Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.24 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1948 4539440 4529118 2026-10-24T21:53:17Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4539440 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Federativa do Brasil'' | pilnais_valsts_nosaukums = Brazīlijas Federatīvā Republika | valsts_nosaukums = Brazil | karoga_attēls = Flag_of_Brazil.svg | karoga_nosaukums = Brazīlijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Brazil.svg | ģerboņa_nosaukums = Brazīlijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''Ordem e Progresso''<small><br />"Kārtība un progress"</small> | valsts_himna = ''[[Brazīlijas himna|Ouviram do Ipiranga]]'' | kartes_attēls = Brazil (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Brazilja]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Sanpaulu]] | valsts_valodas = [[portugāļu valoda]] (oficiālā un nacionālā valoda) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[federāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Brazīlijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Brazīlijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeraldo Alkmins]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Brazīlijas Deputātu palātas prezidents|Deputātu palātas prezidents]] | valsts_galva3 = [[Arturs Lira]] | valsts_galvas_tituls4 = [[Brazīlijas federālā senāta prezidents|Federālā senāta prezidents]] | valsts_galva4 = [[Rodrigu Pačeku]] | valsts_galvas_tituls5 = [[Brazīlijas augstākās federālās tiesas prezidents|Augstākās federālās tiesas prezidents]] | valsts_galva5 = [[Roza Vēbere]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Portugāle]]s | neatkarības_notikums = [[Brazīlijas Impērija]] | neatkarības_datums = {{dat|1822|9|7}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1825|8|29}} | neatkarības_notikums3 = [[Brazīlijas Pirmā Republika]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1889|11|15}} | platība_km2 = 8514877 | platība_rangs = 5. | procenti_ūdens = 0,65 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 190 732 694<ref>IBGE. [http://www.ibge.gov.br/home/presidencia/noticias/noticia_visualiza.php?id_noticia=1766&id_pagina=1 Censo 2010: população do Brasil é de 190.732.694 pessoas].</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 5. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 22 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 182. | IKP_PPP = $2,172 triljoni<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=223&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=25&pr.y=4 |title=Brazil|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-04-21}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $11 239<ref name=imf/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0,699 | HDI_gads = 2010 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 75. | Gini = 49,3 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Brazīlijas reāls]] | valūtas_kods = BRL | laika_zona = [[BRT]]¹ | utc_offset = -2 līdz -5 | laika_zona_DST = [[BRST]]² | utc_offset_DST = -2 līdz -5 | domēns = [[.br]] | tālsarunu_kods = 55 | iso_kods_num = 076 | iso_kods_alfa2 = BR | iso_kods_alfa3 = BRA | piezīme1 = Oficiāli [[UTC-3]] (Braziljas laiks) | piezīme2 = Oficiāli [[UTC-2]] (Braziljas laiks) }} '''Brazīlija''' ({{val|pt|Brasil}}), oficiāli '''Brazīlijas Federatīvā Republika''' (''República Federativa do Brasil''), ir [[valsts]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā pasaulē]]. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|piektā lielākā valsts]]. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Francija]]s aizjūras departamentu [[Franču Gviāna|Franču Gviānu]], [[Surinama|Surinamu]], [[Gajana|Gajanu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Peru]], dienvidrietumos — ar [[Paragvaja|Paragvaju]] un [[Argentīna|Argentīnu]], bet dienvidos — ar [[Urugvaja|Urugvaju]]. No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija [[Portugāle]]s [[kolonija]], tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas impēriju]], bet 1889. gadā tā kļuva par [[republika|republiku]]. Pašlaik Brazīlija ir [[federāla republika]], kas sastāv no [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|26 štatiem un viena federālā apgabala]]. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s un [[BRICS]] dibinātājvalsts. Brazīlijai ir desmitais lielākais [[iekšzemes kopprodukts]] pasaulē un lielākais [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz pasaules saimniecību.<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://noticias.uol.com.br/economia/ultnot/2006/03/30/ult1767u63920.jhtm | title= Brasil recupera posição de maior economia da América Latina | publisher= Últimas Notícias | accessdate= 2009-12-29}}</ref> Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.economist.com/media/pdf/QUALITY_OF_LIFE.pdf | title= The Economist Intelligence Unit’s quality-of-life index | publisher= | accessdate= 2009-12-29 | format= PDF}}</ref> Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām,<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | title= Implementação da CDB no Brasil | publisher= Convenção sobre Diversidade Biológica | accessdate= 2009-12-29 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20080303190930/http://www.cdb.gov.br/impl_CDB | archivedate= 2008-03-03 }}</ref> kas galvenokārt ir izskaidrojams ar [[Amazones lietus meži|Amazones lietus mežu]] atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km². == Etimoloģija == Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka [[portugāļi]] to nosauca pēc mežos augošā [[brazas koks|brazas koka]] nosaukuma,<ref name="IEC">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=156&l=2 | title = Brazīlija | publisher = International Exchange Center | accessdate = 2009-05-07}}</ref> no kura pirmie kolonisti ieguva [[sarkanā krāsa|sarkano krāsu]]. == Vēsture == [[Attēls:Non-Native American Nations Control over South America 1700 and on.gif|thumb|left|170px|Dienvidamerikas kolonizēšana kopš 1700. gada. Zaļā krāsā ir iekrāsota tolaik portugāļu kontrolētā teritorija, kas vēlāk ar nelielām robežu izmaiņām kļuva par Brazīliju]] Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, [[alu zīmējums|alu zīmējumi]], vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.<ref name="Columbia" /> Vēl pirms eiropieši atklāja [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], tā jau bija sadalīta starp [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas Karalisti]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Saskaņā ar [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], kas tika parakstīts [[1494]]. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. [[meridiāns|meridiāna]]. [[1500]]. gadā [[Pedru Kabrals|Pedru Alvariša Kabrala]] vadītā [[Portugāle]]s ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. [[Portugāļi]] bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]].<ref name="geographia.com" /> Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija [[klejotāji]] ar ierobežotām [[lauksaimniecība]]s darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts [[kanibālisms]].<ref name="geographia.com">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm | title= BRAZIL - History | publisher= geographia.com | accessdate= 2009-12-29 | archive-date= 2009-12-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20091220074257/http://www.geographia.com/Brazil/brazihistory.htm }}</ref> Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no [[Andi|Andu]] kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies [[džungļi|džungļos]].<ref name="geographia.com" /> Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, [[bakas|baku]], dēļ. Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai [[1532]]. gadā mūsdienu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] un nosauca par [[Sanvisente|Sanvisenti]]. Ap šo laiku sākās arī [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]] izpēte. [[1549]]. gadā tika dibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. [[1555]]. gadā franču jūrnieks [[Nikolā Djurāns de Viležjons]] (''Nicolas Durand de Villegaignon'') Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no [[Francija]]s aizbēgušie [[hugenoti]]. Tomēr [[1565]]. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas [[Riodežaneiro]] dibināšanas gadu. [[1624]]. gadā Salvadorā iebruka [[nīderlandieši]]. Līdz [[1633]]. gadam [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] spēja pakļaut arī [[Resifi]] un lielu daļu no [[Brazīlijas Ziemeļaustrumu reģions|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona]]. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja [[Johans Maurics]] (''Johan Maurits''). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no [[Portugāle]]s, kuru no [[1580]]. līdz [[1640]]. gadam pārvaldīja [[Spānija]]s ieceltie vicekaraļi no [[Hābsburgi|Hābsburgu dinastijas]]. Tādēļ [[1654]]. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus. Līdz 16. gadsimta vidum par Brazīlijas svarīgāko eksporta preci kļuva cukurniedru cukurs, līdz 1800. gadam Brazīlijā no Āfrikas ieveda vairāk nekā 2,8 miljonus vergu. 17. gadsimta beigās cukura eksports samazinājās, par kolonijas ekonomikas pamatu kļuva zelta ieɡuve, kas piesaistīja tūkstošiem kolonistu no Portugāles. Brazīlijas teritorija pakāpeniski paplašinājās līdz pašreizējām robežām. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1807. gada beigās Portugāles karaliene Marija I pārcēla galmu no [[Lisabona]]s uz [[Riodežaneiro]]. 1815. gadā nodibināja Portugāles, Brazīlijas un Algarves apvienoto karalisti. Portugāles vadība, neapmierināta ar savas lielākās kolonijas jauno statusu, pieprasīja galma atgriešanos Lisabonā. Saspīlējums starp portugāļiem un brazīliešiem pieauga un Portugāle mēģināja atjaunot Brazīliju kā koloniju. Brazīlieši atteicās padoties un 1822. gada 7. septembrī pasludināja valsts neatkarību no Portugāles. Mēnesi vēlāk princi [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru]] pasludināja par [[Brazīlijas Impērija|Brazīlijas imperatoru]] ar titulu ''Dom Pedru I''. Atlantijas vergu tirdzniecību aizliedza 1850. gadā, bet tikai 1888. gada maijā aizliedza verdzību. 1889. gada 15. novembrī imperatoru [[Pedru II]] gāza militāra apvērsumā. 1894. gadā militāro diktatūru ɡāza un līdz 1930. gada oktobrim [[Brazīlijas Pirmā Republika|Brazīlijas Pirmo Republiku]] pārvaldīja civilā valdība. [[Žetuliu Vargass]] aizsāka t.s. [[Vargasa ēra|Vargasa ēru]] un 1937. gadā atlaida Kongresu un pasludināja ''Estado Novo'' diktatūras sākumu. Šajā laikā viņš centās modernizēt valsti, ieviešot sociālas un ekonomiskas reformas, kas uzlabotu strādnieku stāvokli un rūpniecību. 1945. gadā Žetuliu Vargasu gāza militārā apvērsumā. 1951. gadā viņu atkal ievēlēja par Brazīlijas prezidentu. 1960. gadā Brazīlijas galvaspilsētu no Riodežaneiro pārcēla uz [[Brazilja|Brazilju]]. 1964. gadā pēc valsts apvērsuma izveidojās [[Brazīlijas militārā diktatūra]], kas pārvaldīja valsti no 1964. līdz 1985. gadam. 1967. gada janvārī pieņēma jaunu konstitūciju, kas mainīja valsts nosaukumu no Brazīlijas Savienotajām Valstīm uz Brazīlijas Federatīvo Republiku. 1985. gadā prezidentūru pārņēma civilā valdība. 1994. gadā valdība sāka īstenot saimniecisko reformu plānu ''Plano Real'', kas ierobežoja hiperinflāciju un stabilizēja Brazīlijas ekonomiku. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Brazil topo.jpg|thumb|200px|Brazīlijas topogrāfiskā karte]] Brazīlija atrodas [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir [[Latīņamerika]]s lielākā valsts un [[valstu uzskaitījums pēc platības|piektā lielākā valsts pasaulē]]. Brazīlija [[valsts robeža|robežojas]] teju vai ar visām [[Dienvidamerika]]s valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju ([[Franču Gviāna|Franču Gviānu]]), [[Surinama|Surinamu]], [[Gajāna|Gajānu]] un [[Venecuēla|Venecuēlu]], ziemeļrietumos robežojas ar [[Kolumbija|Kolumbiju]], rietumos — ar [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]], bet dienvidos robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Urugvaja|Urugvaju]]. [[Ekvadora]] un [[Čīle]] ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo [[Atlantijas okeāns]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — [[Trindadi]], [[Martina Vasa salas]], [[Fernandu di Noroņas sala]], [[Rokasas atols]] un [[Sanpedru un Sanpaulu salas]]. Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir [[Amazones līdzenums]] un [[Brazīlijas plakankalne]]. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,<ref name="Britannica" /> un to galvenokārt klāj [[lietus mežs]], kuru [[1970. gadi|1970.]] un [[1980. gadi|1980. gados]] rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.<ref name="Columbia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Brazil | title= Brazil | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2008 | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir {{nobr|1000 m}} v.j.l.,<ref name="Britannica" /> un tai ir raksturīgas paugurainas [[savanna]]s. Pašos valsts ziemeļos atrodas [[Gvajānas plakankalne]]. [[Amazone]] un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido [[sateces baseins|baseinu]], kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir [[Sanfransisku]], [[Parnaiba]], [[Paragvaja (upe)|Paragvaja]], [[Parana]] un [[Urugvaja (upe)|Urugvaja]]. Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan [[ekvators]], gan [[dienvidu tropu loks]], tad tā galvenokārt atrodas [[tropu josla|tropu joslā]]. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs [[klimats]], tomēr ne visur tas ir vienāds. [[Brazīlijas plakankalne]]s pilsētās, piemēram, [[Brazilja|Braziljā]], klimats ir maigs, dienas vidējā [[temperatūra]] ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, [[Riodežaneiro]], klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet [[Amazone]]s līdzenumā ir ļoti mitrs. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Brazīlijas administratīvais iedalījums}} Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 [[municipalitāte|municipalitātēs]]. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes. {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Brazil Labelled Map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.385|y=0.080|scale=625|text=[[Amapa]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.180|scale=625|text=[[Para (Brazīlijas štats)|Para]]}} {{Image label small|x=0.210|y=0.060|scale=625|text=[[Roraima]]}} {{Image label small|x=0.130|y=0.200|scale=625|text=[[Amazonasa]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.265|scale=625|text=[[Akri]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.310|scale=625|text=[[Rondonija]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.290|scale=625|text=[[Tokantinsa]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.350|scale=625|text=[[Matugrosu]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.400|scale=625|text=[[Gojasa]]}} {{Image label small|x=0.480|y=0.385|scale=625|text=[[Federālais distrikts|1]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.020|scale=625|text=1 [[Federālais distrikts]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.460|scale=625|text=[[Matugrosu du Sula|Matugrosu<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.620|scale=625|text=[[Riugrandi du Sula|Riugrandi<br />du Sula]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=625|text=[[Santakatarina]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.540|scale=625|text=[[Parana]]}} {{Image label small|x=0.410|y=0.490|scale=625|text=[[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.500|scale=625|text=[[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.450|scale=625|text=[[Espiritu Santu|Espiritu<br />Santu]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.420|scale=625|text=[[Minasžeraisa]]}} {{Image label small|x=0.540|y=0.330|scale=625|text=[[Baija]]}} {{Image label small|x=0.475|y=0.190|scale=625|text=[[Maraņauna]]}} {{Image label small|x=0.530|y=0.250|scale=625|text=[[Pjaui]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.190|scale=625|text=[[Seara]]}} {{Image label small|x=0.670|y=0.210|scale=625|text=[[Riugrandi du Norti|2]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.042|scale=625|text=2 [[Riugrandi du Norti]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.230|scale=625|text=[[Paraiba|3]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.064|scale=625|text=3 [[Paraiba]]}} {{Image label small|x=0.607|y=0.252|scale=625|text=[[Pernambuku]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.280|scale=625|text=[[Alagoasa|4]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.086|scale=625|text=4 [[Alagoasa]]}} {{Image label small|x=0.655|y=0.295|scale=625|text=[[Seržipi|5]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.108|scale=625|text=5 [[Seržipi]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.560|scale=625|text=[[Ziemeļu reģions (Brazīlija)|Ziemeļu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.589|scale=625|text=[[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Ziemeļaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.618|scale=625|text=[[Centrālrietumu reģions (Brazīlija)|Centrālrietumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.647|scale=625|text=[[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]}} {{Image label small|x=0.595|y=0.676|scale=625|text=[[Dienvidu reģions (Brazīlija)|Dienvidu reģions]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Distrikti]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Federālais distrikts]] || [[Brazilja]] || 5802 || 2 557 158 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="130px" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] || ! width="110px" | Admin. centrs || Platība (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]] |- | [[Akri]] || [[Riubranku]] || 152 581 || 686 652 |- | [[Amapa]] || [[Makapa]] || 142 815 || 615 715 |- | [[Amazonasa]] || [[Manausa]] || 1 570 745 || 3 311 026 |- | [[Baija]] || [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]] || 564 692 || 1 395 0146 |- | [[Espiritu Santu]] || [[Vitorija (Brazīlija)|Vitorija]] || 46 078 || 3 464 285 |- | [[Gojasa]] || [[Gojanija]] || 340 086 || 5 926 300 |- | [[Maraņauna]] || [[Sanluisa]] || 331 983 || 6 184 538 |- | [[Matugrosu]] || [[Kujaba]] || 903 357 || 2 856 999 |- | [[Matugrosu du Sula]] || [[Kampugrandi]] || 357 125 || 2 297 981 |- | [[Minasžeraisa]] || [[Belu Orizonti]] || 586 528 || 19 479 356 |- | [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || [[Belena]] || 1 247 690 || 7 110 465 |- | [[Paraiba]] || [[Žuaunpesoa]] || 56 585 || 3 623 215 |- | [[Parana]] || [[Kuritiba]] || 199 315 || 10 387 378 |- | [[Pernambuku]] || [[Resifi]] || 98 312 || 8 810 256 |- | [[Pjaui]] || [[Terezina]] || 251 529 || 3 036 290 |- | [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || [[Riodežaneiro]] || 43 696 || 15 561 720 |- | [[Riugrandi du Norti]] || [[Natala]] || 52 797 || 3 043 760 |- | [[Riugrandi du Sula]] || [[Portualegri]] || 281 748 || 10 963 216 |- | [[Rondonija]] || [[Portuveļu]] || 237 576 || 1 562 417 |- | [[Roraima]] || [[Boavista (Brazīlija)|Boavista]] || 224 299 || 403 344 |- | [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || [[Sanpaulu]] || 248 209 || 41 779 000 |- | [[Santakatarina]] || [[Floriānopolisa]] || 95 346 || 5 958 266 |- | [[Seara]] || [[Fortaleza]] || 146 348 || 8 217 085 |- | [[Tokantinsa]] || [[Palmasa]] || 277 621 || 1 332 441 |- | [[Alagoasa]] || [[Masejo]] || 27 768 || 3 050 652 |- | [[Seržipi]] || [[Arakāžu]] || 21 910 || 2 000 738 |} |} == Valdība == Brazīlija ir daudzpartiju [[federāla republika]] ar divām [[likumdošanas vara|likumdevēja]] palātām: [[Brazīlijas senāts|Federālajā senātā]] ir 81 loceklis, bet [[Brazīlijas Deputātu palāta|Deputātu palātā]] — 513 locekļi.<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/78101/Brazil | title= Brazil | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-01-04}}</ref> Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.<ref name="Columbia" /> Valsts un valdības galva ir [[Brazīlijas prezidents]], kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš {{dat|2023|1|1|Ģ}} Brazīlijas prezidents ir [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar [[1988]]. gadā laboto [[Brazīlijas konstitūcija|Brazīlijas konstitūciju]]. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde. Galvenās politiskās partijas ir [[Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija]], [[Liberālās frontes partija]], [[Demokrātiskā Strādnieku partija]] un [[Strādnieku partija]].<ref name="Columbia" /> Līdz [[1960]]. gadam Brazīlijas [[galvaspilsēta]] bija [[Riodežaneiro]], pēc tam tā ir [[Brazilja]]. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni. == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Brazīlieši}} [[Attēls:ARCHELLA E THERY Img 05.png|thumb|200px|Brazīlijas apdzīvotības blīvuma karte]] Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, [[indiāņi|indiāņu]]-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi [[Amazone]]s baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija [[portugāļi]], tad valsts [[oficiālā valoda]] ir [[portugāļu valoda]]. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir [[angļu valoda]].<ref name="Columbia" /> Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā [[spāņu valoda|spāņu valodā]], [[hunsriks|hunsrikā]], [[vācu valoda|vācu valodā]], [[franču valoda|franču valodā]], kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no [[Āfrika]]s papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus [[vergs|vergu]]. Kopš [[19. gadsimts|XIX gadsimta]] 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara<ref>Brūvers A. Latvieši palmu zemē. Riodežaneiro, autora izdevums, 1970.</ref> — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir [[Rionova]] Santakatarinas štatā, [[Novaodesa]] un [[Vārpa (ciems)|Vārpa]] Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.<ref>Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938.</ref><ref>Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000</ref><ref>Tamuža, Brigita. Latviešu sabiedriskā dzīve Sanpaulu 20. gadsimta piecdesmitajos gados. [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels-61_2011.pdf Žurnāls "Ceļš", Nr.61]. Rīga, 2011. gads.</ref> [[1920. gadi|1920. gados]] Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi [[japāņi|japāņu]] zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu [[diaspora]]. Pēdējos 60 gados [[iedzīvotāju skaits]] valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi [[nabadzība|nabadzīgi]]. Lielās pilsētas ieskauj plaši [[graustu rajons|graustu rajoni]] ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc [[ANO]] [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību|Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu]] 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 ([[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa|bez nevienlīdzības iekļaušanas]] — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā [[Eiropa]]s valsts — [[Moldova]] — ir 66. vietā.<ref>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/2018_human_development_statistical_update.pdf Human Development Indices and Indicators 2018 Statistical Update], 31. lpp.</ref> Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. Aptuveni 90% iedzīvotāji ir [[kristietība|kristieši]] (galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]] un [[protestantisms|protestanti]]), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.<ref name="Britannica" /> {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | <br />[[Attēls:Rio de Janeiro Helicoptero 47 Feb 2006.jpg|border|135px|Riodežaneiro]]<br />[[Riodežaneiro]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Sanpaulu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 11 037 593 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Portualegri]]''' || [[Riugrandi du Sula]] || 1 436 123 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Riodežaneiro]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 6 186 710 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Gvaruļusa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 299 283 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]''' || [[Baija]] || 2 998 056 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Gojanija]]''' || [[Gojasa]] || 1 281 975 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Brazilja]]''' || [[Federālais distrikts]] || 2 606 885 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Kampinasa]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 1 064 669 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Fortaleza]]''' || [[Seara]] || 2 505 552 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Sanluisa]]''' || [[Maraņauna]] || 997 098 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Belu Orizonti]]''' || [[Minasžeraisa]] || 2 452 617 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Sangonsalu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 991 382 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kuritiba]]''' || [[Parana]] || 1 851 215 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Masejo]]''' || [[Alagoasa]] || 936 314 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Manausa]]''' || [[Amazonasa]] || 1 738 641 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Duke di Kašjasa]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 872 762 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Resifi]]''' || [[Pernambuku]] || 1 561 659 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Nova Igvasu]]''' || [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] || 865 089 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Belena]]''' || [[Para (Brazīlijas štats)|Para]] || 1 437 600 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sanbernardu du Kampu]]''' || [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] || 810 979 |- | colspan=10 | <small>Saskaņa ar 2009. gada 1. jūlijā publicētajiem datiem;<ref>{{pt ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | title= População residente no Brasil em 2009: Publicação completa | publisher= Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (IBGE) | accessdate= 2010-01-07 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091007022625/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2009/POP2009_DOU.pdf | archivedate= 2009-10-07 }}</ref>; [[Gvaruļusa]] un [[Sanbernardu du Kampu]] ir [[Sanpaulu]] piepilsētas; [[Sangonsalu]], [[Duke di Kašjasa]] un [[Nova Igvasu]] ir [[Riodežaneiro]] piepilsētas</small> |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:PlantacaodeSoja.JPG|thumb|200px|[[Sojas pupiņas|Sojas pupiņu]] lauki [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulā]]]] Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir [[lauksaimniecība]]s, [[kalnrūpniecība]]s, [[ražošana]]s un [[pakalpojumi|pakalpojumu]] nozares.<ref name="Columbia" /> Aptuveni viena trešdaļa no [[darbaspēks|darbaspēka]] ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir [[kafija]], [[citrusaugļi]], [[sojas pupiņas]], [[cukurniedres]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[kakao]], [[kokvilna]], [[tabaka]] un [[banāni]].<ref name="Columbia" /> Nozīmīgākās ostas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā ir [[Belena]], [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]], [[Riodežaneiro]], [[Santusa]] un [[Portualegri]].<ref name="Britannica" /> Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt [[Santusa]] ir nozīmīga [[kafija]]s eksporta osta.<ref name="Columbia" /> Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved [[kokmateriāli|kokmateriālus]] un [[kaučuks|kaučuku]], kā arī dažādas meža veltes, piemēram, [[Indijas rieksti|Indijas riekstus]] un [[ārstniecības augs|ārstniecības augus]].<ref name="Columbia" /> Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī [[zelts|zelta]] iegūšana, [[ekotūrisms]] un [[zvejošana]]. [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]] nozīmīgā saimniecības nozare ir [[cukurs|cukura]] iegūšana no [[cukurniedres|cukurniedrēm]].<ref name="Columbia" /> Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās [[savanna]]s ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar [[lauksaimniecība]]s produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus [[kultūraugi|kultūraugus]]. [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatu]] var saukt par valsts [[rūpniecība]]s centru.<ref name="Columbia" /> Arī [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]] ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Brazīlijā attīstās [[tirgus ekonomika]], kura balstās uz [[ražošana|ražošanu]], [[finanšu pakalpojumi]]em un [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="Britannica" /> Brazīlijas oficiālā valūta ir [[Brazīlijas reāls]]. == Kultūra == Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši [[portugāļi]], bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, [[literatūra]], visvairāk attīstās [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā]].<ref name="Columbia" /> Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 [[universitāte|universitātēm]].<ref name="Columbia" /> == Sports == Populārākais sporta veids Brazīlijā ir [[futbols]]. [[Brazīlijas futbola izlase]] vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]. Brazīlijai ir arī spēcīgas [[basketbols|basketbola]] un [[volejbols|volejbola]] izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[teniss]], [[peldēšana]], [[vingrošana]]. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, [[kapueira]]i, [[pludmales futbols|pludmales futbolam]] un [[telpu futbols|telpu futbolam]]. Arīdzan [[autosports]] šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas [[Formula 1|Formulas 1]] piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: [[Emersons Fitipaldi]] divas reizes, [[Nelsons Pikē]] un [[Airtons Senna]] katrs pa trim reizēm. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [http://www.obamonteverde.com.br/ Tourist Guide of Brazil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706153729/http://www.obamonteverde.com.br/ |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070706210539/http://www.brasil.gov.br/ingles/ Brazilian Federal Government] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110813045053/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-b/brazil.html Chief of State and Cabinet Members] * {{en ikona}} [http://www.ibge.gov.br/english/ Brazilian Institute of Geography and Statistics] * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100426171043/http://ptbrazil.com/ Information and Pictures Tourism of Brazil] * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html entry at The World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151222121846/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/br.html |date={{dat|2015|12|22||bez}} }} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20080705053556/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/brazil.htm Brazil] at ''UCB Libraries GovPubs'' * {{en ikona}} [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/brtoc.html Country Profile] from the U.S. Library of Congress (1997) * {{wikivoyage|Brazil}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Brazīlija| ]] 72rdpp8tfdzbnxbim3c875o2132bv6z 0 2814 4539402 4462696 2026-10-24T17:22:37Z Kikos 3705 /* */ 4539402 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''British Indian Ocean Territory'' | pilnais_valsts_nosaukums = Indijas Okeāna Britu teritorija | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of the Commissioner of the British Indian Ocean Territory.svg | karoga_nosaukums = Indijas Okeāna Britu teritorijas karogs | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_the_British_Indian_Ocean_Territory.svg | ģerboņa_nosaukums = Indijas Okeāna Britu teritorijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = ''"In tutela nostra Limuria"'' | valsts_himna = ''[[God Save the King]]'' | kartes_attēls = British Indian Ocean Territory in United Kingdom.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Djego Garsija]] | latd=7 | latm=18 | latNS=S | longd=72 | longm=24 | longEW=E <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Djego Garsija]] | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija | valsts_galvas_tituls = [[Apvienotās Karalistes monarhs|Monarhs]] | valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = 1965 | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | platība_km2 = 54400 | platība_rangs = | procenti_ūdens = 99,89 | iedzīvotāju_skaita_gads = | iedzīvotāju_skaits = 2 500 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 53,3 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] (de facto)<br />[[sterliņu mārciņa]] (de iure) | valūtas_kods = | laika_zona = | utc_offset = +6 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .io | tālsarunu_kods = 246 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = IO | iso_kods_alfa3 = }} '''Indijas Okeāna Britu teritorija''' ({{val|en|British Indian Ocean Territory}}) ir [[Lielbritānija]]i piederoša [[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums|atkarīga teritorija]], kas atrodas [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]]. Indijas Okeāna Britu teritorijā ietilpst [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] [[atols|koraļļu atoli]]. 2024. gada 3. oktobrī Apvienotās Karalistes valdība piekrita atdot šo teritoriju [[Maurīcija]]s kontrolē, saglabājot savā pārvaldībā Apvienotās Karalistes un ASV stratēģisko karabāzi [[Djego Garsijas sala|Djego Garsijas salā]].<ref>[https://www.gov.uk/government/news/uk-mauritius-deal-to-protect-national-security-safeguarding-the-operation-of-strategic-military-base UK-Mauritius deal to protect national security — safeguarding the operation of strategic military base] from Foreign, Commonwealth & Development Office, Prime Minister's Office, 10 Downing Street and The Rt Hon David Lammy MP. Published 3 October 2024</ref> 2026. ɡada 11. aprīlī Apvienotās Karalistes valdība tomēr paziņoja, ka atcels savu plānu atdot Čagosu arhipelāgu Maurīcijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2026-pec-trampa-kritikas-londona-atcel-planu-atdot-mauricijai-cagosas-salas-kur-atrodas-asv-gaisa-speku-baze.a642515/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pēc Trampa kritikas Londona atceļ plānu atdot Maurīcijai Čagosas salas, kur atrodas ASV gaisa spēku bāze] lsm.lv 11.04.2026</ref> Teritorija tika izveidota 1965. gadā, atdalot Čagosu arhipelāgu no Britu Maurīcijas kolonijas neilgi pirms Maurīcijas neatkarības. 1960. un 1970. gados vietējie iedzīvotāji — čagosi (''Chagossians'') — tika piespiedu kārtā pārvietoti uz [[Maurīcija|Maurīciju]] un [[Seišelu salas|Seišelu salām]], lai atbrīvotu vietu militārās bāzes izveidei. Lielākā un nozīmīgākā sala teritorijā ir [[Djego Garsija]], kur atrodas kopīga [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārā bāze. Tā ir stratēģiski svarīga operācijām Tuvajos Austrumos, Austrumāfrikā un Dienvidāzijā. Teritorijai nav pastāvīgu civiliedzīvotāju; tajā uzturas galvenokārt militārais personāls un līgumdarbinieki. Administratīvi to pārvalda Lielbritānijas iecelts komisārs. [[Maurīcija]] ilgstoši apstrīd Lielbritānijas suverenitāti pār šo teritoriju. 2019. gadā [[Starptautiskā tiesa]] (ICJ) savā konsultatīvajā atzinumā norādīja, ka Čagosu arhipelāga atdalīšana no Maurīcijas nebija tiesiska, un aicināja Lielbritāniju izbeigt teritorijas pārvaldību. Tāpat arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar līdzīgu aicinājumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lielbritānijas teritorijas}} {{Āfrika}} [[Kategorija:Indijas Okeāna Britu teritorija| ]] [[Kategorija:Dienvidāzija]] [[Kategorija:Indijas okeāna salas]] [[Kategorija:Atkarīgās teritorijas]] [[Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas]] nv4jpck9y8ufqjc96fioxznwxmdbfn7 0 3662 4539433 4525887 2026-10-24T20:39:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539433 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Latviešu valoda |states=[[Latvija]] |region=[[Baltijas valstis|Baltija]] |speakers= dzimtā valoda ap 1,5 miljoniem, kopējais runājošo skaits virs 2 miljoniem<ref name=valoda>{{Tīmekļa atsauce|title=Latviešu valoda|url=https://valoda.lv/valsts-valoda/|publisher=Latviešu valodas aģentūra|accessdate=2021-12-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Baltic-languages|title=Baltic languages|website=[[Encyclopædia Britannica]]|access-date=2019-02-16}}</ref> |familycolor=Indoeiropiešu |fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] |fam3=[[Baltu valodas|Baltu]] |fam4=[[Austrumbaltu valodas|Austrumbaltu]] |script=[[Latīņu raksts]] (latviešu ortogrāfija) |nation={{LAT}}<br />{{EU}} |agency=[[Valsts valodas centrs]] |map = |iso1=lv |iso2=lav |iso3= |lc1 = lav |ld1 = Latviešu valoda |ll1 = |lc2 = ltg |ld2 = Latgaliešu valoda |ll2 = |lc3 = lvs |ld3 = Latviešu literārā valoda |ll3 = |image=[[Attēls:Idioma_letón.PNG|210px]]|caption=Latviešu valodas izplatība}} '''Latviešu valoda''' ir dzimtā [[valoda]] apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir vienīgā [[valsts valoda]].<ref name=valoda /><ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, 4. pants</ref> Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes [[Baltu valodas|baltu valodu]] grupas. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — jau no 15. gadsimta — ir atrodami [[Mazā ģilde (Rīga)|Jāņa ģildes]] alus nesēju biedrības [[grāmata|grāmatās]]. Tajā lielākoties bija latvieši, un no 1517. gada arī brālības vecākie bija latvieši. Pirmais teksts latviski iespiests 1507. gadā izdotajā baznīcas rokasgrāmatā „''AGENDA”.''<ref>[https://web.archive.org/web/20180101021006/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms] {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref> {{TOC limit|0}} == Dialekti == [[Attēls:Latvaldialekti.svg|300px|right|thumb|Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Literārā latviešu valoda veidojusies uz [[Vidzeme]]s [[Vidus dialekts|vidus dialekta]] pamata]] [[Attēls:Julius Döring, Tafel I, Karte des lettischen Sprachgebiets ca1860.jpg|300px|thumb|Valodas un izloksnes Latvijā ap 1860. gadu. 1: Vidus dialekts jeb latviešu rakstu valoda, 2: tīrākā latviešu valoda, 3: kurzemnieku izloksne (''Nordwestkurisch oder Tamisch''), 4: īstākā tāminieku izloksne (''eigentliches Tamisch''), 5: līvu-latviešu izloksnes ziemeļu variants (''nordliches Live-Lettisch''), 6: augšzemieku izloksne (''oberländischer Dialekt oder Hochlettisch''), 7: īstākā augšzemnieku izloksne (''eigentliches Oberländisch''), 9: [[līvu valoda]] (''Livisch'')]] Latviešu valodai ir trīs [[dialekts|pamatdialekti]], ko var sīkāk iedalīt atsevišķās [[izloksne|izloksnēs]]. [[Lībiskais dialekts|Lībiskais]] (tāmnieku) dialekts iedalās [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s izloksnēs. [[Vidus dialekts]] iedalās kursiskajās, zemgaliskajās un Vidzemes izloksnēs. [[Augšzemnieku dialekts]] iedalās sēliskajās un nesēliskajās izloksnēs. Latviešu [[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā ir vidus dialekts, bet [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valodas]] — Latgales dienvidos runātās nesēliskās izloksnes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm Vidus dialekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151334/http://www.liis.lv/latval/literval/lit6.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref><ref>Krauklis, K.[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306054714|article:DIVL57|issueType:B Latviešu valodas kultūras jautājumi 9. laidiens: LATGALIEŠU IZLOKSNE VAI DIALEKTS?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306054714{{!}}article:DIVL57{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} (1973)</ref> === Lībiskais dialekts === {{pamatraksts|Lībiskais dialekts}} Lībiskais dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. [[Lībiešu valoda]]i bija lielāka ietekme uz latviešu valodas [[lībiskais dialekts|lībisko]] jeb [[tāmnieku dialekts|tāmnieku dialekta]] [[substrāts (valodniecība)|substrātu]] nekā uz pārējiem latviešu valodas dialektiem Latvijā. Kurzemē vārdu beigās tiek atmesti īsie patskaņi, bet garie patskaņi tiek saīsināti. Visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas [[darbības vārds|darbības vārdi]]. Cilvēku vārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm ''-els'', ''-ans''. Dialekts radies no [[līvi]]em, kas pēc [[pārtautošana|pārtautošanās]] sāka runāt latviešu valodā un iekļāva tajā arī [[loda]]s elementus. === Vidus dialekts === {{pamatraksts|Vidus dialekts}} Vidus dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Tas ir arī latviešu literārās valodas pamatā. Šajā dialektā runā [[Vidzeme]]s vidienē no ziemeļrietumiem ([[Mazsalaca]]) līdz ziemeļaustrumiem ([[Valka]]), tad pāri [[Smiltene]]i, [[Valmiera]]i un [[Cēsis|Cēsīm]] virzienā uz Rīgu. Vidus dialektā runā arī [[Zemgale]]s līdzenumā un [[Kurzeme|Kurzemē]] uz dienvidiem no Kuldīgas. Dialekts iedalās trīs izloksnēs — Vidzemes, zemgaliskajā un kursiskajā. === Augšzemnieku dialekts === {{pamatraksts|Augšzemnieku dialekts}} Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem. Izplatīts [[Latgale|Latgalē]], [[Sēlija|Sēlijā]] un [[Vidzeme|Austrumvidzemē]]. Iedalās divās izloksnēs — latgaļu un sēļu. Ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē runāto izlokšņu pamatā ir seno [[latgaļu valoda]]. Pārējās daļās to ir ietekmējusi senā [[sēļu valoda]]. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uz šī dialekta Dienvidlatgales izlokšņu pamata izveidojās [[latgaliešu valoda|latgaliešu rakstu valoda]]. == Vēsture == [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|220 px|left|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] Latviešu valoda pieder pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[baltu valodas|baltu valodu grupas]]. === Pirmsākumi === Uzskata, ka [[baltu valodas|baltu valoda]] no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s atdalījusies pēc 2000. gada p.m.ē.,<ref name="Valodas saknes">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 Latviešu valodas saknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}, ''Latviešu valodas aģentūra''</ref> bet baltu sentautas bija sadalījušās jau mūsu ēras sākumā (pēc Tacita). Kā nacionāla valoda latviešu valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no četrām baltu cilšu — [[Kurši|kuršu]], [[Zemgaļi|zemgaļu]], [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] — valodām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa? | author= [[Ina Druviete]] | date= 2004. gada 12. oktobris | work= Lauku Avīze | url= https://providus.lv/raksti/musu-valoda-latvijas-vai-es-identitates-dala/ | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref> šīm sentautām zaudējot cilts raksturlielumus un to locekļiem pārtopot par [[zemnieki|zemnieku]] [[Kārta|kārtu]], pamazām zūdot lielākajām atšķirībām starp to valodām. Konsolidēšanās process sākās [[13. gadsimts|13. gadsimtā]], [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Senlatvijas maztautām pieņemot katoļu ticību]] un nonākot vienotā politiskā, ekonomiskā un reliģiskā telpā — [[Livonija|Livonijā]]. Process paātrinājās 16. gadsimtā līdz ar rakstu valodas pamatu izveidošanos<ref>[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm II. Latviešu rakstu valodas veidošanās un attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120823161301/http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/2nodalja.htm |date={{dat|2012|08|23||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> un izplatīšanos, un ieilga līdz 19. gadsimta sākumam ([[kursenieki]] [[kursenieku valoda|savu valodu]] saglabāja līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei), kad pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] izveidojās mūsdienu latviešu nācija. === Rakstu valodas aizsākumi === [[Attēls:Old latvian bible.jpg|thumb|250px|Luterāņu dziesmu grāmata latviešu valodas vecajā ortogrāfijā]] [[Attēls:Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu.jpg|thumb|250px|[[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774. gadu”]] Alus nesēji bija viens no četriem senākajiem amatiem Rīgas pilsētā. Šī ģilde pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadam. Tajā lielākoties bija latvieši, bet no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica priesteri. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Arī citu Rīgas [[amatnieki|amatnieku]] lietvedības dokumentos ir atrodams pa kādam ierakstam latviešu valodā, piemēram, ''Andrewes Bolman, musseneke dels'' (1522); ''Pawel Pissick, yauns bralis tapis'' (1565), kuru valoda ir tuvākā vidus dialektam.<ref name="1525.-1631.g.">[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/lit12.htm Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. — 1631. gads] {{lv ikona}}. ''http://valoda.ailab.lv'' {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180213220548/http://valoda.ailab.lv/|date={{dat|2018|02|13||bez}}}}</ref> Pirmais zināmais latviešu valodā sarakstītais teksts ir kādā katoļu [[agenda|agendā]], kas iespiesta Leipcigā 1507. gadā. Tajā ir ar roku rakstīti latviešu tēvreizes fragmenti, kam latviešu valodas vēsturē dots Gisberta tēvreizes nosaukums. 1522. — [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcā]] latviski sāk sludināt [[Silvestrs Tegetmeijers]] un parādās vajadzība pēc baznīcas literatūras latviešu valodā. Lībekas Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] aizturēja kādu tirgotāju ar mucu, kura ir bijusi pilna ar grāmatām, arī latviski tulkotais [[katķisms]]. Grāmatas bija paredzētas [[Mārtiņš Luters|Lutera]] mācības izplatīšanai [[Livonija|Livonijā]], bet katoliskā Lībekas rāte nolēmusi grāmatas sadedzināt.<ref name="Valodas aizsākumi">[http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 Literārās un rakstu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#2 |date={{dat|2013|01|11||bez}} }} {{lv ikona}}. ''Latviešu valodas aģentūra''</ref> Latviešu rakstu valodas veidotāji 16.—18. gadsimtā bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] garīdznieki, kurus vadīja tīri praktiska vēlme — [[Reformācija Livonijā|Reformācijas laikmetā]] padarīt latīniski rakstītās reliģiska satura grāmatas pieejamas un saprotamas arī latviešu draudžu locekļiem. Līdzīgi apsvērumi vadīja arī [[jezuīti|jezuītus]], kas kopš 1582. gada darbojās arī Latvijā. 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts, bet ar notīm tās pirmo reizi publicētas 1632. gadā. Pirmā saglabājusies grāmata ir 1585. gadā jezuītu priestera [[Ērdmans Tolgsdorfs|Ertmaņa Tolgsdorfa]] tulkotais un [[Viļņa|Viļņā]] izdotais katoļu katķisms ar nosaukumu ''Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems'' (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Poļu laiki Vidzemē |author= Roberts Feldmanis |date= 1992. gada 26. oktobris |url= http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2016. gada 5. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305003618/http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/?ct=bvesture&fu=read&id=1219784876 }}</ref> 1588. gadā [[Nikolajs Mollīns]] atvēra pirmo Rīgas grāmatu spiestuvi, kurā latviski izdeva luterāņu katķisma otro izdevumu.<ref name="Valodas aizsākumi" /> === Literārās valodas veidošanās === [[Georgs Elgers]] uzskatīja, ka [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]] ortogrāfija ir pilnīgi nepieņemama latviešu valodas sistēmai un 1621. gadā izdeva „Garīgas katoļu dziesmas”. Luterāņu mācītājs [[Georgs Mancelis]] izveidoja vidus dialekta [[ortogrāfija]]s pamatus un 1638. gadā izdeva vācu-latviešu [[vārdnīca|vārdnīcu]] „''Lettus”'',<ref name="Mancelis">[http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm Georgs Mancelis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028020640/http://www.liis.lv/latval/literval/val.kopeji/kop33.htm |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> kuru izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, zemniekiem savu valodu piemērojot šīs vārdnīcas materiālam, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Šo procesu pastiprināja [[Kristofors Fīrekers|Kristofora Fīrekera]] vācu-latviešu vārdnīcas materiāli un [[Johans Georgs Rēhehūzens|Johana Georga Rēhehūzena]] 1644. gadā latīniski iespiestā latviešu gramatikas rokasgrāmata ''Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen”'' (Johana Georga Rēhehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā).<ref>[http://trove.nla.gov.au/book/result?c=book&q=creator%3A%22Rehehusen%2C+J.+G.+%28Johann+Georg%29%22 Austrālijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapa]</ref> Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu [[jaunvārds|jaunvārdu]] darināšana kā ''cepurnieks'', ''mūrnieks'', ''parādnieks'', ''skolasbērns'', ''durvjusargs'', kā arī mūsdienu valodas arhaismi — ''brālnieki'' (brāļa bērni), ''dedzīklis'' (šķiltavas), ''precenieks'' (tirgotājs), ''blaka'' (tinte), ''tūba'' (lietus mētelis).<ref name="Mancelis"/> Šajā laikā ar vācu valodas starpniecību valodā ienāca arī pirmie [[svešvārds|internacionālismi]]: ''buldrijānis'', ''vīģes'', ''piperes'', ''suckurs'', ''pulvers'', ''papiers'', ''telte'', ''keizers''.<ref name="Valodas aizsākumi"/> 1649. gadā tika iespiesta ''Historia Lettica''. 1683. gadā [[Georgs Elgers]] Viļņā izdeva Poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu ({{val|la|Dictionarium Polono-Latino-Lottauicum}}). Tāpat 1683. gadā iespiestā [[ābece]] uzskatāma par vecāko atrasto latviešu ābeci. Tā atbilst 1660. gadā Zviedrijā izdotajai ābecei. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1705. gadā [[Patriciāts#Patriciāts Rīgā|Rīgas patricietis]] [[Liborijs Depkins]] izdeva „Vācu, zviedru, poļu un latviešu vārdnīciņu” ({{val|de|Wörter-Büchlein, wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Schwedisch, Polnisch und Lettisch zu benennen seynd}}), kas balstījās uz 1688. gadā izdoto vācu, latīņu, poļu un latviešu vārdnīcu (''Vocabularium wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teutsch, Lateinisch, Polnisch und Lettisch auszusprechen seynd''). 1685. gadā izdota [[Heinrihs Ādolfijs|Heinriha Ādolfija]] latviešu valodas gramatika „Pirmais īsas latviešu valodas mācības mēģinājums”. Tomēr vislielāko ietekmi uz latviešu valodas attīstību atstāja [[Alūksne]]s mācītāja [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] „[[Jaunā Derība|Jaunās Derības]]” (1685) un „[[Vecā Derība|Vecās Derības]]” (1691) tulkojumi vidus dialektā, ko izplatīja visā Vidzemes latviešu daļā, šo valodu par savu pieņemot arī Zemgalē un Kurzemē. Savukārt [[jezuīti|jezuītu]] priesteris [[Jans Karigers]] ap 1764. gadu uzrakstīja latviešu-poļu valodas vārdnīcu ''Lexicon Lottavicum''.<ref>Breidaks A. Vērtīgs pētījums latviešu valodas vēsturē // LPSR ZA Vēstis, nr. 1 (378). Rīga, 1979., 153.—156. lpp.</ref> === Apgaismības laikmets === [[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|thumb|180px|[[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] „Augstas Gudrības Grāmatas” vāks (1776)]] [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmetā]] [[Sunākste]]s luterāņu mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]] rakstīja grāmatas, no kurām Kurzemes un Vidzemes zemnieki apguva dzimtās valodas rakstību: „Bildu ābece” (1787), „Gramatika un vārdnīca” (1789), „Jaukas pasakas un stāsti” (1774), „Ziņģu lustes" (1774), „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774) u.c. 18. gadsimta vidū parādījās arī pirmie periodiskie izdevumi — kalendāri —, kuros bija lasāmas arī dzejoļi, fabulas un īsi stāstiņi. Daudzus gadus latviešu zemniekiem kalendāri bija vienīgā laicīgā satura literatūra. 1768. gadā iznāca pirmais žurnāls latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”, bet 1797. gadā reizi ceturksnī iznāca žurnāls „[[Latviska Gada Grāmata]]”, kurā līdzās populārzinātniskiem rakstiem un dabas apcerējumiem bija ievietoti arī dzejoļi. Pirmo lugu latviešu valodā „[[Žūpu Bērtulis]]” lokalizēja [[Aleksandrs Johans Stenders]], [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecā Stendera]] dēls. Lugas sižeta pamatā ir klasiskais motīvs par nejaušu atšķirīgiem sabiedrības slāņiem piederīgu cilvēku samainīšanos vietām. Pirmo oriģināllugu „Tā dzimšanas diena” 1804. gadā sacerēja mācītājs un rakstnieks [[Kārlis Gothards Elferfelds]]. Luga bija veltīta tolaik aktuālai problēmai — [[bakas|baku]] potēšanas propagandai.<ref>[http://www.literature.lv/his_lv/1_3.html 18 gadsimts. Vecais Stenders] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118184507/http://www.literature.lv/his_lv/1_3.html |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{lv ikona}} ''Latvijas Literatūras centrs''.</ref> 19. gadsimtā vācbaltiešu valodnieki veidoja latviešu literārās valodas gramatiku. [[Kristofs Harders]] izdeva piezīmes un papildinājumus pie Stendera gramatikas (1790); Heinrihs Heselbergs 1841. gadā laida klajā [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] godalgotu mācību grāmatu (''Lettische Sprachlehre''); [[Oto Rozenbergers]], latviešu valodas lektors Tērbatas Universitātē sarakstīja latviešu valodas mācību, izlietodams valodniecības jaunākos panākumus (''Formenlehre der lettischen Sprache'', 1848, ''Sintakse'', 1852); [[Augusts Bīlenšteins]] (1826—1907), iesākumā [[Jaunauce]]s, tad [[Dobele]]s vācu draudzes mācītājs, ilggadējais (1864—1895) Latviešu literārās biedrības vadītājs, sarakstīja „lielo” latviešu gramatiku (''Die lettische Sprache'', 1863. un 1864. gadā), tā saukto „vidējo” (''Lettische Grammatik'', 1863. gadā) un „mazo” (''Elemente der lettischen Sprache'', 1866. gadā) latviešu valodas mācības monogrāfiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/4.htm#c |title=Zeiferts Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2017|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920064738/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/4.htm#c }}</ref> === 19.—20. gadsimts === [[Attēls:Bielenstein Atlas Karte I.jpg|thumb|250px|[[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] sastādīta karte ar latviešu valodas 1884. gada izplatības robežām, kuru vēlāk izmantoja [[Latvijas robežas|Latvijas robežu]] nostādīšanā]] 19. gadsimta sākumā līdz ar dzimtļaužu brīvlaišanu parādās pirmie rakstošie no zemnieku vidus: [[Ansis Leitāns]] (1815—1874), [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Pirmie latviešu tautības rakstnieki |author= Teodors Zeiferts |work= Latviešu valodas tekstu korpuss |url= http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/3.htm |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= {{dat|2012|01|28||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20120128133227/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/3/3.htm }}</ref> 1822. gadā, Jelgavā sāka iespiest „[[Latviešu Avīzes]]”. Liela nozīme bija arī [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] darbībai, tās dalībniekiem bagātinot valodas izteiksmes līdzekļus, darinot latviskus jaunvārdus, kas aizstāja [[ģermānismi|ģermānismus]] (piemēram, ''beķeris'' — «maiznieks», ''duršlags'' — «caurduris», ''trekteris'' — «piltuve»).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title= Par vāciskajiem barbarismiem domājot |author= Ojārs Bušs |work= Latvijas Luterānis |url= http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/04/par-vaciskajiem-barbarismiem-domajot/ |accessdate= 2013. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= {{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160305175228/http://www.latvijasluteranis.lv/2012/10/04/par-vaciskajiem-barbarismiem-domajot/}}</ref> 19. gadsimta vidū viens no aktīvākajiem jaunlatviešiem [[Juris Alunāns]] ierosināja veikt rakstības reformu, atsakoties no vāciskajiem fraktūras burtiem.<ref>[[Ina Druviete]] [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=192&id=620 Vienotai rakstībai un izrunai], no darba „Kārlis Mīlenbahs”</ref> 1857. gadā „Mājas Viesa” 20. numurā publicēts Alunāna raksts „Īsa pamācīšana, kā tautu vārdi pa latviski jāraksta”, kurā viņš latviskoja zemju un tautu nosaukumus.<ref name="Valodas aizsākumi"/> iesakot piemēram, ''angļus'', ''armēniešus'', ''austriešus'', ''beļģiešus'', ''francūžus'', ''grieķus'', ''holandiešus'', ''spāniešus'', iepriekšējo ''eņlenderu'', ''armenjeru'', ''eistreiķeru'', ''belgeru'', ''spranču'', ''grieķeru'', ''ollenderu'' un ''spānjeru'' vietā.<ref>[http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm Juris Alunāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130204184904/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/3lit.htm |date={{dat|2013|02|04||bez}} }} {{lv ikona}} ''valoda.ailab.lv''</ref> 1865. gadā stājas spēkā pilnīgs latīņu drukas aizliegums Latgalē. ==== Pareizrakstības komisija ==== 1876. gadā [[Rīgas Latviešu biedrība]] izveidoja pareizrakstības komisiju, kas beidzot izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu lielākās dialektu atšķirības.<ref>[http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm Ieskats latviešu valodas ortogrāfijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151300/http://www.liis.lv/latval/orto/ilvo.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, kuru vadīja [[Kārlis Mīlenbahs]], kuras darbā piedalījās [[Jānis Endzelīns]] un citi valodnieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pārkrievošana turpinās... |author= Jānis Kušķis | work= Biedrība «Latvietis» | url= http://www.latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1838 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Šī komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un izstrādāja ortogrāfijas reformu un pāreju no gotu rakstības uz latīņu rakstību. 1909. gadā šo standartu sāka ieviest skolās. 1910. gadā iznāca pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem.<ref>[http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm Mūsdienu ortogrāfijas izveide] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111015091542/http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm |date={{dat|2011|10|15||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Pirmo "Pareizrakstības vārdnīcu" 1915. gadā izdeva latviešu skolotājs, enciklopēdists [[Jēkabs Dravnieks]].<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Jēkabs%20Dravnieks&id=937475&g=1 Dravnieks Jēkabs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304202952/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=J%C4%93kabs%20Dravnieks&id=937475&g=1|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 12.03.2008</ref> 1922. gada 24. maijā valdība izdeva likumu par jauno ortogrāfiju, kuras mācīšana no 23. augusta kļuva obligāta visās skolās. ==== Terminoloģijas izveidošana ==== Latviešu valodas terminoloģiskās leksikas apkopošana sākas ar pirmo terminu vārdnīcu izveidošanu — K. Valdemāra „Jūrniecības terminu vārdnīca” 11 valodās (1881) un J. Ilstera „Botānikas vārdnīca” (1884).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://termini.lza.lv/article.php?id=15|title=LZA Terminoloģijas komisija|last=|first=|website=termini.lza.lv|access-date=2019-05-02|date=LZA mājas lapa}}</ref> 1919. gadā Izglītības ministrija nodibināja pirmo terminoloģijas komisiju, kuras darba galvenais rezultāts bija 1922. gadā publicētā «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca», kurā apkopoti vairāk kā 10 dažādu nozaru termini latviešu, vācu un krievu valodā. 1946. gadā nodibināta [[LZA Terminoloģijas komisija|Terminoloģijas komisija]] Zinātņu akadēmijas paspārnē. Kopš 1948. gada šajā komisijā apstiprinātie termini tiek regulāri publicēti vispirms terminu biļetenos kā projekti, pēc tam — vārdnīcās kā obligāti lietojami oficiālajā praksē. Sākas vārdnīcu izdošana ar mūsdienu metodēm: vārdnīcu sastādīšanā darbojas autoru kolektīvs, redaktori, tiek piesaistīti konsultanti.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošās vārdnīcās|last=Sviķe|first=Silga|publisher=Ventspils augstskola|year=2016|isbn=|location=Ventspils|pages=12|edition=Promocijas darbs|url=https://www.liepu.lv/uploads/files/Prom_darbs_Spec_leks_Silga_Svike.pdf}}</ref> Laikposmā līdz 1990. gadam plašākā Terminoloģijas komisijā apstiprināto terminu publikācija bija „Krievu—latviešu politehniskā vārdnīca” ar terminiem vairāk nekā 70 dažādās tehnikas nozarēs. No 1948. līdz 1989. gadam ar Terminoloģijas komisijas apstiprinājumu publicēti 58 terminu biļeteni un 15 terminu vārdnīcas, kas nodrošināja stabilu terminoloģisko bāzi latviešu valodai tās valsts valodas funkciju izpildē 90. gados. Vārdnīcas publicēja pakāpeniski ar dažu nozaru speciālistu palīdzību. 1958. gadā izdota Metālu tehnoloģiju un mašīnu elementu vārdnīca, 1959. — Fizikas, matemātikas un astronomijas vārdnīca, 1960. — Augu aizsardzības vārdnīca, 1963. gadā — Valodniecības terminu vārdnīca u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=Terminu avoti|publisher=[[Valsts valodas centrs]]|access-date=2019-05-02|date=3.09.2012}}</ref> ==== Latviešu-svešvalodas vārdnīcas ==== [[Attēls:Dictionarium Polono-Latino-Lothavicum opus posthumum (Dictionary of the Polish-Latin-Latvian languages) by Georgs Elgers, Vilnius, 1683.jpg|thumb|180px|Elgera Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683, [[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]])]] Pirmā divvalodu vārdnīca ''[[Lettus]]'' izdota 1638. gadā Rīgā. Tā bija vācu-latviešu vārdnīca, kuru sastādīja [[Juris Mancelis]] no 6000 pamatu vārdiem, lai palīdzēt vācu muižniekiem un ierēdņiem sazināties ar latviešu zemniekiem. Vārdu krājums atspoguļoja latviešu valodu un tās Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē izmantotos paveidus. Vārdnīcai bija divi pielikumi: frazeoloģiskā vārdnīca ar 51 sākumvārdiem un 10 tematiskās sarunas no zemnieku sadzīves.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze|last=Karpinska|first=Laura|publisher=Latvijas Universitāte|year=2012|isbn=|location=Rīga|pages=104.-110|url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4823/33164-Laura_Karpinska_2012.pdf?sequence=1&isAllowed=y|edition=Promocijas darbs}}</ref> Ņemot vērā, ka 17. gadsimta otrajā daļā Austrumlatvija joprojām atradās katoļticīgās Polijas varā, tajā laikā publicētas divas daudzvalodu vārdnīcas — Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683), ko sastādījis katoļu latviešu izcelsmes priesteris [[Juris Eļģers]] uz poļu-latīņu-lietuviešu vārdnīcas pamatā, kuru sastādījis lietuviešu autors Sirvīds (''Sirvydas'') 1642. gadā, un vācu-latīņu-poļu-latviešu vārdnīcu, kuru sastādījis Dressels 1688. gadā. Vārdnīcās bija aptuveni 14 000 galvenie vārdi.<ref name=":0" /> 17. gadsimta beigās Fīrekers sastādīja pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas ir saglabājies tikai rokrakstā. Tajā bija aptuveni 4000 galvenie vārdi un ierakstos ligzdoti sekundārie vārdi, daudzi ilustratīvi piemēri, skaidrojošās piezīmes, savienojumi, frazeoloģiskās vienības un etimoloģija. Autors arī izmantoja leksisko materiālu no Manceļa vārdnīcas. Vēl vienu līdzīgo rokraksta vārdnīcu sastādīja Langiuss 1685. gadā. Tajā bija aptuveni 7000 daļēji aizņemti vārdi no Manceļa vārdnīcas, taču to bagātināja arī vārdnīcai raksturīgie raksti no Lejas Kurzemes, ko ierakstījis pats autors. Langiusa vārdnīca bija paredzēta ārzemniekiem, kuri vēlējās apgūt latviešu valodu.<ref name=":0" /> Pirmā iespiestā vārdnīca ar latviešu valodu kā pirmvalodu izdota 1761. gadā kā papildinājums [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stendera]] latviešu valodas gramatikai. Vārdnīca bija pielikums, kas satur latviešu sakāmvārdus, kas aizgūti no iepriekšējam vārdnīcām, kā arī paša autora apkopotas.<ref name=":0" /> Langes vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca (1772—1777) un G. F. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) tiek uzskatīti par ievērojamākajām divvalodu 18. gadsimta vārdnīcām Latvijā. Langes vārdnīcas vācu-latviešu daļā ir aptuveni 15 000 virsrakstu un latviešu-vācu daļā gandrīz 10 000, atslēgvārdi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, tika nodrošināti daudzu latviešu darbības vārdu galvenie veidi. Stendera ''Lettisches Lexikon'' (1789) sastāv no latviešu-vācu daļas ar 7000 vārdiem un vācu-latviešu daļas, kas satur gandrīz 14 000 galvenos vārdus.<ref name=":0" /> G. F. Stendera dēls [[Aleksandrs Johans Stenders|Aleksandra Stenders]] 1820. gadā sastādīja nelielo latviešu-vācu vārdnīcu (apvienoto ar vācu valodas mācību grāmatu), kas bija paredzēta latviešu auditorijai, lai iemācīt vācu valodu. Tajā ir tikai 3000 ikdienas atslēgvārdu krājums un dažas paraugsarunas.<ref name=":0" /> Šajā periodā divvalodu vārdnīcas gandrīz pilnībā sastādīja vācu autori.<ref name=":1" /> Angļu-latviešu tradīcija aizsākas [[Jēkabs Dravnieks|Jēkaba Dravnieka]] vārdnīcā 1924. gadā. Tradīcijas gaitā ir sastādītas apmēram divdesmit astoņas dažāda apjoma un strukturālas sarežģītības vārdnīcas. == Latviešu valoda mūsdienās == Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti [[Krievija|Krievijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un nelielā skaitā vēl arī citās valstīs. Latviešu valodā iznāk arī vairāk nekā 200 dažādu [[laikraksts|laikrakstu]], kuru kopējā gada tirāža ir aptuveni 110 miljoni eksemplāru. Tajā tiek izdoti arī vairāk nekā 300 [[žurnāls|žurnālu]] un ik gadu tiek iespiestas aptuveni 2500 grāmatas ar kopējo tirāžu vairāk kā 67 miljoniem eksemplāru.<ref>[https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#5 Latviešu valodas kā valsts valodas vēsturiskā attīstība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#5|date={{dat|2013|01|11||bez}}}} {{lv ikona}}</ref> === Valodas politika === {{pamatraksts|Valodu politika Latvijā}} Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai publicēts {{dat|1918|1|4||bez}} [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldītajā Latvijas daļā.<ref>[http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608182852/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tajā bija noteikts, ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs lietojama latviešu valoda, bet cittautu valodām tika dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas nepieciešams. Šāds statuss saglabājās arī [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] laikā, kad {{dat|1919|3|8||bez}} tika izdots „Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām”, kurā nebija noteikta latviešu valodas īpaša prioritāte, bet tā bija tikai viena no oficiāli lietojamām valodām.<ref>[http://www.vvk.lv/print.php?id=169&PHPSESSID= Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām] {{lv ikona}}</ref> Pirmo reizi latviešu valoda kā „valsts valoda” minēta 1919. gada aprīļa [[Niedras valdība|Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdība]]s memorandā [[Antante]]s valstīm.<ref>Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs, 1468. f., 1. apr., 139. l., 116. lp.</ref><!-- vajadzētu atšifrējumu atsauces tekstam --> Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā latviešu valodu oficiāli atzina kā vienu no trim vietējām valodām, kuru varēja lietot jebkur publiskajā sfērā un saskarsmē ar valsts iestādēm, kā arī valsts iestāžu darbā. Pakāpeniski pieņēma virkni normatīvo aktu, kas noteica latviešu valodas statusu: {{dat|1918|12|6|Ģ|bez}} „Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, {{dat|1921|11|22|Ģ|bez}} „Noteikumi par valsts ierēdņu pārbaudīšanu valsts valodas prašanā”, 1932. gada „Noteikumi par valsts valodu” un „Likums par atklātiem izziņojumiem”, 1934. gada „Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu”. Latviešu valodu izmantoja lietvedībā un valsts pārvaldē ([[Saeima|Saeimā]] deputāti runāja gan latviešu, gan latgaliešu, gan krievu, gan vācu valodā, taču sēžu protokolus protokolēja latviešu valodā). Latviešu valodas kā valsts valodas statusu nostiprināja {{dat|1935|01|5|Ģ|bez}} „Likums par valsts valodu”.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=135&id=166 Valsts valoda — Agrāk spēkā bijušie likumi] {{lv ikona}}</ref> Konstitucionāli latviešu valodai valsts valodas statusa nebija, kaut arī sākotnēji 1922. gada Satversmes 2. daļas projekta 115. pants paredzēja, ka ''Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums''.<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.) lpp.</ref> Tomēr Satversmes projekta 2. lasījuma izskatīšanas laikā [[Francis Kemps]] iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmes 115. panta pirmo teikumu ar vārdiem ''turklāt Latgales apgabalā par oficiālo valodu tiek atzīta [[latgaliešu valoda|latgaliešu izloksne]]'',<ref>Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sēdes 1922. gada 7. februārī stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920—1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 726.(972.)-728.(974). lpp.</ref> bet 3. lasījumā vairāki Latgales deputāti bija iesnieguši priekšlikumu šo pantu papildināt ar vārdiem, ka ''Latgalē latgaliešu izloksne visās iestādēs bauda valsts valodas tiesības''. Latgales deputātu priekšlikumi neguva Satversmes sapulces vairākuma atbalstu, toties galīgajā balsojumā [[Latvijas Republikas Satversme]]s otrā daļa, kurā bija noteikti pilsoņu tiesības un pienākumi, tika kopumā noraidīta.<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm Satversmes sapulce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070103182410/http://www.historia.lv/alfabets/S/sa/satversmes_sapulce/satversmes_sapulce.htm |date={{dat|2007|01|03||bez}} }} (no www.historia.lv)</ref> Valsts valodas statusu tā vietā regulēja normatīvie akti. 1932. gada 18. februārī latviešu valodu noteica par Latvijas Republikas valsts valodu.<ref>Raimonds Briedis. Latviešu literatūras hronika. — Valters un Rapa: Rīga, 2006.</ref> 1940. gadā Latvijas Republikai tiekot [[Latvijas okupācija (1940)|okupētai]] un iekļautai Padomju Savienībā, latviešu valoda zaudēja valsts valodas statusu un straujo etnisko sastāva izmaiņu un samazinās arī tās lietojums sadzīvē. Valodā parādījās arī dažādas krievu valodai raksturīgs parādības, kā teikumu konstrukcijas un tieši tulkojumi. 1988. gadā tautas nobalsošanā<!-- Kurā nobalsošanā? Pirms LTF dibināšanas? --> 354 000 Latvijas iedzīvotāji nobalsoja par Latvijas PSR [[Konstitūcija]]s labojumu, kurā noteica, ka ''Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda''. Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai tika pieņemts 1988. gada 6. oktobrī. [[Attēls:2012 Latvian referendum.svg|thumb|220px|[[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|Referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]] rezultāti pa novadiem. Atzīmju skaits pret zīmju kopskaitu{{Col-begin|width=320px}} {{Col-2}} '''PAR''' {{legend|#008000|100,0%—90,0%}} {{legend|#148E14|89,9%—80,0%}} {{legend|#2B992B|79,9%—70,0%}} {{legend|#43A343|69,9%—60,0%}} {{legend|#5EAD5E|59,9%—50,0%}} {{Col-2}} '''PRET''' {{legend|#FF6666|50,0%—59,9%}} {{legend|#FF4D4D|60,0%—69,9%}} {{legend|#FF3333|70,0%—79,9%}} {{legend|#FF1A1A|80,0%—89,9%}} {{legend|#FF0000|90,0%—100,0%}} {{Col-end}}]] Pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valoda ''[[de facto]]'' nostiprinājās kā vienīgā valsts valoda, kura tiek lietota valsts pārvaldē, [[karaspēks|bruņotajos spēkos]], iekšlietu struktūrās u.c. dzīves jomās, taču tās ''[[de iure]]'' statuss nebija konstitucionāli nostiprināts. 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma Satversmes 1. nodaļas 4. panta grozījumus (stājas spēkā 1998. gada 6. novembrī): ''Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda'', kuri iegūs likuma spēku visas tautas nobalsošanā.<ref>Latvijas Republikas Satversme. II nodaļa. Saeima. 77. pants: Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)</ref> Izglītību latviešu valodā iegūst 70% skolēnu un šis skaitlis turpina palielināties. Latviešu valodā ir vērojamas [[pūrisms (valodniecība)|pūrisma]] tendences speciālistu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Pūrisms un latviešu valoda | author= [[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110527185241/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846&PHPSESSID=f2f2... | archivedate= 2011. gada 27. Maijs }}</ref> Tas visvairāk ir vērojams jaunu [[termins|terminu]] darināšanā, kas bieži izsauc neviennozīmīgu reakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Eirotulkošana» un valodas preskriptīvisma kustība Latvijā |author= Gatis Dilāns |date= 2005. gada 22. augusts |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/eirotulkosana-un-valodas-preskriptivisma-kustiba-latvija-12509327 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Divas latviešu valodas - kuru no tām liksim vārdnīcās? |author= [[Andrejs Veisbergs]] |date= 1997. gada 2. jūnijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/arhivs/divas-latviesu-valodas-kuru-no-tam-liksim-vardnicas-10009784 | accessdate= 2015. gada 15. janvārī | language= latviski}}</ref> Piemēram, domstarpības par [[Eiropas Savienība]]s kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: ''[[eiro]]'' vai ''eira''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā tad īsti sauksim – eiro, euro vai eira? |author= Ģirts Dripe |date= 2004. gada 13. septembris |work= Tvnet |url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira |accessdate= 2012. gada 6. oktobrī |language= latviski |archive-date= 2011. gada 22. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20110722165938/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/314006-ka_tad_isti_sauksim_eiro_euro_vai_eira }}</ref> Īpašu vietu latviešu valodā ieņem [[latgaliešu valoda|latgaliešu literārā valoda]], kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. 2010. gadā latgaliešu valodai piešķirts individuālas valodas kods.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg |title=Documentation for ISO 639 identifier: ltg |publisher=Sil.org |date=2010-01-18 |accessdate=2011-10-03 |archive-date=2011-10-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111023050854/http://www.sil.org/iso639-3/documentation.asp?id=ltg }}</ref> 2012. gadā notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tajā piedalījās 70,5% no balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, no kuriem par nobalsoja 24,9% vēlētāju, bet pret 74,8%,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti valstī |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |date=2012. gada 18. februāris |accessdate=2012. gada 23. feburārī |archive-date=2012. gada 20. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220205814/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html}}</ref> tādēļ referendums apstiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. == Cittautieši == [[Attēls:Latvian as primary language at home by municipalities and cities (2011).svg|350px|thumb|right|Latviešu valodas procentuālais lietojums ģimenēs Latvijas pašvaldībās (2011. gads)]] Pēc [[tautas skaitīšana]]s datiem 2011. gadā Latvijā dzīvoja apmēram {{sk|800000}} citu etnisko grupu pārstāvju, piemēram, [[krievi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]], [[poļi]]. Liela daļa šo etnisko grupu te dzīvojušas gadsimtiem ilgi, taču 20. gadsimta otrās puses (1945—1985) migrācijas procesos strauji palielinājās ieceļotāju skaits, kas izjauca dabiskos integrācijas procesus. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no [[Padomju Savienība|PSRS]], neapguva latviešu valodu un pēc 1989. gada tautskaites datiem latviešu valodu prata tikai 62,3% iedzīvotāju. Latviešu valodas apstiprināšana par vienīgo valsts valodu krietni palielināja tās pieņemšanu un lietošanu cittautiešu vidū, kas pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un Latvijas neatkarības atjaunošanas samazināja [[krievu valoda]]s ietekmi un nozīmi Latvijas sabiedrībā. 1998. gadā Latvijā pieņēma likumu par mazākumtautību skolu finansēšanu, kurās līdz 60% mācību priekšmetu pasniedz valsts valodā un 40% mācību priekšmetu ir iespējams apgūt attiecīgās mazākumtautības valodā.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140704082538/http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/integracija/mazakumtautibu-izglitiba/iemesli/ |date={{dat|2014|07|04||bez}} }} {{lv ikona}}. ''[[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]''</ref> Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu valoda krustcelēs |author= Ilmārs Mežs | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=129&id=433 | accessdate=2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> bet pēc 2005. gada datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski — 91% |date= 2005. gada 9. augusts | work= LETA | publisher=Delfi | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=11927757&categoryID=193&ndate=1123587247 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju. 2007. gadā veiktā aptaujā 60% no Latvijas mazākumtautībām novērtēja savu latviešu valodas prasmi kā labu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Krievvalodīgie arvien vairāk runā latviski |author= LETA |date=2008. gada 30. janvāris |work= DELFI | url= http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=20135719 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski}}</ref> Mazākumtautībās latviešu valodu labāk prot jaunā [[paaudze]]. Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [[Latvija|Latvijā]] un viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām, pēc Valsts valodas centra uzskata problēmas rada krievu valodas pašpietiekamība Latvijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valsts valodu apdraud krievu valodas pašpietiekamība |work= Latgales Laiks |publisher= Tvnet |author= Linda Kilevica |date= 2008. gada 15. novembris |url= https://www.tvnet.lv/4752995/valsts-valodu-apdraud-krievu-valodas-paspietiekamiba |accessdate= 2013. gada 12. janvārī |language= latviski }}</ref> kas pārsvarā ir [[Latvijas PSR]] īstenotās [[industrializācija]]s un [[iedzīvotāju migrācija|migrācijas]] politikas sekas. UNESCO Apdraudēto valodu Sarkanā grāmata klasificē latviešu valodu kā neapdraudētu (drošākais no 6 izdalītiem apdraudētības līmeņiem).<ref>[http://www.helsinki.fi/~tasalmin/europe_index.html#not UNESCO Red Book on Endangered Languages: Europe] {{en ikona}}</ref> === Latviešu valoda mazākumtautību izglītības iestādēs === [[Attēls:VL valodas plakats.jpg|thumb|200px|Plakāts ar aicinājumu iet parakstīties par 100% apmācību latviešu valodā mazākumtautību skolās]] Latvijā mazākumtautību izglītības latviskošanas politika ir mērķtiecīgi veidota kopš 1995. gada, kad mazākumtautību skolās uzsāka pakāpenisku pāreju uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. Pamatskolās mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999. gada tiek izmantoti četri modeļi un pēc katras skolas izvēles vairāku mācību priekšmetu apguve notiek latviešu valodā: * pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma saskaņā ar Pirmsskolas izglītības vadlīnijām valsts valodas sarunvalodas pamatus apgūst rotaļnodarbībās „Latviešu valoda”; * pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un divvalodīgi tiek apgūts ne mazāk kā divās piektdaļās, t.i. 40%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi; * vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturs valsts valodā tiek apgūts ne mazāk kā trijās piektdaļās, t.i. 60%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas. 2010. gadā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»]] (VL-TB/LNNK) ierosināja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts un pašvaldību skolās apmācību nodrošināt tikai valsts (latviešu) valodā un noteikt, ka ar 2012. gadu visās pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar 1. klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz situāciju, kad visās mācībās 100% lietos latviešu valodu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|title=Parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē notiks no 11. maija līdz 9. jūnijam|accessdate={{dat|2012|1|16||bez}}|date={{dat|2010|4|11|SK}}|publisher=cvk.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110416062633/http://web.cvk.lv/pub/public/29871.html|archivedate={{dat|2011|04|16||bez}}}}</ref> VL-TB/LNNK kopā ar biedrību „Sargi valodu un Latviju” izdevās savākt 120 433 no 153 232 [[Referendumu saraksts Latvijā|referenduma rīkošanai]] nepieciešamajiem parakstiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/cvk-provizoriskie-dati-satversmes-grozijumiem-par-valsts-valodu-skolas-pietrucis-apmeram-40-000-parakstu.d?id=39009635|title=CVK provizoriskie dati: Satversmes grozījumiem par valsts valodu skolās pietrūcis apmēram 40 000 parakstu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|6|10|SK}}|publisher=DELFI}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|title=Lēmums nr. 34. Par parakstu vākšanas likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai rezultātu|accessdate={{dat|2012|1|13||bez}}|date={{dat|2011|7|21|SK}}|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111123154523/http://web.cvk.lv/pub/public/30044.html|archivedate={{dat|2011|11|23||bez}}}}</ref> [[Latvijas skolu reformas]] īstenošanas laikā 2017. gada oktobrī tā laika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs [[Kārlis Šadurskis]] ierosināja sākt pāreju uz jaunu [[divvalodu izglītība]]s modeli 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura mācīs valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz [[Latvijas Krievu savienība]]s un [[Krievu skolu aizstāvības štābs|Krievu skolu aizstāvības štāba]] protestiem, 2018. gada 22. martā [[12. Saeima]] pieņēma šos grozījumus.<ref>[https://ir.lv/2018/03/22/pakapenisku-pareju-uz-macibam-latviesu-valoda-vidusskolas-saks-pec-pusotra-gada/ Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās sāks pēc pusotra gada] irir.lv, 2018. gada 22. martā</ref> == Fonoloģija == === Līdzskaņi === {| border="2" cellpadding="5" style="margin: 1em 1em 1em 0; border-collapse: collapse; text-align: center; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid;" |- | ![[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]] ![[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāls]] ![[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] ![[Postalveolārs līdzskanis|Postalveolārs]] ![[Palatāls līdzskanis|Palatāls]] ![[Velārs līdzskanis|Velārs]] |- |'''[[Slēdzenis]]''' | {{IPA|p}} {{IPA|b}} | | {{IPA|t}} {{IPA|d}} | | {{IPA|c}} {{IPA|ɟ}} | {{IPA|k}} {{IPA|ɡ}} |- |'''[[Afrikāta]]''' | | | {{IPA|ts}} {{IPA|dz}} | {{IPA|tʃ}} {{IPA|dʒ}} | | |- |'''[[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]''' | {{IPA|m}} | | {{IPA|n}} | | {{IPA|ɲ}} | {{IPA|ŋ}} |- |'''[[Vibrantie līdzskaņi|Vibrants]]''' | | | {{IPA|r}} | | | |- |'''[[Frikatīvie līdzskaņi|Frikatīvs]]''' | | ({{IPA|f}}) {{IPA|v}} | {{IPA|s}} {{IPA|z}} | {{IPA|ʃ}} {{IPA|ʒ}} | | ({{IPA|x}}) |- |'''Centrālais [[Aproksimantie līdzskaņi|aproksimants]]''' | | | | | {{IPA|j}} | |- |'''[[Laterālie līdzskaņi|Laterālais]]''' | | | {{IPA|l}} | | {{IPA|ʎ}} | |} Līdzskaņi {{IPA|[f]}} un {{IPA|[x]}} sastopami tikai [[aizguvums|aizguvumos]]. {{IPA|[ŋ]}} ir {{IPA|[n]}} [[alofons]] pirms velāriem slēdzeņiem {{IPA|[k]}} un {{IPA|[g]}}. === Patskaņi === {{Latviešu valodas patskaņi}} === Intonācijas === Literārajā latviešu valodā pastāv trīs dažādas [[zilbes intonācija|intonācijas]], kas dažreiz ir vienīgais veids kā izšķirt [[homonīms|homonīmu]] nozīmes: ;stieptā intonācija : izrunā vienmērīgā balss plūdumā : piemēram, ''loks'' (sīpola loks) (izrunā ''luõks'') ;krītošā intonācija : izrunājot vārda beigas aprauj : piemēram, ''loks'' (varavīksnes loks) (izrunā ''lùoks'') ;lauztā intonācija : sākumu izrunā spēcīgāk, beigas klusāk : piemēram, ''logs'' (istabas logs) (izrunā ''luôks'') Latviešu valodas dialektos pastāv dažādas intonācijas un vārdu izrunu variācijas. Ir tādi dialekti, kuros ir tikai divas intonācijas, piemēram, Latvijas rietumu daļā, kur krītošā intonācija ir saplūdusi ar lauzto vai Latvijas austrumu daļa, kur stieptā intonācija ir vienāda ar krītošo. Šādas intonācijas pastāv arī [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Zviedru valoda|zviedru]], [[norvēģu valoda|norvēģu]] un [[serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodā]]. Līdzīga intonācija lauztajai ir sastopama [[Dāņu valoda|dāņu valodā]]. == Leksika == === Aizguvumi === Latviešu valodā visvairāk [[aizguvums|aizguvumu]] ir no [[vācu valoda|vācu]] (viduslejasvācu un jaunaugšvācu), [[krievu valoda|krievu]] un [[angļu valoda]]s. Tas ir skaidrojams ar šo valodu vēsturisko ietekmi, taču angļu valodas aizguvumu ([[anglicisms|anglicismu]]) skaits ir pieaudzis pēc neatkarības atjaunošanas.<ref>[http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 Sociālpolitisko procesu atspulgs jauniešu valodā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161732/http://mod.la.lv/pg_contents.php?id=3300517&PHPSESSID=89fff3f3bcdbafa82eb38884e2ad5063 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> ==== Ģermānismi ==== Aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu [[Livonijas krusta kari|krustnešu iebrukuma]] Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā, kā arī [[vācieši|vāciešu]] politisko un ekonomisko varu pēc tam izveidotajā [[Livonija|Livonijā]].<ref name="Aizguvumi">[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm Aizgūtā leksika jeb aizguvumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110608151603/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks14.htm |date={{dat|2011|06|08||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Latviešu valodas ģermānismi veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni. Senākajā aizguvumu slānī ietilpst tie vārdi, kas aizgūti no viduslejasvācu valodas, savukārt jaunākā slāņa aizguvumi ir no jaunaugšvācu valodas. Tomēr arī pēc 16. gadsimta lejasvācu aizguvumi nav pilnībā pārstājuši ieplūst latviešu valodā. Lai arī lejasvācu valoda ap 1600. gadu Livonijā zaudēja savu oficiālo nozīmi, tā vēl aptuveni divus gadsimtus turpināja pastāvēt kā sarunvaloda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Baltvācu sarunu valodas ietekmes pēdas. Latviešu valodas leksikā | author= Ojārs Bušs | work= Baltistica | year= 1977 | url= http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | accessdate= 2012. gada 9. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160305024825/http://www.baltistica.lt/index.php/baltistica/article/view/904/831 | archivedate= 2016. gada 5. Marts }}</ref> Pie mūsdienu valodā sastopamajiem [[ģermānismi]]em var pieskatīt tādus vārdus kā ''[[aisbergs]]'' ({{val|de|Eisberg}}), ''[[amats]]'', baļķis (''Balke''), ''[[bikses]]'' (''Büxe'' vai ''bükse''), ''[[birka]]'', ''bīdelēt'', ''bomis'' (''Bōm''), ''blašķe'' (''Flasche''), ''bleķis'' (''Blech''), ''bumbieris'', ''brilles'' (''Brille''), ''būvēt'', ''dambis'', ''deniņi'', ''dienests'' (''Dienst''), ''dīķis'' (''Teich''), ''dubults'' (''Doppel''), ''elle'' (''Hölle''), ''[[etiķis]]'' (''Essig''), ''ēvele'' (''Hövel''), ''flīģelis'' (''Flügel''), ''[[garnele]]'' (''Garnele''), ''glazūra'' (''Glasur''), ''glāze'' (''Glas''), ''kaste'' (''Kasten''), ''kungs'' (''Kuning''), ''klucis'' ([[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Kloz''), ''krūze'' (''Krug''), ''krogs'' ([[viduslejvācu valoda|viduslejvācu]]: ''Krõgh'' vai [[vidusholandiešu valoda|vidusholandiešu]]: ''Kroegh''),<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Izdevniecība Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=428}}</ref> ''kleita'' (''Kleid''), ''kurvis'', ''ķēde'' (dāņu: ''Keden'', vācu: ''Kette''), ''ķēķis'' (''Küche''), ''ķieģelis'' (''Ziegel''), ''[[ķirši|ķirsis]]'' (''Kirsche''), ''lukturis'', ''mērķis'' (''Marke''), ''panna'' (''Pfanne''), ''pīpe'' (''Pipe''), ''pudele'' (''Buddel''), ''plāksteris'', ''redeles'' (''Reddel''), rēķināt, ''spainis'' (''Span(n)''), ''stārķis'' (''Storch''), ''sīpols'' (''sipol''), ''strēmele'', ''smēķēt'' (''Smeken''), ''smēre'' (''Smiere''), ''spēle'' (''Spiel''), ''stunda'' (''Stunde''), ''šķūnis'' (''Schuppen''), ''[[šlipse]]'' (''Schlips''), ''smuks'' (dāņu: ''Smuk''), ''šmuce'' (''Schmutz''), ''šņabis'' (''Schnaps''), ''tapa'', ''telts'' (''Telt'' vai ''Zelt)'', ''vērts'' (''Wert''), ''zāģis'' (''Säge''), ''zēns'' (''Söhn''), ''ziepes'' (''Seife''), ''zvērests''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Stilistiski pazeminātā leksika internetā | author= Inta Urbanoviča | work= Satori.lv | url= http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20121016075543/http://www.satori.lv/raksts/2157/Inta_Urbanovica/Stilistiski_pazeminata_leksika_interneta | archivedate= 2012. gada 16. Oktobris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rucavas izloksnes vārdnīca: Leksigāfiskais un leksiskais aspekts | author= Liene Markus-Narvila | work= Liepājas Universitāte | url= http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110707160611/http://www.liepu.lv/uploads/files/Liene%20Markus-Narvila_Promocijas%20darbs.pdf | archivedate= 2011. gada 7. Jūlijs }}</ref> Arī latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis „un” ir paņemts no vācu „''und''”, aizstājot saitiņu „ir”, kas ar šādu nozīmi vēl joprojām pastāv mūsdienu [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pastāvēs, kas pārvērtīsies |author=[[Andrejs Veisbergs]] | work= Valsts valodas komisija | url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=845&PHPSESSID= | accessdate= 2013. gada 6. oktobrī | language= latviski}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author = Tālivaldis Ķiķauka |year = 1981 |title = Šis un tas par mūsu valodu |journal = Jaunā gaita |issue = 141. numurs |url = http://zagarins.net/jg/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |language = latviski |access-date = {{dat|2013|10|06||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20081203171111/http://zagarins.net/JG/jg141/JG141_Kikauka_par_valodu.htm |archive-date = {{dat|2008|12|03||bez}} }}</ref> Tikmēr no tā sauktajiem [[zviedru laiki]]em, kad no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam daļa Latvijas teritorijas atradās [[Zviedrijas Karaliste]]s pakļautībā, latviešu valodā no [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu valodu]] saimes pārstāvošās [[zviedru valoda]]s ienākuši vārdi, kā ''skurstenis (skorsten), skola (skolan)'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 3 "Meet Latvia" - Latvian Language |author=meetlatvia |work= YouTube |url= http://www.youtube.com/watch?v=gUOoSP-lcHc |accessdate= 2012. gada 30. novembrī |language= latviski}}</ref> ''ūtrupe'' ({{val|sv|utrop}}), kā arī vairāki tirdzniecības preču nosaukumi, piemēram, ''nagla'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''nagli''), ''[[pipars]]'' ([[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu]]: ''pipir'') ''[[siļķe]]'' ({{val|sv|sill}}), [[tabaka]] ({{val|sv|tobak}}). ==== Slāvismi ==== Aizguvumi no [[slāvu valodas|slāvu valodām]] ([[slāvismi]]) latviešu valodā sāka pastiprināti ienākt kopš 9. gadsimta, pastiprinoties kultūras sakariem ar [[slāvi|slāvu]] tautām un sākot ar 18. gadsimtu, [[Latvija]]i nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un no 1940. gada līdz 1991. gadam atrodoties [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, kur tika īstenota [[pārkrievošana]]s politika.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Enciklopēdijas - Latvijas vēstures enciklopēdija. Pārkrievošana | work= Letonika.lv. | url= http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304194330/http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana%2F32625 | archivedate= 2016. gada 4. Marts }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= «Padomju normu» spēkā uzturēšana latviešu valodā nav pieņemama |author= Jānis Priedkalns |date= 2007. gada 5. oktobris | work= Apollo | url= http://www.apollo.lv/zinas/padomju-normu-speka-uzturesana-latviesu-valoda-nav-pienemama/365686 | accessdate= 2013. gada 12. janvārī | language= latviski}}</ref> Krievu valodai bija arī liela nozīme kā tuvākai kontaktvalodai, ar kuras starpniecību latviešu valodā ieplūda dažādu citu valodu aizguvumi.<ref>[http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 Tuvākās kontaktvalodas aspekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527185131/http://www.vvk.lv/index.php?sadala=222&id=716 |date={{dat|2011|05|27||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> No [[senkrievu valoda]]s visbiežāk līdz [[13. gadsimts|13. gadsimtam]] Latvijas austrumu apdzīvojošo sentautu valodās jau aizgūti tādi ar reliģiju saistīti vārdi kā bagāts ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''богатыи''), ''baznīca'' (''божница''), ''gads'' (''год''), ''gavēt'' (''говеть'') ''grēks'' (''грех''), ''nabags'' (''нєбогъ''), ''nedēļa'' (''неделя''), ''svētki'' (''святки''), ''ubags'' (''убогъ''),<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rusiči Baltijas zemēs | author= [[Boriss Infantjevs]] | work= [[Klio (žurnāls)|KLIO]] | url= http://klio.ilad.lv/10_1_.php | accessdate= 2012. gada 30. novembrī | language= krieviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120304062120/http://klio.ilad.lv/10_1_.php | archivedate= 2012. gada 4. Marts }}</ref> ''zvans'' (''звонъ''),<ref>Фасмер М. Этимологический словарь русского языка = Russisches etymologisches Wörterbuch / пер. с нем. и доп. О. Н. Трубачёва. — 2-е изд., стер. — М. : Прогресс, 1986—1987. — Т. 1—4. {{ru ikona}}</ref> kā arī citi, piemēram, ''cilvēks'' (''человѣкъ''), ''domāt'' (''думати''), ''kalps'' (''холпь''), ''karogs'' (''хоругы''), ''lēca'' (''ляца''), ''nazis'' (''ножь''), ''oma'' (''умъ''), ''pagrabs'' (''погробъ''), ''strādāt'' (''страдати''), ''zābaks'' (''забогъ''). Ar senkrievu valodas starpniecību līdz šim laikam ienāca arī iepriekš no citām valodām aizgūti vai atvasināti vārdi, piemēram, ''stikls'' ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: стькло, kas no [[gotu valoda|gotu]] ''𐍃𐍄𐌹𐌺𐌻𐍃''), ''soma'' (''сума'', kas galu galā no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''σάγμα'' vai [[latīņu valoda|latīņu]] ''sagma'', ''sauma''), kāposti (''капуста'', kas no latīņu ''caputium'' un ''compos(i)ta''), ''istaba'' (''истьба'', kas no latīņu ''stuba''), ''grāmata'' (''грамота'', kas no sengrieķu ''γράμματα''). Tradicionāli par aizguvumu uzskata arī vārdu ''svēts'' (senkrievu ''святъ''), lai gan, piemēram, valodnieks [[Konstantīns Karulis]] to apšauba un norāda uz šī vārda indoeiropeisko izcelsmi, kas arī ir līdzības pamatā.<ref>{{Grāmatas atsauce |first=Konstantīns |last=Karulis |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |place=Rīga |publisher=Avots |year=1992 |isbn= 5401004117}}</ref> ==== Anglicismi ==== [[Anglicisms|Anglicismu]] skaits latviešu valodā ir strauji pieaudzis 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā pēc neatkarības atjaunošanas, pieaugot starptautiskajai saziņai un paplašinoties terminoloģijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Vārds — apakškomisijai. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK) |author= Biruta Garanča |date= 2004. gada 1. maijs |work= LZA Terminoloģijas komisija |url= http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |accessdate= 2012. gada 30. augustā |language= latviski |archiveurl= https://web.archive.org/web/20140703180944/http://termini.lza.lv/article.php?id=142 |archivedate= 2014. gada 3. Jūlijs }}</ref> Latviešu valodā sastopami tādi anglicismi kā ''adapteris'' ({{val|en|adapter}}), ''[[bizness]]'' (''business''), ''brīfings'' (''briefing''), ''displejs'' (''display''), ''[[dizains]]'' (''design''), ''[[draiveris]]'' (''driver''), ''ekskluzīvs'' (''exclusive''), ''fails'' (''file''), ''fitness'' (fitness), ''hotdogs'' (''hot dog''), ''klīrenss'' (''clearance''), ''[[klīrings]]'' (''clearing''), ''koučings'' (''coaching''), ''konference'' (''conference''), ''listings'' (''listing''), ''[[līzings]]'' (''leasing''), ''lokauts'' (''lockout''), ''[[meikaps]]'' (''make-up''), ''menedžeris'' (''manager''), ''nokauts'' (''knockout''), ''ofiss'' (''office''), ''[[peidžeris]]'' (''pager''), ''samits'' (''summit''), ''[[spams]]'' (''spam''), ''[[priekšnesums|šovs]]'' (''show''), ''[[taimeris]]'' (''timer''), ''tops'' (''top'').<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā | author= Valentīna Skujiņa | date= 2005. gada 1. februāris | work= LZA Terminoloģijas komisija | url= http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | accessdate= 2012. gada 30. augustā | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120116232420/http://termini.lza.lv/article.php?id=14 | archivedate= 2012. gada 16. Janvāris }}</ref> ==== Internacionālismi ==== Vispārīgos noteikumus [[svešvārds|internacionālismu]] (un citu [[svešvārds|svešvārdu]]) rakstīšanai latviešu valodā ir izvirzījusi [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1885. gada 27. jūnija sēdē. Aizgūstot vārdus tiek ņemta vērā to izruna un rakstība tiek ņemta no oriģinālvalodas, cenšoties izvairīties no starpniekvalodu ietekmes.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm Pēc tradīcijas internacionālismi latviešu valodā tiek saukti par svešvārdiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100424232433/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/intern-val.kult.htm |date={{dat|2010|04|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Visvairāk internacionālismu Eiropas tautu valodās, tai skaitā latviešu, ir no [[grieķu valoda|grieķu]], [[latīņu valoda|latīņu]] un [[franču valoda]]s. Pie internacionālismiem, kas ir grieķu cilmes var pieskaitīt: ''agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika, harmonija, komēdija, koris, kritika, leksika, lirika, loģika, matemātika, morfoloģija, orgāns, orķestris, poēma, politika, simbols, sintakse, taktika, teātris, tehnika, teorija, traģēdija, utopija, zona''. Latīņu cilmes internacionālismi ir vārdi: ''arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls''.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm Svešvārdi jeb internacionālismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203142853/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks15.htm |date={{dat|2012|02|03||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> ==== No somugru valodām ==== No [[Somugru valodas|somugru valodām]], galvenokārt [[lībiešu valoda|lībiešu]] un [[igauņu valoda|igauņu]], pirms 13. gadsimta ir aizgūti vairāki simti vārdu. Pašlaik to skaitu latviešu valodā lēš no 400 līdz 500 vārdiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviska tematiskā vārdnīca |author=Egīls Skudra |url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=5990650 |year= |publisher= |location= |isbn= |page=152 |access-date={{dat|2013|08|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015938/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=5990650 }}</ref> [[Lībieši]] apdzīvoja Latvijas teritoriju vēl pirms baltu ciltīm un to valodai bija arī nozīmīga loma latviešu valodas izveidē. No lībiešu valodas galvenokārt aizgūti vārdi, kas saistīti ar jūru un zvejniecību. Pie aizguvumiem no somugru valodām var pieskaitīt šādus vārdus: ''allaž'' ({{val|liv|alz}}), ''joma'' (''jūom''), ''kaija'' (''kajāgõz''), ''kāls'' (''kǭ’l''), ''kāzas'' (''kōzgõnd''), ''ķesele'' (''kešīļ''), ''ķepa'' (''käpā''), ''ķīsis'' (''kīš''), ''launags'' (''pierrõlȭinagizt''), ''liedags'' (''līedõg''), ''loms'' (''lūom''), ''maksa'' (''maks''), ''murds'' (''mȭrda''), ''muiža'' (''mȯizõ''), ''nūja'' (''nui''), ''paisums'' (''paizõm''), ''puika'' (''pȯis''), ''puķe'' (''puţk''), ''pulgot'' (''pȯlgõ''), ''salaka'' (''salāk''), ''selga'' (''sǟlga''), ''sēne'' (''sēņ''), ''sīga'' (''sīgõz''), ''tērauds'' (''tierōda''), ''vajadzēt'' (''vajag''), ''vimba'' (''vīmba'') u.c.<ref name="Aizguvumi"/><ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Latviešu – lībiešu vārdnīca | work= LLTA „Lauku ceļotājs” | url= http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/PolProp/Dokumenti/libiesu_vardnica_LV.pdf | accessdate= 2014. gada 26. septembrī | language= latviski}}</ref> Papildus arī daļēji aizgūts uzsvars uz pirmās zilbes, kas lietuviešu valodā saglabājies mainīgs, kā arī dažādas somugriskas sintaktiskas konstrukcijas. ==== No citām baltu valodām ==== No pārējām baltu valodām ir aizgūti zemāk minētie vārdi: * lituānismi (no [[lietuviešu valoda]]s), piemēram, ''daile'' (''dailė''), ''duļķes'' (''dulkės''), ''ģimene'' (''giminė''), ''ģērbt'' (''gerbti''), ''kareivis'' (''kareivis''), ''ķēve'' (''kėvė''), ''ķekars'' (''kekė''), ''ķepuroties'' (''kepurnėtis''), ''[[ķets]]'' (''ketus''), ''ķērpis'' (''kerpė''), ''ķirmis'', ''laimēt'' (''laimėti''), ''leņķis'', ''mēģināt'' (''mėginti''), ''paģiras'' (''pagirios''), ''snuķis'' (''snukis''), ''sādža'' (''sodžius''), ''veikals'' (''veikalas''), ''žagars'' (''žagaras''), ''žilbt'' (''žlibti''). Daļa no tiem ir aizgūti apzināti, daļa ienākusi caur izloksnēm;<ref>Vija Ziemele. [https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:7WgHSHEnisgJ:www.jvsk.lv/data/836766672.ppt+litu%C4%81nismi+%C4%B7ekars,+%C4%B7epuroties,+%C4%B7%C4%93rpji,+%C4%B7irmis&hl=lv&gl=lv&pid=bl&srcid=ADGEESgDuoNAG7YkcdecDp1Jk92zd9W3XMhRLiapK_aBbIJ12vtqzWTUdvtjV_LIGTqYgxSXEHZQVAPrxPeLA1YIQL0JheoXcmq5oLnHUyiPD0hECTr-WLlu7sxNIxnENrhtfq_PwXf1&sig=AHIEtbQX0F1CYyisH0jzH3vwXZTIPqHEHg&pli=1 Leksikas slāņi] {{lv ikona}}</ref> * kursismi (no [[kuršu valoda]]s), piemēram, ''dzintars, menca, venteris'', kā arī iespējams ''cīrulis'', ''leitis'', ''pīle'' un ''skrandas'';<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši |author=Alvīds Butkus |url=http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |year=1995 |publisher=Izdevniecība „Aesti”|location=[[Kauņa]] |isbn=9986-9034-0-8 |pages=171—172 |accessdate={{dat|2013|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140703221348/http://www.lt-lv-forum.org/files/786/Butkus_Latviu%20kalba.pdf |archivedate={{dat|2014|07|03||bez}} }}</ref> * prūsismi (no [[senprūšu valoda]]s), piemēram, ''ķermenis'' (''kērmens'').<ref name="Aizguvumi"/> ==== Barbarismi ==== {{pamatraksts|Barbarisms#Barbarismi latviešu valodā}} Latviešu valodā par [[barbarismi]]em visbiežāk uzskata [[literārā valoda|literārajā valodā]] nevēlamus aizguvumus. Piemēram: ''deķis (sega), zapte (ievārījums), apbižot (apcelt), davaj (aiziet), pufaika (jaka), maika (krekls), kurtka (jaka), čats ([[tērzētava]]), špička (sērkociņš), šovs (priekšnesums, izrāde), ok (labi), truba (caurule), foršs, knapi (tik tikko), vaktēt (sargāt), bode (veikals)'' utt.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm Barbarismi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101229060141/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks16.htm |date={{dat|2010|12|29||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Tie ir viena no [[Žargons|žargonu]] parastajām sastāvdaļām. Barbarismi latviešu valodā tiek ieskaitīti pie stilistiski izmantojamajiem valodas līdzekļiem kā [[sarunvaloda|sarunvalodā]] izmantojami vārdi. Lielākā daļa barbarismu latviešu valodā ir ienākuši no [[vācu valoda|vācu]] un [[krievu valoda]]s; ir arī citu valodu cilmes barbarismi, ko izmanto žargonā, piemēram vecie [[anglicismi]]: ''čoks, čoms, džeks, džonis, štīme, drope, trobelis'' u.c. Šis process turpinās — valodā ienāk jauni barbarismi, piemēram, ''tīnis'' «pusaudzis», ''fans'' «līdzjutējs, cienītājs, pielūdzējs». === Apvidvārdi === {{pamatraksts|Apvidvārds}} [[Apvidvārdi]] ir konkrētam apvidum raksturīgi dialekta izlokšņu vārdi, kas pastāv līdzās literārajai valodai un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem. To daudzveidību ir sekmējusi saskare ar kaimiņtautu valodām, atšķirīgo kultūru ietekme un reģionu vēsturiskā nošķirtība. Apvidvārdus galvenokārt lieto, lai nosauktu dažādus sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, kā arī vienkāršus [[darbarīks|darbarīkus]], [[mūzikas instruments|mūzikas instrumentus]], lauksaimniecības produktus, ēdienus, [[apģērbs|apģērbus]] un dažādus augus, tos izmanto arī [[daiļliteratūra|daiļliteratūrā]], lai izceltu novadu leksiskās atšķirības un īpatnības. Par piemēriem var minēt vārdu „kartupelis”, kuru Kurzemē plaši sauc arī par „rāceni”, Vidzemes vidienē — par „tupeni”, Latgalē — „buļbu” un „[[varde|vardi]]”, kura Ziemeļvidzemē pazīstama arī kā „kunna” un Rietumkurzemē — „naģe”. Tomēr dažreiz pateicoties rakstniekiem apvidvārdi kļūst par literāriem vārdiem un papildina literārās valodas vārdu krājumu, piemēram „dāsns” (devīgs), „veldze” (atspirdzinājums). No apvidvārdiem ir radušies arī diezgan daudzi poētismi. === Vecvārdi === {{pamatraksts|Vecvārds}} [[Vecvārdi]] ir tādi vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz. Var būt divu veidu vecvārdi: historismi un arhaismi. ==== Historismi ==== Par historismiem sauc tos vārdus, kam beidz pastāvēt to apzīmētie jēdzieni, piemēram, dzimtbūšana, [[sieks]], [[olekts]], [[vagars]]. Daudzi historismi arī kļūst par vēstures terminiem, kas ir saistīti ar sabiedrības vēsturi un ir vienīgie šo jēdzienu apzīmējumi, piemēram, dzimtbūšana, dzimtcilvēks, dzimtļaudis, [[landtāgs]], [[cunfte]], bilde, [[rāte]]. Vecvārdi ir arī seno mērvienību un naudas vienību nosaukumi kā pēda, colla, [[birkavs (mērvienība)|birkavs]], sieks, [[stops (mērvienība)|stops]], [[grasis (naudas vienība)|grasis]], [[dālderis]], [[vērdiņš]] u.c.<ref>[http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm Vecvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101118035051/http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks23.htm |date={{dat|2010|11|18||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> == Gramatika == {{pamatraksts|Latviešu valodas gramatika}} === Lietvārdu formas === Latviešu valodā [[lietvārdi]]em ir dzimte, skaitlis un locījums. Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis). Locījumi ir septiņi: * '''[[Nominatīvs]]''': kas? * '''[[Ģenitīvs]]''': kā? * '''[[Datīvs]]''': kam? * '''[[Akuzatīvs]]''': ko? * '''[[Instrumentālis]]''': ar ko? * '''[[Lokatīvs]]''': kur? * '''[[Vokatīvs]]''': uzrunas forma (bez jautājuma) {| class="wikitable" |- ! Locījums ! [[pirmā deklinācija|tēvs]] ! [[otrā deklinācija|brālis]] ! [[trešā deklinācija|ledus]] ! [[ceturtā deklinācija|sieva]] ! [[piektā deklinācija|upe]] ! [[sestā deklinācija|zivs]] |- ! colspan="7"| Vienskaitlis |- | N | tēvs | brālis | ledus | sieva | upe | zivs |- | Ģ | tēva | brāļa | ledus | sievas | upes | zivs |- | D | tēvam | brālim | ledum | sievai | upei | zivij |- | A | tēvu | brāli | ledu | sievu | upi | zivi |- | L | tēvā | brālī | ledū | sievā | upē | zivī |- | V | tēv! | brāli! | ledu! | sieva! | upe! | zivs! |- ! colspan="7"| Daudzskaitlis |- | N | tēvi | brāļi | ledi | sievas | upes | zivis |- | Ģ | tēvu | brāļu | ledu | sievu | upju | zivju |- | D-I | tēviem | brāļiem | lediem | sievām | upēm | zivīm |- | A | tēvus | brāļus | ledus | sievas | upes | zivis |- | L | tēvos | brāļos | ledos | sievās | upēs | zivīs |} == Latviešu valoda datoros == [[Attēls:Latvian Ergonomic Keyboard Layout.png|300px|thumb|Reti lietotais ergonomiskais latviešu valodas tastatūras izkārtojums]] Rakstīšanai latviešu valodā tiek izmantotas standarta [[QWERTY]] tastatūras, diakritisko zīmju likšanai lietojot kādu no „[[mēmie taustiņi|mēmajiem taustiņiem]]” (parasti " vai dažreiz ~). Daļa tastatūras izkārtojumos diakritiskās zīmes tiek liktas izmantojot [[AltGr]] taustiņu (visbiežāk [[Windows 2000|2000]] un [[Windows XP|XP]] iekļautajā izkārtojumā (''Latvian QWERTY'')). 1990. gadu sākumā, izstrādāts latviešu valodas ergonomiskais [[tastatūras izkārtojums]]. Lai arī tas ir pieejams valodu atbalsta programmatūras komplektācijā, tas nav kļuvis populārs, tastatūru ar šāda izkārtojuma trūkumu dēļ. 1990. gados [[programmatūra]]s atbalsta trūkuma dēļ radās neoficiālā [[pareizrakstība]] — ''[[translits]]'' —, kuru izmantoja gadījumos, kad nebija pieejamas latviešu valodas diakritiskās zīmes ([[elektroniskais pasts|e-pastos]], tīmekļa interešu kopās un forumos, [[tērzētava|tērzētavās]], rakstot [[īsziņa]]s utt.). Šajā rakstības veidā diakritiskās zīmes tiek aizstātas ar [[digrafs|digrafiem]] — burtu dubultojumiem —, kas apzīmē garos patskaņus: ''[[j]]'', kas norāda uz līdzskaņu mīkstināšanu; burti ''[[š]]'', ''[[č]]'' un ''[[ž]]'' tiek rakstīti ar burta ''[[h]]'' palīdzību, kas aizstāj [[hačeks|hačeku]]. Taču dažreiz otrais burts, tas, kurš apzīmē it kā esošo diakritisko zīmi, tiek aizstāts ar vienu no diviem diakritiskajiem burtiem (piemēram š tiek rakstīts kā ss vai sj, nevis sh), tomēr pastāv arī rakstība, kurā tiek rakstīts bez nekādiem papildu burtiem vai rakstzīmēm, kas liecinātu par šo diakritisko zīmju neesamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu valodas īpatnības internetā |author= Inta Urbanoviča |publisher= [[Latvijas Universitāte]] |url= http://www.lu.lv/filol/valoda/ind_3_publ_r_ievads.htm |accessdate= 2012. gada 30. augustā }}</ref> Latviešu valodas atbalstam izmantota koda lappuse [[Windows-1257]], bet mūsdienās atbalstu nodrošina ar [[Unikods|Unikodu]]. == Alfabēts == [[Latviešu alfabēts|Latviešu literārās valodas alfabētā]] ir 33 burti: {| style="font-family:Arial Unicode MS; font-size:1.4em; border-color:#000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background:#f8f8ef;" |- | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | A a | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ā ā | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | B b | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | C c | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Č č | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | D d | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | E e | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ē ē |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | F f | style="width:3em; padding: 3px;" | G g | style="width:3em; padding: 3px;" | Ģ ģ | style="width:3em; padding: 3px;" | H h | style="width:3em; padding: 3px;" | I i | style="width:3em; padding: 3px;" | Ī ī | style="width:3em; padding: 3px;" | J j | style="width:3em; padding: 3px;" | K k |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | Ķ ķ | style="width:3em; padding: 3px;" | L l | style="width:3em; padding: 3px;" | Ļ ļ | style="width:3em; padding: 3px;" | M m | style="width:3em; padding: 3px;" | N n | style="width:3em; padding: 3px;" | Ņ ņ | style="width:3em; padding: 3px;" | O o | style="width:3em; padding: 3px;" | P p |- style="text-align:center;" | style="width:3em; padding: 3px;" | R r | style="width:3em; padding: 3px;" | S s | style="width:3em; padding: 3px;" | Š š | style="width:3em; padding: 3px;" | T t | style="width:3em; padding: 3px;" | U u | style="width:3em; padding: 3px;" | Ū ū | style="width:3em; padding: 3px;" | V v | style="width:3em; padding: 3px;" | Z z |- | style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | Ž ž |} === Vēsturiskas alfabēta variācijas === Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un dažu izdevniecību grāmatās un periodiskos iespieddarbos arī Latvijā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma ir izmantoti burti un digrafi [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, Ch, ch. Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1946. gadā. To nelietojot: * mainījusies [[Šaurais un platais e, ē|platā un šaurā e un ē]] izruna; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums 2. un 5. deklinācijā; * dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |title= «Kā lietot Ŗ, ŗ» |author= Jānis Kušķis |authorlink= Jānis Kušķis |coauthors= |date= |format= PDF |archiveurl= https://web.archive.org/web/20070929141203/http://www.eraksti.lv/forma.php?gid=78&b=1 |archivedate= {{dat|2007|09|29||bez}} |access-date= {{dat|2006|05|30||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=20em}} == Skatīt arī == * [[Latviešu valodas gramatika]] * [[Latvieši]] * [[Latviešu personvārdi]] == Literatūra == * [[Velta Rūķe-Draviņa|Velta Rūķe]], [[Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca]], Latvju Grāmata, 1944. == Ārējās saites == * [https://valodasrokasgramata.lv/ Latviešu valodas rokasgrāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250316193525/https://valodasrokasgramata.lv/ |date={{dat|2025|03|16||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080221190004/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Zevers1.htm Dr. phil. J.Zēvers. Ko patapinātie vārdi liecina par latviešu aizvēsturisko senatni?] Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Rīga, 1921, Nr.6, 559.-569.lpp. * [http://zagarins.net/jg/jg43/JG43_Blese.htm Prof. Dr. Ernests Blese. Kāds vārds par latviešu valodu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130311223129/http://zagarins.net/jg/jg43/JG43_Blese.htm |date={{dat|2013|03|11||bez}} }} "Jaunā Gaita" nr. 43., 1963. * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=14&id=235 Materiāli par latviešu valodu — Valsts valodas komisija] {{lv ikona}} * [http://www.ailab.lv/ LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20050304051058/http://dictionary.site.lv/dictionary/ Latviešu-angļu vārdnīca] * Spēku zaudējušie [http://www.vvk.lv/?sadala=135 tiesību akti par latviešu valodas statusu] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071024145646/http://www.ttc.lv/ Tulkošanas un terminoloģijas centrs] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060303005617/http://www.genling.nw.ru/Baltist/Publicat/LatgVol1.pdf Latgalīšu volūdys gramatika] {{lv ikona}} * [http://www.acl.lv/lv/ Latviešu tiešsaites tulkotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090906105009/http://www.acl.lv/lv |date={{dat|2009|09|06||bez}} }} {{lv ikona}} * [http://www.vvk.lv/index.php?sadala=221&id=710 Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Fonoloģiskais aspekts] {{lv ikona}} {{Baltu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltu valodas]] [[Kategorija:Latviešu valoda| ]] [[Kategorija:Latvijas valodas]] 91yrw7xj4nm9m4bj15cpvqxplodhgaf 0 4555 4539456 4490283 2026-10-25T00:26:25Z ~2026-56852-69 152301 4539456 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kristaps Krišs Upelnieks | vārds_orig = | attēls = Kristaps Upelnieks.gif | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] formas tērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jaunjelgavas apriņķis|Saukas pagasts}}<br>(tagad {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 20 | m_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Liepājas apgabals|Liepāja}}<br>(tagad {{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Kapteinis.gif|55px]]<br />[[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] | dienesta_laiks = 1914—1917<br />1919—1923 | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{LAT}} | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = [[File:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] (1917)<br />[[Lāčplēša Kara ordenis]] (1921) | cits_darbs = }} }} '''Kristaps Krišs Upelnieks''' (dzimis {{dat|1891|6|24}}, miris {{dat|1944|11|20}}) bija kapteinis, [[Kureļa grupa]]s štāba priekšnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris. [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] Militāras komisijas faktiskais vadītājs, par ko viņam izpildīts nāvessods. == Biogrāfija == Upelnieks dzimis 1891. gada 24. jūnijā [[Saukas pagasts|Saukas pagasta]] "Klūgu" mājās laukstrādnieku (vēlāk graudnieku un rentnieku) ģimenē. Bērnību pavadījis Saukas un Biržu pagastos. 1901. gadā sācis apmeklēt Saukas pagastskolu, bet 1902. gadā pārgājis uz Biržu pamatskolu, ko beidzis 1907. gada pavasarī. 1911. gadā beidzis [[Jēkabpils]] pilsētas skolu. Tā paša gada pavasarī izturējis pārbaudījumu tautskolotāja tiesību iegūšanai, bet rudenī [[Sanktpēterburga]]s mācību apgabala pārbaudījumu komisijā ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikas specialitātē. No 1911. līdz 1912. gadam strādājis Pēterburgā. No 1912. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Zasas un Sērenes pagastos. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sakuma 1914. gada jūlijā Upelnieku mobilizēja [[Krievijas Impērija]]s armijā. 335. lauka hospitāļa sastāvā dienējis Dienvidpolijā un [[Galīcija|Galīcijā]]. Pēc tam pārcelts uz 132. kājnieku rezerves bataljonu. 1915. gadā komandēts uz [[Kijiva]]s praporščiku skolu, pēc kuras beigšanas 1916. gadā ieguvis [[praproščiks|praporščika]] dienesta pakāpi un iedalīts 185. rezerves kājnieku pulkā. Tanī pašā gadā nosūtīts uz 1. ložmetēju rezerves pulku Oranienbaumā, beidzis ložmetējnieku kursus un pēc viņa lūguma 3. oktobrī pārcelts uz [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] Rezerves bataljonu. 1917. gada 16. jūnijā ieskaitīts [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka]] ložmetēju komandā. Piedalījies [[Kauja pie Mazās Juglas|kaujās pie Mazās Juglas]]. Par piedalīšanos šajās kaujās saņēmis IV pakāpes [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]], paaugstināts par [[podporučiks|podporučiku]] un vēlāk [[poručiks|poručiku]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī demobilizēts. Kad pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas Vācijas karaspēks 1918. gada aprīlī okupēja visu Latviju, Upelnieks caur [[Vladivostoka|Vladivostoku]] devās uz [[Šanhaja|Šanhaju]], kur sāka strādāt par ierēdni kādā [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] firmā, bet vēlāk pārgāja ''Russo-Asiatic Bank'' dienestā. 1919. gada 15. septembrī, atsaucoties [[Latvijas Pagaidu valdība]]s aicinājumam, atstāja Šanhaju un ar dažādiem kuģiem caur Honkongu-Singapūru-Kolombo-Portsaidu-Marseļu-Parīzi-Londonu-Halli-Kopenhāgenu-Helsinkiem-Tallinu atgriezās Latvijā. Latvijā atgriezās 1919. gada 21. novembrī un 23. novembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas Bruņoto spēku dienestā. Ieskaitīts [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]]. Piedalījās [[Latgales atbrīvošana]]s kaujās. 1920. gadā paaugstināts par [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteini]]. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (Nr.993). 1920. gadā pārcelts uz Armijas Virspavēlnieka štābu, kur iecelts par Organizatoriskās nodaļas priekšnieka palīgu, bet vēlāk bijis Galvenā štāba apmācības nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs. Bijis žurnāla [[Aizsargs (žurnāls)|Aizsargs]] pirmais redaktors.1923. gadā štatu samazināšanas dēļ demobilizēts. 1928. gada maijā iestājās [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s dienestā, kļūdams par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni pasu nodaļā. 1929. gada janvārī iecelts par Liepājas prefekta palīgu. Pēc šī amata likvidācijas 1932. gada aprīlī atkal atgriezās Iekšlietu ministrijas dienestā un tika iecelts par Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieku, pēc tam - par Tukuma-Talsu apriņķa 2. policijas iecirkņa priekšnieku. No 1935. gada 1. jūlija Rīgas apriņķa 1. policijas iecirkņa priekšnieks. Pēc Iekšlietu ministrijas dienesta atstāšanas strādāja par Valsts kontroles revidentu. Atrazdamies Latvijas armijas dienestā, Upelnieks atsāka izglītošanos - 1920. gadā apmeklējis Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotos karavīru-hospitantu kursus un ieguvis vidusskolas gatavības apliecību. Tajā pašā gadā iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Mehānikas fakultātē, taču 1922. gadā dienesta apstākļu dēļ mācības bija spiests pārtraukt. 1931. gadā beidza Rīgas komercinstitūtu. 1932. gadā studēja [[Manheima]]s tirdzniecības augstskolā Vācijā, tā paša gada rudenī iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kuru beidza 1937. gadā, iegūdams ''Cand. oec.'' grādu. Ar 1937. gada 3. novembra lēmumu atstāts pie Latvijas Universitātes Tautsaimniecības politikas katedras, lai gatavotos zinātniskajam darbam. Dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 15. (mūsdienās Nr.39.), precējies (bērni: Lauma Dzintra, dzimusi 1929. gadā, Egils Vitauts, dzimis 1931. gadā). 1934. un 1935. gadā piedalījies Latvijas Universitātes izsludinātajos zinātnisko darbu konkursos, iegūstot pirmās godalgas ar darbiem ''Kurzemes lauksaimniecība hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] laikā'' [publicēts: Lauksaimniecības Mēnešraksts. 1935., 1.-34.lpp.] un ''Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem'' [publicēts: Izglītības Mēnešraksts. 1936., Nr.2.; Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Rīga: Valters un Rapa, 1938. 174 lpp.]. Pēdējais darbs 1936. gada 8. martā apbalvots arī ar Krišjāņa Barona prēmiju. Bez minētajiem publicēti arī vairāki citi Upelnieka zinātniskie darbi - ''Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII.g.simtenī.'' (1930) un ''"Vekseļu nolikums" ar komentāriem'' (1933). Pēc [[Vācija]]s uzbrukuma [[Padomju Savienība|PSRS]] Upelnieks organizē nacionālo partizānu grupas Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu rajonā. Vēlāk iestājies policijas dienestā Rīgā. Jau 1942. gadā Upelnieks darbojas nacionālajā pretestības kustībā. Viņa vadībā izveidojas nelegāla latviešu virsnieku organizācija. Pēc [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] nodibināšanās Upelnieks kļūst par tās Militāras komisijas faktisko vadītāju, bet vēlāk - par Kureļa grupas štāba priekšnieku. Viņš ir šīs grupas ideologs un faktiskais organizators. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa [[Liepāja|Liepājā]] viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī. Carnikavas kapos ir Upelnieku dzimtas piemineklis, kur ir iegravēts viņa vārds, bet viņš tomēr pats nav apglabāts Carnikavā. == Apbalvojumi == === Latvijas apbalvojumi === * [[Lāčplēša Kara ordenis]] III šķira (Nr. 993) === Citu valstu apbalvojumi === * [[File:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] IV pakāpe == Bibliogrāfija == * Upelnieks, K. Kurzemes lauksaimniecība hercoga Jēkaba laikā. *Upelnieks, K. Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII g. simtenī. Liepāja, 1930. 95 lpp. * Upelnieks, K. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Rīga, Valters un Rapa, 1938. 174 lpp. *Upelnieks, K. Vekseļu nolikums ar komentāriem. Rīga, 1933. == Informācijas avoti == * Upelnieks, Kristaps Krišs, [https://web.archive.org/web/20110409165638/http://www.historia.lv/alfabets/U/up/upelnieks/upelnieks.htm Historia.lv] == Ārējās saites == * [http://diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/muusu_karsh_tikai_saakaas Mūsu karš tikai sākās(Diena)]{{Novecojusi saite}} * [http://diena.lv/lat/arhiivs/sestdiena/kaads_ir_latvijas_virsnieks Kāds ir Latvijas virsnieks?]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Upelnieks, Kristaps Krišs}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Kurelieši]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] qi035u69hyfo0qcq4ee280yy4mxflwq 0 5468 4539407 4490921 2026-10-24T17:58:45Z Meistars Joda 781 4539407 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (16).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu no [[Talsu ezers|Talsu ezera]] |image2 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (8).jpg |caption2 = Vēsturiskais centrs |image3 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (15).jpg |caption3 = Lielā iela |image4 = Talsu novada muzejs.jpg |caption4 = [[Talsu novada muzejs]] |image5 = Talsu luterāņu baznīca.jpg |caption5 = Talsu luterāņu baznīca |image6 = Talsu Viklmuižas ezers.jpg |caption6 = Skats uz [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeru]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = 20 | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Talsu novads|Talsu novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā, 108 km attālumā no [[Rīga]]s. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|20. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums)]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti 1231. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā 1657. gadā sākās [[mēris|mēra]] sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris Latvijā|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu [[soda ekspedīcija]]. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no [[Stende (stacija)|Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas]] tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un tā pakājē atrodas Vilkmuižas ezers. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera piekrastē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. [[Vilkmuižas ezers]] ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. [[Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā]] 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā [[Talsu novada dome]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable sortable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši !ebreji!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239 | || 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119 | || 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088 |1402|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080 | || 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296 | || 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382 |499|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1970|| 8515|| 7342 | || 657|| 74|| 103|| 75|| 24|| nez.|| nez.|| nez.|| 240 |- | 1979|| 10776|| 9368 | || 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469 | || 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202 | || 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567 | || 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 | |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 | |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 | |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 | |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 | |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 | |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |0 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * [[Talsu Valsts ģimnāzija]] — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam vidusskola, vēlāk ģimnāzija. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu novada vidusskola — dibināta 1946. gadā. Direktore Dana Kalašņikova. === Augstākā izglītība === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā. === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archive-date=20.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171220185952/http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos darbojas [[Talsu Krūmu mākslas grupa (Krūmisti)|Talsu Krūmu mākslas grupa]] — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.<ref name=":0"/> Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas divi [[Muzejs|muzeji]]: * [[Talsu novada muzejs]] — dibināts 1923. gadā; muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu; * Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gadā ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija (pilsēta)|Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885 — 1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930 — 2022) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935 — 2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950 — 2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Gatis Krūmiņš (dzejnieks)|Gatis Krūmiņš]] (1973 — 1998) — dzejnieks * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Modris Sapuns]] (1979) — gleznotājs * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors |col2= * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Saidī-Ndure]] (Madara Palameika, 1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110925102610/http://www.talsi.org/ |date={{dat|2011|09|25||bez}} }} {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] 3mqds93pfdym0zcm85pkrrr4hz3beun 0 7787 4539484 4528552 2026-10-25T03:08:53Z ~2026-56852-69 152301 4539484 wikitext text/x-wiki {{Nepilnīgs|Jāatspoguļo, kas par Cukuru, jo īpaši viņa kara noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, sakāms ārzemju autoriem. Jāpapildina par skandalozajām pastmarkām, izstādi un mūziklu.}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Herberts Cukurs | vārds_orig = | attēls = Herberts Cukurs.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Jūras aviācijas diviziona kapteiņa formas tērpā (1934) | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Liepāja]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]],<br />(tagad {{LAT}}) | m_gads = 1965 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 24 | m_vieta = [[Montevideo]], {{URU}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Jānis, Anna | brāļi = Edgars, Arveds, Teodors | māsas = | dzīvesbiedrs = Līvija Margareta (dzimusi Bērs)<br />Milda (dzimusi Bērzupe) | bērni = Ilgvars<br />Gunārs, Antinea Doloresa, Herberts, Ričards | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = kapteinis<br /> [[Attēls:Kapteinis.gif|55px]]<br />SD-Hauptsturmführer<br /> [[Attēls:SDInsig.png|50px]] | dienesta_laiks = 1919-1924<br /> 1925-1930<br /> 1934-1940<br /> 1941-1945 | valsts = {{LAT}}<br /> {{USSR}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira)<br /> [[Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa]]<br /> Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme | cits_darbs = }} }} '''Herberts Cukurs''' (dzimis {{dat|1900|5|17}}, miris {{dat|1965|2|24}}) bija latviešu [[lidotājs|aviators]] un Latvijas armijas kapteinis, arī [[žurnālists]]. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] un [[1930. gadi|1930. gados]] kļuvis slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās [[lidmašīna|lidmašīnās]] no [[Latvija]]s uz [[Gambija|Gambiju]] un [[Āzija|Āziju]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojies [[Arāja komanda|''Sonderkommando Arājs'']], kas piedalījās [[Holokausts Latvijā|holokausta īstenošanā Latvijā]], taču Cukura personiska līdzdalība noziegumos nav tiesas pierādīta. Pēc kara emigrēja uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], 1965. gadā Cukuru [[Montevideo]] nogalināja ''[[Mossad]]'' aģenti. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Cukuru gimene.png|thumb|left|175px|Cukuru ģimene Liepājā 1933. gadā, no kreisās tēvs Jānis, sieva Milda, māte Anna, priekšā dēls Gunārs]] Dzimis 1900. gada 17. maijā [[Liepāja|Liepājā]] kā vecākais dēls dzelzceļa mašīnista Jāņa Cukura un viņa sievas Annas, dzimušas Skudras ģimenē, kurā bija četri dēli — Herberts, Edgars, Arveds un Teodors. Tēvs 1907. gadā cieta negadījumā, nokrītot no lokomotīves un bija spiests darbu pamest. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Oberosts|vācu okupācijas]] laikā Herberts strādāja [[Karosta]]s darbnīcās. 1917. gadā viņš devās uz [[Krievija|Krieviju]], Liepājā atgriezās 1918. gadā<ref>"Pēdējā brīdī" 1933. gada 7. novembris (Nr. 252), 2. lpp</ref> un pabeidza mācības Liepājas četrgadīgajā skolā. [[Bruno Kalniņš]] savā atmiņu sējumā "Vēl cīņa nav galā!" pieminēja kādu jaunieti — Herbertu Cukuru, kurš 1919. gada februārī Liepājā ticis izslēgts no Latvijas sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības, jo nodarbojās tur ar [[boļševisms|boļševistisku]] propagandu. Viņš esot uzturējis kontaktu ar toreizējās latviešu boļševiku valdības kara komisāru [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Pētersonu]].<ref>"Laiks" 2010. gada 27. marts (Nr. 13), 5. lpp</ref> Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. martā iestājās [[Dienvidlatvijas brigāde]]s [[Cēsu rota|2. Cēsu bataljona]] 7. rotā. Vēlāk Cukurs cīnījās pret lieliniekiem [[Latgale]]s frontē [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulka]] ložmetējnieku vadā, tika paaugstināts par seržantu. Pēc kara beigām Cukurs mācījās Kara skolas virsnieku kursos, iegūstot Latvijas armijas leitnanta pakāpi, 1921. gada 7. septembrī tika pārcelts uz Aviācijas divizionu. Mācījās Aviācijas skolas lidotāju kursos, līdz 1922. gada 10. novembrim Cukurs veica lidotāja pārbaudes lidojumus un ieguva lidotāja-novērotāja statusu.<ref>"Valdības Vēstnesis", 1927. gada 17. novembris (Nr. 259), 8. lpp</ref> 1923. gada 13. janvārī Cukurs tika paaugstināts par virsleitnantu un iedalīts 1. nodaļā kā iznīcinātāju pilots. Herbertam Cukuram bija jālido ar [[Vācija]]s Ķeizariskās armijas trofejlidmašīnām [["Fokker" DVII]] un [[Itālija]]s ražojuma "[[Balila]]". === Lidmašīnu būve === [[Attēls:Cukurs pie C-6bis.jpg|thumb|175px|left|Herberts Cukurs pie paškonstruētā pikējošā bumbvedēja [[Cukurs C-6bis]] (1940)]] Dienot Aviācijas divizionā, Herberts Cukurs aviācijas darbnīcās uzsāka vieglmotora lidmašīnas būvi. 1924. gada Latvijas aviācijas svētku laikā 15. jūnijā Herberts Cukurs savu lidmašīnu ar 12 ZS motoru bija jau gandrīz pabeidzis un izstādīja to publiskai apskatei ar nosaukumu „Auseklītis”, pirmo lidojumu viņš veica 1924. gada 15. jūlijā. Herberta Cukura projektēto un uzbūvēto C-1 vācu aviokonstruktora Verners fon Langsdorfs aprakstījis žurnālā „''Illustrierte Flug-Woche''” 1925. gada marta numurā. Tā bija izgatavota no koka un aviācijas finiera, lidmašīnai bija lieliskas planēšanas spējas. Nelielais motors (pirmais motors bija ”Harley Davidson” motocikla dzinējs) bija iemesls lidmašīnas apgrūtinātajam ieskrējienam un pacelšanās manevram. 1924. gada 7. novembrī Herberts Cukurs uz laiku tika atvaļināts no Latvijas armijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp&#124;issue:/p_001_wawe1924n254&#124;article:DIVL119 |title=Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.327 |accessdate=2014-02-12 |work= |publisher=Valdības Vēstnesis |date=1924-11-07 |archive-date=2020-04-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n254{{!}}article:DIVL119 }}</ref> un atgriezās Liepājā. Atvaļināšanās notika it kā "pēc paša gribas" un tas arī publiski tika ziņots, taču patiesībā pamats tam bija Cukura lidojums zem Kalpaka tilta Aviācijas svētkos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/viena-tilta-stasts/|title=Viena tilta stāsts|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-08-13|language=lv}}</ref> un braukšana pa Liepājas ielām ar lidmašīnu bez spārniem. Cukurs turpināja lidojumus ar savu C-1 Liepājas pludmalē, līdz 1926. gadam veicot vairāk nekā 100 lidojumu. Ar savu entuziasmu viņš izraisīja ārkārtīgi lielu Liepājas jaunatnes interesi. No 1925. gada 12. janvāra līdz 1927. gada 14. novembrim Herberts Cukurs dienēja Jūras aviācijas divizionā. 