530&stadID=6215 |title=Kalyon Stadyumu |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |website=tff.org}}</ref> Līdz 2016. gadam klubs bija pazīstams kā ''Gaziantep Büyükşehir Belediyespor''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.gaziantepfk.org/ Oficiālā mājaslapa] {{tr ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=2603043/domestic/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/turkey/gaziantep-bbk/3287/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas futbola Superlīga}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Gaziantep FK]] qq1sezll7umm6a1d2ffejykxvwwoypr 0 445280 4539004 4129244 2026-10-23T16:07:29Z Bendžamins 76862 4539004 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Matjažs Keks | image = Matjaž Kek 2021 (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Matjažs Keks 2021. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1961|9|9}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Maribora|td=Slovēnija}} | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] (galvenais treneris) | youthyears1 = {{0|0000}}—1980 | youthclubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[NK Železničar Maribor|Železničar Maribor]] | years1 = 1980—1985 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps1 = 114 | goals1 = 36 | years2 = 1985—1988 | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SV Spittal|Spittal/Drau]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 1988—1995 | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[Grazer AK]] | caps3 = 86 | goals3 = 15 | years4 = 1995—1999 | clubs4 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps4 = 126 | goals4 = 17 | nationalyears1 = 1992 | nationalteam1 = {{fb|Slovēnija}} | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2000 | managerclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] (pienākumu izpildītājs) | manageryears2 = 2002—2004 | managerclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | manageryears3 = 2006—2007 | managerclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15/U16 | manageryears4 = 2007—2011 | managerclubs4 = {{fb|Slovēnija}} | manageryears5 = 2011—2012 | managerclubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Ittihad FC|Al-Ittihad]] | manageryears6 = 2013—2018 | managerclubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears7 = 2018—2025 | managerclubs7 = {{fb|Slovēnija}} | managerclubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears8 = 2026— }} '''Matjažs Keks''' ({{val|sl|Matjaž Kek}}; dzimis {{dat|1961|9|9}} [[Maribora|Mariborā]]) ir slovēņu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, aizvadījis vienu spēli [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlasē]]. Kopš 2026. gada ir [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandas ''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == Karjeru sāka klubā ''[[NK Maribor]]'' Dienvidslāvijas otrajā līgā. 1985. gadā pievienojās [[Austrija]]s klubam ''[[SV Spittal|Spittal/Drau]]'', 1988. gadā pārgāja uz citu Austrijas klubu ''[[Grazer AK]]'', kurā aizvadīja septiņas sezonas. Karjeras noslēgumā atgriezās ''Maribor''. Šī kluba sastāvā trīs reizes kļuva par Slovēnijas čempionu (1996—97, 1997—98, 1998—99) un divas reizes izcīnīja [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kausu]]. 1992. gada novembrī aizvadīja savu vienīgo spēli [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlases]] rindās, nākot laukumā sākumsastāvā [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kipras futbola izlase|Kipras izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=10376 |title=Matjaž Kek - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> == Trenera karjera == Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsās trenera darbam, kļūstot par asistentu ''[[NK Maribor]]''. 2000. gadā līdz sezonas beigām kļuva par galvenā trenera pienākumu izpildītāju. 2002. gadā tika iecelts par galveno treneri un aizveda komandu līdz titulam [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmajā līgā]]. 2002.—2003. gada sezonā atkārtoti izcīnīja līgas čempiontitulu. 2004. gadā ar ''Maribor'' uzvarēja Slovēnijas kausa izcīņā. No 2006. līdz 2007. gadam strādāja ar Slovēnijas U-15 un U-16 izlasi. 2007. gada janvārī Keks tika apstiprināts par [[Slovēnijas futbola izlase]]s galveno treneri. Viņa vadībā izlase kvalificējās [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Tajā komanda ar četriem punktiem ierindojās trešajā vietā grupā un izslēgšanās spēlēs neiekļuva. 2011. gada oktobrī pēc nesekmīgā [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīra pēc abpusējas vienošanās Keks amatu atstāja, viņu aizstāja [[Slaviša Stojanovičs]]. Karjeras turpinājumā strādāja [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] ar klubu ''[[Ittihad FC|Al-Ittihad]]''. 2013. gadā kļuva par [[Horvātija]]s kluba ''[[HNK Rijeka]]'' galveno treneri. 2017. gadā izcīnīja ar klubu Horvātijas čempiontitulu. Divas reizes (2014. un 2017. gadā) uzvarēja [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kausa]] izcīņā, 2014. gadā ieguva arī Horvātijas superkausu. 2017. gada septembrī kļuva par visilgāk pēc kārtas amatā esošo treneri [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmajā līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/zgodovinski-podvig-matjazu-keku-ploska-vsa-hrvaska-448721 |title=Zgodovinski podvig: Matjažu Keku ploska vsa Hrvaška |date={{dat|2017|9|8||bez}} |language=sl |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}} |website=siol.net}}</ref> {{dat|2018|11|27||bez}} otro reizi karjerā kļuva par Slovēnijas izlases galveno treneri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keks, Matjažs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbola treneri]] [[Kategorija:Slovēnijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] 7g2eg06970r2umls9u8yvrcryqliw24 0 449723 4539013 4320032 2026-10-23T16:30:38Z Bendžamins 76862 4539013 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|24}} | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Frankfurtes "Eintracht"]] | nationalyears3 = 2007—2008 | nationalyears4 = 2008—2009 | playername = Lukāšs Hrādeckis | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2008 | years2 = 2008 | years3 = 2009—2013 | years4 = 2013—2015 | name = | birth_place = | caps5 = 101 | caps6 = 222 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | nationalyears1 = 2006 | goals5 = 0 | goals6 = 0 | years5 = 2015—2018 | years6 = 2018—2025 | nationalcaps5 = 10 | nationalcaps6 = 108 | nationalteam5 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalteam6 = {{fb|FIN}} | nationalyears5 = 2009—2010 | nationalyears6 = 2010— | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalyears2 = 2007 | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somija U20 | caps1 = 0 | goals2 = 0 | caps2 = 11 | caps3 = 76 | caps4 = 69 | caption = Hrādeckis 2022. gadā | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Turun Palloseura|TPS]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Somija}} [[Åbo IFK|ÅIFK]] | clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[Esbjerg fB]] | clubs4 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF]] | countryofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Bratislava|td=Slovākija}} | currentclub = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | goals1 = 0 | goals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U19 | goals4 = 0 | height = 192 | image = Lukáš Hrádecký, 2022-07-31, Saisoneröffnung Bayer 04, Leverkusen (1).jpg | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 11 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U18 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | clubs7 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | years7 = 2025— | caps7 = 24 | goals7 = 0 }} '''Lukāšs Hrādeckis''' ({{Val|fi|Lukáš Hrádecký}}, dzimis {{Dat|1989|11|24}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovāki|slovāku]] izcelsmes [[Somija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Hrādeckis spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco FC|AS Monaco]]''. == Sasniegumi == '''Esbjerg fB''' * [[Dānijas 1. divīzija]]: 2011—12 * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2012—13 '''Eintracht Frankfurt''' * [[Vācijas kauss futbolā]]: 2017—18 '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * Vācijas Superkauss: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> '''Somija''' * [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]: 2014 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] gada labākais vārtsargs: 2013 * Somijas gada futbolists: 2016, 2017, 2018, 2021 * Somijas gada sportists: 2020 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hrādeckis, Lukāšs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Esbjerg fB spēlētāji]] [[Kategorija:Turun Palloseura spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] dw7zl8mkwu5cg53szjw96m7h2ydqhhq 0 449724 4539017 4278063 2026-10-23T16:36:45Z Bendžamins 76862 4539017 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|13}} | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]] | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011 | playername = Joels Pohjanpalo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2010—2011 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013—2022 | years4 = 2013—2014 | name = | birth_place = | caps5 = 55 | goals5 = 13 | years5 = 2014—2016 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps5 = 3 | nationalcaps6 = 11 | nationalcaps7 = 93 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 2 | nationalgoals7 = 22 | nationalteam5 = {{flaga|Somija}} Somija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalteam7 = {{fb|FIN}} | nationalyears5 = 2012 | nationalyears6 = 2012—2015 | nationalyears7 = 2012— | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalyears2 = 2010 | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somija U18 | caps1 = 26 | goals2 = 16 | caps2 = 50 | caps3 = 23 | caps4 = 22 | caption = Pohjanpalo 2025. gadā | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Klubi-04]] | clubs2 = {{flaga|Somija}} [[HJK Helsinki]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfR Aalen|Aalen]] | countryofbirth = {{vieta|Somija|Helsinki}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Palermo F.C.|Palermo]] | goals1 = 33 | goals3 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U17 | goals4 = 5 | height = 186 | image = Joel Pohjanpalo, 4 February 2025 - 06.jpg | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 13 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U16 | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | caps6 = 14 | caps7 = 19 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin]] | goals6 = 9 | goals7 = 6 | years6 = 2020 | years7 = 2020—2021 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 33 | goals8 = 16 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | years9 = 2022—2025 | caps9 = 90 | goals9 = 47 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo F.C.|Palermo]] | years10 = 2025— | caps10 = 55 | goals10 = 34 }}'''Joels Pohjanpalo''' ({{Val|fi|Joel Pohjanpalo}}, dzimis {{Dat|1994|9|13}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Somijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Pohjanpalo pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandu ''[[Palermo FC|Palermo]]''. == Sasniegumi == '''HJK''' * [[Veikkausliiga]]: 2012, 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Pohjanpalo, Joels}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Helsinkos dzimušie]] [[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] 5khldhc6ek1sn4txf08dgxnzmu22pgf 0 449743 4539014 4308665 2026-10-23T16:31:01Z Bendžamins 76862 4539014 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|9|9}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalyears1 = 2012—2014 | nationalyears2 = 2012—2014 | nationalyears3 = 2015 | nationalyears4 = 2016—2017 | playername = Fredriks Jensens | years1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U17 | years2 = 2016—2018 | name = | birth_place = | nationalcaps5 = 37 | nationalyears5 = 2017— | nationalgoals5 = 8 | nationalteam5 = {{fb|FIN}} | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U18 | nationalgoals4 = 1 | caps1 = 4 | goals1 = 1 | caps2 = 55 | caption = | clubnumber = 97 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong FC Twente|Jong Twente]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | countryofbirth = {{vieta|Somija|Porvo}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | goals2 = 9 | nationalgoals3 = 0 | height = 183 | image = Fredrik jensen -1493447439.png | nationalcaps1 = 4 | nationalcaps2 = 4 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years3 = 2018—2025 | caps3 = 103 | goals3 = 5 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]] | years4 = 2022 | caps4 = 3 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | years5 = 2025— | caps5 = 23 | goals5 = 2 }}'''Fredriks Jensens''' ({{Val|fi|Fredrik Jensen}}, dzimis {{Dat|1997|9|9}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Jensens spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jensens, Fredriks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]] [[Kategorija:Espo "Honka" spēlētāji]] p1kygwahvt1w37dkhv7aak9j9l9z5hf 0 449827 4539015 4278046 2026-10-23T16:32:50Z Bendžamins 76862 4539015 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|18}} | birth_place = | nationalyears1 = 2009 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011 | playername = Tomass Lāms | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016—2018 | years4 = 2017—2018 | name = | caps5 = 65 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U18 | goals5 = 7 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]'' | years5 = 2018—2021 | nationalcaps5 = 11 | nationalcaps6 = 28 | nationalteam5 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalteam6 = {{fb|FIN}} | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 0 | nationalyears5 = 2012—2014 | nationalyears6 = 2015—2022 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U17 | caps1 = 6 | goals1 = 0 | caps2 = 64 | caps3 = 19 | caps4 = 28 | caption = | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[AZ Alkmaar|AZ]]'' | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]'' | clubs3 = {{flaga|Anglija}} ''[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]'' | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} ''[[FC Twente]]'' | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | currentclub = {{flaga|Indonēzija}} ''[[Bali United F.C.|Bali United]]'' | goals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U16 | goals3 = 2 | goals4 = 3 | height = 188 | image = Thomas Lam.jpg | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps2 = 2 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} ''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'' | years6 = 2021—2022 | caps6 = 22 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Austrālija}} ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'' | years7 = 2022—2023 | caps7 = 27 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[PEC Zwolle]]'' | years8 = 2023—2024 | caps8 = 31 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Kipra}} ''[[Apollon Limassol]]'' | years9 = 2024—2026 | caps9 = 40 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Indonēzija}} ''[[Bali United F.C.|Bali United]]'' | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Tomass Lāms''' ({{Val|fi|Thomas Lam}}, dzimis {{Dat|1993|12|18}}) ir [[Nīderlande|Nīderlandē]] dzimis [[Somija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lāms spēlē Indonēzijas komandā ''[[Bali United F.C.|Bali United]]''. == Sasniegumi == '''AZ Alkmaar''' * [[KNVB beker]]: 2012—13 '''PEC Zwolle''' * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{somija-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:AZ Alkmaar spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Lāms, Tomass}} [[Kategorija:Limasolas "Apollon" spēlētāji]] leryavxz8aj3e64dc2i87r2loo5zncp 0 462877 4539161 4278908 2026-10-24T08:04:23Z Bendžamins 76862 4539161 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|14}} | name = | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 3 | playername = Oskars de Markoss | nationalgoals1 = 0 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2009 | years2 = 2008—2009 | years3 = 2009—2025 | years4 = 2010 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 1 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao Athletic]] | caps1 = 16 | caps2 = 20 | caps3 = 435 | caps4 = 1 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao Athletic|Bilbao Athletic B]] | caption = de Markoss 2018. gadā | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Lagvardija}} | currentclub = | goals1 = 4 | goals2 = 3 | goals3 = 25 | goals4 = 0 | height = 182 | image = SM-AB 2018 (11).jpg | nationalyears3 = 2012 | totalcaps = 472 | totalgoals = 32 }}'''Oskars de Markoss''' ({{Val|es|Óscar de Marcos}}; dzimis {{Dat|1989|4|14}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Karjeru de Markoss ir sācis ''[[Deportivo Alavés]]'' komandā. Lielāko daļu karjeras pavadījis [[Bilbao "Athletic"]] komandā, ar ko izcīnījis vienu [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]] un divus [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausus]]. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023—24 * [[Spānijas Superkauss]]: 2015, 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:de_Markoss, Oskars}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] h0pgnvkkts24jcntctz2kv3fvvlj7fd 0 465082 4539215 4442825 2026-10-24T09:05:49Z Bendžamins 76862 4539215 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|20}} | years4 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Huanmi | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2010—2015 | years3 = 2013 | caps6 = 90 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals6 = 23 | years6 = 2019—2025 | nationalcaps3 = 19 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals3 = 8 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalyears4 = 2015 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | birth_place = | goals1 = 1 | caps1 = 22 | caps2 = 85 | caps3 = 19 | caps4 = 12 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Koina}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | goals2 = 24 | nationalgoals2 = 2 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years5 = 2016—2019 | caps5 = 95 | goals5 = 24 | height = 169 | image = Real Sociedad - Red Bull Salzburgo 121 (38496627030) (cropped).jpg | caption = Huanmi 2018. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 5 | fullname = Huans Migels Himeness Lopess | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Riyadh SC|Al-Riyadh]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 16 | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years8 = 2024 | caps8 = 16 | goals8 = 3 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years9 = 2025 | caps9 = 13 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years10 = 2025— | caps10 = 8 | goals10 = 1 }}'''Huans Migels Himeness Lopess''' ({{Val|es|Juan Miguel Jiménez López}}, dzimis {{Dat|1993|5|20}}), zināms arī kā '''Huanmi''' (''Juanmi''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Huanmi pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Getafe CF|Getafe]]''. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] Huanmi debitēja {{Dat|2015|3|31|5=bez}} mačā pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Riyadh SC spēlētāji]] [[Kategorija:Racing de Santander spēlētāji]] niteqgy3sk3d9b26f6jo5r9mp23oo98 0 465141 4538960 4277121 2026-10-23T14:13:56Z Bendžamins 76862 4538960 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|25}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U19 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Stanislavs Lobotka | years1 = 2011—2015 | nationalgoals1 = 1 | years2 = 2013—2014 | years3 = 2015—2017 | years4 = 2017—2020 | nationalcaps3 = 27 | nationalcaps4 = 76 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 4 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2013—2017 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps2 = 6 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Trenčīna}} | caps1 = 76 | caps2 = 30 | caps3 = 52 | caps4 = 86 | clubnumber = 68 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK AS Trenčín|Trenčín]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong Ajax]] | clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]] | caption = Lobotka 2021. gadā | goals1 = 3 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]] | years5 = 2020— | caps5 = 199 | goals5 = 4 | height = 170 | image = Stanislav Lobotka 2021.jpg | nationalyears4 = 2016— }}'''Stanislavs Lobotka''' ({{Val|sk|Stanislav Lobotka}}, dzimis {{Dat|1994|11|25}}) ir [[Slovāki|slovāku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2020. gada Lobotka pārstāv [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] komandu ''[[SSC Napoli]]''. == Sasniegumi == '''AS Trenčín''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2014—15 * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 2014—15 '''Napoli''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024—25]] * [[Coppa Italia]]: 2019—20 * [[Supercoppa Italiana]]: 2025—26 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Lobotka, Stanislavs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]] [[Kategorija:FK AS Trenčín spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 2mfjz2v7wlr3y36kdo7vxemsw7cgggb 0 465142 4539150 4401567 2026-10-24T07:53:40Z Bendžamins 76862 4539150 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|3}} | years1 = 2015—2016 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Frans Beltrāns | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018—2026 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | caps1 = 23 | caps2 = 71 | caps3 = 239 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano|Rayo Vallecano B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 8 | height = 170 | image = “Siempre hay que soñar y vuestras gestas nos hacen ir soñando, soñando, soñando…” 01 (cropped).jpg | caption = Beltrāns 2018. gadā | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2016—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2018—2021 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 14 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2021 | nationalteam5 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals5 = 0 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years4 = 2026— | caps4 = 22 | goals4 = 2 }} '''Frans Beltrāns''' ({{Val|es|Fran Beltrán}}, dzimis {{Dat|1999|2|3|5=bez}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Beltrāns pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu ''[[Girona FC|Girona]]''. Aizvadījis vienu spēli [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]]. == Sasniegumi == '''Rayo Vallecano''' * [[Segunda Division]]: 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Beltrāns, Frans}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] rqvgkonowlnywdby8fueyrnzg3441j5 0 465275 4539186 4278935 2026-10-24T08:30:19Z Bendžamins 76862 4539186 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|25}} | nationalgoals3 = 1 | playername = Hosē Luiss Gaja | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2012—2014 | years2 = 2012— | nationalcaps3 = 11 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 15 | nationalcaps6 = 22 | nationalgoals4 = 0 | ntupdate = | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2013 | nationalyears5 = 2014—2017 | name = | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | birth_place = | goals2 = 9 | caps1 = 63 | caps2 = 349 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pedregera}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals1 = 3 | height = 172 | nationalcaps1 = 2 | image = Real Valladolid-Valencia CF, 2019-05-18 (31) (cropped).jpg | caption = Gaja 2019. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalyears2 = 2013 | nationalyears1 = 2012 | nationalyears6 = 2018—2023 }}'''Hosē Luiss Gaja''' ({{Val|es|José Luis Gayà}}, dzimis {{Dat|1995|5|25}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2012. gada Gaja pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Valencia CF]]''. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā Gaja debitēja {{Dat|2018|9|11|5=bez}} mačā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]]. == Sasniegumi == '''Valencia''' * [[Copa del Rey]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gaja, Hosē Luiss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] j8vz04wnq1j6og2skm88dovok3kyesj 0 467809 4539209 4305546 2026-10-24T09:03:36Z Bendžamins 76862 4539209 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|3}} | years4 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Honijs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2018 | years3 = 2018—2019 | nationalcaps3 = 4 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalcaps4 = 18 | nationalcaps5 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2013 | nationalyears4 = 2014—2017 | nationalyears5 = 2018 | nationalyears2 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 23 | caps2 = 183 | caps3 = 0 | caps4 = 20 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Bigo}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | goals2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | years5 = 2019—2024 | caps5 = 87 | goals5 = 5 | height = 175 | image = Partido Galicia - Panamá en Balaídos 22 (cropped).jpg | caption = Honijs 2024. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | fullname = Honatans Kastro Oto | years6 = 2024—2025 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | caps6 = 34 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | years7 = 2025— | caps7 = 34 | goals7 = 0 }}'''Honatans Kastro Oto''' ({{Val-es|Jonathan Castro Otto}}, dzimis {{Dat|1994|3|3}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Oto pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Deportivo Alavés]]''. == Sasniegumi == '''PAOK''' * [[Grieķijas Superlīga]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Honijs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] 8wtynfhjuocm8scqayxhc8ioq0j0nd7 0 467858 4538997 4277142 2026-10-23T15:38:14Z Bendžamins 76862 4538997 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|1|29}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U20 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U21 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2008—2010 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Josips Iličičs | years1 = 2007—2008 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2008—2010 | years3 = 2010 | years4 = 2010—2013 | caps6 = 136 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | goals6 = 47 | years6 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 86 | nationalgoals3 = 17 | nationalteam3 = {{fb|SLO}} | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 6 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Prijedora}} | caps1 = 24 | caps2 = 55 | caps3 = 5 | caps4 = 98 | clubnumber = 72 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[SC Bonifika|Bonifika]] | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Interblock|Interblock]] | clubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC|Palermo]] | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]] | caption = Iličičs 2021. gadā | goals1 = 3 | goals2 = 12 | goals3 = 1 | goals4 = 20 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2013—2017 | caps5 = 105 | goals5 = 29 | height = 190 | image = Josip Ilicic 2021.jpg | nationalyears3 = 2010—2024 | clubs7 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | years7 = 2022—2025 | caps7 = 62 | goals7 = 11 | clubs8 = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]] | years8 = 2025— | caps8 = 29 | goals8 = 10 }}'''Josips Iličičs''' ({{Val|sl|Josip Iličić}}, dzimis {{Dat|1988|1|29}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Iličičs pārstāv [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] komandu ''[[FC Koper|Koper]]''. == Sasniegumi == '''Interblock''' * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2008—09 '''Individuālie sasniegumi''' * Slovēnijas gada futbolists: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Iličičs, Josips}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] nmh29clw7lir75c6hmsrcipz7d83lnl 0 468525 4539203 4526201 2026-10-24T08:59:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4539203 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | logo = LTVZiņudienests (2022).png | company_name = Latvijas Televīzijas Ziņu dienests | industry = ziņu raidījumu veidošana | location_city = | logo_size = 150px | location_country = | company_slogan = "Vienmēr ar jums!" | key_people = *Dagnija Neimane-Vēvere (atbildīgā redaktore) *Rudīte Spakovska (atbildīgā redaktore) *Dace Stirāne (atbildīgā redaktore) *Ina Strazdiņa (ārzemju ziņu redaktore) *Gints Amoliņš (ārzemju ziņu redaktors) | owner = [[Latvijas Televīzija]] | location = Rīgas Televīzijas centrs ([[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1958-1986)<br />[[Latvijas Televīzijas augstceltne]], ([[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1986–) | services = Ziņu satura veidošana un izvietošana televīzijā un internetā | area_served = [[Latvija]] | chairperson = Iveta Elksne }}'''LTV Ziņu dienests''' ir [[Latvijas Televīzija]]s struktūrvienība, kuras uzdevums ir veidot pašmāju un ārvalstu ziņu un diskusiju saturu [[Televīzija|televīzijā]], [[Internets|internetā]] un [[Sociālais tīkls|sociālo tīklu]] platformās. Dienas laikā Ziņu dienests vidēji rada ap 4 stundām oriģinālsatura. LTV Ziņu dienestam ir korespondentes ārzemēs — [[Brisele|Briselē]] strādā [[Ilze Nagla]], bet [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] — Ilze Kalve. Kopš 1986. gada Latvijas Televīzijas Ziņu dienests atrodas [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas augstceltnē]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]. Ziņu dienesta veidotie raidījumi galvenokārt tiek filmēti 2. studijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-latvijas-televizijas-jauna-zinu-studija.a418976/|title=Atklāta Latvijas Televīzijas jaunā Ziņu studija (lsm.lv)}}</ref> LTV Ziņu dienestu no 2013. gada vada Iveta Elksne. == Vēsture == Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vēsture aizsākās 1958. gada 19. martā, kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas". Tolaik raidījumu vadīja Valdis Čukurs un Laimdota Rone. Ziņu raidījumu diktori bija arī Gerda Riekstiņa-Sinkēviča, Zaiga Vīnerte-Dambe, Rihards Kalvāns un Uldis Deisons.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=115}}</ref> === Pirmais raidījums === 1958. gada 19. marta "Pēdējās ziņās" kopumā bija 15 sižeti. Tika ziņots par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās padomes]] vēlēšanu rezultātiem, [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] politiskajām gaitām, kā arī par starptautisko pianistu konkursu [[Maskava|Maskavā]] un plānotajiem Studentu dziesmu un deju svētkiem.<ref name=":0" /> === Televīzijas Panorāma === Pēc četru gada intensīva darba komandas veidošanā un tehniskā aprīkojuma papildināšanas 1962. gada 1. martā televīzijas ēterā pirmo reizi parādījās titrs [[Panorāma (raidījums)|"Televīzijas Panorāma"]]. Pirmo "TV Panorāmu" vadīja Laimdota Rone un Valdis Čukurs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=119}}</ref> 20. gadsimta 60. gadu beigās [[Panorāma (raidījums)|"Panorāmas"]] redakciju veidoja tikai 10 štata darbinieku, taču pēc desmit gadiem tie bija jau 36 darbinieki.<ref name=":1" /> == Mediju platformas == === Televīzija === Pašlaik Latvijas Televīzijas Ziņu dienests veido vairāk nekā piecpadsmit (neieskaitot vēlēšanām paredzētos) raidījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/|title=LTV Ziņu dienesta sadaļa Latvijas Televīzijas mājaslapā (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> [[Attēls:Ziņudienests2.jpeg|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta žurnāliste Ina Strazdiņa intervē Valdi Dombrovski]] ==== Ziņu raidījumi ==== * ''[[Rīta Panorāma]]'' (vada Gusts Kikusts, Sigurds Siliņš, Karīna Rubene) * [[Dienas ziņas (LTV raidījums)|''Dienas ziņas'']] (vada Ilze Vēbere, Anda Boša, Laura Vonda, Ilze Dobele, Jānis Geste) * [[Panorāma (raidījums)|''Panorāma'']] (vada Laura Vonda, Ilze Dobele, Anda Boša, Jānis Geste) * [[Nakts ziņas (LTV raidījums)|''Nakts ziņas'']] (vada Laura Vonda, Anda Boša, Jānis Geste) * [[Laika ziņas (LTV raidījums)|''Laika ziņas'']] (vada Toms Bricis, Ilze Skudra, Ilze Golubeva, Daira Zīle) * ''[[Pasaules panorāma]]'' (vada [[Ina Strazdiņa]], Odita Krenberga, Gints Amoliņš) * [[Kultūras ziņas (LTV raidījums)|''Kultūras ziņas'']] (veido LTV Kultūras redakcija; vada [[Goran Gora|Jānis Holšteins-Upmanis]], Adriāna Roze, Liene Jakovļeva, Edgars Raginskis, [[Eva Johansone]]) * ''[[Sporta ziņas (LTV raidījums)|Sporta ziņas]]'' (veido LTV Sporta redakcija; vada [[Māris Rīmenis]], [[Uģis Joksts]], Juris Valdovskis) ==== Dokumentālie raidījumi ==== * [[Aculiecinieks (raidījums)|''Aculiecinieks'']] (veido Aija Kinca, Judīte Čunka, Ģirts Zvirbulis, kā arī citi žurnālisti) ==== Diskusiju un analītiskie raidījumi ==== * ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' (vada [[Guntis Bojārs]]) * ''[[1:1]]'' (vada [[Gundars Rēders]]) * ''[[De Facto|De facto]]'' (vada Inga Šņore un Matīss Arnicāns) * ''[[Šodienas jautājums]]'' (vada [[Anete Bērtule]]) ==== Saturs krievu valodā ==== 2021. gada 17. septembrī tika atklāta jaunā mazākumtautību multimediju platforma Rus.LSM. Tajā vienkopus skatāms Ziņu dienesta un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 4]] veidotais saturs krievu valodā. Raidījumi [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksā]] tiek filmēti 3. studijā (bijušajā Panorāmas studijā). No 2021. gada 20. septembra vairākas reizes dienā tiek veidoti ziņu raidījumi: * ''Сегодня вечером'' (''Šovakar)'' — vada Marina Ļebedeva, Jekaterina Safronova, sporta sadaļa — Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs * ''ТЧК'' ''(Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' — vada Aleksejs Dunda un Aļona Borisova * ''Личное дело'' ''(Personīgā lieta) —'' vada Diāna Spinu un Daniils Smirnovs === Tīmekļa vietnes === ==== ''[[lsm.lv]]'' ==== Latvijas Sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas un [[Latvijas Radio]]) apvienotais ziņu portāls. Tajā ik dienas tiek publicētas Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotās ziņas. Portālā tās var gan lasīt teksta formā, gan arī skatīties kā video. Sadaļā "Ārpus ētera" LTV žurnālisti komentē un sniedz ieskatu tēmās gan ziņu virsrakstos, gan ārpus tiem. Portāla ''lsm.lv'' redakcija atrodas Latvijas Televīzijas augstceltnē Zaķusalā, Rīgā. ==== ''replay.lv'' ==== Vietnē atrodams gan Latvijas Televīzijas (arī Ziņu dienesta), gan arī Latvijas Radio veidotais saturs un tā arhīvs audio un video formātā. ==== ''ltv.lv'' ==== Mājas lapā, informācija par Latvijas Televīziju un jaunumi. === Sociālie mediji === [[Attēls:Ziņudienests4.png|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta Instagram konta ekrānuzņēmums]] LTV Ziņu dienestam ir sociālo mediju redakcija, kas visu diennakti seko notiekošajam [[Latvija|Latvijā]] un [[Pasaule|pasaulē]]. Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos [[Facebook]], [[Twitter]], [[Instagram|Instgram]], [[TikTok]] un [[YouTube]] tiek izvietoti vairāki desmiti ziņu katru dienu — gan Ziņu dienesta veidotie sižeti, gan grafikas, gan aktuālākās un svarīgākās ziņas Latvijā un pasaulē, kā arī tiešraides no preses koferencēm un svarīgiem notikumiem. LTV Ziņu dienesta raidījumu ''[[Šodienas jautājums]], [["Aculiecinieks" (raidījums)|Aculiecinieks]], [[1:1]]'', kā arī interviju saturs audio formātā ir atrodams vietnē [[Spotify]]. ==== "Dzīvei nav melnraksta" ==== Video rubrika, kura aizsākta 2019. gada 1. aprīlī, stāsta par cilvēkstāstiem, dažādos vecumos. Sērija akcentē cilvēku izvēles mūža garumā un to, kā šīs izvēles ir mainījušas viņu dzīvi. Katra video varonis ir kāds cilvēks, kurš ir uzticējis savu dzīvestāstu un dzīves izvēles, tās vērtē un izsaka savu viedokli.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/watch/375052226009137/2290963414471927|title=Dzīvei nav melnraksta (facebook.com)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Rubrikā ir piedalījušies [[Markus Riva]], [[Egils Levits]], [[Rojs Rodžers]], [[Jurijs Perevoščikovs]], [[Liene Cipule]], [[Linda Mūrniece]], kā arī citas personības.<ref name=":2" /> Video rubriku "Dzīvei nav melnkrasta" veido LTV Ziņu dienesta žurnālists [[Ēvalds Dukuls]]. Rubrika tika nominēta Latvijas Žurnālstu asociācijas Izcilības balvai 2019 kategorijā "Intervija/apraksts", bet balvu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zurnalistikas-izcilibas-balvas-ari-sabiedriskajiem-medijiem-cigaresu-mafijai-izmisuma-zona-un-jaunajam-zurnalistam.a371392/|title=Žurnālistikas Izcilības balvas - arī sabiedriskajiem medijiem: «Cigarešu mafijai», «Izmisuma zonā» un jaunajam žurnālistam (lsm.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Latvijas Televīzijas Izcilības balvā rubrika "Dzīvei nav melnraksta" tika atzīta par 2019. gada labāko projektu sociālajos medijos. === Projekts "Būris" === Digitālā satura projekts "Būris" veidots 2021. gada augustā un septembrī, sadarbojoties dažādām Ziņu dienesta nodaļām un darbiniekiem. Projektā tika atspoguļotas sabiedrībā aktuālas tēmas — vakcinācija, partnerattiecību regulējums, vegānisms, patriotisms, dzimumu līdztiesība, kā arī citas. "Būra" audiovizuālais saturs tiek izvietots sabiedrisko mediju portālā ''[[lsm.lv]]'', Ziņu dienesta sociālo mediju kontos, kā arī projeka "16+" YouTube kanālā un platformā Rus.LSM. Raidījuma dueļu vadītājs un projekta līdzveidotājs ir LTV Ziņu dienesta žurnālists Ēvalds Dukuls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/informacija-medijiem/raksts/239439/latvijas-televizijas-un-lsm-projekta-buris-gaidami-spraigi-viedoklu-dueli|title=Latvijas Televīzijas un LSM projektā “Būris” gaidāmi spraigi viedokļu dueļi (ltv.lsm.lv)}}</ref> == Ziņu raidījumu veidošanai izmantotās studijas == {| class="wikitable mw-collapsible" !Studija !Lietotājs/-i !Filmētie raidījumi |- |'''S-2''' |Latvijas Televīzijas Ziņu dienests |''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]'' ''[[Dienas ziņas (raidījums)|Dienas ziņas]]'' ''[[Rīta Panorāma]]'' ''[[Nakts ziņas (raidījums)|Nakts ziņas]]'' ''Sporta ziņas'' ''Laika ziņas'' ''Kultūras ziņas'' ''[[Šodienas jautājums]]'' ''[[De Facto|De facto]]'' ''[[1:1]]'' ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' ''[[Pasaules panorāma]]'' |- |'''S-3''' |Rus.LSM - mazākumtautību multimediju platforma |''Новости (Ziņas)'' ''Сегодня вечером (Šovakar)'' ''ТЧК (Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' ''Личное дело (Personīgā lieta)'' |} === 2. studija (S-2) === Sākotnēji studija izmantota dažādām pārraidēm. 2014. gadā studija tika iekārtota ziņu raidījumiem krievu valodā. Studijā filmēts arī LTV Sporta redakcijas veidotais raidījums ''[[Sporta studija]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193|title=Ieva Krastiņa - «TTT Rīga» kapteine (filmēts 2. studijā; ltv.lv)|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193 |date=25.09.2021 }}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti 2. studijas pārbūves darbi, izbūvējot vienotu Ziņu dienesta studiju. ''[[Rīta Panorāma]]'' 2021. gada 30. augustā bija pirmais pārraidītais raidījums no jaunās studijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-rita-panorama.id229286|title=Rīta Panorāma (pirmais raidījums no S-2; ltv.lv)|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194526/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-rita-panorama.id229286}}</ref> Ziņu studijas pārbūves izmaksas — {{sk|900000}} eiro. Summā ietilpst dekorāciju izbūve, LED ekrānu iegāde, specializēto mēbeļu uzstādīšana, kā arī jauna raidījumu grafiskā un muzikālā noformējumu izveide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/356975-ltv-jauno-paligtelpu-izveide-izmaksajusi-900-000-eiro.htm|title=LTV jaunās Ziņu studijas un palīgtelpu izveide izmaksājusi 900 000 eiro (nra.lv)}}</ref> === 3. studija (S-3) === Kopš [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksa]] atklāšanas 1986. gadā līdz 2021. gada augustam studijā tika filmēti galvenie LTV Ziņu dienesta raidījumi. 3. studijā filmēti arī ziņu speicālizlaidumi,<ref>https://www.youtube.com/watch?v=72y0gYa85uI</ref> neilgu brīdi veidoti ziņu raidījumi krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 ("Novosti", S-3 studijā; ltv.lv)|title="Novosti", S-3 studijā; ltv.lv|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 |date=25.09.2021 }}</ref> Pēdējais raidījums, kas pārraidīts no 3. studijas pirms rekonstrukcijas, bija vakara Laika ziņas 2021. gada 29. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-laika-zinas.id229246|title="Laika ziņas"; 3. studijā; ltv.lv|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194525/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-laika-zinas.id229246}}</ref> 2021. gada septembrī norisinājās 3. studijas pārbūves darbi, lai to pielāgotu multimediju platformas Rus.LSM vajadzībām. Rekonstruētā studija svinīgi atklāta 17. septembrī ar ASV un Lielbritānijas amatpersonu dalību. Tajā pašā dienā notika multimediju mazākumtautības platformas atklāšanas maratons trīs stundu garumā — ''Большой рестарт (Lielais restarts)''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.09.2021-lielais-restarts-multimediju-mazakumtautibu-platformas-atklasanas-maratons-tiesraide.id238386|title=«Lielais restarts». Multimediju mazākumtautību platformas atklāšanas maratons. Tiešraide. (ltv.lv)}}</ref> Studijas pārbūves izmaksas — {{sk|450000}} eiro. Summā ietilpst studijas dekorāciju izbūve, ekrānu iegāde, studijas režijas modernizēšana, robotkameru iepirkšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-jauna-sabiedrisko-mediju-mazakumtautibu-multimediju-platforma-ruslsm.a421691/|title=Atklāta jaunā sabiedrisko mediju mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM (lsm.lv)}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.ltv.lv Latvijas televīzijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524032640/http://www.ltv.lv/ |date={{dat|2012|05|24||bez}} }} * [https://replay.lsm.lv/lv replay.lsm.lv] * [https://ltv.lsm.lv ltv.lsm.lv] {{autoritatīvā vadība}} {{Latviešu raidījumi}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Latvijas Televīzija| ]] [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] brpqf2fxg3nabg35ykyjvljg8glyso2 4539204 4539203 2026-10-24T08:59:37Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4539204 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | logo = LTVZiņudienests (2022).png | company_name = Latvijas Televīzijas Ziņu dienests | industry = ziņu raidījumu veidošana | location_city = | logo_size = 150px | location_country = | company_slogan = "Vienmēr ar jums!" | key_people = *Dagnija Neimane-Vēvere (atbildīgā redaktore) *Rudīte Spakovska (atbildīgā redaktore) *Dace Stirāne (atbildīgā redaktore) *Ina Strazdiņa (ārzemju ziņu redaktore) *Gints Amoliņš (ārzemju ziņu redaktors) | owner = [[Latvijas Televīzija]] | location = Rīgas Televīzijas centrs ([[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1958-1986)<br />[[Latvijas Televīzijas augstceltne]], ([[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]) (1986–) | services = Ziņu satura veidošana un izvietošana televīzijā un internetā | area_served = [[Latvija]] | chairperson = Iveta Elksne }}'''LTV Ziņu dienests''' ir [[Latvijas Televīzija]]s struktūrvienība, kuras uzdevums ir veidot pašmāju un ārvalstu ziņu un diskusiju saturu [[Televīzija|televīzijā]], [[Internets|internetā]] un [[Sociālais tīkls|sociālo tīklu]] platformās. Dienas laikā Ziņu dienests vidēji rada ap 4 stundām oriģinālsatura. LTV Ziņu dienestam ir korespondentes ārzemēs — [[Brisele|Briselē]] strādā [[Ilze Nagla]], bet [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] — Ilze Kalve. Kopš 1986. gada Latvijas Televīzijas Ziņu dienests atrodas [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas augstceltnē]] [[Zaķusala|Zaķusalā]], [[Rīga|Rīgā]]. Ziņu dienesta veidotie raidījumi galvenokārt tiek filmēti 2. studijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-latvijas-televizijas-jauna-zinu-studija.a418976/|title=Atklāta Latvijas Televīzijas jaunā Ziņu studija (lsm.lv)}}</ref> LTV Ziņu dienestu no 2013. gada vada Iveta Elksne. == Vēsture == Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vēsture aizsākās 1958. gada 19. martā, kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas". Tolaik raidījumu vadīja Valdis Čukurs un Laimdota Rone. Ziņu raidījumu diktori bija arī Gerda Riekstiņa-Sinkēviča, Zaiga Vīnerte-Dambe, Rihards Kalvāns un Uldis Deisons.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=115}}</ref> === Pirmais raidījums === 1958. gada 19. marta "Pēdējās ziņās" kopumā bija 15 sižeti. Tika ziņots par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās padomes]] vēlēšanu rezultātiem, [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] politiskajām gaitām, kā arī par starptautisko pianistu konkursu [[Maskava|Maskavā]] un plānotajiem Studentu dziesmu un deju svētkiem.<ref name=":0" /> === Televīzijas Panorāma === Pēc četru gada intensīva darba komandas veidošanā un tehniskā aprīkojuma papildināšanas 1962. gada 1. martā televīzijas ēterā pirmo reizi parādījās titrs [[Panorāma (raidījums)|"Televīzijas Panorāma"]]. Pirmo "TV Panorāmu" vadīja Laimdota Rone un Valdis Čukurs.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Cilvēki TV viļņos '54-'04|last=Balode|first=Mārīte|publisher=Latvijas Televīzija, Valters un Rapa|year=2004|isbn=9984-19-624-0|location=Rīga|pages=119}}</ref> 20. gadsimta 60. gadu beigās [[Panorāma (raidījums)|"Panorāmas"]] redakciju veidoja tikai 10 štata darbinieku, taču pēc desmit gadiem tie bija jau 36 darbinieki.<ref name=":1" /> == Mediju platformas == === Televīzija === Pašlaik Latvijas Televīzijas Ziņu dienests veido vairāk nekā piecpadsmit (neieskaitot vēlēšanām paredzētos) raidījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/zinas/|title=LTV Ziņu dienesta sadaļa Latvijas Televīzijas mājaslapā (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> [[Attēls:Ziņudienests2.jpeg|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta žurnāliste Ina Strazdiņa intervē Valdi Dombrovski]] ==== Ziņu raidījumi ==== * ''[[Rīta Panorāma]]'' (vada Gusts Kikusts, Sigurds Siliņš, Karīna Rubene) * [[Dienas ziņas (LTV raidījums)|''Dienas ziņas'']] (vada Ilze Vēbere, Anda Boša, Laura Vonda, Ilze Dobele, Jānis Geste) * [[Panorāma (raidījums)|''Panorāma'']] (vada Laura Vonda, Ilze Dobele, Anda Boša, Jānis Geste) * [[Nakts ziņas (LTV raidījums)|''Nakts ziņas'']] (vada Laura Vonda, Anda Boša, Jānis Geste) * [[Laika ziņas (LTV raidījums)|''Laika ziņas'']] (vada Toms Bricis, Ilze Skudra, Ilze Golubeva, Daira Zīle) * ''[[Pasaules panorāma]]'' (vada [[Ina Strazdiņa]], Odita Krenberga, Gints Amoliņš) * [[Kultūras ziņas (LTV raidījums)|''Kultūras ziņas'']] (veido LTV Kultūras redakcija; vada [[Goran Gora|Jānis Holšteins-Upmanis]], Adriāna Roze, Liene Jakovļeva, Edgars Raginskis, [[Eva Johansone]]) * ''[[Sporta ziņas (LTV raidījums)|Sporta ziņas]]'' (veido LTV Sporta redakcija; vada [[Māris Rīmenis]], [[Uģis Joksts]], Juris Valdovskis) ==== Dokumentālie raidījumi ==== * [[Aculiecinieks (raidījums)|''Aculiecinieks'']] (veido Aija Kinca, Judīte Čunka, Ģirts Zvirbulis, kā arī citi žurnālisti) ==== Diskusiju un analītiskie raidījumi ==== * ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' (vada [[Guntis Bojārs]]) * ''[[1:1]]'' (vada [[Gundars Rēders]]) * ''[[De Facto|De facto]]'' (vada Inga Šņore un Matīss Arnicāns) * ''[[Šodienas jautājums]]'' (vada [[Anete Bērtule]]) ==== Saturs krievu valodā ==== 2021. gada 17. septembrī tika atklāta jaunā mazākumtautību multimediju platforma Rus.LSM. Tajā vienkopus skatāms Ziņu dienesta un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 4]] veidotais saturs krievu valodā. Raidījumi [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksā]] tiek filmēti 3. studijā (bijušajā Panorāmas studijā). No 2021. gada 20. septembra vairākas reizes dienā tiek veidoti ziņu raidījumi: * ''Сегодня вечером'' (''Šovakar)'' — vada Marina Ļebedeva, Jekaterina Safronova, sporta sadaļa — Vladimirs Ivanovs un Andrejs Dmitrijevs * ''ТЧК'' ''(Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' — vada Aleksejs Dunda un Aļona Borisova * ''Личное дело'' ''(Personīgā lieta) —'' vada Diāna Spinu un Daniils Smirnovs === Tīmekļa vietnes === ==== ''[[lsm.lv]]'' ==== Latvijas Sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas un [[Latvijas Radio]]) apvienotais ziņu portāls. Tajā ik dienas tiek publicētas Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta veidotās ziņas. Portālā tās var gan lasīt teksta formā, gan arī skatīties kā video. Sadaļā "Ārpus ētera" LTV žurnālisti komentē un sniedz ieskatu tēmās gan ziņu virsrakstos, gan ārpus tiem. Portāla ''lsm.lv'' redakcija atrodas Latvijas Televīzijas augstceltnē Zaķusalā, Rīgā. ==== ''replay.lv'' ==== Vietnē atrodams gan Latvijas Televīzijas (arī Ziņu dienesta), gan arī Latvijas Radio veidotais saturs un tā arhīvs audio un video formātā. ==== ''ltv.lv'' ==== Mājas lapā, informācija par Latvijas Televīziju un jaunumi. === Sociālie mediji === [[Attēls:Ziņudienests4.png|thumb|210x210px|LTV Ziņu dienesta Instagram konta ekrānuzņēmums]] LTV Ziņu dienestam ir sociālo mediju redakcija, kas visu diennakti seko notiekošajam [[Latvija|Latvijā]] un [[Pasaule|pasaulē]]. Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos [[Facebook]], [[Twitter]], [[Instagram|Instgram]], [[TikTok]] un [[YouTube]] tiek izvietoti vairāki desmiti ziņu katru dienu — gan Ziņu dienesta veidotie sižeti, gan grafikas, gan aktuālākās un svarīgākās ziņas Latvijā un pasaulē, kā arī tiešraides no preses koferencēm un svarīgiem notikumiem. LTV Ziņu dienesta raidījumu ''[[Šodienas jautājums]], [["Aculiecinieks" (raidījums)|Aculiecinieks]], [[1:1]]'', kā arī interviju saturs audio formātā ir atrodams vietnē [[Spotify]]. ==== "Dzīvei nav melnraksta" ==== Video rubrika, kura aizsākta 2019. gada 1. aprīlī, stāsta par cilvēkstāstiem, dažādos vecumos. Sērija akcentē cilvēku izvēles mūža garumā un to, kā šīs izvēles ir mainījušas viņu dzīvi. Katra video varonis ir kāds cilvēks, kurš ir uzticējis savu dzīvestāstu un dzīves izvēles, tās vērtē un izsaka savu viedokli.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/watch/375052226009137/2290963414471927|title=Dzīvei nav melnraksta (facebook.com)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Rubrikā ir piedalījušies [[Markus Riva]], [[Egils Levits]], [[Rojs Rodžers]], [[Jurijs Perevoščikovs]], [[Liene Cipule]], [[Linda Mūrniece]], kā arī citas personības.<ref name=":2" /> Video rubriku "Dzīvei nav melnkrasta" veido LTV Ziņu dienesta žurnālists [[Ēvalds Dukuls]]. Rubrika tika nominēta Latvijas Žurnālstu asociācijas Izcilības balvai 2019 kategorijā "Intervija/apraksts", bet balvu neieguva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zurnalistikas-izcilibas-balvas-ari-sabiedriskajiem-medijiem-cigaresu-mafijai-izmisuma-zona-un-jaunajam-zurnalistam.a371392/|title=Žurnālistikas Izcilības balvas - arī sabiedriskajiem medijiem: «Cigarešu mafijai», «Izmisuma zonā» un jaunajam žurnālistam (lsm.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Latvijas Televīzijas Izcilības balvā rubrika "Dzīvei nav melnraksta" tika atzīta par 2019. gada labāko projektu sociālajos medijos. === Projekts "Būris" === Digitālā satura projekts "Būris" veidots 2021. gada augustā un septembrī, sadarbojoties dažādām Ziņu dienesta nodaļām un darbiniekiem. Projektā tika atspoguļotas sabiedrībā aktuālas tēmas — vakcinācija, partnerattiecību regulējums, vegānisms, patriotisms, dzimumu līdztiesība, kā arī citas. "Būra" audiovizuālais saturs tiek izvietots sabiedrisko mediju portālā ''[[lsm.lv]]'', Ziņu dienesta sociālo mediju kontos, kā arī projeka "16+" YouTube kanālā un platformā Rus.LSM. Raidījuma dueļu vadītājs un projekta līdzveidotājs ir LTV Ziņu dienesta žurnālists Ēvalds Dukuls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/informacija-medijiem/raksts/239439/latvijas-televizijas-un-lsm-projekta-buris-gaidami-spraigi-viedoklu-dueli|title=Latvijas Televīzijas un LSM projektā “Būris” gaidāmi spraigi viedokļu dueļi (ltv.lsm.lv)}}</ref> == Ziņu raidījumu veidošanai izmantotās studijas == {| class="wikitable mw-collapsible" !Studija !Lietotājs/-i !Filmētie raidījumi |- |'''S-2''' |Latvijas Televīzijas Ziņu dienests |''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]'' ''[[Dienas ziņas (raidījums)|Dienas ziņas]]'' ''[[Rīta Panorāma]]'' ''[[Nakts ziņas (raidījums)|Nakts ziņas]]'' ''Sporta ziņas'' ''Laika ziņas'' ''Kultūras ziņas'' ''[[Šodienas jautājums]]'' ''[[De Facto|De facto]]'' ''[[1:1]]'' ''[[Aizliegtais paņēmiens]]'' ''[[Pasaules panorāma]]'' |- |'''S-3''' |Rus.LSM - mazākumtautību multimediju platforma |''Новости (Ziņas)'' ''Сегодня вечером (Šovakar)'' ''ТЧК (Precīzi. Skaidri. Īsi.)'' ''Личное дело (Personīgā lieta)'' |} === 2. studija (S-2) === Sākotnēji studija izmantota dažādām pārraidēm. 2014. gadā studija tika iekārtota ziņu raidījumiem krievu valodā. Studijā filmēts arī LTV Sporta redakcijas veidotais raidījums ''[[Sporta studija]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193|title=Ieva Krastiņa - «TTT Rīga» kapteine (filmēts 2. studijā; ltv.lv)|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194528/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.11.2017-ieva-krastina-ttt-riga-kapteine.id110193 |date=25.09.2021 }}</ref> 2021. gada vasarā tika veikti 2. studijas pārbūves darbi, izbūvējot vienotu Ziņu dienesta studiju. ''[[Rīta Panorāma]]'' 2021. gada 30. augustā bija pirmais pārraidītais raidījums no jaunās studijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-rita-panorama.id229286|title=Rīta Panorāma (pirmais raidījums no S-2; ltv.lv)|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194526/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-rita-panorama.id229286}}</ref> Ziņu studijas pārbūves izmaksas — {{sk|900000}} eiro. Summā ietilpst dekorāciju izbūve, LED ekrānu iegāde, specializēto mēbeļu uzstādīšana, kā arī jauna raidījumu grafiskā un muzikālā noformējumu izveide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/356975-ltv-jauno-paligtelpu-izveide-izmaksajusi-900-000-eiro.htm|title=LTV jaunās Ziņu studijas un palīgtelpu izveide izmaksājusi 900 000 eiro (nra.lv)}}</ref> === 3. studija (S-3) === Kopš [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Zaķusalas televīzijas kompleksa]] atklāšanas 1986. gadā līdz 2021. gada augustam studijā tika filmēti galvenie LTV Ziņu dienesta raidījumi. 3. studijā filmēti arī ziņu speicālizlaidumi,<ref>https://www.youtube.com/watch?v=72y0gYa85uI</ref> neilgu brīdi veidoti ziņu raidījumi krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 ("Novosti", S-3 studijā; ltv.lv)|title="Novosti", S-3 studijā; ltv.lv|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210925194534/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.11.2013-novosti-12.id20967 |date=25.09.2021 }}</ref> Pēdējais raidījums, kas pārraidīts no 3. studijas pirms rekonstrukcijas, bija vakara Laika ziņas 2021. gada 29. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-laika-zinas.id229246|title="Laika ziņas"; 3. studijā; ltv.lv|access-date=25.09.2021|archive-date=25.09.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210925194525/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-laika-zinas.id229246}}</ref> 2021. gada septembrī norisinājās 3. studijas pārbūves darbi, lai to pielāgotu multimediju platformas Rus.LSM vajadzībām. Rekonstruētā studija svinīgi atklāta 17. septembrī ar ASV un Lielbritānijas amatpersonu dalību. Tajā pašā dienā notika multimediju mazākumtautības platformas atklāšanas maratons trīs stundu garumā — ''Большой рестарт (Lielais restarts)''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.09.2021-lielais-restarts-multimediju-mazakumtautibu-platformas-atklasanas-maratons-tiesraide.id238386|title=«Lielais restarts». Multimediju mazākumtautību platformas atklāšanas maratons. Tiešraide. (ltv.lv)}}</ref> Studijas pārbūves izmaksas — {{sk|450000}} eiro. Summā ietilpst studijas dekorāciju izbūve, ekrānu iegāde, studijas režijas modernizēšana, robotkameru iepirkšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-jauna-sabiedrisko-mediju-mazakumtautibu-multimediju-platforma-ruslsm.a421691/|title=Atklāta jaunā sabiedrisko mediju mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM (lsm.lv)}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.ltv.lv Latvijas televīzijas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120524032640/http://www.ltv.lv/ |date={{dat|2012|05|24||bez}} }} * [https://replay.lsm.lv/lv replay.lsm.lv] * [https://ltv.lsm.lv ltv.lsm.lv] {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Latvijas Televīzija| ]] [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] lk4vj1oh54wnqxi2fnulm91sl4630yb 0 471312 4538961 4277122 2026-10-23T14:14:46Z Bendžamins 76862 4538961 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|8}} | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | nationalcaps1 = 18 | name = | playername = Roberts Maks | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2010 | years2 = 2010—2014 | years3 = 2014—2016 | years4 = 2016—2020 | caps6 = 4 | goals6 = 0 | nationalyears2 = 2008—2009 | years6 = 2020 | nationalcaps3 = 20 | nationalcaps4 = 81 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 16 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U21 | nationalyears3 = 2009—2012 | nationalyears4 = 2013—2024 | caps7 = 32 | clubs7 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | goals7 = 4 | years7 = 2020—2022 | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U19 | birth_place = | goals1 = 0 | caps1 = 0 | caps2 = 77 | caps3 = 58 | caps4 = 43 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg|Nürnberg]] | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | countryofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Bratislava}} | currentclub = | goals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U17 | goals3 = 14 | goals4 = 6 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 26 | goals5 = 3 | height = 180 | image = Zenit-Mo;de (21).jpg | caption = Maks 2018. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam4 = {{fb|SVK}} | clubs8 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 53 | goals8 = 20 | clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years9 = 2024—2026 | caps9 = 57 | goals9 = 13 }}'''Roberts Maks''' ({{Val|sk|Róbert Mak}}; dzimis {{Dat|1991|3|8}}) ir [[Slovākija]]s bijušais[[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā un ir bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru Maks sāka [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] akadēmijā, taču galvenajā komandā nevienu spēli neaizvadīja. 2010. gadā pievienojās [[Vācijas Bundeslīga]]s klubam ''[[1. FC Nürnberg]]''. 2014. gadā Maks pievienojās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandai ''[[PAOK FC]]'', kur pavadīja divas sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paokmania.gr/podosfairo/metagrafika/67850-stin-ollandia-kai-o-rompert-mak|title=Στην Ολλανδία και ο Ρόμπερτ Μακ - Paokmania.Gr - Το ανεξάρτητο site των οπαδών του ΠΑΟΚ|website=www.paokmania.gr|access-date=2020-11-24|language=el-gr}}</ref> Vēlāk Maks pievienojās [[Sanktpēterburgas "Zenit"|Sanktpēterburgas "''Zenit''"]], kur izcīnīja [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/zenit-sign-slovakia-winger-robert-mak_sto5695446/story.shtml|title=ZENIT ST PETERSBURG SIGN SLOVAKIA WINGER ROBERT MAK|last=|first=|access-date=24.11.2020|date=22.07.2016}}</ref> 2020. gadā Maks uz pus sezonu noslēdza līgumu ar [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Konyaspor]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futbal.spravy.sk/clanok/1239879-potvrdene-mak-prestupil-zo-zenitu-do-turecka/|title=Potvrdené: Mak prestúpil zo Zenitu do Turecka {{!}} spravy.sk|website=futbal.spravy.sk|access-date=2020-11-24|language=sk}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2020. gada vasarā pievienojās [[Budapeštas "Ferencváros"]]. [[Slovākijas futbola izlase]]s sastāvā Maks debitēja {{Dat|2013|2|6|5=bez}} pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == * '''PAOK''' ** [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]] (1): 2017—18 * '''Zenit''' ** [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]] (1): 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Maks, Roberts}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] nxwuxnsctrnb3ge87ndyci2ows2gwtw 0 471361 4539187 4496506 2026-10-24T08:31:54Z Bendžamins 76862 4539187 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|9}} | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalgoals3 = 0 | nationalcaps3 = 7 | years1 = 2018—2021 | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | playername = Eriks Garsija | name = | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | nationalcaps1 = 9 | nationalyears1 = 2019 | nationalyears2 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | birth_place = | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals1 = 0 | nationalcaps2 = 5 | caption = Eriks Garsija 2026. gadā | image = Eric Garcia Argentina v Spain 19 July 2026-313 (cropped).jpg | height = 182 | goals1 = 0 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubnumber = 24 | caps1 = 19 | nationalyears3 = 2021 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years2 = 2021— | caps2 = 123 | goals2 = 5 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years3 = 2023—2024 | caps3 = 32 | goals3 = 5 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears4 = 2020— | nationalcaps4 = 22 | nationalgoals4 = 0 }}'''Eriks Garsija''' ({{Val|es|Eric García}}; dzimis {{Dat|2001|1|9|}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Garsija pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Savā karjeras sākumā ar spēlējis gan ''[[FC Barcelona]]'' akadēmijā ''[[La Masia]]'', gan [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] akadēmijā. Premjerlīgā Garsija debitēja {{Dat|2019|9|21|5=bez}} pret [[Watford F.C.|''Watford'']] komandu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49784693|title=Crisis, what crisis? Man City silence critics in emphatic style|work=BBC Sport|access-date=2020-11-25|language=en-GB}}</ref> 2021. gadā pārcēlies uz [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Kļuvis par [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23. gada sezonas]] ''La Liga'' uzvarētāju. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Garsija debitēja {{Dat|2020|9|6|5=bez}} pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. == Sasniegumi == * '''Manchester City''' **[[Anglijas Premjerlīga]]: (1): [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]] **[[Anglijas Līgas kauss]] (1): 2019—20 ** [[FA Community Shield]] (1): 2019<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49141690|title=Man City beat Liverpool on penalties|work=BBC Sport|access-date=2020-11-25|language=en-GB}}</ref> *'''FC Barcelona''' **[[La Liga]] (3): [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] **[[Spānijas Superkauss]] (3): 2023, 2025, 2026 **[[Copa del Rey]] (1): 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * '''Spānijas U-19 izlase''' ** [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] * '''Spānijas U-23 izlase''' ** [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]];<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Ronay |first=Barney |date=9 August 2024 |title=Camello’s extra-time double clinches football gold for Spain against France |url=https://www.theguardian.com/sport/article/2024/aug/09/football-olympics-paris-france-spain-final |access-date=9 August 2024 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref> sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2020]]<ref>{{cite news|url=https://www.theguardian.com/sport/2021/aug/07/brazil-edge-spain-in-mens-olympic-football-final-thanks-to-malcoms-magic|title=Brazil edge Spain in men's Olympic football final thanks to Malcom's magic|date=7 August 2021|work=The Guardian|access-date=9 August 2021}}</ref> * '''Spānijas izlase''' ** [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Garsija, Eriks}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rus12hd2n9xjd0akybbybj9wj3kk2ib 0 473780 4539169 4537094 2026-10-24T08:16:00Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: lv-LV → lv using [[Project:AWB|AWB]] 4539169 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aivars Prošenkovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Kuka kalns|2s=Aoraki}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | piezīmes = }} '''Aivars Prošenkovs''' (dzimis {{dat|1954|10|18}}, miris {{dat|2003|12|9}}) bija [[uzņēmējs]], [[alpīnisms|alpīnists]], "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Aivars-Prosenkovs|title=Aivars Prošenkovs|website=timenote.info|access-date=2020-12-25|language=lv|archive-date=2021-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209154013/https://timenote.info/lv/Aivars-Prosenkovs}}</ref> == Biogrāfija == Aivars Prošenkovs dzimis {{dat|1954|10|18|5=bez}}. 1990. gadā kopā ar [[Jānis Turlajs|Jāni Turlaju]] un [[Aivars Zvirbulis|Aivaru Zvirbuli]] nodibināja "Apgādu Jāņa sēta".<ref name="lat">{{LAT e|3|127}}</ref> Bija tā līdzīpašnieks un izpilddirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6228579/kadi-vini-bija|title=Kādi viņi bija?|website=TVNET|access-date=2020-12-25|date=2003-12-13|language=lv}}</ref> Nodarbojās ar [[Alpīnisms|alpīnismu]] un [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], no 1986. gada līdz nāvei bija [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] orientēšanās kluba "Kāpa" valdes priekšsēdētājs,<ref name="orient.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orient.lv/orientesanas/aivars-prosenkovs/|title=Aivars Prošenkovs – Orient.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref> viņa vadībā tika uzsākts rīkot joprojām ik gadu notiekošās starptautiskās orientēšanās sacensības [[Kāpas trīsdienas]] un [[Tautasdziesmas maratons|Tautasdziesmas maratonu]]. Gājis bojā 2003. gada 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē&nbsp;— [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trim ekspedīcijas dalībniekiem ([[Ilmārs Bernāns]], [[Evija Ķirse]], [[Teodors Ķirsis]]).<ref name="orient.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6229095/gajusi-boja-cetri-latvijas-alpinisti-vinu-vidu-teodors-kirsis|title=Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis|website=TVNET|access-date=2020-12-25|date=2003-12-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891067/vintaza/56173160/evijai-tur-nevajadzeja-but-kadel-pirms-20-gadiem-notika-latvijas-alpinisma-lielaka-tragedija|title='Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prošenkovs, Aivars}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Bojā gājušie alpīnisti]] 1xbeu1yi3koc3iwqdcmk08r6xnmyy07 0 481281 4539299 4474752 2026-10-24T11:07:32Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539299 wikitext text/x-wiki '''Gulbju iela''' var būt: * iela [[valstspilsēta|valstspilsētās]]: ** [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju iela]] — iela Daugavpilī; ** [[Gulbju iela (Jelgava)|Gulbju iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Gulbju iela (Jēkabpils)|Gulbju iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Gulbju iela (Jūrmala)|Gulbju iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]] — iela Rīgā; ** [[Gulbju iela (Ventspils)|Gulbju iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Gulbju iela (Aizkraukle)|Gulbju iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; ** [[Gulbju iela (Alūksne)|Gulbju iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Gulbju iela (Ādaži)|Gulbju iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Gulbju iela (Baloži)|Gulbju iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Gulbju iela (Limbaži)|Gulbju iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Gulbju iela (Sigulda)|Gulbju iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Gulbju iela (Alejas)|Gulbju iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejās]]; ** [[Gulbju iela (Kākciems)|Gulbju iela]] — iela Ropažu pagasta [[Kākciems|Kākciemā]]; ** [[Gulbju iela (Kalngale)|Gulbju iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Gulbju iela (Medemciems)|Gulbju iela]] — iela Olaines pagasta [[Medemciems|Medemciemā]]; ** [[Gulbju iela (Mežvidi)|Gulbju iela]] — iela Sakas pagasta [[Mežvidi (Sakas pagasts)|Mežvidos]]; ** [[Gulbju iela (Pēterupe)|Gulbju iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]; ** [[Gulbju iela (Priedkalne)|Gulbju iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Priedkalne|Priedkalnē]]; ** [[Gulbju iela (Saulkalne)|Gulbju iela]] — iela Salaspils pagasta [[Saulkalne|Saulkalnē]]; ** [[Gulbju iela (Skulte)|Gulbju iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Gulbju iela (Talsciems)|Gulbju iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Talsciems|Talsciemā]]; ** [[Gulbju iela (Viesturciems)|Gulbju iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. {{Ielu nosaukums}} s1ychiig4ra8a76fqv8ognn9ke7fkis 0 486503 4539124 4278073 2026-10-24T07:19:37Z Bendžamins 76862 4539124 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|18}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somijas U21 | nationalteam2 = {{fb|FIN}} | nationalyears2 = 2013—2025 | nationalyears1 = 2010—2012 | nationalcaps1 = 13 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Rasmuss Šillers | years1 = 2008—2011 | nationalgoals1 = 0 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2016 | years4 = 2017—2019 | caps6 = 17 | clubs6 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | goals6 = 3 | years6 = 2020 | caps7 = 104 | clubs7 = {{flaga|Zviedrija}} [[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]] | goals7 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 79 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Somija|Espo}} | caps1 = 63 | caps2 = 88 | caps3 = 18 | caps4 = 53 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[FC Honka Espoo|Honka]] | clubs2 = {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | clubs3 = {{flaga|Zviedrija}} [[BK Häcken]] | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "United"|Minnesota United]] | currentclub = {{flaga|Dānija}} [[Vendsyssel FF|Vendsyssel]] | caption = | goals1 = 5 | goals2 = 10 | goals3 = 1 | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Somija}} [[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] | years5 = 2017 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | height = 178 | image = Djurgården vs Halmstad in September 2023.jpg | years7 = 2021—2025 | clubs8 = {{flaga|Dānija}} [[Vendsyssel FF|Vendsyssel]] | years8 = 2026— | caps8 = 15 | goals8 = 0 }}'''Rasmuss Šillers''' ({{Val|fi|Rasmus Schüller}}, dzimis {{Dat|1991|6|18}}) ir [[Somi|somu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Šillers pārstāv Dānijas klubu ''[[Vendsyssel FF|Vendsyssel]]''. Iepriekš Šillers ir spēlējis Somijas komandās [[FC Honka Espoo|''Honka Espoo'']] un [[Helsingin Jalkapalloklubi|''HJK'']], [[MLS]] līgas komandā [[Minesotas "United"|''Minnesota United'']] un Zviedrijas komandā [[Djurgårdens IF Fotboll|''Djurgårdens IF'']]. [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2013. gadā == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Djurgårdens IF Fotboll spēlētāji]] [[Kategorija:BK Häcken spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "United" spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]] [[Kategorija:Espo "Honka" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Šillers, Rasmuss}} 56pfyq90hy6mmua1i0f9s641rdu1o9b 0 491997 4539178 4490435 2026-10-24T08:26:43Z Bendžamins 76862 4539178 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|31}} | nationalgoals2 = 2 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | playername = Ansu Fati | name = | ntupdate = | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | nationalcaps1 = 2 | nationalyears1 = 2019 | nationalyears2 = 2020—2023 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | nationalcaps2 = 10 | caption = Fati 2022. gadā | image = Barcelona Training Miami 2022 01 (cropped).jpg | height = 178 | goals1 = 22 | currentclub = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Gvineja-Bisava|Bisava}} | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubnumber = 31 | caps1 = 86 | years1 = 2019—2026 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years2 = 2023—2024 | caps2 = 19 | goals2 = 2 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years3 = 2025—2026 | caps3 = 25 | goals3 = 11 | clubs4 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years4 = 2026— | caps4 = 2 | goals4 = 0 }}'''Ansumane "Ansu" Fati Vjeira''' ({{Val|pt|Anssumane "Ansu" Fati Vieira}}; dzimis {{Dat|2002|10|31}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Fati spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[AS Monaco|Monaco]]''. Fati ir dzimis [[Gvineja-Bisava|Gvinejā-Bisavā]], bet pārstāv Spānijas izlasi. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2020—21, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2022—23 '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Fati, Ansu}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gvinejā-Bisavā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 20y58706dedeu1bolpkg9pnu7kbec76 0 494785 4539262 4397717 2026-10-24T09:41:29Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539262 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ādmiņu iela|Ādmiņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ādmiņu iela |attēls = Ādmiņu iela 9.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q108828325 | zoom= 15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]] |ielas garums = 247 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Kaktu iela (1867—1868) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ādmiņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Ādmiņu iela sākas pie [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielu]]. Ielas kopējais garums ir 247 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == 1867. gada dokumentos minēta kā '''Kaktu iela''', bet 1868. gadā pārdēvēta par Ādmiņu (Ādģēru) ielu, jo ielā atradusies ādmiņu darbnīca. Līdz 20. gadsimta sākumam Ādmiņu ielā 4 atradās M. G. Kimeļa cietes, papīra un kartona rūpnīcas,<ref>[https://archive.org/details/1896PerecenFirmGorodRiga/page/n25/mode/2up 1896. gada Rīgas uzņēmumu uzskaitījums] {{ru ikona}}</ref> 1920. gados ķīmiskā rūpnīca "M. Kimmeļs". 1924. gadā tur atvēra AS "Elektra", kas nodarbojās ar [[āda|ādu]] apstrādāšanu un krāsošanu. Uzņēmums likvidēts 2007. gadā.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Rīgas ielas - Labais krasts |publisher=[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]] |isbn=9789984077758}}</ref> == Ielu savienojumi == Ādmiņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] ("T" veida krustojums) * [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Ādmiņu ielā 1 dzīvoja mākslinieks [[Ansis Cīrulis]] (20. gadsimta 20.—30. gadi).<ref name="Rīgas ielas">{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas ielas |volume=1. sējums |author1=Raimons Zalcmanis |author2=Bruno Pētersons |author3=Inta Pētersone |author4=Inta Sīpola |year=2001 |publisher=Apgāds "Priedaines" |location=Rīga |isbn=9984687058 |page=66}}</ref> * Ādmiņu ielā 3 atrodas arhitekta [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jāņa Alkšņa]] projektētais nams. * Ādmiņu ielā 4 atrodas rūpnieciskā teritorija.<ref name="lursoft">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/adminu-iela-4-riga-lv-1009/uznemumi|title=Ādmiņu iela 4, Rīga, LV-1009|website=Lursoft.lv|language=lv|access-date=2022-11-26|archive-date=2022-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221126200151/https://www.lursoft.lv/adrese/adminu-iela-4-riga-lv-1009/uznemumi|dead-url=no}}</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Ādmiņu iela 1.jpg|Ēka Ādmiņu ielā 1 Attēls:Ādmiņu iela 3.jpg|Ēka Ādmiņu ielā 3 Attēls:Ādmiņu iela 5 (2).jpg|Ēka Ādmiņu ielā 5 Attēls:Ādmiņu iela 13.jpg|Ēka Ādmiņu ielā 13 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Avotos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] pzz1hri51xnhagsn5il9dojepqmnydj 0 495628 4539034 4442894 2026-10-23T18:45:27Z Vylks 50297 4539034 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|8|16}} | image = Slaviša Jokanović 2022 (cropped).jpg | pcupdate = | manageryears3 = 2013 | managerclubs3 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] | managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United]] | managerclubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | managerclubs6 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]] | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]] | manageryears5 = 2014–2015 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules]] | managerclubs2 = {{flaga|Taizeme}} [[Muangthong United F.C.|Muangthong United]] | manageryears9 = 2021 | manageryears8 = 2019–2021 | manageryears7 = 2015–2018 | clubnumber = | caps4 = 62 | goals3 = 21 | goals2 = 10 | goals1 = | currentclub = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Novaisada}} | clubs3 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Partizan|Partizan]] | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Vojvodina|Vojvodina]] | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[FK Novi Sad|Novi Sad]] | caps3 = 67 | caps2 = 54 | caps1 = | height = 188 | birth_place = | manageryears4 = 2014 | years8 = 2003–2004 | caps5 = 123 | manageryears1 = 2007–2009 | playername = Slaviša Jokanovičs | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Ciudad de Murcia]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]] | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo|Oviedo]] | manageryears2 = 2012–2013 | managerclubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | years5 = 1995–1999 | totalgoals = 67 | totalcaps = 409 | years3 = 1990–1993 | years2 = 1988–1990 | years1 = 1986–1988 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | name = | caps6 = 23 | goals8 = 0 | caps7 = 39 | caps8 = 6 | goals4 = 12 | years7 = 2000–2002 | goals5 = 17 | goals7 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvija]] | years4 = 1993–1995 | nationalyears1 = 1991–2002 | nationalgoals1 = 10 | nationalcaps1 = 64 | goals6 = 2 | caption = Jokanovičs 2022. gadā | years6 = 1999–2000 | manageryears6 = 2015 | manageryears10 = 2022–2023 | managerclubs10 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]] | manageryears11 = 2025–2026 | managerclubs11 = {{flaga|AAE}} [[Al-Nasr SC (Dubaija)|Al-Nasr]] | manageryears12 = 2026– | managerclubs12 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] }} '''Slaviša Jokanovičs''' ({{Val|sr|Славиша Јокановић}}; dzimis {{Dat|1968|8|16}}) ir [[Serbija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Jokanovičs ir [[Šveices Superlīga]]s kluba ''[[FC Basel]]'' galvenais treneris. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Savu karjeru sācis Dienvidslāvijas kubos ''[[FK Vojvodina]]'' un ''[[FK Partizan]]'', kuros abos viņš izcīnīja Dienvidslāvijas čempionu titulu. Vēlāk pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], lai spēlētu ''[[Real Oviedo]]'' komandā, bet vēlāk viņš pievienojās ''[[La Liga]]'' komandai [[CD Tenerife|''Tenerife'']]. 1999. gadā Jokanovičs pievienojās citai Spānijas komandai [[Akoruņas "Deportivo"|''Deportivo La Coruña'']]. Tur viņš pavadīja vienu sezonu un palīdzēja komandai izcīnīt ''La Liga'' čempionu titulu. Vēlāk divus gadus spēlējis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']], bet savu karjeru noslēdza [[Ciudad de Murcia|''Ciudad Murcia'']] vienībā. [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. === Trenera karjera === Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vispirms divus gadus viņš veiksmīgi strādāja [[Serbija]]s komandā ''[[FK Partizan]]'', kur viņš divas reizes uzvarēja [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Vēlāk neilgi strādājis ar [[Taizeme]]s, [[Bulgārija]]s un [[Spānija]]s komandām. 2014. gadā kļuvis par [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] kluba [[Watford FC|''Watford'']] galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/29518405|title=Jokanovic in for McKinlay at Watford|work=BBC Sport|access-date=2021-10-24|language=en}}</ref> 2015. gadā palīdzējis komandai tikt [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], tomēr, nespējot vienoties par jaunu līgumu, viņš klubu pameta. Vēlāk kļuvis par [[Izraēla]]s kluba [[Maccabi Tel Aviv F.C.|''Maccabi Tel Aviv'']], taču viņš ātri klubu pameta un atgriezās Anglijas čempionātā, lai vadītu [[Fulham FC|''Fulham'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/35187877|title=Fulham name Jokanovic as new boss|work=BBC Sport|access-date=2021-10-24|language=en}}</ref> Jokanoviča vadībā klubs iekļuva Anglijas Premjerlīgā, tomēr pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, viņš {{Dat|2018|11|14|5=bez}} tika atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/2018/nov/14/fulham-appoint-claudio-ranieri-manager-sack-slavisa-jokanovic|title=Fulham appoint Claudio Ranieri as manager after sacking Slavisa Jokanovic|website=the Guardian|access-date=2021-10-24|date=2018-11-14|language=en}}</ref> Vēlāk bijis [[Katara]]s komandas [[Al-Gharafa SC|''Al-Gharafa'']] treneris, bet kopš 2021. gada 27. maija Jokanovičs ir Anglijas čempionāta kluba [[Sheffield United F.C.|''Sheffield United'']] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sufc.co.uk/news/2021/may/JOKANOVI-APPOINTED-BLADES-BOSS/|title=JOKANOVIĆ APPOINTED BLADES BOSS|last=FC|first=Sheffield United|website=Sheffield United FC|access-date=2021-10-24}}</ref> Viņš kļuva par ''Sheffield United'' pirmo ārzemju treneri. 2022.—2023. gada sezonā viņš vadīja [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. Vēlāk strādāja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] kā ''[[Al-Nasr SC (Dubaija)|Al-Nasr]]'' galvenais treneris. 2026. gada septembrī kļuva par [[Šveices Superlīga]]s kluba ''[[FC Basel]]'' galveno treneri. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Vojvodina''' * [[Dienvidslāvijas futbola Pirmā līga|Dienvidslāvijas Pirmā līga]]: 1988–89 '''Partizan''' * [[Serbijas un Melnkalnes futbola Pirmā līga|Dienvidslāvijas Pirmā līga]]: 1992–93 * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kauss]]: 1991–92 '''Deportivo''' * [[La Liga]]: 1999–2000 * [[Spānijas Superkauss]]: 2000 === Trenera karjera === '''Partizan''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2007–08, 2008–09 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2007–08, 2008–09 '''Muangthong United''' * [[Taizemes futbola Premjerlīga|Taizemes Premjerlīga]]: 2012 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jokanovičs, Slaviša}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas futbolisti]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas futbola treneri]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vojvodina spēlētāji]] [[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]] [[Kategorija:CD Tenerife spēlētāji]] c42170sqa6to5vrpqvqs8s79u36z0oq 0 506469 4539194 4524676 2026-10-24T08:40:44Z Pirags 3757 4539194 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Bohdana Hmeļnicka sacelšanās | partof = [[Otrais Ziemeļu karš|Zviedru plūdiem]] | image = [[Attēls:Pic I V Ivasiuk Mykola Bohdan Khmelnytskys Entry to Kyiv.jpg|300px]] | caption = Hmeļnicka ienākšana Kijivā 1649. gadā (Mikolas Ivasjuka glezna, pirms 1914). | date = 1648–1657 | place = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | result = [[Hetmanāts]] nonāk [[Krievijas cariste]]s pakļautībā * [[Krievijas cariste]]s militāra intervence Ukrainā *[[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ietekmes samazināšanās *[[Romas Katoļu baznīca]]s un [[Austrumu Katoļu baznīcas|Uniātu baznīcas]] ietekmes samazināšanās [[Piedņepras Ukraina|Piedņepras Ukrainā]] * [[Krievijas cariste]]s teritoriālā un politiskā ekspansija | territory = [[Zaporižjas Seča|Kazaku]] zemes Ukrainā nonāk krievu pārvaldībā | combatant1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Hetmanāts]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1649–1654, 1656–1657) | combatant2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Krimas haniste]] (1654–1656) | commander1 = {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Ivans Bohuns]]<br />{{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Maksims Krivonoss]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Islams Girejs]]<br />{{flagicon image|Gerae-tamga.png|size=22px|border=no}} [[Tugai Bejs]]{{KIA}} | commander2 = [[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Mikolajs Potockis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Jeremijs Višņoveckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Stefans Čarneckis]]<br />[[Attēls:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|25px]] [[Marcins Kaļinovskis]]{{KIA}} | strength1 = vairāk kā {{sk|100000}} vīru | strength2 = {{sk|60000}}—{{sk|80000}} vīru | campaignbox = }} '''Bohdana Hmeļnicka sacelšanās''' ({{val|uk|Хмельниччина}}) bija [[Kazaki|kazaku]] [[Hetmanis|hetmaņa]] [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītais [[Zaporižjas Seča]]s karš pret [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsti]]. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča izcīnīja autonomiju [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un [[Krievijas cariste]]s kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par [[Hetmanāts|Ukrainas hetmanātu]] ({{val|uk|Гетьманщина}}, 1649—1764). == Savienība ar Krimas hanu == 1648. gadā janvāra beigās sasauktā kazaku rada ievēlēja Bohdanu Hmeļnicki par Ukrainas hetmani un, meklējot atbalstu, viņš izsūtīja sūtņus uz [[Krimas haniste|Krimas hanisti]]. Hmeļnickis saprata, ka, lai arī kazaki ir lieliski kājnieki, tiem būs grūti cīnīties pret poļu kavalēriju, tolaik uzskatītu par labāko pasaulē, tāpēc Krimas tatāru kavalērijas atbalsts bija vitāli nepieciešams. Krimas tatāri atbalstu apsolīja un nodrošināja. Iesākumā pasīvi reaģējot uz Hmeļnicka izaicinājumu, Polija 1648. gada pavasarī sūtīja karaspēku stārasta Stefana Potocka vadībā, lai ieņemtu [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Seču]]. Atšķirībā no citām kazaku sacelšanās reizēm, Hmeļņickis aktīvi devās kaujā un, palīdzot Krimas tatāru karaspēkam Tugaijbeja vadībā, sakāva poļu spēkus 1648. gada aprīlī Žovti Vodu kaujā un maijā [[Korsuņa-Ševčenkivska|Korsuņas]] kaujā. Sacelšanās ātri izplatījās un 1648. gadā Hmeļņickis triumfāli iegāja Kijivā un deklarēja sevi par Krievzemes atbrīvotāju no poļu jūga. Tomēr vēlāk poļi pamazām sāka pārņemt iniciatīvu, zināmā mērā [[Krimas haniste]]s politikas dēļ, jo tā bija ieinteresēta, lai abas karojošās puses pēc iespējas novājinātos. == Sadarbība ar Krievijas caristi == 1651. gadā Berestečko kaujā poļi guva uzvaru un starp pusēm tika parakstīts [[Bilacerkva]]s miera līgums. Sarežģītajā situācijā Bohdans Hmeļnickis vispirms tuvinājās [[Osmaņu impērija]]i, lai noslēgtu ar to līgumu par aizsardzību, līdzīgu kā osmaņiem ar [[Valahija]]s valdniekiem, tomēr šai politikai, reliģisku iemeslu dēļ, bija opozīcija kazaki vidū. Iespēja, ka kazaki noslēgs līgumu ar osmaņiem lika aktivizēties Krievijas caristei. Pēc diplomātikas sagatavošanās darbiem 1654. gada 18. janvārī sasauca kazaku [[Perejaslavas rada|Perejaslavas radu]], kura pieņēma hetmanāta pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā. Paši Perejeslavas radas un līguma teksti nav saglabājušies, tāpēc vēsturniekiem ir dažādi viedokļi par tā saturu, sākot ar to, ka tas bija tikai militārās sadarbības līgums līdz pat kreisā krasta Ukrainas iekļaušanu Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://uateka.com/uk/news/73 Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170606021258/http://uateka.com/uk/news/73 |date={{dat|2017|06|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150505130106/http://fastiv.in.ua/node/1295 Місто Фастів під прапорами і хоругвами Богдана Хмельницького.] * [https://tnews360.com Національно-визвольна війна українського народу середини XVII століття + Відео «20 КРОКІВ ДО МРІЇ»] * [http://www.fas.harvard.edu/~huri/pdf/hus_volumes/vI_n2june1977.pdf Harvard Ukrainina Studies Vol. 1 Number 2 June 1977. BERNARD D. WEINRYB The Hebrew Chronicles on Bohdan Khmel'nyts'kyi and the Cossack-Polish War.]; * [http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc Задніпровський О. Роль голоду в українській-національно-визвольній революції XVII ст. // ''Донецький вісник Наукового товариства ім. Шевченка''. т.5 — Донецьк: Східний видавничий дім. — 2004. — C.102—112.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110521185314/http://vesna.org.ua/txt/donvisn/t5.doc |date={{dat|2011|05|21||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] lxh8vya4us25uoyse0kqihmo7prtf4f 0 508581 4538978 4037374 2026-10-23T14:45:12Z Bendžamins 76862 4538978 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Stanislavs Šestāks | nationalcaps3 = 66 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | birth_place = | birth_date = | caption = Šestāks 2014. gadā | name = | nationalgoals3 = 13 | nationalteam3 = {{fb|SVK}} | caps8 = 27 | nationalyears3 = 2004—2016 | nationalgoals2 = 0 | nationalcaps2 = 7 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalyears2 = 2001—2003 | nationalgoals1 = 4 | years8 = 2014—2015 | goals8 = 9 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U18 | managerclubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Poprad|Poprad]] (spēlējošais treneris) | managerclubs4 = {{flaga|Slovākija}} [[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]] | manageryears3 = 2020—2021 | managerclubs3 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Poprad|Poprad]] (trenera asistents) | manageryears2 = 2017—2019 | managerclubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Poprad|Poprad]] (spēlējošais trenera asistents) | manageryears1 = 2017 | years10 = 2017—2019 | clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | goals10 = 45 | clubs10 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Poprad|Poprad]] | caps10 = 55 | goals9 = 9 | caps9 = 30 | years9 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 4 | nationalyears1 = 2000—2001 | image = Stanislav Šesták'14a.JPG | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]] | goals2 = 6 | caps2 = 58 | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years2 = 2002—2003 | goals1 = 9 | caps1 = 42 | years1 = 2000—2001 | clubs3 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina]] | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | height = 180 | cityofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Demjata|td=Slovākija}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|16}} | fullname = | years3 = 2004—2007 | caps3 = 99 | goals7 = 12 | years6 = 2011 | caps7 = 79 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | years7 = 2011—2014 | goals6 = 0 | caps6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | goals5 = 10 | goals3 = 49 | caps5 = 24 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]] | years5 = 2010—2011 | goals4 = 28 | caps4 = 86 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | years4 = 2007—2011 | manageryears4 = 2021—2022 | totalcaps = 500 | totalgoals = 177 }}'''Stanislavs Šestāks''' ({{Val|sk|Stanislav Šesták}}, dzimis {{Dat|1982|12|16}}) ir [[Slovākija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis vairākas komandas [[Slovākija|Slovākijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Vislielākos panākumus guvis ar ''[[MŠK Žilina]]'' komandu ar kuru viņš divas reizes uzvarēja [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. Slovākijas futbola izlases sastāvā debitējis 2004. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Kopumā izlases rindās nospēlējis 66 mačus un guvis 13 vārtus. == Sasniegumi == '''MŠK Žlina''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2003—04, 2006—07 '''Ferencvaros''' * [[Nemzeti Bajnokság I]]: 2015—16 * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2015—16 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šestāks, Stanislavs}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Prešovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:MKE Ankaragücü spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] ql25k1eecexsgbhbx99ynhnpr6qa0vq 0 508586 4538958 4277115 2026-10-23T14:12:06Z Bendžamins 76862 4538958 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Tomāšs Hubočans | caps7 = 57 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Olympique Marseille]] | caps5 = 16 | goals5 = 0 | years6 = 2017—2018 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | caps6 = 20 | goals6 = 0 | years7 = 2019—2022 | clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]] | goals7 = 0 | goals4 = 2 | nationalyears1 = 2006—2021 | nationalteam1 = {{fb|SVK}} | nationalcaps1 = 73 | nationalgoals1 = 0 | name = | caption = Hubočans 2014. gadā | birth_date = | years5 = 2016—2019 | caps4 = 40 | image = Dinamo-cska (6).jpg | caps1 = 38 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|17}} | cityofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Žilina}} | height = 183 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2004—2007 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | goals1 = 2 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | years2 = 2006 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[FC ViOn Zlaté Moravce|ViOn Zlaté Moravce]] | caps2 = 3 | goals2 = 1 | years3 = 2008—2014 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | caps3 = 114 | goals3 = 0 | years4 = 2014—2016 | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Kipra}} [[Karmiotissa Polemidion FC|Karmiotissa Polemidion]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 27 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | years9 = 2023—2025 | caps9 = 39 | goals9 = 0 | totalcaps = 354 | totalgoals = 5 }}'''Tomāšs Hubočans''' ({{Val|sk|Tomáš Hubočan}}, dzimis {{Dat|1985|9|17}}) ir [[Slovākija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Spēlējis Slovākijas komandās [[MŠK Žilina|<u>''Žilina''</u>]] un [[FC ViOn Zlaté Moravce|''ViOn Zlaté Moravce'']], [[Krievijas Premjerlīga]]s komandās [[FC Zenit Saint Petersburg|''Zenit Saint Petersburg'']] un [[FC Dynamo Moscow|''Dynamo Moscow'']], ''[[Ligue 1]]'' komandā ''[[Olympique Marseille]]'' un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā ''[[Trabzonspor]]''. Slovākijas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''MŠK Žilina''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2003—04, 2006—07 '''Zenit Saint Petersburg''' * [[Krievijas Premjerlīga]]: 2010, 2011—12 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2009—10 * [[Krievijas Superkauss]]: 2008, 2011 '''Omonia''' * [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]: 2020—21 * [[Kipras Superkauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hubočans, Tomāšs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Žilinas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Nikosijas "Omonia" spēlētāji]] [[Kategorija:FC ViOn Zlaté Moravce spēlētāji]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] 4sgot6njq5va8366scajjus85au0rpl 0 510846 4538985 3996988 2026-10-23T15:00:17Z Bendžamins 76862 4538985 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Mišo Brečko | nationalcaps3 = 15 | caps7 = 206 | goals7 = 15 | nationalyears1 = 2001 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U17 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2003—2004 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2004—2006 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalgoals3 = 0 | years7 = 2008—2015 | nationalyears4 = 2004—2015 | nationalteam4 = {{Fb|SLO}} | nationalcaps4 = 77 | nationalgoals4 = 0 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | years8 = 2015—2018 | caps8 = 66 | goals8 = 0 | managerclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | goals6 = 1 | image = Empfang für den 1. FC Köln im Rathaus-9043.jpg | goals2 = 0 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|5|1}} | cityofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Trbovļe}} | height = 178 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2002—2003 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK IB 1975 Ljubljana|Factor]] | caps1 = 8 | goals1 = 0 | years2 = 2003—2004 | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Šmartno ob Paki|Šmartno ob Paki]] | caps2 = 21 | years3 = 2004—2007 | caps6 = 14 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburger SV II]] | caps3 = 6 | goals3 = 0 | years4 = 2004—2008 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps4 = 21 | goals4 = 0 | years5 = 2005—2006 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Hansa Rostock|Hansa Rostock]] | caps5 = 24 | goals5 = 1 | years6 = 2006—2007 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]] | manageryears1 = 2022 | managerclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U17 | manageryears2 = 2022—2023 | manageryears3 = 2023—2024 | managerclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | managerclubs4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | manageryears4 = 2024—2026 | managerclubs5 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | manageryears5 = 2026 | totalcaps = 366 | totalgoals = 7 }}'''Mišo Brečko''' ({{Val|sl|Mišo Brečko}}, dzimis {{Dat|1984|5|1}}) ir [[Slovēnija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Slovēnijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas spēlētāja karjeras lielāko daļu pavadījis [[Vācija]]s komandā ''[[1. FC Köln]]''. Slovēnijas futbola izlases sastāvā spēlējis no 2004. līdz 2015. gadam. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Brečko, Mišo}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbola treneri]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] iooxizgzp0p7gahapllkf6g0r9vfsl3 0 511349 4538975 4036645 2026-10-23T14:41:51Z Bendžamins 76862 4538975 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Jāns Muha | years8 = 2015—2017 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Arsenal Tula|Arsenal Tula]] | caps7 = 12 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 2008—2016 | nationalteam1 = {{fb|SVK}} | nationalcaps1 = 46 | nationalgoals1 = 0 | name = | caption = Muha 2010. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | caps8 = 51 | goals6 = 0 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Ņecečas "Bruk-Bet Termalica"|Bruk-Bet Termalica]] | years9 = 2017—2018 | caps9 = 27 | goals9 = 0 | caps10 = 2 | clubs10 = {{flaga|Skotija}} [[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]] | goals10 = 0 | years10 = 2018—2019 | managerclubs1 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] (vārtsargu treneris) | manageryears1 = 2019—2021 | managerclubs2 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] (vārtsargu treneris) | years7 = 2015 | caps6 = 10 | image = JanMucha2010.jpg | caps2 = 3 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|5}} | cityofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Bela pie Čirohovas}} | height = 189 | currentclub = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] (vārtsargu treneris) | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2000—2002 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | years2 = 2002—2005 | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | goals2 = 0 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Samaras "Krylia Sovetov"|Krylia Sovetov Samara]] | years3 = 2005 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Futura Humenné|Futura Humenné]] | caps3 = | goals3 = | years4 = 2005—2010 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | caps4 = 95 | goals4 = 0 | years5 = 2010—2013 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | caps5 = 2 | goals5 = 0 | years6 = 2013—2015 | manageryears2 = 2021 | managerclubs3 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] (vārtsargu treneris) | manageryears3 = 2023— }}'''Jāns Muha''' ({{Val|sk|Ján Mucha}}, dzimis {{Dat|1982|12|5}}) ir [[Slovākija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā spēlējis Slovākijā, [[Polija|Polijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Skotija|Skotijā]]. [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 2008. līdz 2016. gadam. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] un [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Muha, Jāns}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas futbola treneri]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Prešovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ņecečas "Bruk-Bet Termalica" spēlētāji]] [[Kategorija:Samaras "Krylia Sovetov" spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] [[Kategorija:Hamilton Academical FC spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] kfvhjzphus9hfwbvndwkpmvsbf9zoo7 0 512627 4539171 4203690 2026-10-24T08:21:12Z Pirags 3757 /* Notikumi */ 4539171 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1657|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Sw BalticProv en.png|thumb|315px|Sadalītā Latvija.]] [[Attēls:Sadalītā Latvija 1749. gada kartē.jpg|thumb|315px|Sadalītā Latvija (1629–1795).]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1657]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kuras [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās [[Piltenes apgabals]], kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. [[Vidzeme]]s vēsturiskā zeme bija [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, bet [[Latgale]]s vēsturiskā zeme [[Poļu Vidzeme]]s jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās [[Otrais Ziemeļu karš]]. Krievu okupētajā [[Vidzeme]]s daļā bija dibināta Dmitrijevas ([[Koknese]]s) vaivadija, bet [[Latgale]]s daļā Borisogļebskas ([[Daugavpils]]) vaivadija. == Valdnieki == * [[Inflantija|Inflantiju]] pārvaldīja [[Polija]]s [[karalis]] un [[Lietuva]]s [[lielkņazs]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]]. * [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] valdīja hercogs [[Jēkabs Ketlers]]. * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] valdīja [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis X Gustavs]]. == Notikumi == Turpinājās [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1661) par [[Livonija]]s mantojumu. 1657. gada 9. jūnijā [[kauja pie Valkas (1657)|kaujā pie Valkas]] zviedru karaspēks uzvarēja 8000 vīru stipro krievu armiju un saņēma gūstā tās karavadoni Matveju Šeremetjevu. Pēc [[Viļņas pamiers|Viļņas pamiera]] noslēgšanas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobrī [[Lietuvas lielkņaziste]]s karaspēks hetmaņa [[Vincentijs Gosevskis|Vincenta Gosevska]] ({{val|lt|Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis}}) vadībā lejpus [[Koknese]]i šķērsoja [[Daugava|Daugavu]] un iebruka [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā. Līdz 27. oktobrim tika ieņemtas [[Rauna]]s, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Valmiera]]s pilis, tika iecelta jauna pašpārvalde, kuras sastāvā bija arī vēlāk niknākā zviedru pretinieka [[Johans Reinholds Patkuls|Johana Reinholda Patkula]] tēvs. Tomēr Lietuvas karaspēks cieta sakāvi pie [[Pērnava]]s un nespēja ieņemt [[Kobronskanste|Kobronskansti]] pie [[Rīga]]s tās [[Pārdaugava]]s pusē. == Kultūra == * == Zinātne == * == Dzimuši == * == Miruši == * == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> </gallery></center> [[Kategorija:1657. gads|Latvija]] [[Kategorija:1657. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] dmeuy4ffxkzcmazjt949l1gwsmbfz3z 0 524013 4539240 3710718 2026-10-24T09:23:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi using [[Project:AWB|AWB]] 4539240 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Granparkesentrālas stadions | native_name = ''Estadio Gran Parque Central'' | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = Partido_Nacional_vs_Montevideo_City_Torque_v01.jpg | caption = | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}} | map_type = Urugvaja#Dienvidamerika | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 34.884373 | latNS = S | longd = 56.1588 | longEW = W | broke_ground = | built = 1898-99 | opened = {{dat|1900|5|25|N|bez}} | renovated = 1911, 1944, 1974, 2005 | expanded = | closed = | demolished = | owner = | operator = | surface = zāliens | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 34 000 | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = 105x68 m | acreage = | tenants = ''[[Club Nacional de Football]]'' (1900–pašlaik) | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = {{URL|https://nacional.uy/es/club/instalaciones/gran-parque-central/}} | publictransit = }} '''Granparkesentrālas stadions''' ({{val|es|Estadio Gran Parque Central}}) ir 1900. gadā atklāts [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]]. {{sk|34000}} skatītāju ietilpīgajā stadionā bāzējas Urugvajas futbolkomanda ''[[Club Nacional de Football]]''. Pilnībā nodedzis un atjaunots 1923. gadā. Stadions ir vieta, kur 1930. gadā notika vairākas vēsturē pirmā [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] spēles. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.stadiumguide.com/granparquecentral/ Stadiona profils ''stadiumguide.com''] * [http://stadiumdb.com/stadiums/uru/estadio_gran_parque_central Stadiona profils ''stadiumdb.com''] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Urugvajā]] jwx26q9rkgiak39eweifwnpxsra2oq0 0 525946 4539190 4496543 2026-10-24T08:36:28Z Bendžamins 76862 4539190 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|8|5}} | birth_place = | caps1 = 3 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Lospalasiosa i Viljafranka}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 0 | height = 173 | image = Gavi France v Spain 7.24.26-276 (cropped).jpg | caption = Gavi 2026. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalyears1 = 2018—2020 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Gavi | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 32 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 5 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2020—2021 | nationalyears4 = 2021— | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years2 = 2021— | caps2 = 121 | goals2 = 6 }}'''Pablo Martins Paess Gavira''' ({{Val|es|Pablo Martín Páez Gavira}}; dzimis {{Dat|2004|8|5}}), pazīstams kā '''Gavi''' (''Gavi''), ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Gavi pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[FC Barcelona]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Gavi debitēja 2021. gadā. Ticis izvēlēts izlases sastāvam [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar izlasi uzvarējis [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. 2022. gada 23. novembrī Gavi guva vārtus pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]] 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas laikā, kļūstot par Spānijas visu laiku jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa vēsturē un trešo jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņā, par viņu jaunāki bija tikai [[Pelē]] un [[Manuels Rosas]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2024—25 * [[Spānijas Superkauss]]: 2023, 2025, 2025 '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>; finālists: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2030761--spain-vs-france/|title=Spain-France &#124; UEFA Nations League 2021 Final|website=UEFA.com}}</ref>, [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] mh3lvvhq7ersewn3sgq45dk5bzlyhlw 0 526677 4539059 4380738 2026-10-23T23:24:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539059 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Odori Keiyō Edo-e no sakae by Toyokuni III.jpg|thumb|Izrādes "Sibaraku" uzvedums 1858. gada jūlijā, Ičimura-za teātrī [[Edo]] (mūsdienu [[Tokija|Tokijā]]). [[Grafika]] kokgriezuma tehnikā, autors Utagava Kuņijoši (''Utagawa Toyokuni'').]] [[Attēls:Kikugorō Onoe VI as Umeō-maru.jpg|thumb|Kabuki ir pazīstams ar krāšņajiem kostīmiem un ar sarežģītu kumadori grimu, kam ir simboliska nozīme.]] '''Kabuki''' ({{val|ja|歌舞伎}} — 'dziesmas un dejas māksla') ir tradicionālā [[Japāna|japāņu]] teātra forma, kas apvieno [[Dziedāšana|dziedāšanu]], mūziku, [[Deja|deju]] un drāmu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnmm.lv/makslas-muzejs-rigas-birza/izstades/kabuki-japanas-19-gadsimta-ukijo-e-106|title=Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e - Mākslas muzeji|website=www.lnmm.lv|access-date=2022-11-22|language=lv}}</ref> Tas ir pazīstams ar ļoti stilizētiem priekšnesumiem, kā arī krāšņajiem tērpiem un ar sarežģītu ''kumadori'' grimu, kam ir simboliska nozīme.<ref name=":1">Ernst, E. (1956). The Kabuki Theatre. New York: Oxford University Press.</ref> Līdz ar [[No (teātris)|no]] un [[bunraku]] teātriem kabuki ir atzīts par vienu no Japānas trim galvenajām klasiskā teātra formām un tas 2008. gadā tika iekļauts [[UNESCO nemateriālais kultūras mantojums|UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma]] sarakstā.<ref name=":0" /> == Vēsture == Kabuki radās [[Edo periods|Edo perioda]] sākumā, 1603. gadā, kad Japānā oficiāli valdīja imperators, tomēr reāli vara piederēja [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunātam]] un [[Tokugava Iejasu|Tokugavam Iejasu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.ntj.jac.go.jp/unesco/kabuki/en/2/2_10.html|title=Invitation to Kabuki {{!}} Birth of Saruwaka-machi|website=web.archive.org|access-date=2022-11-22|date=2013-01-20|archive-date=2013-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20130120160058/http://www2.ntj.jac.go.jp/unesco/kabuki/en/2/2_10.html}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/kultura/306211-popularas-kulturas-aizsakumi-japana-jeb-ukijo-e.htm|title=Populārās kultūras aizsākumi Japānā jeb "ukijo-e"|website=nra.lv|access-date=2022-11-22|language=lv}}</ref> Par kabuki pamatlicēju uzskata Izumo-no Okuņi,<ref name=":2" /> kura iespējams bija [[Izumo-taisha]] svētvietas kalpotāja, ''miko''. Viņa kopā ar sieviešu deju trupu sāka uzstāties ar jaunu teātra veidu izsīkušās [[Kamo upe]]s krastā, [[Kioto]].<ref>Haar, Francils (1971). Japanese Theatre in Highlight: A Pictorial Commentary. Westport: Greenwood p.p. 83.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Okuni|title=Okuni {{!}} Kabuki dancer {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-11-22|language=en}}</ref> Agrākajās kabuki formās [[Aktieris|aktrises]] atveidoja gan vīriešu, gan sieviešu lomas, un izrāžu tematika galvenokārt bija saistīta ar sadzīviskām tēmām, vēsturiskiem notikumiem un morāli [[Ētika|ētisko]] problēmu risināšanu.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Nepagāja ilgs laiks, līdz jaunais teātra veids kļuva populārs, un Okuņi tika ielūgta uzstāties Imperatora tiesā. Pēc šādu panākumu gūšanas, izveidojās konkurējošas trupas, un kabuki kļuva pazīstams kā deja un dramatiski uzvedumi sieviešu izpildījumā. Daļēji kabuki popularitāti veicināja arī fakts, ka daudzas trupas bieži apspēlēja rupjas un suģestējošas tēmas. Popularitāti vēl vairāk veicināja fakts, ka daudzas aktrises bija iesaistītas arī [[Prostitūcija|prostitūcijā]],<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Japan encyclopedia|url=https://www.worldcat.org/oclc/48943301|publisher=Belknap Press of Harvard University Press|date=2002|location=Cambridge, Mass.|isbn=0-674-00770-0|oclc=48943301|last=Louis-Frédéric}}</ref> tādēļ kabuki mēdza dēvēt par "dziedošo un dejojošo kurtizāņu teātri".<ref name=":2" /> Neskatoties uz to popularitāti, [[Sjogunāts|šogunātam]] bija negatīva attieksme pret kabuki teātri, jo kabuki apmeklēja un savstarpēji brāļojās dažādas [[Sociālā šķira|sociālās šķiras]]. Tika uzskatīts, ka kabuki uzvedumi deva tirgotāju šķirai, kas tajā laikā kontrolēja lielu Japānas ekonomikas daļu, iespēju politiski un finansiāli iesakņoties [[Samuraji|samuraju]] šķirā. Cenšoties ierobežot kabuki popularitāti, sieviešu kabuki, kas ir pazīstams kā ''onna-kabuki'', tika aizliegts 1629. gadā pārlieku erotiskā satura dēļ.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theatrehistory.com/asian/kabuki001.html|title=Kabuki: A History|website=www.theatrehistory.com|access-date=2022-11-22|archive-date=2022-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20220320073931/http://theatrehistory.com/asian/kabuki001.html}}</ref> Pēc šī aizlieguma jauni zēni sāka spēlēt sieviešu lomas (pazīstams kā ''wakashū-kabuki)'', kas arī drīz tika aizliegts.<ref name=":3" /> Pēc tam 17. gadsimta vidū kabuki teātrī drīkstēja uzstāties tikai pieaugušu vīriešu kārtas aktieri (pazīstams kā ''yaro-kabuki''),<ref name=":1" /> kuri turpināja spēlēt gan sieviešu, gan vīriešu tēlus. Pēc tam kabuki priekšnesumi kļuva izsmalcinātāki, pievēršot lielāku lomu dramatismam.<ref name=":2" /> Par spīti šīm izmaiņām, kabuki nezaudēja savu popularitāti un palika par nozīmīgu Edo perioda pilsētu kultūras stūrakmeni.<ref name=":1" /> == Apraksts == Trīs galvenās kabuki kategorijas ir ''jidaimono'' (aizvēsturiski un [[Leģenda|leģendāri]] stāsti), ''sewamono'' (laikmetīgas lugas (sākot ar 1600. gadu)) un ''shosagoto'' (deju drāmas).<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://japanobjects.com/features/kabuki|title=What is Kabuki? 8 Things to Know About Kabuki Theater|website=Japan Objects|access-date=2022-11-26|language=en-US}}</ref> Viena no centrālajām tēmām kabuki teātrī ir sadursme starp Japānas [[morāle]]s ideāliem, kas mēdz uzsvērt tādas īpašības kā uzticība vecākajiem un kopienai, un cilvēka [[Emocijas|emocijām]]. Piemēram, daļu lugu centrālais konflikts ir par to, kā [[atriebība]] un mīlestība traucē ģimenes un citu pienākumu veikšanai; tas bieži beidzas ar [[Traģēdija|traģēdiju]].<ref name=":4" /> Kabuki uzvedumi dažkārt ietver izglītojošus elementus vai mēģinājumus veicināt pārdomas, bet galvenais uzsvars tomēr ir uzveduma bagātīgajam vizuālajam un skaņu aspektam, kas ņem virsroku pār [[Reālisms|reālismu]].<ref name=":4" /> == Aktiermāksla == Aktierus, kuri ir specializējušies sieviešu lomu attēlošanā, sauc par ''onnagata''. Kabuki teātrī sieviešu lomu mērķis nav imitēt īstas sievietes, bet gan atveidot gadsimtu laikā izkoptas mākslinieciskās konvencijas. Šī iemesla dēļ aktieri gadiem ilgi mācās, kā atveidot ''onnagata.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kabukiweb.net/about/kabuki/remarkable_features_unique_in_kabuki/|title=Remarkable features unique in Kabuki{{!}}Guide to Kabuki|website=KABUKI WEB|access-date=2022-11-26}}</ref> Kabuki [[aktiermāksla]]s veidi parasti iedalās ''aragoto'' (asajā) stilā and ''wagoto'' (maigajā) stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ich.unesco.org/en/RL/kabuki-theatre-00163|title=UNESCO - Kabuki theatre|website=ich.unesco.org|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> ''Wagoto'' ir kabuki aktiermāsklas veids, kurā uzsvars ir reālistiskākai un maigākai runas manierei un žestiem, kā arī aktieriem parasti nav pārspīlēta grimma. ''Wagoto s''tils parasti tiek izmantots, lai attēlotu jaunus, romantiskus un iemīlējušos jauniešus, kuri bieži vien ir bagātu dzimtu [[Mantojums|mantinieki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kabuki21.com/glossaire_8.php#wagoto|title=KABUKI GLOSSARY (U~Z)|website=www.kabuki21.com|access-date=2022-11-26}}</ref> ''Aragoto'' stilu raksturo pārspīlētas, dinamiskas formas, kustības un runas manieres, šis stils tiek izmantots, lai atveidotu karotājus, biedējošus [[Dievs|dievus]] un [[Dēmons|dēmonus]]. ''Aragoto'' lomām raksturīgs dramatisks sarkanais vai zilais grims (dēvēts par ''kumadori''), kā arī lieli un polsterēti kostīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kabuki21.com/glossaire_1.php#aragoto|title=KABUKI GLOSSARY (A~C)|website=www.kabuki21.com|access-date=2022-11-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Japānas māksla]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] [[Kategorija:Teātra vēsture]] [[Kategorija:Cilvēces nemateriālās kultūras mantojums]] 4sjv3qd9cnn9q33hi77jt4l00yujab1 0 530798 4539079 4395276 2026-10-24T05:04:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539079 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | awarded_for = "par izcilu ieguldījumu televīzijā vai ārpus tās" | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | country = {{USA}} | year = [[76. Zelta globusa balva|2019]] | holder = [[Sāra Džesika Pārkere]] ([[83. Zelta globusa balva|2025]]) | website = [http://www.goldenglobes.org/ goldenglobes.org] }} '''Kerolas Bērnetas balva''' ir goda [[Zelta globusa balva]], ko piešķir [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA) par "par izcilu ieguldījumu televīzijā vai ārpus tās".<ref name="Carol Burnett Award">{{Tīmekļa atsauce |title=Carol Burnett to Receive HFPA's First Award for Achievement in TV |url=https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv |website=Golden Globes Awards |accessdate=December 11, 2018 |archive-date={{dat|2018|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181218010627/https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv}}</ref> HFPA direktoru padome izvēlas apbalvojamās personas, pamatojoties uz viņu darbu un viņu televīzijas karjeras sasnieguma ilgstošo ietekmi gan uz nozari, gan uz auditoriju.<ref name="Carol Burnett Award" /> Šo balvu uzskata par līdzvērtīgu tās kino atzinības ekvivalentam [[Sesila Demilla balva]]i. Pirmo reizi to pasniedza [[76. Zelta globusa balva|76. Zelta globusa balvu]] pasniegšanas ceremonijā 2019. gada janvārī un tā nosaukta par godu balvas pirmajai saņēmējai, aktrisei un nozares celmlauzei [[Kerola Bērneta|Kerolai Bērnetai]]. Pašreiz jaunākais balvas saņēmējs ir televīzijas scenārists, režisors un producents [[Raiens Mērfijs]] (2023. gadā viņam bija 57 gadi). Vecākais apbalvotais ir televīzijas scenārists un producents [[Normans Līrs]], kuram saņemot balvu 2021. gadā bija 98 gadi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.goldenglobes.com/hfpa/ Oficiālā Zelta globusa balvas tīmekļa vietne] {{apbalvojums-aizmetnis}} {{zelta globusa balva}} [[Kategorija:Zelta globusa balva]] dc3clqkj3vy23s6oj5gejf37xzx67gv 0 535057 4539198 4104324 2026-10-24T08:47:47Z Bendžamins 76862 4539198 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada marts}} {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|10|31}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 26 | caps3 = 387 | caps4 = 23 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Torehona de Ardosa}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 11 | goals3 = 46 | goals4 = 7 | height = 185 | image = JM Guti.jpg | caption = Guti 2008. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 1996—1998 | nationalyears1 = 1995 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = | ntupdate = | name = | playername = Guti | position = [[Pussargs (futbols)|Uzbrūkošais pussargs]] | years1 = 1994—1995 | years2 = 1995—1996 | years3 = 1995—2010 | years4 = 2010—2011 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 1999—2005 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] (jauniešu komanda) | manageryears1 = 2013—2018 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] (asistents) | manageryears2 = 2018—2019 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | manageryears3 = 2019—2020 | totalcaps = 439 | totalgoals = 64 }}'''Hosē Marija Gutjerress Ernandess''' ({{Val|es|José María Gutiérrez Hernández}}; dzimis {{Dat|1976|10|31}}), pazīstams kā '''Guti''' (''Guti''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]]. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Gandrīz visu savu spēlētāja karjeru pavadījis ''[[La Liga]]'' komandā [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kopumā piedaloties 542 oficiālos mačos. Palīdzējis komandai izcīnīt 15 trofejas, tai skaitā piecus ''La Liga'' čempionu titulus un trīs [[UEFA Čempionu līga]]s kausus. Savas karjeras noslēguma spēlējis [[Turcija]]s komandā [[Stambulas "Beşiktaş"|''Beşiktaş'']]. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 1999. līdz 2005. gadam, kopumā piedaloties 13 mačos. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 1996—97, 2000—01, 2002—03, 2006—07, 2007—08 * [[Spānijas Superkauss]]: 1997, 2001, 2003, 2008 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[1997.—1998. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1997—98]], [[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999—2000]], [[2001.—2002. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2001—02]] * [[UEFA Superkauss]]: 2002 * [[Starpkontinentālais kauss]]: 1998, 2002 '''Beşiktaş''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2010—11 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] cleh4z0ryvlv4asa3jsop4okauk0lrw 0 536404 4539122 4278070 2026-10-24T07:17:37Z Bendžamins 76862 4539122 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|24}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 31 | caps3 = 32 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Klubi 04]] | clubs2 = {{flaga|Somija}} [[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]] | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[SV Zulte Waregem|Zulte Waregem]] | countryofbirth = {{vieta|Somija|Helsinki}} | currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | goals1 = 0 | goals2 = 7 | goals3 = 1 | height = 181 | image = Mikael Soisalo Ilves 2016 1.jpg | caption = Mikaels Soisalo 2016. gadā | nationalgoals1 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somijas U16 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Mikaels Soisalo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2018—2020 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Varzim SC|Varzim]] | years4 = 2021 | caps4 = 2 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC|Riga]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 67 | goals5 = 16 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somijas U17 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somijas U18 | nationalyears3 = 2016 | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam4 = {{flaga|Somija}} Somijas U19 | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam5 = {{flaga|Somija}} Somijas U21 | nationalyears5 = 2017—2020 | nationalcaps5 = 20 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam6 = {{fb|FIN}} | nationalyears6 = 2022— | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Ungārija}} [[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] | years6 = 2023— | caps6 = 71 | goals6 = 2 }}'''Mikaels Soisalo''' ({{Val|fi|Mikael Soisalo}}, dzimis {{Dat|1998|4|24}}) ir [[Somija|Somijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Soisalo pārstāv Ungārijas [[Nemzeti Bajnokság I|''Nemzeti Bajnokság I'']] komandu [[Puskás Akadémia FC|''Puskás Akadémia'']]. Iepriekš spēlējis Somijas komandās [[Klubi 04|''Klubi 04'']] un [[Tamperes "Ilves" (futbols)|''Ilves'']], [[Beļģija|Beļģijas]] komandā [[SV Zulte Waregem|''Zulte Waregem'']] un [[Portugāle|Portugāles]] komandā [[Varzim SC|''Varzim'']]. No 2021. līdz 2023. gadam spēlējis Latvijas komandā [[Riga FC|''Riga FC'']]. [[Somijas futbola izlase|Somijas futbola izlases]] sastāvā debitējis 2022. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Helsinkos dzimušie]] [[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]] [[Kategorija:Varzim SC spēlētāji]] [[Kategorija:Tamperes "Ilves" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Soisalo, Mikaels}} gvbdsmvjgefi70uuyzubax0smgr4ijq 0 536458 4539006 4316837 2026-10-23T16:09:54Z Bendžamins 76862 4539006 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|5}} | birth_place = | caps1 = 28 | caps2 = 60 | caps3 = 179 | clubnumber = 43 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor B]] | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[ND Gorica|Gorica]] | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Šempetera pie Goricas}} | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | goals1 = 4 | goals2 = 8 | goals3 = 32 | height = 199 | image = | caption = | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U16 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Žiga Lipuščeks | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2017—2020 | years3 = 2020— | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U19 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnijas U21 | nationalyears2 = 2015 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 1 }}'''Žiga Lipuščeks''' ({{Val|sl|Žiga Lipušček}}, dzimis {{Dat|1997|1|5}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2020. gada Lipuščeks pārstāv [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu [[FK RFS]]. Iepriekš spēlējis Slovēnijas komandās [[NK Maribor|''Maribor B'']] un [[ND Gorica|''Gorica'']]. 2020. gadā pievienojies Latvijas komandai [[FK RFS]], ar ko kļuvis par [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s uzvarētāju. == Sasniegumi == '''RFS''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Lipuščeks, Žiga}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] 9t2pw8wrpqk8snmxxc8s9o4nkq4ysn4 0 536461 4539199 4442881 2026-10-24T08:48:53Z Bendžamins 76862 4539199 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|1|10}} | birth_place = | caps1 = 46 | caps2 = 76 | caps3 = 30 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Recreativo de Huelva|Recreativo]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Torrenta}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 190 | image = Vicente Guaita.jpg | caption = Visente Gvaita 2009. gadā | pcupdate = | name = | playername = Visente Gvaita | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2006—2009 | years2 = 2008—2014 | years3 = 2009—2010 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years4 = 2014—2018 | caps4 = 108 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | years5 = 2018—2023 | caps5 = 149 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 61 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 0 | goals7 = 0 }}'''Visente Gvaita Panadero''' ({{Val|es|Vicente Guaita Panadero}}, dzimis {{Dat|1987|1|10}}) ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Iepriekš spēlējis [[La Liga|''La Liga'']] klubos [[Valencia CF|''Valencia'']], [[Getafe CF|''Getafe'']] un [[Celta de Vigo|''Celta Vigo'']], kopumā Spānijas augstākajā līgā aizvadot 237 mačus. No 2018. līdz 2023. gadam spēlējis [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandā [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Gvaita, Visente}} [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:Recreativo de Huelva spēlētāji]] b9m1tnen2l4rbtb6kq6r2dmf1tust4d 0 537211 4539192 4279531 2026-10-24T08:38:44Z Bendžamins 76862 4539192 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|4}} | birth_place = | caps1 = 2 | caps2 = 14 | caps3 = 2 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Badalona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 171 | image = Sergio-Gomez-2023.jpg | caption = Serhio Gomess 2023. gadā | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 9 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Serhio Gomess | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2019 | years3 = 2018—2021 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | years4 = 2019—2021 | caps4 = 65 | goals4 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalyears3 = 2018 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears5 = 2019—2023 | nationalcaps5 = 19 | nationalgoals5 = 9 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 40 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 18 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | years7 = 2024— | caps7 = 81 | goals7 = 2 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalyears6 = 2024— | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals6 = 0 }} '''Serhio Gomess Martins''' ({{Val|es|Sergio Gómez Martín}}, dzimis {{Dat|2000|9|4}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Gomess spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. Iepriekš spēlējis Spānijas ''[[Segunda Division]]'' komandās [[FC Barcelona B|''Barcelona B'']] un [[SD Huesca|''Huesca'']], [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[Borussia Dortmund]],'' [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmās A divīzijas]] komandā [[RSC Anderlecht|''Anderlecht'']] un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[UEFA Jaunatnes līga]]: 2017—18 '''Huesca''' * [[Segunda División]]: 2019—20 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]] * [[FA kauss]]: 2022—23 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi|title="Manchester City" atspēlējas un pendelēs pirmo reizi izcīna UEFA Superkausu|date=2023. gada 17. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t|title=Mančestras "City" iesit pirmajā minūtē un triumfē Pasaules kausā klubiem|date=2023. gada 22. dec.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ;Spānija U-23 * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]];<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Ronay |first=Barney |date=9 August 2024 |title=Camello’s extra-time double clinches football gold for Spain against France |url=https://www.theguardian.com/sport/article/2024/aug/09/football-olympics-paris-france-spain-final |access-date=9 August 2024 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Gomess, Serhio}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] m8hw1f2zsiwfa893sc5hy6r4bbh6yiq 0 538076 4538955 4495363 2026-10-23T13:24:08Z LU MII AV 152280 Papildināts ar pedagoģisko darbu un pievienoti jaunākie apbalvojumi 4538955 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Bārzdiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1937 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Juris Bārzdiņš]], [[Guntis Bārzdiņš]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[matemātika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Visvaldis Bārzdiņš''' (dzimis 1937. gada 23. janvārī) ir [[latvieši|latviešu]] [[matemātiķis]], [[Latvijas Universitāte]]s emeritētais profesors, bijušais [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] direktors. Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus sistēmu modelēšanas un programmatūras tehnoloģiju jomā. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1992).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/43805 Esmu strādājis ar gaišiem, jauniem cilvēkiem] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 138, 06.06.1997.</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]] Mārtiņa Bārzdiņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils]] Lauksaimniecības tehnikumā, tad Jēkabpils strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā (1951—1954).<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24965/ zudusilatvija.lv]</ref> Studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1954—1959)<ref name="LZA">[https://www.lza.lv/publikacijas/zinatnes-vestnesis/1017-musu-dzive-ir-paklauta-nejausibam-bet-ka-pamanit-un-izmantot-labveligas-nejausibas Mūsu dzīve ir pakļauta nejaušībām, bet — kā pamanīt un izmantot labvēlīgās nejaušības?] LZA laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 3 (619), 2022. gada 28. martā</ref> un 1959. gadā sāka strādāt [[LVU Skaitļošanas centrs|LVU Skaitļošanas centrā]] (LVU SC). Turpināja aspirantūras studijas [[Padomju Savienība|PSRS]] Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā [[Novosibirska]]s akadēmiskajā pilsētiņā Borisa Trahtenbrota vadībā, izstrādājot jaunu rēķināšanas sarežģītības apakšējo novērtējumu pierādīšanas metodi (vienlaicīgi ar [[Juris Hartmanis|Juri Hartmani]]). Pēc zinātņu kandidāta disertācijas “Par universalitātes problēmu automātu teorijā”<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> aizstāvēšanas [[Andrejs Kolmogorovs]] viņu uzaicināja stažēties [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], lai risinātu vienu no viņa formulētajām problēmām par pašatveidojošiem automātiem. Pēc atgriešanās Rīgā turpināja pētījumus [[datorzinātne]]s jeb [[kibernētika]]s jomā, bija LVU Skaitļošanas centra Matemātiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs (1971—1980), tad LVU SC Programmēšanas automatizācijas nodaļas vadītājs (1981—1991). 1974. gadā J. Bārzdiņš ar referātu piedalījās 20. Starptautiskajā matemātiķu kongresā (''International congress of mathematicians''),<ref>[https://www.worldcat.org/title/489785557 Congrès international des mathématiciens, D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, E. B. Dynkin]</ref> kā arī ar referātiem 7. un 9. Staptautiskajos informācijas procesēšanas (IFIP) kongresos 1977. gadā un 1983. gadā. Viņa aspiranti bija [[Juris Borzovs]], [[Jānis Bičevskis (zinātnieks)|Jānis Bičevskis]], [[Audris Kalniņš]], [[Kārlis Podnieks (zinātnieks)|Kārlis Podnieks]], [[Ēvalds Ikaunieks]], [[Alvis Brāzma]], [[Kārlis Čerāns]] un citi.<ref name="LZA"/> , Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Bārzdiņš bija [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU MII]] Informātikas nodaļas vadītājs, direktora vietnieks (1992—1993), Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs (1993—1995), Informātikas nodaļas vadītājs (1995—1997). No 1997. gada līdz 2006. gadam J. Bārzdiņš bija LU MII direktors. Viņa vadībā institūts sekmīgi uzsāka savu iesaistīšanos ES starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā. Viņš līdzdarbojās Latvijas [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] industrijas radīšanā, vadot biznesa procesu modelēšanas rīka GRADE izveidi.<ref name="LUMII">[https://lumii.lv/r/b/95/ Profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam 80]</ref> Jānis Bārzdiņš līdztekus pētniecībai veica pedagoģisko darbu Latvijas Universitātē. Viņa vadībā tika izveidota LU datorzinātņu maģistra studiju programma, kuru viņš vadīja līdz 2007. gadam. Viņš piedalījās tūkstošiem informātikas un datorzinātņu studentu izglītošanā, un viņa vadībā bija izstrādātas un aizstāvētas vairāk nekā 20 doktora disertācijas datorzinātnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/10012/?utm_source=chatgpt.com|title=Profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam pasniegta LZA Lielā medaļa|last=fakultāte|first=Eksakto zinātņu un tehnoloģiju|website=eztf.lu.lv|access-date=2026-10-23|date=2017-11-24|language=lv}}</ref> == Zinātniskā darbība == Jāņa Bārzdiņa pētnieciskā darba galvenās jomas ir algoritmu teorija, matemātiskā kibernētika, programmu automātiskā sintēze un testēšana, sarežģītu sistēmu modelēšanas metodes, valodas un rīki. Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu un 8 monogrāfiju autors, no kurām vairums ir tulkotas angļu valodā un izdotas prestižās pasaules izdevniecībās.<ref name="LUMII"/> === Pirmās publikācijas === * Я. М. Барздинь. Об одном классе машин Тьюринга (машины Минского). Алгебра и логика. Семинар, 1:6 (1963), 42—51 * Я. М. Барздинь. Проблемы универсальности в теории растущих автоматов. Докл. АН СССР, 157:3 (1964), 542—545 * Я. М. Барздинь. Универсальные пульсирующие элементы. Докл. АН СССР, 157:2 (1964), 291—294 * Я. М. Барздинь. Емкость среды и поведение автоматов. Докл. АН СССР, 160:2 (1965), 302—305 * Я. М. Барздинь. Сложность программ, распознающих принадлежность натуральных чисел, не превышающих ''n'', рекурсивно перечисленному множеству. Докл. АН СССР, 182:6 (1968), 1249—1252 * Я. М. Барздинь. О расшифровке автоматов при отсутствии верхней оценки числа состояний. Докл. АН СССР, 190:5 (1970), 1048—1051 * Я. М. Барздинь. О вычислимости на вероятностных машинах. Докл. АН СССР, 189:4 (1969), 699—702 * Я. М. Барздинь. О частотном решении алгоритмически неразрешимых массовых проблем. Докл. АН СССР, 191:5 (1970), 967—970 * Я. М. Барздинь. Сложность и точность решения начальных кусков проблемы вхождения в рекурсивно перечислимое множество. Докл. АН СССР, 199:2 (1971), 262—264 * Я. М. Барздинь, Р. В. Фрейвалд. О прогнозировании общерекурсивных функций. Докл. АН СССР, 206:3 (1972), 521—524 * Я. М. Барздинь. О частотном решении проблемы вхождения в рекурсивно-перечислимое множество. Тр. МИАН СССР, 133 (1973), 52—58<ref>[https://www.mathnet.ru/php/person.phtml?option_lang=rus&personid=52521 Барздинь Ян Мартынович]</ref> * B. A. Trachtenbrot, Ja M. Barzdin'. Finite automata: Behavior and synthesis (1973) * J. Barzdiņš. The frequency solution of the problem of occurrence in a recursively enumerable set. Proc. Steklov Inst. Math., 133 (1977), 49—56 * D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, Eugene B. Dynkin. 20 lectures delivered at the International Congress of Mathematicians in Vancouver, Canada, August 21-29, 1974. Providence: American Mathematical Society (1977) == Apbalvojumi un pagodinājumi == * LR Ministru kabineta balva par darbu ciklu datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijās (2002); * LZA [[Eižena Āriņa balva]] par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā (2006); * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2012): * Ministru kabineta Atzinības raksts par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi (2017); * Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā, kopā ar medaļu saņemta Borisa un Ināras Teterevu fonda prēmija (2017); * Latvijas Universitātes Gada balva par akadēmisko pēctecību, saņemta kopā ar Gunti Bārzdiņu un Juri Bārzdiņu (2023). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bārzdiņš, Jānis}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas matemātiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] bvmek61d36gibarhp6xjrzb6nhnuryp 4538969 4538955 2026-10-23T14:27:54Z Egilus 27634 /* Dzīvesgājums */ 4538969 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Bārzdiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1937 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = [[Juris Bārzdiņš]], [[Guntis Bārzdiņš]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[matemātika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Visvaldis Bārzdiņš''' (dzimis 1937. gada 23. janvārī) ir [[latvieši|latviešu]] [[matemātiķis]], [[Latvijas Universitāte]]s emeritētais profesors, bijušais [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] direktors. Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus sistēmu modelēšanas un programmatūras tehnoloģiju jomā. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1992).<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/43805 Esmu strādājis ar gaišiem, jauniem cilvēkiem] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 138, 06.06.1997.</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1937. gadā [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]] Mārtiņa Bārzdiņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils]] Lauksaimniecības tehnikumā, tad Jēkabpils strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā (1951—1954).<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24965/ zudusilatvija.lv]</ref> Studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1954—1959)<ref name="LZA">[https://www.lza.lv/publikacijas/zinatnes-vestnesis/1017-musu-dzive-ir-paklauta-nejausibam-bet-ka-pamanit-un-izmantot-labveligas-nejausibas Mūsu dzīve ir pakļauta nejaušībām, bet — kā pamanīt un izmantot labvēlīgās nejaušības?] LZA laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 3 (619), 2022. gada 28. martā</ref> un 1959. gadā sāka strādāt [[LVU Skaitļošanas centrs|LVU Skaitļošanas centrā]] (LVU SC). Turpināja aspirantūras studijas [[Padomju Savienība|PSRS]] Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā [[Novosibirska]]s akadēmiskajā pilsētiņā Borisa Trahtenbrota vadībā, izstrādājot jaunu rēķināšanas sarežģītības apakšējo novērtējumu pierādīšanas metodi (vienlaicīgi ar [[Juris Hartmanis|Juri Hartmani]]). Pēc zinātņu kandidāta disertācijas “Par universalitātes problēmu automātu teorijā”<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.</ref> aizstāvēšanas [[Andrejs Kolmogorovs]] viņu uzaicināja stažēties [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], lai risinātu vienu no viņa formulētajām problēmām par pašatveidojošiem automātiem. Pēc atgriešanās Rīgā turpināja pētījumus [[datorzinātne]]s jeb [[kibernētika]]s jomā, bija LVU Skaitļošanas centra Matemātiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs (1971—1980), tad LVU SC Programmēšanas automatizācijas nodaļas vadītājs (1981—1991). 1974. gadā J. Bārzdiņš ar referātu piedalījās 20. Starptautiskajā matemātiķu kongresā (''International congress of mathematicians''),<ref>[https://www.worldcat.org/title/489785557 Congrès international des mathématiciens, D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, E. B. Dynkin]</ref> kā arī ar referātiem 7. un 9. Staptautiskajos informācijas procesēšanas (IFIP) kongresos 1977. gadā un 1983. gadā. Viņa aspiranti bija [[Juris Borzovs]], [[Jānis Bičevskis (zinātnieks)|Jānis Bičevskis]], [[Audris Kalniņš]], [[Kārlis Podnieks (zinātnieks)|Kārlis Podnieks]], [[Ēvalds Ikaunieks]], [[Alvis Brāzma]], [[Kārlis Čerāns]] un citi.<ref name="LZA"/> , Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Bārzdiņš bija [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU MII]] Informātikas nodaļas vadītājs, direktora vietnieks (1992—1993), Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs (1993—1995), Informātikas nodaļas vadītājs (1995—1997). No 1997. gada līdz 2006. gadam J. Bārzdiņš bija LU MII direktors. Viņa vadībā institūts sekmīgi uzsāka savu iesaistīšanos ES starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā. Viņš līdzdarbojās Latvijas [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] industrijas radīšanā, vadot biznesa procesu modelēšanas rīka GRADE izveidi.<ref name="LUMII">[https://lumii.lv/r/b/95/ Profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam 80]</ref> Jānis Bārzdiņš līdztekus pētniecībai veica pedagoģisko darbu Latvijas Universitātē. Viņa vadībā tika izveidota LU datorzinātņu maģistra studiju programma, kuru viņš vadīja līdz 2007. gadam. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas vairāk nekā 20 doktora disertācijas datorzinātnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/10012/?utm_source=chatgpt.com|title=Profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam pasniegta LZA Lielā medaļa|last=fakultāte|first=Eksakto zinātņu un tehnoloģiju|website=eztf.lu.lv|access-date=2026-10-23|date=2017-11-24|language=lv}}</ref> == Zinātniskā darbība == Jāņa Bārzdiņa pētnieciskā darba galvenās jomas ir algoritmu teorija, matemātiskā kibernētika, programmu automātiskā sintēze un testēšana, sarežģītu sistēmu modelēšanas metodes, valodas un rīki. Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu un 8 monogrāfiju autors, no kurām vairums ir tulkotas angļu valodā un izdotas prestižās pasaules izdevniecībās.<ref name="LUMII"/> === Pirmās publikācijas === * Я. М. Барздинь. Об одном классе машин Тьюринга (машины Минского). Алгебра и логика. Семинар, 1:6 (1963), 42—51 * Я. М. Барздинь. Проблемы универсальности в теории растущих автоматов. Докл. АН СССР, 157:3 (1964), 542—545 * Я. М. Барздинь. Универсальные пульсирующие элементы. Докл. АН СССР, 157:2 (1964), 291—294 * Я. М. Барздинь. Емкость среды и поведение автоматов. Докл. АН СССР, 160:2 (1965), 302—305 * Я. М. Барздинь. Сложность программ, распознающих принадлежность натуральных чисел, не превышающих ''n'', рекурсивно перечисленному множеству. Докл. АН СССР, 182:6 (1968), 1249—1252 * Я. М. Барздинь. О расшифровке автоматов при отсутствии верхней оценки числа состояний. Докл. АН СССР, 190:5 (1970), 1048—1051 * Я. М. Барздинь. О вычислимости на вероятностных машинах. Докл. АН СССР, 189:4 (1969), 699—702 * Я. М. Барздинь. О частотном решении алгоритмически неразрешимых массовых проблем. Докл. АН СССР, 191:5 (1970), 967—970 * Я. М. Барздинь. Сложность и точность решения начальных кусков проблемы вхождения в рекурсивно перечислимое множество. Докл. АН СССР, 199:2 (1971), 262—264 * Я. М. Барздинь, Р. В. Фрейвалд. О прогнозировании общерекурсивных функций. Докл. АН СССР, 206:3 (1972), 521—524 * Я. М. Барздинь. О частотном решении проблемы вхождения в рекурсивно-перечислимое множество. Тр. МИАН СССР, 133 (1973), 52—58<ref>[https://www.mathnet.ru/php/person.phtml?option_lang=rus&personid=52521 Барздинь Ян Мартынович]</ref> * B. A. Trachtenbrot, Ja M. Barzdin'. Finite automata: Behavior and synthesis (1973) * J. Barzdiņš. The frequency solution of the problem of occurrence in a recursively enumerable set. Proc. Steklov Inst. Math., 133 (1977), 49—56 * D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, Eugene B. Dynkin. 20 lectures delivered at the International Congress of Mathematicians in Vancouver, Canada, August 21-29, 1974. Providence: American Mathematical Society (1977) == Apbalvojumi un pagodinājumi == * LR Ministru kabineta balva par darbu ciklu datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijās (2002); * LZA [[Eižena Āriņa balva]] par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā (2006); * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2012): * Ministru kabineta Atzinības raksts par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi (2017); * Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā, kopā ar medaļu saņemta Borisa un Ināras Teterevu fonda prēmija (2017); * Latvijas Universitātes Gada balva par akadēmisko pēctecību, saņemta kopā ar Gunti Bārzdiņu un Juri Bārzdiņu (2023). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bārzdiņš, Jānis}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas matemātiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 696h5gjujlqoe7qam7236jxoskee1yp 0 543949 4539214 4437383 2026-10-24T09:05:21Z Bendžamins 76862 4539214 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|3|27}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 2 | caps3 = 67 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"|Celta B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"|Celta]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Štutgarte}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]] | goals1 = 4 | goals2 = 0 | goals3 = 33 | height = 192 | image = Joselu, 16 September 2024.jpg | caption = Hoselu 2024. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Hoselu | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2008—2009 | years2 = 2008—2009 | years3 = 2009—2012 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2009—2010 | years4 = 2009—2010 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Bigo "Celta"|Celta]] | caps4 = 24 | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years5 = 2011—2012 | caps5 = 1 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | years6 = 2012—2014 | caps6 = 25 | goals6 = 5 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] | years7 = 2013—2014 | caps7 = 24 | goals7 = 9 | years8 = 2014—2015 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | caps8 = 30 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | caps9 = 22 | years9 = 2015—2017 | goals9 = 4 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo]] | years10 = 2016—2017 | caps10 = 20 | goals10 = 5 | clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | years11 = 2017—2019 | caps11 = 46 | goals11 = 6 | clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | years12 = 2019—2022 | caps12 = 110 | goals12 = 36 | clubs13 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years13 = 2022—2024 | caps13 = 34 | goals13 = 16 | clubs14 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years14 = 2023—2024 | caps14 = 34 | goals14 = 10 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears4 = 2023—2024 | nationalcaps4 = 17 | nationalgoals4 = 6 | clubs15 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | years15 = 2024—2026 | caps15 = 33 | goals15 = 15 | clubs16 = {{flaga|Katara}} [[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]] | years16 = 2026— | caps16 = 0 | goals16 = 0 }}'''Hosē Luiss Mato Sanmartins''' ({{Val|es|José Luis Mato Sanmartín}}, dzimis {{Dat|1990|3|27}}), pazīstams kā '''Hoselu''' (''Joselu''), ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Hoselu pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]''. Hoselu savu karjeru sāka ''[[Celta de Vigo]]'' komandā, bet 2009. gadā viņš nonāca ''Real Madrid'' sistēmā, kur ilgu laiku rezultatīvi spēlējis B komandā, kopumā 72 mačos gūstot 40 vārtus. Tomēr galvenās komandas rindās viņš nespēja iekļūt un 2012. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, lai pievienotos [[Vācijas Bundeslīga|Bundeslīgas]] komandai [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']]. Vēlāk Vācijā spēlējis arī ''[[Eintracht Frankfurt]]'' un ''[[Hannover 96]]''. 2015. gadā pievienojies [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], bet 2017. gadā citai Premjerlīgas komandai [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. 2019. gadā atgriezies Spānijā un pievienojies ''[[Deportivo Alavés]]'' komandai. 2022. gadā kā brīvais aģents pārgājis uz ''Espanyol''. Tajā sezonā ar 16 vārtu guvumiem viņš bija trešais rezultatīvākais ''La Liga'' spēlētājs. 2023. gada vasarā uz īres tiesībām atkal pievienojies ''Real Madrid''. Spānijas futbola izlases rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 2011—12 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Spānija''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]] [[Kategorija:Frankfurtes "Eintracht" spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Sailiya SC spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] nyooav8wsr8qwdwjkxn85o43r3d1z5m 0 544000 4539191 4495054 2026-10-24T08:38:11Z Bendžamins 76862 4539191 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|31}} | birth_place = | caps1 = 57 | caps2 = 125 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]] | goals1 = 2 | goals2 = 4 | height = 178 | image = Hugo Guillamón 2020.png | caption = Ugo Giljamons 2020. gadā | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Ugo Giljamons | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]], [[pussargs (futbols)|pussargs]] | years1 = 2017—2020 | years2 = 2020—2025 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2018 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalcaps4 = 14 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2020— | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 3 | nationalyears6 = 2021—2022 | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals6 = 1 | clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | years3 = 2025—2026 | caps3 = 23 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]] | years4 = 2026— | caps4 = 0 | goals4 = 0 }}'''Ugo Giljamons Sanmartins''' ({{Val|es|Hugo Guillamón Sanmartín}}, dzimis {{Dat|2000|1|31}}) ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] vai [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Giljamons pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu [[Hihonas "Sporting"]]. Visus savus jauniešu gadus pavadījis [[Valencia CF|''Valencia'']] komandas sistēmā, bet galvenās komandas rindās debitējis 2020. gadā. 2021. gadā Giljamons debitēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] rindās. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Giljamons, Ugo}} [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:Hihonas "Sporting" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] obygfawqczksamjo77wfq2kyno66m2n 0 548976 4539152 4278896 2026-10-24T07:56:06Z Bendžamins 76862 4539152 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|10}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 7 | caps3 = 25 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Cheltenham Town F.C.|Cheltenham Town]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid B]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sarauca}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 181 | image = Krasnodar-Real Sosiedad (10).jpg | caption = Jurī Berčiče 2014. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears1 = 2006 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Jurī Berčiče | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2008—2010 | years2 = 2009 | years3 = 2009—2010 | years4 = 2009 | caps4 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Unión]] | years5 = 2010—2012 | caps5 = 45 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years6 = 2012—2017 | caps6 = 77 | goals6 = 3 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | years7 = 2012—2014 | caps7 = 67 | goals7 = 7 | years8 = 2017—2018 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] | caps8 = 22 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | years9 = 2018— | caps9 = 228 | goals9 = 10 }}'''Jurī Berčiče Iseta''' ({{Val|es|Yuri Berchiche Izeta}}; dzimis {{Dat|1990|2|10}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2018. gada Berčiče pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Athletic Bilbao]]''. Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] un [[Cheltenham Town F.C.|''Cheltenham Town'']], Spānijas komandas [[Real Valladolid|''Valladolid'']], ''[[Real Unión]]'', ''[[Real Sociedad]]'' un [[SD Eibar|''Eibar'']], kā arī Francijas komandu ''[[Paris Saint-Germain]]''. == Sasniegumi == '''Eibar''' * [[Segunda División]]: 2013—14 '''Paris Saint Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: 2017—18 * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2017—18 * [[Coupe de la Ligue:]]: 2017—18 '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas karaļa kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Berčiče, Jurī}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Cheltenham Town F.C. spēlētāji]] fqwlm65m0sp9sgyla414jkxyoevgvf3 0 549361 4539220 4496553 2026-10-24T09:08:20Z Bendžamins 76862 4539220 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|17}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 144 | caps3 = 1 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Santjago de Kompostela}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] | goals1 = 11 | goals2 = 73 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Borja Iglesias Argentina v Spain 19 July 2026-253 (cropped).jpg | caption = Borha Iglesiass 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2022— | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Borha Iglesiass | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2017 | years3 = 2014—2018 | years4 = 2017—2018 | caps4 = 39 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | goals4 = 22 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years5 = 2018—2019 | caps5 = 37 | goals5 = 17 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years6 = 2019—2025 | caps6 = 142 | goals6 = 39 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | years7 = 2024 | caps7 = 7 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 37 | goals8 = 11 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]] | years9 = 2025— | caps9 = 38 | goals9 = 14 }}'''Borha Iglesiass Kvintass''' ({{Val|es|Borja Iglesias Quintas}}, dzimis {{Dat|1993|1|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Iglesiass spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Celta de Vigo|Celta]].'' Iepriekš Iglesiass ir spēlējis [[Celta de Vigo|''Celta Vigo'']], ''[[Real Zaragoza]]'' un [[RCD Espanyol|''Espanyol'']]. Ar [[Real Betis|''Real Betis'']] komandu 2022. gadā izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. Spānijas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā. Uzvarējis [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Real Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Leverkūzenes "Bayer"''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Iglesiass, Borha}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bigo "Celta" spēlētāji]] [[Kategorija:Saragosas "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kkopr2yc4aorzh74csqmfccwhivmmp3 0 549522 4539130 4313044 2026-10-24T07:36:21Z Bendžamins 76862 4539130 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|1|5}} | birth_place = | caps1 = 83 | caps2 = 26 | caps3 = 19 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Mataro}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | goals1 = 18 | goals2 = 2 | goals3 = 1 | height = 180 | image = Матч «Динамо» - «Барселона» 0-4. 24 ноября 2020 года — 1166798 (Carles Aleñá).jpg | caption = Karless Alenja 2020. gadā | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalyears1 = 2012—2013 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Karless Alenja | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2016—2021 | years3 = 2020 | nationalcaps3 = 13 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2015—2017 | nationalyears4 = 2019—2020 | years4 = 2021 | caps4 = 22 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years5 = 2021—2025 | caps5 = 117 | goals5 = 4 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | years6 = 2025 | caps6 = 14 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | years7 = 2025— | caps7 = 34 | goals7 = 0 }}'''Karless Alenja Kastiljo''' ({{Val|es|Carles Aleñá Castillo}}; dzimis {{Dat|1998|1|5}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Alenja spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' klubā ''[[Deportivo Alavés]].'' Iepriekš Alenja ir spēlējis Spānijas komandās [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Real Betis]]'' un [[Getafe CF|''Getafe'']]. Ar ''Bercelona'' komandu ieguvis ''La Liga'' čempionu titulu. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2016—17, 2017—18 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alenja, Karless}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] 54deubc3y009lcxgvb30mpd9d4w3wsr 0 549766 4539180 4442450 2026-10-24T08:27:08Z Bendžamins 76862 4539180 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|2}} | birth_place = | caps1 = 10 | caps2 = 71 | caps3 = 62 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Hércules CF|Hércules]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Saneta i Negralsa}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 6 | height = 174 | image = Kiko Femenía at FC Barcelona B.jpg | caption = Kiko Femenija 2012. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Kiko Femenija | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2008—2009 | years2 = 2008—2011 | years3 = 2011—2013 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears3 = 2011 | years4 = 2013—2014 | caps4 = 5 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid B]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]] | years5 = 2015 | caps5 = 17 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | years6 = 2015—2017 | caps6 = 69 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | years7 = 2017—2022 | caps7 = 144 | goals7 = 2 | clubs8 = {{Flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years8 = 2022—2025 | caps8 = 71 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years9 = 2025— | caps9 = 28 | goals9 = 1 }}'''Fransisko "Kiko" Femenija Fars''' ({{Val|es|Francisco "Kiko" Femenía Far}}; dzimis {{Dat|1991|2|2}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Femenija spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]''. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas [[Hércules CF|''Hércules'']], [[AD Alcorcón|''Alcorcón'']], [[Deportivo Alavés|''Alavés'']] un ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'', kā arī Anglijas komandu [[Watford FC|''Watford'']]. Pārstāvējis dažādu vecumu Spānijas jauniešu izlases. == Sasniegumi == '''Alavés''' * [[Segunda División]]: 2015—16 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Femenija, Kiko}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Hércules CF spēlētāji]] f4gw1hghwy5g1v83hwzq9a0j989nm5r 0 550478 4538957 4277114 2026-10-23T14:11:10Z Bendžamins 76862 4538957 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|22}} | birth_place = | caps1 = 158 | caps2 = 13 | caps3 = 28 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Čehija}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Baník Sokolov|Baník Sokolov]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Viagem Ústí nad Labem|Ústí nad Labem]] | countryofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Bojnice}} | currentclub = {{flaga|Čehija}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | goals1 = 11 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 173 | image = Patrik Hrošovský.jpg | caption = | nationalcaps2 = | nationalgoals1 = | nationalgoals2 = | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U19 | nationalyears2 = | nationalyears1 = | nationalcaps1 = | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Patriks Hrošovskis | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2019 | years2 = 2012 | years3 = 2012—2013 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 62 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākijas U21 | nationalteam4 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2014— | years4 = 2013 | caps4 = 14 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[1. SC Znojmo FK|Znojmo]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]] | years5 = 2019—2026 | caps5 = 213 | goals5 = 18 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | years6 = 2026— | caps6 = 21 | goals6 = 1 }}'''Patriks Hrošovskis''' ({{Val|sk|Patrik Hrošovský}}; dzimis {{Dat|1992|4|22}}) ir [[Slovāki|slovāku]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Hrošovskis spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandā [[Plzeņas "Viktoria"|''Viktoria Plzen'']]. Iepriekš ilgstoši pārstāvējis Čehijas komandu [[Plzeņas "Viktoria"|''Viktoria Plzen'']], esot arī komandas kapteinis. Ar šo komandu trīs reizes kļuvis par [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] čempionu. Slovākijas futbola izlases rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Viktoria Plzeň''' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2014—15, 2015—16, 2017—18 * [[Čehijas Superkauss]]: 2011, 2015 '''Genk''' * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Hrošovskis, Patriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Plzeņas "Viktoria" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3r0ysyvk5sa1vhxtm7jdgjtly83hfk0 0 552055 4539078 4395284 2026-10-24T05:04:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539078 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kerola Bērneta | vārds_orig = ''Carol Burnett'' | attēls = Carol Burnett (White House).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kerola Bērneta 2005. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1933|4|26}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Sanantonio}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, komiķe, dziedātāja, rakstniece | darbības gadi = 1955—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[76. Zelta globusa balva|2018]]: [[Kerolas Bērnetas balva]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Kerola Kreitone Bērneta''' ({{Val|en|Carol Creighton Burnett}}; dzimusi {{Dat|1933|4|26}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komiķe]], [[aktrise]] un [[dziedātāja]]. Kļuvusi atpazīstama ar skeču šovu ''[[The Carol Burnett Show]]'', ko pārraidīja ''[[CBS]]'' kanālā no 1967. līdz 1978. gadam. Tas bija viens no pirmajiem televīzijas šoviem, kuru vadīja sieviete.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://parade.com/451837/amyspencer/carol-burnett-first-woman-of-comedy/|title=Carol Burnett: First Woman of Comedy|work=Parade: Entertainment, Recipes, Health, Life, Holidays|access-date=2023-10-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interviews.televisionacademy.com/interviews/carol-burnett|title=Carol Burnett|website=Television Academy Interviews|access-date=2023-10-03|date=2017-10-23|language=en}}</ref> Savas karjeras laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā sešas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]], [[Tony balva|''Tony'' balvu]], [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] un septiņas [[Zelta globusa balva]]s. Savu pirmo ''Emmy'' balvu saņēmusi 1962. gadā par dalību televīzijas šovā ''[[The Garry Moore Show]]''. 11 gadus vadījusi šovu ''The Carol Burnett Show'', kas apvienoja dažādus komiskus skečus ar mūziku un deju. Piedalījusies arī vairākās filmās, kā ''[[Pete 'n' Tillie]]'' (1972), [[The Front Page (1974. gada filma)|''The Front Page'']] (1974), ''[[A Wedding]]'' (1978), ''[[The Four Seasons]]'' (1981), [[Annie (filma)|''Annie'']] (1982), ''[[Noises Off]]'' (1992) un "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2008). Atveidojusi lomu arī drāmas seriālā "[[Labāk zvaniet Solam]]" (2022). Bērnetas vārdā ir nosaukta [[Kerolas Bērnetas balva]], ko Zelta globusa balvu pasniegšanas ceremonijās kopš 2019. gada pasniedz "par izcilu ieguldījumu televīzijā vai ārpus tās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv|title=Carol Burnett to Receive HFPA's First Award for Achievement in TV|website=Golden Globes|access-date=2023-10-03|language=en|archive-date=2018-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181218010627/https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērneta, Kerola}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] sjgueui6s1niankasvq1rcdkrjx1qoy 4539117 4539078 2026-10-24T07:09:58Z Baisulis 11523 svaigāka bilde...... 4539117 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kerola Bērneta | vārds_orig = ''Carol Burnett'' | attēls = Carol Burnett 2014.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kerola Bērneta 2014. gadā | dz. vārds = Kerola Kreitone Bērneta | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1933|4|26}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Sanantonio}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, komiķe, dziedātāja, rakstniece | darbības gadi = 1955—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = [[76. Zelta globusa balva|2018]]: [[Kerolas Bērnetas balva]] | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Kerola Kreitone Bērneta''' ({{Val|en|Carol Creighton Burnett}}; dzimusi {{Dat|1933|4|26}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komiķe]], [[aktrise]] un [[dziedātāja]]. Kļuvusi atpazīstama ar skeču šovu ''[[The Carol Burnett Show]]'', ko pārraidīja ''[[CBS]]'' kanālā no 1967. līdz 1978. gadam. Tas bija viens no pirmajiem televīzijas šoviem, kuru vadīja sieviete.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://parade.com/451837/amyspencer/carol-burnett-first-woman-of-comedy/|title=Carol Burnett: First Woman of Comedy|work=Parade: Entertainment, Recipes, Health, Life, Holidays|access-date=2023-10-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interviews.televisionacademy.com/interviews/carol-burnett|title=Carol Burnett|website=Television Academy Interviews|access-date=2023-10-03|date=2017-10-23|language=en}}</ref> Savas karjeras laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus, tai skaitā sešas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]], [[Tony balva|''Tony'' balvu]], [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] un septiņas [[Zelta globusa balva]]s. Savu pirmo ''Emmy'' balvu saņēmusi 1962. gadā par dalību televīzijas šovā ''[[The Garry Moore Show]]''. 11 gadus vadījusi šovu ''The Carol Burnett Show'', kas apvienoja dažādus komiskus skečus ar mūziku un deju. Piedalījusies arī vairākās filmās, kā ''[[Pete 'n' Tillie]]'' (1972), [[The Front Page (1974. gada filma)|''The Front Page'']] (1974), ''[[A Wedding]]'' (1978), ''[[The Four Seasons]]'' (1981), [[Annie (filma)|''Annie'']] (1982), ''[[Noises Off]]'' (1992) un "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2008). Atveidojusi lomu arī drāmas seriālā "[[Labāk zvaniet Solam]]" (2022). Bērnetas vārdā ir nosaukta [[Kerolas Bērnetas balva]], ko Zelta globusa balvu pasniegšanas ceremonijās kopš 2019. gada pasniedz "par izcilu ieguldījumu televīzijā vai ārpus tās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv|title=Carol Burnett to Receive HFPA's First Award for Achievement in TV|website=Golden Globes|access-date=2023-10-03|language=en|archive-date=2018-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181218010627/https://www.goldenglobes.com/articles/carol-burnett-receive-hfpas-first-award-achievement-tv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērneta, Kerola}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] ajkzbes6no23sb2ca5qzlcdpya4l93u 0 556118 4539045 4485796 2026-10-23T19:30:16Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota info 4539045 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Николаевская академия Генерального штаба 01.jpg|thumb|Akadēmijas ēka]] '''Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Николаевская академия Генерального штаб''а) bija [[Krievijas Impērijas armija]]s augstākās [[militārās izglītības iestāde]]. 86 gadu laikā Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju ir absolvējuši vairāk nekā 4500 virsnieku, no kuriem daudzi sevi apliecināja kā izcili militāri komandieri un valstsvīri. Starp absolventiem bija arī vairāki [[latvieši]], tai skaitā [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka]] un vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pirmais komandieris [[Jukums Vācietis]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pirmais virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]], virspavēlnieka štāba priekšnieks un vēlāk Latvijas Bruņoto spēku komandieris [[Pēteris Radziņš]] u.c. == Vēsture == Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija tika dibināta {{dat VS|{{dat|1832|12|08}}|{{dat||11|26}}}} [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Tās oficiālais nosaukums tās dibināšanas brīdī bija '''Imperatora kara akadēmija''', no 1855. gada tā saucās '''Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija''' (imperatora [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] piemiņai), no 1909. gada — '''Imperatora Nikolaja kara akadēmija'''. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā gandrīz visi armiju un fronšu komandieri, 29 no 36 korpusu komandieriem un 46 no 70 divīziju priekšniekiem bija akadēmijas absolventi. Sākoties karam, pati akadēmija pēc būtības tika likvidēta, mācības tika pārtrauktas, tika veikta priekšlaicīga izlaiduma procedūra, lielākā daļa pasniedzēju tika nosūtīti aktīvajā armijā. Kara gaita parādīja, ka šis lēmums bija dziļa kļūda, jo bija milzīga vajadzība pēc apmācītiem militārajiem komandieriem ar augstāko militāro izglītību. 1916. gadā tika nolemts atsākt mācības, un 1917. gada sākumā jaunāko kursu apguvē tika uzņemti 120 virsnieki. Pēc [[Februāra revolūcija]]s atsauces uz monarhiju tika likvidētas un akadēmijas nosaukums tika nomainīts uz '''Nikolaja kara akadēmija'''. 1918. gada martā—maijā akadēmija tika evakuēta uz [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], bet jūlijā — uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. 1918. gada jūlijā pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] ierosinājuma akadēmiju īslaicīgi pārdēvēja par '''Strādnieku un zemnieku [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kara akadēmiju'''. 1918. gada jūlijā lielākā daļa pasniedzēju un studentu (393 no 530) atteicās pretoties [[Čehoslovāku leģioni|Čehoslovāku korpusa]] un [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] daļām, kas virzījās uz Kazaņu, un augustā, kad pilsēta tika ieņemta, brīvprātīgi pārgāja [[Baltā kustība|Balto]] pusē, atgūstot savu iepriekšējo nosaukumu. 1918. gada 7. oktobrī [[Revolucionārā kara padome]] izdeva rīkojumu izveidot pavisam jaunu [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmiju]]. Tādējādi [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā no 1918. līdz 1922. gadam Krievijas teritorijā vienlaicīgi darbojās divas Ģenerālštāba akadēmijas — "baltā" un "sarkanā". [[Baltā kustība|Baltās kustības]] rindās akadēmija turpināja darbu vispirms Jekaterinburgā, pēc tam [[Tomska|Tomskā]] un [[Omska|Omskā]]. 1919. gada oktobrī—novembrī akadēmija tika evakuēta uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]]. Vladivostokā akadēmija darbojās tikai kā zinātniska institūcija, mēģinājumi atsākt izglītības procesu bija neveiksmīgi. 1923. gada pavasarī daļa akadēmijas pasniedzēju, bibliotēka, tipogrāfija un īpašumi tika evakuēti uz [[Maskava|Maskavu]] un iekļauti kā daļa no Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijas, kas 1921. gadā tika pārveidota par [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]] (1925. gadā tā tika pārsaukta par Frunzes Kara akadēmiju par godu [[Mihails Frunze|Mihailam Frunzem]]). Tādā veidā Krievijā ilgus gadus nepastāvēja augstākā militārā mācību iestāde, kas būtu veltīta ģenerāļštāba virsnieku apmācībai. [[Baltā emigrācija|Baltajā emigrācijā]] kā akadēmijas tradīciju tiešo turpinātāju sevi uzskatīja 1927. gadā dibinātie Ārvalstu augstākie kara zinātniskie kursi ({{val|ru|Зарубежные высшие военно-научные курсы}}), kurus vadīja [[ģenerālleitnants]] [[Nikolajs Golovins]]. 1936. gadā Maskavā atsevišķi no Frunzes Kara akadēmijas tika izveidota jauna [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija]], kurai tāpat kā 1918. gadā nebija nekādu saistību ar Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju. Tā arī ir mūsdienu [[Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Kara akadēmija]]s tiešā priekštece. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērija]] t100eu0a6h03ghzm62e3i1zklw1fwg5 0 558625 4539067 4532220 2026-10-24T04:01:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539067 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Berlin-Memorial_to_the_Victims_of_the_Wall-1982.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris]] no rietumu puses 1980. gados ar piemiņas zīmēm zināmiem un nezināmiem upuriem]] '''"Kauna mūris"''' ({{val|de|Schandmauer}}, {{val|en|Wall of Shame}}) ir frāze, ko visbiežāk saista ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Greinacher, Uso|title=The Wall of Shame: The Berlin Wall|publisher=[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]|date=1991}}</ref> Šajā kontekstā frāzi ieviesa [[Villijs Brants]], un to izmantoja [[Rietumberlīne]]s valdība, bet vēlāk, sākot ar 60. gadu sākumu, to popularizēja angliski runājošajā pasaulē un citur. Iedvesmojoties no tā lietojuma saistībā ar Berlīnes mūri, terminu vēlāk izmantoja plašāk. Piemēram, terminu "Kauna mūris" var attiecināt uz lietām, tostarp fiziskām barjerām (sienām, žogiem utt.), kas kalpo negodīgiem vai strīdīgiem nošķiršanas mērķiem (piemēram, Berlīnes mūris un Amerikas robežas mūris), fiziskiem un virtuāliem ziņojumu dēļiem vārdu vai attēlu izvietošanai kaunināšanas nolūkos un pat drukātiem sarakstiem (tekstiem, kuros nosaukti cilvēki, uzņēmumi utt., lai tos apkaunotu). Turklāt "Kauna mūris" var būt nozīmīga daļa "Kauna zāles" celtniecībā, lai gan biežāk "Kauna mūris" ir piemineklis pats par sevi. Pavisam nesen terminu "Kauna mūris" lietoja, atsaucoties uz [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena|Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežu]],<ref name="aljazeera2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/programmes/general/2007/11/2008525184011488706.html|title=Walls of Shame: The US-Mexico Border Wall|website=Al Jazeera|date=10 July 2016}}</ref> [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera|Ēģiptes un Gazas robežu]],<ref name="latimes1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-dec-21-la-fg-egypt-wall21-2009dec21-story.html|title=Egypt's barrier along Gaza border called 'wall of shame'|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=28 December 2021|date=21 December 2009}}</ref> [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera|Izraēlas Rietumkrasta robežu]]<ref name="Un.org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/press/en/2003/ga10216.doc.htm|title=General Assembly Adopts Text Requesting International Court Of Justice To Issue Advisory Opinion On West Bank Separation Wall|website=Un.org|date=8 December 2003}}</ref> un [[Marokas—Rietumsahāras mūris|Marokas—Rietumsahāras mūri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171|title=The wall of shame has negative economic, environmental, political and social consequences (Bucharaya Beyun)|website=www.spsrasd.info|access-date=|date=July 2, 2020|language=en|archive-date={{dat|2023|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230425101513/https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171}}</ref> == Japānas kultūrā == Agrāko terminu, kas ir japāņu frāzes tulkojums, iespējams, izmantojusi [[Ruta Benedikta]] savā ietekmīgajā grāmatā ''[[Krizantēma un zobens]]'' (''The Chrysanthemum and the Sword'', 1948) un citi antropologi, apspriežot Japānas [[Kauna un vainas kultūras|goda kauna kultūru]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Modell|first=Judith|date=1999|title=The Wall of Shame: Ruth Benedict's Accomplishment in "The Chrysanthemum and the Sword"|url=https://archive.org/details/sim_dialectical-anthropology_1999-06_24_2/page/193|journal=Dialectical Anthropology|volume=24|issue=2|pages=193–215|doi=10.1023/A:1007039114733|jstor=29790601}}</ref> == Berlīnes mūris == [[Attēls:Bundesarchiv_B_145_Bild-P057281,_Berlin,_Brandt_besucht_Notaufnahmelager.jpg|thumb|Terminu izdomāja [[Villijs Brants]], tā raksturojot [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]]]] Šo terminu [[Rietumberlīne]]s valdība izmantoja, lai apzīmētu [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]], kas apņēma Rietumberlīni un atdalīja to no [[Austrumberlīne]]s un VDR. 1961. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] valdība uzcelto sienu nosauca par "Antifašistu aizsardzības valni", kas ir daļa no [[Vācijas iekšējā robeža|Vācijas iekšējās robežas]], tomēr daudzi berlīnieši to sauca par ''Schandmauer'' ("Kauna mūris"). Šo terminu ieviesa Berlīnes mērs [[Villijs Brants]]. Ārpus Vācijas termins pirmo reizi parādījās 1962. gada ''[[Time]]'' publicētajā vāka stāstā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/SPECIALS/cold.war/episodes/09/1st.draft/|title=CNN Cold War - First Draft: Title}}</ref> un [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] [[Džons Kenedijs|Džons F. Kenedijs]] izmantoja šo terminu savā Ikgadējā vēstījumā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] [[par valsts stāvokli]], 1963. gada 14. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV|title=John F. Kennedy: "Annual Message to the Congress on the State of the Union."|last=Peters, Gerhard & Woolley, John T.|publisher=The American Presidency Project|website=presidency.ucsb.edu|access-date=26 September 2013|date=14 January 1963|archive-date={{dat|2018|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180912185029/http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV}}</ref> [[Grafiti]] bieži krāsoja vietās, kur iela krustojās ar mūri, veidojot uzrakstus, ka ceļu bloķējis kauna mūris. Berlīnes mūris par "Kauna mūri" saukts daudzos jaunākos ievērojamos kontekstos, piemēram: * Bijušā [[Portugāle]]s premjerministra un vēlākā prezidenta (1986—1996) [[Mariu Suarešs|Mariu Suareša]] akadēmiskais raksts ''The Democratic Invention''<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Soares|first=Mário|date=1999|title=The Democratic Invention|url=https://archive.org/details/journal-of-democracy_1999-04_10_2/page/105|journal=[[Journal of Democracy]]|volume=10|issue=2|pages=105–112|doi=10.1353/jod.1999.0040}}</ref> * [[Francija]]s prezidenta [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] runa [[Bundestāgs|Bundestāgā]] ''Our Europe'' 2000. gada 27. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf|title=Our Europe|last=Chirac|first=Jacques|publisher=[[The Federal Trust]]|access-date=28 December 2021|date=27 June 2000|archive-date={{dat|2021|12|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211229153651/https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf}}</ref> * [[Itālija]]s premjerministra un bijušā [[Eiropas Komisija]]s prezidenta [[Romāno Prodi]] runa 2002. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf|title=Enlargement -- the final lap|access-date=6 May 2006|archive-date={{dat|2011|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719015650/http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2002/oct/10/eu.politics|title=Prodi opens door to 10 successful states|work=[[The Guardian]]|access-date=28 December 2021|date=10 October 2002}}</ref> == Citi lietojumi == * 1998. gadā [[UNIFEM]] organizēja fotoizstādi [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]], kas pretstatā "kauna mūrim", koncentrējās uz sieviešu nožēlojamo stāvokli un ciešanām, ar "cerības mūri", demonstrējot iniciatīvas, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf|title=With an End in Sight: Strategies from the UNIFEM Trust Fund to Eliminate Violence Against Women|year=2000|publisher=The United Nations Development Fund for Women|isbn=0-9679502-9-5|first=Cheywa|last=Spindel|first2=Elisa|last2=Levy|first3=Melissa|last3=Connor|access-date=2023-12-23|archive-date=2011-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110721210325/http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf}}</ref> * M. Lašansa (Jorkas Universitāte) akadēmiskais darbs runā par Kvebekas "kauna mūri".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://polson.cals.cornell.edu/lachance.pdf|title=Geographies of protests: spatialities of social movements activities|last=Lachance, M.|website=Polson.cals.cornell.edu|access-date=10 December 2021|date=2003|archive-date={{dat|2012|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120425092847/http://polson.cals.cornell.edu/lachance.pdf}}</ref> * Peru "Kauna mūris", 3 metrus augsta siena ārpus [[Lima]]s, kas atdala divas [[skvotings|skvoteru zonas]] no pilsētas.<ref name="bbcinperuwaterisahighprice">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-34451418|title=In Peru water is a high price for Lima's poor|work=BBC News|access-date=21 October 2016|date=9 October 2015|last=Mervin|first=John}}</ref> * 2016. gada [[Atdalošā siena|atdalošais mūris]] ap ''[[Ain al-Hilweh]]'' bēgļu nometni [[Libāna|Libānā]] bija paredzēts, lai atdalītu vietējos [[palestīnieši|palestīniešus]] no apkārtējās sabiedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alaraby.co.uk/english/news/2016/11/19/lebanon-begins-building-security-wall-around-palestinian-refugee-camp|title=Lebanon begins building 'security wall' around Palestinian refugee camp|website=The New Arab|date=19 November 2016}}</ref> * [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera]]<ref name="latimes1" /> * [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera]]<ref name="Un.org" /> * [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena]]<ref name="aljazeera2007" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Berlīnes mūris]] [[Kategorija:Jaunvārdi]] [[Kategorija:Politiski termini]] t0u6dzvvk157b33n1st3iz3lojsjx56 0 562997 4539016 4345565 2026-10-23T16:36:06Z Bendžamins 76862 4539016 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|3|17}} | birth_place = | caps1 = 23 | caps2 = 28 | caps3 = 0 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Somija}} [[Klubi 04]] | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | countryofbirth = {{vieta|Krievija|Ingušija|Nazraņa}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | goals1 = 2 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 183 | image = | caption = | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Somija}} Somija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Somija}} Somija U17 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Adams Marhijevs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2020 | years2 = 2021—2022 | years3 = 2022 | nationalcaps3 = 26 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Somija}} Somija U21 | nationalyears3 = 2021—2025 | years4 = 2023—2025 | caps4 = 66 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]] | years5 = 2025 | caps5 = 16 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | years6 = 2025— | caps6 = 30 | goals6 = 4 | nationalteam4 = {{fb|FIN}} | nationalyears4 = 2025— | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 1 }}'''Adams Marhijevs''' ({{Val|fi|Adam Marhiev}}; dzimis {{Dat|2002|3|17}}) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimis [[Somija]]s [[futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], pārstāvējis Somijas jauniešu izlases. Kopš 2025. gada Marhijevs spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandā ''[[1. FC Nürnberg]]''. Futbolista tēvs Umars Marhijevs arī ir bijis futbolists, pēc tam treneris. Ģimene pārcēlās uz Somiju, kad A. Marhijevam bija 7 gadi. Pārstāvējis arī Latvijas komandu [[FK Spartaks Jūrmala]]. 2023. gadā ar RFS komandu izcīnījis [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]s čempionu titulu. == Sasniegumi == '''RFS''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2024. gada Latvijas Kauss futbolā|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marhijevs, Adams}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas futbolisti]] [[Kategorija:Somijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:Helsingin Jalkapalloklubi spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] if3s4m4rcjlschs46n0oz9y71e8319r 0 568906 4539297 4042191 2026-10-24T11:05:29Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539297 wikitext text/x-wiki '''Dzērvju iela''' var būt: '''Latvijas pilsētas:''' * [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]] — iela Rīgā; * [[Dzērvju iela (Daugavpils)|Dzērvju iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Dzērvju iela (Jūrmala)|Dzērvju iela]] — iela Jūrmalā; * [[Dzērvju iela (Alūksne)|Dzērvju iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; * [[Dzērvju iela (Ādaži)|Dzērvju iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Dzērvju iela (Baloži)|Dzērvju iela]] — iela [[Baloži|Baložos]]; * [[Dzērvju iela (Salaspils)|Dzērvju iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]. '''Latvijas ciemos:''' * [[Dzērvju iela (Bigauņciems)|Dzērvju iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Bigauņciems|Bigauņciemā]]; * [[Dzērvju iela (Gaidas)|Dzērvju iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; * [[Dzērvju iela (Kalngale)|Dzērvju iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Dzērvju iela (Katlakalns)|Dzērvju iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Dzērvju iela (Skulte)|Dzērvju iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; * [[Dzērvju iela (Smārde)|Dzērvju iela]] — iela Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; * [[Dzērvju iela (Spilve)|Dzērvju iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; * [[Dzērvju iela (Stūnīši)|Dzērvju iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]; * [[Dzērvju iela (Sunīši)|Dzērvju iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; * [[Dzērvju iela (Viesturciems)|Dzērvju iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Dzērves iela]] * [[Mazā Dzērvju iela]] {{Ielu nosaukums}} a65l59pemy08f9dgbc9g3ek7u6q1pdc 0 570791 4539296 4324101 2026-10-24T11:04:51Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539296 wikitext text/x-wiki '''Dzegužu iela''' var būt: * [[Dzegužu iela (Jūrmala)|Dzegužu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Dzegužu iela (Rīga)|Dzegužu iela]] — iela Rīgā; * [[Dzegužu iela (Alūksne)|Dzegužu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; * [[Dzegužu iela (Krāslava)|Dzegužu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; * [[Dzegužu iela (Kuldīga)|Dzegužu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; * [[Dzegužu iela (Ķekava)|Dzegužu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]; * [[Dzegužu iela (Limbaži)|Dzegužu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; * [[Dzegužu iela (Saulkrasti)|Dzegužu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Dzegužu iela (Spilve)|Dzegužu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; * [[Dzegužu iela (Viesturciems)|Dzegužu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Dzeguzes iela]] {{Ielu nosaukums}} lqla91ybxp6kfzarmvbiij4k8x0cfop 0 571585 4539197 4496535 2026-10-24T08:47:16Z Bendžamins 76862 4539197 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|20}} | birth_place = | caps1 = 92 | caps2 = 197 | caps3 = 94 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | goals1 = 6 | goals2 = 19 | goals3 = 20 | height = 171 | image = Alex Grimaldo Argentina v Spain 19 July 2026-314.jpg | caption = Alekss Grimaldo 2026. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Alekss Grimaldo | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2011—2015 | years2 = 2016—2023 | years3 = 2023—2026 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 14 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2012—2014 | nationalyears4 = 2013—2016 | nationalyears5 = 2023— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | years4 = 2026— | caps4 = 8 | goals4 = 3 }} '''Alehandro Grimaldo Garsija''' ({{Val|es|Alejandro Grimaldo García}}, dzimis {{Dat|1995|9|20}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Grimaldo spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Madrides "Atletico"]]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona B]]'', Portugāles komandā ''[[SL Benfica|Benfica]]'' un Vācijas komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2015—16, 2016—17, 2018—19, 2022—23 * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2016—17 * [[Taça da Liga]]: 2015—16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016, 2017, 2019 '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * Vācijas Superkauss: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/18082024-vacijas_cempione_bayer_izglabjas_ari_maza |title=Čempione "Bayer" izglābjas arī mazākumā un pendelēs pirmoreiz iegūst superkausu|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-18 |work= |publisher= |date= }}</ref> ;Spānija * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Grimaldo, Alekss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] r4hmtdiu08514zsgqp9r8fmn6mkmx52 0 572010 4538983 4305591 2026-10-23T14:50:22Z Bendžamins 76862 4538983 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|5}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 81 | caps3 = 30 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Rudar Velenje|Rudar Velenje]] | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Vuzenica}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | goals1 = 3 | goals2 = 6 | goals3 = 0 | height = 190 | image = Jaka Bijol 2021.jpg | caption = Jaka Bijols 2021. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U17 | nationalyears2 = 2015—2016 | nationalyears1 = 2014 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Jaka Bijols | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2018—2022 | years3 = 2020—2021 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 4 | nationalcaps6 = 77 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalteam6 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2016—2017 | nationalyears4 = 2017 | nationalyears5 = 2017—2018 | nationalyears6 = 2018— | years4 = 2022—2025 | caps4 = 90 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | years5 = 2025— | caps5 = 29 | goals5 = 1 }} '''Jaka Bijols''' ({{Val|sl|Jaka Bijol}}, dzimis {{Dat|1999|2|5}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Bijols spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Leeds United FC|Leeds United]]''. Iepriekš pārstāvējis Slovēnijas komandu ''[[NK Rudar Velenje|Rudar Velenje]]'', Krievijas komandu ''[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]'', Vācijas komandu ''[[Hannover 96]]'' un Itālijas komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]].'' [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas Superkauss]]: 2018 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Bijols, Jaka}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 8iv1bfxdngpfzo9247djicy63ujuio9 0 572012 4539011 4411516 2026-10-23T16:26:37Z Bendžamins 76862 4539011 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|27}} | birth_place = | caps1 = 21 | caps2 = 95 | caps3 = 19 | clubnumber = 99 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK IB 1975 Ljubljana|Interblock]] | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | currentclub = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | goals1 = 10 | goals2 = 46 | goals3 = 1 | height = 186 | image = Andraz Sporar.jpg | caption = Andražs Šporars 2021. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalyears2 = 2012 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Andražs Šporars | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2011—2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2016—2018 | nationalcaps3 = 19 | nationalcaps4 = 69 | nationalgoals3 = 7 | nationalgoals4 = 13 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalteam4 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2013—2016 | nationalyears4 = 2016— | years4 = 2017—2018 | caps4 = 9 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years5 = 2018—2020 | caps5 = 53 | goals5 = 44 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | years6 = 2020—2022 | caps6 = 29 | goals6 = 9 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | years7 = 2021 | caps7 = 16 | goals7 = 3 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 35 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years9 = 2022—2025 | caps9 = 63 | goals9 = 20 | years10 = 2025 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | caps10 = 12 | goals10 = 3 | clubs11 = {{flaga|Slovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] | years11 = 2025— | caps11 = 18 | goals11 = 16 }} '''Andražs Šporars''' ({{Val|sl|Andraž Šporar}}, dzimis {{Dat|1994|2|27}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šporars spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgas]] komandā ''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]''. Iepriekš pārstāvējis Slovēnijas komandas ''[[NK IB 1975 Ljubljana|Interblock]]'' un ''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'', Šveices komandu ''[[FC Basel|Basel]]'', Vācijas komandu ''[[Arminia Bielefeld]]'', Portugāles komandas ''[[Sporting CP]]'' un ''[[SC Braga|Braga]]'', Anglijas komandu ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'' un Turcijas komandu ''[[Alanyaspor]]''. [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Basel''' * [[Šveices Superlīga]]: 2015—16, 2016—17 * [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2016—17 '''Slovan Bratislava''' * [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]: 2018—19 * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 2017—18 '''Sporting CP''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Taça da Liga]]: 2020—21 '''Braga''' * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2020—21 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šporars, Andražs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Bīlefeldes "Arminia" spēlētāji]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:Alanyaspor spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] hg3rmtrvqmp8aw1m2w2qmwa1crn4zbq 0 572013 4539010 4463048 2026-10-23T16:26:11Z Bendžamins 76862 4539010 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|31}} | birth_place = | caps1 = 55 | caps2 = 44 | caps3 = 64 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Radeče}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 21 | goals2 = 22 | goals3 = 27 | height = 195 | image = FC RB Salzburg gegen LASK (2023-04-16) 21 (cropped).jpg | caption = Benjamins Šeško 2023. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Benjamins Šeško | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2019—2023 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2023—2025 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 45 | nationalgoals3 = 5 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 16 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam5 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2020 | nationalyears5 = 2021— | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years4 = 2025— | caps4 = 34 | goals4 = 12 }} '''Benjamins Šeško''' ({{Val|sl|Benjamin Šeško}}, dzimis {{Dat|2003|5|31}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šeško spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Iepriekš pārstāvējis Austrijas komandas [[Zalcburgas "Red Bull" (futbola komanda)|Zalcburgas "Red Bull"]] un ''[[FC Liefering|Liefering]]'', kā arī [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[RB Leipzig]]''. Ar Zalcburgas komandu izcīnījis trīs [[Austrijas Bundeslīga]]s čempionu titulus. [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlases]] rindās debitējis 2021. gadā. 2021. gada oktobrī kļuvis par visu laiku jaunāko slovēni, kurš ir guvis vārtus izlases labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://snportal.si/reprezentanca/sesko-med-najmlajsimi-reprezentancnimi-strelci-tudi-v-evropi/|title=Šeško med najmlajšimi reprezentančnimi strelci tudi v Evropi - Slovenski nogometni portal|website=snportal.si|access-date=2024-05-24}}</ref> Iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātam]]. == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2020—21, 2021—22, 2022—23 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2021—22 '''RB Leipzig''' * [[Vācijas Superkauss]]: 2023 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šeško, Benjamins}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ai9jan2tzf0lyxp9ld3ovnbcbpuijvb 0 572692 4538956 4313047 2026-10-23T14:10:08Z Bendžamins 76862 4538956 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|13}} | birth_place = | caps1 = 45 | caps2 = 35 | caps3 = 5 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina B]] | clubs2 = {{flaga|Slovākija}} [[MŠK Žilina|Žilina]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Prjevidza}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | goals1 = 11 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | height = 188 | image = Dávid Hancko.jpg | caption = Dāvids Hancko 2024. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2015—2017 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Dāvids Hancko | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2014—2018 | years2 = 2016—2018 | years3 = 2018—2021 | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 9 | nationalteam3 = {{fb|SVK}} | nationalyears3 = 2018— | years4 = 2019—2021 | caps4 = 43 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 33 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]] | years6 = 2022—2025 | caps6 = 97 | goals6 = 10 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years7 = 2025— | caps7 = 39 | goals7 = 0 }} '''Dāvids Hancko''' ({{Val|sk|Dávid Hancko}}, dzimis {{Dat|1997|12|13}}) ir [[Slovākija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Hancko spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Madrides "Atletico"]]. Iepriekš pārstāvējis Slovākijas komandu ''[[MŠK Žilina|Žilina]]'', Itālijas komandu ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', Čehijas komandu ''[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]]''. un Nīderlandes komandu ''[[Roterdamas "Feyenoord"|Feyenoord]].'' Slovākijas futbola izlases rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''''Sparta Prague''''' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2022—23 * [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2019—20 '''''Feyenoord''''' * [[Eredivisie]]: 2022—23 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2023—24 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2024 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Hancko, Dāvids}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:MŠK Žilina spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Trenčīnas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] e5h2mrhz7bjlfgg1egeen0bnngtvy9v 0 573327 4539141 4496546 2026-10-24T07:42:47Z Bendžamins 76862 4539141 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|20}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 23 | caps3 = 108 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Roketasa de Mara}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 15 | height = 174 | image = Alex Baena France v Spain 7.24.26-024.jpg | caption = Alekss Baena 2026. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Alekss Baena | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2020—2025 | nationalcaps3 = 10 | nationalcaps4 = 7 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 12 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2022—2023 | years4 = 2021—2022 | caps4 = 38 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals4 = 5 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalcaps7 = 28 | nationalyears7 = 2023— | nationalgoals7 = 4 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years5 = 2025— | caps5 = 36 | goals5 = 7 }} '''Alehandro "Alekss" Baena Rodrigess''' ({{Val|es|Alejandro "Álex" Baena Rodríguez}}, dzimis {{Dat|2001|7|20}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Baena spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' līgas klubā [[Madrides "Atletico"]]. Ar ''Villarreal'' komandu uzvarējis [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] ;Spānija U-23 * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2024]] ;Spānija * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Baena, Alekss}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] i9xzwvwtbj1pm4j8si4krcwz5mm04gm 0 573597 4539225 4497074 2026-10-24T09:10:59Z Bendžamins 76862 4539225 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Lamins Jamals | image = Lamine_Yamal_France_v_Spain_7.24.26-142.jpg | caption = Lamins Jamals 2026. gadā | full_name = ''Lamine Yamal Nasraoui Ebana'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|7|13}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Esplugesa de Ļobregata}} | height = 178 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ESP}} ''[[FC Barcelona]]'' | clubnumber = 10 | youthyears1 = 2013—2023 | youthclubs1 = {{flaga|ESP}} ''[[FC Barcelona]]'' | years1 = 2023 | clubs1 = {{flaga|ESP}} ''Barcelona B'' | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ESP}} ''[[FC Barcelona]]'' | caps2 = 110 | goals2 = 38 | nationalyears1 = 2021 | nationalteam1 = {{flaga|ESP}} Spānija U15 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2022 | nationalteam2 = {{flaga|ESP}} Spānija U16 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalteam3 = {{flaga|ESP}} Spānija U17 | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 8 | nationalyears4 = 2022 | nationalteam4 = {{flaga|ESP}} Spānija U19 | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2023— | nationalteam5 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps5 = 37 | nationalgoals5 = 11 | club-update = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} }} '''Lamins Jamals Nasraui Ebana''' (''Lamine Yamal Nasraoui Ebana'', dzimis {{dat|2007|7|13}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] ("spārna") pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pārstāv ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''. Lamins Jamals dzimis [[Barselona]]s metropoles reģionā, [[Esplugesa de Ļobregata|Esplugesā de Ļobregatā]]. Viņa māte nāk no [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]], bet tēvs no [[Maroka]]s. Jamals ir [[musulmanis]]. == Karjera == Jamals ir ''[[FC Barcelona]]'' jaunatnes futbola akadēmijas audzēknis. Kluba pirmās komandas sastāvā debitēja {{dat|2023|4|29||bez}} spēlē pret ''[[Real Betis]]''. 15 gadu, 9 mēnešu un 15 dienu vecumā viņš kļuva par visu laiku jaunāko ''Barcelona'' debitantu ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/3246834/lamine-yamal-record-breaking-debut |title=Lamine Yamal: Record-breaking debut |website=fcbarcelona.com |language=en |date={{dat|2024|6|7|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> {{dat|2023|10|2||bez}} viņš pagarināja līgumu ar Barselonas klubu līdz 2026. gadam, paredzot izpirkšanas maksu 1 miljarda eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/barca-b/news/3714997/lamine-yamal-extends-contract-to-2026 |title=Lamine Yamal extends contract to 2026 |website=fcbarcelona.com |language=en |date={{dat|2023|10|2|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus ''La Liga'' guva tā paša gada 8. oktobrī pret ''[[Granada CF|Granada]]'', 16 gadu un 87 dienu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko vārtu guvēju līgas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3731136/lamine-yamal-youngest-liga-goalscorer-of-all-time/featured |title=Lamine Yamal, youngest Liga goalscorer of all time |website=fcbarcelona.com |language=en |date={{dat|2023|10|8|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Spānijas jauniešu izlasēs. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|9|8||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un uzreiz savā pirmajā spēlē izcēlās ar vārtu guvumu. 16 gadu un 57 dienu vecumā viņš kļuva par Spānijas jaunāko spēlētāju un vārtu guvēju, labojot abus [[Gavi]] piederošos rekordus, kurš debitēja 17 gadu un 62 dienu vecumā un guva vārtus 17 gadu un 304 dienu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66679258#:~:text=Barcelona%20teenager%20Lamine%20Yamal%20became,2024%20qualifying%20win%20against%20Georgia. |title=Georgia 1-7 Spain: Lamine Yamal becomes Spain's youngest player and goalscorer |website=bbc.com |date={{dat|2023|9|8|N|bez}}|access-date={{dat|2024|6|15||bez}}|language=en}}</ref> Jamals tika iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/07062024-spanija_euro_2024_sastava_ieklauj_nepilng |title=Spānija "Euro 2024" sastāvā iekļauj nepilngadīgo Jamalu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|6|7|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> Dodoties laukumā sākumsastāvā jau pirmajā spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], 16 gadu un 338 dienu vecumā kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš piedalījies Eiropas čempionātā finālturnīrā. Iepriekš rekords piederēja [[Kacpers Kozlovskis|Kacperam Kozlovskim]], kurš to paveica [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2021. gadā]], būdams 17 gadus un 246 dienas vecs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/news/0255-0d9f33ac425a-2e8c3765087b-1000--lamine-yamal-sets-new-record-as-youngest-player-to-feature-a/ |title=Lamine Yamal sets new record as youngest player to feature at a UEFA European Championship |date=15 June 2024 |access-date={{dat|2024|7|13||bez}} |website=UEFA.com |language=en}}</ref> Eiropas čempionāta pusfinālā pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]] kļuva par jaunāko vārtu guvēju Eiropas čempionātu vēsturē 16 gadu un 362 dienu vecumā, pārspējot [[Johans Fonlantens|Johana Fonlantena]] [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gadā]] uzstādīto rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/euro2024/news/028e-1b131a1d2848-526b6661948b-1000--euro-s-youngest-scorers-lamine-yamal-vonlanthen-rooney-renat/ |title=EURO's youngest scorers: Lamine Yamal, Vonlanthen, Rooney, Renato Sanches, Stojković, Arda Güler |website=UEFA.com |language=en |date=9 July 2024 |access-date={{dat|2024|7|13||bez}}}}</ref> Kopā ar Spānijas izlasi kļuva par [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] uzvarētāju. == Sasniegumi == ;FC Barcelona * ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'': [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> ;Spānija * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> ;Individuālie * ''La Liga'' sezonas labākais U-23 spēlētājs: 2023—2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/4029590/fc-barcelona-winners-at-the-laliga-awards |title=FC Barcelona winners at the LALIGA Awards |website=fcbarcelona.com |language=en |date={{dat|2024|5|28|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Jamals, Lamins}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] fvmebr1igkcjtrw6ivn8qwfve41buxv 0 573687 4538984 4277137 2026-10-23T14:52:41Z Bendžamins 76862 4538984 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|8}} | birth_place = | caps1 = 99 | caps2 = 47 | caps3 = 134 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]] | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Domžale|Domžale]] | clubs3 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Kopera}} | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | goals1 = 2 | goals2 = 2 | goals3 = 12 | height = 185 | image = Miha Blažič 2021.jpg | caption = Miha Blažičs 2021. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U18 | nationalyears2 = 2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Miha Blažičs | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2011—2015 | years2 = 2015—2017 | years3 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 32 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalteam5 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalteam6 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalyears5 = 2013 | nationalyears6 = 2018—2024 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 24 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Polija}} [[Lech Poznań]] | years5 = 2023—2024 | caps5 = 24 | goals5 = 1 | years6 = 2024—2026 | clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Kalba FC|Kalba]] | caps6 = 46 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | years7 = 2026— | caps7 = 12 | goals7 = 0 }} '''Miha Blažičs''' ({{Val|sl|Miha Blažič}}; dzimis {{Dat|1993|5|8}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Blažičs spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] komandā ''[[NK Maribor|Maribor]]''. Iepriekš pārstāvējis Slovēnijas komandas ''[[FC Koper|Koper]]'', ''[[NK Domžale|Domžale]]'', Ungārijas komandu ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]],'' Francijas komandu ''[[Angers SCO|Angers]]'', Polijas komandu [[Poznaņas "Lech"]] un AAE komandu ''[[Kalba FC|Kalba]]''. [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Koper''' * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2014—15 * [[Slovēnijas Superkauss]]: 2015 '''Domžale''' * Slovēnijas kauss: 2016—17 '''Ferencváros''' * [[Ungārijas futbola līga|Ungārijas līga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22 * [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]: 2021—22 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Blažičs, Miha}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:Poznaņas "Lech" spēlētāji]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 99i1ju9zn2waxi2lw6ndw9fqvpmi983 0 573690 4539012 4277157 2026-10-23T16:30:01Z Bendžamins 76862 4539012 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|27}} | birth_place = | caps1 = 103 | caps2 = 3 | caps3 = 69 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Slovēnija}} [[NK Šampion|Šampion]] | clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Ceļe}} | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | goals1 = 29 | goals2 = 0 | goals3 = 16 | height = 179 | image = Sweden-Slovenia Nations League 2022-09-27 79 (cropped).jpg | caption = Benjamins Verbičs 2022. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalyears2 = 2013 | nationalyears1 = 2012 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Benjamins Verbičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2011—2015 | years2 = 2012 | years3 = 2015—2017 | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 66 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 7 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalteam4 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2015— | years4 = 2018—2022 | caps4 = 79 | clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | goals4 = 27 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | years5 = 2022 | caps5 = 7 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] | years6 = 2022—2024 | caps6 = 48 | goals6 = 6 | clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Levadiakos]] | years7 = 2025—2026 | caps7 = 31 | goals7 = 7 | clubs8 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Celje|Celje]] | years8 = 2026— | caps8 = 1 | goals8 = 0 }} '''Benjamins Verbičs''' ({{Val|sl|Benjamin Verbič}}; dzimis {{Dat|1993|11|27}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Verbičs spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] komandā ''[[NK Celje|Celje]]''. Iepriekš spēlējis Slovēnijas komandā ''[[NK Šampion|Šampion]]'', Dānijas komandā ''[[FC København|København]]'', Ukrainas komandā ''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'', Polijas komandā ''[[Legia Warsaw]]'', kā arī Grieķijas komandās ''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'' un ''[[Levadiakos]]''. [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Slovēnija == '''København''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2015—16, 2016—17 * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2015—16, 2016—17 '''Dynamo Kyiv''' * [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2019—20, 2020—21 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2018, 2019, 2020 '''Panathinaikos''' * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Verbičs, Benjamins}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Celje spēlētāji]] [[Kategorija:FC København spēlētāji]] [[Kategorija:Kijivas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Levadiakos spēlētāji]] sxi13dokiiyi7xvtig3c6twifyrr1sv 0 573693 4539005 4342705 2026-10-23T16:09:27Z Bendžamins 76862 4539005 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|10}} | birth_place = | caps1 = 74 | caps2 = 15 | caps3 = 35 | clubnumber = 27 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Bela Krajina|Bela Krajina]] | clubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[ND Gorica|Gorica]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Palermo FC|Palermo]] | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Črnomeļa}} | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Brinje Grosuplje|Brinje Grosuplje]] | goals1 = 7 | goals2 = 0 | goals3 = 1 | height = 186 | image = Jasmin Kurtić01.jpg | caption = Jasmins Kurtičs 2018. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Jasmins Kurtičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2010 | years2 = 2010 | years3 = 2011—2013 | nationalcaps3 = 96 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam3 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2012— | years4 = 2011—2012 | caps4 = 38 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[SSD Varese Calcio|Varese]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | years5 = 2013—2015 | caps5 = 18 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | years6 = 2014 | caps6 = 16 | goals6 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years7 = 2014—2015 | caps7 = 21 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | caps8 = 83 | years8 = 2015—2018 | goals8 = 10 | years9 = 2018 | caps9 = 16 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[S.P.A.L.|SPAL]] | years10 = 2018—2020 | caps10 = 46 | goals10 = 8 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | caps11 = 20 | years12 = 2020—2023 | years11 = 2020 | goals11 = 2 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | caps12 = 34 | goals12 = 4 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]] | years13 = 2021—2023 | caps13 = 41 | goals13 = 18 | clubs14 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] | years14 = 2023—2024 | caps14 = 15 | clubs15 = {{flaga|Itālija}} [[FC Südtirol|Südtirol]] | years15 = 2024—2025 | goals14 = 1 | caps15 = 26 | goals15 = 1 | clubs16 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | years16 = 2025—2026 | caps16 = 10 | goals16 = 0 | clubs17 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Brinje Grosuplje|Brinje Grosuplje]] | years17 = 2026— | caps17 = 1 | goals17 = 0 }} '''Jasmins Kurtičs''' ({{Val|sl|Jasmin Kurtić}}; dzimis {{Dat|1989|1|10}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] komandu ''[[NK Brinje Grosuplje|Brinje Grosuplje]]''. Iepriekš pārstāvējis Slovēnijas komandu ''[[NK Bela Krajina|Bela Krajina]]'' un ''[[ND Gorica|Gorica]]'', Itālijas komandās ''[[Palermo FC|Palermo]]'', ''[[SSD Varese Calcio|Varese]]'', ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'', ''[[Torino FC|Torino]]'', ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', ''[[Atalanta]]'', ''[[S.P.A.L.|SPAL]]'' un ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'', Grieķijas komandā ''[[PAOK FC|PAOK]]'', kā arī Rumānijas komandā ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]''. [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2012. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Kurtičs, Jasmins}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Palermo FC spēlētāji]] [[Kategorija:U.S. Sassuolo Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:S.P.A.L. spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:CS Universitatea Craiova spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] g4lf9ie51vrl6skegq5bzdoi05n0ced 0 573694 4539008 4325195 2026-10-23T16:13:38Z Bendžamins 76862 4539008 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|7}} | birth_place = | caps1 = 45 | caps2 = 11 | caps3 = 121 | clubnumber = 30 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Slovēnija}} [[NK Veržej|Veržej]] | clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Ļubļana}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | goals1 = 2 | goals2 = 3 | goals3 = 2 | height = 178 | image = Petar Stojanovic.jpg | caption = Petars Stojanovičš 2021. gadā | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U17 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|11|sk|bez}} | name = | playername = Petars Stojanovičš | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2012—2016 | years2 = 2013—2014 | years3 = 2016—2022 | nationalcaps3 = 14 | nationalcaps4 = 4 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 65 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 1 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalteam6 = {{fb|SLO}} | nationalyears3 = 2012—2013 | nationalyears4 = 2013 | nationalyears5 = 2014—2016 | nationalyears6 = 2014— | years4 = 2016 | caps4 = 1 | clubs4 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] II | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 33 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years6 = 2022—2025 | caps6 = 28 | goals6 = 0 | years7 = 2023—2024 | caps7 = 28 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]] | goals7 = 1 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | caps8 = 28 | goals8 = 0 | years8 = 2024—2025 | clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Legia Warsaw]] | years9 = 2025— | caps9 = 14 | goals9 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | years10 = 2026— | caps10 = 0 | goals10 = 0 }} '''Petars Stojanovičs''' ({{Val|sl|Petar Stojanović}}; dzimis {{Dat|1995|10|7}}) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Stojanovičs spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] komandā ''[[NK Maribor|Maribor]]'', kas viņu īrē no [[Varšavas "Legia"]]. Iepriekš spēlējis Slovēnijas komandās ''[[NK Maribor|Maribor]]'' un ''[[NK Veržej|Veržej]]'', [[Horvātija|Horvātijas]] komandā ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'', kā arī [[Itālija|Itālijas]] komandās ''[[Empoli FC|Empoli]]'', ''[[UC Sampdoria|Sampdoria]]'' un ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]''. [[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Maribor''' * [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmā līga]]: 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2014—15 * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2011—12, 2012—13 * [[Slovēnijas Superkauss]]: 2012, 2014 '''Dinamo Zagreb''' * [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līga]]: 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2015—16, 2017—18, 2020—21 * [[Horvātijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Stojanovičs, Petars}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] pdzdbxwepv2n9u35ln0hmnfpac9p6mm 0 574050 4538977 4277126 2026-10-23T14:44:32Z Bendžamins 76862 4538977 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|6|7}} | birth_place = | caps1 = 91 | caps2 = 17 | caps3 = 60 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | countryofbirth = {{vieta|Slovākija|Spišska Nova Vesa}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]] | goals1 = 5 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | height = 173 | image = GAE - FC Groningen - 52878469668 (Tomáš Suslov).jpg | caption = Tomāšs Suslovs 2023. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U16 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | name = | playername = Tomāšs Suslovs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2020—2024 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024— | nationalcaps3 = 8 | nationalcaps4 = 3 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U18 | nationalteam5 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Slovākija}} Slovākija U21 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalyears5 = 2019 | nationalyears6 = 2020—2022 | nationalyears7 = 2020— | nationalteam7 = {{fb|SVK}} | nationalcaps7 = 48 | nationalgoals7 = 5 }} '''Tomāšs Suslovs''' ({{Val|sk|Tomáš Suslov}}; dzimis {{Dat|2002|6|7}}) ir [[Slovākija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Suslovs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandā ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]''. Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandā ''[[FC Groningen|Groningen]]''. [[Slovākijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Suslovs, Tomāšs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]] [[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Košices apgabalā dzimušie]] kkwdgddtgr2jpt2i5w4fczx7kdzbu6a 0 574426 4538980 4088005 2026-10-23T14:46:45Z Bendžamins 76862 4538980 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ivans Šrancs | image = | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|13}} | birth_place = {{vieta|Slovākija|Bratislava}} | height = 185 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] | clubnumber = 26 | youthyears1 = 1998—2007 | youthclubs1 = {{flaga|SVK}} [[FK Inter Bratislava|Inter Bratislava]] | youthyears2 = 2008—2010 | youthclubs2 = {{flaga|SVK}} Jozefa Vengloša akadēmija | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|SVK}} [[FC Petržalka 1898|Petržalka]] | caps1 = 31 | goals1 = 6 | years2 = 2012—2017 | clubs2 = {{flaga|SVK}} [[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] | caps2 = 97 | goals2 = 21 | years3 = 2015 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Praha]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2019 | clubs4 = {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Dukla"|Dukla Praha]] | caps4 = 40 | goals4 = 8 | years5 = 2019 | clubs5 = {{flaga|CYP}} [[Limasolas AEL|AEL Limassol]] | caps5 = 7 | goals5 = 0 | years6 = 2019—2020 | clubs6 = {{flaga|CZE}} [[Česke Budejovices "Dynamo"|Dynamo České Budějovice]] | caps6 = 30 | goals6 = 9 | years7 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | caps7 = 28 | goals7 = 13 | years8 = 2021— | clubs8 = {{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] | caps8 = 116 | goals8 = 21 | nationalyears1 = 2010—2012 | nationalteam1 = {{flaga|SVK}} Slovākija U19 | nationalcaps1 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2014 | nationalteam2 = {{flaga|SVK}} Slovākija U21 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2020— | nationalteam3 = {{fb|Slovākija}} | nationalcaps3 = 39 | nationalgoals3 = 8 | club-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} }} '''Ivans Šrancs''' ({{val|sk|Ivan Schranz}}; dzimis {{dat|1993|9|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[Slovākija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārsvarā kā malējais uzbrucējs jeb "spārns", [[Slovākijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada pārstāv [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubu [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]. == Karjera == Karjeru sāka Slovākijas 2. līgas klubā ''[[FC Petržalka 1898|Petržalka]]'', vēlāk spēlēja [[FC Spartak Trnava|Trnavas "Spartak"]] sastāvā [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. 2015. gadā tika izīrēts Čehijas klubam [[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]], bet neaizvadīja nevienu spēli līgā. 2017. gadā pārgāja uz [[Prāgas "Dukla"]]. 2019. gadā pusi sezonas aizvadīja [[Limasolas AEL]], bet vēlāk atgriezās Čehijā. Spēlēja [[Česke Budejovices "Dynamo"]] un ''[[FK Jablonec]]'' rindās, bet 2021. gadā pievienojās [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Prāgas "Slavia"]]. [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|4||bez}} [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], jau savā pirmajā spēlē gūstot arī pirmos vārtus izlases labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.aktuality.sk/futbal/clanok/naposledy-proti-cesku-platil-za-vstup-golovy-debutant-schranz-budme-k-sebe-kriticki-2023050301503918410 |title=Naposledy proti Česku bol platiaci divák. Gólový debutant Schranz: Buďme k sebe kritickí |website=sport.aktuality.sk |language=sk |date={{dat|2020|9|6|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|26||bez}}}}</ref> Bija pieteikts izlases sastāvā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, bet laukumā neizgāja. [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] guva divus vārtus grupu turnīra spēlēs pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. == Sasniegumi == ;Limasolas AEL * [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2018—19 ;Prāgas "Slavia" * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2024—25, 2025—26 * [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2022—23 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Slovākijas futbolists-aizmetnis}} {{Slovākijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Šrancs, Ivans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bratislavā dzimušie]] [[Kategorija:Slovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Spartak Trnava spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] [[Kategorija:Česke Budejovices "Dynamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas AEL spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Slavia" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] jtxurizpccg83grhn2nyqkuyyjjh2db 0 574522 4538999 4534318 2026-10-23T15:40:16Z Bendžamins 76862 4538999 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Eriks Janža | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|21}} | birth_place = {{vieta|Slovēnija|Murska Sobota}} | height = 175 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|POL}} [[Górnik Zabrze]] | clubnumber = 64 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|SVN}} [[NK Puconci|Puconci]] | youthyears2 = 2007—2012 | youthclubs2 = {{flaga|SVN}} [[ND Mura 05|Mura 05]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|SVN}} [[ND Mura 05|Mura 05]] | caps1 = 76 | goals1 = 1 | years2 = 2013—2015 | clubs2 = {{flaga|SVN}} [[NK Domžale|Domžale]] | caps2 = 66 | goals2 = 4 | years3 = 2015—2016 | clubs3 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps3 = 33 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|CZE}} [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]] | caps4 = 3 | goals4 = 0 | years5 = 2017—2018 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] | caps5 = 33 | goals5 = 2 | years6 = 2018—2019 | clubs6 = {{flaga|CRO}} [[NK Osijek|Osijek]] | caps6 = 19 | goals6 = 0 | years7 = 2019— | clubs7 = {{flaga|POL}} [[Górnik Zabrze]] | caps7 = 218 | goals7 = 9 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|SVN}} Slovenia U16 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010 | nationalteam2 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U18 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2012 | nationalteam3 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U19 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2011—2013 | nationalteam4 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U20 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2013—2014 | nationalteam5 = {{flaga|SVN}} Slovēnija U21 | nationalcaps5 = 9 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2014— | nationalteam6 = {{fb|Slovēnija}} | nationalcaps6 = 36 | nationalgoals6 = 3 | club-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | image = Raków-Górnik 1 (Erik Janža).jpg | caption = Eriks Janža 2023. gadā }} '''Eriks Janža''' ({{val|sl|Erik Janža}}; dzimis {{dat|1993|6|21}}) ir slovēņu [[futbolists]], spēlē kreisās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Slovēnijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2019. gada pārstāv Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubu [[Zabžes "Gornik"]]. == Karjera == Karjeru sāka klubā ''[[ND Mura 05|Mura 05]]''. Vēlāk pārstāvēja Slovēnijas klubus ''[[NK Domžale]]'' un ''[[NK Maribor]]''. 2015. gadā ''Maribor'' rindās kļuva par Slovēnijas čempionu, bet 2016. gadā izcīnīja [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kausu]]. 2017. gada janvārī pārgāja uz Čehijas klubu [[Plzeņas "Viktoria"]], bet drīz tika izīrēts Kipras vienībai ''[[Pafos FC]]''. 2018.—2019. gada sezonā pārstāvēja Horvātijas klubu ''[[NK Osijek]]''. 2019. gada vasarā pievienojās Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' klubam [[Zabžes "Gornik"]]. Pirms 2022.—2023. gada sezonas kļuva par komandas kapteini. 2024. gada jūnijā pagarināja līgumu ar klubu līdz 2026. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gornikzabrze.pl/w/janza2026?redirect=%2Fw%2Fhistoryczna-bramka-erika%3Fredirect%3D%252F |title=Erik Janża zostaje w Zabrzu! |website=gornikzabrze.pl |language=pl |date={{dat|2024|6|15|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240618125628/https://www.gornikzabrze.pl/w/janza2026?redirect=%2Fw%2Fhistoryczna-bramka-erika%3Fredirect%3D%252F}}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Slovēnijas jauniešu izlases. [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlasē]] debitēja {{dat|2014|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/ko-ti-tvoj-sostanovalec-prepreci-da-bi-debitiral-za-reprezentanco-336827 |title=Ko ti tvoj sostanovalec prepreči, da bi debitiral za reprezentanco |website=siol.net |language=sl |date={{dat|2014|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|14||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/nepricakovani-strelec-z-golom-navdusil-mamo-in-soigralce-na-poljskem/684933 |title=Nepričakovani strelec z golom navdušil mamo in soigralce na Poljskem |website=rtvslo.si |language=sl |date={{dat|2023|10|15|N|bez}}|access-date={{dat|2024|6|27||bez}}}}</ref> Izlases sastāvā piedalījās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Grupu turnīra spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] guva vārtus. == Sasniegumi == ;''Maribor'' * [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmā līga]]: 2014—15 * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2015—16 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Janža, Eriks}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:Plzeņas "Viktoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Pafos FC spēlētāji]] [[Kategorija:NK Osijek spēlētāji]] [[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 6hcvrmljdap4voykzzppzir6me57keb 0 574527 4539001 4492425 2026-10-23T15:42:43Z Bendžamins 76862 4539001 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Žans Karničniks | image = Sweden-Slovenia Nations League 2022-09-27 15 (cropped).jpg | caption = Žans Karničniks 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|18}} | birth_place = {{vieta|Slovēnija|Sloveņgradeca}} | height = 184 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | clubnumber = 23 | youthyears1 = {{0|0000}}—2013 | youthclubs1 = {{flaga|SVN}} [[NK Dravograd|Dravograd]] | youthyears2 = | youthclubs2 = | years1 = 2013—2015 | clubs1 = {{flaga|SVN}} Radlje ob Dravi | caps1 = 51 | goals1 = 10 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps2 = 1 | goals2 = 0 | years3 = 2015—2017 | clubs3 = {{flaga|SVN}} Maribor B | caps3 = 50 | goals3 = 11 | years4 = 2017—2022 | clubs4 = {{flaga|SVN}} [[NŠ Mura|Mura]] | caps4 = 146 | goals4 = 14 | years5 = 2022—2023 | clubs5 = {{flaga|BUL}} [[Razgradas "Ludogorets"|Ludogorets Razgrad]] | caps5 = 16 | goals5 = 0 | years6 = 2022 | clubs6 = {{flaga|BUL}} Ludogorets Razgrad II | caps6 = 4 | goals6 = 0 | years7 = 2023 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|SVN}} [[NK Celje|Celje]] | caps7 = 34 | goals7 = 2 | years8 = 2024—2026 | clubs8 = {{flaga|SVN}} [[NK Celje|Celje]] | caps8 = 64 | goals8 = 3 | nationalyears1 = 2021— | nationalteam1 = {{fb|Slovēnija}} | nationalcaps1 = 52 | nationalgoals1 = 2 | club-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|23|sk|bez}} | clubs9 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | years9 = 2026— | caps9 = 10 | goals9 = 2 }} '''Žans Karničniks''' ({{val|sl|Žan Karničnik}}; dzimis {{dat|1994|9|18}} [[Sloveņgradeca|Sloveņgradecā]]) ir [[Slovēnija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Slovēnijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Karničniks pārstāv [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] klubu ''[[NK Maribor]]''. == Karjera == Spēlējis kluba ''[[NK Dravograd|Dravograd]]'' jauniešu komandā, pieaugušo līmenī karjeru sāka Slovēnijas reģionālās līgas komandā ''Radlje ob Dravi''. 2015. gadā parakstīja līgumu ar [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] līgas klubu ''[[NK Maribor]]'', pārsvarā spēlēja kluba dublieru komandā. 2017. gadā pievienojās klubam ''[[NŠ Mura]]'', kad tas spēlēja Slovēnijas Otrajā līgā. Karničniks palīdzēja komandai uzvarēt līgā un iegūt ceļazīmi uz Pirmo līgu, bet 2021. gadā ''NŠ Mura'' rindās kļuva par Slovēnijas čempionu. 2022. gada janvārī pievienojās Bulgārijas klubam [[Razgradas "Ludogorets"]] un sezonu noslēdza ar Bulgārijas čempiona titulu. 2023. gadā atgriezās Slovēnijā ''[[NK Celje]]'' rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/prva-liga/zan-karnicnik-okrepil-celjane-oliver-bogatinov-prevzel-radomlje/651923 |title=Žan Karničnik okrepil Celjane; Oliver Bogatinov prevzel Radomlje |website=rtvslo.si |language=sl |date={{dat|2022|12|22|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|26||bez}}}}</ref> [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlasē]] debitēja {{dat|2021|10|8||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|9|10||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Izlases sastāvā piedalījās [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Grupu turnīra spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] guva vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/futbols/euro-2024/serbi-maca-pedejas-sekundes-izglabjas-pret-sloveniju/ |title=Serbi mača pēdējās sekundēs izglābjas pret Slovēniju |website=sports.tv3.lv |date={{dat|2024|6|20|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|26||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240627173355/https://sports.tv3.lv/futbols/euro-2024/serbi-maca-pedejas-sekundes-izglabjas-pret-sloveniju/ }}</ref> == Sasniegumi == ;''Maribor'' * [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmā līga]]: 2016—17 ;''Mura'' * Slovēnijas Pirmā līga: 2020—21 * Slovēnijas Otrā līga: 2017—18 * [[Slovēnijas kauss futbolā|Slovēnijas kauss]]: 2019—20 ;''Ludogorets Razgrad'' * [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas Pirmā līga]]: 2021—22 ;''Celje'' * Slovēnijas Pirmā līga: 2023—24 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Karničniks, Žans}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:Razgradas "Ludogorets" spēlētāji]] [[Kategorija:NK Celje spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] h3n1rfirvwoiwweyxnl5k2djygd5lrk 0 577773 4538944 4538896 2026-10-23T12:11:03Z Teatrālis 82063 /* Oktobris */ 4538944 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) ** [[Juris Mačs]], ķirurgs, doktors (dzimis 1934. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Vladlens Dozorcevs]], dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[20. oktobris]]: ** [[Grigorijs Lučanskis]], starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs, dzīvojis un darbojies Latvijā (dzimis 1945. gadā) ** [[Ruta Kreica]], grafiķe (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Владлен_Дозорцев.jpg|[[Vladlens Dozorcevs]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 4bmlpq9ya8ag11qnhupc9du0wfika6t 0 578253 4539093 4538780 2026-10-24T05:42:38Z Baisulis 11523 papildināts...... 4539093 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Toms Skerits | vārds_orig = ''Tom Skerritt'' | attēls = Tom Skerritt 2014 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Toms Skerits 2014. gadā | dz. vārds = Tomass Rojs Skerits | dz. datums = {{dat|1933|8|25}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|21|1933|8|25}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona|Sietla}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1962—2026 | dzīvesbiedrs = | bērni = 5 | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Tomass Rojs Skerits''' ({{Val|en|Thomas Roy Skerritt}}; dzimis {{Dat|1933|8|25}}, miris {{dat|2026|10|21}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], kurš no 1962. līdz 2025. gadam piedalījies vairāk nekā 170 kino un televīzijas projektos. Viņa kino karjeras sākums sakrita ar "[[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]]" (''New Hollywood'') kustību, un par plašāku atpazīstamību viņš ieguva ar lomu [[Roberts Oltmens|Roberta Oltmena]] filmā "[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" (1970). Vēlāk viņš filmējies tādās ievērojamās filmās kā ''[[The Devil's Rain]]'' (1975), "[[Pagrieziena punkts]]" (''The Turning Point'', 1977), ''[[Up in Smoke]]'' (1978), ''[[Ice Castles]]'' (1978), "[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]" (1979), "[[Mirusī zona]]" (1983), "[[Labākais šāvējs]]" (1986), ''[[SpaceCamp]]'' (1986), ''[[Poltergeist III]]'' (1988), "[[Dzelzs magnolijas]]" (1989), "[[Indīgā efeja]]" (1992), "[[Tur, kur upe tek]]" (''A River Runs Through It'', 1992), [[Singles]] (1992), "[[Kontakts (filma)|Kontakts]]" (1997), "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003), "[[Karalisks piedāvājums]]" (2016) un ''[[Lucky (filma)|Lucky]]'' (2017). Televīzijā Skerits atveidoja galveno lomu ģimenes drāmā ''[[Picket Fences]]'' (1992–1996), par ko 1993. gadā saņēma [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]] kategorijā "Labākais aktieris drāmas seriālā", kā arī divas [[Zelta globusa balva]]s nominācijas. Bija arī situāciju komēdijseriāla ''[[Cheers]]'' (1987–1988) sestās sezonas pamata aktieru ansamblī. Skeritu trīs reizes nominēja [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i, kā arī [[Genie balva|''Genie'' balvai]] un Amerikas televīzijas balvai. Viņš saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]] un ''Western Heritage'' balvu. 2022. gadā viņš saņēma Starptautiskās preses akadēmijas pasniegto Mērijas Pikfordas balvu, par "izcilu māksliniecisko ieguldījumu izklaides industrijā". == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skerits, Toms}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 9yp9n8lw37xvd1i9dgixg0fuerl5izw 0 582691 4539082 4372246 2026-10-24T05:08:22Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Angļu komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539082 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds = Maikls Balfs | vārds_orig = ''Michael Balfe'' | attēls = Michael William Balfe - Atelier Nadar.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1808 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 15 | dz_vieta = Dublina, Īrija | m_gads = 1870 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = Vēra, Hārtfordšīra, Anglija | dzīves_vieta = | pilsonība = Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste | tautība = [[īrs]] | paraksts = | stils = | žanrs = opera, vokāli simfoniskā un simfoniskā mūzika | mācījies = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Maikls Viljams Balfs''' (agrāk arī '''Balfe'''; {{val|en|Michael William Balfe}}; dzimis 1808. gada 15. maijā [[Dublina|Dublinā]], miris 1870. gada 20. oktobrī Vērā, Hārtfordšīrā, Anglijā) bija [[Īri|īru]] [[komponists]], kas pamatā ir pazīstams ar savām [[Opera|operām]], īpaši ''The Bohemian Girl'' ("Čigāniete"), kā arī [[Kantāte|kantāti]] ''Mazeppa'' ("Mazepa"). == Dzīves gājums un radošā darbība == Vairāk nekā 40 gadus ilgajā komponista karjerā viņš sacerēja vismaz 29 operas, simfoniju, gandrīz 250 dziesmas, vairākas kantātes un citus darbus. Balfs bija arī ievērojams diriģents, un septiņus gadus [[Londona|Londonā]] Viņas Majestātes teātrī vadīja itāļu operu, kā arī citus diriģenta amatus. Lielākā daļā Balfa operu pirmizrādes pieredzēja Londonas teātros, bet vairāku darbu pirmie iestudējumi notikuši ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], arī Palermo, Milānā un Triestē. Vairākām operām aptuveni vienos gados bijuši iestudējumi dažādu valodu — angļu, franču, itāļu un vācu — versijās Eiropas un Ziemeļamerikas teātru namos. == "Čigāniete" == Lielākos panākumus komponista dzīves laikā un ilgāko skatuves mūžu piedzīvojusi viņa romantiskā opera "Čigāniete" (''The Bohemian Girl''). Tās [[Librets|libretu]] sarakstījis Alfrēds Bans (''Alfred Bunn''). Operas sižets ir brīvi balstīts [[Migels de Servantess|Migela de Servantesa]] novelē ''La gitanilla'' ("Čigāniete"). Pazīstamākā operas ārija ir ''I Dreamt I Dwelt in Marble Halls'', kurā galvenā varone Arline apraksta savas miglainās atmiņas par bērnību. Šo dziesmu ir ierakstījuši daudzi mākslinieki, arī austrāliešu soprāns Džoana Sazerlenda, [[Latvieši|latviešu]] soprāns [[Elīna Garanča]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/7560071-El%C4%ABna-Garan%C4%8Da-Orchestra-Sinfonica-Nazionale-Della-RAI-Karel-Mark-Chichon-Habanera|title=Elīna Garanča, Habanera|access-date=22.10.2024}}</ref> īru dziedātāja [[Enya|Enja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enya.fandom.com/wiki/Marble_Halls|title=Enya, Marble Halls|access-date=22.10.2024}}</ref> un [[Skoti|skotu]] dziedātāja Edija Rīdere.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.discogs.com/release/21981046-Eddi-Reader-Light-Is-In-The-Horizon|title=Eddi Reader, Light Is In The Horizon|access-date=22.10.2024}}</ref> Otra populārākā ārija, kas bieži dzirdama kā solo dziesma klavieru pavadījumā klasiskās mūzikas koncertos anglosakšu pasaulē, ir ''Then You'll Remember Me.'' Atpazīstamību ārpus klasiskās mūzikas tradicionālo cienītāju loka jau mūsdienās tā iemantoja pēc tam, kad 2015. gadā tika iekļauta datorspēles ''[[Assassin's Creed]]: Syndicate'' skaņu celiņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reddit.com/r/assassinscreed/comments/10i056j/ac_syndicate_all_ballads_and_pub_songs/|title=AC Syndicate all ballads and pub songs|access-date=23.10.2024|date=23.10.2022}}</ref> Pirmo reizi opera tika iestudēta 1843. gada 27. novembrī [[Londona|Londonā]] Drurileinas teātrī (''Drury Lane Theatre''). Iestudējums tika izrādīts vairāk nekā 100 vakarus un piedzīvoja daudzus atjaunojumus visā pasaulē, cita starpā [[Ņujorka|Ņujorkā]] (1844. gada 25. novembrī), [[Dublina|Dublinā]] (1844. gadā) un [[Filadelfija|Filadelfijā]] (1844. gadā). {{citāts|"Čigāniete", vispopulārākā angļu opera, pirmo reizi uzvesta Londonā 1843. g. un no tā laika nav nozudusi no Anglijas operas skatuves. Bez šīs operas [Balfs] sarakstījis arī daudzas citas, no kurām lielākā daļa tagad aizmirstas, lai gan savā laikā tās bija slavenas. "Rīgas Radiofona Programma", 1932. gada 13. septembrī}} Operas kompozīcijas jau drīz pēc pirmizrādēm tika atskaņotas arī koncertos [[Rīga|Rīgā]]. Tā operas [[uvertīra]] tika atskaņota jau 1850. gada maijā koncertā [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:164064&#124;article:DIVL72&#124;query:Zigeunerin%20Balfe%20|title=Garten - Concert|work=Rigasche Zeitung|access-date=23.10.2024|date=10.05.1850}}</ref> Gan uvertīra, gan [[ārija]]s pastāvīgi bija Rīgas un citu tagadējās Latvijas pilsētu koncertu repertuāros arī nākamajos gados, bet pēc tam, kad regulārus raidījumus sāka [[Latvijas Radio]], operas uvertīra un ārijas 20. un 30. gados regulāri bija radio koncertu repertuārā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:669847&#124;article:DIVL95&#124;query:Balfe%20%C4%8Cig%C4%81niet%C4%93%20|title=Otrdien, 31. janvaris|work=Radiofona Programmas|access-date=23.10.2024|date=01.29.1928.}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balfs, Maikls}} [[Kategorija:Īrijas mūziķi]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Dublinā dzimušie]] [[Kategorija:Īri]] e35z92c2gjmn9bvhhn0tccxwc7uji0o 0 583861 4539142 4268702 2026-10-24T07:45:24Z Bendžamins 76862 4539142 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|18}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 117 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | height = 175 | image = Esapana-inglaterra-74 (48899354493).jpg | caption = Alehandro Balde 2019. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2019—2020 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Alehandro Balde | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2021— | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021 | nationalyears5 = 2022 | nationalyears6 = 2022—2023 }} '''Alehandro Balde Martiness''' ({{Val|es|Alejandro Balde Martínez}}, dzimis {{Dat|2003|10|18}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Balde spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2023, 2025, 2026 * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Balde, Alehandro}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] e6nxczuvr12uhcvs0js7030gstlsabk 0 583924 4539207 4171004 2026-10-24T09:02:14Z Bendžamins 76862 4539207 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|11}} | birth_place = | caps1 = 23 | caps2 = 14 | caps3 = 12 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Lospitaleta de Ļobregata}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals1 = 4 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 175 | image = Bryan Gil Spain 2021.jpg | caption = Braians Hils 2021. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Braians Hils | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2020 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 14 | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 4 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalyears5 = 2020—2022 | nationalyears6 = 2021— | years4 = 2020—2021 | caps4 = 28 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2021—2025 | caps5 = 24 | goals5 = 0 | years6 = 2022 | caps6 = 14 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years7 = 2023 | caps7 = 17 | goals7 = 2 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 25 | goals8 = 3 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalyears7 = 2021 | nationalcaps7 = 4 | nationalgoals7 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years9 = 2025— | caps9 = 36 | goals9 = 0 }} '''Braians Hils Salvatjerra''' ({{Val|es|Bryan Gil Salvatierra}}, dzimis {{Dat|2001|2|11}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Hils spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[Girona FC|Girona]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'', ''[[CD Leganes|Leganes]]'', ''[[SD Eibar|Eibar]]'' un ''[[Valencia CF|Valencia]]'', kā arī Anglijas komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Ar izlasi ieguvis sudraba medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019—20]], [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] '''Spānija''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hils, Braians}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] 27eq510cbb7dnc7l9d8gkki00ix4tr6 0 585299 4539145 4181519 2026-10-24T07:49:42Z Bendžamins 76862 4539145 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|15}} | birth_place = | caps1 = 12 | caps2 = 105 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | height = 181 | image = | caption = | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Pablo Barrjoss | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2022 | years2 = 2022— | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2024 | nationalyears4 = 2024— }} '''Pablo Barrjoss Rivass''' ({{Val|es|Pablo Barrios Rivas}}, dzimis {{Dat|2003|6|15}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Barrjoss spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Madrides "Atletico"]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur ar izlasi izcīnīja zelta medaļu. == Sasniegumi == '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Barrjoss, Pablo}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 50ee5om75qe4wrp4qgj30pe2yg1kc4f 0 585302 4539153 4342680 2026-10-24T07:56:59Z Bendžamins 76862 4539153 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|26}} | birth_place = | caps1 = 133 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]] | goals1 = 18 | height = 170 | image = Uzbekistan vs. Spain, 2024 Summer Olympic men's association football, 2024-07-24 (449) - Adrián Bernabé.jpg | caption = Adrians Bernabe 2024. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Adrians Bernabe | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2021— | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears3 = 2024 }} '''Adrians Bernabe Garsija''' ({{Val|es|Adrián Bernabé García}}, dzimis {{Dat|2001|5|26}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Barnabe spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]''. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Parma''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 2023—24 '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{DEFAULTSORT:Bernabe, Adrians}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 9384vl4kqharsrnr1rj26niqsvij5lx 0 585304 4539127 4291876 2026-10-24T07:30:31Z Bendžamins 76862 4539127 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|5}} | birth_place = | caps1 = 32 | caps2 = 1 | caps3 = 0 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Melilja}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | goals1 = 14 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 193 | image = Uzbekistan vs. Spain, 2024 Summer Olympic men's association football, 2024-07-24 (471) - Samu.jpg | caption = Samu Agehova 2024. gadā | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 6 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears2 = 2023— | nationalyears1 = 2022—2023 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Samu Agehova | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2024 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam4 = {{fb|Spānija}} | nationalyears3 = 2024— | nationalyears4 = 2024— | years4 = 2023—2024 | caps4 = 34 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years5 = 2024— | caps5 = 52 | goals5 = 32 }} '''Samuels Omorodions Agehova''' ({{Val|es|Samuel Omorodion Aghehowa}}; dzimis {{Dat|2004|5|5}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Agehova spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[FC Porto|Porto]]''. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas ''[[Granada CF|Granada]]'', [[Madrides "Atletico"]] un ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Ar izlasi izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Agehova, Samu}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] r7qm5c6vfw3qetsvhqw4jand8ebhwuv 0 589064 4539109 4508877 2026-10-24T06:28:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4539109 wikitext text/x-wiki [[Attēls:False Dimitry entering Moscow June 20th 1605.jpg|thumb|300px|Viltusdmitrija I sagaidīšana Maskavas Kremlī 1605. gadā (K. Ļebedeva glezna)]] [[Attēls:Россия в XVII веке.jpg|thumb|300px|Krievijas caristes rietumu robeža pēc Juku laiku beigām]] [[Attēls:Jan Matejko - Carowie Szujscy przed Zygmuntem III (1854).png|thumb|300px|Vasilijs Šuiskis zvēr uzticību bajāru ievēlētajam caram [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavam IV]] un Polijas karalim [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundam III]] 1610. gadā.]] '''Krievijas juku laiki''' ({{val|ru|Смутное время}}) bija [[Krievijas cariste]]s [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] periods no [[Rurika dinastija]]s valdīšanas beigām 1598. gadā līdz [[Romanovu dinastija]]s valdīšanas sākumam 1613. gadā. == Vēsture == Krievijas [[cars|cara]] [[Fjodors I|Fjodora I]] valdīšanas laikā no 1584. līdz 1598. gadam valsts pārvalde nokļuva viņa svaiņa [[bajārs|bajāra]] [[Boriss Godunovs|Borisa Godunova]] rokās. Pēc Fjodora I nāves 1598. gadā Godunovs kronēja sevi par caru. Visā savas valdīšanas laikā Godunovu turēja aizdomās par Fjodora I pusbrāļa [[Carevičs Dmitrijs|Dmitrija]] nogalināšanu [[Ugļiča|Ugļičā]] 1591. gadā. 1604. gadā no Ukrainas teritorijas uzbrukumu sāka sevi par troņmantnieku pasludinājušais [[Viltusdmitrijs I]], kuru atbalstīja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] karaspēks un kazaki. Nemiernieki uzvarēja valdības karaspēku pie [[Čerņihiva]]s, pēc tam tiem piebiedrojās citi cara Borisa pretinieki. Otrajā kaujā 1605. gada sākumā uzvarēja valdības karaspēks, bet drīz kļuva zināms par cara Borisa pēkšņo nāvi. Krievijas armija pārgāja troņa pretendenta pusē un devās uz [[Maskava|Maskavu]]. 1605. gada 20. jūnijā Dmitrijs triumfāli iegāja Maskavā, kur bajāri bija jau nogalinājuši par caru kronēto Borisa dēlu [[Fjodors II Godunovs|Fjodoru Godunovu]]. Nākamajā dienā par caru kronēja Viltusdmitriju. 1605. gada novembrī viņš karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] klātbūtnē [[Krakova|Krakovā]] salaulājās ar katoļticīgo [[Marina Mņišeka|Marinu Mņišeku]] no Ukrainas. Tas izsauca reliģiskos nemierus, un 1606. gada 17. maijā Viltusdmitriju nogalināja sacelšanās laikā, kuru organizēja bajārs [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasilijs Šuiskis]]. Kad Vasilijs Šuiskis kļuva par caru, arī pret viņu sākās sacelšanās [[Ivans Bolotņikovs|Ivana Bolotņikova]] vadībā, kuru apspieda 1607. gada vasarā. Šuiska valdība atzina, ka troņmantnieku Dmitriju nogalināja pēc cara Borisa Godunova pavēles. Parādoties vēl vienam pretendentam uz cara troni — [[Viltusdmitrijs II|Viltusdmitrijam II]], Vasilija Šuiska vara samazinājās. 1608. gadā Polijas—Lietuvas kopvalsts atbalstītais Viltusdmitrijs II ar kazaku un [[Jans Pjotrs Sapjeha|Jana Pjotra Sapjehas]] vadītā karaspēka palīdzību ieguva kontroli pār lielāko daļu no Krievijas caristes teritorijas un gatavojās iekarot [[Maskava|Maskavu]]. Cars Vasilijs IV 1609. gadā [[Viborga|Viborgā]] noslēdza militāru savienību ar Zviedrijas karali [[Kārlis IX|Kārli IX]], apsolot atdot zviedriem [[Priozerska (Krievija)|Korelu]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara (1600—1629)]] dēļ karalis tam piekrita un nosūtīja uz Krieviju [[Zviedrija]]s karaspēku [[Jakobs Delagardijs|Jakoba Delagardija]] vadībā. Krievu un zviedru apvienotais karaspēks padzina Viltusdmitrija karaspēku no Maskavas pievārtes, 1610. gada martā zviedrus kā atbrīvotājus sagaidīja Maskavā, bet jūlijā viņi cieta sakāvi [[Klušinas kauja|Klušinas kaujā]] pie [[Smoļenska]]s. Maskavu okupēja [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] karaspēks. Septiņu bajāru padome atcēla Vasiliju Šuiski no troņa un kā gūstekni nodeva poļu [[hetmanis|hetmanim]] [[Staņislavs Žolkevskis|Staņislavam Žolkevskim]], Šuiskis vēlāk nomira ieslodzījumā [[Gostiņina|Gostiņinā]]. Par caru ievēlēja piecpadsmitgadīgo [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavu Vāsu]], ar noteikumu, ka viņam ir jāpāriet pareizticībā. Viņa tēvs [[Sigismunds III]] tam nepiekrita un tā vietā piedāvāja pats kļūt par Krievijas reģentu, kam savukārt nepiekrita bajāri. Šādos apstākļos Zviedrija pieteica [[Krievu—zviedru karš (1610—1617)|karu]] Krievijai. Zviedri Delagardija vadībā 1611. gada jūlijā ieņēma [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] kremli un uz neilgu laiku atjaunoja [[Novgorodas kņazi|Novgorodas lielkņazisti]] Zviedrijas protektorātā. 1612. gadā Maskavu ieņēma [[Ņižņijnovgoroda]]s zemessargi, kurus vadīja [[Kuzma Miņins]] un kņazs [[Dmitrijs Požarskis]]. [[Zemstes saeima]] 1613. gada 21. februārī par [[Cars|caru]] izvēlējās 16 gadus veco [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihailu Fjodoroviču]] un 11. jūlijā viņu kronēja [[Maskavas kremlis|Maskavas kremļa]] [[Maskavas Dievmātes debesīs uzņemšanas katedrāle|Dievmātes debesīs uzņemšanas katedrālē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] ruordf09xh1ywjowlbd8l4qifzt21c0 0 589671 4539084 4279428 2026-10-24T05:09:03Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539084 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Deivids Bērns | Attēls = David Byrne San Diego.jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = Deivids Bērns 2018. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{Dat|1952|5|14}} | Vieta_dz = {{vieta|Skotija|Dambārtona}} | Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] | Žanrs = [[rokmūzika]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[postpankroks]], [[ārtpops]], [[elektroniskā mūzika]] | Gadi = kopš 1971. gada | Dzimums = V | Darbojies_arī = ''[[Talking Heads]]'' }} '''Deivids Bērns''' ({{Val|en|David Byrne}}; dzimis {{Dat|1952|5|14}}) ir [[skoti|skotu]] izcelsmes [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[dziedātājs]], [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunā viļņa]] grupas ''[[Talking Heads]]'' vokālists, dziesmu autors, ģitārists un viens no dibinātājiem. Ar ''Talking Heads'' grupu kopā sācis muzicēt 1970. gadu vidū. Grupa kopumā izdeva astoņus studijas albumus. 1988. gadā grupa pārtrauca darboties un Bērns uzsāka savu solo karjeru. Karjeras turpinājumā sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un ''[[St. Vincent]]'', kā arī izdevis vairākus albumus. Sacerējis arī mūziku vairākām filmām un teātra izrādēm, kā arī sarakstījis vairākas grāmatas. 2002. gadā Bērns, kā daļa no ''Talking Heads'', tika iekļauts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rockhall.com/inductees/talking-heads/|title=Talking Heads|website=Rock & Roll Hall of Fame|access-date=2025-01-15|language=en}}</ref> Savas karjeras laikā saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] un [[Tony balva|''Tony'' balvu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Labākā oriģinālmūzika (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērns, Deivids}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Skotijas komponisti]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:ASV ģitāristi]] [[Kategorija:Skotu ģitāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Skotu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Skotu rakstnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:ASV riteņbraucēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji komponisti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] 69z2egc4e6adq2zo042eqpzy6okht0k 2 603972 4539018 4538794 2026-10-23T16:39:02Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) */ 4539018 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (?—1917); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); otzp3dmhgvo3szs8pwzlm2ykj3rrr01 4539019 4539018 2026-10-23T17:10:59Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Pirmajā pasaules karā */ 4539019 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); lhlr6fqa49qqzh6sgwteatzma6pmlxc 4539020 4539019 2026-10-23T17:11:35Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Pirmajā pasaules karā */ 4539020 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); tu46tkd91nn65nzg6k928l5utttyye4 4539286 4539020 2026-10-24T10:07:27Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Komandarmi u.c. atbilstošie */ 4539286 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); 4tgbh9cg220n4nhxlume8qgytw1s744 4539287 4539286 2026-10-24T10:07:53Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Komandarmi u.c. atbilstošie */ 4539287 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942); * [[Augusts Bite]] (1893—1939); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); 0ntwea85f3l28ez8hiaikhgz8wv1a2r 4539289 4539287 2026-10-24T10:11:21Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Komkori u.c. atbilstošie */ 4539289 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943); * [[Juris Aploks]] (1893—1938); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937); * [[Žanis Poga]] (1889—1938); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); kaywvi5ntiv58etsp48i43ddg4njm4c 4539290 4539289 2026-10-24T10:20:06Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Komdivi u.c. atbilstošie */ 4539290 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943); * [[Johans Bebris]] (?—?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938); * [[Jānis Krēmers]] (?—?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938); * [[Antons Puga]] (1892—1938); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938); * [[Jānis Ungurs]] (?—?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938); * [[Jānis Zakss]] (?—1938); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938); 6zze2b72oq6i512sjhwxs6y75qct8t7 4539291 4539290 2026-10-24T10:35:23Z Jaunais Strēlnieks 127483 /* Kombrigi u.c. atbilstošie */ 4539291 wikitext text/x-wiki {|align="right" |- | {{User lv}} |- | {{User en-4}} |- | {{User ru-3}} |- | {{Lietotājs vīrietis}} |- | {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis lietotājs nesmēķē.}} |- |{{VikiLaiks3|day=7|month=12|year=2024}} |} == Par sevi == Galvenokārt interesējos par vēsturi: * Latvija 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Krievijas Impērija]] 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, * [[Pirmais pasaules karš]], * [[1917. gada Krievijas revolūcija]], * [[Krievijas pilsoņu karš]], * [[Latvijas Neatkarības karš]], * [[Baltā kustība]] * [[Starpkaru periods]] Mans lielākais elks ir [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] komandieris, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] pulkvedis, Pirmā pasaules kara varonis un cīnītājs pret [[Boļševiki|lieliniecismu]] - [[Frīdrihs Briedis]]. == Mani izveidotie raksti == [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Jaunais Strēlnieks|Progresa pārskats]] == Manis veidotie raksti, kas ir vairāk kvalitatīvi/interesanti == * [[Jānis Andrejs Burtnieks]] * [[Ādams Erdmanis|Ādams Erdmanis-Birze]] == Raksti, kuru saturu es ievērojami papildināju == * [[Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)]] == LIETAS SEV == === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Krievijas Impērijas armijā (1900—1917) un Baltajās armijās (1918—1921) === ==== Pirms Pirmā pasaules kara ==== * [[Pēteris Breikšs]] (1855—1934) — ģenerālmajors (1912); * [[Ignats Čeksters]] (1842—1919) — ģenerālmajors (1908); * [[Emanuēls Kalniņš|Emanuils Kalniņš]] (1855—1915) — ģenerālmajors (1902), ģenerālleitnants (1913); * [[Aleksandrs Kambergs]] (1856—1920) — ģenerālmajors (1914.II); * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālmajors (1910); ==== Pirmajā pasaules karā ==== * [[Andrejs Auzāns]] (1871—1953) — ģenerālmajors (1917); * [[Reinis Bisnieks|Reinis Bisenieks]] (1863—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālmajors (1917); * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālmajors (1916); * [[Antons Kazričs|Antons Kazričš]] (1862—1917) — ģenerālmajors (1916); * [[Jānis Lepiks]] (1859—1935) — ģenerālmajors (1915); * [[Pēteris Mežaks]] (1858—1941) — ģenerālmajors (1916); * [[Augusts Ernests Misiņš]] (1861—1940) — ģenerālmajors (1916); * [[Andrejs Ruberts]] (1863—?) — ģenerālmajors (1916); * [[Dāvids Sīmansons]] (1859—1933) — ģenerālmajors (1915); * [[Jānis Ušaks]] (1874—1920) — ģenerālmajors (1917); * [[Benedikts Zazerskis]] (1867—1917) — ģenerālmajors (?); * [[Andrievs Zemītis]] (1862—1919) — ģenerālmajors (?); ==== Baltajās armijās ==== * [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958) — ģenerālmajors (1919), ģenerālleitnants (1920); * [[Ģederts Teodors Biernis]] (1880—1931) — ģenerālmajors (1919); * [[Kārlis Goppers]] (1876—1941) — ģenerālmajors (1919); * [[Pēteris Grīviņš]] (1878—1919) — ģenerālmajors (1919); === Saraksts ar latviešu ģenerāļiem Sarkanajā armijā un PSRS drošības iestādēs (1935—1940) === ==== Komandarmi u.c. atbilstošie ==== * [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabs Alksnis]] (1897—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (1889—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1937); * [[Kārlis Karlsons (1888—1938)|Kārlis Karlsons]] (1888—1938) — VD 2. ranga komisārs (1935); * [[Augusts Miezis]] (1894—1938) — 2. ranga armijas komisārs (1935); * [[Jukums Vācietis]] (1873—1938) — 2. ranga komandarms (1935); * [[Leonīds Zakovskis]] (1894—1938) — VD 1. ranga komisārs (1935); ==== Komkori u.c. atbilstošie ==== * [[Ernests Apoga]] (1898—1937) — komkors (1935); * [[Mārtiņš Apse]] (1893—1942) — korpusa komisārs (1935); * [[Augusts Bite]] (1893—1939) — korpusa komisārs (1935); * [[Roberts Eidemanis]] (1895—1937) — komkors (1935); * [[Jānis Gailītis (korpusa komandieris)|Jānis Gailītis]] (1894—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1897—1937) — komkors (?); * [[Alberts Lapiņš|Alberts Lapiņš]] (1899—1937) — komkors (1935); * [[Eduards Liepiņš (1889—1938)|Eduards Liepiņš]] (1889—1938) — komkors (1935); * [[Konstantīns Neimanis]] (1897—1937) — komkors (1936); * [[Pēteris Ošlejs]] (1886—1937) — korintendants (1935); * [[Leonards Pļavnieks]] (1893—1938) — korpusa kara jurists (1936); * [[Voldemārs Stirne]] (1897—1937) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Kirils Stucka]] (1890—1938) — komkors (1935); * [[Jānis Zirnis (virsnieks)|Jānis Zirnis]] (1894—1939) — VD 3. ranga komisārs (1935); * [[Žanis Zonbergs]] (1891—1938) — komkors (1935); ==== Komdivi u.c. atbilstošie ==== * [[Voldemārs Ābele]] (1895—?) — divīzijas inženieris (?); * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — komdivs (1935); * [[Juris Aploks]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Austriņš]] (1891—1937) — VD vecākais majors (?); * [[Fricis Bauzers]] (1888—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Augusts Bergholcs]] (1897—1938) — komdivs (1935); * [[Eduards Bērziņš]] (1893—1938) — divintendants (?); * [[Žanis Blumbergs]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Gustavs Boķis]] (1896—1938) — komdivs (1935); * [[Artūrs Cenne]] (1896—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Jānis Indriksons]] (1889—1939) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Jukams]] (1891—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1887—1938) — komdivs (?); * [[Kārlis Kalniņš]] (1884—1937) — komdivs (1936); * [[Jānis Kārkliņš (virsnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1895—1938) — komdivs (1935); * [[Teodors Kaufelds]] (1894—1975) — komdivs (1935); * [[Rūdolfs Kavalieris]] (1893—1937) — divīzijas komisārs (1935); * [[Eduards Krafts]] (1898—1940) — komdivs (?); * [[Osvalds Latsons-Krašinskis]] (1892—1938) — divintendants (1935); * [[Žanis Lauris]] (1893—1938) — komdivs (1935); * [[Andrejs Liepiņš]] (1896—1938) — komdivs (?); * [[Ērmanis Magone]] (1899—1941) — komdivs (?); * [[Osvalds Nodevs|Osvalds Nodievs]] (1896—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1893—1938) — 2. ranga flagmanis (1935); * [[Vladimirs Ozols]] (1893—1938) — divīzijas komisārs (1935); * [[Jānis Pauka]] (1883—1943) — komdivs (?); * [[Jānis Pētersons]] (1889—1938) — divīzijas komisārs (1936); * [[Rūdolfs Pētersons]] (1897—1937) — divintendants (1935); * [[Žanis Poga]] (1889—1938) — komdivs (1935); * [[Maksis Reiters]] (1886—1950) — komdivs (?); * [[Jānis Rinks]] (1886—1938) — komdivs (1935); * [[Voldemārs Roze]] (1897—1939) — komdivs (?); * [[Eduards Saliņš]] (1894—1938) — VD vecākais majors (?); * [[Oskars Stīga|Oskars Stiga]] (1894—1938) — komdivs (1936); * [[Ādolfs Vanags]] (1898—1937) — divintendants (1935); * [[Ansis Zalpēters]] (1899—1939) — VD vecākais majors (?); ==== Kombrigi u.c. atbilstošie ==== * [[Emīls Ābols]] (1892—1938) — brigādes intendants (1935); * [[Jānis Ādamsons (virsnieks)|Jānis Ādamsons]] (1892—1968) — kombrigs (?); * [[Jānis Apeters|Jānis Apēters]] (1890—1938) — VD majors (?); * [[Voldemārs Aronietis]] (1896—1938) — kombrigs (1935); * [[Alfrēds Augulis]] (1898—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ādolfs Auzāns]] (1898—1943) — brigādes inženieris (?); * [[Johans Bebris]] (?—?) — kombrigs (?); * [[Ādolfs Bērziņš]] (1890—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Voldemārs Bīlers]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Žanis Blankšteins]] (?—?) — brigādes komisārs (1936); * [[Alberts Ciemgals]] (1900—1938) — kombrigs (?); * [[Vilhelms Čakste]] (1892—?) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Dreimanis]] (1900—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Dzenītis (virsnieks)|Jānis Dzenītis]] (1893—1967) — kombrigs (?); * [[Jūlijs Dzērvītis]] (1899—1939) — brigādes kara jurists (?); * [[Teodors Eihmans|Teodors Eihmanis]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Fogelis]] (1898—1944) — kombrigs (?); * [[Augusts Gailis]] (1895—1937) — kombrigs (1936); * [[Jānis Galviņš]] (1895—1941) — kombrigs (?); * [[Rihards Grosbergs]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Alfrēds Gruzdups]] (1896—1938) — brigādes inženieris (?); * [[Kārlis Janelis]] (1888—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Kirils Jansons]] (1894—1938) — kombrigs (1936.I); * [[Edgars Kaktiņš]] (1895—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jāzeps Kalvāns]] (1896—1938) — kombrigs (?); * [[Kārlis Kļava (kombrigs)|Kārlis Kļava]] (1894—1937) — kombrigs (?); * [[Jānis Krauklis]] (1895—1938) — VD majors (?); * [[Ludvigs Krauze]] (1901—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krēmers]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Krikmanis]] (?—?) — brigādes kara jurists (1938); * [[Romualds Ķeiris]] (1891—1938) — kombrigs (?); * [[Nikolajs Lagzdiņš]] (1897—1937) — brigādes komisārs (1936); * [[Roberts Lepsis]] (1896—1940) — kombrigs (?); * [[Ernests Liepiņš]] (1898—1938) — kombrigs (?); * [[Aleksandrs Lozovskis]] (1895—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Artūrs Mihelsons]] (1898—1939) — VD majors (1937); * [[Konstantīns Ozoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (?); * [[Ernests Pērkons]] (1897—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Pēteris Pērkons]] (1885—1938) — VD majors (?); * [[Antons Puga]] (1892—1938) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Pēteris Pumpurs]] (1900—1942) — kombrigs (1935), komkors (1937); * [[Fricis Raševičs]] (1893—1938) — 3. ranga inženieris flagmanis (?); * [[Roberts Rataušs]] (1894—1943) — kombrigs (?); * [[Jānis Rutmanis|Jānis Rūtmanis]] (1891—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Kristaps Salniņš]] (1885—1938) — brigādes komisārs (1935); * [[Kārlis Osvalds Seppe]] (1890—1943) — brigādes kara jurists (?); * [[Onufrijs Spalviņš]] (1890—1941) — brigādes komisārs (?); * [[Jānis Stūrmanis]] (1889—1938) — brigādes kara jurists (?); * [[Jūlijs Štāls]] (1896—?) — kombrigs (?); * [[Oto Oskars Tauriņš]] (1895—1941) — brigādes komisārs (1936); * [[Kārlis Tenisons (čekists)|Kārlis Tenisons]] (1897—1938) — VD majors (?); * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — kombrigs (1936); * [[Alfrēds Tiltiņš|Jānis Alfrēds Tiltiņš]] (1897—1943) — kombrigs (1935); * [[Žanis Ulmanis]] (1894—1938) — kombrigs (?); * [[Jānis Ungurs]] (?—?) — brigādes komisārs (?); * [[Aleksejs Vītoliņš]] (1893—1938) — brigādes komisārs (1937); * [[Jānis Zakss]] (?—1938) — kombrigs (?); * [[Arnolds Zeltiņš]] (?—?) — 1. ranga kapteinis (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes kara jurists)|Jānis Žīgurs]] (1895—1942) — brigādes kara jurists (?); * [[Jānis Žīgurs (brigādes komandieris)|Jānis Žīgurs]] (1896—1938) — kombrigs (1935); b2pghs24kr1csefxqzy758l7r2uw8mz 0 607509 4539021 4341746 2026-10-23T17:13:35Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539021 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Reinis Bisnieks | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 08 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1920 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 04 | m_vieta = {{flaga|Krievija|1917}} [[Omska]], [[Omskas apgabals]], [[KSFPR]] (tagad {{karogs|Krievija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Reinis Bisnieks | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p08r.png|50px]]<br />[[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1882—1917<br />1918—1920 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]] | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 161. kājnieku pulks<br />164. kājnieku pulks | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = | izglītība = [[Rīgas kājnieku junkurskola]] | cits_darbs = }} }} '''Reinis Bisnieks''', arī '''Reinis Bisenieks''' (1863—1920) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] [[ģenerālmajors]] (1917). == Dzīvesgājums == Dzimis 1863. gada 8. janvārī [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķī]] zemnieka Reiņa Bisnieka ģimenē. 1882. gadā kā [[savvaļnieks]] pieteicās karadienestā, 1886. gadā beidza mācības [[Rīgas kājnieku junkurskola|Rīgas kājnieku junkurskolā]] [[praporščiks|podpraporščika]] pakāpē, dienēja 98. Tērbatas kājnieku pulkā. Paaugstināts [[Podporučiks|podporučika]] (1886), [[Poručiks|poručika]] (1890), [[Štabskapteinis|štabskapteiņa]] (1900), tad [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] (1901) pakāpē. Piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904-1905), komandēja 282. kājnieku pulka rotu, kontuzēts. 1909. gadā komandēja 161. kājnieku pulka rotu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā [[Pulkvežleitnants|apakšpulkveža]] pakāpē komandēja bataljonu kaujās pie [[Čenstohova]]s Polijā. 1915. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], komandēja 161. kājnieku pulku, [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās laikā]] no 1915. gada aprīļa komandēja 164. kājnieku pulku, no 1917. gada aprīļa komandēja 160. kājnieku divīzijas brigādi, jūlijā paaugstināts [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] pakāpē. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada oktobrī atvaļināts no dienesta, [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1919. gada februārī bija [[Barnaula]]s garnizona priekšnieks, novembra beigās atkāpās pa [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]] uz austrumiem, bet [[Sarkanā armija|sarkanarmieši]] viņu apcietināja Kemčugas stacijā pie [[Krasnojarska]]s. 1920. gada 4. martā viņam piesprieda nāvessodu un 5. martā nošāva [[Omska|Omskā]]. == Apbalvojumi == [[Attēls:Pulkvedis Reinis Bisnieks Britu Pirts ordeņa apbalvojamo sarakstā 1915.jpg|thumb|Pulkvedis Reinis Bisnieks britu Pirts ordeņa apbalvojamo sarakstā 1915. gada 2. decembrī.]] * Sv. Staņislava ordenis, 3. pakāpe (1890), 2. pakāpe (1905) * Sv. Annas ordenis, 3. pakāpe (1904), 2. pakāpe (1905) * Sv. Vladimira ordenis, 4. pakāpe (1905), 3. pakāpe (1915) * Sv. Jura zobens (''Георгиевское оружие'', 1915) * Sv. Jura ordenis, 4. pakāpe (1917) * [[Pirts ordenis]], 3. pakāpeː Goda kompanjons (''Honorary Companion of The Most Honourable Order of the Bath''; CB)<ref>[https://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_nagrazhdenie57502550/ №27429, Со списками из Главного управления Генерального штаба офицерских и нижних чинов, пожалованных иностранными орденами и медалями за период 2 декабря 1915 г. - 29 марта 1916 г.]</ref> ==Ārējās saites == * [https://ria1914.info/index.php/%D0%91%D0%B8%D1%81%D0%BD%D0%B5%D0%BA_%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D0%BD_%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 ОФИЦЕРЫ РИА] * [https://gwar.mil.ru/documents/view/88001056/?parent=88001144&obraz=88008603 Список (по старшинству в чинах) штаб и обер-офицерам и классным чиновникам 161-го пехотного Александропольского полка. К 1 января 1914 г.] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bisnieks, Reinis}} [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Latviešu tautības ģenerāļi]] j8al0uu6tec673fb02r04lk55b6wdnq 0 608187 4539066 4402883 2026-10-24T02:47:15Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 7 | num_episodes = 48 4539066 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Lielas un mazas radības | image = ACGS_title_card.png | genre = [[komēdijdrāma]]<br />[[vēsturiskā drāma]] | format = | picture_format = | audio_format = | runtime = 50 minūtes | creator = Bens Vanstouns | starring = * [[Semjuels Vests]] * [[Anna Meidelija]] * [[Nikolass Ralfs]] * [[Reičela Šentone]] * [[Kalums Vudhauss]] * Džeimss Entonijs-Rouzs * [[Patrīcija Hodža]] | theme_music_composer = | opentheme = | composer = Aleksandra Hārvuda | executive_producer = [[Kolins Kalenders]]<br />Melisa Galenta<br />Hugo Hepels<br />Rebeka Ītone<br />Džeimijs Kričtons | producer = Ričards Barels | country = {{GBR}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = [[Jorkšīra]], [[Anglija]] | network = ''[[Channel 5]]'' | company = ''Playground Entertainment'' | first_aired = {{dat|2020|09|01|n|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | num_seasons = 7 | num_episodes = 48 | channel_LV = | list_episodes = | related = | website = https://www.channel5.com/show/all-creatures-great-and-small/ | production_website = }} '''"Lielas un mazas radības"''' ({{val|en|All Creatures Great and Small}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas seriāls, kura darbība norisinās 1930. un 1940. gados [[Anglija]]s ziemeļos<ref>{{ziņu atsauce |last1=Staff |first1=Radio Times |title=All Creatures Great and Small season 2 {{!}} release date, cast and plot {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/all-creatures-great-and-small-season-2-release-date/#:~:text=Writer%20Ben%20Vanstone%20told%20Salon,last%20week%20of%20March%202021. |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=www.radiotimes.com |date={{dat|2021|2|23||bez}} |language=en}}</ref> un tā pamatā ir [[Autobiogrāfija|autobiogrāfiskā]] grāmatu sērija par [[Jorkšīra]]s [[Veterinārārsts|veterinārārstu]], kuras autors ir britu vetārsts un rakstnieks [[Džeimss Heriots]]. Seriāls, ko ''Playground Entertainment'' producē<ref>{{ziņu atsauce |title=Vienkāršība un šarms. Seriāla "Lielas un mazas radības" recenzija |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/512734-vienkarsiba-un-sarms-seriala-lielas-un-mazas-radibas-recenzija |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2022|8|1||bez}} |language=lv}}</ref> kanālam ''[[Channel 5]]'',<ref>{{ziņu atsauce |last1=Sweney |first1=Mark |title=Channel 5 to revive TV drama All Creatures Great and Small |url=https://www.theguardian.com/media/2019/jun/27/channel-5-to-revive-all-creatures-great-and-small |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2019|6|27||bez}} |language=en}}</ref> ir jauna Heriota darbu televīzijas adaptācija, kas ir līdzīgs [[All Creatures Great and Small (1978. gada seriāls)|tāda paša nosaukuma]] [[BBC One|BBC1]] seriālam, ko pārraidīja no 1978. līdz 1990. gadam, un vairākām citām filmām un televīzijas seriāliem, kuru pamatā ir Džeimsa Heriota romāni.<ref>{{ziņu atsauce |last1=McLennan |first1=Patrick |title=All Creatures Great and Small is Channel 5's biggest show in five years {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/all-creatures-channel-5-biggest-show/ |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=www.radiotimes.com |date={{dat|2020|9|2||bez}} |language=en}}</ref> Seriālu filmē Jorkšīrā, Anglijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Coming to MASTERPIECE: All Creatures Great and Small |url=https://www.pbs.org/wgbh/masterpiece/specialfeatures/coming-to-masterpiece-all-creatures-great-and-small/ |website=Masterpiece |publisher=[[PBS]] |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=en |date={{dat|2019|6|27||bez}}}}</ref> Seriālam iznākušas 6 sezonas (42 sērijas). "Lielas un mazas radības" pirmizrāde kanālā ''Channel 5'' notika 2020. gada 1. septembrī. 2025. gada augustā ziņots par 6. sezonas filmēšanas beigām, sezona tiks pirmizrādīta 2026. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Padwal |first1=Saylee |title=All Creatures Great & Small Season 6 Wraps Filming But It Won't Be Back Until 2026 |url=https://screenrant.com/all-creatures-great-and-small-season-6-filming-wrap/ |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=ScreenRant |date={{dat|2025|8|19||bez}} |language=en}}</ref> Seriālu Latvijā pārraida [[LTV1]]<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/13-08-2025 |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=jauns.lv |date={{dat|2025|8|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250820191102/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/13-08-2025 |archivedate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> un ''[[Epic Drama]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Epic Drama uz 20.08.2025 |url=https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280# |website=epg-service.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250820190650/https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280 |archivedate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> == Sižets == Seriāla sižets ir par veterinārārstu trijotni, kas sākot no 1930. gadu beigām strādā Jorkšīrā. Ekscentriskais Zigfrīds Fārnons nolīgst Džeimsu Heriotu darbam veterinārajā praksē Skeldeilas namā. Zigfrīdam un Džeimsam darbā palīdz arī Zigfrīda jaunākais brālis Tristans un Skeldeilas nama mājsaimniece Holas kundze. == Lomās == * [[Semjuels Vests]] — Zīgfrīds Fārnons, veterinārārsts un Skeldeilas nama īpašnieks<ref name="News"/> * [[Anna Meidelija]] — Odrija Hola, Skeldeilas nama mājsaimniece<ref name="News"/> * [[Nikolass Ralfs]] — [[Džeimss Heriots]], veterinārārsts<ref name="News">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/news/tv/2020-08-17/all-creatures-great-and-small-release-date-channel-5/|title=When is the All Creatures Great and Small remake released? Cast, plot and latest news|date=17 August 2020|work=[[Radio Times]]|access-date=1 September 2020}}</ref> * [[Kalums Vudhauss]] — Tristans Fārnons, Zigfrīda jaunākais brālis<ref name="News"/> (1.—3. sezona, 5. sezona—pašlaik) * [[Reičela Šentone]] — Helēna Oldersone, vēlāk Helēna Heriota, zemnieka meita; viņa un Džeimss iemīlas un galu galā apprecas<ref>{{Ziņu atsauce |title='All Creatures Great and Small' Cast Announced |url=https://www.screenyorkshire.co.uk/news/all-creatures-great-and-small-cast-announced/ |access-date=23 February 2020 |work=Screen Yorkshire |date=25 September 2019}}</ref> * Džeimss Entonijs-Rouzs — Ričards Kārmodijs (4.—5. sezona) * [[Daiena Riga]] (1. sezona), vēlāk [[Patrīcija Hodža]] (2. sezona—pašlaik) — Pamfrijas kundze, bagāta dāma un pekiniešu šķirnes suņa Trikija Vū īpašniece<ref name="News"/> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |6 |2020. gada 1. septembris |2020. gada 6. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2020. gada 22. decembris |- |'''2''' |6 |2021. gada 16. septembris |2021. gada 21. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2021. gada 24. decembris |- |'''3''' |6 |2022. gada 15. septembris |2022. gada 20. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2022. gada 23. decembris |- |'''4''' |6 |2023. gada 5. oktobris |2023. gada 9. novembris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2023. gada 21. decembris |- |'''5''' |6 |2024. gada 19. septembris |2024. gada 24. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2024. gada 23. decembris |- |'''6''' |6 |2025. gada 25. septembris |2025. gada 30. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2025. gada 24. decembrī |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] ky2oujy2e4y6ahiz43hyxdw099itkq5 4539113 4539066 2026-10-24T07:03:08Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4539113 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Lielas un mazas radības | image = ACGS_title_card.png | genre = [[komēdijdrāma]]<br />[[vēsturiskā drāma]] | format = | picture_format = | audio_format = | runtime = 50 minūtes | creator = Bens Vanstouns | starring = * [[Semjuels Vests]] * [[Anna Meidelija]] * [[Nikolass Ralfs]] * [[Reičela Šentone]] * [[Kalums Vudhauss]] * Džeimss Entonijs-Rouzs * [[Patrīcija Hodža]] | theme_music_composer = | opentheme = | composer = Aleksandra Hārvuda | executive_producer = [[Kolins Kalenders]]<br />Melisa Galenta<br />Hugo Hepels<br />Rebeka Ītone<br />Džeimijs Kričtons | producer = Ričards Barels | country = {{GBR}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = [[Jorkšīra]], [[Anglija]] | network = ''[[Channel 5]]'' | company = ''Playground Entertainment'' | first_aired = {{dat|2020|09|01|n|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | num_seasons = 7 | num_episodes = 48 | channel_LV = | list_episodes = | related = | website = https://www.channel5.com/show/all-creatures-great-and-small/ | production_website = }} '''"Lielas un mazas radības"''' ({{val|en|All Creatures Great and Small}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas seriāls, kura darbība norisinās 1930. un 1940. gados [[Anglija]]s ziemeļos<ref>{{ziņu atsauce |last1=Staff |first1=Radio Times |title=All Creatures Great and Small season 2 {{!