1925. gada decembrī viņš sāka plānot divvietīgas lidmašīnas C-3 būvi, kas spētu veikt augstākās pilotāžas elementus. Uz C-3 viņš plānoja uzstādīt 35 ZS motoru, kas spētu attīstīt ātrumu 125 km/h. Cukurs lidmašīnu projektēja tā, lai tajā varētu pārmontēt arī jaudīgāku dzinēju, ko vēlāk arī izdarīja. Būvdarbi pie jaunās C-3 varēja sākties 1926. gada decembrī, kad [[Liepāja]]s aerokluba enerģiskais priekšnieks kapteinis Freimanis bija sagādājis 800 latu [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]]. Tika sameklētas nepieciešamās telpas Liepājā. Tā kā neērtības sagādāja biežā braukāšana no dienesta un dzīvesvietas Karostā uz pilsētas centru, kur atradās darbnīcas, lidmašīnas būvēšana tika pārnesta uz Cukura dzīvokli Karostā. Kad lidmašīnai tika izgatavots un samontēts korpuss, stūres iekārta, dzīvoklis lidmašīnas būvei kļuva par šauru un darbi tika pārnesti atpakaļ uz darbnīcām. Kad šķita, ka lidaparāta būve iet raiti, strauji sāka pietrūkt līdzekļu darbu turpināšanai, jo visi materiāli tika pirkti par Herberta Cukura jūras aviācijas virsleitnanta pamatalgu un ar aviācijas biedrības palīdzību. Lielo izdevumu dēļ viņš iedzīvojās parādos un 1930. gadā par līdzdalību alkohola kontrabandas operācijā no [[Igaunija]]s Cukuru atvaļināja no dienesta armijā, kā formālo iemeslu minot redzes problēmas.<ref name="lk">"Laiks" 1988. gada 23. marts (Nr. 24), 8. lpp</ref> Pēc atvaļināšanas no karadienesta Cukurs pārcēlās uz dzīvi Rīgā, tuvāk [[Spilves lidlauks|Spilves lidlaukam]], kas kļuva par galveno Cukura lidmašīnu būves vietu. C-3 pirmo reizi tika izmēģināta 1930. gada 28. aprīlī. 1930. gada oktobrī viņu apsūdzēja bēguļošanā no kreditoriem<ref>"Valdības Vēstnesis", 1930. gada 22. oktobris (Nr. 240), 1. lpp</ref> un decembrī ūtrupē izpārdeva viņa mantu — tostarp revolveri un šauteni.<ref>"Valdības Vēstnesis", 1930. gada 13. decembris (Nr. 283), 3. lpp</ref> Tad Cukurs uzbūvēja planieri C-4 pēc vācu „''Zoglin''” parauga, izmantojot norakstīto kara lidmašīnu detaļas. Planieris C-4 plašākai apskatei tika izstādīts Latvijas ražojumu izstādē esplanādē 1932. gadā. Pēcāk Cukurs šo planieri pārdeva Jelgavas aizsargu planieristu kopai. === Tālie lidojumi uz Āfriku un Āziju === [[Attēls:Cukurs Gambija 1934.png|thumb|270px|Herberts Cukurs ar sagaidītājiem Rīgā 1934. gada 25. maijā, tostarp kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (centrā)]] [[Attēls:Herberts Cukurs Tunisija 1939.png|thumb|270px|Herberts Cukurs ar vietējām meitenēm [[Tunisija]]s tuksnesī 1939. gadā]] Kad latviešu lidotājs Pūliņš 1933. gada maijā [[Vācija|Vācijā]] cieta neveiksmi, cenšoties sasniegt [[Gambija|Gambiju]], Cukurs tā paša gada 28. augustā pārņēma stafeti. Bez liekas ažiotāžas viņš ar savu C-3 „Kurzemes hercogiene”, kas kopš 1930. gada bija pamatīgi izmēģināta un testēta, veica lidojumu maršrutā [[Berlīne]] — [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]] — [[Parīze]] — [[Tulūza]] — [[Perpiņāna]] — [[Barselona]] — [[Valensija (Spānija)|Valensija]] — [[Malaga]] — [[Tanžera]] — [[Kasablanka]] — [[Agādīra]] — [[Dakara]] — [[Bandžula|Batērsta]].<ref>"Latvijas Kareivis" 1933. gada 3. novembrī plkst. 10:30(Nr. 253), 3. lpp</ref> Par spīti nolietotā C-3 „Renault” dzinēja radītajām problēmām 1933. gada 3. novembrī Cukuram izdevās sasniegt Gambiju.<ref name="lk" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n472{{!}}article:DIVL282{{!}}issueType:P |title=Ainas no H.Cukura lidojuma uz Gambiju. Atpūta Nr.472 (17.11.1933) |access-date=12.02.2014 |archive-date=28.04.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n472{{!}}article:DIVL282{{!}}issueType:P }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n475{{!}}article:DIVL202{{!}}issueType:P |title=Ko Herberts Cukurs redzēja Gambijā. Atpūta Nr.475 (08.12.1933) |access-date=12.02.2014 |archive-date=28.04.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_atpu1933n475{{!}}article:DIVL202{{!}}issueType:P }}</ref> Ceļš uz mājām Cukuram bija smags un grūts, kopumā ceļojumā tika veikti ap 20 000 km. 1934. gada 17. maijā Cukurs izlidoja finiša taisnē — no [[Austrumprūsija]]s uz Liepāju. Liepājā ātri izplatījās ziņa, ka Cukura pilotētā lidmašīna tuvojas pilsētai. Gaidot Cukura atgriešanos, pie skrejceļa bija sapulcējušies vairāk nekā 7000 sagaidītāju un plkst. 19.07 Cukura lidmašīna nosēdās Liepājas Kara ostas lidlaukā. 25. maijā Cukurs devās uz Rīgu, kur Spilves lidlaukā viņu atkal sagaidīja cilvēku pūļi, jau nākamajā dienā 26. maijā ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] pavēli viņu ieskaitīja atpakaļ militārajā dienestā un paaugstināja par kapteini.<ref>"Valdības Vēstnesis", 1934. gada 26. maijs (Nr. 114), 1. lpp</ref> 1935. gadā Latvijas valdība piešķīra Cukuram [[Bukaiši|Bukaišu]] muižas agrākā pārvaldnieka māju ar lauku saimniecību, ko viņš nodēvēja par "Lidoņiem". 1936. gadā Cukurs pabeidza savu nākamo lidaparātu — [[Cukurs C-6 Trīs Zvaigznes]], ar ko 1936. gada 20. oktobrī plkst 10.07 no [[Spilves lidosta|Spilves lidlauka]] devās 44 000 km tālā ceļojumā uz Āziju.<ref>"Ventas Balss", 1936. gada 22. oktobris (Nr. 120), 2. lpp</ref> Ceļā Cukurs sūtīja fotogrāfijas un ceļojuma aprakstus žurnālam [[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]], lidojot maršrutā [[Kauņa]] — [[Danciga]] — [[Štetina]] — [[Berlīne]] — [[Budapešta]] — [[Belgrada]] — [[Sofija]] — [[Stambula]] — [[Konja]] — [[Adana]] — [[Haleba]] — [[Bagdāde]] — [[Basra]] — [[Būšehra]] — [[Bandarlenge]] (avārijas nolaišanās 20 km no Bandarlenges) — [[Džaska]] — [[Karāči]] — [[Džodhpura]] — [[Āgra]] — [[Allahābāda]] — [[Kalkuta]] — [[Akjaba]] — [[Rangūna]] — [[Bangkoka]] — [[Viņa (pilsēta)|Viņa]] — [[Hanoja]] — [[Honkonga]] — [[Fudžou]] — [[Šanhaja]] — [[Cjindao]] — [[Pekina]] — [[Mukdena]] — [[Seula|Keijo]] — [[Ulsana|Urusana]] — [[Kobe]] — [[Tokija]].<ref>[http://herbertcukurs.blogspot.com/2008/06/latvijas-aviacijas-vesture.html no Edvīna Brūveļa grāmatas "Latvijas aviācijas vēsture: 1919-1940."]</ref> Lidmašīnas avārijas dēļ Honkongā, 6 mēnešus apceļoja [[Ķīna|Ķīnu]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Laosa|Laosu]], [[Kambodža|Kambodžu]], [[Filipīnas]], [[Singapūra|Singapūru]], [[Malaja|Malaju]] un [[Borneo]], kamēr sagaidīja atsūtītās detaļas lidmašīnas remontam. No Āzijas ceļojuma Cukurs atgriezās 1937. gada 16. jūlijā, ap plkst. 19 nosēžoties Rīgas aerodromā. Viņu sagaidīja plašs sagaidītāju pulks, tostarp ģenerāļi [[Krišjānis Berķis]] un [[Mārtiņš Hartmanis]].<ref>"Kurzemes vārds", 1937. gada 17. jūlijs (Nr. 157), 1. lpp</ref> 1939. gada sākumā Cukurs ar automašīnu ceļoja pa [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesi]], bet gada nogalē devās uz [[Palestīna|Palestīnu]].<ref>"Atpūta" 1939. gada 8. decembrī (Nr. 788), 24. lpp</ref> === Otrajā pasaules karā === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 7. novembrī Cukuru atvaļināja no karadienesta<ref name="ck">"Laiks" 1960. gada 26. jūnijs (Nr. 51), 6. lpp</ref> [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. latviešu strēlnieku korpusā]], tomēr viņam izdevās saglabāt visas savas privilēģijas, to skaitā [[Kadiljaks|Kadiljaka]] markas automašīnu.<ref>The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 196. lpp</ref> Viņa draugs [[Jūlijs Lācis]] bija [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Kirhenšteina valdības]] labklājības ministrs.<ref name="br">"Brīvība" 1960. gada 1. septembris (Nr. 7), 4. lpp</ref> 1941. gada martā Cukurs tika aizturēts par sava 16 gadu vecā dēla Gunāra piekaušanu ar pātagu un sodīts par huligānismu,<ref>"Brīvais Zemnieks", 1941. gada 14. marts (Nr. 64), 6. lpp</ref> 9. aprīlī viņš ar Baltijas kara apgabala rīkojumu devās uz [[Maskava|Maskavu]], kur apmeklēja [[Aleksandrs Jakovļevs (inženieris)|Jakovļeva]] aviokonstruktoru biroju, saņemot pavēli [[Rīga|Rīgā]] ķerties pie lidaparātu rūpnīcas būvniecības, Latvijā viņš atgriezās 16. aprīlī.<ref name="ck" /> Saskaņā ar [[Viktors Arājs|Viktora Arāja]] sniegto liecību, Herberts Cukurs [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|vācu okupācijas laikā]] lūdzis viņam aizsardzību pret iespējamām represijām par savu sadarbību ar padomju varasiestādēm un iestājies [[Arāja komanda]]s rindās. Līdz 14. jūlijam viņš vadījis nacionālo partizānu grupu [[Bukaiši|Bukaišos]],<ref>Laiks" 1950. gada 25. oktobris (Nr. 50), 3. lpp</ref> bet kopš 1941. gada rudens viņš bija Arāja komandas mehāniķis un ieroču virsnieks, kā arī tās komandiera — Viktora Arāja adjutants un sakaru virsnieks.<ref>"Laiks" 2010. gada 30. aprīlis (Nr. 18), 9. lpp</ref> 1941. gada 30. novembrī Cukurs vadāja ap 100 Arāja komandas vīrus [[Rīgas geto]] ebreju konvojēšanas uzdevumā uz [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas mežu]]. Cukura vadībā latviešu [[Sicherheitsdienst|SD]] vīri palīdzēja izdzīt ebrejus no geto teritorijas, nesaudzīgi vēršoties pret tiem, kas nespēja vai nevēlējās paklausīt, tika nogalināti ap 800 cilvēku. Nav zināma precīza Cukura vai Arāja komandas vīru loma, tieša līdzdalība slepkavībās nav neapgāžami pierādīta. Zināms, ka Cukurs bijis bruņots tikai ar pistoli, kas ļauj domāt, ka viņš personiski nav veicis ebreju nonāvēšanas. Ebrejus, kas izdzīvoja pārvietošanu no geto, konvojēja uz Rumbulas mežu, šajā posmā Arāja komandas vīri dzina upurus uz šaušanas bedrēm. Pašu šaušanu veica īpaši atlasīta vācu SD vīru komanda.<ref>The Holocaust in Latvia, Andrievs Ezergailis, Riga: 1989, 249. lpp</ref> Pēc mirušo aizvākšanas no geto teritorijas Arāja komandas vīri apstaigāja tikko atbrīvotās telpas, meklējot vērtslietas. 1942. gada pavasarī Cukuru līdz ar pārējo Arāja komandu nosūtīja uz [[Krievija]]s teritoriju partizānu apkarošanas nolūkos, gan [[Veļikije Luki]], gan [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Nosovokoļņiki|Novosokoļņiku]] rajonā, tostarp zināma Cukura līdzdalība Nasvas ciema nodedzināšanā un iedzīvotāju likvidācijā 1942. gada 23. martā, šajā sadursmē gāja bojā Drošības policijas priekšnieks [[Valters Štālekers]].<ref>The hidden and forbidden history of Latvia under Soviet and Nazi occupations, 1940-1991, Rudīte Vīksne — Members of the Arajs Commando in Soviet Court Files: Social Position, Education, Reasons for Volunteering, Penalty, Rīga: 2005, 342. lpp</ref> Par gaitām partizānu apkarošanā Cukurs sūtīja publikācijas vācu laikraksta "Laikmets" vajadzībām. 1943. gada 15. maijā Cukurs rakstīja "Arī latvju tautai tagad dota iespēja, piedalīties lielajā Eiropas tautu cīņā pret žīdisko boļševismu savā jaundibinātā leģionā".<ref>"Laikmets" 1943. gada 15. maijs (Nr. 20) 4. lpp</ref> 1944. gada augustā Cukuru iecēla par vācu kārtības policijas direktora Latvijā pulkveža Johana Klepša vietnieku un [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] komandieri [[Kurzeme]]s apgabalam,<ref>"Ventas Balss" 1944. gada 4. augusts (Nr. 61), 1. lpp</ref> taču jau drīz pēc tam viņš ar ģimeni Latviju pameta, bēgot no tuvojošās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] un devās uz [[Vācija|Vāciju]]. <gallery> Zilais busins.png|Rīgas sabiedriskā transporta zilais autobuss, kādus izbraucienos izmantoja Arāja komanda Araja komanda Nasva 1942.png|Arāja komandas vīri pie Nasvas ciema 1942. gada 23. martā Araja komanda partizani 1942.png|Cukura raksta ilustrācija "Laikmetā" ("Iznīcinātais ienaidnieka atbalsta punkts liesmās - brīdi pēc kaujas") </gallery> === Ebreju glābšana === Dokumentētas liecības, ka Herberts Cukurs [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izglābis vismaz četrus ebrejus.{{nepieciešama atsauce}} Viena no tām bijusi Mirjama Kaicnere, kuru Cukurs sava kadiljaka bagāžniekā uz Lidoņiem (Cukuru ģimenes mājām) atvedis no Rīgas geto.<ref name=":0" /> Cukurs saviem bērniem piekodinājis, ka svešiniekiem, ja kāds ko vaicātu, jāatbild, ka tā ir viņu radiniece. Kara beigās Mirjama kopā ar Cukuru ģimeni devās uz Vāciju un Brazīliju, tur apprecējās, 1950. gadā viņa liecināja par Cukuru kā savu glābēju. 2019. gadā viņas meita Helga Estere Fiša, viesojoties Latvijā, Cukuru ģimenei izteica pateicību par viņas mātes izglābšanu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/281542-herberta-cukura-izglabtas-ebrejietes-meita-mates-dzimtene-pateicas-glabeja-gimenei.htm|title=Herberta Cukura izglābtās ebrejietes meita mātes dzimtenē pateicas glābēja ģimenei|website=nra.lv|access-date=2023-08-13|language=lv}}</ref> 2011. gadā Okupācijas muzejam svarīgu liecību sniedza Leonora Apine, kura kara laikā dzīvojusi netālu no Cukura Bukaišu mājām. Viņa norādījusi, ka Cukuru dārza pagrabā nejauši uzgājusi trīs vīriešus. Cukurs skaidrojis, ka tie esot no vācu varas paglābti ebreji.<ref name=":0" /> Arī viņa meita Doloresa atminas, kā viņas māte Milda, Herberta Cukura sieva, palīdzējusi organizēt izglābto ebreju slēpšanu un tiem piederošo sadzīvi.<ref name=":1" /> === Pēckara dzīve === [[Attēls:Cukuru gimene 1950.png|thumb|200px|Cukuru ģimene Brazīlijā, 1950. gads]] [[Attēls:German Herbert Cukurs, 1965.tif|thumb|Herberts Cukurs 1965. gadā]] Pēc kara beigām Cukurs no Vācijas devās uz [[Francija|Franciju]], kur 1946. gadā [[Brazīlija]]s konsulātā [[Marseļa|Marseļā]] pieprasīja un ieguva politisko patvērumu. 1946. gada 4. martā Cukurs ar ģimeni ieradās [[Riodežaneiro]].<ref name="ReferenceA">"Laiks" 1965. gada 10. marts (Nr. 20), 6. lpp</ref> Pilsētas pludmalē viņš uzcēla dēļu būdu, kur dzīvoja ar ģimeni — sievu ar trim bērniem un sievas māti, Cukurs būvēja sporta laivas un nodarbojās ar to izīrēšanu, piedāvāja arī ūdens slēpošanu un publikas vizināšanu pa gaisu, laižot darbā paša konstruētu lidmašīnu. Brazīlijā Cukurs otrreiz apprecējās, par sievu ņemot kādu Brazīlijas pilsoni. 1949. gadā Cukurs pieprasīja Brazīlijas pilsonību, taču lūgums tika noraidīts.<ref name="br" /> 1950. gada žurnāls "O Kruzeiro" plaši aprakstīja uzņēmuma darbību. Neilgi pēc tam 43 [[Brazīlija]]s ebreju organizācijas uzsāka savu apsūdzības kampaņu — Cukuru vainoja holokausta īstenošanā.<ref>"Laiks" 1950. gada 19. augusts (Nr. 33), 6. lpp</ref> Tam sekoja ap 100 vandaļu iebrukums Cukura uzņēmumā un tā izpostīšana. Uzbrukumi un apvainojumi holokausta noziegumos tikai pastiprinājās. Cukurs pats publiskajā polemikā jebkādu vainu noliedza — viņš apgalvoja, ka vācu okupācijas laikā pats slēpis piecus ebrejus. Kad ažiotāža noklusa, Cukurs pārvācās uz Santosas jūrmalu ap 500 km no Riodežaneiro. 1960. gadā, kad Brazīlijas ebreju organizācijas atkal uzsāka centienus panākt Cukura tiesāšanu, viņš mēģināja vēlreiz iegūt Brazīlijas pilsonību, taču atkal saņēma atteikumu.<ref>"Londonas avīze" 1960. gada 16. septembris (Nr. 743), 4. lpp</ref> === Nogalināšana === 1965. gada 22. februārī Cukurs devās uz [[Montevideo]], kur plānoja tikties ar potenciāliem biznesa partneriem — kādu Antonu Kincli un Heincu Tauzigu, 23. februārī viņš ieradās uz tikšanos ar šiem vīriem. Pēc tam rietumu mediji no [[Bonna]]s [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] saņēma telegrammu, kurā teikts: {{cquote|Ņemot vērā pret apsūdzēto vērstās apsūdzības smagumu, ka viņš personīgi uzraudzīja vairāk nekā 30 000 vīriešu, sieviešu un bērnu nogalināšanu, un ņemot vērā ārkārtējo nežēlību, ko apsūdzētais izrādīja, veicot savus uzdevumus, apsūdzētais Herberts Cukurs tiek notiesāts uz nāvi. Apsūdzētajam nāvessodu izpildīja tie, kas nevar aizmirst, 1965. gada 23. februārī. Viņa līķis ir atrodams ''Casa Cubertini Calle Colombia, Séptima Sección del Departamento de Canelones'', Montevideo, Urugvajā<ref>"Time magazine", 1965. gada 19. marts</ref>}} Montevideo policijai pārbaudot telegrammā minētos apgalvojumus, Cukurs tika atrasts nogalināts kādā neapdzīvotā vasarnīcā pilsētas pievārtē. Saskaņā ar Cukura meitas interviju, Cukurs pretojies pieciem "Mossad" aģentiem, līdz viņš ticis nosists ar āmuru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/intervija-ar-herberta-cukura-meitu-vai-cukurs-ar-vienu-roku-butu-glabis-bet-ar-otru-atnemis-dzivibas|title=Saruna ar Herberta Cukura meitu. Vai Cukurs ar vienu roku būtu glābis, bet ar otru atņēmis dzīvības?|website=LA.LV|access-date=2023-08-10|language=lv}}</ref> Neilgi pēc Cukura nāves, naktī uz 8. martu, pie Montevideo centra sinagogas notika sprādziens — to saistīja ar atriebību par Cukura nonāvēšanu.<ref name="ReferenceA"/> Pēc Cukura nāves klejoja dažādas versijas par iespējamo slepkavu motīviem — viena no versijām bija, ka noziegumā vainojami vācu [[NSDAP|nacionālsociālistu]] pagrīde, jo Cukurs apmaiņā pret 100 000 dolāriem gatavojies Izraēlas aģentiem uzrādīt nacistu kara noziedzniekus — tostarp [[Jozefs Mengele|Jozefu Mengeli]].<ref>"Laiks" 1968. gada 3. marts (Nr. 18), 6. lpp</ref> Tikai vēlāk Izraēlas izlūkdienests atzina, ka vīri, ar ko Cukurs ticies, bijuši ''[[Mossad]]'' aģenti un to mērķis bijis viņu aizvest tiesāšanai uz [[Izraēla|Izraēlu]] — līdzīgi kā [[Ādolfs Eihmanis|Ādolfu Eihmani]]. Kad šis nolūks tapis zināms, Cukurs pretošanās laikā esot ticis nogalināts.<ref>"Laiks" 1965. gada 17. marts (Nr. 22), 6. lpp</ref> Savukārt 2018. gadā izdotās grāmatas ''Rise and kill first. The secret history of Israel’s targeted killings'' autors [[Ronens Bergmans]] Cukura nogalināšanai minējis personiskus iemeslus, intervijā paužot: {{cquote|Te bija viens izņēmums – Herberts Cukurs – latviešu kara noziedznieks, kas tika nogalināts Paragvajā (te ir kļūda. Cukuru nogalināja Urugvajā. – F. G.), bet tas bija izņēmums zināmu personisku iemeslu dēļ: viņš nogalināja (Izraēlas armijas militārā izlūkdienesta vadītāja) Aharona Jariva ģimenes locekļus, un Meirs Amits (“Mossad” direktors. – F. G.) bija Jariva tuvs draugs. Viņi sēdēja kādā istabā, un kāds nolasīja meklējamo nacistisko kara noziedznieku vārdus, un tika minēts Cukura vārds un atskanēja dobjš troksnis: Jarivs noģība un nokrita uz muguras, dzirdot Cukura vārdu. Cukurs nodedzināja ''(burned)'' daudzus viņa ģimenes locekļus, un tad nu bija, ziniet, jāizdara kaut kas drauga labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kāpēc “novāca” tieši Cukuru? |author=Franks Gordons |authorlink=Franks Gordons |date= 2019. gada 1. februāris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/kapec-novaca-tiesi-cukuru/ |accessdate= 2018. gada 4. martā}}</ref>}}Vēlākie holokausta Latvijā pētnieki asi kritizējuši šo slepkavību, kura atņēmusi svarīgu iespēju iegūt ziņas ne tikai par paša Cukura, bet arī par pārējās Arāja komandas daudzām darbībām.<ref>Ričards Pļavnieks. ''Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju''. Latvijas mediji, Rīga, 2020. 38., 321. lpp. ISBN 978-9934-15-782-0</ref> === Kriminālprocess === Latvijas Republikas ģenerālprokuratūra 2006. gadā sāka kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru. Lieta tika sākta saskaņā ar Krimināllikuma 71. pantu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. 2018. gada 23. oktobrī lietu izbeidza, ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča sagatavotajā slēdzienā teikts: „H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu”. 2019. gada septembra vidū lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru atcēla virsprokurors Modris Ādlers.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru | date= 2019. gada 16. septembrī |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/atcelts-lemums-par-kriminalprocesa-izbeigsanu-pret-herbertu-cukuru |accessdate= 2019. gada 30. oktobrī}}</ref> Bijušais Cukura lietas prokurors Monvīds Zelčs nesaskata lēmuma jēgu par paša izbeigtās izmeklēšanas atjaunošanu, norādot, ka nevar iedomāties, ko vēl tajā varētu izpētīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bijusais-cukura-lietas-prokurors-nevar-iedomaties-ko-vel-taja-varetu-izpetit.a332445/|title=Bijušais Cukura lietas prokurors nevar iedomāties, ko vēl tajā varētu izpētīt|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-13|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā ģenerālprokuratūra kriminālprocesu atjaunoja trešo reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2025-treso-reizi-atjauno-kriminalprocesu-par-cukura-iespejamo-lidzdalibu-ebreju-iznicinasana.a600923/|title=Trešo reizi atjauno kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju iznīcināšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * 1937. gada 18. novembrī Cukuru apbalvoja ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>"Kurzemes vārds", 1937. gada 18. novembris (Nr. 263), 3. lpp</ref> == Ģimene == Meita Antinea Doloresa Rizoto-Cukurs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/intervija-ar-herberta-cukura-meitu-vai-cukurs-ar-vienu-roku-butu-glabis-bet-ar-otru-atnemis-dzivibas|title=Saruna ar Herberta Cukura meitu. Vai Cukurs ar vienu roku būtu glābis, bet ar otru atņēmis dzīvības?|website=LA.LV|access-date=2023-08-13|language=lv}}</ref> mazmazmeita [[Laura Rizzotto|Laura Rizoto]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2018/02/03/100112/|title=Bērnībā man vecmāmiņa ar degsmi stāstīja par skaisto Latviju – beidzot es to sajutu|website=Rīta Kafija|date=2018-02-03|author=Jānis Ogle|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4521308/laudis-soctiklos-reage-uz-lauras-rizoto-uzvaru-supernova|title=Ļaudis soctīklos reaģē uz Lauras Rizoto uzvaru «Supernovā»|website=Šovbizness|access-date=2025-05-28|date=2018-02-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce | url= http://latvianaviation.com/Events/E1934_05_25.html | title= Lidojums uz Gambiju | publisher= latvianaviation.com | access-date= {{dat|2007|10|12||bez}} | archive-date= {{dat|2007|10|12||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20071012134249/http://latvianaviation.com/Events/E1934_05_25.html }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://latvianaviation.com/Events/CukTokyo.html | title= Lidojums uz Japānu | publisher= latvianaviation.com | access-date= {{dat|2007|10|12||bez}} | archive-date= {{dat|2011|10|30||bez}} | archive-url= https://www.webcitation.org/62osvmvgK?url=http://latvianaviation.com/Events/CukTokyo.html }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.seabee.info/rc3_brazil.htm | title= Cukura lidmašīnas Brazīlijā | publisher= seabee.info}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://paginas.fotolog.ig.com.br/ig/36/53/829749/fotolog/listaposts.html | title= Vēsturiskas bildes | publisher= | access-date= {{dat|2007|08|16||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20070816132545/http://paginas.fotolog.ig.com.br/ig/36/53/829749/fotolog/listaposts.html | archivedate= {{dat|2007|08|16||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cukurs, Herberts}} [[Kategorija:Latvijas lidmašīnu konstruktori]] [[Kategorija:Latvijas lidotāji]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 3ejkwu3zmyxczz5k63s7ium4dpqyj66 0 13996 4539379 4485975 2026-10-24T16:30:52Z Pirags 3757 4539379 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Antoni Gaudī | name_orig = ''Antoni Gaudi'' | image = Antoni Gaudi 1878.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1852|6|25}} | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Reusa}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1926|6|10|1852|6|25}} | deathplace = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | places = | nationality = [[Spāņi|spānis]] | field = arhitekts | training = | movement = | famous works = [[Svētās Ģimenes baznīca]] | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Antoni Gaudī i Kornets'''{{efn|Sastopamais vārda un uzvārda atveidojums no [[spāņu valoda]]s — '''Antonio Gaudi'''}} ({{val|ca|Antoni Gaudí i Cornet}}; dzimis {{dat|1852|06|25}} [[Reusa|Reusā]], miris {{dat|1926|06|10}} [[Barselona|Barselonā]]) bija [[katalāņi|katalāņu]] [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām. == Dzīvesgājums == Gaudī dzimis [[Tarragonas province|Tarragonas provincē]], [[Katalonija|Katalonijā]] 1852. gadā, kaut gan nav zināms, kur tieši — Reusas pilsētā vai 5 km attālajā Riudomsas pilsētā. Taču noteikti zināms, ka viņš [[kristības|kristīts]] Reusas pilsētā nākamajā dienā pēc piedzimšanas. Gaudī abi vecāki nāca no [[metālkalis|varkaļu]] ģimenēm. Antoni bija jaunākais no pieciem bērniem un nevarēja rotaļāties ar saviem vienaudžiem [[reimatisms|reimatisma]] dēļ. Stipro sāpju dēļ viņš nebija spējīgs pastaigāties un, ja bija nepieciešams doties prom no mājām, viņam nācās jāt ar [[Mājas ēzelis|ēzeli]]. Tā kā Antoni uzturējās tuvu mājām un viņam bija daudz brīvā laika, tas tika izmantots, lai aplūkotu dabu. Tieši šis faktors veidoja viņa divas stiprākās prasmes — vērīgumu un dabas izpratni. Bērnībā Gaudī gāja bērnudārzā, kur jau sāka parādīties viņa iztēles spējas. Kad bērniem stāstīja par to, ka putni spēj lidot tāpēc, ka tiem ir spārni, Gaudī secināja, ka vistām spārni būs domāti ātrākai skriešanai, jo tās taču nelido. Kad pienāca laiks viņa formālajai izglītībai, Gaudī iestājās ''Collegi de les Escoles Píes de Reus''. Gaudī atzīmes nebija visai labas, izņemot vienu priekšmetu — [[ģeometrija|ģeometriju]]. Viņa aizraušanās ar šo priekšmetu ilga līdz pat viņa nāvei. Pirmo iespaidu uz viņa dzīvi ģeometrija atstāja, kad viņš izvēlējās savu karjeru. [[Attēls:Sagrada familia prospetto.jpg|thumb|350px|''Sagrada Família'' Barselonā]] Gaudī mācījās [[arhitektūra|arhitektūru]] ''Escuela Tècnica Superior d'Arquitectura'' [[Barselona|Barselonā]] no 1873. līdz 1877. gadam, taču viņa sekmes bija ļoti viduvējas. Tomēr visas praktisko darbu atzīmes bija izcilas, un 1878. gadā viņš kļuva par diplomētu arhitektu. Parakstot statusu apliecinošo dokumentu, direktors teica: „Es esmu atradis vai nu vājprātīgo, vai ģēniju.”{{Nepieciešama atsauce}} Jaunieceltais arhitekts nekavējoties sāka plānot un konstruēt; sakarus ar skolu viņš nezaudēja visu dzīvi. === Intereses === Visu dzīvi Gaudī bija apburts ar [[daba|dabu]]. Viņš pētīja dabas uzbūvi un centās iekļaut tās elementus savās konstrukcijās. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas [[līnija]]s, viņš imitēja [[cilvēks|cilvēku]] vai [[koks|koku]] augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvaru]]. [[Hiperbola]]s un [[parabola]]s, kuras viņš "aizņēmās" no dabas, tika viegli stiprinātas ar [[tērauds|tērauda]] [[stienis|stieņiem]] un ļāva viņa konstrukcijām atgādināt dabas elementus. Reimatisma dēļ Gaudī ieturēja stingru [[veģetārisms|veģetāru]] [[diēta|diētu]] un izmantoja [[homeopātija|homeopātiskus]] līdzekļus, [[ūdens]] [[terapija|terapiju]], kā arī biežas pastaigas, lai uzturētu labu veselību. Garas pastaigas ne tikai vājināja reimatismu, bet arī ļāva viņam vēl vairāk izbaudīt dabu. === Vēlākie gadi === Gaudī bija [[Romas Katoļu baznīca|katolis]] un dedzīgs [[Katalonija]]s [[nacionālisms|nacionālists]]. (Reiz pat arestēts par runāšanu [[katalāņu valoda|kataloniešu valodā]] situācijā, kur tas bija aizliegts ar likumu.){{Nepieciešama atsauce}} Vēlāk viņš atmeta savu laicīgo darbu un veltīja savu dzīvi katoļu ticībai un darbam pie [[Svētās Ģimenes baznīca]]s būvniecības. Drīz pēc tam nomira viņa tuvākie ģimenes locekļi un draugi. Pēc viņa brāļa meitas nāves un viņa "uzticamā līdzstrādnieka Fransiska Berengera Mestresa" nāves Barselonā sākās ekonomiskā krīze, un Gaudī pārtrauca būvēt ''La Colonia Güell'' un ļoti palēninājās ''La Sagrada Família'' būvniecība. Pēc četriem gadiem mira arī viņa [[mecenāts]] Eusevi Gveljs (''Eusebi Güell''). Iespējams, tieši šī nelaimīgo notikumu virkne izmainīja Gaudī. Viņš vairs nevēlējās runāt ar [[reportieri]]em vai fotografēties un kļuva pilnīgi pārņemts ar savu meistardarbu — Svētās Ģimenes baznīcu. {{dat|1926|06|7||bez}} Antoni Gaudī sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlējās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi viņu nākamajā dienā atrada. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš atteicās, sakot: „Mana vieta ir šeit, starp nabagiem.” Viņš mira pēc divām dienām, un viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba ''La Sagrada Família'' centrā. == Mākslinieciskais stils == [[Attēls:Palacio Episcopal de Astorga de noche.jpg|thumb|300px|Palacio Episcopal Astorgā]] Gaudī pirmie darbi tika veidoti [[gotika|gotiskajos]] un tradicionālajos Katalonijas stilos, taču drīz vien viņš izstrādāja savu personisko un īpatnējo [[tēlniecība|tēlniecisko]] stilu. Savā arhitektūrā viņš spēja apvienot paraboliskas [[arka]]s, dabas organiskās formas un ūdens plūsmu. Projektējot ēkas, viņš ievēroja [[gravitācija]]s spēkus un citus dabiskus liekumus veidojošus faktorus. Daudzas arkas viņš izstrādāja, izmantojot [[atsvars|atsvarus]] uz savienotām saitēm, lai ļautu gravitācijai izrēķināt arku liekumus viņa vietā. Arhitekta darbi ir klasificēti kā [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūra, kas ir modernās arhitektūras priekštecis. Taču dabas tēlu adaptācija tā vietā, lai lietotu tradicionālas līnijas, novieto viņu īpašā kategorijā. Viņa stilu vēlāk mēģinājis atkārtot [[Austrija|austriešu]] arhitekts [[Frīdenreihs Hundertvasers]].{{Nepieciešama atsauce}} Kaut gan Gaudī daudzi uzskata par ģēniju, daži vēsturnieki uzskata, ka viņš bija [[krāsu aklums|daltoniķis]] un tikai viņa sadarbība ar Žozefu Mariju Zužolu, 27 gadus jaunāku arhitektu, kuru pats Gaudī uzskatīja par ģēniju, ļāva viņam izveidot savus dižākos darbus. == Popularitāte == Gaudī oriģinalitāte sākumā tika izsmieta. Sākumā vienīgais viņa atbalstītājs bija bagātais industriālists Eusevi Gveljs. Viņa laikabiedri nodēvēja viņa ēku ''Casa Milà'' par "[[akmeņlauztuves|akmeņlauztuvēm]]" (''La Pedrera''). Taču, laikam ritot, viņa darbi kļuva ļoti slaveni. [[Attēls:Casa Batllo Overview Barcelona Spain cut.jpg|thumb|300px|[[Batļo māja]] Barselonā]] == Nozīmīgākie darbi == * Ainava uz [[Gueļa parks|Gueļa parku]], El Carmel, Barselona * Casa Vicens (1878—1880) * Palau Güell (1885—1889) * Teresiana koledža (1888—1890) * Colònia Güell baznīcas kapenes (1898—1916) * Casa Calvet (1899—1904) * [[Batļo māja]] (1905—1907) * Casa Milà (La Pedrera) (1905—1907) * [[Gueļa parks]] (1900—1914) * [[Svētās Ģimenes baznīca]] (1884—1926) == Ietekme == Gaudī plāni kādam [[Ņujorka]]s viesnīcas debesskrāpim tiks izmantoti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] pārbūvei pēc {{dat|2001|09|11|Ģ}}. 1992. gadā pieci mākslinieki dibināja Antoni Gaudī Beatifikācijas biedrību (''La Asociación pro Beatificación de Antonio Gaudí''). Šīs asociācijas mērķis ir lūgt katoļu baznīcu pasludināt Gaudī par [[svētais|svēto]]. Gaudī dzīve un darbi iedvesmoja grupu ''[[Alan Parsons Project]]'' 1987. gadā izlaist albumu ''Gaudí''. Gaudī darbi nesen iedvesmoja veikalnieku [[Londona|Londonā]] uzbūvēt veikala fasādi ''Casa Batlló'' stilā. == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gaudī, Antoni}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Barselona]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Katalāņi]] ihg8q85dtogyrztm4miv3giz6g8d8hk 4539385 4539379 2026-10-24T16:41:43Z Pirags 3757 +bilde 4539385 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Antoni Gaudī | name_orig = ''Antoni Gaudi'' | image = Antoni Gaudi 1878.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1852|6|25}} | location = {{vieta|Spānija|Katalonija|Reusa}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1926|6|10|1852|6|25}} | deathplace = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | places = | nationality = [[katalānis]] | field = arhitekts | training = | movement = | famous works = [[Svētās Ģimenes baznīca]] | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Antoni Gaudī i Kornets'''{{efn|Sastopamais vārda un uzvārda atveidojums no [[spāņu valoda]]s — '''Antonio Gaudi'''}} ({{val|ca|Antoni Gaudí i Cornet}}; dzimis {{dat|1852|06|25}} [[Reusa|Reusā]], miris {{dat|1926|06|10}} [[Barselona|Barselonā]]) bija [[katalāņi|katalāņu]] [[arhitektūra|arhitekts]], kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām. == Dzīvesgājums == Gaudī dzimis [[Tarragonas province|Tarragonas provincē]], [[Katalonija|Katalonijā]] 1852. gadā, kaut gan nav zināms, kur tieši — Reusas pilsētā vai 5 km attālajā Riudomsas pilsētā. Taču noteikti zināms, ka viņš [[kristības|kristīts]] Reusas pilsētā nākamajā dienā pēc piedzimšanas. Gaudī abi vecāki nāca no [[metālkalis|varkaļu]] ģimenēm. Antoni bija jaunākais no pieciem bērniem un nevarēja rotaļāties ar saviem vienaudžiem [[reimatisms|reimatisma]] dēļ. Stipro sāpju dēļ viņš nebija spējīgs pastaigāties un, ja bija nepieciešams doties prom no mājām, viņam nācās jāt ar [[Mājas ēzelis|ēzeli]]. Tā kā Antoni uzturējās tuvu mājām un viņam bija daudz brīvā laika, tas tika izmantots, lai aplūkotu dabu. Tieši šis faktors veidoja viņa divas stiprākās prasmes — vērīgumu un dabas izpratni. Bērnībā Gaudī gāja bērnudārzā, kur jau sāka parādīties viņa iztēles spējas. Kad bērniem stāstīja par to, ka putni spēj lidot tāpēc, ka tiem ir spārni, Gaudī secināja, ka vistām spārni būs domāti ātrākai skriešanai, jo tās taču nelido. Kad pienāca laiks viņa formālajai izglītībai, Gaudī iestājās ''Collegi de les Escoles Píes de Reus''. Gaudī atzīmes nebija visai labas, izņemot vienu priekšmetu — [[ģeometrija|ģeometriju]]. Viņa aizraušanās ar šo priekšmetu ilga līdz pat viņa nāvei. Pirmo iespaidu uz viņa dzīvi ģeometrija atstāja, kad viņš izvēlējās savu karjeru. [[Attēls:Barcelona Sagrada Familia BW 2019-10-07 13-19-41 stitch 2.jpg|thumb|350px|''Sagrada Família'' Barselonā (2019)]] Gaudī mācījās [[arhitektūra|arhitektūru]] ''Escuela Tècnica Superior d'Arquitectura'' [[Barselona|Barselonā]] no 1873. līdz 1877. gadam, taču viņa sekmes bija ļoti viduvējas. Tomēr visas praktisko darbu atzīmes bija izcilas, un 1878. gadā viņš kļuva par diplomētu arhitektu. Parakstot statusu apliecinošo dokumentu, direktors teica: „Es esmu atradis vai nu vājprātīgo, vai ģēniju.”{{Nepieciešama atsauce}} Jaunieceltais arhitekts nekavējoties sāka plānot un konstruēt; sakarus ar skolu viņš nezaudēja visu dzīvi. === Intereses === Visu dzīvi Gaudī bija apburts ar [[daba|dabu]]. Viņš pētīja dabas uzbūvi un centās iekļaut tās elementus savās konstrukcijās. Tā vietā, lai izmantotu vienkāršas ģeometriskas [[līnija]]s, viņš imitēja [[cilvēks|cilvēku]] vai [[koks|koku]] augšanu un to, kā šīs lietas stāv, saglabājot [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvaru]]. [[Hiperbola]]s un [[parabola]]s, kuras viņš "aizņēmās" no dabas, tika viegli stiprinātas ar [[tērauds|tērauda]] [[stienis|stieņiem]] un ļāva viņa konstrukcijām atgādināt dabas elementus. Reimatisma dēļ Gaudī ieturēja stingru [[veģetārisms|veģetāru]] [[diēta|diētu]] un izmantoja [[homeopātija|homeopātiskus]] līdzekļus, [[ūdens]] [[terapija|terapiju]], kā arī biežas pastaigas, lai uzturētu labu veselību. Garas pastaigas ne tikai vājināja reimatismu, bet arī ļāva viņam vēl vairāk izbaudīt dabu. === Vēlākie gadi === Gaudī bija [[Romas Katoļu baznīca|katolis]] un dedzīgs [[Katalonija]]s [[nacionālisms|nacionālists]]. (Reiz pat arestēts par runāšanu [[katalāņu valoda|kataloniešu valodā]] situācijā, kur tas bija aizliegts ar likumu.){{Nepieciešama atsauce}} Vēlāk viņš atmeta savu laicīgo darbu un veltīja savu dzīvi katoļu ticībai un darbam pie [[Svētās Ģimenes baznīca]]s būvniecības. Drīz pēc tam nomira viņa tuvākie ģimenes locekļi un draugi. Pēc viņa brāļa meitas nāves un viņa "uzticamā līdzstrādnieka Fransiska Berengera Mestresa" nāves Barselonā sākās ekonomiskā krīze, un Gaudī pārtrauca būvēt ''La Colonia Güell'' un ļoti palēninājās ''La Sagrada Família'' būvniecība. Pēc četriem gadiem mira arī viņa [[mecenāts]] Eusevi Gveljs (''Eusebi Güell''). Iespējams, tieši šī nelaimīgo notikumu virkne izmainīja Gaudī. Viņš vairs nevēlējās runāt ar [[reportieri]]em vai fotografēties un kļuva pilnīgi pārņemts ar savu meistardarbu — Svētās Ģimenes baznīcu. {{dat|1926|06|7||bez}} Antoni Gaudī sabrauca tramvajs. Viņa nabadzīgā izskata dēļ neviens taksists nevēlējās aizvest viņu uz slimnīcu, baidoties, ka par braucienu netiks samaksāts. Galu galā viņš tika nogādāts nabadzīgo slimnīcā Barselonā. Neviens nepazina ievainoto mākslinieku, līdz viņa draugi viņu nākamajā dienā atrada. Kad viņu mēģināja pārvietot uz labāku slimnīcu, viņš atteicās, sakot: „Mana vieta ir šeit, starp nabagiem.” Viņš mira pēc divām dienām, un viņu apglabāja viņa nepabeigtā meistardarba ''La Sagrada Família'' centrā. == Mākslinieciskais stils == [[Attēls:Palacio Episcopal de Astorga de noche.jpg|thumb|300px|Palacio Episcopal Astorgā]] Gaudī pirmie darbi tika veidoti [[gotika|gotiskajos]] un tradicionālajos Katalonijas stilos, taču drīz vien viņš izstrādāja savu personisko un īpatnējo [[tēlniecība|tēlniecisko]] stilu. Savā arhitektūrā viņš spēja apvienot paraboliskas [[arka]]s, dabas organiskās formas un ūdens plūsmu. Projektējot ēkas, viņš ievēroja [[gravitācija]]s spēkus un citus dabiskus liekumus veidojošus faktorus. Daudzas arkas viņš izstrādāja, izmantojot [[atsvars|atsvarus]] uz savienotām saitēm, lai ļautu gravitācijai izrēķināt arku liekumus viņa vietā. Arhitekta darbi ir klasificēti kā [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūra, kas ir modernās arhitektūras priekštecis. Taču dabas tēlu adaptācija tā vietā, lai lietotu tradicionālas līnijas, novieto viņu īpašā kategorijā. Viņa stilu vēlāk mēģinājis atkārtot [[Austrija|austriešu]] arhitekts [[Frīdenreihs Hundertvasers]].{{Nepieciešama atsauce}} Kaut gan Gaudī daudzi uzskata par ģēniju, daži vēsturnieki uzskata, ka viņš bija [[krāsu aklums|daltoniķis]] un tikai viņa sadarbība ar Žozefu Mariju Zužolu, 27 gadus jaunāku arhitektu, kuru pats Gaudī uzskatīja par ģēniju, ļāva viņam izveidot savus dižākos darbus. == Popularitāte == Gaudī oriģinalitāte sākumā tika izsmieta. Sākumā vienīgais viņa atbalstītājs bija bagātais industriālists Eusevi Gveljs. Viņa laikabiedri nodēvēja viņa ēku ''Casa Milà'' par "[[akmeņlauztuves|akmeņlauztuvēm]]" (''La Pedrera''). Taču, laikam ritot, viņa darbi kļuva ļoti slaveni. [[Attēls:Casa Batllo Overview Barcelona Spain cut.jpg|thumb|300px|[[Batļo māja]] Barselonā]] == Nozīmīgākie darbi == * Ainava uz [[Gueļa parks|Gueļa parku]], El Carmel, Barselona * Casa Vicens (1878—1880) * Palau Güell (1885—1889) * Teresiana koledža (1888—1890) * Colònia Güell baznīcas kapenes (1898—1916) * Casa Calvet (1899—1904) * [[Batļo māja]] (1905—1907) * Casa Milà (La Pedrera) (1905—1907) * [[Gueļa parks]] (1900—1914) * [[Svētās Ģimenes baznīca]] (1884—1926) == Ietekme == Gaudī plāni kādam [[Ņujorka]]s viesnīcas debesskrāpim tiks izmantoti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] pārbūvei pēc {{dat|2001|09|11|Ģ}}. 1992. gadā pieci mākslinieki dibināja Antoni Gaudī Beatifikācijas biedrību (''La Asociación pro Beatificación de Antonio Gaudí''). Šīs asociācijas mērķis ir lūgt katoļu baznīcu pasludināt Gaudī par [[svētais|svēto]]. Gaudī dzīve un darbi iedvesmoja grupu ''[[Alan Parsons Project]]'' 1987. gadā izlaist albumu ''Gaudí''. Gaudī darbi nesen iedvesmoja veikalnieku [[Londona|Londonā]] uzbūvēt veikala fasādi ''Casa Batlló'' stilā. == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gaudī, Antoni}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1926. gadā mirušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijas arhitekti]] [[Kategorija:Jūgendstila arhitekti]] [[Kategorija:Barselona]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Katalāņi]] s5iu5igqtmtv30yir6dj3gwzamvc41y 0 14498 4539541 4340502 2026-10-25T08:14:29Z Kleivas 2704 4539541 wikitext text/x-wiki '''Garsija''' ({{val|eu|García}}) ir izplatīts [[basku valoda|basku]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alans Garsija]] (''Alan García''; 1949—2019) — Peru prezidents; * [[Anastasio Somosa Garsija]] (''Anastasio Somoza García''; 1896—1956) — Nikaragvas prezidents; * [[Anjers Garsija]] (''Anier García''; 1976) — Kubas barjerskrējējs; * [[Antonio Medina Garsija]] (''Antonio Medina García''; 1919—2003) — Spānijas un Venecuēlas šahists; * [[Džerijs Garsija]] (''Jerry Garcia''; 1942—1995) — ASV mūziķis; * [[Endijs Garsija]] (''Andy García''; 1956) — ASV aktieris; * [[Eriks Garsija]] (''Eric García''; 2001) — Spānijas futbolists; * [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''; 1898—1936) — spāņu dzejnieks; * [[Frans Garsija]] (''Fran García''; 1999) — spāņu futbolists; * [[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel García Márquez''; 1927) — Kolumbijas rakstnieks; * [[Garsija II]] (''García II''; ~1040—~1090) — Portugāles karalis; * [[Garsija IV]] (''García IV''; ?—~1000) — Pamplonas karalis; * [[Gonsalo Garsija]] (''Gonzalo García''; 2004) — spāņu futbolists; * [[Havi Garsija]] (''Javi García''; 1987) — spāņu futbolists; * [[Hoans Garsija]] (''Joan García'', 2001) — spāņu futbolists; * [[Horhe Garsija]] (''Jorge Garcia''; 1973) — ASV aktieris; * [[Karloss Garsija]] (''Carlos Garcia''; 1896—1971) — Filipīnu prezidents; * [[Karolīna Garsija]] (''Caroline Garcia''; 1993) — Francijas tenisiste; * [[Kimberlija Garsija]] (''Kimberly García''; 1993) — Peru vieglatlēte, soļotāja; * [[Luiss Havjērs Garsija Sanss|Luiss Garsija]] (''Luis Javier García Sanz''; 1978) — spāņu futbolists; * [[Njevesa Garsija]] (''Nieves García''; 1955) — Spānijas šahiste; * [[Rudi Garsija]] (''Rudi Garcia''; 1964) — Francijas futbolists un treneris; * [[Serdžo Garsija]] (''Sergio García''; 1980) — spāņu golfa spēlētājs; * [[Viljams Garsija]] (''William Garcia''; 1877—1951) — amerikāņu maratonists. == Skatīt arī == * [[Djegogarsija]] (''Diego Garcia'') — atols Indijas okeānā. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Basku uzvārdi]] 2wh6wwa9c7c5nr4den4uhhd546u8n6k 10 15425 4539475 4539065 2026-10-25T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4539475 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tl7bsg7z09h7gz4mie6bhktduk7rpg7 4539506 4539475 2026-10-25T06:12:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4539506 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.–19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku – [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? d5ug9winke057aehuwnds619emjqo90 0 16473 4539346 4510298 2026-10-24T14:22:38Z Ytteroy 50392 4539346 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Lauris Reiniks | Attēls = File:Lauris Reiniks - musician, TV host, actor.jpg | Att_izm = 290px | Apraksts = Lauris Reiniks 2023. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|11}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, komponists, aktieris, TV raidījumu vadītājs | Instrumenti = balss, klavieres | Gadi = 1998—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = * [[Platforma Records]] (2002—2005) * [[Mikrofona Ieraksti|MicRec PM]] (2005—2008) * [[Mikrofona Ieraksti|MicRec]] (2008—''pašlaik'') | Darbojies_arī = * [[F.L.Y.]] * [[Auri (grupa)|Auri]] | Mlapa = {{URL|http://www.laurisreiniks.com}} | Dzimums = V }} '''Lauris Reiniks''' (dzimis {{dat|1979|7|11}} [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātājs]], [[komponists]], [[TV šovs|TV šovu]] vadītājs un [[aktieris]]. Reiniks ir absolvējis Jelgavas Mūzikas koledžu, studējis komunikācijas zinātnes [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kā arī apguvis aktiermeistarību [[Losandželosa|Losandželosā]], ASV. Uz 2025. gadu izdevis deviņus soloalbumus un atsevišķus singlus 11 valodās. Lauris Reiniks ir arī dziesmu komponists un viens no radītājiem bērnu projektam [[Ričijs Rū]]. Viņa studijas albumi "[[Lidot savādāk]]" un "[[Es skrienu]]" Latvijā ir saņēmuši Zelta disku, bet "Ričijs Rū rīko koncertu" kvalificējies Platīna diskam. Kā dziesmu autors un izpildītājs Lauris Reiniks ir saņēmis vairāk kā 20 nacionāla mēroga apbalvojumus un ieguvis starptautisku atpazīstamību visās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Lauris ir arī TV3 šova "[[Dejo ar zvaigzni]]" [[Dejo ar zvaigzni! 1|1. sezonas]] uzvarētājs. == Biogrāfija == === Bērnība === Lauris Reiniks dzimis {{dat|1979|7|11}} [[Dobele|Dobelē]],<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laurisreiniks.lv/site/home/bio/lv/|title= Biogrāfija|accessdate= {{dat|2011|2|15||bez}}|author= |date= |publisher= laurisreiniks.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20101212003949/http://www.laurisreiniks.lv/site/home/bio/lv/|archivedate= {{dat|2010|12|12||bez}}}}</ref> bet uzaudzis muzikālā ģimenē Tērvetē. Māte [[Dace Reinika]], tēvs — Artūrs Reiniks, abi ir mūzikas skolotāji. TV ekrānos Reiniks debitēja 5 gadu vecumā, LTV raidījumā "Tiekas kaimiņi". Savu pirmo lielo skatuves pieredzi guvis sava tēva vadītajā pusaudžu [[poproks|poproka]] grupā "Auri", piedaloties dažādos bērnu un pusaudžu mūzikas festivālos, konkursos un TV raidījumos. Grupas sastāvā viņš darbojās līdz 16 gadu vecumam, kad devās savā pirmajā braucienā uz ASV, lai mācītos vidusskolā Losandželosā, ASV. Reiniku ģimene savulaik bija arī viena no aktīvākajām dziedošajām ģimenēm 20. gadsimta 90. gadu sākumā populārajā dziedošo ģimeņu TV saietā "Spiets". Paralēli dalībai šajā projektā Reiniki apceļoja Latviju ar koncertiem. 20. gadsimta beigās L. Reiniks izveidoja duetu kopā ar grupas "Auri" kolēģi Leldi Birkentāli, ar kuru 1999. gadā pārstāvēja Latviju starptautiskajā popmūzikas festivālā [[Koņina|Koņinā]], Polijā. Šobrīd Laura tēvs Artūrs Reiniks ir šlāgergrupu "Tērvete" un "Dobeles zemessargi" dalībnieks un vadītājs, bet māte Dace Reinika ir bijusi [[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] domes priekšsēdētāja, pirms tam bija ilggadēja Annas Brigaderes pamatskolas direktore, strādāja [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijā]] un no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s tika ievēlēta [[10. Saeima|10. Saeimā]]. Laurim ir arī jaunāka māsa [[Rūta Reinika|Rūta]], kas arī ir mūziķe — vairākas reizes ir startējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]], piedalījusies brāļa dziesmas "Es esmu Tev dzīslās" ierakstā. Šobrīd strādā sabiedrisko attiecību aģentūrā un ik pa laikam joprojām piedalās kādā Laura Reinika mūzikas projektā. L. Reiniks absolvējis [[Annas Brigaderes pamatskola|Annas Brigaderes pamatskolu]], [[Dobeles bērnu mūzikas skola|Dobeles bērnu mūzikas skolu]], [[Jelgavas mūzikas koledža|Jelgavas mūzikas koledžu]]. Studējis Losandželosas vidusskolā, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet aktiermeistarību filmām un TV apguvis privātskolās [[Losandželosa|Losandželosā]]: ''TVI Actors studio'' Losandželosas nodaļā, ''The Acting Corps'' un ''Aaron Speiser Acting Studio''. === Karjera === Kopš 1998. gada L. Reiniks bijis dažādu TV izklaides raidījumu vadītājs [[LTV]], [[TV3 Latvija]] un [[LNT]]. 1999. gadā vadot savu pirmo lielo TV projektu "Nošu spēles" Latvijas Televīzijā, Reinika studijas viesis bija maestro [[Raimonds Pauls]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.spotnet.lv/profile/?id=9362|title= Spotnet profils|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= spotnet.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110831063134/http://www.spotnet.lv/profile/?id=9362|archivedate= {{dat|2011|08|31||bez}}}}</ref> kas pamanīja Lauri un uzaicināja dziedāt dažādos savos muzikālajos projektos — "Ziņģe" Krāslavā, "Ventspils Jūras svētki", "Ziemassvētki Operā ar Maestro Raimondu Paulu" un ierakstīt atsevišķas dziesmas. Dziesmas no šiem projektiem tika iekļautas Latvijas Radio izdotajos albumos. 2001. gadā Reiniku uzrunāja producentu un menedžmenta apvienība "Aktiv Music"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=60133|title= F.L.Y.|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= micrec.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080915164545/http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=60133|archivedate= {{dat|2008|09|15||bez}}}}</ref> (Modris Skaistkalns un Agris Semēvics), piedāvājot sadarbības līgumu uz albuma ierakstu. 2001. gadā Lauris Reiniks un "Aktiv Music" parakstīja sadarbības līgumu ar ierakstu kompāniju "Platforma Records" par Reinika debijas albuma "Planet 42" izdošanu. 2001. gadā radiostacijās nonāca Reinika pirmais radiosingls ''Something'', bet, Latvijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē izpildot savu dziesmu "I Wish I Knew" duetā ar Lindu Leen, Reiniks un Leen ieguva 2. vietu, par diviem punktiem atpaliekot no tā gada uzvarētāja [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]]. 2002. gada sākumā Lauris Reiniks ar dziesmu "My memory tape" piedalījās Latvijas Eirovīzijas atlasē un ieguvs 5. vietu, bet gada vidū klajā iznāca mūziķa debijas studijas albums "Planet 42" ar paša rakstītajām dziesmām angļu valodā. Tā paša gada augustā L. Reiniks piedalījās starptautiskajā jauno izpildītāju konkursā ''Voice Of Asia'', [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Tur Reiniks saņēma pilsētas mēra specbalvu, nacionālā radio balvu, Radio 31 balvu, telekomunikāciju kompānijas balvu, kā arī skatītāju simpātiju balvu. Savukārt Laura Reinika producents Modris Skaistkalns saņēma balvu kā labākais skaņu režisors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/lauris-reiniks-pluc-laurus-kazahstanas-konkursa-voice-of-asia.d?id=3700375|title= Lauris Reiniks plūc laurus Kazahstānas konkursā ‘Voice Of Asia’|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Gada otrajā pusē Reiniks nolēma ierakstīt vienu no savām labākajām "Planet 42" angļu dziesmām latviski. Dziesma "My problem" vēlāk tika ierakstīta latviski ar "Sirds sadeg neparasti" nosaukumu. "Sirds sadeg neparasti" uzvarēja visās lielākajās mūzikas aptaujās un gada balvās, tai skaitā 2002. gada Latvijas Radio 2 aptaujā "[[Muzikālā banka]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.laurisreiniks.lv/site/news/single/lv/61969bff5b67db06b121611ed843c35f/7|title= Lauris Reiniks gūst panākumus “Muzikālajā Bankā 2004”|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= laurisreiniks.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|2003|2|1||bez}} Ventspilī īpaši šim pasākumam apvienojās Lauris Reiniks, Yana Kay un Mārtiņš Freimanis un tika izveidota grupa ''[[F.L.Y.]]'', kas uzvarēja [[2003. gada Eirodziesma|2003. gada Eirodziesmā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mikseris.lv/?doc=179|title= "Eirodziesma 2003" zālē, banketā un slidotavā|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= mikseris.lv}}</ref> [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Konkursa finālā]], kas maijā norisinājās Rīgā, dziesma ieņēma 24. vietu 26 dziesmu konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eirovizija.lv/lat/arhivs/279/|title= Rīga 2003|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= eirovizija.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090211165626/http://eirovizija.lv/lat/arhivs/279|archivedate= {{dat|2009|02|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=217|title= Eurovision Song Contest 2003|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= eurovision.tv}} {{en ikona}}</ref> {{dat||2|15}} Dailes teātrī notikušajā [[Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balva]]s pasniegšanas ceremonijā dziesma "Sirds sadeg neparasti" uzvarēja nominācijā "Radio hits" un tika atzīta par 2002. gada dziesmu Latvijā. {{dat||4|23||bez}} dziesma "Tell Me" no albuma "Planet 42", ko Lauris izpildīja kopā ar [[Marija Naumova|Mariju Naumovu]], ieguva autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] balvu kā visvairāk spēlētā dziesma radio un TV. Gada nogalē viņš iedziedāja kompānijas ''[[Coca Cola]]'' reklāmu "Mazajiem, lielajiem". 2003. gadā iznāca arī Reinika pirmais albums latviešu valodā ar nosaukumu "Lidot savādāk", kurā atrodami tādi hiti kā "Sirds sadeg neparasti", "Tev šodien vienalga" un "Es neesmu neprātīgs". 2004. gada maijā un oktobrī Lauris spēlēja Rolfu mūziklā "Mūzikas skaņas". 2005. gada sākumā "[[Muzikālā banka|Muzikālās bankas]] 2004" noslēguma pasākumā žurnāls "[[Top Of The Pops]]" apbalvoja viņu ar titulu "Latvijas Nacionālā Megazvaigzne", kā arī viņš saņēma [[NRA]] simpātiju balvu. Septembrī Lauris Reiniks duetā ar igauņu dziedātāju [[Mārja-Līsa Ilusa|Mārju]] iedziedāja savu pirmo starptautisko singlu "And You Came". Dziesma drīz vien kļuva par populāru hitu abu mākslinieku dzimtenēs un ierindojās starp gada populārākajām dziesmām un sasniedza citu valstu radiostacijas. Šī dziesma iekļuva arī Radio SWH Latvijas Mūzikas gada Top 15, aptaujas noslēgumā dziesma palika 13. vietā. 2005. gadā viņš pārstāvēja Latviju [[Eiropas Savienība]]s koncerttūrē pa [[Slovākija]]s lielākajām pilsētām. Tā paša gada decembrī Lauris spēlēja [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņa Freimaņa]] un [[Kārlis Anitens|Kārļa Anitena]] veidotajā mūziklā "Autoplanēta", tajā Lauris atveidoja sporta mašīnu ''Olimpus''. {{dat|2007|4|8||bez}} L. Reiniks kopā ar [[Aleksandra Kurusova|Aleksandru Kurusovu]] uzvarēja [[TV3 Latvija|TV3]] šovā "[[Dejo ar zvaigzni]]", bet maijā viņš sāka filmēties filmu studijas "[[Kaupo]]" mākslas filmā "[[Dancis pa trim]]", atveidojot Edvardu — latviešu leģionāru [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Filmas iznākšana tika plānota 2009. gadā, bet uz lielajiem ekrāniem tā nonāca 2011. gadā. Novembrī L. Reiniks saņēma Latvijas autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] "[[Autortiesību bezgalības balva|Bezgalības balvu]] 2007" par dziesmu "Sirds sadeg neparasti" kā visvairāk atskaņoto darbu radio un TV. 2008. gada pirmajā pusē Reiniks devās uz ASV, lai mācītos filmu un TV aktieru skolā Losandželosā, ASV. [[Attēls:Lauris Reiniks in "Clash of the Choirs (Latvia)".JPG|thumb|220px|Lauris Reiniks TV3 šovā "[[Koru karu 1. sezona|Koru kari]]" 2008. gada novembrī.]] 2008. gada oktobrī, atgriežoties no mācībām ASV, L. Reiniks ierakstīja duetu "Es esmu Tev dzīslās" ar savu māsu Rūtu, kas 7 nedēļas bija ''Latvian Airplay Top 50'' topa līdere. Tajā pašā laikā mūziķis vadīja TV3 šovu "[[Koru karu 1. sezona|Koru kari]]" 1. sezonu. 2009. gada janvārī viņš iesniedza dziesmu [[Eirodziesma 2009|2009. gada Latvijas nacionālajai atlasei Eirovīzijā]] "I Wish I Could Pretend", kuru bija paredzēts izpildīt [[Kristīna Zaharova|Kristīnai Zaharovai]]. LTV finansiālo problēmu dēļ Latvija atsauca dalību Eirovīzijā. Vēlāk "I Wish I Could Pretend" tika izvirzīta Īrijas nacionālajai atlasei, kur tā starp 300 dziesmām iekļuva finālā, tajā startēja 6 dziesmu izpildītāji. Īrijas atlases finālā dziesma ieņēma 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/music/article.php?id=23297337|title= Kristīna Zaharova izcīna otro vietu Īrijas Eirovīzijas nacionālajā atlasē|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= {{dat|2009|2|21||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> Pavasarī L. Reiniks vadīja [[LNT]] šovu "Latvijas Zelta talanti 2009". Gada otrajā pusē viņš piedalījās teātra izrādē "Kailie brieži" (''Ladies Night''), kuras pirmizrāde notika [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], taču vēlāk izrādes tika pārceltas uz [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālo teātri]]. 2009. gada pirmajā pusē Lauris Reiniks tika atzīts par otru veiksmīgāko popularitāti nezaudējušo mūziķi, pirmajā vietā ierindojās grupa [[Prāta Vētra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.7guru.lv/7gurupeta/article.php?id=52274|title= Kā strādā Latvijas labākie mūziķi?|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= 7guru.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada aprīlī L. Reiniks saņēma gadskārtējo Nacionālo TV skatītāju un žūrijas balvu "Zelta Vilnis 2009" kā Latvijas gada TV personība — "Gada TV seja" par kanālā LNT vadīto raidījumu "Latvijas dziedošās ģimenes". {{dat|2010|5|27||bez}} tika izdots singls un videoklips "[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.medianams.asp.lv/izklaide/muzika/23683-lauris-reiniks-prezentes-jaunu-singlu.htm|title= Lauris Reiniks prezentēs jaunu singlu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= medianams.asp.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Dziesma ierakstīta kopumā 9 valodās (latviski, igauniski, lietuviski, franciski, angliski, turciski, itāliski, krieviski un vāciski), un visas versijas izpilda pats Lauris. Dziesmas versija igauņu valodā "Ma Jooksen" veiksmīgi startēja Igaunijas radiostacijās un iekļuva Igaunijas radio gada topa pirmajā desmitniekā. 2010. gada septembrī Lauris Reiniks izdeva savu sesto studijas albumu ''[[Es skrienu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347897-izdots_jauns_laura_reinika_studijas_albums|title= Izdots jauns Laura Reinika studijas albums|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2010|10|03||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101003133331/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347897-izdots_jauns_laura_reinika_studijas_albums}}</ref> Vienu mēnesi pēc iznākšanas "Es skrienu" versijas lietuviešu valodā "Aš Bėgu" videoklips interneta vietnē [[YouTube]] tika skatīts vairāk nekā 1 000 000 reižu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/reinika-dziesmas-videoversija-lietuviesu-valoda-skatita-miljons-reizu.d?id=35303614|title= Reinika dziesmas videoversija lietuviešu valodā skatīta miljons reižu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2010|11|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101124055515/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/reinika-dziesmas-videoversija-lietuviesu-valoda-skatita-miljons-reizu.d?id=35303614}}</ref> tādējādi tika uzstādīts jauns Baltijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/354842-laura_reinika_video_uzstada_baltijas_rekordu|title= Laura Reinika video uzstāda Baltijas rekordu|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120727004759/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/354842-laura_reinika_video_uzstada_baltijas_rekordu}}</ref> Gada otrajā pusē notika albuma oficiālā koncerttūre, tās laikā L. Reiniks uzstājās 12 pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/222980?ref=theme|title= Lauris Reiniks noslēdzis veiksmīgu Latvijas koncertturneju|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110802180532/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/222980?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|08|02||bez}}}}</ref> 2010. gada decembrī L. Reinika sacerētā dziesma "Banjo Laura" kvalificējās [[Eirodziesma 2011|2011. gada Latvijas nacionālajai atlasei Eirovīzijai]], dziesma startēja otrajā pusfinālā {{dat|2011|2|12||bez}}. Februāra sākumā tika laists klajā dziesmas "[[Banjo Laura]]" videoklips.<ref name="Banjo Laura video">{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/izklaide/muzika/40941-lauris-reiniks-piedava-eirodziesmas-banjo-laura-video-klipu.htm|title= Lauris Reiniks piedāvā Eirodziesmas "Banjo Laura" video klipu|accessdate= {{dat|2011|2|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|7||bez}}|publisher= NRA.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 26. februārī notikušajā finālā L. Reiniks ar dziesmu ieņēma 2. vietu Eirodziesmas superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq|title= Uz Eirovīziju Diseldorfā brauks "Musiqq"|accessdate= {{dat|2011|2|27||bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|26||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|02|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110228162918/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq}}</ref> Savukārt TV3 Lietuvas šovā un mūzikas aptaujā "Vaiku balsas" dziesma "Aš bėgu" pēc skatītāju balsojuma oficiāli tika apbalvota kā 2010. gada dziesma Lietuvā. 2011. gada septembrī Reiniks kopā ar A. Kurusovu uzsāka dalību Lietuvas deju šovā ''Šok su manimi'' ({{val|lv|{{noitalic|"Dejo ar mani"}}}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-un-kurusova-dejo-leisu-sova.m?id=40468345|title= Reiniks un Kurusova dejo leišu šovā|accessdate= {{dat|2011|9|11||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|6||bez}}|publisher= mango.delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pāris izstājās no tā trešajā šova nedēļā, atdodot savu vietu izbalsotajam lietuviešu pārim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-izstajies-no-leisu-deju-sova.m?id=40564633|title= Reiniks izstājies no leišu deju šova|accessdate= {{dat|2011|9|11||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|11||bez}}|publisher= mango.delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|12|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20111207011931/http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/dejo_ar_zvaigzni/reiniks-izstajies-no-leisu-deju-sova.m?id=40564633}}</ref> 2011. gada septembrī L. Reinika sestais studijas albums ''Es skrienu'' tika sertificēts ar zelta disku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/music/laura-reinika-es-skrienu-sanem-zelta-disku.d?id=40735491|title= Laura Reinika 'Es skrienu' saņem zelta disku|accessdate= {{dat|2011|9|20||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|20||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada Muzikālajā bankā L. Reiniks startēja ar divām dziesmām — kopā ar māsu Rūtu un tēvu Artūru tika izpildīta dziesma "Debesis tomēr ir", kas ieguva 9. vietu, savukārt dziesma "Labāk vēl neaizmiedz" ieguva 4. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/muzika/noskaidrota-2011-gada-vertigaka-dziesma.m?id=42072120|title=Noskaidrota 2011. gada vērtīgākā dziesma|date={{dat|2012|1|21||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120123183714/http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/muzika/noskaidrota-2011-gada-vertigaka-dziesma.m?id=42072120}}</ref> Ierakstu kompānija "EMI Germany" iekļāva vairākās savās mūzikas izlasēs dziesmas "Es skrienu" vācu versiju "Ich Renne". Dziesma tika atskaņota arī radiostacijās Vācijā. Lietuvā un Igaunijā tiek izdoti albumi "Aš bėgu" un "Ma jooksen" — albuma "Es skrienu" versijas, kurās ir atrodamas Laura dziesmas angļu valodā, kā arī "Es skrienu" un "Pasakā" igauņu un lietuviešu versija. 2012. gada sākumā sāka vadīt LNT šovu "Pelnrušķīte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/pelnruskite/reiniks-atteicies-but-pelnruskites-princis.d?id=42102552|title=Reiniks atteicies būt 'Pelnrušķītes' princis|date={{dat|2012|2|3||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|3||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120205213407/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/pelnruskite/reiniks-atteicies-but-pelnruskites-princis.d?id=42102552}}</ref> 2012. gada nogalē klajā nāca Ziemassvētku albums un šovs ar nosaukumu "Lauris Reiniks Ziemassvētkos", kura radīšanā piedalījās latviešu izcelsmes komponiste Holivudā [[Lolita Ritmane]], veidojot aranžējumus orķestrim. Albuma lielkoncerts/šovs notika [[Arēna "Rīga"|arēnā "Rīga"]], to apmeklēja vairāk nekā 7000 skatītāju. 2013.-2016. gadā Lauris Reiniks aktīvi koncertēja Baltijas valstīs un izdeva dziesmas lietuviešu un igauņu valodās, kas Latvijas klausītājiem jau ir pazīstamas. Tās ātri guva popularitāti arī Lietuvā un Igaunijā un video klipi sasniedza miljoniem skatījumu interneta vietnē ''YouTube''. 2016. gadā Reiniks pievienojās [[TV3 Latvija]] seriāla "[[Viņas melo labāk]]" aktieru sastāvam, atveidojot kriminālās darbībās iesaistīto Igoru. Tāpat šajā gadā Lauris Reiniks saņēma portāla ''skaties.lv'' skatītāju balvu "Ekrāna mīlulis" par ieguldījumu šovbiznesa attīstībā. Balva sekoja pēc TV3 šova "Izklausies redzēts" 3.sezonas vadīšanas. 2017. gadā Lauris Reiniks devās izpārdotā koncerttūrē "Es domāšu par tevi" pa 12 Latvijas pilsētām. Tūre bija ciešā saistībā ar diviem nozīmīgiem notikumiem Reinika karjerā. Tika izdota Laura Reinika 50 dziesmu nošu grāmata un "Labāko dziesmu izlase" — albums ar 22 visu laiku populārajām Reinika dziesmām. 2018. gadā Reinika atveidotais tēls Igors atgriezās seriāla "Viņas melo labāk" 6.sezonā kā autozaglis un emocionāls noziedznieks. Tāpat 2018. gads atnesa Reinikam viņa pirmo lielo lomu kino. 30. novembrī uz kino ekrāniem Latvijā nonāca starptautiski atzītā kinorežisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] romantiskā komēdija "Jaungada Taksometrs", kurā Lauris Reiniks spēlēja filmas galveno varoni- taksistu Andreju. Filmas tituldziesmas "Viss labi būs" komponists un izpildītājs ir pats Reiniks, bet teksta autors [[Guntars Račs]]. Lietuvas un Igaunijas klausītājiem šī dziesma tiks izdota ar nosaukumiem "Viskas bus gerai" un "Koos on hea". 2019. gadā Lauris Reiniks tika izvēlēts un ieskaņoja Simbu jaunajā un latviski dublētajā 2019. gada Disneja studijas filmā [[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]] — ''The Lion King'' ''(2019 film)''. Šī gada nogalē uz kinoteātru ekrāniem nonāca arī filma "Jaungada taksometrs 2", kas ir turpinājums filmai "Jaungada taksometrs" ar Lauri Reiniku galvenajā taksista Andreja lomā. 2021. gadā pie Latvijas bērniem nonāca Reiniku ģimenes radīts projekts bērniem par lācēnu [[Ričijs Rū|Ričiju Rū]] un viņa draugiem. Mūzikas autors ir Lauris Reiniks, bet dzejoļus radījusi Reiniku vecmāmiņa Veronika Reinika. Ilustrāciju autore - Guna Miķelsone. Idejas autore - Rūta Reinika- Preisa. Grāmata un dziesmu albums "Ričijs Rū rīko koncertu" strauji iekaroja bērnu un vecāku atzinību un kļuva par bestselleru Latvijas grāmatnīcās. 2022. gadā [[Ričijs Rū]] devās savā pirmajā un izpārdotajā koncerttūrē pa Latviju. Rīgas centrālā bibliotēka pasludināka grāmatu "Ričijs Rū rīko koncertu" par 2021. gada grāmatu bērniem, bet dziesmu albums saņēma prestižo "Zeltu disku" par vairāk kā 5000 pārdotām albuma kopijām. Gada nogalē šis projekts tika izdots lietuviešu valodā ar nosaukumu "Ričis Ra su muzika gera". 2022. gada otrajā pusē Reiniks uz vairākiem mēnešiem atstāja visus projektus, atpūtās un mācījās spāņu valodu [[Kolumbija|Kolumbijā]] veselības un emocionālās pārslodzes dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7776483/gribejas-vienkarsi-piedzerties-lai-no-visas-sis-informacijas-tiktu-vala-reiniks-beidzot-izstasta-kapec-visu-pameta|title="Gribējās vienkārši piedzerties, lai no visas šīs informācijas tiktu vaļā." Reiniks beidzot izstāsta, kāpēc visu pameta|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2023-05-19|language=lv}}</ref> Atpūta deva cerēto rezultātu un Reiniks atgriezās pie dziesmu radīšanas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7775577/video-reiniks-un-kurusova-atkal-kopa|title=VIDEO &#10217; Reiniks un Kurusova atkal kopā|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2023-05-18|language=lv}}</ref> un citiem darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7623099/esmu-sakartojis-savu-veselibu-reiniks-atgriezies-dzimtene|title="Esmu sakārtojis savu veselību!" Reiniks atgriezies dzimtenē|website=Slavenības|access-date=2023-05-23|date=2022-10-10|language=lv}}</ref> 2023. gada sākumā Reiniku ģimenes projekts Ričijs Rū saņēma Platīna disku par vairāk kā 10 000 pārdotām albuma un grāmatas kopijām. Šī paša gada augustā pie lasītājiem un klausītājiem nonāca jauna grāmata un dziesmu albums "Ričijs Rū rīko koncertu 2", kas bija turpinājums pirmajai daļai. 2023. gada 3. decembrī Lauris Reiniks saņēma ceturto Latvijas autortiesību aģentūras [[AKKA/LAA]] "Bezgalības balvu" par albumu "Ričijs Rū rīko koncertu 2". Balva ik gadu tiek piešķirta Latvijā un pasaulē visvairāk atskaņotajiem un publicētajiem autoriem. Kopā ar Lauri šo balvu pirmo reizi saņēma arī projekta "Ričijs Rū" radītāja, tekstu autore un Laura māsa Rūta Reinika-Preisa. 2026. gada martā Reiniks sāka Latvijas koncerttūri "100% Lauris Reiniks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-lauris-reiniks-izzino-koncertturi-100-lauris-reiniks.a214977/|title=Dziedātājs Lauris Reiniks izziņo koncerttūri "100% Lauris Reiniks"|website=Latvijas Radio 2|date=2025-11-27|language=lv|access-date=2026-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20251214225357/https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-lauris-reiniks-izzino-koncertturi-100-lauris-reiniks.a214977/|archive-date=2025-12-14}}</ref> Tūres sākumā iznāca tāda paša nosaukuma izlase vinila platē ar 11 viņa populārākajām dziesmām, kuras izvēlējās pats Reiniks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/01.04.2026-sagaidi-pavasari-ar-raibu-dziesmu-izlasi-marta-izdotas-latviesu-muzikas-apkopojums.a641394/|title=Sagaidi pavasari ar raibu dziesmu izlasi. Martā izdotās latviešu mūzikas apkopojums|last=Leitholde|first=Aiga|website=LSM.lv|date=2026-04-01|language=lv|access-date=2026-10-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/516396-lauris-reiniks-vinila-plates-apskats-koncertu-datumi-un-bilesu-informacija.htm|title=Albuma apskats: Lauris Reiniks - "100% Lauris Reiniks"|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=nra.lv|date=2026-03-16|language=lv|access-date=2026-10-24}}</ref> == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|Laura Reinika diskogrāfija}} ;Studijas albumi * ''[[Planet 4 2]]'' (2002) * ''[[Lidot savādāk]]'' (2003) * ''[[Tik balti]]'' (2003) * ''[[Debesskrāpju spīts]]'' (2005) * ''[[Nakts veikalā]]'' (2007) * ''[[Es skrienu]]'' (2010) * ''[[Aš bėgu (albums)|Aš bėgu]]'' (2011) * ''[[Ma jooksen (albums)|Ma jooksen]]'' (2011) * ''[[Lauris Reiniks Ziemassvētkos]]'' (2012) * ''[[Ričijs Rū rīko koncertu]]'' (2021) * ''Ričis Ra su muzika gera'' (2022) * ''[[Ričijs Rū rīko koncertu 2]]'' (2023) * ''[[Ričijs Rū pilsētā]]'' (2025) ;Dziesmu izlases * ''[[Lauris Reiniks: Labāko dziesmu izlase]]'' (2017) * ''100% Lauris Reiniks'' (2026) == Eirovīzijas dziesmu konkurss == === Nacionālās atlases === {{Pamatraksts|Eirodziesma}} * ''[[Eirodziesma 2001]]'' — L. Reiniks piedalījās kopā ar [[Linda Leen|Lindu Leen]] ar pašsacerētu dziesmu "I Wish I Knew" un ieguva 2. vietu. * ''[[Eirodziesma 2002]]'' — L. Reiniks piedalījās ar pašsacerētu dziesmu "My Memory Tape" un ieguva 5. vietu. * ''[[Eirodziesma 2003]]'' — L. Reiniks piedalījās apvienības [[F.L.Y.]] sastāvā ar dziesmu "Hello From Marss" un ieguva 1. vietu. * ''[[Eirodziesma 2004]]'' — grupa [[4. elements]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu "Ready". Dziesma ieņēma 7. vietu. * ''[[Eirodziesma 2005]]'' — grupa 4. elements atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu "What About Your Heart", dziesma nekvalificējās finālam. * ''[[Eirodziesma 2006]]'' — grupa [[VIA Meitenes]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu "Get Out Of My Way", dziesma nekvalificējās finālam. * ''[[Eirodziesma 2007]]'' — [[Liene Šomase|Lenii]] (Liene Šomase) atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu "Take Off Your Mask". Dziesma ieņēma 4. vietu. * 2009. gada Eirovīzijas Īrijas atlase — [[Kristīna Zaharova]] atlasē izpildīja L. Reinika sacerēto dziesmu "I Wish I Could Pretend". Dziesma ieņēma 2. vietu. * ''[[Eirodziesma 2010]]'' — L. Reiniks piedalījās ar dziesmu "Your Morning Lullaby" un ieguva 4. vietu. * ''[[Eirodziesma 2011]]'' — L. Reiniks piedalījās ar dziesmu "[[Banjo Laura]]" un ieguva 2. vietu. === Eirovīzijas dziesmu konkurss === {{Pamatraksts|Eirovīzijas dziesmu konkurss}} * [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] — Pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] apvienības F.L.Y. sastāvā ar dziesmu "Hello From Marss", dziesma ieņēma 24. vietu. === Balsojuma paziņotājs === L. Reiniks divas reizes bijis Latvijas balsojuma paziņotājs Eirovīzijas finālā: [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gadā Stokholmā]] un [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā Turcijā]]. == TV šovi un raidījumi == === Vadītie raidījumi === * 1998—2003: raidījums "Nošu spēles" [[LTV]] * 1998—2001: starptautiskais festivāls "Saules zaķis" LTV * 2000: [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] informatīvo dienasgrāmatu vadītājs un Latvijas balsojuma paziņotājs [[Stokholma|Stokholmā]] [[LTV|LTV 7]] * 2000: [[VIII skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki|VIII skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku]] informatīvie raidījumi * 2000: "Rīgai 800" informatīvie raidījumi * 2001—2005: [[Latvenergo]] konkurss skolām "Kam gaišāka galva?" LTV * 2002—2003: mūzikas programma "Troksnis" LTV * 2003: "Sems" LTV 7 * 2004: "Bērnu Eirodziesma 2004" [[LTV|LTV 1]] pārī ar Rūtu Reiniku) * 2005: [[IX skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki|IX skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku]] informatīvie raidījumi LTV 1, pārī ar Ingu Spriņģi * 2005: "SeMS summina" LTV 7 * 2007: "Dziedi ar zvaigzni" [[TV3 Latvija|TV3]], pārī ar Ivetu Feldmani) * 2008: [[Koru kari (pirmā sezona)|Koru kari]] 1.sezona TV3 * 2009: 2008. gada [[Muzikālā banka]] [[LTV|LTV 1]], kopā ar Kasparu Mauriņu, Baibu Palkavnieci, Elvi Jansonu) * 2009: "Latvijas zelta talanti 2009" [[LNT]] * 2009: "Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki" LNT * 2012: "Pelnrušķīte" LNT * 2013: "Koru kari" 3.sezona TV3 pārī ar Annu Rozīti * 2014: "Izklausies redzēts" 1.sezona TV3 * 2015: "Izklausies redzēts" 2.sezona TV3 * 2016: "Izklausies redzēts" 3.sezona TV3 * 2020: "Pasaki to skaļi" 1.sezona [[360TV]] pārī ar Egiju Gailumu * 2021: "Pasaki to skaļi" 2.sezona 360TV pārī ar Elīnu Fīrmani * 2022: "Pasaki to skaļi" 3.sezona 360TV pārī ar Elīnu Fūrmani * 2022: "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu * 2023: "Supernova" LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu * 2023: "Paaudžu duelis" 1.sezona 360TV * 2024: "Supernova" LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu * 2025: "Supernova" LTV pārī ar Ketiju Šēnbergu * 2025: "Sapnis citā Amerikā" 360TV & [[Tet TV+]] * 2026: "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" LTV kopā ar Ketiju Šēnbergu un Māru Sleju == Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva == === Saņemtās balvas === # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002]]: "Sirds sadeg neparasti" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|radio hits]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: ''[[Es skrienu]]'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|pop albums]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: "[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radiohits|radiohits]]) # 2024: "Ričijs Rū rīko koncertu 2" (Mūzikas albums bērniem) === Nominācijas === # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2001|2001]]: ''Ziemassvētku pasaule'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas albums bērniem|mūzikas albums bērniem]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002]]: "Sirds sadeg neparasti" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā pop dziesma|pop dziesma]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2003|2003]]: ''[[Lidot savādāk]]'' ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais pop albums|pop albums]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|2007]]: ''[[Nakts veikalā]]'' (pop albums) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: "[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais mūzikas video klips|mūzikas video klips]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: "[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada radio hits|radio hits]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: "Pasakā" (kopā ar [[Aisha|Aishu]]) (radio hits) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: "[[Banjo Laura]]" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada video klips|video klips]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: "[[Banjo Laura]]" ([[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā dziesma|labākā dziesma]]) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: "Labāk vēl neaizmiedz" (radio hits) # [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012]]: ''[[Lauris Reiniks Ziemassvētkos]]'' (pop albums) # 2021. "Ričijs Rū rīko koncertu" (albums bērniem) == Muzikālā banka == [[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]] L. Reiniks piedalās kopš 2002. gada. 2008. gada Muzikālajā bankā, kas notika 2009. gada janvārī, viņš bija arī viens no vadītājiem. === Vietas === * 2002. gads — "Sirds sadeg neparasti" ('''1. vieta''') * 2003. gads — "Es neesmu neprātīgs" (6. vieta) * 2004. gads — "Es tev apmulsis" (5. vieta) * 2005. gads — "Stundu, kad tevis nav" (5. vieta) * 2006. gads — ''nenotiek'' * 2007. gads — "Kā izkusis krīts" (6. vieta) * 2008. gads — "Es esmu tev dzīslās" (5. vieta) * 2009. gads — "Pasakā" (kopā ar [[Aisha|Aishu]]) (6. vieta) * [[SEB Muzikālā banka 2010|2010]]. gads — "[[Es skrienu (dziesma)|Es skrienu]]" (8. vieta) * 2011. gads: ** "Labāk vēl neaizmiedz" (4. vieta) ** "Debesis tomēr ir" (kopā ar Reiniku ģimeni) (9. vieta) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Lauris Reiniks}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{twitter|laurisreiniks}}{{facebook|laurisreiniks}} * * [https://www.youtube.com/user/skinier4u YouTube] * [https://www.instagram.com/laurisreiniks Instagram] * [https://www.tiktok.com/@lauris.reiniks Tik Tok] {{Lauris Reiniks}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reiniks, Lauris}} [[Kategorija:Lauris Reiniks| ]] [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] 8j4k9kjhq7m17xgeoeghvaztkk82cdf 0 21189 4539341 4528882 2026-10-24T13:45:16Z Vylks 50297 /* Sastāvs */ 4539341 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0B9952 | nos = ''Werder Bremen'' | logo = [[Attēls:393px-Sv werder bremen.gif|120px]] | pilns = ''Sportverein Werder Bremen von 1899 e. V.'' | iesauka = ''Die Werderaner<br />Die Grün-Weißen (zaļi-baltie)'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Brēmene}} | dib = 1899 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 4 | stad = ''[[Weserstadion]]'' | ietilp = 42 100 | prez = {{flaga|Vācija}} Hubertuss Hess-Grūnevalds | tren = {{flaga|Vācija}} [[Daniels Tīune]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 15. vieta | mediji = {{URL|https://www.werder.de/}} | pattern_la1 = _werder2526h | pattern_b1 = _werder2526h | pattern_ra1 = _werder2526h | pattern_sh1 = _werder2526h | pattern_so1 = _werder2526hl | leftarm1 = 007e56 | body1 = 007e56 | rightarm1 = 007e56 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 007e56 | pattern_la2 = _werder2526a | pattern_b2 = _werder2526a | pattern_ra2 = _werder2526a | pattern_sh2 = _werder2526a | pattern_so2 = _werder2526al | leftarm2 = b2afa0 | body2 = dddddd | rightarm2 = b2afa0 | shorts2 = b2afa0 | socks2 = b2afa0 | pattern_la3 = | pattern_b3 = _werder2526t | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = _werder2526t | pattern_so3 = _werder2526tl | leftarm3 = 1a3628 | body3 = 1a3628 | rightarm3 = 1a3628 | shorts3 = 1a3628 | socks3 = 1a3628 }} '''''SV Werder Bremen''''' ir [[Vācija]]s [[sporta klubs]] no [[Brēmene]]s, kurš visvairāk ir atpazīstams pēc tā [[futbols|futbola]] komandas. Klubu ar nosaukumu ''Fußballverein Werder'' 1899. gada 4. februārī dibināja sešpadsmit profesionālās vidusskolas audzēkņi pēc tam, kad bija laimējuši sporta ekipējumu. Kluba nosaukumu viņi ņēma no reti lietota vācu valodas vietvārda, kas apzīmē "upes pussalu", saistot to ar vietu, kur viņi sākotnēji spēlēja futbolu. Brēmenes klubs pastāvīgi atradies [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], kas ir augstākā līga Vācijas futbolā. Četras reizes klubs kļuvis par Vācijas čempioniem un sešas reizes ieguvis [[DFB-Pokal|Vācijas kausu]]. Pēdējie lielākie sasniegumi tika gūti 2004. gadā, kad klubs ieguva abus titulus.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werder.de/english/club/index.php |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070603164748/http://www.werder.de/english/club/index.php |archivedate={{dat|2007|06|03||bez}} }}</ref> ''Werder Bremen'' veiksmīgi spēlējis arī Eiropas klubu turnīros. 1992. gada [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] finālā pārspējot [[AS Monaco]]<ref>[http://www.rsssf.com/ec/ec199192.html#cwc European Competitions 1991-92<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ar 2–0.<ref name="autogenerated1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1991/intro.html |title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2013|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100503064833/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season%3D1991/intro.html |archivedate={{dat|2010|05|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100503064833/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season%3D1991/intro.html |date={{dat|2010|05|03||bez}} }}</ref> ''Werder Bremen'' sasniedza finālu arī pēdējā [[UEFA Eiropas līga|UEFA Kausa]] turnīrā 2009. gadā,<ref>[http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/season=2009/index.html 2008/09: Shakhtar strike gold in Istanbul on UEFA.COM<!-- Bota izveidots nosaukums -->] {{Novecojusi saite}}</ref> pēc tas tika pārsaukts par UEFA Eiropas līgu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=576056&cc=5901 |title=UEFA Cup - ESPN Soccernet<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121023232533/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=576056&cc=5901 }}</ref> kur tas tikās ar [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] klubu [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas "Shakhtar"]]. ''Shakhtar'' uzvarēja [[papildlaiks (sports)|papildlaikā]] ar 2–1.<ref>{{ziņu atsauce| url=http://seattletimes.nwsource.com/html/sounders/2009243319_webuefacup20.html | work=The Seattle Times | title=Ukraine's Shakhtar Donetsk wins final UEFA Cup | first=Stuart | last=Condie | date=20 May 2009}}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2026|10|24||bez}}.'' {{Fs start}} {{fs player|no=1 |nat=EST|pos=GK|name=[[Karls Jakobs Heins]]}} {{Fs player|no=2 |nat=BEL|pos=DF|name=[[Olivjē Demans]]}} {{Fs player|no=3 |nat=POL|pos=DF|name=[[Oskars Vujciks]]}} {{Fs player|no=4 |nat=GER|pos=DF|name=[[Niklass Štarks]]}} {{Fs player|no=5 |nat=GER|pos=DF|name=[[Amoss Pīpers]]}} {{Fs player|no=6 |nat=DEN|pos=MF|name=[[Jenss Stage]]}} {{Fs player|no=8 |nat=GER|pos=DF|name=[[Mičels Veizers]]}} {{Fs player|no=9 |nat=GER|pos=FW|name=[[Keke Tops]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=FW|name=[[Niklass Filkrugs]]|other=īrē no [[West Ham United F.C.|West Ham United]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Džastins Ndžinma]]}} {{Fs player|no=13|nat=BRA|pos=DF|name=[[Arturs Augustu di Matuss Suariss|Arturs]]|other=īrē no [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]}} {{Fs player|no=14|nat=BEL|pos=MF|name=[[Senne Linens]]}} {{Fs player|no=15|nat=NED|pos=MF|name=[[Ludovits Reiss]]}} {{Fs player|no=16|nat=SEN|pos=DF|name=[[Musa N'Diaje (2002)|Musa N'Diaje]]|other=īrē no [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]}} {{Fs player|no=17|nat=AUT|pos=FW|name=[[Marko Grils]]}} {{Fs player|no=18|nat=TUR|pos=MF|name=[[Erens Dinkči]]|other=īrē no [[SC Freiburg|Freiburg]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|nat=HAI|pos=FW|name=[[Kenijs Ketants]]}} {{Fs player|no=20|nat=ESP|pos=MF|name=[[Čuki]]}} {{Fs player|no=23|nat=POL|pos=MF|name=[[Darjušs Stalmahs]]}} {{Fs player|no=25|nat=GER|pos=GK|name=[[Markuss Kolke]]}} {{Fs player|no=26|nat=SUI|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]}} {{Fs player|no=27|nat=NGA|pos=DF|name=[[Fēlikss Agu]]}} {{fs player|no=28|nat=FRA|pos=MF|name=[[Skelli Alvero]]}} {{Fs player|no=29|nat=GER|pos=FW|name=[[Salims Musā]]}} {{Fs player|no=30|nat=AUT|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]}} {{Fs player|no=32|nat=AUT|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=33|nat=GER|pos=DF|name=[[Miks Šmetgenss]]}} {{Fs player|no=34|nat=TUR|pos=MF|name=[[Darvins Sojlu]]}} {{Fs player|no=37|nat=BUL|pos=GK|name=[[Stefans Smarkalevs]]}} {{Fs player|no=38|nat=GER|pos=FW|name=[[Pauls Erevbenagi]]}} {{Fs player|no=44|nat=NED|pos=MF|name=[[Juri Regērs]]|other=īrē no [[AFC Ajax|Ajax]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** Čempioni (4): 1964–65, 1987–88, 1992–93, 2003–04 ** Vicečempioni (7): 1967–68, 1982–83, 1984–85, 1985–86, 1994–95, 2005–06, 2007–08 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1960–61, 1990–91, 1993–94, 1998–99, 2003–04, 2008–09 ** Finālisti (4): 1988–89, 1989–90, 1999–2000, 2009–10 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2006 ** Finālisti (2): 1999, 2004 * '''[[Vācijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1988, 1993, 1994 ** Neoficiālie uzvarētāji: 2009 ** Finālisti (1): 1991 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]''' ** Čempioni (1): 1980–81 ** 2. vieta (1): 2021–22 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991–92 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (1): 2008–09 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 1992 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.werder.de/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170918151303/http://www.werder.de/ |date={{dat|2017|09|18||bez}} }} {{en ikona}} {{de ikona}} * [http://www.abseits-soccer.com/clubs/bremen.html The Abseits Guide to German Soccer] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101002131706/http://www.abseits-soccer.com/clubs/bremen.html |date={{dat|2010|10|02||bez}} }} * [http://www.resultsfromfootball.com/bundesliga-team/svwerderbremen.html Werder Bremen statistika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091013103305/http://www.resultsfromfootball.com/bundesliga-team/svwerderbremen.html |date={{dat|2009|10|13||bez}} }} * [http://www.football-lineups.com/games/?campaign=15.87 Werder Bremen spēlētāju izkārtojumi football-lineups vietnē]{{Novecojusi saite}} {{futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Werder Bremen}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:Brēmene]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder"]] 7kev4f9j1z35zyolxuraxhtw1esw2ki 0 21991 4539316 4199939 2026-10-24T12:43:15Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539316 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Barbara Radzivila | vārds_orģ =''Barbora Radvilaitė/Barbara Radziwiłłówna'' | attēls =Barbara Radziwillowna 18th.jpg | amats =Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaze | term_sākums ={{dat|1550|12|7}} | term_beigas ={{dat|1551|5|8}} | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1520|12|6}} | dzim_vieta =[[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]]<br />({{LTU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1551|5|8|1520|12|6}} | mir_vieta =[[Krakova]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karaliste]]<br />({{POL}}) | tēvs =Juris Radzivils | māte =Barbara Kola | dinastija =[[Radvili|Radzivilu dzimta]] | dzīvesb =Staņislavs Goštauts (1537-1542)<br />[[Sigismunds II Augusts]] (1547-1551) | bērni = | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Barbara Radzivila''' ({{val|be|Барбара Радзівіл}}; {{val|pl|Barbara Radziwiłłówna}}) vai '''Barbara Radvila''' ({{val|lt|Barbora Radvilaitė}}, dzimusi {{dat|1520|12|6}}, mirusi {{dat|1551|5|8}}) bija [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunga]] un [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta]] sieva, [[Polija]]s karaliene (no 1550). Cēlusies no ietekmīgākās [[Lietuvas dižkunigaitija]]s augstmaņu [[Radvilu dzimta]]s. == Biogrāfija == [[Attēls:Herb_Radziwiłłów.JPG|thumb|200px|Radzivilu dzimtas ģerbonis|left]] Barbaras Radzivilas dzimšanas datums nav precīzi zināms, domājams, ka viņa dzimusi 1520. gada 6. decembrī [[Viļņa|Viļņā]]. Bija jaunākais bērns Lietuvas dižkunigaitijas hetmaņa [[Juris Radzivils|Jura Radzivila]] (1480—1541) un viņa sievas Barbaras, dzimušas Kolas, ģimenē. Viņas māte bija no Mazpolijas Stulpu dzimtes. Augusi [[Viļņa|Viļņā]], muižā, kas atradās [[Nere]]s krastā. Labi mācējusi [[poļu valoda|poļu valodu]], nav bijusi pārāk dievbijīga, iecietīgi raudzījusies uz [[Reformācija|reformāciju]]. 1536. gadā viņas tēvs Rodūnē noslēdza līgumu ar [[Goštauti|Goštautu]] ģimeni, pēc kura viņai bija jāapprecas ar Alberta Goštauta dēlu [[Navahrudaka]]s un [[Traķu vaivadija|Traķu vaivadu]] Staņislavu Goštautu. Precības notika 1537. gada 17. maijā Geranēnos. 1540. gadā nomira viņas tēvs, bet 1542. gadā pēc īsas slimības pēkšņi nomira arī viņas vīrs. Pēc vīra nāves Barbara ar māti apmetās Geranēnos (netālu no [[Viļņa]]s, tagad [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]). Vēsturnieki domā, ka [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] un Barbaras Radzivilas romāns sākās 1543. gadā, valdnieka dēlam apmeklējot Geranēnus. Sigismunda II Augusta sievai Elizabetei 1545. gadā mirstot, Barbaras brālis [[Nikolajs Radvils Rudais]] un brālēns [[Nikolajs Radvils Melnais]] panāca Sigismunda II Augusta solījumu apprecēties ar Barbaru Radzivilu un 1547. gadā paslepus notika viņu laulības. Pēc laulībām pāris dzīvoja šķirti, līdz 1548. gadā Sigismunds II Augusts, pārņemot [[Polija]]s troni, pasludināja par savām laulībām. Barbara Radzivila kronēta 1550. gada 7. maijā. Pēc kronēšanas Barbara smagi saslima. Pēc zinātniskiem pētījumiem, Radzivila varēja sasirgt ar vēzi. Otra Radzivilas nāves versija ir, ka viņu noindēja Sigismunda Augusta māte [[Bona Sforca]]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radzivila, Barbara}} [[Kategorija:1520. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1551. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|B]] [[Kategorija:Cilvēki no Viļņas]] fi4rgzy4z4kw5ovp6p0vvdpnoagp4ms 0 22355 4539595 4326180 2026-10-25T10:03:57Z Vylks 50297 4539595 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = ''Empoli'' | logo_links = Empoli logo 2021.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Empoli Football Club SpA'' | iesauka = ''Azzurri'' (zilie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Empoli}} | dib = 1920 | stad = ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' | ietilp = 16 800 | prez = {{flaga|Itālija}} Fabricio Korsi | tren = {{flaga|Itālija}} Mateo Andreoleti | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 15. vieta | pattern_b1 = _empoli2425h | body1 = 3075E7 | pattern_la1 = _empoli2425h | leftarm1 = 3075E7 | pattern_ra1 = _empoli2425h | rightarm1 = 3075E7 | pattern_sh1 = _empoli2425h | shorts1 = 3075E7 | pattern_so1 = | socks1 = 3075E7 | pattern_b2 = _empoli2425a | body2 = 0 | pattern_la2 = _empoli2425a | leftarm2 = | pattern_ra2 = _empoli2425a | rightarm2 = | pattern_sh2 = _empoli2425a | shorts2 = | pattern_so2 = | socks2 = FFFFFF | body3 = 0 | pattern_b3 = _empoli2425t | pattern_la3 = _empoli2425t | leftarm3 = | pattern_ra3 = _empoli2425t | rightarm3 = | pattern_sh3 = _empoli2425t | shorts3 = | pattern_so3 = | socks3 = 333132 }} '''''Empoli Football Club''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Empoli]], [[Toskāna]]s, dibināts 1920. gadā. Pirmo oficiālo spēli tas aizvadīja 1921. gadā. Klubam ir viena no spēcīgākajām jauniešu futbola sistēmām Itālijā. Pēdējos gados klubs pastāvīgi atradies uz robežas starp Itālijas divām spēcīgākajām līgām. 2004. gadā Empoli izkrita no [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], bet nākamajā sezonā uzvarēja B sērijas čempionātā un atkal atgriezās augstākajā līgā. 2006.—2007. gada sezonā ''Empoli'' izcīnīja septīto vietu A sērijas čempionātā, kas vērtējams kā nozīmīgs sasniegums pilsētai ar tikai 45 000 iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|title=2000-2009|publisher=Empoli F.C.|accessdate=2015-09-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924000252/http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|archivedate=2015-09-24}}</ref> [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] ''Empoli'' ierindojās 18. vietā A sērijā un atkal tika pazemināti uz B sēriju. Komandas krāsas ir zila un balta. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2024|10|3||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://empolifc.com/prima-squadra/la-rosa/|title=Rosa|publisher=''Empoli F.C.''|access-date={{Dat|2024|7|1||bez}}|language=it|archive-date={{dat|2023|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230328053926/https://empolifc.com/prima-squadra/la-rosa/}}</ref>{{Fs start}} {{fs player|no=1|pos=GK|nat=ITA|name=[[Samuēle Persians]]}} {{fs player|no=2|pos=DF|nat=GEO|name=[[Saba Gogličidze]]}} {{fs player|no=3|pos=DF|nat=ITA|name=[[Džuzepe Pecella]]}} {{fs player|no=5|pos=MF|nat=ITA|name=[[Alberto Grasi]]}} {{fs player|no=6|pos=MF|nat=SCO|name=[[Liams Hendersons]]}} {{Fs player|no=7|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žuniors Sambija]]|other=īrē no [[US Salernitana 1919|Salernitana]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=ENG|name=[[Tino Andžorins]]}} {{fs player|no=9|pos=FW|nat=ITA|name=[[Pjetro Pellegri]]|other=īrē no [[Torino FC|Torino]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ITA|name=[[Jakopo Facīni]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=GHA|name=[[Emanuels Gjasi]]}} {{Fs player|no=12|pos=GK|nat=ITA|name=[[Jakopo Segeti]]}} {{Fs player|no=13|pos=DF|nat=NZL|name=[[Liberato Kekači]]}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=GEO|name=[[Saba Sazonovs]]|other=īrē no [[Torino FC|Torino]]}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ITA|name=[[Luka Belardinelli]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=NOR|name=[[Ola Solbakens]]|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{fs player|no=19|pos=FW|nat=SWE|name=[[Emanuēls Ekongs]]}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=ITA|name=[[Matija Viti]]|other=īrē no [[OGC Nice|Nice]]}} {{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ITA|name=[[Matija de Šiljo]]|other=īrē no [[Juventus FC|Juventus]]}} {{fs player|no=23|pos=GK|nat=COL|name=[[Deviss Vaskess]]|other=īrē no [[AC Milan]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=NGA|name=[[Tairons Ebuehi]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=POL|name=[[Šimons Žurkovskis]]|other=īrē no [[Spezia Calcio|Spezia]]}} {{Fs player|no=29|pos=FW|nat=ITA|name=[[Lorenco Kolombo]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=SUI|name=[[Nikolass Hāss]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=ALB|name=[[Ardians Ismajli]]}} {{Fs player|no=35|pos=DF|nat=ITA|name=[[Luka Marianuči]]}} {{Fs player|no=93|pos=MF|nat=MAR|name=[[Jūsefs Malē]]|other=īrē no [[US Lecce|Lecce]]}} {{Fs player|no=98|pos=GK|nat=ITA|name=[[Federiko Brankolīni]]}} {{Fs player|no=99|pos=FW|nat=ITA|name=[[Sebastjāno Espozito]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 2004–05 * '''Otrā divīzija''' ** Čempioni (1): 1928–29 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 1982–83 == Logotipi == <gallery> Empoli_FC_logo.png|Kluba logo līdz 2013. gadam Empoli FC 1920.png|Kluba logo no 2013. līdz 2020. gadam </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20181001154257/http://www.empolicalcio.it/ Kluba oficiālā vietne] {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Empoli FC| ]] quefx2vpdpivypaiha1oeytkqubf5mq 4539597 4539595 2026-10-25T10:05:03Z Vylks 50297 Novecojis sastāvs 4539597 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = ''Empoli'' | logo_links = Empoli logo 2021.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Empoli Football Club SpA'' | iesauka = ''Azzurri'' (zilie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Empoli}} | dib = 1920 | stad = ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' | ietilp = 16 800 | prez = {{flaga|Itālija}} Fabricio Korsi | tren = {{flaga|Itālija}} Mateo Andreoleti | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 15. vieta | pattern_b1 = _empoli2425h | body1 = 3075E7 | pattern_la1 = _empoli2425h | leftarm1 = 3075E7 | pattern_ra1 = _empoli2425h | rightarm1 = 3075E7 | pattern_sh1 = _empoli2425h | shorts1 = 3075E7 | pattern_so1 = | socks1 = 3075E7 | pattern_b2 = _empoli2425a | body2 = 0 | pattern_la2 = _empoli2425a | leftarm2 = | pattern_ra2 = _empoli2425a | rightarm2 = | pattern_sh2 = _empoli2425a | shorts2 = | pattern_so2 = | socks2 = FFFFFF | body3 = 0 | pattern_b3 = _empoli2425t | pattern_la3 = _empoli2425t | leftarm3 = | pattern_ra3 = _empoli2425t | rightarm3 = | pattern_sh3 = _empoli2425t | shorts3 = | pattern_so3 = | socks3 = 333132 }} '''''Empoli Football Club''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Empoli]], [[Toskāna]]s, dibināts 1920. gadā. Pirmo oficiālo spēli tas aizvadīja 1921. gadā. Klubam ir viena no spēcīgākajām jauniešu futbola sistēmām Itālijā. Pēdējos gados klubs pastāvīgi atradies uz robežas starp Itālijas divām spēcīgākajām līgām. 2004. gadā Empoli izkrita no [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], bet nākamajā sezonā uzvarēja B sērijas čempionātā un atkal atgriezās augstākajā līgā. 2006.—2007. gada sezonā ''Empoli'' izcīnīja septīto vietu A sērijas čempionātā, kas vērtējams kā nozīmīgs sasniegums pilsētai ar tikai 45 000 iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|title=2000-2009|publisher=Empoli F.C.|accessdate=2015-09-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924000252/http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|archivedate=2015-09-24}}</ref> [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] ''Empoli'' ierindojās 18. vietā A sērijā un atkal tika pazemināti uz B sēriju. Komandas krāsas ir zila un balta. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 2004–05 * '''Otrā divīzija''' ** Čempioni (1): 1928–29 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 1982–83 == Logotipi == <gallery> Empoli_FC_logo.png|Kluba logo līdz 2013. gadam Empoli FC 1920.png|Kluba logo no 2013. līdz 2020. gadam </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20181001154257/http://www.empolicalcio.it/ Kluba oficiālā vietne] {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Empoli FC| ]] 67q4aj9imvckunetdmm0vlhwnj1ywso 0 26493 4539632 4373318 2026-10-25T11:17:17Z ~2026-56847-48 152341 /* */ Drukas kļūdu labojums. 4539632 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[Attēls:CantinoPlanisphere.png|thumb|350px|1502. gada itāļu diplomāta Alberto Kantino [[Ģeogrāfiskā karte|karte]], kas apkopoja tālaika ziņas par portugāļu un spāņu jūrasbraucēju atklājumiem.]] '''Lielie ģeogrāfiskie atklājumi''' jeb '''Atklājumu laikmets''' ir atklājumi, kurus veica [[Eiropa]]s jūrasbraucēji [[15. gadsimts|15.]] un [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], meklējot jaunus [[tirdzniecība]]s ceļus un dibinot [[kolonija]]s. 15. gadsimta sākumā portugāļu jūrasbraucēji atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]], [[Zaļā raga salas]] un izpētīja Āfrikas rietumu piekrasti. 1488. gadā portugāļu ekspedīcija [[Bartolomeu Diašs|Bartolomeu Diaša]] vadībā [[Dienvidāfrika]]s piekrastē sasniedza Indijas okeānu. 1492. gadā spāņu ekspedīcija [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vadībā sasniedza [[Karību salas]], kas izraisīja neskaitāmu ekspedīciju sūtīšanu [[Amerika]]s izpētei. == Priekšvēsture == [[Attēls:Caravel Boa Esperanca Portugal.jpg|thumb|15. gadsimta portugāļu kuģa ([[karavela]]s) modelis]] [[Attēls:SquareRigging.jpg|thumb|Buru kuģa [[takelāža]]]] Kopš [[Krusta kari]]em 14.—15. gadsimta mijā visa Eiropas tirdzniecība ar [[Āzija|Āziju]] notika ar [[Venēcijas Republika]]s un [[Dženovas Republika]]s tirgotāju starpniecību, taču Mazāziju un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] kontrolēja [[Osmaņu impērija]]. Taču vislielāko triecienu šai tirdzniecībai deva [[Samarkanda]]s emīrs [[Timurs]], kurš izpostīja Vidusāziju, Indas baseinu, Mazāziju, nodibinot [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu lielvalsti]] un paralizējot Eiropas—Āzijas tirdzniecību. Savukārt Eiropas turīgie iedzīvotāji šajā laikā milzīgos daudzumos patērēja garšvielas — piparus, [[muskatrieksti|muskatriekstus]], [[safrāns|safrānu]], cukuru u.c. Garšvielu un [[indigo]] tirdzniecība deva tirgotājiem milzīgu peļņu. Pieauga skaidras naudas trūkums — [[Bohēmija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Saksija]]s [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]] raktuves bija izsmeltas un to produktivitāte kritās. === Okeāna burinieku pilnveide === [[Vidusjūra]]s kuģi nebija piemēroti okeāna ceļojumiem. Bezizeja un nepieciešamība piespieda Eiropas karalistes nepilna gadsimta laikā attīstīt kuģošanas [[tehnika|tehniku]], lai konstruktīvi un kvalitatīvi uzlabotie kuģi kļūtu par pietiekami drošu okeānu [[transports|transporta]] līdzekli cilvēku un kravu pārvadāšanai lielos attālumos. No konstruktīvā viedokļa kuģubūvē tika ieviestas divas būtiski [[jaunievedumi]]. Pirmkārt, kuģa [[ahteris]] (pakaļgals) tika rekonstruēts un tajā iemontēta pastāvīga, stabila [[stūre]]s iekārta. Rezultātā kuģa vadīšana nelabvēlīgos laika apstākļos un līdz ar to [[navigācija]] okeānā kļuva daudz drošāka. Otrkārt, vairāku gadu desmitu laikā tika ieviesti daudzi [[izgudrojums|izgudrojumi]] un uzlabojumi kuģu [[takelāža|takelāžā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] līdz tam plaši izmantotās vienmasta kuģa ([[koge]]s) ar vienu četrstūrainu [[bura|buru]] vietā sāka būvēt arvien lielākus kuģus ar diviem un pat trīs [[masts|mastiem]], aprīkotus ar dažādas konfigurācijas burām. Tā, priekšējais (fokmasts) un vidējais masts (grotmasts) sāka nest virkni četrstūrainu buru. Trešais, pakaļējais masts (bizanmasts) vairumā gadījumu saglabāja tradicionālo Vidusjūras trapečveida (t.s. ''latīņu'') buru. Kuģa priekšgalā tika ierīkots izturīgs bomis — [[bušprits]], kas ļāva starp to un fokmastu ievietot vairākas neliela izmēra trīsstūrveida buras (klīverus). Tām nebija izšķirošas nozīmes kuģa gaitas paātrināšanā, taču ar to palīdzību būtiski uzlabojās kuģa vadāmība. Līdzīgas buras tika ierīkotas arī starp mastiem (stakseļi). Pateicoties visu šo jaunievedumu kombinācijai, radikāli uzlabojās kuģu vadāmība, manevrēšanas spēja, pieauga to izmērs un [[kravnesība]]. Pilnveidotie kuģi ([[karavela]]s) tagad spēja iet visai šaurā leņķī pret vēju, vai pat vispār pretēji vējam, izmantojot [[halze]]s (zigzag veida pagriezienu sērija) kustību. === Navigācijas attīstība === Taču lai veiktu ceļojumus starp kontinentiem jūrniekiem vajadzēja iemācīties arī apgūt [[navigācija|navigāciju]] — orientēties okeānu plašumos un noteikt savu atrašanās vietu. Dažus elementārākos navigācijas paņēmienus bija apguvuši jau [[vikingi]], kuri bija iemācījušies mērīt [[Polārzvaigzne]]s, kā arī [[Saule]]s augstumu virs [[horizonts|horizonta]] Saules [[zenīts|zenītā]] (dienas vidū) un pēc kāda 10. gadsimta [[īri|īru]] [[astronoms|astronoma]] izstrādātām tabulām aprēķināt savas atrašanās vietas ģeogrāfisko platumu ([[paralēle|paralēli]]). Virzoties gar noteiktu paralēli, [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] bija iespējams kuģot no [[Skandināvija]]s līdz [[Skotija]]s un [[Īrija]]s, vēlāk [[Islande]]s, [[Grenlande]]s un [[Kanāda]]s krastiem. Navigācijas pilnīgākā apgūšanā svarīga nozīme bija vēl diviem izciliem jaunievedumiem — [[kompass|kompasa]] un [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] izgudrošanai. Arī navigācijas kartes sāka parādīties 12. gadsimtā (piemēram, ''[[Tabula Rogeriana]]''). No [[Ķīna]]s vispirms arābi, tad eiropieši pārņēma kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13. gadsimtā. == Jaunu zemju atklājumi == Jau 14. gadsimtā [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s eskadras bija sasniegušas [[Kanāriju salas]], [[Azoru salas]] un [[Madeira|Madeiru]], taču šajā virzienā neko neuzsāka, jo pamatā savās aktivitātēs orientējās uz Vidusjūras austrumdaļu. Taču 15. gadsimtā vislabvēlīgākā situācija bija [[Portugāle]]i, kura atradās vistuvāk Āfrikai. Šeit bija labi attīstītas kuģniecības tradīcijas un pēc [[rekonkista]]s bija pietiekami lieli brīvi resursi. Portugāļi sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta punktus. Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis (vēlāk karalis) [[Enrike Jūrasbraucējs]], kurš bija Kristus ordeņa ([[Templiešu ordenis|Templiešu]] jaunais nosaukums) mestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrešā atvēra pirmo tālbraucēju jūrnieku skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas. === Portugāļu jūrasbraucēji === ''Pamatraksts: [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]'' 15. gadsimta sākumā portugāļi atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]] un mēģināja [[kolonizēšana|kolonizēt]] [[Kanāriju salas]]. 1434. gadā viņi apbrauca [[Bohadora rags|Bohadora ragu]] Āfrikas piekrastē, bet 1444. gadā sasniedza [[Zaļais rags|Zaļo ragu]] mūsdienu [[Senegāla|Senegālā]] un drīz šeit uzbūvēja pirmo eiropiešu fortu Āfrikā. 15. gadsimta otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1470. gados viņi pirmo reizi šķērsoja [[ekvators|ekvatoru]] un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji bija domājuši un kartogrāfi attēlojoši kartēs. 1487. gadā [[Bartolomeo Diašs]] sasniedza [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], kuru nosauca par Vētru ragu. Tālāk [[Dienvidāfrika]]s krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākiem panākumiem jauna jūrasceļa meklēšanā. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās cerības ragu. 1498. gadā [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Kerala]]s piekrasti Indijas dienvidos. Pa ceļam uz Indiju portugāļu ekspedīcijas dibināja atbalsta punktus un pakļāva vietējās valstis. Āfrikas piekrastes apgūšana līdz pat Arābijas pussalai deva bagātīgus ienākumus — zeltu un vergus, Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1499. gadā tā bija monopolizējusi [[garšviela|garšvielu]] piegādi Eiropai un dibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Indijā. 16. gadsimtā portugāļu rokās jau bija liela daļa Āfrikas piekrastes (ar lielākajiem atbalsta centriem [[Mozambika|Mozambikā]] un [[Mombasa|Mombasā]]), [[Brazīlija]]s piekraste, Indijas piekraste, [[Portugāļu Malaka|Malaka]], [[Ceilona]], [[Moluku salas]], notika aktīvu tirdzniecība ar [[Siāma|Siāmu]] un Ķīnu. === Spāņu jūrasbraucēji === 15. gadsimta beigās Spānijas karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra [[Kristofors Kolumbs|Kolumba]] vadībā sasniedza [[Bahamu Salas]] (San Salvadoru), [[Kuba|Kubu]] un [[Haiti]]. Nākamajās ekspedīcijās spāņi sasniedza [[Puertoriko]], [[Mazās Antiļu salas]], [[Jamaika|Jamaiku]], [[Trinidada|Trinidadu]] un [[Centrālamerika]]s piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva [[Amerigo Vespuči]] vadītā ekspedīcija. 1513. gadā [[Vasko Nunjess de Balboa]] šķērsoja [[Panama]]s zemes šaurumu un sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. 1517. gadā divi kuģi [[Gonsalo Fernandess de Kordova|Kordovas]] vadībā sasniedza [[Jukatanas pussala|Jukatanu]]. 1518. gadā Grihalvas ekspedīcija sasniedza [[Meksika|Meksiku]] un atgriezās ar zeltu. 1519. gadā [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] vadītā ekspedīcija apbrauca [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un 1521. gadā sasniedza [[Āzija|Āziju]], caur [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] un gar [[Āfrika]]s piekrasti atgriezās Spānijā (atgriezās tikai viens kuģis, bet tā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus). Sākās Meksikas un Vidusamerikas iekarošana un kolonizēšana. 1530. gadā sākās [[Inku impērija]]s ([[Peru]]) iekarošana un kolonizēšana. 16. gadsimta beigās Spānija bija iekarojusi Floridu, Meksiku, Antiļu salas, [[Andi|Andu]] piekrasti, [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] upes baseinu. Izlaupot [[acteki|acteku]], [[maiji|maiju]] un [[inki|inku]] valstu uzkrājumus un izmantojot sudraba un zelta raktuves, spāņi guva tiem laikiem fantastisku dārgmetālu daudzumu. === Angļu jūrasbraucēji === 1497. gadā [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] uzdevumā sūtītā ekspedīcija [[Džons Kabots|Džona Kabota]] vadībā sasniedza [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] Ziemeļamerikas piekrastē. Braucienus uz Ziemeļameriku uzsāka arī [[franči]] un [[holandieši]] (kuri, atšķirībā no britiem, uzreiz sāka dibināt savas kolonijas). [[Indija]]s jūras ceļa meklējumus aktīvi atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], kura sūtītais florencietis [[Džovanni da Verranco]] izpētīja [[Ziemeļamerika]]s dienvidrietumu piekrasti un konstatēja, ka Ņūfaundlenda ir sala, nevis pussala. 1534. gadā franču ekspedīcija [[Žaks Kartjē|Žaka Kartjē]] vadībā dibināja koloniju Ņūfaundlendā, sasniedza [[Sentlorensa]]s grīvu, [[Kvebeka]]s piekrasti. 1536. gadā Francija sāka [[Kanāda]]s kolonizāciju. 1541. gadā tika dibināta kolonija Kvebekā. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Francija zaudēja savas kolonijas Ziemeļamerikā un Indijā (Dekānu), taču saglabāja savu ietekmi Siāmā. 16. gadsimta beigās angļi mēģināja atrast [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] uz Āziju caur [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānu]], gan rietumu, gan austrumu virzienā. 1552. gadā angļu ekspedīcija Sebastjana Kabota vadībā meklēja jaunus Ziemeļu tirdzniecības ceļus ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], nodibināja "[[Maskavija]]s tirdzniecības kompāniju" un sasniedza [[Ziemeļu Dvina]]s ieteku [[Baltā jūra|Baltajā jūrā]]. Viņa plānu turpināja trīs kapteiņi ar Ričardu Čensleru vadībā, nodibinot regulāru tirdzniecības satiksmi starp Angliju un Krieviju. [[Martins Frobišers]] Anglijas karalienes [[Elizabete I]] uzdevumā meklēja Ziemeļu jūrasceļu Amerikā, sasniedzot [[Hudzona šaurums|Hudzona šaurumu]]. Pašā Hudzona līcī 1611. gadā pirmais iebrauca [[Henrijs Hadsons]]. Kapteinis [[Viljams Bafins]] neveiksmīgi mēģināja atrast jūras ceļu starp Grenlandi un Ameriku. 1610. gadā angļi nodibināja [[Trīspadsmit kolonijas]] un Ņūfaundlendas koloniju Ziemeļamerikā un pieteica pretenzijas uz [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] baseinu. 1670. gadā, lai apturētu franču ekspansiju, angļi dibināja Hudzona līča kompāniju. Laika posmā no 1689. līdz 1763. gadam norisinājās četri kari starp frančiem un angļiem. 1763. gadā pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] briti bija ieguvuši lielāko daļu no Francijas kolonijām. 1600. gadā tika dibināta "Britu Austrumindijas kompānija", kas pamazām sāka izspiest portugāļus no Indijas. === Holandiešu jūrasbraucēji === Kvalitatīvs pavērsiens navigācijas [[kartogrāfija|kartogrāfijā]] aizsākās gan tikai pēc 1541. gada, kad holandietis [[Gerhards Merkators|Gerhards Krēmers]], kurš vēsturē iegājis kā ''Merkators'', izgatavoja savu pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās. 1593. gadā holandiešu ekspedīcija [[Villems Barencs|Villema Barenca]] vadībā sasniedza Jauno zemi (''Новая земля'') Arktikā. 1595. gadā tika nodibināta pirmā Nīderlandes kompānija braucieniem uz Indiju. Pie [[Java (sala)|Javas]] un [[Bali]] ieradās pirmā holandiešu eskadra, kas jūras kaujā sakāva portugāļus un atgriezās mājās ar salaupītu bagātīgu garšvielu kravu. 1595. gadā holandiešu eskadra devās meklēt ziemeļos "ceļu uz [[Ķīna]]s un [[Japāna]]s karalistēm", taču sasniedza tikai [[Oba]]s grīvu un atveda ziņas par [[Jeņiseja|Jeņiseju]]. Nākamā ekspedīcija, kuras uzdevums bija sasniegt Jeņiseju, tur pārziemot, un doties tālāk uz austrumiem sasniedza tikai Jauno Zemi un devās atpakaļ, taču atklāja [[Špicbergena|Špicbergenu]], kur visai drīz holandieši un briti sāka roņu un vaļu medības. 1597. gadā holandiešu kuģu skaits, kas devās uz Indiju, bija trīskāršojies un turpināja pieaugt: 1598. gadā Nīderlande sūtīja uz Indiju 22 kuģus, bet 16. gadsimta sākumā ik gadu turp devās 7 kuģi. Ap 1600. gadu [[Apvienoto provinču republika]]i bija jau vairāk nekā 70 000 jūrnieku un 2000 jaunu kuģu. Spānijas un Portugāles konflikti nāca tiem tikai par labu un holandieši aktīvi sāka aplaupīt portugāļu kolonijas [[Indonēzija|Indonēzijā]], paralēli slēdzot tirdzniecības un militārās sadarbības līgumus ar vietējiem valdniekiem. Sakāvuši Spānijas kara floti, holandieši sāka kontrolēt visu Indonēziju. 1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, Apvienoto provinču republikas valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā "[[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandiešu Austrumindijas kompānijā]]", kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Kompānijai bija jāmaksā 3 % muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva [[Džakarta|Batāvija]] Javā. 1606. gadā holandieši sasniedza Austrāliju. No 1642. līdz 1644. gadam holandiešu ekspedīcija [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] vadībā apbrauca Austrāliju, atklāja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Tonga|Tongu]] un [[Fidži]]. 17. gadsimta pirmajā pusē nīderlandieši izdzina portugāļus no [[Ceilona]]s un [[Portugāļu Malaka|Malakas]]. 1609. gadā viņi nodibināja savu tirdzniecības faktoriju Japānā ([[Kjusju]] salā) un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. [[Ķīna]]s ūdeņos par viņu bāzi kļuva [[Taivāna (sala)|Formozas]] sala. 1620. gadā Nīderlandē nodibināja "Nīderlandiešu Rietumndijas kompāniju", kuras pamatmērķi bija plantāciju attīstība un kontrabanda ar Spānijas kolonijām. Par to atbalsta punktiem kļuva [[Kirasao]] un [[Sintēstatiusa]] [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kā arī [[Gvajāna]]. No 1630. līdz 1654. gadam nīderlandieši pat pārvaldīja Brazīliju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandieši un franču [[hugenoti]], no kuriem izveidojās jaunu tauta — [[Afrikāneri|būri]]. 1624. gadā pie Hudzonas upes grīvas dibināja Jaunās Amsterdamas koloniju (tagad [[Ņujorka]]), taču itin drīz to Nīderlandei atņēma Lielbritānija. 17. gadsimta otrā puse bija Nīderlandes kuģniecības ziedu laiki, taču drīz vien kompānijas pārņem korupcija, spekulācijas un blēdības. Korupcija un iedzīvošanas kāre pārgāja no kompāniju aparāta uz Nīderlandes provinču pārvaldes struktūrām un valsts militārā varenība sāka iet uz leju (lielas problēmas sagādāja Nīderlandes teritoriālās problēmas ar Franciju, kas ļāva Lielbritānijai pārņemt iniciatīvu okeānu kuģniecībā). "Nīderlandes Rietumindijas kompānija" bankrotēja itin drīz pēc tam, kad tā zaudēja Brazīliju, savukārt "Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija" noturējās līdz 18. gadsimta beigām. == Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti == Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā ievērojami mainījās eiropiešu zināšanas par pasauli, strauji attīstījās kuģu būves tehnika, ģeogrāfija un [[kartogrāfija]] (bija nepieciešamība pēc principiāli atšķirīgām zināšanām astronomijā un mehānikā), sociālā struktūra. Eiropā tika ieviesti jauni kultūraugi — [[kartupeļi]], [[tomāti]], [[tabaka]], [[kukurūza]] un citi, savukārt Amerikā tika ievesti Eiropas mājlopi, zirgi un aitas. Eiropieši, sagraujot un iznīcinot Amerikas civilizācijas un nopietni militāri iedragājot un ekonomiski pakļaujot Āfrikas un Āzijas civilizācijas, kolonizēja lielāko daļu pasaules valstu un teritoriju. Ziemeļamerikā, [[Karību jūra]]s salās, [[Argentīna|Argentīnā]] un Austrālijā pamat iedzīvotāji tika izspiesti no viņu zemēm un iznīcināti vai arī kļuva par niecīgu minoritāti. Savukārt no 16. līdz 19. gadsimtam ap 10 miljoniem afrikāņu tika izvesti kā vergi uz Ameriku, pilnībā mainot etnisko sastāvu lielā daļā kontinenta. Dārgmetālu un koloniālpreču ieplūšana Eiropā izraisīja t.s. ''cenu revolūciju'', savukārt tā noteica visas saimnieciskās dzīves pārstrukturēšanu un t.s. ''zinātniski tehnisko revolūciju''. Eiropa ieveda izejvielas, cukuru, vilnu un [[kokvilna|kokvilnu]] no Amerikas un tirgojās ar Āzijas valstīm. Ķīnā tika pārdots galvenokārt sudrabs, pretī saņemot [[zīds|zīdu]] un [[porcelāns|porcelānu]]. Savukārt Amerikas tirgū tika pārdoti Eiropas manufaktūru ražojumi. Tas Eiropu 19.—20. gadsimta maijā padarīja par bagātāko reģionu pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{angliski}} [https://web.archive.org/web/20170427081217/http://fortnightlyreview.co.uk/2012/06/explore-duchesne/ ''The Faustian impulse and European exploration''], ''The Fortnightly Review'' 2012 {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Ģeogrāfijas vēsture]] [[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|*]] ouj5oslx3kk30pm3dfmt5fujshjgich 4539635 4539632 2026-10-25T11:19:17Z ~2026-56847-48 152341 /* */ 4539635 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[Attēls:CantinoPlanisphere.png|thumb|350px|1502. gada itāļu diplomāta Alberto Kantino [[Ģeogrāfiskā karte|karte]], kas apkopoja tālaika ziņas par portugāļu un spāņu jūrasbraucēju atklājumiem.]] '''Lielie ģeogrāfiskie atklājumi''' jeb '''Atklājumu laikmets''' ir atklājumi, kurus veica [[Eiropa]]s jūrasbraucēji [[15. gadsimts|15.]] un [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], meklējot jaunus [[tirdzniecība]]s ceļus un dibinot [[kolonija]]s. 15. gadsimta sākumā portugāļu jūrasbraucēji atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]], [[Zaļā raga salas]] un izpētīja Āfrikas rietumu piekrasti. 1488. gadā portugāļu ekspedīcija [[Bartolomeu Diašs|Bartolomeu Diaša]] vadībā [[Dienvidāfrika]]s piekrastē sasniedza Indijas okeānu. 1492. gadā spāņu ekspedīcija [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vadībā sasniedza [[Karību salas]], kas izraisīja neskaitāmu ekspedīciju sūtīšanu [[Amerika]]s izpētei. == Priekšvēsture == [[Attēls:Caravel Boa Esperanca Portugal.jpg|thumb|15. gadsimta portugāļu kuģa ([[karavela]]s) modelis]] [[Attēls:SquareRigging.jpg|thumb|Buru kuģa [[takelāža]]]] Kopš [[Krusta kari]]em 14.—15. gadsimta mijā visa Eiropas tirdzniecība ar [[Āzija|Āziju]] notika ar [[Venēcijas Republika]]s un [[Dženovas Republika]]s tirgotāju starpniecību, taču Mazāziju un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]] kontrolēja [[Osmaņu impērija]]. Taču vislielāko triecienu šai tirdzniecībai deva [[Samarkanda]]s emīrs [[Timurs]], kurš izpostīja Vidusāziju, Indas baseinu, Mazāziju, nodibinot [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdu lielvalsti]] un paralizējot Eiropas—Āzijas tirdzniecību. Savukārt Eiropas turīgie iedzīvotāji šajā laikā milzīgos daudzumos patērēja garšvielas — piparus, [[muskatrieksti|muskatriekstus]], [[safrāns|safrānu]], cukuru u.c. Garšvielu un [[indigo]] tirdzniecība deva tirgotājiem milzīgu peļņu. Pieauga skaidras naudas trūkums — [[Bohēmija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Saksija]]s [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]] raktuves bija izsmeltas un to produktivitāte kritās. === Okeāna burinieku pilnveide === [[Vidusjūra]]s kuģi nebija piemēroti okeāna ceļojumiem. Bezizeja un nepieciešamība piespieda Eiropas karalistes nepilna gadsimta laikā attīstīt kuģošanas [[tehnika|tehniku]], lai konstruktīvi un kvalitatīvi uzlabotie kuģi kļūtu par pietiekami drošu okeānu [[transports|transporta]] līdzekli cilvēku un kravu pārvadāšanai lielos attālumos. No konstruktīvā viedokļa kuģubūvē tika ieviestas divas būtiski [[jaunievedumi]]. Pirmkārt, kuģa [[ahteris]] (pakaļgals) tika rekonstruēts un tajā iemontēta pastāvīga, stabila [[stūre]]s iekārta. Rezultātā kuģa vadīšana nelabvēlīgos laika apstākļos un līdz ar to [[navigācija]] okeānā kļuva daudz drošāka. Otrkārt, vairāku gadu desmitu laikā tika ieviesti daudzi [[izgudrojums|izgudrojumi]] un uzlabojumi kuģu [[takelāža|takelāžā]]. [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] līdz tam plaši izmantotās vienmasta kuģa ([[koge]]s) ar vienu četrstūrainu [[bura|buru]] vietā sāka būvēt arvien lielākus kuģus ar diviem un pat trīs [[masts|mastiem]], aprīkotus ar dažādas konfigurācijas burām. Tā, priekšējais (fokmasts) un vidējais masts (grotmasts) sāka nest virkni četrstūrainu buru. Trešais, pakaļējais masts (bizanmasts) vairumā gadījumu saglabāja tradicionālo Vidusjūras trapečveida (t.s. ''latīņu'') buru. Kuģa priekšgalā tika ierīkots izturīgs bomis — [[bušprits]], kas ļāva starp to un fokmastu ievietot vairākas neliela izmēra trīsstūrveida buras (klīverus). Tām nebija izšķirošas nozīmes kuģa gaitas paātrināšanā, taču ar to palīdzību būtiski uzlabojās kuģa vadāmība. Līdzīgas buras tika ierīkotas arī starp mastiem (stakseļi). Pateicoties visu šo jaunievedumu kombinācijai, radikāli uzlabojās kuģu vadāmība, manevrēšanas spēja, pieauga to izmērs un [[kravnesība]]. Pilnveidotie kuģi ([[karavela]]s) tagad spēja iet visai šaurā leņķī pret vēju, vai pat vispār pretēji vējam, izmantojot [[halze]]s (zigzag veida pagriezienu sērija) kustību. === Navigācijas attīstība === Taču lai veiktu ceļojumus starp kontinentiem jūrniekiem vajadzēja iemācīties arī apgūt [[navigācija|navigāciju]] — orientēties okeānu plašumos un noteikt savu atrašanās vietu. Dažus elementārākos navigācijas paņēmienus bija apguvuši jau [[vikingi]], kuri bija iemācījušies mērīt [[Polārzvaigzne]]s, kā arī [[Saule]]s augstumu virs [[horizonts|horizonta]] Saules [[zenīts|zenītā]] (dienas vidū) un pēc kāda 10. gadsimta [[īri|īru]] [[astronoms|astronoma]] izstrādātām tabulām aprēķināt savas atrašanās vietas ģeogrāfisko platumu ([[paralēle|paralēli]]). Virzoties gar noteiktu paralēli, [[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] bija iespējams kuģot no [[Skandināvija]]s līdz [[Skotija]]s un [[Īrija]]s, vēlāk [[Islande]]s, [[Grenlande]]s un [[Kanāda]]s krastiem. Navigācijas pilnīgākā apgūšanā svarīga nozīme bija vēl diviem izciliem jaunievedumiem — [[kompass|kompasa]] un [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] izgudrošanai. Arī navigācijas kartes sāka parādīties 12. gadsimtā (piemēram, ''[[Tabula Rogeriana]]''). No [[Ķīna]]s vispirms arābi, tad eiropieši pārņēma kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13. gadsimtā. == Jaunu zemju atklājumi == Jau 14. gadsimtā [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s eskadras bija sasniegušas [[Kanāriju salas]], [[Azoru salas]] un [[Madeira|Madeiru]], taču šajā virzienā neko neuzsāka, jo pamatā savās aktivitātēs orientējās uz Vidusjūras austrumdaļu. Taču 15. gadsimtā vislabvēlīgākā situācija bija [[Portugāle]]i, kura atradās vistuvāk Āfrikai. Šeit bija labi attīstītas kuģniecības tradīcijas un pēc [[rekonkista]]s bija pietiekami lieli brīvi resursi. Portugāļi sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta punktus. Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis (vēlāk karalis) [[Enrike Jūrasbraucējs]], kurš bija Kristus ordeņa ([[Templiešu ordenis|Templiešu]] jaunais nosaukums) mestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrešā atvēra pirmo tālbraucēju jūrnieku skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas. === Portugāļu jūrasbraucēji === ''Pamatraksts: [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]'' 15. gadsimta sākumā portugāļi atklāja [[Madeira|Madeiru]], [[Azoru salas]] un mēģināja [[kolonizēšana|kolonizēt]] [[Kanāriju salas]]. 1434. gadā viņi apbrauca [[Bohadora rags|Bohadora ragu]] Āfrikas piekrastē, bet 1444. gadā sasniedza [[Zaļais rags|Zaļo ragu]] mūsdienu [[Senegāla|Senegālā]] un drīz šeit uzbūvēja pirmo eiropiešu fortu Āfrikā. 15. gadsimta otrajā pusē portugāļi turpināja Āfrikas rietumu piekrastes izpēti, virzīdamies arvien tālāk uz dienvidiem. 1470. gados viņi pirmo reizi šķērsoja [[ekvators|ekvatoru]] un devās tālāk, lai atrastu ceļu apkārt Āfrikai, kura izrādījās daudz lielāka, nekā kuģotāji bija domājuši un kartogrāfi attēlojoši kartēs. 1487. gadā [[Bartolomeo Diašs]] sasniedza [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], kuru nosauca par Vētru ragu. Tālāk [[Dienvidāfrika]]s krasta līnija tiecās ziemeļaustrumu virzienā un kuģotāji nonāca [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], tomēr ekspedīcija nespēja turpināt garo nogurdinošo ceļojumu un atgriezās mājās. Portugāles karalis šo atklājumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu un bija pārliecināts par turpmākiem panākumiem jauna jūrasceļa meklēšanā. Vētru ragu viņš pārdēvēja par Labās cerības ragu. 1498. gadā [[Vasko da Gama]] sasniedza [[Kerala]]s piekrasti Indijas dienvidos. Pa ceļam uz Indiju portugāļu ekspedīcijas dibināja atbalsta punktus un pakļāva vietējās valstis. Āfrikas piekrastes apgūšana līdz pat Arābijas pussalai deva bagātīgus ienākumus — zeltu un vergus, Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1499. gadā tā bija monopolizējusi [[garšviela|garšvielu]] piegādi Eiropai un dibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Indijā. 16. gadsimtā portugāļu rokās jau bija liela daļa Āfrikas piekrastes (ar lielākajiem atbalsta centriem [[Mozambika|Mozambikā]] un [[Mombasa|Mombasā]]), [[Brazīlija]]s piekraste, Indijas piekraste, [[Portugāļu Malaka|Malaka]], [[Ceilona]], [[Moluku salas]], notika aktīvu tirdzniecība ar [[Siāma|Siāmu]] un Ķīnu. === Spāņu jūrasbraucēji === 15. gadsimta beigās Spānijas karaliste, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra [[Kristofors Kolumbs|Kolumba]] vadībā sasniedza [[Bahamu Salas]] (San Salvadoru), [[Kuba|Kubu]] un [[Haiti]]. Nākamajās ekspedīcijās spāņi sasniedza [[Puertoriko]], [[Mazās Antiļu salas]], [[Jamaika|Jamaiku]], [[Trinidada|Trinidadu]] un [[Centrālamerika]]s piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva [[Amerigo Vespuči]] vadītā ekspedīcija. 1513. gadā [[Vasko Nunjess de Balboa]] šķērsoja [[Panama]]s zemes šaurumu un sasniedza [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. 1517. gadā divi kuģi [[Gonsalo Fernandess de Kordova|Kordovas]] vadībā sasniedza [[Jukatanas pussala|Jukatanu]]. 1518. gadā Grihalvas ekspedīcija sasniedza [[Meksika|Meksiku]] un atgriezās ar zeltu. 1519. gadā [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] vadītā ekspedīcija apbrauca [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un 1521. gadā sasniedza [[Āzija|Āziju]], caur [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] un gar [[Āfrika]]s piekrasti atgriezās Spānijā (atgriezās tikai viens kuģis, bet tā atvestā garšvielu krava ar uzviju sedza visus ekspedīcijas izdevumus). Sākās Meksikas un Vidusamerikas iekarošana un kolonizēšana. 1530. gadā sākās [[Inku impērija]]s ([[Peru]]) iekarošana un kolonizēšana. 16. gadsimta beigās Spānija bija iekarojusi Floridu, Meksiku, Antiļu salas, [[Andi|Andu]] piekrasti, [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Laplata (upe)|Laplatas]] upes baseinu. Izlaupot [[acteki|acteku]], [[maiji|maiju]] un [[inki|inku]] valstu uzkrājumus un izmantojot sudraba un zelta raktuves, spāņi guva tiem laikiem fantastisku dārgmetālu daudzumu. === Angļu jūrasbraucēji === 1497. gadā [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] uzdevumā sūtītā ekspedīcija [[Džons Kabots|Džona Kabota]] vadībā sasniedza [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]] Ziemeļamerikas piekrastē. Braucienus uz Ziemeļameriku uzsāka arī [[franči]] un [[holandieši]] (kuri, atšķirībā no britiem, uzreiz sāka dibināt savas kolonijas). [[Indija]]s jūras ceļa meklējumus aktīvi atbalstīja [[Francija]]s karalis [[Fransuā I]], kura sūtītais florencietis [[Džovanni da Verranco]] izpētīja [[Ziemeļamerika]]s dienvidrietumu piekrasti un konstatēja, ka Ņūfaundlenda ir sala, nevis pussala. 1534. gadā franču ekspedīcija [[Žaks Kartjē|Žaka Kartjē]] vadībā dibināja koloniju Ņūfaundlendā, sasniedza [[Sentlorensa]]s grīvu, [[Kvebeka]]s piekrasti. 1536. gadā Francija sāka [[Kanāda]]s kolonizāciju. 1541. gadā tika dibināta kolonija Kvebekā. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] Francija zaudēja savas kolonijas Ziemeļamerikā un Indijā (Dekānu), taču saglabāja savu ietekmi Siāmā. 16. gadsimta beigās angļi mēģināja atrast [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] uz Āziju caur [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeānu]], gan rietumu, gan austrumu virzienā. 1552. gadā angļu ekspedīcija Sebastjana Kabota vadībā meklēja jaunus Ziemeļu tirdzniecības ceļus ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], nodibināja "[[Maskavija]]s tirdzniecības kompāniju" un sasniedza [[Ziemeļu Dvina]]s ieteku [[Baltā jūra|Baltajā jūrā]]. Viņa plānu turpināja trīs kapteiņi ar Ričardu Čensleru vadībā, nodibinot regulāru tirdzniecības satiksmi starp Angliju un Krieviju. [[Martins Frobišers]] Anglijas karalienes [[Elizabete I]] uzdevumā meklēja Ziemeļu jūrasceļu Amerikā, sasniedzot [[Hudzona šaurums|Hudzona šaurumu]]. Pašā Hudzona līcī 1611. gadā pirmais iebrauca [[Henrijs Hadsons]]. Kapteinis [[Viljams Bafins]] neveiksmīgi mēģināja atrast jūras ceļu starp Grenlandi un Ameriku. 1610. gadā angļi nodibināja [[Trīspadsmit kolonijas]] un Ņūfaundlendas koloniju Ziemeļamerikā un pieteica pretenzijas uz [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] baseinu. 1670. gadā, lai apturētu franču ekspansiju, angļi dibināja Hudzona līča kompāniju. Laika posmā no 1689. līdz 1763. gadam norisinājās četri kari starp frančiem un angļiem. 1763. gadā pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] briti bija ieguvuši lielāko daļu no Francijas kolonijām. 1600. gadā tika dibināta "Britu Austrumindijas kompānija", kas pamazām sāka izspiest portugāļus no Indijas. === Holandiešu jūrasbraucēji === Kvalitatīvs pavērsiens navigācijas [[kartogrāfija|kartogrāfijā]] aizsākās gan tikai pēc 1541. gada, kad holandietis [[Gerhards Merkators|Gerhards Krēmers]], kurš vēsturē iegājis kā ''Merkators'', izgatavoja savu pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās. 1593. gadā holandiešu ekspedīcija [[Villems Barencs|Villema Barenca]] vadībā sasniedza Jauno zemi (''Новая земля'') Arktikā. 1595. gadā tika nodibināta pirmā Nīderlandes kompānija braucieniem uz Indiju. Pie [[Java (sala)|Javas]] un [[Bali]] ieradās pirmā holandiešu eskadra, kas jūras kaujā sakāva portugāļus un atgriezās mājās ar salaupītu bagātīgu garšvielu kravu. 1595. gadā holandiešu eskadra devās meklēt ziemeļos "ceļu uz [[Ķīna]]s un [[Japāna]]s karalistēm", taču sasniedza tikai [[Oba]]s grīvu un atveda ziņas par [[Jeņiseja|Jeņiseju]]. Nākamā ekspedīcija, kuras uzdevums bija sasniegt Jeņiseju, tur pārziemot, un doties tālāk uz austrumiem sasniedza tikai Jauno Zemi un devās atpakaļ, taču atklāja [[Špicbergena|Špicbergenu]], kur visai drīz holandieši un briti sāka roņu un vaļu medības. 1597. gadā holandiešu kuģu skaits, kas devās uz Indiju, bija trīskāršojies un turpināja pieaugt: 1598. gadā Nīderlande sūtīja uz Indiju 22 kuģus, bet 16. gadsimta sākumā ik gadu turp devās 7 kuģi. Ap 1600. gadu [[Apvienoto provinču republika]]i bija jau vairāk nekā 70 000 jūrnieku un 2000 jaunu kuģu. Spānijas un Portugāles konflikti nāca tiem tikai par labu un holandieši aktīvi sāka aplaupīt portugāļu kolonijas [[Indonēzija|Indonēzijā]], paralēli slēdzot tirdzniecības un militārās sadarbības līgumus ar vietējiem valdniekiem. Sakāvuši Spānijas kara floti, holandieši sāka kontrolēt visu Indonēziju. 1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, Apvienoto provinču republikas valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā "[[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandiešu Austrumindijas kompānijā]]", kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Kompānijai bija jāmaksā 3 % muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva [[Džakarta|Batāvija]] Javā. 1606. gadā holandieši sasniedza Austrāliju. No 1642. līdz 1644. gadam holandiešu ekspedīcija [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] vadībā apbrauca Austrāliju, atklāja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Tonga|Tongu]] un [[Fidži]]. 17. gadsimta pirmajā pusē nīderlandieši izdzina portugāļus no [[Ceilona]]s un [[Portugāļu Malaka|Malakas]]. 1609. gadā viņi nodibināja savu tirdzniecības faktoriju Japānā ([[Kjusju]] salā) un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. [[Ķīna]]s ūdeņos par viņu bāzi kļuva [[Taivāna (sala)|Formozas]] sala. 1620. gadā Nīderlandē nodibināja "Nīderlandiešu Rietumndijas kompāniju", kuras pamatmērķi bija plantāciju attīstība un kontrabanda ar Spānijas kolonijām. Par to atbalsta punktiem kļuva [[Kirasao]] un [[Sintēstatiusa]] [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], kā arī [[Gvajāna]]. No 1630. līdz 1654. gadam nīderlandieši pat pārvaldīja Brazīliju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandieši un franču [[hugenoti]], no kuriem izveidojās jaunu tauta — [[Afrikāneri|būri]]. 1624. gadā pie Hudzonas upes grīvas dibināja Jaunās Amsterdamas koloniju (tagad [[Ņujorka]]), taču itin drīz to Nīderlandei atņēma Lielbritānija. 17. gadsimta otrā puse bija Nīderlandes kuģniecības ziedu laiki, taču drīz vien kompānijas pārņem korupcija, spekulācijas un blēdības. Korupcija un iedzīvošanas kāre pārgāja no kompāniju aparāta uz Nīderlandes provinču pārvaldes struktūrām un valsts militārā varenība sāka iet uz leju (lielas problēmas sagādāja Nīderlandes teritoriālās problēmas ar Franciju, kas ļāva Lielbritānijai pārņemt iniciatīvu okeānu kuģniecībā). "Nīderlandes Rietumindijas kompānija" bankrotēja itin drīz pēc tam, kad tā zaudēja Brazīliju, savukārt "Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija" noturējās līdz 18. gadsimta beigām. == Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti == Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultātā ievērojami mainījās eiropiešu zināšanas par pasauli, strauji attīstījās kuģu būves tehnika, ģeogrāfija un [[kartogrāfija]] (bija nepieciešamība pēc principiāli atšķirīgām zināšanām astronomijā un mehānikā), sociālā struktūra. Eiropā tika ieviesti jauni kultūraugi — [[kartupeļi]], [[tomāti]], [[tabaka]], [[kukurūza]] un citi, savukārt Amerikā tika ievesti Eiropas mājlopi, zirgi un aitas. Eiropieši, sagraujot un iznīcinot Amerikas civilizācijas un nopietni militāri iedragājot un ekonomiski pakļaujot Āfrikas un Āzijas civilizācijas, kolonizēja lielāko daļu pasaules valstu un teritoriju. Ziemeļamerikā, [[Karību jūra]]s salās, [[Argentīna|Argentīnā]] un Austrālijā pamat iedzīvotāji tika izspiesti no viņu zemēm un iznīcināti vai arī kļuva par niecīgu minoritāti. Savukārt no 16. līdz 19. gadsimtam ap 10 miljoniem āfrikāņu tika izvesti kā vergi uz Ameriku, pilnībā mainot etnisko sastāvu lielā daļā kontinenta. Dārgmetālu un koloniālpreču ieplūšana Eiropā izraisīja t.s. ''cenu revolūciju'', savukārt tā noteica visas saimnieciskās dzīves pārstrukturēšanu un t.s. ''zinātniski tehnisko revolūciju''. Eiropa ieveda izejvielas, cukuru, vilnu un [[kokvilna|kokvilnu]] no Amerikas un tirgojās ar Āzijas valstīm. Ķīnā tika pārdots galvenokārt sudrabs, pretī saņemot [[zīds|zīdu]] un [[porcelāns|porcelānu]]. Savukārt Amerikas tirgū tika pārdoti Eiropas manufaktūru ražojumi. Tas Eiropu 19.