}} release date, cast and plot {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/all-creatures-great-and-small-season-2-release-date/#:~:text=Writer%20Ben%20Vanstone%20told%20Salon,last%20week%20of%20March%202021. |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=www.radiotimes.com |date={{dat|2021|2|23||bez}} |language=en}}</ref> un tā pamatā ir [[Autobiogrāfija|autobiogrāfiskā]] grāmatu sērija par [[Jorkšīra]]s [[Veterinārārsts|veterinārārstu]], kuras autors ir britu vetārsts un rakstnieks [[Džeimss Heriots]]. Seriāls, ko ''Playground Entertainment'' producē<ref>{{ziņu atsauce |title=Vienkāršība un šarms. Seriāla "Lielas un mazas radības" recenzija |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/512734-vienkarsiba-un-sarms-seriala-lielas-un-mazas-radibas-recenzija |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2022|8|1||bez}} |language=lv}}</ref> kanālam ''[[Channel 5]]'',<ref>{{ziņu atsauce |last1=Sweney |first1=Mark |title=Channel 5 to revive TV drama All Creatures Great and Small |url=https://www.theguardian.com/media/2019/jun/27/channel-5-to-revive-all-creatures-great-and-small |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2019|6|27||bez}} |language=en}}</ref> ir jauna Heriota darbu televīzijas adaptācija, kas ir līdzīgs [[All Creatures Great and Small (1978. gada seriāls)|tāda paša nosaukuma]] [[BBC One|BBC1]] seriālam, ko pārraidīja no 1978. līdz 1990. gadam, un vairākām citām filmām un televīzijas seriāliem, kuru pamatā ir Džeimsa Heriota romāni.<ref>{{ziņu atsauce |last1=McLennan |first1=Patrick |title=All Creatures Great and Small is Channel 5's biggest show in five years {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/all-creatures-channel-5-biggest-show/ |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=www.radiotimes.com |date={{dat|2020|9|2||bez}} |language=en}}</ref> Seriālu filmē Jorkšīrā, Anglijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Coming to MASTERPIECE: All Creatures Great and Small |url=https://www.pbs.org/wgbh/masterpiece/specialfeatures/coming-to-masterpiece-all-creatures-great-and-small/ |website=Masterpiece |publisher=[[PBS]] |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=en |date={{dat|2019|6|27||bez}}}}</ref> Seriālam izdotas septiņas sezonas (vairāk nekā 40 sērijas). "Lielas un mazas radības" pirmizrāde kanālā ''Channel 5'' notika 2020. gada 1. septembrī. 2025. gada augustā ziņoja par sestās sezonas filmēšanas beigām, kuru izdeva 2026. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Padwal |first1=Saylee |title=All Creatures Great & Small Season 6 Wraps Filming But It Won't Be Back Until 2026 |url=https://screenrant.com/all-creatures-great-and-small-season-6-filming-wrap/ |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=ScreenRant |date={{dat|2025|8|19||bez}} |language=en}}</ref> Seriālu Latvijā pārraida [[LTV1]]<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/13-08-2025 |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |work=jauns.lv |date={{dat|2025|8|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250820191102/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/13-08-2025 |archivedate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> un ''[[Epic Drama]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Epic Drama uz 20.08.2025 |url=https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280# |website=epg-service.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250820190650/https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280 |archivedate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}</ref> == Sižets == Seriāla sižets ir par veterinārārstu trijotni, kas sākot no 1930. gadu beigām strādā Jorkšīrā. Ekscentriskais Zigfrīds Fārnons nolīgst Džeimsu Heriotu darbam veterinārajā praksē Skeldeilas namā. Zigfrīdam un Džeimsam darbā palīdz arī Zigfrīda jaunākais brālis Tristans un Skeldeilas nama mājsaimniece Holas kundze. == Lomās == * [[Semjuels Vests]] — Zīgfrīds Fārnons, veterinārārsts un Skeldeilas nama īpašnieks<ref name="News"/> * [[Anna Meidelija]] — Odrija Hola, Skeldeilas nama mājsaimniece<ref name="News"/> * [[Nikolass Ralfs]] — [[Džeimss Heriots]], veterinārārsts<ref name="News">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/news/tv/2020-08-17/all-creatures-great-and-small-release-date-channel-5/|title=When is the All Creatures Great and Small remake released? Cast, plot and latest news|date=17 August 2020|work=[[Radio Times]]|access-date=1 September 2020}}</ref> * [[Kalums Vudhauss]] — Tristans Fārnons, Zigfrīda jaunākais brālis<ref name="News"/> (1.—3. sezona, 5. sezona—pašlaik) * [[Reičela Šentone]] — Helēna Oldersone, vēlāk Helēna Heriota, zemnieka meita; viņa un Džeimss iemīlas un galu galā apprecas<ref>{{Ziņu atsauce |title='All Creatures Great and Small' Cast Announced |url=https://www.screenyorkshire.co.uk/news/all-creatures-great-and-small-cast-announced/ |access-date=23 February 2020 |work=Screen Yorkshire |date=25 September 2019}}</ref> * Džeimss Entonijs-Rouzs — Ričards Kārmodijs (4.—5. sezona) * [[Daiena Riga]] (1. sezona), vēlāk [[Patrīcija Hodža]] (2. sezona—pašlaik) — Pamfrijas kundze, bagāta dāma un pekiniešu šķirnes suņa Trikija Vū īpašniece<ref name="News"/> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |6 |2020. gada 1. septembris |2020. gada 6. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2020. gada 22. decembris |- |'''2''' |6 |2021. gada 16. septembris |2021. gada 21. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2021. gada 24. decembris |- |'''3''' |6 |2022. gada 15. septembris |2022. gada 20. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2022. gada 23. decembris |- |'''4''' |6 |2023. gada 5. oktobris |2023. gada 9. novembris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2023. gada 21. decembris |- |'''5''' |6 |2024. gada 19. septembris |2024. gada 24. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2024. gada 23. decembris |- |'''6''' |6 |2025. gada 25. septembris |2025. gada 30. oktobris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2025. gada 24. decembrī |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] fqt4hwqkwnpbkl3ljibeax9kbuleyiw 0 608449 4539133 4326986 2026-10-24T07:38:48Z Bendžamins 76862 4539133 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|24}} | birth_place = | caps1 = 26 | caps2 = 62 | caps3 = 220 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Basconia|Basconia]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] B | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barakaldo}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 3 | height = 182 | image = SM-AB 2018 (15) (cropped).jpg | caption = Jerajs Alvaress 2018. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears2 = 2020 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Jerajs Alvaress | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2013—2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016— }} '''Jerajs Alvaress Lopess''' ({{Val|es|Yeray Álvarez López}}, dzimis {{Dat|1995|1|24}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2016. gada Alvaress spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Bilbao "Athletic"]]. Ar [[Bilbao "Athletic"]] komandu 2024. gadā izcīnījis [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023—24 * [[Spānijas Superkauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Alvaress, Jerajs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] kkuknz08ngfzevrrtm97i4mmic8e0uv 0 608512 4539188 4496533 2026-10-24T08:34:33Z Bendžamins 76862 4539188 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|4}} | birth_place = | caps1 = 17 | caps2 = 55 | caps3 = 38 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Saljenta}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 191 | image = P20260719DT-1994 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final (cropped).jpg | caption = Hoans Garsija 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Hoans Garsija | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2021—2025 | years3 = 2025— | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2021—2022 | nationalyears5 = 2026— }} '''Hoans Garsija Ponss''' ({{Val|es|Joan García Pons}}, dzimis {{Dat|2001|5|4}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Garsija spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Iepriekš pārstāvējis ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'' komandu. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] ieguvis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]]: [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2026 '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Garsija, Hoans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9gykkckbp77uyeoeji8qjqfe1qvqoqe 0 609624 4539264 4533720 2026-10-24T09:41:43Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539264 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste |name = Kinoteātris "''Venecija''" |image_size = |former_names = |alternate_names = "''Odeon Palace''", "''Splendid Venecija''", "''Sarkandaugava''", (alternatīvie nosaukumi: "''Venezia''", "''Venēcija''") |image = |image_alt = |caption = |map_type = |map_alt = |map_caption = |altitude = |building_type = |architectural_style = |structural_system = |cost = |ren_cost = |client = |owner = |current_tenants = |landlord = |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Duntes iela 29/31|3s=Duntes iela (Rīga)}} |address = |location_town = |location_country = |iso_region = |latd=|latm=|lats=|latNS=|longd=|longm=|longs=|longEW= |start_date = |completion_date = {{dat|1901}} |inauguration_date = |renovation_date = 1940to gadu beigas |destruction_date = 2007. gada pavasaris |height = |diameter = |other_dimensions = |floor_count = |floor_area = |seating_type = |seating_capacity = 220–255 |main_contractor = |architect = [[Vilhelms Bokslafs]] |architecture_firm = |structural_engineer = |services_engineer = |civil_engineer = |other_designers = |quantity_surveyor = |awards = |ren_architect = |ren_firm = |ren_str_engineer = |ren_serv_engineer = |ren_civ_engineer = |ren_oth_designers = |ren_qty_surveyor = |ren_awards = |url = |references = |embedded = |status = }} '''Kinoteātris "Venecija"''' jeb '''kinoteātris "Sarkandaugava"''' bija [[Rīga]]s [[kinoteātris]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē, [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielā]] 23/25 (tag. Duntes ielā 29/31).<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Zudušos kinoteātrus meklējot|last=Jauja|first=Z.|publisher=Jumava|year=2018|isbn=978-9934-20-271-1|location=Rīga|pages=82.-86|last2=Perevoščikovs|first2=J.|last3=Uzulniece|first3=A.}}</ref> Kinoteātra sešdesmit gadu pastāvēšanas laikā (1932—1992) tas ir vairākkārt mainījis savu nosaukumu. == Ēkas vēsture == === Pirmsākumi / 1900.—1910. gadi === 1901. gadā trīsstāvu ēku uzbūvēja Konstantīns Bergfelds pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1910. gadā uzņēmēja [[Ferdinands Nāters|Ferdinanda Nātera]] — nākamā ēkas īpašnieka — uzraudzībā ēkas fasādē tika iestrādātas divas ieejas durvis restorānam. Šo projektu vadīja arhitekts [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]], būtiski nemainot oriģinālās fasādes izskatu. 1912. gadā ēkas pirmajā stāvā Dāvis Grāvītis atvēra savu restorānu, kas pastāvēja līdz pat 1940. gadam.<ref name=":0" /> 1867. gada 18. septembrī dzimšais Grāvītis, [[Aderkaši|Aderkašu]] un Rīgas pilsonis, turpat arī dzīvojis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geni.com/people/D%C4%81vis-Gr%C4%81v%C4%ABtis/6000000218970465923|title=Dāvis Grāvītis|access-date=2025. gada 12. septembris}}</ref> === Kinoteātra dibināšana / "Venecija" / 1930.—1940. gadi === 1931. gadā namīpašnieks Rocha Hensons pasūtīja būvinženierim [[Jūlijs Rērmanis|Jūlijam Rērmanim]] iztrādāt pirmo kinoteātra projektu. Projekts paredzēja ieejas ievietošanu dzīvojamajā mājā, bet pašas kinozāles izvietošanu nama pagalmā kā flīģeli, sasniedzot [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugavas upes]] krastmalas līniju. Kinoteātrī bija ieplānotas 105 vietas balkonā un 285 vietas parterā. Šo projektu būvvalde noraidīja, tā kā tas neatbilda būvnoteikumu prasībām.<ref name=":0" /> Arhitekts [[Vladimirs Šervinskis]] izstrādāja otro projektu bez piebūves paredzēšanas. Starp pirmā stāva restorānu un trešā stāva dzīvokļiem Šervinskis ieprojektēja foajē un kinozāli nama otrajā stāvā. Skats no foajē un palīgtelpām pavērās uz Sarkandaugavas upi, savukārt kinozāle tika ievietota gar nama fasādes sienu. Zālē bija 255 vietas, kā arī tika nodrošinātas balkona vietas. Ieeja kinoteātrī un kases vestibils atradās blakus esošajā piecstāvu ēkā, kā arī tajā ietilpa ekrāns un skatuve. Aparātu telpa atradās gaisa piebūvē, nodrošinot vietu caurbrauktuvei.<ref name=":0" /> 1932. gada 20. jūlijā tika pabeigti būvdarbi. Jauno kinoteātri nosauca par "''Odeon Palace''". [[Odeons]] ir sengrieķu un romiešu būvju nosaukums, kas bieži tika piešķirts teātriem un kinoteātriem. Līdz šim arī Kalēju ielā 33 un Tallinas ielā 77 darbojās kinoteātri "''Odeon''".<ref name=":0" /> 1933. gadā namīpašnieks Oļģerts Vesers pieņēma lēmumu paaugstināt griestus un nojaukt trešā stāva dzīvokļus. Šī lēmuma iegansts bija bojātās otrā stāva griestu sijas virs kinozāles. Rezultātā šaurā kinozāle izskatījās neproporcionāli augsta. Pēc pārbūves kinoteātris ieguva jauno nosaukumu "''Venecija''", saistībā ar blakus plūstošo Sarkandaugavas upi un uzsverot apkaimes dabu. Lai gan kinoteātra statuss bija zemāks nekā Rīgas centrā esošajām kinozālēm, "''Venecija''" nemaz neatpalika no modernās tehnikas un vispārējās apkopes, kā arī sava laika standartiem. Direkcija savā repertuārā iekļāva arī labākās Rīgas skaņufilmas, un starpbrīžos atskaņoja skaņuplates.<ref name=":0" /> [[Attēls:Kinoteātris Venecija 20072023.jpg|thumb|Kinoteātra "Venecija" plakāts, kas pārklāts ar fabrikas "[[Provodņiks]]" plakāta paliekām. Plakāts ir izvietots uz Duntes ielas 31 ēkas sienas. ]] 1936. gadā "''Venecija''" pārtapa par kinoteātri "''Splendid Venecija''". Uzņēmums "''Kino'' "''Splendid Venecija''"" 1936. gada 24. janvārī piederēja namīpašnieka sievai Zelmai Veserei.<ref name=":0" /> Savukārt jau šī paša gada 10. jūnijā restorāna īpašnieks Dāvis Grāvītis kinoteātri atzīmēja tirdzniecības reģistrā savai firmai "Dāvids Grāvītis".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1297189.pdf|title=Tiesu sludinājumi|publisher=Valsts tipogrāfija|work=Valdības vēstnesis|access-date=2025. gada 12. septembris|date=1936. gada 17. jūnijs|issue=Nr. 134}}</ref> Nav zināms iemesls vārdā esošajai drukas kļūdai. Kinoteātris pārtrauca savu darbību 1940. gada 24. jūlijā pēc nosaukuma nomaiņas atpakaļ uz "''Venecija''". Lai gan pēdējos gados bija ievērojams kinoteātra nolietojums, kas varēja būt par ieganstu pēdējai nosaukuma maiņai, šajā laikā kinoteātris paspilgtināja savu izskatu ar emblēmu, kas attēloja Venēcijas [[Gondola|gondolu]] ar gondoljeru.<ref name=":0" /> === "Sarkandaugava" / 1940.—1992. gads === 1947. gadā 3. jūlijā kinoteātris ieguva "Sarkandaugavas" nosaukumu — pēdējo nosakuma nomaiņu. Pasakas "''[[:en:Cinderella_(1947_film)|Pelnrušķīte]]''" (1947, Nadežda Koševerova, Mihails Šapiro, "''Ļenfiļm''") ekranizējums bija pirmā filma pārdēvētajā iestādē. Četrdesmito gadu nogalē ar līdzekļu trūkumiem kinoteātris tika rekonstruēts pēc arhitekta Vestermaņa "''Sojuzgiprotorg''" Baltijas filiāles projekta. Pirmajā stāvā restorāna vietā pārnesa galveno ieeju un kases vestibilu no blakus mājas. Trešajā stāvā tika likvidēti pēdējie dzīvokļi, kinoteātrī — izveidota centrālapkure un tualetes pieslēgtas kanalizācijai.<ref name=":0" /> 1960. gadā kinoteātris direktora M. Vaisberga vadībā pārgāja uz darbu bez biļešu kontrolieriem. Apmeklētājiem pašiem vajadzēja noplēst kontroles talonu un iemest to urnā, kas atradās pie ieejas durvīm. Pēc gada jaunieviestā kārtība tika pārtraukta. 1978. gadā kinoteātris kļuva par trešo Rīgas bērnu kinoteātri. Astoņdesmito gadu gaitā tika novadīti kino klubi un tādi kinolektoriji bērniem un jauniešiem kā, piemēram, "Mūsu Ļeņina komjaunatne", "Luksofors", "Esi gatavs", "Sarkanais kaklauts" u.c.<ref name=":0" /> 1988. gadā kinoteātrī "''Sarkandaugava''" bija 220 vietu. Tas bija pirmais kinoteātris Rīgā, kur filmas tika rādītas uz "lielā videoekrāna". 1989. gada 12. jūlijā tajā tika demonstrēta filma "[[Īstvikas raganas]]" (angl. "''[[:en:The_Witches_of_Eastwick_(film)|The Witches of Eastwick]]''",1987, rež. Džordžs Millers). Kinoteātrī notika arī [[Kinoteātris "Aurora"|kinoteātra "Aurora"]] (Rīgā, Tilta ielā 1) videokluba "''[[Laterna magica]]''" seansi, kuru repertuārs pārstāvēja gan [[erotika]]s, gan šausmu žanru.<ref name=":0" /> 1992. gada 1. novembrī norisinājās pēdējais "''Sarkandaugavas''" kinoseanss. Pēdējā darbības nedēļā bija iespējams noskatīties trilleri "[[Baiļu rags (1991. gada filma)|Baiļu rags]]" (angl. "''Cape Fear''", 1991, rež. [[Mārtins Skorsēze|Martins Skorsēze]]), detektīvfilmu "[[Slepkavība Montekarlo]]" ("[[:en:Once_upon_a_Crime_(1992_film)|Once Upon A Crime]]", 1992, rež. [[Jūdžins Levi]]) un melodrāmu "''[[Paisuma princis]]''" ("''[[:en:The_Prince_of_Tides|The Prince of Tides]]''", 1991, rež. [[Bārbra Streisande]]).<ref name=":0" /> === Ēkas liktenis / Pašlaik === 2007. gada pavasarī ēka tika nojaukta. Uzreiz tika iesākta jaunas ēkas būvniecība, ieliekot pamatus, tomēr būvlaukums ilgus gadus ir pamests,<ref name=":0" /> arī pašlaik — 2025. gadā. Ap 2020. gadu bija izstrādāts ofisa ēkas būvniecības plāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/en/duntes-iela-29-31/|title=Duntes iela 29/31|access-date=2025. gada 12. septembris|date=2020. gada 27. jūlijs}}</ref> == Kinoteātra nosaukumi laika gaitā == * "''Odeon Palace''" (1932.g. 20. jūlijs) * "''Venecija''" (1933.g.) * "''Splendid Venecija''" (1936.g.) * "''Venecija''" (1940.g.) * "Sarkandaugava" (1947.g. 3. jūlijs—1992.g. 1. novembris) == Ārējās saites == * [https://forum.myriga.info/index.php?showtopic=4832 "''Splendid Venecija''", Forums "Sarunas par Rīgu"] (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kinoteātri]] [[Kategorija:Kinoteātri Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Sarkandaugava]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] 48yx76zrx95lsdym2m4kt3wk4tf9ege 0 610479 4539138 4340490 2026-10-24T07:41:29Z Bendžamins 76862 4539138 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|2|13}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 45 | caps3 = 46 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RSC Internacional FC|RSC Internacional]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] B | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Laspalmasa de Grankanārija}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 184 | image = Raul-Asencio-Real-Madrid-2025.jpg | caption = Rauls Asensjo 2025. gadā | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Rauls Asensjo | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2022—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024— }} '''Rauls Asensjo del Rosario''' ({{Val|es|Raúl Asencio del Rosario}}, dzimis {{Dat|2003|2|13}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Asensjo spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Asensjo, Rauls}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanāriju Salās dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] 9ihht4bnhdz8tgv2hemdzfbld2nnbk8 0 611087 4539172 4401706 2026-10-24T08:23:51Z Bendžamins 76862 4539172 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|18}} | birth_place = | caps1 = 34 | caps2 = 33 | caps3 = 31 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] C | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] B | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals1 = 2 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | height = 184 | image = Mario Hermoso 2019.jpg | caption = Mario Ermoso 2019. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Mario Ermoso | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015—2017 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2017—2019 | caps4 = 54 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years5 = 2019—2024 | caps5 = 131 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years6 = 2024— | caps6 = 42 | goals6 = 4 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | years7 = 2025 | caps7 = 4 | goals7 = 0 }} '''Mario Ermoso Kanseko''' ({{Val|es|Mario Hermoso Canseco}}; dzimis {{Dat|1995|6|18}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Ermoso spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[AS Roma|Roma]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[Real Valladolid]]'', ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'' un [[Madrides "Atletico"]], kā arī Vācijas komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ermoso, Mario}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] 7piahwo8uusmxzwv4yvc8qq2y8z7x02 0 613965 4539232 4362333 2026-10-24T09:16:03Z Baisulis 11523 /* ievads */ izņemta bojāta attēla saite..... 4539232 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Nizāmī Gendževī | vārds_orig = {{ara|نظامی گنجوی}} | attēls = Nizami Rug Crop.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap [[1141. gads|1141]]. gadu | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuku impērija]], [[Gendže]], {{nobr|(tagad {{AZE}})}} | m_dat_alt = [[1209. gads|1209]]. gadā | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{flagicon image|Banner of Shirvan.svg}} [[Gendže]], [[Širvānas karaliste]] {{nobr|(tagad {{AZE}})}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nizāmī Gendževī''' ({{val|fa|نظامی گنجوی}}, ''Niẓāmī Ganjavī'', dzimis ap [[1141. gads|1141]]. gadu, miris [[1209. gads|1209]]. gadā)) bija [[persieši|persiešu]] dzejnieks, viens no klasiskās persiešu dzejas kanona pieciem lielajiem autoriem un viens no izcilākajiem romantiskās un filozofiskās episkās dzejas meistariem viduslaiku [[Senā Persija|Persijā]]. Viņš dzimis [[Gendže|Gendžē]] — pilsētā, kas atrodas mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā, un lielāko dzīves daļu pavadīja savā dzimtajā reģionā, radot darbus, kas kļuvuši par persiešu literatūras pamatu. Nizāmī vislabāk pazīstams kā monumentālā piecu poēmu cikla “[[Hamsa]]” (persiešu: {{ara|خمسه}} — “Piecinieks”) autors. Šajā ciklā viņš apvienoja [[morāle]]s, [[filozofija]]s un [[mīlestība]]s tēmas ar bagātu poētisku simboliku, mitoloģiskiem motīviem un alegorisku struktūru. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir “[[Husravs un Šīrīna]]”, “[[Leilā un Madžnūns]]” un “[[Iskendera grāmata]]”, kas kļuva par persiešu un plašākas [[musulmaņu pasaule|islāma pasaules]] literārā mantojuma klasiku. Nizāmī Gendževī daiļrade dziļi ietekmējusi vēlākos persiešu, turku un indiešu dzejniekus, tostarp [[Rūmī]], [[Hāfezs|Hāfezu]], [[Džāmī]] un [[Fizuli]], veicinot romantiskās un alegoriskās dzejas tradīciju attīstību visā [[Irāna]]s kultūras telpā un nostiprinot viņa vietu kā vienam no islāma literatūras klasiķiem. == Dzīve un izcelsme == Nizāmī Gendževī dzimis ap 1141. gadu [[Gendže|Gendžē]] — pilsētā, kas tolaik atradās [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuku impērijas]] sastāvā (mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s teritorijā). Viņa pilns vārds bija Džamāls Addīns Abū Muhammads Iljāss ibn Jūsufs ibn Zakkī, taču literatūrā viņš pazīstams ar dzejnieka vārdu Nizāmī, kas nozīmē “sakārtotais” vai “harmoniskais”. Par Nizāmī dzīvi ir saglabājušās tikai fragmentāras ziņas, un lielākā daļa informācijas par viņu iegūta no viņa paša dzejas rindām, kurās autors netieši atklāj savas dzīves gaitu, pasaules uzskatus un morālos principus. Tiek uzskatīts, ka viņš bija plaši izglītots [[teologs]] un [[filozofs]], ar zināšanām [[astronomija|astronomijā]], [[matemātika|matemātikā]], [[dabaszinātnes|dabaszinātnēs]] un [[valodniecība|valodniecībā]], kas spilgti atspoguļojas viņa daiļradē. Atšķirībā no daudziem sava laika dzejniekiem Nizāmī neieņēma galma amatus un nedzīvoja valdnieku tuvumā, izvēloties pieticīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kas ļāva viņam brīvi paust savus intelektuālos un garīgos uzskatus. Dzejnieks, visticamāk, miris 1209. gadā, un viņa kaps atrodas netālu no Gendžes, kur vēlāk tika uzcelts [[Nizāmī mauzolejs]], kas kļuvis par vienu no ievērojamākajiem kultūras pieminekļiem Azerbaidžānā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1141. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1209. gadā mirušie]] [[Kategorija:Persiešu rakstnieki]] j137n4d7xzy7186pmjyurkc7y0twyos 0 614396 4539069 4364635 2026-10-24T04:44:57Z ~2026-56747-61 152295 4539069 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rādžendra Prasāds | vārds_orģ = राजेन्द्र प्रसाद | attēls = Rajendra Prasad (Indian President), signed image for Walter Nash (NZ Prime Minister), 1958 (16017609534).jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Indijas prezidents|Indijas 1. prezidents]] | term_sākums = {{dat|1950|1|24|N}} | term_beigas = {{dat|1962|5|13|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1884|12|3}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of British Bengal.svg}} [[Ziradei]], [[Bihāra]], [[Britu Bengālija]] (tagad {{IND}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|2|28|1884|12|3}} | mir_vieta = {{vieta|Indija|Bihāra|Patna}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Nacionālais kongress]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalkutas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Rajendra Prasad signature in 1958 (cropped).jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rādžendra Prasāds''' ({{val|hi|राजेन्द्र प्रसाद}}, ''Rājendra Prasād''; {{val|en|Rajendra Prasad}}; dzimis {{dat|1884|12|3}}, miris {{dat|1963|2|28}}) bija [[Indija]]s valstsvīrs un jurists, viens no nozīmīgākajiem [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātmas Gandija]] līdzgaitniekiem [[Indijas neatkarības kustība|Indijas neatkarības kustībā]] un centrāla figūra jaunās Indijas valsts veidošanā. Pēc [[Indijas Konstitūcija]]s stāšanās spēkā 1950. gadā viņš kļuva par pirmo Indijas prezidentu un šo amatu pildīja līdz 1962. gadam, kļūstot par līdz šim ilglaicīgāko valsts prezidentu. Prasāds bija pazīstams ar pieticību, principiālu politisko nostāju, demokrātisko pārliecību un tiesiskuma uzsvēršanu. Viņa vadībā prezidenta institūcija jaunajā republikā nostiprinājās kā stabils, konstitucionāls balsts. Viņa dzīve un darbs būtiski ietekmēja Indijas valsts struktūru izveidi, [[parlamentāra demokrātija|parlamentārās demokrātijas]] nostiprināšanu un sabiedriskās domas attīstību. == Prezidentūra == {{dat|1950|1|26||bez}} pēc [[Indijas Konstitūcija]]s stāšanās spēkā Rādžendra Prasāds kļuva par pirmo [[Indijas prezidents|Indijas prezidentu]], un viņa prezidentūra iezīmēja jaunās republikas institucionālās stabilizācijas sākumu. Agrīnais posms bija cieši saistīts ar sadarbību ar premjerministru [[Džavāharlāls Nehru|Džavāharlālu Nehru]], kurš vadīja valdības politiku, kamēr Prasāds īstenoja Konstitūcijā noteikto neparteisko [[valsts vadītājs|valsts vadītāja]] funkciju. Abi līderi saglabāja cieņpilnas attiecības, lai gan atsevišķos jautājumos viņu politiskie uzskati un temperaments atšķīrās. Prasāds uzsvēra prezidenta institūcijas stabilitāti, vienotību un konstitucionālo atturību, vienlaikus sniedzot valdībai padomus kritiskos brīžos un izmantojot savas pilnvaras kā “brīdinošs un iedrošinošs” arbitrs, piemēram, sankcionējot ārkārtas pasākumus štatos un izsludinot likumus. Viņa prezidentūras laikā notika būtiski valstiskie procesi, piemēram, tika promulgēti pamatlikumi, iecelti pirmie štatu gubernatori un Augstākās tiesas tiesneši, kā arī noorganizētas 1951.–1952. gada pirmās vispārējās vēlēšanas, kurās nostiprinājās parlamentārās procedūras. Prasāds morāli atbalstīja sabiedriskās un sociālās reformas, tostarp [[zemes reforma]]s un [[diskriminācija]]s mazināšanas principus, kā arī piedalījās diskusijās par [[sekulārisms|sekulārisma]] praktisko īstenošanu. 1956. gadā Prasādu atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā, padarot viņu par pirmo Indijas prezidentu ar vairākiem termiņiem; 1962. gadā viņš ieguva arī trešo termiņu, paliekot līdz šim ilglaicīgākais valsts prezidents. Šajā posmā viņš publiski atbalstīja nacionālo vienotību un sociālās reformas, tostarp 1956. gadā likumdošanas paketi par ģimenes tiesībām un štatu administratīvo reorganizāciju. Prasāda prezidentūras stilu raksturoja pieticība, personiska stingrība, konsekventa neiejaukšanās [[izpildvara]]s ikdienas darbā un konstitucionālās neitralitātes ievērošana. [[Indijas ārpolitika|Ārpolitikā]], lai gan tās virzienu noteica valdība, Prasāds starptautiski aktīvi pārstāvēja Indiju. Viņš devās valsts vizītēs, piemēram, uz [[Nepāla|Nepālu]], [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Indonēzija|Indonēziju]], uzņēma ārvalstu līderus [[Ņūdeli]] un [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos akcentēja Indijas tēlu kā [[Nepievienošanās kustība|nepievienojušos]], miermīlīgu un demokrātisku valsti. Ar diplomātiskiem žestiem un kultūras diplomātiju viņš veicināja Indijas starptautisko atpazīstamību un nostiprināja prezidenta institūcijas autoritāti jaunajā republikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prasāds, Rādžendra}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas politiķi]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] 8nx3f4zsmzv8kknsvkj08msisr4r8sf 4539070 4539069 2026-10-24T04:45:37Z ~2026-56747-61 152295 /* Prezidentūra */ 4539070 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rādžendra Prasāds | vārds_orģ = राजेन्द्र प्रसाद | attēls = Rajendra Prasad (Indian President), signed image for Walter Nash (NZ Prime Minister), 1958 (16017609534).jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Indijas prezidents|Indijas 1. prezidents]] | term_sākums = {{dat|1950|1|24|N}} | term_beigas = {{dat|1962|5|13|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1884|12|3}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of British Bengal.svg}} [[Ziradei]], [[Bihāra]], [[Britu Bengālija]] (tagad {{IND}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|2|28|1884|12|3}} | mir_vieta = {{vieta|Indija|Bihāra|Patna}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Indijas Nacionālais kongress]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalkutas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Rajendra Prasad signature in 1958 (cropped).jpg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rādžendra Prasāds''' ({{val|hi|राजेन्द्र प्रसाद}}, ''Rājendra Prasād''; {{val|en|Rajendra Prasad}}; dzimis {{dat|1884|12|3}}, miris {{dat|1963|2|28}}) bija [[Indija]]s valstsvīrs un jurists, viens no nozīmīgākajiem [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātmas Gandija]] līdzgaitniekiem [[Indijas neatkarības kustība|Indijas neatkarības kustībā]] un centrāla figūra jaunās Indijas valsts veidošanā. Pēc [[Indijas Konstitūcija]]s stāšanās spēkā 1950. gadā viņš kļuva par pirmo Indijas prezidentu un šo amatu pildīja līdz 1962. gadam, kļūstot par līdz šim ilglaicīgāko valsts prezidentu. Prasāds bija pazīstams ar pieticību, principiālu politisko nostāju, demokrātisko pārliecību un tiesiskuma uzsvēršanu. Viņa vadībā prezidenta institūcija jaunajā republikā nostiprinājās kā stabils, konstitucionāls balsts. Viņa dzīve un darbs būtiski ietekmēja Indijas valsts struktūru izveidi, [[parlamentāra demokrātija|parlamentārās demokrātijas]] nostiprināšanu un sabiedriskās domas attīstību. == Prezidentūra == {{dat|1950|1|24||bez}} pēc [[Indijas Konstitūcija]]s stāšanās spēkā Rādžendra Prasāds kļuva par pirmo [[Indijas prezidents|Indijas prezidentu]], un viņa prezidentūra iezīmēja jaunās republikas institucionālās stabilizācijas sākumu. Agrīnais posms bija cieši saistīts ar sadarbību ar premjerministru [[Džavāharlāls Nehru|Džavāharlālu Nehru]], kurš vadīja valdības politiku, kamēr Prasāds īstenoja Konstitūcijā noteikto neparteisko [[valsts vadītājs|valsts vadītāja]] funkciju. Abi līderi saglabāja cieņpilnas attiecības, lai gan atsevišķos jautājumos viņu politiskie uzskati un temperaments atšķīrās. Prasāds uzsvēra prezidenta institūcijas stabilitāti, vienotību un konstitucionālo atturību, vienlaikus sniedzot valdībai padomus kritiskos brīžos un izmantojot savas pilnvaras kā “brīdinošs un iedrošinošs” arbitrs, piemēram, sankcionējot ārkārtas pasākumus štatos un izsludinot likumus. Viņa prezidentūras laikā notika būtiski valstiskie procesi, piemēram, tika promulgēti pamatlikumi, iecelti pirmie štatu gubernatori un Augstākās tiesas tiesneši, kā arī noorganizētas 1951.–1952. gada pirmās vispārējās vēlēšanas, kurās nostiprinājās parlamentārās procedūras. Prasāds morāli atbalstīja sabiedriskās un sociālās reformas, tostarp [[zemes reforma]]s un [[diskriminācija]]s mazināšanas principus, kā arī piedalījās diskusijās par [[sekulārisms|sekulārisma]] praktisko īstenošanu. 1956. gadā Prasādu atkārtoti ievēlēja prezidenta amatā, padarot viņu par pirmo Indijas prezidentu ar vairākiem termiņiem; 1962. gadā viņš ieguva arī trešo termiņu, paliekot līdz šim ilglaicīgākais valsts prezidents. Šajā posmā viņš publiski atbalstīja nacionālo vienotību un sociālās reformas, tostarp 1956. gadā likumdošanas paketi par ģimenes tiesībām un štatu administratīvo reorganizāciju. Prasāda prezidentūras stilu raksturoja pieticība, personiska stingrība, konsekventa neiejaukšanās [[izpildvara]]s ikdienas darbā un konstitucionālās neitralitātes ievērošana. [[Indijas ārpolitika|Ārpolitikā]], lai gan tās virzienu noteica valdība, Prasāds starptautiski aktīvi pārstāvēja Indiju. Viņš devās valsts vizītēs, piemēram, uz [[Nepāla|Nepālu]], [[Ēģipte|Ēģipti]] un [[Indonēzija|Indonēziju]], uzņēma ārvalstu līderus [[Ņūdeli]] un [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos akcentēja Indijas tēlu kā [[Nepievienošanās kustība|nepievienojušos]], miermīlīgu un demokrātisku valsti. Ar diplomātiskiem žestiem un kultūras diplomātiju viņš veicināja Indijas starptautisko atpazīstamību un nostiprināja prezidenta institūcijas autoritāti jaunajā republikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prasāds, Rādžendra}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Indijas politiķi]] [[Kategorija:Indijas prezidenti]] 7vaaab4bi714zsrm8lqkaqnkpc0303y 0 617660 4539263 4383353 2026-10-24T09:41:40Z Biafra 13794 4539263 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | colorcode = red | native_name = Komunistyczna Partia Polski | name = Polijas Komunistiskā partija | party_logo = Red flag.svg | founded = 1918 | dissolved = 1938 | founder = | newspaper = | position = | ideology = [[komunisms]]<br />[[marksisms-ļeņinisms]] | international = [[Komunistiskā Internacionāle]] | predecessor = [[Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātija]]<br />[[Polijas Sociālistiskā partija — kreisais spārns]] | successor = | youth_wing = | colours = {{krāsa|red}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] }} '''Polijas Komunistiskā partija''' ({{val|pl|Komunistyczna Partia Polski}}, saīsināti — '''KPP''') bija [[Komunisms|komunistiskā]] politiskā partija [[Polija|Polijā]] starpkaru periodā. Partija tika dibināta 1918. gadā un darbojās līdz 1938. gadam, kad tā tika likvidēta pēc [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] lēmuma [[Staļina represijas|Staļina represiju]] laikā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{polija-aizmetnis}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Komunistiskās partijas]] [[Kategorija:Vēsturiskās politiskās partijas]] g0n4j03qacpz8dzbty6njdn8gbj2tft 4539275 4539263 2026-10-24T09:50:00Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4539275 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | colorcode = red | native_name = Komunistyczna Partia Polski | name = Polijas Komunistiskā partija | party_logo = Red flag.svg | founded = 1918 | dissolved = 1938 | founder = | newspaper = | position = | ideology = [[komunisms]]<br />[[marksisms-ļeņinisms]] | international = [[Komunistiskā Internacionāle]] | predecessor = [[Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātija]]<br />[[Polijas Sociālistiskā partija — kreisais spārns]] | successor = | youth_wing = | colours = {{krāsa|red}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] }} '''Polijas Komunistiskā partija''' ({{val|pl|Komunistyczna Partia Polski}}, saīsināti — '''KPP''') bija [[Komunisms|komunistiskā]] politiskā partija [[Polija|Polijā]] starpkaru periodā. Partija tika dibināta 1918. gadā un darbojās līdz 1938. gadam, kad tā tika likvidēta pēc [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] lēmuma [[Lielais terors|Staļina represiju]] laikā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{polija-aizmetnis}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Komunistiskās partijas]] [[Kategorija:Vēsturiskās politiskās partijas]] a2dr0dxh54mwdf09aktkkkenz2zm7xt 0 619611 4539271 4423008 2026-10-24T09:46:29Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4539271 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Infobox venue | name = ''Zondacrypto Arena'' | image = Vaillant Arena Davos 2022-09-25 02.jpg | image_size = 250px | location = Kurgartenstrasse, CH - 7270 [[Davosa]] Platz | coordinates = {{coord|46|47|55|N|9|49|35|E|region:CH-GR_type:landmark|display=inline,title}} | built = 1979 | opened = 1979 | renovated = 1981, 1998, 2005, 2006, 2018–2021 | owner = [[Davosa]]s pašvaldība | operator = ''Davos Tourismus'' | former_names = ''Eisstadion Davos'' (1979–2007, 2019–2025)<br />''Vaillant Arena'' (2007–2019) | tenants = ''[[HC Davos]]'' ([[Nacionālā līga|NL]]) (1979–pašlaik) | seating_capacity = 7,080 }} '''''Zondacrypto Arena''''' ir iekštelpu arēna [[Davosa|Davosā]], [[Šveice|Šveicē]]. Tā galvenokārt tiek izmantota [[Hokejs|hokeja]] spēlēm un ir kluba ''[[HC Davos]]'' mājas arēna. Tajā ir vietas 7080 cilvēkiem, no kuriem 3280 ir sēdvietas. Katru gadu šajā arēnā notiek [[Špenglera kauss|Špenglera kausa]] izcīņa. Arēnas plaša renovācija sākās 2017.—2018. gada sezonas beigās, lai modernizētu lielāko daļu tribīņu un vestibilu. Sēdvietu ietilpība netika palielināta, un kopējās izmaksas bija aptuveni 27 miljoni [[Šveices franks|Šveices franku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetehockey.com/news-des-surcouts-a-prevoir-sur-la-patinoire-de-davos,90163.html|title=Des surcoûts à prévoir sur la patinoire de Davos|access-date=2020-05-30|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814111856/https://www.planetehockey.com/news-des-surcouts-a-prevoir-sur-la-patinoire-de-davos,90163.html}}</ref> Būvniecība sākās 2018. gadā un tika pabeigta 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nau.ch/news/schweiz/davoser-eisstadion-wird-saniert-65313998|title=Davoser Eisstadion wird saniert}}</ref> No 2025. gada janvāra arēnas jaunas titulsponsors ir [[Polija]]s kriptovalūtas biržas uzņēmums ''Zondacrypto''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Bradley Rial |url=https://www.thestadiumbusiness.com/2025/01/21/crypto-firm-lands-naming-rights-to-davos-arena/ |title=Crypto firm lands naming rights to Davos arena |website=thestadiumbusiness.com |language=en |date=2025-01-21 }}</ref> == Vēsture == 20. gadsimta sākumā HC Davos klubs spēlēja āra atklātā slidotavā. Septiņdesmitajos gados tika mēģināts slidotavu pārklāt ar koka konstrukciju. Tomēr neilgi pēc darbu uzsākšanas projekts tika apturēts finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Kad HC Davos 1979. gadā kvalificējās hokeja augstākajai [[Nacionālā līga|NLA]] līgai, arēnas būvniecība tika pabeigta. Tomēr 1980./1981. gada sezonā sānu sienas joprojām bija atvērtas. Gadu vēlāk tās tika pārklātas ar [[stikls|stikla]] paneļiem. 1998. gadā tika rekonstruēta rietumu tribīne. Stāvvietu vietā tika uzbūvēta tribīne ar plastmasas sēdekļiem. Arēnas ietilpība palielinājās līdz 7680. 2005. gada vasarā arēnas ziemeļu daļā tika uzbūvēta jauna, moderna tribīne ar restorānu, VIP telpām, sponsoru zonu un ģērbtuvēm. Ietilpība tika samazināta līdz 7080. Rekonstrukcija turpinājās 2006. gadā, uzlabojot drošību dienvidu un austrumu tribīnēs, kā arī uzstādot reklāmas ekrānus. 2007. gada janvārī stadions tika pārdēvēts par godu vācu apkures iekārtu ražotājam ''Vaillant'', kas ziedoja 3 miljonus Šveices franku arēnas renovācijai. Katru gadu laikā starp [[Ziemassvētki]]em un Jauno gadu arēnā notiek Špenglera kausa izcīņa. 2020. un 2021. gada turnīri tika atcelti [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ. == Uzņemam pasauli: Šveices valdības oficiālā pārstāvniecība Davosā == Šveices Federālā padome 2019. gada 14. jūnija sanāksmē nolēma turpināt un institucionalizēt Šveices namu [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas foruma]] (PEF) ikgadējā sanāksmē Davosā, kas pirmo reizi tika atklāts PEF ikgadējā sanāksmē 2019. gada janvārī. Šveices namu oficiāli atklāja 2019. gada 22. janvārī federālie padomnieki [[Alēns Bersē]], Gijs Parmelēns, [[Šveices prezidents|Šveices Konfederācijas prezidenti]] Uli Maurers un Ignācio Kasiss, Davosas mēra Tarcīzija Kaviezela un [[HC Davos]] kluba izpilddirektora Marka Džanolas klātbūtnē. Šis ir vienīgais Šveices nams, kas institucionalizēts ar Federālās padomes rezolūciju, vienīgais Šveices nams, kas tieši saistīts ar valdības darbību, un vienīgais Šveices nams, kas katru gadu tiek izveidots un darbojas vienā un tajā pašā vietā. Telpas atrodas Davosas arēnā kopš tā pirmsākumiem 2019. gadā.<ref name="Hosting the World 2020">Christoph Kohler / Nicolas Bideau / Dieter A. Borer: ''Hosting the World — 50 years of the World Economic Forum, Davos,'' House of Switzerland, Federal Department of Foreign Affairs, Presence Switzerland, 2020, p. 131</ref> == Galerija == <gallery mode="packed"> Luftbild Eisstadion Davos.jpg|Foto no gaisa ar dabīgo leduslaukumu blakus arēnai (2005. gada marts) Vaillant Arena Davos.JPG|Davosas ledushalle Südtribüne.vailant.arena.davos.outside.jpg|Dienvidu tribīne Innenaufnahme Vaillant Arena Davos.JPG|Rietumu tribīne Vailant.arena.davos.spengler.cup.jpg|leduslaukums Dachkonstruktion Vaillant Arena Davos.JPG|Jumta konstrukcijas daļa Nordtribuene Vaillant Arena Davos.jpg|Ziemeļu tribīne Eisstadion Davos Innenansicht Videowürfel.jpg|Video-reklāmas tablo 2021. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061230102135/http://www.skateresults.com/rink/show/98 Eisstadion Davos at SkateResults.com] * [https://www.hcd.ch/de/zondacrypto-arena/ Hcd.ch] {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Ledus halles Šveicē]] [[Kategorija:Davosa]] kxj761aeb0arcagdkus4hrn4nfgql83 4539272 4539271 2026-10-24T09:46:55Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4539272 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Infobox venue | name = ''Zondacrypto Arena'' | image = Vaillant Arena Davos 2022-09-25 02.jpg | image_size = 250px | location = Kurgartenstrasse, CH - 7270 [[Davosa]] Platz | coordinates = {{coord|46|47|55|N|9|49|35|E|region:CH-GR_type:landmark|display=inline,title}} | built = 1979 | opened = 1979 | renovated = 1981, 1998, 2005, 2006, 2018–2021 | owner = [[Davosa]]s pašvaldība | operator = ''Davos Tourismus'' | former_names = ''Eisstadion Davos'' (1979–2007, 2019–2025)<br />''Vaillant Arena'' (2007–2019) | tenants = ''[[HC Davos]]'' ([[Nacionālā līga|NL]]) (1979–pašlaik) | seating_capacity = 7,080 }} '''''Zondacrypto Arena''''' ir iekštelpu arēna [[Davosa|Davosā]], [[Šveice|Šveicē]]. Tā galvenokārt tiek izmantota [[Hokejs|hokeja]] spēlēm un ir kluba ''[[HC Davos]]'' mājas arēna. Tajā ir vietas 7080 cilvēkiem, no kuriem 3280 ir sēdvietas. Katru gadu šajā arēnā notiek [[Špenglera kauss|Špenglera kausa]] izcīņa. Arēnas plaša renovācija sākās 2017.—2018. gada sezonas beigās, lai modernizētu lielāko daļu tribīņu un vestibilu. Sēdvietu ietilpība netika palielināta, un kopējās izmaksas bija aptuveni 27 miljoni [[Šveices franks|Šveices franku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planetehockey.com/news-des-surcouts-a-prevoir-sur-la-patinoire-de-davos,90163.html|title=Des surcoûts à prévoir sur la patinoire de Davos|access-date=2020-05-30|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814111856/https://www.planetehockey.com/news-des-surcouts-a-prevoir-sur-la-patinoire-de-davos,90163.html}}</ref> Būvniecība sākās 2018. gadā un tika pabeigta 2021. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nau.ch/news/schweiz/davoser-eisstadion-wird-saniert-65313998|title=Davoser Eisstadion wird saniert}}</ref> No 2025. gada janvāra arēnas jaunas titulsponsors ir [[Polija]]s kriptovalūtas biržas uzņēmums ''Zondacrypto''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Bradley Rial |url=https://www.thestadiumbusiness.com/2025/01/21/crypto-firm-lands-naming-rights-to-davos-arena/ |title=Crypto firm lands naming rights to Davos arena |website=thestadiumbusiness.com |language=en |date=2025-01-21 }}</ref> == Vēsture == 20. gadsimta sākumā HC Davos klubs spēlēja āra atklātā slidotavā. Septiņdesmitajos gados tika mēģināts slidotavu pārklāt ar koka konstrukciju. Tomēr neilgi pēc darbu uzsākšanas projekts tika apturēts finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Kad HC Davos 1979. gadā kvalificējās hokeja augstākajai [[Nacionālā līga|NLA]] līgai, arēnas būvniecība tika pabeigta. Tomēr 1980./1981. gada sezonā sānu sienas joprojām bija atvērtas. Gadu vēlāk tās tika pārklātas ar [[stikls|stikla]] paneļiem. 1998. gadā tika rekonstruēta rietumu tribīne. Stāvvietu vietā tika uzbūvēta tribīne ar plastmasas sēdekļiem. Arēnas ietilpība palielinājās līdz 7680. 2005. gada vasarā arēnas ziemeļu daļā tika uzbūvēta jauna, moderna tribīne ar restorānu, VIP telpām, sponsoru zonu un ģērbtuvēm. Ietilpība tika samazināta līdz 7080. Rekonstrukcija turpinājās 2006. gadā, uzlabojot drošību dienvidu un austrumu tribīnēs, kā arī uzstādot reklāmas ekrānus. 2007. gada janvārī stadions tika pārdēvēts par godu vācu apkures iekārtu ražotājam ''Vaillant'', kas ziedoja 3 miljonus Šveices franku arēnas renovācijai. Katru gadu laikā starp [[Ziemassvētki]]em un Jauno gadu arēnā notiek Špenglera kausa izcīņa. 2020. un 2021. gada turnīri tika atcelti [[COVID-19 pandēmija|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ. == Uzņemam pasauli: Šveices valdības oficiālā pārstāvniecība Davosā == Šveices Federālā padome 2019. gada 14. jūnija sanāksmē nolēma turpināt un institucionalizēt Šveices namu [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas foruma]] (PEF) ikgadējā sanāksmē Davosā, kas pirmo reizi tika atklāts PEF ikgadējā sanāksmē 2019. gada janvārī. Šveices namu oficiāli atklāja 2019. gada 22. janvārī federālie padomnieki [[Alēns Bersē]], Gijs Parmelēns, [[Šveices prezidents|Šveices Konfederācijas prezidenti]] Uli Maurers un Ignācio Kasiss, Davosas mēra Tarcīzija Kaviezela un [[HC Davos]] kluba izpilddirektora Marka Džanolas klātbūtnē. Šis ir vienīgais Šveices nams, kas institucionalizēts ar Federālās padomes rezolūciju, vienīgais Šveices nams, kas tieši saistīts ar valdības darbību, un vienīgais Šveices nams, kas katru gadu tiek izveidots un darbojas vienā un tajā pašā vietā. Telpas atrodas Davosas arēnā kopš tā pirmsākumiem 2019. gadā.<ref name="Hosting the World 2020">Christoph Kohler / Nicolas Bideau / Dieter A. Borer: ''Hosting the World — 50 years of the World Economic Forum, Davos,'' House of Switzerland, Federal Department of Foreign Affairs, Presence Switzerland, 2020, p. 131</ref> == Galerija == <gallery mode="packed"> Luftbild Eisstadion Davos.jpg|Foto no gaisa ar dabīgo leduslaukumu blakus arēnai (2005. gada marts) Vaillant Arena Davos.JPG|Davosas ledushalle Südtribüne.vailant.arena.davos.outside.jpg|Dienvidu tribīne Innenaufnahme Vaillant Arena Davos.JPG|Rietumu tribīne Vailant.arena.davos.spengler.cup.jpg|leduslaukums Dachkonstruktion Vaillant Arena Davos.JPG|Jumta konstrukcijas daļa Nordtribuene Vaillant Arena Davos.jpg|Ziemeļu tribīne Eisstadion Davos Innenansicht Videowürfel.jpg|Video-reklāmas tablo 2021. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061230102135/http://www.skateresults.com/rink/show/98 Eisstadion Davos at SkateResults.com] * [https://www.hcd.ch/de/zondacrypto-arena/ Hcd.ch] {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Ledus halles Šveicē]] 2dh3k90xgpbhahrcunzvr42ze22ak0n 10 619615 4539053 4537021 2026-10-23T21:32:04Z Dainis 876 4539053 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- -->{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}<!-- -->2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]<!-- -->{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50 03]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> tmu39hld9djqfwawudgvfpp0bopp4y5 4539057 4539053 2026-10-23T21:42:13Z Dainis 876 4539057 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- -->{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}<!-- -->2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]<!-- -->{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50 03]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 1dpdsvvrze7198oa98r7qrdcx8swy4m 0 619616 4539052 4537019 2026-10-23T21:25:41Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4539052 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] oztw4kpffi1lfmn5wpyl9wlg4sj35oh 4539056 4539052 2026-10-23T21:41:17Z Dainis 876 /* Septembris */ 4539056 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 943tk11e1ctiflzdnkh6s2flnfymqs5 0 619649 4538974 4493377 2026-10-23T14:37:58Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Personas, kurām Saeima piešķīrusi Latvijas pilsonību]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4538974 wikitext text/x-wiki {{Daiļslidotāja infokaste |name= Fedirs Kuļišs |image= File:Fedir Kulish 2025 Worlds Free Skate 01.jpg |caption= Fedirs Kuļišs 2025. gadā |fullname= |altname= |country= {{UKR}} (līdz 2022)<br/>{{LAT}} (kopš 2023) |birth_date= {{birth date and age|2005|3|26|df=yes}} |birth_place= {{vieta|Ukraina|Kijiva}} |hometown= |residence= {{vieta|Latvija|Rīga}} |height= 173 cm |coach= Olga Kovaļkova |beganskating= 2010 |combined total= 214,33 |combined date= 2025. |SP score= 74,48 |SP date= 2025. |FS score= 140,00 |FS date= 2023. |show-medals = yes |medaltemplates= }} '''Fedirs Kuļišs''' ({{val|uk|Федір Куліш}}; dzimis {{dat|2005|3|26}} [[Kijiva|Kijivā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[daiļslidotājs]], kas starptautiskās sacensībās pārstāv [[Latvija|Latviju]]. Kuļišs dzimis Kijivā 2005. gadā. Abi viņa vecāki miruši [[Covid19 pandēmija|Covid19 pandēmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/sports/citi/ukrainu-slidotajs-ieguvis-iespeju-attistit-savu-talantu-latvija/|title=Ukraiņu slidotājs ieguvis iespēju attīstīt savu talantu Latvijā|website=tv3.lv|access-date=2026-01-03|date=2024-10-29|language=lv|archive-date=2025-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250920065942/https://tv3.lv/sports/citi/ukrainu-slidotajs-ieguvis-iespeju-attistit-savu-talantu-latvija/}}</ref> 2022. gadā, kad sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], viņš 16 gadu vecumā pārcēlās dzīvot uz [[Rīga|Rīgu]], un viņu adoptēja viņa daiļslidošanas trenere Olga Kovaļkova. 2025. gada Pasaules čempionātā viņi kopā ar [[Deniss Vasiļjevs|Denisu Vasiļjevu]] izcīnīja divas vietas Latvijai dalībai [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] vīriešu daiļslidošanas sacensībās (Kuļišs sacensības noslēdza 24. vietā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skatingscores.com/|title=Skating Scores: Latest Figure Skating Results, Scores, Rankings & Statistics|website=skatingscores.com|access-date=2026-01-03|archive-date=2026-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20260101235213/https://skatingscores.com/}}</ref> Kopš 2023. gada Kuļišs sacensībās pārstāv Latviju, taču, lai varētu piedalīties [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpiskajās spēlēs]], viņam bija jākļūst par [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoni]]. Pilsonība par īpašiem nopelniem ar [[Saeima|Saeimas]] lēmumu piešķirta 2025. gada beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/en/news/saeima-news/35387-saeima-grants-latvian-citizenship-to-film-director-vitaliy-manskiy-and-figure-skater-fedir-kulish|title=Saeima grants Latvian citizenship to film director Vitaliy Manskiy and figure skater Fedir Kulish|website=saeima.lv|access-date=2026-01-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Kulišs, Fedirs}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Personas, kurām Saeima piešķīrusi Latvijas pilsonību]] gdnpwymv1eakbs0jsvkx3sadz3hfnqu 0 620866 4539094 4412967 2026-10-24T05:48:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539094 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kitija Bogdanova | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = 2023-01-28 Wintersport, Rodeln, 51th FIL World Championships-Oberhof 1DX 2170 by Stepro (Kitija Bogdanova).jpg | att_izm = | paraksts = Kitija Bogdanova 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|12}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=160}} | svars = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[kamaniņu braukšana]] | disciplīna = divnieki | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 4. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Altenberga 2024]]|Sieviešu divnieku sprints}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|Insbruka 2024|Sieviešu divnieki}} }} '''Kitija Bogdanova''' (dzimusi {{dat|2004|4|12}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucēja]], startē divnieku sacensībās. Viņas pamata pāriniece ir [[Marta Robežniece]], 2024. gadā startējusi arī kopā ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]]. Viņa ir [[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļniece sprintā un 2024. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvēja sieviešu divniekos. == Karjera == Ar kamaniņu sportu K. Bogdanova sāka nodarboties 2016. gadā. Viņas pirmās treneres bija [[Vera Zozuļa]] un [[Anna Orlova]]. Starptautiskās sacensībās sāka piedalīties 2021.—2022. gada sezonā, kur startēja divnieku sacensībās kopā ar [[Marta Robežniece|Martu Robežnieci]] jauniešu A kategorijā un sezonas kopvērtējumā ieņēma otro vietu. 2022. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Vinterberga|Vinterbergā]] izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai Vācijas sportistēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1297-37-junioru-pasaules-cempionata-abi-latvijas-junioru-sieviesu-dueti-uz-goda-pjedestala |title=37. Junioru Pasaules čempionātā abi Latvijas “Junioru” sieviešu dueti uz goda pjedestāla |date={{dat|2022|1|28|N|bez}}|website=kamanas.lv |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Turpat Vinterbergā notika arī pirmais Pasaules čempionāts sieviešu divniekiem, kurā komanda Robežniece/Bogdanova ieņēma astoto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kamanas.lv/lv/articles/1300-pirmaja-sieviesu-divvietigo-ekipazu-pasaules-cempionata-visas-latvietes-top10 |title=Pirmajā sieviešu divvietīgo ekipāžu Pasaules čempionātā visas latvietes TOP10 |date={{dat|2022|1|30|N|bez}} |website=kamanas.lv |access-date={{dat|2026|1|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250217163423/https://kamanas.lv/lv/articles/1300-pirmaja-sieviesu-divvietigo-ekipazu-pasaules-cempionata-visas-latvietes-top10}}</ref> 2022.—2023. gada sezonā startēja junioru kategorijā, kur ieguva otro vietu Pasaules junioru kausa kopvērtējumā aiz citas latviešu ekipāžas — [[Viktorija Ziediņa|Viktorijas Ziediņas]] un [[Selīna Zvilna|Selīnas Zvilnas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fil-luge.org/cdn/uploads/gesamt-wc-doppel-junioren-weiblich-5.pdf |title=Junior Luge Worldcup 2022/23 |website=fil-luge.org |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā junioiem ierindojās ceturtajā vietā, bet Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1417-kaspars-rinks-viktorija-ziedina-selina-elizabete-zvilna-junioru-pasaules-cempioni |title=Kaspars Rinks, Viktorija Ziediņa/Selīna Elizabete Zvilna Junioru Pasaules čempioni |website=kamanas.lv |date={{dat|2023|1|14|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Piedalījās 2023. gada Pasaules čempionātā pieaugušajiem [[Oberhofa|Oberhofā]], kur ieņēma septīto vietu sprinta sacensībās un astoto vietu divnieku pamatsacensībās. 2023.—2024. gada sezonā jau startēja pieaugušo konkurencē, kur [[Pasaules kauss kamaniņu sportā|Pasaules kausā]] debitēja ar 8. vietu 2024. gada janvārī Oberhofā. 2024. gada Eiropas čempionātā [[Insbruka|Insbrukā]] izcīnīja bronzas medaļu divnieku sacensībās kopā ar Robežnieci, bet U-23 kategorijā — zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1510-latviesi-pirmaja-sacensibu-diena-insbruka-izcina-piecas-medalas |title=Latvieši pirmajā sacensību dienā Insbrukā izcīna piecas medaļas |website=kamanas.lv |date={{dat|2024|1|13|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] divnieks Robežniece/Bogdanova izcīnīja bronzas medaļas sprinta sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1518-52-fil-pasaules-cempionata-sprinta-kausa-latvijai-pilns-medalu-komplekts |title=52. FIL Pasaules čempionāta Sprinta kausā Latvijai pilns medaļu komplekts |website=kamanas.lv |date={{dat|2024|1|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Divnieku pamatsacensību pirmajā braucienā piedzīvoja kritienu un nefinišēja, viņas partnere Robežniece izmežģīja plecu un bija spiesta priekšlaicīgi pabeigt sezonu. Atlikušos trīs Pasaules kausa posmus Bogdanova aizvadīja ar [[Anda Upīte|Andu Upīti]]. Posmā Altenbergā ekipāža pirmajā braucienā uzstādīja jaunu starta rekordu un divu braucienu summā izcīnīja otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1528-aparjods-altenberga-izcina-bronzu-upite-bogdanova-uzstada-starta-rekordu-un-izcina-sudrabu |title=Aparjods Altenbergā izcīna bronzu, Upīte/Bogdanova uzstāda starta rekordu un izcīna sudrabu |website=kamanas.lv |date={{dat|2024|2|3|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Tas Bogdanovai bija pirmais goda pjedestāls karjerā Pasaules kausa posmos. Vēlāk startēja arī stafetē, kur Latvijas komanda izcīnīja uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1530-latvijas-komanda-altenberga-izcina-zeltu |title=Latvijas komanda Altenbergā izcīna zeltu |website=kamanas.lv |date={{dat|2024|2|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā sacentās atkal kopā ar Martu Robežnieci, un sezonas atklāšanas sacensībās {{dat|2024|11|30||bez}} [[Lillehammere|Lillehammerē]] viņas ieņēma trešo vietu divnieku sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/30112024-kamaninu_sezona_latvijai_sakas_ar_bronzas |title=Kamaniņu sezona Latvijai sākas ar bronzas medaļu sieviešu divniekos |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|11|30|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Divnieku jauktajā stafetē kopā ar [[Mārtiņš Bots|Mārtiņa Bota]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberta Plūmes]] vīriešu ekipāžu izcīnīja otro vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/01122024-bots_plume_un_robezniece_bogdanova_tiek_p |title=Bots/Plūme un Robežniece/Bogdanova tiek pie sudraba pirmajā jaukto pāru sacīkstē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|12|1|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Sezonas turpinājumā izcīnīja vēl vienu goda pjedestālu, ieņemot trešo vietu [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/04012025-robezniece_un_bogdanova_siguldas_posmu_ie |title=Robežniece un Bogdanova Siguldas posmu ievada ar bronzas medaļu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|1|4|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> 2025. gada Eiropas čempionātā Vinterbergā viņas ieguva piekto vietu, bet U-23 kategorijā ierindojās otrajā vietā. [[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Vistlera|Vistlerā]] ieguva sesto vietu divnieku sacensībās, bet U-23 grupā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1610-latvijas-sportistes-izcina-sudraba-medalu-u23-pasaules-cempionata-kamaninu-sporta-vistlera-kanada-2025 |title=Latvijas sportistes izcīna sudraba medaļu U23 pasaules čempionātā kamaniņu sportā Vistlerā (Kanādā) 2025! |website=kamanas.lv |date={{dat|2025|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada Pasaules kausa sezonā labāko rezultātu sasniedza Siguldā, kur ierindojās ceturtajā vietā. 2026. gada Eiropas čempionātā Oberhofā ieņēma sesto vietu. Divnieks Robežniece/Bogdanova tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam {{oss|Z=2026|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamanas.lv/lv/articles/1679-10-latvijas-kamaninu-sportisti-izcina-celazimi-uz-2026-gada-ziemas-olimpiskajam-spelem |title=10 Latvijas kamaniņu sportisti izcīna ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm |website=kamanas.lv |date={{dat|2026|1|12|N|bez}} |access-date={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> Tajās ieguva ceturto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/11.02.2026-latviesu-kamaninu-divnieka-ekipaza-robezniecebogdanova-olimpiskajas-speles-izcina-4-vietu.a634228/ |title=Latviešu kamaniņu divnieka ekipāža Robežniece/Bogdanova olimpiskajās spēlēs izcīna 4. vietu |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|12||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://kamanas.lv/lv/team_members/124-kitija-bogdanova ''kamanas.lv'' profils] {{Latvija 2026 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Bogdanova, Kitija}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 1ynmp8nui10oz1h8gx6mjr40bfgsx68 0 621237 4539003 4505906 2026-10-23T16:06:51Z ~2026-56722-87 152287 4539003 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Republikāniskā partija "Atjaunotne" | native_name = ''Республиканская партия «Обновление»'' | colorcode = #009900 | leader = | chairperson = [[Gaļina Antjufejeva]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = [[Jevgēnijs Ševčuks]] | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | slogan = ''За достойную жизнь и процветание народа!''<br />"Par cienīgu dzīvi un labklājību tautai!" | founded = 2000. gada 24. augusts<ref name="vesture">{{tīmekļa atsauce |title=История становления РП Обновление {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/text.php?cat=12 |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=ru}}</ref><br />(kā [[Nevalstiska organizācija|NVO]])<br />2006. gada 2. jūnijā<ref name="vesture" /><br />(kā [[politiskā partija]]) | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = {{flaga|Piedņestra}} [[Tiraspole]], [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras MR]] | newspaper = "Atjaunotne" | student_wing = | youth_wing = "Jaunatnes Atjaunotne" | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = | membership = | ideology = [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras]] [[nacionālisms]]<br />[[Konservatīvisms]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Сильная республика {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/text.php?cat=24 |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=ru}}</ref><br />[[Ekonomiskais liberālisms]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Korobov |first1=Vladimir |last2=Byanov |first2=Georgii |title=The ‘Renewal’ of Transnistria |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/13523270601019581 |website=Journal of Communist Studies and Transition Politics |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |pages=517–528 |language=en |doi=10.1080/13523270601019581 |date={{dat|2006||||bez}}}}</ref><br />[[Rusofīlisms]]<br />[[Etatisms]] | position = [[Centrisms|Centriska]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Nordsieck |first1=Wolfram |title=Parties and Elections in Europe |url=http://www.parties-and-elections.eu/transnistria.html |website=www.parties-and-elections.eu |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2022|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220514074352/http://www.parties-and-elections.eu/transnistria.html }}</ref> | religion = | national = | international = | european = | europarl = | affiliation1_title = Reģionālais partneris | affiliation1 = "[[Vienotā Krievija]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Tiraspolul a cerut recunoașterea independenței Transnistriei ca răspuns la cererea Republicii Moldova de aderare la UE - HotNews.ro |url=https://www.hotnews.ro/stiri-razboi_ucraina-25410574-tiraspolul-cerut-recunoasterea-independentei-transnistriei.htm |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |date={{dat|2022|3|4||bez}} |language=ro}}</ref> | colors = {{colorbox|#009900}} [[Zaļā krāsa|Zaļā]]<br />{{colorbox|#FF0000}} [[Sarkanā krāsa|Sarkanā]] | blank1_title = | blank1 = | seats1_title = Vietas [[Piedņestras Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|33|33|hex=#009900}} | seats2_title = | seats2 = | symbol = | flag = | website = {{URL|http://www.obnovlenie.info/}} | state = | country = | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = }} '''"Atjaunotne"''' ({{val|ru|Обновление}}), oficiāli '''Republikāniskā partija "Atjaunotne"''' ({{val|ru|Республиканская партия «Обновление»}}), ir valdošā [[politiskā partija]] starptautiski neatzītajā [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republikā]] (PMR), kas kontrolē [[Moldova]]s novadu [[Pārdņestra|Pārdņestru]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Республиканская Партия {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/ |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en}}</ref> Uzskata, ka partiju kontrolē [[pārvaldītājsabiedrība]] "[[Šerif]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=В тюрьму — за «оскорбления», штраф — за чайлдфри. Как Приднестровье копирует российские законы и что с этим делать |url=https://novayagazeta.ee/articles/2025/12/30/v-tiurmu-za-oskorbleniia-shtraf-za-chaildfri-kak-pridnestrove-kopiruet-rossiiskie-zakony-i-chto-s-etim-delat |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |work=Новая газета. Балтия |date={{dat|2025|12|30||bez}} |language=ru}}</ref> Kopš 2005. gada partijai ir balsu vairākums PMR parlamentā — [[PMR Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]] (PMR AP). == Vēsture == Partija dibināta 2000. gada 24. augustā kā [[Politiskā partija|politiska]] [[Nevalstiska organizācija|nevaldības organizācija]]. Pēc tam, [[2000. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2000. gada 10. decembra parlamenta vēlēšanās]] tā ieguva 7 no 43 vietām. [[2005. gada Piedņestras pašvaldību vēlēšanas|2005. gada 27. marta pašvaldību vēlēšanās]] partija pirmo reizi tās piecu gadu vēsturē ieguva vairākumu vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Background to the election: Sheriff and Renewal |url=http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 |website=www.bhhrg.org |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927213134/http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 }}</ref> 2005. gada 11. decembrī tā uzlaboja savu sniegumu, iegūstot 23 no šīm 43 vietām (vēl 6 vietas ieguva sabiedrotie). Kopš [[2005. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2005. gada parlamenta vēlēšanām]] tai ir balsu vairākums [[Piedņestras Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]]. Organizāciju 2006. gada 2. jūnijā oficiāli reģistrēja kā pilntiesīgu politisko partiju.<ref name="vesture" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=International Crisis Group report - Moldova's uncertain future, page 10 |url=http://www.crisisgroup.org/home/index.cfm?id=4340 |website=www.crisisgroup.org |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|12||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070112034116/http://www.crisisgroup.org/home/index.cfm?id=4340 }}</ref> Bijušas diskusijas par partijas "Atjaunotne" nostāju attiecībā pret bijušo ilggadējo (1990—2011) [[Piedņestras prezidents|PMR līderi]] [[Igors Smirnovs (separātists)|Igoru Smirnovu]] viņa valdīšanas laikā. Lielākā daļa analītiķu norādīja uz partijas opozīcijas statusu, atzīmējot, ka tā nav saistīta ar Smirnovu, kura pārstāvētā partija "[[Republika (Piedņestras partija)|Republika]]" 2005. gada parlamenta vēlēšanās zaudēja vairākas vietas partijai "Atjaunotne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moldova.org/download/eng/529/|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070311022124/http://www.moldova.org/download/eng/529/|title=Moldova's uncertain future|archivedate=11 March 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 |title=Transnistria 2006: Is Regime Change Underway? |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927213134/http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurasianhome.org/xml/t/print.xml?lang=en&nic=expert&pid=575 |title=Political Crisis around the self-proclaimed republic of Transnistria |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927045532/http://www.eurasianhome.org/xml/t/print.xml?lang=en&nic=expert&pid=575 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kommersant.com/p705753/r_1/The_Old_Guard_Wins_in_Transdniestria/|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110606071224/http://www.kommersant.com/p705753/r_1/The_Old_Guard_Wins_in_Transdniestria/|title=The Old Guard Wins in Transdniestria|archivedate=6 June 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalaging.org/pension/world/2006/moldova.htm |title=Parliament Takes on Smirnov Over Pension Reform |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110727131759/http://www.globalaging.org/pension/world/2006/moldova.htm }}</ref> Tomēr citi apgalvoja, ka "Smirnova frakcijas" intereses ir pārstāvētas visās PMR politiskajās kustībās, tostarp "Atjaunotne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-democracy.md/en/monitoring/politics/comments/200601171/|title=Quo vadis?.. / e-democracy.md|website=www.e-democracy.md}}</ref> [[2010. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2010. gada parlamenta vēlēšanās]] partija "Atjaunotne" nostiprināja savu parlamentāro vairākumu līdz 25 vietām. [[2011. gada Piedņestras prezidenta vēlēšanas|2011. gada prezidenta vēlēšanās]] partijas priekšsēdētāja vietnieks [[Anatolijs Kaminskis]] kandidēja pret tolaik prezidenta amatā esošo Smirnovu un [[Jevgēnijs Ševčuks|Jevgēniju Ševčuku]], kurš kandidēja kā [[Neatkarīgais politiķis|neatkarīgais kandidāts]]. Ševčuks otrajā kārtā uzvarēja Kaminski. Ševčuka prezidentūras laikā, "Atjaunotnei" bija balsu vairākums PMR Augstākajā Padomē un partija nedaudz iebilda pret Ševčuka īstenoto politiku. Augstākā Padome 2012. gada 25. decembrī nobalsoja pret PMR valdības ierosināto jauno valsts budžetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.beltsymd.ru/economy/byudzhet-pridnestrovya-na-2013-god-ne-prinyat.2012.12.25.php|title=Budget of Transnistria for 2013 is not enacted|access-date=11 July 2013|archive-date=2 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131202223335/http://www.beltsymd.ru/economy/byudzhet-pridnestrovya-na-2013-god-ne-prinyat.2012.12.25.php}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribuna.md/en/2012/12/26/the-government-of-the-breakaway-region-of-transnistria-withdrew-the-draft-budget-for-the-next-year-from-the-supreme-soviet/|title=The government of the breakaway region of Transnistria withdrew the draft budget for the next year from the Supreme Soviet|access-date=11 July 2013|archive-date=3 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203013426/http://tribuna.md/en/2012/12/26/the-government-of-the-breakaway-region-of-transnistria-withdrew-the-draft-budget-for-the-next-year-from-the-supreme-soviet/}}</ref> Tādējādi Piedņestras Moldāvu Republika pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē darbojas bez pieņemta valsts budžeta. Neskatoties uz mēģinājumiem rast kompromisu un kopīgas komisijas izveidi konflikta risināšanai, šie mēģinājumi nenoveda pie nekādiem rezultātiem. Laikaposmā no 2012. līdz 2013. gadam Augstākās Padomes deputāti no "Atjaunotnes" balsoja pret vairākiem svarīgiem prezidenta Ševčuka un premjerministra [[Pjotra Stepanovs|Pjotra Stepanova]] ierosinātiem likumprojektiem, tostarp likumprojektiem, kuru mērķis bija reformēt Iekšējo ieņēmumu kodeksu un ieviest pievienotās vērtības nodokli Piedņestras Moldāvu Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nr2.ru/pmr/441130.html|title=Supreme Council declined bill on reform of internal revenue code proposed by the President|access-date=11 July 2013|archive-date=2 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131202222825/http://www.nr2.ru/pmr/441130.html}}</ref> [[2015. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2015. gada parlamenta vēlēšanās]] partija "Atjaunotne" nostiprināja savu vairākumu, iegūstot vēl 10 vietas Augstākajā Padomē. Uzvaru guva arī viņu kandidāts [[2016. gada Piedņestras prezidenta vēlēšanas|2016. gada prezidenta vēlēšanās]] [[Vadims Krasnoseļskis]], kurš ar 62,3 % balsu pārspēja tolaik prezidenta amatā esošo Ševčuku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Piedņestra]] [[Kategorija:Piedņestras politiskās partijas]] [[Kategorija:Moldovas politiskās partijas]] 63ibp5kmlvq2npembi1yf9qtrg2d43u 0 621260 4539061 4413270 2026-10-24T00:29:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539061 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Kamaniņu braukšana | games = 2026. gada Ziemas | image = Luge pictogram.svg | caption = | venue = ''[[Cortina Sliding Centre]]'',<br />{{vieta|Itālija|Kortīna d'Ampeco}} | dates = 2026. gada 7.—12. februāris | num_events = 5 | competitors = | nations = | prev = [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Kamaniņu braukšana 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Kamaniņu braukšana]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika ''[[Cortina Sliding Centre]]'' trasē, [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] no 2026. gada 7. februāra līdz 12. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti 5 disciplīnās: vieniniekiem un divniekiem gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī jaukto komandu stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/luge |title=Olympic Luge |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|8||bez}}}}</ref> Sieviešu divnieku sacensības olimpisko spēļu programmā ir iekļautas pirmo reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sports/508710-nakamajas-olimpiskajas-speles-skeletona-un-kamaninu-sporta-tiks-ieviestas-jaunas-disciplinas |title=Nākamajās olimpiskajās spēlēs skeletonā un kamaniņu sportā tiks ieviestas jaunas disciplīnas |date={{dat|2022|6|7|N|bez}}|website=jauns.lv |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> [[Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju]] šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 10 kamaniņu braucēji — [[Kristers Aparjods]] un [[Gints Bērziņš (kamaniņu braucējs)|Gints Bērziņš]] vīriešu vieniniekos, [[Elīna Ieva Bota]] un [[Kendija Aparjode]] sieviešu vieniniekos, divas vīriešu divnieku ekipāžas ([[Mārtiņš Bots]] / [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]] un [[Eduards Ševics-Mikeļševics]] / [[Lūkass Krasts]]), kā arī viens sieviešu divnieks ([[Marta Robežniece]] / [[Kitija Bogdanova]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kamanas.lv/lv/articles/1679-10-latvijas-kamaninu-sportisti-izcina-celazimi-uz-2026-gada-ziemas-olimpiskajam-spelem |title=10 Latvijas kamaniņu sportisti izcīna ceļazīmi uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm |date={{dat|2026|1|12|N|bez}}|website=kamanas.lv |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> Elīna Ieva Bota izcīnīja sudraba medaļu. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīnas ↓ ! 7. feb. <br/> S !! 8. feb. <br/> Sv !! 9. feb. <br/> P !! 10. feb. <br/> O !! 11. feb. <br/> T !! 12. feb. <br/> C |- | align=left|[[Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem|Vīriešu vieninieki]] | style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || |- | align=left|[[Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm|Sieviešu vieninieki]] | || || style="background-color:#00cc33;text-align:center;"| ● || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- | align=left|[[Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem|Vīriešu divnieki]] | || || | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || |- | align=left|[[Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki sievietēm|Sieviešu divnieki]] | || || | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || |- | align=left|[[Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|Komandu stafete]] | || || | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | colspan=8|{{Color box|#00cc33| ● |border=darkgray}} — sacensības; {{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — sacensības un/vai medaļu izcīņa |} {| class="wikitable" |- ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/lug |title=Olympic Schedule - Luge |website=olympics.com|language=en |access-date={{dat|2026|1|25||bez}}}}</ref> |-bgcolor=lavender | 7. februāris || 17:00 || 18:00 || ''Vīriešu vieninieki — 1. un 2. brauciens'' |-bgcolor=F7F6A8 | 8. februāris || 17:00 || 18:00 || Vīriešu vieninieki — 3. un 4. brauciens |-bgcolor=lavender | 9. februāris || 17:00 || 18:00 || ''Sieviešu vieninieki — 1. un 2. brauciens'' |-bgcolor=F7F6A8 | 10. februāris || 17:00|| 18:00 || Sieviešu vieninieki — 3. un 4. brauciens |-bgcolor=F7F6A8 | 11. februāris || 17:00 || 18:00 || Divnieki vīriešiem un sievietēm (2 braucieni) |-bgcolor=F7F6A8 | 12. februāris || 18:30 || 19:30 || Komandu stafete |} == Medaļnieki == <onlyinclude> {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Vīriešu vieninieki <br/> ({{DetailsLink|Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Makss Langenhāns]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jonass Millers (kamaniņu braucējs)|Jonass Millers]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Dominiks Fišnallers]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-08/LUGMSINGLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf |title=Men's Singles Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260302015555/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-08/LUGMSINGLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf}}</ref> |- ! Sieviešu vieninieki <br/> ({{DetailsLink|Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vieninieki sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Jūlija Taubica]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Elīna Ieva Bota]]|LAT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ešlija Fārkvarsone]]|USA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-10/LUGWSINGLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf |title=Women's Singles Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227194319/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-10/LUGWSINGLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf}}</ref> |- ! Vīriešu divnieki <br/> ({{DetailsLink|Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki vīriešiem}}) | {{ValstsOS|ITA|2026. gada ziemas}}<br />[[Emanuels Rīders]]<br />[[Simons Kaincvaldners]] | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Tomass Štejs]]<br />[[Volfgangs Kindls]] | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Tobiass Vendls]]<br />[[Tobiass Arlts]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-11/LUGMDOUBLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf |title=Men's Doubles Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}}}}</ref> |- ! Sieviešu divnieki <br/> ({{DetailsLink|Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — divnieki sievietēm}}) | {{ValstsOS|ITA|2026. gada ziemas}}<br />[[Andrea Fetere]]<br />[[Mariona Oberhofere]] | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Dajana Eitbergere]]<br />[[Magdalēna Mačina]] | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Selīna Egle]]<br />[[Lara Kipa]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-11/LUGWDOUBLES-----------FNL---------__C73B2_1.0.pdf |title=Women's Doubles Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}}}}</ref> |- ! Komandu stafete <br/> ({{DetailsLink|Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete}}) | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Jūlija Taubica]]<br />[[Tobiass Vendls]]<br />[[Tobiass Arlts]]<br />[[Makss Langenhāns]]<br />[[Dajana Eitbergere]]<br />[[Magdalēna Mačina]] | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Līza Šulte]]<br />[[Tomass Štejs]]<br />[[Volfgangs Kindls]]<br />[[Jonass Millers (kamaniņu braucējs)|Jonass Millers]]<br />[[Selīna Egle]]<br />[[Lara Kipa]] | {{ValstsOS|ITA|2026. gada ziemas}}<br />[[Verena Hofere]]<br />[[Emanuels Rīders]]<br />[[Simons Kaincvaldners]]<br />[[Dominiks Fišnallers]]<br />[[Andrea Fetere]]<br />[[Mariona Oberhofere]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/LUG/2026-02-12/LUGXRELAY6------------FNL---------__C73C2_1.0.pdf |title=Team Relay Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}}}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = | flag_template = flagIOC | event = 2026. gada ziemas | team = | host_ITA = yes | gold_AUT = 0 | silver_AUT = 3 | bronze_AUT = 1 | gold_GER = 3 | silver_GER = 1 | bronze_GER = 1 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 0 | bronze_ITA = 2 | gold_LAT = 0 | silver_LAT = 1 | bronze_LAT = 0 | gold_USA = 0 | silver_USA = 0 | bronze_USA = 1 }} == Latvijas sportisti == {{pamatraksts|Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{#section:Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|luge}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Kamaniņu braukšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs|2026]] fzlaf9tq6jopazqs0863do1a0etfxr5 0 621383 4539060 4445004 2026-10-24T00:09:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 10 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539060 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Kalnu slēpošana | games = 2026. gada Ziemas | image = Alpine skiing pictogram.svg | caption = | venue = [[Stelvio (slēpošanas trase)|Stelvio slēpošanas centrs]]<br />''[[Olimpia delle Tofane]]''<br />{{vieta|Itālija}} | dates = 2026. gada 7.—18. februāris | num_events = 10 | competitors = 306 | nations = | prev = [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Pekina 2022]] | next = ''[[Kalnu slēpošana 2030. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas Alpi 2030]]'' }} '''[[Kalnu slēpošana]] [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 16 sporta veidiem, kas tika aizvadīts XXV ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika [[Stelvio (slēpošanas trase)|Stelvio slēpošanas centrā]] [[Bormio]] (vīriešiem) un ''[[Olimpia delle Tofane]]'' trasē [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]] (sievētēm) no 2026. gada 7. februāra līdz 18. februārim. Tajās tika izcīnīti medaļu komplekti 10 disciplīnās (5 vīriešiem un 5 sievietēm).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/sports/alpine-skiing |title=Olympic Alpine skiing |language=en |access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> Salīdzinot ar [[Kalnu slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|iepriekšējām spēlēm]], sacensību programmā vairs nebija iekļautas jaukto komandu paralēlās sacensības, bet kombinācija tika aizvietota ar komandu kombināciju, kurā katrā komandā divi dalībnieki — viens veic nobraucienu, bet otrs slalomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://skiracing.com/team-combined-the-new-olympic-event/| title=Team Combined the New Olympic Sport |website=www.skiracing.com|language=en|access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> [[Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju]] šajās olimpiskajās spēlēs pārstāvēja trīs kalnu slēpotāji — [[Dženifera Ģērmane]], [[Liene Bondare]] un [[Elvis Opmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/olimpiska-kustiba/23.01.2026-pec-parbaudem-un-formalitatem-latvijas-olimpiskajai-delegacijai-oficiali-pievienojas-vel-3-sportisti.a631373/ |title=Pēc pārbaudēm un formalitātēm Latvijas olimpiskajai delegācijai oficiāli pievienojas vēl 3 sportisti |date={{dat|2026|1|23|N|bez}}|website=lsm.lv |access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> == Kvalifikācija == Sportistiem bija pieejamas ne vairāk kā 306 vietas (153 vīriešiem un 153 sievietēm). Viena nacionālā olimpiskā komiteja varēja pieteikt ne vairāk kā 22 sportistus (ne vairāk kā 11 vīriešus un 11 sievietes). Katrai valstij sākotnēji tika piešķirta viena vīriešu un viena sieviešu kvota, ja sportists atbilst minimālajiem pamata kritērijiem. Pārējās kvotas bija atkarīgas no sportistu skaita Pasaules kausa starta saraksta labāko 30 vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.fis-ski.com/f/252177/x/5d5b14d675/milano_cortina_2026_qualification_system_alpine_skiing_v2.pdf|title=Qualification System – XXV Olympic Winter Games – Milano Cortina 2026|website=fis-ski.com|access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan=2|Disciplīnas ↓ ! 7. feb. <br/> S !! 8. feb. <br/> Sv !! 9. feb. <br/> P !! 10. feb. <br/> O !! 11. feb. <br/> T !! 12. feb. <br/> C !! 13. feb. <br/> Pk !! 14. feb. <br/> S !! 15. feb. <br/> Sv !! 16. feb. <br/> P !! 17. feb. <br/> O !! 18. feb. <br/> T |- | rowspan=5| Vīrieši | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens vīriešiem|Nobrauciens]] | style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants vīriešiem|Supergigants]] | || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem|Milzu slaloms]] | || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem|Slaloms]] | || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija vīriešiem|Komandu kombinācija]] | || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || |- | rowspan=5| Sievietes | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm|Nobrauciens]] | || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants sievietēm|Supergigants]] | || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm|Milzu slaloms]] | || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm|Slaloms]] | || || || || || || || || || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● |- | align=left|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija sievietēm|Komandu kombinācija]] | || || || style="background-color:#ffcc00;text-align:center;"| ● || || || || || || || || |- | colspan=14|{{Color box|#ffcc00| ● |border=darkgray}} — medaļu izcīņa |} {| class="wikitable" style="display:inline-table;" |+Vīrieši — Bormio<ref name="grafiks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympics.com/en/milano-cortina-2026/schedule/alp |title=Olympic Alpine skiing Schedule |language=en |access-date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- | 7. februāris || 11:30 || 12:30 ||bgcolor=F7F6A8| Nobrauciens |- |rowspan=2| 9. februāris || 10:30 || 11:30 ||bgcolor=lavender| ''Komandu kombinācija, nobrauciens'' |- | 14:00 ||15:00 ||bgcolor=F7F6A8|Komandu kombinācija, slaloms |- | 11. februāris || 11:30 ||12:30 ||bgcolor=F7F6A8| Supergigants |- |rowspan=2| 14. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Milzu slaloms — 1. brauciens'' |- | 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Milzu slaloms — 2. brauciens |- |rowspan=2| 16. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Slaloms — 1. brauciens'' |- | 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Slaloms — 2. brauciens |} {| class="wikitable" style="display:inline-table;" |+Sievietes — Kortīna d'Ampeco<ref name="grafiks" /> ! Datums ! Vietējais<br />laiks ! Latvijas<br />laiks ! Disciplīna |- | 8. februāris || 11:30 || 12:30 ||bgcolor=F7F6A8| Nobrauciens |- |rowspan=2| 10. februāris || 10:30 || 11:30 ||bgcolor=lavender| ''Komandu kombinācija, nobrauciens'' |- | 14:00 || 15:00 ||bgcolor=F7F6A8| Komandu kombinācija, slaloms |- | 12. februāris || 11:30 || 12:30 ||bgcolor=F7F6A8| Supergigants |- |rowspan=2| 15. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Milzu slaloms — 1. brauciens'' |- | 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Milzu slaloms — 2. brauciens |- |rowspan=2| 18. februāris || 10:00 || 11:00 ||bgcolor=lavender| ''Slaloms — 1. brauciens'' |- | 13:30 || 14:30 ||bgcolor=F7F6A8| Slaloms — 2. brauciens |} == Medaļnieki == <onlyinclude> === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Nobrauciens <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Franjo fon Almens]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džovanni Franconi]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Dominiks Pariss]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-07/ALPMDH----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's Downhill Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|7||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227152248/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-07/ALPMDH----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Supergigants <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Franjo fon Almens]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Raiens Kokrens-Sīgls]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Marko Odermats]]|SUI|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-11/ALPMSG----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Men's Super-G Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260306105822/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-11/ALPMSG----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Milzu slaloms <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lukass Piņeiru-Brotens]]|BRA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Marko Odermats]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Loiks Meijārs]]|SUI|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-14/ALPMGS----------------------------__C73C_1.0.pdf |title=Men's Giant Slalom Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|15||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227153057/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-14/ALPMGS----------------------------__C73C_1.0.pdf}}</ref> |- ! Slaloms <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms vīriešiem}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Loiks Meijārs]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fabio Gštreins]]|AUT|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Henriks Kristofešens]]|NOR|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-16/ALPMSL----------------------------__C73C_1.0.pdf |title=Men's Slalom Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227153521/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-16/ALPMSL----------------------------__C73C_1.0.pdf}}</ref> |- ! Komandu kombinācija <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija vīriešiem}}) | {{ValstsOS|SUI|2026. gada ziemas}}<br />[[Franjo fon Almens]]<br />[[Tangī Nefs]] | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Vincents Krīhmairs]]<br />[[Manuels Fellers]]<hr>{{ValstsOS|SUI|2026. gada ziemas}}<br />[[Marko Odermats]]<br />[[Loiks Meijārs]] | align=center|— | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-09/ALPMTC----------------------------__C73E_1.0.pdf |title=Men's Team Combined Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227152413/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-09/ALPMTC----------------------------__C73E_1.0.pdf}}</ref> |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- ! Nobrauciens <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — nobrauciens sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Brīzija Džonsone]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emma Aihere]]|GER|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sofija Godža]]|ITA|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-08/ALPWDH----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's Downhill Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|8||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227152527/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-08/ALPWDH----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Supergigants <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — supergigants sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Federika Brinjone]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Romana Miradolī]]|FRA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kornēlija Hitere]]|AUT|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-12/ALPWSG----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf |title=Women's Super-G Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|13||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227153005/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-12/ALPWSG----------------FNL-000100--__C73A_1.0.pdf}}</ref> |- ! Milzu slaloms <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — milzu slaloms sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Federika Brinjone]]|ITA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sāra Hektore]]|SWE|2026. gada ziemas}}<hr>{{Valsts OS medaļnieks|[[Tēa Luīse Stjernesunna]]|NOR|2026. gada ziemas}} | align=center|— | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-15/ALPWGS----------------------------__C73C_1.0.pdf |title=Women's Giant Slalom Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227153359/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-15/ALPWGS----------------------------__C73C_1.0.pdf}}</ref> |- ! Slaloms <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — slaloms sievietēm}}) | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mikeila Šifrina]]|USA|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Kamila Rasta]]|SUI|2026. gada ziemas}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anna Svenna-Lāšone]]|SWE|2026. gada ziemas}} | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-18/ALPWSL----------------------------__C73C_1.0.pdf |title=Women's Slalom Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|19||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260309191619/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-18/ALPWSL----------------------------__C73C_1.0.pdf}}</ref> |- ! Komandu kombinācija <br/> ({{DetailsLink|Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija sievietēm}}) | {{ValstsOS|AUT|2026. gada ziemas}}<br />[[Ariāne Rēdlere]]<br />[[Katarīna Hūbere]] | {{ValstsOS|GER|2026. gada ziemas}}<br />[[Kira Veidle-Vinkelmane]]<br />[[Emma Aihere]] | {{ValstsOS|USA|2026. gada ziemas}}<br />[[Žeklīna Vailsa]]<br />[[Pola Molcana]] | <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-10/ALPWTC----------------------------__C73E_1.0.pdf |title=Women's Team Combined Results |language=en |access-date={{dat|2026|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260301003815/https://wmr-static-assets.scd.dgplatform.net/wmr/static/_PDF/OWG2026/ALP/2026-02-10/ALPWTC----------------------------__C73E_1.0.pdf}}</ref> |}</onlyinclude> == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = ITA | flag_template = flagIOC | event = 2026. gada ziemas | team = | host_ITA = yes | gold_AUT = 1 | silver_AUT = 2 | bronze_AUT = 1 | gold_BRA = 1 | silver_BRA = 0 | bronze_BRA = 0 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 1 | bronze_FRA = 0 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 0 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 2 | gold_NOR = 0 | silver_NOR = 1 | bronze_NOR = 1 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 1 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 4 | silver_SUI = 3 | bronze_SUI = 2 | gold_USA = 2 | silver_USA = 1 | bronze_USA = 1 }} == Latvijas sportisti == {{pamatraksts|Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{#section:Latvija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|alpine}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Sporta veidi 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|2026]] o4ki2w0378t6wd41i54nwntc1c9e15u 0 625673 4539083 4446760 2026-10-24T05:08:46Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Britu komponisti]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas komponisti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539083 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Marks Nopflers | Attēls = Mar-Knopfler-Pensa-Blue.jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = Marks Nopflers 2015. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{Dat|1949|8|12}} | Vieta_dz = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | Instrumenti = balss, [[ģitāra]] | Žanrs = [[rokmūzika]] | Gadi = kopš 1965. gada | Dzimums = V | Darbojies_arī = ''[[Brewers Droop]]'', ''[[Dire Straits]]'', ''[[The Notting Hillbillies]]'' }} '''Marks Nopflers''' ({{Val|en|Mark Knopfler}}; dzimis {{Dat|1949|8|12}}) ir [[Briti|britu]] [[mūziķis]]. No 1977. gada līdz 1995. gadam viņš bija solists, dziesmu autors un ģitārists rokgrupa ''[[Dire Straits]]''. Viņš ir viens no diviem dalībniekiem, kas palika visas grupas pastāvēšanas laikā, kopā ar basģitāristu [[Džons Ilslijs|Džonu Ilsliju]]. Pēc ''Dire Straits'' izjukšanas viņš uzsāka solokarjeru. Nopflers ir dzimis [[Glāzgova|Glāzgovā]], bet uzaudzis [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā pie Tainas]]. Grupu ''Dire Straits'' dibinājis ar savu jaunāko brāli [[Deivids Nopflers|Deividu Nopfleru]]. Grupa izdeva sešus albumus, tai skaitā ''[[Brothers in Arms]]'' (1985), kas ir viens no visu laiku pārdotākajiem albumiem vēsturē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/2859527.stm|title=Mark Knopfler hurt in crash|access-date=2026-03-14|date=2003-03-18|language=en}}</ref> Pēc ''Dire Straits'' izjukšanas 1995. gadā Knopflers uzsāka solokarjeru un līdz šim ir izdevis desmit soloalbumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.markknopfler.com/music/solo/|title=Solo {{!}} MarkKnopfler.com|website=www.markknopfler.com|access-date=2026-03-14|language=en|archive-date=2009-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20090418044813/http://www.markknopfler.com/music/solo/}}</ref> Viņš ir sarakstījis arī mūziku vairākām filmām, tai skaitā ''[[Local Hero]]'' (1983), ''[[Cal (filma)|Cal]]'' (1984), "[[Princese līgava]]" (''The Princess Bride'', 1987), "[[Aste luncina suni]]" (1997) un ''[[Altamira (filma)|Altamira]]'' (2016). Žurnāls ''[[Classic Rock]]'' raksturojis Nopfleru kā virtuozu, bet žurnāla ''[[Rolling Stone]]'' sarakstā "100 visu laiku izcilākie ģitāristi" viņš ieņēma 27. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loudersound.com/reviews/album-of-the-week-club-review-dire-straits-brothers-in-arms|title=Album Of The Week Club Review: Dire Straits - Brothers In Arms|last=Rockpublished|first=Classic|website=Louder|access-date=2026-03-14|date=2018-05-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/100-greatest-guitarists-david-frickes-picks-146383/|title=100 Greatest Guitarists: David Fricke's Picks|last=Fricke|first=David|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-14|date=2010-12-03|language=en}}</ref> Kopā ar ''Dire Straits'' Nopflers pārdeva no 100 līdz 120 miljoniem ierakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecourier.co.uk/fp/entertainment/music/516848/dire-straits-reunion-not-horizon-says-band-founder-john-illsley-ahead-tayside-gigs/|title=Dire Straits reunion 'not on the horizon', says band founder John Illsley ahead of Tayside gigs|website=The Courier|access-date=2026-03-14|date=2017-10-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/london/8394556.stm|title=Dire Straits given plaque honour|access-date=2026-03-14|date=2009-12-04|language=en}}</ref> Savas karjeras laikā saņēmis četras [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], kā arī vairākus citus apbalvojumus. 2018. gadā iekļauts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/nina-simone-bon-jovi-dire-straits-lead-rock-and-roll-hall-of-fame-2018-class-119753/|title=Bon Jovi, Dire Straits Lead Rock and Roll Hall of Fame 2018 Class|last=Greene|first=Andy|website=Rolling Stone|access-date=2026-03-14|date=2017-12-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nopflers, Marks}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu dziedātāji]] [[Kategorija:Skotu ģitāristi]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] [[Kategorija:Skotijas komponisti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] qt8b5c3f1e3yv32nc3qkpfsnbnayh5q 0 632980 4539295 4538433 2026-10-24T11:04:02Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539295 wikitext text/x-wiki '''Cielavu iela''' var būt: Latvijas pilsētās: * [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]] — iela Rīgā; * [[Cielavu iela (Ādaži)|Cielavu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Cielavu iela (Alūksne)|Cielavu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; * [[Cielavu iela (Pļaviņas)|Cielavu iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]]; * [[Cielavu iela (Sigulda)|Cielavu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Cielavu iela (Smiltene)|Cielavu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; * [[Cielavu iela (Ventspils)|Cielavu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. Citās Latvijas apdzīvotās vietās: * [[Cielavu iela (Dreiliņi)|Cielavu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]; * [[Cielavu iela (Gaidas)|Cielavu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; * [[Cielavu iela (Kalngale)|Cielavu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Cielavu iela (Pēterupe)|Cielavu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]; * [[Cielavu iela (Sesava)|Cielavu iela]] — iela Sesavas pagasta [[Sesava|Sesavā]]; * [[Cielavu iela (Skulte)|Cielavu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; * [[Cielavu iela (Spilve)|Cielavu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; * [[Cielavu iela (Sunīši)|Cielavu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; * [[Cielavu iela (Vētras)|Cielavu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]; * [[Cielavu iela (Viesturciems)|Cielavu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Cielavas]] * [[Cielaviņu iela]] {{Ielu nosaukums}} 5hgku4iqb38bg8byqpv0pdmsov2gn9r 0 634939 4539266 4537508 2026-10-24T09:41:57Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539266 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7568198776).jpg|thumb|[[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]] projektēta ēka [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 2]] '''Rīgas jūgendstila arhitektūra''' ir nozīmīga [[Rīga]]s 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma arhitektūras daļa. Rīga ir viens no ievērojamākajiem [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras centriem Eiropā, un šī perioda apbūve ir viena no būtiskām [[Rīgas vēsturiskais centrs|Rīgas vēsturiskā centra]] vērtībām. [[UNESCO]] Rīgas vēsturiskā centra aprakstā norādīts, ka 20. gadsimta sākumā Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar īpaši lielu jūgendstila arhitektūras koncentrāciju — aptuveni 50 augstvērtīgas jūgendstila ēkas atradās viduslaiku pilsētas daļā, bet vairāk nekā 300 — pārējā vēsturiskā centra teritorijā.<ref name="unesco">"[https://whc.unesco.org/en/list/852/ Historic Centre of Riga]". ''UNESCO World Heritage Centre''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Arhitektūras vēsturnieks [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] ir norādījis, ka jūgendstila ēkas veido gandrīz trešdaļu no Rīgas centra apbūves. Viņš Rīgas jūgendstila arhitektūrā izdala vairākus formālus virzienus, tostarp eklektiski dekoratīvo jūgendstilu, perpendikulāro jūgendstilu un [[nacionālais romantisms|nacionālo romantismu]].<ref name="krastins2006">Jānis Krastiņš. "[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/30606652.pdf Architecture and Urban Development of Art Nouveau—Metropolis Riga]". ''International Review of Sociology'', 16(2), 2006, 395.—425. lpp. DOI: 10.1080/03906700600709327. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Vēsturiskais konteksts == Jūgendstils Latvijas arhitektūrā parādījās 19. un 20. gadsimta mijā kā reakcija pret 19. gadsimta [[eklektisms|eklektismu]]. Rīgas gadījumā tā attīstību veicināja pilsētas straujā izaugsme, [[industrializācija]], īres namu būvniecība un arhitektu profesionālās vides nostiprināšanās.<ref name="enc-arch">Jānis Lejnieks. "[https://enciklopedija.lv/skirklis/21025-arhitekt%C5%ABra-Latvij%C4%81 Arhitektūra Latvijā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref><ref name="enc-jug">"[https://enciklopedija.lv/skirklis/9011-j%C5%ABgendstils%2C-arhitekt%C5%ABr%C4%81 Jūgendstils, arhitektūrā]". ''Nacionālā enciklopēdija''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> Īpaši intensīva jūgendstila apbūves attīstība Rīgā notika 20. gadsimta sākumā. Krastiņš šo periodu saista ar pilsētas ekonomisko uzplaukumu un plašu daudzstāvu mūra īres namu celtniecību, kurā aktīvi piedalījās vietējie arhitekti, tostarp Rīgas Politehniskā institūta absolventi.<ref name="krastins2006" /> Jūgendstila nozīmi Latvijas arhitektūrā pastiprināja arī 1901. gada Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kuras laikā jaunās stilistiskās tendences kļuva redzamākas plašākai sabiedrībai.<ref name="enc-arch" /> == Galvenie virzieni == Rīgas jūgendstils nav vienots stilistisks tips. Tā attīstībā parasti izšķir vairākus virzienus, kas atšķiras ar [[fasāde|fasāžu]] kompozīciju, ornamenta lietojumu, konstruktīvo izteiksmi un attieksmi pret nacionālās arhitektūras formām.<ref name="krastins-centrs">Jānis Krastiņš. "[https://jugendstils.riga.lv/eng/muzejs/14/db/16/ Formal varieties of Riga's Art Nouveau]". ''Rīgas Jūgendstila centrs''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> === Eklektiski dekoratīvais jūgendstils === [[Attēls:Immeuble art nouveau (Riga) (7582914046).jpg|thumb|[[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] eklektiskajā jūgendstilā projektēta ēka [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 8]] Agrīnajam Rīgas jūgendstilam raksturīgas bagātīgi dekorētas fasādes, stilizēti augu, masku, dzīvnieku un fantastisku tēlu motīvi, kā arī kompozīcijas, kurās jūgendstila ornamentika vēl cieši saistīta ar 19. gadsimta beigu eklektisma tradīciju.<ref name="krastins-centrs" /> Par vienu no agrīnajiem Rīgas jūgendstila piemēriem tiek minēts 1899. gadā projektētais nams Audēju ielā 7.<ref name="krastins-centrs" /> Īpaši pazīstamas ir vairākas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielas]] ēkas, kas saistītas ar arhitekta [[Mihails Eizenšteins|Mihaila Eizenšteina]] darbību. Nacionālā enciklopēdija izceļ viņa projektētos īres namus Alberta ielā 8, 4, 6, 2 un 2a, kuru fasādēm raksturīga bagātīga dekoratīvā plastika.<ref name="enc-arch" /> Eizenšteina ēku simbolikas un fasāžu tēlu interpretācijai atsevišķu pētījumu veltījusi arī arhitektūras vēsturniece Solveiga Ruša.<ref name="rush">Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901—1906''. Rīga: Neputns, 2003.</ref> === Perpendikulārais jūgendstils === [[Stateniskais jūgendstils|Perpendikulārajā jūgendstilā]] fasādes kompozīcijā lielāka nozīme piešķirta vertikāliem arhitektoniskiem elementiem, logailu ritmam, lizēnām un skaidrākai būvmasu organizācijai. Šis virziens Rīgā iezīmēja pāreju no bagātīgi dekorētas fasādes uz racionālāku un konstruktīvāku arhitektūras izteiksmi.<ref name="krastins2006" /><ref name="grosa2003">Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003.</ref> === Nacionālais romantisms === Nacionālais romantisms Rīgas arhitektūrā attīstījās kā jūgendstila virziens, kas izmantoja vietējo materiālu, tautas celtniecības, ornamenta un vēsturiskās arhitektūras ierosmes. [[Nacionālā enciklopēdija]] šajā kontekstā min [[Konstantīns Pēkšēns|Konstantīna Pēkšēna]], [[Eižens Laube|Eižena Laubes]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandra Vanaga]] un citu arhitektu darbus.<ref name="enc-arch" /> Šim virzienam raksturīga smagnējāka būvmasu plastika, dabīga akmens vai apmetuma faktūru izmantojums, stāvas [[jumts|jumtu]] līnijas, etnogrāfiski un ģeometriski ornamentāli motīvi. Pētnieki nacionālo romantismu saista ar 20. gadsimta sākuma latviešu kultūras un nacionālās pašapziņas pieaugumu.<ref name="latvijas-makslas-vesture">Silvija Grosa. "Arhitektūra". Grāmatā: Eduards Kļaviņš (red.). ''Latvijas mākslas vēsture'', 4. sējums. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2014, 405.—549. lpp.</ref> === Neoklasicizētais jūgendstils === 20. gadsimta otrajā desmitgadē Rīgas jūgendstilā pastiprinājās klasiskākas kompozīcijas, simetrijas un atturīgāka dekora iezīmes. Šo virzienu nereti raksturo kā neoklasicizētu jūgendstilu, kurā jūgendstila ornamentika apvienota ar klasiskāk organizētu fasādi un monumentālāku kopskatu.<ref name="krastins2018">Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018.</ref> == Arhitekti un nozīmīgas ielas == Rīgas jūgendstila arhitektūru veidoja gan vācbaltiešu, gan latviešu un citu tautību arhitekti. Starp nozīmīgākajiem minami [[Mihails Eizenšteins]], [[Konstantīns Pēkšēns]], [[Eižens Laube]], [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], [[Vilhelms Bokslafs]], [[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], [[Augusts Reinbergs]], [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] un citi.<ref name="krastins2006" /><ref name="complete-guide">Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004.</ref> Ar jūgendstila arhitektūru īpaši saistītas [[Alberta iela (Rīga)|Alberta]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku]], [[Vīlandes iela|Vīlandes]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]] ielas, kā arī vairāki nami Rīgas vēsturiskā centra kvartālos ārpus visplašāk zināmā Alberta ielas ansambļa.<ref name="krastins2014">Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014.</ref><ref name="sparitis-krastins">Ojārs Spārītis, Jānis Krastiņš. ''Rīgas arhitektūra: astoņsimt gados atspoguļota Eiropas kultūras vēsture''. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.</ref> == Mantojums un aizsardzība == Rīgas jūgendstila arhitektūra ir cieši saistīta ar Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] 1997. gadā. UNESCO aprakstā jūgendstila ēku daudzums un kvalitāte minēta kā viens no Rīgas vēsturiskā centra izcilās universālās vērtības pamatiem.<ref name="unesco" /> Jūgendstila arhitektūra ir arī nozīmīga Rīgas kultūras tūrisma daļa. Alberta ielā 12, Konstantīna Pēkšēna projektētā namā, darbojas [[Rīgas Jūgendstila centrs]], kas veltīts Rīgas jūgendstila mantojuma izpētei un popularizēšanai.<ref name="live-riga">"[https://www.liveriga.com/en/7971-art-nouveau Art Nouveau]". ''Live Riga''. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> 2018. gadā Latvijas sabiedriskie mediji ziņoja par jaunu Jāņa Krastiņa grāmatu, kurā apkopota jūgendstila arhitektūra Latvijā, tostarp Rīgas un citu pilsētu piemēri.<ref name="lsm-book">"[https://eng.lsm.lv/article/culture/history/new-book-documents-art-nouveau-architecture-in-latvia.a281703/ New book documents Art Nouveau architecture in Latvia]". ''LSM.lv''. 2018. gada 5. jūnijs. Skatīts 2026. gada 30. jūnijā.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Silvija Grosa. ''Art Nouveau in Riga''. Rīga: Jumava, 2003. * Jānis Krastiņš. ''Rīgas jūgendstila ēkas''. Rīga: ADD projekts, 2014. * Jānis Krastiņš. ''Jūgendstila arhitektūra Latvijā''. Rīga: Madris, 2018. * Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. ''Riga: The Complete Guide to Architecture''. Rīga: ADD projekts, 2004. * Solveiga Rush. ''Mikhail Eisenstein: Themes and Symbols in Art Nouveau Architecture of Riga, 1901—1906''. Rīga: Neputns, 2003. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Arhitektūras vēsture]] [[Kategorija:Rīga]] sm0wourelfeh65jjwblzyfp4d2eolgz 0 636712 4539177 4503468 2026-10-24T08:26:10Z Bendžamins 76862 4539177 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|7|24}} | birth_place = | caps1 = 1 | caps2 = 15 | caps3 = 63 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[UD Alzira|Alzira B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Tavernesa de la Valjdinja}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals1 = 0 | goals2 = 4 | goals3 = 18 | height = 194 | image = | caption = | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 5 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears2 = 2025 | nationalyears1 = 2024 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|24|sk|bez}} | name = | playername = Karloss Espi | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2022 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024—2026 | years4 = 2026— | caps4 = 5 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals4 = 2 }} '''Karloss Espi Eskrivela''' ({{Val|es|Carlos Espí Escrihuela}}, dzimis {{Dat|2005|7|24}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Espi spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandā ''[[Levante UD|Levante]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Espi, Karloss}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] m9hajewf8rdg6n0jcy9wlbw0prqysc5 0 637779 4539055 4538817 2026-10-23T21:40:45Z Manager816 125491 /* Spēles */ 2. kārta 4539055 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona | league = [[UEFA Konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Vodafone Park.jpg | pixels = | caption = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''':<br />2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts<br />'''Pamatturnīrs''':<br />2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs | no_of_teams = 36 (pamatturnīrā)<br />165 (ieskaitot kvalifikāciju) | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 9. jūlijs |2026. gada 19. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 23. jūlijs |2026. gada 30. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 6. augusts |2026. gada 13. augusts |- |''Play-off'' |Izslēgšanas kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 20. augusts |2026. gada 27. augusts |- |rowspan="6"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="6"|2026. gada 28. augusts |colspan="2"|2026. gada 15. oktobris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 22. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 5. novembris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 26. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 10. decembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 17. decembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |2027. gada 15. janvāris |2027. gada 18. februāris |2027. gada 25. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 11. marts |2027. gada 18. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 8. aprīlis |2027. gada 15. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 29. aprīlis |2027. gada 6. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}} {{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}} {{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}} {{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}} {{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}} {{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[FC København|København]]'''|DEN|3–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}} {{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}} {{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}} {{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–3|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes "Ilves" (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 20. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 26. un 27. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–6|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|1–2|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|1–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|2–2|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–2|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|3–2|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–2|3–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|2–7|'''[[SC Freiburg]]'''|GER|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL|3–7|'''[[AS Monaco FC|Monaco]]'''|FRA|2–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–4|'''[[FC København|København]]'''|DEN|0–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]'''|SCO|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|0–4|'''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'''|ENG|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|5–4|[[Raków Częstochowa]]|POL|2–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|4–3|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|2–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|3–2|[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|0–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|3–4|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|1–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Atalanta BC|Atalanta]]'''|ITA|1–0|[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|6–1|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|2–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|1–1 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|4–2|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|1–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB|3–5|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|1–1|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI|5–9|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|2–4|3–5}} {{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|2–0|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|4–2|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Getafe CF|Getafe]]'''|ESP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|3–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|3–2|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–1|1–1}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/standings/ UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PAN|team2=LUG|team3=SKB|team4=TRA|team5=MON|team6=TWE|team7=SIN|team8=HAJ|team9=BHA|team10=KØB|team11=UNI|team12=MJA|team13=AJA|team14=BBL|team15=ATA|team16=BRA|team17=GEN|team18=FRE|team19=NOR|team20=EGN|team21=RIG|team22=RSB|team23=CSK|team24=JAB|team25=AGF|team26=MID|team27=PAF|team28=HEA|team29=IBE|team30=GET|team31=QAJ|team32=THU|team33=KUP|team34=LRI|team35=ICE|team36=KZA <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|10|22||bez}} |win_PAN =2 |draw_PAN =0 |loss_PAN =0 |gf_PAN =7|ga_PAN =2 <!--Panathinaikos--> |win_LUG =2 |draw_LUG =0 |loss_LUG =0 |gf_LUG =8|ga_LUG =4 <!--Lugano--> |win_SKB =2 |draw_SKB =0 |loss_SKB =0 |gf_SKB =6|ga_SKB =2 <!--Brann--> |win_TRA =2 |draw_TRA =0 |loss_TRA =0 |gf_TRA =6|ga_TRA =2 <!--Trabzonspor--> |win_MON =2 |draw_MON =0 |loss_MON =0 |gf_MON =5|ga_MON =1 <!--Monaco--> |win_TWE =2 |draw_TWE =0 |loss_TWE =0 |gf_TWE =5|ga_TWE =1 <!--Twente--> |win_SIN =2 |draw_SIN =0 |loss_SIN =0 |gf_SIN =3|ga_SIN =0 <!--Sint-Truiden--> |win_HAJ =2 |draw_HAJ =0 |loss_HAJ =0 |gf_HAJ =3|ga_HAJ =1 <!--Hajduk Split--> |win_BHA =1 |draw_BHA =1 |loss_BHA =0 |gf_BHA =4|ga_BHA =0 <!--Brighton & Hove Albion--> |win_KØB =1 |draw_KØB =1 |loss_KØB =0 |gf_KØB =5|ga_KØB =2 <!--København--> |win_UNI =1 |draw_UNI =1 |loss_UNI =0 |gf_UNI =4|ga_UNI =2 <!--Universitatea Craiova--> |win_MJA =1 |draw_MJA =1 |loss_MJA =0 |gf_MJA =3|ga_MJA =1 <!--Mjällby--> |win_AJA =1 |draw_AJA =0 |loss_AJA =1 |gf_AJA =3|ga_AJA =2 <!--Ajax--> |win_BBL =1 |draw_BBL =0 |loss_BBL =1 |gf_BBL =3|ga_BBL =2 <!--Borac Banja Luka--> |win_ATA =1 |draw_ATA =0 |loss_ATA =1 |gf_ATA =3|ga_ATA =3 <!--Atalanta--> |win_BRA =1 |draw_BRA =0 |loss_BRA =1 |gf_BRA =2|ga_BRA =3 <!--Braga--> |win_GEN =1 |draw_GEN =0 |loss_GEN =1 |gf_GEN =1|ga_GEN =2 <!--Gent--> |win_FRE =1 |draw_FRE =0 |loss_FRE =1 |gf_FRE =3|ga_FRE =5 <!--Freiburg--> |win_NOR =0 |draw_NOR =2 |loss_NOR =0 |gf_NOR =3|ga_NOR =3 <!--Nordsjælland--> |win_EGN =0 |draw_EGN =2 |loss_EGN =0 |gf_EGN =2|ga_EGN =2 <!--Egnatia--> |win_RIG =0 |draw_RIG =2 |loss_RIG =0 |gf_RIG =2|ga_RIG =2 <!--Riga--> |win_RSB =0 |draw_RSB =1 |loss_RSB =1 |gf_RSB =4|ga_RSB =5 <!--Røde stjerne Beograd--> |win_CSK =0 |draw_CSK =1 |loss_CSK =1 |gf_CSK =3|ga_CSK =4 <!--CSKA Sofia--> |win_JAB =0 |draw_JAB =1 |loss_JAB =1 |gf_JAB =2|ga_JAB =3 <!--Jablonec--> |win_AGF =0 |draw_AGF =1 |loss_AGF =1 |gf_AGF =1|ga_AGF =2 <!--AGF Aarhus--> |win_MID =0 |draw_MID =1 |loss_MID =1 |gf_MID =1|ga_MID =2 <!--Midtjylland--> |win_PAF =0 |draw_PAF =1 |loss_PAF =1 |gf_PAF =2|ga_PAF =4 <!--Pafos--> |win_HEA =0 |draw_HEA =1 |loss_HEA =1 |gf_HEA =1|ga_HEA =3 <!--Hearts--> |win_IBE =0 |draw_IBE =1 |loss_IBE =1 |gf_IBE =1|ga_IBE =3 <!--Iberia 1999--> |win_GET =0 |draw_GET =1 |loss_GET =1 |gf_GET =3|ga_GET =6 <!--Getafe--> |win_QAJ =0 |draw_QAJ =1 |loss_QAJ =1 |gf_QAJ =2|ga_QAJ =6 <!--Qajrat--> |win_THU =0 |draw_THU =0 |loss_THU =2 |gf_THU =0|ga_THU =2 <!--Thun--> |win_KUP =0 |draw_KUP =0 |loss_KUP =2 |gf_KUP =2|ga_KUP =6 <!--KuPS--> |win_LRI =0 |draw_LRI =0 |loss_LRI =2 |gf_LRI =2|ga_LRI =6 <!--Lincoln Red Imps--> |win_ICE =0 |draw_ICE =0 |loss_ICE =2 |gf_ICE =1|ga_ICE =5 <!--Inter Club d'Escaldes--> |win_KZA =0 |draw_KZA =0 |loss_KZA =2 |gf_KZA =1|ga_KZA =8 <!--Kauno Zalgiris--> <!--Head-to-head--> <!-- PLEASE NOTE: ONLY tiebreakers 1-5 (up to and including away wins) are used while league phase in progress! Any teams equal after those five tiebreakers are ranked EQUALLY and sorted alphabetically by their abbreviated name. Other tiebreakers NOT used until final Matchday. --> <!--Team definitions--> |name_AGF ={{flaga|DEN}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]] |name_AJA ={{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]] |name_ATA ={{flaga|ITA}} [[Atalanta BC|Atalanta]] |name_BBL ={{flaga|BIH}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] |name_BRA ={{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] |name_SKB ={{flaga|NOR}} [[SK Brann|Brann]] |name_BHA ={{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] |name_KØB ={{flaga|DEN}} [[FC København|København]] |name_CSK ={{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |name_EGN ={{flaga|ALB}} [[KF Egnatia|Egnatia]] |name_GEN ={{flaga|BEL}} [[KAA Gent|Gent]] |name_GET ={{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |name_HAJ ={{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |name_HEA ={{flaga|SCO}} [[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]] |name_IBE ={{flaga|GEO}} [[FC Iberia 1999|Iberia 1999]] |name_ICE ={{flaga|AND}} [[Inter Club d'Escaldes]] |name_JAB ={{flaga|CZE}} [[FK Jablonec|Jablonec]] |name_QAJ ={{flaga|KAZ}} [[FC Kairat|Kairat]] |name_KZA ={{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] |name_KUP ={{flaga|FIN}} [[Kuopion Palloseura|KuPS]] |name_LRI ={{flaga|GIB}} [[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]] |name_LUG ={{flaga|SUI}} [[FC Lugano|Lugano]] |name_MID ={{flaga|DEN}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] |name_MJA ={{flaga|SWE}} [[Mjällby AIF]] |name_MON ={{flaga|FRA}} [[AS Monaco FC|Monaco]] |name_NOR ={{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |name_PAF ={{flaga|CYP}} [[Pafos FC|Pafos]] |name_PAN ={{flaga|GRE}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] |name_RSB ={{flaga|SRB}} [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] |name_RIG ={{flaga|LVA}} [[Riga FC|Riga]] |name_FRE ={{flaga|GER}} [[SC Freiburg]] |name_SIN ={{flaga|BEL}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]] |name_THU ={{flaga|SUI}} [[FC Thun|Thun]] |name_TRA ={{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] |name_TWE ={{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] |name_UNI ={{flaga|ROU}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|3–2|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–1|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|1–0|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|1–1|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–4|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|2–0|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–2|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–1|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–1|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|3–1|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|4–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|3–0|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|1–0|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|1–1|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|2–0|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|3–2|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|2–1|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1–5|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–1|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|2–2|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|2–2|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|0–0|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|1–4|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|2–5|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|1–3|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–1|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|2–0|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|2–0|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|1–1|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–0|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|0–1|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|0–1|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|2–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–4|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|2–0|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|5. nov.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|5. nov.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|5. nov.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|5. nov.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|5. nov.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|5. nov.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|5. nov.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|5. nov.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|5. nov.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|5. nov.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|5. nov.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|5. nov.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|5. nov.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|5. nov.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|5. nov.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|5. nov.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|5. nov.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|5. nov.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|26. nov.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|26. nov.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|26. nov.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|26. nov.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|26. nov.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|26. nov.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|26. nov.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|26. nov.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|26. nov.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|26. nov.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|26. nov.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|26. nov.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|26. nov.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|26. nov.|[[FC København|København]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|26. nov.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|26. nov.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|26. nov.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|26. nov.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|10. dec.|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU}} {{OneLegResult|[[FC København|København]]|DEN|10. dec.|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI}} {{OneLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|10. dec.|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB}} {{OneLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP|10. dec.|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND}} {{OneLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|10. dec.|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL}} {{OneLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|10. dec.|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|10. dec.|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SC Freiburg]]|GER|10. dec.|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE}} {{OneLegResult|[[SK Brann|Brann]]|NOR|10. dec.|[[S.C. Braga|Braga]]|POR}} {{OneLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR|10. dec.|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|10. dec.|[[FC Twente|Twente]]|NED}} {{OneLegResult|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG|10. dec.|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|10. dec.|[[KAA Gent|Gent]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO|10. dec.|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH}} {{OneLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|10. dec.|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN}} {{OneLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL|10. dec.|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED}} {{OneLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|10. dec.|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU}} {{OneLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|10. dec.|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|17. dec.|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP}} {{OneLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|17. dec.|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB}} {{OneLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA|17. dec.|[[Mjällby AIF]]|SWE}} {{OneLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|17. dec.|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL}} {{OneLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|17. dec.|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO}} {{OneLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|17. dec.|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN}} {{OneLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|17. dec.|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ}} {{OneLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|17. dec.|[[Riga FC|Riga]]|LVA}} {{OneLegResult|[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]|SRB|17. dec.|[[Trabzonspor]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|17. dec.|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO}} {{OneLegResult|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|17. dec.|[[SC Freiburg]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|17. dec.|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN}} {{OneLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL|17. dec.|[[SK Brann|Brann]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|17. dec.|[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]|SCO}} {{OneLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|17. dec.|[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|ENG}} {{OneLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|17. dec.|[[FC Thun|Thun]]|SUI}} {{OneLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR|17. dec.|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB}} {{OneLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|17. dec.|[[FC København|København]]|DEN}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20201204162225/https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{UEFA Eiropas konferences līga}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Konferences līga]] 8nv607s8hex3yi4mwv25h7x2oc0r23j 10 637934 4539183 4526804 2026-10-24T08:28:20Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4539183 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 1904. gada vasaras olimpiskās spēles |title = [[File:Olympic rings without rims.svg|30px]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] | bodyclass = hlist | image = [[Attēls:1904summerolympicsposter.jpg|150px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Norises vieta:''' {{flaga|ASV|1896}} [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; '''Norises laiks:''' 1904. gada 1. jūlijs — 23. novembris | group1 = | list1 = * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|Medaļnieki]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|Medaļu tabula]] * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|Norises vietas]] | group2 = Sporta veidi | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = | list2 = * {{osv|Airēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Bokss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Daiļlēkšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Futbols|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Golfs|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Lakross|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Loka šaušana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Paukošana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Peldēšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Riteņbraukšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Rokē|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Vingrošana|1904|vasaras|vasaras|image=yes}} * {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | group3 = Demonstrāciju sporta veidi | list3 = * {{osv|Amerikāņu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Basketbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Gēlu futbols|1904|vasaras|image=yes}} * {{osv|Hērlings|1904|vasaras}} }} | group4 = Sportisti (dalībnieki) | list4 = * [[Airētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Airētāji]] * [[Bokseri 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bokseri]] * [[Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Cīkstoņi]] * [[Daiļlēcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daiļlēcēji]] * [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Futbolisti (komandu sastāvi)]] * [[Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Golferi]] * [[Lakross 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Lakrosa spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Loka šāvēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Loka šāvēji]] * [[Paukotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukotāji]] * [[Peldētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Peldētāji]] * [[Riteņbraucēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraucēji]] * [[Rokē spēlētāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rokē spēlētāji]] * [[Svarcēlāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Svarcēlāji]] * [[Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisisti]] * [[Ūdenspolo 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi)]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vieglatlēti]] * [[Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vingrotāji]] * [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|Virves vilcēji (komandu sastāvi)]] | group5 = Norises vietas | list5 = * [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] * [[Frānsisa sporta zāle]] * [[Foresta parks]] * [[Krīvkēras ezera memoriālais parks|Krīvkēras ezers]] * [[Gleneho lauku golfa klubs]] | group6 = Pārstāvētās valstis | list6 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = Eiropa | list2 = * ''[[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrija]]§'' * ''[[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]]§'' * [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķija]] * [[Itālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] * [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] * ''[[Norvēģija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]§'' * ''[[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Šveice]]§'' * [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] * [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācija]] | group3 = Austrālija un Okeānija | list3 = * [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālija]] | group4 = Āfrika | list4 = * [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] | group5 = Ziemeļamerika | list5 = * [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] * [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] | group6 = Citi | list6 = [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] }} | group8 = Saistītie raksti | list8 = * [[1904. gada Pasaules izstāde]] * [[Vasaras olimpiskās spēles]] * [[Pjērs de Kubertēns]] * [[Deivids Frānsiss]] * [[Džeimss Edvards Salivens]] * [[Olimpiskie sporta veidi]] * [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi]] | below = ''§ — jaunākajos SOK rakstos Austrija, Francija, Norvēģija un Šveice vairs neparādās kā 1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībvalsts.'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|*]] </noinclude> 98vwh710hakjncfxim76np5cu9jp50y 0 638557 4539149 4515494 2026-10-24T07:53:18Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4539149 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vincentijs Gosevskis | vārds_orig = ''Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski'' | attēls = Vincent_Korvin-Gasieŭski._Вінцэнт_Корвін-Гасеўскі_(1640-59).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vincentijs Gosevskis | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1620 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Volčina]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1662 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 29 | m_vieta = netālu no [[Astrina]]s, [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | tautība = | dzimums = V | vecāki = [[Aleksandrs Gosevskis]] un Eva Pacovna | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Magdalēna Konpacka | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Lietuvas lauka hetmanis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | struktūra = [[Lietuvas dižkunigaitijas armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Hmelnicka sacelšanās]], [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)]], [[Otrais Ziemeļu karš]] | izglītība = [[Viļņas Universitāte]] | apbalvojumi = | cits_darbs = [[Lietuvas lielais mantzinis]] }} }} '''Vincentijs Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val|pl|Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski}}; dzimis ap 1620. gadu, miris {{dat|1662|11|29}}) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s valstsvīrs, diplomāts un karavadonis, [[Lietuvas dižkunigaitija]]s lauka hetmanis no 1654. līdz 1662. gadam un Lietuvas lielais mantzinis. Viens no ievērojamākajiem Lietuvas militārajiem komandieriem 17. gadsimta vidus karos. == Dzīvesgājums == Vincentijs Gosevskis bija Smoļenskas vojevodas un karavadoņa [[Aleksandrs Korvins Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] un Evas Pacovnas jaunākais dēls. Mācījās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], vēlāk turpināja studijas [[Vīne|Vīnē]], [[Roma|Romā]] un [[Paduja|Padujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1646. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo galda pārzini (''stolnik wielki litewski''). Pēc karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava IV Vāsas]] nāves viņš atbalstīja [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira Vāsas]] ievēlēšanu Polijas—Lietuvas ūnijas tronī. Militāro dienestu Gosevskis sāka [[Hmelnicka sacelšanās]] laikā. 1648. gadā viņš dienēja Lietuvas lauka hetmaņa [[Janušs Radzivils|Januša Radzivila]] vadībā un komandēja jātnieku pulku. Piedalījās kaujās pret [[Zaporižjas kazaki|Zaporižjas kazakiem]] [[Poļesje|Poļesjē]]. 1649. gada [[Lojivas kauja|Lojivas kaujā]] komandēja huzāru uzbrukumu kazaku spēku kreisajam spārnam un sekmēja Lietuvas armijas uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1651. gadā Gosevskis tika iecelts par Lietuvas artilērijas ģenerāli. Tajā pašā gadā viņš piedalījās karadarbībā Ukrainas ziemeļos un sakāva kazaku vienības pie [[Čornobiļa|Čornobiļas]]. Vēlāk piedalījās Lietuvas karaspēka karagājienā uz [[Kijiva|Kijivu]] un bija viens no ūnijas pārstāvjiem sarunās, kuru rezultātā tika noslēgts [[Bila Cerkvas līgums]]. 1652. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo mantzini un Lietuvas lielo rakstvedi, bet 1654. gadā — par [[Lietuvas lauka hetmanis|Lietuvas lauka hetmani]]. Viņa iecelšana pastiprināja politisko sāncensību ar Lietuvas lielo hetmani Janušu Radzivilu. [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] sākumā Gosevskis piedalījās Lietuvas dižkunigaitijas aizsardzībā pret [[Krievijas cariste]]s karaspēku. 1655. gadā, kad [[Zviedrijas Impērija|Zviedrijas]] karaspēks iebruka Polijas—Lietuvas ūnijā, sākot tā sauktos [[Plūdi (Polija)|Plūdus]], viņš sākotnēji bija spiests pieņemt [[Ķēdaiņu ūnija|Ķēdaiņu vienošanos]], kas paredzēja Lietuvas politisko savienību ar Zviedriju. Drīz pēc tam Gosevskis nostājās pret Zviedrijas varu un turpināja atbalstīt Janu II Kazimiru. 1656. gadā viņa vadītie Lietuvas spēki darbojās pret zviedru un [[Brandenburgas-Prūsijas valsts|Brandenburgas-Prūsijas]] karaspēku. Sevišķi nozīmīga bija [[Prostku kauja]], kurā Gosevska un viņa sabiedroto spēki sakāva Brandenburgas un Prūsijas karaspēku un sagūstīja [[Boguslavs Radzivils|Boguslavu Radzivilu]]. 1658. gadā Gosevskis kaujā pie Verkiem nonāca Krievijas karaspēka gūstā. Viņš tika aizvests uz Krieviju un gūstā pavadīja vairāk nekā trīs gadus. 1662. gada aprīlī viņu atbrīvoja, apmainot pret vairākiem krievu karagūstekņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> Pēc atgriešanās Lietuvā Gosevskis iesaistījās konfliktā ar nemierā esošajiem Lietuvas armijas karavīriem, kuri bija izveidojuši militāru konfederāciju, protestējot pret neizmaksāto algu un karaļa politiku. 1662. gada 29. novembrī konfederātu karavīri viņu sagūstīja un nogalināja netālu no Astrinas. Gosevska nāve izraisīja plašu rezonansi Polijas—Lietuvas ūnijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņiem 17. gadsimta vidū, kura darbība bija saistīta ar gandrīz visiem lielākajiem tā laika konfliktiem Austrumeiropā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosievskis, Vincentijs}} [[Kategorija:1620. gados dzimušie]] [[Kategorija:1662. gadā mirušie]] <references /> [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] rrfm2o4kq69o7w2hv3qmq1n0fweeigd 4539156 4539149 2026-10-24T08:00:55Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4539156 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vincentijs Gosevskis | vārds_orig = ''Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski'' | attēls = Vincent_Korvin-Gasieŭski._Вінцэнт_Корвін-Гасеўскі_(1640-59).