—20. gadsimta maijā padarīja par bagātāko reģionu pasaulē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{angliski}} [https://web.archive.org/web/20170427081217/http://fortnightlyreview.co.uk/2012/06/explore-duchesne/ ''The Faustian impulse and European exploration''], ''The Fortnightly Review'' 2012 {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Ģeogrāfijas vēsture]] [[Kategorija:Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|*]] 901fawlh0x2z5mrglf9e35ytisgx0kr 0 26546 4539427 4466126 2026-10-24T20:06:29Z BFD-69 82094 /* ievads */ attēls 4539427 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Krasnodaras novads |official_name=''Краснодарский край'' |settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|novads]] |image_skyline = Абрау_(озеро).jpg |image_caption = [[Abrau ezers]] |image_flag = Flag of Krasnodar Krai.svg |image_shield = Coat of Arms of Krasnodar Krai (official).svg |shield_size = 70px |image_map = Krasnodar in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Dienvidu federālais apgabals]] |seat_type=Centrs |seat = [[Krasnodara]] | established_title = Dibināts | established_date = 1937 |official_language = [[krievu valoda]] |parts_type = Municipālais iedalījums |parts=44 |p1 = '''7 pilsētu apriņķi''' |p2 = [[Krasnodara]] |p3 = [[Novorosijska]] |p4 = [[Gelendžika]] |p5 = [[Gorjačijkļuča]] |p6 = [[Soči]] |p7 = [[Armavira]] |p8 = [[Anapa]] |p9 = '''37 municipālie rajoni''' |p10 = [[Abinskas rajons]] |p11 = [[Apšeronas rajons]] |p12 = [[Belaja Gļinas rajons]] |p13 = [[Belorečenskas rajons]] |p14 = [[Brjuhoveckas rajons]] |p15 = [[Viselku rajons]] |p16 = [[Guļkeviču rajons]] |p17 = [[Dinskas rajons]] |p18 = [[Jeiskas rajons]] |p19 = [[Kaukāza rajons]] |p20 = [[Kaļiņinskas rajons]] |p21 = [[Kaņevskas rajons]] |p22 = [[Korenovskas rajons]] |p23 = [[Krasnoarmejskas rajons]] |p24 = [[Krilovskas rajons]] |p25 = [[Krimskas rajons]] |p26 = [[Kurgaņinskas rajons]] |p27 = [[Kuščovskas rajons]] |p28 = [[Labinskas rajons]] |p29 = [[Ļeņingradskas rajons]] |p30 = [[Mostovskojas rajons]] |p31 = [[Novokubanskas rajons]] |p32 = [[Novopokrovskas rajons]] |p33 = [[Otradnajas rajons]] |p34 = [[Pavlovskas rajons]] |p35 = [[Primorskoahtarskas rajons]] |p36 = [[Severskas rajons]] |p37 = [[Slavjanskas pie Kubaņas rajons]] |p38 = [[Starominskas rajons]] |p39 = [[Tbiliskas rajons]] |p40 = [[Temrjukas rajons]] |p41 = [[Timašovskas rajons]] |p42 = [[Tihoreckas rajons]] |p43 = [[Tuapses rajons]] |p44 = [[Uspenskas rajons]] |p45 = [[Ustjlabinskas rajons]] |p46 = [[Ščerbinovskas rajons]] |area_total_km2 = 75485 |total_type=Kopā |population_total = 5819345 |population_as_of = 2023 |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (88,3 %)<br />[[armēņi]] (5,5 %)<br />[[ukraiņi]] (1,6 %) | population_density_km2 = auto |website={{URL|http://admkrai.krasnodar.ru/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = RU-KDA |footnotes = }} '''Krasnodaras novads''' ({{val|ru|Краснодарский край}}), neoficiāli arī [[Kubaņa (novads)|Kubaņa]] (''Кубань''), ir viens no [[Krievijas Federācija]]s novadiem [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajā apgabalā]]. Tas robežojas ar [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalu]] ziemeļaustrumos, [[Stavropoles novads|Stavropoles novadu]] austrumos, [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]] dienvidaustrumos, kā arī ar [[Gruzija]]s [[Abhāzija|Abhāziju]] dienvidos un [[Melnā jūra|Melno]] un [[Azovas jūra|Azovas]] jūru rietumos un ziemeļrietumos. Krasnodaras novads arī pilnībā aptver [[Adigeja|Adigejas Republiku]]. == Vēsture == 631. gadā Kubaņas upes labajā krastā izveidojās [[Senā Lielā Bulgārija]] ar Fanagoriju kā galvaspilsētu, tad no apmēram 650. līdz 965. gadam šeit pastāvēja [[Hazārija]]s kaganāts. 965. gadā to sagrāva [[Kijivas kagans]] [[Svjatoslavs Igorevičs]], desmit gadus vēlāk hazāru zemēs iebruka [[pečeņegi]]. Pie [[Kerčas šaurums|Kerčas šauruma]] izveidojās slāvu [[Tmutarkaņas kņaziste]]s, kuru 12. gadsimta sākumā sagrāva [[polovcieši]] un līdz 1204. gadam tā atradās [[Austrumroma]]s imperatoru pakļautībā. No 1243. līdz 1438. gadam Kubaņas baseina teritorija bija [[Zelta Orda]]s pakļautībā. Šajā laikā novada teritorijā dzīvoja [[adigi|adigu]] jeb čerkesu ciltis: Melnās jūras piekrastē [[šapsugi]] ({{val|ady|шапсыгъ}} — [[Tuapse]]s apkārtnē), natuhi pie [[Gelendžika]]s, hegaji un hetuki (''Хьэтыкъуай'') pie [[Anapa]]s, [[ubihi]] pie [[Soči]]em. Savukārt stepi un kalnus apdzīvoja [[abadzehi]] (''абэдзэх''), [[bžedugi]] (''бжъэдыгъу''), [[kemirgoji]] (''кӏэмгуй'') un [[mamhegi]], [[egerukaji]]. 13. gadsimtā adigu valdnieks [[Inals (valdnieks)|Inals]] apvienoja 12 čerkesu ciltis vienā [[Čerkesija]]s valstī, kas pastāvēja līdz 19. gadsimta vidum. Pēc uzvaras [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] nosacījumiem Krievijas Impērija ieguva Kubaņas upes labo krastu, uz kurieni pārcēla [[Ukraina]]s kazakus. 1792. gadā tur izveidoja Melnās jūras kazaku pulka teritoriju (''Черноморское казачье войско''). [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā Krievijas Impērija iekaroja Čerkesiju un lielāko daļu tās pirmiedzīvotāju (aptuveni 2-2,8 miljonus) izklīdināja stepē vai deportēja uz dažādām [[Osmaņu impērija]]s daļām. 1860. gadā izveidoja Kubaņas apgabalu ar [[Jekaterinodara|Jekaterinodaru]] kā galvaspilsētu. 1896. gadā no Kubaņas apgabala atdalīja Melnās jūras guberņu, kuras centrs bija [[Novorosijska]]. Pēc Pirmā pasaules kara uz Kubaņas teritoriju pretendēja [[Ukrainas Tautas Republika]], bet pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām 1920. gadā tajā nodibināja [[Kubaņas-Melnās jūras apgabals|Kubaņas-Melnās jūras apgabalu]] (''Кубано-Черноморская область''), 1924. gadā īslaicīgajā Dienvidaustrumu apgabalā (''Юго-Восточная область'') un līdz 1934. gadam Ziemeļkaukāza novadā (''Северо-Кавказский край''). Pēc 1926. gada PSRS tautas skaitīšanas datiem Kubaņas apgabalā dzīvoja 62,2% [[Ukraiņi|ukraiņu]] un 33,8% [[Krievi|krievu]]. 1934. gadā izveidoja [[Azovas-Melnās jūras novads|Azovas-Melnās jūras novadu]] (''Азово-Черноморский край''), kuru 1937. gadā sadalīja Krasnodaras un [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalos]]. Krasnodaras apgabalā ietilpa [[Adigejas autonomais apgabals]]. <gallery> Attēls:KOZAKS of the BLACK SEA on the MAP of 1806.JPG|[[Čerkesija]]s un Melnās jūras kazaku teritorijas (pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] 1806. gada kartē) Attēls:Caucasus map 1835.jpg|Čerkesijas un Kabardijas zemes [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā 1835. gada kartē Attēls:Кубанская область.png|Kubaņas apgabals pēc Melnās jūras guberņas atdalīšanas 1913. gada kartē </gallery> == Tūrisms == [[Attēls:Морской порт Сочи и прилегающая территория 04.jpg|thumb|[[Soči]] — vislielākā Krievijas Federācijas kūrortpilsēta]] Svarīga Krasnodaras novada ekonomikas nozare ir tūrisms, kas aktīvi attīstās Melnās un Azovas jūras piekrastē, kā arī kalnu un stepju rajonos. Novadā atrodas federālie kūrorti [[Soči]], [[Gelendžika]] un [[Anapa]], kā arī reģionālie kūrorti [[Jeiska]], [[Gorjačijkļuča]] un [[Tuapse]].[[Attēls:Parus rock, common view.jpg|thumb|250px|[[Melnā jūra]]]] == Pilsētas == === Karte === {{VietasKarte+|Krasnodaras novads|width=400 |float= center|caption = Krasnodaras novada pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — novada pilsētas) |places = {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.033333|long=38.983333|position = top |label='''[[Krasnodara]]'''}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.866667|long=38.166667|position = bottom |label=[[Abinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.894444|long=37.316667|position = top |label=[[Anapa]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.460833|long=39.740556|position = right |label=[[Apšeronska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45|long=41.116667|position = right |label=[[Armavira]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.766667|long=39.866667|position = top |label=[[Belorečenska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.560833|long=38.076667|position = bottom |label=[[Gelendžika]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.633333|long=39.133333|position = top |label=[[Gorjačijkļuča]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.360278|long=40.694528|position = right |label=[[Guļkeviči]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=46.710556|long=38.277778|position = top |label=[[Jeiska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.466667|long=39.45|position = right |label=[[Korenovska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.433333|long=40.566667|position = top |label=[[Kropotkina]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.933333|long=38|position = top |label=[[Krimska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.883333|long=40.6|position = right |label=[[Kurgaņinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.633333|long=40.733333|position = right |label=[[Labinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.1|long=41.05|position = left |label=[[Novokubanska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.716667|long=37.766667|position = left |label=[[Novorosijska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=46.05|long=38.183333|position = top |label=[[Primorskoahtarska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.258611|long=38.124722|position = top |label=[[Slavjanska pie Kubaņas]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=43.585278|long=39.720278|position = top |label=[[Soči]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.266667|long=37.383333|position = left |label=[[Temrjuka]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.616667|long=38.933333|position = top |label=[[Timašovska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.85|long=40.116667|position = top |label=[[Tihorecka]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.1|long=39.083333|position = top |label=[[Tuapse]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.217778|long=39.689444|position = right |label=[[Ustjlabinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.423889|long=39.537222|position = left |label=[[Hadiženska]]}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Dienvidu federālais apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas novadi]] [[Kategorija:Krasnodaras novads| ]] [[Kategorija:Krasnodara]] jeng30w1vrjr4owfgff41lothkhxnkw 0 34509 4539514 3743023 2026-10-25T06:35:24Z Kleivas 2704 4539514 wikitext text/x-wiki '''Pīrss''' var būt: * [[Pīrss (krāteris)|Pīrss]] — Mēness krāteris == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Čārlzs Pīrss]] (''Charles Peirce''; 1839—1914) — amerikāņu matemātiķis, filozofs un loģiķis; * [[Frenklins Pīrss]] (''Franklin Pierce''; 1804—1869) — 14. ASV prezidents; * [[Frenks Pīrss (''Frank Pierce''; 1883—1908) — amerikāņu maratonists; * [[Gajs Pīrss]] ('' Guy Pearce''; 1967) — austrāliešu aktieris; * [[Pols Pīrss]] (''Paul Pierce''; 1977) — amerikāņu basketbolists; * [[Stjuarts Pīrss]] (''Stuart Pearce''; 1962) — angļu futbolists un treneris; * [[Viljams Pīrss]] (''William Pearce''; 1875—1959) — britu sporta vingrotājs. == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Pīrss Bols]] (''Piers Bohl''; 1865—1921) — latviešu matemātiķis; * [[Pīrss Sellerss]] (''Piers John Sellers''; 1955—2016) — amerikāņu NASA astronauts; * [[Pīrss Brosnans]] (''Pierce Brendan Brosnan''; 1953) — īru aktieris. == Skatīt arī == * [[Pīrsa]] * [[Pirs]] {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} mh1b85y2pv1m8342a8ficr2aq0c3hol 4539515 4539514 2026-10-25T06:35:32Z Kleivas 2704 /* Cilvēki ar šādu uzvārdu */ 4539515 wikitext text/x-wiki '''Pīrss''' var būt: * [[Pīrss (krāteris)|Pīrss]] — Mēness krāteris == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Čārlzs Pīrss]] (''Charles Peirce''; 1839—1914) — amerikāņu matemātiķis, filozofs un loģiķis; * [[Frenklins Pīrss]] (''Franklin Pierce''; 1804—1869) — 14. ASV prezidents; * [[Frenks Pīrss]] (''Frank Pierce''; 1883—1908) — amerikāņu maratonists; * [[Gajs Pīrss]] ('' Guy Pearce''; 1967) — austrāliešu aktieris; * [[Pols Pīrss]] (''Paul Pierce''; 1977) — amerikāņu basketbolists; * [[Stjuarts Pīrss]] (''Stuart Pearce''; 1962) — angļu futbolists un treneris; * [[Viljams Pīrss]] (''William Pearce''; 1875—1959) — britu sporta vingrotājs. == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Pīrss Bols]] (''Piers Bohl''; 1865—1921) — latviešu matemātiķis; * [[Pīrss Sellerss]] (''Piers John Sellers''; 1955—2016) — amerikāņu NASA astronauts; * [[Pīrss Brosnans]] (''Pierce Brendan Brosnan''; 1953) — īru aktieris. == Skatīt arī == * [[Pīrsa]] * [[Pirs]] {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} 0vv72rzg2pxnt6nfg77oj6is02ebyq1 0 34614 4539524 4499613 2026-10-25T06:52:01Z Kleivas 2704 4539524 wikitext text/x-wiki '''Kenedijs''' (sieviešu: '''Kenedija'''; {{val|en|Kennedy}}) var būt: == Cilvēki == ; Vīrieši * [[Arturs Kenedijs]] (''Arthur Kennedy''; 1914—1990) — ASV aktieris; * [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''; 1917—1963) — 35. ASV prezidents; * [[Džordžs Kenedijs]] (''George Kennedy''; 1925—2016) — ASV aktieris; * [[Hjū Kenedijs]] (''Hugh Kennedy''; 1809—1878) — Lielbritānijas šahists; * [[Roberts Kenedijs]] (''Robert Kennedy''; 1925—1968) — amerikāņu politiķis un cilvēktiesību aktīvists; * [[Teds Kenedijs]] (''Ted Kennedy''; 1932—2009) — ASV politiķis; * [[Tims Kenedijs]] (''Tim Kennedy''; dzimis 1979) — amerikāņu jaukto cīņas mākslu speciālists un karavīrs; * [[Tomass Kenedijs]] (''Thomas Kennedy''; 1884—1937) — amerikāņu maratonists. ; Sievietes * [[Nina Kenedija]] (''Nina Kennedy''; 1997) — Austrālijas vieglatlēte, kārtslēcēja; * [[Žaklīna Kenedija]] (''Jacqueline Kennedy''; 1929—1994) — ASV prezidenta Džona Kenedija sieva. == Citi == * [[Kenedija kosmiskais centrs]] — ASV kosmodroms. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] oltum98kkkio460zm0k1dam4rftsdc0 0 34751 4539431 4293352 2026-10-24T20:22:31Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Eddie_Irvine_after_the_1999_Australian_Grand_Prix.jpg", jo [[c:User:Captain-tucker|Captain-tucker]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]: Not own work, copyright belongs to Alamy https://www.alamy.c 4539431 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = | Paraksts = Ērvains pēc 1999. gada [[Austrālijas Grand Prix]] | Taut = {{GBR}} | Kom = [[Jordan Grand Prix|Jordan]], [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Jaguar Racing|Jaguar]] | Sez = {{f1|1993}}—{{f1|2002}} | Sac = 148 | Čemp = 0 | Uzv = 4 | Pjed = 26 | Pole = 0 | Apl = 1 | Pirm = [[1993. gada F1 sezona|1993. gada]] [[Japānas GP]] | Pēd = [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Japānas GP]] | Dzim = 1965 | Dzim_m = 11 | Dzim_d = 10 }} '''Edmunds "Edijs" Ērvains, jaunākais''' ({{val|en|Edmund Irvine, Jr.}}; dzimis {{Dat|1965|11|10}} [[Ņūtaunarda|Ņūtaunardā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]) ir bijušais ziemeļīru sacīkšu pilots, pazīstams pateicoties savai [[Formula 1]] karjerai. [[Attēls:Eddie Irvine 1999 Canada.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Edijs Ērvins 1999. gada Kanādas GP]] Ērvains savas F1 karjeras sākumā bija [[Jordan Grand Prix|Jordan]] pilots. Edijs debitēja [[1993. gada F1 sezona|1993. gada sezonas]] beigās. Viņa komandas biedrs [[Rubenšs Barikello]] vienīgais no komandas togad piedalījās visās sacīkstēs. Neskaitot Ērvainu, viņam bija vēl četri komandas biedri: [[Ivans Kapelli]], [[Tjerī Butsēns]], [[Marko Apičella]] un [[Emanuele Naspeti]]. Pēdējie divi piedalījās tikai vienā sacīkstē. Savās pirmajās sacensībās Japānā brits izcīnīja vienu punktu, tādēļ [[Edijs Džordans]] deva zaļo gaismu tam, lai Ērvains piedalītos arī sezonas noslēdzošajās sacīkstēs Adelaidā. {{f1|1994}}. gadā tika pagarināts līgums gan ar Ērvainu, gan ar Barikello. Pēc pirmās sacīkstes Brazīlijā Ērvains tika diskvalificēts uz trim sacīkstēm sakarā ar viņa izraisīto avāriju 35. aplī. Pirmo reizi togad viņš finišēja sezonas 11. sacīkstē Beļģijā. Sezonas pirmā puse bija maldīga, jo [[Eiropas Grand Prix|Eiropas]] un {{f1gp|Japānas}} pilots izcīnīja attiecīgi divus un vienu punktu. Tas bija pietiekami, lai viņš paliktu komandā vēl uz vienu gadu. Ērvainam izdevās sagādāt komandas vēsturē otro pjedestālu {{f1|1995}}. gada {{f1gp|Kanādas}}. Viņa sniegums bija tik pārliecinošs, ka [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] nolīga britu par komandas otro pilotu aiz [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]]. Edija zvaigžņu stunda pienāca {{f1|1999}}. gadā, kad viņš līdz pat pēdējai sacīkstei cīnījās par čempiona titulu ar [[Mika Hekinens|Miku Hekinenu]], taču Ērvains zaudēja, atpaliekot tikai par diviem punktiem. Kopš {{f1|2000}}. gada Ērvains brauca jaunajā [[Jaguar Racing|Jaguar]] komandā. Tāpat kā ar [[Arrows]] {{f1|1997}}. un [[British American Racing|BAR]] {{f1|1999}}. gadā, tika solītas uzvaras, taču Ērvaina labākais rezultāts bija 3. vieta (Monako {{f1|2001}}. gadā un Itālijā {{f1|2002}}. gadā). Pēc {{f1|2002}}. gada sezonas Ērvains pameta sacīkstes. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Kulthārds]] | virsraksts = [[Maiks Hotorns|Hotorna]] piemiņas balva | periods = [[1999]] | pēc = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Kulthārds]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ervins, Edijs}} [[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]] g0ysql8c9arnwsd28l53igxkgj0oj7t 4539531 4539431 2026-10-25T07:21:25Z Baisulis 11523 papildināts...... 4539531 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Edijs Ērvains | vārds_oriģ = ''Eddie Irvine'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edmunds "Edijs" Ērvains, jaunākais | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|10}} | dz_viet = {{vieta|Ziemeļīrija|Ņūtaunārdsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]'', ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'', ''[[Jaguar Racing|Jaguar]]'' | numurs = | veids0 = ''[[Formula 1]]'' <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | sezonas = {{f1|1993}}—{{f1|2002}} | sacīkstes = 148 (145 starti) | tituli = 0 | uzvaras = 4 | pjedestāli = 26 | p_position = 0 | ā_apļi = 1 | p_sacīkste = {{F1|1993}}. gada [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | p_uzvara = {{F1|1999}}. gada [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | pēd_sacīkste = {{F1|2002}}. gada [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | pēd_uzvara = {{F1|1999}}. gada [[Malaizijas Grand Prix|Malaizijas ''Grand Prix'']] <!------ Otrais veids ------> | veids2 = ''[[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkšu]]'' | sezonas2 = 1992—1994 <!------ Papildinformācija ------> | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|10|25||bez}} }} '''Edmunds "Edijs" Ērvains, jaunākais''' ({{val|en|Edmund Irvine, Jr.}}; dzimis {{dat|1965|11|10}}) ir bijušais sacīkšu braucējs no [[Ziemeļīrija]]s, kurš no {{F1|1993}}. līdz {{F1|2002}}. gadam ''[[Formula 1]]'' sacensībās startēja zem [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karoga. {{F1|1999}}. gadā, pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandu, Ērvains izcīnīja otro vietu ''Formula 1'' pasaules čempionātā, kā arī desmit sezonu laikā uzvarēja četrās ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' sacīkstēs. Ērvains savu karjeru sāka 17 gadu vecumā, piedaloties ''[[Formula Ford]]'' sacīkstēs, kurās guva panākumus, un vēlāk pārgāja uz ''[[Formula 3]]'' un ''[[Formula 3000]]'' čempionātiem. 1993. gadā debitēja ''Formula 1'' komandā ''[[Jordan Grand Prix]]'', un drīz vien kļuva atpazīstams, pateicoties iesaistei dažādos incidentos gan trasē, gan ārpus tās. 1995. gadā, pārstāvot ''Jordan'', viņš pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla, bet {{F1|1996}}. gadā pievienojās ''Ferrari'' komandai. Viņa veiksmīgākā sezona bija 1999. gads, kad viņš izcīnīja četras uzvaras un pasaules čempionāta kopvērtējumā ieņēma otro vietu, par diviem punktiem atpaliekot no ''[[McLaren]]'' pilota [[Mika Hekinens|Mikas Hekinena]]. Četru gadu laikā ''Ferrari'' sastāvā viņš {{F1|1998}}. gadā kopvērtējumā ierindojās ceturtajā vietā un kopumā 22 reizes kāpa uz goda pjedestāla. {{F1|2000}}. gadā viņš pārgāja uz ''[[Jaguar Racing]]'', 2001. gadā izcīnot komandai tās pirmo goda pjedestālu, bet 2002. gadā — savu pēdējo goda pjedestālu karjerā. Pēc 2002. gada sezonas Ērvains noslēdza savu profesionālā [[autosports|autosporta]] karjeru. Uz 2024. gadu Ērvains kopā ar četriem citiem pilotiem ([[Lando Noriss|Lando Norisu]], Miku Hekinenu, [[Žans Alezī|Žanu Alezī]] un [[Patrīks Depajē|Patrīku Depajē]]) dalīja rekordu par vislielāko goda pjedestālu skaitu (15), kas sasniegts pirms pirmās uzvaras ''Grand Prix'' sacīkstēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.statsf1.com/en/statistiques/pilote/podium/avant-victoire.aspx | title=Statistics Drivers - Podiums - Before win • STATS F1 }}</ref> Pēc aiziešanas no sporta Ērvains kļuva par mediju personību Apvienotajā Karalistē. Ērvains arī paplašināja savu darbību nekustamo īpašumu tirgū, jo jau savas sacīkšu karjeras laikā bija izveidojis investīciju portfeli. == Karjera == [[Attēls:Eddie Irvine 1999 Canada.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Edijs Ērvins 1999. gada Kanādas ''Grand Prix'']] Ērvains savas F1 karjeras sākumā bija ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]'' pilots. Edijs debitēja {{F1|1993}}. gada sezonas beigās. Viņa komandas biedrs [[Rubenšs Barikello]] vienīgais no komandas togad piedalījās visās sacīkstēs. Neskaitot Ērvainu, viņam bija vēl četri komandas biedri: [[Ivans Kapelli]], [[Tjerī Butsēns]], [[Marko Apičella]] un [[Emanuele Naspeti]]. Pēdējie divi piedalījās tikai vienā sacīkstē. Savās pirmajās sacensībās Japānā brits izcīnīja vienu punktu, tādēļ [[Edijs Džordans]] deva zaļo gaismu tam, lai Ērvains piedalītos arī sezonas noslēdzošajās sacīkstēs Adelaidā. {{f1|1994}}. gadā pagarināts līgums gan ar Ērvainu, gan ar Barikello. Pēc pirmās sacīkstes Brazīlijā Ērvainu diskvalificēja uz trim sacīkstēm sakarā ar viņa izraisīto avāriju 35. aplī. Pirmo reizi togad viņš finišēja sezonas 11. sacīkstē Beļģijā. Sezonas pirmā puse bija maldīga, jo [[Eiropas Grand Prix|Eiropas]] un {{f1gp|Japānas}} pilots izcīnīja attiecīgi divus un vienu punktu. Tas bija pietiekami, lai viņš paliktu komandā vēl uz vienu gadu. Ērvainam izdevās sagādāt komandas vēsturē otro pjedestālu {{f1|1995}}. gada {{f1gp|Kanādas}}. Viņa sniegums bija tik pārliecinošs, ka ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' nolīga britu par komandas otro pilotu aiz [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]]. Edija zvaigžņu stunda pienāca {{f1|1999}}. gadā, kad viņš līdz pat pēdējai sacīkstei cīnījās par čempiona titulu ar [[Mika Hekinens|Miku Hekinenu]], taču Ērvains zaudēja, atpaliekot tikai par diviem punktiem. Kopš {{f1|2000}}. gada Ērvains brauca jaunajā ''[[Jaguar Racing|Jaguar]]'' komandā. Tāpat kā ar ''[[Arrows]]'' {{f1|1997}}. un ''[[British American Racing|BAR]]'' {{f1|1999}}. gadā, tika solītas uzvaras, taču Ērvaina labākais rezultāts bija 3. vieta (Monako {{f1|2001}}. gadā un Itālijā {{f1|2002}}. gadā). Pēc {{f1|2002}}. gada sezonas Ērvains pameta sacīkstes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Kulthārds]] | virsraksts = [[Maiks Hotorns|Hotorna]] piemiņas balva | periods = 1999 | pēc = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Kulthārds]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ervins, Edijs}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļīrijā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 3 piloti]] [[Kategorija:Lielbritānijas autosportisti]] 78e02uypmoe1holc4qkobt31s78tth7 0 35860 4539491 4509413 2026-10-25T05:25:16Z Biafra 13794 4539491 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Skudra | attēls = Viktors Skudra.jpg | apraksts = Skudra kā Satversmes tiesas tiesnesis | amats = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|06|05|N}} | term_beigas = {{dat|1993|05|18|N}} | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = amats atjaunots<ref group="P">Viktors Skudra bija arī pēdējais Latvijas PSR tieslietu ministrs; viņa priekštecis šajā amatā bija Jānis Salenieks. Pēdējais Latvijas tieslietu ministrs neatkarības gados bija [[Juris Pabērzs]] (Kirhenšteina valdībā), taču, tā kā Kirhenšteina valdības leģitimitāti var apstrīdēt, par Skudras priekšteci tiek uzskatīts arī [[Hermanis Apsītis]] (Ulmaņa valdībā).</ref> | pēctecis = [[Egils Levits]] | dzim_dati = {{dat|1943|07|10|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rēzeknes apriņķis|Mākoņkalna pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2011|5|22|1943|7|10}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viktors Skudra''' ({{dat|1943|07|10|N}} — {{dat|2011|05|22|N}}) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]], [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1943. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastā]]. No [[1963]]. līdz [[1970]]. gadam strādāja Latvijas Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā. Līdz 1973. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē, līdztekus no 1970. līdz [[1980]]. gadam strādāja par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, tad par Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Oktobra rajona]] prokurora vietnieku, [[Saldus rajons|Saldus rajona]] prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru. No [[1982]]. līdz [[1987]]. gadam Skudra bija [[Latvijas PSR]] prokurora vietnieks, no 1987. līdz [[1988]]. gadam — PSKP SK instruktors.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=407323 Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus]</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā kļuva par Latvijas PSR tieslietu ministru, atbalstīja [[Latvijas Juristu biedrība]]s izveidošanu. Toreizējais Latvijas PSR prokurors [[Jānis Dzenītis]] tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "beatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot Latvijas tautas fronti", pieminot Viktoru Skudru, [[Ilmārs Bišers|Ilmāru Bišeru]], [[Juris Bojārs|Juri Bojāru]] un [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra |title=Viktors Skudra |access-date={{dat|2012|05|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121118150001/http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra }}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]. [[1992]]. gadā kopā ar tā laika ģenerālprokuroru [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jāni Skrastiņu]] tiesā iesniedza prasību par [[Jānis Kučinskis|Jāņa Kučinska]] vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |title=Mediji un vara |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927022918/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> No 1993. gada bija zvērinātu advokātu biroja vadītājs, [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |title=Lūko pēc paklausīgiem Satversmes tiesnešiem? |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928063208/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada nogalē [[Saeima]] apstiprināja par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi.<ref>[http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 Satversmes tiesas tiesneši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070925100434/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 |date={{dat|2007|09|25||bez}} }}.</ref> Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un notikumus ap izdevumu "Pilsonis".<ref>[http://www.geliosjurist.lv/index.php?part=new&lng=lv&id=202 Skudra neatsauks savu kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam]{{Novecojusi saite}}</ref> Negaidīti miris {{dat|2011|05|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēkšņi miris ST tiesnesis Skudra | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.23. | accessdate = 2011.05.23 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/peksni-miris-st-tiesnesis-skudra.d?id=38648895}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group="P"}} === Atsauces === {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Pabērzs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1990|06|05|N}} — {{dat|1993|05|18|N}} | pēc = [[Egils Levits]]}} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skudra, Viktors}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] [[Kategorija:PSRS juristi]] 0qdwt2g18dihoqwpw5yojuieowv3qla 4539521 4539491 2026-10-25T06:49:24Z Biafra 13794 kosmētika. 4539521 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Skudra | attēls = Viktors Skudra.jpg | apraksts = Skudra kā Satversmes tiesas tiesnesis | amats = [[Latvijas tieslietu ministrs|Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|06|05|N}} | term_beigas = {{dat|1993|05|18|N}} | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = amats atjaunots<ref group="P">Viktors Skudra bija arī pēdējais Latvijas PSR tieslietu ministrs; viņa priekštecis šajā amatā bija Jānis Salenieks. Pēdējais Latvijas tieslietu ministrs neatkarības gados bija [[Juris Pabērzs]] (Kirhenšteina valdībā), taču, tā kā Kirhenšteina valdības leģitimitāti var apstrīdēt, par Skudras priekšteci tiek uzskatīts arī [[Hermanis Apsītis]] (Ulmaņa valdībā).</ref> | pēctecis = [[Egils Levits]] | dzim_dati = {{dat|1943|07|10|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rēzeknes apriņķis|Mākoņkalna pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2011|5|22|1943|7|10}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viktors Skudra''' (dzimis {{dat|1943|07|10|L}} [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastā]]; miris {{dat|2011|05|22|L}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis, pirmais atjaunotās [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]], pēc tam [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1943. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastā]]. No 1963. līdz 1970. gadam strādāja Latvijas Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā. Līdz 1973. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], līdztekus no 1970. līdz 1980. gadam strādāja par [[Rīga|Rīgas pilsētas]] prokurora palīgu, tad par Rīgas pilsētas [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Oktobra rajona]] prokurora vietnieku, [[Saldus rajons|Saldus rajona]] prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru. No 1982. līdz 1987. gadam V. Skudra bija [[Latvijas PSR]] prokurora vietnieks, no 1987. līdz 1988. gadam — PSKP SK instruktors.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=407323 Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus]</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā V. Skudra kļuva par Latvijas PSR tieslietu ministru, atbalstīja [[Latvijas Juristu biedrība]]s izveidošanu. Toreizējais Latvijas PSR prokurors [[Jānis Dzenītis]] tikšanās laikā ar Medvedevu uzstājās ar apsūdzošu runu, ka Latvijas PSR ir juristi, kuri esot "bezatbildīgi nostājušies uz padomju valsti graujoša ceļa un atbalstot [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]", pieminot Viktoru Skudru, [[Ilmārs Bišers|Ilmāru Bišeru]], [[Juris Bojārs|Juri Bojāru]] un [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra |title=Viktors Skudra |access-date={{dat|2012|05|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121118150001/http://nekropole.info/lv/Viktors-Skudra }}</ref> 1989. gadā ievēlēts [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s V. Skudra bija [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]] no 1990. gada 5. jūnija līdz 1993. gada 18. maijam. 1992. gadā kopā ar tā laika ģenerālprokuroru [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jāni Skrastiņu]] tiesā iesniedza prasību par [[Jānis Kučinskis|Jāņa Kučinska]] vadītā laikraksta "Pilsonis" slēgšanu, jo tas savās slejās bija aicinājis boikotēt pilsoņu reģistra veidošanu, ko Skudra un Skrastiņš traktēja kā nepakļaušanos likumiem un likuma par presi pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |title=Mediji un vara |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927022918/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/97541 |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> No 1993. gada bija zvērinātu advokātu biroja vadītājs, bijis [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]] advokāts lietā pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |title=Lūko pēc paklausīgiem Satversmes tiesnešiem? |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928063208/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156317945 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> 2006. gada nogalē [[Saeima]] V. Skudru apstiprināja par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi.<ref>[http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 Satversmes tiesas tiesneši] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070925100434/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=4&show=18 |date={{dat|2007|09|25||bez}} }}.</ref> Pirms tam Saeimas juridiskā komisija viņa kandidatūru noraidīja, pārmetot Skudram zinātniskā grāda trūkumu un notikumus ap izdevumu "Pilsonis".<ref>[http://www.geliosjurist.lv/index.php?part=new&lng=lv&id=202 Skudra neatsauks savu kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam]{{Novecojusi saite}}</ref> Negaidīti miris {{dat|2011|05|22|5=bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Pēkšņi miris ST tiesnesis Skudra | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.05.23. | accessdate = 2011.05.23 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/peksni-miris-st-tiesnesis-skudra.d?id=38648895}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group="P"}} === Atsauces === {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Pabērzs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1990|06|05|N}} — {{dat|1993|05|18|N}} | pēc = [[Egils Levits]]}} {{kastes beigas}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skudra, Viktors}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] [[Kategorija:PSRS juristi]] etc80detuam6z82sczrtz4alrvix55n 0 37955 4539532 4534276 2026-10-25T07:36:20Z Д.Ильин 36158 4539532 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POV-Ray-Dodecahedron.svg|right|100px|Dodekaedrs]][[Attēls:Dodekaeder-Animation.gif|right|100px|Dodekaedrs]] '''Dodekaedrs''' jeb '''divpadsmitskaldnis''' ir regulārs [[daudzskaldnis]], kura visas [[skaldne]]s ir regulāri piecstūri. Tam ir 12 skaldnes, 30 [[šķautne]]s un 20 [[virsotne (ģeometrija)|virsotnes]]. Katrā dodekaedra virsotnē kopā saiet 3 šķautnes un 3 skaldnes.<br /> Dodekaedra duālais daudzskaldnis ir [[ikosaedrs]]. == Formulas == Ja dodekaedra šķautnes garums ir <math>a</math>, tad: * <math>s = \frac{1}{4} \sqrt{25+10\sqrt{5}} a^2 = 1,72047...a^2</math> (dodekaedra vienas skaldnes [[laukums]]) * <math>S = 3\sqrt{25+10\sqrt{5}} a^2 = 20,64572...a^2</math> (pilnas virsmas laukums) * <math>V = \frac{1}{4} (15+7\sqrt{5}) a^3 = 7,66311...a^3</math> (dodekaedra [[tilpums]]) * <math>R = \frac{a}{4} \sqrt{3} \left( 1 + \sqrt{5} \right) = 1,40125...a</math> (apvilktas [[lode]]s [[rādiuss]]) * <math>r = \frac{a}{20} \sqrt{250 + 110 \sqrt{5}} = 1,11351...a</math> (ievilktas lodes rādiuss) [[Attēls:Dodecahedron flat.svg|right|260px|thumb|Dodekaedra izklājums]] == Īpašības == * Dodekaedram var izvēlēties 8 virsotnes, kas atrodas [[kubs|kuba]] virsotnēs. * Dodekaedra grafam eksistē [[Hamiltona cikls]]. === Ar dodekaedru saistīti daudzskaldņi === [[Attēls:Great stellated dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Small ditrigonal icosidodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Ditrigonal dodecadodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great ditrigonal icosidodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Compound of five tetrahedra.png|125px]] [[Attēls:Compound of ten tetrahedra.png|125px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t0.svg|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t01.svg|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t1.png|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t12.svg|100px]] [[Attēls:Uniform polyhedron-53-t2.svg|100px]] [[Attēls:Dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Small stellated dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great dodecahedron.png|125px]] [[Attēls:Great stellated dodecahedron.png|125px]] == Skatīt arī == * [[Fullerēns]] * [[Ikosaedrs]] * [[Regulārs piecstūris]] == Ārējās saites == * {{MathWorld|Dodecahedron}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Platona daudzskaldņi]] 5nhvogmi5qqy46k4lxpqz6yfyhr56yc 0 40462 4539555 4071301 2026-10-25T08:49:23Z Pirags 3757 pap 4539555 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Suhovola | official_name = ''Suchowola'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Suchowola ip popieluszki.jpg | imagesize = | image_caption = J. Popeluško memoriālais muzejs | image_flag = | image_shield = POL Suchowola COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Sokulkas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1777-1950, 1997- | area_total_km2 = 25.95 | population_as_of = 2012 | population_total = 2259 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 53 | latm = 34 | lats = 36 | latNS = N | longd = 23 | longm = 06 | longs = 06 | longEW = E | elevation_m = | website = {{url|http://www.suchowola.com.pl/}} }} '''Suhovola''' ({{val-pl|Suchowola}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos, [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]], uz ziemeļrietumiem no [[Sokulka]]s. Viena no vietām, kas pretendē uz [[Eiropas ģeogrāfiskais centrs|Eiropas ģeogrāfiskā centra]] statusu. Garīdznieks [[Ježijs Popeluško]] (''Jerzy Popiełuszko'', 1947–1984) dzimis Okopu ciemā netālu no Suhovolas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Podlases vojevodistes pilsētas|Suhovola]] 948ezi11dnrc3ft2e4z1v2wn0nx15cl 4539556 4539555 2026-10-25T08:50:52Z Pirags 3757 4539556 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Suhovola | official_name = ''Suchowola'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Suchowola ip popieluszki.jpg | imagesize = | image_caption = J. Popeluško memoriālais muzejs | image_flag = | image_shield = POL Suchowola COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Sokulkas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1777-1950, 1997- | area_total_km2 = 25.95 | population_as_of = 2012 | population_total = 2259 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 53 | latm = 34 | lats = 36 | latNS = N | longd = 23 | longm = 06 | longs = 06 | longEW = E | elevation_m = | website = {{url|http://www.suchowola.com.pl/}} }} '''Suhovola''' ({{val-pl|Suchowola}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos, [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]], uz ziemeļrietumiem no [[Sokulka]]s. Viena no vietām, kas pretendē uz [[Eiropas ģeogrāfiskais centrs|Eiropas ģeogrāfiskā centra]] statusu. Garīdznieks [[Ježijs Popeluško]] (''Jerzy Popiełuszko'', 1947–1984) dzimis Okopu ciemā netālu no Suhovolas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Podlases vojevodistes pilsētas|Suhovola]] ptv2yvqbptl4n2dofsck1wiggt2cnfb 0 46072 4539565 4536941 2026-10-25T09:21:48Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4539565 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|sikspārņu kārtu|sikspārņi (nozīmju atdalīšana)|sikspārņi}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Big-eared-townsend-fledermaus.jpg | att_nosaukums = [[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | virsklase = Tetrapoda | virsklase_lv = Četrkājaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Theria | apakšklase_lv = Dzemdētājzīdītāji | infraklase = Eutheria | infraklase_lv = Placentāļi | augstākā kārta = Boreoeutheria |augstākā kārta_lv = Ziemeļu placentāļi | virskārta = Laurasiatheria | virskārta_lv = Laurāzijas placentāļi | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | binomial = Chiroptera <small>([[Blumenbach]], 1779)</small> | izplatība = [[Attēls:Bat range.png|center||250px]] {{legend|#FF7538|Sikspārņu izplatība pasaulē}} | iedalījums = Mūsdienu iedalījums: * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņi}} Tradicionālais iedalījums: * {{TaksoSaite|Megachiroptera|Dižsikspārņi}} * {{TaksoSaite|Microchiroptera|Sīksikspārņi}} | kategorijas = nē }} '''Sikspārņi''' (''Chiroptera'') ir [[zīdītāji|zīdītāju klases]] (''Mammalia'') [[kārta (bioloģija)|kārta]]. To saskaņā ar jaunāko sistemātiku iedala divās sekojošās apakškārtās: [[jiņsikspārņi|jiņsikspārņos]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi|jansikspārņos]] (''Yangochiroptera'').<ref name="zinat">Springer, M. S.; Teeling, E. C.; Madsen, O.; Stanhope, M. J.; de Jong, W. W. (2001). [https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC33452/ "Integrated fossil and molecular data reconstruct bat echolocation"]. Proceedings of the National Academy of Sciences. 98 (11): 6241–6246. Bibcode:2001PNAS...98.6241S. doi:10.1073/pnas.111551998. ISSN 0027-8424. PMC 33452. PMID 11353869. The proposed suborder Yinpterochiroptera is based on the conjunction of 'yin' and 'ptero' to reflect the composition of this new taxon.</ref> Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1400 sikspārņu [[suga (bioloģija)|sugu]]<ref name="types">[https://www.bats.org.uk/about-bats/what-are-bats Types of bats (Bats in UK)]</ref><ref>[https://simrbase.stowers.org/organism/Order/Chiroptera Order Chiroptera]</ref> (apmēram 20% no visām zīdītāju sugām), kas tiek iedalītas 21 dzimtā.<ref name="zinat"/><ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4904216/ Phylogenomic analyses of bat subordinal relationships based on transcriptome data]</ref><ref>Fenton, M. B.; Simmons, N. B. (2015). Bats: A World of Science and Mystery. University of Chicago Press. ISBN 978-0-226-06512-0.</ref> Dažās tropu teritorijās sastopama lielāka sikspārņu sugu variācija nekā, saskaitot kopā visas pārējās zīdītāju sugas.<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Chiroptera/ ADW: Chiroptera]</ref> [[Latvija|Latvijā]] dzīvo 16 sugas, kuras visas pieder vienai dzimtai — {{TaksoSaite|Vespertilionidae|parastie sikspārņi}} jeb [[parastie sikspārņi|gluddeguņu sikspārņi]].<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba"/> == Sistemātikas izmaiņas == Saskaņā ar jaunākajiem molekulārajiem pētījumiem [[2001. gads|2001. gadā]] tika izmainīta sikspārņu kārtas sistemātika.<ref name="zinat"/> Tradicionālo divu apakškārtu ([[dižsikspārņi|dižsikspārņu]] (''Megachiroptera'') un [[Sīksikspārņi|sīksikspārņu]] (''Microchiroptera'')) vietā mūsdienās izdala divas jaunas apakškārtas (atšķirīgas no iepriekšējām): [[jiņsikspārņi]] (''Yinpterochiroptera'') un [[jansikspārņi]] (''Yangochiroptera''). Daļa no sīksikspārņu dzimtām apvienotas ar dižsikspārņiem, izveidojot jauno jiņsikspārņu apakškārtu.<ref name="zinat"/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Pteropus vampyrus1.jpg|left|200px|thumb|[[Lielais dižsikspārnis]] (''Pteropus vampyrus'')]] [[Attēls:Craseonycteris thonglongyai 414843825.jpg|left|200px|thumb|[[Kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai'')]] Sikspārņi var būt ļoti dažāda lieluma. Tie var būt neliela suņa izmērā vai tik mazi kā [[bite]].<ref name="types"/> Lielākie sikspārņi ir [[lielais dižsikspārnis|lielie dižsikspārņi]] (''Pteropus vampyrus''), kuriemm spārnu izplētums sasniedz 2 [[metrs|metrus]], bet svars 1,6 [[kilograms|kg]].<ref name="types"/> Toties mazākais sikspārnis ir [[kameņsikspārnis]] (''Craseonycteris thonglongyai''), kas sver tikai 2 [[grams|gramus]] un kas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.<ref name="types"/><ref name="eks">[https://senleja.lv/jaunumi/ekspertu_stasts_par_siksparniem Ekspertu stāsts par sikspārņiem]</ref> Sikspārņa ķermenis un apspalvojums ir pielāgojies [[aerodinamika]]s likumiem. Tie lido, pateicoties ar lidplēvi klātām ekstremitātēm.<ref name="eks"/> Lidplēve gar sāniem savieno priekšējās ekstemitātes ar aizmugurējām, un to atbalsta plaukstu četri [[pirksti]]. Atsevišķām sugām lidplēve ietver arī [[aste|asti]], piemēram, [[apvalkastes sikspārņi]]em (''Emballonuridae'').<ref name="adw"/> Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot<ref>[https://ucmp.berkeley.edu/mammal/eutheria/chiroptera.html Chiroptera]</ref> (citi zīdītāji, piemēram, [[lidvāvere]]s nespēj lidot, bet tikai planēt). Sikspārņiem ir spēcīgs un izturīgs [[krūšu kurvis]], kas atbalsta spēcīgos lidošanas [[muskuļi|muskuļus]] uz krūtīm un pleciem. Toties ķermeņa aizmugurējā daļa ir salīdzinoši neliela. Pakaļkājas ir īpaši īsas un mazas, ar asiem, izliektiem [[nagi]]em, kas palīdz dzīvniekam cieši pieķerties pie dažādām virsmām.<ref name="adw"/> Lidplēve ir daļa no dzīvnieka ādas, tā ir apasiņota un viegli ievainojama.<ref name="adw"/><ref name="eks"/> Sikspārņi nav akli. Visas sikspārņu sugas spēj redzēt, bet ne visām redzes spējas ir vienādas. Dažām sugām, piemēram, dižsikspārņiem ir ļoti laba nakts redze, un dažas sugas, kas barojas ar [[nektārs|nektāru]] vai [[ziedputekšņi]]em, spēj redzēt [[ultravioletie stari|ultravioletos starus]] un saost ziedu smaržu.<ref name="types"/><ref name="fatcts"/> Eiropā dzīvojošajiem sikspārņiem nav ļoti laba nakts redze (tā ir līdzīga cilvēkam). Lai naktī spētu lidot, medīt un redzēt šķēršļus, tie izmanto [[eholokācija|eholokāciju]].<ref name="fatcts"/> Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztvert [[skaņa]]s viļņus, kurus paši izstaro. Tādā veidā viņi nosaka [[attālums|attālumu]] līdz citiem [[fizikāls ķermenis|ķermeņiem]] un veikli atrod ceļu arī [[tumsa|tumsā]]. Šī sistēma strādā tāpat kā [[radars]]. Lielākā daļa sikspārņu ir nakts dzīvnieki, aktīvi [[krēsla]]s un [[rītausma]]s stundās, kā arī pa [[nakts|nakti]]. Atkarībā no sugas, sikspārņi uzturas [[ala|alās]] un [[koki|koku]] dobumos. Tie mitinās arī pamestās vai ne pārāk blīvi apdzīvotās būvēs (tās var būt militāra rakstura būves, baznīcas, ēku pagrabi). Piemēram, [[Daugavpils cietoksnis]] ir trešā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta [[Baltija|Baltijā]].<ref name="eks"/> Reizēm, meklējot no ziemas spelgoņas visdrošāko slēptuvi, tie ieklīst arī apdzīvotās telpās vai iekārtojas malkas grēdās.<ref name="eks"/> Tuvojoties [[ziema]]i, sikspārņi sāk pulcēties pie alām un citām pazemes slēptuvēm, kur tie dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]]. Ir novērots, ka tieši pirms ziemas guļas šie [[dzīvnieki]] kļūst aktīvāki.<ref> "Pie Cēsīm atrasts blonds un ļoti rets sikspārnis", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.</ref> [[Dižsikspārņi]] pārtiek no [[augļi]]em, [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em. Savukārt lielākā daļa no [[sīksikspārņi]]em (aptuveni 70%) ir [[kukaiņēdāji]], tie ēd [[kukaiņi|kukaiņus]]. Piemēram, [[mazais pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') nakts laikā nomedī un apēd apmēra 3000 kukaiņu.<ref name="fatcts"/> Dažas tropos dzīvojošās sīksikspārņu sugas medī mazus [[mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]]; mazus zīdītājus (pat citus sikspārņus), [[vardes]] un [[zivis]], kā arī sūc [[asinis]].<ref name="fatcts"/> === Neparastākie sikspārņi === [[augļsikspārņu dzimta|Augļsikspārņi]] (''Pteropodidae'') ir lielākie sikspārņi. Šie sikspārņi pārtiek no augļiem, un tie, salīdzinoši ar citiem sikspārņiem, arī labi redz. Šajā grupā apvienotas 166 sikspārņu sugas, un tie visi dzīvo tikai [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Okeānija]]s tropiskajās teritorijās.<ref name="adw"/> [[Vampīrsikspārņi]] no [[lapdeguņi|lapdeguņu dzimtas]] (''Phyllostomidae'') dzīvo tikai [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Tie ir pazīstami ar to, ka pārtiek no asinīm. [[Zaķlūpu sikspārņi]] (''Noctilionidae'') dzīvo [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Karību salas|Karību salās]]. Tie planē virs [[ūdens]] virsmas un ķer savos [[nagi|nagos]] sīkas zivtiņas. === Interesanti fakti par sikspārņiem === Sikspārņi ģenētiski ir tuvāk radniecīgi [[cilvēks|cilvēkiem]] nekā [[peles|pelēm]].<ref name="fatcts">[https://www.bats.org.uk/about-bats/fun-facts-about-bats-2 Bat facts (Bats in UK)]</ref> Sikspārņiem parasti ir viens mazulis gadā,<ref name="fatcts"/> tikai atsevišķām sugām dzimst divi mazuļi.<ref name="eks"/> Pirmo dzīves mēnesi mazuļi tiek ekskluzīvi baroti ar mātes pienu, līdz iemanās kukaiņus medīt paši. Kad mazuļi kļūst patstāvīgi, mammas pamazām koloniju pamet, lai saviem mazuļiem nekļūtu par liekiem konkurentiem barības meklējumos.<ref name="eks"/> Sikspārņu dzīves ilgums spēj sasniegt 30 gadus.<ref name="fatcts"/> == Klasifikācija == [[Attēls:Desmodus rotundus A Catenazzi.jpg|260px|thumb|right|[[Parastais vampīrsikspārnis]] (''Desmodus rotundus'')]] [[Attēls:Bat hanging upside down.jpg|thumb|260px|Sikspārņi kokā]] {{TaksoSaite|Chiroptera|Sikspārņu kārta|Sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yangochiroptera|Jansikspārņu apakškārta|Jansikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Emballonuroidea|Apvalkastes sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Emballonuridae|Apvalkastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Myzopodidae|Piesūcekņkāju sikspārņu dzimta|Piesūcekņkāju sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycteridae|Šķeltsejas siskpārņu dzimta|Šķeltsejas siskpārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionoidea|Parasto sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Cistugidae|Dziedzerspārnu sikspārņu dzimta|Dziedzerspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Molossidae|Garastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Miniopteridae|Garspārnu sikspārņu dzimta|Garspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Natalidae|Piltuvausu sikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Noctilionoidea|Zaķlūpu sikspārņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Mormoopidae|Bārdaino sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Furipteridae|Bezīkšķa sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Thyropteridae|Diskspārnu sikspārņu dzimta|Diskspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mystacinidae|Īsastes sikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Phyllostomidae|Lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Noctilionidae|Zaķlūpu sikspārņu dzimta|Zaķlūpu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Yinpterochiroptera|Jiņsikspārņu apakškārta|Jiņsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pteropodoidea|Augļsikspārņu virsdzimta|Augļsikspārņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Pteropodidae|Augļsikspārņu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Rhinolophoidea|Pakavdeguņu virsdzimta}} *** {{TaksoSaite|Craseonycteridae|Cūkdeguņu dzimta|Kameņsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Rhinolophidae|Pakavdeguņu dzimta|Pakavdeguņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinopomatidae|Peļastes sikspārņu dzimta|Peļastes sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Rhinonycteridae|Trīszardeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Hipposideridae|Vecās pasaules lapdeguņu dzimta}} *** {{TaksoSaite|Megadermatidae|Viltus vampīrsikspārņu dzimta}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba"/> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref>[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Sikspārņi un cilvēki == [[Attēls:Myotis myotis, nursery roost.jpg|right|260px|thumb|Sikspārņu kolonija]] Latvijā [[Latvijas Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]] ir iekļautas četras sugas.<ref name="daba"/> Arī citās valstīs sikspārņi ir apdraudēto dzīvnieku sarakstos. Piemēram, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] visi sikspārņi ir aizsargāti ar [[likums|likumu]],<ref>[https://www.bats.org.uk/our-work/biodiversity-policy-advocacy Biodiversity policy & advocacy (Bats in UK)]</ref> un pat ielaušanās sikspārņu apdzīvotajās teritorijās var tikt smagi sodītas ar bargām soda naudām.<ref>[https://www.gov.uk/guidance/bats-protection-surveys-and-licences Bats: protection and licences in UK]</ref> Vairākos [[Āzija]]s, [[Āfrika]]s un [[Klusā okeāna salas|Klusā okeāna salu]] reģionos sikspārņus lieto uzturā,<ref>White, William B.; Culver, David C.; Pipan, Tanja (2019). Encyclopedia of Caves. Academic Press. ISBN 978-0-12-814125-0.</ref><ref name="market">[https://www.cam.ac.uk/research/news/understanding-the-bushmeat-market-why-do-people-risk-infection-from-bat-meat Understanding the bushmeat market: why do people risk infection from bat meat?]</ref> piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]],<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936. Bats are not specifically protected in China and many species are eaten, especially in southern China, where bats are found regularly in markets (Mickleburgh et al. 2009) (Table 12.1, Appendix). Requests from international agencies following the SARS outbreak, (which resulted in several hundred human deaths) that wildlife legislation be introduced in China prohibiting inter alia hunting and sale of bats have been ignored."</ref> [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Seišelu salas|Seišelu salās]], [[Filipīnas|Filipīnās]],<ref>[https://www.nbcnews.com/business/travel/bat-hunting-philippines-flna8C11496674 Bat hunting in the Philippines]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]],<ref>[https://www.cambridge.org/core/journals/oryx/article/bats-as-bushmeat-a-global-review/747260E678F188D0A89E8A6966DEFBA5 Bats as bushmeat: a global review]</ref> [[Taizeme|Taizemē]]<ref>[https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4724787/ Bat consumption in Thailand]</ref> un [[Gana|Ganā]].<ref name="market"/> Pārtikā izmanto apmēram pusi no augļsikspārņu sugām un tikai 8% no kukaiņēdāju sugām.<ref>Mildenstein, T.; Tanshi, I.; Racey, P. A. (2016). "Exploitation of Bats for Bushmeat and Medicine". Bats in the Anthropocene: Conservation of Bats in a Changing World. Springer. p. 327. doi:10.1007/978-3-319-25220-9_12. ISBN 978-3-319-25218-6. S2CID 130038936.</ref> [[Guama|Guamā]] [[Mariānu dižsikspārnis|Mariānu dižsikspārni]] (''Pteropus mariannus'') uzskata par delikatesi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=AWUWI_hI-bMC&pg=PT79&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Bats of the United States and Canada. pp. 79–80.]</ref> Vasaras sezonā [[Teksasa]]s štata galvaspilsētā [[Ostina|Ostinā]] zem Kongresa avēnijas tilta (Congress Avenue bridge) atrodas lielākā Ziemeļamerikas sikspārņu kolonija. Šeit uzturas aptuveni 1,5 miljoni [[garastes sikspārņu dzimta]]s (''Molossidae'') sikspārņi, kuri katru nakti apēd 10 līdz 30 [[tonna]]s kukaiņu.<ref>[https://austinbatrefuge.org/congress-avenue-bridge/ When are the bats flying?]</ref> === Sikspārņi folklorā === [[Eiropa|Eiropā]] jau kopš sen seniem laikiem sikspārņi bieži asociējas ar [[vampīrs|vampīriem]]. [[Folklora|Folklorā]] vampīri bieži iegūst sikspārņu izskatu. Sikspārņi ir arī [[spoks|spoku]], [[nāve]]s un [[slimība|slimību]] simbols. Toties dažās Eiropas valstīs, piemēram, [[Polija|Polijā]] sikspārnim ir duāla nozīme, gan veiksmes simbols, gan ļaunuma.<ref>[https://culture.pl/en/article/polish-superstitions-where-grandmothers-demons-handbags-collide Polish Superstitions: Where Grandmothers, Demons & Handbags Collide]</ref> Arī [[Amerika|Amerikā]] [[indiāņi]] ir pretrunīgi uzskati par sikspārņiem. Lielākā daļa tos neuztver par pozitīvi. Piemēram, [[krīki]], [[čiroki]] un [[apači]] uzskata, ka sikspārņiem piemīt viltnieka [[gars]], bet [[kvakiutli]] cilts uzskata, ka sikspārņi ir laimes simboli. [[Ķīnieši|Ķīniešu]] folklorā sikspārņi ir ilga mūža un laimes simboli.<ref>[https://www.batcon.org/good-luck-bats/ In Chinese culture, bats are a symbol of luck and good fortune.]</ref> Arī [[arābi]]em sikspārņi ir ar līdzīgu nozīmi. [[Tonga|Tongā]] un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] sikspārņi tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, un bieži tiek saistīti ar cilvēku [[dvēsele|dvēselēm]].<ref>[https://sk.sagepub.com/ency/edvol/africanreligion/chpt/bats#_ Bats in Africa]</ref> [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Java (sala)|Javas]] salas vietējie [[iedzīvotāji]] uzskata, ka šeit dzīvojošais mītisks gigantisks sikspārnis, kuru sauc par [[Ahūls|Ahūlu]], ir nāves vēstnesis.<ref>[https://lens.monash.edu/bats-are-mostly-associated-with-death-and-darkness-but-the-bad-rap-they-get-is-undeserved/ Bats are mostly associated with death and darkness, but the bad rap they get is undeserved]</ref> Latvijā ir nostiprinājies mīts, ja “staigāsi ar vaļējiem matiem, sikspārnis ieķersies”, tomēr šādam mītam nav patiesa pamatojuma. Sikspārņi cilvēku matos parasti neieķeras, lai gan šāda netipiska sapiņķerēšanās matos var notikt, jo mati kopumā slikti atstaro [[ultraskaņa|ultraskaņu]], un sikspārņus tas var samulsināt.<ref name="eks"/> === Sikspārņi daiļradē === Daiļradē sikspārņi ir izmantoti gan [[ļaundaris|ļaundara]] tēlos, piemēram, [[Drakula (romāns)|Drakula]], gan arī varoņa tēlos, piemēram, [[Betmens]]. [[Kanādieši|Kanādiešu]] rakstnieka [[Kenets Opels|Keneta Opela]] (''Kenneth Oppel'') [[romāns|romānu]] sērijā, kurš sākās ar romānu "Sudrabspārns" (''Silverwing''), sikspārņi ir attēloti kā pozitīvi [[tēls|tēli]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Chiroptera|Sikspārņi}} * [https://web.archive.org/web/20071029075051/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sugas.shtml Latvijas sikspārņi] * [https://web.archive.org/web/20050604002019/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/sistematika.shtml Latvijas sikspārņu sistemātiskais iedalījums] * [http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml Sikspārņu izpētes vēsture Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823232056/http://zoologi.daba.lv/siksparni/vesture.shtml |date={{dat|2007|08|23||bez}} }} * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/foto-siksparnisi-barenisi-ziz-gul-un-karajas-kopa.d?id=43861098 Foto: Sikspārnīši bārenīši zīž, guļ un karājas kopā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sikspārņi| ]] 4xbyoswo2h0h88oaqi550mz4gokxft8 0 46090 4539564 4536939 2026-10-25T09:21:22Z Ingii 8177 /* Sikspārņi Latvijā */ 4539564 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = ComputerHotline - Chiroptera sp. (by) (4).jpg | att_nosaukums = [[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | apakškārta = Yangochiroptera | apakškārta_lv = Jansikspārņi | virsdzimta = Vespertilionoidea | virsdzimta_lv = Parasto sikspārņu virsdzimta | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Vespertilionidae ([[Džordžs Grejs|Gray]], 1821) | izplatība = [[Attēls:Vespertilionidae distribution.png|center||250px]] {{legend|#F08080|Parasto sikspārņu izplatība}} | iedalījums= * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} * {{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} | kategorijas =nē }} '''Parastie sikspārņi''' jeb '''gluddeguņu sikspārņi''' (''Vespertilionidae'') ir lielākā un vislabāk izpētītā [[sikspārņu kārta]]s (''Chiroptera'') dzimta. [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai šīs dzimtas [[sikspārņi]]. Šajā [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]] ir vairāk nekā 400 [[suga (bioloģija)|sugas]],<ref name="adw"/> no kurām 16 sastopamas Latvijā.<ref name="daba"/><ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> Parastie sikspārņi sastopami [[mērenā klimata josla|mērenā klimata]] un [[tropi|tropu]] jolās visā pasaulē, izņemot galējos ziemeļus [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref name="adw">[https://animaldiversity.org/accounts/Vespertilionidae/ Animaldiversity: Vespertilionidae. Evening bats and vesper bats]</ref><ref name="ency">[https://www.encyclopedia.com/science/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/vespertilionid-bats-vespertilionidae Encyclopedia: Vespertilionid Bats. Vespertilionidae]</ref> Jaunākajā (2025) [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] rediģējumā iekļautas četras sikspārņu sugas. Jutīgo sugu kategorijā (VU) - [[platausainais sikspārnis]] jeb [[platausainais sikspārnis|Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus''), gandrīz apdraudēto sugu kategorijā (NT) - [[dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') un [[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri''), kategorija ar sugām, par kurām trūkst datu ticamai apdraudējuma izvērtēšanai (DD) - [[bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/6115/download Sikspārņi]</ref> ==Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Dzimtas latīniskais nosaukums ''Vespertilionidae'' atvasināts no [[divkrāsainie sikspārņi|divkrāsaino sikspārņu ģints]] latīniskā nosaukuma ''Vespertilio''. [[latīņu valoda|Latīņu valodā]] ''vesper'' nozīmē vakars, bet ''vespertilio'' latviski ir ''vakara sikspārņi'' vai ''vakara putni'', uzsverot šīs dzimtas [[nakts]] un krēslas aktivitāti diennakts laikā.<ref>[https://etymologyexplorer.com/word/Latin/vespertīliō vespertīliō — Etymology, Origin & Word History]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Barbastella barbastellus 247054162.jpg|left|200px|thumb|[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'')]] [[Attēls:Eptesicus nilssoni.jpg|left|200px|thumb|[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Eptesicus nilssoni'')]] Parastie sikspārņi ir nelieli vai vidēji lieli sikspārņi. Ķermeņa garums 3,5–14 [[centimetrs|cm]], svars 2,5-45 [[grams|g]].<ref name="ency"/> Spārni veidoti no lidplēves, kas savienota ar ekstremitātēm. [[Aste]] ir gara, tā sniedzas līdz pakaļkāju savienojošās membrānas (''uropatagium'') malai. Reizēm aste ir tikpat gara kā pats ķermenis.<ref name="adw"/><ref name="ency"/> Ar pakaļkāju [[nagi]]em viegli pieķeras pie dažādām virsmām. Priekškājām raksturīgs garš īkšķa nags, kuru izmanto kāpelēšanai. Priekškāju [[kauli]] gari un slaidi, un kopā ar lidplēvi veido spārna augšdaļu. Jo garāki kauli, jo garāks [[spārns]]. Salīdzinājumā ar [[galva]]s lielumu [[auss|ausis]] diezgan lielas, toties [[acis]] mazas.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Apspalvojums visbiežāk pelēcīgi brūnganos vai brūnganos toņos, vēderpusē gaišāks, dažreiz uz muguras divkrāsains.<ref name="daba"/> Sugas savstarpēji ir visai līdzīgas, un to nekļūdīgai noteikšanai pēc ārējām pazīmēm nepieciešams iegaumēt dažas sikspārņu uzbūves specifiskās pazīmes. Auss atveres priekšpusē ir augšupvērsts ādas izaugums – auss radziņš (''tragus''), tā garumam un formai ir nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā. Dažām sugām pie pakaļkāju pieša ārmalas ir ādas papildus izaugums – epiblēma. Citām sugām epiblēmas nav. Nozīmīga noteikšanas pazīme ir arī [[zobi]].<ref name="daba"/> Daudzām sugām ir raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]] (atšķirības nav ļoti uzkrītošas). Tādējādi mātītes spēj labāk uzturēt ķermeņa temperatūru, uzkrāt tauku rezerves, un mātītes arī medī lielāku medījumu.<ref name="adw"/> === Eholokācija === Parastie sikspārņu galvenā sensorā maņa ir [[dzirde]], bet [[redze]] ir slikta. Pārvietojoties tie izmanto [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]] — sikspārņi raida [[ultraskaņa]]s pīkstienus, analizējot skaņas atstarojumu no priekšmetiem un medījuma. Augstās [[frekvence]]s skaņa cilvēkam nav dzirdama, bet ar speciālu ierīču palīdzību to var nomērīt. Katrai sugai rādījumi ir specifiski (atšķirīgi), tādēļ tas ir labs palīglīdzeklis sugu identifikācijā akadēmiskos pētījumos.<ref name="daba"/> == Uzvedība == [[Attēls:Myotis tricolor.jpg|right|235px|thumb|[[Trīskrāsu naktssikspārnis]] (''Myotis tricolor'')]] [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|right|235px|thumb|[[Lielausu sikspārnis]] (''Corynorhinus townsendii'')]] Parastie sikspārņi ir tipiskas krēslas laika un tumsas aktivitātes sugas. Vakaros tos var novērot lidojam atklātās vietās virs klajumiem starp kokiem, virs upēm un ezeriem. Sikspārņi “nakšņojot” (faktiski – pārlaižot dienas gaišo daļu) bieži novērojami dažādos dobumos, pagrabos, alās, šaurās, nelielās vietiņās, piemēram, ēku sienu spraugās, zem atlupušas koka mizas, iekšpusē koka lapai, kas sarullējusies tūtiņā.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Aukstajos reģionos parastie sikspārņi savas dzīvesvietas tuvumā dodas [[ziemas guļa|ziemas guļā]] (Latvijā apmēram no [[septembris|septembra]] beigām līdz [[aprīlis|aprīlim]]), izvēloties kādu alu vai citu vietu, kur [[ziema]]s laikā [[temperatūra]]i nav lielas svārstības.<ref name="ency"/> Parastie sikspārņi mēdz arī, tuvojoties ziemai, aizceļot līdzīgi kā gājputni. Migrācijas un pārlidojumi var sasniegt vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu.<ref name="daba"/> == Barība == Parastie sikspārņi ir [[kukaiņēdāji]]. Barojas ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, ieskaitot ar [[zirnekļi]]em. Dažas sugas medī arī [[skorpioni|skorpionus]], [[zivis]] un [[ķirzakas]]. Visbiežāk medī lidojumā dažādos augstumos starp koku lapotnēm, retāk – uzlasot uz zemes.<ref name="daba"/><ref name="ency"/> Daudzas sugas vienā naktī nomedī tikpat daudz, cik sver pašu ķermeņi.<ref name="ency"/> == Vairošanās == Vasarā vairošanās laikā parastie sikspārņi veido kolonijas ēku spraugās, bēniņos un citās līdzīgās vietās. Šajās kolonijās parasti ir tikai mātītes un jaundzimušie mazuļi. Metiens parastajiem sikspārņiem ir reizi gadā. Piedzimst viens vai divi mazuļi, kas atkarīgi no mātes līdz apmēram pusotram mēnesim. Tēviņi dzīvo atsevišķi vai savrupās grupās. Vairums Latvijā sastopamo sugu dzīvo 5–15 gadus, ļoti reti līdz 30 gadiem. Vecuma noteikšana iespējama tikai pēc zobu šķērsgriezuma.<ref name="daba"/> == Sistemātika == {{TaksoSaite|Vespertilionidae|Parasto sikspārņu dzimta|Parastie sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Murininae|Cauruļdeguņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Murina|Cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiola|Kalnu cauruļdeguņi}} ** {{TaksoSaite|Harpiocephalus|Matainspārnu sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Myotinae|Naktssikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eudiscopus|Diskkāju sikspārņi|Diskkāju sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Myotis|Naktssikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Submyotodon|Platpurna sikspārņi}} * {{TaksoSaite|Vespertilioninae|Vakarsikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Eptesicini|Brūno sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Thainycteris|Apkakles sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotomanes|Arlekīnsikspārņi|Arlekīnsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Eptesicus|Brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Neoeptesicus|Jaunās pasaules brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Histiotus|Lielausu brūnie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Ia|Lielie vakakarsikspārņi|Lielais vakarsikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scoteanax|Lielie platdeguna sikspārņi|Lielais platdeguna sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Scotorepens|Mazie platdeguna sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cnephaeus|Platspārnu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Arielulus|Rudie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasionycteris|Sidrabmatainie sikspārņi|Sidrabmatainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glauconycteris|Tauriņsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hesperoptenus |Viltus serotīnsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Antrozoini|Gaišo sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Rhogeessa|Dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Antrozous|Gaišie sikspārņi|Gaišais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Bauerus|Van Geldera lielausu sikspārņi|Van Geldera lielausu sikspārnis}} ** {{TaksoSaite|Plecotini|Garausaiņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Idionycteris|Allena garausaiņi|Allena garausainis}} *** {{TaksoSaite|Corynorhinus|Amerikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Plecotus|Garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Euderma|Plankumainie sikspārņi|Plankumainais sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Barbastella|Platauši}} *** {{TaksoSaite|Otonycteris|Tuksneša garausaiņi}} ** {{TaksoSaite|Nycticeiini|Jaunās pasaules vakarsikspārņu cilts|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeius|Jaunās pasaules vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Vespertilionini|Parasto sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Mimetillus|Atdarinātājsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Laephotis|Āfrikas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Neoromicia|Āfrikas vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Hypsugo|Āzijas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Tylonycteris|Bambusu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespertilio|Divkrāsainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Mirostrellus|Džofrija sikspārņi|Džofrija sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctophilus|Jaungvinejas un Austrālijas garausaiņi}} *** {{TaksoSaite|Pharotis|Jaungvinejas lielausu sikspārņi|Jaungvinejas lielausu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Chalinolobus|Krokainie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Cassistrellus|Ķiveres sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vespadelus|Meža sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Nycticeinops|Platgalvas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Philetor|Rohu sikspārņi|Rohu sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Pseudoromicia|Serotīnsikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Afronycteris|Vēlie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Falsistrellus|Viltus vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Lasiurini|Sarkano sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Dasypterus|Amerikas dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Lasiurus|Sarkanie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Aeorestes |Zeltainie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Pipistrellini|Vakarsikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Alionoctula|Austrumu mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotozous|Dormera sikspārņi|Dormera sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Glischropus|Lielīkšķu sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotoecus|Mazie mājas sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Vansonia|Rupella sikspārņi|Rupella sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Nyctalus|Vakarsikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Scotophilini|Vecās pasaules dzelteno sikspārņu cilts|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} *** {{TaksoSaite|Scotophilus|Vecās pasaules dzeltenie sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Perimyotini|Ziemeļamerikas sikspārņu cilts}} *** {{TaksoSaite|Parastrellus|Kanjona sikspārņi|Kanjona sikspārnis}} *** {{TaksoSaite|Perimyotis|Trīskrāsu sikspārņi|Trīskrāsu sikspārnis}} ** Nezināma cilts (''incertae sedis'') *** {{TaksoSaite|Rhyneptesicus|Sindsikspārņi|Sindsikspārnis}} *{{TaksoSaite|Kerivoulinae|Vilnaino sikspārņu apakšdzimta}} ** {{TaksoSaite|Phoniscus|Trompetausu sikspārņi}} ** {{TaksoSaite|Kerivoula|Vilnainie sikspārņi}} == Sikspārņi Latvijā == Latvijā sastopamas 16 sikspārņu sugas:<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> *[[Bārdainais naktssikspārnis]] (''Myotis mystacinus'') *[[Branta naktssikspārnis]] (''Myotis brandti'') *[[Brūnais garausainis]] (''Plecotus auritus'') *[[Divkrāsainais sikspārnis]] (''Vespertilio murinus'') *[[Dīķu naktssikspārnis]] (''Myotis dasycneme'') *[[Eiropas platausis]] (''Barbastella barbastellus'') *[[Lielais naktssikspārnis]] (''Myotis myotis'') *[[Lielais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus lasiopterus'' )<ref name="eksp"/> *[[Mazais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus leisleri'') *[[Naterera naktssikspārnis]] (''Myotis nattereri'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Platspārnu sikspārnis]] (''Cnephaeus serotinus'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Rūsganais vakarsikspārnis]] (''Nyctalus noctula'') *[[Ūdeņu naktssikspārnis]] (''Myotis daubentonii'') *[[Ziemeļu sikspārnis]] (''Cnephaeus nilssoni'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Vespertilionidae|Parastie sikspārņi}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://mbd.osu.edu/evening-bats Museum of Biological Diversity: Evening Bats] (''angliski'') *[https://www.naturespot.org/family/vespertilionidae Vespertilionidae - Common bats] (''angliski'') *[https://www.britannica.com/animal/vesper-bat Britanica: vesper bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parastie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Sikspārņi]] n0gtlk4n3nar97sf4jbgnkgc8zp1zqg 0 52104 4539432 4496580 2026-10-24T20:26:24Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Uldis_Cērps.jpg", jo [[c:User:Андрей Романенко|Андрей Романенко]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Missing [[:c:COM:EI|essential information]] such as [[:c:COM:L|license]], [[:c:COM:PERMISSION|permission]] or source ([[:c:COM:C 4539432 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Uldis Cērps | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Uldis Cērps 2024. gadā | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ekonomists, finansists, finanšu risku nozares profesionālis | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = Latvijas Universitāte, Zviedrijas Ūmeo Universitāte, Heriota-Vata Universitāte | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = | platums = }} '''Uldis Cērps''' (dzimis {{dat|1971|6|17}}) ir latviešu ekonomists, finansists un finanšu risku nozares profesionālis. No 1989. līdz 1993. gadam studējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, no 1991. līdz 1994. gadam [[Ūmeo Universitāte|Zviedrijas Ūmeo Universitātes]] Politisko zinātņu un Austrumeiropas politikas un ekonomikas studijas, no 1995. gada [[Ūmeo Universitāte|Zviedrijas]] [[Ūmeo Universitāte]]s doktorantūrā.{{nepieciešama atsauce}} un šobrīd studē un šobrīd studē DBA grāda iegūšanai [https://www.hw.ac.uk/ Heriota-Vata Universitātē] (Apvienotā Karaliste). No 2024. gada oktobra iecelts par [https://www.financelatvia.eu Finanšu nozares asociācijas] valdes priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financelatvia.eu/news/finansu-nozares-asociacijas-vaditaja-amata-stajas-uldis-cerps/|title=Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatā stājas Uldis Cērps|last=|website=Finance Latvia|access-date=2025-03-19|date=2024-10-01|language=lv}}</ref>, kā arī ir [https://lddk.lv Latvijas Darba devēju konfederācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250325152017/https://lddk.lv/ |date={{dat|2025|03|25||bez}} }} viceprezidents<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lddk.lv/par-lddk/cilveki/|title=Cilvēki|website=LDDK|access-date=2025-03-19|language=lv-LV|archive-date=2025-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250418231856/https://lddk.lv/par-lddk/cilveki/}}</ref> un ir [https://ebf.eu Eiropas Banku federācijas] izpildkomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebf.eu/executive-committee-members/|title=EXECUTIVE COMMITTEE MEMBERS|website=EBF|access-date=2025-03-19|language=en-US}}</ref> No 1994. gada strādājis [[Rīgas Fondu birža|Rīgas Fondu biržā]] par Ārējo sakaru departamenta direktoru, bijis tās valdes loceklis, 1996. gadā kļuvis par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāju.{{nepieciešama atsauce}} No 1996. gada [[Latvijas Attīstības aģentūras]] padomes loceklis, no 1997. gada bijis arī [[Latvijas Centrālā depozitārija]] padomes loceklis, no 2000. gada tā padomes priekšsēdētāja vietnieks.{{nepieciešama atsauce}} No 2000. gada 26. oktobra bija pirmais [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|FKTK]] priekšsēdētājs.{{nepieciešama atsauce}} 2008. gadā pieņēmis piedāvājumu vadīt Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijas [[Finansinspektionen]] finanšu stabilitātes daļu.{{nepieciešama atsauce}} No 2014. līdz 2017. gadam pārstāvēja Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādi Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, kā arī Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomē un valdē. No 2015. līdz 2021. gadam Uldis Cērps bija Eiropas Attīstības bankas Revīzijas komitejas novērotājs. Uldis Cērps 2017. gadā pārvācās uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur strādāja par Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas prezidenta padomnieku. 2019. gada beigās tika izvirzīts [[Latvijas Banka]]s prezidenta amatam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cerps-piesakas-kandidet-uz-latvijas-bankas-prezidenta-amatu.a338135/|title=Cērps piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-19|language=lv}}</ref>. 2023. gadā Uldis Cērps tika iecelts par [[Finanšu stabilitātes padome]]s darba grupas līdzpriekšsēdētāju, kas pēta kriptoaktīvu (stablecoins) radītos riskus jaunattīstības valstīs. Kopš 2000. gadu sākuma Uldis Cērps ir bijis vairāku akadēmisko institūciju pārvaldes loceklis, tostarp [[Latvijas Universitāte]]s padomdevēju Konventa biedrs un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskās augstskolas]] valdes loceklis. Šobrīd Uldis Cērps ir [[RTU Rīgas Biznesa skola]]s domnīcas "Baltijas finanšu centrs" konsultatīvās padomes loceklis. Ulda Cērpa pētījumi ir publicēti "Axel Springer Verlag" un [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izdevumos. Viņš ir arī Zviedrijas Biznesa un politikas pētījumu centra SNS biedrs. Uldis Cērps ir Starptautiskās Atbilstības asociācijas sertificēts atbilstības profesionālis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fi.se Finansinspektionen mājaslapa] {{DEFAULTSORT:Cērps, Uldis}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] pwl6n0sqlu94cklmtdjg2aywcy9rce4 0 57279 4539376 4346920 2026-10-24T16:16:44Z Pirags 3757 4539376 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Salvadors Dalī | image = Salvador Dalí 1939.jpg | imagesize = 180px | caption = Salvadors Dalī<br />fotografējis Karls van Večtens 1939. gada 29. novembrī | birthname = Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs | birthdate = {{dat|1904|5|11}} | location = [[Figeresa]], [[Katalonija]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1989|01|23|1904|5|11}} | deathplace = [[Figeresa]], [[Katalonija]], [[Spānija]] | nationality = [[katalāņi|katalānis]] | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[fotografēšana]], [[tēlniecība]], [[rakstīšana]] | training = [[Sanfernando Mākslas akadēmija]], [[Madride]], [[Spānija]] | movement = [[sirreālisms]], [[dadaisms]], [[kubisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs''' ({{val-ca|Salvador Domènec Felip Jacint Dalí i Domènech, Marqués de Dalí de Púbol}}, {{val|es|Salvador Domingo Felipe Jacinto Dalí i Domènech}}; dzimis {{dat|1904|5|11}}, miris {{dat|1989|1|23}}) bija spāņu [[sirreālisms|sirreālisma]] gleznotājs no [[Figeresa]]s [[Katalonija|Katalonijā]]. Dalī bija prasmīgs [[zīmētājs]]. Viņa [[gleznošana]]s prasme bieži tiek salīdzināta ar [[renesanse]]s laika labākajiem māksliniekiem. Par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna "[[Mīkstie pulksteņi]]". Bez [[glezniecība]]s Dalī nodarbojās arī ar [[Kinofilma|filmu]] veidošanu, [[fotografēšana|fotografēšanu]] un [[tēlniecība|tēlniecību]]. Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus.<ref>Saladyga, Stephen Francis. [http://purple.niagara.edu/jlittle/lamplighter/saladyga.htm "The Mindset of Salvador Dalí"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060906040713/http://purple.niagara.edu/jlittle/lamplighter/saladyga.htm |date={{dat|2006|09|06||bez}} }}. ''lamplighter (Niagara University)''. Vol. 1 No. 3, Summer 2006. Atjaunināts {{dat|2006|7|22}}.</ref> == Biogrāfija == === Bērnība un jaunība === Salvadors Dalī piedzima [[1904]]. gada [[11. maijs|11. maijā]] plkst. 22.45 (pēc [[Latvija]]s laika)<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.salvadordalimuseum.org/history/biography.html | title=Dali Biography | publisher=Dali Museum | work=Dali Museum | accessdate={{dat|2008|08|24}} | archive-date={{dat|2008|08|27||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080827090340/http://www.salvadordalimuseum.org/history/biography.html }}</ref> [[Figeresa|Figeresā]], [[Spānija|Spānijā]].<ref>Dalí, ''[[The Secret Life of Salvador Dalí]]'', 1948, London: Vision Press, p.33.</ref> Viņa tēvs, arī Salvadors Dalī, bija notārs un advokāts,<ref name=Llongueras>Llongueras, Lluís. (2004) ''Dalí'', Ediciones B — Mexico. {{ISBN|84-666-1343-9}}.</ref> bet māte Felipa Domeneha Feresa — uzticīga sieva un katoliete, kura vēlējās, lai dēls kļūtu par slavenu mākslinieku, tādējādi piesaistīja viņu zīmēšanai.<ref name=Rojas>Rojas, Carlos. ''Salvador Dalí, Or the Art of Spitting on Your Mother's Portrait'', Penn State Press (1993). {{ISBN|0-271-00842-3}}.</ref> Ģimenē bija arī par Dalī trīs gadus jaunāka māsa Anna Marija.<ref name=Llongueras /> Salvadoram Dalī jau skolas laikā notika vairākas izstādes gan dzimtajā [[Figeresa|Figeresā]], gan [[Barselona|Barselonā]]. Ar moderno mākslu Dalī iepazinās tikai [[1916]]. gada vasarā, kad kopā ar vietējo mākslinieku [[Ramons Pišots|Ramonu Pišotu]] devās uz [[Kadakesa|Kadakesu]].<ref name=Llongueras /> Nākamgad Dalī tēvs organizēja dēla ogļu zīmējumu izstādi viņu ģimenes mājoklī, bet 1919. gadā notika arī pirmā publiskā izstāde Figeresas pilsētas teātrī. 1921. gadā, kad Dalī bija 16 gadu, no krūts vēža nomira viņa māte. Neilgi pēc tam tēvs apprecējās otrreiz, šoreiz ar mirušās sievas māsu. Šo laulību Dalī uztvēra pozitīvi, galvenokārt savu labvēlīgo attiecību dēļ ar pamāti (bijušo tanti) vēl pirms laulībām.<ref name=Llongueras /> 1922. gadā, tēva mudināts, Salvadors Dalī devās uz [[Madride|Madridi]] apgūt [[tēlnieks|tēlnieka]] profesiju [[Sanfernado mākslas akadēmija|Sanfernando mākslas akadēmijā]]. Studiju gados Dalī iepazinās ar [[Luiss Bunjuels|Luiju Bunjuelu]] un [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsiju Lorku]]. Savos studiju laikā radītajos zīmējumos Dalī brīvi eksperimentēja ar [[kubisms|kubismu]] un [[dadaisms|dadaismu]], gūstot lielu ievērību, pārsvarā no saviem studiju biedriem. 1926. gadā Dalī tika izslēgts no akadēmijas pēc tam, kad viņš uzstāja, ka neviens pasniedzējs nebūs pietiekoši kompetents, lai pieņemtu viņa gala eksāmenu.<ref name=olga>[http://www.abcgallery.com/D/dali/dalibio.html Salvador Dalí: Olga's Gallery] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160413060418/http://www.abcgallery.com/D/dali/dalibio.html |date={{dat|2016|04|13||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2006|7|22}}.</ref> Tajā pašā gadā Dalī pirmoreiz ieradās [[Parīze|Parīzē]], kur tikās ar [[Pablo Pikaso]]. Pikaso par jauno gleznotāju bija dzirdējis pirms abu satikšanās no kataloniešu gleznotāja [[Huans Miro|Huana Miro]], kas Dalī mākslinieka talantu vērtēja ļoti atzinīgi. Pirms Dalī attīstīja savu individuālo stilu, viņa gleznojumi pārsvarā balstījās uz Pikaso un Miro stila atdarinājumiem. Dalī agrīnos panākumus var skaidrot ar viņa izpratni par jebkuriem pasaulē esošajiem mākslas stiliem: sākot no akadēmiskās klasiskās mākslas līdz pat [[avangards|avangardam]].<ref>Hodge, Nicola, and Libby Anson. ''The A–Z of Art: The World's Greatest and Most Popular Artists and Their Works''. California: Thunder Bay Press, 1996. [https://ucmshare.ucmerced.edu/docushare/dsweb/Get/Document-94961/Dali+Salvador.doc Online citation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060921144258/https://ucmshare.ucmerced.edu/docushare/dsweb/Get/Document-94961/Dali+Salvador.doc |date={{dat|2006|09|21||bez}} }}.</ref> Turklāt šos dažādos stilus Dalī mēdza arī apvienot savos mākslas darbos, dažkārt pat vienā gleznā. === Slavas gadi === 1927. gadā Dalī pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Jau pēc gada viņš piebiedrojās [[sirreālisms|sirreālistu]] grupai.<ref name=liis>[https://web.archive.org/web/20091008132420/http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm Salvadors Dalī] liis.lv. Atjaunots: {{dat|2006|4|7}}</ref> 1929. gadā Dalī sadarbībā ar Bunjuelu uzņēma 20. gadsimtā visplašāk zināmo sirreālistu kustības filmu "[[Andalūzijas suns]]". Tajā pašā gadā Dalī iepazinās ar savu nākamo sievu [[Gala Dalī|Helēnu Djakonovu-Devuļinu]] (plašāk zināmu kā Galu), ar ko, neskatoties uz abu ārpuslaulību sakariem, nodzīvoja kopā līdz pat mūža beigām.<ref name="unbound">Shelley, Landry. [http://www.tcnj.edu/~unbound/spring2005/articles/a2 "Dalí Wows Crowd in Philadelphia"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171108082607/http://www.tcnj.edu/~unbound/spring2005/articles/a2 |date={{dat|2017|11|08||bez}} }}. ''Unbound'' ([[The College of New Jersey]]) 2005. gada pavasaris. Atjaunots: {{dat|2006|7|22}}.</ref> 1930. gadā Dalī izveidoja [[paranoiski kritiskā metode|paranoiski kritisko metodi]]. Tās mērķis bija analizēt un kritiski izvērtēt garīgi slimo paranoiskās fantāzijas un halucinācijas, kurām raksturīgs duāls pasaules skatījums. Šīs metodes rezultātus Dalī plaši pielietoja savās gleznās, kur gleznotās parādības varēja skatīt daudzpusīgi, ar dažādām nozīmēm. Piemēram, 1937. gada gleznā "[[Narcisa metamorfoze]]" var saskatīt Narcisa tēlu vai arī roku, kas satvērusi olu.<ref name=liis /> 1932. gadā tapa Dalī slavenākā glezna "[[Mīkstie pulksteņi]]". Gleznā attēloti kūstoši pulksteņi, kurus apsēduši kukaiņi. Pieņemtākā darba interpretācija ir tāda, ka mīkstie pulksteņi simbolizē pretošanos pieņēmumam, ka laiks ir nemainīgs un noteikts.<ref>[http://www.salvadordalimuseum.org/education/documents/clocking_in.pdf Clocking in with Salvador Dalí: Salvador Dalí's Melting Watches] (PDF) no Salvadora Dalī muzeja. Atjaunots: {{dat|2010|8|19}}.</ref><ref name=Conquete>Salvador Dalí, ''La Conquête de l’irrationnel'' (Paris: Éditions surréalistes, 1935), p. 25.</ref> Glezna 1934. gadā kopā ar pirmo Dalī izstādi [[Ņujorka|Ņujorkā]] radīja neiedomājamu sensāciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1934. gadā Dalī sāka nonākt pretrunās ar pārējiem sirreālistiem rīcības dēļ, kas neatbilda sirreālisma principiem. Vislielākos pārmetumus Dalī saņēma par mākslas nesaistīšanu ar politiku un to, ka nepauda negatīvu nostāju pret [[Galēji labēja politika|galēji labējajiem]] politiskajiem režīmiem. Tā un vēl citu nesaskaņu rezultātā Dalī oficiāli tika izslēgts no sirreālistu grupas.<ref name=unbound /> Nesaskaņas ar sirreālisma pārstāvjiem turpinājās arī pēc tam. Piemēram, viens no sirreālisma pamatlicējiem [[Andrē Bretons]] atklāti nosodīja Dalī mākslas darbu arvien lielāko komercializāciju, bet daudzi citi sirreālisti 1930. gadu beigās sāka runāt par Dalī pagātnes izteiksmē, tā netieši norādot, ka Dalī viņiem ir miris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/zinas/22244-paspasludinatais-genijs-dali.htm |title=Pašpasludinātais ģēnijs — Dalī |publisher=nra.lv |author=Jānis Buholcs |accessdate={{dat|2010|04|22}}}}</ref> Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Dalī ar Galu pārcēlās uz dzīvi ASV. 1942. gadā Dalī uzrakstīja autobiogrāfiju "Salvadora Dalī slepenā dzīve".<ref group="P">oriģinālvalodā: "The Secret Life of Salvador Dalí"</ref> Pēc astoņu gadu pavadīšanas ASV Dalī atgriezās Figeresā, kur pievērsās katoļticībai. Šajā laikā viņa gleznās sāka parādīties kristīgie motīvi.<ref name=liis /> === Mūža nogale === Vēlākajā karjerā Dalī vairs gleznošanai nepievērsa tik lielu uzmanību, bet sāka eksperimentēt ar dažādiem citiem savdabīgiem un jauniem mākslas paņēmieniem. Piemēram, Dalī bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kas savos mākslas darbos iekļāva [[hologrāfija]]s tehniku.<ref name=holo>[http://www.holophile.com/history.htm Hologrāfijas vēsture un attīstība]. ''Holophile''. Atjaunots: {{dat|2006|8|22}}.</ref> Daudzi Dalī darbi sastāvēja no [[optiskā ilūzija|optiskajām ilūzijām]]. Vēlākajos gados vairāki jaunie mākslinieki, tai skaitā [[Endijs Vorhols]], uzskatīja Dalī par vienu no svarīgākajiem ietekmes avotiem [[popārts|popārta]] radīšanā.<ref name=warhol>[http://www.carnegiemuseums.org/cmag/bk_issue/1998/mayjun/feat2.htm Hello, Dalí] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060927105155/http://www.carnegiemuseums.org/cmag/bk_issue/1998/mayjun/feat2.htm |date={{dat|2006|09|27||bez}} }}. ''Carnegie Magazine''. Atjaunots: {{dat|2006|8|22}}.</ref> 1969. gadā Dalī izveidoja [[Chupa Chups]] logotipa dizainu. 1960. gadā Dalī sāka darbu pie [[Dalī teātris-muzejs|Dalī teātra-muzeja]] atjaunošanas savā dzimtajā pilsētā [[Figeresa|Figeresā]]. Tas bija lielākais projekts, kam viņš veltīja lielāko daļu sava laika, līdz 1974. gadam. Viņš turpināja muzeju papildināt arī [[1980. gadi|1980. gados]].<ref name=liis/> 1970. gadu beigās Dalī veselība strauji pasliktinājās. 1982. gadā nomira viņa sieva Gala, pēc viņas nāves Dalī pārcēlās uz Galas bijušo dzīvesvietu [[Pubola|Pubolā]]. Pats Dalī nomira 1989. gada 23. janvārī no sirds mazspējas, fonā skanot viņa mīļākajam mūzikas ierakstam — [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operai "[[Tristans un Izolde]]". Dalī apglabāja Dalī teātra-muzeja [[kripta|kriptā]], kas atradās piecus kvartālus no vietas, kur viņš piedzima.<ref>Etherington -Smith, Meredith [http://books.google.com/books?id=soncxLrkYX0C&dq The Persistence of Memory: A Biography of Dalí]{{Novecojusi saite}} pp. xxiv, 411–412, 1995 Da Capo Press, {{ISBN|0-306-80662-2}}</ref> == Slavenākie darbi == === Gleznas === * "[[Pirmā pavasara diena]]" (1929) * "[[Dižais masturbators]]" (1929) * "[[Mīkstie pulksteņi]]" (1931) * "[[Instalācija Mejas Vestas seja, izmantojama kā dzīvoklis]]" (1935) * "[[Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojautas]]" (1936) * "[[Degošā žirafe]]" (1937) * "[[Gulbji atspoguļo ziloņus]]" (1937) * "[[Narcisa metamorfoze]]" (1937) * "[[Balerīna nāves galvā]]" (1939) * "[[Sv. Antuāna kārdināšana]]" (1946) * "[[Ziloņi (glezna)|Ziloņi]]" (1948) * "[[Sfēru Galateja]]" (1952) * "[[Jaunava soda sevi ar savu šķīstību]]" (1954) * "[[Kristus krustā]]" (1954) === Filmas === * "[[Andalūzijas suns]]" (1929) * "[[Zelta laikmets]]" (1930) == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} {{atsauces}} == Literatūra == * ''Carré d'Art (Salvador Dali)'', Jean-Pierre Thiollet, Anagramme Ed., 2008. {{ISBN|2-35035-189-6}} * ''Dalí'', Linde Sabler, London: Haus Publishing, 2004. {{ISBN|978-1-904341-75-8}} * ''Ģēnija dienasgrāmata'', Salvadors Dalī/tulk. Sarmīte Madžule, Rīga: Jumava, 1999. {{ISBN|978-9984-38-617-1}} * ''The Secret Life of Salvador Dali'', Salvador Dalí, New York: Dover Publications, 1993. {{ISBN|978-0-486-27454-6}} * ''Oui: The Paranoid Critical Revolution'', Salvador Dalí, Boston: Exact Change, 1999. {{ISBN|978-1-878972-22-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{IMDB|0198557}} * [http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm Papildinformācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008132420/http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} {{lv ikona}} * [http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/66536 Privātās dzīves apraksts]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} * [http://www.ubu.com/sound/dali.html UbuWeb profils] {{en ikona}} * [http://www.dali-gallery.com/ Salvador Dali Art Gallery] {{en ikona}} * [http://www.virtualdali.com/ VirtualDali] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060412095133/http://www.virtualdali.com/ |date={{dat|2006|04|12||bez}} }} {{en ikona}} {{Salvadors Dalī‎}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dali, Salvadors}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Katalonijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas tēlnieki]] [[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]] mwvnoczjqs9gyfu3wkp601h5f9d4o3h 4539377 4539376 2026-10-24T16:18:00Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539377 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Salvadors Dalī | image = Salvador Dalí 1939.jpg | imagesize = 180px | caption = Salvadors Dalī<br />fotografējis Karls van Večtens 1939. gada 29. novembrī | birthname = Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs | birthdate = {{dat|1904|5|11}} | location = [[Figeresa]], [[Katalonija]], [[Spānija]] | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1989|01|23|1904|5|11}} | deathplace = [[Figeresa]], [[Katalonija]], [[Spānija]] | nationality = [[katalāņi|katalānis]] | field = [[gleznošana]], [[zīmēšana]], [[fotografēšana]], [[tēlniecība]], [[rakstīšana]] | training = [[Sanfernando Mākslas akadēmija]], [[Madride]], [[Spānija]] | movement = [[sirreālisms]], [[dadaisms]], [[kubisms]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Salvadors Domingo Felipe Hasinto Dalī i Domenečs''' ({{val-ca|Salvador Domènec Felip Jacint Dalí i Domènech, Marqués de Dalí de Púbol}}, {{val|es|Salvador Domingo Felipe Jacinto Dalí i Domènech}}; dzimis {{dat|1904|5|11}}, miris {{dat|1989|1|23}}) bija spāņu [[sirreālisms|sirreālisma]] gleznotājs no [[Figeresa]]s [[Katalonija|Katalonijā]]. Dalī bija prasmīgs [[zīmētājs]]. Viņa [[gleznošana]]s prasme bieži tiek salīdzināta ar [[renesanse]]s laika labākajiem māksliniekiem. Par Dalī slavenāko darbu tiek uzskatīta 1931. gadā tapusī glezna "[[Mīkstie pulksteņi]]". Bez [[glezniecība]]s Dalī nodarbojās arī ar [[Kinofilma|filmu]] veidošanu, [[fotografēšana|fotografēšanu]] un [[tēlniecība|tēlniecību]]. Dalī bija zināms ar savu dīvaino un pārspīlēto uzvedību, kas dažkārt dzīves laikā aizēnoja paša radošo darbību, kaitinot viņa mākslas darbu cienītājus un kritiķus.<ref>Saladyga, Stephen Francis. [http://purple.niagara.edu/jlittle/lamplighter/saladyga.htm "The Mindset of Salvador Dalí"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060906040713/http://purple.niagara.edu/jlittle/lamplighter/saladyga.htm |date={{dat|2006|09|06||bez}} }}. ''lamplighter (Niagara University)''. Vol. 1 No. 3, Summer 2006. Atjaunināts {{dat|2006|7|22}}.</ref> == Biogrāfija == === Bērnība un jaunība === Salvadors Dalī piedzima [[1904]]. gada [[11. maijs|11. maijā]] plkst. 22.45 (pēc [[Latvija]]s laika)<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.salvadordalimuseum.org/history/biography.html | title=Dali Biography | publisher=Dali Museum | work=Dali Museum | accessdate={{dat|2008|08|24}} | archive-date={{dat|2008|08|27||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080827090340/http://www.salvadordalimuseum.org/history/biography.html }}</ref> [[Figeresa|Figeresā]], [[Spānija|Spānijā]].<ref>Dalí, ''[[The Secret Life of Salvador Dalí]]'', 1948, London: Vision Press, p.33.</ref> Viņa tēvs, arī Salvadors Dalī, bija notārs un advokāts,<ref name=Llongueras>Llongueras, Lluís. (2004) ''Dalí'', Ediciones B — Mexico. {{ISBN|84-666-1343-9}}.</ref> bet māte Felipa Domeneha Feresa — uzticīga sieva un katoliete, kura vēlējās, lai dēls kļūtu par slavenu mākslinieku, tādējādi piesaistīja viņu zīmēšanai.<ref name=Rojas>Rojas, Carlos. ''Salvador Dalí, Or the Art of Spitting on Your Mother's Portrait'', Penn State Press (1993). {{ISBN|0-271-00842-3}}.</ref> Ģimenē bija arī par Dalī trīs gadus jaunāka māsa Anna Marija.<ref name=Llongueras /> Salvadoram Dalī jau skolas laikā notika vairākas izstādes gan dzimtajā [[Figeresa|Figeresā]], gan [[Barselona|Barselonā]]. Ar moderno mākslu Dalī iepazinās tikai [[1916]]. gada vasarā, kad kopā ar vietējo mākslinieku [[Ramons Pišots|Ramonu Pišotu]] devās uz [[Kadakesa|Kadakesu]].<ref name=Llongueras /> Nākamgad Dalī tēvs organizēja dēla ogļu zīmējumu izstādi viņu ģimenes mājoklī, bet 1919. gadā notika arī pirmā publiskā izstāde Figeresas pilsētas teātrī. 1921. gadā, kad Dalī bija 16 gadu, no krūts vēža nomira viņa māte. Neilgi pēc tam tēvs apprecējās otrreiz, šoreiz ar mirušās sievas māsu. Šo laulību Dalī uztvēra pozitīvi, galvenokārt savu labvēlīgo attiecību dēļ ar pamāti (bijušo tanti) vēl pirms laulībām.<ref name=Llongueras /> 1922. gadā, tēva mudināts, Salvadors Dalī devās uz [[Madride|Madridi]] apgūt [[tēlnieks|tēlnieka]] profesiju [[Sanfernado mākslas akadēmija|Sanfernando mākslas akadēmijā]]. Studiju gados Dalī iepazinās ar [[Luiss Bunjuels|Luiju Bunjuelu]] un [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsiju Lorku]]. Savos studiju laikā radītajos zīmējumos Dalī brīvi eksperimentēja ar [[kubisms|kubismu]] un [[dadaisms|dadaismu]], gūstot lielu ievērību, pārsvarā no saviem studiju biedriem. 1926. gadā Dalī tika izslēgts no akadēmijas pēc tam, kad viņš uzstāja, ka neviens pasniedzējs nebūs pietiekoši kompetents, lai pieņemtu viņa gala eksāmenu.<ref name=olga>[http://www.abcgallery.com/D/dali/dalibio.html Salvador Dalí: Olga's Gallery] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160413060418/http://www.abcgallery.com/D/dali/dalibio.html |date={{dat|2016|04|13||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2006|7|22}}.</ref> Tajā pašā gadā Dalī pirmoreiz ieradās [[Parīze|Parīzē]], kur tikās ar [[Pablo Pikaso]]. Pikaso par jauno gleznotāju bija dzirdējis pirms abu satikšanās no kataloniešu gleznotāja [[Huans Miro|Huana Miro]], kas Dalī mākslinieka talantu vērtēja ļoti atzinīgi. Pirms Dalī attīstīja savu individuālo stilu, viņa gleznojumi pārsvarā balstījās uz Pikaso un Miro stila atdarinājumiem. Dalī agrīnos panākumus var skaidrot ar viņa izpratni par jebkuriem pasaulē esošajiem mākslas stiliem: sākot no akadēmiskās klasiskās mākslas līdz pat [[avangards|avangardam]].<ref>Hodge, Nicola, and Libby Anson. ''The A–Z of Art: The World's Greatest and Most Popular Artists and Their Works''. California: Thunder Bay Press, 1996. [https://ucmshare.ucmerced.edu/docushare/dsweb/Get/Document-94961/Dali+Salvador.doc Online citation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060921144258/https://ucmshare.ucmerced.edu/docushare/dsweb/Get/Document-94961/Dali+Salvador.doc |date={{dat|2006|09|21||bez}} }}.</ref> Turklāt šos dažādos stilus Dalī mēdza arī apvienot savos mākslas darbos, dažkārt pat vienā gleznā. === Slavas gadi === 1927. gadā Dalī pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Jau pēc gada viņš piebiedrojās [[sirreālisms|sirreālistu]] grupai.<ref name=liis>[https://web.archive.org/web/20091008132420/http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm Salvadors Dalī] liis.lv. Atjaunots: {{dat|2006|4|7}}</ref> 1929. gadā Dalī sadarbībā ar Bunjuelu uzņēma 20. gadsimtā visplašāk zināmo sirreālistu kustības filmu "[[Andalūzijas suns]]". Tajā pašā gadā Dalī iepazinās ar savu nākamo sievu [[Gala Dalī|Helēnu Djakonovu-Devuļinu]] (plašāk zināmu kā Galu), ar ko, neskatoties uz abu ārpuslaulību sakariem, nodzīvoja kopā līdz pat mūža beigām.<ref name="unbound">Shelley, Landry. [http://www.tcnj.edu/~unbound/spring2005/articles/a2 "Dalí Wows Crowd in Philadelphia"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171108082607/http://www.tcnj.edu/~unbound/spring2005/articles/a2 |date={{dat|2017|11|08||bez}} }}. ''Unbound'' ([[The College of New Jersey]]) 2005. gada pavasaris. Atjaunots: {{dat|2006|7|22}}.</ref> 1930. gadā Dalī izveidoja [[paranoiski kritiskā metode|paranoiski kritisko metodi]]. Tās mērķis bija analizēt un kritiski izvērtēt garīgi slimo paranoiskās fantāzijas un halucinācijas, kurām raksturīgs duāls pasaules skatījums. Šīs metodes rezultātus Dalī plaši pielietoja savās gleznās, kur gleznotās parādības varēja skatīt daudzpusīgi, ar dažādām nozīmēm. Piemēram, 1937. gada gleznā "[[Narcisa metamorfoze]]" var saskatīt Narcisa tēlu vai arī roku, kas satvērusi olu.<ref name=liis /> 1932. gadā tapa Dalī slavenākā glezna "[[Mīkstie pulksteņi]]". Gleznā attēloti kūstoši pulksteņi, kurus apsēduši kukaiņi. Pieņemtākā darba interpretācija ir tāda, ka mīkstie pulksteņi simbolizē pretošanos pieņēmumam, ka laiks ir nemainīgs un noteikts.<ref>[http://www.salvadordalimuseum.org/education/documents/clocking_in.pdf Clocking in with Salvador Dalí: Salvador Dalí's Melting Watches] (PDF) no Salvadora Dalī muzeja. Atjaunots: {{dat|2010|8|19}}.</ref><ref name=Conquete>Salvador Dalí, ''La Conquête de l’irrationnel'' (Paris: Éditions surréalistes, 1935), p. 25.</ref> Glezna 1934. gadā kopā ar pirmo Dalī izstādi [[Ņujorka|Ņujorkā]] radīja neiedomājamu sensāciju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1934. gadā Dalī sāka nonākt pretrunās ar pārējiem sirreālistiem rīcības dēļ, kas neatbilda sirreālisma principiem. Vislielākos pārmetumus Dalī saņēma par mākslas nesaistīšanu ar politiku un to, ka nepauda negatīvu nostāju pret [[Galēji labēja politika|galēji labējajiem]] politiskajiem režīmiem. Tā un vēl citu nesaskaņu rezultātā Dalī oficiāli tika izslēgts no sirreālistu grupas.<ref name=unbound /> Nesaskaņas ar sirreālisma pārstāvjiem turpinājās arī pēc tam. Piemēram, viens no sirreālisma pamatlicējiem [[Andrē Bretons]] atklāti nosodīja Dalī mākslas darbu arvien lielāko komercializāciju, bet daudzi citi sirreālisti 1930. gadu beigās sāka runāt par Dalī pagātnes izteiksmē, tā netieši norādot, ka Dalī viņiem ir miris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/zinas/22244-paspasludinatais-genijs-dali.htm |title=Pašpasludinātais ģēnijs — Dalī |publisher=nra.lv |author=Jānis Buholcs |accessdate={{dat|2010|04|22}}}}</ref> Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], Dalī ar Galu pārcēlās uz dzīvi ASV. 1942. gadā Dalī uzrakstīja autobiogrāfiju "Salvadora Dalī slepenā dzīve".<ref group="P">oriģinālvalodā: "The Secret Life of Salvador Dalí"</ref> Pēc astoņu gadu pavadīšanas ASV Dalī atgriezās Figeresā, kur pievērsās katoļticībai. Šajā laikā viņa gleznās sāka parādīties kristīgie motīvi.<ref name=liis /> === Mūža nogale === Vēlākajā karjerā Dalī vairs gleznošanai nepievērsa tik lielu uzmanību, bet sāka eksperimentēt ar dažādiem citiem savdabīgiem un jauniem mākslas paņēmieniem. Piemēram, Dalī bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kas savos mākslas darbos iekļāva [[hologrāfija]]s tehniku.<ref name=holo>[http://www.holophile.com/history.htm Hologrāfijas vēsture un attīstība]. ''Holophile''. Atjaunots: {{dat|2006|8|22}}.</ref> Daudzi Dalī darbi sastāvēja no [[optiskā ilūzija|optiskajām ilūzijām]]. Vēlākajos gados vairāki jaunie mākslinieki, tai skaitā [[Endijs Vorhols]], uzskatīja Dalī par vienu no svarīgākajiem ietekmes avotiem [[popārts|popārta]] radīšanā.<ref name=warhol>[http://www.carnegiemuseums.org/cmag/bk_issue/1998/mayjun/feat2.htm Hello, Dalí] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060927105155/http://www.carnegiemuseums.org/cmag/bk_issue/1998/mayjun/feat2.htm |date={{dat|2006|09|27||bez}} }}. ''Carnegie Magazine''. Atjaunots: {{dat|2006|8|22}}.</ref> 1969. gadā Dalī izveidoja [[Chupa Chups]] logotipa dizainu. 1960. gadā Dalī sāka darbu pie [[Dalī teātris-muzejs|Dalī teātra-muzeja]] atjaunošanas savā dzimtajā pilsētā [[Figeresa|Figeresā]]. Tas bija lielākais projekts, kam viņš veltīja lielāko daļu sava laika, līdz 1974. gadam. Viņš turpināja muzeju papildināt arī [[1980. gadi|1980. gados]].<ref name=liis/> 1970. gadu beigās Dalī veselība strauji pasliktinājās. 1982. gadā nomira viņa sieva Gala, pēc viņas nāves Dalī pārcēlās uz Galas bijušo dzīvesvietu [[Pubola|Pubolā]]. Pats Dalī nomira 1989. gada 23. janvārī no sirds mazspējas, fonā skanot viņa mīļākajam mūzikas ierakstam — [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] operai "[[Tristans un Izolde]]". Dalī apglabāja Dalī teātra-muzeja [[kripta|kriptā]], kas atradās piecus kvartālus no vietas, kur viņš piedzima.<ref>Etherington -Smith, Meredith [http://books.google.com/books?id=soncxLrkYX0C&dq The Persistence of Memory: A Biography of Dalí]{{Novecojusi saite}} pp. xxiv, 411–412, 1995 Da Capo Press, {{ISBN|0-306-80662-2}}</ref> == Slavenākie darbi == === Gleznas === * "[[Pirmā pavasara diena]]" (1929) * "[[Dižais masturbators]]" (1929) * "[[Mīkstie pulksteņi]]" (1931) * "[[Instalācija Mejas Vestas seja, izmantojama kā dzīvoklis]]" (1935) * "[[Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām: Pilsoņu kara priekšnojautas]]" (1936) * "[[Degošā žirafe]]" (1937) * "[[Gulbji atspoguļo ziloņus]]" (1937) * "[[Narcisa metamorfoze]]" (1937) * "[[Balerīna nāves galvā]]" (1939) * "[[Sv. Antuāna kārdināšana]]" (1946) * "[[Ziloņi (glezna)|Ziloņi]]" (1948) * "[[Sfēru Galateja]]" (1952) * "[[Jaunava soda sevi ar savu šķīstību]]" (1954) * "[[Kristus krustā]]" (1954) === Filmas === * "[[Andalūzijas suns]]" (1929) * "[[Zelta laikmets]]" (1930) == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} {{atsauces}} == Literatūra == * ''Carré d'Art (Salvador Dali)'', Jean-Pierre Thiollet, Anagramme Ed., 2008. {{ISBN|2-35035-189-6}} * ''Dalí'', Linde Sabler, London: Haus Publishing, 2004. {{ISBN|978-1-904341-75-8}} * ''Ģēnija dienasgrāmata'', Salvadors Dalī/tulk. Sarmīte Madžule, Rīga: Jumava, 1999. {{ISBN|978-9984-38-617-1}} * ''The Secret Life of Salvador Dali'', Salvador Dalí, New York: Dover Publications, 1993. {{ISBN|978-0-486-27454-6}} * ''Oui: The Paranoid Critical Revolution'', Salvador Dalí, Boston: Exact Change, 1999. {{ISBN|978-1-878972-22-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{IMDB|0198557}} * [http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm Papildinformācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091008132420/http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/Dali/teksts.htm |date={{dat|2009|10|08||bez}} }} {{lv ikona}} * [http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/66536 Privātās dzīves apraksts]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} * [http://www.ubu.com/sound/dali.html UbuWeb profils] {{en ikona}} * [http://www.dali-gallery.com/ Salvador Dali Art Gallery] {{en ikona}} * [http://www.virtualdali.com/ VirtualDali] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060412095133/http://www.virtualdali.com/ |date={{dat|2006|04|12||bez}} }} {{en ikona}} {{Salvadors Dalī‎}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dali, Salvadors}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mākslinieki]] [[Kategorija:Spānijas gleznotāji]] [[Kategorija:Katalonijas gleznotāji]] [[Kategorija:Spānijas tēlnieki]] [[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] 5fhoh4v4dhb7x0qtxaxkgzhlvbsnn82 0 66814 4539380 4093771 2026-10-24T16:37:03Z Tankists 100139 Latvijas ģenerālapgabals bija Ostlandes nevis Trešā reiha daļa 4539380 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vaira Paegle | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Vaira Paegle.jpg | apraksts = Vaira Paegle 2009. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1942|7|6}} | dzim_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas ģenerālapgabals]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}<br />(tagad {{LAT}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2019|6|14|1942|7|6}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Vesthārtforda}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2009)</small><br />[[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010)</small> | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Ņūhempšīras universitāte]], [[Tafta universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vaira Paegle''' (dzimusi {{dat|1942|7|6||bez}}, [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2019|6|14||bez}}<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/muziba-devusies-amerikas-latviete-bijusi-saeimas-deputate-vaira-paegle-14221545 Mūžībā devusies Amerikas latviete, bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle] Diena</ref>, [[Vesthārtforda|Vesthārtfordā]], [[Konektikutas štats|Konektikutas štatā]], [[ASV]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķe]], kopš 2010. gada [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]] biedre. [[7. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s un [[9. Saeima]]s deputāte. == Biogrāfija == V. Paegle ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]], bet kara beigās kopā ar ģimeni emigrējusi sākumā uz [[Vācija|Vāciju]], pēc tam uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Emigrācijā aktīvi piedalījusies [[latvieši|latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, bijusi [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdētāja. Latviešu studenšu korporācijas ''[[Dzintra (studenšu korporācija)|Dzintra]]'' biedrene. == Politiskā darbība == Pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] iesaistījās politikā, 1998. gadā būdama viena no [[Tautas partija]]s dibinātājām. Bijusi [[7. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s un [[9. Saeima]]s deputāte, pēdējos divos parlamentos gan nav tikusi ievēlēta, bet kļuvusi par deputāti par ministriem kļuvušo kolēģu [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] un [[Helēna Demakova|Helēnas Demakovas]] vietā. [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] [[Tautas partija]] viņu izvirzīja kā savu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] kandidāti, bet sarežģītās vēlēšanās par [[Latvijas Valsts prezidents|prezidenti]] kļuva cita trimdas [[latvieši|latviete]] [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2008. gadā V. Paegle nesekmīgi tika izvirzīta vēstnieces amatam [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], bet 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|vēlēšanās]]. [[Tautas partija|Tautas partijā]] viņa bieži bija iekšēja opozicionāre, kas iebildusi daudzām sabiedrībā nepopulārām partijas iniciatīvām un kritizējusi partijas dibinātāja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] lielo ietekmi partijā. Pēc A. Šķēles paziņojuma par atgriešanos aktīvajā politikā un oficiālā partijas vadībā, 2009. gada oktobrī V. Paegle izstājās no partijas un [[Saeima|Saeimā]] turpmāk darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte. 2010. gada janvārī viņa pievienojās [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskajai savienībai]] un tās Saeimas frakcijai. Pēc nesekmīgas kandidēšanas uz [[10. Saeima|10. Saeimu]] politiskās apvienības "[[Vienotība]]" sarakstā V. Paegle paziņoju par aiziešanu no politikas un plāniem atgriezties uz dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/paegle-skele-ar-mani-manipuleja-izmantoja-ka-arzemju-latvieti-755338|title=Paegle: Šķēle ar mani manipulēja, izmantoja kā ārzemju latvieti|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|work=|accessdate=2011. gada 4. aprīlī|date=2010. gada 30. oktobris|last=Fridrihsone|first=Madara}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Vaira Paegle}} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paegle, Vaira}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] h5mk0vy4iijk79e43czht5i0isfqgec 4539487 4539380 2026-10-25T04:59:55Z Biafra 13794 4539487 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vaira Paegle | vārds_orģ = | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Vaira Paegle.jpg | apraksts = Vaira Paegle 2009. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1942|7|6}} | dzim_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2019|6|14|1942|7|6}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Vesthārtforda}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2009)</small><br />[[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010)</small> | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Ņūhempšīras universitāte]], [[Tafta universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vaira Paegle''' (dzimusi {{dat|1942|7|6||bez}}, [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2019|6|14||bez}}<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/muziba-devusies-amerikas-latviete-bijusi-saeimas-deputate-vaira-paegle-14221545 Mūžībā devusies Amerikas latviete, bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle] Diena</ref>, [[Vesthārtforda|Vesthārtfordā]], [[Konektikutas štats|Konektikutas štatā]], [[ASV]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķe]], kopš 2010. gada [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]] biedre. [[7. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s un [[9. Saeima]]s deputāte. == Biogrāfija == V. Paegle ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]], bet kara beigās kopā ar ģimeni emigrējusi sākumā uz [[Vācija|Vāciju]], pēc tam uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Emigrācijā aktīvi piedalījusies [[latvieši|latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, bijusi [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdētāja. Latviešu studenšu korporācijas ''[[Dzintra (studenšu korporācija)|Dzintra]]'' biedrene. == Politiskā darbība == Pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] iesaistījās politikā, 1998. gadā būdama viena no [[Tautas partija]]s dibinātājām. Bijusi [[7. Saeima]]s, [[8. Saeima]]s un [[9. Saeima]]s deputāte, pēdējos divos parlamentos gan nav tikusi ievēlēta, bet kļuvusi par deputāti par ministriem kļuvušo kolēģu [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] un [[Helēna Demakova|Helēnas Demakovas]] vietā. [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] [[Tautas partija]] viņu izvirzīja kā savu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] kandidāti, bet sarežģītās vēlēšanās par [[Latvijas Valsts prezidents|prezidenti]] kļuva cita trimdas [[latvieši|latviete]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. 2008. gadā V. Paegle nesekmīgi tika izvirzīta vēstnieces amatam [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]], bet 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|vēlēšanās]]. [[Tautas partija|Tautas partijā]] viņa bieži bija iekšēja opozicionāre, kas iebildusi daudzām sabiedrībā nepopulārām partijas iniciatīvām un kritizējusi partijas dibinātāja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] lielo ietekmi partijā. Pēc A. Šķēles paziņojuma par atgriešanos aktīvajā politikā un oficiālā partijas vadībā, 2009. gada oktobrī V. Paegle izstājās no partijas un [[Saeima|Saeimā]] turpmāk darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte. 2010. gada janvārī viņa pievienojās [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskajai savienībai]] un tās Saeimas frakcijai. Pēc nesekmīgas kandidēšanas uz [[10. Saeima|10. Saeimu]] politiskās apvienības "[[Vienotība]]" sarakstā V. Paegle paziņoju par aiziešanu no politikas un plāniem atgriezties uz dzīvi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/paegle-skele-ar-mani-manipuleja-izmantoja-ka-arzemju-latvieti-755338|title=Paegle: Šķēle ar mani manipulēja, izmantoja kā ārzemju latvieti|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|work=|accessdate=2011. gada 4. aprīlī|date=2010. gada 30. oktobris|last=Fridrihsone|first=Madara}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vaira Paegle}} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paegle, Vaira}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] 317rpcgsa0afyy76hvylv4ph5dzlsss 0 66877 4539576 4487506 2026-10-25T09:36:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539576 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|luterāņu mācītāju|Bergmanis|Bergmanis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Liborijs fon Bergmanis | vārds_orig = ''Liborius von Bergmann'' | attēls = Liborijs_Bergmans (1823).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1754 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1823 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = tēvs - Baltazars Bergmanis (mācītājs); māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina | brāļi = [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'', 1736-1789, jurists), [[Ambrozijs Bergmanis]] (''Ambrosius von Bergmann'', 1740-1784, ārsts) un [[Gustavs fon Bergmanis]] (''Gustav von Bergmann'', 1749-1814, mācītājs) | māsas = | dzīvesbiedrs = Paulīne, dzim. fon Graina no [[Kēnigsberga]]s (kāzas 1781. gada 13. jūlijā) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Liborijs_Bergmans.jpg|thumb|200px|right|Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no [[Broce]]s kolekcijas).]] '''Liborijs fon Bergmanis''' ({{val|de|Liborius von Bergmann}}; {{dat|1754|9|5}} — {{dat|1823|7|14}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, [[brīvmūrnieks]]. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā nodibināja „[[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību]]“ (''Literärisch-Praktische Bürgerverbindung''), bija tās goda loceklis (1817).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/1fa386bb-3ade-4f4e-ae42-b1c56184d3fc/content |title=Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga : Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq. |access-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241223181309/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/1fa386bb-3ade-4f4e-ae42-b1c56184d3fc/content}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1754|9|5}} [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu mācītājmuižā]] (mūsdienu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]). No 1768. līdz 1774. gadam mācījās [[Rīgas licejs|Rīgas licejā]]. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja [[Vācija|Vāciju]], [[Šveice|Šveici]], [[Francija|Franciju]], [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Budbergi-Benninghauzeni|Budberga]] ģimenes skolotājs [[Strazdumuiža|Strazdumuižā]] (1779-1780). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinās ar [[Lesings|Lesingu]], [[Klopštoks|Klopštoku]] un [[Kants|Kantu]]. No 1790. gada bija [[Sv. Pētera baznīca|Sv. Pētera draudzes]] (arī [[Rīgas Doms|Doma]]) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibināja Vidzemes mākslas muzeju. Izdeva Vecākās [[atskaņu hronika]]s fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris {{dat|1823|7|14}} [[Rīga|Rīgā]]. === Vecākās Atskaņu hronikas izdošana === Liborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Nikolausa Himzeļa muzeja]] izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no [[Ļviva|Ļvivā]] dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku īpašumā bijušu [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākās atskaņu hronikas]] norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm. Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums ([[glosārijs]]) uz deviņām lappusēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |title=Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223195550/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |archivedate={{dat|2012|02|23||bez}} }}</ref> === Darbošanās kā masonam === [[Rīgas loža "Pie zobena"|Rīgas ložas ''Zum Schwerdt'']] krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4. grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās". == Livonijas monētu kolekcija == 1795. gadā L. fon Bergmanis savu Livonijas monētu kolekciju pārdeva [[Himzelis|Himzeļa]] muzejam. Ir saglabājies viņa apraksts par kolekcijas 1119 Livonijas monētām un medaļām un 99 Krievijā kaltām monētām un medaļām. Apjoma un sastāva ziņā tā, iespējams, bija pati pilnīgākā tāda veida kolekcija Baltijā 18. gadsimta nogalē.<ref>[http://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/himzels/himzela-muzeja-monetu-kabineta-vesture-(1795-1881) Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795-1881)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230726232810/http://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/himzels/himzela-muzeja-monetu-kabineta-vesture-(1795-1881) |date={{dat|2023|07|26||bez}} }} CREATIVE MUSEUM, Viktors Dāboliņš, 2016. gada 24. augustā</ref> ==Darbi (nepilns saraksts)== * ''Versuch einer kurzen Geschichte der Rigischen Stadtkirchen seit ihrer Erbauung, und ihrer Lehrer von der Reformation bis auf die jetzige Zeit''. Riga: Julius Conrad Daniel Müller, 1792. Octavo. [8], 58, [2] lpp. * ''Erinnerungen an das unter dem Scepter des russischen Kaiserthums verlebte Jahrhundert''. Riga: Häcker, 1814 * ''Kurze biographische Nachrichten von den General-Superintendenten Livlands''. Riga: Häcker, 1814 * ''Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen''. Riga: Häcker, 1817 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://lgdb.lnb.lv/index/person/139/ Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"] {{lv ikona}} *[https://web.archive.org/web/20160306042835/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Bergmann,-Liborius-seit-1787-v.-1754-1823/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}} *[http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=300 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211707/http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=300 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{ee ikona}} * [http://composers-classical-music.com/b/BergmannLiboriusVon.htm Freimaurerlieder in Musik gesetzt zum Gebrauch einiger Logen in Riga und Livland. Riga 1785, Johann Gottlob Immanuel Breitkopf, Leipzig] * Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen, aus der Original-Handschrift zum Druck befördert, mit einigen Erläuterungen und einem Glossar versehen von Dr. Liborius Bergmann. - Riga, 1817. - 220 S. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis, Liborijs fon}} [[Kategorija:1754. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]] lzf30podyfzto0rcl90qtzhrd0v8fc8 0 67166 4539553 425362 2026-10-25T08:48:03Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Robijs Faulers]] 4539553 wikitext text/x-wiki '''Faulers''' ({{val|en|Fowler}}) var būt: * [[Kems Faulers]] (''Cam Fowler''; 1991) — amerikāņu hokejists, aizsargs; * [[Robijs Faulers]] (''Robbie Fowler''; 1975) — angļu futbolists; * [[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] (''Robert Fowler''; 1882—1957) — amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Viljams Alfrēds Faulers]] (''William Alfred Fowler''; 1911—1995) — amerikāņu astrofiziķis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] t1lspqbj6r9694skf1aj9xl9eef83ew 0 73773 4539648 4274107 2026-10-25T11:37:35Z Bendžamins 76862 4539648 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Rūds Gullits | image = 25th Laureus World Sports Awards - Ruud Gullit - 240422 131911 (cropped).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1962|9|1}} | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | height = 190 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] / [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] / [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1979—1982 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[HFC Haarlem]] | caps1 = 91 | goals1 = 32 | years2 = 1982—1985 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | caps2 = 85 | goals2 = 31 | years3 = 1985—1987 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | caps3 = 68 | goals3 = 46 | years4 = 1987—1993 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps4 = 117 | goals4 = 35 | years5 = 1993—1994 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps5 = 31 | goals5 = 16 | years6 = 1994 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | caps6 = 8 | goals6 = 3 | years7 = 1994—1995 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] | caps7 = 22 | goals7 = 9 | years8 = 1995—1998 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps8 = 48 | goals8 = 4 | nationalyears1 = 1979 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 1981—1994 | nationalteam2 = {{fb|NED}} | nationalcaps2 = 66 | nationalgoals2 = 17 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | manageryears1 = 1996—1998 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | manageryears2 = 1998—1999 | managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | manageryears3 = 2004—2005 | managerclubs4 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles Galaxy]] | manageryears4 = 2007—2008 | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Terek"]] | manageryears5 = 2011 | name = | caption = | pcupdate = | totalcaps = 470 | totalgoals = 174 }} '''Rūds Gullits''' ({{val-nl|Ruud Gullit}}; {{Audio|Nl-Ruud Gullit.ogg|Ruud Gullit}}; dzimis kā '''Rūds Dils''', {{dat|1962|9|1}} [[Amsterdama|Amsterdamā]]) ir bijušais [[Nīderlande]]s futbolists, tagad treneris. Savu spēlētāja karjeru viņš aizvadīja 1980. un 1990. gados, būdams [[Nīderlandes futbola izlase]]s kapteinis, kura uzvarēja [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas futbola čempionātā]] un spēlēja arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausā]]. 1987. gadā viņu atzina par [[Eiropas Gada futbolists|Eiropas Gada futbolistu]] un [[World Soccer Awards|Pasaules Gada futbolistu]] 1987. un 1989. gadā. Viņš bija ļoti vispusīgs spēlētājs un savas karjeras laikā spēlēja dažādās laukuma pozīcijās. Pēdējais viņa vadītais klubs bija [[Groznijas "Terek"]] [[Krievijas Premjerlīga futbolā|Krievijas Premjerlīgā]]. 2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|YY}} {{Football player statistics 2|NED|YY}} |- |[[Eredivisie 1979-80|1979–80]]||rowspan="3"|[[HFC Haarlem|Haarlem]]||[[Eredivisie]]||24||4||||||colspan="2"|-||colspan="2"|-|||| |- |1980–81||[[Eerste Divisie]]||36||14||||||colspan="2"|-||colspan="2"|-|||| |- |[[Eredivisie 1981-82|1981–82]]||[[Eredivisie]]||31||14||||||colspan="2"|-||colspan="2"|-|||| |- |[[Eredivisie 1982-83|1982–83]]||rowspan="3"|[[Feyenoord]]||rowspan="3"|[[Eredivisie]]||33||9||||||colspan="2"|-||colspan="2"|-||33||9 |- |[[Eredivisie 1983-84|1983–84]]||33||15||12||9||colspan="2"|-||4||1||49||25 |- |[[Eredivisie 1984-85|1984–85]]||19||7||4||3||colspan="2"|-||2||0||25||10 |- |[[Eredivisie 1985-86|1985–86]]||rowspan="2"|[[PSV Eindhoven]]||rowspan="2"|[[Eredivisie]]||34||24||2||1||colspan="2"|-||2||0||38||25 |- |[[Eredivisie 1986-87|1986–87]]||34||22||3||6||colspan="2"|-||colspan="2"|-||37||28 {{Football player statistics 2|ITA|YY}} |- |[[Serie A 1987-88|1987–88]]||rowspan="6"|[[AC Milan|Milan]]||rowspan="6"|[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||29||9||6||3||colspan="2"|-||4||1||39||13 |- |[[Serie A 1988-89|1988–89]]||19||5||1||2||colspan="2"|-||8||4||28||11 |- |[[Serie A 1989-90|1989–90]]||2||0||0||0||colspan="2"|-||1||0||3||0 |- |[[Serie A 1990-91|1990–91]]||26||7||1||0||colspan="2"|-||4||1||31||8 |- |[[Serie A 1991-92|1991–92]]||26||7||1||1||colspan="2"|-||colspan="2"|-||27||8 |- |[[Serie A 1992-93|1992–93]]||15||7||6||4||colspan="2"|-||4||1||25||12 |- |[[Serie A 1993-94|1993–94]]||[[Sampdoria]]||[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||31||15||10||3||colspan="2"|-||colspan="2"|-||41||18 |- |[[Serie A 1994-95|1994–95]]||[[AC Milan|Milan]]||[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||8||3||2||0||colspan="2"|-||3||0||13||3 |- |[[Serie A 1994-95|1994–95]]||[[Sampdoria]]||[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]||22||9||0||0||colspan="2"|-||colspan="2"|-||22||9 {{Football player statistics 2|ENG|YY}} |- |[[FA Premier League 1995-96|1995–96]]||rowspan="3"|[[Chelsea F.C.|Chelsea]]||rowspan="3"|[[Premier League]]||31||3||7||3||||||colspan="2"|-||38||6 |- |[[FA Premier League 1996-97|1996–97]]||12||1||1||0||||||colspan="2"|-||13||1 |- |[[FA Premier League 1997-98|1997–98]]||0||0||0||0||||||colspan="2"|-||0||0 {{Football player statistics 3|3|NED}}244||109||21||19||colspan="2"|-||8||1||273||129 {{Football player statistics 4|ITA}}178||62||27||13||colspan="2"|-||24||7||229||81 {{Football player statistics 4|ENG}}43||4||8||3||||||colspan="2"|-||51||7 {{Football player statistics 5}}465||175||56||35||||||32||8||553||217 {{Football player statistics end}} <ref>[http://www.national-football-teams.com/v2/player.php?id=14726 :: National Football Teams ::.. Player - Ruud Gullit<!-- Bot generated title -->]</ref> <ref>[http://www.rsssf.com/miscellaneous/gullit-intlg.html Ruud Gullit - Goals in International Matches<!-- Bot generated title -->]</ref> {{Football player national team statistics|NED}} |- |1981||1||0 |- |1982||5||1 |- |1983||6||4 |- |1984||4||0 |- |1985||4||0 |- |1986||6||1 |- |1987||6||5 |- |1988||8||2 |- |1989||2||0 |- |1990||9||1 |- |1991||4||1 |- |1992||8||2 |- |1993||2||0 |- |1994||1||0 |- !Kopā||66||17 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{FIFA 100}} {{Ballon d'Or saņēmēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gullits, Ruds}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA 100]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] t2zyb4xwv8voywnkqcvcikq7xjcutc9 0 74898 4539617 4037369 2026-10-25T10:56:59Z Bendžamins 76862 4539617 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Lāslo Kubala | image = Kubala.jpg | fullname = Lāslo Kubala Štēcs | dateofbirth = {{dat|1927|6|10|N}} | cityofbirth = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | countryofbirth = {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2002|5|17|1927|6|10}} | death_place = {{vieta|Spānija|Barselona}} | height = 176 | weight = 82 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1939—1943 | youthclubs1 = {{flaga|Ungārija}} Ganz TE | years1 = 1944 | clubs1 = {{flaga|Ungārija}} Ganz TE | caps1 = 9 | goals1 = 2 | years2 = 1945—1946 | clubs2 = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas "Ferencváros"|Ferencváros TC]] | caps2 = 49 | goals2 = 27 | years3 = 1946—1948 | clubs3 = {{flaga|Čehoslovākija}} [[ŠK Slovan Bratislava]] | caps3 = 33 | goals3 = 14 | years4 = 1948—1949 | clubs4 = {{flaga|Ungārija}} [[Vasas SC]] | caps4 = 20 | goals4 = 10 | years5 = 1949—1950 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Pro Patria Calcio|Pro Patria]] | caps5 = 16 | goals5 = 9 | years6 = 1950 | clubs6 = {{flaga|Ungārija}} Hungaria | caps6 = 6 | goals6 = 5 | years7 = 1951—1961 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps7 = 186 | goals7 = 131 | years8 = 1963 | clubs8 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto City]] | caps8 = 25 | goals8 = 18 | years9 = 1963—1965 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps9 = 29 | goals9 = 7 | nationalyears1 = 1946—1947 | nationalteam1 = {{fb|TCH}} | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 4 | nationalyears2 = 1948 | nationalteam2 = {{fb|HUN}} | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1953—1961 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 11 | nationalyears4 = 1953 | nationalteam4 = Europe XI | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 2 | nationalyears5 = 1954—1993 | nationalteam5 = [[Katalonijas futbola izlase|Katalonija]] | nationalcaps5 = 4 | nationalgoals5 = 4 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | manageryears1 = 1961—1963 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | manageryears2 = 1963—1966 | managerclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | manageryears3 = 1966—1967 | managerclubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto Falcons]] | manageryears4 = 1968 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Cordoba CF]] | manageryears5 = 1968—1969 | managerclubs6 = {{fb|ESP}} | manageryears6 = 1969—1980 | managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | manageryears7 = 1980—1982 | managerclubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Hilal]] | manageryears8 = 1982—1986 | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia]] | manageryears9 = 1986—1987 | managerclubs10 = {{flaga|Spānija}} [[CD Málaga]] | manageryears10 = 1987—1988 | managerclubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Elche CF]] | manageryears11 = 1988—1989 | managerclubs12 = {{flaga|Spānija}} Spānijas Olimpiskā izlase | manageryears12 = 1992 | managerclubs13 = {{fb|PAR}} | manageryears13 = 1995 | name = | caption = | pcupdate = | clubs10 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]] | years10 = 1966—1967 | caps10 = 12 | goals10 = 7 | clubs11 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto Falcons]] | years11 = 1967 | caps11 = 19 | goals11 = 5 | totalcaps = 404 | totalgoals = 235 }} [[Attēls:Kubala.jpg|thumb|Kubala]] '''Lāslo Kubala Štēcs''' ({{val|hu|Kubala Stécz László}}; {{dat|1927|6|10|N}} — {{dat|2002|5|17|N}}), plašāk pazīstams kā '''Ladislao Kubala''' ({{val|es|Ladislao Kubala}}) bija [[Ungārija|ungāru]] [[futbols|futbolists]] un treneris. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem futbolistiem un ir viens no visu laiku tehniskākajiem futbolistiem, ar kuru vēlāk salīdzināja Djego Maradonu. Viņš ir palicis atmiņā arī ar savu brīvsitienu izpildīšanas meistarību. Lāslo Kubala mira {{dat|2002|5|17}} 74 gadu vecumā. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60 * [[Copa del Rey|Copa del Generalísimo]]: 1951, 1952, 1953, 1957, 1959 * [[Starppilsētu gadatirgus kauss]]: 1955—58, 1958—60 === Trenera karjera === '''Málaga''' * [[Segunda Division]]: 1987—88 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kubala, Laslo}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2002. gadā mirušie]] [[Kategorija:Budapeštā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ungārijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Paragvajas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:ŠK Slovan Bratislava spēlētāji]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros" spēlētāji]] ojnsb3b7r0jkpkae4938cqlu11lgyoi 0 75082 4539636 4442386 2026-10-25T11:20:42Z Bendžamins 76862 4539636 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Gaiska Mendjeta | image = 2018 Gaizka Mendieta.jpg | fullname = Gaiska Mendjeta Sabala | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1974|3|27}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Bilbao}} | height = 176 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1991—1992 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]] | caps1 = 16 | goals1 = 0 | years2 = 1992—2001 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps2 = 231 | goals2 = 45 | years3 = 2001—2004 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Romas "Lazio"]] | caps3 = 20 | goals3 = 0 | years4 = 2002—2003 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps4 = 33 | goals4 = 4 | years5 = 2003—2004 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | caps5 = 31 | goals5 = 2 | years6 = 2004—2008 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]] | caps6 = 31 | goals6 = 2 | nationalyears1 = 1999—2002 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalcaps1 = 40 | nationalgoals1 = 8 | name = | caption = | pcupdate = | totalcaps = 395 | totalgoals = 56 }} '''Gaiska Mendjeta Sabala''' ({{val-es|Gaizka Mendieta Zabala}}; dzimis {{dat|1974|3|27}}, [[Bilbao]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[baski|basku]] tautības bijušais Spānijas izlases futbolists. Viņš ir [[pussargs (futbols)|pussargs]], kurš kļuva pazīstams spēlējot Spānijas La Liga kluba [[Valencia CF]] sastāvā. Spānijas izlases satāvā viņš ir aizvadījis 40 spēles un guvis 8 vārtus - pārstāvējis Spāniju Atlantas olimpiskajās spēlēs, kā arī 2000. gada Eiropas čempionātā un 2002. gada pasaules čempionātā, kopumā izlases sastāvā aizvadot 40 spēļu un gūstot 8 vārtus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mendjeta, Gaiska}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Basku futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:CD Castellón spēlētāji]] a765470ju46v4o33bn109zbl9abdjbg 0 76117 4539614 4104335 2026-10-25T10:46:03Z Bendžamins 76862 4539614 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Bojans Krkičs | image = Photo of Bojan Krkic.jpg | fullname = Bojans Krkičs Peress | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|08|28}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Linjola}} | height = 170 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] / [[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]] | youthyears1 = 1999—2006 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} FC Barcelona B | caps1 = 22 | goals1 = 10 | years2 = 2007—2011 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps2 = 104 | goals2 = 26 | years3 = 2011—2013 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps3 = 33 | goals3 = 7 | years4 = 2012—2013 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps4 = 19 | goals4 = 3 | years5 = 2013—2014 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | caps5 = 0 | goals5 = 0 | years6 = 2013—2014 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | caps6 = 24 | goals6 = 4 | years7 = 2014—2019 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | caps7 = 74 | goals7 = 15 | years8 = 2017 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | caps8 = 11 | goals8 = 1 | years9 = 2017—2018 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | caps9 = 13 | goals9 = 0 | years10 = 2019—2020 | clubs10 = {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Impact"]] | caps10 = 25 | goals10 = 7 | years11 = 2021—2023 | clubs11 = {{flaga|Japāna}} [[Vissel Kobe]] | caps11 = 20 | goals11 = 1 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-17 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 16 | nationalyears2 = 2007—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U-21 | nationalcaps2 = 21 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2008 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = | name = | caption = | totalcaps = 345 | totalgoals = 74 }} '''Bojans Krkičs''' ({{val|es|Bojan Krkić}}, {{val|sr|Бојан Кркић}} vai vienkārši '''Bojans'''; dzimis {{dat|1990|08|28}} [[Leida|Leidā]]) ir bijušais [[Spānija]]s futbolists. == Karjera == Bojans Krkičs dzimis [[Leida|Leidā]], [[Katalonija|Katalonijā]]. Viņa tēvs bija [[serbi|serbs]], bet māte [[spāņi|spāniete]]. No 1999. līdz 2005. gadam viņš spēlēja FC Barcelona jauniešu komandās.<ref>[http://www.gazzetta.it/Calcio/Estero/Primo_Piano/2007/01_Gennaio/17/condo.shtml Clonati Ronaldinho e Messi], ''[[Gazzetta dello Sport]]'', January 17, 2007 {{it ikona}}</ref> Viņš ir ātrs uzbrucējs ar labu bumbas pārvaldes tehniku. 2006./2007. gada sezonā viņš spēlēja FC Barcelona B komandā, līdz 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Barcelona pirmo komandu. Bojans pirmo spēli Barcelona rindās aizvadīja 2007. gada 24. aprīlī, gūstot vārtus draudzības spēlē pret [[Al-Ahly]] komandu. Spēle beidzās ar Barcelona uzvaru 4—0. Barselonas kluba jauniešu komandas rindās viņš guva vairāk nekā 1000 vārtu. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2008–09, 2009–10, 2010–11 * [[Copa del Rey]]: 2008–09 * [[Spānijas Superkauss]]: 2009, 2010 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2008–09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010–11]] * [[UEFA Superkauss]]: 2009 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009 '''Ajac''' * [[Eredivisie]]: 2013–14 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2013 '''Montreal Impact''' * [[Kanādas čempionāts futbolā|Kanādas čempionāts]]: 2019 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krkiczs, Bojans}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]] f3hh9j3fhjs4nl9fsl5r6a8f88ct64d 0 76492 4539370 4169418 2026-10-24T15:59:46Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4539370 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map_of_the_Catalan_Diaspora_in_the_World.svg|280px]] | tauta = <big>Katalāņi</big> | skaits = Aptuveni 12 miljoni | vieta = {{Spānija}}<br>{{Francija}} | valoda = [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = | native_name = ''Catalans'' | image_caption = Katalāņi pasaulē }} '''Katalāņi''' ({{val|ca|catalans}}; {{val|es|catalanes}}) ir [[Romāņu tautas|romāņu tauta]], kas lielākoties dzīvo [[Spānija]]s [[Katalonija]]s autonomajā apgabalā un [[Andora|Andorā]], kā arī tuvākajās valstīs — [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]]. Runā [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], kas ir oficiālā valsts valoda Andorā, kā arī [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] un [[itāļu valoda|itāļu]] valodās. Reliģija — [[katolicisms]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem.<ref>[http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=cat ''Catalan-Valencian-Balear''] {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Katalonijas teritorija tika apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Tādu tautu kā [[ibēri]], [[goti]] sajaukšanās veicināja unikālas kultūras un valodas veidošanos. 3. gadsimtā p.m.ē. Katalonija kļuva par [[Romas impērija]]s sastāvdaļu. Tolaik šo reģionu sauca par Tarakonas Spāniju (''Hispania Tarraconensis''). Pēc Romas impērijas sabrukuma Katalonija nonāca [[Vestgoti|Visigotu]] pakļautībā, bet 8. gadsimta sākumā to iekaroja [[arābi]]. 8. gadsimta beigās Katalonijas teritoriju [[franki]] iekaroja no arābiem, un tā kļuva par daļu no [[Franku valsts]]. 9. gadsimtā sāka veidoties neatkarīgas grāfistes, piemēram, [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfsite]]. 11. gadsimtā Barselonas grāfs Ramons Berenguers I apvienoja vairākus apgabalus, uzsākot Katalonijas konsolidāciju. 1137. gadā Barselonas grāfs Ramons Berenguers IV apprecēja Aragonas troņa mantinieci Petronilu, un Katalonija kļuva par [[Aragonas Karaliste]]s sastāvdaļu. 9.-12. gadsimtā attīstījās [[katalāņu valoda]], kas kļuva par katalāņu identitātes pamatu. 13. un 14. gadsimtā Katalonija piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu, aktīvi attīstot tirdzniecību un jūrniecību. Šajā laikā [[Barselona]] kļuva par nozīmīgu [[Vidusjūra]]s reģiona tirdzniecības centru. 1479. gadā Katalonija kļuva par daļu no apvienotās [[Spānija|Spānijas Karalistes]]. 18. gadsimta sākumā katalāņi atbalstīja Habsburgus, bet pēc to sakāves 1714. gadā zaudēja tiesības uz autonomiju, ko noteica Nueva Planta dekrēts. Jau 19. gadsimtā sākās katalāņu kultūras un politiskās atdzimšanas periods (''Renaixença''), kura mērķis bija atjaunot katalāņu valodu un kultūru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā (1936—1939) Katalonija bija viens no republikāņu centriem. Pēc [[Fransisko Franko|Franko]] uzvaras katalāņu autonomiju apspieda un katalāņu valodas lietošanu ierobežoja. Tomēr pēc Franko nāves un Spānijas pārejas uz demokrātiju 1978. gadā Katalonijai piešķīra autonomās kopienas statusu ar paplašinātām pašpārvaldes tiesībām. 2017. gadā reģionā notika [[Katalonijas neatkarības referendums|neatkarības referendums]], kuru neatzina ne Spānijas centrālā valdība, ne starptautiskā sabiedrība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] [[Kategorija:Spānijas sabiedrība]] [[Kategorija:Katalonija]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] nv59240qgelvgzu4rt89dvyyu1tkddp 4539371 4539370 2026-10-24T16:02:01Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4539371 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map_of_the_Catalan_Diaspora_in_the_World.svg|280px]] | tauta = <big>Katalāņi</big> | skaits = Aptuveni 12 miljoni | vieta = {{Spānija}}<br>{{Francija}} | valoda = [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = | native_name = ''Catalans'' | image_caption = Katalāņi pasaulē }} '''Katalāņi''' ({{val|ca|catalans}}; {{val|es|catalanes}}) ir [[Romāņu tautas|romāņu tauta]], kas lielākoties dzīvo [[Spānija]]s [[Katalonija]]s autonomajā apgabalā un [[Andora|Andorā]], kā arī tuvākajās valstīs — [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]]. Runā [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], kas ir oficiālā valsts valoda Andorā, kā arī [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] un [[itāļu valoda|itāļu]] valodās. Reliģija — [[katolicisms]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem.<ref>[http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=cat ''Catalan-Valencian-Balear''] {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Katalonija bija apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Tādu tautu kā [[ibēri]], [[goti]] sajaukšanās veicināja unikālas kultūras un valodas veidošanos. 3. gadsimtā p.m.ē. Katalonija kļuva par [[Romas impērija]]s sastāvdaļu. Tolaik šo reģionu sauca par Tarakonas Spāniju (''Hispania Tarraconensis''). Pēc Romas impērijas sabrukuma Katalonija nonāca [[Vestgoti|Visigotu]] pakļautībā, bet 8. gadsimta sākumā to iekaroja [[arābi]]. 8. gadsimta beigās Kataloniju iekaroja [[franki]] un tā kļuva par daļu no [[Franku valsts]]. 9. gadsimtā sāka veidoties neatkarīgas grāfistes, piemēram, [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfiste]]. 11. gadsimtā Barselonas grāfs Ramons Berenguers I apvienoja vairākus apgabalus, uzsākot Katalonijas konsolidāciju. 1137. gadā Barselonas grāfs Ramons Berenguers IV apprecēja Aragonas troņa mantinieci Petronilu, un Katalonija kļuva par [[Aragonas Karaliste]]s sastāvdaļu. 9.-12. gadsimtā attīstījās [[katalāņu valoda]], kas kļuva par katalāņu identitātes pamatu. 13. un 14. gadsimtā Katalonija piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu, aktīvi attīstot tirdzniecību un jūrniecību. Šajā laikā [[Barselona]] kļuva par nozīmīgu [[Vidusjūra]]s reģiona tirdzniecības centru. 1479. gadā Katalonija kļuva par daļu no apvienotās [[Spānija|Spānijas Karalistes]]. 18. gadsimta sākumā katalāņi atbalstīja Habsburgus, bet pēc to sakāves 1714. gadā zaudēja tiesības uz autonomiju, ko noteica Nueva Planta dekrēts. Jau 19. gadsimtā sākās katalāņu kultūras un politiskās atdzimšanas periods (''Renaixença''), kura mērķis bija atjaunot katalāņu valodu un kultūru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā (1936—1939) Katalonija bija viens no republikāņu centriem. Pēc [[Fransisko Franko|Franko]] uzvaras katalāņu autonomiju apspieda un katalāņu valodas lietošanu ierobežoja. Tomēr pēc Franko nāves un Spānijas pārejas uz demokrātiju 1978. gadā Katalonijai piešķīra autonomās kopienas statusu ar paplašinātām pašpārvaldes tiesībām. 2017. gadā reģionā notika [[Katalonijas neatkarības referendums|neatkarības referendums]], kuru neatzina ne Spānijas centrālā valdība, ne starptautiskā sabiedrība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] [[Kategorija:Spānijas sabiedrība]] [[Kategorija:Katalonija]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] izwfbxhqarvbyp7f7ndnzrsvquvd5wf 4539372 4539371 2026-10-24T16:04:22Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ pap 4539372 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map_of_the_Catalan_Diaspora_in_the_World.svg|280px]] | tauta = <big>Katalāņi</big> | skaits = Aptuveni 12 miljoni | vieta = {{Spānija}}<br>{{Francija}} | valoda = [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = | native_name = ''Catalans'' | image_caption = Katalāņi pasaulē }} '''Katalāņi''' ({{val|ca|catalans}}; {{val|es|catalanes}}) ir [[Romāņu tautas|romāņu tauta]], kas lielākoties dzīvo [[Spānija]]s [[Katalonija]]s autonomajā apgabalā un [[Andora|Andorā]], kā arī tuvākajās valstīs — [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]]. Runā [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], kas ir oficiālā valsts valoda Andorā, kā arī [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] un [[itāļu valoda|itāļu]] valodās. Reliģija — [[katolicisms]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem.<ref>[http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=cat ''Catalan-Valencian-Balear''] {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Katalonija bija apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Tādu tautu kā [[ibēri]], [[goti]] sajaukšanās veicināja unikālas kultūras un valodas veidošanos. 3. gadsimtā p.m.ē. Katalonija kļuva par [[Romas impērija]]s sastāvdaļu. Tolaik šo reģionu sauca par Tarakonas Spāniju (''Hispania Tarraconensis''). Pēc Romas impērijas sabrukuma Katalonija nonāca [[Vestgoti|Visigotu]] pakļautībā, bet 8. gadsimta sākumā to iekaroja [[arābi]]. 8. gadsimta beigās Kataloniju iekaroja [[franki]] un tā kļuva par daļu no [[Franku valsts]]. 9. gadsimtā sāka veidoties neatkarīgas grāfistes, piemēram, [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfiste]]. 11. gadsimtā Barselonas grāfs Ramons Berenguers I apvienoja vairākus apgabalus, uzsākot Katalonijas konsolidāciju. 1137. gadā Barselonas grāfs Ramons Berenguers IV apprecēja Aragonas troņa mantinieci Petronilu, un Katalonija kļuva par [[Aragonas Karaliste]]s sastāvdaļu. 9.-12. gadsimtā attīstījās [[katalāņu valoda]], kas kļuva par katalāņu identitātes pamatu. 13. un 14. gadsimtā Katalonija piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu, aktīvi attīstot tirdzniecību un jūrniecību. Šajā laikā [[Barselona]] kļuva par nozīmīgu [[Vidusjūra]]s reģiona tirdzniecības centru. 1479. gadā Katalonija kļuva par daļu no apvienotās [[Spānija|Spānijas Karalistes]]. 18. gadsimta sākumā katalāņi atbalstīja Habsburgus, bet pēc to sakāves 1714. gadā zaudēja tiesības uz autonomiju, ko noteica Nueva Planta dekrēts. Jau 19. gadsimtā sākās katalāņu kultūras un politiskās atdzimšanas periods (''Renaixença''), kura mērķis bija atjaunot katalāņu valodu un kultūru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā (1936—1939) Katalonija bija viens no republikāņu centriem. Pēc [[Fransisko Franko|Franko]] uzvaras katalāņu autonomiju apspieda un katalāņu valodas lietošanu ierobežoja. Tomēr pēc Franko nāves un Spānijas pārejas uz demokrātiju 1978. gadā Katalonijai piešķīra autonomās kopienas statusu ar paplašinātām pašpārvaldes tiesībām. 2017. gadā reģionā notika [[Katalonijas neatkarības referendums|neatkarības referendums]], kuru neatzina ne Spānijas centrālā valdība, ne starptautiskā sabiedrība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas sabiedrība]] [[Kategorija:Katalonija]] [[Kategorija:Katalāņi]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] su75dscc22fs0jeaol9u4xvumdke3u0 4539374 4539372 2026-10-24T16:05:16Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539374 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Map_of_the_Catalan_Diaspora_in_the_World.svg|280px]] | tauta = <big>Katalāņi</big> | skaits = Aptuveni 12 miljoni | vieta = {{Spānija}}<br>{{Francija}} | valoda = [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] | reliģija = [[katolicisms]] | grupas = | radi = | native_name = ''Catalans'' | image_caption = Katalāņi pasaulē }} '''Katalāņi''' ({{val|ca|catalans}}; {{val|es|catalanes}}) ir [[Romāņu tautas|romāņu tauta]], kas lielākoties dzīvo [[Spānija]]s [[Katalonija]]s autonomajā apgabalā un [[Andora|Andorā]], kā arī tuvākajās valstīs — [[Itālija|Itālijā]], [[Francija|Francijā]]. Runā [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]], kas ir oficiālā valsts valoda Andorā, kā arī [[spāņu valoda|spāņu]], [[franču valoda|franču]] un [[itāļu valoda|itāļu]] valodās. Reliģija — [[katolicisms]]. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem.<ref>[http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=cat ''Catalan-Valencian-Balear''] {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Katalonija bija apdzīvota jau aizvēsturiskos laikos. Tādu tautu kā [[ibēri]], [[goti]] sajaukšanās veicināja unikālas kultūras un valodas veidošanos. 3. gadsimtā p.m.ē. Katalonija kļuva par [[Romas impērija]]s sastāvdaļu. Tolaik šo reģionu sauca par Tarakonas Spāniju (''Hispania Tarraconensis''). Pēc Romas impērijas sabrukuma Katalonija nonāca [[Vestgoti|Visigotu]] pakļautībā, bet 8. gadsimta sākumā to iekaroja [[arābi]]. 8. gadsimta beigās Kataloniju iekaroja [[franki]] un tā kļuva par daļu no [[Franku valsts]]. 9. gadsimtā sāka veidoties neatkarīgas grāfistes, piemēram, [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfiste]]. 11. gadsimtā Barselonas grāfs Ramons Berenguers I apvienoja vairākus apgabalus, uzsākot Katalonijas konsolidāciju. 1137. gadā Barselonas grāfs Ramons Berenguers IV apprecēja Aragonas troņa mantinieci Petronilu, un Katalonija kļuva par [[Aragonas Karaliste]]s sastāvdaļu. 9.-12. gadsimtā attīstījās [[katalāņu valoda]], kas kļuva par katalāņu identitātes pamatu. 13. un 14. gadsimtā Katalonija piedzīvoja ekonomiskā uzplaukuma periodu, aktīvi attīstot tirdzniecību un jūrniecību. Šajā laikā [[Barselona]] kļuva par nozīmīgu [[Vidusjūra]]s reģiona tirdzniecības centru. 1479. gadā Katalonija kļuva par daļu no apvienotās [[Spānija|Spānijas Karalistes]]. 18. gadsimta sākumā katalāņi atbalstīja Habsburgus, bet pēc to sakāves 1714. gadā zaudēja tiesības uz autonomiju, ko noteica Nueva Planta dekrēts. Jau 19. gadsimtā sākās katalāņu kultūras un politiskās atdzimšanas periods (''Renaixença''), kura mērķis bija atjaunot katalāņu valodu un kultūru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā (1936—1939) Katalonija bija viens no republikāņu centriem. Pēc [[Fransisko Franko|Franko]] uzvaras katalāņu autonomiju apspieda un katalāņu valodas lietošanu ierobežoja. Tomēr pēc Franko nāves un Spānijas pārejas uz demokrātiju 1978. gadā Katalonijai piešķīra autonomās kopienas statusu ar paplašinātām pašpārvaldes tiesībām. 2017. gadā reģionā notika [[Katalonijas neatkarības referendums|neatkarības referendums]], kuru neatzina ne Spānijas centrālā valdība, ne starptautiskā sabiedrība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas sabiedrība]] [[Kategorija:Katalonija]] [[Kategorija:Katalāņi|*]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] rbor7b258sqtsest1et5xqft3wzn53z 100 80595 4539569 4539051 2026-10-25T09:29:33Z Dainis 876 4539569 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725 ]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. 6u79jxsffjte66d676ni2rqihrjk20g 100 80630 4539578 4539054 2026-10-25T09:38:03Z Dainis 876 4539578 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[27. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. oktobris]] — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[3. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-20]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[5. novembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[5. novembris]] — militārais pavadonis ''[[NROL-195]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. novembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-19]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[23. novembris]] — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[25. novembris]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 24]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2F]]''. * Novembris — 40 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC6L]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> joii7wvg7xktbvl0d06nrwwon0enplh 0 84425 4539375 4349237 2026-10-24T16:15:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539375 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Gotlobs Zontāgs | vārds_orig = Carl Gottlob Sonntag | attēls = Karl Gottlob Sonntag.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1765 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Rādeberga]], [[Saksijas Karaliste]]<br />({{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1827 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = Johans Gotfrīds Zontāgs (apšuvumu meistars un rātes loceklis)<br />Kristīna Elizabete (dzim. Rumpolte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Ģertrūde Hedviga (dzim. Grāve; 1770-1846, apprecējušies 1789. gada 20. novembrī [[Rīga|Rīgā]]) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kārlis Gotlobs Zontāgs''' jeb '''Kārlis Gotlībs Zontāgs''' ({{val|de|Carl Gottlob Sonntag}}; dzimis {{dat|1765|8|22}}, [[Rādeberga|Rādebergā]], Saksijas zemē, miris {{dat|1827|7|17}}) bija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] [[Vidzeme]]s teologs un vēsturnieks, [[Vidzemes ģenerālsuperintendents]] (1803), teoloģijas un filozofijas doktors. [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] uzskatu piekritējs, [[dzimtbūšana]]s pretinieks. Viens no sava laika izglītotākajiem cilvēkiem, spilgts [[racionālisms|racionālisma]] pārstāvis. == Dzīvesgājums == [[Attēls:K. G. Zontāgam izniegtā Pfortas skolas apliecība 1783.JPG|thumb|K. G. Zontāgam izsniegtais Pfortas skolas atestāts (1783)]] Dzimis {{dat|1765|8|22||bez}} [[Rādeberga|Rādebergā]] Saksijā amatnieka un rātskunga Johana Gotfrīda Zontāga un viņa sievas Kristiānas Elizabetes, dzimušas Rumpeltes, ģimenē. Mācījās Rādebergas, tad Pfortas skolā (''Kurfürstlich-Sächsische Landesschule zu Pforta'', 1778-1783) pie [[Naumburga]]s. No 1784. līdz 1788. gadam studēja teoloģiju un filoloģiju [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]]. 1788. gadā [[Rīgas rāte]] uzaicināja K. G. Zontāgu uz Rīgu un iecēla par [[Rīgas Domskola]]s, vēlāk [[Rīgas licejs|Ķeizariskā liceja]] rektoru (1788—1792). K. G. Zontāgs bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas]] diakons, virsmācītājs (1791—1803), virskonsistorijas asesors (1799—1803) un priekšsēdētājs (no 1803), tad ilgstoši [[Vidzemes ģenerālsuperintendents]] (1803—1827). Tērbatas Universitātes teoloģijas Goda doktors (1805). Kā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]]s skolu komisijas loceklis viņš 1819. gadā skaidri formulēja latviešu un igauņu draudžu skolu un skolotāju semināru izveides nepieciešamību Vidzemes zemnieku likumdošanas aktos. Pētīja baznīcu un skolu vēsturi, izdeva un rediģēja vairākus laikrakstus, darbojās dažādās zinātniskās un sabiedriskās organizācijās. Miris {{dat|1827|7|29}} Rīgā, apglabāts Rīgas Lielajos kapos, Jēkaba draudzes daļā. K. G. Zontāga bibliotēku pēc viņa nāves izpārdeva ūtrupē.<ref>Verzeichniß der nicht-theologischen Werke aus der Bibliothek des weil. Herrn General-Superintendenten Sonntag, welche, vom 10ten Dezember 1829 an, in Riga öffentlich versteigert werden sollen. Riga, 1829, 81 S.; sludinājumi par izsoli: Rigasche Anzeigen. Beilage zum St. 48, 1829, 2. Dez.; Beilage zum St. 49, 1829, 9. Dez.; Beilage zum. St. 1, 1830, 6. Jan.; Beilage zum. St. 2, 1830, 13. Jan.).</ref> == Biedrības == Zontāgs bija [[Rīgas loža "Apollo"|Rīgas ložas „Apollo”]] brālis (1789—1793) un sekretārs (1792).<ref>Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001</ref> Jēnas latīņu biedrības Goda biedrs (1802), [[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu apvienības]] līdzdibinātājs (1803), direktors (1808-1810, 1813-1815).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/1fa386bb-3ade-4f4e-ae42-b1c56184d3fc/content |title=Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga : Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq. |access-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241223181309/https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/1fa386bb-3ade-4f4e-ae42-b1c56184d3fc/content}}</ref> Bībeles biedrības viceprezidents (1813), [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s loceklis (no 1817), Latviešu literārās biedrības (jeb [[Latviešu draugu biedrība]]s, LDB) līdzdibinātājs (1826). == Darbi == * Vidzemes latviešu dziesmu grāmata "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (Rīga, 1809). * ''Beiträge zur genauern Kenntniss der estnischen Sprache''. [[Pērnava]], 1821 (līdzautori J.H. Rosenplänter; J.J.A. Hirschhausen; A.F.J. Knüpffer; O. W. Masing; K.J. Peterson; K.G. Sonntag) * ''Eine Briefsammlung von Gelehrten des sechszehnten Jahrhunderts''. [[Tartu|Tērbata]]: Johann Joachim Christian Schünmann, 1821 * ''Eventuelle Inschriften unter die Büste von Johann Christoph Schwartz''. Riga: Wilhelm Ferdinand Häcker, 1825 * ''[[Magnuss (Livonijas karalis)|König Magnus]]''. Riga: Wilhelm Ferdinand Häcker, 1831 === Izdevniecība === Izdeva daudzus laikrakstus, žurnālus un turpinājuma izdevumus. * ''Monatsschrift zur Kenntniss der Geschichte und Geographie des Russischen Reichs'' (1790—1791), * ''[[Rigaische Stadtblätter]]'' (1810—1827), * ''Inländische Blätter'' (1813, 1814, 1817), * ''Das Mancherley'' (1815), * ''Der Zuschauer'' (aizvietojot G. H. Merķeli, 1816-1817), * ''Ostsee-Provinzen Blatt'' (1823—1827) u. c.<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2244/ALBUM%20AMICORUM_2013_Taimina.pdf?sequence=1&isAllowed=y Aija Taimiņa. Piemiņas albumu kolekcija LUAB]</ref> == Literatūra == * v.Recke, Johann Friedrich. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland. Mitau, 1832 (pilns K.G.Zontāga darbu saraksts) * Sonntag, Karl Gottlob: Einige Predigten. — Riga, 1789, 135 S. * Zur Unterhaltung für Freunde der alten Literatur, von Karl Gottlob Sonntag. 1s Heft: 119 S. 2s Heft: 148 S. 1790. * Sonntag, K. G.: Ueber Menschenleben, Christenthum und Umgang. Bd. 1., T. 1—2. Eine Sammlung Predigten aufs ganze Jahr für gebildetere Leser. Riga: Hartknoch, 1794 * Über Menschenleben, Christenthum und Umgang : Eine Sammlung Predigten aufs ganze fahr für gebildete Leser / Karl Gottlob Sonntag. — Riga : Hartknoch, 1802. — Bd. 2,2 * Sonntag, K. G.: Formulare, Reden und Ansichten bei Amtshandlungen. T. 1—2. Riga: Hartmann, 1802 * Reden bey der Taufhandlung. Besonders in gebildeten Familien. Leipzig: Feind 1803 * Sammlung alter und neuer geistlicher Lieder : in Gemässheit der allerhöchst bestätigten allgemeinen liturgischen Verordnung für die evangelisch-lutherischen Gemeinden im russischen Reiche von 1805 herausgegeben / [Karl Gottlob Sonntag ; Georg Collins]. — Riga : Müller, 1810 * Riga's Umgebungen, Düne-Strom und Jubiläum in drey Predigten / von K. G. Sonntag. — Riga : Müller, 1810 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://zs.thulb.uni-jena.de/receive/jportal_jparticle_00007252 Digitalizēti K.G.Zontāga raksti no Jēnas Universitātes arhīva] * [http://lgdb.lnb.lv/index/person/748/ Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180322143305/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Sonntag-Karl-Gottlieb-1765-1827/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zontāgs, Kārlis Gotlobs}} [[Kategorija:1765. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1827. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] 8vc6ug69hdu9kcdvcp6memclthnbavf 0 89544 4539340 4516804 2026-10-24T13:43:45Z LFR1000 86129 4539340 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = [[File:A3 2026.png|A3 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 54,862 km<br />(27,638 km / 27,224 km)<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 89 (46 / 43) |transporta vienīb = 33 (darbdienās) 15 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|8606051}} (2017)<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: "[[Pļavnieki]]—Attīrīšanas iekārtas" un "Daugavgrīva—Pļavnieki—[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]", kā arī trīs saīsinātus maršrutus: "Autoosta—[[Pļavnieki]]", "[[Brīvības piemineklis]]—[[Daugavgrīva]]" un "[[Pļavnieki]]—[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]". 3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva'''—'''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas "Autoosta" līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km. Darbdienās 3. autobusu maršrutā kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā. 3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. [[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]] [[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]] [[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] Virzienā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršrutu novirzīja pa [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}</ref> === * "Dārzniecība" (no 2013. gada 1. novembra — "Beķermuiža") * "Gāze" (no 2013. gada 1. novembra — "Zilā iela") * "Klubs" (no 2013. gada 1. novembra — "Daugavgrīvas cietoksnis") * "Tirdzniecības centrs" (Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — "Stūrmaņu iela") * "Tirdzniecības centrs" (Pļavniekos, tagad — "Sesku iela") * "Poliklīnika" (no 2013. gada 1. novembra — "Bolderājas poliklīnika", no 2021. gada 1. novembra — "Bolderājas tilts") * "[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Nacionālā bibliotēka") * "''Stockmann'' centrs" (no 2013. gada 1. novembra — "Autoosta") * "[[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Kliņģeru iela") * "Daugavgrīvas iela" (no 2013. gada 1. novembra — "Kalnciema iela") * "[[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Dzegužkalns") * "Māju celtniecības kombināts" (no 2013. gada 1. novembra — "Lidoņu iela") * "Cementa šīfera rūpnīca" (no 2013. gada 1. novembra — "Spilves lidlauks") * "[[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}}" (no 2015. g. 1. jūnija — "Daugavgrīvas D/P"; vienlaikus nomainīts arī galapunkta "Bolderāja" nosaukums uz "Daugavgrīva" maršruta virzienu nosaukumos) * "Kokapstrādes kombināts" (no 2015. gada 1. septembra — "Guberņciems") * "Veikals "[[Pļavnieki]]"" (no 2015. gada 19. septembra — "Pavasara gatve") * "Skola" (no 2015. gada 19. septembra — "19. vidusskola", no 2021. gada 1. novembra — "[[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]") * "[[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]" (no 2016. gada 1. jūlija "Valentīna Pikuļa aleja", no 2023. gada 1. februāra — "[[Birutas Baumanes aleja]]")<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * "Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela" (no 2023. gada 1. februāra — "[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]")<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref> * "[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]" (no 2024. gada 19. februāra — "[[Itas Kozakevičas iela]]")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/360144-no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-2024|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}</ref> * "[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Uzvaras parks]]")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * "Bolderājas tirgus" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Bolderāja]]") * "Stūrmaņu iela" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Bolderāja]]" virzienā uz Centru, "Kaņepju iela" virzienā uz Daugavgrīvu) * "[[11. novembra krastmala]]" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Grēcinieku iela]]") * "[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]" (no 2026. gada 9. maija — "[[Balasta dambis]]") No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. == Maršruti ar mainītu virzienu == '''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela. '''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris. '''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: 13. janvāra iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Brāļu Kaudzīšu iela, A. Saharova iela un Katlakalna iela. '''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. == Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu == Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva — Pļavnieki — [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 2 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 3 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 4 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 5 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 10 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 11 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 12 | Guberņciems |x |- | align="center" | 13 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 19 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 20 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 21 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 22 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 23 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 24 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 27 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 29 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 39 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 40 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 45 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 46 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 47 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 24 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 29 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | Guberņciems |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 45 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 46 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 48 | Attīrīšanas iekārtas |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |5 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 6 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 7 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 10 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 13 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 17 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 23 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 24 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 25 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |46 |Mazā Rencēnu iela |x |- |47 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * "Dārziņi" (no 2013. gada 1. novembra — "Memmes pļava")<ref name="tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}</ref> * "Garāžas" (no 2013. gada 1. novembra — "Ziemeļupe")<ref name="tvnet.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]] g6mfa5sohfdi6kpbu5keotbncqjpfc9 4539356 4539340 2026-10-24T14:52:25Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4539356 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = A3 2026.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 54,862 km<br />(27,638 km / 27,224 km)<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 89 (46 / 43) |transporta vienīb = 33 (darbdienās) 15 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|8606051}} (2017)<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: "[[Pļavnieki]]—Attīrīšanas iekārtas" un "Daugavgrīva—Pļavnieki—[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]", kā arī trīs saīsinātus maršrutus: "Autoosta—[[Pļavnieki]]", "[[Brīvības piemineklis]]—[[Daugavgrīva]]" un "[[Pļavnieki]]—[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]". 3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva'''—'''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas "Autoosta" līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km. Darbdienās 3. autobusu maršrutā kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā. 3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. [[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]] [[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]] [[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] Virzienā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršrutu novirzīja pa [[Jorģa Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}</ref> === * "Dārzniecība" (no 2013. gada 1. novembra — "Beķermuiža") * "Gāze" (no 2013. gada 1. novembra — "Zilā iela") * "Klubs" (no 2013. gada 1. novembra — "Daugavgrīvas cietoksnis") * "Tirdzniecības centrs" (Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — "Stūrmaņu iela") * "Tirdzniecības centrs" (Pļavniekos, tagad — "Sesku iela") * "Poliklīnika" (no 2013. gada 1. novembra — "Bolderājas poliklīnika", no 2021. gada 1. novembra — "Bolderājas tilts") * "[[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Nacionālā bibliotēka") * "''Stockmann'' centrs" (no 2013. gada 1. novembra — "Autoosta") * "[[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Kliņģeru iela") * "Daugavgrīvas iela" (no 2013. gada 1. novembra — "Kalnciema iela") * "[[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]]" (no 2013. gada 1. novembra — "Dzegužkalns") * "Māju celtniecības kombināts" (no 2013. gada 1. novembra — "Lidoņu iela") * "Cementa šīfera rūpnīca" (no 2013. gada 1. novembra — "Spilves lidlauks") * "[[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}}" (no 2015. g. 1. jūnija — "Daugavgrīvas D/P"; vienlaikus nomainīts arī galapunkta "Bolderāja" nosaukums uz "Daugavgrīva" maršruta virzienu nosaukumos) * "Kokapstrādes kombināts" (no 2015. gada 1. septembra — "Guberņciems") * "Veikals "[[Pļavnieki]]"" (no 2015. gada 19. septembra — "Pavasara gatve") * "Skola" (no 2015. gada 19. septembra — "19. vidusskola", no 2021. gada 1. novembra — "[[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]]") * "[[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]]" (no 2016. gada 1. jūlija "Valentīna Pikuļa aleja", no 2023. gada 1. februāra — "[[Birutas Baumanes aleja]]")<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * "Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela" (no 2023. gada 1. februāra — "[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]")<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref> * "[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]" (no 2024. gada 19. februāra — "[[Itas Kozakevičas iela]]")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/360144-no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-2024|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}</ref> * "[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Uzvaras parks]]")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * "Bolderājas tirgus" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Bolderāja]]") * "Stūrmaņu iela" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Bolderāja]]" virzienā uz Centru, "Kaņepju iela" virzienā uz Daugavgrīvu) * "[[11. novembra krastmala]]" (no 2024. gada 1. augusta — "[[Grēcinieku iela]]") * "[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]" (no 2026. gada 9. maija — "[[Balasta dambis]]") No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. == Maršruti ar mainītu virzienu == '''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela. '''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris. '''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: 13. janvāra iela, Marijas iela, Merķeļa iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Brāļu Kaudzīšu iela, A. Saharova iela un Katlakalna iela. '''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. == Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu == Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva — Pļavnieki — [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki'''—'''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta'''—'''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis'''—'''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 2 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 3 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 4 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 5 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 10 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 11 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 12 | Guberņciems |x |- | align="center" | 13 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 19 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 20 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 21 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 22 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 23 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 24 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 27 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 29 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 39 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 40 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 45 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 46 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 47 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 24 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 29 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | Guberņciems |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 45 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 46 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 48 | Attīrīšanas iekārtas |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |5 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 6 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 7 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 10 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 13 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 17 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 23 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 24 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 25 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | Balasta dambis |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |46 |Mazā Rencēnu iela |x |- |47 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * "Dārziņi" (no 2013. gada 1. novembra — "Memmes pļava")<ref name="tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}</ref> * "Garāžas" (no 2013. gada 1. novembra — "Ziemeļupe")<ref name="tvnet.lv"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]] l1byzva7cog3pcgaysd3lot5imjx9xv 0 100549 4539308 4538892 2026-10-24T12:07:54Z Pirags 3757 /* Kara otrais posms (1656. gada kampaņa) */ 4539308 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = '''Otrais Ziemeļu karš''' jeb '''Otrais poļu—zviedru karš''' (1655—1661) | partof = [[Ziemeļu kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em un [[krievu-poļu kari]]em | image = The occupation of the Polish–Lithuanian Commonwealth (union state of the Crown of the Kingdom of Poland and Grand Duchy of Lithuania) during The Deluge and Chmielnicki's Uprising.png | image_size = 300px | caption = Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas—Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. | date = 1648. gada 25. janvāris – 1666. gads (plašā nozīmē)<br> 1655. gada 23. aprīlis (O.S.), 1660. gada 3. maijs (N.S.) (Zviedrijas plūdi) | place = [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] | result = [[Olivas miera līgums]] * [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāta]] parādīšanās [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] aizsardzībā * [[Jans II Kazimirs]] atsakās no visām savām pretenzijām uz [[Zviedrijas monarhu saraksts|Zviedrijas kroni]] * [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sabrukums | territory = Zviedru pārvaldītā Livonija formāli tiek pievienota Zviedrijai | combatant1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1656–1658) <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Krimas haniste]] <br> [[Habsburgu monarhija]]<ref name="Ervin Liptai 1985">Ervin Liptai: ''Military history of Hungary'', Zrínyi Military Publisher, 1985. {{ISBN|963-326-337-9}}</ref> <br> (1657–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1657–1667) <br> {{flaga|DEN}} [[Dānija-Norvēģija]] <br> {{Flagicon image|Statenvlag.svg}} [[Holandes republika]] | combatant2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Zviedrijas karaliste]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] <br> (1654–1656) <br> (1658–1667) <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Brandenburga-Prūsija]] <br> (1656–1657) <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg}} [[Hetmanāts|Kazaku hetmanāts]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Transilvānija]] <br> (1656–1667) <br>[[Moldāvija]]<ref name="ReferenceA">László Markó: ''Lordships of the Hungarian State'', Magyar Könyvklub Publisher, 2000. {{ISBN|963-547-085-1}}</ref> <br>[[Valahijas kņaziste]]<ref name="ReferenceA"/> <br> {{flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg}} [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuviešu atbalstītāji]] | commander1 = {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Jans II Kazimirs]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Stefans Carņickis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Staņislavs Potockis]] <br> {{flagicon image|Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg}} [[Vincentijs Gosievskis]] <br> {{flagicon image|Gerae-tamga.svg}} [[Mehmeds IV Girejs]] | commander2 = {{flagicon|Sweden|1562}} [[Kārlis X Gustavs]] <br> {{flagicon image|Flag of Brandenburg (1660–1750).svg}} [[Frīdrihs Vilhelms]] <br> {{flagicon image|Flag of the Cossack Hetmanate.svg|border=no}} [[Bohdans Hmeļnickis]] <br> {{flagicon image|Flag of Transylvania before 1918.svg}} [[Jurģis II Rakoci]] <br> {{flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Aleksejs I Romanovs]] <br>[[Konstantīns Šerbans]] <br> [[Džordže Štefans]] | strength1 = 69 000 | strength2 = 191 000<ref>Claes-Göran Isacson, Karl X Gustavs Krig (2002) Lund, Historiska Media. p. 96. {{ISBN|91-89442-57-1}}</ref> | campaignbox = }} {{Citas nozīmes|Otro Ziemeļu karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}} '''Otrais Ziemeļu karš''' ({{val-lt|Antrasis Šiaurės karas, “Švedų tvanas”}}, {{val-pl|VI wojna polsko-szwedzka, “Potop szwedzki”}}, {{val-sv|Nordiska krigen, Karl X Gustavs polska krig}}, 1655—1661), daļu no tā dēvē arī par '''Otro poļu—zviedru karu''' (1655—1657), reizēm arī par '''Pirmo Ziemeļu karu''', bija atkārtots [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], [[Zviedrija]]s un [[Krievijas cariste|Krievijas]] karš par [[Livonija]]s mantojumu. Krievu karaspēks okupēja daļu no [[Inflantijas vaivadija]]s, [[Zviedru Vidzeme]]s un vairākus mēnešus aplenca [[Rīga]]s cietoksni. Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja līdz tam plaukstošo [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[saimniecība|saimniecību]] un trimdā tika aizvests [[hercogs Jēkabs]]. 1660. gadā parakstītā [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] rezultātā tika starptautiski atzīta Zviedrijas virsvara pār [[Vidzeme|Vidzemi]], bet [[Kurzeme]], [[Zemgale]], [[Sēlija]] un [[Latgale]] palika vasaļatkarībā no Polijas—Lietuvas kopvalsts. == Citi nosaukumi == Polijas—Lietuvas vēsturē šo karu dēvē par '''Zviedru grēku plūdiem''' ({{val|pl|Potop Szwedzki}}, {{val|lt|Švedų tvanas}}) jeb vienkārši '''Plūdiem''', jo karadarbības laikā gandrīz visu Polijas karalistes daļu ieņēma zviedri, bet [[Lietuvas lielkņaziste]]s daļu un [[Ukraina]]s daļu krievi, tādēļ to pieskaita arī [[krievu-poļu kari]]em. Pēc šī kara Polija-Lietuva zaudēja savu lielvalsts statusu. Toties nostiprinājās [[Prūsijas hercogiste]]s neatkarība, kas turpināja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] nostiprināšanos. [[Skandināvija]]s valstu vēsturē šo karu sadala vairākās kampaņās, ko sauc par "Karaļa Kārļa Gustava kariem" (''Karl Gustav-krigene''). Kara rezultātā Zviedrija atņēma [[Dānija]]i [[Skone]]s daļu. == Kara priekšvēsture un tiešais iemesls == Plašākā nozīmē šis karš bija vidusposms [[Ziemeļu kari]]em, kas [[Latvija]]s teritorijā sākās kā [[Livonijas karš]] un turpinājās kā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]]. 1629. gada [[Altmarkas pamiers]] noteica to, ka Zviedrija no Polijas-Lietuvas ieguva Vidzemi, bet Zviedrija vēlējās iegūt visas [[protestanti|protestantu]] zemes Baltijas jūras piekrastē — arī Kurzemes-Zemgales un Prūsijas hercogistes. Savukārt Krievija vēlējās iekarot plašas [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Lietuva]]s daļas, kā arī revanšēties par zaudējumu [[Livonijas karš|Livonijas karā]] un atņemt zviedriem Vidzemi un Igauniju. Pēc Kurzemes hercoga Jēkaba ierosmes 1651. gadā [[Lībeka|Lībekā]] notika diplomātiskas sarunas starp pretiniekiem, kas beidzās bez panākumiem.<ref name="LKV|VII.|14 311">{{LKV|VII.|14 311}}</ref> Kara tiešais iemesls bija Zviedrijas karalienes [[Kristīne I|Kristīnes I]] pāriešana katoļticībā un atteikšanās no troņa 1654. gada 16. jūnijā, ko izmantoja Polijas karalis [[Jans II Kazimirs Vāsa|Jans II Kazimirs]] un pieteica pretenzijas uz Zviedrijas troni. Vienlaicīgi 1654. gadā Ukrainas kazaku atamans [[Bohdans Hmeļnickis]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Aleksejs I Romanovs]] noslēdza pret Poliju-Lietuvu vērstu savienību un 1654. gada aprīlī uzsāka [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|Poļu—krievu karu (1654—1667)]], kura rezultātā tika ieņemta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu daļa, ieskaitot lielāko daļu no [[Livonijas vaivadija]]s, kuras vaivads [[Korfi|Nikolajs Korfs]] lūdza zviedriem militāru palīdzību. [[Attēls:Kedainiai Union.jpg|thumb|Zviedrijas-Lietuvas [[Ķēdaiņu ūnija]]s teksts latīņu valodā (1655).]] Jaunievēlētais [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] piedāvāja Janam I Kazimiram noslēgt pret Krieviju vērstu militāru savienību, pretī prasot uz visiem laikiem atteikties no Polijas Vāzu dinastijas pretenzijām uz Zviedrijas troni un visām protestantu zemēm Polijas kronim pakļautajā teritorijā. == Kara pirmais posms (1655. gada kampaņa) == [[Attēls:Pochod Szwedow do Kiejdan.jpg|thumb|left|250px|Zviedrijas karaspēks pie Ķēdaiņiem.]] Kad Polijas karalis noraidīja zviedru prasību, 1655. gada jūlijā Zviedrijas karaspēks no [[Zviedru Vidzeme]]s iebruka [[Poļu Livonija]]s teritorijā. Kurzemes [[hercogs Jēkabs]] pasludināja neitralitāti. 11. jūlijā zviedru karaspēks ieņēma [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], pēc tam izgāja cauri [[Sēlija]]i un ieņēma [[Birži (Lietuva)|Biržu pili]], vēlāk visu [[Žemaitija]]s rietumu daļu. Savukārt Lietuvas lielkņazistē tajā laikā no austrumiem iebruka liela [[Krievijas cariste]]s armija, kurai pretojās Lietuvas karaspēks Jonuša Radvila vadībā, tomēr krievi 3. jūlijā ieņēma Minsku, 31. jūlijā Viļņu, 6. augustā Kauņu, 28. augustā Grodņu. Lietuvas lielhetmanis [[Jonušs Radvils]] (''Jonušas Radvila'', ''Janusz Radziwiłł'') [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo Polijas un Lietuvas savienību. Otra zviedru karaspēka daļa no [[Zviedru Pomerānija]]s iebruka Lielpolijā, Polijas armija 25. jūlijā kapitulēja zviedriem pie Ujščes ([[Lielpolijas vojevodiste]]). 8. septembrī zviedri karaļa Kārļa X vadībā ieņēma Varšavu, 16. septembrī uzvarēja kaujā pie Żarnovas, 3. oktobrī kaujā pie Vojničas, 19. oktobrī padevās Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizbēga uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošo [[Silēzija|Silēziju]]. Polijas kontrolē palika vienīgi [[Ļviva]]s apkārtne. 20. oktobrī [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] pilī tika parakstīts [[Ķēdaiņu ūnija|Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgums]] ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. 12. novembrī Polijas pakļautībā esošās [[Prūsijas hercogiste]]s zemēs iegāja [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] valdnieka, [[Brandenburga]]s kūrfirsta karaspēks. Tas izsauca zviedru pretdarbību un militāru sadursmi, kas beidzās ar Kēnigsbergas līgumu 1656. gada 17. janvārī, pēc kura Brandenburgas kūrfirsts saņēma Prūsijas hercogisti lēnī no Zviedrijas karaļa. Hercogs [[Jēkabs Ketlers]] 1656. gadā izpirka Piltenes apgabala nomas tiesības no [[Maideli]]em, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Sejms. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem. == Kara otrais posms (1656. gada kampaņa) == [[Attēls:Lemke Skirmish with Polish Tatars.png|thumb|left|250px|1656. gada jūlija kauja pie Varšavas (Johann Philipp Lemke).]] Zviedru karavīru veiktās katoļu baznīcu un klosteru izlaupīšanas izraisīja pakāpenisku partizānu kustības pieaugumu okupētajā Polijā. Jasna Gora klosteris pretojās zviedru aplenkumam līdz 1656. gada janvārim. 1655. gada 29. decembrī pret zviedriem tika izsludināta Tišovces konfederācija, 31. decembrī tika nogalināts Lietuvas atdalīšanās kustības vadonis Jonušs Radvils, bet 1. janvārī Ļvivā pārradās karalis [[Jans II Kazimirs]], lielākā daļa poļu virsnieku pārgāja konfederācijas pusē. Zviedri mēģināja doties uz Ļvivu, bet tika sakauti 5.—6. aprīļa kaujā pie Zamoščas un 7. aprīļa kaujā pie Varkas. Polijas karalis pasludināja [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]] par Polijas karalieni un apsolīja atvieglot zemnieku stāvokli. 1656. gada 25. jūnijā Zviedrija Marienburgā (tagad [[Malborka]]) noslēdza militāru savienību ar Brandenburgu-Prūsiju, kas paredzēja tai atdot [[Lielpolija]]s teritoriju. Jau 29.—30. jūlijā ap 30 000 liels poļu un to sabiedroto [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] karaspēks cieta sakāvi kaujā pie Varšavas pret apmēram 20 000 lielo zviedru un vācu karaspēku. === Krievu karagājiens uz Rīgu === Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs Romanovs]] noslēdza pamieru ar Poliju-Lietuvu un 1656. gada jūlijā no [[Vitebska]]s lejup gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu. Pats cars vadīja milzīgu karaspēku, kurā pēc dažādām ziņām bija 35 000—100 000 karavīru. Krievu karaspēka apgāde notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, tādēļ pie [[Krustpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s Vidzemes aizstāvji nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Pēc vairāku dienu aplenkuma krievi 31. jūlijā ieņēma Daugavpils cietoksni, kuru aizstāvēja zviedru garnizons. Garnizona komandieris Viligmans izdarīja pašnāvību, bet pārējie pils aizstāvji tika nogalināti.<ref>A.von Richter. Geschichte der dem russischem Kaiserthum einverleibten deutschen Ostseeprovinzien. Riga, 1858.</ref> 11.—13. augustā cars Aleksejs vadīja Kokneses cietokšņa aplenkšanu ar apmēram 2500 karavīriem, kuru jūsmīgi aprakstīja vēstulē: "Cietoksnis ir bezgala stiprs, grāvis ir dziļš, jaunākais brālis mūsu (Maskavas) kremļa grāvim, bet pats cietoksnis ir kā [[Smoļenska]]s cietokšņa dēls, nudien, ļoti stiprs." [[Attēls:The_siege_of_Riga_1656.jpg|thumb|300 px|Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra).]] [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkums]] ilga no 22. augusta līdz 5. oktobrim. Rīgas cietoksnis bija neieņemams un [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] Aleksejs bija spiests atteikties no sapņa par Daugavas ūdensceļa pakļaušanu. Toties krieviem izdevās ieņemt [[Alūksne]]s, [[Vanavastselīna|Vastselīnas]] un [[Kirumpeja]]s pilis. 12. oktobrī pēc aplenkuma krieviem padevās [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnis. Mazāka kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem notika arī pie [[Rēzekne]]s 1656. gadā, kuras laikā tika galīgi sagrauta [[Rēzeknes pils]] un zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus. Kaujās piedalījās arī [[Vidzemes kirasieru pulks]] ar latviešu zemessargiem, kas bija pazīstami kā labi strēlnieki. Krievu okupētajā Vidzemes daļā īslaicīgi pastāvēja Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales daļā Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija, kuru iedzīvotājus deportēja vai spieda pāriet pareizticībā, vietā ievedot krievu zemniekus.<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma; Daugava, 1962. — 588 lpp.</ref> 1657.—1661. gadā karadarbības skartajās teritorijās plosījās bads un mēris. == Kara trešais posms (1657. gada kampaņa) == Zviedrijas karalim Kārlim X Gustavam izdevās paplašināt pretpoļu koalīciju pēc tam, kad viņš 1656. gada 20. novembrī atdeva Prūsijas hercogisti [[Brandenburga]]s kūrfirstam Frīdriham Vilhelmam un 6. decembrī apsolīja [[Transilvānija]]s valdniekam Jurģim II Rakoci (''Rákóczi György'') Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza troni. 1657. gada janvārī zviedru koalīcijas spēki apvienojās un pārņēma iniciatīvu — 2. jūlijā tie ieņēma [[Brestļitovska|Brestļitovsku]] un 16. jūlijā Varšavu. Zviedru karaspēks pārgāja uzbrukumā arī Karēlijā un Livonijā. Ģenerālgubernators [[Magnuss Delagardijs]] (''Magnus Gabriel de la Gardie'') ieņēma Pečoru klosteri, bet cieta sakāvi pie Gdovas. Krievi devās pretuzbrukumā, bet [[kauja pie Valkas (1657)|kaujā pie Valkas]] 1657. gada 9. jūnijā zviedru karaspēks uzvarēja 8000 vīru stipro krievu armiju un saņēma gūstā tās karavadoni Matveju Šeremetjevu. Polijas karalis Jans Kazimirs piedāvāja Krievijas caram slēgt pamieru un kopīgi cīnīties pret zviedriem. Tomēr poļiem izdevās atgriezt kara veiksmi un 20. jūnijā sakaut [[Transilvānija]]s karaspēku [[Podolija|Podolijā]] un 23. jūnijā Rakoci piekrita lauzt militāro aliansi ar zviedriem un atstāja Poliju. Jūnijā [[Dānijas karalis]] Frederiks III nolēma iestāties karā pret Zviedriju, tādēļ zviedru karalis sūtīja pret dāņiem 6000 vīru, kas divus mēnešus aplenca Fredriksodes cietoksni Jitlandē, līdz to ieņēma 1657. gada 24. oktobrī. === Poļu un lietuviešu iebrukums Zviedru Vidzemē === Pēc [[Viļņas pamiers|Viļņas pamiera]] noslēgšanas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobrī Lietuvas lielkņazistes karaspēks hetmaņa Vincenta Goševska ({{val|lt|Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis}}) vadībā lejpus Koknesei šķērsoja Daugavu un iebruka [[Zviedru Vidzeme]]s teritorijā. Līdz 27. oktobrim tika ieņemtas [[Rauna]]s, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Valmiera]]s pilis, tika iecelta jauna pašpārvalde, kuras sastāvā bija arī vēlāk niknākā zviedru pretinieka [[Johans Reinholds Patkuls|J. R. Patkula]] tēvs. Tomēr Lietuvas karaspēks cieta sakāvi pie [[Pērnava]]s un nespēja ieņemt [[Kobronskanste|Kobronskansti]] pie Rīgas [[Pārdaugava]]s pusē. == Kara ceturtais posms (1658. gada kampaņa) == [[Attēls:Tåget över bält2.jpg|300px|thumb|left|Zviedru karaspēks šķērso aizsalušo Lielo Belta šaurumu starp dāņu salām 1659. gada februārī.]] 1658. gada 30. janvārī zviedru armija 9000 jātnieku un 3000 kājnieku sastāvā devās pāri aizsalušajam Mazajam Beltam uz [[Fīne]]s salu, tad 5. februārī pāri Lielajam Beltam uz Lolandi un tālāk uz [[Zēlande (sala)|Zēlandes salu]], kur piespieda karam pilnīgi nesagatavoto dāņu karali padoties un noslēgt Roskildes miera līgumu, pēc kura zviedri ieguva Skones provinci [[Skandināvijas pussala]]s dienvidos un dažas citas teritorijas tagadējā Dienvidrietumzviedrijā. Zviedri 1658. gada 20. oktobrī panāca Valisāres (''Vallisaare'' pie [[Narva]]s) pamiera līgumu ar krieviem, bet ar 1661. gada Kardisas (tagad — ''Kärde'' ziemeļos no [[Tartu]]) miera līgumu krievi atdeva visas kara laikā zviedriem atņemtās zemes, ieskaitot Alūksnes novadu Latvijā. === Zviedru iebrukums Kurzemes un Zemgales hercogistē === [[Attēls:Zviedru okupētās Jelgavas nocietinājumu plāns 1659.jpg|thumb|250px|Zviedru okupētās [[Jelgava]]s nocietinājumu plāns (1659).]] 1658. gada augustā Igaunijas un Vidzemes kara gubernators [[Roberts Duglass]] (''Robert Douglas'') pieprasīja hercogam Jēkabam ļaut zviedru karaspēkam no Rīgas šķērsot [[Zemgale]]s teritoriju, lai varētu uzbrukt Lietuvas karaspēka nometnei [[Radvilišķi|Radvilišķos]]. Zviedru spēki tomēr apstājās pie [[Latvijas—Lietuvas robeža|Lietuvas robežas]] [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuižā]] (tagadējā Augstkalnē) un pieprasīja no hercoga atpirkšanās maksu un [[Bauska]]s cietoksni. 28. septembrī tika parakstīta vienošanās par 20 000 dālderu samaksu un lielām pārtikas piegādēm. Zviedri pieprasīja atļaut pie [[Emburgas pils]] pārvest uz Lielupes labo krastu it kā slimos karavīrus ar pārsietām galvām. Tomēr zviedri ar 40 laivām 30. septembrī izsēdās Jelgavas Pilssalā un saņēma gūstā hercogu un viņa ģimeni, kurus 9. oktobrī pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos.<ref name="LKV|VII.|14 311"/> Šajā laikā [[Nīderlande]], kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo [[Tobago]] koloniju, bet zviedru uzpirktie [[pirāti]] ieņēma [[Kuntas Kinteha sala|Jēkaba fortu]] Gambijā. Duglasa armija okupēja Zemgali un daļu Kurzemes līdz 1659. gada beigām, kad tos piespieda atkāpties lietuviešu karaspēks kopā ar latviešu zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitulēja 1660. gada janvārī.<ref>Robert I. Frost: ''The Northern Wars — War, State and Society in Northeastern Europe, 1558—1721'', London/ New York 2000, S.12f</ref> == Kara noslēgums == [[Attēls:Treaty_of_Oliwa.jpg|thumb|250px|Olivas miera līguma teksts ar parakstošo pušu zīmogiem.]] [[Attēls:Medaļa par godu Olivas mieram.jpg|thumb|250px|Medaļa par godu Olivas mieram. Aversā sieviete lūdzas zem olīvkoka, reversā Olivas klosteris.]] 1658. gada 30. decembrī Krievija un Zviedrija noslēdza separātu [[Valiesāras pamiers|Valiesāras pamieru]], Krievija uz trīs gadiem (līdz 1661. gadam) anektēja kara laikā ieņemtās [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas pilis un atsāka savstarpējo tirdzniecību. 1659. gadā karadarbība noritēja [[Zviedru Pomerānija|Zviedru Pomerānijā]] un Dānijā, kur 30 000 liels austriešu un brandenburgiešu karaspēks līdz novembrim nesekmīgi mēģināja ieņemt zviedriem pakļauto [[Štetīne|Štetīni]] un [[Greifsvalde|Greifsvaldi]]. Atsākoties poļu-krievu karam, lielākā daļa poļu spēku pārvietojās uz [[Ukraina]]s teritoriju. 1659. gada rudenī [[Toruņa]]s pilsētā sākās miera sarunas, ko vēlāk pārcēla uz [[Danciga|Dancigu]]. 1660. gada sākumā zviedru karalis saslima un mira 23. februārī. 23. aprīlī Dancigas tuvumā parakstīja [[Olivas miera līgums|Olivas miera līgumu]] starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgu-Prūsiju]] no otras puses. Līgumā apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Brandenburgas tiesības uz Prūsiju, bet Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni. 1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija [[Kardisas miera līgums]] pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Poliju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvas Dižkunigaitiju]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] bcy6g901wzrsn9i11b51xgj7ttea43q 0 106826 4539352 4516801 2026-10-24T14:40:35Z LFR1000 86129 4539352 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 6. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Biķeri]] |karte = [[File:A6 2026.png|A6 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2006|10|1||bez}} |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 29,787 km<br />(15,011 km / 14,766 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 53 (27 / 26) |transporta vienīb = 4 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |mainīts=2021. gada 20. septembris no "Abrenes iela - Dreiliņi"}} [[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]] [[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:6. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:6. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:6. autobuss uz Pērnavas ielas (2).jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] '''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]s lielciema Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km., bet maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km. Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 35 reisus, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi, kuri pavisam veic 20 reisus (12.2022). 6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]]. Jaunu 6. autobusu maršrutu "Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]" atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv</ref> Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos. Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela|Ulbrokas ielu]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai. Saistībā ar rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]]. No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikalu "IKEA" un "Sāga" stāvlaukumam Biķeros. Maršruta pagarināšanu bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127094633/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}</ref> taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas "Ē. Valtera iela" slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ |title=Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs |access-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204120857/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ }}</ref> 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka autobusu maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu "Ē. Valtera iela" Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}</ref> Maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz Biķeriem tāpat, kā bija paredzēts 2020. gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu – līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā "Biķeri", lai no centra uz pieturu "Ē. Valtera iela" varētu braukt caur galapunktu "Biķeri" ar minimālu papildu laiku ceļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10|archive-date=2021-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210910114643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/}}</ref> No 2021. gada 23. oktobra pēdējos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem kursē līdz Ē. Valtera ielai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13|archive-date=2021-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20211013060115/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/}}</ref> No 2023. gada 27. decembra atsevišķi agrie rīta reisi kursē no pieturvietas "[[Itas Kozakevičas iela]]" virzienā uz Biķeriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Biķeru iela (Dreiliņi)]], Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --> '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, [[Biķeru iela (Dreiliņi)]]. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --> == Pieturvietas == 6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura "Biķeri" pie lielveikala IKEA. --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Biķeri | |- | align="center" | 2 | Jaunbiķeri |x |- | align="center" | 3 | [[Dzelzavas iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 6 | Liepiņas |x |- | align="center" | 7 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] | |- | align="center" |12 |[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 18 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 19 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" |2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''9'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''10'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 22 | Liepiņas |x |- | align="center" | 23 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Dreiliņupīte]] |x |- |align="center" | 26 | Biķeri | |- |} |} == Maršruts ar mainīto virzienu == 6. autobusu maršruta pēdējos vakara reisos virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Biķeri''' — '''[[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera iela]]''' ir 29 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" |2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''9'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela (Rīga)|Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 22 | Liepiņas |x |- | align="center" | 23 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Dreiliņupīte]] |x |- | align="center" | 26 | Biķeri | |- | align="center" | 27 | Jaunbiķeri |x |- | align="center" | 28 | [[Dzelzavas iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |x |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Jāņa Asara iela" (pārdēvēta par "Grīziņkalns") * "Akadēmiķa Keldiša iela" (pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela") * "Nīcgales iela" (pārdēvēta par "Itas Kozakevičas iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]] qwjoijooglizjwharts5upd2326xw6a 0 106835 4539418 4239928 2026-10-24T19:05:01Z ~2026-57049-15 152322 /* */ 4539418 wikitext text/x-wiki meow.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Miltu konditorejas izstrādājumu ražošana |author=Valdis Segliņš, Daiga Kunkulberga |year=2013 |publisher=RTU izdevniecība |location=Rīga |isbn=978-9934-10-519-7 |page=214}}</ref> im a cutie polite snootie pinky cat wiggle wiggle wiggle and it comes like that 🐱 that 🐱 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Belyashi|Belaši}} * [http://www.la.lv/majas-gatavoti-belasi-brivdienu-gastronomiskajam-sansolim/ Mājās gatavoti belaši brīvdienu gastronomiskajam sānsolim]. [[Latvijas Avīze]] (2014. gada 22. februāris). Skatīts: 2016. gada 9. janvārī. * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/168544/belass-tradicionalais Kā mājās pagatavot belašu — recepte padomju nostalģijas cienītājiem]. ''[[jauns.lv]]'' (2014. gada 21. oktobris). Skatīts: 2016. gada 9. janvārī. {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Tatāru virtuve]] [[Kategorija:Baškīru virtuve]] [[Kategorija:Padomju virtuve]] [[Kategorija:Ātrās uzkodas]] [[Kategorija:Mīklas izstrādājumi]] [[Kategorija:Gaļas ēdieni]] [[Kategorija:Rīsu ēdieni]] [[Kategorija:Uzkodas]] fm5kdx77d7otv5rfl3ldg8524c9u3dm 4539423 4539418 2026-10-24T19:32:58Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57049-15|~2026-57049-15]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos 4239928 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Belyash2.jpg|thumb|250px|Iekosts belašs ar redzamu pildījumu]] '''Belašs''' ({{val|tt|бәлеш}}, {{val|ba|бзлиш}}, {{val|ru|беляш}}) [[tatāru virtuve|tatāru]] un [[baškīru virtuve|baškīru virtuvē]] ir liels, sāļos taukos vai [[eļļa|eļļā]] vārīts [[raudzēšana|neraudzētas]] mīklas pīrāgs ar pildījumu — gabaliņos sagrieztu [[gaļa|gaļu]], kas sajaukta ar [[kartupeļi]]em vai atsevišķos gadījumos [[rīsi]]em vai [[prosa|prosu]], kā arī [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[burkāns|burkāniem]] un citu [[dārzenis|dārzeņu]] un [[garšviela|garšvielu]] maisījuma.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Miltu konditorejas izstrādājumu ražošana |author=Valdis Segliņš, Daiga Kunkulberga |year=2013 |publisher=RTU izdevniecība |location=Rīga |isbn=978-9934-10-519-7 |page=214}}</ref> Pasniedz karstus. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] vārds „belašs” aizgūts no krievu valodas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Belyashi|Belaši}} * [http://www.la.lv/majas-gatavoti-belasi-brivdienu-gastronomiskajam-sansolim/ Mājās gatavoti belaši brīvdienu gastronomiskajam sānsolim]. [[Latvijas Avīze]] (2014. gada 22. februāris). Skatīts: 2016. gada 9. janvārī. * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/168544/belass-tradicionalais Kā mājās pagatavot belašu — recepte padomju nostalģijas cienītājiem]. ''[[jauns.lv]]'' (2014. gada 21. oktobris). Skatīts: 2016. gada 9. janvārī. {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Tatāru virtuve]] [[Kategorija:Baškīru virtuve]] [[Kategorija:Padomju virtuve]] [[Kategorija:Ātrās uzkodas]] [[Kategorija:Mīklas izstrādājumi]] [[Kategorija:Gaļas ēdieni]] [[Kategorija:Rīsu ēdieni]] [[Kategorija:Uzkodas]] 42z1whmwr5ditip8213ywoibh712f0g 0 107423 4539389 4526492 2026-10-24T16:56:03Z Pirags 3757 /* Intervijas */ 4539389 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Pau Gazols | vārds_orig = ''Pau Gasol'' | attēls = Pau Gasol by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 220px | paraksts = Pau Gazols 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Pau Gazols i Saezs | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|7|6}} | dz_viet = {{Vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Katalāņi|katalānis]] | garums = 213 [[centimetrs|cm]] | svars = 113 [[kilograms|kg]] | poz = {{ubl|[[Spēka uzbrucējs]]|[[Centrs (basketbols)|Centrs]]}} | kar_sāk = 1999 | kar_beig = 2021 | alga = | iesauka = "Pow", "Gasolina", "Meal Ticket", "Gasolution", "E.T.", "Boom, boom, PAU" "K-Pau!" "MVPau" <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = <!-- Lūdzam nerakstīt "Barselonas Universitāte", jo Pau Gazols nav absolvējis šo iestādi. --> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' (1999-2001) | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1999—2001 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2001—2008 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 3 = {{nobr|2008—2014}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 4 = {{nobr|2014—2016}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 5 = {{Nobr|2016—2019}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio "Spurs"]] | kl_sez 6 = 2019 | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 7 = 2021 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = {{nobr|2001—''pašlaik''}} | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>({{NBA Year|2008|end}}, {{NBA Year|2009|end}})</small> * [[NBA sezonas labākais debitants]] <small>({{NBA Year|2001|end}})</small> * 6× [[NBA All-Star spēle]] <small>([[2005. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2005]], [[2009. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2009]]–[[2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2011]], [[2015. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2015]], [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2016]])</small> * 2× [[All-NBA Team|Simboliskā otrā izlase]] <small>({{NBA Year|2010|end}}, {{NBA Year|2014|end}})</small> * 2× [[All-NBA Team|Simboliskā trešā izlase]] <small>({{NBA Year|2008|end}}–{{NBA Year|2009|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{NBA Year|2001|end}})</small> * [[J. Walter Kennedy Citizenship Award|''J. Walter Kennedy Citizenship'' balva]] <small>({{NBA Year|2011|end}})</small> * [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāta]] [[Most Valuable Player|vērtīgākais spēlētājs]] <small>([[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006]])</small> * [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] [[Most Valuable Player|vērtīgākais spēlētājs]] <small>([[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009]])</small> * 2× [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs|Eiropas gada labākais spēlētājs]] <small>(2008–2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2021|10|8||bez}}. <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2016|teksts=Rio 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Pau Gazols i Saezs''' ({{val|ca|Pau Gasol i Sàez}}, izrunā: {{IPA|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈpaw gəˈzɔɫ]]]}}; dzimis {{dat|1980|7|6}} [[Barselona|Barselonā]],<ref name=birth>{{Tīmekļa atsauce|url= http://articles.latimes.com/2008/feb/10/sports/sp-gasol10|title= The Tao of Pau|author=Chuck Culpepper|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|date= {{dat|2008|2|10||bez}}|publisher= ''Los Angeles Times''}} {{en ikona}}</ref> [[Spānija|Spānijā]]) ir [[katalāņi|katalāņu]] tautības Spānijas bijušais [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijās. Ilggadējs [[Spānijas basketbola izlase]]s spēlētājs. Divkārtējs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) čempions [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā. P. Gazols kļuva par otro Spānijas basketbolistu pēc [[Fernando Martins|Fernando Martina]], kas spēlējis NBA,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://hoopistani.blogspot.com/2010/08/spanish-nba-superstar-pau-gasol-brings.html|title= Spanish NBA superstar Pau Gasol brings basketball to India|accessdate= {{dat|2010|9|20||bez}}|author= |date= {{dat|2010|8|27||bez}}|publisher= Hoopistani}} {{en ikona}}</ref> kā arī viņš ir pirmais [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s dalībnieks (2006. gadā Hjūstonā), pirmais NBA izslēgšanas spēļu dalībnieks (ar "Grizzlies" 2004. gadā) un pirmais [[NBA čempioni|NBA čempions]] no Spānijas (ar "Lakers" 2009. gadā). Spānijas izlases sastāvā ir izcīnījis medaļas daudzos starptautiskos turnīros, tai skaitā sudraba medaļu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajās spēlēs]] Pekinā un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]] Londonā, zelta medaļu [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules]], kā arī trijos Eiropas čempionātos. Viņš ir bijis vairāku turnīru [[MVP|vērtīgākais spēlētājs]] (MVP) un vairākkārt dažādās aptaujās ir atzīts par Eiropas gada labāko spēlētāju. [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Atlantas "Hawks"]] ar kopējo 3. kārtas numuru, taču tiesības uz viņu tika atdotas [[Memfisas "Grizzlies"]]. Šī kluba sastāvā spāņu basketbolists pavadīja sešas ar pusi sezonas. == Klubu karjera == === Karjera Eiropā === P. Gazols sāka spēlēt basketbolu savas skolas komandā "Alvirne". Vēlāk viņš parakstīja līgumu ar basketbola klubu [[Kornellas "Bàsquet"]].<ref name="GasolHome">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.paugasol.com/|title= Pau Gasol's Official Web Site|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= PauGasol.com}} {{ca ikona}}</ref> 16 gadu vecumā Gazols sāka spēlēt [[FC Barcelona Bàsquet|Barselonas "Bàsquet"]] junioru komandā, ar ko tika svinēta uzvara Spānijas junioru čempionātā.<ref name="GasolHome"/> Kopš tā laika P. Gazols bija Spānijas jaunatnes izlašu kandidātu sarakstā.<ref name="jockbio">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.gasol.es/biografia-gasol.php|title= Biografía de Pau Gasol|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= Gasol.es|archive-date= {{dat|2010|06|30||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100630221238/http://www.gasol.es/biografia-gasol.php}} {{es ikona}}</ref> 1998. gadā viņš uzvarēja Alberta Šveicera turnīrā un [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]].<ref name=nbadraft>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/draft2001/playerfiles/pau_gasol.html?nav=ArticleList|title= NBA Draft 2001 - Pau Gasol|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100811072330/http://www.nba.com/draft2001/playerfiles/pau_gasol.html?nav=ArticleList|archivedate= {{dat|2010|08|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Abos šajos turnīros viņu pamanīja vairāki skauti, kuri vēlējās, lai P. Gazols studē un spēlē basketbolu ASV. Lai arī viņš laukumā nepavadīja daudz laika, jaunais spēlētājs tika ievērots sava auguma, spēles rakstura un koordinācijas dēļ. Neskatoties uz pastiprināto skautu interesi, Gazols izvēlējās turpināt karjeru un mācības Eiropā. Nozīmīga loma šī lēmuma pieņemšanā bija [[Hoans Montess|Hoanam Montesam]], kurš vēlāk palīdzēja viņam startēt vairākos kluba līmeņos. [[Spānijas basketbola līga|Spānijas basketbola līgā]] (''Liga ACB'') Gazols debitēja 1999. gada 17. janvāra spēlē pret ''CB Cáceres''.<ref name="nbadraft"/> Debija neizvērtās veiksmīga, jo šajā spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 78—82.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.hoy.es/20080718/deportes/baloncesto/gasol-debuto-caceres-20080718.html|title= Gasol debutó en Cáceres|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= hoy.es}} {{es ikona}}</ref> Ar kluba pirmo komandu Gazols vēl nospēlēja trīs spēles (kopumā 11 minūtes), bet turpmāk spēlēja EBA līgas komandā.<ref name="jockbio" /><ref name="nbadraft"/> Otrajā sezonā Gazols atgriezās ACB līgā un šoreiz viņš vidēji spēlē uz laukuma pavadīja 15 minūtes. 2000.—2001. gada sezonā P. Gazols nomainīja savainoto Barselonas kluba zvaigzni [[Ronijs Seikalijs|Roniju Seikaliju]]. P. Gazols spēlēja nozīmīgu lomu komandas startos abos Spānijas lielākajos turnīros: Spānijas līgā un Spānijas Karaļa kausa izcīņā (''Copa del Rey''). Barselonas klubs abos turnīros uzvarēja un pats P. Gazols tika atzīts par abu turnīru vērtīgāko spēlētāju.<ref name=nbadraft/> Klubs startēja arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] kvalifikācijā, taču zaudēja [[Trevizo "Benetton"]]. P. Gazols šajā spēlē nepiedalījās, jo viņam bija apendicīts. Savā pēdējā sezonā Eiropā viņš vidēji 24 minūšu laikā guva 11,3 punktus un 5,2 atlēkušās bumbas. Pēc abiem šiem klubu turnīriem un izcīnītās bronzas medaļas [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionātā]] Turcijā par šo spāņu centra spēlētāju tika izrādīta pastiprināta interese no vairākiem NBA klubiem. === 2001.—2002. gada NBA sezona === : ''Skatīt arī: [[2001.—2002. gada NBA sezona]].'' [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņam prognozēja 10.—15. vietu, tāpēc P. Gazolam bija jāizvēlas starp vēl vienu sezonu Barselonas klubā vai karjeru NBA. Viņš izvēlējās NBA, un drafts izrādījās sekmīgāks nekā prognozēts, jo {{dat||6|27||bez}} basketbolistu izraudzījās [[Atlantas "Hawks"]] ar kopējo trešo kārtas numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/draft2001/draft_board.html?nav=TextNavBar|title= 2001 NBA Draft Board|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100829092830/http://www.nba.com/draft2001/draft_board.html?nav=TextNavBar|archivedate= {{dat|2010|08|29||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš kļuva par pirmo ārpus [[Amerika]]s dzimušo basketbolistu, kas ticis izvēlēts ar tik augstu izvēles numuru (vēlāk ar augstāku izvēles numuru tika izraudzīti [[Jao Mins]] un [[Andrea Barnjāni]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elpais.com/articulo/deportes/tercer/puesto/Gasol/draft/hito/historico/baloncesto/espanol/elppordep/20010628elpepudep_4/Tes|title= El tercer puesto de Gasol en el 'draft', un hito histórico en el baloncesto español|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= Elpais.com}} {{es ikona}}</ref> Vēlāk kopā ar [[Brevins Naits|Brevinu Naitu]]<!-- Brevin Knight --> un [[Lorensens Raits|Lorensenu Raitu]]<!-- Lorenzen Wright --> viņš tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]] apmaiņā pret [[Šarīfs Abderahīms|Šarīfu Abderahīmu]] un [[Džamals Tinslijs|Džamalu Tinsliju]]<!-- Jamaal Tinsley -->.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/hawks/news/vancouvertrade_010627.html?nav=ArticleList|title= Abdur-Rahim Heading Home|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= Paul Newberry|date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> Oficiālā prezentācija notika {{dat|2001|10|1||bez}}. P. Gazols Nacionālajā basketbola asociācijā debitēja {{dat|2001|10|1||bez}} 21 gada un 118 dienu vecumā spēlē pret [[Detroitas "Pistons"]] "Grizzlies" mājas arēnā ''The Pyramid''. Debijas spēlē viņš 17 minūšu laikā guva 4 punktus un savāca 4 atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200111010MEM.html|title= Grizzlies vs Pistons Boxscore 2001-11-01|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2011|07|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110704090930/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200111010MEM.html}} {{en ikona}}</ref> Šī bija pirmā sezona pēc "Grizzlies" pārvākšanās no [[Vankūvera]]s un [[Memfisa (ASV)|Memfisu]]. Pirmajā sezonā spānis vidēji spēlē guva 17,6 punktus, savāca 8,9 atlēkušās bumbas, atdeva 2,7 rezultatīvas piespēles un bloķēja 2,1 pretinieku metienu. Tāpat viņš bija vienīgais komandas spēlētājs, kas ir aizvadījis visas 82 regulārās sezonas spēles.<ref name=careerstats>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playerfile/pau_gasol/career_stats.html|title= Pau Gasol Career Stats Page|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://www.webcitation.org/66QHXjq7M?url=http://www.nba.com/playerfile/pau_gasol/career_stats.html|archivedate= {{dat|2012|03|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pārliecinošais sniegums un labā statistika P. Gazolam ļāva iegūt sezonas [[NBA sezonas labākais debitants|labākā debitanta balvu]] pēc atzīšanas par novembra, janvāra un marta labāko debitantu.<ref name="Gazols labakais debitants">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/21534-spanu_basketbolists_po_gazols_atzits_par_nba_gada_labako_debitantu|title= Spāņu basketbolists Po Gazols atzīts par NBA gada labāko debitantu|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= {{dat|2002|4|26||bez}}|publisher= [[TvNet]]|archive-date= {{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053801/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/21534-spanu_basketbolists_po_gazols_atzits_par_nba_gada_labako_debitantu}}</ref><ref name="Gasol rookie">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/grizzlies/news/gasol_roy_02.html|title= Pau Gasol - 2001-2002 Rookie of the Year|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/marca_usa/nba/gasol_rookieano/portada.html|title= Gasol, primer jugador europeo en la Historia de la NBA designado Rookie del Año|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080907144600/http://www.marca.com/marca_usa/nba/gasol_rookieano/portada.html|archivedate= {{dat|2008|09|07||bez}}}} {{es ikona}}</ref> P. Gazols kļuva par pirmo eiropieti, kam izdevies izcīnīt šo apbalvojumu. Vēl P. Gazols tika iekļauts sezonas [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā labāko debitantu pirmajā izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/awards_allrookieteams.html|title= All-Rookie Teams|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080725172621/http://www.nba.com/history/awards_allrookieteams.html|archivedate= {{dat|2008|07|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Viņš bija labākais jaunais spēlētājs visā līgā gūto punktu, savākto atlēkušo bumbu, bloķēto metienu un metienu precizitātes ziņā. Tāpat P. Gazols bija labākais savas komandas punktu guvējs 37 spēlēs un labākais atlēkušo bumbu savācējs 43 spēlēs. 72 spēlēs viņš guva vismaz 10 punktus, tai skaitā 30 spēlēs — vismaz 20 punktus un trijās spēlēs — vismaz 30 punktus. Tāpat spēlētājs piedalījās [[NBA All-Star spēle|NBA Visu zvaigžņu spēles]] jauno spēlētāju izaicinājuma spēlē {{dat||2|9||bez}} Filadelfijā, kur guva 10 punktus un savāca 7 atlēkušās bumbas. P. Gazola pārstāvētā jauno spēlētāju izlase uzvarēja "otrgadniekus" ar 103—97.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/allstar/rookie_box_2002.html|title= 2002 Rookie Challenge Box Score|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100901032508/http://www.nba.com/history/allstar/rookie_box_2002.html|archivedate= {{dat|2010|09|01||bez}}}} {{en ikona}}</ref> {{dat||3|7|ģ|bez}} spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] viņš bloķēja 7 pretinieku metienus, kā arī guva 23 punktus un savāca 15 atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200203070MEM.html|title= Grizzlies vs Pacers Boxscore 2002-03-07|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2009|12|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20091205061639/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200203070MEM.html}} {{en ikona}}</ref> {{dat||4|5|ģ|bez}} spēlē pret [[Hjūstonas "Rockets"]] P. Gazols guva 32 punktus, kas bija viņa šīs sezonas rekords, vēl spānis savāca 14 atlēkušās bumbas. {{dat||4|14|ģ|bez}} spēlē pret "Rockets" viņš bija tuvu savam pirmajam ''triple-double'',<ref group="P" name="triple-double">Divciparu statistikas rādītāji trijos spēles elementos.</ref> spāņu centrs guva 18 punktus, savāca 11 atlēkušās bumbas un atdeva 8 rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200204140HOU.html|title= Grizzlies vs Rockets Boxscore 2002-04-14|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|07|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100707115042/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200204140HOU.html}} {{en ikona}}</ref> Visvairāk atlēkušās bumbas (17) viņš savāca {{dat||1|19|ģ|bez}} spēlē pret [[Orlando "Magic"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200201190MEM.html|title= Grizzlies vs Magic Boxscore 2002-01-19|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|11|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101124021207/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200201190MEM.html}} {{en ikona}}</ref> vēl viņš šajā spēlē guva 26 punktus. Ievērības cienīgs gājiens bija P. Gazola ietriektā bumba grozā pret [[Kevins Gārnets|Kevinu Gārnetu]], pēc kā pats K. Gārnets paslavēja spāni par viņa darbību laukumā.<ref>{{Youtube|3nHAuZdEH9Q|Pau Gasol VS Kevin Garnett}}</ref> Komanda šo sezonu pabeidza ar negatīvu uzvarēto—zaudēto spēļu bilanci (23—59) un nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2002.html|title= 2001-02 NBA Season Summary|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2012|10|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121004095818/http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2002.html}} {{en ikona}}</ref> Tāpat karjeru beidza divi no komandas līderiem: [[Braients Rīvss]] un [[Maikls Dikersons]]. === 2002.—2003. gada NBA sezona === [[Attēls:Pau gasol zz.jpg|thumb|200px|Pau Gazols [[Memfisas "Grizzlies"]] kluba sastāvā.]] [[2002.—2003. gada NBA sezona|2002.—2003. gada sezonā]] P. Gazola sniegums uzlabojās, vidēji spēlē viņš guva 19 punktus, savāca 8,8 atlēkušās bumbas un atdeva 2,8 rezultatīvas piespēles, taču tas viss tika sasniegts par vidēji minūti mazākā laika posmā jaunā trenera [[Sidnijs Lavs|Sidnija Lava]] rotācijas principa dēļ. S. Lavs tika pieņemts darbā, jo vienības iepriekšējā trenera [[Hubijs Brauns|Hubija Brauna]] vadībā komanda zaudēja sezonas pirmajās astoņās spēlēs. Arī šajā sezonā viņš bija laukumā visās 82 sezonas spēlēs,<ref name=careerstats/> turklāt visās izgāja starta piecniekā. P. Gazols bija devītais precīzākais metējs (51%), desmitais visvairāk ''double-double''<ref group="P" name="double-double">Divciparu statistikas rādītāji divos spēles elementos.</ref> savākušais spēlētājs (32), 12. visvairāk atlēkušās bumbas savākušais (8,8), 14. labākais bloķētājs (1,8) un 30. labākais punktu guvējs (19 punkti vidēji spēlē) visā līgā. Tāpat viņš bija komandas rezultatīvākais spēlētājs. Spānis otro gadu pēc kārtas piedalījās debitantu izaicinājuma spēlē, kas bija NBA Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogales sastāvdaļa. Šajā spēlē viņš guva 17 punktus, savāca 11 atlēkušās bumbas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/espanol/rookie_game_2003_030116.html|title= Gasol e Hilário representarán a España y América Latina en Partido de Novatos|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123173640/http://www.nba.com/espanol/rookie_game_2003_030116.html|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{es ikona}}</ref> P. Gazola pārstāvētā "otrgadnieku" komanda uzvarēja debitantus ar 132—112. Viena no P. Gazola labākajām 2002.—2003. gada sezonas spēlēm bija {{dat|2003|3|3||bez}} pret [[Bostonas "Celtics"]], kurā spāņu basketbolists guva 23 punktus un izcīnīja 17 atlēkušās bumbas. "Grizzlies" sezonas 82 spēlēs guva tikai 28 uzvaras, piedzīvoja 54 zaudējumus un neiekļuva izslēgšanas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2003.html|title= 2002-03 NBA Season Summary|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2012|10|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121004095531/http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2003.html}} {{en ikona}}</ref> === 2003.—2004. gada NBA sezona === [[2003.—2004. gada NBA sezona|2003.—2004. gada sezonas]] sākumā P. Gazola pavadītais laiks uz laukuma samazinājās no 36 minūtēm un 31,5 minūti, tāpat arī statistiskie rādītāji kritās — viņš 2003.—2004. gada regulārajā sezonā vidēji spēlē guva 17,7 punktus, savāca 7,7 atlēkušās bumbas un atdeva 2,5 rezultatīvas piespēles. {{dat|2003|10|31|ģ|bez}} spēlē pret [[Bostonas "Celtics"]] spānis guva savu 3000. punktu NBA karjerā<ref name="nbabio">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playerfile/pau_gasol/index.html|title= Pau Gasol Info Page|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> un {{dat||11|12||bez}} viņš savāca savu 1500. atlēkušo bumbu spēlē pret [[Orlando "Magic"]]. Tāpat šīs sezonas laikā viņš sasniedza jaunus karjeras rekordus un 2004. gadā kļuva par "Grizzlies" vienības kapteini. {{dat||11|29|ģ|bez}} spēlē pret [[Klīvlendas "Cavaliers"]] viņš guva 37 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.abc.es/hemeroteca/historico-01-12-2003/abc/Deportes/nuevo-record-de-gasol-en-la-nba-37-puntos_223745.html|title= Nuevo récord de Gasol en la NBA: 37 puntos|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= ACB.es}} {{es ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200311290CLE.html|title= Grizzlies at Cavaliers Boxscore 2003-11-29|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100815012153/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200311290CLE.html}} {{en ikona}}</ref> {{dat||3|12|ģ|bez}} spēlē pret [[Losandželosas "Clippers"]] P. Gazols savāca 18 atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200403120MEM.html|title= Grizzlies vs Clippers Boxscore 2004-03-12|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|06|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100627083929/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200403120MEM.html}} {{en ikona}}</ref> {{dat||2|20||bez}} viņš atkārtoja komandas rekordu bloķētajos metienos, P. Gazols bloķēja 8 [[Fīniksas "Suns"]] spēlētāju metienus, kā arī guva 17 punktus, savāca 10 atlēkušās bumbas un 5 reizes rezultatīvi piespēlēja saviem komandas biedriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200402200MEM.html|title= Grizzlies vs Suns Boxscore 2004-02-20|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|06|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100627081315/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200402200MEM.html}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2004|4|5||bez}} P. Gazols izlaida savu pirmo spēli NBA kājas traumas dēļ, līdz šai spēlei aizvadīdams 240 spēles pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/grizzlies/news/release-gasol_multi-year_contract.html|title= Grizzlies Sign Pau Gasol To A Multi-Year Contract Extension|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> Tas ir 6. labākais rādītājs visā līgā. Šī bija pirmā sezona "Grizzlies" vēsturē, kad komanda kvalificējās izslēgšanas spēlēm,<ref name="NBA04">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playoffs2004/|title= NBA Playoffs 2004|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100716170014/http://www.nba.com/playoffs2004/|archivedate= {{dat|2010|07|16||bez}}}} {{en ikona}}</ref> komanda regulārajā sezonā sasniedza 50—32 uzvarēto—zaudēto spēļu attiecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2004.html|title= 2003-04 NBA Season Summary|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2016|04|10||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160410210412/http://www.basketball-reference.com/leagues/NBA_2004.html}} {{en ikona}}</ref> Komandas pretinieki pirmajā izslēgšanas kārtā bija [[Sanantonio "Spurs"]] spēlētāji. "Spurs" basketbolisti uzvarēja P. Gazola pārstāvēto komandu četru spēļu sērijā ar 4—0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/playoffs/20032004.html|title= 2004 Playoff Results|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100718043754/http://www.nba.com/history/playoffs/20032004.html|archivedate= {{dat|2010|07|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols šajā kārtā guva vidēji 18,5 punktus, savāca 5 atlēkušās bumbas un iedeva 2,5 rezultatīvas piespēles, sērijas 4. spēlē viņš guva 22 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200404250MEM.html|title= Grizzlies vs Spurs Boxscore 2004-04-25|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|06|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100627040721/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200404250MEM.html}} {{en ikona}}</ref> kas ir Memfisas kluba spēlētāju labākais panākums izslēgšanas spēlēs. Viņš bija komandas līderis punktu gūšanā, atlēkušo bumbu savākšanā un metienu bloķēšanā. === 2004.—2005. gada NBA sezona === [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada sezonas]] sākumā Memfisas "Grizzlies" pagarināja līgumu ar Gazolu līdz 2011. gadam. Gazola līgumattiecības ar "Grizzlies" beidzās 2005. gadā un viņam bija jāsaņem 4,1 miljons [[ASV dolārs|ASV dolāru]], taču ar parakstīto līguma pagarinājumu viņš saņemtu 70 miljonus ASV dolāru nākamo 7 gadu laikā. Šajā sezonā komandu vadīja trīs dažādi treneri. H. Brauns pameta darbu sezonas sākumā veselības problēmu dēļ pie 5—7 uzvarēto—zaudēto spēļu attiecības, viņu nomainīja [[Laionels Hollinss]], kurš komandu vadīja tikai 4 spēlēs, līdz tika parakstīts līgums ar [[Maiks Fratello|Maiku Fratello]]. Trenera taktika tika balstīta uz aizsardzību un ilgu bumbas kontroli, tie bija tādi aspekti, kas neveicināja personīgās statistikas celšanu, bet uzlaboja komandas spēli. P. Gazols vidēji spēlē uz laukuma pavadītajās 32 minūtēs spēja gūt 17,8 punktus, savākt 7,8 atlēkušās bumbas un rezultatīvi piespēlēt 2,4 reizes. P. Gazols tika atzīts par [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] nedēļas labāko spēlētēju ({{dat||12|27|N|bez}}—{{dat||1|2|N|bez}}), šīs nedēļas spēļu laikā viņš guva vidēji 23,6 punktus, savāca 7,7 atlēkušās bumbas, 3,3 reizes rezultatīvi piespēlēja un bloķēja 1,3 pretinieku metienus. Savu labāko spēli šajā sezonā viņš aizvadīja pret [[Filadelfijas "76ers"]], šajā spēlē viņš guva 34 punktus, 15 reizes savāca atlēkušo bumbu, divreiz rezultatīvi piespēlēja, bloķēja 3 pretinieku metienus un vienu reizi pārtvēra pretinieku piespēli. {{dat||12|12||bez}} spēlē pret [[Goldensteitas "Warriors"]] atkārtoja komandas rekordu bloķētajos metienos spēles pirmajā puslaikā (5 bloķēti metieni). {{dat||1|11||bez}} spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] P. Gazols guva 31 punktu un veica četrus blokus, tā sasniedzot 5000 gūto punktu un 500 veikto bloku robežu, kļūstot par 10. ātrāko spēlētāju visā līgā, kam to ir izdevies veikt kopš 1973.—1974. gada sezonas.<ref name="nbabio"/> Komanda otro reizi pēc kārtas iekļuva NBA izslēgšanas spēļu turnīrā ar uzvarēto—zaudēto spēļu bilanci 45—37, izslēgšanas spēlēs P. Gazola statistika uzlabojās (21,3 punkti, 7,5 atlēkušās bumbas un 2,5 rezultatīvas pispēles 33,3 minūtēs), taču pirmajā kārtā netika gūta neviena uzvara un zaudētas četras spēles pret [[Fīniksas "Suns"]] klubu.<ref name="NBA05">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playoffs2005/|title= NBA Playoffs 2005|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100925014107/http://www.nba.com/playoffs2005/|archivedate= {{dat|2010|09|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === 2005.—2006. gada NBA sezona === Savā [[2005.—2006. gada NBA sezona|piektajā karjeras gadā]] NBA līgā P. Gazols kļuva par Memfisas kluba labāko atlēkušo bumbu vācēju visā kluba vēsturē, {{dat||3|24||bez}} spēlē pret [[Ņujorkas "Knicks"]] P. Gazols savāca savu 3072. atlēkušo bumbu "Grizzlies" sastāvā.<ref name="nbabio"/> Laika posmā no {{dat||1|24|ģ|bez}} līdz {{dat||1|28|d|bez}} viņš guva 28 punktus pēc kārtas no soda metienu līnijas, kas ir otrs labākais rezultāts Memfisas kluba vēsturē, tai skaitā divās spēlēs viņš iemeta 12 no 12 soda metieniem, kas ir labākais rezultāts kluba vēsturē.<ref name="nbabio" /> Viņš pirmoreiz karjerā vidēji spēlē guva vismaz 20 punktus (2005.—2006. gada sezonā — 20,4), tāpat viņš savāca 8,9 atlēkušās bumbas un atdeva 4,6 rezultatīvas piespēles uz laukuma pavadītajās 39,2 minūtēs. Viņš bija komandas labākais punktu guvējs 40 reizes, 44 spēlēs labākais atlēkušo bumbu savācējs, 39 reizes bija labākais piespēļu dalītājs un 49 spēlēs visvairāk no savas komandas bloķēja pretinieku metienus. Visā līgā "Grizzlies" spēlētājs bija 19. rezultatīvākais, 17. visvairāk atlēkušās bumbas savākušais, 13. visvairāk bloķējušais un 11. visvairāk laukumā pavadījušais spēlētājs. Viņš sasniedza jaunu karjeras rekordu spēlē gūto punktu ziņā — {{dat|2006|3|28|ģ|bez}} spēlē pret [[Sietlas "SuperSonics"]] viņš guva 44 punktus. Arī savu pirmo ''triple-double''<ref group="P" name="triple-double" /> viņš guva pret "SuperSonics", uzvarētajā spēlē {{dat||3|8||bez}} spāņu basketbolists guva 21 punktu, savāca 12 atlēkušās bumbas un 12 reizes rezultatīvi piespēlēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elperiodicoextremadura.com/noticias/noticia.asp?pkid=226009|title= Pau Gasol logra su primer triple doble en la NBA|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elperiodicoextremadura.com}}{{Novecojusi saite}} {{es ikona}}</ref> Divreiz tika atzīts par [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] nedēļas labāko spēlētēju. Viņš guva uzvaru nesošos punktus spēlēs pret [[Goldensteitas "Warriors"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.as.com/baloncesto/articulo/gasol-da-victoria-grizzlies-bocina/daibal/20060215dasdaibal_4/Tes|title= Gasol da la victoria a los Grizzlies sobre la bocina|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= As.com}} {{en ikona}}</ref> un [[Atlantas "Hawks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elperiodicoextremadura.com/noticias/noticia.asp?pkid=205085|title= Gasol decide sobre la bocina|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elperiodicoextremadura.com}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2006|2|9||bez}} P. Gazols piedalījās savā pirmajā [[NBA All-Star spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]], kas notika [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Teksasa]]s štatā. Viņš bija [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] rezerves spēlētājs. P. Gazols bija pirmais Spānijas un Memfisas "Grizzlies" basketbolists, kas piedalās Visu zvaigžņu spēlē.<ref name=allstar>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/grizzlies/news/gasol_all_star-060209.html|title= Pau Gasol Named Western Conference All-Star Reserve|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols šajā spēlē savāca 12 atlēkušās bumbas, vairāk nekā jebkurš cits šīs spēles dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elpais.com/articulo/elppordep/20060210elpepudep_1/Tes/deportes/Gasol/primer/espanol/partido/estrellas|title= Gasol, primer español en 'el partido de las estrellas'|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elpais.com}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols un viņa pārstāvētais klubs trešoreiz iekļuva izslēgšanas spēļu turnīrā, kur gan zaudēja visās četrās spēlēs pirmajā kārtā pret [[Dalasas "Mavericks"]].<ref name="NBA06">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/playoffs2006/|title= NBA Playoffs 2006|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100819112619/http://www.nba.com/playoffs2006/|archivedate= {{dat|2010|08|19||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/history/playoffs/20052006.html|title= 2006 Playoff Results|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100810041213/http://www.nba.com/history/playoffs/20052006.html|archivedate= {{dat|2010|08|10||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Izslēgšanas turnīrā spānis 39,5 pavadīto minūšu laikā spēja gūt 20,3 punktus, savākt 6,8 atlēkušās bumbas un 3 reizes rezultatīvi piespēlēt saviem komandas biedriem. === 2006.—2007. gada NBA sezona === P. Gazols izlaida [[2006.—2007. gada NBA sezona|2006.—2007. gada sezonas]] pirmās 23. spēles, jo [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionāta]] pusfināla spēlē pret [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnas izlasi]] guva pēdas traumu.<ref name="nbabio"/> Šajā turnīrā viņš tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju, kā arī kopā ar Spānijas izlasi izcīnīja zelta medaļu.<ref name="nbabio"/> Pēc atgriešanās viņa atlēkušo bumbu savākšanas tehnika uzlabojās, līdz ar to uzlabojās viņa statistika. P. Gazols šajā sezonā vidēji spēlē guva 20,8 punktus, savāca 9,8 atlēkušās bumbas, rezultatīvi piespēlēja 3,4 reizes un bloķēja 2,1 pretinieku metienu. "Grizzlies" spēja gūt tikai 22 uzvaras, vēl tika piedzīvoti 60 zaudējumi, kā rezultātā komanda nekvalificējās izslēgšanas turnīra spēlēm. Savu sezonas veiksmīgāko spēli viņš aizvadīja {{dat||1|29||bez}} pret [[Sakramento "Kings"]]. Šajā spēlē viņš guva 34 punktus, vairāk 2006.—2007. gada sezonā nespēja gūt ne P. Gazols, ne arī kāds no viņa komandas biedriem. Tāpat šajā spēlē viņš atkārtoja karjeras rekordu bloķētajos metienos (8 bloki).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/recap?gameId=270129029|title= Gasol accurately attacks from field; Grizz win only third of last 10|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= }} {{en ikona}}</ref> {{dat||1|31|ģ|bez}} spēlē pret [[Dalasas "Mavericks"]] viņš pārspēja [[Šarīfs Abderahīms|Šarīfu Abderahīmu]] izpildīto soda metienu ziņā.<ref name="nbabio"/> {{dat||2|6|ģ|bez}} spēlē pret [[Hjūstonas "Rockets"]] P. Gazols kļuva par visvairāk soda metienus iemetušo basketbolistu kluba vēsturē.<ref name="nbabio" /> Nākamās dienas spēlē pret "Mavericks" P. Gazols kļuva par kluba rekordistu aizvadīto minūšu ziņā.<ref name="nbabio" /> {{dat||3|7|ģ|bez}} spēlē pret [[Toronto "Raptors"]] viņš apsteidza Š. Abderahīmu (7801 punkts) arī gūto punktu ziņā visā karjerā, P. Gazols savā karjerā pēc šīs spēles bija guvis 7809 punktus.<ref name="nbabio" /> Šajā spēlē viņš guva 16 punktus un šo panākumu klātienē vēroja viņa tautieši [[Hosē Manuels Kalderons]] un [[Horhe Garvahosa]]. 24. janvārī spāņu basketbolists guva savu otro ''triple-double'',<ref name="triple-double" group="P" /> spēlē pret [[Jūtas "Jazz"]] viņš guva 17 punktus, savāca 13 atlēkušās bumbas un atdeva 12 rezultatīvas piespēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20070124/MEMUTA/boxscore.html|title= Grizzlies at Jazz Boxscore 2007-01-24|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090628111210/http://www.nba.com/games/20070124/MEMUTA/boxscore.html|archivedate= 2009-06-28}} {{en ikona}}</ref> P. Gazola vārds arvien biežāk sāka parādīties iespējamo transfēru sarakstā. Viņš vēlējās no komandas, kura nevar izcīnīt neko lielu, pāriet uz komandu, kura spēj izcīnīt NBA čempionu titulu. Tika vestas pārrunas ar vairākām komandām, taču "Grizzlies" ģenerālmenedžera [[Džerijs Vests|Džerija Vesta]] vēlmes padarīja šo pāreju grūtāku. Sarunās ar [[Čikāgas "Bulls"]] Vests pretī gribēja saņemt [[Bens Gordons|Benu Gordonu]], [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] un [[Luols Gengs|Luolu Dengu]], līdz ar to "Bulls" atteicās no piedāvājuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/305/nba/es/desarrollo/730881.html|title= Chicago negocia con Memphis por Gasol|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{en ikona}}</ref> Vēl sarunas tika vestas ar [[Bostonas "Celtics"]] un [[Ņūdžersijas "Nets"]]. === 2007.—2008. gada NBA sezona === [[2007.—2008. gada NBA sezona|2007.—2008. gada sezonas]] sākumā tika nolīgts jauns galvenais treneris [[Marks Iavaroni]], līdz ar viņa stāšanos pie komandas vadīšanas komandas spēle tika radikāli izmainīta, daudzu spēlētāju loma komandā mainījās, par komandas līderi kļuva [[Rūdijs Gejs]], līdz ar to runas par P. Gazola pāreju pastiprinājās. 2008. gada 1. februārī P. Gazols tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Lakers"]] pretī saņemot [[Kvame Brauns|Kvami Braunu]], [[Dževariss Kristentons|Dževarisu Kristentonu]], [[Ārons Makkīns|Āronu Makkīnu]], [[Marks Gazols|Marku Gazolu]] un 2008. un 2010. gada draftu pirmās kārtas izvēles tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/transactions?date=20080201|title= ESPN - NBA Basketball Transactions - National Basketball Association|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/lakers/news/080201gasol_trade.html|title= Pau Gasol a los Lakers|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{es ikona}}</ref><ref name="GasolTrade"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01022008-gasols_beidzot_aizmainits|title= Gasols beidzot aizmainīts|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Andris Kajaks|date= {{dat|2008|2|2||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=3226203|title= In dire need of frontcourt help, Lakers acquire Gasol from Grizzlies|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> Vēlāk šis darījums tika asi kritizēts. Kriss Volless savā [[ESPN]] rakstā izteicās, ka tas bija [[Maikls Hīslijs|Maikla Hīslija]] pasūtījums, lai potenciālajam "Grizzlies" pircējam klubs šķistu daudz veiksmīgāks darījums. M. Hīslijs klubu centās pārdot jau divus gadus, taču neveiksmīgi. Volless teica, ka M. Hīslijs negribīgi veica šo darījumu. Tāpat viņš atzina, ka "Lakers" bija labākā izvēle.<ref name="GasolTrade">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/columns/story?columnist=sheridan_chris&id=3226776|title= What were the Grizzlies Thinking?|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> Aiziešanas brīdī P. Gazolam piederēja 12 kluba rekordi: aizvadītajās spēlēs, aizvadītajās minūtēs, izpildītajos un iemestajos divpunktu metienos, izpildītajos un iemestajos soda metienos, savāktajās atlēkušajās bumbās aizsardzībā, uzbrukumā un kopējā vērtējumā, bloķētajos metienos, izdarītajās kļūdās un gūtajos punktos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/teams/MEM/leaders_career.html|title= Memphis Grizzlies Franchise Leaders|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2016|03|03||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160303210112/http://www.basketball-reference.com/teams/MEM/leaders_career.html}} {{en ikona}}</ref> Viņa jaunais komandas biedrs [[Kobe Braiants]] izteicās: "Pau Gazols ir satriecošs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/es/desarrollo/1086529.html|title= Kobe Bryant: "Pau es un jugador increíble"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{es ikona}}</ref> "Lakers" sastāvā P. Gazols debitēja 5. februārī pret [[Ņūdžersijas "Nets"]], šajā spēlē viņš guva 24 punktus un savāca 12 atlēkušās bumbas.<ref name="LakerTrade">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=3226203|title= ESPN - In dire need of frontcourt help, Lakers acquire Gasol from Grizzlies - NBA|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/lakers/news/080201gasol_trade.html|title= Gasol dealt to Lakers in blockbuster trade|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/jaunumi/06022008-gasola_debija_iespaidiga|title= Gasola debija iespaidīga|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Andris Kajaks|date= {{dat|2008|2|6||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/lakers-uzvar-gasola-debijas-spele.d?id=20186944|title= 'Lakers' uzvar Gasola debijas spēlē|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Delfi}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.20minutos.es/noticia/344240/0/gasol/debut/lakers/|title= Gasol debuta con los Lakers ante los Nets|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= 20minutos.es}} {{es ikona}}</ref> Šajā spēlē viņa pārstāvētais klubs uzvarēja ar 105—90. 14. marta spēlē pret [[Ņūorleānas "Hornets"]] P. Gazols sastiepa [[potīte|potīti]], savainojumu viņš guva uzkāpdams savam komandas biedram [[Vladimirs Radmanovičs|Vladimiram Radmanovičam]] uz kājas spēles pirmajā ceturtdaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/recap?gameId=280314003|title= Paul's double-double helps Hornets prevail|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=3294271|title= Lakers' Gasol to sit out at least three games with injured ankle|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> Kopumā viņš izlaida 10 spēles. Ar potītes uztūkumu viņš cīnās vēl joprojām.<ref name=return/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/intervija/05012010-gazols_atkal_traumets?page=0|title= Gazols atkal traumēts|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Edgars Bērziņš|date= {{dat|2010|1|5||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Gazols atgriezās komandas sastāvā 2. aprīļa spēlē pret [[Portlendas "Trail Blazers"]] un aizvadītajās 32 minūtēs viņš guva 10 punktus, savāca 6 atlēkušās bumbas un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles.<ref name=return>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/recap?gameId=280402013|title= Gasol contributes 10 points in Lakers' win over Portland|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols palīdzēja "Lakers" gūt labāko uzvarēto—zaudēto spēļu attiecību Rietumu konferencē (57—25), tai skaitā ar Gazolu sastāvā "Lakers" spēļu attiecība bija 22—5. P. Gazols kļuva par pirmo spāņu basketbolistu, kura komanda NBA regulāro sezonu pabeidz kā konferences uzvarētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/es/desarrollo/1112200.html|title= Pau, primer español al frente de una conferencia|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{es ikona}}</ref> Vidēji spēlē visā sezonā, summējot viņa statistiku "Grizzlies" un "Lakers", viņš guva 18,9 punktus, savāca 8,4 atlēkušās bumbas, 3,2 reizes rezultatīvi piespēlēja. Atsevišķi viņš uzrādīja ļoti līdzīgu sniegumu "Grizzlies" un "Lakers" klubos. Komandas līderis [[Kobe Braiants]] atzina, ka spēlēšana ar Gazolu vienā komandā ir nesusi panākumus jau no paša sākuma.<ref name="GasolHero">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.usatoday.com/sports/basketball/nba/lakers/2008-05-06-Gasol_N.htm?csp=34|title= Gasol quickly fits in to help Lakers|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|last= Moore|first= David|date= {{dat|2005|5|7||bez}}|publisher= USA Today}} {{en ikona}}</ref> [[Attēls:Pau Gasol dunk.jpg|thumb|left|200px|Pau Gazols izpilda [[Slam dunk|bumbas triecienu grozā no augšas]] 2008. gada NBA izslēgšanas spēlēs]] 2008. gada izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā "Lakers" tikās ar [[Denveras "Nuggets"]],<ref name="GasolHero"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200804200LAL.html|title= Lakers-Nuggets Box Score|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2011|08|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110823205706/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200804200LAL.html}} {{en ikona}}</ref> šī bija ceturtā reize P. Gazola karjerā, kad viņa komanda kvalificējas izslēgšanas spēlēm. Pirmajā spēlē, kuru "Lakers" uzvarēja, P. Gazols bija viens no galvenajiem uzvaras veicinātājiem, viņš guva 36 punktus, savāca 16 atlēkušās bumbas, iedeva 8 rezultatīvas piespēles un bloķēja 3 pretinieku metienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.yahoo.com/nba/boxscore?gid=2008042013|title= Pau, estrella en el primer partido de playoffs con Lakers|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Yahoo.com|archive-date= {{dat|2008|04|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20080423214428/http://sports.yahoo.com/nba/boxscore?gid=2008042013}} {{es ikona}}</ref> Sērijā pret "Nuggets" viņi uzvarēja ar 4—0 un Gazolam šī bija pirmā reize karjerā, kad viņa klubs pārvar izslēgšanas spēļu pirmo kārtu. Pirmajā kārtā viņš vidēji spēlē guva 22,3 punktus, savāca 9 atlēkušās bumbas, 5 reizes rezultatīvi piespēlēja un 2,8 reizes bloķēja pretinieku metienus. Konferences pusfinālā komandas pretinieki bija [[Jūtas "Jazz"]] basketbolisti. "Lakers" basketbolisti uzvarēja pirmās divas spēles savā laukumā, to pašu paveica "Jazz" savā laukumā, izlīdzinot rezultātu sērijā, un [[Kalifornija]]s štata pārstāvji uzvarēja spēli mājās un izbraukumā, uzvarēja visā sērijā ar 4—2 un sasniedza konferences finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200805160UTA.html|title= Jazz-Lakers Box Score|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2011|04|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110415224425/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200805160UTA.html}} {{en ikona}}</ref><ref name="Jazzout">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/lakers/news/080516_gameday_jazz.html|title= Lakers Win Series 4-2|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/playoffs08/es/desarrollo/1124508.html|title= Los Lakers asaltan Utah con un gran Kobe Bryant|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{es ikona}}</ref> Tajā "Lakers" piecu spēļu sērijā ar 4—1 uzvarēja [[Sanantonio "Spurs"]] basketbolistus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/200805290LAL.html|title= Lakers-Spurs Box Score|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|11|21||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101121121737/http://www.basketball-reference.com/boxscores/200805290LAL.html}} {{en ikona}}</ref> Pēdējā spēlē pret "Spurs" P. Gazols laboja savu rekordu savāktajās atlēkušajās bumbās (19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/playoffs08/es/desarrollo/1129404.html|title= Gasol bate su récord reboteador el día más importante de su vida en la NBA|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090113092130/http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/playoffs08/es/desarrollo/1129404.html|archivedate= {{dat|2009|01|13||bez}}}} {{es ikona}}</ref> Viņš kļuva par pirmo spāni, kurš spēlējis NBA finālā.<ref name="2008 NBA Finals Attracts">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/global/finals2008_attracts_media_080605.html|title= 2008 NBA Finals Attracts Largest Number of On-Site International Media In NBA History|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref><ref name="Pau Gasol first Spaniard NBA final">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.thinkspain.com/news-spain/15015/pau-gasol-becomes-first-spaniard-to-reach-nba-final|title= Pau Gasol becomes first Spaniard to reach an NBA final|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Thinkspain.com}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/playoffs08/es/desarrollo/1129380.html|title= Los puntos de Kobe y los rebotes de Pau meten a L.A. en la final|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{es ikona}}</ref> Izslēgšanas spēlēs P. Gazols bija viens no komandas panākumu galvenajiem autoriem. P. Gazols finālsērijā pret [[Bostonas "Celtics"]] vidēji spēlē guva 14,7 punktus, taču regulārajā sezonā viņš vidēji spēlē guva 18,9 punktus.<ref name="nbabio" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/playoffs/NBA_2008_finals.html|title= 2008 NBA Finals Composite Box Score|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|06|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100628193424/http://www.basketball-reference.com/playoffs/NBA_2008_finals.html}} {{en ikona}}</ref> Tāpat viņš bija "Lakers" līderis finālsērijā atlēkušo bumbu ziņā, vidēji spēlē viņš savāca 10,2 atlēkušās bumbas, kas bija vairāk nekā vidēji regulārajā sezonā (8,4 atl. bumbas). Losandželosas klubs zaudēja "Celtics" sešu spēļu sērijā ar 2—4,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20080617/LALBOS/recap.html|title= Celtics Capture 17th NBA Title With Record Win Over Lakers|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120122065829/http://www.nba.com/games/20080617/LALBOS/recap.html|archivedate= {{dat|2012|01|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> tai skaitā sērijas 6. spēlē tika piedzīvota sagrāve ar 131—92.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/finals2008/index.html|title= NBA Finals 2008 Homepage|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110101155442/http://www.nba.com/finals2008/index.html|archivedate= {{dat|2011|01|01||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20080617/LALBOS/recap.html|title= Lakers-Boston June 17 2008 Game Recap|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120122065829/http://www.nba.com/games/20080617/LALBOS/recap.html|archivedate= {{dat|2012|01|22||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 39 punktu starpība ir lielākā NBA čempionu noskaidrošanas spēlēs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cbsnews.com/stories/2008/06/18/sports/main4188880.shtml|title= "Celtics Seize First NBA Title In 22 Years"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|17||bez}}|publisher= ''Associated Press''|archive-date= {{dat|2012|01|29||bez}}|archive-url= https://www.webcitation.org/653h4F1jx?url=http://www.cbsnews.com/stories/2008/06/18/sports/main4188880.shtml}} {{en ikona}}</ref> un viena no lielākajām punktu starpībām NBA finālsēriju vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nbcsports.msnbc.com/id/25227077/|title= Largest margins of victory in NBA Finals|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= NBCSports.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081205181257/http://nbcsports.msnbc.com/id/25227077/|archivedate= {{dat|2008|12|05||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Šajās izslēgšanas spēlēs spāņu centrs bija komandas otrs labākais punktu guvējs (16,9), atlēkušo bumbu savācējs (9,3) un rezultatīvo piespēļu dalītājs (4,0),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/teams/LAL/2008.html|title= 2007-08 Los Angeles Lakers Stats|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2012|10|14||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121014055048/http://www.basketball-reference.com/teams/LAL/2008.html}} {{en ikona}}</ref> tāpat viņš bija komandas līderis bloķētajos metienos (1,90). Tāpat viņš kopā ar [[Lamars Odoms|Lamaru Odomu]] bija komandas līderi izslēgšanas spēlēs gūto ''double-double'' ziņā (10). === 2008.—2009. gada NBA sezona === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:23%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Šīs ir vienreizējas izjūtas. Šis man bijis neticams gads — pirmo reizi izcīnīju NBA čempiontitulu, un tagad zelta medaļas Eiropas čempionātā — kaut kas tāds, ko nebijām sasnieguši nekad iepriekš.<p style="text-align: right;"> — Pau Gazols pēc uzvaras [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_viriesi/21092009-gazols_sis_man_bijis_neticams_gads|title= Gazols: "Šis man bijis neticams gads"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2009|9|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref></p></blockquote> [[2008.—2009. gada NBA sezona|2008.—2009. gada sezonas]] sākums "Lakers" klubam bija ļoti veiksmīgs, jo tika uzvarēts pirmajās septiņās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.yahoo.com/nba/teams/lal/schedule?v=cal&m=11&y=2008|title= Los Angeles Lakers - Schedule|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Sports.yahoo.com|archive-date= {{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110629063349/http://sports.yahoo.com/nba/teams/lal/schedule?v=cal&m=11&y=2008}} {{en ikona}}</ref> Tāpat klubs sasniedza savu rekordu uzvarēto spēļu ziņā sezonas sākumā (17—2),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cbssports.com/nba/gamecenter/recap/NBA_20081207_MIL@LAL|title= Lakers equal best 19-game start in franchise history|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|12|8||bez}}|publisher= ''CBSSports.com''|archive-date= {{dat|2011|10|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20111002045326/http://www.cbssports.com/nba/gamecenter/recap/NBA_20081207_MIL%40LAL}} {{en ikona}}</ref> decembra vidū šī attiecība bija jau 21—3. 2008.—2009. gada NBA sezona bija pirmā P. Gazola brālim [[Marks Gazols|Markam]] NBA līgā, līdz ar to dažās spēlēs bija izveidojusies situācija, kad pretinieku komandās spēlē divi brāļi. Pirmā šāda spēle notika ''FedExForum'' arēnā Memfisā, šī bija vēsturiska tikšanās, jo iepriekš bija tikai amerikāņu radinieku sastapšanās pretinieku komandās vienā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.europasur.es/article/deportes/306992/duelo/fraterno.html|title= El duelo fraterno|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Europasur.es}} {{es ikona}}</ref> {{dat|2009|1|2||bez}} spēlē pret [[Jūtas "Jazz"]] viņš guva savu 10 000. punktu NBA karjerā (spēlē 21 punkts, 11 atlēkušās bumbas, 6 rez. piespēles),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.yahoo.com/nba/recap?gid=2009010213|title= LA Lakers 113, Utah 100|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Sports.yahoo.com|archive-date= {{dat|2012|10|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20121025175004/http://sports.yahoo.com/nba/recap?gid=2009010213}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.yahoo.com/nba/boxscore;_ylt=AqpoqhK6ogl4FzihAod3WLiOPKB4?gid=2009010213|title= Bryant scores 40 points in Lakers’ win|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Beth Harris|date= {{dat|2009|1|3||bez}}|publisher= Sports.yahoo.com}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> kļūdams par otro ātrāko spēlētāju no Eiropas, kas ir sasniedzis 10 000 punktu robežu. Pirmais to paveica vācietis [[Dirks Novickis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/baloncesto/nba/es/desarrollo/1196036.html|title= Pau supera los 10.000 puntos 'disfrazado' de Magic Johnson|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Marca.com}} {{es ikona}}</ref> {{dat||1|29||bez}} NBA publicēja Visu zvaigžņu spēles sastāvus. P. Gazols tika iekļauts Visu zvaigžņu spēles Rietumu konferences rezervistu sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2009/allstar2009/01/29/reserves_release.allstar09.20090129/index.html|title= Shaq, pair of Magic players highlight All-Star reserves|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|1|29||bez}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090315174011/http://www.nba.com/2009/allstar2009/01/29/reserves_release.allstar09.20090129/index.html|archivedate= {{dat|2009|03|15||bez}}}} {{en ikona}}</ref> taču pirmo reizi viņš tika iebalsots Visu zvaigžņu spēlē kā "Lakers" pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/2009/01/29/baloncesto/nba/1233251576.html|title= Pau Gasol jugará el All Star de Phoenix|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Marca.com}} {{es ikona}}</ref> Vēl viņš tika atzīts par [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] nedēļas labāko spēlētēju ({{dat||2|2|N|bez}}—{{dat||2|8|N|bez}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/2009/02/09/baloncesto/nba/1234219000.html|title= Gasol es designado jugador de la semana en la Conferencia Oeste|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Marca.com}} {{es ikona}}</ref> Divas nedēļas vēlāk viņš šo panākumu atkārtoja, vidēji spēlē gūstot 20,3 punktus, savācot 10,8 atlēkušās bumbas, atdodot 6,5 rezultatīvas piespēles. Labāko sniegumu viņš parādīja spēlē pret [[Atlantas "Hawks"]], šajā spēlē viņš guva ''triple-double'' (12 punkti, 13 atlēkušās bumbas un 10 piespēles). "Lakers" februārī guva 11—2 uzvarēto—zaudēto spēļu bilanci un vairākkārt tika uzvarētas [[Bostonas "Celtics"]] un [[Klīvlendas "Cavaliers"]] komandas. Tas palīdzēja P. Gazolam februārī kļūt par Rietumu konferences mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/19950|title= NBA februāra labākie - Dveins Veids un Pau Gasols|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|3|3||bez}}|publisher= TvNet}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/2009/02/24/baloncesto/nba/1235436620.html|title= Gasol vuelve a ser el 'jugador de la semana' en el Oeste|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Marca.com}} {{es ikona}}</ref> Februārī viņš vidēji spēlē guva 20,9 punktus (58,6% metienu realizācija no spēles) un savāca 10,9 atlēkušās bumbas. Visu zvaigžņu spēlē [[Fīniksa|Fīniksā]] 17 laukumā pavadītajās minūtēs spāņu centrs guva 14 punktus un savāca 8 atlēkušās bumbas. Viņš palīdzēja Rietumu komandai uzvarēt Autrumu komandu ar 146—119.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elmundodeportivo.es/web/gen/20090216/noticia_53641002585.html|title= 146-119: Oeste se adjudica el All-Star más descafeinado|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elmundodeportivo.es}}{{Novecojusi saite}} {{es ikona}}</ref> 2009. gada februārī P. Gazols pirmoreiz karjerā tika atzīts par [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs|Eiropas gada labāko spēlētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_1dTyCfiTINIcij4Jbz7b01.coid_-90pPzz5GycLXGTk730432.articleMode_on.html|title= Gasol Wins FIBA Europe Player Of The Year Award|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|2|19||bez}}|publisher= [[FIBA Europe]].com}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/19022009-po_gazols_pirmais_biedrins_devitais_eirop|title= Pau Gazols pirmais, Biedriņš devītais Eiropā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|2|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lequipe.fr/Basket/20090219_171945_pau-gasol-joueur-de-l-annee.html|title= Pau Gasol joueur de l'année|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|5|19||bez}}|publisher= Lequipe.fr|archive-date= {{dat|2020|09|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20200923092452/https://www.lequipe.fr/Basket/20090219_171945_pau-gasol-joueur-de-l-annee.html}} {{fr ikona}}</ref> Regulāro sezonu viņš pabeidza ar vidēji spēlē gūtiem 18,9 punktiem, izcīnītām 9,6 atlēkušajām bumbām, izdarītām 3,5 rezultatīvām piespēlēm un 1 bloķētu metienu. Taču viņa pārstāvētais "Lakers" regulāro sezonu beidza pirmajā vietā rietumos ar spēļu bilanci 65—17. Izslēgšanas spēļu pirmajās divās kārtās "Lakers" uzvarēja "Jazz" piecu spēļu un "Rockets" septiņu spēļu sērijā. Sērijas trešās spēles laikā kājas savainojumu guva viens no "Rockets" rezultatīvākajiem spēlētājiem [[Jao Mins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.chron.com/disp/story.mpl/chronicle/6416672.html|title= Yao has ankle sprain, Game 4 status uncertain|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|5|9||bez}}|publisher= Chron.com}} {{en ikona}}</ref> Pēc uzvaras pār "Nuggets" septiņu spēļu sērijā konferences finālā "Lakers" otro reizi pēc kārtas spēlēja finālā, kur šoreiz tikās ar "Magic". Finālā "Lakers" uzvarēja Orlando klubu piecu spēļu sērijā (4—1), {{dat|2009|6|15||bez}} P. Gazols kļuva par pirmo spāni, kas izcīnījis NBA čempiontitulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20090614/LALORL/gameinfo.html?ls=st1hp0040800405|title= Lakers at Magic Game Scoreboard|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090618135551/http://www.nba.com/games/20090614/LALORL/gameinfo.html?ls=st1hp0040800405|archivedate= {{dat|2009|06|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/2009/06/15/baloncesto/nba/1245033432.html|title= Pau Gasol logra el sueño de un deporte y de un país|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Marca.com}} {{es ikona}}</ref> Izšķirošajā spēlē viņš guva 14 punktus, savāca 15 atlēkušās bumbas un bloķēja 4 pretinieku metienus. Pirmoreiz viņš tika iekļauts NBA simboliskajā trešajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/news/all_nba_080508.html|title= MVP Kobe Bryant Highlights All-NBA First Team|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|5|8||bez}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20111211112818/http://www.nba.com/news/all_nba_080508.html|archivedate= {{dat|2011|12|11||bez}}}} {{en ikona}}</ref> === 2009.—2010. gada NBA sezona === {{Skatīt arī|2009.—2010. gada NBA sezona}} [[Attēls:Pau Gasol 2010-01-26.jpg|thumb|180px|Pau Gazols 2010. gada sākumā.]] 2009. gada 24. decembrī P. Gazols parakstīja līgumu ar "Lakers" par 64,7 [[miljons|miljoniem]] [[ASV dolārs|ASV dolāriem]] uz 3 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://articles.latimes.com/2009/dec/24/sports/la-sp-lakers-fyi24-2009dec24|title= Lakers' Pau Gasol signs three-year extension|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|first=Broderick |last=Turner |date= {{dat|2009|12|24||bez}}|publisher= ''Los Angeles Times''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.parsportu.lv/articles/8/33743/|title= Pau Gazols pagarina līgumu ar "Lakers"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|12|24||bez}}|publisher= Parsportu.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20091226123345/http://parsportu.lv/articles/8/33743/|archivedate= {{dat|2009|12|26||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/los-angeles/nba/news/story?id=4768800|title= Gasol gets 3-year extension|accessdate= {{dat|2010|9|13||bez}}|author= Marc Stein|date= {{dat|2009|12|24||bez}}|publisher= ESPN}} {{en ikona}}</ref><!-- Parakstītais līgums paredzēja, ka P. Gazols turpmāko trīs sezonu laikā saņems 15 000 000 ASV dolāru.$18,714,150 in 2011-12, $19,000,000 in 2012-13 and $19,285,850 in 2013-14 --> P. Gazols nevarēja piedalīties sezonas pirmajās 11 spēlēs labās kājas paceles cīpslas savainojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/19112009-gasols_atgriezisies_sonakt|title= Gasols atgriezīsies šonakt|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Artūrs Zanders|date= {{dat|2009|11|19||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savā pirmajā sezonas spēlē pret "Bulls" viņš 35 minūšu laikā guva 24 punktus un savāca 13 atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/20112009-gasols_gaidiju_atrak_partraukumu|title= Gasols: "Gaidīju ātrāk pārtraukumu"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Artūrs Zanders|date= {{dat|2009|11|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/20112009-gazols_sezonu_sak_lieliski_lakers_devita_|title= Gazols sezonu sāk lieliski, "Lakers" devītā uzvara|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2009|11|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> P. Gazols otro gadu pēc kārtas tika iekļauts Visu zvaigžņu spēles sastāvā, tāpat kā 2009. gadā, arī 2010. gada spēlē viņš tika iekļauts Rietumu konferences rezervistu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/forums/basketbols/29012010-nosaukti_nba_zvaigznu_speles_rezervisti|title= Nosaukti NBA Zvaigžņu spēles rezervisti|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Artūrs Zanders|date= {{dat|2010|1|29||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2010/allstar/2010/01/28/reserves.release/index.html|title= Nowitzki leads parade of reserves to Dallas|accessdate= {{dat|2010|9|5||bez}}|author= |date= {{dat|2010|1|28||bez}}|publisher= ''[[NBA.com]]''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100131181722/http://www.nba.com/2010/allstar/2010/01/28/reserves.release/index.html|archivedate= {{dat|2010|01|31||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2010/allstar/2010/01/28/west.reserves.analysis/index.html|title= Williams finally gets the recognition he deserves|accessdate= {{dat|2010|9|5||bez}}|author= Garcia, Art|date= {{dat|2010|1|28||bez}}|publisher= ''[[NBA.com]]''|archiveurl= https://www.webcitation.org/66XMvDq4a?url=http://www.nba.com/2010/allstar/2010/01/28/west.reserves.analysis/index.html|archivedate= {{dat|2012|03|30||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Visu zvaigžņu spēlē {{dat||2|14||bez}} [[Dalasas "Mavericks"]] mājas spēļu laukumā ''Cowboys Stadium'' Austrumu konferences spēlētāji uzvarēja Rietumu konferences komandu ar 141—139.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/games/20100214/ESTWST/gameinfo.html#nbaGIboxscore|title= 2010 NBA All-Star Game Boxscore|accessdate= {{dat|2010|9|5||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[NBA.com]]''|archiveurl= https://www.webcitation.org/66QHx3u0O?url=http://www.nba.com/games/20100214/ESTWST/gameinfo.html#nbaGIboxscore|archivedate= {{dat|2012|03|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols 20 laukumā pavadīto minūšu laikā guva 13 punktus un savāca 6 atlēkušās bumbas. Spānis tika atzīts par nedēļas labāko Rietumu konferences spēlētāju ({{dat||3|15|N|bez}}—{{dat||3|21|N|bez}}). Šīs nedēļas 4 spēļu laikā viņš laukumā pavadīja vidēji vairāk nekā 36 minūtes, guva vidēji 24,8 punktus un savāca 11,8 atlēkušās bumbas. Visvairāk punktus šajā sezonā viņš guva 4. aprīļa spēlē pret [[Sanantonio "Spurs"]] (32 punkti), taču "Lakers" zaudēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/boxscores/201004040LAL.html|title= Lakers vs Spurs Boxscore 2010-04-04|accessdate= {{dat|2010|8|23||bez}}|author= |date= |publisher= BasketballReference.com|archive-date= {{dat|2010|08|18||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100818233839/http://www.basketball-reference.com/boxscores/201004040LAL.html}} {{en ikona}}</ref> Regulāro sezonu viņš pabeidza ar vidēji spēlē gūtiem 18,3 punktiem, izcīnītajām 11,3 atlēkušajām bumbām, izdarītajām 3,4 rezultatīvajām piespēlēm un 1,7 bloķētiem metieniem. Viņa pārstāvetā "Lakers" regulāro sezonu pabeidza ar 57 uzvarētām un 25 zaudētam spēlēm, kas komandu ierindoja 1. vietā Rietumu konferences noslēguma tabulā. No 65 spēlēm, kurās viņš izgāja laukumā, 46 spēlēs "Lakers" guva uzvaru, šajā sezonā viņš 40 spēlēs guva ''double-double''. Otro reizi savā karjerā tika iekļauts NBA simboliskajā trešajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.parsportu.lv/articles/1/40544/|title= Nosauktas NBA simboliskās izlases|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Kristaps Pildiņš|date= {{dat|2010|5|6||bez}}|publisher= Parsportu.