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vincentijs Gosevskis | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1620 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Volčina]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1662 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 29 | m_vieta = netālu no [[Astrina]]s, [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | tautība = | dzimums = V | vecāki = [[Aleksandrs Gosevskis]] un Eva Pacovna | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Magdalēna Konpacka | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Lietuvas lauka hetmanis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | struktūra = [[Lietuvas dižkunigaitijas armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Hmelnicka sacelšanās]], [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)]], [[Otrais Ziemeļu karš]] | izglītība = [[Viļņas Universitāte]] | apbalvojumi = | cits_darbs = [[Lietuvas lielais mantzinis]] }} }} '''Vincentijs Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val|pl|Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski}}; dzimis ap 1620. gadu, miris {{dat|1662|11|29}}) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s valstsvīrs, diplomāts un karavadonis, [[Lietuvas dižkunigaitija]]s lauka hetmanis no 1654. līdz 1662. gadam un Lietuvas lielais mantzinis. Viens no ievērojamākajiem Lietuvas militārajiem komandieriem 17. gadsimta vidus karos. == Dzīvesgājums == Vincentijs Gosevskis bija Smoļenskas vaivada un karavadoņa [[Aleksandrs Korvins Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] un Evas Pacovnas jaunākais dēls. Mācījās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], tad turpināja studijas [[Vīne|Vīnē]], [[Roma|Romā]] un [[Paduja|Padujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1646. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo galda pārzini (''stolnik wielki litewski''). Pēc karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava IV Vāsas]] nāves viņš atbalstīja [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira Vāsas]] ievēlēšanu Polijas—Lietuvas ūnijas tronī. Militāro dienestu Gosevskis sāka [[Hmelnicka sacelšanās]] laikā. 1648. gadā viņš dienēja Lietuvas lauka hetmaņa [[Jonušs Radvils|Jonuša Radvila]] vadībā un komandēja jātnieku pulku. Piedalījās kaujās pret [[Zaporižjas kazaki|Zaporižjas kazakiem]] [[Poļesje|Poļesjē]]. 1649. gada [[Lojivas kauja|Lojivas kaujā]] komandēja huzāru uzbrukumu kazaku spēku kreisajam spārnam un sekmēja Lietuvas armijas uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1651. gadā Gosevski iecēla par Lietuvas artilērijas ģenerāli. Tajā pašā gadā viņš piedalījās karadarbībā Ukrainas ziemeļos un sakāva kazaku vienības pie [[Čornobiļa|Čornobiļas]]. Vēlāk piedalījās Lietuvas karaspēka karagājienā uz [[Kijiva|Kijivu]] un bija viens no ūnijas pārstāvjiem sarunās, kuru rezultātā tika noslēgts [[Bila Cerkvas līgums]]. 1652. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo mantzini un Lietuvas lielo rakstvedi, bet 1654. gadā — par [[Lietuvas lauka hetmanis|Lietuvas lauka hetmani]]. Viņa iecelšana pastiprināja politisko sāncensību ar Lietuvas lielo hetmani Janušu Radzivilu. [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] sākumā Gosevskis piedalījās Lietuvas dižkunigaitijas aizsardzībā pret [[Krievijas cariste]]s karaspēku. 1655. gadā, kad [[Zviedrijas Impērija|Zviedrijas]] karaspēks iebruka Polijas—Lietuvas ūnijā, sākot tā sauktos [[Plūdi (Polija)|Zviedru plūdus]], viņš sākotnēji bija spiests pieņemt [[Ķēdaiņu ūnija|Ķēdaiņu vienošanos]], kas paredzēja Lietuvas politisko savienību ar Zviedriju. Drīz pēc tam Gosevskis nostājās pret Zviedrijas varu un turpināja atbalstīt Janu II Kazimiru. 1656. gadā viņa vadītie Lietuvas spēki darbojās pret zviedru un [[Brandenburgas-Prūsijas valsts|Brandenburgas-Prūsijas]] karaspēku. Sevišķi nozīmīga bija [[Prostku kauja]], kurā Gosevska un viņa sabiedroto spēki sakāva Brandenburgas un Prūsijas karaspēku un sagūstīja [[Radvili|Boguslavu Radvilu]]. 1658. gadā Gosevskis kaujā pie Verkiem nonāca Krievijas karaspēka gūstā. Viņš tika aizvests uz Krieviju un gūstā pavadīja vairāk nekā trīs gadus. 1662. gada aprīlī viņu atbrīvoja, apmainot pret vairākiem krievu karagūstekņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> Pēc atgriešanās Lietuvā Gosevskis iesaistījās konfliktā ar nemierā esošajiem Lietuvas armijas karavīriem, kuri bija izveidojuši militāru konfederāciju, protestējot pret neizmaksāto algu un karaļa politiku. 1662. gada 29. novembrī konfederātu karavīri viņu sagūstīja un nogalināja netālu no Astrinas. Gosevska nāve izraisīja plašu rezonansi Polijas—Lietuvas ūnijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņiem 17. gadsimta vidū, kura darbība bija saistīta ar gandrīz visiem lielākajiem tā laika konfliktiem Austrumeiropā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosievskis, Vincentijs}} [[Kategorija:1620. gados dzimušie]] [[Kategorija:1662. gadā mirušie]] <references /> [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] 5no0s46e485x7xlptzyjw0tp45zn2k1 4539158 4539156 2026-10-24T08:02:32Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ nebija polis 4539158 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vincentijs Gosevskis | vārds_orig = ''Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski'' | attēls = Vincent_Korvin-Gasieŭski._Вінцэнт_Корвін-Гасеўскі_(1640-59).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vincentijs Gosevskis | dz_dat_alt = | dz_gads = ap 1620 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Volčina]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1662 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 29 | m_vieta = netālu no [[Astrina]]s, [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | tautība = | dzimums = V | vecāki = [[Aleksandrs Gosevskis]] un Eva Pacovna | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Magdalēna Konpacka | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Lietuvas lauka hetmanis]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] | struktūra = [[Lietuvas dižkunigaitijas armija]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Hmelnicka sacelšanās]], [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)]], [[Otrais Ziemeļu karš]] | izglītība = [[Viļņas Universitāte]] | apbalvojumi = | cits_darbs = [[Lietuvas lielais mantzinis]] }} }} '''Vincentijs Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val|pl|Wincenty Aleksander Korwin Gosiewski}}; dzimis ap 1620. gadu, miris {{dat|1662|11|29}}) bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s valstsvīrs, diplomāts un karavadonis, [[Lietuvas dižkunigaitija]]s lauka hetmanis no 1654. līdz 1662. gadam un Lietuvas lielais mantzinis. Viens no ievērojamākajiem Lietuvas militārajiem komandieriem 17. gadsimta vidus karos. == Dzīvesgājums == Vincentijs Gosevskis bija Smoļenskas vaivada un karavadoņa [[Aleksandrs Korvins Gosevskis|Aleksandra Gosevska]] un Evas Pacovnas jaunākais dēls. Mācījās [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], tad turpināja studijas [[Vīne|Vīnē]], [[Roma|Romā]] un [[Paduja|Padujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1646. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo galda pārzini (''stolnik wielki litewski''). Pēc karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava IV Vāsas]] nāves viņš atbalstīja [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jana II Kazimira Vāsas]] ievēlēšanu Polijas—Lietuvas ūnijas tronī. Militāro dienestu Gosevskis sāka [[Hmelnicka sacelšanās]] laikā. 1648. gadā viņš dienēja Lietuvas lauka hetmaņa [[Jonušs Radvils|Jonuša Radvila]] vadībā un komandēja jātnieku pulku. Piedalījās kaujās pret [[Zaporižjas kazaki|Zaporižjas kazakiem]] [[Poļesje|Poļesjē]]. 1649. gada [[Lojivas kauja|Lojivas kaujā]] komandēja huzāru uzbrukumu kazaku spēku kreisajam spārnam un sekmēja Lietuvas armijas uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> 1651. gadā Gosevski iecēla par Lietuvas artilērijas ģenerāli. Tajā pašā gadā viņš piedalījās karadarbībā Ukrainas ziemeļos un sakāva kazaku vienības pie [[Čornobiļa|Čornobiļas]]. Vēlāk piedalījās Lietuvas karaspēka karagājienā uz [[Kijiva|Kijivu]] un bija viens no ūnijas pārstāvjiem sarunās, kuru rezultātā tika noslēgts [[Bila Cerkvas līgums]]. 1652. gadā Gosevskis kļuva par Lietuvas lielo mantzini un Lietuvas lielo rakstvedi, bet 1654. gadā — par [[Lietuvas lauka hetmanis|Lietuvas lauka hetmani]]. Viņa iecelšana pastiprināja politisko sāncensību ar Lietuvas lielo hetmani Jonušu Radvilu. [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas kara]] sākumā Gosevskis piedalījās Lietuvas dižkunigaitijas aizsardzībā pret [[Krievijas cariste]]s karaspēku. 1655. gadā, kad [[Zviedrijas Impērija|Zviedrijas]] karaspēks iebruka Polijas—Lietuvas ūnijā, sākot tā sauktos [[Plūdi (Polija)|Zviedru plūdus]], viņš sākotnēji bija spiests pieņemt [[Ķēdaiņu ūnija|Ķēdaiņu vienošanos]], kas paredzēja Lietuvas politisko savienību ar Zviedriju. Drīz pēc tam Gosevskis nostājās pret Zviedrijas varu un turpināja atbalstīt Janu II Kazimiru. 1656. gadā viņa vadītie Lietuvas spēki darbojās pret zviedru un [[Brandenburgas-Prūsijas valsts|Brandenburgas-Prūsijas]] karaspēku. Sevišķi nozīmīga bija [[Prostku kauja]], kurā Gosevska un viņa sabiedroto spēki sakāva Brandenburgas un Prūsijas karaspēku un sagūstīja [[Radvili|Boguslavu Radvilu]]. 1658. gadā Gosevskis kaujā pie Verkiem nonāca Krievijas karaspēka gūstā. Viņš tika aizvests uz Krieviju un gūstā pavadīja vairāk nekā trīs gadus. 1662. gada aprīlī viņu atbrīvoja, apmainot pret vairākiem krievu karagūstekņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/wincenty-aleksander-korwin-gosiewski-zm-1662-hetman-polny-litewski |title=Wincenty Aleksander Gosiewski (zm. 1662), Hetman Polny Litewski |publisher=Internetowy Polski Słownik Biograficzny |language=pl |access-date=2026-08-30}}</ref> Pēc atgriešanās Lietuvā Gosevskis iesaistījās konfliktā ar nemierā esošajiem Lietuvas armijas karavīriem, kuri bija izveidojuši militāru konfederāciju, protestējot pret neizmaksāto algu un karaļa politiku. 1662. gada 29. novembrī konfederātu karavīri viņu sagūstīja un nogalināja netālu no Astrinas. Gosevska nāve izraisīja plašu rezonansi Polijas—Lietuvas ūnijā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņiem 17. gadsimta vidū, kura darbība bija saistīta ar gandrīz visiem lielākajiem tā laika konfliktiem Austrumeiropā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosievskis, Vincentijs}} [[Kategorija:1620. gados dzimušie]] [[Kategorija:1662. gadā mirušie]] <references /> [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] 01efwvgwrvotmpedap0cz2byxt6kymq 0 638775 4539293 4516647 2026-10-24T11:00:47Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539293 wikitext text/x-wiki '''Apogu iela''' var būt: * [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]] — iela Rīgā; * [[Apogu iela (Ogre)|Apogu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; * [[Apogu iela (Salaspils)|Apogu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Apogu iela (Ainava)|Apogu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Ainava (Saulkrastu pagasts)|Ainavā]]; * [[Apogu iela (Atpūta)|Apogu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; * [[Apogu iela (Gaidas)|Apogu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; * [[Apogu iela (Grēnes)|Apogu iela]] — iela Olaines pagasta [[Grēnes|Grēnēs]]; * [[Apogu iela (Kadaga)|Apogu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Kadaga|Kadagā]]; * [[Apogu iela (Kalngale)|Apogu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Apogu iela (Katlakalns)|Apogu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Apogu iela (Suži)|Apogu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Suži (Garkalnes pagasts)|Sužos]]; * [[Apogu iela (Talsciems)|Apogu iela]] — iela Ģibuļu pagasta [[Talsciems|Talsciemā]]; * [[Apogu iela (Viesturciems)|Apogu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Apogu iela]] * [[Apogi]] {{Ielu nosaukums}} 2m6q9k9ygeecfo3g7vye7hobw795eye 0 640425 4539181 4535526 2026-10-24T08:27:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <br/> → <br /> (6) using [[Project:AWB|AWB]] 4539181 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[virves vilkšana|virves vilcēji]], kuri startēja [[virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]]. Virves vilkšanas sacensības notika 1904. gada 31. augustā (pirmā kārta un pusfināli) un 1. septembrī (fināla cīņa un 3. vietas cīņa) [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Olimpiskajā ūdenspolo turnīrā startēja 6 komandas, kuru katru veidoja 5 sportisti. Kopā startēja '''30 sportisti''', no '''trim valstīm''', kuras virves vilkšanas sacensībās bija pārstāvētas pirmo reizi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TOW |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 15. septembris |title=Tug-Of-War at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 15. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TOW/mens-tug-of-war.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20120809145642/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TOW/mens-tug-of-war.html |archive-date=2026. gada 15. septembris |title=Tug-Of-War at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Tug-Of-War |accessdate=2026. gada 15. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/21103 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 15. septembris |title=Tug-Of-War at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 15. septembris}}</ref> == Komandu sastāvi == === {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Milvoki Sporta klubs]]) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Sidnijs Džonsons]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Patriks Flenegens]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Konrāds Magnusons]] || 29 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Oskars Olsons]] || 28 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Henrijs Seilings]] || || Vīrietis || 1 |} === {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} ([[Ņujorkas Sporta klubs]]) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Čārlzs Čedviks]] || 29 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Čārlzs Dīgss]] || 38 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] || 24 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Lorenss Feierbahs]] || 25 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Džeimss Mičels]] || 40 || Vīrietis || 1 |} === {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} (Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Orins Apšovs]] || 29 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Makss Brauns]] || 21 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Augusts Rodenbergs]] || 30 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Čārlzs Rouzs]] || 31 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Viljams Seilings]] || 40 || Vīrietis || 1 |} === {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} (Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Harijs Džeikobss]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Oskars Frīds]] || 22 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Čārlzs Haberkorns]] || 23 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Franks Kuglers]] || 25 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Čārlzs Tiass]] || 24 || Vīrietis || 1 |} === {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} (Būru komanda) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Hendriks Lombards]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Andrīss Šute]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Peters Visers]] || 27 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Kristians Villemze]] || 22 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Sems Valkers]] || 27 || Vīrietis || 1 |} === {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} (Panhellēņu komanda) === {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Vecums || Dzimums || Dalības<br />reizes OS |- | align=left|[[Dimitrijs Dimitrakopuls]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Nikolaoss Georgants]] || 24 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Anastasijs Georgopuls]] || || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Perikls Kakusis]] || 26 || Vīrietis || 1 |- | align=left|[[Vasilijs Metals]] || || Vīrietis || 1 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120809145642/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TOW/mens-tug-of-war.html Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TOW Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Virves vilkšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|virves vilcēji]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Virves vilcēji olimpiskajās spēlēs|1904]] 2ml2dbtl7egl4jgh61kjszhsn7a9yh1 0 640446 4539123 4527007 2026-10-24T07:18:44Z Bai-Bot 60304 /* Biogrāfija */ sīkumi, replaced: ref>, → ref> (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4539123 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zālamans Grubins | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils|td=Latvija}} | m_gads = 1936 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[skolotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Zālamans Grubins''' (dzimis {{dat|1895|04|16|}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]; miris {{dat|1936|03|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s šahists un skolotājs. == Biogrāfija == Zālamana Grubina vecāki bija sīktirgotājs Berka Grubins un viņa sieva Civja Ita (dz. Levites). 1912. gadā beidzis Daugavpils septiņu klašu A. Saharova komercskolu. 1924. gadā beidzis Latvijas žīdu skolu centrālās organizācijas viengadīgos pedagoģiskos kursus. No 1924. līdz 1934. gadam strādājis kā skolotājs Daugavpils 4. ebreju pamatskolā,<ref>''Zālamana Grubina skolotāju cenza komisijas lieta''. LVVA, 1632. f., 1. apr., 7184. lieta.</ref> vairākkārt kandidējis Daugavpils domes vēlēšanās no [[Bunds (partija)|Bunda]] saraksta, bijis Bunda Daugavpils nodaļas valdē.<ref>''Сегодня'', 1932. gada 29. oktobris.</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] apcietināts un ievietots [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]], atbrīvots līdz ar nometnes slēgšanu 1935. gada martā.<ref>''Lieta par Zālamana Berka d. Grubina piederību Ebreju sociāldemokrātiskajai partijai „Bund” un Strādnieku sporta biedrībai "Cīņa"''. LVVA, 3235. f., 2. apr., 5591. lieta.</ref> Sirds slimības dēļ pensionējies,<ref>''Lieta par Zālamana Grubina pensiju''. LVVA, 5213. f., 3. apr., 485. lieta.</ref> 1935. gada rudenī apmeties K. Haha sanatorijā Rīgā, miris 1936. gada 12. martā.<ref>''Hajnt'', 1936. gada 15. marts.</ref> Guva ievērojamus panākumus kā šahists. Piedalījies divos Latvijas šaha čempionātos: [[1924. gada Latvijas čempionāts šahā|1924. gadā]] izcīnīja 5. vietu, [[1926. gada Latvijas čempionāts šahā|1926. gadā]] - dalītu 7.-8. Bija Latvijas meistara un daudzkārtējā šaha olimpiāžu dalībnieka [[Movša Feigins|Movšas Feigina]] skolotājs šahā.<ref>Latvijas Šaha Vēstnesis, 1932. gada 20. augusts.</ref> Kā Bunda pārstāvis piedalījās Latvijas strādnieku sporta šaha turnīros, trīskārtējs Latvijas strādnieku meistars šahā (1928,<ref>"SSS otrais šacha turnīrs". ''Strādnieku Sports un Sargs'', 1928. gada 15. aprīlis.</ref> 1932,<ref>''Strādnieku Sports un Sargs'', 1932. gada 8. septembris.</ref> 1933<ref>''Strādnieku Sports un Sargs'', 1933. gada 1. augusts.</ref>). Izcīnījis čempiona titulu 1931. gada Pasaules strādnieku olimpiādes Vīnē šaha turnīrā.<ref>''Strādnieku Sports un Sargs'', 1931. gada 1. augusts.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grubins, Zālamans}} [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] so4mx06eksiha0a3sqssuyms6iknc3l 0 640490 4539176 4527359 2026-10-24T08:26:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4539176 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Hendriks Lombards | piktogramma_1 = Tug of war pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Virves vilkšana | vārds_orig = ''Hendrik Lombard'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Hendriks J. Lombards | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|DĀR|1801}} | sporta veids = [[Virves vilkšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Hendriks J. Lombards''' ({{val|af|Hendrik J. Lombard}}; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija dienvidāfrikāņu sportists, [[virves vilkšana|virves vilcējs]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas sacensībās]] un bija daļa no [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]]s Būru (''Boers'') komandā, kura izcīnīja 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/18118 |title=Hendrik Lombard |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lo/pieter-lombard-1.html |title=Hendrik Lombard Olympic Results |access-date=2026. gada 25. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720184058/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lo/pieter-lombard-1.html |archive-date=2026. gada 25. septembris}}</ref> Atsevišķos avotos viņa vārds tika minēts kā Pīters Lombards (''Pieter Lombard''), taču, izpētot laikrakstu izgriezumus un pasažieru sarakstus, konstatēts, ka tas bijis nepareizs. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lombards, Hendriks}} [[Kategorija:Dienvidāfrikas virves vilcēji]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 78e3vvazp231y3vf6yncslnitnjfgfv 0 640494 4539218 4527393 2026-10-24T09:07:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4539218 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Andrīss Šute | piktogramma_1 = Tug of war pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Virves vilkšana | vārds_orig = ''Andries Schutte'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Andrīss J. Šute | dzimtais vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|DĀR|1801}} | sporta veids = [[Virves vilkšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Andrīss J. Šute''' ({{val|af|Andries J. Schutte}}; dzimšanas un miršanas datums nav zināms) bija dienvidāfrikāņu sportists, [[virves vilkšana|virves vilcējs]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] [[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas sacensībās]] un bija daļa no [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]]s Būru (''Boers'') komandā, kura izcīnīja 5. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/18119 |title=Andries Schutte |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/johannes-schutte-1.html |title=Johannes Schutte Olympic Results |access-date=2026. gada 25. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720225551/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/johannes-schutte-1.html |archive-date=2026. gada 25. septembris}}</ref> Atsevišķos avotos viņa vārds tika minēts kā Johanness Šute (''Johannes Schutte''), taču, izpētot laikrakstu izgriezumus un pasažieru sarakstus, konstatēts, ka tas bijis nepareizs. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šute, Andrīss}} [[Kategorija:Dienvidāfrikas virves vilcēji]] [[Kategorija:Dienvidāfrikas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] k0hg16qwxczlis7bwh494gpjsx2759s 0 640530 4539243 4527959 2026-10-24T09:29:03Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[file: → [[Attēls: (31), {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), {{GER}} → {{DEU}} (15), {{Official website| → {{oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] 4539243 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Nīderlandes Karaliskā armija | image = Kl-koninklijke-landmacht-4.svg | dates = 1572-pašlaik | country = {{NED}} | allegiance = [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Nīderlandes monarhs]] | type = [[karaspēks]] | role = [[Sauszemes karadarbība|Sauszemes bruņotie spēki]] | size = 26 606&nbsp;personāls (2025)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.defensie.nl/onderwerpen/overdefensie/het-verhaal-van-defensie/aantallen-personeel|title= Aantallen personeel|date=1 September 2025|website=defensie.nl|language=nl|access-date=21 October 2025}}</ref> {{ubl|17 806 aktīvā dienesta militārpersonas|3927 civilais personāls|4873 rezevisti}} | command_structure = [[Nīderlandes Karalikie bruņotie spēki]] | garrison = Kromhoutkazerne, [[Utrehta]] | garrison_label = Galvenais štābs | nickname = | patron = | motto = | colours = | colours_label = | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | website = https://english.defensie.nl/organisation/army | commander1 = [[Jans Svilens]] | commander1_label = [[Nīderlandes Karaliskās armijas komandieris]] | commander2 = Žans Pols Dakers | commander2_label = [[Armijas komandiera vietnieks]] | commander3 = [[Sīss Bīlanders]] | commander3_label = [[Armijas adjutants]] | commander4 = | commander4_label = | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = [[Attēls:Landmacht vlag.svg|100px]] | identification_symbol_label = [[Kara karogs]] | identification_symbol_2 = [[Attēls:Flag of the Royal Netherlands Army.svg|100px]] | identification_symbol_2_label = Neceremoniālais karogs | identification_symbol_3 = [[Attēls:Logo landmacht.svg|100px]] | identification_symbol_3_label = Logotips | start_date = {{dat|1814|1|9}} }} '''Nīderlandes Karaliskā armija''' ({{val|nl|Koninklijke Landmacht}}, KL) ir [[Nīderlandes bruņotie spēki|Nīderlandes bruņoto spēku]] [[Sauszemes karadarbība|sauszemes spēku]] atzars. Lai gan Nīderlandes Karaliskā armija tika izveidota 1814. gada 9. janvārī, tās pirmsākumi meklējami 1572. gadā, kad tika izveidota [[Nīderlandes Republikas armija]] (''Staatse Leger''), tādējādi padarot [[Nīderlande]]s pastāvīgo armiju par vienu no vecākajām pasaulē. Tā ir piedalījusies [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], [[Indonēzijas neatkarības karš|Indonēzijas neatkarības karā]] un [[Korejas karš|Korejas karā]], kā arī no 20. gadsimta 50. līdz 90. gadiem dienējusi [[NATO]] sastāvā Rietumvācijā, [[Aukstais karš|Aukstā kara]] robežzonā. Kopš 1990. gada armija ir iesaistīta [[Irākas karš|Irākas karā]] (kopš 2003. gada) un [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karā Afganistānā]], kā arī izvietota vairākās Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas misijās (īpaši UNIFIL Libānā, UNPROFOR Bosnijā un Hercegovinā un [[Apvienoto Nāciju Organizācijas daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali|MINUSMA]] [[Mali]]).<ref name="missies">{{tīmekļa atsauce |title=Missie-overzicht |url=https://www.defensie.nl/onderwerpen/historische-missies/missie-overzicht |website=www.defensie.nl |date=28 August 2013 |publisher=Ministerie van Defensie |access-date=16 May 2020}}</ref> == Vēsture == Nīderlandes Karaliskā armija tika dibināta 1814. gada 9. janvārī, bet tās pirmsākumi meklējami 1572. gadā, kad tika izveidota ''Staatse Leger'' (burtiski "Valsts armija"). Tas padara Nīderlandes armiju par vienu no vecākajām pasaulē. [[Nīderlandes Republika |Apvienoto Provinču Republikas]] armija bija visattīstītākā un vislabāk organizētā septiņpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta sākuma armija, kas piedalījās Astoņdesmit gadu karā, Dānijas-Zviedrijas karā (1658–1660), Francijas-Nīderlandes karā (1672–1678), Deviņu gadu karā, [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas]] un [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas]] mantojuma karos un [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolūcijas karos]] līdz brīdim, kad Nīderlandi [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|1795. gadā iekaroja Francija]]. Orānas princis [[Orānas Morics |Morics]] bija atbildīgs par aktīvas armijas izveidi, kā arī par fundamentālu inovāciju ieviešanu taktikā un apgādē. Atšķirībā no sava tēva, [[Orānas Vilhelms|Orānas Vilhelma I]], kurš deva priekšroku karaspēka vervēšanai ārzemēs, Moricam izdevās panākt regulārā karaspēka izveidi. Morics sāka īstenot vairākas militārās reformas, jo īpaši pāreju no tradīcijas izmantot ārzemju algotņus uz vietējo pilsoņu vervēšanu. Iesauktajiem karavīriem tika ieviesta intensīva apmācība, atšķirības starp bruņoto spēku atzariem un iedalījums pakāpēs un amatos. Virsnieki tika nosūtīti studēt uz universitātēm, kas kļuva par pirmajām pasaulē (pirmā militārā akadēmija tika dibināta 1590. gadā). Lai kodificētu visus militāros pienākumus un prasības, tika izveidots "Kājnieku noteikumu kodekss". Šajā dokumentā bija ietverta informācija ar ilustrācijām par 43 kājnieku komandām ar [[muskete|musketēm]]. Šī grāmata tika publicēta nīderlandiešu valodā 1607. gadā. Pateicoties progresīvajām idejām, "Kodeksu" pieņēma daudzas progresīvas Eiropas valstis, tostarp Zviedrija un Krievijas Impērija (adaptācija tika publicēta 1647. gadā). 1795. gadā Staatze Leger tika aizstāts ar [[Batāvijas Republika]]s armiju, kuru savukārt 1806. gadā nomainīja Holandes Karalistes armija. Šīs armijas cīnījās kopā ar frančiem krievu-angļu ekspedīcijā uz Holandi 1799. gadā un vairākās kampaņās Vācijā, Austrijā un Spānijā laikā no 1800. līdz 1810. gadam. Ievērojamākās kavalērijas artilērijas korpusa ({{val|nl|Korps Rijdende Artillerie}}) darbības bija [[Frīdlandes kauja|Frīdlandes kaujā]] 1807. gadā, [[Štrālzunde]]s ieņemšanā 1807. un 1809. gadā un Nīderlandes brigādes dalībā [[Pireneju karš|Pireneju kara]] laikā no 1808. līdz 1810. gadam. Atsevišķā armija tika izformēta 1810. gadā, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] nolēma iekļaut Holandi [[Francijas Pirmā impērija|Pirmajā impērijā]] ({{val|fr|La Hollande est reunie à l'Empire}}). Tādējādi Nīderlandes vienības kļuva par "[[Lielā armija (Francija)|Grand Armée]]" daļu. Mūsdienu Francijas 126. kājnieku pulkam ({{val|fr|126e Régiment d'infanterie de ligne}}) ir Nīderlandes saknes. Nīderlandes armijas vienības piedalījās arī [[1812. gada karš|1812. gada Krievijas kampaņā]]. Šī perioda nozīmīgākais notikums Nīderlandes karaspēkam bija Berezinas upes šķērsošanas operācija kapteiņa Bentīna vadībā ([[Berezinas kauja]]). Kopš 1814. gada armijas vienības ir bijušas iesaistītas vairākos militāros konfliktos: * [[Septītās koalīcijas karš (1815)|Vaterlo kampaņā]] (1815. gadā), * vairākos koloniālajos karos no 1825. līdz 1925. gadam (Javas karš u. c.), * 1830. gada [[Beļģijas revolūcija|Beļģijas revolūcijā]] un tai sekojošajā Beļģijas un Nīderlandes karā, * Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam, * Indonēzijas neatkarības karā (1945. līdz 1949. gadam) un sacelšanās Jaungvinejā no 1960. līdz 1962. gadam. Šajā konfliktā piedalījās arī Papuas brīvprātīgo korpuss, kas tika savervēts no vietējiem iedzīvotājiem. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta sākumā Nīderlandes armijas vienības galvenokārt piedalījās miera uzturēšanas operācijās dažādos pasaules reģionos, proti: * Libānā no 1979. līdz 1985. gadam, * bijušajā Dienvidslāvijā (Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Maķedonijā un Kosovā) no 1991. gada līdz mūsdienām, * Kambodžā no 1992. līdz 1994. gadam, * [[Haiti]] no 1995. līdz 1996. gadam, * Kiprā no 1998. līdz 1999. gadam, * Eritrejā un Etiopijā 2001. gadā, * Irākā no 2003. līdz 2005. gadam, * Afganistānā no 2002. līdz 2010. gadam, * un Čadā no 2008. līdz 2009. gadam. == Ieroči un militārā tehnika == {| class="wikitable" ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Attēls ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Veids ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Ražotājvalsts ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Nozīme ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Skaits ! style="text-align: center; background: lightsteelblue;" |Piezīmes |- ! colspan="6" |Bruņutehnika |- |[[Attēls:CV9035NL MLU 01.jpg|300px]] |[[Strf 90|CV9035NL]] |{{SWE}} / {{NED}} |[[Kājnieku kaujas mašīna]] |170 | |- |[[Attēls:Fennek Zweden.jpg|300px]] |[[KNDS Fennek]] |{{NED}} / {{DEU}} |[[Kaujas izlūkošanas transportlīdzeklis]] ----[[Bruņutransportieris]] ----[[Komandvadības un štāba transportlīdzeklis]] ----mācību transportlīdzeklis |185 ----126 ----4 ----10 | |- |[[Attēls:Oefening GTK Boxer Bcie BLJ 01.jpg|300px]] [[Attēls:GTK Boxer 13 GNKcie 01.jpg|300px]] |[[Boxer]] |{{NED}} / {{DEU}} |[[Bruņots medicīnas transportlīdzeklis]] ----[[Komandvadības un štāba transportlīdzeklis]] ----Munīcijas piegādes transportlīdzeklis ----[[Inženiertehniskie karaspēki|Inženiertehniskā mašīna]] ----Mācību transportlīdzeklis |52 ----36 ----12 ----92 ----8 | |- |[[Attēls:Royal Netherlands Army Bushmaster APV, VAU 12kN 4X4 ADI-THALES Bushmaster NLD at Amersfoort, The Netherlands. pic1.JPG|300px]] |[[Bushmaster]] |{{AUS}} |[[bruņutransportieris]] |92 | |- ! colspan="6" |Prettanku ieroči |- |[[Attēls:Euro-Spike ER Helsinki 2012 3.JPG|300px]] |[[Spike-MR]] |{{ISR}} |[[Prettanku vadāma raķete]] |Daudzums nav zināms | |- |[[Attēls:Panzerfaust3.jpg|300px]] |[[Panzerfaust 3]] |{{DEU}} |[[Rokas prettanku granātmetējs]] |Daudzums nav zināms |Pakāpeniski to nomaina [[Carl Gustaf|Carl Gustaf M4]] |- ! colspan="6" |Аrtilērija |- |[[Attēls:KMW-PzH2000-02.jpg|300px]] |[[PzH 2000]] |{{DEU}} |155-mm [[Pašgājējlielgabals]] |21 |vēl 27 vienības noliktavā |- |[[Attēls:MO120RT cropped.png|300px]] |[[MO-120-RT61 mortīra]] |{{NED}} |120-mm [[mīnmetējs]] |18 | |- |[[Attēls:81mmMORT L16.png|300px]] |[[L16 (mīnmetējs)|L16]] |{{UK}} |81-mm [[mīnmetējs]] |83 | |- ! colspan="6" |Pretgaisa aizsardzības sistēmas |- |[[Attēls:Dutch Patriot PAC-3 installation.jpeg|300px]] |[[MIM-104 Patriot|M902 Patriot PAC-3]] |{{USA}} |Tālās darbības Pretgaisa raķešu sistēma |20 | |- |[[Attēls:Nasams launcher vliegbasis valkenburg NSS.jpg|альт=|300px]] |[[NASAMS|NASAMS II]] |{{NOR}} |Tuvās darbības Pretgaisa raķešu sistēma |6 | |- |[[Attēls:Fennek stinger.jpg|300px]] |[[KNDS Fennek]] ar [[FIM-92 Stinger|FIM-92A Stinger]] |{{USA}} / {{NED}} / {{DEU}} |Tuvās darbības Pretgaisa raķešu sistēma |18 | |- |[[Attēls:FIM-92 (JASDF).jpg|300px]] |[[FIM-92 Stinger|FIM-92A Stinger]] |{{USA}} / {{DEU}} |[[Pārnēsājama pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma]] |Daudzums nav zināms | |- ! colspan="6" |Radari |- |[[Attēls:TRML radar DGLC op een MAN 8x8 vrachtwagen.jpg|300px]] |[[TRML|TRML-3D]] |{{DEU}} |[[Raķešu uzbrukuma brīdināšanas sistēma|Agrīnās brīdināšanas radars]] |5 | |- |[[Attēls:New radar Defensie Grondgebonden Luchtverdedigingscommando 01.jpg|300px]] |[[Ground Master 200 Multi Mission|Thales GM 200 MM/C]] |{{NED}} |Daudzfunkcionālais radars ar [[Aktīva fāzētu antenu bloks|Aktīvo fāzētu antenu bloku]] |1 |2021. gadā pasūtīti 9 radari. |7 radari pasūtīti 2024. gada aprīlī. |- ! colspan="6" |Inženiertehnika |- |[[Attēls:AEV3 1.jpg|300px]] |[[AEV 3 Kodiak]] |{{DEU}} |[[Inženiertehniskais tanks]] |10 | |- |[[Attēls:Dachs - 4.jpg|300px]] |[[Pionierpanzer|Dachs]] |{{DEU}} |[[Inženiertehniskais tanks]] |10+ | |- |[[Attēls:Bergepanzer Bueffel rechte Seite.jpg|300px]] |[[Bergepanzer 3 Büffel|BPz-3 Buffel]] |{{DEU}} |[[Bruņots remonta un evakuācijas transportlīdzeklis]] |25 | |- |[[Attēls:Bergepanzer 2 rightside.jpg|300px]] |[[Bergepanzer 2|BPz-2]] |{{DEU}} |[[Bruņots remonta un evakuācijas transportlīdzeklis]] |25+ | |- |[[Attēls:Panzerschnellbruecke Biber auf Brueckenleger.jpg|300px]] |[[Leopard 1]] ar [[Leguan]] |{{DEU}} |[[Bruņotais tiltlicējs]] |13 | |- |[[Attēls:Rollout Leopard 2 Leguaan DMO-4.jpg|300px]] |[[Leopard 2]] ar [[Leguan]] |{{DEU}} |[[Bruņotais tiltlicējs]] |8 | |- | |[[MLC70 Leguan]] |{{DEU}} |[[Bruņotais tiltlicējs]] |4 | |- |[[Attēls:Trał przeciwminowy Bożena 4 Defilada 2014.JPG|300px]] |[[Bozena]] |{{SVK}} |[[Bruņots atmīnēšanas transportlīdzeklis]] |Daudzums nav zināms | |- ! colspan="6" |RBĶ izlūkošanas transportlīdzekļi |- |[[Attēls:TPz Fuchs Eloka 102 EOV, Wretham.jpg|300px]] |[[Tpz-1 Fuchs NBC]] |{{DEU}} |Radiācijas, bioloģiskās un ķīmiskās izlūkošanas transportlīdzeklis |6 | |- ! colspan="6" |BPLA |- |[[Attēls:ARMY WARFIGHTING EXPERIMENT 2017 - TESTING THE NEXT GENERATION OF TECHNOLOGY MOD 45162462.jpg|300px]] |[[Black Hornet Nano]] |{{NOR}} |Izlūkošanas [[Bezpilota lidaparāts|BPLA]] |48 BPLA | |- |[[Attēls:RQ20A-130304-M-DE426-001 crop.jpg|300px]] |[[RQ-20 Puma]] |{{USA}} |Izlūkošanas [[Bezpilota lidaparāts|BPLA]] |12 BPLA | |- |[[Attēls:Insitu RQ-21 Blackjack (cropped).jpg|300px]] |[[RQ-21 Blackjack]] |{{USA}} |Izlūkošanas [[Bezpilota lidaparāts|BPLA]] |15 BPLA | |- |[[Attēls:Wasp III aircraft.jpg|300px]] |[[Wasp III]] |{{USA}} |Izlūkošanas [[Bezpilota lidaparāts|BPLA]] |18 BPLA | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armijas pēc valsts]] [[Kategorija:Militārisms Nīderlandē]] qeqib1m7feioz89sk3uco0rccn5vjpk 0 640662 4539256 4528915 2026-10-24T09:39:45Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4539256 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Polija | valsts_angl = Poland | logo = | logo_izm = 200px <!--- Vispārīgi ---> | dibin = | federācija = Polijas Volejbola federācija (PZPS) | iest gads = | iest kom = | konfederācija = [[CEV]] | vieta rangā = 1. ({{dat|2026|8|3}}) | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = Biało–Czerwoni (Balti sarkanie) | arēna = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|SRB}} [[Nikola Grbičs]] | kapteinis = Aleksanders Sļivka | visv spēles = Pjotrs Gružka (450) | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 11 | OS medaļas = 2 | OS lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'' (1976) <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 19 | PČ medaļas = 6 | PČ lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'' (1974, 2014, 2018) <!--- Zona ---> | zona nos = [[Eiropas čempionāts volejbolā|Eiropas čempionāts]] | zona reizes = 29 | zona medaļas = 12 | zona lab sasn = {{Gold1}} ''Zelts'' (2009, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/volejbols/izlases/27092026-latvijas_paridaritaja_polija_nosarga_eiro|title=Poļi pēc 60 punktu pirmā seta salauž franču pretestību un nosargā Eiropas troni |website= Sportacentrs.com|access-date=26 September 2026}}</ref>) <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{sp|vb|POL}} 2—3 {{sp|vb|TCH}}<br />([[Varšava]]; {{dat|1948|2|28|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = | liel zaud = | pašreizējais = }} '''Polijas volejbola izlase''' ({{val|pl|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn}}) pārstāv [[Polija|Poliju]] starptautiskās [[volejbols|volejbola]] sacensībās. Komandu vada Polijas Volejbola federācija ({{val|pl|Polski Związek Piłki Siatkowej}}, PZPS) — vadošā volejbola pārvaldes institūcija Polijā, un izlase valsti starptautiskos turnīros un pārbaudes spēlēs. Līdz šim nozīmīgākie Polijas izlases sasniegumi ir izcīnītā zelta medaļa [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], trīs [[Pasaules čempionāts volejbolā|pasaules čempionu]] tituli (1974., 2014. un 2018. gadā), trīs [[Eiropas čempionāts volejbolā|Eiropas čempionu tituli]] (2009., 2023. un 2026. gadā), kā arī uzvaras Pasaules līgā (2012. gadā) un Nāciju līgā (2023., 2025. un 2026. gadā). Uz 2026. gada oktobri Polija ir viena no pasaules spēcīgākajām komandām, ieņemot pirmo vietu FIVB pasaules rangā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIVB Men's Volleyball World Ranking |url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/men |access-date=9 September 2024}}</ref> == Formas tērpu piegādātāji == Zemāk esošajā tabulā redzama Polijas volejbola izlases ekipējuma piegādātāju vēsture. {| class="wikitable" style="text-align: left" |- !Laiks !Formas tērpa piegādātājs |- |līdz 1996 |[[Adidas]] |- |1997–1999 |[[Nike]] |- |2000–2002 |Adidas |- |2003–2008 |[[ASICS|Asics]] |- |2008–2024 |Adidas |- |2025–pašlaik |[[4F]] |} === Sponsori === Starp galvenajiem izlases sponsoriem ir tādi uzņēmumi kā [[PKN Orlen]] un [[Plus (Polijas telekomunikācijas)|Plus]], kā arī citi sponsori: [[Adidas]], [[Okocim Brewery]], [[Deloitte]], [[Kinder (brends)|Kinder +Sport]], [[Dynamic Parcel Distribution]], Jurajska un SMJ sport.. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pl ikona}} {{sporta ārējās saites}} * [https://inside.cev.eu/institutions/federations/poland/ CEV profils] * [https://www.fivb.com/en/thefivb/directory/pol-poland FIVB profils] [[Kategorija:Volejbola izlases]] [[Kategorija:Sports Polijā]] [[Kategorija:Volejbols Polijā]] ewgzls09yhpnmtzsltc3ecnqyszkpp4 0 640690 4539268 4536685 2026-10-24T09:42:52Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4539268 wikitext text/x-wiki '''Vaiotapu''' ({{val|mi|Waiotapu}} — 'svētie ūdeņi') ir ļoti aktīva ģeotermālā zona uz dienvidiem no Okataina vulkāniskā centra, uz ziemeļiem no Reporoa [[kaldera]]s, Taupo vulkāniskajā zonā [[Jaunzēlande]]s [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]]. Šajā apgabalā atrodas daudzi gleznaini [[Termālie ūdeņi|karstie avoti]], tostarp [[Lēdijas Noksas geizers]] ({{val|en|Lady Knox Geyser}}). Pirms eiropiešu ierašanās šo apgabalu apdzīvoja ngāti faoa (''Ngāti Whaoa'') cilts, kas cēlusies no arava (''Arawa'') [[smailīte|smailītēm]] atbraukušajiem. Vaiotapu jau sen ir populārs [[tūrisms|tūristu]] galamērķis. Kopš 1931. gada šī teritorija ir aizsargāta, taču daļa no tās joprojām ir tūristu apskates vieta, kas darbojas ar nosaukumu Vaiotapu Termālā brīnumzeme ({{val|en|Wai-O-Tapu Thermal Wonderland}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.waiotapu.co.nz |title=Waiotapu Thermal Wonderland, New Zealands most colourful geothermal area |publisher=waiotapu.co.nz |date= |accessdate=4 February 2014}}</ref> Šeit atrodas populārs [[geizers]] Lēdijas Noksas geizers, karstie avoti "[[Šampanieša baseins]]" ({{val|en|Champagne Pool}}), "[[Mākslinieka palete]]" ({{val|en|Artist's Palette}}) un burbuļojošie dubļu avoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Guide to New Zealand Geothermal Attractions at Waiotapu|url=https://www.hirecar.co.nz/blog/travel-tourism/waiotapu/|website=USAVE|accessdate=13 May 2015}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Echo Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Echo ezers}} Image:Wai-o-tapu panorama.jpg|{{center|Centrālie baseini}} File:Wai-o-tapu.- Rotorua (NZ).jpg|{{center|Ngakoro ezera ūdenskritums}} File:Ngakoro Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Ngakoro ezers}} Image:ArtistsPalette.jpg|{{center|Mākslinieka palete}} Image:Lady Knox Geyser.jpg|[[Lēdijas Noksas geizera]] izvirdums File:Waiotapu Artist's Palette, « Champagne pool »Nouvelle Zélande.jpeg|{{center|Mākslinieka palete}} File:Sulfurous pond at Waiotapu.jpg|{{center|[[Sērs|Sēra]] dēļ dīķa ūdens kļust dzeltens}} File:Waiotapu - Waiotapu9111.jpg|Burbuļojošs dubļu avots File:Waiotapu - Waiotapu9110.jpg|Velna vanna apmākušās dienā File:Waiotapu - Waiotapu9117.jpg| Ngakoro ezers File:Waiotapu - Waiotapu9122.jpg|Šampanieša baseins </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://waiotapu.co.nz/photos/ Wai-O-Tapu images and movies] (requires [[QuickTime]]) {{coord|38|21|34|S|176|22|11|E|display=title}} [[Kategorija:Jaunzēlandes hidrogrāfija]] [[Kategorija:Geizeri]] 1jo9wun95gd5a1e3vqbe129kxblk0h6 4539269 4539268 2026-10-24T09:44:29Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4539269 wikitext text/x-wiki '''Vaiotapu''' ({{val|mi|Waiotapu}} — 'svētie ūdeņi') ir ļoti aktīva ģeotermālā zona uz dienvidiem no Okataina vulkāniskā centra, uz ziemeļiem no Reporoa [[kaldera]]s, Taupo vulkāniskajā zonā [[Jaunzēlande]]s [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]]. Šajā apgabalā atrodas daudzi gleznaini [[Termālie ūdeņi|karstie avoti]], tostarp [[Lēdijas Noksas geizers]] ({{val|en|Lady Knox Geyser}}). Pirms eiropiešu ierašanās šo apgabalu apdzīvoja ngāti faoa (''Ngāti Whaoa'') cilts, kas cēlusies no arava (''Arawa'') [[smailīte|smailītēm]] atbraukušajiem. Vaiotapu jau sen ir populārs [[tūrisms|tūristu]] galamērķis. Kopš 1931. gada šī teritorija ir aizsargāta, taču daļa no tās joprojām ir tūristu apskates vieta, kas darbojas ar nosaukumu Vaiotapu Termālā brīnumzeme ({{val|en|Wai-O-Tapu Thermal Wonderland}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.waiotapu.co.nz |title=Waiotapu Thermal Wonderland, New Zealands most colourful geothermal area |publisher=waiotapu.co.nz |date= |accessdate=4 February 2014}}</ref> Šeit atrodas populārs [[geizers]] Lēdijas Noksas geizers, karstie avoti "[[Šampanieša baseins]]" ({{val|en|Champagne Pool}}), "[[Mākslinieka palete]]" ({{val|en|Artist's Palette}}) un burbuļojošie dubļu avoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Guide to New Zealand Geothermal Attractions at Waiotapu|url=https://www.hirecar.co.nz/blog/travel-tourism/waiotapu/|website=USAVE|accessdate=13 May 2015}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Echo Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Echo ezers}} Image:Wai-o-tapu panorama.jpg|{{center|Centrālie baseini}} File:Wai-o-tapu.- Rotorua (NZ).jpg|{{center|Ngakoro ezera ūdenskritums}} File:Ngakoro Lake Wai-o-tapu.-.jpg|{{center|Ngakoro ezers}} Image:ArtistsPalette.jpg|{{center|Mākslinieka palete}} Image:Lady Knox Geyser.jpg|[[Lēdijas Noksas geizera]] izvirdums File:Waiotapu Artist's Palette, « Champagne pool »Nouvelle Zélande.jpeg|{{center|Mākslinieka palete}} File:Sulfurous pond at Waiotapu.jpg|{{center|[[Sērs|Sēra]] dēļ dīķa ūdens kļust dzeltens}} File:Waiotapu - Waiotapu9111.jpg|Burbuļojošs dubļu avots File:Waiotapu - Waiotapu9110.jpg|Velna vanna apmākušās dienā File:Waiotapu - Waiotapu9117.jpg| Ngakoro ezers File:Waiotapu - Waiotapu9122.jpg|Šampanieša baseins </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.waiotapu.co.nz/ ''Wai-O-Tapu Thermal Wonderland'' tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://waiotapu.co.nz/photos/ ''Wai-O-Tapu'' attēli un video] (nepieciešams ''[[QuickTime]]'') {{coord|38|21|34|S|176|22|11|E|display=title}} [[Kategorija:Jaunzēlandes hidrogrāfija]] [[Kategorija:Geizeri]] 43c55vycgk6mhlgn9u24gxjc6uc9ktj 0 641120 4539196 4532978 2026-10-24T08:44:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4539196 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme]]s [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija]]s diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Rīgas Svētā Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 8fiaxalrk1uh166yakvbg3echlj7pj8 0 641160 4539229 4538262 2026-10-24T09:14:25Z Lietotaajs 19361 4539229 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". === Pārtraukšana un nākotne === {{Pamatraksts|EA Sports FC}} Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}</ref> 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}</ref> Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}</ref> 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''. == Sērijas spēles == === 1990. gadi === ==== ''FIFA International Soccer'' ==== {{Pamatraksts|FIFA International Soccer}} * Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]]) * Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas) Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}</ref> Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.<ref>Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22</ref> Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko "Mega Drive" spēļu sarakstā.<ref name="Atsauce-1">Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994</ref> ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko "Mega-CD" spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.<ref name="Atsauce-1" /> Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}</ref> Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}</ref> ==== ''FIFA 95'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}} * Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]]) * Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' * Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,<ref name="Atsauce-2">{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}</ref> ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.<ref name="Atsauce-2" /> Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas. ==== ''FIFA 96'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 96}} * Vāka sportisti: [[Joans Sabau|Joans Ovidiu Sabau]] un [[Džeisons Makatīrs]] (Eiropas versija) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[32X]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1995. gada 30. septembris Šī ir pirmā ''FIFA'' spēle, kurā ''Saturn'', ''PlayStation'', ''MS-DOS'' un ''Windows'' platformās tika izmantota reāllaika 3D grafika, ko nodrošināja tehnoloģija ar nosaukumu „Virtual Stadium”. Tā ir arī pirmā sērijas spēle, kurā spēlētājiem tika norādīti futbolistu īstie vārdi un pozīcijas, kā arī ieviesti rīki spēlētāju reitingu pārvaldībai, pāreju veikšanai un komandu pielāgošanai. Tomēr Brazīlijas komandām pārsvarā bija neprecīzi spēlētāju sastāvi, un dažās no tām bija iekļauti pat futbolisti, kuri jau sen bija beiguši profesionālo karjeru. Šī problēma tika novērsta tikai spēlē ''FIFA 99''. Savukārt ASV līga sastāvēja tikai no izdomātām komandām un spēlētāju sastāviem. „[[Major League Soccer]]” bija izveidota tikai dažus mēnešus pirms spēles iznākšanas, taču tās komandas ''FIFA'' spēlēs sāka parādīties tikai sākot ar ''FIFA 2000''. ''Super NES'' un ''Mega Drive'' versijās tika izmantota atjaunināta ''FIFA 95'' spēles dzinēja versija ar jaunām komandām un grafiku. Tā ir arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā tika iekļauts spēlētāju un komandu redaktors, taču šī funkcija bija pieejama tikai ''Mega Drive'' un piektās paaudzes konsoļu versijās. Turklāt līdzās astoņām iepriekšējā spēlē pieejamajām nacionālajām līgām tika ieviestas vēl trīs jaunas līgas: [[Skotijas Futbola līgas Premjerdivīzija]], ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' un [[Malaizijas futbola Superlīga|Malaizijas Superlīga]]. Šāds līgu klāsts tika saglabāts arī nākamajās divās spēlēs. Šī bija arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā bija pilnvērtīgs ievadvideo. ==== ''FIFA 97'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 97}} * Vāka sportisti: [[Deivids Žinola]] (Eiropas versija); [[Bebetu]] (pārējā pasaulē) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Super NES]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1996. gada 30. novembris Lielākais jaunievedums spēlē ''FIFA 97'' bija seši pret seši telpu futbola režīms un daudzstūru modeļos veidoti spēlētāji. Spēlētāju kustību animācijām tika izmantota [[kustību tveršanas tehnoloģija]] (''motion capture''), par kuras modeli kalpoja [[Deivids Žinola]]. Spēlē bija pieejams ievērojami lielāks spēlējamo līgu skaits no Anglijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Malaizijas. Šajās spēles versijās bija iekļauti arī komentāri, kurus sniedza [[Džons Motsons]] kopā ar [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], savukārt spēles ievadā skatītājus sagaidīja [[Dess Linems]]. ==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ==== ==== ''FIFA 99'' ==== ==== ''FIFA 2000'' ==== == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] 3ulgi5gs0bjq5mgsz7p0bzupf1580ky 0 641492 4539163 4536210 2026-10-24T08:06:02Z Baisulis 11523 + defaultsort....... 4539163 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Johans Gotlobs Klauss | vārds_orig = ''Johann Gottlob Claus'' | dz_gads = 1796 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas draudzes novads|Trikāta|td=Latvija}} | m_gads = 1887 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Salanājas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Trikāta]] (1796—1800)<br />[[Jēkabpils]] (1800—1840)<br />[[Tartu]] (1840—1841)<br />[[Jaunjelgava]] (1841—1861)<br />[[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķele]] (1861—1887) | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = ierēdnis | dzimums = V | vecāki = tēvs — Johans Gotlobs Klauss,<br />māte — Johanna Kristiāna Grosima | dzīvesbiedrs = (1) Doroteja Šarlote Luīze Bekere (1818—1826)<br />(2) Anna Ernestīne Teodora Elizabete Zalcmane (1832—1887) | bērni = Kārlis Oto Eduards Klauss | citas daļas = }} '''Johans Gotlobs Klauss''' ({{val|de|Johann Gottlob Claus}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1796|8|16}}|{{dat||8|5}}}} [[Trikāta|Trikātā]], miris {{dat VS|{{dat|1887|3|20}}|{{dat||3|8}}}} [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķelē]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Kurzemes guberņa]]s pašvaldību un tiesu ierēdnis. No 1823. līdz 1840. gadam viņš ieņēma [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]] maģistrāta sekretāra amatu un sekmēja vairākus pilsētas labiekārtošanas un pārvaldes uzlabošanas pasākumus. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat|1796|8|16|L|bez}} [[Trikātas mācītājmuiža|Trikātas mācītājmuižā]] jurista Johana Gotloba Klausa vecākā un Johannas Kristiānas (dzimušas Grosimas) ģimenē kā otrais no četriem bērniem.<ref name="Trikāta">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2516:25860#&gid=1&pid=20|title=LVVA 235. f. 5. apr. 11. lieta "Trikātas vācu draudzes izraksti no 1722.-1833. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistriem". 20. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> Johanam bija divas māsas un viens brālis: Anna Amālija (dzim. 1795),<ref name="Trikāta"/> Sofija (dzim. 1799)<ref name="Birži">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2336:16921|title=LVVA 235. f. 1. apr. 11. lieta "Biržu vācu draudzes 1789.-1833. gada dzimušo un kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo reģistrs". 27. lpp.; 69. lpp.; 74.—75. lpp.; 80. lpp.; 82. lpp.; 83—84. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> un Oto Kārlis Johans Gotlobs (dzim. 1801).<ref name="Birži"/> Kristīts [[Trikātas luterāņu baznīca|Trikātas luterāņu baznīcā]] {{dat|1796|8|29|L|bez}}.<ref name="Trikāta"/> Ap 1800. gadu ģimene pārcēlās uz [[Jēkabpils|Jēkabmiestu]], kur tēvs strādāja par advokātu zemākās instances tiesā. Mācījās [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabmiesta apriņķa skolā]].<ref name="GFHB">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.libau-kurland-baltikum.de/Personen-2/Claus/claus.html|title=Johann Gottlob Claus|publisher=Genealogische Forschungen Herbert Becker|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> 1812. gadā Klauss uzsāka dienestu [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskunga iecirkņa]] pārvaldē, kur sākotnēji pildīja aktuāra (protokolista), no 1813. gada — kancelejas darbinieka, bet no 1816. līdz 1826. gadam reģistratora pienākumus. Vienlaicīgi ar šiem amatiem viņš faktiski pildīja arī krievu valodas tulka pienākumus.<ref name="GFHB"/> === Jēkabmiesta maģistrāta sekretārs === Kopš 1823. gada Johans bija Jēkabmiesta maģistrāta sekretāra pienākumu izpildītājs, un no 1826. līdz 1840. gadam šo amatu ieņēma pastāvīgi.<ref name="GFHB"/> 1825. gadā viņš sekmēja ielu bruģēšanu un apgaismošanu. 1826. gadā bijušā pilsētas sekretāra muižiņā pie [[Brodi]]em izveidoja nespējnieku patversmi ''Aleksanderruhe'', ko nosauca par godu tikko mirušajam caram [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram I]]. 1830. gadā darbību atjaunoja elementārskola ar vācu un krievu apmācību valodu. No tās 1834. gadā izdalīja atsevišķu skolu meitenēm. Pastāvēja arī vairākas privātskolas. Jēkabmiesta artilērijas poligonā dienošo kareivju ārstēšanai 1834. gadā atvēra lazareti, kur 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar [[narkoze|narkozi]]. Pēc postošajiem 1837. gada plūdiem Klauss panāca Daugavas krasta nostiprināšanu ar laukakmeņu bruģi, ko īstenoja no 1840. līdz 1841. gadam. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka.<ref>{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=68-71}}</ref><ref name="Zuschauer">''Unsere Stadt hat einen sehr verdienstvollen Mann.'' Zuschauer, Nr.4999 (09.05.1840.)</ref><ref>''Vermischte Nachrichten.'' Libausches Wochenblatt, Nr. 99 (11.12.1840.), 2. lpp.</ref> Izmantojot amatā iegūto informāciju par Jēkabmiestu, Johans Gotlobs Klauss {{dat|1841|9|21|L|bez}} laikrakstā ''Inland'' publicēja rakstu "Par kroņa nodokļu iekasēšanu Jēkabmiestā" ({{val|de|Ueber die Erhebung der Kronabgaben in Jacobstadt}}), kur analizēja Jēkabmiesta iedzīvotāju sociālo sastāvu, pašvaldības finanses un uz pilsētu gulstošos kroņa nodokļus, kritizējot nesamērīgi augsto nodokļu slogu un tā nevienlīdzīgo sadalījumu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā Kurzemes guberņas pilsētu speciālā komisija 1818. gadā, Klauss norādīja, ka minēto apstākļu rezultātā pilsētas iedzīvotājiem ir izveidojušies ievērojami nodokļu parādi, taču starp nodokļu nemaksātājiem ir uzskaitītas arī personas, kas ir mirušas vai pārcēlušās citviet.<ref>Johann Gottlob Claus. ''Ueber die Erhebung der Kronsabgaben in Jacobstadt.'' Das Inland, Nr.37 (09.09.1841.)</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=314—363}}</ref> === Vēlākie dzīves gadi === 1840. gadā Johans Gotlobs Klauss pameta Jēkabmiesta maģistrāta sekretāra amatu, ko saskaņā ar laikabiedru publikāciju veicināja pēdējos dienesta gados piedzīvotas nesaskaņas un aizvainojumi.<ref name="Zuschauer"/> Pēc tam viņš pārcēlās uz [[Tartu|Tērbatu]], kur līdz 1841. gadam strādāja par lietvedi [[Vidzemes guberņa]]s valdes skolu direkcijā.<ref>''Vermischte Nachrichten.'' Libausches Wochenblatt, Nr.48 (15.06.1840.)</ref> Tomēr jau 1841. gadā atgriezās [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] un kļuva par aktuāru [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] tiesā. No 1848. līdz 1861. gadam ieņēma tiesas sekretāra amatu.<ref name="GFHB"/> Kopš 1861. gada dzīvoja [[Sīķeles luterāņu baznīca|Sīķeles mācītājmuižā]], kur par mācītāju kalpoja viņa dēls Kārlis Oto Eduards. Johans Gotlobs Klauss nomira 90 gadu vecumā Sīķelē, {{dat|1887|03|20|L|bez}}.<ref name="GFHB"/><ref name="Sīķele">{{Tīmekļa atsauce|url=https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2498:24969#&gid=1&pid=11|title=LVVA 235. f. 6. apr. 928. lieta "Sīķeles un Bornes latviešu un vācu draudzes 1887. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs". 11. lpp.|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> Apbedīts {{dat VS|{{dat|1887|3|26}}|{{dat||3|14}}}} Sīķeles luterāņu (Muravku) kapos.<ref name="Timenote">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Johans-Gotlobs-Klauss|title=Johans Gotlobs Klauss|publisher=Timenote|access-date={{dat|2026|10|13|L|bez}}}}</ref> == Ģimene == {{dat|1818|10|11|L|bez}} Johans Gotlobs Klauss salaulājās ar Doroteju Šarloti Luīzi Bekeri (1796—1826), [[Dobeles apriņķis|Dobeles pilskunga iecirkņa]] rakstveža Kristiana Gustava Bekera meitu. Laulībā dzima 3 bērni: Johans Gustavs (1819—1823), Johans Teodors (1820—1823) un Kārlis Oto Eduards (1823—1896). Klausa pirmā sieva nomira {{dat|1826|6|2|L|bez}}.<ref name="GFHB"/><ref name="Birži"/> {{dat|1832|10|24|L|bez}} laulājies otrreiz ar atraitni Annu Ernestīni Teodoru Elizabeti Zalcmani (1803—1893), Jēkabmiesta apriņķa skolas inspektora Kristiana Frīdriha Zalcmaņa meitu.<ref name="GFHB"/><ref name="Birži"/> Johana Gotloba Klausa dēls no pirmās laulības Kārlis Oto Eduards no 1840. līdz 1845. gadam studēja [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]], kur sākotnēji apguva vēsturi, bet pēc tam — teoloģiju. Studiju laikā pievienojās [[Vācbaltiešu studentu korporācijas|studentu korporācijai]] ''[[Curonia]]''.<ref name="Curonia">{{Grāmatas atsauce|last=Räder|first=Wilhelm|title=Album Curonorum. 1808—1932|location=Rīga|year=1930|page=62}}</ref> No 1846. līdz 1850. gadam strādāja par mājskolotāju [[Durbe|Durbē]]. 1850. gadā izdeva dzejoļu krājumu "Kārļa Klausa dzejoļi" ({{val|de|Gedichte von Carl Claus}}).<ref>N. Rehbinder. ''II. Die belletristische Literatur der Ostseeprovinzen Russlands von 1800 bis 1852.'' Das Inland, Nr.48 (30.11.1853)</ref> {{dat VS|{{dat|1851|1|12}}|{{dat|1850|12|31}}}} viņu ordinēja par mācītāju.{{nepieciešama atsauce}} No 1851. līdz savai nāvei 1893. gadā viņš kalpoja Sīķeles—Bornes—Elernes evaņģēliski luteriskajā draudzē.<ref name="Curonia"/> 1893. gadā apbalvots ar Zelta mācītāja krūšu krustu.<ref>[https://books.google.de/books?id=5RP2WiMSi_MC&lpg=PA331&dq=Prediger-Brustkreuz%201896&pg=PA332#v=onepage&q&f=false Digitalisat]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Klauss, Johans Gotlobs}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Trikāta]] [[Kategorija:Vecsalienas pagasts]] n65aybmu9322625ftmmbz3rgjg2ygx7 0 641513 4539251 4536605 2026-10-24T09:37:15Z Bai-Bot 60304 /* Ārējās saites */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4539251 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Mroczak posrebrzany.jpg | att_nosaukums = [[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Vespertilionini ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | cilts = Vespertilionini | cilts_lv = Parasto sikspārņu cilts | kategorijas = nē }} '''Parasto sikspārņu cilts''' (''Vespertilionini'') ir lielākā no deviņām [[vakarsikspārņu apakšdzimta]]s (''Vespertilioninae'') ciltīm, kas apvieno 17 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] ģintis.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=945865#null "Vespertilionini".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Šīs cilts sugas plaši izplatītas [[Vecā pasaule|vecajā pasaule]] un [[Austrālāzija|Austrālāzijā]].<ref>Database, Mammal Diversity (2021-11-06), Mammal Diversity Database, doi:10.5281/zenodo.5651212, retrieved 2021-12-07</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena parasto sikspārņu cilts suga — [[divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} * {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas krēslas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} * {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} * {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Mirostrellus|Žofra sikspārņi|Žofra sikspārnis}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilioninae/classification/ ADW: Vespertilioninae] *[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionini/classification/ ADW: Vespertilionini] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] iyfp7rucus6lwhsw6mwj0u7f8jyen8t 10 641641 4539103 4538874 2026-10-24T06:04:04Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4539103 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Eiropas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Eiropa]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Albānija]] ([[Korabs]]) * [[Andora]] ([[Komapedroza]]) * [[Apvienotā Karaliste]] ([[Neviss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrija]] ([[Grosglokners]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Baltkrievija]] ([[Dzeržinska kalns|Dzeržinska k.]]) * [[Beļģija]] ([[Siņaldebotranžs]]) * [[Bosnija un Hercegovina]] ([[Magličs]]) * [[Bulgārija]] ([[Musala]]) * [[Čehija]] ([[Sņežka]]) * [[Dānija]] ([[Mellehejs]]) * [[Francija]] ([[Monblāns]]) * [[Grieķija]] ([[Olimpa kalns|Olimps]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Horvātija]] ([[Dināra]]) * [[Igaunija]] ([[Lielais Munameģis]]) * [[Īrija]] ([[Karantūils]]) * [[Islande]] ([[Kvannadālshnjūgirs]]) * [[Itālija]] ([[Monblāns]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]/[[Eškitau]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Latvija]] ([[Gaiziņš|Gaiziņkalns]]) * [[Lihtenšteina]] ([[Graušpice]]) * [[Lietuva]] ([[Aukštojs]]) * [[Luksemburga]] ([[Kneifs]]) * [[Malta]] ([[Tadmejreks]]) * [[Melnkalne]] ([[Zla Kolata]]) * [[Moldova]] ([[Beleneštu kalns|Beleneštu k.]]) * [[Monako]] ([[Šemānderevuārs]]) * [[Nīderlande]] ([[Vālserbergs]]) * [[Norvēģija]] ([[Galhēpigens]]) * [[Polija]] ([[Risi]]) * [[Portugāle]] ([[Piku (kalns)|Piku]]/[[Torre]]) * [[Rumānija]] ([[Moldovjanu]]) * [[Sanmarīno]] ([[Titāno kalns|Titāno]]) * [[Serbija]] ([[Midžors]]) * [[Slovākija]] ([[Gerlaha smaile|Gerlaha sm.]]) * [[Slovēnija]] ([[Triglavs]]) * [[Somija]] ([[Halti]]) * [[Spānija]] ([[Teide]]/[[Mulasens]]) * [[Šveice]] ([[Difūra smaile|Difūra sm.]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]/[[Mahja]]) * [[Ukraina]] ([[Hoverla]]) * [[Ungārija]] ([[Kēkešs]]) * [[Vācija]] ([[Cugšpice]]) * [[Zviedrija]] ([[Kebnekaise]]) * [[Vatikāns]] ([[Vatikāna pakalns]]) * [[Ziemeļmaķedonija]] ([[Korabs]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Kosova]] ([[Velika Rudoka]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Džērsija]] ([[Lesplatons]]) * [[Fēru Salas]] ([[Sletaratindurs]]) * [[Gērnsija]] ([[Lemulēns]]) * [[Gibraltārs]] ([[Gibraltāra klints]]) * [[Menas Sala]] ([[Sneifels]]) * [[Olande]] ([[Ordālsklints]]) * [[Svalbāra]] ([[Ņūtona kalns|Ņūtona k.]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Eiropas, teritorijas Eiropas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> aell0z1mvwf53n8nsa1vcw7q3kq351t 0 641678 4539267 4536252 2026-10-24T09:42:19Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539267 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RīgaBaznīcasIela45.jpg|thumb|Konstantīna Pēkšēna īres nams Baznīcas ielā 45 (1909)]] '''Stateniskais jūgendstils''' ir arhitektūras vēsturnieka [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jāņa Krastiņa]] lietots apzīmējums [[Rīga]]s vēlā [[jūgendstils|jūgendstila]] īres namu kompozīcijas veidam, kurā fasādi nosaka uzsvērts vertikālisms. Tā līdzekļi ir cauri vairākiem stāviem ejoši erkeri, lizēnas un pilastri, stateniskas ornamenta vai apdares materiāla joslas un ģeometrizēts, būvapjomam pakārtots dekors. Tā ir Rīgas vēlā jūgendstila racionālistiskā ievirze, kas no aptuveni 1910. gada līdz Pirmajam pasaules karam dominēja pilsētas centra apbūvē līdzās [[Nacionālais romantisms|nacionālajam romantismam]]; tajos pašos gados arhitektūrā nostiprinājās [[neoklasicisms]], kura formas bieži iekļāvās arī stateniskajās fasādēs.<ref name="k80">Krastiņš, Jānis. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga: Zinātne, 1980. 140.–153. lpp.; Krastiņš, Jānis. ''Rīgas arhitektūras stili''. Rīga, 2005. 135. lpp.</ref><ref name="grosa">Grosa, Silvija. ''Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā''. Rīga: Neputns, 2019. 278.–281. lpp.; Grosa, Silvija. ''Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā''. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, 2008. 39., 44. lpp.</ref> == Raksturojums == Pirmā pasaules kara priekšvakarā arhitektūras racionālistiskā ievirze atspoguļojās arī ēku ārējā veidolā. Daudzās fasādēs agrā jūgendstila vijīgās līnijas un maskas nomainīja ģeometrizēts, kompozīcijai pakārtots dekors, un izteiksmīgumu nodrošina siluets un apjomu kārtojums. Vertikālismu panāca trejādi: ar konstrukciju un stiklojumu, kad apakšstāvos sienu aizstāj karkass ar lieliem logiem; ar apjomiem, erkeriem, rizalītiem un zelmiņiem; un ar uzliktiem elementiem, vairākiem stāviem caurejošām lizēnām, pilastriem un ornamenta vai faktūras joslām. No 1910. gada kompozīcijas stateniskums Rīgas jūgendstilā jau dominēja.<ref name="k80" /> Daudzviet šādi nami pilnībā nosaka ielas ainavu. Ģertrūdes ielā starp Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu blakus stāv [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Alkšņa]] nami Nr. 30 (1909) un 34 (1911) un [[Eižens Laube|Laubes]] nams Nr. 32 (1910); līdzīgi ansambļi ir Brīvības ielā 57–72, Ausekļa ielā 12 un 14, Stabu ielā 91 un 93, Skolas ielā 38 un Baznīcas ielā 45.<ref name="k80" /> Fasāžu tipoloģiju noteica vertikāli cauri stāviem ejoši erkeri, kas augšstāvā bieži noslēdzas ar balkonu un zelmini; kvartāla stūrī tiem pievienojās tornītis vai kupols. Shēma bija elastīga un ļāva iekļaut dažādu virzienu dekoru: nacionālā romantisma motīvus (Krišjāņa Valdemāra ielā 18, 1910, [[Augusts Malvess]]), "dzimtenes stila" elementus (Stabu ielā 13, 1907, Vilhelms Hofmanis) vai neoklasicisma paņēmienus (Krišjāņa Barona ielā 64, 1911, [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]]).<ref name="grosa" /> Klasicizējošām tendencēm pieaugot, fasādēs iecienīti kļuva plaši apjomu laidumi un nogludināts siluets: Pēkšēna namam Baznīcas ielā 45 (1909) erkeri ir saplacināti un stūri lēzeni noapaļoti, Nukšas namam Palasta ielā 5 (1911) siluets nogludināts, bet stūru tornīšus arvien biežāk aizstāja kupoliņi, kā Vanaga namam Krišjāņa Barona ielā 64. Ēku augstumu diferencēja 1904. gada būvnoteikumi: nams nedrīkstēja būt augstāks par 21,3 metriem un par ielas platumu, tāpēc stūra namiem šaurākajā ielā daļa fasādes ir zemāka.<ref name="grosa" /><ref name="k80" /> == Galvenie meistari == Alksnis un [[Konstantīns Pēkšēns]] bija ražīgākie virziena pārstāvji. Alkšņa namiem ap 1910. gadu un vēlāk ir izkoptas proporcijas, masīvas, šķērsgriezumā ieapaļas lizēnas vairāku stāvu augstumā, atturīgs ornaments starpstāvu līmenī un noapaļoti zelmiņi; tādi ir nami Krišjāņa Barona ielā 36, Stabu ielā 61, Kalnciema ielā 2, Lāčplēša ielā 29 un daudzi citi. Otrā viņa namu grupa ar taisnām līnijām, taisnstūrveida erkeriem un trīsstūra zelmiņiem rāda nacionālā romantisma ietekmi.<ref name="k80" /> Pēkšēna birojs no 1908. gada cēla deviņu īres namu grupu Vīlandes, Rūpniecības un Vidus ielā, kur ēkas atvirzītas no būvlaides, lai saglabātu maksimālo augstumu arī šaurākajās ielās. Vidus ielā 11 (1909) sienas ir askētiskas ar raupju apmetumu, Ausekļa ielā 16 (1910) dominē stateniskas formas ar ciļņiem starpaiļu laukumos, Krišjāņa Barona ielā 5 (1909) lizēnas augšdaļā savienojas arkās ar mozaīkas lunetēm. Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības bankas nams Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar Arturu Mēdlingeru) izceļas ar pulētu melnu gabro un Somijas granītu, zeltītiem ciļņiem un vitrāžām. Statenisko kompozīciju atbilst arī lielākā daļa Pēkšēna 1910.–1914. gada namu, tostarp Hospitāļu ielā 5 ar skulptūru grupu "Kalēji", Brīvības ielā 170 un 172 ar lauksaimniecības tēmu dekorā un Tērbatas ielā 9/11.<ref name="k80" /> Laube ap 1910.–1912. gadu cēla galvenokārt stateniskā jūgendstila garā, piemēram, Krišjāņa Barona ielā 114, Kuģu ielā 11/13 un Brīvības ielā 33, 85 un 91. Īres namā Brīvības ielā 85 (1912) divos apakšējos stāvos sienu aizstāj karkass ar plašu stiklojumu, bet augšstāvos lizēnas fasādi padara optiski vieglāku; Rīgas tirgotāju un rūpnieku kredītbiedrības bankas namā Brīvības ielā 33 (1912) fasāde apdarināta ar melno Zviedrijas labradorītu, un abās ēkās profilētās lizēnas un smailie zelmiņi atgādina gotiku, nekļūstot par stilizāciju. Pie virziena pieder arī Paula Mandelštama nams Grēcinieku ielā 8 (1911) ar tērauda karkasu trijos apakšējos stāvos un zelta griezuma proporcijām, [[Ernests Pole|Poles]], [[Edgars Frīzendorfs|Frīzendorfa]], [[Augusts Vite|Vites]] un daudzu citu arhitektu darbi.<ref name="k80" /> == Konteksts == [[Attēls:Berlin, Mitte, Leipziger Straße 132–135, Warenhaus Wertheim.jpg|thumb|Alfrēda Mesela universālveikals "Wertheim" Leipcigas ielā Berlīnē (pirmā kārta 1896–1897; foto ap 1900–1903)]] Rīgas stateniskais jūgendstils ir reģionāls variants plašākai parādībai, ko Vācijas arhitektūras vēsturē apzīmē ar jēdzienu "Reformarchitektur" (reformu arhitektūra): formās neviendabīgai 1900.–1914. gada būvmākslai, kas nav vienots stils kā jūgendstils un kurā līdzās pastāv gan racionāli, gan tradīcijās un nacionālā stila meklējumos balstīti risinājumi. Par vertikālās fasādes paraugu kļuva Alfrēda Mesela universālveikals "Wertheim" Berlīnē, kura pirmā kārta Leipcigas ielā uzcelta 1896.–1897. gadā: dzelzs karkass tur pārvērsts gotiku atgādinošu akmens pīlāru ritmā, bet laukumus starp tiem aizpilda logi, tā atklājot ēkas funkcionālo saturu. Hermanis Mutēziuss 1902. gadā to nosauca par klasisku moderna darba piemēru, un pīlāru fasāde kļuva par paraugu veikalu namiem; drīz izteikts vertikālisms ar vairākiem stāviem caurejošiem pilastriem, lizēnām un erkeriem parādījās arī Berlīnes īres namos.<ref name="k80-23">Krastiņš 1980, 23. lpp. Krastiņš ēku datē ar 1897.–1904. gadu un sauc par dzelzsbetona celtni.</ref><ref name="de">Aschenbeck, Nils. ''Reformarchitektur. Die Konstituierung der Ästhetik der Moderne''. Basel: Birkhäuser, 2016. S. 19, 24–25. [https://doi.org/10.1515/9783034609098 DOI]; Hofer, Sigrid. ''Reformarchitektur 1900–1918. Deutsche Baukünstler auf der Suche nach dem nationalen Stil''. Stuttgart; London: Edition Axel Menges, 2005. ISBN 978-3-936681-01-7; Elmenhorst, Lucas. [https://arthist.net/reviews/278 Rez.: Robert Habel, Alfred Messels Wertheimbauten in Berlin. Berlin: Gebr. Mann, 2009] // ArtHist.net. 2010. 27. janv.; Muthesius, Hermann. ''Stilarchitektur und Baukunst''. Mülheim-Ruhr: Schimmelpfeng, 1902. [https://cloud-cuckoo.net/openarchive/Autoren/Muthesius/Muthesius1902.htm Transkripcija]; [https://denkmaldatenbank.berlin.de/daobj.php?obj_dok_nr=09080156 Warenhaus Wertheim, Rosenthaler Straße]. Landesdenkmalamt Berlin.</ref> Rīgas arhitekti vācu praksi pazina no žurnāliem "Architektonische Rundschau" un "Berliner Architekturwelt"; Rīgas Arhitektu biedrībā 1903. gadā referēja par tajos atspoguļoto amerikāņu arhitektūru, Alkšņa namu dekorā izmantoti Berlīnes ēku paraugi, un Krievu-Āzijas bankas Smilšu ielā 3 (1910) ciļņus iedvesmojusi Berlīnes celtņu, tostarp "Wertheim", būvplastika. Erkeru fasāžu shēmai vēl 20. gadsimta pirmās desmitgades vidū netrūka analoģiju Vācijas arhitektūrā. Laubes nami Brīvības ielā 33 un 85 demonstratīvi uzsver Anrī van de Veldes propagandēto mūsdienu formveides saikni ar gotiku.<ref name="grosa2" /> Vīnē tajos pašos gados Ādolfs Lōss sludināja atteikšanos no ornamenta, un viņa "Goldman & Salatsch" namam (1909–1911) ar pulēta akmens apakšstāviem ap 1912. gadu radās mērenāka analoģija Rīgas banku un īres namu cokolstāvos; Rīgā kritiku par ornamenta pārmērību pauda [[Jūlijs Madernieks]] 1909.–1910. gada rakstos.<ref name="k80" /><ref name="grosa2">Grosa 2019, 102., 278., 296.–297., 300., 348. lpp.; Grosa 2008, 44. lpp.</ref> Ziemeļos attīstība ritēja līdzīgi. Somijā nacionālā romantisma augstākais punkts bija 1900.–1905. gads, un pēc Sigurda Frosterusa un Gustava Strengela 1904. gada kritikas arhitektūra pievērsās racionālismam; Sanktpēterburgā somu ietekmē radies "ziemeļu moderns" atbrīvojās no nacionālām konotācijām un kļuva par formālu paņēmienu kopu. Somu impulss Rīgā sadalījās divos virzienos: viens meklēja latvisku nacionālo stilu, otrs, tāpat kā Pēterburgā, kļuva par modes noteiktu formu vingrinājumu bez nacionāla aspekta.<ref name="finland">Runeberg, Tutta; Runeberg, Kristian. ''Jugend''. Helsinki: Tammi, 1975. ISBN 951-30-3229-9. 15.–16., 27. lpp.; Grosa, Silvija. Meklējot zudušo. Konstantīna Pēkšēna projektētās ēkas Latvijas kultūrainavā // ''Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks''. Sast. S. Grosa. Rīga: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība, 2025. ISBN 978-9934-38-457-8. 134. lpp.</ref> == Termins == Apzīmējumu "stateniskais jūgendstils" Krastiņš lietoja jau 1980. gada monogrāfijā un vēlākos darbos, un to pārņēmusi jaunākā literatūra. Fasāžu stateniskums bija tikai viens no laikmeta mākslinieciskajiem paņēmieniem, un tā pamatā ir jūgendstila progresīvā ievirze atklāt eksterjerā celtnes funkcionālo struktūru.<ref name="k80" /><ref name="grosa" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Jūgendstils]] [[Kategorija:Rīgas arhitektūra]] atrw8ohxhapzg2rlsukb0lkfk3wllwr 0 641714 4539195 4536538 2026-10-24T08:41:58Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4539195 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Gajs Porters | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Guy Porter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Gajs Džonatans Porters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|9|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņūtona (Masačūsetsa)}} | mir_dat = {{dat|1951|2|22}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Beforda (Masačūsetsa)}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) ''un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Gajs Džonatans Porters''' ({{val|en|Guy Jonathan Porter}}; dzimis {{dat|1884|9|8}}, miris {{dat|1951|2|22}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78908 |title=Guy Porter |work=Olympedia |access-date=2026. gada 16. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/guy-porter |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 16. oktobris |title=Guy PORTER |accessdate=2026. gada 16. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas varas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/guy-porter-1.html |title=Guy Porter Olympic Results |access-date=2026. gada 16. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171722/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/po/guy-porter-1.html |archive-date=2026. gada 16. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Porters, Gajs}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] psbcwufdh8jgwt3nr4oqxeb8n73rwjg 0 641785 4539166 4537108 2026-10-24T08:11:24Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{mdv| → {{miršanas datums un vecums|, lv-LV → lv using [[Project:AWB|AWB]] 4539166 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Evija Ķirse | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1974|7|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2003|12|9|1974|7|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Jaunzēlande|Kuka kalns|2s=Aoraki}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | piezīmes = }} '''Evija Ķirse''' (dzimusi {{dat|1974|7|7}}, mirusi {{dat|2003|12|9}}) bija Latvijas uzņēmēja un [[Alpīnisms|alpīniste]]. Viņa bija uzņēmuma ''Sirowa Rīga'' valdes locekle un kosmētikas biznesa attīstības vadītāja [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Somija|Somijā]]. E. Ķirse gāja bojā 2003. gada 9. decembrī, kāpjot [[Aoraki|Kuka kalnā]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kopā ar tēvu, alpīnistu [[Teodors Ķirsis|Teodoru Ķirsi]], un vēl diviem Latvijas ekspedīcijas dalībniekiem.<ref name="Caune">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apollo.lv/4676128/portrets-katram-alpinistam-kads-kalns-ir-pedejais-kadi-bija-vini |title=Portrets. Katram alpīnistam kāds kalns ir pēdējais. Kādi bija viņi? |author=Dainis Caune |publisher=Neatkarīgā Rīta Avīze |date=2003-12-14 |access-date=2026-10-17}}</ref> == Dzīvesgājums == Evija Ķirse studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], kur ieguva [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Ekonomika|ekonomikā]]. Viņa arī mācījās Hārvarda Biznesa skolā (''Harvard Business School'') un ieguva izglītību [[uzņēmējdarbība]]s vadībā. E. Ķirse 8 gadus strādāja uzņēmumu grupā ''Sirowa'', kur bija akciju sabiedrības ''Sirowa Rīga'' valdes locekle un [[kosmētika]]s biznesa attīstības vadītāja [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Somija|Somijā]].<ref name="Caune" /> Deviņdesmito gadu otrajā pusē Ķirse sāka doties kalnu ekspedīcijās kopā ar tēvu Teodoru Ķirsi, vienu no pazīstamākajiem Latvijas alpīnistiem. [[Alpīnisms|Alpīnists]] [[Imants Zauls]], raksturojot Ķirsi, uzsvēra viņas spēju patstāvīgi izvērtēt situāciju kalnos.<ref name="Caune" /> == Bojāeja == Evija Ķirse gāja bojā 2003. gada 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros, kāpjot [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē&#x20;— [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trim ekspedīcijas dalībniekiem (tēvu [[Teodors Ķirsis|Teodoru Ķirsi]], [[Ilmārs Bernāns|Ilmāru Bernānu]] un [[Aivars Prošenkovs|Aivaru Prošenkovu]]).<ref name="orient.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orient.lv/orientesanas/aivars-prosenkovs/|title=Aivars Prošenkovs – Orient.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6229095/gajusi-boja-cetri-latvijas-alpinisti-vinu-vidu-teodors-kirsis|title=Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis|website=TVNET|access-date=2020-12-25|date=2003-12-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891067/vintaza/56173160/evijai-tur-nevajadzeja-but-kadel-pirms-20-gadiem-notika-latvijas-alpinisma-lielaka-tragedija|title='Evijai tur nevajadzēja būt...' Kādēļ pirms 20 gadiem notika Latvijas alpīnisma lielākā traģēdija|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-04|language=lv}}</ref> Par četru Latvijas alpīnistu bojāeju tika paziņots 10. decembrī. Sākotnējā informācija liecināja, ka nelaimes gadījums varētu būt saistīts ar kritienu no liela augstuma, taču precīzi notikuma apstākļi sākotnēji nebija zināmi.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ķirse, Evija}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas alpīnisti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] qxd8v20empf8qv6up2nxs74lwy10s2m 0 641867 4538946 4538918 2026-10-23T12:21:56Z Ingii 8177 papildināts 4538946 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—60 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, eerobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] pt3cc9ujgy1bb7clu0prj3bkx0ux3ho 4538947 4538946 2026-10-23T12:25:08Z Ingii 8177 papildināts 4538947 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, eerobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] 3m8uqt6a9tq9zclymwqibieu4hcoppz 4539114 4538947 2026-10-24T07:07:25Z Ingii 8177 /* Eholokācija */ 4539114 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] 0rszc8ol4tv3k52mh7vcjf6z1uu8ldo 4539116 4539114 2026-10-24T07:08:02Z Ingii 8177 /* Eholokācija */ 4539116 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] 5jq3si32q3iyymcb2ol5p68lhhrzv0j 4539119 4539116 2026-10-24T07:13:52Z Ingii 8177 papildināts 4539119 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] adwfty2uz1h819futuzyfmqovp5dgdz 4539143 4539119 2026-10-24T07:46:41Z Ingii 8177 papildināts 4539143 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> Sikspārņu pētniekiem ir zināmas tikai dažas aukļkoloniju teritorijas. Tās ir pie [[Sevilja]]s, [[Heresa de la Frontera|Heresas]], [[Kadisa]]s un [[Donjanas nacionālais parks|Donjanas nacionālajā parkā]] [[Spānija|Spānijā]], arī [[Francija|Francijā]] Vidusjūras reģionā, [[Toskāna|Toskānā]] [[Itālija|Itālijā]], [[Grieķija]]s ziemeļos un [[Mātra|Mātra kalnos]] [[Ungārija|Ungārijā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Lielā sikspārņa tēviņi migrē no dienvidiem (vairošanās reģioniem) uz vēsākiem reģioniem. Šai sugai datēts garākais migrācijas pārlidojums no visām Eiropas sikspārņu sugām — 2515 [[kilometrs|km]] no [[Maskava]]s līdz Itālijas ziemeļiem.<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (2—10, bet līdz 80 īpatņiem), bieži aukļkolonijas jauktas kopā ar [[Rūsganais vakarsikspārnis|rūsgano vakarsikspārni]], [[Mazais vakarsikspārnis|mazo vakarsikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] un [[Pundursikspārnis|pundursikspārni]]. Tās visbiežāk novērotas [[dzilnu dzimta|dzeņu]] kaltos koku dobumos. Iecienītākie koki ir [[dižskābardis]], [[ozols]], [[platānas|platāna]], [[apse]], [[egles|egle]] un [[palmas]]. Slēptuvei izvēlas vietu 4—10 m augstumā no zemes. Vientuļnieki apmetas arī sikspārņu būros, zem ēku jumtiem, klinšu spraugās un [[ala|alās]].<ref name="mon"/> Maija beigās vai jūnija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.<ref>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFF36A4CFF4C918D1458B071 Nyctalus lasiopterus (Schreber, 1780)]</ref> Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst augusta sākumā. Mātītes parasti uzturas savā piedzimšanas teritorijā, bet jaunie tēviņi pārvietojas un veido izolētas grupas.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] n9hske6f750vv038i75ly2gbobtj3z6 4539144 4539143 2026-10-24T07:48:16Z Ingii 8177 /* Vairošanās */ 4539144 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> Sikspārņu pētniekiem ir zināmas tikai dažas aukļkoloniju teritorijas. Tās ir pie [[Sevilja]]s, [[Heresa de la Frontera|Heresas]], [[Kadisa]]s un [[Donjanas nacionālais parks|Donjanas nacionālajā parkā]] [[Spānija|Spānijā]], arī [[Francija|Francijā]] Vidusjūras reģionā, [[Toskāna|Toskānā]] [[Itālija|Itālijā]], [[Grieķija]]s ziemeļos un [[Mātra|Mātra kalnos]] [[Ungārija|Ungārijā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 35—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 60—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 21—26 mm, [[aste]]s garums 55—66 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]] tumši brūna.<ref name="mon"/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Lielā sikspārņa tēviņi migrē no dienvidiem (vairošanās reģioniem) uz vēsākiem reģioniem. Šai sugai datēts garākais migrācijas pārlidojums no visām Eiropas sikspārņu sugām — 2515 [[kilometrs|km]] no [[Maskava]]s līdz Itālijas ziemeļiem.<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (2—10, bet līdz 80 īpatņiem), bieži aukļkolonijas jauktas kopā ar [[Rūsganais vakarsikspārnis|rūsgano vakarsikspārni]], [[Mazais vakarsikspārnis|mazo vakarsikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] vai [[Pundursikspārnis|pundursikspārni]]. Tās visbiežāk novērotas [[dzilnu dzimta|dzeņu]] kaltos koku dobumos. Iecienītākie koki ir [[dižskābardis]], [[ozols]], [[platānas|platāna]], [[apse]], [[egles|egle]] un [[palmas]]. Slēptuvei izvēlas vietu 4—10 m augstumā no zemes. Vientuļnieki apmetas arī sikspārņu būros, zem ēku jumtiem, klinšu spraugās un [[ala|alās]].<ref name="mon"/> Maija beigās vai jūnija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.<ref>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFF36A4CFF4C918D1458B071 Nyctalus lasiopterus (Schreber, 1780)]</ref> Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst augusta sākumā. Mātītes parasti uzturas savā piedzimšanas teritorijā, bet jaunie tēviņi pārvietojas un veido izolētas grupas.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] py9vc876a4ttnxu4dd1a9zf6g0sa9ue 4539155 4539144 2026-10-24T08:00:53Z Ingii 8177 papildināts 4539155 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> Sikspārņu pētniekiem ir zināmas tikai dažas aukļkoloniju teritorijas. Tās ir pie [[Sevilja]]s, [[Heresa de la Frontera|Heresas]], [[Kadisa]]s un [[Donjanas nacionālais parks|Donjanas nacionālajā parkā]] [[Spānija|Spānijā]], arī [[Francija|Francijā]] Vidusjūras reģionā, [[Toskāna|Toskānā]] [[Itālija|Itālijā]], [[Grieķija]]s ziemeļos un [[Mātra|Mātra kalnos]] [[Ungārija|Ungārijā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 33—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 59—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 18—26 mm, [[aste]]s garums 48—74 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref name=treat/><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]], seja un ausis tumši brūnas. Apmēram puse astes sniedzas ārpus lidplēves.<ref name="mon"/><ref name=treat/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Lielais vakarsikspārnis uzturas mežainos apvidos ar lieliem, veciem [[koki]]em, gan [[lapu koki|lapu koku]], gan jauktu koku [[mežs|mežos]]. Sastopami arī [[pilsēta|pilsētu]] parkos ar lieliem kokiem. Mājo no [[jūra]]s līmeņa līdz 1900 m [[virs jūras līmeņa]]. Medī augstu lapotnē.<ref name=treat/> Lielā sikspārņa tēviņi migrē no dienvidiem (vairošanās reģioniem) uz vēsākiem reģioniem. Šai sugai datēts garākais migrācijas pārlidojums no visām Eiropas sikspārņu sugām — 2515 [[kilometrs|km]] no [[Maskava]]s līdz Itālijas ziemeļiem.<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (2—10, bet līdz 80 īpatņiem), bieži aukļkolonijas jauktas kopā ar [[Rūsganais vakarsikspārnis|rūsgano vakarsikspārni]], [[Mazais vakarsikspārnis|mazo vakarsikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] vai [[Pundursikspārnis|pundursikspārni]]. Tās visbiežāk novērotas [[dzilnu dzimta|dzeņu]] kaltos koku dobumos. Iecienītākie koki ir [[dižskābardis]], [[ozols]], [[platānas|platāna]], [[apse]], [[egles|egle]] un [[palmas]]. Slēptuvei izvēlas vietu 4—10 m augstumā no zemes. Vientuļnieki apmetas arī sikspārņu būros, zem ēku jumtiem, klinšu spraugās un [[ala|alās]].<ref name="mon"/> Maija beigās vai jūnija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.<ref name=treat>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFF36A4CFF4C918D1458B071 TreatmentBank: Nyctalus lasiopterus (Schreber, 1780)]</ref> Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst augusta sākumā. Mātītes parasti uzturas savā piedzimšanas teritorijā, bet jaunie tēviņi pārvietojas un veido izolētas grupas.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] hm97j8bfg5gy9ojbzlsb6dc1en37vgy 4539165 4539155 2026-10-24T08:07:09Z Ingii 8177 redakcija 4539165 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> Sikspārņu pētniekiem ir zināmas tikai dažas aukļkoloniju teritorijas. Tās ir pie [[Sevilja]]s, [[Heresa de la Frontera|Heresas]], [[Kadisa]]s un [[Donjanas nacionālais parks|Donjanas nacionālajā parkā]] [[Spānija|Spānijā]], arī [[Francija|Francijā]] Vidusjūras reģionā, [[Toskāna|Toskānā]] [[Itālija|Itālijā]], [[Grieķija]]s ziemeļos un [[Mātra|Mātra kalnos]] [[Ungārija|Ungārijā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 33—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 59—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 18—26 mm, [[aste]]s garums 48—74 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref name=treat/><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]], seja un ausis tumši brūnas. Apmēram puse astes sniedzas ārpus lidplēves.<ref name="mon"/><ref name=treat/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Lielais vakarsikspārnis uzturas mežainos apvidos ar lieliem, veciem [[koki]]em, gan [[lapu koki|lapu koku]], gan jauktu koku [[mežs|mežos]]. Sastopami arī [[pilsēta|pilsētu]] parkos ar lieliem kokiem. Vientuļnieki apmetas arī sikspārņu būros, zem ēku jumtiem, klinšu spraugās un [[ala|alās]]. Mājo no [[jūra]]s līmeņa līdz 1900 m [[virs jūras līmeņa]]. Medī augstu lapotnē.<ref name="mon"/><ref name=treat/> Lielā sikspārņa tēviņi migrē no dienvidiem (vairošanās reģioniem) uz vēsākiem reģioniem. Šai sugai datēts garākais migrācijas pārlidojums no visām Eiropas sikspārņu sugām — 2515 [[kilometrs|km]] no [[Maskava]]s līdz Itālijas ziemeļiem.<ref name="mon"/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (2—10, bet līdz 80 īpatņiem), bieži aukļkolonijas jauktas kopā ar [[Rūsganais vakarsikspārnis|rūsgano vakarsikspārni]], [[Mazais vakarsikspārnis|mazo vakarsikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] vai [[Pundursikspārnis|pundursikspārni]]. Tās visbiežāk novērotas [[dzilnu dzimta|dzeņu]] kaltos koku dobumos. Iecienītākie koki ir [[dižskābardis]], [[ozols]], [[platānas|platāna]], [[apse]], [[egles|egle]] un [[palmas]]. Slēptuvei izvēlas vietu 4—10 m augstumā no zemes.<ref name="mon"/> Maija beigās vai jūnija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.<ref name=treat>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFF36A4CFF4C918D1458B071 TreatmentBank: Nyctalus lasiopterus (Schreber, 1780)]</ref> Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst augusta sākumā. Mātītes parasti uzturas savā piedzimšanas teritorijā, bet jaunie tēviņi pārvietojas un veido izolētas grupas.<ref name="mon"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] e7sizudquibuqxpgrlvcqk0d4k7bg8x 3 641961 4538942 2026-10-23T12:03:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538942 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=LU MII AV}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. oktobris, plkst. 15.03 (EEST) 3hi2pqpsa5zxysx9pur4rk3a1cp4ax3 3 641962 4538964 2026-10-23T14:25:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4538964 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Mishahahaha}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. oktobris, plkst. 17.25 (EEST) omgydvatv8xb0forivg766pk0b2uh8b 14 641963 4538986 2026-10-23T15:29:14Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|776}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0776]] 4538986 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|776}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0776]] c7oztm4mngomlhj7u5zdxokf1jru747 4538988 4538986 2026-10-23T15:31:42Z Jānis U. 198 4538988 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|766}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0766]] 5zop7x1k5v0hhbtd998a0yihv08fhso 14 641964 4538987 2026-10-23T15:30:34Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|767}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0767]] 4538987 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|767}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0767]] r8ihxoinq769xr2xcsc196lcsgdj7u7 14 641965 4538989 2026-10-23T15:33:30Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|769}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0769]] 4538989 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|769}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0769]] eboze2fzwwvzf9d0mmy1z2zpg62usgh 14 641966 4538990 2026-10-23T15:35:04Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|771}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0771]] 4538990 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|771}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0771]] 65z2ol4zheht0dq0ufwluyk1pekcv4s 14 641967 4538991 2026-10-23T15:35:44Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|772}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0772]] 4538991 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|772}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0772]] 5eylj6bl2dfod0alzavw7s4nbesx3uk 14 641968 4538992 2026-10-23T15:36:15Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|773}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0773]] 4538992 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|773}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0773]] 4b64dzq8jbikaqm50eotaica648t48m 14 641969 4538993 2026-10-23T15:36:40Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|774}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0774]] 4538993 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|774}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0774]] 5spwefs0nb7hcc5dcijwiecdk217d33 14 641970 4538994 2026-10-23T15:37:14Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|775}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0775]] 4538994 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|775}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0775]] n1f3xftifpofvuq7cwgp82jinoufogu 14 641971 4538995 2026-10-23T15:37:37Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|776}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0776]] 4538995 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|776}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0776]] c7oztm4mngomlhj7u5zdxokf1jru747 14 641972 4538996 2026-10-23T15:38:07Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|777}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0777]] 4538996 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|777}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0777]] e8v86fiiq3wd53zf1qvcir6w3a9kk5o 14 641973 4538998 2026-10-23T15:38:52Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Commonscat|779}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0779]] 4538998 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|779}} [[Kategorija:770. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0779]] e3c4ktc02lw8x9ytaj8n7sy11o41aaw 14 641974 4539022 2026-10-23T17:25:57Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] 4539022 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] eh152j4sk13omc5kmk8edxxvdzk3lc2 4539023 4539022 2026-10-23T17:29:19Z Pirags 3757 4539023 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] jfm1sr8l8ge2ubyxbqead5d0e039n2x 0 641975 4539037 2026-10-23T18:56:14Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par itāļu mākslinieci 4539037 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Artemīzija Džentileski | name_orig = {{val|it|Artemisia Gentileschi}} | image = Self-portrait as the Allegory of Painting (La Pittura) - Artemisia Gentileschi.jpg | imagesize = 220px | caption = Artemīzijas Džentileski pašportrets “Glezniecības alegorija”, 1638—1639 | birthname = | birthdate = {{dat|1593|7|8}} | location = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]] | deathdate = pēc [[1654. gads|1654]]. gada augusta | deathplace = [[Neapole]], [[Neapoles Karaliste]] | places = [[Roma]], [[Florence]], [[Venēcija]], [[Neapole]], [[Londona]] | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = itāliete | field = [[glezniecība]] | training = tēva [[Oracio Džentileski]] darbnīcā | movement = [[baroks]], [[karavadžisms]] | famous works = {{ubl|“Suzanna un vecajie”;|“Judīte nogalina Holofernu”;|“Judīte un viņas kalpone”;|“Pašportrets kā svētā Katrīna no Aleksandrijas”;|“Glezniecības alegorija”}} | paraksts = | patrons = {{ubl|[[Kozimo II Mediči]];|[[Felipe IV]];|[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]}} | influenced by = {{ubl|[[Karavadžo]];|[[Oracio Džentileski]]}} | teachers = [[Oracio Džentileski]] | pupils = | family = {{ubl|[[Oracio Džentileski]] <small>(tēvs)</small>;|Pjerantonio di Vinčenco Stjatesi <small>(vīrs)</small>}} | influenced = | awards = | website = | dzimums = S }} '''Artemīzija Lomi Džentileski''' ({{val|it|Artemisia Lomi Gentileschi}}, {{izrunā|arteˈmiːzja ˈlɔːmi dʒentiˈleski}}; dzimusi {{dat|1593|7|8}}, mirusi pēc [[1654. gads|1654]]. gada augusta) bija [[Itālija|itāļu]] [[baroks|baroka]] [[gleznotājs|gleznotāja]], viena no ievērojamākajām 17. gadsimta sievietēm māksliniecēm. Viņa bija gleznotāja [[Oracio Džentileski]] meita un pirmo profesionālo izglītību ieguva tēva darbnīcā. Viņas daiļradi būtiski ietekmēja [[Karavadžo]] un viņa sekotāju glezniecības tradīcija, īpaši dramatiskais apgaismojums, izteikts gaišā un tumšā kontrasts un monumentāli veidotas figūras. Džentileski profesionālās darbības laikā strādāja [[Roma|Romā]], [[Florence|Florencē]], [[Venēcija|Venēcijā]], [[Neapole|Neapolē]] un [[Londona|Londonā]], saņemot pasūtījumus no aristokrātijas un valdnieku galmiem. Viņa guva ievērojamu atzinību laikā, kad profesionāla karjera glezniecībā sievietēm bija salīdzinoši reta, un kļuva par vienu no pazīstamākajām 17. gadsimta sievietēm gleznotājām. Īpaši nozīmīgas viņas daiļradē ir monumentālas [[Bībele]]s un vēstures ainas, kurās bieži attēlotas spēcīgas sieviešu tēlu interpretācijas. Precīzs Artemīzijas Džentileski nāves datums nav zināms. Ilgu laiku literatūrā viņas nāve tika datēta ap 1652.—1653. vai 1654. gadu, taču jaunākie dokumentu atradumi liecina, ka 1654. gada augustā viņa vēl bija dzīva Neapolē. Tādēļ mūsdienu mākslas vēstures avotos viņas dzīves gadi bieži norādīti kā 1593—1654 vai vēlāk. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džentileski, Artemīzija}} [[Kategorija:1593. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1650. gados mirušie]] [[Kategorija:Itālijas gleznotāji]] i074c7trawm6p2z9h64zpcjmx6vg1yo 0 641976 4539038 2026-10-23T18:57:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Artemīzija Džentileski]] 4539038 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Artemīzija Džentileski]] 8fedf1pzc42lezth9yxcgqt5w9g793t 0 641977 4539040 2026-10-23T18:58:27Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Artemīzija Džentileski]] 4539040 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Artemīzija Džentileski]] 8fedf1pzc42lezth9yxcgqt5w9g793t 0 641978 4539041 2026-10-23T18:58:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Artemīzija Džentileski]] 4539041 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Artemīzija Džentileski]] 8fedf1pzc42lezth9yxcgqt5w9g793t 0 641979 4539042 2026-10-23T18:59:08Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Artemīzija Džentileski]] 4539042 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Artemīzija Džentileski]] 8fedf1pzc42lezth9yxcgqt5w9g793t 0 641980 4539046 2026-10-23T20:41:59Z Jaunais Strēlnieks 127483 Izveidots raksts Jānim Alksnim 4539046 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = ''Ян Янович Алкснис'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ozolu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Krasnojarskas novads|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|50px]]<br />[[divīzijas komandieris|komdivs]] | dienesta_laiks = 1916—1917<br />1918—1922<br />1922—1938 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulks<br />5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzija | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira karaskola<br />[[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = militārais zinātnieks un publicists }} }} '''Jānis Alksnis''' (1895—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Divīzijas komandieris|komdivs]] (1935), militārais zinātnieks un publicists. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} [[Ozolu pagasts|Ozolu pagasta]] "Zvirbuļos" Jāņa Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1913. gada janvārī iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]].<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/A.html|title=A|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Alksnis_J%C4%81nis|title=Alksnis Jānis — Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un 1916. gada 6. jūlijā tika iedalīts 2. kājnieku rezerves [[Bataljons|bataljonā]], pēc tam pārcelts uz 246. [[Zemessardze|zemessargu]] družīnu, ieskaitīts 537. kājnieku [[Pulks (armija)|pulkā]], kurā pabeidza pulka mācību komandu. 1917. gada maijā absolvēja Vladimira karaskolu kā [[praporščiks]] un 19. maijā tika ieskaitīts [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulka]] 1. rotā kā jaunākais virsnieks. No 20. jūnija bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka [[Adjutants|adjutanta]] vietnieks. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 12. decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākā virsnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1918. sākumā tika iecelts par [[Valmiera]]s komandantu un Valmieras [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Krievijas pilsoņu karā === Pēc tam, kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā okupēja [[Vidzemes guberņa|Vidzemi]], Alksnis atkāpās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par sarkangvardu vienības komandieri. 1918. gada 1. aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] marša [[Rota (armija)|rotas]] komandieris, no 1918. gada rudens instruktoru nodaļas vadītājs, vēlāk iecelts par mobilizācijas nodaļas kolēģijas locekli.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1919. gadā divus mēnešus dienēja kā [[Daugavpils]] kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks un jaunākais palīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1920. gada dienēja Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē, tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1920. gada jūlijā tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas izlūkošanas daļas priekšnieku, augustā par Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Starpkarā === 1921. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]], 11. decembrī tika iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Ieņēma dažādus vadošus amatus Sarkanās armijas mobilizācijas sistēmā. No 1925. gada marta līdz 1926. martam bija Maskavas kara apgabala 2. strēlnieku korpusa štāba priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1928. gadā bija Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1928. gada augusta bija vecākais pasniedzējs [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijā]], no 1930. gada marta [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulka komandieris, no 1933. gada 1. februāra bija 5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzijas komandieris [[Baltkrievijas PSR]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1935. gadā saņēma [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpi.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1936. gada 12. septembrī tika iecelts par profesoru un Valsts aizsardzības sagatavošanas katedras vadītāju jaunizveidotajā [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā]] Maskavā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Bija vairāku militāri zinātnisku darbu autors un publicists.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Represijas === 1938. augustā tika atvaļināts rezervē kā politiski neuzticams. 1938. gada 17. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 un 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piešķīra Alksnim 15 gadus apcietinājuma [[Gulags|labošanas darbu nometnē]]. Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Bibliogrāfija == * "Milicijas izveide" ({{val|ru|"Милиционное строительство"}}, 1925); * "Buržuāzisko armiju mobilizācijas raksturojums" ({{val|ru|"О характере будущей мобилизации буржуазных армий"}}, 1927) * "Kara sākuma posms" ({{val|ru|"Начальный период войны"}}, 1929) * "Sarkanās armijas mobilizācijas pamati" ({{val|ru|"Основы мобилизации РККА"}}, 1937)<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Apbalvojumi == * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1928.20.II.); * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1936); * "Strādnieku-Zemnieku Sarkanās Armijas 20 gadi" medaļa (1938).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Komdivi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] adwwmg9lehvrdvf0ficlxy95xvevhed 4539048 4539046 2026-10-23T20:50:20Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienots attēls 4539048 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = ''Ян Янович Алкснис'' | attēls = Jānis Alksnis (virsnieks).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ozolu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Krasnojarskas novads|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|50px]]<br />[[divīzijas komandieris|komdivs]] | dienesta_laiks = 1916—1917<br />1918—1922<br />1922—1938 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulks<br />5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzija | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira karaskola<br />[[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = militārais zinātnieks un publicists }} }} '''Jānis Alksnis''' (1895—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Divīzijas komandieris|komdivs]] (1935), militārais zinātnieks un publicists. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} [[Ozolu pagasts|Ozolu pagasta]] "Zvirbuļos" Jāņa Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1913. gada janvārī iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]].<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/A.html|title=A|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Alksnis_J%C4%81nis|title=Alksnis Jānis — Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un 1916. gada 6. jūlijā tika iedalīts 2. kājnieku rezerves [[Bataljons|bataljonā]], pēc tam pārcelts uz 246. [[Zemessardze|zemessargu]] družīnu, ieskaitīts 537. kājnieku [[Pulks (armija)|pulkā]], kurā pabeidza pulka mācību komandu. 1917. gada maijā absolvēja Vladimira karaskolu kā [[praporščiks]] un 19. maijā tika ieskaitīts [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulka]] 1. rotā kā jaunākais virsnieks. No 20. jūnija bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka [[Adjutants|adjutanta]] vietnieks. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 12. decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākā virsnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1918. sākumā tika iecelts par [[Valmiera]]s komandantu un Valmieras [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Krievijas pilsoņu karā === Pēc tam, kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā okupēja [[Vidzemes guberņa|Vidzemi]], Alksnis atkāpās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par sarkangvardu vienības komandieri. 1918. gada 1. aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] marša [[Rota (armija)|rotas]] komandieris, no 1918. gada rudens instruktoru nodaļas vadītājs, vēlāk iecelts par mobilizācijas nodaļas kolēģijas locekli.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1919. gadā divus mēnešus dienēja kā [[Daugavpils]] kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks un jaunākais palīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1920. gada dienēja Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē, tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1920. gada jūlijā tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas izlūkošanas daļas priekšnieku, augustā par Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Starpkarā === 1921. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]], 11. decembrī tika iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Ieņēma dažādus vadošus amatus Sarkanās armijas mobilizācijas sistēmā. No 1925. gada marta līdz 1926. martam bija Maskavas kara apgabala 2. strēlnieku korpusa štāba priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1928. gadā bija Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1928. gada augusta bija vecākais pasniedzējs [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijā]], no 1930. gada marta [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulka komandieris, no 1933. gada 1. februāra bija 5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzijas komandieris [[Baltkrievijas PSR]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1935. gadā saņēma [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpi.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1936. gada 12. septembrī tika iecelts par profesoru un Valsts aizsardzības sagatavošanas katedras vadītāju jaunizveidotajā [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā]] Maskavā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Bija vairāku militāri zinātnisku darbu autors un publicists.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Represijas === 1938. augustā tika atvaļināts rezervē kā politiski neuzticams. 1938. gada 17. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 un 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piešķīra Alksnim 15 gadus apcietinājuma [[Gulags|labošanas darbu nometnē]]. Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Bibliogrāfija == * "Milicijas izveide" ({{val|ru|"Милиционное строительство"}}, 1925); * "Buržuāzisko armiju mobilizācijas raksturojums" ({{val|ru|"О характере будущей мобилизации буржуазных армий"}}, 1927) * "Kara sākuma posms" ({{val|ru|"Начальный период войны"}}, 1929) * "Sarkanās armijas mobilizācijas pamati" ({{val|ru|"Основы мобилизации РККА"}}, 1937)<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Apbalvojumi == * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1928.20.II.); * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1936); * "Strādnieku-Zemnieku Sarkanās Armijas 20 gadi" medaļa (1938).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Komdivi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] ob3yemq674uook9r594gag4q0d0sg1y 4539201 4539048 2026-10-24T08:56:18Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539201 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = ''Ян Янович Алкснис'' | attēls = Jānis Alksnis (virsnieks).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ozolu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Krasnojarskas novads|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|50px]]<br />[[divīzijas komandieris|komdivs]] | dienesta_laiks = 1916—1917<br />1918—1922<br />1922—1938 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulks<br />5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzija | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira karaskola<br />[[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = militārais zinātnieks un publicists }} }} '''Jānis Alksnis''' (1895—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Divīzijas komandieris|komdivs]] (1935), militārais zinātnieks un publicists. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} [[Ozolu pagasts|Ozolu pagasta]] "Zvirbuļos" Jāņa Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1913. gada janvārī iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]].<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/A.html|title=A|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Alksnis_J%C4%81nis|title=Alksnis Jānis — Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un 1916. gada 6. jūlijā tika iedalīts 2. kājnieku rezerves [[Bataljons|bataljonā]], pēc tam pārcelts uz 246. [[Zemessardze|zemessargu]] družīnu, ieskaitīts 537. kājnieku [[Pulks (armija)|pulkā]], kurā pabeidza pulka mācību komandu. 1917. gada maijā absolvēja Vladimira karaskolu kā [[praporščiks]] un 19. maijā tika ieskaitīts [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulka]] 1. rotā kā jaunākais virsnieks. No 20. jūnija bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka [[Adjutants|adjutanta]] vietnieks. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 12. decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākā virsnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1918. sākumā tika iecelts par [[Valmiera]]s komandantu un Valmieras [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Krievijas pilsoņu karā === Pēc tam, kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā okupēja [[Vidzemes guberņa|Vidzemi]], Alksnis atkāpās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par sarkangvardu vienības komandieri. 1918. gada 1. aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] marša [[Rota (armija)|rotas]] komandieris, no 1918. gada rudens instruktoru nodaļas vadītājs, vēlāk iecelts par mobilizācijas nodaļas kolēģijas locekli.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1919. gadā divus mēnešus dienēja kā [[Daugavpils]] kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks un jaunākais palīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1920. gada dienēja Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē, tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1920. gada jūlijā tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas izlūkošanas daļas priekšnieku, augustā par Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Starpkarā === 1921. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]], 11. decembrī tika iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Ieņēma dažādus vadošus amatus Sarkanās armijas mobilizācijas sistēmā. No 1925. gada marta līdz 1926. martam bija Maskavas kara apgabala 2. strēlnieku korpusa štāba priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1928. gadā bija Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1928. gada augusta bija vecākais pasniedzējs [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijā]], no 1930. gada marta [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulka komandieris, no 1933. gada 1. februāra bija 5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzijas komandieris [[Baltkrievijas PSR]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1935. gadā saņēma [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpi.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1936. gada 12. septembrī tika iecelts par profesoru un Valsts aizsardzības sagatavošanas katedras vadītāju jaunizveidotajā [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā]] Maskavā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Bija vairāku militāri zinātnisku darbu autors un publicists.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Represijas === 1938. augustā tika atvaļināts rezervē kā politiski neuzticams. 1938. gada 17. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 un 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piešķīra Alksnim 15 gadus apcietinājuma [[Gulags|labošanas darbu nometnē]]. Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Bibliogrāfija == * "Milicijas izveide" ({{val|ru|"Милиционное строительство"}}, 1925); * "Buržuāzisko armiju mobilizācijas raksturojums" ({{val|ru|"О характере будущей мобилизации буржуазных армий"}}, 1927); * "Kara sākuma posms" ({{val|ru|"Начальный период войны"}}, 1929); * "Sarkanās armijas mobilizācijas pamati" ({{val|ru|"Основы мобилизации РККА"}}, 1937).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Apbalvojumi == * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1928.20.II.); * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1936); * "Strādnieku-Zemnieku Sarkanās Armijas 20 gadi" medaļa (1938).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Komdivi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 2p00z1sn4bvcq7lk54e17h9i9f601mb 4539278 4539201 2026-10-24T09:52:40Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539278 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|virsnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Alksnis (uzvārds)}} {{Citas nozīmes|virsnieku|Jānis Alksnis|Jānis Alksnis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = ''Ян Янович Алкснис'' | attēls = Jānis Alksnis (virsnieks).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ozolu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Krasnojarskas novads|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|50px]]<br />[[divīzijas komandieris|komdivs]] | dienesta_laiks = 1916—1917<br />1918—1922<br />1922—1938 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulks<br />5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzija | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira karaskola<br />[[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = militārais zinātnieks un publicists }} }} '''Jānis Alksnis''' (1895—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Divīzijas komandieris|komdivs]] (1935), militārais zinātnieks un publicists. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} [[Ozolu pagasts|Ozolu pagasta]] "Zvirbuļos" Jāņa Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1913. gada janvārī iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]].<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/A.html|title=A|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Alksnis_J%C4%81nis|title=Alksnis Jānis — Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un 1916. gada 6. jūlijā tika iedalīts 2. kājnieku rezerves [[Bataljons|bataljonā]], pēc tam pārcelts uz 246. [[Zemessardze|zemessargu]] družīnu, ieskaitīts 537. kājnieku [[Pulks (armija)|pulkā]], kurā pabeidza pulka mācību komandu. 1917. gada maijā absolvēja Vladimira karaskolu kā [[praporščiks]] un 19. maijā tika ieskaitīts [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulka]] 1. rotā kā jaunākais virsnieks. No 20. jūnija bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka [[Adjutants|adjutanta]] vietnieks. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 12. decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākā virsnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1918. sākumā tika iecelts par [[Valmiera]]s komandantu un Valmieras [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Krievijas pilsoņu karā === Pēc tam, kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā okupēja [[Vidzemes guberņa|Vidzemi]], Alksnis atkāpās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par sarkangvardu vienības komandieri. 1918. gada 1. aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] marša [[Rota (armija)|rotas]] komandieris, no 1918. gada rudens instruktoru nodaļas vadītājs, vēlāk iecelts par mobilizācijas nodaļas kolēģijas locekli.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1919. gadā divus mēnešus dienēja kā [[Daugavpils]] kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks un jaunākais palīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1920. gada dienēja Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē, tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1920. gada jūlijā tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas izlūkošanas daļas priekšnieku, augustā par Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Starpkarā === 1921. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]], 11. decembrī tika iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Ieņēma dažādus vadošus amatus Sarkanās armijas mobilizācijas sistēmā. No 1925. gada marta līdz 1926. martam bija Maskavas kara apgabala 2. strēlnieku korpusa štāba priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1928. gadā bija Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1928. gada augusta bija vecākais pasniedzējs [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijā]], no 1930. gada marta [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulka komandieris, no 1933. gada 1. februāra bija 5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzijas komandieris [[Baltkrievijas PSR]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1935. gadā saņēma [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpi.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1936. gada 12. septembrī tika iecelts par profesoru un Valsts aizsardzības sagatavošanas katedras vadītāju jaunizveidotajā [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā]] Maskavā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Bija vairāku militāri zinātnisku darbu autors un publicists.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Represijas === 1938. augustā tika atvaļināts rezervē kā politiski neuzticams. 1938. gada 17. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 un 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piešķīra Alksnim 15 gadus apcietinājuma [[Gulags|labošanas darbu nometnē]]. Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā, [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Bibliogrāfija == * "Milicijas izveide" ({{val|ru|"Милиционное строительство"}}, 1925); * "Buržuāzisko armiju mobilizācijas raksturojums" ({{val|ru|"О характере будущей мобилизации буржуазных армий"}}, 1927); * "Kara sākuma posms" ({{val|ru|"Начальный период войны"}}, 1929); * "Sarkanās armijas mobilizācijas pamati" ({{val|ru|"Основы мобилизации РККА"}}, 1937).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Apbalvojumi == * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1928.20.II.); * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1936); * "Strādnieku-Zemnieku Sarkanās Armijas 20 gadi" medaļa (1938).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Komdivi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] i0roydy1n269e7k6sxt5tv5cjt9geec 4539284 4539278 2026-10-24T10:02:36Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539284 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|virsnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Alksnis (uzvārds)}} {{Citas nozīmes|virsnieku|Jānis Alksnis|Jānis Alksnis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Alksnis | vārds_orig = ''Ян Янович Алкснис'' | attēls = Jānis Alksnis (virsnieks).jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Ozolu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Komi|Usķvimlags|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis Alksnis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Red Army 1935 collar small komdiv.svg|50px]]<br />[[divīzijas komandieris|komdivs]] | dienesta_laiks = 1916—1917<br />1918—1922<br />1922—1938 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulks<br />5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzija | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira karaskola<br />[[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]], [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] u.c. | cits_darbs = militārais zinātnieks un publicists }} }} '''Jānis Alksnis''' (1895—1943) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Divīzijas komandieris|komdivs]] (1935), militārais zinātnieks un publicists. == Dzīvesgājums == === Jaunība === Dzimis {{dat VS|{{dat|1895|10|14}}|{{dat||10|2}}}} [[Ozolu pagasts|Ozolu pagasta]] "Zvirbuļos" Jāņa Alkšņa ģimenē. Absolvēja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināru]]. 1913. gada janvārī iestājās [[LSDSP vēsture|LSD]].<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/A.html|title=A|website=latviesustrelniekusaraksts.lv|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref><ref name="Tīmekļa vietne-2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Alksnis_J%C4%81nis|title=Alksnis Jānis — Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2026|10|23||bez}}}}</ref> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un 1916. gada 6. jūlijā tika iedalīts 2. kājnieku rezerves [[Bataljons|bataljonā]], pēc tam pārcelts uz 246. [[Zemessardze|zemessargu]] družīnu, ieskaitīts 537. kājnieku [[Pulks (armija)|pulkā]], kurā pabeidza pulka mācību komandu. 1917. gada maijā absolvēja Vladimira karaskolu kā [[praporščiks]] un 19. maijā tika ieskaitīts [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulka]] 1. rotā kā jaunākais virsnieks. No 20. jūnija bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka [[Adjutants|adjutanta]] vietnieks. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 12. decembrī tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka 2. rotas jaunākā virsnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1918. sākumā tika iecelts par [[Valmiera]]s komandantu un Valmieras [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Krievijas pilsoņu karā === Pēc tam, kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] laikā okupēja [[Vidzemes guberņa|Vidzemi]], Alksnis atkāpās uz [[Maskava|Maskavu]], kur kļuva par sarkangvardu vienības komandieri. 1918. gada 1. aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Bija [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabala]] marša [[Rota (armija)|rotas]] komandieris, no 1918. gada rudens instruktoru nodaļas vadītājs, vēlāk iecelts par mobilizācijas nodaļas kolēģijas locekli.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1919. gadā divus mēnešus dienēja kā [[Daugavpils]] kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks un jaunākais palīgs.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1920. gada dienēja Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē, tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1920. gada jūlijā tika iecelts par 2. Kavalērijas armijas izlūkošanas daļas priekšnieku, augustā par Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Starpkarā === 1921. gadā absolvēja [[Frunzes Kara akadēmija|Sarkanās armijas Kara akadēmiju]], 11. decembrī tika iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Ieņēma dažādus vadošus amatus Sarkanās armijas mobilizācijas sistēmā. No 1925. gada marta līdz 1926. martam bija Maskavas kara apgabala 2. strēlnieku korpusa štāba priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1928. gadā bija Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> No 1928. gada augusta bija vecākais pasniedzējs [[Frunzes Kara akadēmija|Frunzes Kara akadēmijā]], no 1930. gada marta [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] 11. [[Turkestāna]]s strēlnieku pulka komandieris, no 1933. gada 1. februāra bija 5. [[Vitebska]]s strēlnieku divīzijas komandieris [[Baltkrievijas PSR]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1935. gadā saņēma [[Divīzijas komandieris|komdiva]] dienesta pakāpi.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> 1936. gada 12. septembrī tika iecelts par profesoru un Valsts aizsardzības sagatavošanas katedras vadītāju jaunizveidotajā [[Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmija|Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā]] Maskavā.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Bija vairāku militāri zinātnisku darbu autors un publicists.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> === Represijas === 1938. augustā tika atvaļināts rezervē kā politiski neuzticams. 1938. gada 17. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc [[Krievijas PFSR|KPFSR]] Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 un 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] piešķīra Alksnim 15 gadus apcietinājuma [[Gulags|labošanas darbu nometnē]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā.<ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Bibliogrāfija == * "Milicijas izveide" ({{val|ru|"Милиционное строительство"}}, 1925); * "Buržuāzisko armiju mobilizācijas raksturojums" ({{val|ru|"О характере будущей мобилизации буржуазных армий"}}, 1927); * "Kara sākuma posms" ({{val|ru|"Начальный период войны"}}, 1929); * "Sarkanās armijas mobilizācijas pamati" ({{val|ru|"Основы мобилизации РККА"}}, 1937).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Apbalvojumi == * [[Sarkanā Karoga ordenis]] (1928.20.II.); * [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (1936); * "Strādnieku-Zemnieku Sarkanās Armijas 20 gadi" medaļa (1938).<ref name="Tīmekļa vietne-1" /><ref name="Tīmekļa vietne-2" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Komdivi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] 4okxiwi4vsc6x7r1wrs65keokufum85 6 641981 4539047 2026-10-23T20:49:43Z Jaunais Strēlnieks 127483 == Kopsavilkums == {{Information | description = latviešu virsnieks, Sarkanās armijas komdivs (1935), militārais zinātnieks un publicists Jānis Alksnis (1895—1943) | source = https://coollib.xyz/b/57046-nikolay-semenovich-cherushev-1937-god-elita-krasnoy-armii-na-golgofe/image | date = 1938 | author = nezināms | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-nezināms}} 4539047 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == {{Information | description = latviešu virsnieks, Sarkanās armijas komdivs (1935), militārais zinātnieks un publicists Jānis Alksnis (1895—1943) | source = https://coollib.xyz/b/57046-nikolay-semenovich-cherushev-1937-god-elita-krasnoy-armii-na-golgofe/image | date = 1938 | author = nezināms | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-nezināms}} 0tlflp0gt19b1bmiv8x161igyeqhwjc 0 641982 4539049 2026-10-23T21:13:14Z Pirags 3757 jauna lpp 4539049 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosievskis''' ({{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis. Viņš nodibināja [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) jezuītu kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] no 1606. līdz 1611. gadam komandēja Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas vienību. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] cyg0g7zs6mukqzppq0p6ruj01jbtd71 4539050 4539049 2026-10-23T21:16:17Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4539050 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosievskis''' ({{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis. Viņš nodibināja [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) jezuītu kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] no 1606. līdz 1611. gadam komandēja Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas vienību. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] kign762ajvtmoeq956tzm7prnb7hv1p 4539108 4539050 2026-10-24T06:23:45Z Pirags 3757 4539108 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] no 1606. līdz 1611. gadam komandēja Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas vienību. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] rat657x75rn7764gzvazoumbhdwp5aj 4539136 4539108 2026-10-24T07:40:41Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4539136 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. ɡadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. ɡadā atradās krievu ɡūstā, 1610. gadā komandēja poļu ɡarnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam viņš komandēja garnizonu Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] j5nnod6r2rd24ulb21p2prwojcsu3yq 4539140 4539136 2026-10-24T07:42:04Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4539140 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. ɡadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. ɡadā viņš atradās krievu ɡūstā, 1610. gadā komandēja poļu ɡarnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam bija garnizona pavēlnieks Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] qcz0geysph42nw05gccjoojp0fs55rz 4539226 4539140 2026-10-24T09:11:11Z Pirags 3757 4539226 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val-pl|Aleksander Korwin Gosiewski}}, {{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619) un [[Daugavpils]] (1629) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. ɡadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. ɡadā viņš atradās krievu ɡūstā, 1610. gadā komandēja poļu ɡarnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam bija garnizona pavēlnieks Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] 3bax9v9hkve99p4isi77mp3rxh6ayru 4539230 4539226 2026-10-24T09:15:04Z Pirags 3757 pap 4539230 wikitext text/x-wiki [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. ɡadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val-pl|Aleksander Korwin Gosiewski}}, {{val-be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619), [[Daugavpils]] (1629) un [[Vitebska]]s (1637) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. ɡadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. ɡadā viņš atradās krievu ɡūstā, 1610. gadā komandēja poļu ɡarnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam bija garnizona pavēlnieks Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karaɡājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Andrzej Sapieha (1539-1611)|Andžejs Sapjeha}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] f29foem8xxdz0lgp4pgl4yif624l1wq 4539249 4539230 2026-10-24T09:36:10Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{val- → {{val| (2), ɡ → g (7) using [[Project:AWB|AWB]] 4539249 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. gadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val|pl|Aleksander Korwin Gosiewski}}, {{val|be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619), [[Daugavpils]] (1629) un [[Vitebska]]s (1637) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. == Dzīvesgājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. gadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. gadā viņš atradās krievu gūstā, 1610. gadā komandēja poļu garnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam bija garnizona pavēlnieks Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karagājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] bf90ldwo0sojqf6jdoeujger5xoy13w 0 641983 4539071 2026-10-24T04:59:11Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Skotijas komponistu 4539071 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Kenets Džeimss Pīss | vārds_orig = {{val|en|Kenneth James Peace}} | attēls = James Peace at home in Wiesbaden2.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Džeimss Pīss Vīsbādenē 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{flaga|GBR}} [[Peizli]], [[Skotija]], [[Apvienotā Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Vīsbādene]], [[Vācija]] | pilsonība = {{GBR}} | tautība = skots | dzimums = V | vecāki = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = ''[[Royal Scottish Academy of Music and Drama]]'' | paraksts = | stils = | žanrs = [[klasiskā mūzika]], [[tango]] | tehnika = | grupa = | mācījies = klavierspēle | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = {{ubl|T.I.M. starptautiskā kompozīcijas konkursa goda diploms (2000);|''IBLA Foundation'' goda diploms (2002);|Starptautiskās klavieru duetu asociācijas I šķiras goda medaļa (2002);|''Académie Internationale de Lutèce'' zelta medaļa (2005)}} | piezīmes = Koncertpianists un vizuālais mākslinieks; pazīstams arī kā ''K. James Peace''. | kategorijas = }} '''Kenets Džeimss Pīss''' ({{val|en|Kenneth James Peace}}; dzimis {{dat|1963|9|28}}) ir skotu [[komponists]] un [[koncerts|koncertpianists]]. Viņa profesionālā darbība saistīta galvenokārt ar [[kompozīcija (mūzika)|kompozīciju]], [[klavieres|klavierspēli]] un koncertdarbību. Kopš 1991. gada Pīss lielu daļu savas profesionālās dzīves pavadījis [[Vācija|Vācijā]], sākotnēji dzīvojot [[Bādnoheima|Bādnoheimā]], bet vēlāk — [[Vīsbādene|Vīsbādenē]]. Īpaša vieta Pīsa daiļradē ir [[tango]] mūzikai. Viņš komponējis vairākus tango iedvesmotus skaņdarbus klavierēm un citiem sastāviem, kā arī izpildījis tos koncertos dažādās Eiropas un Āzijas pilsētās. 2001. gadā viņš ierakstīja albumu ''Tango escocés'', kurā apkopotas viņa tango iedvesmotās klavierkompozīcijas. Līdzās tango darbiem viņa kompozīciju klāstā ir arī [[kamermūzika]], [[orķestris|orķestra]] un vokālie skaņdarbi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Skotija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pīss, Džeimss}} [[Kategorija:Skotijas komponisti]] 5ko762rxs25ll35rp00mno8zvdowsdn 0 641984 4539074 2026-10-24T05:02:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džeimss Pīss]] 4539074 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeimss Pīss]] po6735sao1vxf13umpj2jq9062jtw80 0 641985 4539075 2026-10-24T05:03:18Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džeimss Pīss]] 4539075 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeimss Pīss]] po6735sao1vxf13umpj2jq9062jtw80 0 641986 4539076 2026-10-24T05:03:35Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Džeimss Pīss]] 4539076 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džeimss Pīss]] po6735sao1vxf13umpj2jq9062jtw80 14 641987 4539077 2026-10-24T05:04:29Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki|Komponisti]] 4539077 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Apvienotās Karalistes komponisti]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki|Komponisti]] 0495g3p2v9acohhntddzxx2dfg63zjr 14 641988 4539080 2026-10-24T05:05:41Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] [[Kategorija:Komponisti pēc valsts]] 4539080 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] [[Kategorija:Komponisti pēc valsts]] poikctpw0m1hkb6sw4miumpsm6xqcac 14 641989 4539087 2026-10-24T05:11:17Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki|Mūziķi]] [[Kategorija:Mūziķi pēc valsts]] 4539087 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki|Mūziķi]] [[Kategorija:Mūziķi pēc valsts]] 06vds352cccpt2s2jz941ng8oztmsvj 4539088 4539087 2026-10-24T05:14:19Z Treisijs 347 4539088 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki|Mūziķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūzika|Mūzika]] [[Kategorija:Mūziķi pēc valsts]] ax4aht0tlkihmhwupnw2zmr27n7cnbo 0 641990 4539118 2026-10-24T07:11:35Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Stanislavs Lobotka]] 4539118 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stanislavs Lobotka]] 3fj26ipocqitd0mhr0e4y7suaa677cd 1 641991 4539146 2026-10-24T07:51:33Z ~2026-56659-26 152291 /* Kriminalprocesi */ jauna sadaļa 4539146 wikitext text/x-wiki == Kriminalprocesi == Vai piekersana brauksana ar automasinu vairak neka 3 promilju reibuma nav vera nemams Kriminalprocess??????? [[Special:Contributions/~2026-56659-26|~2026-56659-26]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-56659-26|talk]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) cgc7js0fnjm5puixm9d0hm5zni4p67e 4539281 4539146 2026-10-24T09:54:41Z Biafra 13794 /* Kriminalprocesi */ Atbilde 4539281 wikitext text/x-wiki == Kriminalprocesi == Vai piekersana brauksana ar automasinu vairak neka 3 promilju reibuma nav vera nemams Kriminalprocess??????? [[Special:Contributions/~2026-56659-26|~2026-56659-26]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-56659-26|talk]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) :sadaļa ieviesta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 12.54 (EEST) rb04ufviuf9ufqr0cyzwv04x92813af 4539307 4539281 2026-10-24T11:51:56Z Egilus 27634 /* Kriminalprocesi */ Atbilde 4539307 wikitext text/x-wiki == Kriminalprocesi == Vai piekersana brauksana ar automasinu vairak neka 3 promilju reibuma nav vera nemams Kriminalprocess??????? [[Special:Contributions/~2026-56659-26|~2026-56659-26]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-56659-26|talk]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) :sadaļa ieviesta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 12.54 (EEST) :Rakstā tobrīd nebija ne vārda par kriminālprocesu, attiecīgi sadaļas nosaukums bija melīgs. Un nē, braukšana reibumā pati par sevi NAV ne vērā ņemams, ne arī kāds cits kriminālprocess. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 14.51 (EEST) fn5o9ujxfng2f39i5r9rcxljzdok6pn 0 641992 4539167 2026-10-24T08:11:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Evija Ķirse]] 4539167 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Evija Ķirse]] q2zx8hw8y2090jwscyayxgliv3m4zim 0 641993 4539173 2026-10-24T08:24:35Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Hendriks Lombards]] 4539173 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hendriks Lombards]] t2dmeaebxzpoil9ath0bppubs6rn6yk 3 641994 4539200 2026-10-24T08:49:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4539200 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Guest989kl}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 11.49 (EEST) 9rjzb9ivsgd6tymugu5gg4rehzn8r6y 0 641995 4539216 2026-10-24T09:05:59Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kailāšs Satjārti]] 4539216 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kailāšs Satjārti]] bw8raylq4i2flq0a8oxxzrxcwiuxpth 0 641996 4539219 2026-10-24T09:08:11Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Andrīss Šute]] 4539219 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Andrīss Šute]] 082kzhdvvoc5sd1t3up8oj9frwdipav 0 641997 4539221 2026-10-24T09:08:27Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Andrīss Šute]] 4539221 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Andrīss Šute]] 082kzhdvvoc5sd1t3up8oj9frwdipav 0 641998 4539239 2026-10-24T09:21:57Z Jaunais Strēlnieks 127483 Jaunais Strēlnieks pārvietoja lapu [[Jānis Alksnis]] uz [[Jānis Alksnis (būvmeistars)]]: Ir vairāki Jāņi Alkšņi 4539239 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jānis Alksnis (būvmeistars)]] c2cnt4bd5gar1gqyqk1s8x5i7f9q3i6 4539270 4539239 2026-10-24T09:45:46Z Jaunais Strēlnieks 127483 Izveidota nozīmju atdalīšanas lapa 4539270 wikitext text/x-wiki '''Jānis Alksnis''' var būt: * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939) — latviešu arhitekts; * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — latviešu virsnieks, Sarkanās armijas komdivs, militārais zinātnieks un publicists.. {{Nozīmju atdalīšana}} 3vbhb2i2pcj6by8q6fne2ttd11qhoyj 4539273 4539270 2026-10-24T09:47:21Z Jaunais Strēlnieks 127483 4539273 wikitext text/x-wiki '''Jānis Alksnis''' var būt: * [[Jānis Alksnis (būvmeistars)|Jānis Alksnis]] (1869—1939) — latviešu arhitekts; * [[Jānis Alksnis (virsnieks)|Jānis Alksnis]] (1895—1943) — latviešu virsnieks, Sarkanās armijas komdivs, militārais zinātnieks un publicists. {{Nozīmju atdalīšana}} mpwx8fl626j4bqjuy8k5ak7weui5hwo