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2010/news/05/06/all.nba/index.html|title= Best on offense (Durant), defense (Howard) pace All-NBA team|accessdate= {{dat|2010|9|5||bez}}|author= |date= {{dat|2010|5|6||bez}}|publisher= ''[[NBA.com]]''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100509082728/http://www.nba.com/2010/news/05/06/all.nba/index.html|archivedate= {{dat|2010|05|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> 2010. gada februārī P. Gazols otro reizi karjerā tika atzīts par [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs|Eiropas gada labāko spēlētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_7l09mtfRG8kl9NqhVC9ql1.coid_lYUjWggdJucYkzz9IRamm2.articleMode_on.html|title= Gasol Named FIBA Europe Player Of The Year|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|15||bez}}|publisher= [[FIBA Europe]].com}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nimda.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=16931|title= Pau Gazols otro gadu pēc kārtas labākais Eiropas basketbolists|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2010|2|15||bez}}|publisher= KasJauns}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:2010 NBA Champion Los Angeles Lakers with President Obama.jpg|left|thumb|"Lakers" [[Baltais nams|Baltajā namā]] pēc uzvaras [[2010. gada NBA finālsērija|2010. gada finālsērijā]].]] Izslēgšanas spēlēs "Lakers" bija izsēti ar 1. numuru pateicoties uzvarai Rietumu konferencē. Pirmajā kārtā komandas pretnieki bija [[Oklahomasitijas "Thunder"]] spēlētāji. "Thunder" basketbolisti tika uzvarēti ar 4—2. Vienā no spēlēm Oklahomasitijā P. Gazols guva uzvaru nesošo grozu. Konferences pusfinālā pret "Jazz" viņš vidēji spēlē guva 23,5 punktus un izcīnīja 14,5 atlēkušās bumbas un "Lakers" izcīnīja uzvaru ar 4—0. Konferences finālā pret [[Fīniksas "Suns"]] nācās aizvadīt 6 spēles, no kurām 4 uzvarēja spāņu basketbolista pārstāvētais klubs. Tāpat kā iepriekšējās divas sezonas ar P. Gazolu sastāvā, arī šoreiz "Lakers" spēlēja finālā, šoreiz pret "Celtics". Sērijas septītajā spēlē P. Gazols guva 19 punktus, izcīnīja 18 atlēkušās bumbas un bloķēja 2 pretinieku metienus, tā palīdzot komandai uzvarēt NBA otro gadu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/18062010-nba_cempioni_lakers_basketbolisti|title= NBA čempioni — "Lakers" basketbolisti|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2010|6|18||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nydailynews.com/sports/basketball/2010/06/17/2010-06-17_los_angeles_lakers_repeat_celtics_kobe_bryant.html|title= Los Angeles Lakers repeat, stave off Celtics, 83-79, Kobe Bryant captures fifth ring, Finals MVP|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Frank Isola|date= {{dat|2010|6|17||bez}}|publisher= ''New York Daily News''|archive-date= {{dat|2010|06|21||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100621125313/http://www.nydailynews.com/sports/basketball/2010/06/17/2010-06-17_los_angeles_lakers_repeat_celtics_kobe_bryant.html}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://onthebasketballcourt.com/mens-professional-basketball/lakers-beat-celtics-16th-nba-title-967053a|title= Lakers beat Celtics for 16th NBA title|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= On the Basketball Court|archive-date= {{dat|2023|10|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20231002210649/http://onthebasketballcourt.com/mens-professional-basketball/lakers-beat-celtics-16th-nba-title-967053a}} {{en ikona}}</ref> Šī bija pirmā reize kluba vēsturē, kad klubs no Bostonas finālsērijā tika uzvarēts septiņu spēļu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://espn.go.com/nba/dailydime/_/page/dime-100618/daily-dime|title= 1. Lakers Capture Franchise Title No. 16|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Adande, J.A.|date= {{dat|2010|6|18||bez}}|publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> {{-}} === 2010.—2011. gada NBA sezona === {{Skatīt arī|2010.—2011. gada NBA sezona}} Laikā, kad [[Kobe Braiants]] atguvās no ceļgala operācijas, spānim bija viena no noteicošajām lomām komandā. Pirmās nedēļas spēlēs viņš vidēji spēlē guva 25,3 punktus (52,5 % precizitāte), savāca 10,3 atlēkušās bumbas un atdeva 5 rezultatīvas piespēles. Viņš tika nosaukts par NBA pirmās nedēļas labāko Rietumu konferences spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01112010-nba_nedelas_labakie_rondo_un_gasols|title= NBA nedēļas labākie - Rondo un Gasols|accessdate= {{dat|2010|11|2||bez}}|author= Artūrs Zanders|date= {{dat|2010|11|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2010/news/11/01/players-of-the-week/index.html|title= Celtics' Rondo, Lakers' Gasol named Players of the Week|accessdate= {{dat|2010|11|2||bez}}|author= |date= {{dat|2010|11|1||bez}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121109190525/http://www.nba.com/2010/news/11/01/players-of-the-week/index.html|archivedate= {{dat|2012|11|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> "Lakers" guva uzvaru pirmajās astoņās sezonas spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://nbcsports.msnbc.com/id/40102216/ns/sports-nba/|title= Lakers hold off Timberwolves, improve to 8–0|accessdate= {{dat|2011|3|11|N|bez}}|last= Beacham|first= Greg|date= {{dat|2010|11|10|N|bez}}|publisher= ''NBC Sports''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20101110203030/http://nbcsports.msnbc.com/id/40102216/ns/sports-nba/|archivedate= {{dat|2010|11|10||bez}}}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols trešo sezonu pēc kārtas piedalījās [[2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/2011/allstar/2011/02/03/reserves-release/index.html|title= Celtics, Clippers' Griffin headline 2011 All-Star reserves|accessdate= {{dat|2011|3|11|N|bez}}|date= {{dat|2011|2|3|N|bez}}|publisher= ''NBA.com''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110207024524/http://www.nba.com/2011/allstar/2011/02/03/reserves-release/index.html|archivedate= {{dat|2011|02|07||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Spēlē viņš 24 minūšu laikā guva 17 punktus (piektais rezultatīvākais starp visiem dalībniekiem) un savāca 7 atlēkušās bumbas, spāņu basketbolista pārstāvētā Rietumu konferences komanda pārspēja Austrumu komandu ar 148—143.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/nba/21022011-rietumi_uzvar_mvp_tiek_kobem_triple_doubl|title= Rietumi uzvar; MVP tiek Kobem, "triple-double" - Lebronam|accessdate= {{dat|2011|2|21|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2011|2|21|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Viņa komandas biedrs K. Braiants tika atzīts par [[NBA Visu zvaigžņu spēles vērtīgākais spēlētājs|spēles MVP]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.latimes.com/sports/basketball/nba/lakers/la-sp-nba-all-stars-20110221,0,6056869.story|title= Bryant feeds off energy as West beats East in All-Star game, 148-143|accessdate= {{dat|2011|3|11|N|bez}}|last= Bresnahan|first= Mike|date= {{dat|2011|2|20|N|bez}}|publisher= ''Los Angeles Times''}} {{en ikona}}</ref> 2011. gada februārī fanu balsojuma un žūrijas vērtējuma kopvērtējumā viņš tika atzīts par gada otro labāko Eiropas basketbolistu. Aptaujā uzvarēja Grieķijas līgas klubu [[Pirejas "Olympiacos" (basketbola klubs)|Pirejas "Olympiacos"]] pārstāvošais serbs [[Milošs Teodosičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/coid_vMAHQxcGIiwdbDvyjcV560.articleMode_on.html|title= Teodosic Voted Player Of The Year|accessdate= {{dat|2011|3|11|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|18|N|bez}}|publisher= [[FIBA Europe]].com}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/18022011-miloss_teodosics_gada_labakais_basketboli|title= Milošs Teodosičs - 2010. gada labākais basketbolists Eiropā|accessdate= {{dat|2011|3|11|N|bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2011|2|18|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Regulārās sezonas beigās viņš pirmoreiz karjerā tika iekļauts [[NBA simboliskā izlase|līgas simboliskajā otrajā izlasē]]. "Lakers" sezonas kopvērtējumā ierindojās 2. vietā Rietumu konferencē, taču Klusā okeāna divīzijā tika gūta uzvara. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā klubs izcīnīja uzvaru pār [[Ņūorleānas "Hornets"]] ar 4—2. Savukārt otrajā kārtā tika zaudēts nākamajiem čempioniem [[Dalasas "Mavericks"]] ar 0—4. P. Gazols izslēgšanas spēļu desmit spēlēs vidēji spēlē guva 13 punktus (42% liela precizitāte). Tas bija spēlētāja sliktākais sniegums visā NBA karjerā izslēgšanas spēlēs. === 2011.—2012. gada NBA sezona === {{Skatīt arī|2011.—2012. gada NBA sezona}} Mazāk kā mēnesi pēc [[2011. gada NBA finālsērija]]s beigām un nespējas vienoties par jaunu kolektīvo līgumu tika uzsākts [[NBA lokauts]]. 2011. gada rudenī P. Gazols kopā ar brāli uzsāka trenēties [[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]] sastāvā, taču nepiedalījās kluba spēlēs. 2011. gada novembrī lokauts noslēdzās un tika paziņots par saīsinātās regulārās sezonas izspēli (66 spēles). Decembra pirmajā pusē P. Gazols bija daļa no trīs komandu spēlētāju maiņas, kurā galvenā persona bija [[Ņūorleānas "Hornets"]] spēlētājs [[Kriss Pols]]. Darījuma rezultātā P. Gazols nonāktu [[Hjūstonas "Rockets"]]. Taču līgas komisārs [[Deivids Stērns]] (kas ir arī "Hornets" vadītājs) atcēla šo darījumu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/09122011-sterns_atcel_darijumu_pols_tomer_nespeles Stērns atceļ darījumu, Pols tomēr nespēlēs ''Lakers'']</ref> P. Gazols nepiedalījās [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]], taču pirmoreiz karjerā spēlē piedalījās viņa jaunākais brālis [[Marks Gazols]]. Pēc regulārās sezonas beigām spānietis tika atzīts par [[J. Walter Kennedy Citizenship Award|''J. Walter Kennedy Citizenship'' balvas]] saņēmēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2012/news/05/18/citizenship-award-release/index.html|title=Lakers' Gasol wins J. Walter Kennedy Citizenship Award|work=NBA.com|publisher=NBA.com|accessdate=May 18, 2012|date=May 18, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120519165914/http://www.nba.com/2012/news/05/18/citizenship-award-release/index.html|archivedate={{dat|2012|05|19||bez}}}}</ref> Šī balva tiek pasniegta spēlētājam vai trenerim, kas sevi īpaši parādījis sabiedriskā darbībā vai labdarībā. {{nepilnīga sadaļa}} == Karjera Spānijas izlasē == P. Gazols kopā ar Spānijas jaunatnes izlasēm izcīnīja uzvaras 1998. gada Eiropas junioru čempionātā un 1999. gada Pasaules junioru čempionātā, finālā uzvarot ASV izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elmundo.es/1999/07/27/deportes/27N0079.html|title= La selección júnior regresa tras lograr el primer título mundial para España|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elmundo.es|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123001608/http://www.elmundo.es/1999/07/27/deportes/27N0079.html|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{es ikona}}</ref> P. Gazola komandas biedri šajos turnīros [[Hosē Kalderons]], [[Huans Karloss Navarro]], [[Bernijs Rodrigess]], [[Karloss Kabezass]] un [[Felipe Rejess]] kļuva par Spānijas izlases vadošajiem spēlētājiem. Spānijas pieaugušo izlasē viņš debitēja {{dat|2001|8|15||bez}} pārbaudes spēlē pret [[Grieķijas basketbola izlase|Grieķijas valstsvienību]], savā debijas spēlē viņš guva 20 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lukor.com/deportes/noticias/portada/07090212.htm|title= Eurobasket.- Los 'doce' de Pepu Hernández|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Lukor.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080619005831/http://www.lukor.com/deportes/noticias/portada/07090212.htm|archivedate= {{dat|2008|06|19||bez}}}} {{es ikona}}</ref> Neskatoties uz savu karjeru NBA, viņš ir regulārs izlases kandidāts visos lielākajos turnīros, kuros piedalās Spānijas izlase. [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionātā]] Turcijā Spānijas izlase izcīnīja bronzas medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.terra.es/espdep/articulo/html/dep19777.htm|title= Gasol y Navarro graduan con bronce a España|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Terra.es|archive-date= {{dat|2012|06|29||bez}}|archive-url= https://archive.today/20120629011553/www.terra.es/espdep/articulo/html/dep19777.htm}} {{es ikona}}</ref> P. Gazols bija labākais atlēkušo bumbu savācējs šajā turnīrā (9,7 atl. bumbas vid. spēlē) un 6. labākais punktu guvējs, tāpat viņš tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā. [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2002. gada Pasaules čempionātā]] viņš kopā ar Spānijas izlasi izcīnīja 5. vietu. Nākamajā Eiropas čempionātā [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003. gadā Zviedrijā]] Spānijas izlase spēlēja finālā un zaudēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas valstsvienībai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elpais.com/articulo/deportes/Lituania/bana/plata/suenos/Espana/elppordep/20030914elpepudep_3/Tes/|title= Lituania baña en plata los sueños de España|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elpais.com}} {{es ikona}}</ref> Viņš tika iekļauts čempionāta simboliskajā pieciniekā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2003.coid_B87CMgahH5EVFbqpAd9833.articleMode_on.html|title= Eurobasket 2003 All-tournament team|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2003|9|17||bez}}|publisher= [[FIBA Europe]].com}} {{en ikona}}</ref> un bija rezultatīvākais basketbolists ar gūtiem 155 punktiem (25,8 punkti vid. spēlē). [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās]] tika izcīnīta 7. vieta, kaut arī grupu turnīrā netika piedzīvots neviens zaudējums. Viņš bija rezultatīvākais un labākais bloķētājs visā turnīrā (vid. spēlē 22,4 punkti un 1,85 bloki). Pēdas savainojuma dēļ viņš nespēja palīdzēt Spānijas izlasei [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]] Serbijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_2346.season_1998.teamID_362.playerID_28569.coid_eyEsU40zGnsxY0xG51g9D0.articleMode_on.html|title= Gasol hopes for Spain return|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2005|7|8||bez}}|publisher= [[FIBA Europe]].com}} {{en ikona}}</ref> taču viņš strādāja Spānijas televīzijā kā komentētājs. [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā Japānā]] viņa pārstāvētā Spānijas izlase izcīnīja zelta medaļas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/305/mundial/es/desarrollo/684902.html|title= Un equipazo de oro|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Noticias.info|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080921233732/http://www.marca.com/edicion/marca/305/mundial/es/desarrollo/684902.html|archivedate= {{dat|2008|09|21||bez}}}} {{es ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://lequipe-tv.net/Basket/20060902_115248Dev.html|title= Pau Gasol forfait|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|9|2||bez}}|publisher= Lequipe-tv.net}}{{Novecojusi saite}} {{fr ikona}}</ref> pats P. Gazols tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP) un tika iekļauts simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.noticias.info/archivo/2006/200609/20060904/20060904_215387.shtm|title= Pau Gasol, MVP del Campeonato del Mundo|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090112184720/http://www.noticias.info/archivo/2006/200609/20060904/20060904_215387.shtm|archivedate= {{dat|2009|01|12||bez}}}} {{es ikona}}</ref> Pusfināla spēlē pret Argentīnas izlasi viņš guva pēdas traumu un izlaida finālu. Par panākumiem Pasaules čempionātā Spānijas izlasei tika piešķirta Astūrijas prinča balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elmundo.es/elmundodeporte/2006/09/06/baloncesto/1157532778.html|title= La selección de baloncesto gana el Príncipe de Asturias de los Deportes|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Elmundo.es}} {{es ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://fr.euronews.net/2006/09/06/espagne-le-prix-prince-des-asturies-pour-la-selection-nationale-de-basket/|title= Espagne : le prix prince des Asturies pour la sélection nationale de basket|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2006|9|6||bez}}|publisher= fr.euronews.net}}{{Novecojusi saite}} {{fr ikona}}</ref> [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]], kas norisinājās P. Gazola dzimtenē Spānijā, viņš tika iekļauts simboliskajā izlasē un kopā ar Spānijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.marca.com/edicion/marca/305/eurobasket/es/desarrollo/1036385.html|title= Rusia gana el Eurobasket de España|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= MARCA.com}} {{es ikona}}</ref> finālā zaudējot [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas valstsvienībai]]. Finālā viņš guva tikai 14 punktus un savāca 14 atlēkušās bumbas. Spēles beigās pie rezultāta 59—60 Krievijas izlases labā P. Gazolam bija iespēja palielināt Spānijas gūtos punktus ar metieniem no soda metienu līnijas, taču viņš neiemeta nevienu no metieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurosport.fr/basketball/euro/2007/espagne-russie_mtc209834/live.shtml|title= Espagne 59-60 Russie|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2007|9|16||bez}}|publisher= Eurosport.fr}} {{fr ikona}}</ref> [[Attēls:Pau Gasol Beijing Olympic.jpg|thumb|300px|Pau Gazols [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā]].]] [[Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Pekinā P. Gazols palīdzēja Spānijas valstsvienībai izcīnīt sudraba medaļu. Finālā viņi zaudēja no [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] spēlētājiem sastāvošajai [[ASV basketbola izlase|ASV izlasei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.samoanewsonline.com/viewstory.php?storyid=600|title= US hoops back on top, beats Spain for gold medal|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Samoanewsonline.com|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090326092033/http://www.samoanewsonline.com/viewstory.php?storyid=600|archivedate= {{dat|2009|03|26||bez}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://easyget.lv/sports/read/8566/|title= ASV basketbolisti izcīna zelta medaļas Pekinas olimpiskajās spēlēs|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|8|24||bez}}|publisher= Easyget.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160306094436/http://www.easyget.lv/sports/read/8566/|archivedate= {{dat|2016|03|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/135194|title= Superfinālā uzvar ASV basketbolisti|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|8|24||bez}}|publisher= Apollo}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/pekina_2008/24082008-asv_basketbolisti_izcina_zeltu|title= ASV basketbolisti izcīna zeltu|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Edgars Bērziņš|date= {{dat|2008|8|24||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Olimpiskajā turnīrā Spānija pret ASV izlasi spēlēja divas reizes (pirmā spēle notika grupu turnīrā). ASV izlase kļuva par Olimpiskajiem čempioniem ar rezultātu 118—107.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://content.usatoday.com/sports/olympics/beijing/results.aspx?rsc=BKM400101&ru=N|title= Men's Gold Medal Match, Spain vs. United States|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|8|24||bez}}|publisher= ''USA Today''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120709081832/http://content.usatoday.com/sports/olympics/beijing/results.aspx?rsc=BKM400101&ru=N|archivedate= {{dat|2012|07|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> ASV izlases treneris [[Maiks Kšiževskis]] izteicās, ka šī ir "viena no starptautiskā basketbola izcilākajām spēlēm."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.usatoday.com/sports/olympics/beijing/basketball/2008-08-24-mens-usa-spain_N.htm|title= USA basketball back on top of the world with Beijing victory|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|8|24||bez}}|publisher= ''USA Today''}} {{en ikona}}</ref> Pēc NBA čempiona titula izcīnīšanas P. Gazols apsvēra iespēju nepiedalīties cīņā par [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionāta]] čempiontitulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/17062009-gazols_vel_nav_izlemis_par_izlasi?page=0|title= Gazols vēl nav izlēmis par izlasi|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Artūrs Zanders|date= {{dat|2009|6|17||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Sagatavošanās posma laikā viņš guva savainojumu un spāņu centram trīs nedēļas pirms turnīra sākuma vajadzēja veikt pirksta operāciju. Taču viņš izlēma tomēr piedalīties Eiropas čempionātā Polijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/21062009-gasols_apstiprina_spelesanu_izlase|title= Gasols apstiprina spēlēšanu izlasē|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Aleksandrs fon den Grafīts|date= {{dat|2009|6|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22062009-gasols_speles_eiropas_cempionata|title= Gasols spēlēs Eiropas čempionātā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Edgars Bērziņš|date= {{dat|2009|6|22||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> kur palīdzēja Spānijai pirmoreiz Eiropas čempionātu vēsturē izcīnīt zelta medaļu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/basketbols/articles/179867|title= Spānijas basketbolisti pirmoreiz uzvar Eiropas čempionātā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Jānis Freimanis|date= {{dat|2009|9|20||bez}}|publisher= Apollo|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090926231451/http://www.apollo.lv/portal/basketbols/articles/179867|archivedate= {{dat|2009|09|26||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_viriesi/20092009-campeones_spanijai_pirmais_eiropas_zelts|title= Campeones! Spānijai pirmais Eiropas zelts|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|9|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_viriesi/23092009-gasol_d_un_spanijas_laimigais_7|title= GasOL-D un Spānijas "Laimīgais 7"|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|9|23||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> un P. Gazols tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/179884|title= Pau Gazols — vērtīgākais spēlētājs|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Jānis Freimanis|date= {{dat|2009|9|21||bez}}|publisher= Apollo}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_viriesi/21092009-pau_gasols_eiropas_mvp|title= Po Gazols — Eiropas MVP|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2009|9|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.elmundodeportivo.es/gen/20100114/53869869279/noticia/pau-gasol-anillo-eurobasket-y-mvp.html|title= Pau Gasol, anillo, Eurobasket y MVP|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= ''Mundo Deportivo''}} {{es ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurobasket2009.org/en/coid_xlo-5tK0I2UodLZoeECXH0.articleMode_on.html|title= Gasol Named EuroBasket 2009 MVP Presented By Tissot|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2009|9|20||bez}}|publisher= Eurobasket2009.org|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090924234038/http://www.eurobasket2009.org/en/coid_xlo-5tK0I2UodLZoeECXH0.articleMode_on.html|archivedate= {{dat|2009|09|24||bez}}}} {{en ikona}}</ref> tāpat viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec09_viriesi/21092009-rezultativakais_gazols|title= Rezultatīvākais - Gazols|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2009|9|21||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> P. Gazols kļuva par pirmo basketbolistu, kas vienā gadā ir uzvarējis Eiropas čempionātā un ieguvis NBA čempionu gredzenu. Īsi pirms 2010. gada NBA finālsērijas sākuma P. Gazols atzina, ka nevarēs palīdzēt Spānijas izlasei [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2010. gada Pasaules čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01062010-po_gazols_nespeles_pasaules_cempionata|title= Po Gazols nespēlēs pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Edgars Bērziņš|date= {{dat|2010|6|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/201368|title= Pau Gazols nespēlēs pasaules čempionātā Turcijā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Jānis Freimanis|date= |publisher= Apollo|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100428011705/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/201368|archivedate= {{dat|2010|04|28||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.sovsport.ru/news/text-item/383191|title= Пау Газоль пропустит чемпионат мира по баскетболу|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= Butrimova|date= |publisher= Sovsport.ru}} {{ru ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/333264-pau_gasols_nepalidzes_spanijai_pasaules_cempionata|title= Pau Gasols nepalīdzēs Spānijai Pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2010|6|1||bez}}|publisher= TvNet|archive-date= {{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160307055121/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/333264-pau_gasols_nepalidzes_spanijai_pasaules_cempionata}}</ref> Savu nespēlēšanu viņš izskaidroja ar vēlēšanos atpūsties pēc vairākām garām sezonām klubā un izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rds.ca/basketball/chroniques/299925.html|title= L'Espagne devra se passer de Pau Gasol|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2010|6|1||bez}}|publisher= Rds.ca|archive-date= {{dat|2010|06|06||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100606035733/http://www.rds.ca/basketball/chroniques/299925.html}} {{fr ikona}}</ref> {{nepilnīga sadaļa}} == Spēles stils == Neskatoties uz savu augumu (213 cm), viņš ir ļoti atlētisks un ātrs, pārsvarā spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] vai [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Viņš bieži tiek salīdzināts ar citiem spēlētājiem no Eiropas — [[Tonijs Kukočs|Toniju Kukoču]] un [[Dirks Novickis|Dirku Novicki]]. P. Gazols savus punktus parasti gūst no soda laukuma vai atrodoties tā tuvumā, viņš vienādi labi darbojas ar abām rokām, kas padara grūtāku pretinieku uzdevumu viņu nosegt. Gazols labākai efektivitātei izmanto āķa metienus un metienus ar māņkustībām. Tāpat viņš ir labs piespēļu dalītājs (vidēji spēlē izdarītas 3,2 rezultatīvas piespēles) un metienu bloķētājs (vidēji spēlē bloķēti 1,7 pretinieku metieni). == Privātā dzīve == P. Gazola māte Marisa ir mediķe un viņa tēvs Agustīns ir slimnīcas administrators. Pirmos savas dzīves gadus viņš pavadīja [[Kornella|Kornellā]], taču viņš piedzima abu vecāku darba vietā Santpaulu slimnīcā Barselonā.<ref name=birth /> Sešu gadu vecumā viņa ģimene pārvācās uz citu Barselonas rajonu Sentboi de Ļobregatu, kur viņš pavadīja atlikušo bērnību.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.paugasol.com/|title= Pau Gasol's Official Web Site|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Nike}} {{en ikona}}</ref> Pēc vecākā dēla draftēšanas NBA Pau vecāki pārcēlās uz Džērmantaunu [[Tenesī]] štatā, bet Pau jaunākie brāļi [[Marks Gazols|Marks]] un Adriāns apmeklēja Lozannas koledžu.<ref name="Jenkins Page 2">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/2/index.htm|title= The power of Pau (2nd page)|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|first= Lee|last= Jenkins|date= {{dat|2010|3|29||bez}}|publisher= ''[[Sports Illustrated]]''|archive-date= {{dat|2010|03|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100328042948/http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/index.htm}} {{en ikona}}</ref> Abi vecāki plānoja pārcelties uz Losandželosu pēc P. Gazola pāriešanas uz šīs pilsētas klubu, taču Marka draftēšanas dēļ viņi palika Memfisā. Pašlaik Agustīns ir veselības aprūpes kompānijas darbinieks un Marisa ir brīvprātīgā Sentdžūdas bērnu izmeklēšanas slimnīcā.<ref name="Jenkins Page 3">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/3/index.htm|title= The power of Pau (3rd page)|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|first= Lee|last= Jenkins|date= {{dat|2010|3|29||bez}}|publisher= ''[[Sports Illustrated]]''|archive-date= {{dat|2010|03|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100328023153/http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/3/index.htm}} {{en ikona}}</ref> P. Gazolam vienmēr paticis basketbols, taču savas sportista gaitas sāka [[regbijs|regbijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://es.eurosport.yahoo.com/fot/ftxt/pau_gasol.html|title= Pau Gasol Más perfiles|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Eurosport.yahoo.com|archive-date= {{dat|2007|06|17||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20070617191745/http://es.eurosport.yahoo.com/fot/ftxt/pau_gasol.html}} {{es ikona}}</ref> Viņš bieži tiek raksturots kā ģimenes cilvēks ar labām sekmēm skolā, kautrīgs bērns, kuram patīk reizēm pajokot.<ref name="GasolHome"/> <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:23%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Es centos saprast, ko tas nozīmē un ko man būtu jādara. Tas ir viens no tiem brīžiem dzīvē, kas paliek atmiņā uz visu mūžu.<p style="text-align: right;"> — Pau Gazols pēc HIV atklāšanas [[Maģiskais Džonsons|Maģiskajam Džonsonam]].<ref name="Jenkins Page 1" /></p></blockquote> Viņš ir atzinis, ka bērnībā nevēlējās savu karjeru saistīt ar sportu. Dienā, kad 1991. gadā [[Maģiskais Džonsons|Maģiskajam Džonsonam]] atklāja [[HIV]], 11 gadus vecais Pau par to uzzināja skolā un izlēma, ka viņš kļūs par ārstu un atradīs zāles pret [[AIDS]]. Viņš iestājās [[Barselona]]s Universitātes medicīnas nodaļā,<ref name="Jenkins Page 1">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/index.htm|title= The power of Pau (1st page)|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|first= Lee|last= Jenkins|date= {{dat|2010|3|29||bez}}|publisher= ''[[Sports Illustrated]]''|archive-date= {{dat|2010|03|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100328042948/http://sportsillustrated.cnn.com/vault/article/magazine/MAG1167642/index.htm}} {{en ikona}}</ref> tomēr nepabeidza studijas basketbolista karjeras dēļ.<ref name="Jenkins Page 3"/> Taču spānis vienmēr ir izrādījis pastiprinātu interesi par lietām, kas saistītas ar medicīnu. Sportistu labdarības pasākumu ietvaros viņš regulāri apmeklē Losandželosas bērnu slimnīcu. Vienā vizītes reizē P. Gazols izrādīja pastiprinātu interesi par bērnu [[skolioze]]s ārstēšanas metodēm. 2010. gada aprīlī sportists piedalījās kāda pacienta muguras operācijā. Doktors Deivids Skagss, kas ir slimnīcas ortopēdijas ķirurģijas nodaļas vadītājs, izteicās, ka viņi esot runājuši jau kā kolēģi.<ref name="Jenkins Page 1"/> Spāņu basketbolists mainīja savus plānus attiecībā par piedalīšanos kādā operācijā pēc tam, kad dienu iepriekš saķēra nelielu drudzi un viņš nevēlējās kādu inficēt slimnīcā. Vēlāk, 2010. gada jūnijā, viņš piedalījās operācijā, kur operēja 13 gadus vecu meiteni, kurai bija skolioze. Operācijas laikā P. Gazols ievēroja, ka viens no pacientes skriemeļiem ir vairāk izliecies nekā tam vajadzētu būt un norādīja uz to operācijas vadītājam Deividam Skagsam, kurš nekavējoties izlaboja šo problēmu.<ref name="Dr. Gasol">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.espn.go.com/nba/columns/story?columnist=friend_tom&page=drgasol-100806|title= Dr. Gasol? Pau's love outside basketball|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|first= Tom|last= Friend|date= {{dat|2010|8|26||bez}}|publisher= [[ESPN.com]]}} {{en ikona}}</ref> P. Gazols ir kultūras un intelektuālās izklaides piekritējs. Viņš pašmācības ceļā ir iemācījies itāļu un franču valodu,<ref name="Jenkins Page 1"/> kā arī pārvalda savu dzimto katalāņu, spāņu un angļu valodu. Ar savu komandas biedru [[Kobe Braiants|Kobi Braiantu]] viņš laukumā parasti sazinās spāņu valodā, lai pretinieki neuzzinātu basketbolistu nodomus.<ref name="Jenkins Page 3"/> Tāpat viņš lasa vēsturiskos romānus, izpilda franču klasisko komponistu darbus uz [[klavieres|klavierēm]], apmeklē koncertus un operas. Viņš ir spāņu [[tenors|tenora]] [[Plasido Domingo]] labs draugs un viņi bieži satiekas pēc tenora sniegtajiem koncertiem.<ref name="Jenkins Page 1"/> Kopš 2003. gada P. Gazols ir [[UNICEF]] labas gribas vēstnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.looktothestars.org/celebrity/2250-pau-gasol|title= Pau Gasol's Charity Work, Events and Causes|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Looktothestars.org|archive-date= {{dat|2010|08|06||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100806115203/http://www.looktothestars.org/celebrity/2250-pau-gasol}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/grizzlies/news/Gasol_UNICEF_030619.html|title= Pau Gasol Named Ambassador for Spain’s UNICEF Committee|accessdate= {{dat|2010|9|13||bez}}|author= |date= {{dat|2003|5|26||bez}}|publisher= [[NBA.com]]}} {{en ikona}}</ref> Pau jaunākais brālis [[Marks Gazols|Marks]], kurš ir 216 cm garš un 127 kg smags, arī ir profesionāls basketbolists. Viņš spēlē NBA klubā [[Memfisas "Grizzlies"]] un pārstāv Spānijas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nba.com/grizzlies/news/grizzlies_sign_marc_gasol-080709.html|title= Grizzlies sign 2008 ACB Most Valuable Player Marc Gasol|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|23||bez}}|publisher= [[NBA.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100819193551/http://www.nba.com/grizzlies/news/grizzlies_sign_marc_gasol-080709.html|archivedate= {{dat|2010|08|19||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Marku 2007. gada draftā izvēlējās [[Losandželosas "Lakers"]] ar kopējo 48. kārtas numuru, taču tiesības uz viņu tik atdotas "Grizzlies", kā daļa no darījuma par Pau Gazola pāreju uz "Lakers".<ref name="LakerTrade"/> Vēl Pau ir brālis Adriāns, kurš pašlaik spēlē basketbolu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] līgā. Adriāna treneris par viņu izsakās, ka viņa miesas uzbūve ir tāda kā Pau ar Markam piemītošām labām rakstura pazīmēm.<ref name="Jenkins Page 3"/> == Statistika NBA == === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="font-size:95%; text-align:right" |- !rowspan="2" width="50"| Sezona !rowspan="2" width="60"| Klubs !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GP|Spēles}} !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GS|Spēles pamatsastāvā}} !colspan="2" width="40"| {{Piezīme|MIN|Minūtes}} !colspan="3"| {{Piezīme|2 PTS|Divpunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|3 PTS|Trīspunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|1 PTS|Soda metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|REB|Atlēkušās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|AS|Rezultatīvās piespēles}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|ST|Pārtvertās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|BS|Bloķētie metieni}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|TO|Kļūdas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|PF|Personīgās piezīmes}} !colspan="2"| {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- !width="30"| <small>Kopā</small> !width="30"| <small>Vidēji</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|O|Atlēkušās bumbas aizsardzībā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|D|Atlēkušās bumbas uzbrukumā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|T|Atlēkušās bumbas kopā}}</small> !width="30"| <small>Kopā</small> !width="30"| <small>Vidēji</small> |- |align="left"|2001.—2002. |align="left"|[[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 82 || 79 || 3007 || 36,7 || 551 || 1064 || 51,8 || 1 || 5 || 20,0 || 338 || 477 || 70,9 || 238 || 492 || 730 || 223 || 41 || 169 || 224 || 195 || 1441 || 17,6 |- |align="left"|2002.—2003. |align="left"|"Grizzlies" | 82 || 82 || 2948 || 36,0 || 569 || 1116 || 51,0 || 1 || 10 || 10,0 || 416 || 565 || 73,6 || 192 || 528 || 720 || 229 || 34 || 148 || 213 || 220 || 1555 || 19,0 |- |align="left"|2003.—2004. |align="left"|"Grizzlies" | 78 || 78 || 2458 || 31,5 || 506 || 1049 || 48,2 || 4 || 15 || 26,7 || 365 || 511 || 71,4 || 206 || 394 || 600 || 198 || 44 || 132 || 187 || 185 || 1381 || 17,7 |- |align="left"|2004.—2005. |align="left"|"Grizzlies" | 56 || 53 || 1790 || 32,0 || 357 || 695 || 51,4 || 1 || 6 || 16,7 || 282 || 367 || 76,8 || 130 || 280 || 410 || 135 || 37 || 93 || 137 || 146 || 997 || 17,8 |- |align="left"|2005.—2006. |align="left"|"Grizzlies" | 80 || 80 || 3135 || 39,2 || 600 || 1194 || 50,3 || 3 || 12 || 25,0 || 425 || 617 || 68,9 || 191 || 522 || 713 || 371 || 46 || 153 || 235 || 184 || 1628 || 20,4 |- |align="left"|2006.—2007. |align="left"|"Grizzlies" | 59 || 59 || 2133 || 36,2 || 462 || 858 || 53,8 || 3 || 11 || 27,3 || 299 || 400 || 74,8 || 149 || 432 || 581 || 201 || 29 || 126 || 162 || 137 || 1226 || 20,8 |- |align="left" rowspan="3" |2007.—2008. |align="left"|Kopā | 66 || 66 || 2351 || 35,2 || 475 || 890 || 53,4 || 4 || 16 || 25,0 || 292 || 362 || 80,7 || 155 || 398 || 553 || 221 || 30 || 98 || 124 || 139 || 1246 || 18,9 |- |align="left"|<span style="color:gray">"Grizzlies"</span> | <span style="color:gray">39</span></span> || <span style="color:gray">39</span> || <span style="color:gray">1433</span> || <span style="color:gray">36,7</span> || <span style="color:gray">279</span> || <span style="color:gray">557</span> || <span style="color:gray">50,1</span> || <span style="color:gray">4</span> || <span style="color:gray">15</span> || <span style="color:gray">26,7</span> || <span style="color:gray">176</span> || <span style="color:gray">215</span> || <span style="color:gray">81,9</span> || <span style="color:gray">94</span> || <span style="color:gray">248</span> || <span style="color:gray">342</span> || <span style="color:gray">116</span> || <span style="color:gray">16</span> || <span style="color:gray">56</span> || <span style="color:gray">80</span> || <span style="color:gray">85</span> || <span style="color:gray">738</span> || <span style="color:gray">18,9</span> |- |align="left"|<span style="color:gray">[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]]</span> | <span style="color:gray">27</span> || <span style="color:gray">27</span> || <span style="color:gray">918</span> || <span style="color:gray">34,0</span> || <span style="color:gray">196</span> || <span style="color:gray">333</span> || <span style="color:gray">58,9 ||<span style="color:gray"> 0</span> || <span style="color:gray">1</span> || <span style="color:gray">0</span> || <span style="color:gray">116</span> || <span style="color:gray">147</span> || <span style="color:gray">78,9</span> || <span style="color:gray">61</span> || <span style="color:gray">150</span> || <span style="color:gray">211</span> || <span style="color:gray">95</span> || <span style="color:gray">14</span> || <span style="color:gray">42</span> || <span style="color:gray">44</span> || <span style="color:gray">54</span> || <span style="color:gray">508</span> || <span style="color:gray">18,8</span> |- |align="left"|2008.—2009. |align="left"|"Lakers" | 81 || 81 || 2999 || 37,0 || 592 || 1045 || 56,7 || 1 || 2 || 50,0 || 343 || 439 || 78,1 || 262 || 518 || 780 || 284 || 52 || 81 || 157 || 172 || 1528 || 18,9 |- |align="left"|[[2009.—2010. gada NBA sezona|2009.—2010.]] |align="left"|"Lakers" | 65 || 65 || 2403 || 37,0 || 452 || 844 || 53,6 || 0 || 5 || 0 || 286 || 362 || 79,0 || 243 || 491 || 734 || 218 || 37 || 113 || 143 || 152 || 1190 || 18,3 |- !align="left"|Kopā !align="left"| ! 649 !! 643 !! 23224 !! !! 4564 !! 8755 !! 52,1 !! 18 !! 82 !! 22,0 !! 3046 !! 4100 !! 74,3 !! 1766 !! 4055 !! 5821 !! 2070 !! 350 !! 1113 !! 1582 !! 1530 !! 12192 !! |- !align="left"|Vidēji !align="left"| ! 649 !! 643 !! !! 35,8 !! 7,0 !! 13,5 !! 52,1 !! 0 !! 0,1 !! 22,0 !! 4,7 !! 6,3 !! 74,3 !! 2,7 !! 6,2 !! 9,0 !! 3,2 !! 0,5 !! 1,7 !! 2,4 !! 2,4 !! !! 18,8 |- !colspan=25|Statistika atjaunota {{dat|2010|7|29||bez}}. Avots:<ref name="basketrefbio">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.basketball-reference.com/players/g/gasolpa01.html|title= Pau Gasol Statistics|accessdate= {{dat|2010|7|29||bez}}|author= |date= |publisher= ''BasketballReference.com''|archive-date= {{dat|2013|05|12||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20130512172440/http://www.basketball-reference.com/players/g/gasolpa01.html}} {{en ikona}}</ref> |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="font-size:95%; text-align:right" |- !rowspan="2" width="50"| Sezona !rowspan="2" width="60"| Klubs !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GP|Spēles}} !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GS|Spēles pamatsastāvā}} !colspan="2" width="40"| {{Piezīme|MIN|Minūtes}} !colspan="3"| {{Piezīme|2 PTS|Divpunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|3 PTS|Trīspunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|1 PTS|Soda metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|REB|Atlēkušās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|AS|Rezultatīvās piespēles}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|ST|Pārtvertās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|BS|Bloķētie metieni}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|TO|Kļūdas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|PF|Personīgās piezīmes}} !colspan="2"| {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- !width="30"| <small>Kopā</small> !width="30"| <small>Vidēji</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|O|Atlēkušās bumbas aizsardzībā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|D|Atlēkušās bumbas uzbrukumā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|T|Atlēkušās bumbas kopā}}</small> !width="30"| <small>Kopā</small> !width="30"| <small>Vidēji</small> |- |align="left"|2004. |align="left"|[[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 4 || 4 || 134 || 33,5 || 28 || 49 || 57,1 || 0 || 0 || — || 18 || 20 || 90,0 || 4 || 16 || 20 || 10 || 4 || 6 || 5 || 10 || 74 || 18,5 |- |align="left"|2005. |align="left"|"Grizzlies" | 4 || 4 || 133 || 33,3 || 39 || 80 || 48,8 || 1 || 1 || 100,0 || 6 || 12 || 50,0 || 15 || 15 || 30 || 10 || 2 || 7 || 7 || 12 || 85 || 21,3 |- |align="left"|2006. |align="left"|"Grizzlies" | 4 || 4 || 158 || 39,5 || 29 || 67 || 43,3 || 0 || 1 || 0 || 23 || 30 || 76,7 || 4 || 23 || 27 || 12 || 2 || 5 || 11 || 11 || 81 || 20,3 |- |align="left"|2008. |align="left"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 21 || 21 || 836 || 39,8 || 141 || 266 || 53,0 || 0 || 0 || — || 72 || 104 || 69,2 || 55 || 140 || 195 || 83 || 11 || 40 || 44 || 60 || 354 || 16,9 |- |align="left"|2009. |align="left"|"Lakers" | 23 || 23 || 931 || 40,5 || 160 || 276 || 58,0 || 0 || 0 || — || 100 || 140 || 71,4 || 68 || 181 || 249 || 58 || 19 || 45 || 44 || 69 || 420 || 18,3 |- |align="left"|[[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010.]] |align="left"|"Lakers" | 23 || 23 || 913 || 39,7 || 165 || 306 || 53,9 || 0 || 3 || 0 || 120 || 158 || 75,9 || 92 || 163 || 255 || 81 || 9 || 48 || 44 || 63 || 450 || 19,6 |- !align="left"|Kopā !align="left"| ! 79 !! 79 !! 3105 !! !! 562 !! 1044 !! 53,8 !! 1 !! 5 !! 20,0 !! 339 !! 464 !! 73,1 !! 238 !! 538 !! 776 !! 254 !! 47 !! 151 !! 155 !! 255 !! 1464 !! |- !align="left"|Vidēji !align="left"| ! 79 !! 79 !! !! 39,3 !! 7,1 !! 13,2 !! 53,8 !! <!--0,01--> !! <!--0,06--> !! 20,0 !! 4,3 !! 5,9 !! 73,1 !! 3,0 !! 6,8 !! 9,8 !! 3,2 !! 0,7 !! 1,9 !! 2,0 !! 3,2 !! !! 18,5 |} === Visu zvaigžņu spēles === {|class="wikitable" style="font-size:95%; text-align:right" |- !rowspan="2" width="50"| Sezona !rowspan="2" width="60"| Klubs !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GP|Spēles}} !rowspan="2" width="25"| {{Piezīme|GS|Spēles pamatsastāvā}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|MIN|Minūtes}} !colspan="3"| {{Piezīme|2 PTS|Divpunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|3 PTS|Trīspunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|1 PTS|Soda metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|REB|Atlēkušās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|AS|Rezultatīvās piespēles}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|ST|Pārtvertās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|BS|Bloķētie metieni}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|TO|Kļūdas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|PF|Personīgās piezīmes}} !rowspan="2"| {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|M|Precīzie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|A|Veiktie metieni}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|%|Metienu realizācija}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|O|Atlēkušās bumbas aizsardzībā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|D|Atlēkušās bumbas uzbrukumā}}</small> !width="30"| <small>{{Piezīme|T|Atlēkušās bumbas kopā}}</small> |- |align="left"|2006. |align="left"|[[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 1 || 0 || 14:13 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || || 0 || 0 || || 6 || 6 || 12 || 1 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 |- |align="left"|[[2009. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2009.]] |align="left"|[[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] | 1 || 0 || 16:55 || 5 || 7 || 71,4 || 0 || 0 || || 4 || 4 || 100,0 || 2 || 6 || 8 || 1 || 1 || 1 || 0 || 2 || 14 |- |align="left"|[[2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2010.]] |align="left"|"Lakers" | 1 || 0 || 20:18 || 5 || 9 || 55,6 || 0 || 0 || || 3 || 3 || 100,0 || 2 || 4 || 6 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 13 |- |align="left"|[[2011. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2011.]] |align="left"|"Lakers" | 1 || 0 || 24:22 || 8 || 13 || 61,5 || 0 || 1 || 0 || 1 || 2 || 50,0 || 6 || 7 || 2 || 0 || 2 || 1 || 3 || 17 |- !align="left"|Kopā !align="left"| ! 4 !! 0 !! 76 !! 18 !! 32 !! 56,3 !! 0 !! 1 !! 0 !! 8 !! 9 !! 88,9 !! 16 !! 33 !! 4 !! 2 !! 3 !! 2 !! 9 !! 44 |} == Statistika Spānijas izlasē == {|class="wikitable" style="font-size:95%; text-align:right" |- !rowspan="2"| Turnīrs !rowspan="2" width="40"| Spēles !rowspan="2" width="40"| Minūtes<br><small>(vidēji)</small> !colspan="3"| {{Piezīme|2 PTS|Divpunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|3 PTS|Trīspunktu metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|1 PTS|Soda metieni}} !colspan="3"| {{Piezīme|REB|Atlēkušās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|AS|Rezultatīvās piespēles}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|PF|Personīgās piezīmes}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|TO|Kļūdas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|ST|Pārtvertās bumbas}} !rowspan="2" width="40"| {{Piezīme|BS|Bloķētie metieni}} !colspan="2"| {{Piezīme|PTS|Punkti}} !rowspan="2"| Atsauce |- !width="40"| {{Piezīme|M|Precīzie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|A|Veiktie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|%|Metienu realizācija}} !width="40"| {{Piezīme|M|Precīzie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|A|Veiktie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|%|Metienu realizācija}} !width="40"| {{Piezīme|M|Precīzie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|A|Veiktie metieni}} !width="40"| {{Piezīme|%|Metienu realizācija}} !width="40"| {{Piezīme|O|Atlēkušās bumbas aizsardzībā}} !width="40"| {{Piezīme|D|Atlēkušās bumbas uzbrukumā}} !width="40"| {{Piezīme|T|Atlēkušās bumbas kopā}} !width="40"| <small>Kopā</small> !width="40"| <small>Vidēji</small> |- |align="left"|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2001]] | 7 || 31,3 || 31 || 58 || 53,4 || 7 || 25 || 28,0 || 38 || 51 || 74,5 || 1,7 || 8,0 || 9,7 || 0,9 || 3,6 || 2,9 || 0,6 || 2,1 || 121 || 17,3 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.roundID_2235.season_2001.teamID_362.playerID_28569.html|title= Euro 2001 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|PČ 2002]] | 9 || 30,1 || 51 || 79 || 64,6 || 6 || 18 || 33,3 || 52 || 76 || 68,4 || 2,2 || 5,5 || 7,7 || 2,4 || 2,6 || 2,3 || 0,4 || 2,2 || 172 || 19,1 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3118/tid/362/tid2//_/2002_World_Championship_for_Men/index.html|title= World Championships 2002 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA.com]]|archive-date= {{dat|2014|03|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20140305082406/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3118/tid/362/tid2/_/2002_World_Championship_for_Men/index.html}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2003]] | 6 || 31,3 || 50 || 77 || 64,9 || 5 || 8 || 62,5 || 40 || 59 || 67,8 || 2,0 || 5,5 || 7,5 || 0,8 || 2,5 || 3,3 || 0,3 || 1,7 || 155 || 25,8 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.roundID_2236.season_2003.teamID_362.playerID_28569.html|title= Euro 2003 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|OS 2004]] | 7 || 31,7 || 48 || 74 || 64,9 || 3 || 9 || 33,3 || 52 || 71 || 73,2 || 1,6 || 5,7 || 7,3 || 1,1 || 2,3 || 2,7 || 0,6 || 1,9 || 157 || 22,4 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3183/tid/362/tid2//_/2004_Olympic_Games_Tournament_for_Men/index.html|title= OG 2004 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA.com]]|archive-date= {{dat|2014|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20140815005556/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3183/tid/362/tid2/_/2004_Olympic_Games_Tournament_for_Men/index.html}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|PČ 2006]] | 8 || 26,5 || 65 || 100 || 65 || 0 || 3 || 0 || 40 || 60 || 66,7 || 2,5 || 6,9 || 9,4 || 1,2 || 1,9 || 1,1 || 0,6 || 2,3 || 170 || 21,2 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3507/tid/362/_/2006_FIBA_World_Championship/index.html|title= World Championships 2006 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA.com]]|archive-date= {{dat|2010|04|19||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100419113956/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/3507/tid/362/_/2006_FIBA_World_Championship/index.html}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2007]] | 9 || 27,7 || 54 || 87 || 62,1 || 5 || 8 || 62,5 || 46 || 65 || 70,8 || 2,3 || 4,7 || 7,0 || 2,2 || 1,2 || 2,2 || 1,0 || 1,8 || 169 || 18,8 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_28569.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5178.teamID_362.coid_FlSsKs96IT2YEkKXP9qdR0.html|title= Euro 2007 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2011|9|12}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|OS 2008]] | 8 || 27,5 || 64 || 94 || 68,1 || 0 || 4 || 0 || 29 || 47 || 61,7 || 2,9 || 4,1 || 8 || 1,7 || 1,5 || 2,8 || 0,6 || 1,1 || 157 || 19,6 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/4004/tid/362/tid2//_/2008_Olympic_Games_Tournament_Men/index.html|title= OG 2008 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA.com]]|archive-date= {{dat|2010|06|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100605082431/http://archive.fiba.com/pages/eng/fa/player/p/pid/28569/sid/4004/tid/362/tid2/_/2008_Olympic_Games_Tournament_Men/index.html}} {{en ikona}}</ref> |- |align="left"|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2009]] | 9 || 25,7 || 61 || 92 || 66,3 || 4 || 9 || 44,4 || 34 || 61 || 55,7 || 2,2 || 6,1 || 8,3 || 1,2 || 1,3 || 1,9 || 0,1 || 2,2 || 168 || 18,7 || style="text-align:center"|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurobasket2009.org/en/cid_0FLSWzUWIRYsLjVmLZhgN3.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.roundID_6328.season_2009.teamID_362.playerID_28569.html|title= Euro 2009 Gasol Accumulated Statistics|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100824175340/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_0FLSWzUWIRYsLjVmLZhgN3.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.roundID_6328.season_2009.teamID_362.playerID_28569.html|archivedate= {{dat|2010|08|24||bez}}}} {{en ikona}}</ref> |} == Sasniegumi un apbalvojumi == [[Attēls:Pau Gasol 2011 - 02.jpg|thumb|240px|P. Gazols pēc uzvaras [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]] Lietuvā.]] === Spānijas izlase === {{Pamatraksts|Spānijas basketbola izlase}} * 1998: 1. vieta [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas U-18 izlasi]]. * 1999: 1. vieta [[Pasaules čempionāts basketbolā vīriešu U-19 izlasēm|Pasaules U-19 čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas U-19 izlasi]]. * 2001: 3. vieta [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2002: 5. vieta [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2002. gada Pasaules čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2003: 2. vieta [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2004: 7. vieta [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnu Olimpiskajās spēlēs]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2006: 1. vieta [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2007: 2. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2008: 2. vieta [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas Olimpiskajās spēlēs]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. * 2009: 1. vieta [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas izlasi]]. === Klubu karjera === * Divkārtējs [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] čempions [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā (2008.—2009., 2009.—2010.). * Trīskārtējs NBA [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] čempions [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā (2007.—2008., 2008.—2009., 2009.—2010.). * Trīskārtējs [[Klusā Okeāna divīzija (NBA)|Klusā Okeāna divīzijas]] čempions [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā (2007.—2008., 2008.—2009., 2009.—2010.). * Divkārtējs [[Spānijas basketbola līga]]s čempions [[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]] sastāvā (1998.—1999., 2000.—2001.). * Spānijas Karaļa kausa ieguvējs [[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]] sastāvā (2001). * Spānijas junioru čempions [[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]] jaunatnes komandas sastāvā (1997—1998). === Sasniegumi, balvas un apbalvojumi === * [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionāta]] simboliskās izlases dalībnieks, turnīra vērtīgākais un rezultatīvākais spēlētājs. * [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionāta]] simboliskās izlases dalībnieks. * [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionāta]] simboliskās izlases dalībnieks, vērtīgākais spēlētājs. * [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA drafta]] 3. numurs (izvēlas [[Atlantas "Hawks"]]). * 2001.—2002. gada NBA sezonas labākais jaunais spēlētājs. * 2001.—2002. gada NBA sezonas jauno spēlētāju simboliskā izlase. * Divkārtējs NBA Visu zvaigžņu spēles jauno spēlētāju spēles dalībnieks (2002, 2003). * [[NBA All-Star spēle|NBA Visu zvaigžņu spēles]] dalībnieks (2006, 2009—2010). * Septiņkārtējs NBA Rietumu konferences nedēļas labākais spēlētājs. * 2009. gada februāra labākais Rietumu konferences spēlētājs. * NBA simboliskā trešā izlase (2009, 2010). * Spānijas līgas izslēgšanas spēļu vērtīgākais spēlētājs (2001). * Spānijas Karaļa kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs (2001). * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] simboliskā otrā izlase (2000—2001) * 2001. gada Spānijas labākais sportists ''Mundo Deportivo'' vērtējumā. * 2001. gada katalonietis ''El Periódico de Catalunya'' vērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.abc.es/hemeroteca/historico-08-01-2002/abc/Ultima/pau-gasol-recibe-el-premio-catalan-del-a%C3%B1o-2001_70673.html|title= Pau Gasol recibe el premio «Catalán del año 2001»|accessdate= {{dat|2010|8|28||bez}}|author= |date= |publisher= Abc.es}} {{es ikona}}</ref> * 2008. gada Eiropas gada labākais basketbolists itāļu laikraksta ''La Gazzetta dello Sport'' vērtējumā. * [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs|Eiropas gada labākais spēlētājs]] (2008, 2009). * Divkārtējs Eiropas gada labākais basketbolists (balva "Mr. Europa") itāļu laikraksta ''Superbasket'' vērtējumā (2004, 2009). * Divkārtējs "Euroscar" balvas ieguvējs kā gada labākais basketbolists (2008, 2009). == Karjeras rekordi NBA == {| class="wikitable" style="text-align:left" |- !Elements !Rekords !Datums un pretinieks !Elements !Rekords !Datums un pretinieks |- | Gūtie punkti || 44 || {{dat|2006|3|28|N|bez}}<br>[[Sietlas "SuperSonics"]] || Atlēkušās bumbas aizsardzībā || 11 || {{dat|2009|4|9|N|bez}}<br>[[Denveras "Nuggets"]] |- |Precīzie divpunktu metieni || 17 <small>(3 reizes)</small> ||align=center| — || Atlēkušās bumbas uzbrukumā || 19 || {{dat|2009|12|16|N|bez}}<br>[[Milvoki "Bucks"]] |- |Izpildītie divpunktu metieni || 28 <small>(28 reizes)</small> ||align=center| — || Atlēkušās bumbas kopā || 22 <small>(2 reizes)</small> ||align=center| — |- |Precīzie trīspunktu metieni || 2 <small>(2 reizes)</small> ||align=center| — || Rezultatīvas piespēles || 12 <small>(2 reizes)</small> ||align=center| — |- |Izpildītie trīspunktu metieni || 2 <small>(10 reizes)</small> ||align=center| — || Pārtvertie metieni || 4 <small>(2 reizes)</small> ||align=center| — |- |Precīzie soda metieni || 15 <small>(3 reizes)</small> ||align=center| — || Bloķētie metieni || 8 <small>(2 reizes)</small> ||align=center| — |- |Izpildītie soda metieni || 20 || {{dat|2006|1|6|N|bez}}<br>[[Jūtas "Jazz"]] || Spēlētās minūtes || 56 || {{dat|2005|12|19|N|bez}}<br>[[Detroitas "Pistons"]] |- !colspan=6|Statistika atjaunota {{dat|2011|3|10||bez}}. Avots:<ref name="nbabio" /> |} == Karjeras ieņēmumi == {|class="wikitable" |- !Sezona !Komanda !Alga |- |2001.—2002. |[[Memfisas "Grizzlies"]] |align="right"|[[ASV dolārs|$]]2 970 840 |- |2002.—2003. |Memfisas "Grizzlies" |align="right"|$3 193 680 |- |2003.—2004. |Memfisas "Grizzlies" |align="right"|$2 618 395 |- |2004.—2005. |Memfisas "Grizzlies" |align="right"|$4 318 481 |- |2005.—2006. |Memfisas "Grizzlies" |align="right"|$10 993 000 |- |2006.—2007. |Memfisas "Grizzlies" |align="right"|$12 364 000 |- |2007.—2008. |[[Losandželosas "Lakers"]] |align="right"|$13 735 000 |- |2008.—2009. |Losandželosas "Lakers" |align="right"|$15 106 000 |- |2009.—2010. |Losandželosas "Lakers" |align="right"|$16 452 000 |- |2010.—2011. |Losandželosas "Lakers" |align="right"|$17 823 000 |- !Karjera ! !align="right"|$99 574 396 |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|Pau Gasol|Pau Gazols}} * [http://www.paugasol.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100424221210/http://www.paugasol.org/ Pau Gasol.org] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100826000116/http://www.talk-sports.net/nba/fan.aspx/Pau_Gasol Pau Gazola fanu forums] === Profili === {{columns |width=350px |col1= {{Sporta ārējās saites}} |col2= * [http://www.ultimatenba.com/playerfile/nba/PauGasol-70.html Ultimate NBA profils] {{en ikona}} {{ca ikona}} {{es ikona}} * [http://www.acb.com/jugador.php?id=A2C ACB Līgas profils] {{es ikona}} * [http://www.interbasket.net/players/pau.htm Interbasket profils] {{en ikona}} * [http://stats.hoopsworld.com/basketball/nba-players.aspx?page=/data/nba/players/player543918.html Hoopsworld profils] {{en ikona}} * [http://sports.yahoo.com/nba/players/3513 Yahoo Sports profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101112093600/http://sportsillustrated.cnn.com/basketball/nba/players/3513/index.html Sports Illustrated profils] {{en ikona}} * {{IMDB|2276921}} * [http://hoopshype.com/players/pau_gasol.htm HoopsHype.com profils] {{en ikona}} }} === Intervijas === * [http://www.nba.com/grizzlies/features/feature-060512-gasol_i.html Pau Gasol Interview — Part I] [[NBA.com]] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100923122902/http://my.lakers.com/blogs/2010/06/22/2010-exit-interview-pau-gasol/ 2010 Exit Interview: Pau Gasol] LA Lakers {{en ikona}} * [http://lakers.ocregister.com/2010/06/17/pau-gasols-post-game-7-interview/38733/ Pau Gasol’s post-Game 7 interview]{{Novecojusi saite}} Lakers blog {{en ikona}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://bleacherreport.com/articles/21940-ive-never-ever-liked-elvis-an-interview-with-laker-pau-gasol|title= "I've Never, Ever Liked Elvis": an Interview with Laker Pau Gasol|accessdate= {{dat|2010|9|28||bez}}|author= Dan Gurley|date= {{dat|2008|5|7||bez}}|publisher= Bleacher Report}} {{en ikona}} <!-- Navigācijas veidnes --> {{kastes sākums}} {{S-ach|Apbalvojumi un sasniegumi}} {{Amatu secība | pirms = [[Maiks Millers]] | virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]] | periods = [[2001.—2002. gada NBA sezona|2002.]] | pēc = [[Amare Stademaijers]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Šarūns Jasikēvičs]]<br>[[Rikijs Ruvio]] | virsraksts = [[Mr. Europa]] | periods = 2004.<br>2009. | pēc = [[Dirks Novickis]]<br>[[Huans Karloss Navarro]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Dirks Novickis]] | virsraksts = [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāta]]<br>[[MVP|vērtīgākais spēlētājs]] | periods = [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006]] | pēc = [[Kevins Durants]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Kiriļenko (basketbolists)|Andrejs Kiriļenko]] | virsraksts = [[FIBA Eiropas gada labākais spēlētājs|Eiropas gada labākais basketbolists]] | periods = 2008.—2009. | pēc = [[Milošs Teodosičs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Tonijs Pārkers]] | virsraksts = [[Euroscar balva]] | periods = 2008.—2010. | pēc = nav zināms }} {{kastes beigas}} {{Spānijas sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gazols, Pau}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanantonio "Spurs" spēlētāji]] [[Kategorija:Milvoki "Bucks" spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] isb4ryc9064nhtofl82nmqf3bfeone9 0 107803 4539392 4336695 2026-10-24T17:01:43Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539392 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rikijs Ruvio | vārds_orig = ''Ricky Rubio'' | attēls = Ricky Rubio (51657225617).jpg | att_izm = | paraksts = Rikijs Ruvio 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Rikards Ruvio Vivess | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|21}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalānis]] | garums = {{mērv|cm=188}} | svars = {{mērv|kg=86}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2005 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | numurs = 9 | amats = | līga = [[Spānijas ACB līga|ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2005—2009 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2009—2011 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2019|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 8 = 2024—2025 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 9 = 2025—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] labākais spēlētājs <small>(2019)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2011|end}})</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2010)</small> * [[Eiropas kauss (basketbols)|Eirokausa]] ieguvējs <small>(2008)</small> * [[Spānijas ACB līga|Spānijas]] čempions <small>(2011)</small> * [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs|Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]] <small>(2007, 2008, 2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|Basketbols]]}} {{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]|[[Basketbols 2016. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|Basketbols]]}} {{Medal|Competition|[[FIBA Pasaules kauss|Pasaules kauss]]}} {{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules kauss basketbolā|Pekina 2019]]|Basketbols}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Rikards Ruvio Vivess''' ({{val|ca|Ricard Rubio Vives}}; dzimis {{dat|1990|10|21}} [[Barselona|Barselonā]]), plašāk pazīstams kā '''Rikijs Ruvio''' (''Ricky Rubio''), ir [[katalāņi|katalāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 12 sezonas pārstāvējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandas, bet pirms tam bijis [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] un [[Spānijas ACB līga]]s čempions. 2025. gadā pārstāv ACB līgas klubu [[Badalonas "Joventut"]], kurā sāka savu profesionāļa karjeru. == Karjera == Profesionāļa karjeru sācis [[Badalonas "Joventut"]]. 2007.—2009. gadā atzīts par [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs|FIBA Eiropas labāko jauno basketbolistu]] un 2008. gadā uzvarējis [[Eiropas kauss (basketbols)|Eirokausā]]. No 2009. līdz 2011. gadam pārstāvēja ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. Šajā laikā kļuvis par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu (2010) un [[Spānijas ACB līga]]s čempionu (2011). === NBA === [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu [[Minesotas "Timberwolves"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo piekto kārtas numuru (lai gan tika prognozēta viņa izvēlēšana starp pirmajiem trim basketbolistiem), tādējādi R. Ruvio kļuva par pirmo 1990. gados dzimušo basketbolistu, kas ticis draftēts NBA. Nākamās divas sezonas pēc NBA drafta R. Ruvio turpināja spēlēt Eiropā, pārstāvot ''[[FC Barcelona Bàsquet]]'' ("Timberwolves" NBA ierobežojumu dēļ nevarēja apmaksāt "Joventut" prasīto izpirkuma maksu, kamēr "Barcelona" par transfēru samaksāja 3,5 miljonus [[eiro]] un noslēdza līgumu uz 6 gadiem). Pirms [[2011.—2012. gada NBA sezona]]s R. Ruvio beidzot pārcēlās uz [[Mineapolisa|Mineapolisu]], lai spēlētu klubā, kas viņu izraudzījās draftā ("Timberwolves" samaksāja "Barcelona" kompensāciju 1,4 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā). 2011. gada 26. decembrī R. Ruvio debitēja NBA, kļūdams par desmito Spānijas basketbolistu, kas spēlējis šai līgā. Pēc veiksmīgā sezonas pirmā mēneša viņš tika nosaukts par mēneša labāko debitantu [[NBA Rietumu konference|Rietumu konferencē]]. [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē viņš piedalījās ''BBVA Rising Stars Challenge'' spēlē. 2012. gada martā R. Ruvio guva smagu traumu (pārrāva ceļgala krustenisko saiti), kā rezultātā priekšlaicīgi beidza savu pirmo NBA sezonu, kā arī izlaida {{oss|V=2012|L=N|Pils=Londonā}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/7669679/minnesota-timberwolves-ricky-rubio-season-torn-acl|title=Minnesota Timberwolves' Ricky Rubio out for season with torn ACL|publisher=ESPN.com|accessdate={{dat|2012|3|12||bez}}}}</ref> Atsāka spēlēt 2012. gada decembrī. Sešu sezonu laikā, kuras R. Ruvio aizvadīja Minesotas komandā (laukumā dodoties gandrīz tikai starta pieciniekā), tā ne reizi nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. 2017. gada vasarā "Timberwolves" aizmainīja spēlētāju uz [[Jūtas "Jazz"]] apmaiņā pret pirmās kārtas drafta izvēles tiesībām. 2019. gada vasarā R. Ruvio noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Fīniksas "Suns"]], kurā tika paredzēts 51 miljonu dolāru liels atalgojums. 2020. gada 16. novembrī viņš tika aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] maiņas darījumā pret [[Kriss Pols|Krisu Polu]] (kopā ar R. Ruvio "Thunder" ieguva arī [[Kellijs Obrē|Kelliju Obrē]], [[Tajs Džeroms|Taju Džeromu]], [[Džeilens Leks|Džeilenu Leku]] un nākotnes drafta tiesības, bet uz "Suns" devās arī [[Abdels Naders]]), bet divas dienas vēlāk nosūtīts uz savu pirmo NBA komandu [[Minesotas "Timberwolves"]] ("Thunder" ieguva pretī [[Džeimss Džonsons|Džeimsu Džonsonu]] un drafta tiesības, bet viena drafta izvēle pavadīja arī R. Ruvio uz "Timberwolves"). 2021. gada augustā R. Ruvio tika aizmainīts uz [[Klīvlendas "Cavaliers"]] pret [[Torīns Prinss|Torīnu Prinsu]]. 7. novembrī viņš aizvadīja savas NBA karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 37 punktus (iemetot 8 trīspunktu metienus) uzvarētā spēlē (126—109) pret [[Ņujorkas "Knicks"]]. "Cavaliers" sastāvā R. Ruvio bija divas sezonas. 2024. gada sākumā tika paziņots par R. Ruvio basketbolista karjeras beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/04012024-kops_vasaras_nespelejusais_ruvio_pazino_p|title=Kopš vasaras nespēlējušais Ruvio paziņo par NBA karjeras beigām|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-04|date=2024-01-04|language=lv}}</ref> taču drīz vien viņš pievienojās [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] un [[ACB līga]]s klubam ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. Pēc sezonas [[Barselona|Barselonā]] 2025. gada jūlijā viņš pievienojās savam pirmajam profesionālajam klubam [[Badalonas "Joventut"]]. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu {{oss|V=2008|L=L|Pils=Pekinā}} un zelta medaļu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada]] un [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātos]], kā arī bronzu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada]] un [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]]. Olimpisko spēļu finālā Pekinā piedalījās 17 gadu vecumā, līdz ar to R. Ruvio ir jaunākais basketbolists pasaulē, kas ir saņēmis olimpisko spēļu medaļu basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pekina_2008/24082008-rubio_atzimejas_vestures_lappuses|title=Rubio atzīmējas vēstures lappusēs|last=Edgars Bērziņš|date=2008-08-25|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|12||bez}}}}</ref> 2019. gadā kopā ar Spānijas izlasi R. Ruvio uzvarēja [[2019. gada Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausā]] un tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruvio, Rikijs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] o2pjpmo4hwcsgnqohiki8af9bpkihjd 4539488 4539392 2026-10-25T05:01:52Z Biafra 13794 4539488 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rikijs Ruvio | vārds_orig = ''Ricky Rubio'' | attēls = Ricky Rubio (51657225617).jpg | att_izm = | paraksts = Rikijs Ruvio 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Rikards Ruvio Vivess | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|21}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalānis]] | garums = {{mērv|cm=188}} | svars = {{mērv|kg=86}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2005 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | numurs = 9 | amats = | līga = [[Spānijas ACB līga|ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 5., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2005—2009 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2009—2011 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2019|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 8 = 2024—2025 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 9 = 2025—pašlaik | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] labākais spēlētājs <small>(2019)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2011|end}})</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2010)</small> * [[Eiropas kauss (basketbols)|Eirokausa]] ieguvējs <small>(2008)</small> * [[Spānijas ACB līga|Spānijas]] čempions <small>(2011)</small> * [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs|Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs]] <small>(2007, 2008, 2009)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Basketbols 2008. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|Basketbols]]}} {{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]]|[[Basketbols 2016. gada Olimpiskajās spēlēs - Vīriešu turnīrs|Basketbols]]}} {{Medal|Competition|[[FIBA Pasaules kauss|Pasaules kauss]]}} {{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules kauss basketbolā|Pekina 2019]]|Basketbols}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2017]]|Basketbols}} }} '''Rikards Ruvio Vivess''' ({{val|ca|Ricard Rubio Vives}}; dzimis {{dat|1990|10|21}} [[Barselona|Barselonā]]), plašāk pazīstams kā '''Rikijs Ruvio''' (''Ricky Rubio''), ir [[katalāņi|katalāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 12 sezonas pārstāvējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandas, bet pirms tam bijis [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] un [[Spānijas ACB līga]]s čempions. 2026. gadā pārstāv ACB līgas klubu [[Badalonas "Joventut"]], kurā sāka savu profesionāļa karjeru. == Karjera == Profesionāļa karjeru sācis [[Badalonas "Joventut"]]. 2007.—2009. gadā atzīts par [[FIBA Eiropas gada labākais jaunais spēlētājs|FIBA Eiropas labāko jauno basketbolistu]] un 2008. gadā uzvarējis [[Eiropas kauss (basketbols)|Eirokausā]]. No 2009. līdz 2011. gadam pārstāvēja ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. Šajā laikā kļuvis par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu (2010) un [[Spānijas ACB līga]]s čempionu (2011). === NBA === [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu [[Minesotas "Timberwolves"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo piekto kārtas numuru (lai gan tika prognozēta viņa izvēlēšana starp pirmajiem trim basketbolistiem), tādējādi R. Ruvio kļuva par pirmo 1990. gados dzimušo basketbolistu, kas ticis draftēts NBA. Nākamās divas sezonas pēc NBA drafta R. Ruvio turpināja spēlēt Eiropā, pārstāvot ''[[FC Barcelona Bàsquet]]'' ("Timberwolves" NBA ierobežojumu dēļ nevarēja apmaksāt "Joventut" prasīto izpirkuma maksu, kamēr "Barcelona" par transfēru samaksāja 3,5 miljonus [[eiro]] un noslēdza līgumu uz 6 gadiem). Pirms [[2011.—2012. gada NBA sezona]]s R. Ruvio beidzot pārcēlās uz [[Mineapolisa|Mineapolisu]], lai spēlētu klubā, kas viņu izraudzījās draftā ("Timberwolves" samaksāja "Barcelona" kompensāciju 1,4 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā). 2011. gada 26. decembrī R. Ruvio debitēja NBA, kļūdams par desmito Spānijas basketbolistu, kas spēlējis šai līgā. Pēc veiksmīgā sezonas pirmā mēneša viņš tika nosaukts par mēneša labāko debitantu [[NBA Rietumu konference|Rietumu konferencē]]. [[2012. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē viņš piedalījās ''BBVA Rising Stars Challenge'' spēlē. 2012. gada martā R. Ruvio guva smagu traumu (pārrāva ceļgala krustenisko saiti), kā rezultātā priekšlaicīgi beidza savu pirmo NBA sezonu, kā arī izlaida {{oss|V=2012|L=N|Pils=Londonā}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/nba/story/_/id/7669679/minnesota-timberwolves-ricky-rubio-season-torn-acl|title=Minnesota Timberwolves' Ricky Rubio out for season with torn ACL|publisher=ESPN.com|accessdate={{dat|2012|3|12||bez}}}}</ref> Atsāka spēlēt 2012. gada decembrī. Sešu sezonu laikā, kuras R. Ruvio aizvadīja Minesotas komandā (laukumā dodoties gandrīz tikai starta pieciniekā), tā ne reizi nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. 2017. gada vasarā "Timberwolves" aizmainīja spēlētāju uz [[Jūtas "Jazz"]] apmaiņā pret pirmās kārtas drafta izvēles tiesībām. 2019. gada vasarā R. Ruvio noslēdza trīs gadu līgumu ar [[Fīniksas "Suns"]], kurā tika paredzēts 51 miljonu dolāru liels atalgojums. 2020. gada 16. novembrī viņš tika aizmainīts uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] maiņas darījumā pret [[Kriss Pols|Krisu Polu]] (kopā ar R. Ruvio "Thunder" ieguva arī [[Kellijs Obrē|Kelliju Obrē]], [[Tajs Džeroms|Taju Džeromu]], [[Džeilens Leks|Džeilenu Leku]] un nākotnes drafta tiesības, bet uz "Suns" devās arī [[Abdels Naders]]), bet divas dienas vēlāk nosūtīts uz savu pirmo NBA komandu [[Minesotas "Timberwolves"]] ("Thunder" ieguva pretī [[Džeimss Džonsons|Džeimsu Džonsonu]] un drafta tiesības, bet viena drafta izvēle pavadīja arī R. Ruvio uz "Timberwolves"). 2021. gada augustā R. Ruvio tika aizmainīts uz [[Klīvlendas "Cavaliers"]] pret [[Torīns Prinss|Torīnu Prinsu]]. 7. novembrī viņš aizvadīja savas NBA karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 37 punktus (iemetot 8 trīspunktu metienus) uzvarētā spēlē (126—109) pret [[Ņujorkas "Knicks"]]. "Cavaliers" sastāvā R. Ruvio bija divas sezonas. 2024. gada sākumā tika paziņots par R. Ruvio basketbolista karjeras beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/04012024-kops_vasaras_nespelejusais_ruvio_pazino_p|title=Kopš vasaras nespēlējušais Ruvio paziņo par NBA karjeras beigām|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-04|date=2024-01-04|language=lv}}</ref> taču drīz vien viņš pievienojās [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] un [[ACB līga]]s klubam ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. Pēc sezonas [[Barselona|Barselonā]] 2025. gada jūlijā viņš pievienojās savam pirmajam profesionālajam klubam [[Badalonas "Joventut"]]. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu {{oss|V=2008|L=L|Pils=Pekinā}} un zelta medaļu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada]] un [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātos]], kā arī bronzu [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada]] un [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]]. Olimpisko spēļu finālā Pekinā piedalījās 17 gadu vecumā, līdz ar to R. Ruvio ir jaunākais basketbolists pasaulē, kas ir saņēmis olimpisko spēļu medaļu basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pekina_2008/24082008-rubio_atzimejas_vestures_lappuses|title=Rubio atzīmējas vēstures lappusēs|last=Edgars Bērziņš|date=2008-08-25|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|12||bez}}}}</ref> 2019. gadā kopā ar Spānijas izlasi R. Ruvio uzvarēja [[2019. gada Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausā]] un tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruvio, Rikijs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] 66gjyvkjsagg4461qg3b3thon15x20o 0 108655 4539393 4452883 2026-10-24T17:02:29Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539393 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Marks Gazols | vārds_orig = ''Marc Gasol'' | attēls = 1 marc gasol toronto raptors 2019 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Marks Gazols 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marks Gazols i Saezs | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|29}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalāņi|katalānis]] | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 116 [[kilograms|kg]] | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2004 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 48., otrajā kārtā | dr_gads = [[2007. gada NBA drafts|2007]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Losandželosas "Lakers"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2004—2006 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2006—2008 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Girona]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2008|start}}–{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2018|end}}–{{nbay|2019|end}} | klubs 4 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto "Raptors"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2020|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 6 = 2021—2023 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2018|end}})</small><small> * 3× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]</small> ({{nasg|2012}}, {{nasg|2015}}, {{nasg|2017}}) * [[All-NBA Team|NBA simboliskā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}})</small> * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA sezonas labākais spēlētājs aizsardzībā]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] <small>({{nbay|2012|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2008|end}})</small> * [[Liga ACB|Spānijas līgas]] MVP <small>(2008)</small> * [[Liga ACB|Spānijas līgas]] čempions <small>(2004)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{Medal|Silver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Ķīna 2019]]|Basketbols}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{Medal|Gold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{Medal|Silver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]]|Basketbols}} {{Medal|Bronze|[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2017]]|Basketbols}} }} '''Marks Gazols i Saezs''' ({{val|ca|Marc Gasol i Sáez}}; dzimis {{dat|1985|1|29}} [[Barselona|Barselonā]]) ir [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s bijušais [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda, ko pārstāvējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA) ir [[Losandželosas "Lakers"]], bet iepriekš spēlējis [[Memfisas "Grizzlies"]] un [[Toronto "Raptors"]]. "Raptors" sastāvā kļuva par 2019. gada NBA čempionu. Pēdējā komanda, kurā spēlēja M. Gazols ir Spānijas ''[[LEB Oro]]'' līgas (pēc spēka otrās) klubs ''[[Bàsquet Girona]]''. Kopā ar Spānijas izlasi kļuvis par Pasaules un Eiropas čempionu, izcīnījis divas olimpisko spēļu sudraba medaļas. Marka brālis [[Pau Gazols]] arī ir bijis izcils basketbolists, pārstāvējis vairākas NBA komandas. Viņš ir NBA čempions, Eiropas čempions un olimpisko spēļu medaļnieks. == Karjera == === Eiropa === M. Gazols ir spēlējis [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā, pārstāvot Lozannas koledžu [[Memfisa (ASV)|Memfisā]], [[Tenesī]] štatā. Pēc augstskolas pabeigšanas viņš atgriezās dzimtenē, lai spēlētu [[Liga ACB|ACB čempionātā]]. Sākotnēji viņš spēlēja ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'', taču pēdējās divas sezonas Eiropā aizvadīja ''[[CB Girona]]'' sastāvā. M. Gazols tika atzīts par 2007.—2008. gada sezonas ACB līgas vērtīgāko spēlētāju. === NBA === [[2007. gada NBA drafts|2007. gada NBA draftā]] viņu izvēlējās [[Losandželosas "Lakers"]] ar kopējo 48. numuru, taču M. Gazols pēc drafta turpināja spēlēt Spānijā. {{dat|2008|2|1||bez}} viņš tika nosūtīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], maiņā pret Marka brāli Pau Gazolu (pirmais šāds brāļu maiņas darījums NBA vēsturē). {{dat|2008|6|23||bez}} M. Gazols parakstīja līgumu ar "Grizzlies" klubu. Savā pirmajā sezonā NBA viņš pierādīja sevi kā labu centra spēlētāju, uzreiz nostiprinoties komandas starta pieciniekā. 2011. gada decembrī M. Gazols noslēdza četru gadu līgumu ar "Grizzlies" par 48 miljoniem dolāru. Spēlētājs turpināja progresēt un šajā sezonā pirmo reizi piedalījās [[NBA All-Star spēle|''All-Star'' spēlē]]. 2013. gadā atzīts par [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā]]. 2014.—2015. gada sezonā "Grizzlies" ar M. Gazolu sastāvā otro reizi sasniedza Rietumu konferences finālsēriju, kur piekāpās nākamajiem čempioniem [[Goldensteitas "Warriors"]]. Individuālās statistikas ziņā produktīvāko spēli aizvadīja 2015. gada 1. decembrī, kad guva 38 punktus un 13 atlēkušās bumbas uzvarā pār [[Ņūorleānas "Pelicans"]]. 2019. gada 7. februārī M. Gazols tika aizmainīts uz [[Toronto "Raptors"]] pret [[Jons Valančūns|Jonu Valančūnu]], [[C. J. Mailzs|C. J. Mailzu]], [[Delons Raits|Delonu Raitu]] un nākotnes otrās kārtas drafta izvēli. "Raptors" ar M. Gazolu sastāvā kļuva par 2020. gada NBA čempioniem, finālsērijā pārspējot [[Goldensteitas "Warriors"]] sešās spēlēs. M. Gazols un P. Gazols kļuva par pirmajiem brāļiem NBA vēsturē, kas kļuvuši par līgas čempioniem (vecākais brālis kopā ar [[Losandželosas "Lakers"|"Lakers"]] uzvarēja 2009. un 2010. gada čempionātā). 2020. gada 24. novembrī M. Gazols kā brīvas aģents noslēdza līgumu ar viņu draftējušo aktuālo čempionu komandu [[Losandželosas "Lakers"]]. 2021. gada septembrī M. Gazols tika aizmainīts uz [[Memfisas "Grizzlies"]], ļaujot "Lakers" atbrīvot vietu zem "algu griestiem", savukārt "Grizzlies" spēlētāju atbrīvoja no līguma dažas dienas vēlāk. === Atgriešanās Spānijā === 2021. gada novembrī M. Gazols parakstīja līgumu ar Spānijas ''[[LEB Oro]]'' līgas (pēc spēka otrās) klubu ''[[Bàsquet Girona]]'', kur spēlē kopā ar latviešu basketbolistu [[Kaspars Vecvagars|Kasparu Vecvagaru]]. [[Žirona]]s klubu [[Katalonija|Katalonijā]] M. Gazols pāarstāvēja arī pirms savas NBA karjeras sākuma. 2024. gada sākumā M. Gazols paziņoja par profesionālā basketbola karjeras beigām. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu divās olimpiskajās spēlēs, uzvarējis [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātos]] ir svinējis uzvaras [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gadā Polijā]] un [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gadā Lietuvā]], taču savās mājās Spānijā ieguva sudraba medalu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionātā]]. == Statistika NBA == {{NBA player statistics legend|champion=y}} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | '''82''' || 75 || 30,7 || 53,0 || 0 || 73,3 || 7,4 || 1,7 || 0,8 || 1,1 || 11,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 69 || 69 || 35,8 || '''58,1''' || 0 || 67,0 || '''9,3''' || 2,4 || 1 || 1,6 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2010|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 81 || '''81''' || 31,9 || 52,7 || 42,9 || 74,8 || 7 || 2,5 || 0,9 || 1,7 || 11,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 65 || 65 || '''36,5''' || 48,2 || 08,3 || 74,8 || 8,9 || 3,1 || 1 || '''1,9''' || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 80 || 80 || 35,0 || 49,4 || 07,1 || '''84,8''' || 7,8 || 4 || 1 || 1,7 || 14,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 59 || 59 || 33,4 || 47,3 || 18,2 || 76,8 || 7,2 || 3,6 || 1 || 1,3 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 81 || '''81''' || 33,2 || 49,4 || 17,6 || 79,5 || 7,8 || 3,8 || 0,9 || 1,6 || 17,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 52 || 52 || 34,4 || 46,4 || '''66,7''' || 82,9 || 7 || 3,8 || 1 || 1,3 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 74 || 74 || 34,2 || 45,9 || 38,8 || 83,7 || 6,3 || 4,6 || 0,9 || 1,3 || '''19,5''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 73 || 73 || 33,0 || 42,0 || 34,1 || 83,4 || 8,1 || 4,2 || 0,7 || 1,4 || 17,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 53 || 53 || 33,7 || 44,4 || 34,4 || 75,6 || 8,6 || '''4,7''' || '''1,1''' || 1,2 || 15,7 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2018|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 26 || 19 || 24,9 || 46,5 || 44,2 || 76,9 || 6,6 || 3,9 || 0,9 || 0,9 || 9,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 44 || 43 || 26,4 || 42,7 || 38,5 || 73,5 || 6,3 || 3,3 || 0,8 || 0,9 || 7,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 839 || 824 || 33,0 || 48,1 || 35,4 || 77,7 || 7,6 || 3,4 || 0,9 || 1,4 || 14,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Visu zvaigžņu spēle | 3 || 1 || 20,0 || 55,6 || 0 || 0 || 7,6 || 3,3 || 1 || 0,3 || 6,6 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 13 || 13 || 39,9 || 51,1 || 0 || 69,9 || '''11,2''' || 2,2 || 1,1 || '''2,2''' || 15,0 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 7 || 7 || 37,3 || '''52,2''' || 0 || 79,1 || 6,7 || 3,1 || 0,3 || 1,9 || 15,1 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 15 || 15 || 40,6 || 45,4 || 0 || 80,0 || 8,5 || 3,2 || 0,9 || '''2,2''' || 17,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 7 || 7 || '''42,7''' || 40,5 || 0 || 79,4 || 7,7 || 4,4 || '''1,7''' || 0,9 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 11 || 11 || 37,8 || 39,4 || 0 || 85,2 || 10,3 || '''4,5''' || 0,9 || 1,7 || '''19,7''' |- | style="text-align:left;"| [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"| [[Memfisas "Grizzlies"|"Grizzlies"]] | 6 || 6 || 40,0 || 47,0 || '''58,3''' || '''93,9''' || 6,5 || 4,2 || 0,3 || 0,7 || 19,3 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]† | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | '''24''' || '''24''' || 30,6 || 42,2 || 38,2 || 87,0 || 6,4 || 3 || 0,9 || 1,1 || 9,4 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Toronto "Raptors"|"Raptors"]] | 11 || 11 || 20,7 || 39,1 || 18,5 || 73,3 || 4,4 || 2,6 || 0,5 || 0,6 || 6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 94 || 94 || 35,2 || 44,2 || 34,3 || 80,8 || 7,7 || 3,3 || 0,8 || 1,4 || 13,9 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} <!-- {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} --> {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{DEFAULTSORT:Gazols, Marks}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Raptors" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] amctdlh5znx17g8eeeo0er0gmtg2dx5 0 108943 4539348 4520462 2026-10-24T14:23:20Z LFR1000 86129 4539348 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 34. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |uz = [[Saulīši]] |karte = [[File:A34 2026.png|A34 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts ={{dat|2009|1|1}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 16,136 km<br />(8,218 km / 7,918 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 41 (19 / 22) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 20 925 (2010) <ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3986 2010. gadā "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018094539/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3986 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2891&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz privātmāju ciematam [[Saulīši]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ciemā. Atsevišķos reisos abos virzienos maršrutā iekļauta pieturvieta "Noliktavu iela", veicot iebraucienu Ropažu novada Dreiliņu ciemata Noliktavu ielā. 34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km. Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss, bet brīvdienās maršruts nekursē. 34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == [[Attēls:34aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts (uz remontdarbu laiku) no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]] [[Attēls:Rīga Autobuss 34 (until 2013).png|250px|thumb|34. autobusu maršruta shēma līdz 2013. gadam]] [[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā, 2010. gads]] [[Attēls:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Vilhelma Purvīša ielā]] Sākotnēji 34. autobusa maršruts bija īsāks, tas kursēja no [[Pļavnieki]]em ([[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]]) līdz [[Saulīšu ciems|Saulīšiem]]. Maršruta nosaukums bija "[[Pļavnieki]] — [[Saulīšu ciems|Saulīši]]", un tā atklāšana notika 2009. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173803/https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos}}</ref> 2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts no [[Pļavnieki]]em līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Tāpat maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] privātmāju ciematā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] tika novirzīts no Ozolu ielas uz Garo ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/|title=No 14. oktobra tiks pagarināts 34.autobusa maršruts|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218172642/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/}}</ref> No 2014. gada 25. septembra atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]), lai apkalpotu tur esošos loģistikas centrus. Sākotnēji tās bija eksperimentālas izmaiņas, taču vēlāk kļuva pastāvīgas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/|title=No 25. septembra uz eksperimenta laiku tiks veiktas izmaiņas atsevišķos 34. autobusa maršruta reisos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173755/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/}}</ref> No 2018. gada 5. marta līdz 2020. gada 13. martam atsevišķus reisus apkalpoja RMS mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 34. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī. No 2023. gada 22. marta uz remontdarbu laiku Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}</ref> No 2024. gada 1. augusta sadarbībā ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domi tika mainīts maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] ciematā, vairs neiebraucot Cidoniju ielā. Autobuss jaunajā maršrutā turpina kustību pa Garo ielu līdz jaunam galapunktam Garajā ielā. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Saulīšu iedzīvotāju sūdzībām par to, ka autobuss brauc cauri privātajam ciematam, bojājot automātiskos vārtus un ceļa segumu, un 34. autobusa šoferu sūdzībām par to, ka Saulīšu ciemata vārti bieži vien ir bijuši bloķēti un maršrutu veikt nav iespējams, notiek autobusa reisa kavēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-planoto-34-autobusa-marsruta-un-galapunkta-vietas-mainu-saulisu-ciemata|title=Par plānoto 34. autobusa maršruta un galapunkta vietas maiņu Saulīšu ciematā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-parcelts-34-autobusa-marsruta-galapunkts-saulisi/|title=No 1. augusta tiks pārcelts 34. autobusa maršruta galapunkts “Saulīši”}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Garā iela (Saulīši)]]. [[Attēls:34aut n.png|thumb|34. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. augustam.]] '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Garā iela (Saulīši)]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas. {| | | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 2 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |x |- | align="center" |4 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" |5 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" |6 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]] |x |- | align="center" | 12 | Liepiņas |x |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" | 15 | Ozolu iela |x |- |align="center" | 16 | Ērgļu iela |x |- | align="center" |17 | Strazdiņu iela |x |- | align="center" | 18 | Cidoniju iela |x |- | align="center" | 19 | [[Saulīši]] |x |} | | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Saulīši]] |x |- |align="center" | 2 | Cidoniju iela |x |- | align="center" | 3 | Strazdiņu iela |x |- | align="center" | 4 | Ērgļu iela |x |- | align="center" |5 | Ozolu iela |x |- | align="center" |6 | Rembates iela |x |- | align="center" |7 | [[Kaivas iela]] |x |- | align="center" |8 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |x |- | align="center" |9 | Liepiņas |x |- | align="center" |10 | [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]] |x |- | align="center" |11 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |12 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" |13 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" |14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" |15 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" |16 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" |17 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" |18 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |x |- | align="center" |19 | [[Grēdu iela]] |x |- | align="center" |20 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |x |- | align="center" |21 |[[Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]] | |- | align="center" |22 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |} |} == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Centrāltirgus | |- | align="center" | 2 | Balvu iela |x |- | align="center" | 3 | Atpūtas centrs "Lido" |x |- | align="center" | 4 | Ilūkstes iela | |- | align="center" | 5 | Pavasara gatve | |- | align="center" | 6 | Rudens iela | |- | align="center" | 7 | Zemes iela | |- | align="center" | 8 | Sesku iela | |- | align="center" | 9 | Ilūkstes iela | |- | align="center" | 10 | A. Saharova iela |x |- | align="center" | 11 | Ulbrokas iela 13 |x |- | align="center" | 12 | Liepiņas |x |- | align="center" | 13 | Baltinavas iela |x |- | align="center" | 14 | Kaivas iela |x |- | align="center" | 15 | Noliktavu iela |x |- | align="center" | 16 | Ozolu iela |x |- | align="center" | 17 | Ērgļu iela |x |- | align="center" | 18 | Strazdiņu iela |x |- | align="center" | 19 | Cidoniju iela |x |- | align="center" | 20 | Saulīši |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Saulīši |x |- | align="center" | 2 | Cidoniju iela |x |- | align="center" | 3 | Strazdiņu iela |x |- | align="center" | 4 | Ērgļu iela |x |- | align="center" | 5 | Ozolu iela |x |- | align="center" | 6 | Noliktavu iela |x |- | align="center" | 7 | Rembates iela |x |- | align="center" | 8 | Kaivas iela |x |- | align="center" | 9 | Baltinavas iela |x |- | align="center" | 10 | Liepiņas |x |- | align="center" | 11 | Ulbrokas iela 13 |x |- | align="center" | 12 | A. Saharova iela |x |- | align="center" | 13 | Sesku iela | |- | align="center" | 14 | Brāļu Kaudzīšu iela | |- | align="center" | 15 | Rudens iela | |- | align="center" | 16 | Pavasara gatve | |- | align="center" | 17 | Katlakalna iela | |- | align="center" | 18 | Ilūkstes iela | |- | align="center" | 19 | Atpūtas centrs "Lido" |x |- | align="center" | 20 | Grēdu iela |x |- | align="center" | 21 | Balvu iela |x |- | align="center" |22 |K.Mīlenbaha iela | |- | align="center" | 23 | Centrāltirgus | |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * Tirdzniecības centrs (no 1.09.2015. — "[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]") * T/C "Krasts" (no 1.09.2015. —"[[Grēdu iela]]") * T/C "Mols" (no 1.09.2015. — "Toma iela/Mols", no 01.08.2024. - "Balvu iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Veikals "Pļavnieki" (no 19.09.2015. — "[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]] 64b3xw2bo49biovu19hbld7vu9wxn3x 0 109017 4539359 4498891 2026-10-24T14:56:22Z LFR1000 86129 4539359 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 47. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Getliņi]] |karte = [[File:A47 2026.png|A47 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|9|1||bez}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,088 km<br />(11,973 km / 12,115 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (17 / 18) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3034&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] (17. un 23. trolejbusa galapunkta) līdz [[Getliņi]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 47. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,088 km. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' —'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' kopējais garums ir 11,973 km, bet virzienā '''Getliņi''' —'''Purvciems''' kopējais garums ir 12,115 km. Divos rīta reisos autobuss kursē saīsinātā braucienā no pieturvietas "[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] uz Getliņiem, bet divos vakara reisos no Getliņiem līdz pieturvietai "[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]". Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Katedrāles]] līdz [[Pļavnieki]]em, 2001. gadā to apvienoja ar [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3. autobusu maršrutu]], izveidojot savienojumu starp [[Bolderāja|Bolderāju]] un Pļavniekiem. 2005. gada 1. septembrī tika atklāts 47a. maršruts,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2005. gads |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228082712/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ }}</ref> 2008. gadā to pārdēvēja par 47. autobusu maršrutu. Sākotnēji tas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] galapunktam [[Sila iela (Rīga)|Sila]] un [[Malēju iela (Rīga)|Malēju ielu]] krustojumā. No 2019. gada 4. marta maršrutu pagarināja līdz [[Getliņi]]em, visos reisos saglabājot iebraukšanu Šķirotavas galapunktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812|title=No 4. marta 47.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Getliņiem|access-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220817102030/https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/|title=No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223200144/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/}}</ref> Maršruta nosaukums bija "Abrenes iela - Šķirotava - Getliņi", ko vēlāk saīsināja uz "Abrenes iela - Getliņi". Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm, lai mazinātu [[bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]] skaitu. Iepriekš šī kārtība bija spēkā 2020. gadā, no 1. februāra līdz 13. martam un no 1. septembra līdz 21. oktobrim; vairākas reizes to pārtrauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmija]]. 2024. gada rudenī [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] piedāvāja saīsināt maršrutu līdz [[Pļavnieki|Pļavniekiem]], galapunkts atrastos [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielā]] pie pieturvietas "[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]", taču šai iecerei iebilda [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un Getliņu iedzīvotāji<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/aicinam-rumbulas-iedzivotajus-izteikt-viedokli-par-iespejamam-izmainam-47autobusa-marsruta|title=Aicinām Rumbulas iedzīvotājus izteikt viedokli par iespējamām izmaiņām 47.autobusa maršrutā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}</ref> No 2025. gada 20. janvāra, pēc diskusijām ar Šķirotavas un Getliņu iedzīvotājiem, maršruts tika saīsināts līdz [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] un [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusa]] galapunktam "[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-20-janvara-47-autobusa-marsruta-tiks-palielinats-reisu-skaits/|title=No 20. janvāra 47. autobusa maršrutā tiks palielināts reisu skaits}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]] [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:47. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]] [[Attēls:47. autobuss uz Marijas ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Marijas ielā]] Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Getliņi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], Malēju iela un Kaudzīšu iela (Rumbula, Stopiņu novads). [[Attēls:47aut n.png|thumb|47. autobusa maršruts "Abrenes iela - Getliņi" no 2019. gada 4. marta līdz 2025. gada 20. janvārim]] Virzienā '''Getliņi''' — '''Purvciems''' kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Malēju iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela. == Pieturvietas == 47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā Purvciems — Getliņi ir 17 pieturas, bet maršrutā Getliņi — Purvciems ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | 2 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 8 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 11 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 12 | Depo |x |- | align="center" | 13 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 15 | Sila iela |x |- | align="center" | 16 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 17 | [[Getliņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Getliņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 3 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 5 | Sila iela |x |- | align="center" | 6 | Depo |x |- | align="center" | 7 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 8 | Dzirkaļu iela |x |- | align="center" | 9 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 10 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 12 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 13 | Brāļu Kaudzīšu iela | |- | align="center" | 14 | A. Deglava iela | |- | align="center" | 15 | A. Saharova iela |x |- | align="center" |16 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 17 | Varavīksnes gatve | |- | align="center" | 18 | Purvciems | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' * "Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela" (pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela") * "Dzelzceļa pārbrauktuve" (pārdēvēta par "Dzirkaļu iela") * Abrenes iela (slēgta) * Centrāltirgus (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Dzirnavu iela (slēgta) * Ģertrūdes iela (slēgta) * A. Čaka iela (slēgta) * Vārnu iela (slēgta) * Grīziņkalns (slēgta) * Daugavas stadions (slēgta) * Itas Kozakevičas iela (slēgta) * Viršu iela (slēgta) * Dārzciema iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]] d1de9kcp13me81lgyh5f4zx7cctmtqg 0 109077 4539343 4498935 2026-10-24T13:54:32Z LFR1000 86129 4539343 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 54. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Botāniskais dārzs (Rīga)|Botāniskais dārzs]] |uz = [[Voleri]] |karte = [[File:A54 2026.png|A54 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =2009. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = <!-- 25,319 km<br />(12,516 km / 12,803 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> --> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 28 (14 / 14) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2795&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:54aut n.png|thumb|54. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. oktobrim.]] '''54. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Botāniskais dārzs (Rīga)|Botāniskā dārza]] līdz [[Voleri]]em. Gan darbdienās, gan brīvdienās pa 54. autobusu maršrutu kursē tikai 1 autobuss. 54. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 54. autobusu maršruts bija 3a. autobusu maršruts, bet kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] to pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. [[2010. gads|2010]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325328-riga_ieviesis_jaunas_pieturvietas_un_mainis_autobusu_kustibas_grafikus Rīgā ieviesīs jaunas pieturvietas un mainīs autobusu kustības grafikus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100404084143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325328-riga_ieviesis_jaunas_pieturvietas_un_mainis_autobusu_kustibas_grafikus |date={{dat|2010|04|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|01|SK}}</ref> No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam iekāpšana 54. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī. No 2024. gada 1. oktobra maršruts vairs nekursē posmā no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskajam dārzam]]. Izmaiņas veiktas, lai palielinātu reisu skaitu un uzlabotu reisu izpildes prognozējamību. Tas tika iepriekš apspriests ar [[Voleri|Voleru]] apkaimes iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-oktobra-tiks-veiktas-izmainas-54-autobusa-marsruta/|title=No 1. oktobra tiks veiktas izmaiņas 54. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240919173236/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-oktobra-tiks-veiktas-izmainas-54-autobusa-marsruta/}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:54. autobuss Slokas ielā.jpg|thumb|255px|54. autobuss Slokas ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss uz Dzirnavu ielas.jpg|thumb|255px|54. autobuss Dzirnavu ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss uz Dzirnavu ielas (2).jpg|thumb|255px|54. autobuss Dzirnavu ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] '''[[Botāniskais dārzs]]''' — '''[[Voleri]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]] un [[Voleru iela]]. '''[[Voleri]]''' — '''[[Botāniskais dārzs]]''' kursē pa šādām ielām: [[Voleru iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] un [[Jūrmalas gatve]]. == Pieturvietas == 54. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Maršrutā '''[[Botāniskais dārzs]]''' — '''[[Voleri]]''' ir 14 pieturas, bet maršrutā '''[[Voleri]]''' — [[Botāniskais dārzs|'''Botāniskais dārzs''']] ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] (Jūrmalas gatve) | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] (Dzirciema iela) | |- | align="center" | 3 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 11 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 12 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- |13 |[[Voleru iela]] 4 |x |- | align="center" | 14 | [[Voleru iela]] 35 |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 2 | [[Voleru iela]] 35 |x |- | align="center" | 3 | [[Voleru iela]] 5 |x |- | align="center" | 4 | Pagrieziens uz Voleriem |x |- | align="center" | 5 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 7 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 13 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Daugavgrīvas šoseja" (no 2024. gada 1. augusta — "Pagrieziens uz Voleriem", virzienā no Voleriem)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|Mn4YC_M89T8|Pilnā 54. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|54]] 9desul67kltzh3wngm1wf2enwyj1hnm 4539344 4539343 2026-10-24T13:56:13Z LFR1000 86129 4539344 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 54. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Botāniskais dārzs (Rīga)|Botāniskais dārzs]] |uz = [[Voleri]] |karte = [[File:A54 2026.png|A54 2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts =2009. gadā |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = <!-- 25,319 km<br />(12,516 km / 12,803 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> --> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 28 (14 / 14) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2795&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:54aut n.png|thumb|54. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. oktobrim.]] '''54. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Botāniskais dārzs (Rīga)|Botāniskā dārza]] līdz [[Voleri]]em. Vienā vakara reisā no [[Voleri|Voleriem]] kursā saīsinātā maršrutā līdz pieturvietai "[[Cementa iela]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-17-junija-54-marsruta-autobusi-vakara-stundas-veiks-papildus-braucienus-lidz-pieturvietai-cementa-iela/|title=No 17. jūnija 54. maršruta autobusi vakara stundās veiks papildus braucienus līdz pieturvietai "Cementa iela"}}</ref> Gan darbdienās, gan brīvdienās pa 54. autobusu maršrutu kursē tikai 1 autobuss. 54. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 54. autobusu maršruts bija 3a. autobusu maršruts, bet kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] to pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. [[2010. gads|2010]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325328-riga_ieviesis_jaunas_pieturvietas_un_mainis_autobusu_kustibas_grafikus Rīgā ieviesīs jaunas pieturvietas un mainīs autobusu kustības grafikus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100404084143/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325328-riga_ieviesis_jaunas_pieturvietas_un_mainis_autobusu_kustibas_grafikus |date={{dat|2010|04|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|01|SK}}</ref> No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam iekāpšana 54. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī. No 2024. gada 1. oktobra maršruts vairs nekursē posmā no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskajam dārzam]]. Izmaiņas veiktas, lai palielinātu reisu skaitu un uzlabotu reisu izpildes prognozējamību. Tas tika iepriekš apspriests ar [[Voleri|Voleru]] apkaimes iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-oktobra-tiks-veiktas-izmainas-54-autobusa-marsruta/|title=No 1. oktobra tiks veiktas izmaiņas 54. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240919173236/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-oktobra-tiks-veiktas-izmainas-54-autobusa-marsruta/}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:54. autobuss Slokas ielā.jpg|thumb|255px|54. autobuss Slokas ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss uz Dzirnavu ielas.jpg|thumb|255px|54. autobuss Dzirnavu ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|54. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] [[Attēls:54. autobuss uz Dzirnavu ielas (2).jpg|thumb|255px|54. autobuss Dzirnavu ielā (līdz 2024. gada 1. oktobrim)]] '''[[Botāniskais dārzs]]''' — '''[[Voleri]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]] un [[Voleru iela]]. '''[[Voleri]]''' — '''[[Botāniskais dārzs]]''' kursē pa šādām ielām: [[Voleru iela]], [[Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] un [[Jūrmalas gatve]]. == Pieturvietas == 54. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Maršrutā '''[[Botāniskais dārzs]]''' — '''[[Voleri]]''' ir 14 pieturas, bet maršrutā '''[[Voleri]]''' — [[Botāniskais dārzs|'''Botāniskais dārzs''']] ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] (Jūrmalas gatve) | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] (Dzirciema iela) | |- | align="center" | 3 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 4 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 11 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 12 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- |13 |[[Voleru iela]] 4 |x |- | align="center" | 14 | [[Voleru iela]] 35 |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 2 | [[Voleru iela]] 35 |x |- | align="center" | 3 | [[Voleru iela]] 5 |x |- | align="center" | 4 | Pagrieziens uz Voleriem |x |- | align="center" | 5 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 7 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Cementa iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] | |- | align="center" | 13 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * "Daugavgrīvas šoseja" (no 2024. gada 1. augusta — "Pagrieziens uz Voleriem", virzienā no Voleriem)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|Mn4YC_M89T8|Pilnā 54. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|54]] 3gczgg73zek0l6s8xofsbjfj4taxik1 0 110347 4539394 4073341 2026-10-24T17:03:05Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539394 wikitext text/x-wiki {{novecojis|beidzis karjeru}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Huans Karloss Navarro | vārds_orig = ''Juan Carlos Navarro'' | attēls = Juan Carlos Navarro by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Huans Karloss Navarro 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Huans Karloss Navarro Feiho | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|6|13}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalānis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | poz = [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''La Bomba'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | numurs = 11 | amats = | līga = [[Spānijas basketbola līga|ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 40., otrajā kārtā | dr_gads = [[2002. gada NBA drafts|2002]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1997—2007 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2007—2008 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 3 = 2008—''pašlaik'' | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x Eiropas čempions (2009, 2011) * Eiropas čempionāta MVP (2011) * Pasaules čempions (2006) * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] ({{nbay|2008|end}}) * 2x [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions (2003, 2010) * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP (2009) * 8x [[Liga ACB|Spānijas līgas]] čempions * [[ACB līga|Spānijas līgas]] MVP (2006) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalBronzer|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Huans Karloss Navarro Feiho''' ({{val|ca|Juan Carlos Navarro Feijoo}}; dzimis {{dat|1980|6|13}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas basketbola izlase]]s kapteinis. Pašlaik (2017) pārstāv [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] klubu ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''. == Karjera == ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' pieaugušo komandā H. K. Navarro sāka spēlēt 17 gadu vecumā. 2003. gadā Barselonas komandas sastāvā viņš pirmo reizi kļuva par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]s uzvarētāju. H. K. Navarro tika draftēts [[2002. gada NBA drafts|2002. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar 40. numuru. Tomēr viņš nedevās spēlēt uz [[Vašingtonas "Wizards"]], bet palika Barselonā. 2007. gadā "Wizards" aizmainīja tiesības uz H. K. Navarro uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kur jau spēlēja viņa tautietis un draugs [[Pau Gazols]]. Nākamo sezonu katalāņu basketbolists spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], gūstot vidēji 10,9 punktus "Grizzlies" sastāvā. Pēc sezonas H. K. Navarro tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā debitantu izlasē. 2008. gada vasarā H. K. Navarro noslēdza līgumu uz četriem gadiem ar ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' par 9,5 miljoniem [[eiro]] un līdz ar to atgriezās Eiropā. Kopā ar ''FC Barcelona'' viņš ir 8 reizes uzvarējis ACB līgā, kā arī divreiz [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] (2003 un 2010). Pašlaik H. K. Navarro ir visu laiku rezultatīvākais Eirolīgas spēlētājs.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/24112011-barselonai_karteja_uzvara_navarro_uzstada Diamantidis nozog uzvaru Malagā, Navarro uzstāda Eirolīgas rekordu]</ref> == Spānijas izlase == Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu divās Olimpiskajās spēlēs, uzvarējis [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātos]] ir svinējis divas uzvaras ([[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009]], [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011]]), izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007]]) un vienu bronzas medaļu ([[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001]]). 2011. gada Eiropas čempionātā viņš tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?gamecode=220&pcode=ADI&seasoncode=e2006 Eirolīgas profils] {{en ikona}} * [http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=juan-carlos_navarro NBA.com profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120302181931/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/na/juan-carlos-navarro-1.html Sports-Reference profils] {{en ikona}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{DEFAULTSORT:Navarro, Huans Karloss}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] pq9y18w6ifwze8meq5kj504l47yxwuq 4539526 4539394 2026-10-25T07:03:58Z Biafra 13794 atj. 4539526 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Huans Karloss Navarro | vārds_orig = ''Juan Carlos Navarro'' | attēls = Juan Carlos Navarro by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Huans Karloss Navarro 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Huans Karloss Navarro Feiho | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|6|13}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalānis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | poz = [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = 2018 | alga = | iesauka = ''La Bomba'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | numurs = | amats = vēstnieks, spēlētāju mentors | līga = [[Spānijas basketbola līga|ACB līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 40., otrajā kārtā | dr_gads = [[2002. gada NBA drafts|2002]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1997—2007 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2007—2008 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 3 = 2008—2018 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x Eiropas čempions <small>(2009, 2011)</small> * Eiropas čempionāta MVP <small>(2011)</small> * Pasaules čempions <small>(2006)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2008|end}})</small> * 2x [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2003, 2010)</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP <small>(2009)</small> * 8x [[Liga ACB|Spānijas līgas]] čempions <small>(1999, 2001, 2003, 2004, 2009, 2011, 2012, 2014)</small> * [[ACB līga|Spānijas līgas]] MVP <small>(2006)</small> * 7× Spānijas kausa ieguvējs <small>(2001, 2003, 2007, 2010, 2011, 2013, 2018)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalBronzer|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Huans Karloss Navarro Feiho''' ({{val|ca|Juan Carlos Navarro Feijoo}}; dzimis {{dat|1980|6|13}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[katalāņi|katalāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s kapteinis. Lielāko karjeras daļu spēlējis [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] klubā ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'', ar ko divreiz kļuvis par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu. == Karjera == ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' pieaugušo komandā H. K. Navarro sāka spēlēt 17 gadu vecumā. 2003. gadā Barselonas komandas sastāvā viņš pirmo reizi kļuva par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]s uzvarētāju. H. K. Navarro tika draftēts [[2002. gada NBA drafts|2002. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar 40. numuru. Tomēr viņš nedevās spēlēt uz [[Vašingtonas "Wizards"]], bet palika Barselonā. 2007. gadā "Wizards" aizmainīja tiesības uz H. K. Navarro uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kur jau spēlēja viņa tautietis un draugs [[Pau Gazols]]. Nākamo sezonu katalāņu basketbolists spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], gūstot vidēji 10,9 punktus "Grizzlies" sastāvā. Pēc sezonas H. K. Navarro tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā debitantu izlasē. 2008. gada vasarā H. K. Navarro noslēdza līgumu uz četriem gadiem ar ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' par 9,5 miljoniem [[eiro]] un līdz ar to atgriezās Eiropā. Kopā ar ''FC Barcelona'' viņš ir 8 reizes uzvarējis ACB līgā, kā arī divreiz [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] (2003 un 2010). H. K. Navarro ir bijis visu laiku rezultatīvākais Eirolīgas spēlētājs,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/24112011-barselonai_karteja_uzvara_navarro_uzstada Diamantidis nozog uzvaru Malagā, Navarro uzstāda Eirolīgas rekordu]</ref> bet 2026. gadā šaja rangā ieņem 8. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketscope.com/records/career|title=EuroLeague Career Records|last=BasketScope|website=BasketScope|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Spēlētāja karjeru noslēdza 2018. gadā un 2019. gadā viņa 11. numuru ''FC Barcelona'' iemūžināja. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu divās Olimpiskajās spēlēs, uzvarējis [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātos]] ir svinējis divas uzvaras ([[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009]], [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011]]), izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007]]) un vienu bronzas medaļu ([[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001]]). 2011. gada Eiropas čempionātā viņš tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. === Pēc spēlētāja karjeras beigām === Pēc karjeras beigām darbojas ''FC Barcelona'' kluba vadībā. No 2021. līdz 2026. gadam viņš bija kluba ģenerālmenedžeris, bet arī pēc tam turpina darboties klubā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{DEFAULTSORT:Navarro, Huans Karloss}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] akz6qvqhcjwnesx6kejyl4lrxzuw9hm 4539529 4539526 2026-10-25T07:06:17Z Biafra 13794 4539529 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Huans Karloss Navarro | vārds_orig = ''Juan Carlos Navarro'' | attēls = Juan Carlos Navarro by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Huans Karloss Navarro 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Huans Karloss Navarro Feiho | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|6|13}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Barselona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[katalānis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | poz = [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1997 | kar_beig = 2018 | alga = | iesauka = ''La Bomba'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | numurs = | amats = vēstnieks, spēlētāju mentors | līga = [[Spānijas basketbola līga|ACB līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 40., otrajā kārtā | dr_gads = [[2002. gada NBA drafts|2002]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Vašingtonas "Wizards"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1997—2007 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' | kl_sez 2 = 2007—2008 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 3 = 2008—2018 | klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x Eiropas čempions <small>(2009, 2011)</small> * Eiropas čempionāta MVP <small>(2011)</small> * Pasaules čempions <small>(2006)</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] <small>({{nbay|2008|end}})</small> * 2x [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2003, 2010)</small> * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] MVP <small>(2009)</small> * 8x [[Liga ACB|Spānijas līgas]] čempions <small>(1999, 2001, 2003, 2004, 2009, 2011, 2012, 2014)</small> * [[ACB līga|Spānijas līgas]] MVP <small>(2006)</small> * 7× Spānijas kausa ieguvējs <small>(2001, 2003, 2007, 2010, 2011, 2013, 2018)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Japāna 2006]]|Basketbols}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalGold|[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]]|Basketbols}} {{MedalSilver|[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Huans Karloss Navarro Feiho''' ({{val|ca|Juan Carlos Navarro Feijoo}}; dzimis {{dat|1980|6|13}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[katalāņi|katalāņu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Uzbrūkošais aizsargs|aizsarga]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s kapteinis. Lielāko karjeras daļu spēlējis [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] klubā ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'', ar ko divreiz kļuvis par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu. == Karjera == ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' pieaugušo komandā H. K. Navarro sāka spēlēt 17 gadu vecumā. 2003. gadā Barselonas komandas sastāvā viņš pirmo reizi kļuva par [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]s uzvarētāju. H. K. Navarro tika draftēts [[2002. gada NBA drafts|2002. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar 40. numuru. Tomēr viņš nedevās spēlēt uz [[Vašingtonas "Wizards"]], bet palika Barselonā. 2007. gadā "Wizards" aizmainīja tiesības uz H. K. Navarro uz [[Memfisas "Grizzlies"]], kur jau spēlēja viņa tautietis un draugs [[Pau Gazols]]. Nākamo sezonu katalāņu basketbolists spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], gūstot vidēji 10,9 punktus "Grizzlies" sastāvā. Pēc sezonas H. K. Navarro tika iekļauts līgas simboliskajā otrajā debitantu izlasē. 2008. gada vasarā H. K. Navarro noslēdza līgumu uz četriem gadiem ar ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]'' par 9,5 miljoniem [[eiro]] un līdz ar to atgriezās Eiropā. Kopā ar ''FC Barcelona'' viņš ir 8 reizes uzvarējis ACB līgā, kā arī divreiz [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] (2003 un 2010). H. K. Navarro ir bijis visu laiku rezultatīvākais Eirolīgas spēlētājs,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/24112011-barselonai_karteja_uzvara_navarro_uzstada Diamantidis nozog uzvaru Malagā, Navarro uzstāda Eirolīgas rekordu]</ref> bet 2026. gadā šaja rangā ieņem 8. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketscope.com/records/career|title=EuroLeague Career Records|last=BasketScope|website=BasketScope|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Spēlētāja karjeru noslēdza 2018. gadā un 2019. gadā viņa 11. numuru ''FC Barcelona'' iemūžināja. === Spānijas izlase === Kopā ar Spānijas izlasi ir izcīnījis sudraba medaļu divās Olimpiskajās spēlēs, uzvarējis [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada Pasaules čempionātā]]. [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātos]] ir svinējis divas uzvaras ([[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009]], [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011]]), izcīnījis divas sudraba medaļas ([[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003]], [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007]]) un vienu bronzas medaļu ([[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001]]). 2011. gada Eiropas čempionātā viņš tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]. === Pēc spēlētāja karjeras beigām === Pēc karjeras beigām darbojas ''FC Barcelona'' kluba vadībā. No 2021. līdz 2026. gadam viņš bija kluba ģenerālmenedžeris, bet arī pēc tam turpina darboties klubā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} {{DEFAULTSORT:Navarro, Huans Karloss}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] a330q2dhyojl89ftplg2g3t5kkahvms 0 110648 4539479 4173140 2026-10-25T02:49:33Z ~2026-56852-69 152301 4539479 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|karavīru|sabiedrisku darbinieku|Alfrēds Riekstiņš (politiķis)}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alfrēds Riekstiņš | vārds_orig = | attēls = Riekstins.png | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Alfrēds Riekstiņš 1945. gada aprīlī | dz_dat_alt = | dz_gads = 1913 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Sabile]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1952 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Attēls:Flag of Latvian SSR.svg|border|22px]] [[Latvijas PSR]], [[Talsu rajons]], Dreimaņi (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Untersturmführer'' ([[Leitnants]])[[Attēls:SS-Untersturmführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = 1942. — 1945. | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | apbalvojumi = [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]]<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķiras)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]] (sudraba)<br /> [[Ievainojuma nozīme]] (melnā)<br /> [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)]] (sudraba)<br /> Kurzemes rokas lente }} }} '''Alfrēds Riekstiņš''' (dzimis {{dat|1913|01|30}}, miris {{dat|1952|09|11}}) bija latviešu karavīrs, [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris]] un ASV diversants. Kara beigās izceļojis uz [[Zviedrija|Zviedriju]], bet 1952. gadā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlūkdienesta diversants atgriezās [[Latvijas PSR]], taču operācija atklāta un Alfrēds Riekstiņš izdarīja pašnāvību. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Sabile|Sabilē]] [[1913]]. gada 30. janvārī. Mācījās Sabiles pamatskolā, tad strādāja par laukstrādnieku. Dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[7. Siguldas kājnieku pulks|7.Siguldas kājnieku pulkā]] dižkareivja dienesta pakāpē. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Riekstiņš slēpās mežā, bet pēc [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācu uzbrukuma]] sākuma 1941. gada 22. jūnijā iestājās Sabiles nacionālo partizānu vienībā. 1942. gada 2. martā brīvprātīgi iestājās [[24. Talsu policijas bataljons|24. Talsu kārtības dienesta (policijas) bataljonā]]. Piedalījās partizānu apkarošanas operācijās [[Minska]]s apkārtnē un cīņās pret Sarkano armiju [[Ļeņingrada]]s pievārtē. Beidza instruktoru kursus, paaugstināts par kaprāli. 1943. gada pavasarī latviešu leģiona 2. brigādes 40. grenadieru pulka, 1. bataljona sastāvā Riekstiņš cīnījās Volhovas frontē. 1944. gada 8. augustā Alfrēdu Riekstiņu iecēla par vada komandieri [[Ernests Laumanis|Ernesta Laumaņa]] komandētajā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] izlūku (fizilieru) bataljonā. Piedalījās cīņās pie [[Cesvaine]]s, [[Lubāna]]s un [[More]]s. Apbalvots ar 2. šķiras Dzelzs krustu.<ref name=autogenerated1>[http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/?doc=65887 / Jaunākajā numurā / Mājas viesis<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās izcēlās ar pārdrošām un atjautīgām operācijām. 1945. gada 16. februārī Riekstiņu par kauju pie Vamžiem apbalvoja ar 1. šķiras Dzelzs krustu. 1945. gada 16. martā viņa vienība īstenoja pārdrošu izlūkgājienu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] aizmugurē, sagrābjot vairākus tankus un lielgabalus un izjaucot pretinieka uzbrukumu. Par šo akciju viņu 1945. gada 5. aprīlī apbalvoja ar bruņinieka pakāpes dzelzs krustu un paaugstināja leitnanta dienesta pakāpē. Pēc apbalvošanas nosūtīts uz rotas komandiera kursiem [[Pastende|Pastendē]]. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gadā Riekstiņam ar ātrlaivu izdevās sasniegt [[Gotlande]]s krastus, kur pārģērbšanās par civilpersonu ļāva izvairīties no internēšanas karagūstekņu nometnē un sekojošās [[Baltiešu izdošana|izdošanas atpakaļ PSRS]]. Kādu laiku strādāja fizisku darbu kūdras purvā un meža izstrādē. Vēlāk apmetās [[Gēteborga|Gēteborgā]] un piedalījās "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]]" nodaļu veidošanā Zviedrijā.<ref name=autogenerated1 /> Alfrēda Riekstiņa raksturojumu ir sniedzis trimdas vēsturnieks un publicists [[Uldis Ģērmanis]]<ref name=autogenerated1 /> {{cquote|"Alfrēda ārienē nebija nekāda brašuma vai kaujinieciskuma. Bet, ja pārrunu brīžos gadījās ieskatīties viņa palaikam piemiegtajās acīs, tad daudz kas kļuva saprotamāks. Tur reizēm atplaiksnījās tāds vēss un zilgans tērauds, kas, šķiet, nepazina ne žēlabas, ne žēlastību. Alfrēdam bija grūti samierināties ar miera laika dzīvi, jo viņš bija un palika kaujinieks,"||| U.Ģērmanis}} 1951. gadā Alfrēds Riekstiņš nolēma sadarboties ar britu un amerikāņu slepenajiem dienestiem, lai iegūtu sabiedrotajiem vajadzīgu informāciju un sekmētu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Riekstiņu iedalīja piecu vīru grupā, kurus plānoja slepeni nogādāt Latvijā. Kopā ar vairākiem citiem latviešiem viņu apmācīja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlūkdienesta skolās [[Bavārija|Bavārijā]]. 1952. gada 30. augustā Riekstiņš ar segvārdu "Imants" nokļuva [[Kurzeme|Kurzemē]]. Kopā ar Edvīnu Ozoliņu ("Herbertu") un Nikolaju Balodi ("Borisu") [[Priekule]]s apkārtnē viņu desantēja ASV izlūkdienesta sūtītā divmotoru lidmašīna. Pēc piezemēšanās "Boriss" atdalījās no grupas, bet "Imants" un "Herberts" naktī devās uz Riekstiņam labi zināmajām "Dreimaņu" mājām netālu no [[Sabile]]s. Viņa ceļa biedrs izrādījās Rietumu izlūkdienestā iefiltrēts padomju aģents, tādēļ jau pēc četrām dienām mājas aplenca čekas{{fact}} karaspēks. 1952. gada 11. septembrī, pēc īsas apšaudes, saprotot pretošanās bezjēdzību, Riekstiņš izmantoja līdzdoto [[Cianīds|ciankālija]] ampulu un veica pašnāvību.<ref name=autogenerated1 /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņš, Alfrēds}} [[Kategorija:Sabilē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušās militārpersonas]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 0dq05shsj501xc5d6kkv45sxcl0tia3 0 111032 4539396 3945757 2026-10-24T17:04:42Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539396 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Huans Antonio Samarančs | vārds_orģ = ''Juan Antonio Samaranch'' | attēls = JASamaranch.jpg | mazs_att = | apraksts = 1998 <!------ Pirmais amats ------> | amats = 7. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents | term_sākums = {{dat|1980|7|16|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2001|7|16|N|bez}} | viceprezidents = | priekštecis = [[Maikls Moriss]] | pēctecis = [[Žaks Roge]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1920|7|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2010|4|21|1920|7|17}} | mir_vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | apglabāts = | tautība = [[katalānis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} Marķīzs '''Huans Antonio Samarančs''' ({{val|es|Juan Antonio Samaranch Torelló}}; dzimis {{dat|1920|7|17}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]], miris {{dat|2010|4|21}} [[Barselona|Barselonā]]) bija [[katalānis|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s diplomāts un [[sports|sporta]] funkcionārs. Viņš bija septītais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents laika posmā no 1980. līdz 2001. gadam, kad šos amata pienākumus pārņēma [[Beļģija|beļģis]] [[Žaks Roge]]. Par SOK prezidentu viņš tika ievēlēts 83. SOK sesijā [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Laikā, kad Samarančs bija savā amatā, olimpiskās spēles kļuva finansiāli veiksmīgākas. Viņš ieviesa tradīciju, ka katru olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, SOK prezidents nosauc šīs par labākajām olimpiskajām spēlēm visā tās vēsturē. Vienīgo reizi, kad viņš neteica šos vārdus, bija [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Atlanta|Atlantā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref>[http://www.ft.com/cms/s/0/be6c3c56-6e64-11dc-b818-0000779fd2ac.html Beijing strikes gold in the propaganda Olympics] {{en ikona}}</ref> kuru organizatoriskais līmenis tika ļoti kritizēts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100507144823/http://www.ifbb.com/reports/JuanAntonioSamaranch.htm IFBB profils] {{en ikona}} * {{IMDB|1347360}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{spānija-aizmetnis}} {{SOK prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samaranczs, Huans Antonio}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi]] [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:FIBA slavas zālē uzņemtie]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Katalāņi]] kbauk81np8ax5lnafhj73uh4zo1c77d 0 117602 4539655 4279680 2026-10-25T11:45:54Z Bendžamins 76862 4539655 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Danjels Pačeko | image = Daniel Pacheco (cropped).jpg | fullname = Danjels Pačeko Lobato | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|5}} | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Malaga}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Polija}} [[Wisła Płock]] | clubnumber = 8 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2003—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|"Barcelona"]] | youthyears2 = 2007—2009 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|"Liverpool"]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|"Liverpool"]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 2011 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | caps2 = 6 | goals2 = 2 | years3 = 2011—2012 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2012—2013 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | caps4 = 11 | goals4 = 0 | years5 = 2013 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | caps5 = 19 | goals5 = 5 | years6 = 2013—2014 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]] | caps6 = 32 | goals6 = 5 | years7 = 2014—2017 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | caps7 = 23 | goals7 = 0 | years8 = 2015—2016 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés|Alavés]] | caps8 = 36 | goals8 = 3 | years9 = 2016—2017 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | caps9 = 31 | goals9 = 3 | years10 = 2017—2018 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | caps10 = 11 | goals10 = 0 | years11 = 2018—2020 | clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | caps11 = 44 | goals11 = 2 | years12 = 2021 | clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[UD Logroñés|Logroñés]] | caps12 = 10 | goals12 = 0 | years13 = 2021—2022 | clubs13 = {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]] | caps13 = 12 | goals13 = 0 | years14 = 2022—2024 | clubs14 = {{flaga|Polija}} [[Górnik Zabrze]] | caps14 = 62 | goals14 = 4 | years15 = 2024— | clubs15 = {{flaga|Polija}} [[Wisła Płock]] | caps15 = 67 | goals15 = 5 | nationalyears1 = 2007 | nationalteam1 = [[Spānijas jauniešu futbola izlase|Spānija U-16]] | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalteam2 = [[Spānijas jauniešu futbola izlase|Spānija U-17]] | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2009 | nationalteam3 = [[Spānijas jauniešu futbola izlase|Spānija U-18]] | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2009 | nationalteam4 = [[Spānijas jauniešu futbola izlase|Spānija U-19]] | nationalcaps4 = 7 | nationalgoals4 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | caption = Danjels Pačeko 2012. gadā }} '''Danjels Pačeko Lobato''' ({{val|es|Daniel Pacheco Lobato}}; dzimis {{dat|1991|1|5}} [[Malaga|Malagā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir spāņu [[futbols|futbolists]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Kopš 2024. gada pārstāv Polijas komandu [[Wisła Płock|''Wisła Płock'']]. == Klubu karjera == Pirms pāriešanas uz "Liverpool" Pačeko bija iemantojis nākotnes zvaigznes reputāciju [[FC Barcelona|"Barcelona"]] jaunatnes sistēmā. Pateicoties viņa prasmei gūt vārtus no teju jebkuras pozīcijas, komandas biedri futbolistu iesauca par ''El Asesino'' jeb "Slepkavu".<ref>Tully, D, [http://www.footballfancast.com/football-blogs/the-boy-skills-liverpools-dani-pacheco "The Boy Has Got Skills — Liverpool's Dani Pacheco"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100104134521/http://www.footballfancast.com/football-blogs/the-boy-skills-liverpools-dani-pacheco |date={{dat|2010|01|04||bez}} }}, 27 November 2009, accessed 9 February 2010</ref><ref>Heron, P, [http://www.myanfield.net/2007/07/killer-has-been-signed-by-liverpool.html "The Killer has been signed by Liverpool"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100706194223/http://www.myanfield.net/2007/07/killer-has-been-signed-by-liverpool.html |date={{dat|2010|07|06||bez}} }}, MyAnfield, 1 July 2007, accessed 9 February 2010</ref> Pačeko "Liverpool" rezervistu sastāvā debitēja {{dat|2008|2|5}} pret [[Boltonas "Wanderers"]] dublieriem. Jau pirmajā mačā viņš guva vārtus. 2008. gada aprīlī uzbrucējs atdeva ļoti tālu piespēli [[Kristians Nemets|Kristianam Nemetam]], kurš guva vārtus pret "Blackburn Rovers" rezervistiem, kas deva "Liverpool" otrajai komandai attiecīgās līgas titulu. Galvenajā komandā viņš debitēja {{dat|2009|12|9}}, otrajā puslaikā iznākot uz laukuma [[Alberto Akvilāni]] vietā [[UEFA Čempionu līga]]s mačā pret "[[Fiorentina]]".<ref>[http://www.liverpooldailypost.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2009/12/10/fiorentina-loss-summed-up-our-campaign-but-we-can-start-a-new-season-against-arsenal-says-liverpool-fc-manager-rafael-benitez-92534-25361593/ Liverpool Daily Post]</ref><ref>[http://www.google.com/hostednews/ukpress/article/ALeqM5hu2ofZXEI_j60qHWIRrhoUPVntcA The Press Association — Reds sign off with defeat]{{Novecojusi saite}}</ref> Premjerlīgas debija nāca divas nedēļas vēlāk, kad pret [[Vulverhemptonas "Wanderers"]] atkal nomainīts Akvilāni. {{dat|2010|2|18}} [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē ar "Unirea Urziceni" viņam trešais mačs "Liverpool" sastāvā. Tajā uzbrucējs atzīmējās ar rezultatīvu piespēli [[Davids Ngogs|Davidam Ngogam]]. == Karjeras statistika == ''Atjaunots 2010. gada 9. maijā.'' {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |- |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Citi mači !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |rowspan="2" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' ([[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]]) |2009—10 |align="center"|4 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !7 !0 |- |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā klubā !! 4 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! 3 !! 0 !! 0 !! 0 !! 7 !! 0 |- ! style="background:beige" colspan="2" align="Centre" |Kopā karjerā ! style="background:beige"| 4 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 3 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 7 ! style="background:beige"| 0 |- |} == Sasniegumi == '''Betis''' * [[Segunda Division]]: 2014–15 '''Alavés''' * [[Segunda Division]]: 2015–16 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/daniel-pacheco Profils "Liverpool" oficiālajā vietnē] {{en ikona}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Pačeko, Danjels}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Górnik Zabrze spēlētāji]] [[Kategorija:Plockas "Wisła" spēlētāji]] fe4he4yvjj2mlbqifh0vb2twtzuivvd 0 131833 4539546 4488196 2026-10-25T08:34:23Z Meistars Joda 781 Anonīmā dalībieka jūnijā veiktais labojums atbilst patiesībai. 4539546 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Talsu Vēstis" | image = Logo.jpg | image_size = | image_caption = | frequency = otrdiena; piektdiena | category = reģionālais laikraksts | company =Silk Milk Media | founded = 1945. gada 22. maijā (līdz 1989. gadam "Padomju Karogs") | firstdate = | country = [[Latvija]] | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | website = {{URL|http://www.retalsi.lv}} |chiefeditor=[[Sanita Liepiņa]] |owners=Silk Milk Media } '''Talsu Vēstis''' ir reģionālais [[laikraksts]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Laikraksts iznāk kopš 1945. gada 22. maija (vispirms ar nosaukumu Padomju karogs). Nosaukums tika mainīts 1989. gadā, kad laikrakstu tā kolektīvs [[3. atmoda|atmodas]] iespaidos pārdēvēja par Talsu Vēstīm. Kopš 2022. gada 1. februāra laikrakstu izdod SIA "SILK MILK Media", turpinot iesākto un attīstot laikraksta saturu. Kopš 2022. gada laikraksta oficiālā tīmekļa vietne ir www.retalsi.lv. 2025. gadā laikraksta galvenā redaktore ir Sanita Liepiņa, portāla redaktore Paula Kārkluvalka. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{prese-aizmetnis}} {{Latvijas laikraksti}} [[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Talsu novads]] [[Kategorija:Reģionālie laikraksti]] [[Kategorija:Laikraksti latviešu valodā]] fl5tirywu4p67qpir2w7ypss2bczv64 4539547 4539546 2026-10-25T08:34:42Z Meistars Joda 781 4539547 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Talsu Vēstis" | image = Logo.jpg | image_size = | image_caption = | frequency = otrdiena; piektdiena | category = reģionālais laikraksts | company =Silk Milk Media | founded = 1945. gada 22. maijā (līdz 1989. gadam "Padomju Karogs") | firstdate = | country = [[Latvija]] | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | website = {{URL|http://www.retalsi.lv}} |chiefeditor=[[Sanita Liepiņa]] |owners=Silk Milk Media }} '''Talsu Vēstis''' ir reģionālais [[laikraksts]] [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Laikraksts iznāk kopš 1945. gada 22. maija (vispirms ar nosaukumu Padomju karogs). Nosaukums tika mainīts 1989. gadā, kad laikrakstu tā kolektīvs [[3. atmoda|atmodas]] iespaidos pārdēvēja par Talsu Vēstīm. Kopš 2022. gada 1. februāra laikrakstu izdod SIA "SILK MILK Media", turpinot iesākto un attīstot laikraksta saturu. Kopš 2022. gada laikraksta oficiālā tīmekļa vietne ir www.retalsi.lv. 2025. gadā laikraksta galvenā redaktore ir Sanita Liepiņa, portāla redaktore Paula Kārkluvalka. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{prese-aizmetnis}} {{Latvijas laikraksti}} [[Kategorija:Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Talsu novads]] [[Kategorija:Reģionālie laikraksti]] [[Kategorija:Laikraksti latviešu valodā]] by9eedlmne940d9o532qja08ph8dlcb 0 132894 4539461 4529205 2026-10-25T01:05:06Z DaceX 96827 4539461 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Starptautiskā Šaha federāciju FIDE|žurnālu "FIDE"|FIDE (žurnāls)}} {{Organizācijas infokaste | name = Starptautiskā Šaha federācija<br />FIDE | image = Fidelogo.png | size = 150px | motto = Gens una sumus | type = Sporta federācija | formation = {{dat|1924|7|20}} | headquarters = {{vieta|Šveice|Lozanna}} | membership = 170 nacionālās šaha organizācijas | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Timurs Turlovs]] | language = | website = [http://www.fide.com/ www.fide.com] }} '''Starptautiskā Šaha federācija''' ({{val|fr|Fédération internationale des échecs}} — '''FIDE''') ir pasaulē vadošā [[šahs|šaha]] organizācija, kas apvieno 170 nacionālās šaha organizācijas. Tās mītne atrodas Lozannā, [[Grieķija|Šveicē]]. FIDE ir dibināta {{dat|1924|7|20}} [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]]. Nodarbojas ar šaha popularizēšanu un dažādu starptautisku sacensību organizēšanu, cita starpā [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules šaha čempionātu]], [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātu]] un [[Šaha olimpiāde|Šaha olimpiādi]]. Latviju FIDE pārstāv [[Latvijas Šaha federācija]]. == FIDE prezidenti == {|class="wikitable" style="text-align:left" |- !align=center| Vārds Uzvārds !!align=center|Gadi !! align="center"|Valsts |- | [[Aleksandrs Rībs]] ||1924—1939 | {{NED}} |- | [[Augusto De Muro]]<ref>2023. gadā FIDE atzina, ka Augusto de Muro par FIDE prezidentu tika iecelts 1939. gada FIDE Ģenerālā asamblejā Buenosairesā, taču šo iecelšanu vēlāk apstrīdēja iepriekšējā FIDE vadība, un viņš nepildīja savus pienākumus kara laikā.</ref><ref>[https://www.fide.com/1st-fide-council-meeting-2023-list-of-decisions/ 1st FIDE Council Meeting 2023: List of decisions]</ref> ||1939—1946 | {{ARG}} |- | [[Aleksandrs Rībs]] ||1946—1949 | {{NED}} |- | [[Folke Rogards]] ||1949—1970 | {{SWE}} |- | [[Makss Eive]] ||1970—1978 | {{NED}} |- | [[Fridriks Oulafsons]] ||1978—1982 | {{ISL}} |- | [[Florensio Kampomaness]] ||1982—1995 | {{PHI}} |- | [[Kirsans Iļumžinovs]] ||1995—2018 | {{RUS}} |- | [[Arkādijs Dvorkovičs]] ||2018—2026 | {{RUS}} |- | [[Timurs Turlovs]] ||2026— | {{KAZ}} |} Pēc pašreizējās kārtības FIDE prezidentu ievēlē uz 4 gadiem. No 6 FIDE viceprezidentiem viens ir pirmais viceprezidents, bet pārējie pārstāv Āfriku, Āziju, Eiropu, Dienvidameriku un Ziemeļameriku. == Pasaules šaha čempioni == === Pirms FIDE === * 1886-1894 [[Vilhelms Steinics]] {{AUT}} * 1894-1921 [[Emanuels Laskers]] {{GER}} * 1921-1927 [[Hosē Rauls Kapablanka]] {{CUB}} * 1927-1935 [[Aleksandrs Aļehins]] {{FRA}} * 1935-1937 [[Makss Eive]] {{NED}} * 1937-1946 [[Aleksandrs Aļehins]] {{FRA}} === FIDE čempioni === * 1948-1957 [[Mihails Botviņņiks]] {{URS}} * 1957-1958 [[Vasilijs Smislovs]] {{URS}} * 1958-1960 [[Mihails Botviņņiks]] {{URS}} * 1960-1961 [[Mihails Tāls]] {{URS}} * 1961-1963 [[Mihails Botviņņiks]] {{URS}} * 1963-1969 [[Tigrans Petrosjans (1929—1984)|Tigrans Petrosjans]] {{URS}} * 1969-1972 [[Boriss Spaskis]] {{URS}} * 1972-1975 [[Bobijs Fišers|Roberts ("Bobijs") Fišers]] {{USA}} * 1975-1985 [[Anatolijs Karpovs]] {{URS}} * 1985-1993 [[Garijs Kasparovs]] {{URS}} * 1993-1999 [[Anatolijs Karpovs]] {{RUS}} * 1999-2000 [[Aleksandrs Halifmans]] {{RUS}} * 2000-2002 [[Višvanatans Anands]] {{IND}} * 2002-2004 [[Ruslans Ponomarjovs]] {{UKR}} * 2004-2005 [[Rustams Kosimdžonovs]] {{UZB}} * 2005-2006 [[Veselins Topalovs]] {{BUL}} * 2006-2007 [[Vladimirs Kramņiks]] {{RUS}} * 2007-2013 [[Višvanatans Anands]] {{IND}} * 2013-2023 [[Mangnuss Kārlsens]] {{NOR}} * 2023-2024 [[Dins Ližeņs]] {{CHN}} * 2024-......[[Dommaradžu Gukešs]] {{IND}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fide.com/ FIDE oficiālā tīmekļa vietne] {{Organizācija-aizmetnis}} {{šahs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šaha organizācijas]] nyu3sg4x78mw5z8nbwrlpfmqoceq2pn 0 143366 4539566 4497151 2026-10-25T09:26:22Z Tankists 100139 4539566 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mīlas viesulis | image = Sturm_der_Liebe_Logo_-_gross_seit_2011.png | genre = [[ziepju opera]]<br />[[romantiska drāma]] | creator = Bea Šmita | executive_producer = Bea Šmita | writer = Jūlija Bahmane<br />Bea Šmita | starring = [[Dirks Galuba]]<br />[[Zeps Šauers]]<br />[[Antje Hāgena]]<br />[[Ērihs Altenkofs]]<br />[[Dīters Bahs]]<br />[[Svens Vāzners]]<br />[[Laura Osvalde]]<br />u.c. | country = {{flagicon|Germany}} [[Vācija]] | language = [[Vācu valoda|vācu]] | num_seasons = 22 | num_episodes = 4659 {{small|(25/10/2026)}} | opentheme = Curly - ''Stay'' | theme_music_composer = [[Leslijs Mandoki]]<br />Lašlo Benkers | company = ''[[Bavaria Film]]'' | camera = | runtime = 48–50 minūtes | network = ''[[Das Erste]]'' | picture_format = [[576i]] [[Standard-definition television|SDTV]] (2005–2011)<br /> [[720p]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] (2011–pašlaik) | audio_format = Stereo | first_aired = {{Start date|df=yes|2005|9|26}} | last_aired = pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | website = http://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/index.html }} '''"Mīlas viesulis"''' ({{val|de|Sturm der Liebe}}) ir [[Vācija]]s televīzijas seriāls, kuru sabiedriskā medija [[ARD]] TV kanāls ''[[Das Erste]]'' pārraida kopš 2005. gada 26. septembra. Seriālam ir 22 sezonas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Staffel_22|title=Staffel 22|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2024-12-05|language=de}}</ref> vairāk nekā 4650 sērijas (2026. gada oktobrī).<ref name="ep">[https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/sendung/index.html Episode List]</ref> Latvijā to kopš 2006. gada<ref name="ltv2006">{{tīmekļa atsauce |title=Mīlas viesulis / Seriāli / LTV1 / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |website=ltv.lv |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060406205752/http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |archivedate={{dat|2006|4|6||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|4|6||bez}}}}</ref> 27. marta<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pirmdiena, 27. marts, 5. lpp |url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |website=preilubiblioteka.lv |publisher=Preiļu rajona laikraksts "Novadnieks" |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502091609/http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |page=5 |language=lv |date={{dat|2006|3|24||bez}}}}</ref> pārraida [[LTV1]]. Seriāla darbība notiek pieczvaigžņu viesnīcā netālu no [[Rozenheima]]s [[Bavārija|Bavārijā]]. Seriāla nemainīgi galvenie varoņi ir Hildegarde, Alfonss, Verners, Mihaēls u.c. 2024. gada maijā paziņots, ka "Mīlas viesulis" tiks veidots vismaz līdz 2027. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD setzt beide Telenovelas fort - aber nur als Halbstünder |url=https://www.dwdl.de/nachrichten/97890/ard_setzt_beide_telenovelas_fort__aber_nur_als_halbstuender/ |website=DWDL.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de |date={{dat|2024|5|6||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD-Telenovelas bis 2027 in gewohnter Sendelänge {{!}} Das Erste |url=https://www.daserste.de/specials/ueber-uns/ard-telenovelas-bis-2027-in-gewohnter-sendelaenge100.html |website=daserste.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de}}</ref> == Apraide un mārketings == Seriālu sāka producēt 2005. gada 1. augustā, un no 2005. gada 26. septembra to pārraida darba dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 |title=Bavaria-Archiv (abgefragt: 1. November 2009) |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100114031737/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 }}</ref> Seriālu ir nopirkušas jau 20 raidorganizācijas visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satundkabel.de/index.php?option=com_content&view=article&id=72595&Itemid=155 |title=Autor Süß erklärt sich den Erfolg des Sturms, der bisher in 20 Länder verkauft wurde}}</ref> Tiesības uz visām epizodēm tika piešķirtas "STV" ([[Slovākija]]) un [[TV3 Latvija|TV3]] ([[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 |title=MIPCOM in Cannes |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090111222940/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 }}</ref> tomēr to Latvijā kopš 2006. gada pārraida [[LTV1]].<ref name="ltv2006" /> Itālijā "Rete 4" seriāls tiek pārraidīts itāļu valodā, kas dublēts ar nosaukumu ''Tempesta d'amore''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mediaset.it/rete4/tempesta_d_amore/|title=Tempesta d’amore auf Rete 4}}</ref> [[Bulgārija]]s raidorganizācija "Nova TV" to pārraida kopš 2009. gada jūlija beigām ar nosaukumu ''Wetrowete na Lyubowta'' (Mīlestības vēji). Beļģijā "Vitaya" pārraida ''Mīlas viesuli'' vācu valodā ar flāmu subtitriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Stievie|url=https://stievie.be/info/s/sturmderliebe|title=Kijk tv op jouw manier|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015122913/https://stievie.be/info/s/sturmderliebe}}</ref> [[Polija]]s raidorganizācija "TV Puls" pārraida ''Mīlas viesuli'' ar nosaukumu ''Burza uczuć''. [[Francija|Francijā]] apraide sākās 2013. gada pavasarī ar 1392. sēriju HD versijā "France Télévisions". [[Islande]]s raidorganizācija "RUV" seriālu sāka translēt 2012. gada oktobrī ar ceturto sezonu un galveno varoņu pāri ''Emmu'' un ''Fēliksu''. Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s pētījumu institūta "Digital TV Research" pētījumu, seriāls 2012. gadā Eiropas televīzijas tirgū guva ieņēmumus 93,2 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā; ''Mīlas viesulis'' bija vienīgais seriāls labāko desmitniekā, kas nenāca no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>Christian Junklewitz: [http://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html ''SerienBiz: NCIS ist die wertvollste Importserie''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191216073903/https://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html |date={{dat|2019|12|16||bez}} }}, serienjunkies.de (abgerufen am 12. Juli 2013).</ref><ref>digitaltvresearch.com: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf|title=Top imported drama titles gain as others fade (PDF; 381&nbsp;kB)|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130721013000/http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf}}</ref> == Sižets == [[Attēls:Sturm der Liebe.jpg|thumb|Seriāla logotips līdz 2009. gadam]] Seriāla stāsts ir par attiecībām un [[Mīlestība|mīlestību]], kura darbība norisinās ap pieczvaigžņu viesnīcu "Firstenhofu". Notikumi risinās izdomātā ciematā ''Bihlheimā'', [[Bādtelca|Bādtelcā]], [[Augšbavārija|Augšbavārijā]]. Viesnīcas ārējie skati ir ņemti no [[Vāgenes pils]], [[Vāgenes ciemats|Vāgenes ciematā]], netālu no [[Rozenheima]]s. Sižets ir saistīts ap ''Zālfeldu'' ģimenes locekļiem, kuri ir viesnīcas īpašnieki un viņu darbiniekiem. Sezonas ir savstarpēji saistītas, kur mīlnieku pāri beigās saiet kopā pēc daudz un dažādām nesaskaņām un pārdzīvojumiem. == Sezonu pārskats == {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" |+ !Sezona !Pirmā sērija !Pēdējā sērija !Sēriju skaits |- !1 |1 <small>(26.09.2005)</small> |313 <small>(31.01.2007)</small> |313 |- !2 |314 <small>(01.02.2007)</small> |520 <small>(18.12.2007)</small> |207 |- !3 |521 <small>(19.12.2007)</small> |703 <small>(08.10.2008)</small> |183 |- !4 |704 <small>(09.10.2008)</small> |914 <small>(14.09.2009)</small> |211 |- !5 |915 <small>(15.09.2009)</small> |1117 <small>(05.08.2010)</small> |203 |- !6 |1118 <small>(06.08.2010)</small> |1391 <small>(10.10.2011)</small> |274 |- !7 |1392 <small>(11.10.2011)</small> |1600 <small>(05.09.2012)</small> |209 |- !8 |1601 <small>(06.09.2012)</small> |1814 <small>(02.08.2013)</small> |214 |- !9 |1815 <small>(05.08.2013)</small> |2066 <small>(10.09.2014)</small> |252 |- !10 |2067 <small>(11.09.2014)</small> |2265 <small>(28.07.2015)</small> |199 |- !11 |2266 <small>(29.07.2015)</small> |2499 <small>(25.07.2016)</small> |234 |- !12 |2500 <small>(26.07.2016)</small> |2692 <small>(22.05.2017)</small> |193 |- !13 |2693 <small>(23.05.2017)</small> |2812 <small>(17.11.2017)</small> |120 |- !14 |2813 <small>(20.11.2017)</small> |3019 <small>(18.10.2018)</small> |207 |- !15 |3020 <small>(19.10.2018)</small> |3264 <small>(06.11.2019)</small> |245 |- !16 |3265 <small>(07.11.2019)</small> |3515 <small>(22.12.2020)</small> |251 |- !17 |3516 <small>(23.12.2020)</small> |3729 <small>(01.12.2021)</small> |214 |- !18 |3730 <small>(02.12.2021)</small> |3957 <small>(02.01.2023)</small> |228 |- !19 |3958 <small>(05.01.2023)</small> |4151 <small>(22.11.2023)</small> |194 |- !20 |4152 <small>(23.11.2023)</small> |4334 <small>(04.12.2024)</small> |183 |- !21 |4335 <small>(05.12.2024)</small> |4485 <small>(28.10.2025)</small> |151 |- !22 |4486 <small>(29.10.2025)</small> | | |- |} == Seriāla galvenie varoņi == === Verners Zālfelds un Kristofs Zālfelds === [[Attēls:Saalfeld_Clan.png|alt=|thumb|''Zālfeldu''{{Novecojusi saite}} dzimtas koks]] '''''Verners Zālfelds''''' ir ''Roberta'', ''Lauras'', ''Sandras'', ''Morica'', ''Konstantīna'' un ''Viljama'' tēvs, kā arī ''Aleksandra'' likumīgais tēvs, kurš reiz apprecējās ar ''Firstenhofas'' mantinieci ''Šarloti Zālfeldi''. Daudzus gadus viņš ir 5 zvaigžņu viesnīcas direktors. Pēc gandrīz 40 gadiem viņš beidzot ir salabis ar savu brāli ''Andrē'' un atkal nodarbina viņu kā pavāru ''Firstenhofā''. Nekas nav mainījies viņa tieksmē uzticēties viltīgām un skaistām sievietēm. Viņš atkal un atkal krāpis savu sievu ''Šarloti'', kas galu galā noveda pie viņu šķiršanās pēc 36 laulības gadiem.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/index.html Werner Saalfeld], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Pēc ''Barbaras fon Heidenbergas'' par jauno sievu Verneram kļūst ''Dorisa van Nordena'', kuru viņš pameta pēc īsas afēras [[Buenosairesa|Buenosairesā]] un kopš tā laika vairs nav redzējis. Tā kā Verners staigāja ar "rozā brillēm", viņš nepamanīja, kādu spēli ''Dorisa'' spēlē ar ''Šarloti''. Pēc tam, kad ''Dorisa'' atzinusies visos savos ļaunajos darbos un bijusi ieslodzīta, ''Verners'' teica, ka atkal ir laiks pārmaiņām. Viņš tiek izvirzīts par jauno ''Bihlheimas'' mēru un uzvar vēlēšanās. Tikai ''Frīdrihs'' ir aizdomīgs par ''Verneru'' un atkal un atkal mēģina pārliecināt ''Šarloti'', ka Verners rīkojas nepareizi. Viņš arī sāk attiecības ar ''Natašas'' jaunāko māsu ''Popiju Šveicari'', kuru vēlāk apprec. Kad ''Popija'' kādu laiku vēlāk mirst kruīzā kopā ar māti, viņš krīt dziļās sērās. Kad ''Adrians Lehners'' iegādājās 20% no "Firstenhofas" [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijām]], atklājās tumšs ''Vernera'' pagātnes noslēpums. Reiz viņš piesedza [[Slepkavība|slepkavību]], kuru par samaksu pastrādāja ''Adriana'' tēvs ''Hāgens''. Tikmēr ''Šarlote'' ir piedevusi viņam grēkus ar ''Hāgenu Lehneru'' un abi ir nolēmuši atkal apprecēties, kas pēc tam tiek īstenots. Pēc tam, kad ''Šarlote'' pārcēlās uz [[Āfrika|Āfriku]], Verners turpināja cīnīties ar ''Kristofu'' par "Firstenhofu". Viņš cer ar ''Roberta'' atbalstu pilnībā atbrīvoties no viņa. ''Verners'' neuzticas mazdēlam ''Džošuā'', ko viņš arī neslēpj. Kamēr ''Verners'' bauda dzīvi trīs paaudžu mājsaimniecībā, šķiršanās no ''Šarlotes'' atkal parāda to, kas viņam vajadzīgs, lai būtu pilnīgi laimīgs. Drīz viņa uzmanību piesaista cita sieviete. '''''Kristofs Zālfelds''''' ir viesnīcas dibinātāja ''Ludviga Zālfelda'' mazdēls un pasaules mēroga lētu [[Viesnīca|viesnīcu]] tīkla īpašnieks. Viņš ierodas ''Bihelheimā'', lai padarītu "Firstenhofu" par savu ģimenes vietu, jo viņš uzskata sevi par vienīgo likumīgo pēcteci viesnīcas dibinātājam. Viņš ieguva lielāko daļu viesnīcas akciju ar intrigu palīdzību. Viņa lielās mīlestības ''Alīsijas'' zaudēšana bija smags trieciens ''Kristofam''. Galu galā viesnīcas vairākuma īpašnieks ir pieradis iegūt to, ko vēlas. Viņš prasmīgi izmanto “Firstenhofas” cilvēkus kā šaha figūras, lai nostiprinātu savu pozīciju. Viņš ne pie kā neapstājas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par viņa bijušo sievu ''Kseniju'', viņa bērniem vai konkurentiem. Kad Kristofa dzīvē ienāk cita sieviete, viņam ir jāsaprot, ka viņš var daudz ko kontrolēt, bet ne savas jūtas. === Citas nozīmīgas lomas === '''''Alfonss''''' un '''''Hildegarde Zonbīhleri''''' gadu desmitiem ir nodarbināti ''Firstenhofā'', viņa virtuvē kā otrā pavāre un viņš kā galvenais šefportjē. Alfonsam ir īpašas attiecības ar ''Zālfeldiem'', arī tāpēc, ka viņam jaunībā bija attiecības ar ''Šarloti Zālfeldi'' – ''Aleksandrs'' ir viņu dēls. ''Hildegarde'' ir iesaistījusies vietējā padomē un bija mēra amata kandidāte. Viņu abu bērns ir ''Marija Zonbīhlere'', kura ir pametusi ''Firstenhofu''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/sepp-schauer-als-alfons-sonnbichler-102.html Alfons Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref><ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/antje-hagen-als-hildegard-sonnbichler-102.html Hildegard Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Tā kā Alfonss kļuva par [[Bavārija]]s "seju", viņš satiek aktrisi ''Magdalēnu Murnau'', ar kuru viņš uzņem dažas reklāmas un tiek uzaicināts uz publiskiem pasākumiem. Laika gaitā ''Hildegarde'' pamazām kļūst greizsirdīga uz ''Magdalēnu'' un jūtas kā "piektais ritenis". Pēc ''Magdalēnas'' aizbraukšanas starp ''Zonbīhleriem'' atgriežas miers. Pēc kāda laika ciemos ierodas viņas brāļadēls ''Jonass Damanis''. Kad ''Klāra Morgenšterna'' ierodas ''Bihlheimā'' kopā ar savu māti ''Melāniju'', sauktu par ''Melliju'', izrādās, ka ''Alfonss'' ir ''Mellijas'' tēvs un ''Klāras'' vectēvs. Lai arī ''Hildegarde'' sākumā ir šokā, viņa drīz pieņem ''Melliju'' tā, it kā būtu pašas meita. Dažus mēnešus vēlāk ''Mellijas'' mātes ''Gertijas'' parādīšanās izraisa ažiotāžu, jo viņa ir ļoti īpatnēja. Pēc kāda laika viņš kopā ar ''Hildegardi'', kā arī ''Natašu'' un ''Mihaēlu'' nodibināja literatūras grupu. ''Alfonsam'' kādu laiku bija jācīnās ar smagu aizmāršību, kas ''Hildegardei'' sagādāja lielas bažas. Par pārsteigumu ''Alfonsam'', viņa uztaisa manikīru. Tas, kas notika pēc tam, pārsteidz ''Alfonsu'', jo pēkšņi viņa sieva saņem uzmanību no visiem, it īpaši no citiem vīriešiem. Viņa kļūst par jauna skaistumkopšanas produkta seju un tādējādi piesaista vairāk uzmanības, nekā viņa gaidīja. '''''Andrē Konopka''''' ir ''Vernera Zālfelda'' jaunākais brālis un pēc daudziem gadiem beidzot ir ar viņu salīdzis mieru. Tagad viņš strādā pie viņa kā šefpavārs. ''Andrē'' reizēm ir diezgan bērnišķīgs. Viņa brāļadēls ''Roberts'' pēc sievas ''Mirjamas'' nāves atgriezās "Firstenhofā" un strādāja kopā ar ''Andrē'' kā otrais galvenais šefpavārs, līdz Andrē atkāpās ''Geca'' spiediena dēļ. Šīs nodevības dēļ viņš aizgāja no ģimenes. Jo īpaši ''Roberta'' jaunais bistro bija tas, kur viņš mēģināja darīt visu iespējamo, lai to sabotētu. ''Andrē'' dēls ''Simons'' kopā ar sievu ''Maiki'' ir devies uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un strādā par vīndari sievastēva īpašumā pie ''Jaspera Štēnkampa''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html André Konopka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200818120209/https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html |date={{dat|2020|08|18||bez}} }} (Zugriff am 29. Dezember 2013)</ref> ''Sabrīna Gerresa'', pieaugusī ''Andrē'' meita tiek pieņemta darbā, bet diemžēl mirst divus gadus vēlāk aviokatastrofā. ''Mihaēls'' un ''Andrē'' apprecas, lai glābtu no cietuma ''Andrē'', kurš saindēja ''Natašu'' ar [[Glutamāti|glutamātu]]. Nedaudz vēlāk viņi izšķiras. Pēc dažādiem notikumiem, ''Andrē'' sākās attiecības ar ''Melliju Zonbīhleri'' un arī radās jūtas pret ''Sjūzenu Ņūkombu'', kas noveda pie atsvešināšanās no ''Mellijas''. ''Andrē'' un ''Mellija'' apprecējās un bija laimīgi, līdz ''Andrē'' pastāvīgo melu dēļ viņa no viņa izšķīrās un pārcēlās pie meitas ''Klāras'' [[Tokija|Tokijā]]. Kad alus darītavai radās parādi, ''Andrē'' mēģināja to glābt, izmantojot apdrošināšanas izkrāpšanu, bet viņa dedzināšanas mēģinājums tika atklāts, tāpēc ''Andrē'' tika notiesāts. Kamēr viņa lielā mīlestība ''Mellija'' ir sākusi jaunu dzīvi Tokijā, viņa mahinācijas viņam "nāk atpakaļ". Ar smagu sirdi ''Andrē'' dodas ceļā uz cietumu, taču nekad tur nenonāk. '''''Dr. Mihaēls Nīderbīls''''' ierodas "Firstenhofā"'','' lai pārņemtu uz [[Kanāda|Kanādu]] aizbraukušās ''Evelīnas Konopkas'' praksi. Pēc neilga laika izrādās, ka viņš ir ''Tanjas Heinemanes'' (toreizējās ''Lībercas'') dēla ''Fabiana'' tēvs. Pēc neveiksmīgām attiecībām ar ''Šarloti Zālfeldi'', viņš pēc kāda laika saderinājās ar ''Rozāliju Engeli'', bet viņa uzsāka romānu ar staļļa zēnu ''Jākobu Krendlingeru''. Pēc tam viņš izšķīrās no ''Rozālijas''. ''Mihaēlam'' ir pārsteigums, kad viņa pieaugušā meita ''Debija'', kura ir no iepriekšējām attiecībām, apciemo viņu "Firstenhofā".<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/erich-altenkopf-als-dr-michael-niederbuehl-104.html Michael Niederbühl], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Vēlāk ''Mihaēls'' kļuva par ''Marlēnas Šveicares'' partneri. Pēc tam, kad viņa apprecējās ar savu lielo mīlestību ''Konstantīnu Rīdmīlleru'', šīs attiecības izjuka. Pēc neilga laika ''Mihaēls'' flirtē ar ''Koko'', bet pēc tam, kad no viņu abu attiecībām nekas nav sanācis, ''Koko'' pamazām iemīlas ''Goranā'', kurš viņu pielūdz kopš pirmās iepazīšanās reizes un ir apņēmības pilns būt ar viņu kopā. Kad ''Mihaēls'' atzīstas, ''Koko'' saprot, ka arī viņai ir slepenas jūtas pret viņu, bet viņa vēlas būt attiecībās ar ''Goranu.'' Nedaudz vēlāk viņš un ''Nataša'' izveido duetu “Mīla gaisā”. Strādājot kopā, abi iemīlas un galu galā apprecas. ''Mihaēls'' krāpj ''Natašu'' ar viņas jaunāko māsu ''Popiju'', kura pēc tam pat paliek stāvoklī, bet cieš no [[Spontānais aborts|spontāna aborta]]. Neskatoties uz to, ''Nataša'' un ''Mihaēls'' paliek kopā. Vēlāk "Firstenhofā" ierodas ''Mihaēla'' dēls ''Fabians''. Lai gan sākotnēji viņam un ''Natašai'' nebija labas attiecības, vēlāk tās noskaidrojās. Pēc ilgām pārdomām, ''Mihaēls'' piedod sievai dēku ar ''Nilu''. Pēc kāda laika ''Ksenija Zālfelde'' iemīlas ''Mihaēlā'', un abiem ir romāns. Pēc tam, kad romāns ir beidzies, viņš un ''Nataša'' sāk pāru terapiju. Tur viņi atkal iemācījās mīlēt viens otru. '''''Nataša Šveicare''''' ir ekscentriska dziedātāja, kura saderinās "Firstenhofā" tikai tāpēc, lai grozītos ap mūzikas producentu un dotos uz [[Brodvejas teātris|Brodveju]]. Kad viņas potenciālais albuma producents atsakās, ''Nataša'' ir spiesta veidot karjeru "Firstenhofā". Pēc tam, kad viņas meita un ''Konstantīns'' kļūst par pāri, viņa dod viņiem savu svētību. Kādu laiku vēlāk viņa izveido duetu "Mīla gaisā" kopā ar ''Mihaēlu''. Strādājot kopā, viņi abi iemīlās, līdz beigās apprecās. Kādu laiku vēlāk Nataša saslima ar [[Nuevoskleroze|nuevosklerozi]] un slēpa to no ''Mihaēla''. Kad viņš to uzzināja, viņš darīja visu, lai glābtu ''Natašas'' dzīvību. Tamdēļ viņš pat pārgulēja ar ''Frederiki Breieri'', dakteri, kura kādreiz bija viņā iemīlējusies. Viņa vērpa dažādas intrigas, lai atgūtu ''Mihaēlu'', bet, kad tās izgāzās, pat sacīja, ka viņš izvaroja viņu, bet beigās noliedza to. Tad viņa saprata, ka nevar izšķirt ''Mihaēlu'' un ''Natašu'' un pameta "Firstenhofu". Kādu laiku vēlāk ''Nils Heinemanis'' iemīlējās ''Natašā'' un viņas laulība ar ''Mihaēlu'' bija briesmās. ''Nataša'' piedeva ''Mihaēlam'' dēku ar ''Kseniju''. Pēc visiem šiem trauksmainajiem notikumiem bārmene dara visu iespējamo, lai vienreiz un uz visiem laikiem glābtu savu laulību. '''''Roberts Zālfelds''''' ir ''Vernera'' un ''Šarlotes'' dēls, ''Mirjamas'' atraitnis, bijušais ''Evas'' vīrs un ''Valentīnas'' tēvs. Viņš uzauga "Firstenhofā" un ieguva viesnīcas virtuvei pirmo zvaigzni kā šefpavārs. Divas reizes atradis mīlestību "Firstenhofā", viņš kopā ar ''Evu'' un ''Valentīnu'' dodas uz [[Verona|Veronu]] un tur atver [[Restorāns|restorānu]]. Kad ''Šarlote'' pēc uzturēšanās cietumā dodas atpūsties uz Āfriku, ''Roberts'' atgriežas "Firstenhofā"'','' lai uz laiku pārvaldītu savu vecāku akcijas. ''Robertam'' piederēja daļa no ''Vernera'' "Firstenhofas" akcijām, lai atbalstītu savu tēvu cīņā par "Firstenhofu". Cīņa par varu viesnīcā atklāj iepriekš nesaprotamus aspektus. Roberts atrod atbalstu un mieru sievā ''Evā''. Tomēr viņam jāsaprot, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu un, ka viņam būs jācīnās par laimīgu laulību. == Galvenie pāri == === 1.—313. sērija: Laura un Aleksandrs Zālfelds === ''Laura Mālere'', šefpavāre, un ''Aleksandrs'', vecākais ''Zālfeldu'' dēls un jaunākais viesnīcas šefs, iemīlas. Oficiāli viņiem nav lemts ilgi būt kopā, jo izrādās, ka abi ir pusbrālis un pusmāsa, jo ''Laura'' ir ''Vernera Zālfelda'' ārlaulības meita. Tikai pēc tam, kad ''Laura'' paliek stāvoklī no ''Aleksandra'' pēc slepenas satikšanās ar viņu, atklājas, ka abi nav radinieki, jo ''Aleksandrs'' nav ''Vernera'' bioloģiskais dēls, bet gan ''Alfonsa Zonbīhlera''. ''Helēna Marinelli'', kura arī paliek stāvoklī no ''Aleksandra'', bet pēkšņi zaudē bērnu, nolaupa ''Lauru'' viņas kāzu dienā, jo viņa uzskata, ka ''Lauras'' bērns ir viņas. Pēc tam, kad ''Laura'' izbēg no gūsta pazemes cietumā, ''Helēna'' atklāj viņas bēgšanas mēģinājumu un vēlāk piesien viņu pie gultas. Neilgi pēc tam pazemes cietumā izceļas ugunsgrēks. ''Aleksandrs'' izglābj ''Lauru'' pēdējā brīdī un nogādā viņu slimnīcā, jo viņa saindējas ar dūmiem. Neilgi pēc tam abi apprecās un dodas uz [[Brisele|Briseli]], kur ''Aleksandrs'' kļūst par izpilddirektoru un ''Laura'' par konditori slavenā konditorejā. ''Laurai'' un ''Aleksandram'' piedzimst bērns: ''Hanna Zālfelde''. Kad ''Roberts'' nonāk [[Koma|komā]], ''Aleksandrs'' atkal apciemo savu ģimeni. Divus gadus vēlāk ''Laura'' un ''Roberts'' apmeklē "Firstenhofu" tās jubilejā, kur viņa satiek savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" vēlreiz un kļūst par [[infekcija]]s upuri. Vēlāk ''Laurai'' piedzimst otrs bērns: ''Pēters Zālfelds''. Vēl ''Aleksandrs'' apciemo "Firstenhofu" viņa mātes ''Šarlotes'' un ''Frīdriha'' kāzās. === 314.—520. sērija: Mirjama un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', galvenais šefpavārs, un viesnīcas līdzīpašnieks, ir ''Šarlotes'' un ''Vernera'' dēls. ''Mirjama fon Heidenberga'' uz "Firstenhofu" ierodas kopā ar pamāti ''Barbaru''. ''Roberts'' un ''Mirjama'' uzreiz iemīlas. Bet viņi viens otru atrod tikai caur daudziem dzīves līkločiem. ''Mirjama'' pat apprecējās ar savu bērnības mīļoto ''Fēliksu Tarašu,'' bet ''Roberta'' un ''Mirjamas'' mīlestība ir spēcīgāka un liek Mirjamas laulībai izgāzties. Pirms gaidāma ''Mirjamas'' šķiršanās, abi svin simboliskas kāzas un pārceļas uz [[Parīze|Parīzi]], kur ''Mirjama'' sāk strādāt kā parfimēre, bet Roberts atver nelielu [[Restorāns|restorānu]]. Gadu vēlāk ''Mirjama'' uz dažām dienām ierodas "Firstenhofā" un izšķiras no ''Fēliksa''. Roberts ierodas ciemos uz "Firstenhofas" gadadienu kopā ar ''Lauru'', kur viņš satiek arī savu pusmāsu ''Sandru Ostermeijeri''. Dodoties prom, viņš paziņo, ka ''Mirjama'' pavasarī gaida meitu. Pēc pusgada ''Roberts'' atkal atgriežas "Firstenhofā", lai sniegtu liecības tiesas procesā pret ''Barbaru''. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, notiek traģēdija: ''Mirjama'' nomirst, dzemdējot viņu abu meitu ''Valentīnu''. Roberts apglabā savu mīļoto sievu "Firstenhofā" un pēc tam krīt dziļās sērās. === 521.—703. sērija: Samija un Gregors Bergmeisters === ''Samija Obote'' nelegāli ieradās [[Vācija|Vācijā]], lai paslēptos no sava valdonīgā tēva, kurš vēlas viņu piespiedu kārtā izprecināt ar liellopu tirgotāju un uzturas pie ''Šarlotes Zālfeldes'', kura reiz izglāba viņas dzīvību. Laika gaitā ''Samija'' un ''Gregors'' iemīlas, bet ''Gregors'' uzsāk mīlas dēku ar ''Roberta Zālfelda'' pusmāsīcu ''Leoniju Preizingeri'', kas tomēr ir īslaicīga, jo viņai ir jūtas arī pret ''Marku Kolveijeru''. Šķiet, ka viss notiek uz labu, līdz ''Fiona Markvarta'' nogalina ''Samijas'' tēvu ''Džošuā'' ar pelnu trauku viņa dārgā [[Dimants|dimanta]] dēļ un aizdomās tiek turēts ''Gregors''. Pēc kāda laika viņš sāk attiecības ar izmeklēšanas [[Komisārs|komisāri]] ''Janu Šneideri'', kura pēc tam pat no viņa gaida bērnu. Pēc kāda laika ''Samija'', savukārt, nodibina sakarus ar ''Simonu Konopku''. Kāzu dienā viņa tomēr pamana, ka viņas jūtas pret ''Gregoru'' ir spēcīgākas. Arī ''Fiona'' atzīst savu noziegumu un braucot mašīnā ar ''Šarlotes'' māsu ''Elizabeti,'' nonāk [[Autoavārija|autoavārijā]], kurā ''Fiona'' nekavējoties aiziet bojā, bet ''Elizabete'' ir kritiski ievainota. Arī viņa pēc dažām nedēļām mirst sava bērnības mīļotā ''Johana Grūbera'' apskāvienos. Pēc traģēdijas ''Samija'' un ''Gregors'' apprecas ar romantiskām kāzām tvaikonī un beidzot sāk jaunu dzīvi [[Āfrika|Āfrikā]]. Pēc vairāk nekā septiņiem gadiem ''Gregors'' uz īsu brīdi atgriežas "Firstenhofā". === 704.—914. sērija: Emma un Fēlikss Zālfelds === ''Emma Štrobla'' iemīlēja ''Fēliksu'', kad satika viņu pirmo reizi, kurš toreiz bija "Firstenhofas" restorāna vadītājs. Pēc tam, kad abi kopā dejoja ''Gregora'' un ''Samijas'' kāzās, ''Fēlikss'' iemīlējās ''Emmas'' viltīgajā pusmāsā ''Rozālijā Engelē''. ''Emma'' ilgi mēģināja saiet kopā ar ''Fēliksu'', līdz beidzot viņa uzsāka attiecības ar ''Benu Šponheimu''. Pēc kāda laika abi nolemj apprecēties. Pēc tam, kad ''Bena'' bioloģiskā māte ''Barbara fon Heidenberga'' nolaupīja ''Fēliksu'' un ''Emmu'' un ieslēdza viņus [[Elektrostacija|elektrostacijā]], ''Emma'' izšķiras no ''Bena'' ''Fēliksa'' labad. Kad ''Emma'' un ''Fēlikss'' ir atraduši viens otru, ''Rozālija'' izliekas par [[Grūtniecība|grūtnieci]]. Ar to viņa vēlas panākt, lai ''Fēlikss'' viņu apprecētu. Tomēr viņas meli drīz tiek atklāti, un neilgu laiku vēlāk ''Emma'' un ''Fēlikss'' apprecas [[Austrija]]s laukos tēva saimniecībā. Kāzu laikā ''Rozālija'' vēlas nogalināt ''Emmu'', bet padodas, jo saprot, ka mīl viņu. ''Emma'' un ''Fēlikss'' kopā ar ''Fēliksa'' tēvu ''Johanu'' sāk jaunu dzīvi [[Kanāda|Kanādā]]. Piecus mēnešus vēlāk ''Fēlikss'' un ''Emma'', kura tagad ir stāvoklī, uz neilgu laiku apciemo "Firstenhofu". Medicīniskajā izmeklēšanā atklājās, ka ''Emmai'' būs [[dvīņi]]. Pēc pusgada ''Emma'' laiž pasaulē divus dēlus ''Maksu'' un ''Moricu''. ''Emma'' un ''Fēlikss'' atgriežas "Firstenhofā" īsu brīdi uz modes šovu. === 915.—1117. sērija: Sandra un Lūkass Castrovs === Neilgi pēc ''Emmas'' un ''Fēliksa'' došanās prom, kļuva zināms, ka ''Korbiniāna Nīderbīla'' mājsaimniece ''Kosima Castrova'' pēc dzimšanas tika samainīta pret ''Šarloti Zālfeldi'' un tas, ka viņa ir ''Ludviga Zālfelda'' īstā meita. "Firstenhofā" ierodas viņas dēls ''Lūkass''. Tur viņš satiek savu bijušo klasesbiedreni ''Anniku Brukneri'', kura no "neglītā pīlēna" kļuvusi par "skaistu gulbi". ''Lūkass'' viņu apbur. Nedaudz vēlāk ''Annika'' iet bojā autoavārijā, par kuru daļēji ir atbildīgs ''Lūkass''. Pēc tam viņš slimnīcā satiek ''Sandru Ostermeijeri'', kurai sirds mazspējas dēļ ir atlicis dzīvot tikai dažas dienas. Kad viņai pēc ''Annikas'' nāves tiek pārstādīta sirds, ''Lūkass'' sēž pie viņas gultas un atzīstas mīlestībā. ''Sandra'' ir ļoti aizkustināta par viņa vārdiem. Sākot rehabilitāciju "Firstenhofā", izrādās, ka viņa ir ''Vernera Zālfelda'' meita. Kādu laiku vēlāk ''Lūkass'' un ''Sandra'' atrod viens otru, bet pēc dažādām intrigām viņi šķiras. Tad ''Lūkass'' apprec ''Rozāliju'', bet dažas dienas vēlāk no viņas šķiras. Viņš atkal atgriežas pie ''Sandras''. ''Kosima'' veic slepkavības mēģinājumu pret ''Rozāliju'' un kopā ar dēlu ''Lūkasu'' sniedz viltus [[alibi]]. Viņa šantažē ''Sandru'', lai viņa šķirās no ''Lūkasa''. Kad izrādās, ka ''Sandra'' no ''Lūkasa'' ir stāvoklī, ''Kosima'' izbeidz savu šantāžu. Neskatoties uz to, ''Sandra'' nedaudz vēlāk zaudē bērnu. Arī ''Lūkasa'' tēva ''Geca'' parādīšanās izraisa ažiotāžu: kad viņš uzzina, ka ''Lūkass'' un ''Sandra'' ir aprakti [[Lavīna|lavīnā]], viņš nesauc palīdzību, bet vilto nolaupīšanu un mēģina šantažēt ''Verneru'' un ''Kosimu'', kas tomēr neizdodas. Kad ''Kosimu'' sāk šantažēt ''Rozālija'' ar mēģinājumu viņu nogalināt, viņai uznāk spēku izsīkums: viņa cieš no nāvējošas [[sirdslēkme]]s un ar pēdējiem vārdiem lūdz ''Lūkasam'' piedošanu. ''Lūkass'' un ''Sandra'' apprecās un kopā dodas uz kalniem [[Čehija|Čehijā,]] lai pārveidotu vecu [[Klosteris|klosteri]] par jaunu eko–viesnīcu. Pēc kāda laika abi adoptē mazu meiteni vārdā ''Anna''. === 1118.—1391. sērija: Eva un Roberts Zālfelds === ''Roberts Zālfelds'', kurš divarpus gadus iepriekš bija pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]] ar savu lielo mīlestību ''Mirjamu'', atgriežas "Firstenhofā" uz tiesas procesu pret ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura ir apsūdzēta par slepkavību. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, viņš piedzīvo traģēdiju: ''Mirjama'', kura bija smagā stāvoklī, mirst, dzemdējot viņu meitu ''Valentīnu''. Vēlāk tikai auklīte ''Eva Krendlingere'' viņa dzīvei spēja piešķirt nelielu dzīvesprieku. ''Eva'' savulaik zaudēja savu lielo mīlestību: pirms vienpadsmit gadiem burāšanas negadījumā noslīka ''Markuss Castrovs'', ''Kosimas Castrovas'' vecākais dēls. ''Eva'' arī atklāj, ka viņas tēvs ir ''Gustls Mozburgers'', ''Alfonsa Zonbīhlera'' pusbrālis. ''Eva'' ir iemīlējusies ''Robertā'' un abi kopīgi brauc uz Veronu. Kad ''Eva'' paliek stāvoklī, ''Roberts'' pašķirās no viņas, sakarā ar viņa traumu ''Mirjamas'' nāves dēļ. Tad uzrodas ''Markuss Castrovs'', kuru bija nolaupījusi [[mafija]], no kuras gūsta pēc vairākiem mēnešiem viņš spējis izbēgt. Viņš vēlas atgūt ''Evu''. Pirms viņš dodas pie viņas, viņš neapzināti vienu nakti pavada meža būdiņā kopā ar tēva sievu ''Barbaru fon Heidenbergu'', kura pēc tam paliek stāvoklī. Kad ''Markuss'' beidzot atklāj ''Evai'' patiesību, viņa drīz pēc tam zaudē ''Roberta'' bērnu. Pēc kāda laika ''Evas'' jūtas pret ''Markusu'' ir atmodušās un viņa vēlas viņu precēt. Barbara saindē ''Markusa'' tēvu ''Gecu'', jo viņš draudēja viņu nogādāt cietumā. Vēlāk ''Eva'' saprot, ka vairs nemīl ''Markusu'', un vēlas no viņa šķirties. Tieši tad viņa uzzina, ka viņam ir nāvējošs [[smadzeņu audzējs]]. ''Eva'' nolemj palikt pie ''Markusa'' līdz brīdim, kad viņš tiks izdziedināts. Tomēr ''Markuss'' vairs netic, ka var kļūt vesels un vēlas apprecēt ''Evu'', pirms viņš nomirst. Neilgi pirms "jā" vārda, viņš sabrūk, bet vēlāk tiek izglābts pēc ārkārtas operācijas. Īsi pēc tam ''Eva'' šķiras no viņa. Uz neilgu laiku domājis par [[Pašnāvība|pašnāvību]], viņš atkal optimistiski raugās nākotnē un dodas uz [[Zilte|Zilti]]. Neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' apprecās. Par cik ''Barbarai'' neizdevās panākt, ka ''Robertu'' ievieto aiz restēm, kāzu laikā viņa uzspridzina "Firstenhofu" un tiek domāts, ka viņa mirst bēgšanas laikā, tomēr tā nav, jo Barbara vēlāk uzrodās. Par laimi, sprādzienā neviens netika nogalināts, un neilgi pēc tam ''Roberts'' un ''Eva'' kopā Veronā atvēra restorānu. Gandrīz piecus ar pusi gadus vēlāk ''Roberts'' uz dažām dienām atgriežas "Firstenhofā", pēc tam, kad viņa māte ''Šarlote'' cieš atmiņas zudumu. Kad viņa jūtas labāk, ''Roberts'' dodas atpakaļ uz Veronu. Aptuveni pēc sešiem mēnešiem ''Roberts'' un ''Eva'' uz īsu brīdi atgriezās "Firstenhofā" saistībā ar ''Šarlotes'' un ''Vernera'' kāzām. === 1392.—1600. sērija: Terēze Burgere un Morics van Nordens === Pabeidzot studijas, lai kļūtu par aldari, ''Terēze Burgere'' atgriežas no [[Berlīne]]s dzimtajā pusē ''Bihlheimā'' un ar šausām atklāj, ka ģimenes uzņēmums ''Burger Bräu'' (''Burgerbrūzis'') ir nolaists un pamests. Pretēji viņas labākās bērnības draudzenes brīdinājumam, vadības konsultantei ''Gitijai Kēnigai'', viņa tomēr nolemj atsākt ražošanu un atjaunot alus darītavu. Kad viņa tīrīja vecas alus mucas, viņa satika arhitektu ''Moricu van Nordenu'', un abi satuvinās. Viņa māte ''Dorisa'' – nekustamo īpašumu aģente un uzņēmuma ''Van Norden Bau'' īpašniece plāno luksusa dzīvojamo kompleksu ''Bihlheimā'', kur viņa jau ir iegādājusies neskaitāmus īpašumus. Tagad, kad viņas plānos ir alus darītava, viņa rīkojas aiz sava dēla jaunās draudzenes muguras un mēģina izdarīt liktenīgo triecienu uzņēmumam. ''Morics'' pārkrīt pār tiltu un pazūd upē. Bezsamaņā esošo ''Moricu'' upes krastā atrod jaunā romiete ''Elēna Majorē'' un viņas tēvs, kurš viņu nogādā slimnīcā. ''Elēna'', kura ar ''Hildegardes'' starpniecību iegūst virtuves asistenta darbu "Firstenhofā", pierunā plastikas ķirurgu, kurš viesnīcā uzturējies kā viesis, rūpēties par ''Moricu''. Ar jaunu seju, bet bez iepriekšējās dzīves atmiņām, viņš strādā kā ''Pēteris Bahs'' par viesnīcas dārznieku. Par cik ''Verners'' nevēlējās iecelt ''Andrē'', bet gan ''Robertu'' kā otro viesnīcas vadītāju, ''Andrē'' mēģina sacelties pret vecāko brāli un pievienojas alus darītavai kā partneris. ''Terēze'' un ''Gitijas'' tēvs ''Jūliuss'' atgriežas alus ražošanas biznesā. Neskatoties uz to, skumjas par ''Moricu'' un vainas izjūta grauž ''Terēzi'', jo viņa tikmēr ir patiesi iemīlējusies ''Konstantīnā''. Kad ''Morica'' atmiņa atgriežas, strīda laikā ar ''Konstantīnu'', viņš viņam paziņo, ka ir nozadzis viņa identitāti un dzīvi. Lai arī ''Dorisa'' ātri saprata dēla spēli un sākotnēji viņu par to ienīda, viņa iestājas par ''Konstantīnu'', lai viņu vairs nepazaudētu, ko ''Morics'' uzskata par nodevību. Tikai tiesas sēdē saprāts dominē pār viņu, un viņš atzīst, ka tieši viņš uzbruka ''Konstantīnam'', pēc kā viņam un ''Terēzei'' piespriež nosacītus sodus. Tikmēr ''Konstantīna'' tante ''Pilāra'', kura no [[Buenosairesa]]s ieradusies uz tiesas sēdi, izdara spiedienu uz ''Dorisu'' sakarā ar viņas nogalināto brāli ''Migelu''. Nedaudz vēlāk ''Dorisa'' veica nāvējošu uzbrukumu ''Pilārai'', kurā ''Morics'' gandrīz kļuva par upuri. ''Moricam'' ir aizdomas, ka viņa brālis mēģina viņu nogalināt, lai gan abi tikai nesen salīga mieru. ''Burgerbrūzis'' nonāk krīzē, kad ''Dorisa'' pierunā ''Terēzes'' veco skolas draugu, maksātnespējīgo dzērienu tirgotāju ''Janu Augustīnu'' parakstīt piegādes līgumu ar alus darītavu. Kādā pasākumā, kurā ''Terēze'' apņēmās izcelt ''Burgerbrūža'' kvalitāti, pārsteidzoši parādās viņas tēvs ''Hanss'', kurš slēpa no meitas briesmīgu noslēpumu: pēc viņu bioloģiskā bērna nāves, viņa sieva ''Karolīna'' nolaupīja vienu zīdaini no ratiņiem un tā pazušana tika pasludināta kā liktenīgs nelaimes gadījums. Kad ''Terēze'' mežā uzgāja kapa plāksni, uz kuras bija rakstīts viņas vārds, viņa tomēr atklāja savu likteni: veco laikrakstu ziņojumi par toreizējo negadījumu radīja aizdomas, ka ''Terēze'' varētu būt ''Nīna'' – ''Nikolas'' mirusī meita. Cerībā to noskaidrot, abas nolemj veikt ģenētisko testu, taču ''Dorisa'' ar to manipulē. Kad ''Nikola'' uzzina visu patiesību no ''Hansa'', viņa ir ļoti sarūgtināta un ilgstoši cieš no [[Aneirisms|aneirisma]]. Vēlāk ''Nikola'' mirst ''Terēzes'' [[Apskāviens|apskāvienos]]. Saņemot mantojuma apliecību no ''Pahmeijera'', ''Kristīna'' pārvērš alus darītavas aktīvus [[Dimants|dimantos]], bet ''Dorisa'' par to uzzina un piedraud ar ieroci. Ieroča šāviens ievaino ''Kristīnu'', taču par spīti tam, viņa neticamā veidā ir spēcīgāka par ''Dorisu'' un ieslēdz viņu kopā ar ''Terēzi'' alus darītavas telpās. Tur abām sievietēm draud nāves briesmas. Skatoties nāvei acīs, ''Dorisa'' ''Terēzei'' atzīstas par savām intrigām, pēc kā ''Terēze'' beidzot uzzina par viņas patieso izcelsmi. Pēc tam, kad abas sievietes ir salīgušas, ''Konstantīns'' un ''Morics'' viņas pēdējā brīdī izglābj. Pēc ''Kristīnas'' aresta, ''Morics'' un ''Terēza'' apprecās kalnu kapelā, kur viņa reiz tika kristīta. === 1601.—1814. sērija: Marlēna un Konstantīns Rīdmillers === Neilgi pirms ''Konstantīna'' dvīņubrāļa kāzām, "Firstenhofā" ierodas pianiste ''Marlēna Šveicare'' kā menedžere savai mātei, slavenajai dziedātājai ''Natašai Šveicarei''. Dēļ negadījuma, kurā tika satraumēta ''Marlēnas'' kāja, viņa staigā ar kruķiem kopš trīs gadu vecuma. Netradicionālas tikšanās laikā ar argentīniešu bārmeni jaunā sieviete uzreiz iemīlās. Sajūsmināts nevis par ''Marlēnu'', bet gan par ideju piesaistīt viņas mammu ekskluzīvos mūzikas vakaros kopā ar viņu viesnīcā, ''Konstantīns'' velta ''Marlēnai'' savu laiku. Abi spontāni un bez jebkādiem slēptiem nodomiem dejo pie dziesmas ''Can't Help Falling in Love,'' kas izrādās maģisks brīdis ''Marlēnai''. Pēc tam viesnīcā pati personīgi ierodas ''Nataša'', kur vēlas dot savai karjerai jaunu stimulu. Sajūsmināts par grūti apmierināmo dīvu, ''Konstantīns'' sāk par viņu rūpēties. Savukārt ''Nataša'' ir pārsteigta par ''Konstantīna'' šarmu un temperamentu. Viņai acīmredzami patīk iegūt dažādību no jauna karstasinīga vīrieša. ''Marlēna'' mātei stāsta par savām jūtām pret ''Konstantīnu'', kuras ''Nataša'' sākotnēji it kā ņem vērā. Bet vēlāk viņa nonāk gultā ar ''Konstantīnu''. Viņš ātri paslēpjas, kad istabā ienāk ''Marlēna'' un, pēc sarunas, ir spiests noskaidrot savas un ''Marlēnas'' turpmākās attiecības. Lai kaut kādā mērā atbrīvotos no apmulsuma un vismaz saglabātu draudzīgas attiecības ar ''Konstantīnu'', ''Marlēna'' izliekas, ka ātri tiek tam pāri un viņai nav nekas pret romānu starp viņu un ''Natašu''. === 1815.—2066. sērija: Paulīne un Leonards Štāls === === 2067.—2265. sērija: Jūlija un Niklass Štāls === === 2226.—2502. sērija: Luīze un Sebastians Vēgeners === === 2503.—2692. sērija: Klāra un Adrians Lehners === ''Klāra Morgenšterna'', topošā modes dizainere, ierodas "Firstenhofā", lai atrastu savu vectēvu, kurš it kā esot viesnīcas īpašnieks. Bet, tā kā ne ''Verners'', ne ''Frīdrihs'' nav viņas mātes ''Melānijas'' (saukta par ''Melliju'') tēvs, viņa vēlas doties prom. Taču nejauši izrādās, ka ''Alfonss Zonbīhlers'' ir ''Mellijas'' tēvs, līdz ar to ''Klāra'' un ''Mellija'' paliek "Firstenhofā". Kādu dienu ''Klāra'' satiek vienu no viesnīcas viesiem, kurš viņai tūlīt iepatīkas. Kā izrādās, tas ir viņas bērnības draugs ''Adrians Lehners''. Kad ''Adrians'' uzzina, ka "Firstenhofa" nonākusi finansiālās grūtībās, viņš nopērk 20% no viesnīcas akcijām. ''Klāra'' un ''Adrians'' pavada vairāk laika kopā, bet diemžēl viņš viņu redz tikai kā mazo māsu. Turklāt ''Dezirē Bramiga'', ''Beatrises Hoferes'' meita no pirmās laulības arī izrāda interesi par ''Adrianu'' un pat pavada ar viņu nakti. Adrians vēlas ar viņu uzsākt romānu, taču tas pajūk, jo viesnīcā ierodas viņas bijušais draugs ''Lusjēns Everss''. Par cik viņa plāns izmantot ''Dezirē'' kā kontrabandisti neizdodas, viņš cenšas iegūt ''Klāras'' uzticību, lai ar viņas palīdzību nogādātu antīku krustu [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Viņa plāns izgāžās un viņš tiek arestēts. === 2693.—2812. sērija: Rebeka un Viljams Ņūkombs === === 2813.—3019. sērija: Alīsija Lindberga un Viktors Zālfelds === === 3020.—3264. sērija: Denīze un Džošuā Vinters === === 3265.—3515. sērija: Francīte Krumbīgla un Tims Zāfelds === === 3491.—3729. sērija: Maja un Florians Fogts === ''Maja fon Tālheima'' ir jautra, humoristiska, prātīga un dažkārt nedaudz sapņaina jauna sieviete. Savas nepastāvības dēļ viņa ātri aizraujas ar lietām, bet mēdz tās nepabeigt. Tēva zaudējums pirms dažiem gadiem ''Maju'' joprojām ļoti sāpina, lai gan šķiet, ka viņa to slēpj. Viņas labākā draudzene ''Širīna'' pārgulēja ar viņas līgavaini pēc kā viņa nozvērēja, ka pagaidām nevēlas tikties ar vīriešiem. Viņa vēlas koncentrēties uz jaunu sākumu. Viņa sāk strādāt par viesmīli viesnīcā. Tieši tad ''Bihlheimā'' parādās ''Širīna'' un paziņo, ka vēlas glābt viņu draudzību. ''Florians Fogts'' darba apsvērumu dēļ pārceļas uz ''Bihlheimu''. Viņa vecāki par viņu īpaši neinteresējās. Viņa brālis ''Ēriks'' darīja visu, lai dāvātu viņam brīnišķīgus bērnības mirkļus, neskatoties uz tā laika grūtajiem apstākļiem. Pāri visam viņus saista traumatiska pieredze, kas joprojām spēcīgi ietekmē ''Floriana'' dzīvi. ''Florianu'' aizrauj daba. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņš savu mežsarga darbu uztver kā īstu aicinājumu un veic to ļoti apzinīgi. === 3713.—3957. sērija: Džozija un Pauls Klē === === 3956.—4151. sērija: Elēna Švarcbaha un Leanders Zālfelds === === 4152.—4334. sērija: Ana Alvesa un Filips Brandess === === 4335.–4485 sērija: Maksija Neibaha/Zālfelde un Henrijs Sīdovs === === 4486. sērija–: Fanija Šecla un Kilians Rudlofs === == Filmēšanas vietas == [[Attēls:Mann villa 1.jpg|left|thumb|145x145px|''Villa Mann'' 2005. gadā]] [[Attēls:Vagener Schloss 2018.jpg|thumb|145x145px|Vāgenes pils (2018)]] Izdomātās viesnīcas “Firstenhofas” ārējais motīvs ir privāta pils [[Vāgene]]s ciematā [[Augšbavārija|Augšbavārijā]] netālu no [[Rozenheima]]s, [[Feldkirhene-Vesterhema|Feldkirhenes-Vesterhemas]] pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vagen.de/index.php/sdl-startseite.html|title=Startseite - Vagen im schönen Mangfalltal|website=vagen.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Filmēšana parasti nav pieejama sabiedrībai. Ir vēl viena villa, kurā kopš 2006. gada marta tiek filmēts atjaunotais "Firstenhofas" rietumu spārns. Šim nolūkam izmantota ''Villa Mann'' fasāde, kas celta 2000. gadā kā fons vēsturiskajai televīzijas filmai ''Die Manns – Ein Jahrhundertroman''. Tā tika atjaunota un pārbūvēta, pamatojoties uz oriģinālo fonu, tāpēc motīvu var izmantot arī no iekšpuses. Kad ziemas mēnešos ir slikti laikapstākļi, filmēšana galvenokārt notiek šeit, jo atrodas tuvumā filmēšanas studijai. [[Attēls:Nr. 1 Geilertshausen-Egling-1.jpg|thumb|147x147px|''Zonbīhleru'' māja (2014)]] Seriāla āra skatu filmēšanas vieta ir arī [[Eglinga]]s apgabals [[Geilertshauzene|Geilertshauzenē]] Augšbavārijā, kur atrodas ''Zonbīhleru'' mājas filmēšanas motīvs – lauku māja,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.br.de/br-fernsehen/programmkalender/sendung-3708722.html|title=Abendschau {{!}} 21.03.2023|last=Rundfunk|first=Bayerischer|website=www.br.de|access-date=2023-10-06|date=2023-04-24|language=de}}</ref> kā arī [[Ifeldorfa]] Augšbavārijā. Starp seriāla ainām tiek rādītas ainavas atbilstoši sezonālajiem laikapstākļiem. Fotogrāfijas uzņemtas [[Alpi|Alpu]] pakājē. Tiek atainota arī kalnu grēda [[Tirole|Tirolē]]. 1. sērijā ''Laura'' un ''Aleksandrs'' ceļo pa [[Minhene|Minheni]]. No 1193. līdz 1195. sērijai ''Eva'', ''Roberts'', ''Alfonss'' un ''Hildegarde'' dažas dienas pavada [[Verona|Veronā]], [[Ziemeļitālija|Itālijas ziemeļos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Epizodes no 1999. līdz 2001. tika filmētas [[Vīne|Vīnē]]. == Balvas un apbalvojumi == ==== 2007 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — [[Lorenco Patane]] kā ''Roberts Zālfelds''<ref name="bavaria-film.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-04}}</ref> * ''Rauchfrei-Siegel'' — jo seriālā atveidotie tēli izvairās no smēķēšanas<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2008 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — Zuzannai Hekei und Martinam Grūberam kā ''Viktorjiai'' un ''Fēliksam Tarašam''<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2009 ==== * "Fanu dienā" [[Zeps Šauers]] saņēma "Fanu balvu"<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2010 ==== * ''Vācijas televīzijas balva 2010'' kategorijā "Labākais dienas seriāls" ==== 2011 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā telenoveles aktrise'' — [[Antje Hāgena]], [[Mona Zēfrīda]] ** ''Labākais telenoveles aktieris'' — [[Dirks Galuba]], [[Zeps Šauers]] ** ''Labākais mīlas pāris'' — [[Lorenco Patane]] un [[Uta Kargele]] ** ''Sliktākā ļaundare'' — Nikola Tigelere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Andreass Tīle ** ''Izskatīgāka sieviete'' — Natālija Alisone ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Ērihs Altenkofs ==== 2012 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā aktrise'' — Lūsija Šērere, [[Antje Hāgena]] ** ''Labakais aktieris'' — [[Dirks Galuba]], Ērihs Altenkofs ** ''Labākais mīlas pāris'' — Daniels Finfroks un Inese Luca ** ''Sliktākā ļaundare'' — Simona Ričere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Morics Titels ** ''Izskatīgākā sieviete'' — Judīte Hildebrante, Lili Geslere ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Florians Štadlers, Morics Titels ==== 2013 ==== * ''Eiropas ziepju operas balva'' kategorijā "Labākais ārzemju seriāls" ==== 2019 ==== * “Zaļā filmēšanas karte” no ''Hamburgas Šlēsvigas-Holšteinas filmu fonda'' par videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem ražošanas pasākumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/gruener-drehpass-100.html|title=Grüner Drehpass für SdL - Sturm der Liebe - ARD {{!}} Das Erste|website=www.daserste.de|access-date=2023-10-05|language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20120711210340/http://soapspoiler.de/soaps_sturmderliebe_vorschau.html ''Mīlas viesulis''-Spoiler] {{de ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Vācu seriāli}} [[Kategorija:Vācijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] ko8vu34dytdm72h7pds4yg3virkcl9p 0 143415 4539600 4326452 2026-10-25T10:07:57Z Vylks 50297 4539600 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = black | bg_color = #FFC0CB | nos = ''Palermo'' | logo = | pilns = ''Palermo Football Club'' | iesauka = ''Rosanero'' ("Rozā-melnie"),<br />''Aquile'' ("Ērgļi") | pilsēta = {{vieta|Itālija|Palermo}} | dib = 1900 | dib_com = (Anglo Panormitan Athletic and Football Club)<br />[[1987]]. gadā (US Città di Palermo) | stad = [[Stadio Renzo Barbera|Renco Barberas stadions]] | ietilp = 36 349<ref name="capacity">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.italia.it/it/guide/5,it,SCH1/objectId,INF57123Pit,curr,EUR,parentId,RGN25it,sez,at1,selectedEntry,tourserv/intern.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927210346/http://www.italia.it/it/guide/5,it,SCH1/objectId,INF57123Pit,curr,EUR,parentId,RGN25it,sez,at1,selectedEntry,tourserv/intern.html |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} |title=Renzo Barbera |publisher=Italia.it |accessdate=4 May 2007 |work= |language=Italian }}</ref> | prez = {{flaga|Itālija}} Dario Mirri | tren = {{flaga|ITA}} [[Filipo Indzagi]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | mediji = {{URL|https://www.palermofc.com/}} | pattern_b1 = _palermo2526h | body1 = FFB8CA | pattern_la1 = _palermo2526h | leftarm1 = FFB8CA | pattern_ra1 = _palermo2526h | rightarm1 = FFB8CA | pattern_sh1 = | shorts1 = FFB8CA | pattern_so1 = | socks1 = FFB8CA <!-- | pattern_b2 = _palermo2526a | body2 = 000000 | pattern_la2 = _palermo2526a | leftarm2 = 000000 | pattern_ra2 = _palermo2526a | rightarm2 = 000000 | pattern_sh2 = _palermo2526a | shorts2 = 000000 | pattern_so2 = _monterrey1213t1 | socks2 = 000000 --> | pattern_b3 = _palermo2526t | body3 = edeee9 | pattern_la3 = _palermo2526t | leftarm3 = edeee9 | pattern_ra3 = _palermo2526t | rightarm3 = edeee9 | pattern_sh3 = _palermo2526t | shorts3 = edeee9 | pattern_so3 = | socks3 = bedff0 }} '''''Palermo Football Club''''', plašāk zināms kā '''''Palermo FC''''' vai vienkārši '''''Palermo''''', ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Palermo]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], kurš šobrīd spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas futbola čempionāta B sērijā]]. Izveidots [[1900]]. gadā kā ''Anglo Panormitan Athletic and Football Club''. Vēstures gaitā klubam bija vairāki nosaukumi. No 1987. līdz 2019. gadam bija pazīstams kā ''Unione Sportiva Città di Palermo''. Savā vēsturē Palermo ir spēlējis dažādos Itālijas futbola līmeņos. Kluba futbolisti ir trīs reizes spēlējuši [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] finālā. Līdz ar atgriešanos [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] 2004. gadā, klubs bija kļuvis par vienu no spēcīgākajiem Itālijā. Četri kluba pārstāvji tika uzaicināti uz Itālijas izlasi, kura ieguva [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausu]]. Vairākas sezonas klubs kvalificējies [[UEFA Eiropas līga]]i. Komandas oficiālās krāsas ir rozā un melna; tas devis komandai iesauku ''rosanero''; mazāk zināma iesauka ir ''aquile'', kas ir atsauce uz [[Ērgļi (putni)|ērgli]] kluba logo un [[Palermo]] pilsētas ģerbonī. Komanda mājas spēles aizvada [[Stadio Renzo Barbera|Renco Barberas stadionā]] (iepriekš saukts ''La Favorita''), kurā no 2007. gada ir vieta 36 871 skatītājiem.<ref name="capacity"/> To uzbūvēja 1932. gadā, bet 1980. gadu beigās tika atjaunots un tajā tika aizvadītas [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] spēles. 2019. gada jūlijā klubs tika izslēgts no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] finanšu pārkāpunu un neesošas apdrošināšanas dēļ. Tā paša gada oktobrī klubs ''Unione Sportiva Città di Palermo'' tika atzīts par bankrotējušu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/145366/official-old-palermo-go-bust |title=Official: Old Palermo go bust |date={{dat|2019|10|18||bez}}|website=football-italia.net |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}}}}</ref> Atjaunotais klubs ''Palermo Società Sportiva Dilettantistica'' uzsāka 2019.—2020. gada sezonu D sērijā. Uzreiz pirmajā sezonā uzvarēja D sērijas I grupā un tika paaugstināts uz C sēriju. Līdz ar atgriešanos profesionālā līmenī 2020. gada 16. jūlijā tika pārdēvēts par ''Palermo Football Club'' (''Palermo FC'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/155934/new-name-coach-palermo|title=New name & coach for Palermo|website=football-italia.net|date=16 July 2020|accessdate={{dat|2020|8|11||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806072605/https://www.football-italia.net/155934/new-name-coach-palermo}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Finālisti (3): 1973–74, 1978–79, 2010–11 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (5): 1931–32, 1947–48, 1967–68, 2003–04, 2013–14 ** Vicečempioni (2): 1955–56, 1958–59 * '''C sērija''' ** Čempioni (1): 1941–42 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (2): 1992–93, 2000–01 ** Vicečempioni (2): 1984–85, 1990–91 * '''C2 sērija''' ** Čempioni (1): 1987–88 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.palermofc.com/ Oficiālā mājaslapa] {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Palermo}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Palermo FC]] 21n2496td6fljiqjfhm77aa1dp7q3f9 0 143678 4539603 4529050 2026-10-25T10:12:28Z Vylks 50297 4539603 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3664BC | nos = ''Sampdoria'' | logo = [[Attēls:Sampdoria badge.png|150px|logo]] | caption = | pilns = ''Unione Calcio Sampdoria, SpA'' | iesauka = ''i Blucerchiati'' (Zilie apļi)<br />''la Samp''<br />''il Doria'' | shortname = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Dženova}} | dib = 1946 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | formernames = | dissolved = | stad = [[Luidži Ferrarisa stadions]] | ietilp = 36 536 | owntitle = | owner = | prez = {{flaga|Itālija}} Masimo Ferrero | tren = {{flaga|Itālija}} Luka D'Andželo | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|http://www.sampdoria.it/}} |pattern_la1=_sampdoria2021h |pattern_b1=_sampdoria2021h |pattern_ra1=_sampdoria2021h |pattern_sh1=_sampdoria2021h |pattern_so1=_sampdoria2021h |leftarm1=0000FF |body1=0000FF |rightarm1=0000FF |shorts1=FFFFFF |socks1=FFFFFF |pattern_la2=_sampdoria2021a |pattern_b2=_sampdoria2021a |pattern_ra2=_sampdoria2021a |pattern_sh2=_sampdoria2021a |pattern_so2=_sampdoria2021a |leftarm2=FFFFFF |body2=FFFFFF |rightarm2=FFFFFF |shorts2=0000FF |socks2=0000FF |pattern_la3=_sampdoria2021t |pattern_b3=_sampdoria2021t |pattern_ra3=_sampdoria2021t |pattern_sh3=_sampdoria2021t |pattern_so3=_sampdoria2021t |leftarm3=000000 |body3=000000 |rightarm3=000000 |shorts3=000000 |socks3=000000 }} '''''Unione Calcio Sampdoria''''' ir [[Itālija]]s [[futbola klubs]] no [[Dženova]]s, kurš spēlē [[Itālija]]s čempionāta augstākajā līgā - [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Klubs izveidots 1946. gadā, apvienojoties diviem klubiem, kuri veidojušies 1890. gados — ''Sampierdarenese'' un ''Andrea Doria''. Gan komandas nosaukumā, gan formās ir atsauces uz šiem abiem klubiem. Nosaukums veidots kā abu klubu nosaukumu kombinācija, formās izmantotas abu klubu krāsas (zili-balts un melni-sarkans) vienotā dizainā. Komandas krāsas ir zila un balta ar sarkanām un melnām svītrām. Komanda mājas spēles aizvada [[Luidži Ferrarisa stadions|Luidži Ferrarisa stadionā]], kura ietilpība ir 36 536 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genoacfc.it/stadio.asp|title=www.genoacfc.it|accessdate=20 June 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20011209112441/http://www.genoacfc.it/stadio.asp|archivedate={{dat|2001|12|09||bez}}}}</ref> Stadions tiek dalīts ar otru pilsētas kubu, ''[[Genoa C.F.C.]]''. Spēles starp abām komandām tiek sauktas par ''Derby della Lanterna''. ''Sampdoria'' ''scudetto'' titulu ir ieguvusi tikai vienreiz, 1990.–1991. gada sezonā. Klubs četras reizes uzvarējis [[Coppa Italia|Itālijas kausa]] turnīrā (1985., 1988., 1989., un 1994.) un vienreiz [[Itālijas superkauss futbolā|Itālijas superkausā]]. Lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausā]] 1990. gadā, finālā ar 2–0 pagarinājumā uzvarot [[Briseles "Anderlecht"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1989/intro.html |title=UEFA Cup Winners' Cup - 1989/90 |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|12|2}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101113233958/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1989/intro.html |archivedate={{dat|2010|11|13||bez}} }}</ref> Komanda sasniedza arī [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālu 1992. gadā, kur pagarinājumā zaudēja ''[[FC Barcelona]]'' ar 1–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1991/index.html |title=UEFA Champions League 1991/92 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|12|2}} |archive-date={{dat|2017|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170829042410/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1991/index.html}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2024|6|22||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sampdoria.it/primasquadra/|title=Prima Squadra|accessdate={{Dat|2020|10|15||bez}}|publisher=''U.C. Sampdoria''|language=it|archive-date={{dat|2021|08|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210813132622/https://www.sampdoria.it/primasquadra/}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=SRB|pos=GK|name=[[Filips Stankovičs]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs player|no= 2|nat=ITA|pos=DF|name=[[Kristjāno Pičīni]]}} {{Fs player|no= 3|nat=ITA|pos=DF|name=[[Antonio Bareka]]}} {{Fs player|no= 4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ronaldo Vjēra]]}} {{Fs player|no= 5|pos=MF|nat=NOR|name=[[Kristofers Askildsens]]}} {{Fs player|no= 7|nat=ITA|pos=FW|name=[[Sebastjāno Esposito]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ITA|pos=MF|name=[[Mateo Riči (futbolists)|Mateo Riči]]}} {{Fs player|no= 9|nat=ITA|pos=FW|name=[[Manuels De Luka]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ITA|name=[[Valērio Verre]]}} {{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=FW|name=[[Estaniss Pedrola]]|other=īrē no [[FC Barcelona|Barcelona]]}} {{Fs player|no=12|pos=GK|nat=ITA|name=[[Elia Tantaloči]]}} {{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Andrea Konti]]}} {{Fs player|no=14|nat=SUI|pos=MF|name=[[Pajtims Kasami]]}} {{Fs player|no=16|nat=ITA|pos=FW|name=[[Fabio Borīni]]}} {{Fs player|no=19|nat=URU|pos=FW|name=[[Augustins Alvaress]]|other=īrē no [[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=DF|name=[[Simone Džordāno]]}} {{Fs player|no=22|nat=ITA|pos=GK|name=[[Nikola Ravalja]]}} {{Fs player|no=23|nat=ITA|pos=DF|name=[[Fabio Depaoli]]}} {{Fs player|no=25|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alekss Ferrāri]]}} {{Fs player|no=28|nat=ESP|pos=MF|name=[[Žerārs Jepess]]}} {{Fs player|no=29|nat=ITA|pos=DF|name=[[Nikola Murru]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}} {{Fs player|no=32|pos=MF|nat=ITA|name=[[Stefano Džirelli]]}} {{Fs player|no=33|pos=DF|nat=URU|name=[[Fakundo Gonsaless]]|other=īrē no [[Juventus F.C.|Juventus]]}} {{Fs player|no=40|pos=DF|nat=SVN|name=[[Petars Stojanovičs]]|other=īrē no [[Empoli F.C.|Empoli]]}} {{Fs player|no=43|pos=FW|nat=COD|name=[[Samuels Ntanda]]}} {{Fs player|no=46|nat=ITA|pos=DF|name=[[Džovanni Leoni]]}} {{Fs player|no=55|nat=GAM|pos=MF|name=[[Ebrima Darbo]]|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|no=80|nat=ITA|pos=MF|name=[[Leonardo Benedeti]]}} {{Fs player|no=87|nat=ITA|pos=DF|name=[[Daniele Gilardi]]|other-īrē no [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (1): 1990–91 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1993–94 ** Finālisti (3): 1985–86, 1990–91, 2008–09 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 1966–67 ** Vicečempioni (2): 1981–82, 2002–03 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1991–92 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1989–90 ** Finālisti (1): 1988–89 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2007 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|U.C. Sampdoria|Dženovas "Sampdoria"}} * [http://www.sampdoria.it/ Sampdoria oficiālā vietne] * [https://web.archive.org/web/20131006231122/http://ucsampdoria.co.uk/ Neoficialā vietne] * [http://www.resultsfromfootball.com/seriea-team/ucsampdoria.html Sampdoria statistika] * [http://www.sampstory.it The story told through UC Sampdoria collectables] {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sampdoria}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria"]] 43zhzsvfe9c36utbehzsj2cnk2cbri4 4539604 4539603 2026-10-25T10:17:25Z Vylks 50297 Novecojis sastāvs 4539604 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3664BC | nos = ''Sampdoria'' | logo = [[Attēls:Sampdoria badge.png|150px|logo]] | caption = | pilns = ''Unione Calcio Sampdoria, SpA'' | iesauka = ''i Blucerchiati'' (Zilie apļi)<br />''la Samp''<br />''il Doria'' | shortname = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Dženova}} | dib = 1946 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 1 | formernames = | dissolved = | stad = [[Luidži Ferrarisa stadions]] | ietilp = 36 536 | owntitle = | owner = | prez = {{flaga|Itālija}} Masimo Ferrero | tren = {{flaga|Itālija}} Luka D'Andželo | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|http://www.sampdoria.it/}} |pattern_la1=_sampdoria2021h |pattern_b1=_sampdoria2021h |pattern_ra1=_sampdoria2021h |pattern_sh1=_sampdoria2021h |pattern_so1=_sampdoria2021h |leftarm1=0000FF |body1=0000FF |rightarm1=0000FF |shorts1=FFFFFF |socks1=FFFFFF |pattern_la2=_sampdoria2021a |pattern_b2=_sampdoria2021a |pattern_ra2=_sampdoria2021a |pattern_sh2=_sampdoria2021a |pattern_so2=_sampdoria2021a |leftarm2=FFFFFF |body2=FFFFFF |rightarm2=FFFFFF |shorts2=0000FF |socks2=0000FF |pattern_la3=_sampdoria2021t |pattern_b3=_sampdoria2021t |pattern_ra3=_sampdoria2021t |pattern_sh3=_sampdoria2021t |pattern_so3=_sampdoria2021t |leftarm3=000000 |body3=000000 |rightarm3=000000 |shorts3=000000 |socks3=000000 }} '''''Unione Calcio Sampdoria''''' ir [[Itālija]]s [[futbola klubs]] no [[Dženova]]s, kurš spēlē [[Itālija]]s čempionāta augstākajā līgā - [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Klubs izveidots 1946. gadā, apvienojoties diviem klubiem, kuri veidojušies 1890. gados — ''Sampierdarenese'' un ''Andrea Doria''. Gan komandas nosaukumā, gan formās ir atsauces uz šiem abiem klubiem. Nosaukums veidots kā abu klubu nosaukumu kombinācija, formās izmantotas abu klubu krāsas (zili-balts un melni-sarkans) vienotā dizainā. Komandas krāsas ir zila un balta ar sarkanām un melnām svītrām. Komanda mājas spēles aizvada [[Luidži Ferrarisa stadions|Luidži Ferrarisa stadionā]], kura ietilpība ir 36 536 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genoacfc.it/stadio.asp|title=www.genoacfc.it|accessdate=20 June 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20011209112441/http://www.genoacfc.it/stadio.asp|archivedate={{dat|2001|12|09||bez}}}}</ref> Stadions tiek dalīts ar otru pilsētas kubu, ''[[Genoa C.F.C.]]''. Spēles starp abām komandām tiek sauktas par ''Derby della Lanterna''. ''Sampdoria'' ''scudetto'' titulu ir ieguvusi tikai vienreiz, 1990.–1991. gada sezonā. Klubs četras reizes uzvarējis [[Coppa Italia|Itālijas kausa]] turnīrā (1985., 1988., 1989., un 1994.) un vienreiz [[Itālijas superkauss futbolā|Itālijas superkausā]]. Lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausā]] 1990. gadā, finālā ar 2–0 pagarinājumā uzvarot [[Briseles "Anderlecht"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1989/intro.html |title=UEFA Cup Winners' Cup - 1989/90 |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|12|2}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101113233958/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1989/intro.html |archivedate={{dat|2010|11|13||bez}} }}</ref> Komanda sasniedza arī [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālu 1992. gadā, kur pagarinājumā zaudēja ''[[FC Barcelona]]'' ar 1–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1991/index.html |title=UEFA Champions League 1991/92 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|12|2}} |archive-date={{dat|2017|08|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170829042410/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1991/index.html}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (1): 1990–91 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1993–94 ** Finālisti (3): 1985–86, 1990–91, 2008–09 * '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 1966–67 ** Vicečempioni (2): 1981–82, 2002–03 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1991–92 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1989–90 ** Finālisti (1): 1988–89 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2007 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|U.C. Sampdoria|Dženovas "Sampdoria"}} * [http://www.sampdoria.it/ Sampdoria oficiālā vietne] * [https://web.archive.org/web/20131006231122/http://ucsampdoria.co.uk/ Neoficialā vietne] * [http://www.resultsfromfootball.com/seriea-team/ucsampdoria.html Sampdoria statistika] * [http://www.sampstory.it The story told through UC Sampdoria collectables] {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sampdoria}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria"]] 0nfi63gg5pqvlf14zylog59izvykfel 0 145100 4539421 4199106 2026-10-24T19:09:26Z ~2026-57049-15 152322 /* 4539421 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton John (6707495311) (cropped to look large).jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], ''[[Pye Records|Pye]]'', ''[[Festival Records|Festival]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste, vai savādāk - GOAT (greatest of all time) Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest — The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta MI₅ [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love (albums)|Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin' (albums)|Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia: One Woman's Journey]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Toomorrow'' (1970) * "[[Breolīns]]" (''Grease'') (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] d03t7zrta8267o3xgdc842f8qozhuma 4539425 4539421 2026-10-24T19:33:12Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57049-15|~2026-57049-15]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4199106 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Olīvija Ņūtona-Džona | Vārds_orig = ''Olivia Newton-John'' | Attēls = Olivia Newton John (6707495311) (cropped to look large).jpg | Att_izm = | Apraksts = Olīvija Ņūtona-Džona 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1948|9|26}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Kembridža}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|8|8|1948|9|26}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santainezas ieleja}} | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika|pops]], [[kantrimūzika]], [[softroks]] | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls, klavieres, ģitāra | Gadi = 1963—2022 |Izdevējkompānija = [[MCA Records|MCA]], [[EMI Records|EMI]], ''[[Pye Records|Pye]]'', ''[[Festival Records|Festival]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.olivianewton-john.com/ olivianewton-john.com] | Dzimums = S }} '''Olīvija Ņūtona-Džona''' ({{val|en|Olivia Newton-John}}; dzimusi {{dat|1948|9|26}}, mirusi {{dat|2022|8|8}}) bija [[Anglija|Anglijā]] dzimusi un [[Austrālija|Austrālijā]] uzaugusi dziedātāja un aktrise. Dzīvnieku tiesību un vides aktīviste. Viņa bija četrkārtēja [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja, pārstāvēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kur ar dziesmu ''[[Long Live Love]]'' ieņēma 4. vietu.<ref>O'Connor, John Kennedy. The Eurovision Song Contest — The Official History. Carlton Books, UK. 2007. {{ISBN|978-1-84442-994-3}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā [[Kembridža|Kembridžā]] vācu valodas skolotāja Brinlija Ņūtona-Džona un viņa Vācijas ebreju izcelsmes sievas Irēnas Helēnas, dzimušas Bornas, ģimenē. Viņas vectēvs bija Nobela prēmijas fizikā laureāts [[Makss Borns]]. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs strādāja britu pretizlūkošanas dienesta MI₅ [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas projektā]]. 1954. gadā viņa kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi [[Melburna|Melburnā]] Austrālijā. Mācoties skolā, viņa nodibināja meiteņu popgrupu, 17 gadu vecumā izpildīja dziesmu muzikālā filmā. Pēc atgriešanās Anglijā viņa 1966. gadā ierakstīja savu pirmo singlu ''Till You Say You’ll Be Mine''. Viņas ieraksti guva panākumus vairākos mūzikas žanros, tai skaitā [[popmūzika|popmūzikā]] un [[kantrimūzika|kantrimūzikā]]. 1973. gadā Olīvija Ņūtona-Džona devās uz ASV, kur viņas singli ''Let Me Be There'' (1973), ''If You Love Me, Let Me Know, I Honestly Love You'' (1974), ''Have You Never Been Mellow'' un ''Please Mr. Please'' (1975) tika pārdoti vairāk nekā miljons reižu. 11 viņas singli un 14 albumi bija sertificēti vismaz ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un tika pārdoti vairāk nekā 100 miljonos kopiju visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.phoenixwoman.com/articles/detail/233 |title="Grease" Star Olivia Newton-John Encourages Breast Cancer Survivors}}</ref> O. Ņūtona-Džona kopā ar [[Džons Travolta|Džonu Travoltu]] filmējās 1978. gada filmā "[[Breolīns]]" (''Grease''), kas kļuva par vienu no slavenākajām un komerciāli veiksmīgākajām Holivudā uzņemtajām filmām. 1981. gadā Ņūtonai-Džonai piešķīra zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]. 1992. gadā viņai diagnosticēja [[Krūts vēzis|krūts vēzi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=QqtinbjO0oEC&pg=PA172&dq=%22olivia+newton%22&lr=&as_brr=3#PPA173,M1 |title=1001 Australians You Should Know |publisher= Google Books |date= |accessdate=13 August 2010}}</ref> kas 2017. gadā recidivēja. Mirusi Kalifornijā 2022. gada 8. augustā 73 gadu vecumā. == Diskogrāfija un videogrāfija == {| |- style="vertical-align: top;" | ;Studijas albumi * ''[[Olivia Newton John]] '' (1971) * ''[[If Not For You]]'' (1971) * ''[[Olivia]]'' (1972) * ''[[Music Makes My Day]]'' (1973) * ''[[Let Me Be There]]'' (1973) * ''[[Long Live Love (albums)|Long Live Love]]'' (1974) * ''[[If You Love Me, Let Me Know]]'' (1974) * ''[[Have You Never Been Mellow]]'' (1975) * ''[[Clearly Love]]'' (1975) * ''[[Come On Over]]'' (1976) * ''[[Don't Stop Believin' (albums)|Don't Stop Believin']]'' (1976) * ''[[Making a Good Thing Better]]'' (1977) * ''[[Totally Hot]]'' (1978) * ''[[Physical]]'' (1981) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[The Rumour (album)|The Rumour]]'' (1988) * ''[[Warm and Tender]]'' (1989) * ''[[Gaia: One Woman's Journey]]'' (1994) * ''[[Back with a Heart|Back With a Heart]]'' (1998) * ''[['Tis the Season]]'' (2000) * ''[[The Christmas Collection (Olivia Newton-John album)]]'' (2001) * ''[[(2)]]'' (2002) * ''[[Indigo: Women of Song]]'' (2004) * ''[[Stronger Than Before]]'' (2005) * ''[[Grace and Gratitude]]'' (2006) * ''[[Christmas Wish]]'' (2007) * ''[[A Celebration in Song]]'' (2008) * ''[[Grace And Gratitude|Grace And Gratitude Renewed]]'' (2010) | ;Galvenie izlases albumi * ''[[First Impressions]]'' (1975) (EMI/Festival compilation) * ''[[Olivia Newton-John's Greatest Hits|Greatest Hits]]'' (1977) * ''[[Olivia's Greatest Hits Vol. 2]]'' (1982) * ''[[Back to Basics: The Essential Collection 1971–1992]]'' (1992) ;Koncertalbumi * ''[[Love Performance]]'' (1981) * ''[[Highlights from The Main Event]]'' (1998) * ''[[One Woman's Live Journey]]'' (2000) * ''[[Olivia's Live Hits]]'' (2008) ;Skaņu celiņi * ''[[Toomorrow]]'' (1970) * ''[[Grease: The Original Soundtrack from the Motion Picture|Grease]]'' (1978) * ''[[Xanadu]]'' (1980) * ''[[Two of a Kind (soundtrack)|Two of a Kind]]'' (1983) * ''[[Sordid Lives]]'' (2000) * ''[[Sordid Lives: The Series]]'' (2008) ;DVD/Lāzerdiski (12")/VHS/Betamax * ''[[Olivia Physical]]'' (1982) * ''[[Olivia in Concert]]'' (1983) * ''[[Twist of Fate]]'' (1983) * ''[[Soul Kiss]]'' (1985) * ''[[Olivia Down Under]]'' (1988) * ''[[Live at the Sydney Opera House]]'' (2008) * ''[[Video Gold|Video Gold 1]]'' (2005) * ''[[Video Gold|Video Gold 2]]'' (2005) |} == Filmogrāfija == * ''Funny Things Happen Down Under'' (1965) * ''Toomorrow'' (1970) * "[[Breolīns]]" (''Grease'') (1978) * ''Xanadu'' (1980) * ''Two of a Kind'' (1983) * ''A Mom for Christmas'' (1990) * ''A Christmas Romance'' (1994) * ''It's My Party'' (1996) * ''Sordid Lives'' (2000) * ''The Wilde Girls'' (2001) * ''1 a Minute'' (2010) * ''Score: A Hockey Musical'' (2010) * ''A Few Best Men'' (2011) * ''Sharknado 5: Global Swarming'' (2017) * ''The Very Excellent Mr. Dundee'' (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.olivianewton-john.com/ Olīvija Ņūtona-Džona] {{en ikona}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtona-Džona, Olīvija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kembridžšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu dziedātāji]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:1974. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 46tptga8l1r6n8cdyst1sbwknnfnl4n 0 151601 4539485 4526522 2026-10-25T03:21:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539485 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra (2020) |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023">{{Tīmekļa atsauce|title=IRS010. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1920 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzemes guberņa]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Lēš, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 895 239† * 2024 — 1 878 575 * 2025 — 1 860 565<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība un Laika periods]</ref> {{div col end}} ^#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. ^†Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1875 | align="right" | 12 887 | align="right" | 26 661 | align="right" style="color: red" |-13 774 |- |2025 | align="right" | 1857 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/table/tableViewLayout1/ Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji — Tautība, Rādītāji un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūlijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1182008 : Latvieši : green | slice 2 = 434243 : Krievi : red | slice 3 = 53207 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 52266 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 35140 : Poļi : aqua | slice 6 = 19809 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4812 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4168 : Ebreji : white | slice 9 = 1366 : Igauņi : brown | slice 10 = 69913 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1 856 932 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,7% | style="text-align:center;" | 1 182 008 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 434 243 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 53 207 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 52 266 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 35 140 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 19 809 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4812 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4168 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1366 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,8% | style="text-align:center;" | 69 913 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == [[Depopulācija]]s dēļ kopš 2000. ɡada pakāpeniski samazinās Latvijas pilsoņu skaits, kaut arī viņu īpatsvars pieauɡ uz [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņu]] skaita vēl straujākas samazināšanās rēķina. Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākuma kopš 2015. ɡada strauji pieauɡa [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s pilsoņu skaits, kas atkal samazinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. ɡada Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. Pēc 2019. ɡada pakāpeniski pieauɡ [[Indija]]s pilsoņu skaits. 2026. ɡada sākumā Latvijā bija oficiāli reģistrēti vairāk nekā 4200 cilvēku ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību un ap 560 – ar Latvijas un Baltkrievijas pilsonību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.04.2026-latvijas-dubultpilsoniem-no-agresorvalstu-pilsonibam-atteikties-klust-arvien-grutak-procesu-vilcina.a645097/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas dubultpilsoņiem no agresorvalstu pilsonībām atteikties kļūst arvien grūtāk – procesu vilcina] lsm.lv 29.04.2026</ref> {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2025|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/irv010-iedzivotaji-pec-valstiskas|access-date=2026-3-10|website=Statistikas datubāzes|archive-date=2020-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 630 884) {{samazinājās}} |Red|87.66}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (165 875) {{samazinājās}} |purple|8.92}} {{bar percent|Ārvalstnieki kopā (63 691) {{samazinājās}} |violet|3.42}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (31 059) {{samazinājās}} |blue|1.67}} {{bar percent|* Ukrainas kara bēgļi (17 457) {{samazinājās}} |pink|0.94}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (3599) {{samazinājās}} |pink|0.19}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (2294) {{samazinājās}} |Green|0.12}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (1803) {{samazinājās}} |pink|0.10}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (1472) {{increase}} |violet|0.08}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (717) {{samazinājās}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (465) {{samazinājās}} |blue|0.02}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (371) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (302) {{samazinājās}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Vjetnama]]s pilsoņi (274) {{increase}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (251) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Kazahstāna]]s pilsoņi (229) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (223) {{samazinājās}} |black|0.01}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small>1 633 262</small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small>97 627</small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small>52 676</small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small>35 854</small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small>11 796</small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small>5 362</small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small>4 838</small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small>3 382</small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small>2 701</small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small>2 629</small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small>2 329</small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small>1 947</small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small>1 861</small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small>1 342</small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small>1 105</small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small>1 871 882</small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |3089 |3414 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |1066 |1319 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |989 |1026 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |753 |666 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |773 |767 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |627 |473 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |537 |582 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |278 |225 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |357 |525 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |318 |378 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |64 |52 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |185 |208 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |104 |83 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |123 |112 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |70 |49 |- |{{Azerbaidžāna}} |137 |148 |144 |129 |144 |149 |157 |168 |173 |211 |276 |424 |- |{{Apvienotā Karaliste}} |106 |147 |135 |154 |144 |144 |151 |143 |142 |166 |154 |149 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinājās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars pieauga no 6% 2014. gadā līdz 16% 2025. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |Ārvalstu studenti |5255 |{{Increase}}6465 |{{Decrease}}6130 |{{Increase}}7564 |{{Increase}}8380 |{{Increase}}10 148 |{{Decrease}}10 025 |{{Decrease}}9810 |{{Increase}}10 080 |{{Increase}}10 425 |{{Increase}}11 064 |{{Increase}}11 895 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease}}77 817 |{{Decrease}}76 784 |{{Decrease}}74 038 |{{Decrease}}71 975 |{{Decrease}}69 260 |{{Decrease}}68 523 |{{Decrease}}67 566 |{{Decrease}}65 288 |{{Decrease}}63 592 |{{Increase}}63 726 |{{Increase}}64 489 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease}}84 282 |{{Decrease}}82 914 |{{Decrease}}81 602 |{{Decrease}}80 355 |{{Decrease}}79 408 |{{Decrease}}78 548 |{{Decrease}}77 376 |{{Decrease}}75 368 |{{Decrease}}74 017 |{{Increase}}74 790 |{{Increase}}76 384<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGP020/sortedtable/tableViewSorted/ IGP020. Studējošo, grādu ieguvušo un akadēmiskā personāla (pamatdarbā) skaits augstskolās un koledžās 1997 - 2025]</ref> |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213123815/http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx |title=Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023308/https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx }}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}} {{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title= IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2024|last=Statistikas datubāzes|access-date=2026-3-11}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |18,7 |18,9 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |15,6 |14,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 | -3,1 | -4,2 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |10 919 |9973 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |9718 |8922 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |1003 |820 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (citu valstu pilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |198 |231 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |69,9 |67,8 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Mihaila Hazana datiem kopš 2015. gada aizbraukušo vidū cittautieši veido aptuveni 40–45 %, bet pēdējos gados šis rādītājs bija ap 44 %. Pieejamie dati par 2011. un 2012. gadu liecina, ka tolaik 56 % un 52 % aizbraucēju bija cittautieši, savukārt 2013. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 48 %. No 2017. līdz 2022. gadam cittautiešu īpatsvars reemigrantu vidū bija no 36 % līdz 40 %, bet 2023. un 2024. gadā pieauɡa līdz 44 % un 45 %.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/sarunas/29.03.2026-vai-latvijas-cittautiesi-arzemes-atrod-celu-uz-latviesu-kopienu-spriez-petnieki.a640723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vai Latvijas cittautieši ārzemēs atrod ceļu uz latviešu kopienu? Spriež pētnieki] lsm.lv 29.03.2026</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] ddf79o9vn30l9iav7r0sdom20ju09xp 0 174423 4539312 4535021 2026-10-24T12:27:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539312 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|katoļu baznīcu, kas atrodas Jēkabpils pilsētas Krustpils daļā|baznīcu, kas atrodas pilsētas Jēkabpils daļā|Jēkabpils katoļu baznīca}} {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca.jpg | image_size = 300px | label = Krustpils katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | position = top | latd = 56 | latm = 30 | lats = 20 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 21 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Jēkabpils]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2004. gads|2004]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Viktors Naglis | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[2000. gads|2000]] | year_completed = [[2004. gads|2004]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = dzelteni [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} [[Attēls:Krustpils baznica.JPG|thumb|Krustpils Romas katoļu baznīca]] '''Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub496 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tas ir viens no diviem Jēkabpils katoļu dievnamiem un atrodas [[pilsēta]]s [[Daugava]]s labajā pusē jeb vēsturiskajā [[Krustpils|Krustpilī]], Kalna ielā 33. == Vēsture == Krustpils katoļu baznīcas rašanās saistīta ar Krustpils katoļu draudzes lūgumu dievnama celtniecībai [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s bīskapam [[Jānis Bulis|Jānim Bulim]], jo toreiz pastāvošā vienīgā [[Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca|Jēkabpils katoļu baznīca]] nespēja uzņemt visus ticīgos, īpaši svētku dienās. [[Bīskaps]] atbalstīja šo priekšlikumu, kā rezultātā sākās baznīcas plānošanas un celtniecības darbi. [[Ēka]]s projekta autore ir [[Ilga Tretjakova]]. Krustpils dievnama celtniecības darbi uzsākās [[2000. gads|2000]]. gada maijā. Pēc diviem mēnešiem, 18. jūlijā noritēja pirmā ķieģeļa iesvētīšanas svinības, kurās piedalījās Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kā arī [[Jēkabpils dome|Jēkabpils pilsētas domes]] priekšsēdētājs [[Leonīds Salcēvičs]]. Baznīcas ietilpība tika plānota vairāk nekā 300 [[cilvēks|cilvēkiem]], tās būvniecību finansēja Rēzeknes-Aglonas diecēze un ticīgie [[Romas katoļi|katoļi]] ārvalstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/kvrtkb/default.aspx |title=ww.jekabpils.lv |access-date={{dat|2012|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110710060132/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/kvrtkb/default.aspx }}</ref> 2004. gada 29. augustā baznīca tika iesvētīta un konsekrēta Vissvētākās Trīsvienības godam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=911&r=Jekabpils |title=ww.jekabpilslaiks.lv |access-date={{dat|2012|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304132016/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=911&r=Jekabpils}}</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē, [[Varakļāni|Varakļānu]] dekanātā. Tā izveidojās 1997. gada maijā. Draudze ietver sevī aptuveni 2000 katoļticīgo no Jēkabpils, Krustpils, [[Kūkas|Kūkām]], [[Varieši]]em, [[Vīpe]]s un [[Mežāre]]s.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=911&r=Jekabpils |title=www.jekabpilslaiks.lv |access-date={{dat|2012|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304132016/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=911&r=Jekabpils}}</ref> Draudzē regulāri katru dienu notiek Svētās Mises<!-- - darba dienās plkst. 18.00, svētdienās plkst -->. Tai ir savs prāvests Viktors Naglis, kura plebānijs atrodas baznīcas ēkā. Draudzē darbojas jauniešu un pieaugušo koris. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir: Vissvētākās Trīsvienības svētki, Triju ķēniņu jeb Zvaigznes diena, Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētki, kā arī dievnama iesvētīšanas diena, augusta pēdējā svētdiena, kad katru gadu tiek atkārtots rituāls — baznīcas svaidīšana ar svētajām eļļām, kas simboliski nozīmē līdzības starp svaidīto eļļu uzsūcošām sienām un ticīgo lūgšanām.<ref name="nosaukums-1" /> == Arhitektūra == Baznīcas ēka būvēta bez šādām celtnēm ierastā krāšņuma, tā ir dzeltenu ķieģeļu ēka, kuras vienā galā atrodas plebānijs jeb prāvesta dzīvojamās telpas un draudzes telpas. Ēkai raksturīgi pilastru izvirzījumi un 25 metrus augsts tornis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/kvrtkb/default.aspx |title=www.jekabpils.lv |access-date={{dat|2012|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110710060132/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/kvrtkb/default.aspx }}</ref> == Interjers == Baznīcā atrodas trīs [[altāris|altāri]], kā arī Dievmātes [[kapela]], kas ir izvietota kreisajā pusē pirms ieejas dievnama centrālajā zālē. Kapelā atrodas Nemitīgās palīdzības Dievmātes [[glezna]]s kopija, kas ir viena no pirmajām dievnama [[relikvija|relikvijām]], kuru uzdāvināja [[Poļi|poļu]] biedrība.<ref name="nosaukums-1" /> == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/krustpils/index.html Fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20160304132016/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=911&r=Jekabpils Draudzes gada jubileja] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Baznīcas Jēkabpilī]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Krustpils]] 39ex5lohto68lp469herx0yzaa3jtf9 0 175424 4539434 4032552 2026-10-24T20:54:46Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Šventasis_Kazimieras,_1594.jpg" aizvietots ar "Šventasis_Kazimieras,_1520.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Per official website of the Vilnius Archcathedral it was painted in circa 1520 (se 4539434 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste |vārds = Svētais Kazmiris |dzimšanas datums = {{dat|1458|10|3}} |nāves datums = {{dat|1484|3|4}} (25 gadu vecumā) |piemiņas diena = [[4. marts]] |godā = [[katoļticība|katoļticībā]] |attēls = Šventasis Kazimieras, 1520.jpg |attēla izmērs = 200px |attēla nosaukums = Svētais Kazimirs (nezināms autors, ap 1520. gadu) |dzimšanas vieta = [[Krakova]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karaliste]]<br>(mūsdienās {{POL}}) |nāves vieta = [[Grodņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]]<br>(mūsdienās {{BLR}})<br>apglabāts [[Viļņas katedrāle|Viļņas katedrālē]], [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]]<br>(mūsdienās {{LTU}}) |nosaukums = Biktstēvs |beatifikācijas datums = |beatifikācijas vieta = |beatificējis = |kanonizācijas datums =[[1522. gads]] |kanonizācijas vieta =[[Roma]] |kanonizējis =[[Adriāns VI]] |simboli = |aizbildnis = [[Polija]], [[Lietuva]], [[jaunība|jaunatne]] |svētvietas = [[Viļņas katedrāle]], [[Viļņa]],<br>{{LTU}} |strīdi = }} '''Svētais Kazimirs''' ({{val|lt|Šventasis Kazimieras}}, {{val|pl|Święty Kazimierz}}, {{val|be|Казімір Казіміравіч}}; dzimis {{dat|1458|10|3}}, miris {{dat|1484|3|4}}) bija [[Jagellonu dinastija]]s Polijas un Lietuvas princis, [[katoļticība|katoļu]] svētais, kā arī [[Lietuva]]s un [[Polija]]s [[jaunība|jaunatnes]] svētais aizbildnis. Dzimis karaļa ģimenē [[Krakova|Krakovā]]. Svētā Kazimira tēvs bija Polijas karalis [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs IV]] ([[Jagailis|Jagaiļa]] dēls), bet māte - [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas [[Elizabete Hābsburga|Austrijas Elizabete]]. Trīs no Kazimira brāļiem kļuva par Polijas karaļiem - [[Jans I Olbrahts|Jans I]], [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]] un [[Sigismunds I Vecais|Sigismunds I]], bet brālis [[Vladislavs II Jagellons|Vladislavs II]] - par [[Bohēmija]]s un [[Ungārija]]s karali. Kazimiru bērnībā apmācīja [[Jans Dlugošs]]. Trīspadsmit gadu vecais Kazimirs bija neveiksmīgs kandidāts uz Ungārijas karaļa troni 1471. gada sazvērestībā pret karali [[Māķāšs Huņadi|Māķāšu Huņadi]]. No 1479. līdz 1484. gadam, kamēr tēvs lielākoties uzturējās [[Viļņa|Viļņā]], kārtodams Lietuvas jautājumus, Kazimirs darbojās kā karaļa iecelts Polijas vicereģents. Pārvaldīja Polijas valsti arī no 1481. līdz 1483. gadam. Kaut arī tēvs iecerēja apprecināt Kazimiru ar imperatora [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdriha III]] meitu, Kazimirs, skaidrojot to ar reliģiskiem iemesliem, atteicās no precībām. 1484. gadā, pa ceļam uz Viļņu, Kazimirs [[Grodņa|Grodņā]] mira. Apglabāts [[Viļņas katedrāle|Viļņas katedrālē]]. Dzīves laikā esot izcēlies ar izglītotību, reliģiozitāti, taisnīgumu un vienkāršību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{catholic|03402a}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kazimirs}} [[Kategorija:Katoļu svētie]] [[Kategorija:Jagellonu dinastija]] [[Kategorija:1458. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1484. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mazpolijas vojevodistē dzimušie]] anwxwqqaetdekmy17zfu6bz9fef4xbt 0 184150 4539450 3896957 2026-10-25T00:04:48Z ~2026-56852-69 152301 4539450 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Eduards Dāboliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 20 | dz_vieta = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 16 | m_vieta = | dienesta_pakāpe = kapteinis | pilsonība = | tautība = latvietis | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}} | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]], [[Otrais pasaules karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} '''Eduards Dāboliņš''' (segv. — apsesdēls, šalkonis; dzimis [[1888]]. gada [[20. aprīlis|20. aprīlī]], miris [[1948]]. gada [[16. marts|16. martā]]) ir [[latvieši|latviešu]] leģionārs un [[nacionālais partizāns]]. Dzimis [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastā]] muižas kalpa ģimenē. [[1919]]. gada jūlijā iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]]. Piedalījies [[Bermontiāde|Bermontiādē]] un vēlāk [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanā]]. 1924. gadā absolvējis [[Latvijas kara skola|Latvijas Kara skolu]]. Kā leitnants dienējis 1. [[Liepāja]]s kājnieku pulkā, kur komandējis rotu. 1928. gadā veselības stāvokļa dēļ demobilizēts. Pēc armijas vadījis savu zemnieku saimniecību Viesītes pagastā. Dāboliņš aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, darbojies [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] kustībā, par ko apbalvots ar Aizsargu medaļu "Par uzcītību" un Aizsargu "Nopelnu krustu".<ref name="nosaukums-1">A.Lācis,Ozolvīru pulki: Aizsargu organizēšanās, iekārta, darbība, cīņas un pametumi, 128 lpp</ref> [[Latviešu Zemnieku savienība]]s biedrs, neilgu laiku bijis iecelts par pagasta vecāko. 1935. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="nosaukums-1" /> 1940. gadā izvairījies no represijām un līdz pat 1941. gada vasarai slēpies pie paziņām Rīgā. Pēc [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] uzbrukuma [[Padomju Savienība]]i izveidojis nacionālo partizānu grupu, kas uzbruka uz austrumiem bēgošajiem sarkanarmiešiem.<ref>H.Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš: dokumenti un materiāli, 1944-1956, 196. lpp</ref> Pēc vāciešu ienākšanas Latvijā dienējis kārtības dienestā. Kā policijas bataljona rotas komandieris 1941. gada ziemā nosūtīts uz Ļeņingradas fronti. No 1943. gada Dāboliņš dienēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 19. divīzijā komandējis rotu, bet jau vēlāk bataljonu. Paaugstināts par kapteini un apbalvots ar 1. un 2. šķiras Dzelzs Krustiem. Kara beigas piedzīvojis [[Kurzemes katls|Kurzemes katlā]]. Pēc vāciešu kapitulācijas kopā ar domubiedriem atkal aizgājis partizānos. 1946. gada nogalē ar savu vienību Dāboliņš darbojās dzimtās Viesītes pagasta mežos. Viņa grupa vairākas reizes sadūrās ar no Rīgas sūtītām [[NKVD]] ķērāju grupām, nogalinot kopumā 28 čekistus. Tikai 1948. gadā pēc četru stundu garas kaujas Dāboliņa grupa tika sakauta kaujā ar NKVD spēkiem paņemot sev līdzi četru čekistu dzīvības. Šīs kaujas vietā 1993. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens.<ref>H.Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš: dokumenti un materiāli, 1944-1956, 239-241. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dabolinzsz, Eduards}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] kn5x0l3ov9wzvu08rhc6a4p5mcz6p73 0 189979 4539634 4451031 2026-10-25T11:19:12Z Bendžamins 76862 4539634 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Huans Mata | image = Juan Mata 2024.png | caption = Mata 2024. gadā | fullname = | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1988|4|28|df=y}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Kastīlija un Leona}} | height = 170<ref>{{ziņu atsauce| url=http://www.chelseafc.com/page/PlayerProfileDetail/0,,10268~40729,00.html | work=Chelseafc.com | title=Mata Chelsea profile | date=17 February 2012}}</ref><ref>{{ziņu atsauce | url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/juan-mata | work=Premier League | title=Mata Premier profile | date=17 February 2012 | access-date={{dat|2012|05|31||bez}} | archive-date={{dat|2012|06|30||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120630110205/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.overview.html/juan-mata }}</ref> | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1998—2003 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo#Real Oviedo B|Real Oviedo]] | youthyears2 = 2003—2006 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2006—2007 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | caps1 = 39 | goals1 = 10 | years2 = 2007—2011 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps2 = 129 | goals2 = 78 | years3 = 2011—2014 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps3 = 82 | goals3 = 18 | nationalyears1 = 2004 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2004 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2006—2007 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 12 | nationalyears4 = 2007 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalcaps4 = 5 | nationalgoals4 = 3 | nationalyears5 = 2007—2011 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps5 = 19 | nationalgoals5 = 5 | nationalyears6 = 2009—2016 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalcaps6 = 41 | nationalgoals6 = 10 | pcupdate = | caps4 = 196 | goals4 = 34 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | years4 = 2014—2022 | years5 = 2022—2023 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | caps5 = 16 | goals5 = 3 | name = | birth_date = | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[Vissel Kobe]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 1 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 23 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 25 | goals8 = 5 }} '''Huans Manuels Mata Garsija''' ({{val|es|Juan Manuel Mata García}}; dzimis {{dat|1988|4|28}}) ir [[spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru sācis Spānijā ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid Castilla]]'' kluba sastāvā, kas ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] rezerves komanda (pirms tam trīs gadus aizvadījis "Madrid" futbola akadēmijā). 2007. gadā pārgājis uz ''[[Valencia CF|Valencia]]'' klubu, kura sastāvā aizvadīja četrus gadus un piedalījās 129 līgas spēlēs, kurās guva 34 vārtus. Pēc tam parakstīja līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Tā sastāvā uzvarēja 2011.—2012. gada Čempionu līgas sezonā. No 2014. gada līdz 2022. gadam spēlēja Anglijas klubā [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. Spēlējis dažādu vecumu Spānijas jaunatnes izlasēs. Pieaugušo izlasē debitējis 2009. gadā. Tās sastāvā uzvarējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Mata atgriezās pieaugušo izlasē UEFA Euro 2012 un pēc tam, kad viņš nonāca laukumā kā rezervists, guva Spānijas ceturtos vārtus finālā, Spānijai ar 4:0 uzvarot Itāliju un saglabājot Eiropas čempionu titulu. == Sasniegumi == === Klubi === ==== Valencia ==== * [[Spānijas Karaļa kauss]]: ([[2008. gads]]) ==== Chelsea ==== * [[FA kauss]]: ([[2012. gads]]) * [[UEFA Čempionu līga]]: ([[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012. gads]]) * [[UEFA Eiropas līga]]: ([[2013. gads]]) ==== Manchester United ==== * [[FA kauss]]: ([[2016. gads]]) * [[Anglijas Līgas kauss]]: ([[2017. gads]]) * [[FA Community Shield]]: ([[2016. gads]]) === Izlasē === ==== Spānijas izlase ==== * [[FIFA Pasaules kauss]]: ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gads]]) * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: ([[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gads]]) * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: Otrās vietas ieguvējs [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013. gadā]], trešā vieta [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009. gadā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090906113323/http://www.valenciacf.com/contenidos/ElEquipo/Jugadores/Valencia/Mata.html?__locale=en Valencia CF profils] {{en ikona}} * [http://www.bdfutbol.com/en/j/j4157.html BDFutbol profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120531195725/http://futbol.sportec.es/seleccion/ficha_jugador.asp?j=17704&n=mata%2Fjuan%2Fmanuel%2Fmata%2Fgarcia Nacionālās izlases profils] {{es ikona}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Mata, Huans}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kastīlijā un Leonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] mo3rgqgl6l7jc0f9n53q769hksey0jh 0 191388 4539486 4030713 2026-10-25T03:52:16Z ~2026-56852-69 152301 4539486 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Alfons Bērziņš | piktogramma_1 = Speed skating pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Ātrslidošana | vārds_orig = | attēls = Berzins Alfons.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1916|11|7}} | dz_viet = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], tagad {{LAT}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1987|12|16|1916|11|7}} | mir_viet = Rīga, [[Latvijas PSR]], tagad {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Ātrslidošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = [[Lāsma Kauniste]] | klubs_sadaļa = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{OSS|Z=1936}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Alfons Bērziņš''' (dzimis {{dat|1916|11|7}}, miris {{dat|1987|12|16}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ātrslidotājs]]. Eiropas 1939. gada meistarsacīkšu absolūtais čempions. == Dzīvesgājums == Dzimis Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Rīgā. Ar sportu sāka nodarboties 1932. gadā, trenējās pie [[Alberts Rumba|Alberta Rumbas]] un Roberta Vithofa. Pārstāvēja "Universitātes sportu". 1938. gadā pabeidza mācības [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā]]. Bija precējies ar kalnu slēpotāju [[Mirdza Martinsone-Bērziņa-Turķe|Mirdzu Martinsoni]]. Piedalījās {{oss|Z=1936|L=L}} un ieņēma 14. vietu 500 m distancē. 1500 un 5000 m distancēs palika 18. vietā, bet 19. vietā 10 000 m distancē. 1939. gada Pasaules čempionātā ierindojās otrajā vietā daudzcīņā (izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē). Kļuva par Eiropas absolūto čempionu 1939. gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā. Astoņas reizes kļuva arī par Latvijas čempionu. 1940. gada neoficiālajā Pasaules čempionātā viņš kļuva par absolūto čempionu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bērziņš kā vada komandiera pienākumu izpildītājs dienēja [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], [[506. SS zenītartilērijas divizions|506. SS zenītartilērijas divizionā]], kopā ar citiem latviešu sportistiem. Paaugstināts seržanta pakāpē, 1944. gada 22. aprīlī apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref>Sporta pasaule, Nr. 136., 1944. gada 22. maij., 3. lpp.</ref> Padomju okupācijas laikā 1945. gadā A. Bērziņš tika apcietināts, desmit gadus atradās izsūtījumā Sibīrijā. 1955. gadā viņš atgriezās Rīgā un pievērsās trenera darbam. Viena no viņa ievērojamākajām audzēknēm bija pasaules čempiones titulu izcīnījusī [[Lāsma Kauniste]]. Miris {{dat|1987|12|16}}, apglabāts [[Otrie Meža kapi|Otrajos Meža kapos]]. <gallery> 1939. gada Eiropas absolūtais čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš.jpg|Eiropas absolūtais čempions ātrslidošanā 1939. gadā Rīgā. Otrās un trešās vietas ieguvēji no Norvēģijas Šarls Matīsens (''Mathiesen'') un Oge Johansens. Alfons Berzins 1944.png|Latviešu leģiona seržants Alfons Bērziņš Apcietinātais Alfons Bērziņš 1945.jpg|Apcietinātais Alfons Bērziņš (1945) </gallery> == Atsauces == ;Kopējās {{Refbegin}} * {{LAT e|1|628}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/122/|title=Alfons Bērziņš|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|6|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120620094142/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/122/|archivedate={{dat|2012|06|20||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120620094142/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/122/ |date={{dat|2012|06|20||bez}} }}* {{LU sports|73.—75}} {{Refend}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Latvija 1936 ZOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Alfons}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Latvijas ātrslidotāji]] [[Kategorija:Ātrslidotāji 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] <references /> [[Kategorija:Latviešu leģionāri]] 2yivi6ehl9ad94m5i2z138d2wvde8uf 0 196929 4539581 4205319 2026-10-25T09:41:06Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539581 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jānis Mendriks''' (1907—1953) bija priesteris [[katoļi|katoļu]] draudzēs [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]]. [[Romas katoļu baznīca]]s svētais moceklis. Gājis bojā [[Vorkutas sacelšanās]] laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gada 21. janvārī [[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]] zemnieka Antona Mendrika un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījās [[Aglonas ģimnāzija|Aglonas ģimnāzijā]], 1926. gadā iestājās Mariāņu kongregācijā un izgāja noviciātu [[Viļāni|Viļānos]]. Pēc svētsolījumu došanas 1927. gadā viņš turpināja mācības [[Aglona|Aglonā]], pēc tam studēja [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] (1933—1938), pēc kura beigšanas 1938. gada 3. aprīlī tika iesvētīts par priesteri [[Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle|Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē]] un nozīmēts darbam Viļānu draudzē. Otra pasaules kara laikā 1942. gadā J. Mendriks [[Ustroņi|Ustroņos]] atteicās apbedīt kādu partizānu nošauto vācu policijas ierēdni, tādēļ viņš bija spiests līdz pat kara beigām slēpties dažādās vietās. Pēc kara 1948. gadā viņš kalpoja par priesteri [[Jaunborne]]s un [[Elerne]]s draudzēs. 1950. gadā viņu Jaunbornē apcietināja un apsūdzēja "pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā". Padomju tiesa piesprieda viņam 10 gadu sodu cietumsodu "labošanas darbu nometnēs". Jānis Mendriks tika deportēts uz [[Vorkutlags|Vorkutlagu]], kur strādāja ogļu raktuvēs. Arī soda nometnē viņš slepeni turpināja ticīgo pastorālo aprūpi — celebrēja mises, dalīja komūniju un uzklausīja grēksūdzes. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves ieslodzītie cerēja uz atbrīvošanu un 1953. gada 25. jūlijā uzsāka streiku. 1. augustā Iekšlietu ministrijas karavīri aplenca nometni, taču ieslodzītie nepiekāpās un nepiekrita brīvprātīgi pārtraukt streiku un iziet darbā. Kad sākās šaušana, Jānis Mendriks uzskatīja, ka viņam kā priesterim pirms nāves jādod mirstošajiem grēku piedošanu. Viņš mira viens no pirmajiem, skaitot grēku piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mariani.lv/mendriks.html |title=Tēvs Jānis Mendriks MIC (1907—1953) |access-date={{dat|2012|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110918080052/http://www.mariani.lv/mendriks.html |archivedate={{dat|2011|09|18||bez}} }}</ref> Kopā ar citiem nošautajiem (oficiāli bijā gājušo skaits bija 53 cilvēki) viņu apbedīja Vorkutas šahtā nr. 29. Pēc 2003. gada 31. maija Romas katoļu baznīca Padomju režīma mocekļu beatifikācijas procesa ietvaros pieskaitīja Jāni Mendriku svētajiem mocekļiem.<ref>[http://www.santiebeati.it/Detailed/93550.html Servo di Dio Janis Mendriks Sacerdote e martire] (itāliski)</ref> == Garīgā kalpošana == * 1938. — [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]; * 1942. — [[Ostrones Svētā Aloiza Romas katoļu baznīca]]; * 1948. — [[Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Mendriks, Janis}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Nogalinātie garīdznieki]] db3no6eblkxfvce6xygg3ran2fuv1y5 0 197932 4539630 4438008 2026-10-25T11:15:23Z Bendžamins 76862 4539630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Havi Martiness | image = Javi Martinez Training 2017-03 FC Bayern Muenchen-1 (cropped).jpg | caption = Martiness 2017. gadā | fullname = | dateofbirth = {{birth date and age|1988|9|2}} | cityofbirth = [[Estella-Lizarra|Estella]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Estella-Licarra}} | height = 190 | currentclub = | clubnumber = | position = | youthyears1 = 1993—1995 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Berceo|Berceo]] | youthyears2 = 1995—1997 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CD Logroñés|Logroñés]] | youthyears3 = | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} CD Arenas | youthyears4 = | youthclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[CD Izarra|Izarra]] | youthyears5 = 2001—2005 | youthclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | years1 = 2005—2006 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna B|Osasuna B]] | caps1 = 32 | goals1 = 3 | years2 = 2006—2012 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | caps2 = 201 | goals2 = 22 | years3 = 2012—2021 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps3 = 165 | goals3 = 9 | nationalyears1 = 2005 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2006—2007 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2007—2011 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalcaps3 = 24 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2012 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2010—2014 | nationalteam5 = {{Fb|ESP}} | nationalcaps5 = 18 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = | name = | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Katara}} [[Qatar SC]] | years4 = 2021—2025 | caps4 = 77 | goals4 = 11 | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al Bidda SC|Al Bidda]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 10 | goals5 = 0 }} '''Havi Martiness''' ({{val|es|Javier "Javi" Martínez Aginaga}}, {{izrunā|ˈxaβi marˈtineθ aɣiˈnaɣa}}; dzimis {{dat|1988|9|2}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.athletic-club.net/web/main.asp?a=1&b=1&c=1&d=0&jokalaria=1613&idi=2|title=J.Martínez|publisher=Athletic Club|accessdate=11 August 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120820093030/http://www.athletic-club.net/web/main.asp?a=1&b=1&c=1&d=0&jokalaria=1613&idi=2|archivedate={{dat|2012|08|20||bez}}}}</ref> ir spāņu [[futbolists]], spēlē aizsarga un pussarga pozīcijās, bijušais [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Profesionāļa karjeru sācis Spānijas ''[[La Liga]]'' klubā [[Bilbao "Athletic"]] 2006.—2007. gada sezonā. Kluba sastāvā 2011.—2012. gada sezonā sasniedza Eiropas līgas finālu, divas reizes bija Spānijas Karaļa kausa finālists, kā arī vienu reizi sasniedza Spānijas Superkausa finālu. 2012. gada vasarā pārgāja uz [[Vācijas Bundeslīga]]s klubu [[Minhenes "Bayern"]]. "Bayern" komandas sastāvā Martiness deviņas reizes uzvarēja Bundeslīgā, piecas reizes ieguvis [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]], kā arī divas reizes uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. 2021. gada vasarā Martiness pameta "Bayer", lai pievienotos Kataras klubam ''[[Qatar SC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2021/06/20/former-spanish-international-javi-martinez-joins-qatar-sports-club|title=Former Spanish international Javi Martinez joins Qatar Sports Club|last=Brennan|first=Feargal|website=Football Espana|access-date=2021-08-08|date=2021-06-20|language=en}}</ref> Spānijas izlases sastāvā izcīnījis uzvaru {{FutbPK|2010}}. gada Pasaules kausā un {{FutbEU|2012}}. gada Eiropas čempionātā. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2012—13, 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]] * [[DFB Pokal]]: 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2018—19, 2019—20 * [[DFL Supercup]]: 2016, 2017, 2018, 2020 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013, 2020 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Havi}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Qatar SC spēlētāji]] 0if6s54fr1t7m3p1lnj2pfw4h3xm3iu 0 200462 4539333 3683705 2026-10-24T13:18:36Z Egilus 27634 4539333 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Bona Sforca | vārds_orģ = ''Bona Sforza'' | attēls =Portrait of Lady, 1500 (Philadelphia).jpg | amats =Polijas karaliene | term_sākums = [[1518]]. gads | term_beigas = [[1548]]. gads | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati ={{dat|1494|02|02}} | dzim_vieta =[[Vidževāno]], [[Milānas Hercogiste]]<br />({{ITA}}) | dzīves_vieta =[[Polija]] | mir_dati ={{dat|1557|11|19}} | mir_vieta =[[Bari]], [[Bari Hercogiste]]<br />({{ITA}}) | tēvs =[[Džans Galeaco Sforca]] | māte =[[Neapoles Izabella]] | dinastija =[[Sforcu dinastija]] | dzīvesb =[[Sigismunds I Vecais]] | bērni =6 bērni, to skaitā [[Izabella Jagellone]] ([[Ungārija]]s karaliene), [[Sigismunds II Augusts]] ([[Polija]]s karalis), [[Anna Jagellone]] ([[Polija]]s karaliene), [[Katrīne Jagellone]] ([[Zviedrija]]s karaliene) | reliģija =[[katolisms]] | apglabāts =[[Sv. Nikolaja bazilika]], [[Bari]], {{ITA}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Bona Sforca''' ({{val-it|Bona Sforza}}, {{val-it|Bona Sforza}}, {{val-lt|Bona Sforza}}, {{val-be|Бона Сфорца}}; dzimusi {{dat|1494|02|02}}, mirusi {{dat|1557|11|19}}) bija [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I Vecā]] otrā sieva, Polijas karaliene un Lietuvas lielkņaze no 1518. līdz 1548. gadam. Dzimusi ietekmīgo [[Milāna]]s valdnieku [[Sforci|Sforcu]] ģimenē. 1518. gadā [[Krakova|Krakovā]] kļuva par [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds I Vecais|Sigismunds I Vecā]] otro sievu. Iesaistījās politikā un kļuva par vienu no valsts ietekmīgākajiem cilvēkiem. Meitu laulību politikas ietvaros centās nostiprināt ietekmi arī citās valstīs. Pēc vīra nāves konfliktēja ar dēlu, Polijas karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. 1556. gadā emigrēja uz [[Bari]], kur mirusi 1557. gadā. Iespējams, noindēta. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Polija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sforca, Bona}} [[Kategorija:Polijas karalienes]] [[Kategorija:Sforcu dinastija]] [[Kategorija:1494. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1557. gadā mirušie]] 4liihw4fduc26nfwpz2zvp0ajo8b4gw 0 203379 4539661 4486859 2026-10-25T11:55:32Z ~2026-57103-23 152346 4539661 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 89 | nosaukums = Ķekava—Skaistkalne | karte = Road P89 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,8 | ārpus_pilsētas = 55,8 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Autoceļš P89 pie Pulkarnes.jpg | paraksts = Autoceļš P89 pie [[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarnes]] }} {{Maršruta tabula/aplis|2=Čagas {{P ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarne]] {{P ceļš|90}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Mežvidi (Baldones pagasts)|Mežvidi]] {{P ceļš|91}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Vanagkalnu iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|9}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|9}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mīlupīte|Milupīte]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1012}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Vecumnieki]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Skolas iela (Vecumnieki)|Skolas iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Taļķe]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1013}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Vecumnieki]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|73}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Stelpe]] {{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1019}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bārbele]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bārbele]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skaistkalne]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bauskas iela (Skaistkalne)|Bauskas iela]] {{V ceļš|1003}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kurmenes iela (Skaistkalne)|Kurmenes iela]] {{V ceļš|1020}} {{V ceļš|1003}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skaistkalne]] — {{LTU}} {{LTU K ceļš|190}} }} |} |} '''P89''' autoceļš '''Ķekava—Skaistkalne''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš P137|P137]] (agrāko [[A7]]) netālu no tā krustojuma ar [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ([[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]]) caur [[Vecumnieki]]em un [[Bārbele|Bārbeli]] ar [[Lietuva]]s robežu [[Skaistkalne|Skaistkalnē]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 55,8 km un tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadus. == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == * [[Piebalgas]] * [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]] * [[Vecumnieki]] * [[Bārbele]] * [[Skaistkalne]] == Satiksme == Autoceļš ir samērā noslogots — 2025. gada satiksmes intensitātes un kravas transportlīdzekļu īpatsvara dati:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> * no krustojuma ar P137 līdz [[Baldone]]s pagriezienam (0,00.—9,7. km): 7,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, ~12% kravas transports * no Baldones līdz Vecumniekiem (9,7.—30,7. km): 4,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports * no Vecumniekiem līdz krustojumam ar [[Autoceļš P73|P73]] (30,7.—33,57. km): 4,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports * no krustojuma ar P73 līdz Bārbelei (33,57.—46,41. km): 2,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no Bārbeles līdz Skaistkalnei (Lietuvas robežai) (46,41.—55,8. km): 1,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars Vecumniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionāro fotoradaru karte|access-date={{dat|2026|05|25||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> == Vēsture == Autoceļa trases vēsturiskās saknes ir meklējamas jau viduslaikos, kad tas kalpoja kā daļa no stratēģiski un saimnieciski nozīmīgā tirdzniecības ceļa, kas savienoja Rīgu ar [[Kauņa|Kauņu]]. Skaistkalnē darbojās pasta stacija un vairāki krogi ceļotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/labi-skaistkalnes-pagasta|title=LABI BŪT Skaistkalnes pagastā {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> Šosejas Rīga—Vecmuiža (Vecumnieki)—Skaistkalne izbūve uzsākās 1924. gadā, tās būve ir uzskatāma par vienu no lielākajiem ceļu būves darbiem neatkarīgās Latvijas valsts laikā. Šoseja atzarojās no Bauskas (P137) šosejas pie Ķekavas. Ar šosejas izbūvi attālums no Skaistkalnes līdz Rīgai samazinājās par 5,2 km — no 81,5 km līdz 76,3 km. Šoseja sākotnēji tika veidota kā daļa no Rīgas—Kauņas šosejas. 1933. gadā tika pabeigts 13 km garš šosejas posms pie Vecumniekiem, līdz 1939. gadam šoseja bija izbūvēta no Ķekavas līdz Bārbelei 47,3 km garumā, kā arī 4 km garš gabals no Skaistkalnes gala; neizbūvēts palika 4,8 km garš ceļa posms starp Bārbeli un Skaistkalni. Ceļa būves ietvaros tika izpildīti 275 tūkstoši m³ zemes darbu, piegādāti un iestrādāti 21 tūkstoši m³ laukakmeņu un 46 tūkstoši m³ plienakmeņu. Šosejas klātnes platums bija 8 m, ar 5 m platu segu. Darbu kopizmaksa bija 2,4 miljoni latu. 1941. gadā, pēc Padomju okupācijas, bija plānots izbūvēt trūkstošo autoceļa posmu 4,8 km garumā starp Bārbeli un Skaistkalni, šai iecerei bija nepieciešami 2,3 tūkstoši m³ laukakmeņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1118156%7Carticle:DIVL123|title=Šosejas jaunbūve starp Bārbeli un Skaistkalni|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:280058%7Carticle:DIVL274|title=Rīgas-Skaistkalnes šosejas būve nobeigta|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:756733%7Carticle:DIVL36|title=Rīgu ar Kauņu caur Skaistkalni savienos 300 km. gara šoseja|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=85}}</ref> Starp 1967. un 1974. gadu autoceļam tika izbūvēts asfalta segums.<ref>{{Atsauce|title=Autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posms no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05.-55,80. km). Veikta segas pārbūve, 7 058 926 eiro (ar PVN), piecu gadu garantija. Sega izbūvēta 1974. gadā.|url=https://www.flickr.com/photos/lvceli/27826581828/|date=2018-04-09|accessdate=2026-05-25|first=LVceli|last=lv}}</ref> 1998. gadā tika uzsākti autoceļa atjaunošanas darbi. 1999. gadā [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] padome lūdza [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministriju]] rast papildu līdzekļus, lai tiktu pabeigts autoceļa remonts — neremontēti bija palikuši ceļa pēdējie 19 kilometri, kur ceļa melnais segums bija ievērojami bojāts un sabrucis. Tika pamatots, ka, pabeidzot ceļa atjaunošanu, būtu iespējams atslogot Bauskas (A7) šoseju, daļu no tranzītsatiksmes novirzot uz Skaistkalnes šoseju, kas veicinātu vietējo pagastu attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/arhivs/lugs-pieskirt-lidzeklus-cela-kekava-skaistkalne-remontam/|title=Lūgs piešķirt līdzekļus ceļa Ķekava-Skaistkalne remontam|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-05-25|date=1999-04-25|language=lv}}</ref> No 2016. gada jūnija līdz 2017. gada septembrim tika veikta autoceļa posma starp Bārbeli un Skaistkalni (47,05.—55,80. km) pārbūve. Iepriekš autoceļa posms jau desmit gadus bija valstī vissliktākajā tehniskajā stāvoklī — pēc asfalta seguma izbūves šajā posmā nebija bijuši remontdarbi, tikai lāpītas bedres. Arī tilti tika izbūvēti pirms vairāk nekā 50 gadiem, tostarp tilts pār [[Iecava (upe)|Iecavu]] visu šo laiku nebija remontēts. Būvdarbu ietvaros 8 km garajā autoceļa posmā tika pārbūvēta autoceļa sega, pārbūvēts tilts pār Iecavu un atjaunots tilts pār Mēmeli uz Lietuvas robežas. Skaistkalnē 1,4 km garumā tika pārbūvēts ūdens novades drenāžas un lietus ūdens kanalizācijas tīkls. Pašā Skaistkalnes ciemā Rīgas ielā visā tās garumā līdz tiltam pār [[Mēmele|Mēmeli]] tika izbūvētas ietves gājējiem. Būvdarbus veica SIA "Igate" par līgumcenu ap 8 miljoniem eiro (ar PVN), no kā 85% bija ERAF līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-ka-pec-parbuves-izskatas-autocels-barbele-skaistkalne/|title=Fotoreportāža: kā pēc pārbūves izskatās autoceļš Bārbele - Skaistkalne|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2017-09-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-ka-pec-parbuves-izskatas-savulaik-sliktakais-valsts-autocels-barbele-skaistkalne-14180641|title=FOTO: Kā pēc pārbūves izskatās savulaik sliktākais valsts autoceļš Bārbele - Skaistkalne|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-25}}</ref> Ar virsmas apstrādi ceļa atjaunošanu veica 2016. gadā posmā no Pulkarnes līdz Ķekavas novada robežai (2,2.—5,3. km), un 2018. gadā posmā no [[Mežvidi (Baldone)|Mežvidiem]] līdz Vecumniekiem (9,74.—28,13. km).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atjaunots-regionala-cela-kekavaskaistkalne-posms.a373924/|title=Atjaunots reģionālā ceļa Ķekava–Skaistkalne posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> 2019. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Bauskas šosejas (P137) līdz [[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarnei]] (0,09.—2,1. km).<ref name=":0" /> 2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Baldones novada robežas līdz Mežvidiem (5,223.—9,74. km) un posmā no Vecumniekiem līdz Sudmalniekiem (28,13.—35,07. km). Būvdarbus posmos veica attiecīgi SIA "Igate" par līgumcenu 814 tūkstoši eiro (ar PVN) un SIA "Strabag" par līgumcenu 956 tūkstoši eiro (ar PVN), abus darbus sedza no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":0" /> == Attēlu galerija == <gallery> Autoceļš P89 pie Kalniņiem Baldones pagastā.jpg|Pie Kalniņiem [[Baldones pagasts|Baldones pagastā]] Вецумниеки - panoramio.jpg|Vecumniekos </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P089]] mhvh2jbfx0gdswsvoc6y83rwzpkpwsc 0 206689 4539334 4479013 2026-10-24T13:20:16Z Vylks 50297 /* Sastāvs */ 4539334 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''SC Freiburg'' | logo_links = SC-Freiburg Logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Sport-Club Freiburg e.V.'' | iesauka = ''Breisgau-Brasilianer'' <br />(Brazīlieši no Breisgavas) | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Freiburga}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 7. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 30 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Europa-Park Stadion]]'' | ietilp = 34 700 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Eberhards Fugmans | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Šusters]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] | uzvaras1 = 4 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _freiburg2425h | pattern_b1 = _freiburg2425h | pattern_ra1 = _freiburg2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3ur | pattern_so1 = _nikematchfit2021rl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _freiburg2425a | pattern_b2 = _freiburg2425a | pattern_ra2 = _freiburg2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nikestrike4b | pattern_b3 = _freiburg2425t | pattern_ra3 = _nikestrike4b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''SC Freiburg''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Freiburga]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, klubs parasti balansē starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], 2015.–2016. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgas turnīrā un atgriezās augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Europa-Park Stadion]]'', kura ietilpība ir 34&nbsp;700 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/stadion/europa-park-stadion/rund-ums-neue-stadion/ |language=de |title=Europa-Park Stadion |accessdate={{dat|2022|5|8||bez}} |website=scfreiburg.com}}</ref> No 1954. līdz 2021. gadam izmantoja ''[[Dreisamstadion]]''. Kluba lielākais panākums ir piedalīšanās [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (tolaik UEFA kauss) 1995. un 2001. gadā. 2001. gadā klubs UEFA kausā sasniedza 3. kārtu, tajā piekāpjoties ''[[Feyenoord]]''.<ref>[http://www.rsssf.com/tablesd/duitec-freiburg02.html The UEFA Cup 2001/02 - SC Freiburg (GER)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Klubs ir četrkārtējs 2. Bundeslīgas čempions. Augstākais sasniegums Bundeslīgā&nbsp;— 3. vieta 1994.–1995. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit95.html |title=Germany 1994/95 |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2026|10|24||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/teams/profis/kader |title=Spieler |website=scfreiburg.com ||access-date={{Dat|2026|10|24||bez}} |language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat= GER |name=[[Mio Bakhauss]]|pos=GK}} {{Fs player|no= 3|nat= AUT |name=[[Filips Līnharts]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|nat= GER |name=[[Antonijs Jungs]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 6|nat= GER |name=[[Patriks Osterhāge]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 7|nat= GER |name=[[Derijs Šērhants]]|pos=FW}} {{Fs player|no= 8|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Egešteins]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 9|nat= GER |name=[[Lūkass Hēlers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=14|nat= JPN |name=[[Juito Sudzuki]]|pos=MF}} {{Fs player|no=16|nat= GER |name=[[Janniks Engelharts]]|pos=MF}} {{Fs player|no=17|nat= GER |name=[[Lūkass Kiblers]]|pos=DF}} {{Fs player|no=19|nat= GER |name=[[Niklass Beste]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat= JPN |name=[[Rihito Jamamoto]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat= GER |name=[[Florians Millers]]|pos=GK}} {{Fs player|no=22|nat= BFA |name=[[Sirjaks Irjē]]|pos=FW}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat= KVX |name=[[Florents Muslija]]|pos=MF}} {{Fs player|no=24|nat= GER |name=[[Janniks Huts]]|pos=GK}} {{Fs player|no=27|nat= TUR |name=[[Berkajs Jilmazs]]|pos=DF}} {{Fs player|no=28|nat= GER |name=[[Matiass Ginters]]|pos=DF}} {{Fs player|no=29|nat= GER |name=[[Filips Trejs]]|pos=DF}} {{fs player|no=30|nat= GER |name=[[Kristians Ginters]]|pos=DF|other=[[Captain (association football)|captain]]}} {{Fs player|no=31|nat= CRO |name=[[Igors Matanovičs]]|pos=FW}} {{Fs player|no=32|nat= ITA |name=[[Vinčenco Grifo]]|pos=MF|other=[[vice-captain (association football)|vice-captain]]}} {{Fs player|no=33|nat= COD |name=[[Žordī Makengo]]|pos=DF}} {{Fs player|no=37|nat= GER |name=[[Makss Rozenfelders]]|pos=DF}} {{Fs player|no=39|nat= SUI |name=[[Rūvens Tarnucers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=42|nat= JPN |name=[[Keisuke Goto]]|pos=FW}} {{Fs player|no=43|nat= SUI |name=[[Bruno Ogbuss]]|pos=DF}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** 3. vieta: 1994–95 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2champ.html |title=Germany - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1992–93, 2002–03, 2008–09, 2015–16 ** Vicečempioni (1): 1997–98 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti: 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131006114326/http://www.scfreiburg.com/ Kluba mājaslapa] {{Futbols-aizmetnis}} {{vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Freiburg]] ihofkj31awi1swytqadyx1cn3ams1th 4539337 4539334 2026-10-24T13:26:06Z Vylks 50297 /* Sastāvs */ 4539337 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''SC Freiburg'' | logo_links = SC-Freiburg Logo.svg | logo_izm = 120px | pilns = ''Sport-Club Freiburg e.V.'' | iesauka = ''Breisgau-Brasilianer'' <br />(Brazīlieši no Breisgavas) | pilsēta = {{Vieta|Vācija|Freiburga}} | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 7. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 30 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Europa-Park Stadion]]'' | ietilp = 34 700 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Vācija}} Eberhards Fugmans | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Šusters]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] | uzvaras1 = 4 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _freiburg2425h | pattern_b1 = _freiburg2425h | pattern_ra1 = _freiburg2425h | pattern_sh1 = _nikeleague3ur | pattern_so1 = _nikematchfit2021rl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _freiburg2425a | pattern_b2 = _freiburg2425a | pattern_ra2 = _freiburg2425a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nikestrike4b | pattern_b3 = _freiburg2425t | pattern_ra3 = _nikestrike4b | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''SC Freiburg''''' ir [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Freiburga]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, klubs parasti balansē starp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], 2015.–2016. gada sezonā uzvarēja 2. Bundeslīgas turnīrā un atgriezās augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada ''[[Europa-Park Stadion]]'', kura ietilpība ir 34&nbsp;700 vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/stadion/europa-park-stadion/rund-ums-neue-stadion/ |language=de |title=Europa-Park Stadion |accessdate={{dat|2022|5|8||bez}} |website=scfreiburg.com}}</ref> No 1954. līdz 2021. gadam izmantoja ''[[Dreisamstadion]]''. Kluba lielākais panākums ir piedalīšanās [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (tolaik UEFA kauss) 1995. un 2001. gadā. 2001. gadā klubs UEFA kausā sasniedza 3. kārtu, tajā piekāpjoties ''[[Feyenoord]]''.<ref>[http://www.rsssf.com/tablesd/duitec-freiburg02.html The UEFA Cup 2001/02 - SC Freiburg (GER)<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Klubs ir četrkārtējs 2. Bundeslīgas čempions. Augstākais sasniegums Bundeslīgā&nbsp;— 3. vieta 1994.–1995. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit95.html |title=Germany 1994/95 |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Sastāvs == ''{{Dat|2026|10|24||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scfreiburg.com/teams/profis/kader |title=Spieler |website=scfreiburg.com ||access-date={{Dat|2026|10|24||bez}} |language=de}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat= GER |name=[[Mio Bakhauss]]|pos=GK}} {{Fs player|no= 3|nat= AUT |name=[[Filips Līnharts]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 5|nat= GER |name=[[Antonijs Jungs]]|pos=DF}} {{Fs player|no= 6|nat= GER |name=[[Patriks Osterhāge]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 7|nat= GER |name=[[Derijs Šērhants]]|pos=FW}} {{Fs player|no= 8|nat= GER |name=[[Maksimiliāns Egešteins]]|pos=MF}} {{Fs player|no= 9|nat= GER |name=[[Lūkass Hēlers]]|pos=FW}} {{Fs player|no=14|nat= JPN |name=[[Juito Sudzuki]]|pos=MF}} {{Fs player|no=16|nat= GER |name=[[Janniks Engelharts]]|pos=MF}} {{Fs player|no=17|nat= GER |name=[[Lūkass Kiblers]]|pos=DF}} {{Fs player|no=19|nat= GER |name=[[Niklass Beste]]|pos=MF}} {{Fs player|no=20|nat= JPN |name=[[Rihito Jamamoto]]|pos=MF}} {{Fs player|no=21|nat= GER |name=[[Florians Millers]]|pos=GK}} {{Fs player|no=22|nat= BFA |name=[[Sirjaks Irjē]]|pos=FW}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat= KVX |name=[[Florents Muslija]]|pos=MF}} {{Fs player|no=24|nat= GER |name=[[Janniks Huts]]|pos=GK}} {{Fs player|no=27|nat= TUR |name=[[Berkajs Jilmazs]]|pos=DF}} {{Fs player|no=28|nat= GER |name=[[Matiass Ginters]]|pos=DF}} {{Fs player|no=29|nat= GER |name=[[Filips Trejs]]|pos=DF}} {{fs player|no=30|nat= GER |name=[[Kristians Ginters]]|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=31|nat= CRO |name=[[Igors Matanovičs]]|pos=FW}} {{Fs player|no=32|nat= ITA |name=[[Vinčenco Grifo]]|pos=MF|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=33|nat= COD |name=[[Žordī Makengo]]|pos=DF}} {{Fs player|no=37|nat= GER |name=[[Makss Rozenfelders]]|pos=DF}} {{Fs player|no=39|nat= SUI |name=[[Rūvens Tarnucers]]|pos=MF}} {{Fs player|no=42|nat= JPN |name=[[Keisuke Goto]]|pos=FW}} {{Fs player|no=43|nat= SUI |name=[[Bruno Ogbuss]]|pos=DF}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]''' ** 3. vieta: 1994–95 * '''[[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesd/duit2champ.html |title=Germany - List of Second Level Champions |accessdate={{dat|2016|7|24||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1992–93, 2002–03, 2008–09, 2015–16 ** Vicečempioni (1): 1997–98 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Finālisti: 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131006114326/http://www.scfreiburg.com/ Kluba mājaslapa] {{Futbols-aizmetnis}} {{vācija-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] [[Kategorija:SC Freiburg]] 1zsgxkl3mwqrv0dgr92x1es1djl4bhk 0 207040 4539621 4218737 2026-10-25T11:00:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539621 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | fungi = ADD8E6 | platums =<!-- Infokastes platums (default: 24em) --> | attēls =Peragamentsene.jpg|Lielas pergamentsēnes augļķemenis uz '''P.sylvestris'' ciršanas atliekām (foto autors T.Gaitnieks).|thumb|250px | att_nosaukums=Lielās pergamentsēnes augļķemenis uz ''P.sylvestris'' ciršanas atliekām (foto autors T.Gaitnieks) | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Agaricomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | rinda =Polyporales | rinda_lv = Poliporu rinda | dzimta =Phanerochaetaceae | dzimta_lv = | ģints =Phlebiopsis | ģints_lv =Pergamentsēņu ģints | suga =''Phlebiopsis gigantea'' (Fr.) Jülich | suga_lv =Lielā pergamentsēne }} '''Lielā pergamentsēne''' ''Phlebiopsis gigantea'' (Fr.) Jülich ir plaši izplatīta [[sēnes|sēne]] mērenās un boreālās joslas apgabalos. Viena no pazīstamākajām un biežāk sastopamākajām saprofītiskajām sēnēm skujkoku mežos. ''P.gigantea'' var ierosināt balto trupi kritalās un ciršanas atliekās, tomēr tiek uzskatīts, ka pastāv maza iespēja, ka tā attīstīsies dzīvos kokos.<ref name = "P.gigantea" >{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biocontrol.entomology.cornell.edu/pathogens/phlebiopsis.html |title=Phlebiopsis gigantea<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130102101019/http://www.biocontrol.entomology.cornell.edu/pathogens/phlebiopsis.html}}</ref> Pazīstamākie sinonīmi: ''Phlebia gigantea'' (Fr.) Donk, ''Peniophora gigantea'' (Fr.) Massee, ''Phanerochaete'' (Fr.) Rattan.<ref name = "Holdenrieder, Greig 1998">[Holdenrieder, von O., Greig, B. J. W. 1998. Biological Methods of Control. In: Woodward, S., Stenlid, J., Karjalainen, R., Hüttermann, A. (ed.) Heterobasidion annosum: biology, ecology, impact and control. CAB International, Wallingford, UK, p. 235 – 258]</ref> == Lielās pergamentsēnes bioloģija == === Augļķermeņu raksturojums === ''P. gigantea'' krāsa augļķermeņiem variē no caurspīdīgi pelēkbaltas līdz pat bāli dzeltenbrūnai. Krāsa mainās atkarībā no sēnes vecuma, augļķermenim kļūstot vecākam, krāsa mainās no baltpelēkas uz dzeltenu, brūnu. Augļķermeņu platums var variēt no dažiem centimetriem līdz pat dažiem desmitiem centimetru, biezums vidēji ir 0.5 mm. Augļķermeņiem kļūstot vecākiem un izžūstot, to malas atlokās no substrāta Koksnē augļķermeņi veidojas viena - četru gadu laikā pēc koksnes kolonizēšanas.<ref name= "P.gigantea2" >{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.lib.cranfield.ac.uk/bitstream/1826/2928/1/Swanwick-2007.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310161706/https://dspace.lib.cranfield.ac.uk/bitstream/1826/2928/1/Swanwick-2007.pdf }}</ref> Lielās pergamentsēnes augļķermeņi attīstās uz celmiem, kritalām.''P. gigantea'' augļķermeņi ir jutīgāki pret izžūšanu, salīdzinot ar ''H. annosum'' augļķermeņiem.<ref name = "Holdenrieder, Greig 1998" /> === Vairošanās === Dzimumiskā [[vairošanās]] ''P. gigantea'' sēnei notiek ar [[bazīdijsporas|bazīdijsporām]], bezdzimumiskā – ar oīdijām (veģetatīvajām sporām). Bazīdijsporu izmēri - ~7 x 3 mikrometri, oīdijas izmērs 5-10 x 2,5-6 mikrometri. Bazīdijsporas izplatīšanas vektors ir vējš un lietus. Oīdijas ir viegli uzturēt, pavairot laboratorijas apstākļos, lai gan to nozīme dabā nav noskaidrota.<ref name = "P.gigantea" /> ''P. gigantea'' veidoto oīdiju vektors var būt kukaiņi. Salīdzinoši vairāk sporu no augļķermeņa izdalās naktī,novērots, ka sporulācija samazinās pie ekstrēmām temperatūrām.<ref name = "Holdenrieder, Greig 1998" /> === Saimniekaugi === ''P.gigantea'' lielākoties sastopama uz dažādiem [[skujkoki]]em - to mizas un koksnes. Parasti atrodama [[Pinus]], [[Picea]], [[Abies]] un [[Tsuga]] ģints sugām,taču reizēm augļķermeņi atrodami arī uz lapu kokiem.<ref name = "P.gigantea" /> == Izolātu iegūšana == Klasiska metode ir lielās pergamentsēnes izolēšanai ir micēlija audzēšana uz iesala [[Agars|agara]] barotnes no liesmā sterilizēta koksnes gabaliņa. Izolātus identificē pēc to makroskopiskajām un mikroskopiskajām pazīmēm. Makroskopiskās pazīmes: * micēlijs baltā krāsā; * micēlija virsma gluda, matēta; * micēlija apmale gluda; * izolāta konsistence sīkgraudaina. Mikroskopiskās pazīmes: * gaisa micēlijs sadalīts oīdiju virknēs; * oīdijas ir cilindriskas, ar noapaļotiem galiem; * micēlijs ar kalcija oksalāta kristāliem; * micēlijā novērojamas sprādzes un dubultās sprādzes.<ref name = "Kenigsvalde 2011">[ Kenigsvalde K. 2011. Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jül. augšanas ātrums un antagonisms pret Heterobasidion spp. parastās egles un priedes koksnēm. Maģistra darbs.LU.78 lpp ]</ref> == Izmantošana == ''P. gigantea'' ir primāra koksnes kolonizētāja. ''P. gigantea'' ir vienīgā bazidiomicēte, ko praktiski pielietoto mežsaimniecībā kā bioloģisku celmu apstrādes līdzekli, lai ierobežotu [[sakņu piepe]]s izraisīto sakņu trupi. Amerikas Savienotajās valstīs plaši izmantots līdzeklis, sākot no 1970. gada.<ref name = "P.gigantea" /> Par ''P. gigantea'' plašo pielietošanu liecina tas, ka Eiropas valstīs katru gadu ar to tiek apstrādāti vairāk kā divsimt tūkstoši hektāru mežu. Tā kā ''P. gigantea'' oīdijas ir pietiekoši izturīgas pret izžūšanu un viegli uzglabājamas, tad viegli veikt bioloģiskā preparāta ražošanu. ''P. gigantea'' oīdiju pulveris tiek plaši lietots [[Eiropas Savienība]]s valstīs ''H. annosum'' izraisītās sakņu trupes kontrolē <ref name = "Thor 2001">[Thor M. 2001. Operational stump treatment against Heterobasidion annosum in European forestry – cyrrent situation. In: Proceedings of 10th IUFRO Conference on Root and Butt Rots. Quebec City. September 16-22, 2001. Canada: 170-175]</ref> Līdzīgi [[sakņu piepe]]i, lielā pergamentsēne var inficēt vēl dzīvus svaigi cirstus celmus, pateicoties straujai celmu kolonizācijai, neļauj attīstīties [[sakņu piepe]]i. Lai gan jau vairāk kā 40 gadus ''P. gigantea'' ir zināma kā spēcīgs antagonists un konkurents [[sakņu piepe]]i [[priedes]], [[egles]] celmos, tomēr vēl līdz šim nav noskaidrots precīzs antagonisma mehānisms. ''P. gigantea'' izmantošana celmu aizsardzībā var samazināt celmu inficēšanos ar [[sakņu piepe|sakņu piepi]] pat par 90%.<ref name = "Holdenrieder, Greig 1998" /> Arī Latvijas Valsts Mežzinātes institūtā "Silava" tiek veikti pētījumi, lai atrastu arī „vietējos” ''P. gigantea'' izolātus, ko izmantot celmu apstrādei. AS „[[Latvijas valsts meži]]” iekšējie normatīvie akti norāda, ka krājas kopšanas un galvenajā cirtē atstāto celmu apstrāde ar bioloģisko preparātu Rotstop® nepieciešama, ja cirte veikta kad vidējā diennakts gaisa temperatūra augstāka par +5 °C, audzēs, kur skuju koku īpatsvars ir vismaz 50 procenti. Krājas kopšanas cirtē apstrādājami visi skujkoku celmi, neatkarīgi no to caurmēra, bet galvenajās cirtēs ar bioloģisko preparātu Rotstop® jāpstrādā tikai tie, kuru caurmērs lielāks par 10 centimetriem. Sastāva kopšanas cirtēs celmu apstrāde netiek veikta.<ref>Latvijas valsts meži. 2009. Iepirkuma līguma projekts (AS LVM AP/2009/742/). Pieejams: http://www.lvm.lv/files/text/9_Liguma%20projekts_krajas%20kopsana.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> === Preperāta Rotstop vēsture, ietekme uz vidi === [[Sakņu piepe]]s radītie bojājumi egļu audzēs Eiropas [[boreālie|boreālajos]] mežos pagājušajā gadsimtā bija ievērojami lielāki, salīdzinot ar priežu audzēm. Tāpēc tika meklēts kāds efektīvs lielās pergamentsēnes izolāts, kas apturētu vai palēlinātu [[sakņu piepe]]s izplatību egļu audzēs. 1987. gadā Somijā no [[egles]] atliekas tika izolēta ''P. gigantea''. Izolātam tika konstatētas īpašības -ātraudzība, antagonisms. Izolāts turpmāk tika efektīvi izmantots egļu celmu aizsardzībā pret ''H. annosum''. ''P. gigantea'' oīdiju pulveris, kā bioloģiskas preparāts tika reģistrēts 1991. gadā Skandināvijā ar nosaukumu „Rotstop” <ref name = "Korhonen et al.1994">[Korhonen K., Liponen K., Bendz M., Johansson M., Ryen I., Venn K., Seiskari P., Niemi M. 1994. Control of Heterobasidion annosum by stump treatment with Rotstop, a new commercial formulation of Phlebiopsis gigantea. – In: Johansson M., Stenlid J. Proceedings of Eighth IUFRO Conference on Root and Butt Rots. Sweden/Finland. August 9-16, 1993. Swedish University of Agricultural Sciences, Uppsala, Sweden: 675 – 685.]</ref> ''P. gigantea'' populācijām novērota augsta ģenētiskā daudzveidība, bet plaša viena genotipa pielietošana var samazināt ģenētisko daudzveidību dabiskajās populācijās.Tomēr jaunākajos pētījumos noskaidrots, ka celmu apstrāde ar „Rotstop” būtiski neietekmē citu sēņu daudzveidību <ref name = "Vaino et al. 2001">[Vainio, E. J., Lipponen, K., Hantula, J. 2001. Persistence of a biocontrol strain of Phlebiopsis gigantea in conifer stumps and its effects on within–species genetic diversity. Forest Pathology, Volume 31, p. 285 – 295]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Sēnes]] [[Kategorija:Sēnes]] cueo0jklzunqivp96chd2gxa946o19m 0 207251 4539626 3774480 2026-10-25T11:06:48Z Bendžamins 76862 4539626 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Infokaste futbolists | playername = Hoseba Lorente | image = [[Attēls:Joseba Llorente en Valladolid.jpg|220px]] | fullname = Hoseba Lorente Etkari | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|11|24}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Hondariba}} | height = 184 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = [[Real Sociedad]] | years1 = 1998—2002 | clubs1 = [[Real Sociedad B]] | caps1 = 64 | goals1 = 26 | years2 = 1999—2004 | clubs2 = [[Real Sociedad]] | caps2 = 23 | goals2 = 4 | years3 = 2001 | clubs3 = [[SD Eibar]](aizdots) | caps3 = 8 | goals3 = 4 | years4 = 2003—2004 | clubs4 = {{īre}} SD Eibar | caps4 = 33 | goals4 = 4 | years5 = 2004—2005 | clubs5 = SD Eibar | caps5 = 38 | goals5 = 18 | years6 = 2005—2008 | clubs6 = [[Real Valladolid]] | caps6 = 99 | goals6 = 45 | years7 = 2008—2010 | clubs7 = [[Villarreal CF]] | caps7 = 61 | goals7 = 24 | years8 = 2010—2013 | clubs8 = Real Sociedad | caps8 = 35 | goals8 = 5 | years9 = 2012—2013 | clubs9 = {{īre}} [[CA Osasuna]] | caps9 = 24 | goals9 = 1 | nationalyears1 = | nationalteam1 = | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | ntupdate = | manageryears1 = | managerclubs1 = | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 385 | totalgoals = 131 }} '''Hoseba Lorente Etkari''' ({{val|eu|Joseba Llorente Etxarri}}, dzimis {{dat|1979|11|24}}) ir [[baski|basku]] tautības bijušais [[Spānija]]s [[futbolists]], centra [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Lorente ir slavens ar to, ka spēlējot ''[[Real Valladolid]]'' {{dat|2008|1|20}} pret ''[[RCD Espanyol]]'' viņš iesita ātrākos vārtus Spānijas "La Liga" vēsturē — 7,82 sekundes pēc spēles sākuma.<ref>[http://archivo.marca.com/edicion/marca/futbol/1a_division/valladolid/es/desarrollo/1080190.html Llorente marca el gol más rápido de la historia de la Liga — Marca.com<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lorente, Hoseba}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] hl2vcn1jrwapv7d62py103wj75i451e 0 208014 4539460 4410574 2026-10-25T01:03:28Z DaceX 96827 4539460 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Endrū Vlahovs | vārds_orig = ''Andrew Vlahov'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1969|4|1}} | dz_viet = {{vieta|Austrālija|Pērta}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=200}} | svars = {{mērvienība|kg=108}} | poz = {{Basketbola pozīcija|4}} | kar_sāk = 1990 | kar_beig = 2002 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Stenforda Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1990-1996 | klubs 1 = Pērtas "Wildcats" | kl_sez 2 = 1996 | klubs 2 = ''Okapi Aalstar'' | kl_sez 3 = 1997-2002 | klubs 3 = Pērtas "Wildcats" <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|AUS}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Endrū Mičels Vlahovs''' ({{val|en|Andrew Mitchell Vlahov}}; dzimis {{dat|1969|4|1}}) ir bijušais [[Austrālija]]s [[basketbolists]], spēlējis [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Austrālijas basketbola izlase]]s dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1969. gadā latviešu vieglatlētes Ievas Kampes-Vlahovas un dienvidslāvu basketbolista Lena Vlahova ģimenē.<ref>{{LBV|111}}</ref>{{sfn2|Grundmane|2001|p=445}}{{sfn2|Grundmane|2001|p=472.—473}} Spēlēja [[Stenforda Universitāte]]s basketbola komandā, vairākos statistikas rādītājos ierindojās starp desmit labākajiem spēlētājiem universitātes vēsturē. Pēc tam uzsāka profesionāļa karjeru, pārstāvējot [[NBL]] līgas klubu Pērtas "Wildcats". Ilgu laiku bija arī kluba kapteinis. Debijas sezonā NBL atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju. Kluba sastāvā trīs reizes kļuva par čempionu (1991, 1995, 2000). 1995. gadā viņu atzina par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju.{{sfn2|Grundmane|2001|p=509}} Austrālijas izlases sastāvā spēlēja četrās olimpiskajās spēlēs ({{oss|V=1988}}, {{oss|V=1992}}, {{oss|V=1996}}, {{oss|V=2000}}). Tāpat izlasi pārstāvēja vairākos [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātos]]. == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|editor1-first= Dzintra|editor1-last= Grundmane|editor1-link= Dzintra Grundmane|title= Trimdas latviešu sporta vēsture: 1945-1995 |year= 2001|publisher= Latviešu Sporta Padome|location= ASV|isbn=|ref={{SfnRef|Grundmane|2001}}}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas sportists-aizmetnis}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2000 VOS}} {{Latvija 1996 VOS}} {{Latvija 1992 VOS}} {{Latvija 1988 VOS}} }} {{portal bar|Cilvēki|Basketbols}} {{DEFAULTSORT:Vlahovs, Endru}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Austrālijas latvieši]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pērtā dzimušie]] 511uj2ufvse2t3nkw1i0gz8qcqp4lbk 0 210602 4539483 4531318 2026-10-25T03:03:26Z ~2026-56852-69 152301 4539483 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Eduards Stīpnieks | vārds_orig = | attēls = Stipnieks.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1902 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valkas apriņķis]], [[Mārkalnes pagasts|Lāzberģa pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}, [[Alūksnes novads]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 9 | m_vieta = [[Adelaida]], [[Dienvidaustrālija]], [[Attēls:Flag of Australia.svg|border|22px]] [[Austrālija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' ([[majors]]) [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]]<br />[[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]]<br />[[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]]<br />Daugavas Vanagu nozīme zeltā | cits_darbs = }} }} '''Eduards Stīpnieks''' (1902-1983) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 111. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Valkas apriņķa [[Mārkalnes pagasts|Lāzberģa pagastā]], bērnību pavadīja [[Liepnas pagasts|Liepnas pagasta]] Katlešos. 1922. gadā beidza mācības Rīgas Kultūras Veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, tajā pašā gadā viņu iesauca obligātajā karadienestā [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulkā]]. 1924. gadā iestājās Latvijas kara skolā, ko beidza 1928. gadā, turpinot dienestu [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]] līdz pat [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]],<ref name="ld">Londonas Avīze, Nr. 1900, 1983. dec. 9, 4. lpp</ref> kur sasniedza virsleitnanta pakāpi.<ref>Londonas Avīze, Nr. 1749, 1980. nov. 14, 4. lpp</ref> Izglābās no [[Latvijas Bruņotie spēki#Likvidācija|teritoriālā korpusa]] likvidācijas [[Litene]]s nometnē un pievienojās [[Kārlis Aperāts|pulkvežleitnanta Aperāta]] partizānu grupai.<ref name="ld"/> === Otrajā pasaules karā === Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] 1942. gada sākumā brīvprātīgi pieteicās [[24. Talsu policijas bataljons|24. Talsu policijas bataljonā]],<ref name="ld"/> tika iecelts par 2. rotas komandieri, nonāca Austrumu frontē uz dienvidiem no [[Kronštate]]s cietokšņa, ''Sergijevskij Monastir'' rajonā pie [[Pēterburga|Ļeņingradas]].<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 132. lpp</ref> 1943. gada janvārī apbalvots ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem.<ref>Kurzemes Vārds, Nr. 9, 1943. g. 12. janv, 4. lpp</ref> 1943. gada 18. aprīlī policijas bataljonu ieskaitīja topošajā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] 43. pulkā pulkvežleitnanta [[Kārlis Lobe|Lobes]] vadībā kā III bataljonu, kur Stīpnieku paaugstināja par kapteini un iecēla par bataljona komandieri<ref name="ld"/> No 1943. gada maija karoja [[Volhova]]s frontē, atkāpšanās kauju laikā 1944. gada janvārī III bataljonu iedalīja pulkveža [[Voldemārs Veiss|Voldemāra Veisa]] 15. janvārī izveidotajā kaujas grupā.<ref name="dv3">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1974, 3.sējums, 205. lpp</ref> Pēc sekmīgas vadības kaujās 1944. gada 2. februārī viņu apbalvoja ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]] un 20. februārī ar I šķiras Dzelzs krustu. 1944. gada 20. jūnijā Stīpnieku paaugstināja majora pakāpē un pēc mēneša - 20. jūlijā - iecēla par 19. divīzijas 43. pulka komandieri. Pēc atkāpšanās no pozīcijām [[Aiviekste]]s krastos 1944. augustā viņš vadīja pulku kaujās [[Vidzeme]]s augstienē,<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 205. lpp</ref> pie [[Cesvaine]]s iznīcinot divus ienaidnieka pulkus,<ref name="dv"/> par to 1944. gada 24. septembrī apbalvots ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref>Kurzemes Vārds, Nr. 324, 1944. g. 24. sep, 4. lpp</ref> 1944. gada septembrī smagi saslima un bija spiests fronti atstāt. 4. novembrī Stīpnieku [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] nozīmēja par komandieri no [[2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|2. robežapsardzības pulka]] izveidotajam [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. grenadieru pulkam]], ko vēlāk papildināja ar 300 [[5. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|5. robežapsardzības pulka]] kareivjiem. Pulks bija vāji apgādāts, trūka smago ieroču. Stīpnieka vadībā pulks atvairīja ienaidnieka pārspēka uzbrukumu frontes sektorā pie [[Džūkste]]s. Tas cieta smagus zaudējumus Trešās Kurzemes lielkaujas laikā 1944. decembrī un 1945. gada 15. janvārī tika izformēts. 19. martā Stīpnieks devās uz [[Liepāja|Liepāju]] pie leģiona ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerska]],<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 163. lpp</ref> tur piedalījās [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] dibināšanā, kur ieņēma valsts kontroliera amatu.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 197. lpp</ref> 1945. gada maijā pēc Vācijas kapitulācijas pameta Latviju un devās uz Vāciju. === Pēckara dzīve === Pēc kara nonāca [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], aktīvi darbojās [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] organizācijās: piedalījās pirmās "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]]" nodaļas dibināšanā [[Vircburga|Vircburgā]] 1947. gada 26. oktobrī, dibinājis organizācijas nodaļas arī citās latviešu bēgļu nometnēs. Kā otrais pēc pulkveža [[Vilis Janums|Januma]] saņēmis "Daugavas Vanagu" zelta nozīmi. 1950. gadā izceļoja uz [[Austrālija|Austrāliju]], kur dibināja "Daugavas Vanagu" nodaļu un aktīvi piedalījās tās darbā un [[Adelaida]]s latviešu biedrībā. Majors Eduards Stīpnieks miris 1981. gada 9. novembrī Adelaidā ar sirdstrieku.<ref name="ld"/> Pārapbedīts [[Saldus]] Čāpātāja<!-- Čāpātāju? --> kapos 2012. gadā.{{fact}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Stipnieks, Eduards}} [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] g0tvfp3qo89ase3wtt7r3esn344gadb 0 212039 4539395 4508078 2026-10-24T17:03:39Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539395 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rauls Lopess | vārds_orig = ''Raül López'' | attēls = RaulLopezBCKhimki.jpg | att_izm = | paraksts = Rauls Lopess 2010. gadā "Himki" sastāvā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|4|15}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Vika|3s=Vika (Spānija)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Katalāņi|katalānis]] | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2016 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 24., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Jūtas "Jazz"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998–2000 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2000–2002 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2002|start}}–{{nbay|2004|start}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 4 = 2005–2006 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Žironas "Akasvayu"]] | kl_sez 5 = 2006–2009 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 6 = 2009–2011 | klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Himki"]] | kl_sez 7 = 2011–2016 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Basket"]] | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000–2010 | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Spānijas ACB līga]]s čempions <small>(2007)</small> * [[ULEB kauss|ULEB kausa]] ieguvējs <small>(2007)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Rauls Lopess i Molists''' ({{val|ca|Raül López i Molist}}; dzimis {{dat|1980|4|15}} [[Vika (Spānija)|Vikā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā kļuvis par [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionu]] un olimpiskās sudraba medaļas ieguvēju. == Karjera == R. Lopess ir [[Badalonas "Joventut"]] sistēmas audzēknis. No katalāņu kluba nokļuva [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] sistēmā, bet [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu draftēja [[Jūtas "Jazz"]] ar kopējo 24. numuru pirmajā kārtā. R. Lopess bija otrais katalāņu basketbolists (pēc [[Pau Gazols|Pau Gazola]]), kas nokļuva [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]].{{nepieciešama atsauce}} Kopā šajā līgā nospēlējis tikai divas sezonas (pēcdrafta sezonā nespēlēja [[ceļgals|ceļgala]] traumas dēļ), piedalījies 113 regulārā čempionāta spēlēs, gūstot 733 punktus (6,5 punkti vidēji spēlē). [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada NBA sezonā]] nospēlēja visas 82 regulārā čempionāta spēles (pārsvarā kā otrais saspēles vadītājs, mainot [[Karloss Aroijo|Karlosu Aroijo]]), toties savu rezultatīvāko spēli aizvadīja sezonu iepriekš, kad guva 25 punktus pret [[Fīniksas "Suns"]]. 2005. gada augustā plaša maiņas darījuma starp piecām komandām ietvaros R. Lopess nonāca [[Memfisas "Grizzlies"]], taču tika atbrīvots no komandas pirms sezonas sākuma. Pēc tam spēlējis [[Krievija|Krievijā]] un [[Spānija|Spānijā]], kur 2016. gadā noslēdzis karjeru [[Bilbao "Basket"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acb.com/redaccion.php?id=120784|title=ACB.COM - Raül López se retirará al final de temporada|website=acb.com|access-date=2026-07-26|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107161745/http://www.acb.com/redaccion.php?id=120784}}</ref> Spānijas junioru izlašu sastāvā kļuvis gan par Pasaules, gan Eiropas čempionu. [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas pieaugušo izlasē]] R. Lopess tika iekļauts pirms {{oss|V=2000|L=d}}. Šajās Olimpiskajās spēlēs Spānija palika bez medaļas, toties [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā]] viņš kļuva par sudraba medaļnieku Spānijas izlases sastāvā. Tāpat izcīnīja čempiontitulu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], kas notika [[Polija|Polijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nba.com/historical/playerfile/index.html?player=raul_lopez/ NBA profils] {{en ikona}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Rauls}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] t0uwfdl96m61yjqa31iuxiocpypagki 4539489 4539395 2026-10-25T05:02:21Z Biafra 13794 /* Ārējās saites */ 4539489 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rauls Lopess | vārds_orig = ''Raül López'' | attēls = RaulLopezBCKhimki.jpg | att_izm = | paraksts = Rauls Lopess 2010. gadā "Himki" sastāvā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1980|4|15}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Katalonija|Vika|3s=Vika (Spānija)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Katalāņi|katalānis]] | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2016 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 24., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2001. gada NBA drafts|2001]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Jūtas "Jazz"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998–2000 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2000–2002 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2002|start}}–{{nbay|2004|start}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Jazz"]] | kl_sez 4 = 2005–2006 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} [[Žironas "Akasvayu"]] | kl_sez 5 = 2006–2009 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] | kl_sez 6 = 2009–2011 | klubs 6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Himki"]] | kl_sez 7 = 2011–2016 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao "Basket"]] | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000–2010 | taut 1 = {{Bk|Spānija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Spānijas ACB līga]]s čempions <small>(2007)</small> * [[ULEB kauss|ULEB kausa]] ieguvējs <small>(2007)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Spānija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|title=Basketbols|subcat=Vīrieši}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]]|Basketbols}} }} '''Rauls Lopess i Molists''' ({{val|ca|Raül López i Molist}}; dzimis {{dat|1980|4|15}} [[Vika (Spānija)|Vikā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir bijušais [[Katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Bijis [[Spānijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā kļuvis par [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionu]] un olimpiskās sudraba medaļas ieguvēju. == Karjera == R. Lopess ir [[Badalonas "Joventut"]] sistēmas audzēknis. No katalāņu kluba nokļuva [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] sistēmā, bet [[2001. gada NBA drafts|2001. gada NBA draftā]] viņu draftēja [[Jūtas "Jazz"]] ar kopējo 24. numuru pirmajā kārtā. R. Lopess bija otrais katalāņu basketbolists (pēc [[Pau Gazols|Pau Gazola]]), kas nokļuva [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]].{{nepieciešama atsauce}} Kopā šajā līgā nospēlējis tikai divas sezonas (pēcdrafta sezonā nespēlēja [[ceļgals|ceļgala]] traumas dēļ), piedalījies 113 regulārā čempionāta spēlēs, gūstot 733 punktus (6,5 punkti vidēji spēlē). [[2004.—2005. gada NBA sezona|2004.—2005. gada NBA sezonā]] nospēlēja visas 82 regulārā čempionāta spēles (pārsvarā kā otrais saspēles vadītājs, mainot [[Karloss Aroijo|Karlosu Aroijo]]), toties savu rezultatīvāko spēli aizvadīja sezonu iepriekš, kad guva 25 punktus pret [[Fīniksas "Suns"]]. 2005. gada augustā plaša maiņas darījuma starp piecām komandām ietvaros R. Lopess nonāca [[Memfisas "Grizzlies"]], taču tika atbrīvots no komandas pirms sezonas sākuma. Pēc tam spēlējis [[Krievija|Krievijā]] un [[Spānija|Spānijā]], kur 2016. gadā noslēdzis karjeru [[Bilbao "Basket"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acb.com/redaccion.php?id=120784|title=ACB.COM - Raül López se retirará al final de temporada|website=acb.com|access-date=2026-07-26|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107161745/http://www.acb.com/redaccion.php?id=120784}}</ref> Spānijas junioru izlašu sastāvā kļuvis gan par Pasaules, gan Eiropas čempionu. [[Spānijas basketbola izlase|Spānijas pieaugušo izlasē]] R. Lopess tika iekļauts pirms {{oss|V=2000|L=d}}. Šajās Olimpiskajās spēlēs Spānija palika bez medaļas, toties [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā]] viņš kļuva par sudraba medaļnieku Spānijas izlases sastāvā. Tāpat izcīnīja čempiontitulu [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionātā]], kas notika [[Polija|Polijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Rauls}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Jūtas "Jazz" spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] hi8f7gh044jal6c2vnpm19c7x3es4zb 14 224372 4539548 2038254 2026-10-25T08:36:37Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Konditoreja]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539548 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Saldie ēdieni]] [[Kategorija:Konditoreja]] 3c5kx88mfnd45s0m0da0msrtsu1fxjc 0 225794 4539325 4082654 2026-10-24T12:56:14Z ~2026-56766-66 152313 /* */ 4539325 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nelija Jezdakova | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1954 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 14 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = Latvija | pilsonība = {{LVA}} | tautība = | nodarbošanās = [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ģenerāldirektore (2010—2013) | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Nelija Jezdakova''' (dzimusi [[1954]]. gada 14 jūnijā) ir [[Latvija]]s ekonomiste un ierēdne. No [[2010]]. gada līdz [[2013]]. gadam — [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ģenerāldirektore. Viņa uzsāka darba gaitas [[1978]]. gadā kā Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu pārvaldes Peļņas maksājumu daļas galvenā ekonomiste.<ref name="apollo">{{Tīmekļa atsauce | title = Jakāna vietu uz laiku ieņems Jezdakova | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2009.10.26. | accessdate = 2013.06.06 | url = http://www.apollo.lv/zinas/jakana-vietu-uz-laiku-ienems-jezdakova/433048}}</ref> [[1993]]. gadā sāka strādāt [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]] (VID).<ref name="dem">{{Tīmekļa atsauce | title = VID ģenerāldirektore Jezdakova atstāj amatu | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.06.26. | accessdate = 2013.06.26 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vid-generaldirektore-jezdakova-atstaj-amatu.d?id=43435613}}</ref> Pēc VID ģenerāldirektora [[Andrejs Sončiks|Andreja Sončika]] atstādināšanas [[2002]]. gada novembrī Jezdakova tika iecelta par ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju, amatā paliekot līdz jaunā ģenerāldirektora iecelšanai.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Valdība uz laiku atstādina Sončiku | first = Edgars | last = Prokopova, Evita un Galzons | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2002. gada 27. novembrī | accessdate = 2013. gada 6. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/valdiba-uz-laiku-atstadina-sonciku-11521191 }}</ref> [[2004]]. gada aprīlī viņa otrreiz kļuva par ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju pēc [[Kārlis Ketners|Kārļa Ketnera]] atstādināšanas.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Atbrīvo Ketneru no VID vadītāja amata | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2004. gada 30. aprīlī | accessdate = 2013. gada 6. jūnijā | url = http://www.diena.lv/arhivs/atbrivo-ketneru-no-vid-vaditaja-amata-12000494 }}</ref> {{dat|2009|10|26}} trešoreiz Nelija Jezdakova kļuva par VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju pēc līdzšinējā vadītāja [[Dzintars Jakāns|Dzintara Jakāna]] atstādināšanas.<ref name="apollo" /> {{dat|2010|03|16}} Ministru kabinets apstiprināja Jezdakovu VID ģenerāldirektores amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jezdakovu apstiprina VID ģenerāldirektores amatā | publisher = [[Tvnet]] | date = 2010.03.16. | accessdate = 2013.06.06 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/307984-jezdakovu_apstiprina_vid_generaldirektores_amata | archive-date = {{dat|2016|03|06||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306053434/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/307984-jezdakovu_apstiprina_vid_generaldirektores_amata }}</ref> 2013. gada jūnijā iesniedza atlūgumu, ģenerāldirektores amatā bija līdz {{dat||07|10|D}}.<ref name="dem" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ģenerāldirektore | periods = {{dat|2010|03|16|N}} — {{dat|2013|07|10|N}} | pirms = [[Dzintars Jakāns]] | pēc = [[Ināra Pētersone]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Jezdakova, Nelija}} [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} et1ur16799zrtxmmpb8tdgmw0d877hn 0 230264 4539446 4281911 2026-10-24T23:35:35Z ~2026-56852-69 152301 4539446 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Broņislava Martuževa | attēls = Broņislava Martuževa ap 1955.jpg | dz_gads = 1924 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 08 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Domopoles pagasts|Slavīti}} | m_gads = 2012 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 13 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Madona}} | tautība = latviete | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejniece, disidente | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | lit virzieni = Lirika | dzimums = S }} '''Broņislava Martuževa''' (dzimusi 1924. gada 8. aprīlī, mirusi 2012. gada 13. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/410687-mirusi_dzejniece_bronislava_martuzeva |title=Mirusi dzejniece Broņislava Martuževa |access-date={{dat|2013|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140125051617/http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/410687-mirusi_dzejniece_bronislava_martuzeva }}</ref>) bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejniece]], nacionālās pretošanās kustības dalībniece un [[Politieslodzītais|politieslodzītā]]. Ir izdoti trīspadsmit Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar dzejnieces [[Eva Mārtuža|Evas Mārtužas]] vārdu (publicēt darbus ar savu vārdu viņai [[Latvijas PSR]] nebija iespējams). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1924. gada 8. aprīlī [[Domopoles pagasts|Domopoles pagasta]] Slavītu ciemā Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē kā septītais bērns. Bērnību pavadīja [[Lubānas pagasts|Lubānas pagasta]] "Lazdiņu" mājās. Mācījās Cepurītes četrklasīgajā pamatskolā (1935—1938) un [[Lubāna]]s sešklasīgā pamatskolā (1938—1940). [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gadā viņa uzsāka mācības Lubānas vidusskolā, bet pēc tam [[Rēzeknes Skolotāju institūts|Rēzeknes Skolotāju institūtā]] (1941—1944). Pēckara gados viņa sadarbojās ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas Nacionālo partizānu apvienības]] mežabrāļiem. 1946. gadā ierīkoja nacionālo partizānu slēptuvi Lazdiņu mājās, kopš 1950. gada publicēja savus dzejoļus nelegālā žurnālā „Dzimtene”. Spēlēja cītaru un akordeonu, viņas tolaik sacerētā dziesma "Jaunība" folklorizējās, [[Atmodas kustība]]s laikā to izpildīja [[Eduards Rozenštrauhs]].<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/16319 Broņislava Martuževa — ar savu stipro, ar Dieva dzirksti rakstīto dzeju] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 333/334 (1793/1794) 12.10.1999.</ref> Padomju represīvās iestādes 1951. gada 14. februārī Martuževu ģimeni apcietināja, tiesāja un izsūtīja un [[gulags|Ozerlaga]] nometni [[Taišeta|Taišetā]], ieslodzījumā viņa atradās līdz 1956. gada 26. jūlijam.<ref>[http://lv.cultural-opposition.eu/registry/?type=people&lang=lv&letterFilter=M http://lv.cultural-opposition.eu]</ref> Pēc atgriešanās dzimtenē periodiski ārstējās [[tuberkuloze]]s slimnīcā un sanatorijās. Kā bijušajai politieslodzītajai, Broņislavai Martuževai [[Latvijas PSR]] laikā nebija iespējams publicēties, divi viņas dzejoļu krājumi - "Balta puķe ezerā" (1981) un "Rakstītāja" (1987) iznāca ar viņas radinieces [[Eva Mārtuža|Evas Mārtužas]] vārdu. Pirmā publikācija ar savu vārdu bija dzejoļu kopa "No dienasgrāmatas" ievietota žurnālā "Karogs" (1990). No 2009. gada mitinājās Lubānas sociālās aprūpes centrā, mirusi 2012. gada 13. februārī un apglabāta Lubānas Jaunajos kapos.<ref>[http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=583 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze]</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1994) * [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s Gada balva par dzejoļu krājumu "Nopūtas" (1999) * Kultūras fonda Spīdolas balva par dzejas krājumu "Kā putni dzied" (2004) == Dzeja == * Balta puķe ezerā, 1982 * Rakstītāja, 1987 * Ceļu krusti, 1990 * Gaismas lāse, 1994 * Ceļteku vālītes zied, 1996 * Nopūtas, 1999 * Broņislava Martuževa: lirika, 2003 * Kā putni dzied, 2004 * Kopotas dzejas, 2004 * Trejdeviņas jāņuzāles, 2005 * Laba oma, 2007 * Zelta zīmogs: romantiskā lirika, 2008 * Deg uguntiņa, 2011 == Filmas == * "Gaismas lāse", režisors Zigurds Vidiņš, 2005 * "Rakstnieks tuvplānā", režisore Ināra Kolmane, DVD, 2014 == Atsauces == * https://www.youtube.com/watch?v=676Ys7Se-zU * https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=2b0fa365-ab17-44b1-b479-5c9275cd09b8 * http://jaunagaita.net/Bersons/268-269.htm, http://jaunagaita.net/jg269/JG269.pdf * https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/sigvards-klava-aiz-bronislavas-martuzevas-patiesibas-nevar-aizslepties.a87001/ * http://jauns.lv/raksts/zinas/228597-pildspalva-un-rozukronis-intervija-ar-bronislavu-martuzevu {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140422114549/http://www.latvijaslaudis.lv/users/martuzeva_bronislava Broņislava Martuževa] * [http://www.eraksti.lv/autori/bronislava_martuzeva.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180130161947/http://www.eraksti.lv/autori/bronislava_martuzeva.html |date={{dat|2018|01|30||bez}} }} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martuževa, Broņislava}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 4fg9yy2guxdb60zjafbkkh1q4q395as 0 231925 4539481 4531310 2026-10-25T02:56:02Z ~2026-56852-69 152301 4539481 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Kociņš | vārds_orig = | attēls = Rudolfs Kocins.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valkas apriņķis]], [[Tirza]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1990 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 17 | m_vieta = {{DEU}} [[Menhengladbaha]], [[Ziemeļreina-Vestfālene]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Obersturmbannführer'' ([[pulkvežleitnants]]) [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[16. Zemgales policijas bataljons]]<br /> [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] <br /> [[1. SS apmācības pulks]]<br /> [[44. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Vācu krusts]] (zeltā)<br />[[Ievainojuma nozīme]] | cits_darbs = }} }} '''Rūdolfs Kociņš''' (1907-1990) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 121. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gadā [[Tirza|Tirzā]], 1931. gadā Kociņš beidza mācības Latvijas kara skolā, dienēja [[Latvijas Sakaru bataljons|Sakaru bataljonā]].<ref name="dv" /> 1939. gada 15. septembrī, pēc Augstākās kara skolas beigšanas virsleitnanta pakāpē tika pārcelts uz to kā mācībspēks.<ref name="lk">Latvijas Kareivis, Nr. 209, 1939. gada 15. sept, 1. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Kociņš bruņotos spēkus pameta.<ref name="dv" /> [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada jūnijā Rūdolfs Kociņš darbojās [[Krimulda]]s partizānu grupā. 1941. gada novembrī Kociņš brīvprātīgi pieteicās vācu dienestā un tika nozīmēts par [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales bataljona]] komandieri [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]]. Oficiāli par komandieri tika nozīmēts 1941. gada 12. decembrī, nomainot pulkvežleitnantu Manguli. 1943. gada 2. februārī bataljons tika pārcelts uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] fronti, 8. februārī bataljons tika iekļauts 2. latviešu brigādē kā [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. pulka]] III bataljons un pārcelts uz [[Volhova]]s fronti. 1943. gada 17. augustā apbalvots ar 2. šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="tv">Tēvija, Nr. 191, 1943. gada 17. aug, 3. lpp</ref> 1943. gada 11. novembrī Kociņš tika nozīmēts par 1. pulka komandieri, taču jau 16. decembrī slimības dēļ viņam nācās no šī posteņa atteikties.<ref name="dv" /> Pēc izveseļošanās Kociņš Rīgā darbojās pie [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. pulka]] formēšanas, kas tika iekļauts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] sastāvā un nosūtīts uz [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] fronti, piedalījās atkāpšanās cīņās līdz Vidzemei, kur viņš parādīja izcilas komandiera spējas. 1944. gada 17. martā paaugstināts par pulkvežleitnantu.<ref name="dvl">Daugavas Vanagi, 1944. gada 17. martā, 1. lpp</ref> Atvaires kaujās pie [[Dobele]]s 1944. gada 17.-21. oktobrī Kociņa pulks atradās pašā cīņu centrā, arī 3.-4. novembrī izcīnīja smagas cīņas uz ziemeļrietumiem no Dobeles. Kā pulka komandieris piedalījās arī četrās Kurzemes lielkaujās.<ref name="dv" /> 1945. gada 29. janvārī Kociņu apbalvoja ar [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 79. lpp</ref> Viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālā komiteja|Latvijas Nacionālās komitejas]] izveidē, pildot pienākumus tās iekšlietu resorā, 1945. gada aprīlī bija arī viens no Kurzemes tautas padomes dibinātājiem Liepājā, pameta Kurzemi ar vienu no pēdējām ātrlaivām 1945. gada 9. maijā.<ref name="dv" /> 1948. gadā Rūdolfs Kociņš bija angļu armijai piekomandētas sardzes vienības komandieris, pildīja arī latviešu sakaru virsnieka pienākumus pie angļu Reinas valdības. Trimdā aktīvi darbojās [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] organizācijā, nodarbojās ar publicistiku, kā arī bija kara invalīdu apvienības goda biedrs. Miris 1990. gada 17. aprīlī, apbedīts [[Menhengladbaha]]s kapos.<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}} {{DEFAULTSORT:Kociņš, Rūdolfs}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] jz3vaayikm1ffhngxnhrz8n7kkfrko9 0 232472 4539435 4438894 2026-10-24T21:05:20Z Андрей Романенко 6046 /* Attēlu galerija */ 4539435 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērberģe | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Erberges muiza 2007.JPG | image_caption = [[Mazzalves pamatskola]] ([[Ērberģes muiža]]) | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Mazzalves pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,05 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1158&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 348 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 22 | lats = 13 | latNS = N | longd = 25 | longm = 01 | longs = 10 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 62 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5133 Ērberģe | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērberģe''' ir ciems [[Latvija]]s dienvidos, netālu no [[Lietuva]]s robežas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Mazzalves pagasts|Mazzalves pagasta]] centrs [[Dienvidsusēja]]s krastos. Ērberģē atrodas [[Mazzalves pamatskola]] ([[Ērberģes muiža|Ērberģes muižā]]), bibliotēka, [[Ērberģes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], degvielas uzpildes stacija, veikals, pasta nodaļa. Cauri Ērberģei iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[P73]] [[Vecumnieki]]—[[Nereta]]—[[Subate]]. Attālums pa ceļiem līdz novada centram [[Aizkraukle]]i — 46 km, līdz [[Rīga]]i — 94 km. == Vēsture == Ērberģes ciems veidojies ap [[Ērberģes muiža|Ērberģes muižu]] ({{val|de|Herbergen}}). Muiža no 1465. gada līdz [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām piederēja Heinriham Zellem (''Selle'') un viņa pēcnācējiem.<ref>[http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=596 1493. gada dokuments par Frīdaha Zelles tiesībām uz zemēm starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305191132/http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=596 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (vāciski)</ref> 1582. gadā to mantojuma ceļā ieguva Lidinghauzenu-Volfu (''v. Lüdinghausen-Wolff'') dzimta. 1686. gadā muižu nopirka [[Fītinghofi|Gothards Vilhelms von Fītinghofs]], kura meita apprecējās ar brīvkungu [[fon Taubes|Aleksandru fon Taubi]] (Ērberģes muiža saukta arī par Taubes muižu). Līdz [[Kurzemes hercogiste]]s aneksijai 1795. gadā muiža piederēja viņu mantiniekiem.<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA543&dq=Salwen+Kurland&hl=lv&sa=X&ei=tmaNUZrJNaWh4gT2nIGIDw&ved=0CC4Q6AEwAA#v=onepage&q=Salwen%20Kurland&f=false Hans Johannes Feldmann, Heinz von zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland). 215 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> Pirms 1806. gada Ērberģes muižu kopā ar Salas pusmuižu (''Holmhof'') iegādājās [[fon Hāni|fon Hānu]] dzimta, kas 1868. gadā uzcēla muižas kungu māju [[klasicisms|klasicisma]] stilā. [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] gaitā muižas zemes sadalīja 159 jaunsaimniekiem un zemes piegriezumos citām saimniecībām, bet kungu mājā ierīkoja pastu (no 1922. līdz 1927. gadam). Barona fon Hāna ģimene pārcēlās dzīvot uz Ērberģes dzirnavām. No 1930. gada bijušajā Ērberģes muižas kungu mājā darbojas Mazzalves pamatskola.<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8817 Ērberģes muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305033107/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8817 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Pilis.lv</ref> Ērberģe bija pagasta centrs. Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Ērberģes pagasts, pēc tam — Mazzalves pagasts. 2009. gadā Mazzalves pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Neretas novadā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|99 |1979|129 |1989|372 |2000|434 |2011|356 |2021|291 }} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:erberges muiza2.JPG|<center><small>Ērberģes muiža</small></center> Attēls:Marijas bridge in Ērberģe.jpg|<center><small>Marijas tilts, Ērberģe</small></center> Attēls:Erberges baznica.JPG|<center><small>Ērberģes luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Mazzalves pagasta pašvaldības ēka Ērberģē.JPG|<center><small>Pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Ērberģe 1465.JPG|<center><small>Ērberģe 1465</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mazzalves pagasta ciemi}} [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Mazzalves pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Ērberģe]] emjohsll4jsk4it9hpzqameokn4illk 0 234571 4539482 4521919 2026-10-25T03:00:27Z ~2026-56852-69 152301 4539482 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilis Hāzners | vārds_orig = Vilis Arveds Hāzners | attēls = Vilis Hazners.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Jelgavas apriņķis]], [[Vircavas pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Leikvuda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' (majors)<br /> [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[15. ieroču SS fizilieru bataljons]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Viestura ordenis]] (V šķira)<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> [[Armijas goda sarakstu sprādze]]<br /> [[Kājnieku trieciena nozīme]]<br /> Daugavas Vanagu nozīme zeltā | cits_darbs = }} }}'''Vilis Hāzners''' (1905—1989) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149. lpp</ref> == Pirmskara dzīve == Vilis Hāzners piedzimis [[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]] Erslaku mājās meldera ģimenē. Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Hāznera ģimene 1915. gadā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu]] gaitās, rodot jaunu mājvietu [[Valka|Valkā]], taču Hāzneram nācās pārtraukt skolas gaitas. Mācības turpināja pēc bēgļu gaitām, 1923. gadā beidza [[Jelgava]]s lauksaimniecības vidusskolu, dažus gadus strādāja Vidsmuižas lopkopības izmēģinājumu stacijā. 1926. gadā tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkā]]. Obligātā dienesta laikā Hāzners izlēma par labu virsnieka karjerai, 1928. gadā iestājās un 1931. gadā beidza [[Latvijas Kara skola|Latvijas Kara skolu]] un tika nosūtīts uz [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulku]] [[Alūksne|Alūksnē]].<ref name="dv" /> 1934. gada 18. novembrī tika paaugstināts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]].<ref>"Valdības vēstnesis" 1934. gada 17. nov. (Nr. 261), 2. lpp</ref> 1936. gada septembrī pēc paša vēlēšanās tika pārcelts uz [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]].<ref>"Brīvā Zeme" 1936. gada 1. sept. (Nr. 137), 3. lpp</ref> 1939. gadā nosūtīts uz [[Latvijas Augstākā kara skola|Augstāko kara skolu]], to beidza 1940. gadā [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] pakāpē.<ref name="dv" /> 1940. gada martā kļuva par militārās mācības skolotāju [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa ģimnāzijā]]. 1940. gada 12. jūnijā apbalvots ar V šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]].<ref>"Brīvā Zeme" 1940. gada 12. jūn. (Nr. 130), 3. lpp</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] tika atvaļināts no dienesta.<ref name="dv" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] Hāzneru 1941. gada 25. jūnijā aizveda [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|čekas]] pārstāvji, aicinot sākotnēji vien uz īsām pārrunām, taču, ierodoties iecirknī, Hāzners tika apcietināts un ievietots kamerā. Hāzneru pratināja, lika uzrādīt pretpadomju elementus, taču viņš atteicās — tad viņu ieslodzīja [[Centrālcietums|Centrālcietumā]]. Tur viņam lika parakstīt savu nāves spriedumu, fiziski iespaidoja un draudēja, taču 30. jūnijā Hāzneram izdodas izbēgt ar vairākiem citiem ieslodzītajiem.<ref>"Tēvija" 1941. gada 5. jūl. (Nr. 5), 6. lpp</ref> Pēc atbrīvošanās 1941. gada jūlijā pievienojies partizāniem Vidzemes jūrmalā, vēlāk pievienojās Rīgas Kārtības policijai, tostarp pildīja pulkvežleitnanta [[Voldemārs Veiss|Veisa]] [[Adjutants|adjutanta]] pienākumus.<ref name="dv" /> 1941. gada nogalē aktīvi darbojās pie latviešu brīvprātīgo vienību formēšanas vācu armijā, bet 1942. gada oktobrī tika iecelts par [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] priekšnieku.<ref>"Daugavas Vēstnesis" 1942. gada 24. okt. (Nr. 247), 2. lpp</ref> 1943. gada maijā Hāzners pameta apriņķa priekšnieka amatu un iestājas [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulkā]], ieņemdams pulka komandiera adjutanta amatu. No 1944. gada 6. marta — 32. pulka I bataljona komandieris, bet 13. aprīlī pārcelts par III bataljona komandieri. 1944. gada jūlija vidū 32. bataljona rindās piedzīvoja atkāpšanos no [[Opočka]]s pozīcijām [[Veļikaja]]s krastos, kad bataljons pārtapa [[Kārlis Aperāts|Aperāta]] kaujas grupā. 16. jūlijā kaujā pie Mozuļu sādžas nāvējoši ievainotais bataljona komandieris pulkvežleitnants Aperāts nodeva vadību Hāzneram, viņš vadīja ap 60 izdzīvojušos kareivjus un virsniekus un, šķērsojot purvu, tiem izdevās izlauzties no aplenkuma, par šo varoņdarbu Hāzners apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]].<ref name="dv" /> 1944. gada 20. augustā līdz ar atlikušo 32. pulku pārcelts uz [[Trešais reihs|Vāciju]], tur paaugstināts par majoru un iecelts par 15. divīzijas [[15. ieroču SS fizilieru bataljons|15. fizilieru bataljona]] komandieri. 1945. gada 26. janvārī pie [[Mroča|Immenheimas]] tika ievainots un nosūtīts uz [[Dānija|Dāniju]] atveseļoties — tur arī sagaidīja kara beigas.<ref name="dv" /> == Pēckara dzīve == [[Attēls:Latvijas Nacionālās Padomes locekļi Eslingenē.jpg|thumb|280px|[[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latvijas Nacionālās padomes]] prezidija locekļi Eslingenē. No kreisās: [[Velta Vintera]], [[Vilis Janums]], [[Valdemārs Lambergs]], [[Jēkabs Ķulītis]], [[Pēteris Dardzāns]], [[Roberts Liepiņš]], [[Jānis Celms]] (prezidija priekšsēdis), [[Jānis Vinters (politiķis)|Jānis Vinters]], ?? daļēji redzams, [[Jānis Lavenieks]] (priekšsēža vietnieks), [[Roberts Osis]], [[Arnolds Endziņš]] un Vilis Hāzners.]] Pēc kara nonāca [[Cēdelgēma]]s kara gūstekņu nometnē, tur bija viens no [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] organizācijas idejiskajiem pamatlicējiem, vēlāk piedalījās latviešu kara invalīdu pārskološanā, palīdzot ap 500 invalīdiem apgūt miera laikam noderīgas prasmes. Vēlāk aktīvs [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, [[Latviešu nacionālā padome|Latviešu nacionālas padomes]] prezidija loceklis (1948—1951), no 1951. gada — Daugavas Vanagu mēnešraksta redaktors, bijis arī organizācijas ģenerālsekretārs. 1977. gadā, balstoties uz [[Valsts drošības komiteja|VDK]] lietas dokumentiem, Hāzneru apsūdzēja līdzdalībā [[Holokausts|holokausta]] īstenošanā, taču Īpašās Izmeklēšanas Birojs (''Office of Special Investigations'') nespēja uzrādīt konkrētas apsūdzības un lieta tiek izbeigta.<ref name="ae">Andrievs Ezergailis - Six versions of the Holocaust in Latvia - Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - Holokausts Latvijā, Rīga: 2006, 18.sējums, 79. lpp</ref> Majors Vilis Hāzners nomira [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1989. gada 12. maijā, 1991. gadā pārapbedīts [[Latvija|Latvijā]], [[Bērzkroga kapi (Jelgava)|Bērzkroga kapos]].<ref name="dv" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{DEFAULTSORT:Hāzners, Vilis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] o24bdgqudee035va8umgaefusr5cahd 0 234635 4539457 4173167 2026-10-25T00:29:38Z ~2026-56852-69 152301 4539457 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|virsnieku|citu personu ar šādu vārdu|Jānis Ozols}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Ozols | vārds_orig = | attēls = Janis_Ozols.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Kurzemes guberņa]], [[Bauskas apriņķis]], [[Īslīces pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg|border|22px]] [[Krievijas PFSR]], [[Vorkuta]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = ''Waffen-Sturmbannführer'' ([[majors]]) [[Attēls:SS-Sturmbannfuehrer_collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{LAT}}<br />{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (V šķira)<br />[[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br />[[Armijas goda sarakstu sprādze]] | cits_darbs = }} }} '''Jānis Ozols''' (1904-1947) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Armijas goda sarakstu sprādze]]s saņēmējs.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149. lpp</ref> == Pirmskara dzīve == Jānis Ozols dzimis [[Īslīces pagasts|Īslīces pagastā]], par viņa bērnību un jaunību zināms maz. 1921. gada 1. oktobrī iestājas Latvijas kara skolas artilērijas nodaļā, 1922. gada oktobrī kļūst par kaprāli, bet 1923. gada 1. septembrī beidz kara skolu leitnanta pakāpē un tiek nozīmēts par [[Latgales artilērijas pulks|Latgales artilērijas pulka]] I baterijas vada komandieri. 1927. gada 17. novembrī paaugstināts par virsleitnantu un 1928. gada 1. septembrī ar II šķiru beidz artilērijas virsnieku kursus. 1930. gada 1. aprīlī Ozols tiek iecelts par [[Latgales artilērijas pulks|Latgales artilērijas pulka]] II baterijas vecāko virsnieku, bet 1934. gada 31. augustā tiek nozīmēts par Saimniecības komandas priekšnieku. 1935. gada 15. novembrī tiek apbalvots ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un 1936. gada 14. maijā tiek iecelts par II baterijas komandieri.<ref name="bg">{{Tīmekļa atsauce|url= http://biographien.lv/O_virsnieki.html|title= Virsnieki_O |accessdate= {{dat|2013|10|09|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> No 1939. gada 24. septembra Ozols ir I baterijas komandieris, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latgales artilērijas pulks tiek iekļauts [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|24. teritoriālā korpusa]] 183. strēlnieku divīzijā kā 623. artilērijas pulks, tur viņu ieceļ par štāba priekšnieka palīgu.<ref name="bg" /> == Otrajā pasaules karā == Pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas iebrukuma PSRS]] Ozols brīvprātīgi piesakās dienestam vācu armijā [[16. Zemgales policijas bataljons|16. Zemgales policijas bataljona]] rindās, pēc tā iekļaušanas 2. latviešu brigādē, tas kļūst par [[42. ieroču SS grenadieru pulks|1. (vēlāk 42.) pulka]] III bataljonu. Pārformēšanas laikā īsu brīdi aizvietojis majoru [[Rūdolfs Kociņš|Kociņu]] bataljona komandiera amatā, Ozols nonāk [[Volhova]]s frontē. 1943. gada jūnijā viņam uztic jaunizveidotās 14. (prettanku artilērijas) rotas vadību, bet augustā pārceļ par 13. (kājnieku artilērijas) rotas komandieri. 1943. gada 1. decembrī apbalvots ar II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]].<ref name="dv2">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1982, 8.sējums, 239. lpp</ref> 1944. gada jūnijā [[Opočka]]s pozīcijās tiek apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu un iecelts par jaunizveidotā [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] [[19. ieroču SS artilērijas pulks|19. artilērijas pulka]] I diviziona 2. baterijas komandieri pulkvežleitnanta [[Voldemārs Grāvelis|Grāveļa]] vadībā. 1944. gada oktobrī Ozols nonāk [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], decembrī tiek iecelts par 19. artilērijas pulka III vieglā diviziona komandieri. Trešās Kurzemes lielkaujas laikā 31. decembrī Ozola III divizions un majora Kristapa Insberga II divizions kā pēdējā aizsardzība līnija atsit ienaidnieka pārspēka uzbrukumu, novēršot frontes pārraušanu.<ref name="ax">{{Tīmekļa atsauce|url= http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?p=1129207|title= OoB of the 19 Waffen Grenadier Division der SS |accessdate= {{dat|2013|10|09|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> Šajā kaujā Ozols izrāda personīgu varonību un komandiera spējas, kad viņam tiek paziņots, ka 8. baterijā ierindā palikuši vairs tikai divi lielgabali, Ozols baterijas komandierim velta šādus vārdus: {{cquote|Jums šauj vēl divi lielgabali? Kāda laime, kapteini! Devītai strādā vairs tikai viens. Šaujat!<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 152. lpp</ref>}} Kaujas laikā ienaidniekam izdodas pārņemt vienu no majora Ozola baterijām - Ozols nekavējoties pats vada triecienu pret iebrucējiem un bateriju atgūst. Par šo kauju 1945. gada 25. februārī tiek apbalvots ar [[Armijas goda sarakstu sprādze|Armijas goda sarakstu sprādzi]].<ref name="dv" /> Kara beigas Ozols sagaida Kurzemē. == Pēckara dzīve == Pēc Vācijas kapitulācijas majors Ozols gūstā nepadodas, bet ar vairākiem citiem artilērijas virsniekiem pievienojas [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] rindām. Sadursmē ar [[Valsts drošības komiteja|čekas]] spēkiem tiek ievainots 1945. gada 3. oktobrī, arestēts un 1946. gada 10. maijā notiesāts uz 20 gadiem katorgā. Majors Jānis Ozols mirst 1947. gada 13. oktobrī [[Vorkuta|Vorkutā]].<ref name="bl">"Brīvā Latvija" 2001. gada 6.-16. okt numura (Nr. 32(723)), 5. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji}} {{DEFAULTSORT:Ozols, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmēji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 5k2hd055f1fcoxkvbg9pm0dhxesfw08 0 235094 4539480 4492391 2026-10-25T02:53:30Z ~2026-56852-69 152301 4539480 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Arvīds Krīpens | vārds_orig = | attēls = Arvids Kripens 1943.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{flag|Krievijas Impērija}}, [[Vidzemes guberņa]], [[Stāmerienas pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1968 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 20 | m_vieta = {{AUS}}, [[Sidneja]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Waffen-Standartenführer (pulkvedis)<br /> [[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br /> {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[6. Rīgas kājnieku pulks]]<br /> [[1. Liepājas kājnieku pulks]]<br /> [[32. ieroču SS grenadieru pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Latvijas brīvības cīņas]]<br /> [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (III šķira)<br />Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira)<br /> Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa<br /> [[Zviedrija]]s [[Zobena ordenis]] (III šķira)<br /> [[Kara nopelnu krusts]] ar šķēpiem (II šķira)<br /> [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira) | cits_darbs = }} }}'''Arvīds Krīpens''' (1893—1968) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 14. lpp</ref> == Bērnība un jaunība == Dzimis [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagastā]] skolotāja ģimenē, Krīpens vidējo izglītību ieguva [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]], mācības turpināja [[Sanktpēterburga]]s satiksmes ceļu institūtā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā 1916. gada 26. aprīlī viņu iesauca [[Krievijas Impērija]]s bruņotajos spēkos [[Caricina]]s studentu bataljonā, vēlāk nosūtīja uz [[Tbilisi]] studentu kara skolu, ko viņš beidza 1916. gada 20. decembrī leitnanta pakāpē. Dienestu turpināja 242. Luhovas kājnieku pulkā 61. kājnieku divīzijas sastāvā, pēc tam 2. kājnieku divīzijas 7. [[Rēvele]]s kājnieku pulkā. 1917. gada augustā Krīpenu pārcēla uz 44. rezerves artilērijas brigādes ložmetēju rotu, bet decembrī demobilizēja.<ref name="lk">Latvijas Kareivis, 1934. g. 4. feb. (Nr. 27) 2. lpp</ref> == Latvijas Brīvības cīņās == Atgriezies Latvijā, Krīpens kā viens no pirmajiem stājās jaunizveidotās Latvijas Republikas sardzē, jau 1918. gada 14. decembrī viņš kopā ar abiem brāļiem Moricu un Valdemāru iestājās [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], ar to [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona]] rindās piedalījās kaujās Dienvidkurzemē. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā, bataljonam uzsākot virzību uz Vidzemi, Krīpens nonāca jaunveidotajā [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulkā]], bet no 1919. gada 30. septembra cīnījās [[Latgales atbrīvošana|Latgales frontē]] pret lielinieku spēkiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] sastāvā. 1922. gada martā tika pārcelts uz [[6. Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]].<ref name="lk" /> == Starpkaru periodā == 1922. gadā beidzis kara skolu, Krīpens no 1922. gada septembra līdz 1924. gadam vadīja ložmetēju rotu [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]], pēc tam iestājās kara akadēmiskajos kursos. Ar diplomdarbu, kurā apskatīti [[Krievijas Impērija]]s zaudējuma iemesli Pirmajā pasaules karā, Krīpens kursus beidza 1926. gadā ar I šķiru. No 1926. gada lektors kara skolā, 1927. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, bet 1931. gada 1. decembrī tika nozīmēts par bataljona komandieri 6. Rīgas kājnieku pulkā. No 1933. gada augusta Krīpens bija grupas komandieris bataljonu komandieru kursos, līdz tika nozīmēts par štāba priekšnieku [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīzijā]] 1934. gada 4. februārī.<ref name="lk" /> 1935. gada augustā Krīpenu iecēla par [[Latvijas Kara skola]]s priekšnieku un paaugstināja par pulkvedi, šajā amatā viņš sagaidīja pēdējo kara skolas izlaidumu 1939. gada 1. septembrī. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] bruņoto spēku mobilizācijas [[Polijas kampaņa]]s laikā 1939. gada 14. septembrī Krīpens bija viens no virsniekiem, kas iestājās par labu mobilizācijas izsludināšanai arī [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas bruņotajos spēkos]], taču šim aicinājumam valdībā dzirdīgas ausis neatradās. Pats Krīpens pēckara gados aprakstīja šos notikumus: {{cquote|14. septembri Padomju Savienība izsludināja savu bruņoto spēku vispārēju mobilizāciju un divi dienas vēlāk mūsu izlūkošana konstatēja, ka sarkano tanku kolonnas tuvojas Latvijas robežai. Tas neapšaubāmi bija naidīgs solis, kam varēja būt tikai viena atbilde — Latvijas armijas mobilizācija, pilnīgi automātiska, bez jebkādas prātošanas. Bet mobilizācija, par spīti Pad. Savienības naidīgajam solim (nevienas valsts nolūki vairs nav draudzīgi, ja tās bruņotie spēki sāk virzīties pret kādas citas valsts robežām), Latvijā tomēr nenotika. Līdz ar to jau šajā brīdī bijām kapitulējuši, lai gan savu brīvību vēl gatavojāmies aizstāvēt līdz pat 1940. g. 17. jūnijam — mūsu formālās kapitulācijas dienai.<ref>Laiks, 1958. g. 15. janv. (Nr. 5) 6. lpp</ref>}} 1939. gada septembrī Krīpens tika iecelts par [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulka]] komandieri, šo amatu saglabāja līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] kad 1940. gada augusta sākumā pēc paša vēlēšanās tika atvaļināts. [[Latvijas okupācija (1940)|Baigajā gadā]] arestēja abus Krīpena brāļus, Morics šajā brīdī bija kapteinis, bet Valdemārs bija sasniedzis pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi - brāļus viņam satikt vairs nebija lemts.<ref>Cīņa, 1940. g. 5. aug. (Nr. 16) 12. lpp</ref> == Otrajā pasaules karā == [[Attēls:1943 pulkvezi.png|thumb|left|350px|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Kārlis Lobe|Lobe]], 42. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]], [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33. pulka]] komandieris pulkvedis [[Vilis Janums|Janums]], [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulka]] komandieris pulkvedis Krīpens, [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. (1.). artilērijas pulka]] komandieris pulkvedis [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieris pulkvedis [[Augusts Apsītis-Apse|Apsītis]].]] [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vācijas iebrukuma]] laikā 1941. gada jūnijā Krīpens organizēja 15 vīru lielu nacionālo partizānu grupu "Smiltenes brīvprātīgie cīnītāji" [[Bilskas pagasts|Bilskas pagastā]]. 29. jūnija naktī Krīpens vadīja savus vīrus sadursmē ar miličiem, līdz nākamajai dienai vienības rindās jau bija ap 50 vīriem, to skaitā ap 20 [[Litene]]s nometnes dezertējušo latviešu karavīru pilnā apbruņojumā. 6. jūlijā vienība bez cīņas ieņēma Smilteni un turpināja vajāt klīstošās sarkanarmiešu vienības līdz pat [[Padomju Savienība|PSRS]] robežai.<ref>Tēvija, 1941. g. 22. dec. (Nr. 149) 4. lpp</ref> 1941. gada 16. jūlijā Krīpenu iecēla par Daugavpils rajona pašaizsardzības priekšnieku, šajā amatā viņš pavēlēja turpināt darbību pašvaldībām, kas to bija atsākušas pēc vācu ienākšanas.<ref>Daugavpils Latviešu avīze, 1941. g. 16. jūl. (Nr. 2) 1. lpp</ref> [[Attēls:32 pulks Kripens Janums 1943.png|thumb|left|350px|Ar pulkvedi [[Vilis Janums|Janumu]].]] Nodibinoties [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] vietvaldībai, Krīpens tika iecelts par iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektora [[Oskars Dankers|Oskara Dankera]] 2. palīgu. Izmantojot savu autoritāti jaunāko virsnieku vidū kā kara skolas priekšnieks,<ref>Zem melnbrūnā zobena - Heinrihs Strods, Rīga: 1994, 78., 79. lpp.</ref> Krīpens 1942. gada 20. februārī "Tēvijā" publicēja aicinājumu latviešu virsniekiem brīvprātīgi pieteikties dienestam jaunveidotajos [[Latviešu policijas bataljoni|latviešu policijas bataljonos]]: {{cquote|Lēmums ir pieņemts, tā saka pirms kaujas katrs komandieris, kad viņš ir apsvēris visus apstākļus un taisījis savu slēdzienu. Tā arī man tas šodien jāsaka par sevi — lēmums ir pieņemts. Un ne tikai par sevi. Ar dziļu pārliecību, no daudziem, daudziem pat uz to lūgts, kā bijušais latviešu jaunākas virsnieku saimes vadītājs un audzinātājs varu teikt, ka tas ir arī šodien kļuvis tikpat kā par visas mūsu virsnieku saimes lēmumu. Šis lēmums skan - ir pieteikta nesaudzīga cīņa boļševismam. ... Latviešu karavīru sauc svētais pienākums sargāt savu zemi, savu tautu, dot savus spēkus visas Eiropas tautu lielajā cīņā pret cilvēces kultūras nāvīgo ienaidnieku - āziatisko boļševismu.<ref>Tēvija, 1942. g. 20. feb. (Nr. 43) 1. lpp</ref>}} [[Attēls:Kripens Bangerskis 1944.png |thumb|right|350px|Ģenerālinspektors [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerskis]] apmeklē 32. pulka pozīcijas pie Opočkas.]] Aktīvā dienestā Krīpens atgriezās 1943. gada aprīļa sākumā, kad pēc 1943. gada 10. februāra pavēles par vienota [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] izveidi viņu iecēla par jaunveidojamās [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] komandieri, par viņa adjutantu kļuva majors [[Vilis Hāzners|Hāzners]]. Pulka formēšanu uzsāka [[Paplaka|Paplakā]], izmantojot Sarkanās armijas pēc bāzu līguma ierīkotās nometnes telpas, uz fronti tas izbrauca 1943. gada 28.-30. novembrī. Krīpens pulku vadīja aizsardzības kaujās Novosokolovņiku pozīcijās 1944. gada janvārī. 1944. gada 2. februārī Krīpens saņēma pavēli atkāpties, vēl pirms pie pulka bija atgriezies tā II bataljons - viņš par to nesekmīgi protestēja tuvumā novietoto vācu 83. un 205. vācu divīziju komandieriem. Februāra vidū pulks atkāpās uz [[Veļikaja]]s pozīcijām, tās ar kauju sasniedza vien 29. februārī, ciešot smagus zaudējumus. Turpināja pulku vadīt [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] pozīciju kaujās, kā arī pārraudzījis sākotnēji mierīgo novietošanos [[Opočka]]s pozīcijās. Tur 1944. gada [[Jāņi|Jāņu]] svinības pārtrauca ienaidnieka uzbrukums - pulks tika izsists no savām pozīcijām, kad tās ieņemt izrādījās neiespējami bez nesamērīga dzīvā spēka zaudējuma, Krīpens to paziņoja divīzijas komandierim - policijas ģenerālim Heilmanam un atkāpās no pulka komandiera amata.<ref>Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 28. lpp</ref> Atgriežoties [[Rīga|Rīgā]], Krīpenu šajā sakarā apciemoja [[Sicherheitsdienst|SD]] kapteinis, taču tas laimīgā kārtā sakrita ar latviešu virsnieku viesošanos viņa dzīvoklī un sekas izpalika. Atlikušo kara daļu Krīpens pavadīja ģenerālinspektora [[Rūdolfs Bangerskis|Bangerska]] štābā.<ref>Laiks, 1953. g. 17. jūn. (Nr. 48) 6. lpp</ref> == Pēckara dzīve == Pēc Vācijas kapitulācijas Krīpens atkal nokļuva pie saviem karavīriem Cēdelgēmas gūstekņu nometnē - kad apstiprinājās informācija, ka [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasa izdot latviešu karavīrus, viņš 1945. gada 26. novembrī pie nometnes vārtiem demonstratīvi izdarīja pašnāvības mēģinājumu, sadurot sevi vēderā - ar to Krīpens skaidri parādīja, ka nāve ir labāka par gūstu Padomju savienībā. Krīpena rīcība izraisīja pietiekošu rezonansi un latviešu karavīrus no Cēdelgēmas neizdeva. Krīpens piedalījās arī [[Daugavas vanagi|Daugavas vanagu]] dibināšanā. Atlikušajā mūža daļā bija aktīvs [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] sabiedriskajā dzīvē, publicēja vēsturiski-militārus pārspriedumus. Pulkvedis Arvīds Krīpens mira Sidnejā 1968. gada 20. augustā.<ref>Laiks, 1968. g. 28. aug. (Nr. 69) 6. lpp</ref> == Bibliogrāfija == * Lekcijas elementārā taktikā: lasītās [[Latvijas Kara skola|Kara skolā]] 1929./30. m.g.: I. daļa. Kājnieki (1930); * Lekcijas elementārā taktikā: lasītās Kara skolā 1929./30. m.g.: II.daļa. Artilerija. Jātnieki. Techniskais karaspēks (1930); * Pirmo kadetu kaujas gaitas (1936); * Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture: pulkv. Krīpena 1937./38. māc. gadā lasītās lekcijas (1937); * Kara mākslas vēsture: pulkveža Krīpena lasītās lekcijas 1937./38. m.g. (1937); * Smiltenes zaļie partizāni (1942); * Kalpaka bataljons un Baloža brigāde (1963). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Krīpens, Arvīds}} [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 90liiab015505zxqvoh1nvkgx5blu9p 0 236304 4539469 4206463 2026-10-25T01:27:53Z ~2026-56852-69 152301 4539469 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Augusts Apsītis-Apse | vārds_orig = | attēls = Augusts Apsitis-Apse.png | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Valmieras apriņķis]], [[Staiceles pagasts|Rozēnu pagasts]]<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg|border|22px]] [[Krievijas PFSR]], [[Vorkutlags]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Olga Budēle | bērni = Daumants (1924-1995)<br /> Gunārs (1926-1963)<br /> Imants Augusts (1929-1993)<br /> Tālivaldis (1936-1996)<br /> Balva Skaidrīte (1928-2015) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]], ''Waffen-Standartenführer'' (1943)<br /> [[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|35px]] | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]<br /> {{LAT}}<br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = | komandēja = [[3. Jelgavas kājnieku pulks]]<br /> [[34. ieroču SS grenadieru pulks]]<br /> [[3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Latvijas brīvības cīņas]]<br /> [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)<br />[[Triju Zvaigžņu ordenis]] (III šķira)<br /> [[Viestura ordenis]] (II šķira)<br />[[Aizsargu Nopelnu krusts]]<br />Lietuvas 10 gadu neatkarības medaļa | cits_darbs = }} }}'''Augusts Apsītis-Apse''' (1895-1947) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks.<ref name="dv">Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 62. lpp</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gadā [[Staiceles pagasts|Rozēnu pagasta]] "Ķīlās" lauksaimnieka ģimenē. Mācījās [[Valmieras reālskola|Valmieras reālskolā]], pēc tam kā eksterns izturēja eksāmenu un ieguva ģimnāzijas diplomu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Apsītis-Apse dienēja [[Krievijas Impērija]]s 2. armijas korpusa 43. kājnieku divīzijas 172. [[Ļida]]s rezerves pulkā, pēc [[Oranienburga]]s praporščiku skolas beigšanas 1916. gada maijā viņu paporščika pakāpē nosūtīja uz 4. armijas korpusa 40. kājnieku divīzijas 157. Imeretijas rezerves pulku Kamišlovā. Vēlāk dienēja [[Tallina|Rēveles]] cietokšņa 1. pulkā, pēc tam 6. armijas korpusa 4. kājnieku divīzijas 16. [[Staraja Ladoga|Lādogas]] pulkā [[Galīcija]]s frontē. 1917. gada oktobrī Apsīti-Apsi paaugstināja par leitnantu un pārcēla uz [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku]].<ref name="lkok">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=68|title= LKOK nr.3/659 : Apsītis-Apse, Augusts|accessdate= {{dat|2013|11|01|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150115071753/http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=68|archivedate= {{dat|2015|01|15||bez}}}}</ref> 1918. gada 10. decembrī virsleitnants Apsītis-Apse iestājās [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Kalpaka bataljona]] [[Latvijas Neatkarības bataljons|1. Virsnieku rezerves rotā]], 1919. gada janvārī piedalījās kaujās pie [[Skrunda]]s. 1919. gada februārī Apsītis-Apse saformēja [[Tāšu Padure]]s brīvprātīgo rotu, ko 1919. gada aprīlī ieskaitīja [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonā]] kā 3. rotu, Apsītim-Apsem saglabājot rotas komandiera amatu. Apsītis-Apse ar savu rotu piedalījās [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] aizstāvēšanā un [[Rīga]]s atbrīvošanā 1919. gada maijā. 1919. gada 27. maijā Apsītis-Apse ar trīs citiem virsniekiem pie [[Remberģu muiža]]s (mūsdienu [[Ādaži|Ādažos]]) pārgāja fronti un sagūstīja [[Padomju Latvijas armija]]s bataljona komandieri, par ko vēlāk tika apbalvots ar III šķiras [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Kad 1919. gada 19. augustā Neatkarības bataljonu ieskaitīja [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]] kā 1. bataljonu, Apsīti-Apsi iecēla par bataljona komandieri. Viņš piedalījās kaujās [[Latgale]]s frontē un [[Jaunjelgava]]s aizstāvēšanā pret [[Bermontiāde|bermontiešiem]]. 1919. gada 20. novembrī viņu iecēla par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] bataljona komandieri. [[Latgales atbrīvošana]]s laikā viņš 1920. gada janvārī piedalījās [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanas operācijā]], martā viņu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu.<ref name="lkok" /> Pēc virsnieku kursu beigšanas 1922. gadā pulkvežleitnantu Apsīti-Apsi iecēla par [[2. Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulka]] bataljona komandieri, bet 1925. gadā atkal par bataljona komandieri [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulkā]], vēlāk pār pulka intendantu. 1929. gada janvārī viņu paaugstināja par pulkvedi un iecēla par [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulka]] komandiera vietnieku. 1929. gada 14. novembrī apbalvoja ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>Valdības Vēstnesis, 1929. g. 14. nov. (Nr. 261) 1. lpp</ref> 1930. gadā viņš beidza kara akadēmiskos kursus un 1934. gadā tika iecelts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieri, [[Attēls:1943 pulkvezi.png|thumb|left|350px|Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Kārlis Lobe|Lobe]], 42. pulka komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]], [[33. ieroču SS grenadieru pulks|33. pulka]] komandieris pulkvedis [[Vilis Janums|Janums]], [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. pulka]] komandieris pulkvedis [[Arvīds Krīpens|Krīpens]], [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. (1.). artilērijas pulka]] komandieris pulkvedis [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauks]] un [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieris pulkvedis Apsītis.]] Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada oktobrī 3. Jelgavas pulku iekļāva [[181. strēlnieku divīzija|181. strēlnieku divīzijā]], bet viņu atvaļināja no dienesta. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā Apsītis-Apse slēpās un izvairījās no apcietināšanas<ref name="lkok" /> un pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vācijas iebrukuma laikā]] organizēja ap 400 vīru lielu nacionālo partizānu grupu [[Zemgale|Zemgalē]]. Pēc 1943. gada 10. februāra pavēles par vienota [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] izveidi Apsīti-Apsi 1943. gada aprīļa sākumā iecēla par [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. ieroču SS grenadieru pulka]] komandieri un viņš vadīja pulka formēšanu [[Cēsis|Cēsīs]]. Pēc zvēresta nodošanas 1943. gada augustā pulku pārcēla uz [[Ventspils|Ventspili]]. 17. novembrī pirmās pulka daļas ieradās [[Ostrova (Krievija)|Ostrovā]] un 23. novembrī novietojās [[Novosokoļņiki|Novosokoļņiku]] pozīcijās. Decembra beigās pulkvedis Apsītis-Apse saslima un viņa vietā stājas pulkvedis [[Kārlis Dzenītis-Zeniņš|Dzenītis-Zeniņš]].<ref name="dv" /> 1944. gada 10. janvārī viņu iecēla par [[3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks|3. apmācības pulka]] komandieri un viņš [[Paplaka|Paplakā]] vadīja apmācībās līdz 1944. gada jūlijam, kad viņu iecēla par leģiona [[Rūdolfs Bangerskis|ģenerālinspektora]] štāba mobilizācijas daļas priekšnieku. Oktobrī viņš slimības dēļ dienestu pameta.<ref name="lkok" /> Pēc [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kapitulācijas pulkvedi Apsīti-Apsi 1945. gada 13. maijā apcietināja. 1945. gada decembrī PSRS kara tiesa viņam piesprieda 20 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, miris 1947. gada 3. janvārī [[Vorkutlags|Vorkutlagā]].<ref name="lkok" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Apsītis-Apse, Augusts}} [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] hzd1n3og6zmab3tkflxrs2s11zj5ecm 0 244179 4539387 4537384 2026-10-24T16:52:31Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539387 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]'' | name = Vecgulbenes muižas oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Jaungulbenes pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | commonscat = Litene military camp memorial place | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 79mjw3l0zzkpsd1mh0969c668o2rq2g 0 244189 4539383 4537378 2026-10-24T16:38:37Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539383 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] q1zrh30qkqgzj3ngmmjxkd4bna95lgu 0 244539 4539384 4537379 2026-10-24T16:38:58Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539384 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]]. {{monument-title-wikidata|2563668}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566055 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q56011540 | label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 69 | lat = 57.0527373 | long = 24.1014474 | p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg | vaid = 2074 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q11010764 | label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]] | name = Daugavgrīvas viduslaiku pils | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 79a | lat = 57.05475695291 | long = 24.092589081868 | p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}} | image = Daugavgriva1601.jpg | commonscat = Daugavgrīva castle | vaid = 2075 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011547 | label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]'' | name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1a | lat = 56.987040621057 | long = 24.141514400433 | p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG | commonscat = Rainis cemetery in Riga | vaid = 6677 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011551 | label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]'' | name = Brāļu kapu ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.985621381386 | long = 24.147198863742 | p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b.jpg | vaid = 6678 | year = 1924. - 1957. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011555 | label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]'' | name = Brāļu kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.9875565 | long = 24.1446721 | p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg | vaid = 6971 | year = 1924. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011559 | label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 10/12 | lat = 56.9994815 | long = 24.1628512 | p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}} | vaid = 6027 | year = 1904., 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011564 | label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 14 | lat = 56.999921 | long = 24.1633799 | p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}} | vaid = 6028 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011569 | label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 16 | lat = 57.0001003 | long = 24.1636605 | p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}} | vaid = 6029 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011583 | label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 2 | lat = 56.9983334 | long = 24.1614635 | p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}} | vaid = 6023 | year = 1909., 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011573 | label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 22 | lat = 57.0013623 | long = 24.1672218 | p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}} | image = Annas%20Sakses%20iela%2022.jpg | vaid = 6030 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011577 | label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 24 | lat = 57.0013253 | long = 24.1679954 | p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}} | vaid = 6031 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011586 | label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 32 | lat = 57.0021314 | long = 24.1698429 | p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}} | vaid = 6032 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011590 | label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 5 | lat = 56.998834 | long = 24.1633916 | p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}} | vaid = 6024 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011593 | label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 6 | lat = 56.9988089 | long = 24.1619758 | p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}} | vaid = 6025 | year = 1904., 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011598 | label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 7 | lat = 56.999121 | long = 24.163755 | p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}} | vaid = 6026 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011604 | label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]'' | name = Koka savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aptiekas iela 7/9 | lat = 56.9972135 | long = 24.118596 | p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}} | image = RigaAptiekas7-9.jpg | vaid = 8571 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011610 | label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 11 | lat = 56.9617359 | long = 24.0998845 | p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga) | vaid = 6688 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011615 | label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 14 | lat = 56.9616007 | long = 24.1004597 | p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga) | vaid = 8132 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011620 | label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga) | vaid = 6684 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011624 | label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra "Vecrīgas naktssargs"]]'' | name = Skulptūra "Vecrīgas naktssargs" | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | commonscat = Night Watchman (Riga) | vaid = 7043 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011629 | label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 5 | lat = 56.9607389 | long = 24.0997996 | p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga) | vaid = 6685 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011635 | label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 7 | lat = 56.9610532 | long = 24.0998334 | p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga) | vaid = 6686 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011641 | label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 9 | lat = 56.9614484 | long = 24.0998673 | p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga) | vaid = 6687 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q5227885 | label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]] | name = Daugavgrīvas baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.baltabaznica.lv/ | address = Baltāsbaznīcas iela 50 | lat = 57.036664 | long = 24.087314 | p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Daugavgrīva White Church | vaid = 8165 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1786. - 1788. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q98844723|Richtfeuer Baltā baznīca]]'' | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011644 | label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 1/3 | lat = 57.0012223 | long = 24.1573934 | p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}} | vaid = 5933 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011646 | label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 2 | lat = 57.0018363 | long = 24.1548938 | p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}} | vaid = 5934 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011650 | label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 6 | lat = 57.0022415 | long = 24.1541053 | p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}} | vaid = 5935 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011654 | label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 8 | lat = 57.002341 | long = 24.1535623 | p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}} | vaid = 5936 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011660 | label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bukultu iela 1b | lat = 56.978838824124 | long = 24.119799131206 | p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}} | image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg | vaid = 8133 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011671 | label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 1 | lat = 57.0061417 | long = 24.1670787 | p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 1 (Riga) | vaid = 5937 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011676 | label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 2 | lat = 57.0057729 | long = 24.1674557 | p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 2 (Riga) | vaid = 5938 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011680 | label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 3 | lat = 57.0064195 | long = 24.1675409 | p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 3 (Riga) | vaid = 5939 | year = 1934. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011666 | label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]'' | name = Guberņas cietums | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 12 | lat = 56.9554853 | long = 24.1009378 | p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}} | image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Citadeles iela 12 (Riga) | vaid = 8329 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q3403080 | label = [[Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca]] | name = Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 7 | locality = Citadelē | lat = 56.955052777778 | long = 24.101180555556 | p625 = {{Coord|56.955053|24.101181|display=inline}} | image = Citadel%20Church.JPG | commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga | vaid = 6536 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_un_P%C4%81vila_bazn%C4%ABca | year = 18. gs., 20. gs 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011694 | label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Duntes iela 48 | lat = 56.9919672 | long = 24.1277465 | p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}} | image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg | commonscat = Duntes iela, 48 | vaid = 8134 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011698 | label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 1 | lat = 56.9618379 | long = 24.1069066 | p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}} | image = RigaDzirnavu1.jpg | vaid = 8135 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011704 | label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 3a | lat = 56.9616759 | long = 24.1072844 | p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}} | image = RigaDzirnavu3a.jpg | vaid = 8136 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011708 | label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 3 | lat = 56.9607128 | long = 24.0987142 | p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 3 (Riga) | vaid = 6689 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011713 | label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 4 | lat = 56.9610631 | long = 24.0986823 | p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 4 (Riga) | vaid = 6690 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011717 | label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 5 | lat = 56.9614674 | long = 24.0986669 | p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 5 (Riga) | vaid = 6691 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011723 | label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 6 | lat = 56.9617998 | long = 24.0986349 | p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}} | image = RigaEksporta6.jpg | commonscat = Eksporta iela 6 (Riga) | vaid = 6692 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011728 | label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10a | lat = 56.9576571 | long = 24.1109232 | p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga) | vaid = 8139 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011734 | label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10b | lat = 56.9575311 | long = 24.1111201 | p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga) | vaid = 8140 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011740 | label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 13 | lat = 56.9590022 | long = 24.1032152 | p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG | commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga) | vaid = 8141 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011742 | label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 14 | lat = 56.9570222 | long = 24.1123293 | p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}} | image = RigaElizabetes14.jpg | vaid = 8142 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011744 | label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 33 | lat = 56.9579171 | long = 24.1114666 | p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}} | image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG | commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga) | vaid = 6693 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011748 | label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 6 | lat = 56.9580184 | long = 24.1087374 | p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG | commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga) | vaid = 8138 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011753 | label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 14 | lat = 57.0043204 | long = 24.1652925 | p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}} | vaid = 5941 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011756 | label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 6 | lat = 57.0035054 | long = 24.1634285 | p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}} | vaid = 5940 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011760 | label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernsta Bergmaņa iela 7 | lat = 57.0014335 | long = 24.1537232 | p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}} | image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg | vaid = 5932 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011767 | label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 38 | lat = 57.0059717 | long = 24.1665511 | p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga) | vaid = 5944 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011771 | label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 41 | lat = 57.0023739 | long = 24.169844 | p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}} | vaid = 5945 | year = 1903., 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011775 | label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 57 | lat = 57.0054784 | long = 24.1659562 | p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga) | vaid = 5946 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011779 | label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 59 | lat = 57.0056048 | long = 24.1655451 | p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg | commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga) | vaid = 5947 | year = 1932., 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011785 | label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 61 | lat = 57.0057404 | long = 24.1648707 | p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga) | vaid = 5948 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011790 | label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 63 | lat = 57.006162 | long = 24.16535 | p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}} | image = Ezermalas%2063.jpg | vaid = 5949 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011804 | label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 2 | lat = 56.9612613 | long = 24.1088619 | p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}} | image = RigaGanu2.jpg | vaid = 8146 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011809 | label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 4 | lat = 56.9614226 | long = 24.1093393 | p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}} | image = RigaGanu4.jpg | vaid = 8147 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011815 | label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 6 | lat = 56.9615932 | long = 24.1094877 | p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}} | image = RigaGanu6.jpg | vaid = 8148 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011795 | label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]'' | name = Īres nama korpusi (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 3 | lat = 56.9689709 | long = 24.1068449 | p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}} | image = RigaGanibuDambis3.jpg | vaid = 8144 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011799 | label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 5 | lat = 56.9695997 | long = 24.1069618 | p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}} | image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg | commonscat = Ganību dambis 5 | vaid = 8145 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011820 | label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gatartas iela 6 | lat = 57.0034153 | long = 24.156596 | p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}} | vaid = 5950 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011825 | label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]'' | name = Tēlnieka J.Brieža kaps | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 12 | locality = 2. Meža kapos | lat = 56.9853575 | long = 24.1573594 | p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}} | image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG | vaid = 88 | year = 1953. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011830 | label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 21 | lat = 56.9838938 | long = 24.1567773 | p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2021.JPG | vaid = 6694 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011835 | label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 23 | lat = 56.9838207 | long = 24.1577807 | p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2023.JPG | vaid = 6695 | year = 1910., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011844 | label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 1 | lat = 56.9978967 | long = 24.1587126 | p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg | vaid = 5951 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011836 | label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 14 | lat = 57.0008518 | long = 24.15191 | p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}} | vaid = 5955 | year = 1927., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011839 | label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 15 | lat = 57.0000053 | long = 24.1535527 | p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg | vaid = 5956 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011848 | label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 2 | lat = 56.9984544 | long = 24.1581554 | p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}} | vaid = 5952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011854 | label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 7 | lat = 56.9979255 | long = 24.1572642 | p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg | commonscat = Gdaņskas iela 7 | vaid = 5954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011859 | label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 1 | lat = 56.9964028 | long = 24.153686 | p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}} | image = Glika%20iela%201.jpg | vaid = 5957 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011863 | label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 8 | lat = 56.9962395 | long = 24.1549364 | p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}} | image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Glika iela 8 (Riga) | vaid = 5958 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011867 | label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 9 | lat = 56.9957537 | long = 24.1554939 | p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}} | image = Glika%20iela%209.jpg | vaid = 5959 | year = 1931., 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011871 | label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 14 | lat = 57.0022156 | long = 24.1673409 | p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}} | image = Hamburgas%2014.jpg | vaid = 5967 | year = 1914., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011876 | label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 19 | lat = 56.9990992 | long = 24.1666685 | p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}} | image = Hamburgas%2019.jpg | vaid = 5968 | year = 1910., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011881 | label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 21 | lat = 56.999279 | long = 24.1665376 | p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}} | image = Hamburgas%2021.jpg | vaid = 5969 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011883 | label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 23 | lat = 56.9999535 | long = 24.1660304 | p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}} | vaid = 5970 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011884 | label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 25 | lat = 57.0015157 | long = 24.1666464 | p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}} | image = Hamburgas%2025.jpg | vaid = 5971 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011885 | label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 27 | lat = 57.00156 | long = 24.167124 | p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}} | vaid = 5972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011889 | label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 3 | lat = 56.9974242 | long = 24.1629081 | p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}} | image = Hamburgas%203.jpg | vaid = 5960 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011887 | label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 31 | lat = 57.0019446 | long = 24.1684098 | p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}} | image = Hamburgas%2031.jpg | vaid = 5973 | year = 1911. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011894 | label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 4 | lat = 56.9987412 | long = 24.1656299 | p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}} | image = Hamburgas%204.jpg | vaid = 5961 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011898 | label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 5 | lat = 56.9975044 | long = 24.1633694 | p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}} | image = Hamburgas%205.jpg | vaid = 5962 | year = 1905., 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011907 | label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6 | lat = 56.9991819 | long = 24.1652861 | p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}} | image = Hamburgas%206.jpg | vaid = 5963 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011902 | label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6a | lat = 56.9994698 | long = 24.1649582 | p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}} | image = Hamburgas%206a.jpg | vaid = 5964 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011911 | label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 7 | lat = 56.9976565 | long = 24.1638802 | p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}} | image = Hamburgas%207%20seta.jpg | vaid = 5965 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011916 | label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 9 | lat = 56.9979148 | long = 24.1655768 | p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}} | vaid = 5966 | year = 1908., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011920 | label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 4 | lat = 56.961099 | long = 24.1193529 | p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}} | image = RigaHanzas4.jpg | commonscat = Hanzas iela 4 (Riga) | vaid = 8149 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011925 | label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]'' | name = Ugunsdzēsēju depo | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 5 | lat = 56.9623007 | long = 24.1118414 | p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}} | image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg | commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga) | vaid = 8150 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6164824 | label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]] | name = Jaunciema baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8 | lat = 57.041883 | long = 24.179014 | p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}} | image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga | vaid = 8151 | wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1911. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011931 | label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 1 | lat = 56.956277 | long = 24.1092419 | p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}} | image = RigaAlunana1.jpg | vaid = 8126 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011942 | label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2 | lat = 56.9560582 | long = 24.1096265 | p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}} | image = RigaAlunana2.jpg | vaid = 8127 | year = 1876., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011936 | label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5 | lat = 56.956262421803 | long = 24.110478060585 | p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}} | image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg | commonscat = Andreja Pumpura iela 5 | vaid = 6676 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011946 | label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 3 | lat = 56.9564558 | long = 24.1096788 | p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}} | image = RigaAlunana3.jpg | vaid = 8128 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011950 | label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 5 | lat = 56.9566706 | long = 24.110278 | p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}} | image = RigaAlunana5.jpg | vaid = 8129 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011956 | label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 7 | lat = 56.9569215 | long = 24.1108627 | p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}} | image = RigaAlunana7.jpg | commonscat = Jura Alunāna iela 7 | vaid = 8130 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011970 | label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 1 | lat = 56.958065 | long = 24.1067479 | p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 1 | vaid = 8152 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011961 | label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]'' | name = Epitāfija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = Nadvhodom.jpg | vaid = 7240 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011969 | label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = RigaKalpaka11.jpg | vaid = 8157 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011973 | label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 3 | lat = 56.9579839 | long = 24.1069614 | p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}} | image = RigaKalpaka3.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 3 | vaid = 8153 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011978 | label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 5 | lat = 56.9577681 | long = 24.1072897 | p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}} | image = RigaKalpaka5.jpg | vaid = 8154 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011982 | label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 7 | lat = 56.9575972 | long = 24.1074865 | p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg | vaid = 8155 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011965 | label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 9 | lat = 56.9572448 | long = 24.1072139 | p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg | vaid = 8156 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012004 | label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]'' | name = Veikals ar dzīvokli | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 1 | lat = 56.9976511 | long = 24.1610654 | p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}} | vaid = 5974 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011992 | label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 10 | lat = 56.99934 | long = 24.1611057 | p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}} | vaid = 5977 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011998 | label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15 | lat = 57.0006827 | long = 24.1592133 | p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}} | vaid = 5978 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011996 | label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15a | lat = 57.0008702 | long = 24.1588241 | p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}} | vaid = 5979 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012002 | label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 18 | lat = 57.000779 | long = 24.1598772 | p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}} | vaid = 5980 | year = 1934., 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012006 | label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 20 | lat = 57.0018033 | long = 24.1596841 | p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}} | vaid = 5981 | year = 1913., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012009 | label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 25 | lat = 57.0031896 | long = 24.1574841 | p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}} | vaid = 5982 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012014 | label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 27 | lat = 57.0034681 | long = 24.1574523 | p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}} | vaid = 5983 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012017 | label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 5 | lat = 56.9979929 | long = 24.1607542 | p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}} | vaid = 5975 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012022 | label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 7 | lat = 56.9983168 | long = 24.1603934 | p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}} | vaid = 5976 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012030 | label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]'' | name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg | vaid = 9019 | year = 1923. – 1940. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012035 | label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | vaid = 6697 | year = 19. gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012039 | label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = RigaValdemara11a.jpg | vaid = 8199 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012044 | label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 15 | lat = 56.9561167 | long = 24.1120415 | p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}} | image = RigaValdemara15.jpg | vaid = 8200 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012050 | label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A | lat = 56.9562633 | long = 24.1124481 | p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}} | image = RigaValdemara17a.jpg | vaid = 8201 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012052 | label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 19 | lat = 56.9563842 | long = 24.1129 | p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}} | image = RigaValdemara19.jpg | vaid = 8202 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012026 | label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]'' | name = Sienas panno ( 6 ) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | vaid = 7411 | year = 1937., 1993. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012056 | label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | image = RigaValdemara1b.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1B (Riga) | vaid = 8194 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012060 | label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]'' | name = Nikolaja ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | lat = 56.9529826 | long = 24.1039877 | p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}} | image = RigaValdemara1c.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | vaid = 8195 | year = 1891. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012065 | label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]'' | name = Rīgas hipotēku banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | lat = 56.9546778 | long = 24.1072315 | p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}} | image = RigaValdemara3.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | vaid = 8196 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012070 | label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 7 | lat = 56.9554496 | long = 24.1099583 | p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}} | image = RigaValdemara7.jpg | vaid = 8197 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012074 | label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 9 | lat = 56.9555871 | long = 24.1103832 | p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}} | image = RigaValdemara9.jpg | vaid = 8198 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012078 | label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 10 | lat = 56.9586633 | long = 24.1002545 | p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg | vaid = 8163 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012085 | label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | locality = Nacionālajā teātrī | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | vaid = 7266 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042466 | label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]'' | name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theatre.jpg | vaid = 6523 | year = 1899.- 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012091 | label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]'' | name = RPI Dabaszinību fakultāte | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg | commonscat = Kronvalda bulvāris 4 | vaid = 8159 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012096 | label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]'' | name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | vaid = 9182 | year = 1901.–1983. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012100 | label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 6 | lat = 56.958061 | long = 24.1007626 | p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg | vaid = 8160 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012102 | label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 8 | lat = 56.9583756 | long = 24.1004017 | p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg | vaid = 8161 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012103 | label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]'' | name = Pareizticīgo garīgais seminārs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 9 | lat = 56.9581611 | long = 24.0991679 | p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg | vaid = 8162 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011988 | label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Vatsona iela 2 | lat = 56.9971684 | long = 24.1592363 | p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}} | vaid = 6064 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012108 | label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lenču iela 1 | lat = 56.961552 | long = 24.1104368 | p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}} | image = RigaLencu1.jpg | vaid = 8166 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012113 | label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 27 | lat = 57.0030867 | long = 24.1675259 | p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}} | image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | vaid = 5986 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012117 | label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 3 | lat = 56.9986538 | long = 24.1638024 | p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}} | image = Latvia%2C%20Riga%2C%20R%C4%ABga%20-%20L%C4%ABbekas%20iela%2C%203%20%28R%C4%ABga%29%20WMID1710719.jpg | vaid = 5984 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012121 | label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 9/11 | lat = 57.0012231 | long = 24.1637642 | p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}} | vaid = 5985 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012126 | label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]'' | name = Zaļā skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Martas Rinkas iela 13 | lat = 57.034724 | long = 24.103392 | p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}} | image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg | commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis) | vaid = 8164 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012146 | label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6 | lat = 56.9602284 | long = 24.1082396 | p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}} | image = RigaMednieku6.jpg | vaid = 8167 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012139 | label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6a | lat = 56.9602645 | long = 24.1078043 | p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}} | image = RigaMednieku6a.jpg | vaid = 8168 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012149 | label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 7 | lat = 56.9604532 | long = 24.1076761 | p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}} | image = RigaMednieku7.jpg | vaid = 8169 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012150 | label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 8 | lat = 56.9602373 | long = 24.1084653 | p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}} | image = RigaMednieku8.jpg | vaid = 8170 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012155 | label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 14 | lat = 57.0062762 | long = 24.1604277 | p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG | commonscat = Meža prospekts 14 (Riga) | vaid = 5992 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012160 | label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 16 | lat = 57.0061423 | long = 24.1597357 | p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG | commonscat = Meža prospekts 16 (Riga) | vaid = 5993 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012175 | label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 2 | lat = 57.0067484 | long = 24.1643426 | p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG | commonscat = Meža prospekts 2 (Riga) | vaid = 5989 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012164 | label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 26 | lat = 57.0050852 | long = 24.1573933 | p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg | commonscat = Meža prospekts 26 (Riga) | vaid = 5994 | year = 1935. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012170 | label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 28 | lat = 57.0043861 | long = 24.1561555 | p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG | vaid = 8818 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012180 | label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 30 | lat = 57.0040092 | long = 24.1557917 | p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 5995 | year = 1927., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012184 | label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 32 | lat = 57.003785 | long = 24.1554122 | p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG | vaid = 5996 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012189 | label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 36 | lat = 57.0024587 | long = 24.1527726 | p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG | vaid = 5997 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012193 | label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 38a | lat = 57.002199656997 | long = 24.152400274188 | p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG | vaid = 5998 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012196 | label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 4 | lat = 57.0066492 | long = 24.1637551 | p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG | commonscat = Meža prospekts 4 (Riga) | vaid = 5990 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012195 | label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 40 | lat = 57.0019924 | long = 24.1520957 | p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG | vaid = 5999 | year = 1930. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012200 | label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 50 | lat = 57.0008002 | long = 24.1499838 | p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6001 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012205 | label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 52 | lat = 57.0005129 | long = 24.1498015 | p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG | vaid = 6002 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012209 | label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 58 | lat = 56.9999487 | long = 24.1483671 | p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG | vaid = 6004 | year = 1933. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012215 | label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 60 | lat = 56.9997245 | long = 24.148037 | p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG | vaid = 6005 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012219 | label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 74 | lat = 56.9981466 | long = 24.1452983 | p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG | vaid = 6006 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012228 | label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 8 | lat = 57.0064889 | long = 24.1625855 | p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG | commonscat = Meža prospekts 8 (Riga) | vaid = 5991 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012223 | label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 80 | lat = 56.9972141 | long = 24.143698 | p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG | vaid = 6007 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012130 | label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 13 | lat = 56.9991574 | long = 24.149006 | p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}} | vaid = 5988 | year = 1932., 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012134 | label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 9 | lat = 56.999498 | long = 24.1496658 | p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}} | image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg | vaid = 5987 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012233 | label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 3 | lat = 56.9530693 | long = 24.1028251 | p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}} | image = RigaNoliktavas3.jpg | vaid = 8171 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012239 | label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 5 | lat = 56.9533275 | long = 24.1026017 | p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}} | image = RigaNoliktavas5.jpg | vaid = 8172 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q12326868 | label = [[Mežaparka Lielā estrāde]] | name = Mežaparka Lielā estrāde | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Ostas prospekts 11 | lat = 57.01527778 | long = 24.15138889 | p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}} | image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg | commonscat = Mežaparks Great Bandstand | vaid = 9149 | wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de | year = 1955. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012256 | label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 10 | lat = 57.0038046 | long = 24.1612238 | p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 10 (Riga) | vaid = 6015 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012260 | label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 13 | lat = 57.0037493 | long = 24.1623594 | p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 13 (Riga) | vaid = 6016 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012265 | label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 14 | lat = 57.0043881 | long = 24.1616214 | p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 14 (Riga) | vaid = 6017 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012269 | label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 15 | lat = 57.0040096 | long = 24.1625252 | p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 15 (Riga) | vaid = 6018 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012274 | label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 16 | lat = 57.0047565 | long = 24.1615407 | p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 16 (Riga) | vaid = 6019 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012278 | label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 17 | lat = 57.0043148 | long = 24.1627241 | p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 17 (Riga) | vaid = 6020 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012283 | label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 18 | lat = 57.0052146 | long = 24.1615921 | p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 18 (Riga) | vaid = 6021 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012286 | label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 23 | lat = 57.005258 | long = 24.1627612 | p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 23 (Riga) | vaid = 6022 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012290 | label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 9 | lat = 57.0031751 | long = 24.1617644 | p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}} | image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 9 (Riga) | vaid = 6014 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012294 | label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Priežu iela 2 | lat = 56.9941697 | long = 24.1261247 | p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}} | image = RigaPriezu2.jpg | vaid = 8176 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012307 | label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 1 | lat = 56.9591825 | long = 24.1055447 | p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}} | image = RigaBrieza1.jpg | commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga) | vaid = 8120 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012299 | label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 11 | lat = 56.960366 | long = 24.1053566 | p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}} | image = RigaBrieza11.jpg | vaid = 8124 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012304 | label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 13 | lat = 56.9605456 | long = 24.1053737 | p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}} | image = RigaBrieza13.jpg | vaid = 8125 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012312 | label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 2 | lat = 56.9590292 | long = 24.1058425 | p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}} | image = RigaBrieza2.jpg | vaid = 8121 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012317 | label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 8 | lat = 56.9597006 | long = 24.1059633 | p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}} | image = RigaBrieza8.jpg | vaid = 8122 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012323 | label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 9 | lat = 56.9602133 | long = 24.1052576 | p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}} | vaid = 8123 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012246 | label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 14a | lat = 56.968092 | long = 24.1030172 | p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}} | image = RigaPetersalas14a.jpg | vaid = 8175 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012248 | label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 5 | lat = 56.9677374 | long = 24.1040489 | p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}} | vaid = 8174 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012252 | label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēterupes iela 12 | lat = 57.000542 | long = 24.1619492 | p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}} | vaid = 6013 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6826767 | label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]] | name = Rīgas Mežaparka baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Roberta Feldmaņa ielā 1 | lat = 57.00237778 | long = 24.17318611 | p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga | vaid = 8143 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca | year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012339 | label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 1 | lat = 56.9593711 | long = 24.1026243 | p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}} | image = RigaRupniecibas1.jpg | commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga) | vaid = 8177 | year = 1903., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012327 | label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 11 | lat = 56.9608441 | long = 24.1028914 | p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}} | image = RigaRupniecibas11.jpg | vaid = 8182 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012332 | label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 13 | lat = 56.9610596 | long = 24.1029579 | p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}} | image = RigaRupniecibas13.jpg | vaid = 8183 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012338 | label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 15 | lat = 56.9617578 | long = 24.1031353 | p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}} | image = RigaRupniecibas15.jpg | vaid = 8184 | year = 20. gs. 30. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012346 | label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 3 | lat = 56.9596495 | long = 24.1026414 | p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}} | image = RigaRupniecibas3.jpg | vaid = 8178 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012341 | label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 32 | lat = 56.9639335 | long = 24.1040512 | p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}} | image = RigaRupniecibas32.jpg | vaid = 8185 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012351 | label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 5 | lat = 56.9599459 | long = 24.1027574 | p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}} | image = RigaRupniecibas5.jpg | vaid = 8179 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012355 | label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 7 | lat = 56.9603501 | long = 24.102775 | p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}} | image = RigaRupniecibas7.jpg | vaid = 8180 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012360 | label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 9 | lat = 56.9605836 | long = 24.1028578 | p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}} | image = RigaRupniecibas9.jpg | vaid = 8181 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012365 | label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]'' | name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | image = RigaSarkandaugavas10.jpg | vaid = 8186 | year = 1876. - 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012372 | label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | vaid = 7335 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012388 | label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 1 | lat = 57.0058637 | long = 24.1598003 | p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%201.JPG | commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga) | vaid = 6033 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012378 | label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 10 | lat = 57.0045775 | long = 24.1609967 | p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga) | vaid = 6035 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012383 | label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 14 | lat = 57.003761 | long = 24.1602193 | p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga) | vaid = 6036 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012387 | label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 19 | lat = 57.0022661 | long = 24.1559985 | p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}} | vaid = 6037 | year = 1926. - 1927., 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012389 | label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 27 | lat = 57.0010195 | long = 24.1542813 | p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}} | vaid = 6038 | year = 1929. - 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012393 | label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 30 | lat = 56.9995569 | long = 24.1529583 | p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 6039 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012397 | label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 34 | lat = 56.9990728 | long = 24.1521168 | p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}} | vaid = 6040 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012401 | label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 38 | lat = 56.9986156 | long = 24.1513577 | p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}} | vaid = 6041 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012404 | label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 43 | lat = 56.9972941 | long = 24.1444884 | p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}} | vaid = 6042 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012412 | label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 5 | lat = 57.0052441 | long = 24.1596 | p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga) | vaid = 6034 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012408 | label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 50 | lat = 56.9971824 | long = 24.1478294 | p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6043 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012417 | label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 10 | lat = 56.9961994 | long = 24.1509694 | p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}} | image = Stendera%20iela%2010.JPG | vaid = 6045 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012423 | label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 3 | lat = 56.9986377 | long = 24.1478352 | p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}} | vaid = 6044 | year = 1932., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012427 | label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 21 | lat = 57.0012903 | long = 24.1604392 | p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}} | vaid = 6047 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012431 | label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 25 | lat = 56.9998651 | long = 24.1578815 | p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2025.JPG | vaid = 6048 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012436 | label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 29 | lat = 56.9993183 | long = 24.1569574 | p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2029.JPG | vaid = 6049 | year = 1911., 1920. - 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012440 | label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 32 | lat = 56.9988775 | long = 24.1574823 | p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2032.JPG | vaid = 6050 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012444 | label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 39 | lat = 56.9977846 | long = 24.1549922 | p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2039.JPG | vaid = 6051 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012448 | label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 40/42 | lat = 56.997072331697 | long = 24.154807555716 | p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG | vaid = 6052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012452 | label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 41/43 | lat = 56.997672684511 | long = 24.154401335931 | p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG | vaid = 6053 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012457 | label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 44/46 | lat = 56.996783149913 | long = 24.154587963562 | p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG | vaid = 6054 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012461 | label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 45/47 | lat = 56.997337429563 | long = 24.154357948205 | p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG | vaid = 6055 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012467 | label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 52/54 | lat = 56.99627180144 | long = 24.153177267771 | p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG | vaid = 6056 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012472 | label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 56/58 | lat = 56.99606084605 | long = 24.152854769466 | p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG | vaid = 6057 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012476 | label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 57/59 | lat = 56.996760396843 | long = 24.153291499754 | p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG | vaid = 6058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012493 | label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 6 | lat = 57.0036716 | long = 24.1668206 | p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}} | vaid = 6046 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012480 | label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 60 | lat = 56.995748 | long = 24.1528109 | p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2060.JPG | vaid = 6059 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012484 | label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 61/63 | lat = 56.996573613194 | long = 24.152900747499 | p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG | vaid = 6060 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012488 | label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9 | lat = 56.996177980426 | long = 24.152124803794 | p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG | vaid = 5931 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012497 | label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 1 | lat = 56.9587962 | long = 24.1061052 | p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}} | image = RigaStrelnieku1.jpg | vaid = 8187 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012504 | label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 13 | lat = 56.9608109 | long = 24.110209 | p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}} | image = RigaStrelnieku13.jpg | vaid = 8188 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012509 | label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 17 | lat = 56.9609722 | long = 24.11067 | p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}} | image = RigaStrelnieku17.jpg | vaid = 8189 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012517 | label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 1 | lat = 56.9972269 | long = 24.1626932 | p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}} | image = Latvia%2C%20Riga%2C%20Riga%20-%20Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20Street%2C%201%20%28Riga%29%20WMID1588230.jpg | commonscat = Sudrabu Edžus iela 1 (Riga) | vaid = 6061 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012514 | label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 16 | lat = 56.9965124 | long = 24.1663278 | p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}} | image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg | vaid = 6063 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012522 | label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 7 | lat = 56.996965 | long = 24.1637126 | p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}} | vaid = 6062 | year = 1902. - 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012540 | label = ''[[:d:Q56012540|"Pavasara" biedrības nams]]'' | name = "Pavasara" biedrības nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 32 | lat = 56.9954698 | long = 24.1298795 | p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}} | image = RigaTilta32.jpg | vaid = 8844 | year = 1888. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012535 | label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 5 | lat = 56.9951296 | long = 24.1274775 | p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}} | image = RigaTilta5.jpg | vaid = 8190 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012544 | label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]'' | name = Slimnīcas apbūve | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg | vaid = 6679 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012548 | label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg | vaid = 6680 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012554 | label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6681 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012559 | label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]'' | name = Korpuss Nr.3 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6682 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012560 | label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]'' | name = Korpuss Nr.4 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6683 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012563 | label = ''[[:d:Q56012563|"Valdšleshena" alus darītava]]'' | name = "Valdšleshena" alus darītava | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 44 | lat = 57.0059247 | long = 24.1215215 | p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}} | image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 8191 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4404484 | label = [[Viestura dārzs]] | name = Viestura dārzs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vašingtona laukums | locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs | lat = 56.96368 | long = 24.10087 | p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}} | image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG | commonscat = Viestura dārzs | vaid = 6696 | wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs | year = 1721., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012575 | label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Velmes iela 1 | lat = 57.0039222 | long = 24.1606975 | p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}} | vaid = 6065 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012579 | label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Veru iela 3 | lat = 56.9618518 | long = 24.1009866 | p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}} | image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Veru iela 3 (Riga) | vaid = 8203 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012583 | label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 11 | lat = 56.961455 | long = 24.102893 | p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 11 (Riga) | vaid = 8206 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012588 | label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 3 | lat = 56.9615465 | long = 24.1009529 | p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg | commonscat = Vidus iela 3 (Riga) | vaid = 8204 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012592 | label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 4 | lat = 56.961232 | long = 24.100952 | p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 4 (Riga) | vaid = 8205 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012680 | label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 10 | lat = 56.9993194 | long = 24.1560684 | p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG | vaid = 6071 | year = 1912., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012684 | label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 11 | lat = 56.9999316 | long = 24.155034 | p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG | vaid = 6072 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012688 | label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 12 | lat = 56.9990599 | long = 24.1552937 | p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG | vaid = 6073 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012694 | label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 15 | lat = 56.9990614 | long = 24.154125 | p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG | vaid = 6074 | year = 1930., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012722 | label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 2 | lat = 57.0002367 | long = 24.1577463 | p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%202.JPG | vaid = 6066 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012698 | label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 20 | lat = 56.9978316 | long = 24.1533298 | p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG | vaid = 6075 | year = 1911., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012703 | label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 22 | lat = 56.9976344 | long = 24.152901 | p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG | vaid = 6076 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012707 | label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 23 | lat = 56.9981022 | long = 24.1523762 | p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG | vaid = 6077 | year = 1914., 1919. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012713 | label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 28 | lat = 56.9969173 | long = 24.1516635 | p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG | vaid = 6079 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012717 | label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 29 | lat = 56.9972864 | long = 24.1510232 | p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG | vaid = 6080 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012731 | label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 30 | lat = 56.9966931 | long = 24.1513335 | p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg | vaid = 6081 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012732 | label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 32 | lat = 56.9964245 | long = 24.150641 | p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG | vaid = 6082 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012733 | label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 4 | lat = 57.0000276 | long = 24.1572897 | p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%204.JPG | vaid = 6067 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012738 | label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 5 | lat = 57.0006662 | long = 24.1566339 | p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%205.JPG | vaid = 6068 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012726 | label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 7 | lat = 57.0002805 | long = 24.1561549 | p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%207.JPG | vaid = 6069 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012743 | label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 9 | lat = 57.0004255 | long = 24.1551842 | p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%209.JPG | vaid = 6070 | year = 1913., 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012664 | label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 11 | lat = 57.0047878 | long = 24.1651299 | p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga) | vaid = 6011 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012668 | label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 12 | lat = 57.0061632 | long = 24.1644115 | p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga) | vaid = 6012 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012671 | label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 3 | lat = 57.005664 | long = 24.1635047 | p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga) | vaid = 6009 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012675 | label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 6 | lat = 57.0060849 | long = 24.1625014 | p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga) | vaid = 6010 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012632 | label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 1 | lat = 56.959291 | long = 24.1016045 | p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga) | vaid = 8207 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012599 | label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 10 | lat = 56.9605482 | long = 24.1022164 | p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga) | vaid = 8213 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012603 | label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 11 | lat = 56.9607912 | long = 24.1017073 | p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga) | vaid = 8214 | year = 1899. - 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012608 | label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 12 | lat = 56.9608716 | long = 24.1022666 | p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga) | vaid = 8215 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012615 | label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 13 | lat = 56.9614828 | long = 24.1018078 | p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}} | image = RigaVilandes13.jpg | vaid = 8216 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012621 | label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 14 | lat = 56.9610782 | long = 24.1022344 | p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga) | vaid = 8217 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012626 | label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 16 | lat = 56.9614375 | long = 24.1023503 | p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga) | vaid = 8218 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012630 | label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 17 | lat = 56.9620398 | long = 24.1018752 | p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga) | vaid = 8219 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012640 | label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 2 | lat = 56.9594254 | long = 24.1021475 | p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga) | vaid = 8208 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012635 | label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 20 | lat = 56.9620484 | long = 24.1023028 | p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}} | image = RigaVilandes20.jpg | vaid = 8220 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012646 | label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 4 | lat = 56.9596858 | long = 24.1021646 | p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga) | vaid = 8209 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012651 | label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 5 | lat = 56.9600007 | long = 24.1016394 | p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga) | vaid = 8210 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012654 | label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 6 | lat = 56.9599823 | long = 24.1021326 | p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga) | vaid = 8211 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012659 | label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 8 | lat = 56.9602249 | long = 24.1021661 | p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga) | vaid = 8212 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4191795 | label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]] | name = Ziemeļblāzma | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/ | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.0368022 | long = 24.1012537 | p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg | commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace) | vaid = 8221 | wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils) | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012750 | label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.036828 | long = 24.101124 | p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 8749 | year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012756 | label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg | commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma) | vaid = 8222 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012761 | label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg | vaid = 89 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012570 | label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]'' | name = Dauderu nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zāģeru iela 7 | locality = "Valdšleshena" alus darītava | lat = 57.003942735754 | long = 24.124020476556 | p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}} | image = Dauderu%20nams%204.jpg | commonscat = Dauderi Villa | vaid = 8193 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011683 | label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 53 | lat = 56.9828976 | long = 24.1763698 | p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg | commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53 | vaid = 8137 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011687 | label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]'' | name = Dekoratīvās apdares ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 78 | lat = 56.983418 | long = 24.178047 | p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg | vaid = 9195 | year = 1983. – 1990. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012525 | label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 4 | lat = 56.9974907 | long = 24.1600772 | p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}} | vaid = 5942 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012530 | label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 5 | lat = 56.9988033 | long = 24.1593255 | p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg | vaid = 5943 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1926523 | label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | name = Mežaparks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks | lat = 57.001085538832 | long = 24.161900125751 | p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}} | image = Mezaparks.jpg | commonscat = Mežaparks | vaid = 7444 | wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga) | year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4061427 | label = [[Aleksandra vārti]] | name = Aleksandra vārti | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.9626 | long = 24.0994 | p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}} | image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg | commonscat = Arch of Alexander I | vaid = 85 | wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti | year = 1812. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4345233 | label = [[Kronvalda parks]] | name = Kronvalda parks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri | lat = 56.95694444 | long = 24.105 | p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}} | image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg | commonscat = Kronvalda parks | vaid = 6409 | wikipediauri = Kronvalda_parks | year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]] | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011512 | label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]'' | name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā | lat = 57.066034633839 | long = 24.054405028101 | p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}} | image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg | commonscat = Mangaļsala fortifications | vaid = 8538 | year = 19.gs.II.p. - 1920.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011521 | label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | locality = Rīgas Meža kapi, "Baltie krusti" | lat = 56.989032132746 | long = 24.151263127914 | p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}} | vaid = 8564 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011526 | label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]'' | name = Autotanku pulka piemineklis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē | lat = 56.956625789779 | long = 24.063159655197 | p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}} | image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg | commonscat = Monument to Latvian autotank regiment | vaid = 8584 | year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā) | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011532 | label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]'' | name = Piemineklis parka izveidošanai | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963113152313 | long = 24.101353922078 | p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}} | image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg | vaid = 86 | year = 1721. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011536 | label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]'' | name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963923245006 | long = 24.100114843386 | p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}} | image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg | vaid = 87 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110868295 | label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālā teātra ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95361111 | long = 24.10486111 | p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg | vaid = 8158 | year = 1899.-1902., 2001. -2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] ja0ay9v52tdmbruact270a3tncvntap 0 244638 4539422 4497147 2026-10-24T19:13:39Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539422 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vecrīga|Vecrīgā]]. {{monument-title-wikidata|2560805}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566182 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4343435 | label = [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem]] | name = Piemineklis 1905. gada cīnītājiem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = 11. novembra krastmala | locality = pie dzelzceļa tilta | lat = 56.9443 | long = 24.1081 | p625 = {{Coord|56.9443|24.1081|display=inline}} | image = 1905%20monument%20Riga.JPG | commonscat = Monument to the 1905 Revolution in the Center of Riga | vaid = 51 | wikipediauri = Piemineklis_1905._gada_c%C4%ABn%C4%ABt%C4%81jiem | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051855 | label = ''[[:d:Q56051855|Mākslinieku nams]]'' | name = Mākslinieku nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = 11. novembra krastmala 35 | lat = 56.94472180748 | long = 24.109046210772 | p625 = {{Coord|56.944722|24.109046|display=inline}} | image = 11.novembra%20krastmala%20-%20panoramio.jpg | vaid = 9189 | year = 1956.–1960. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4065174 | label = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] | name = Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.anglicanriga.lv/index_eng.html | address = 11. novembra krastmala; Pils iela 11 | lat = 56.949722222222 | long = 24.101944444444 | p625 = {{Coord|56.949722|24.101944|display=inline}} | image = 2025%20Anglican%20Church%20%28Riga%29%20%282%29.jpg | commonscat = Anglican church in Riga | vaid = 6531 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Anglik%C4%81%C5%86u_Sv%C4%93t%C4%81_Pest%C4%ABt%C4%81ja_bazn%C4%ABca | year = 1859., 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051858 | label = ''[[:d:Q56051858|Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]'' | name = Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aldaru iela 10; Aldaru iela 12/14; Aldaru iela 12 | lat = 56.951169468552 | long = 24.106689039494 | p625 = {{Coord|56.951169|24.106689|display=inline}} | image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2010%20%281%29.jpg | vaid = 6532 | year = 17. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051862 | label = ''[[:d:Q56051862|Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aldaru iela 11 | lat = 56.9513099 | long = 24.1062102 | p625 = {{Coord|56.95131|24.10621|display=inline}} | image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2011%20%281%29.jpg | commonscat = Aldaru iela 11 (Riga) | vaid = 6577 | year = 15. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051863 | label = ''[[:d:Q56051863|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aldaru iela 5 | lat = 56.9509324 | long = 24.1062508 | p625 = {{Coord|56.950932|24.106251|display=inline}} | image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%205%20%281%29.jpg | commonscat = Aldaru iela 5 (Riga) | vaid = 6576 | year = 17. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051864 | label = ''[[:d:Q56051864|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alksnāja iela 7; Alksnāja iela 8; Alksnāja iela 5; Alksnāja iela 9; Alksnāja iela 11; Alksnāja iela 14; Vecpilsētas iela 9 | lat = 56.946080159164 | long = 24.111302126118 | p625 = {{Coord|56.94608|24.111302|display=inline}} | image = Alksn%C4%81ja%20iela.JPG | vaid = 6533 | year = 16. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051871 | label = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | name = Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 4; Amatu iela 5; Amatu iela 6 | lat = 56.94945276259 | long = 24.107976321218 | p625 = {{Coord|56.949453|24.107976|display=inline}} | image = Livonian%20Park.JPG | commonscat = Guild complex in Riga | vaid = 6534 | year = 13. gs. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051876 | label = ''[[:d:Q56051876|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 5 | lat = 56.9494621 | long = 24.1079733 | p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}} | vaid = 7027 | year = 19.gs. 60.-80.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051882 | label = ''[[:d:Q56051882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 5 | lat = 56.9494621 | long = 24.1079733 | p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}} | vaid = 7028 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051888 | label = ''[[:d:Q56051888|Vitrāžas (5)]]'' | name = Vitrāžas (5) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 5 | lat = 56.9494621 | long = 24.1079733 | p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}} | image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r1.jpg | vaid = 7029 | year = 1888. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051897 | label = ''[[:d:Q56051897|Vitrāžas (7)]]'' | name = Vitrāžas (7) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 5 | lat = 56.9494621 | long = 24.1079733 | p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}} | image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r3.jpg | vaid = 7030 | year = 1888. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051901 | label = ''[[:d:Q56051901|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | vaid = 7033 | year = 1633., 1965. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051907 | label = ''[[:d:Q56051907|Interjera dekoratīvā apdare "Līgavas kambarī"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "Līgavas kambarī" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | vaid = 7034 | year = 14.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051909 | label = ''[[:d:Q56051909|Interjera dekoratīvā apdare "Minsteres istabā"]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare "Minsteres istabā" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | vaid = 7035 | year = 19.gs. 1966. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051912 | label = ''[[:d:Q56051912|Muzikantu loža]]'' | name = Muzikantu loža | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | vaid = 7036 | year = 1646. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051916 | label = ''[[:d:Q56051916|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | vaid = 7037 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051920 | label = ''[[:d:Q56051920|Vitrāžas (4)]]'' | name = Vitrāžas (4) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Amatu iela 6 | locality = Latvijas Valsts filharmonija | lat = 56.9496674 | long = 24.1079783 | p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}} | image = Riga%20Ansis%20Cirulis.jpg | vaid = 7038 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051924 | label = ''[[:d:Q56051924|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Anglikāņu iela 5 | lat = 56.9499891 | long = 24.101794 | p625 = {{Coord|56.949989|24.101794|display=inline}} | image = RigaAnglikanu5.jpg | vaid = 7039 | year = 1795. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051928 | label = ''[[:d:Q56051928|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Arsenāla iela 5 | lat = 56.9510058 | long = 24.1029838 | p625 = {{Coord|56.951006|24.102984|display=inline}} | image = Noliktava%2C%20R%C4%ABga%2C%20Arsen%C4%81la%20iela%205.JPG | vaid = 6578 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051937 | label = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]] | name = Pilsētas kanāla apstādījumi | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aspazijas bulvāris | lat = 56.951081469362 | long = 24.112282884519 | p625 = {{Coord|56.951081|24.112283|display=inline}} | image = Centrs%2C%20Centra%20rajons%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20Dmitrij%20M%20%281%29.jpg | commonscat = Riga Canal parks | vaid = 6432 | wikipediauri = Kan%C4%81lmalas_apst%C4%81d%C4%ABjumi | year = 19.gs.II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051941 | label = ''[[:d:Q56051941|Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta]]'' | name = Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aspazijas bulvāris 28 | lat = 56.9483119 | long = 24.1137625 | p625 = {{Coord|56.948312|24.113762|display=inline}} | image = RigaAspazijasBulvaris28.jpg | vaid = 54 | year = 1927.-1940. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051934 | label = ''[[:d:Q56051934|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās ) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aspazijas bulvāris 3 | locality = Nacionālā opera | lat = 56.9492517 | long = 24.114286 | p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}} | image = Operas%20Liel%C4%81s%20z%C4%81les%20interjers%20-%20panoramio.jpg | vaid = 7041 | year = 1885.-1887., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051944 | label = ''[[:d:Q56051944|Latvijas Nacionālās operas ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālās operas ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aspazijas bulvāris 3 | lat = 56.9492517 | long = 24.114286 | p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}} | image = Nacion%C4%81l%C4%81%20Opera%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Latvian National Opera | vaid = 6513 | year = 1860., 1885. - 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051946 | label = ''[[:d:Q56051946|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Audēju iela 5 | lat = 56.9469571 | long = 24.1115489 | p625 = {{Coord|56.946957|24.111549|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%205%20%283%29.JPG | commonscat = Audēju iela 5 (Riga) | vaid = 6579 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051949 | label = ''[[:d:Q56051949|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Audēju iela 6 | lat = 56.94711 | long = 24.1113686 | p625 = {{Coord|56.94711|24.111369|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%206%20%281%29.JPG | commonscat = Audēju iela 6 (Riga) | vaid = 6580 | year = 17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051950 | label = ''[[:d:Q56051950|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Audēju iela 7; Audēju iela 9; Audēju iela 11 | lat = 56.946844375549 | long = 24.112073483579 | p625 = {{Coord|56.946844|24.112073|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%209%20%283%29.JPG | vaid = 6535 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051952 | label = ''[[:d:Q56051952|Fasādes dekoratīvā apdare un balkons]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare un balkons | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Audēju iela 8 | lat = 56.9471366 | long = 24.1117139 | p625 = {{Coord|56.947137|24.111714|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%208%20%281%29.JPG | commonscat = Audēju iela 8 (Riga) | vaid = 7042 | year = 1780. 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051953 | label = ''[[:d:Q56051953|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bīskapa gāte 6 | lat = 56.9490541 | long = 24.1030577 | p625 = {{Coord|56.949054|24.103058|display=inline}} | image = Portals%20Riga%2C%20Biskapa%20gate%206%283%29.jpg | commonscat = Bīskapa gāte 6 | vaid = 7067 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q7333328 | label = [[Rīgas Doma ērģeles]] | name = Rīgas Doma ērģeles | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Organ%20of%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%2820220628%29.jpg | commonscat = Organ of Riga Dome Cathedral | vaid = 7081 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Doma_%C4%93r%C4%A3eles | year = 1883.-1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051956 | label = ''[[:d:Q56051956|Dziedātāju luktu gleznojumi (9)]]'' | name = Dziedātāju luktu gleznojumi (9) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Dzied%C4%81taju%20luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = Choir gallery oil paintings in Riga Dome Cathedral | vaid = 7077 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051957 | label = ''[[:d:Q56051957|Cilnis "Sv. Cecīlija" - baznīcas mūzikas patronese]]'' | name = Cilnis "Sv. Cecīlija" - baznīcas mūzikas patronese | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7079 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051959 | label = ''[[:d:Q56051959|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Doma%20bazn%C4%ABca.%20Doma%20lielais%20%C4%93r%C4%A3e%C4%BCu%20prospekts.jpg | commonscat = Organ Case of Riga Dome Cathedral | vaid = 7080 | year = 1601. 1681. 1773., 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051962 | label = ''[[:d:Q56051962|Depkinu dzimtas kapenes fasāde]]'' | name = Depkinu dzimtas kapenes fasāde | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Depkinu%20dzimtas%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Tomb for Depkin family | vaid = 7082 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051963 | label = ''[[:d:Q56051963|E. Kobera kapenes fasāde]]'' | name = E. Kobera kapenes fasāde | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = E.%20Kobera%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Tomb for Elias Kober | vaid = 7083 | year = 1738. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051964 | label = ''[[:d:Q56051964|Epitāfija D. Dreilingam]]'' | name = Epitāfija D. Dreilingam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Epit%C4%81fija%20D.%20Dreilingam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Epitaph for Dietrich Dreiling | vaid = 7084 | year = 1686. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051966 | label = ''[[:d:Q56051966|Epitāfija D. Hermanim]]'' | name = Epitāfija D. Hermanim | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Epit%C4%81fija%20D.%20Hermanim%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Epitaph for Daniel Hermann | vaid = 7085 | year = 1601. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051968 | label = ''[[:d:Q56051968|Epitāfija J. Batusam]]'' | name = Epitāfija J. Batusam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7090 | year = 1545. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051970 | label = ''[[:d:Q56051970|Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem]]'' | name = Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Epit%C4%81fija%20M.%20un%20K.%20T%C4%ABzenhauzeniem%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Epitaph for Kaspar von Tiesenhausen and Maria von Effern | vaid = 7095 | year = 1611., atj. 1880. un 1910. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051972 | label = ''[[:d:Q56051972|Epitāfija Rīgemanu ģimenei]]'' | name = Epitāfija Rīgemanu ģimenei | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Epit%C4%81fija%20R%C4%ABgemanu%20%C4%A3imenei%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Epitaph for Rigemann family in Riga Dome Cathedral | vaid = 7099 | year = 1605., rest. 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051975 | label = ''[[:d:Q56051975|G. J. Albedilla kapenes fasāde]]'' | name = G. J. Albedilla kapenes fasāde | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = G.%20J.%20Albedilla%20kapenes%20fas%C4%81de.jpg | commonscat = Tomb for Gustav von Albedyl | vaid = 7103 | year = 1701. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051977 | label = ''[[:d:Q56051977|Garīdznieku soli (2)]]'' | name = Garīdznieku soli (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Doma%20gar%C4%ABdznieku%20soli%20%282%29.jpg | commonscat = Choir Stalls of Riga Dome Cathedral | vaid = 7104 | year = 16.gs.Ip., pārveidoti 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051980 | label = ''[[:d:Q56051980|Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - "Jāņa atklāsme", "Tobijs ar eņģeli", narteksa dienvidu pusē - "Lācara atmodināšana"]]'' | name = Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - "Jāņa atklāsme", "Tobijs ar eņģeli", narteksa dienvidu pusē - "Lācara atmodināšana" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Riga%20Dom%20Empore.JPG | commonscat = Paintings under organ gallery in Riga Dome Cathedral | vaid = 7105 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051983 | label = ''[[:d:Q56051983|Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 )]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 ) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Doms%20%2874%29.JPG | commonscat = Interior of Cathedral of Holy Mary in Riga | vaid = 7106 | year = 13.gs., 16.gs., 19.gs. b.. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051986 | label = ''[[:d:Q56051986|J. G. Knauera dzimtas kapene]]'' | name = J. G. Knauera dzimtas kapene | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = J.%20G.%20Knauera%20dzimtas%20kapene.jpg | commonscat = Knauer family chapel | vaid = 7107 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051988 | label = ''[[:d:Q56051988|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Doma%20Kancele%20%2803%29.jpg | commonscat = Pulpit of Riga Dome Cathedral | vaid = 7108 | year = 1641., 1817. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051991 | label = ''[[:d:Q56051991|Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam]]'' | name = Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Kapa%20piemineklis%20b%C4%ABskapam%20Meinhardam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Tomb for Meinhard, first Bishop of Livonia | vaid = 7109 | year = 14.gs. 1896. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051997 | label = ''[[:d:Q56051997|Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam]]'' | name = Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Kapa%20piemineklis%20Brandenburgas%20Vilhelmam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg | commonscat = Tombstone for Wilhelm von Brandenburg | vaid = 7110 | year = 16.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051998 | label = ''[[:d:Q56051998|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7111 | year = 1507. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052002 | label = ''[[:d:Q56052002|Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti]]'' | name = Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7112 | year = 1444. 1573. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052004 | label = ''[[:d:Q56052004|Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7113 | year = 1375. 1686. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052006 | label = ''[[:d:Q56052006|Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti]]'' | name = Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7114 | year = 1563., 1596, 17.gs. s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052010 | label = ''[[:d:Q56052010|Kapa plāksne G. Velingam]]'' | name = Kapa plāksne G. Velingam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7115 | year = 1586. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052012 | label = ''[[:d:Q56052012|Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai]]'' | name = Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7116 | year = 1566., 1578. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052015 | label = ''[[:d:Q56052015|Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem]]'' | name = Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7117 | year = 1596. 1703. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052016 | label = ''[[:d:Q56052016|Kapa plāksne H. Gīzem]]'' | name = Kapa plāksne H. Gīzem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7118 | year = 1558. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052018 | label = ''[[:d:Q56052018|Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7119 | year = 1427., 1620. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052019 | label = ''[[:d:Q56052019|Kapa plāksne H. Rigemanim]]'' | name = Kapa plāksne H. Rigemanim | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7120 | year = 1576., 1619. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052022 | label = ''[[:d:Q56052022|Kapa plāksne H. Velšam]]'' | name = Kapa plāksne H. Velšam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7121 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052023 | label = ''[[:d:Q56052023|Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam]]'' | name = Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7122 | year = 16.gs., 1680., 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052024 | label = ''[[:d:Q56052024|Kapa plāksne I. Helleram]]'' | name = Kapa plāksne I. Helleram | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7123 | year = 16.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052025 | label = ''[[:d:Q56052025|Kapa plāksne J. Borgentrikam]]'' | name = Kapa plāksne J. Borgentrikam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7124 | year = 1588., 1601. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052027 | label = ''[[:d:Q56052027|Kapa plāksne J. Grāvem]]'' | name = Kapa plāksne J. Grāvem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7125 | year = 1572. 1657. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052031 | label = ''[[:d:Q56052031|Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7126 | year = 16.gs.b., 1690. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052032 | label = ''[[:d:Q56052032|Kapa plāksne J. Mumbarham]]'' | name = Kapa plāksne J. Mumbarham | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7127 | year = 1433. 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052033 | label = ''[[:d:Q56052033|Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7128 | year = 1582. 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052034 | label = ''[[:d:Q56052034|Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam]]'' | name = Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7129 | year = 1407. 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052036 | label = ''[[:d:Q56052036|Kapa plāksne J. Ulenbrugem]]'' | name = Kapa plāksne J. Ulenbrugem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7130 | year = 1394., 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052037 | label = ''[[:d:Q56052037|Kapa plāksne K. Benkendorfam]]'' | name = Kapa plāksne K. Benkendorfam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7131 | year = 1693. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052038 | label = ''[[:d:Q56052038|Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7132 | year = 1472., 1693. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052041 | label = ''[[:d:Q56052041|Kapa plāksne L. Helleram]]'' | name = Kapa plāksne L. Helleram | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7133 | year = 16.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052042 | label = ''[[:d:Q56052042|Kapa plāksne L. Lemhenam]]'' | name = Kapa plāksne L. Lemhenam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7134 | year = 1611. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052043 | label = ''[[:d:Q56052043|Kapa plāksne M. Gezes dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne M. Gezes dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7135 | year = 16.gs. 1712. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052046 | label = ''[[:d:Q56052046|Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7136 | year = 1679. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052048 | label = ''[[:d:Q56052048|Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem]]'' | name = Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7137 | year = 17.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052050 | label = ''[[:d:Q56052050|Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7138 | year = 1436. 1595. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052051 | label = ''[[:d:Q56052051|Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7139 | year = 1562. 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052053 | label = ''[[:d:Q56052053|Kapa plāksne P.Spornibam]]'' | name = Kapa plāksne P.Spornibam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle, baznīcas ārpusē ZA sienā | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7140 | year = 1500. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052055 | label = ''[[:d:Q56052055|Kapa plāksne R. Bronem]]'' | name = Kapa plāksne R. Bronem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7141 | year = 1400. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052057 | label = ''[[:d:Q56052057|Kapa plāksne R. Fitinghofam]]'' | name = Kapa plāksne R. Fitinghofam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7142 | year = 1562. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052058 | label = ''[[:d:Q56052058|Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7143 | year = 1581., 1621. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052059 | label = ''[[:d:Q56052059|Kapa plāksne T. Gronevaltam]]'' | name = Kapa plāksne T. Gronevaltam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7144 | year = 15.gs., 1597. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052065 | label = ''[[:d:Q56052065|Kapa plāksne Vīkenu dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne Vīkenu dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7145 | year = 1559. 1643. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052067 | label = ''[[:d:Q56052067|Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem]]'' | name = Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7146 | year = 17.gs.s. 1722. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052070 | label = ''[[:d:Q56052070|Kapa plāksnes fragments J. Sašem]]'' | name = Kapa plāksnes fragments J. Sašem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7147 | year = 1454. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052071 | label = ''[[:d:Q56052071|Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | vaid = 7148 | year = 1679. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052072 | label = ''[[:d:Q56052072|Luktu gleznojumi (26)]]'' | name = Luktu gleznojumi (26) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%2808%29.jpg | commonscat = Organ gallery paintings in Riga Dome Cathedral | vaid = 7150 | year = 1738. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052073 | label = ''[[:d:Q56052073|M. Rozes dzimtas kapene]]'' | name = M. Rozes dzimtas kapene | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = M.%20Rozes%20dzimtas%20kapene.jpg | commonscat = Roze family chapel | vaid = 7151 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052075 | label = ''[[:d:Q56052075|Mazās ģildes epitāfija]]'' | name = Mazās ģildes epitāfija | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Maz%C4%81s%20%C4%A3ildes%20epit%C4%81fija%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = Epitaph of a member of the Small Guild of Riga | vaid = 7152 | year = 1604. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052076 | label = ''[[:d:Q56052076|Melngalvju biedrības solu barjeras dekors]]'' | name = Melngalvju biedrības solu barjeras dekors | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Melngalvju%20biedr%C4%ABbas%20solu%20barjeras%20dekors%20%2806%29.jpg | commonscat = Blackheads' benches in Riga Dome Cathedral | vaid = 7153 | year = 1693. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052079 | label = ''[[:d:Q56052079|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = V%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Doma%20laukums%201.JPG | commonscat = Cloisters gate to Herder Square | vaid = 7155 | year = 1899. -1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052081 | label = ''[[:d:Q56052081|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Gate%20in%20the%20east%20wing%20of%20the%20cloisters%20in%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%283%29.jpg | commonscat = Gate in the east wing of the cloisters in Riga Dome Cathedral | vaid = 7156 | year = 18.gs.s., 1833. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052082 | label = ''[[:d:Q56052082|Vējtvera apgleznojums]]'' | name = Vējtvera apgleznojums | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20doma%20v%C4%93jtvera%20apgleznojums%20%283%29.jpg | commonscat = Transept passage décor in Riga Dome Cathedral | vaid = 7157 | year = 1689. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052083 | label = ''[[:d:Q56052083|Vitrāža "Ainas no sv. Jura dzīves"]]'' | name = Vitrāža "Ainas no sv. Jura dzīves" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20Jura%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%2001.jpg | commonscat = St. George (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7158 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052084 | label = ''[[:d:Q56052084|Vitrāža "Ainas no sv. Mārtiņa dzīves"]]'' | name = Vitrāža "Ainas no sv. Mārtiņa dzīves" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20M%C4%81rti%C5%86a%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = St. Martin (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7159 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052085 | label = ''[[:d:Q56052085|Vitrāža "Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana"]]'' | name = Vitrāža "Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Doma%20katedr%C4%81les%20pamatakmens%20iesv%C4%93t%C4%AB%C5%A1ana%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg | commonscat = Bishop Albert Lays the Foundation Stone of the Dom Church (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7160 | year = 1883. - 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052086 | label = ''[[:d:Q56052086|Vitrāža "Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu"]]'' | name = Vitrāža "Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22V.%20Pletenbergs%20nodod%20R%C4%ABgas%20bir%C4%A3ermeistaram%20tic%C4%ABbas%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20aktu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = Wolter von Plettenberg declares Freedom of Faith in Riga (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7161 | year = 1885; 1962 | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052088 | label = ''[[:d:Q56052088|Vitrāža "Mozus un Elija"]]'' | name = Vitrāža "Mozus un Elija" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Mozus%20un%20Elija%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%282%29.jpg | commonscat = Moses and Elijah (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7162 | year = 1885., 1962. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052089 | label = ''[[:d:Q56052089|Vitrāža "Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II"]]'' | name = Vitrāža "Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Superintendants%20Samsons%20sveic%20Zviedrijas%20karali%20Gustavu%20%C4%80dolfu%20II%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = The Delegation of Riga Greeting the Swedish King Gustav II Adolph (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7163 | year = 1885., 1962. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052090 | label = ''[[:d:Q56052090|Vitrāža "Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu"]]'' | name = Vitrāža "Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20Marija%20ar%20T%C4%ABzenhauzena%20dzimtu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg | commonscat = Madonna with the Infant Jesus in a Mandorla (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7164 | year = 1883. - 1884., 1962. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052092 | label = ''[[:d:Q56052092|Vitrāža "Sv. Pēteris un Sv. Pāvils"]]'' | name = Vitrāža "Sv. Pēteris un Sv. Pāvils" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 1 | locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle | lat = 56.9498243 | long = 24.1053767 | p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}} | image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20P%C4%93teris%20un%20Sv.%20P%C4%81vils%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg | commonscat = Apostles Peter and Paul (stained-glass window of Riga Dome Cathedral) | vaid = 7165 | year = 1885., 1962. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Doms]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052094 | label = ''[[:d:Q56052094|Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka]]'' | name = Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Doma laukums 8A | lat = 56.949992145683 | long = 24.105730075513 | p625 = {{Coord|56.949992|24.10573|display=inline}} | image = Riga%20Doma%20laukums%208A%202015-09-09.JPG | commonscat = Doma laukums 8A (Riga) | vaid = 6599 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052095 | label = ''[[:d:Q56052095|Juvelieru darbnīca]]'' | name = Juvelieru darbnīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gleznotāju iela 12/14 | lat = 56.9491 | long = 24.11127 | p625 = {{Coord|56.9491|24.11127|display=inline}} | vaid = 9153 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052096 | label = ''[[:d:Q56052096|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 1 | lat = 56.9471287 | long = 24.1105632 | p625 = {{Coord|56.947129|24.110563|display=inline}} | vaid = 7217 | year = 1779., 1974., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q15219362 | label = [[Mencendorfa nams]] | name = Mencendorfa nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 18 | lat = 56.94676944 | long = 24.10819167 | p625 = {{Coord|56.946769|24.108192|display=inline}} | image = RigaMentzendorffhouse.JPG | commonscat = Mentzendorff House | vaid = 6582 | wikipediauri = Mencendorfa_nams | year = 17. gs. 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052104 | label = ''[[:d:Q56052104|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 18 | lat = 56.9467691 | long = 24.108271 | p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}} | vaid = 7218 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Mencendorfa nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052106 | label = ''[[:d:Q56052106|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 18 | lat = 56.9467691 | long = 24.108271 | p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}} | vaid = 7219 | year = 17.gs.b. - 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Mencendorfa nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052097 | label = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 1; Grēcinieku iela 3 | lat = 56.947149352211 | long = 24.110447329882 | p625 = {{Coord|56.947149|24.110447|display=inline}} | image = Gr%C4%93cinieku%20iela%203%202015-09-29.JPG | commonscat = Grēcinieku iela 3 (Riga) | vaid = 6540 | year = 17. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052108 | label = ''[[:d:Q56052108|Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss]]'' | name = Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 28; Peldu iela 23 | lat = 56.946310295939 | long = 24.107240510201 | p625 = {{Coord|56.94631|24.107241|display=inline}} | image = Gr%C4%93cinieku%20iela%2028%202015-09-29.JPG | commonscat = Grēcinieku iela 28 (Riga) | vaid = 6541 | year = 13. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052098 | label = ''[[:d:Q56052098|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 8 | lat = 56.9469408 | long = 24.1096092 | p625 = {{Coord|56.946941|24.109609|display=inline}} | image = Gr%C4%93cinieku%20iela%208%202015-09-29%20%281%29.JPG | commonscat = Grēcinieku iela 8 (Riga) | vaid = 6581 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052100 | label = ''[[:d:Q56052100|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Grēcinieku iela 9; Pēterbaznīcas iela 17 | lat = 56.947213813955 | long = 24.109838606786 | p625 = {{Coord|56.947214|24.109839|display=inline}} | image = Gr%C4%93cinieku%20iela%209%202015-09-29.JPG | commonscat = Grēcinieku iela 9 (Riga) | vaid = 6559 | year = 15. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q20401557 | label = [[Herdera piemineklis]] | name = Herdera piemineklis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Herdera laukums | lat = 56.9486 | long = 24.1036 | p625 = {{Coord|56.9486|24.1036|display=inline}} | image = Herder-Denkmal%20Riga.jpg | commonscat = Bust of Johann Gottfried Herder in Riga | vaid = 57 | wikipediauri = Herdera_piemineklis | year = 1744.-1808. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052109 | label = [[Herdera laukums]] | name = Herdera laukums | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Herdera laukums | locality = pie Doma baznīcas | lat = 56.948795 | long = 24.103645 | p625 = {{Coord|56.948795|24.103645|display=inline}} | image = Herdera%20laukums%20%281%29.jpg | commonscat = Herder Square | vaid = 6373 | wikipediauri = Herdera_laukums | year = 1864. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052110 | label = ''[[:d:Q56052110|Sienas gleznojums "Sv.Marijas kronēšana" un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti]]'' | name = Sienas gleznojums "Sv.Marijas kronēšana" un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Herdera laukums 6 | locality = Rīgas Doms | lat = 56.9488604 | long = 24.1036156 | p625 = {{Coord|56.94886|24.103616|display=inline}} | image = Sv.Marijas%20kron%C4%93%C5%A1ana.%20Sienas%20gleznojums%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg | commonscat = Crowning of Virgin Mary Painting in Riga Dome Cathedral | vaid = 8777 | year = ap 1360. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052114 | label = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jauniela 14; Jauniela 26; Jauniela 18; Jauniela 22 | lat = 56.948744395368 | long = 24.105423397354 | p625 = {{Coord|56.948744|24.105423|display=inline}} | image = Jauniela%20Street%20in%20Riga.JPG | commonscat = Complex of residential buildings on Jauniela street | vaid = 6542 | year = 16. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052115 | label = ''[[:d:Q56052115|Epitāfija "Golgāta"]]'' | name = Epitāfija "Golgāta" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jauniela 20/22 | lat = 56.948602000703 | long = 24.105395000146 | p625 = {{Coord|56.948602|24.105395|display=inline}} | image = Jauniela%20iela%2022%2C%20Golg%C4%81ta%202015-09-14.JPG | commonscat = Golgotha Epitaph of the Jauniela 22 | vaid = 7224 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052117 | label = ''[[:d:Q56052117|Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27]]'' | name = Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27 | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jauniela 25/27 | lat = 56.9483189 | long = 24.1054543 | p625 = {{Coord|56.948319|24.105454|display=inline}} | image = Jauniela%2025%2027%2020%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvija.tif | commonscat = Neuburg House | vaid = 8776 | year = 1903.-1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052119 | label = ''[[:d:Q56052119|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jauniela 26 | lat = 56.9481507 | long = 24.1048547 | p625 = {{Coord|56.948151|24.104855|display=inline}} | vaid = 7225 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052113 | label = ''[[:d:Q56052113|Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)]]'' | name = Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jāņa iela 10 | vaid = 9126 | year = 18.gs. II p., 19.gs. I p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q16355736 | label = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]] | name = Vidzemes bruņniecības nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 11 | lat = 56.9511 | long = 24.1044 | p625 = {{Coord|56.9511|24.1044|display=inline}} | image = Flickr%20-%20Saeima%20-%204.maijs%20Saeim%C4%81%20%286%29.jpg | commonscat = Main building of the Saeima | vaid = 6583 | wikipediauri = Latvijas_Republikas_Saeimas_nams | year = 1864. -1867., 1903., 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052122 | label = ''[[:d:Q56052122|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 11 | locality = Latvijas Republikas Saeima | lat = 56.9512033 | long = 24.1046404 | p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}} | image = RigaSaeimasFasade.jpg | vaid = 7227 | year = 1867., 1923. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052123 | label = ''[[:d:Q56052123|Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 11 | locality = Latvijas Republikas Saeima | lat = 56.9512033 | long = 24.1046404 | p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}} | vaid = 7228 | year = 19.gs.IIp. 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052124 | label = ''[[:d:Q56052124|Kamīni (2)]]'' | name = Kamīni (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 11 | locality = Latvijas Republikas Saeima | lat = 56.9512033 | long = 24.1046404 | p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}} | vaid = 7229 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052126 | label = ''[[:d:Q56052126|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 11 | locality = Latvijas Republikas Saeima | lat = 56.9512033 | long = 24.1046404 | p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}} | vaid = 7230 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052127 | label = ''[[:d:Q56052127|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 16 | lat = 56.9512482 | long = 24.1053917 | p625 = {{Coord|56.951248|24.105392|display=inline}} | image = Riga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2C%20doors.jpg | vaid = 7232 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052128 | label = ''[[:d:Q56052128|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 20/22 | image = R%C4%ABga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2020-22%20%282%29.jpg | vaid = 9181 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052130 | label = ''[[:d:Q56052130|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 24 | lat = 56.9522262 | long = 24.1054949 | p625 = {{Coord|56.952226|24.105495|display=inline}} | image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-04%20%281%29.JPG | vaid = 7233 | year = 1787. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052129 | label = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 24; Jēkaba iela 26/28 | lat = 56.95264694247 | long = 24.105270407901 | p625 = {{Coord|56.952647|24.10527|display=inline}} | image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-09%20%281%29.JPG | vaid = 6543 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052120 | label = ''[[:d:Q56052120|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 3/5 | lat = 56.9503992 | long = 24.1051476 | p625 = {{Coord|56.950399|24.105148|display=inline}} | vaid = 7226 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Trīs brāļi]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q116859252 | label = ''[[:d:Q116859252|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba iela 3/5; Mazā Pils iela 15; Pils iela 18; Pils iela 20; Pils iela 22 | lat = 56.950177762966 | long = 24.104686324372 | p625 = {{Coord|56.950178|24.104686|display=inline}} | image = Pils%20iela%2018%202015-09-24.JPG | vaid = 9405 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q654904 | label = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | name = Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://jekabakatedrale.lv | address = Jēkaba iela 9, Mazā Pils iela 4, Mazā Pils iela 6 | lat = 56.950833333333 | long = 24.104722222222 | p625 = {{Coord|56.950833|24.104722|display=inline}} | image = Vistas%20desde%20la%20iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2021%20%28cropped%29.JPG | commonscat = St. James's Cathedral, Riga | vaid = 6547 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%93kaba_katedr%C4%81le | year = 13. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q18857369 | label = [[Neatkarības laukums (Rīga)|Neatkarības laukums]] | name = Neatkarības laukums | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkaba laukums | locality = Jēkaba un Kr. Valdemāra ielu stūrī | lat = 56.9523769 | long = 24.1043261 | p625 = {{Coord|56.952377|24.104326|display=inline}} | image = Jekaba%20laukums%20%28Riga%29.JPG | commonscat = Independence Square (Riga) | vaid = 5080 | wikipediauri = Neatkar%C4%ABbas_laukums_(R%C4%ABga) | year = 18.gs.,1905., 20.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052133 | label = ''[[:d:Q56052133|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalēju iela 2 | lat = 56.9488378 | long = 24.1095532 | p625 = {{Coord|56.948838|24.109553|display=inline}} | image = RigaKaleju2.jpg | vaid = 7237 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052134 | label = ''[[:d:Q56052134|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalēju iela 45 | lat = 56.9465517 | long = 24.1128464 | p625 = {{Coord|56.946552|24.112846|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kal%C4%93ju%20iela%2045%2C%20R%C4%ABga%201.jpg | commonscat = Kalēju iela 45 (Riga) | vaid = 6586 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052136 | label = ''[[:d:Q56052136|Cilnis "Ādams un Ieva"]]'' | name = Cilnis "Ādams un Ieva" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalēju iela 52 | lat = 56.946821 | long = 24.1130772 | p625 = {{Coord|56.946821|24.113077|display=inline}} | vaid = 7238 | year = 1645. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q5166164 | label = [[Konventa sēta]] | name = Konventa sēta | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.hotelkolonna.com/hotels/riga/konventa-seta/en/ | address = Kalēju iela 9/11 (1.,2.,5.,11. korp.) | lat = 56.9480639 | long = 24.1101515 | p625 = {{Coord|56.948064|24.110152|display=inline}} | image = Konventa%20seta02.JPG | commonscat = Konventa sēta (Riga) | vaid = 6546 | wikipediauri = Konventa_s%C4%93ta | year = 13. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052142 | label = ''[[:d:Q56052142|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kaļķu iela 15 | lat = 56.9502546 | long = 24.1109833 | p625 = {{Coord|56.950255|24.110983|display=inline}} | image = RigaKalku15.jpg | vaid = 6584 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052137 | label = ''[[:d:Q56052137|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kaļķu iela 16 | locality = Krievu drāmas teātris | lat = 56.9489982 | long = 24.1095166 | p625 = {{Coord|56.948998|24.109517|display=inline}} | vaid = 7235 | year = 1886. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052138 | label = ''[[:d:Q56052138|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kaļķu iela 20 | lat = 56.9493568 | long = 24.1102739 | p625 = {{Coord|56.949357|24.110274|display=inline}} | image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2020%202015-09-09%20%282%29.JPG | commonscat = Kaļķu iela 20 (Riga) | vaid = 7236 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052143 | label = ''[[:d:Q56052143|Sabiedriska un dzīvojamā ēka]]'' | name = Sabiedriska un dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kaļķu iela 24 | lat = 56.9496618 | long = 24.1108501 | p625 = {{Coord|56.949662|24.11085|display=inline}} | image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2024%202015-09-09.JPG | commonscat = Kaļķu iela 24 (Riga) | vaid = 6585 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052140 | label = ''[[:d:Q56052140|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kaļķu iela 9; Kaļķu iela 7; Laipu iela 9 | lat = 56.948908136892 | long = 24.108733779706 | p625 = {{Coord|56.948908|24.108734|display=inline}} | image = RigaKalku9-7.jpg | vaid = 6545 | year = 13. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052159 | label = ''[[:d:Q56052159|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 17; Klostera iela 19 | lat = 56.95114996052 | long = 24.10386709746 | p625 = {{Coord|56.95115|24.103867|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Klostera%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga%201.JPG | vaid = 6549 | year = 18. - 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052145 | label = ''[[:d:Q56052145|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7247 | year = 1761., 1969., 1973. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052147 | label = ''[[:d:Q56052147|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7248 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052149 | label = ''[[:d:Q56052149|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7249 | year = 1810. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052151 | label = ''[[:d:Q56052151|Kapa plāksne D. Rummelam]]'' | name = Kapa plāksne D. Rummelam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7250 | year = 1474. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052153 | label = ''[[:d:Q56052153|Kapa plāksne H. Fotam]]'' | name = Kapa plāksne H. Fotam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7251 | year = 1464. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052154 | label = ''[[:d:Q56052154|Kapa plāksne M. Fišeram]]'' | name = Kapa plāksne M. Fišeram | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7252 | year = 1490.. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052156 | label = ''[[:d:Q56052156|Vēja rādītājs]]'' | name = Vēja rādītājs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 2 | locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle | lat = 56.9507728 | long = 24.1038007 | p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}} | vaid = 7253 | year = 1723. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052161 | label = ''[[:d:Q56052161|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klostera iela 5; Klostera iela 7 | lat = 56.950791411127 | long = 24.103234308432 | p625 = {{Coord|56.950791|24.103234|display=inline}} | image = RigaKlostera5-7.jpg | vaid = 6548 | year = 15. - 18. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052169 | label = ''[[:d:Q56052169|Latvijas Bankas ēka]]'' | name = Latvijas Bankas ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a | lat = 56.9524355 | long = 24.1028847 | p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}} | image = RigaValdemara2a.jpg | commonscat = Headquarters of the Bank of Latvia | vaid = 6605 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052170 | label = ''[[:d:Q56052170|Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a | locality = Latvijas Valsts banka | lat = 56.9524355 | long = 24.1028847 | p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}} | vaid = 7412 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052169|Latvijas Bankas ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052162 | label = ''[[:d:Q56052162|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāmu iela 3 | lat = 56.9486149 | long = 24.1059483 | p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}} | image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%283%29.JPG | vaid = 7257 | year = 1737. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052163 | label = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāmu iela 3 | lat = 56.9486149 | long = 24.1059483 | p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}} | image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%281%29.JPG | commonscat = Krāmu iela 3 (Riga) | vaid = 8847 | year = 1737., 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052164 | label = ''[[:d:Q56052164|Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāmu iela 3 | lat = 56.9486149 | long = 24.1059483 | p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}} | vaid = 8848 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052166 | label = ''[[:d:Q56052166|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāmu iela 4 | lat = 56.9483723 | long = 24.1060627 | p625 = {{Coord|56.948372|24.106063|display=inline}} | image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%282%29.JPG | vaid = 7331 | year = 1737. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052168 | label = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāmu iela 4; Krāmu iela 6/8 | lat = 56.948354468561 | long = 24.105883140237 | p625 = {{Coord|56.948354|24.105883|display=inline}} | image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%284%29.JPG | vaid = 6550 | year = 13. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052172 | label = ''[[:d:Q56052172|Cilnis "Sv. Juris cīņā ar pūķi"]]'' | name = Cilnis "Sv. Juris cīņā ar pūķi" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kungu iela 34 | lat = 56.945251 | long = 24.1107385 | p625 = {{Coord|56.945251|24.110739|display=inline}} | image = RigaKungu34Cilnis.jpg | vaid = 7267 | year = 1846., 1866. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052173 | label = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]'' | name = Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kungu iela 34; Pasta iela 4; Kalēju iela 78; Kungu iela 33 | lat = 56.944935939441 | long = 24.110661464559 | p625 = {{Coord|56.944936|24.110661|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Pasta%20iela%204%20%281%29.JPG | vaid = 6551 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052175 | label = ''[[:d:Q56052175|Cilnis "Kristus"]]'' | name = Cilnis "Kristus" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laipu iela 1 | lat = 56.9490606 | long = 24.108459 | p625 = {{Coord|56.949061|24.108459|display=inline}} | image = Riga%2C%20Laipu%20iela%201%2C%20Cilnis%202015-09-29.JPG | vaid = 7270 | year = 1616. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052198 | label = ''[[:d:Q56052198|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Jauniela 5 | lat = 56.9479288 | long = 24.1055429 | p625 = {{Coord|56.947929|24.105543|display=inline}} | image = RigaMazaJauniela5.jpg | commonscat = Portal of Mazā Jauniela 5 | vaid = 7284 | year = 17.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052200 | label = ''[[:d:Q56052200|Vēja rādītājs]]'' | name = Vēja rādītājs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Pils iela 17/19 | lat = 56.950319001245 | long = 24.104194000643 | p625 = {{Coord|56.950319|24.104194|display=inline}} | image = Maz%C4%81%20Pils%20iela%2019.JPG | vaid = 7327 | year = 1746. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q282196 | label = [[Trīs brāļi]] | name = Trīs brāļi | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Pils iela 17; Mazā Pils iela 19; Mazā Pils iela 21 | lat = 56.950331697249 | long = 24.104281479443 | p625 = {{Coord|56.950332|24.104281|display=inline}} | image = 3%20Brueder.jpg | commonscat = Three Brothers (Riga) | vaid = 6544 | wikipediauri = Tr%C4%ABs_br%C4%81%C4%BCi | year = 15. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q2568623 | label = [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca]] | name = Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Pils iela 2; Klostera iela 2; Klostera iela 4 | lat = 56.950791666667 | long = 24.103275 | p625 = {{Coord|56.950792|24.103275|display=inline}} | image = %D0%A6%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%D0%9C%D0%B0%D1%80%D0%B8%D0%B8%20%D0%9C%D0%B0%D0%B3%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B%20%28%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%29%20-%204.JPG | commonscat = St. Mary Magdalene's Church, Riga | vaid = 6552 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Marijas_Magdal%C4%93nas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 14. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052201 | label = ''[[:d:Q56052201|Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas "Fraternitas Arctica" ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas "Fraternitas Arctica" ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Smilšu iela 8 | lat = 56.950391 | long = 24.1090932 | p625 = {{Coord|56.950391|24.109093|display=inline}} | image = RigaMazaSmilsu8.jpg | commonscat = Mazā Smilšu iela 8 (Riga) | vaid = 8807 | year = 18.gs., 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052202 | label = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meistaru iela 19; Meistaru iela 23; Meistaru iela 21 | lat = 56.949272537086 | long = 24.108601554322 | p625 = {{Coord|56.949273|24.108602|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Meistaru%20iela%2021.JPG | vaid = 6555 | year = 13. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052203 | label = ''[[:d:Q56052203|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meistaru iela 23 | lat = 56.9491966 | long = 24.1086788 | p625 = {{Coord|56.949197|24.108679|display=inline}} | vaid = 7287 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052204 | label = ''[[:d:Q56052204|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meistaru iela 4 | lat = 56.9506832 | long = 24.108802 | p625 = {{Coord|56.950683|24.108802|display=inline}} | image = RigaMeistaru4.jpg | vaid = 7286 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052205 | label = ''[[:d:Q56052205|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miesnieku iela 1; Pils iela 19 | lat = 56.949943779548 | long = 24.103306194248 | p625 = {{Coord|56.949944|24.103306|display=inline}} | image = Miesnieku%20iela%201%202015-09-21.JPG | commonscat = Miesnieku iela 1 (Riga) | vaid = 6556 | year = 1779. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052207 | label = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]'' | name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miesnieku iela 4; Miesnieku iela 8; Miesnieku iela 6; Miesnieku iela 12; Miesnieku iela 10; Mazā Muzeja iela 1; Miesnieku iela 13; Miesnieku iela 15; Miesnieku iela 17 | lat = 56.949312430782 | long = 24.102784092496 | p625 = {{Coord|56.949312|24.102784|display=inline}} | image = Miesnieku%20iela%2015%202015-09-14.JPG | vaid = 6557 | year = 13. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052209 | label = ''[[:d:Q56052209|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miesnieku iela 8 | lat = 56.954419466871 | long = 24.118307448381 | p625 = {{Coord|56.954419|24.118307|display=inline}} | image = RigaMiesnieku8.jpg | vaid = 7314 | year = 17.gs.b.-18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q11746094 | label = [[Rīgas Reformātu baznīca]] | name = Rīgas Reformātu baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 10 | lat = 56.94638889 | long = 24.11027778 | p625 = {{Coord|56.946389|24.110278|display=inline}} | image = Reformed%20Church%20in%20Riga01.JPG | commonscat = Reformed Church in Riga | vaid = 6588 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Reform%C4%81tu_bazn%C4%ABca | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052185 | label = ''[[:d:Q56052185|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 10 | locality = Reformātu baznīca | lat = 56.946468 | long = 24.1102452 | p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}} | vaid = 7275 | year = 1847. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052188 | label = ''[[:d:Q56052188|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 10 | locality = Reformātu baznīca | lat = 56.946468 | long = 24.1102452 | p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}} | image = Reform%C4%81tu%20bazn%C4%ABca%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%2010%2C%20Port%C4%81ls%2C%20R%C4%ABga%2C.jpg | vaid = 7276 | year = 1737. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052191 | label = ''[[:d:Q56052191|Ciļņi fasādē]]'' | name = Ciļņi fasādē | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 19 | lat = 56.9457879 | long = 24.1085758 | p625 = {{Coord|56.945788|24.108576|display=inline}} | image = RigaMarstalu19Fasade.jpg | vaid = 7277 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052190 | label = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 19; Mārstaļu iela 21; Mārstaļu iela 26; Mārstaļu iela 23 | lat = 56.945712258509 | long = 24.108144639887 | p625 = {{Coord|56.945712|24.108145|display=inline}} | image = Dannensternhaus%20Riga.JPG | commonscat = Residential building complex on Mārstaļu street (Riga) | vaid = 6553 | year = 14. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4165386 | label = [[Reiterna nams]] | name = Reiterna nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 2/4 | lat = 56.946666666667 | long = 24.110555555556 | p625 = {{Coord|56.946667|24.110556|display=inline}} | image = Reiterna%20nams01.JPG | commonscat = Reutern House | vaid = 6587 | wikipediauri = Reiterna_nams | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052178 | label = ''[[:d:Q56052178|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 2/4 | lat = 56.946796 | long = 24.1108252 | p625 = {{Coord|56.946796|24.110825|display=inline}} | image = Reiterna%20Fassade.JPG | vaid = 7273 | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Reiterna nams]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052193 | label = ''[[:d:Q56052193|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 21 | lat = 56.9456272 | long = 24.1081777 | p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}} | image = RigaMarstalu21Fasade.jpg | vaid = 7278 | year = 17.gs.b.,20.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052195 | label = ''[[:d:Q56052195|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 21 | lat = 56.9456272 | long = 24.1081777 | p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}} | vaid = 7279 | year = 17.gs.b.,19.gs.,20.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052196 | label = ''[[:d:Q56052196|Vēja rādītājs]]'' | name = Vēja rādītājs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 21 | lat = 56.9456272 | long = 24.1081777 | p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}} | vaid = 7280 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052197 | label = ''[[:d:Q56052197|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 26 | lat = 56.9456256 | long = 24.1088052 | p625 = {{Coord|56.945626|24.108805|display=inline}} | vaid = 7281 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052182 | label = ''[[:d:Q56052182|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mārstaļu iela 6 | lat = 56.9467011 | long = 24.1104925 | p625 = {{Coord|56.946701|24.110492|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%206.JPG | vaid = 7274 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052211 | label = ''[[:d:Q56052211|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mūku iela 4 | lat = 56.9492804269 | long = 24.103060142186 | p625 = {{Coord|56.94928|24.10306|display=inline}} | image = RigaMuku4.jpg | vaid = 6589 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052214 | label = ''[[:d:Q56052214|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pasta iela 3 | lat = 56.9449495 | long = 24.1094651 | p625 = {{Coord|56.944949|24.109465|display=inline}} | image = Noliktava%2C%20Pasta%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Pasta iela 3 (Riga) | vaid = 6590 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052217 | label = ''[[:d:Q56052217|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Peitavas iela 10/12 | lat = 56.945808488336 | long = 24.110920941681 | p625 = {{Coord|56.945808|24.110921|display=inline}} | image = RigaPeitavas10-12.jpg | vaid = 6592 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052219 | label = ''[[:d:Q56052219|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Peitavas iela 6/8 | lat = 56.9459583 | long = 24.1106929 | p625 = {{Coord|56.945958|24.110693|display=inline}} | image = 5-Riga%20Syna-DSC04895.JPG | commonscat = Peitav Synagogue | vaid = 8585 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052215 | label = ''[[:d:Q56052215|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Peitavas iela 7 | lat = 56.9459038 | long = 24.1105309 | p625 = {{Coord|56.945904|24.110531|display=inline}} | image = Bruchbude%20Peitavas%207.JPG | vaid = 6591 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052231 | label = ''[[:d:Q56052231|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 14 | lat = 56.9501982 | long = 24.1033717 | p625 = {{Coord|56.950198|24.103372|display=inline}} | image = RigaPils14.jpg | vaid = 7326 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052220 | label = ''[[:d:Q56052220|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 14; Mazā Pils iela 11; Pils iela 16 | lat = 56.950225513998 | long = 24.103461018705 | p625 = {{Coord|56.950226|24.103461|display=inline}} | image = Pils%20iela%2014%202015-09-24.JPG | vaid = 6561 | year = 16. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052224 | label = ''[[:d:Q56052224|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 21 | lat = 56.9498924 | long = 24.1037983 | p625 = {{Coord|56.949892|24.103798|display=inline}} | image = RigaPils21.jpg | vaid = 6597 | year = 18. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052233 | label = ''[[:d:Q56052233|Bankas ēka]]'' | name = Bankas ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 23 | lat = 56.9497573 | long = 24.1042911 | p625 = {{Coord|56.949757|24.104291|display=inline}} | image = Riga%20Pils%2023%202015-09-24.JPG | commonscat = Pils iela 23 (Riga) | vaid = 8330 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052228 | label = ''[[:d:Q56052228|Birža]]'' | name = Birža | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 24; Doma laukums 6; Jēkaba iela 1 | lat = 56.950098349169 | long = 24.104902428243 | p625 = {{Coord|56.950098|24.104902|display=inline}} | image = Kunstmuseum%20Rigaer%20B%C3%B6rse%2020220628%20%282%29.JPG | commonscat = Riga Stock Exchange building | vaid = 6562 | year = 1852. - 1855. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052235 | label = ''[[:d:Q56052235|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 5 | locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca | lat = 56.9504728 | long = 24.1016282 | p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}} | vaid = 7321 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052238 | label = ''[[:d:Q56052238|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 5 | locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca | lat = 56.9504728 | long = 24.1016282 | p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}} | vaid = 7322 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052239 | label = ''[[:d:Q56052239|Glezna "Sv. Francisks"]]'' | name = Glezna "Sv. Francisks" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 5 | locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca | vaid = 9208 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052240 | label = ''[[:d:Q56052240|Glezna "Sv. Hieronims" ar rāmi]]'' | name = Glezna "Sv. Hieronims" ar rāmi | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 5 | locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca | vaid = 9207 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052241 | label = ''[[:d:Q56052241|Glezna "Sv. Dominiks"]]'' | name = Glezna "Sv. Dominiks" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 5 | locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca | vaid = 9209 | year = 19. gs. I p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052242 | label = ''[[:d:Q56052242|Balkona apdare]]'' | name = Balkona apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 6 | lat = 56.9504073 | long = 24.1022128 | p625 = {{Coord|56.950407|24.102213|display=inline}} | image = RigaPils6.jpg | vaid = 7325 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052230 | label = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 6; Mazā Pils iela 3; Mazā Pils iela 1 | lat = 56.950492845494 | long = 24.102326441556 | p625 = {{Coord|56.950493|24.102326|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Maz%C4%81%20Pils%20iela%201.JPG | vaid = 6560 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052243 | label = ''[[:d:Q56052243|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils iela 9; Anglikāņu iela 3; Anglikāņu iela 5 | lat = 56.950005138971 | long = 24.101823239588 | p625 = {{Coord|56.950005|24.101823|display=inline}} | image = Pils%20iela%209%202015-09-24.JPG | vaid = 6563 | year = 17. - 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052244 | label = ''[[:d:Q56052244|Licejs]]'' | name = Licejs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 2 | lat = 56.951382507604 | long = 24.102686426053 | p625 = {{Coord|56.951383|24.102686|display=inline}} | vaid = 6593 | year = 1785. -1787.g. 19. gs. be1.gas | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q322183 | label = [[Rīgas pils]] | name = Rīgas pils | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://www.president.lv/en/riga-castle | address = Pils laukums 3 | lat = 56.95095 | long = 24.100636111111 | p625 = {{Coord|56.95095|24.100636|display=inline}} | image = Riga%20Pils%20Latvia%20%28cropped%29.jpg | commonscat = Riga Castle | vaid = 6594 | wikipediauri = R%C4%ABgas_pils | year = 1330., 14. - 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052245 | label = ''[[:d:Q56052245|Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 3 | locality = Rīgas pils | lat = 56.951055000778 | long = 24.100933000152 | p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}} | vaid = 7315 | year = 1818., 1860.-1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas pils]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052247 | label = ''[[:d:Q56052247|Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 3 | locality = Rīgas pils | lat = 56.951055000778 | long = 24.100933000152 | p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}} | vaid = 7316 | year = 1938. -1939., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas pils]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052250 | label = ''[[:d:Q56052250|Skulptūra "Madonna ar bērnu"]]'' | name = Skulptūra "Madonna ar bērnu" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 3 | locality = Rīgas pils | lat = 56.951055000778 | long = 24.100933000152 | p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}} | vaid = 7318 | year = 1515. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas pils]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052252 | label = ''[[:d:Q56052252|Skulptūra "Valters Pletenbergs"]]'' | name = Skulptūra "Valters Pletenbergs" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 3 | locality = Rīgas pils | lat = 56.951055000778 | long = 24.100933000152 | p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}} | vaid = 7319 | year = 1515. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas pils]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052255 | label = ''[[:d:Q56052255|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 3 | locality = Rīgas pils | lat = 56.951055000778 | long = 24.100933000152 | p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}} | image = RigaPilsVarti.jpg | vaid = 7320 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas pils]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052257 | label = ''[[:d:Q56052257|Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka]]'' | name = Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pils laukums 4 | lat = 56.950907544505 | long = 24.102629968462 | p625 = {{Coord|56.950908|24.10263|display=inline}} | image = Riga%2020170706%20175615.jpg | vaid = 6595 | year = 1750., 1785., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052261 | label = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]'' | name = Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Riharda Vāgnera iela 13 | lat = 56.9484932 | long = 24.1116193 | p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013%2C%20R%C4%ABga%2C%20Farm%C4%81cijas%20muzejs.JPG | commonscat = Riharda Vāgnera iela 13 (Riga) | vaid = 6604 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052262 | label = ''[[:d:Q56052262|"Kariešu meistara nama" portāls un durvju komplekts]]'' | name = "Kariešu meistara nama" portāls un durvju komplekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Riharda Vāgnera iela 13 | lat = 56.9484932 | long = 24.1116193 | p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}} | image = %22Karie%C5%A1u%20meistara%20nama%22%20port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20R%C4%ABga%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013.JPG | vaid = 7409 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052258 | label = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības "Muse" komplekss]]'' | name = Dzīvojamās ēkas un biedrības "Muse" komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Riharda Vāgnera iela 2; Riharda Vāgnera iela 4; Kaļķu iela 18 | lat = 56.949194361526 | long = 24.110568891284 | p625 = {{Coord|56.949194|24.110569|display=inline}} | image = Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%202%202015-09-09%20%281%29.JPG | vaid = 6574 | year = 18. gs. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052266 | label = ''[[:d:Q56052266|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Riharda Vāgnera iela 4 | lat = 56.9490512 | long = 24.1104538 | p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}} | vaid = 7406 | year = 1781.-1782., 19.gs.b., 1902., 1989. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības "Muse" komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052268 | label = ''[[:d:Q56052268|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Riharda Vāgnera iela 4 | lat = 56.9490512 | long = 24.1104538 | p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}} | vaid = 7407 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības "Muse" komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q3409330 | label = [[Rīgas Svētā Jura baznīca|Svētā Jura baznīca]] | name = Svētā Jura baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.lnmm.lv/ru/dmdm/misc/about/museum/ | address = Skārņu iela 10/20; Kalēju iela 9/11 | lat = 56.9481 | long = 24.1095 | p625 = {{Coord|56.9481|24.1095|display=inline}} | image = Jura%20baznica.JPG | commonscat = St. George church in Riga | vaid = 6565 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Jura_bazn%C4%ABca | year = 1207. - 1209., 13. - 16. gs. b. 1699., 20.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q727809 | label = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | name = Rīgas Svētā Pētera baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://peterbaznica.riga.lv/en/news/ | address = Skārņu iela 19 | lat = 56.9475 | long = 24.109444444444 | p625 = {{Coord|56.9475|24.109444|display=inline}} | image = Iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2032.JPG | commonscat = Saint Peter's Church, Riga | vaid = 6598 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_bazn%C4%ABca | year = 13. gs., 15. - 18. gs., 1973. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052271 | label = ''[[:d:Q56052271|Epitāfija F. Ringenbergam]]'' | name = Epitāfija F. Ringenbergam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7338 | year = 1611. 20.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052274 | label = ''[[:d:Q56052274|Kapa plāksne]]'' | name = Kapa plāksne | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7354 | year = 1750. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052276 | label = ''[[:d:Q56052276|Kapa plāksne J. Damma dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne J. Damma dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7355 | year = 16.gs. 1667. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052277 | label = ''[[:d:Q56052277|Kapa plāksne K. un B. Pāleniem]]'' | name = Kapa plāksne K. un B. Pāleniem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7356 | year = 1550. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052278 | label = ''[[:d:Q56052278|Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7357 | year = 1742. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052280 | label = ''[[:d:Q56052280|Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem]]'' | name = Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7358 | year = 1676. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052282 | label = ''[[:d:Q56052282|Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai]]'' | name = Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | vaid = 7359 | year = 1657. 1726. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052284 | label = ''[[:d:Q56052284|Portāli (3)]]'' | name = Portāli (3) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | image = P%C4%93tera%20bazn%C4%ABcas%20port%C4%81li.jpg | vaid = 7360 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052288 | label = ''[[:d:Q56052288|Zilās Gvardes kapene]]'' | name = Zilās Gvardes kapene | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 19 | locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā | lat = 56.9475072 | long = 24.1092492 | p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}} | image = Blaue%20Garde.JPG | vaid = 7361 | year = 1743. 1973. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052298 | label = ''[[:d:Q56052298|"Ekes cilnis"]]'' | name = "Ekes cilnis" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 22 | lat = 56.9478208 | long = 24.1101049 | p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}} | image = Ekes%20cilnis%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG | vaid = 7362 | year = 1618. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052315 | label = ''[[:d:Q56052315|Portāli (2) un durvju komplekti (2)]]'' | name = Portāli (2) un durvju komplekti (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 22 | lat = 56.9478208 | long = 24.1101049 | p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}} | image = Port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG | vaid = 7363 | year = 1770. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052330 | label = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]'' | name = Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 22; Skārņu iela 20 | lat = 56.947831776569 | long = 24.110079356553 | p625 = {{Coord|56.947832|24.110079|display=inline}} | image = RigaSkarnu20-22.jpg | vaid = 6566 | year = 15. - 18. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052357 | label = ''[[:d:Q56052357|Altāris ar gleznu "Kristus augšāmcelšanās"]]'' | name = Altāris ar gleznu "Kristus augšāmcelšanās" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg | vaid = 7364 | year = 1768.-1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052377 | label = ''[[:d:Q56052377|Ērģeļu luktu gleznojumi (4)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (4) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7365 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052393 | label = ''[[:d:Q56052393|Ērģeļu luktu gleznojumi (9)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (9) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7366 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052412 | label = ''[[:d:Q56052412|Lasāmpults]]'' | name = Lasāmpults | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7377 | year = ap 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052431 | label = ''[[:d:Q56052431|Vitrāža "Sv. Pētera glābšana"]]'' | name = Vitrāža "Sv. Pētera glābšana" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7382 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052441 | label = ''[[:d:Q56052441|Vitrāžas (4)]]'' | name = Vitrāžas (4) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7383 | year = 1890.-1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052460 | label = ''[[:d:Q56052460|Griestu lukturis]]'' | name = Griestu lukturis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 24 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.9476227 | long = 24.1106468 | p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}} | vaid = 7384 | year = 1666. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q2568547 | label = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.janabaznica.lv | address = Skārņu iela 24; Jāņa sēta 7; Jāņa sēta 5; Jāņa sēta 3; Kalēju iela 11; Jāņa iela 3 | lat = 56.9475 | long = 24.1108 | p625 = {{Coord|56.9475|24.1108|display=inline}} | image = Riga%20johanneskirche%20133731389%20crop%20rotate.jpg | commonscat = St. John's Church, Riga | vaid = 6567 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_bazn%C4%ABca | year = 13. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052474 | label = ''[[:d:Q56052474|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skārņu iela 4; Skārņu iela 6; Skārņu iela 8 | lat = 56.948313881617 | long = 24.10903298755 | p625 = {{Coord|56.948314|24.109033|display=inline}} | image = Riga%20Skarnu%208%202015-09-24.JPG | vaid = 6564 | year = 17. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052479 | label = ''[[:d:Q56052479|Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss]]'' | name = Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 16; Trokšņu iela 10; Trokšņu iela 12 | lat = 56.950983974608 | long = 24.107352804637 | p625 = {{Coord|56.950984|24.107353|display=inline}} | image = RigaSmilsu16.jpg | vaid = 6569 | year = 16. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052503 | label = ''[[:d:Q56052503|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 2 | lat = 56.9502473 | long = 24.1057928 | p625 = {{Coord|56.950247|24.105793|display=inline}} | image = RigaSmilsu2.jpg | vaid = 9141 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052522 | label = ''[[:d:Q56052522|Griestu gleznojumi (3 telpās)]]'' | name = Griestu gleznojumi (3 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 4 | lat = 56.9502656 | long = 24.1059726 | p625 = {{Coord|56.950266|24.105973|display=inline}} | vaid = 8882 | year = 19.gs. I.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052540 | label = ''[[:d:Q56052540|Kamīni (2)]]'' | name = Kamīni (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 5 | lat = 56.9506793 | long = 24.1081078 | p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}} | vaid = 7395 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052554 | label = ''[[:d:Q56052554|Skapis]]'' | name = Skapis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 5 | lat = 56.9506793 | long = 24.1081078 | p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}} | vaid = 7396 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052573 | label = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 5; Meistaru iela 5 | lat = 56.950648904628 | long = 24.10823303514 | p625 = {{Coord|56.950649|24.108233|display=inline}} | image = RigaSmilsu5.jpg | vaid = 6568 | year = 1787. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052587 | label = ''[[:d:Q56052587|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 6 | locality = iekšpagalmā | lat = 56.9503402 | long = 24.1062187 | p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}} | vaid = 7021 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052605 | label = ''[[:d:Q56052605|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 6 | lat = 56.9503402 | long = 24.1062187 | p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}} | vaid = 7397 | year = 1912., 1994. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052621 | label = ''[[:d:Q56052621|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 8 | lat = 56.950487 | long = 24.1066604 | p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}} | vaid = 7398 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052635 | label = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Smilšu iela 8 | lat = 56.950487 | long = 24.1066604 | p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}} | image = RigaSmilsu8.jpg | commonscat = Smilšu iela 8 (Riga) | vaid = 8901 | year = 1902.-1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052762 | label = ''[[:d:Q56052762|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Teātra iela 3; Teātra iela 6 | lat = 56.948305946559 | long = 24.112016622657 | p625 = {{Coord|56.948306|24.112017|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Te%C4%81tra%20iela%206.JPG | vaid = 6571 | year = 18. -19. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052775 | label = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tirgoņu iela 10 | lat = 56.9487814 | long = 24.1066769 | p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}} | image = RigaTirgonu10.jpg | vaid = 6601 | year = 15. - 17. gs., 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052793 | label = ''[[:d:Q56052793|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tirgoņu iela 10 | lat = 56.9487814 | long = 24.1066769 | p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}} | image = RigaTirgonu10p.jpg | vaid = 7401 | year = 1698. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052809 | label = ''[[:d:Q56052809|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tirgoņu iela 5/7; Tirgoņu iela 9 | lat = 56.948957750233 | long = 24.106262983174 | p625 = {{Coord|56.948958|24.106263|display=inline}} | image = RigaTirgonu5-7.jpg | vaid = 6572 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4796493 | label = [[Arsenāls (izstāžu zāle)|LNMM izstāžu zāle "Arsenāls"]] | name = LNMM izstāžu zāle "Arsenāls" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals | address = Torņa iela 1<br/>Torņa iela 1, Rīga, LV-1050 | lat = 56.95152 | long = 24.10413 | p625 = {{Coord|56.95152|24.10413|display=inline}} | image = The%20old%20arsenal%20Riga.JPG | commonscat = Exhibition hall Arsenals (Riga) | vaid = 6602 | wikipediauri = Arsen%C4%81ls_(izst%C4%81%C5%BEu_z%C4%81le) | year = 13. gs., 1828. - 1832. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052879 | label = ''[[:d:Q56052879|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 11 | locality = 1.stāva Sv.Jirgena torņa telpā, 2.stāva Torņa zālē | lat = 56.9514533 | long = 24.1064988 | p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}} | vaid = 8744 | year = 18.gs. I.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052897 | label = ''[[:d:Q56052897|Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 11 | locality = 2.stāva zālē | lat = 56.9514533 | long = 24.1064988 | p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}} | vaid = 8745 | year = 1953.-1956. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052915 | label = ''[[:d:Q56052915|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 11 | locality = 2.stāva telpā | lat = 56.9514533 | long = 24.1064988 | p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}} | vaid = 8746 | year = 18.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052848 | label = ''[[:d:Q56052848|Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 3/5 | lat = 56.95149 | long = 24.1055947 | p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}} | vaid = 8816 | year = 18.gs., 19.gs. I.p. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052863 | label = ''[[:d:Q56052863|Sienu gleznojums 2.stāva telpā]]'' | name = Sienu gleznojums 2.stāva telpā | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 3/5 | lat = 56.95149 | long = 24.1055947 | p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}} | vaid = 8817 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052826 | label = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 3; Torņa iela 9; Torņa iela 11; Torņa iela 19; Torņa iela 5 | lat = 56.951469102886 | long = 24.105973579199 | p625 = {{Coord|56.951469|24.105974|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojamo%20%C4%93ku%20komplekss%2C%20t.sk.%20Zviedru%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Tor%C5%86a%20iela%209%3B%20Tor%C5%86a%20iela%2011%20%2801%29.JPG | vaid = 6573 | year = 13. - 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052932 | label = ''[[:d:Q56052932|Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka]]'' | name = Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Torņa iela 4 | lat = 56.9515419 | long = 24.1078801 | p625 = {{Coord|56.951542|24.10788|display=inline}} | image = RigaTorna4.jpg | vaid = 6603 | year = 18. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052950 | label = ''[[:d:Q56052950|Bankas ēka]]'' | name = Bankas ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vaļņu iela 11 | lat = 56.9500124 | long = 24.1105388 | p625 = {{Coord|56.950012|24.110539|display=inline}} | image = RigaValnu11.jpg | vaid = 8331 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052968 | label = ''[[:d:Q56052968|Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vaļņu iela 2 | lat = 56.9509836 | long = 24.1095224 | p625 = {{Coord|56.950984|24.109522|display=inline}} | vaid = 8924 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052982 | label = ''[[:d:Q56052982|"Kamieļa portāls"]]'' | name = "Kamieļa portāls" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vaļņu iela 47 | lat = 56.9465598 | long = 24.113849 | p625 = {{Coord|56.94656|24.113849|display=inline}} | vaid = 7410 | year = 17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053014 | label = ''[[:d:Q56053014|Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecpilsētas iela 13/15 | lat = 56.946411 | long = 24.1115653 | p625 = {{Coord|56.946411|24.111565|display=inline}} | vaid = 7417 | year = 1789. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053029 | label = ''[[:d:Q56053029|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecpilsētas iela 17 | lat = 56.9463231 | long = 24.1117369 | p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2017%2C%20Fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 7418 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053046 | label = ''[[:d:Q56053046|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecpilsētas iela 17 | lat = 56.9463231 | long = 24.1117369 | p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}} | vaid = 7419 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053063 | label = ''[[:d:Q56053063|Epitāfija]]'' | name = Epitāfija | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecpilsētas iela 8 | lat = 56.9464017 | long = 24.1118445 | p625 = {{Coord|56.946402|24.111845|display=inline}} | vaid = 7416 | year = 17.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052999 | label = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecpilsētas iela 8a; Vecpilsētas iela 13/15; Vecpilsētas iela 17; Vecpilsētas iela 11; Vecpilsētas iela 10; Alksnāja iela 10 | lat = 56.946350895726 | long = 24.111675430609 | p625 = {{Coord|56.946351|24.111675|display=inline}} | image = Alksn%C4%81ja%20iela%2010.JPG | vaid = 6575 | year = 16. - 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053080 | label = ''[[:d:Q56053080|Sienas panno]]'' | name = Sienas panno | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 18 | lat = 56.9504751 | long = 24.1112493 | p625 = {{Coord|56.950475|24.111249|display=inline}} | vaid = 7066 | year = 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053095 | label = ''[[:d:Q56053095|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zirgu iela 24/26 | lat = 56.949540000831 | long = 24.10753900024 | p625 = {{Coord|56.94954|24.107539|display=inline}} | image = RigaZirgu24-26.jpg | vaid = 7422 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56053110 | label = ''[[:d:Q56053110|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zirgu iela 3 | vaid = 9200 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052663 | label = ''[[:d:Q56052663|Dzīvojamo ēka]]'' | name = Dzīvojamo ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 16 | lat = 56.9491761 | long = 24.106861 | p625 = {{Coord|56.949176|24.106861|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2016%202015-09-09.JPG | vaid = 6600 | year = 1823., 19. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052680 | label = ''[[:d:Q56052680|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 17 | lat = 56.9495075 | long = 24.1068108 | p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2017%2C%20Balkona%20margas%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7168 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052695 | label = ''[[:d:Q56052695|Durvju komplekti (2)]]'' | name = Durvju komplekti (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 17 | lat = 56.9495075 | long = 24.1068108 | p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}} | vaid = 7169 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052712 | label = ''[[:d:Q56052712|Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 17 | lat = 56.9495075 | long = 24.1068108 | p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}} | vaid = 7170 | year = 1780.-1790. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052745 | label = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 17; Šķūņu iela 19 | lat = 56.949598708504 | long = 24.106911806057 | p625 = {{Coord|56.949599|24.106912|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2019%202015-09-09.JPG | vaid = 6539 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56052727 | label = ''[[:d:Q56052727|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 19 | lat = 56.9495726 | long = 24.1066777 | p625 = {{Coord|56.949573|24.106678|display=inline}} | image = RigaSkunu19.jpg | vaid = 7171 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q7587443 | label = [[Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca]] | name = Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Šķūņu iela 9; Amatu iela 5; Laipu iela 8; Šķūņu iela 11 | lat = 56.9492 | long = 24.1073 | p625 = {{Coord|56.9492|24.1073|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%209%202015-09-09.JPG | commonscat = Church of Saint Francis in Riga | vaid = 6538 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 13. - 20. gs | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q2672158 | label = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://www.liveriga.com/en/2968-our-lady-of-sorrows-church | address = Pils iela 5, Rīga | lat = 56.950311 | long = 24.101664 | p625 = {{Coord|56.950311|24.101664|display=inline}} | image = Iglesia%20de%20Nuestra%20Se%C3%B1ora%20de%20las%20Lamentaciones%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2001.JPG | commonscat = Church of Our Lady of Sorrows in Riga | vaid = 6596 | wikipediauri = R%C4%ABgas_S%C4%81pju_Dievm%C4%81tes_bazn%C4%ABca | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q15130283 | label = [[Alberta laukums]] | name = Alberta laukums | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.94602752 | long = 24.11217928 | p625 = {{Coord|56.946028|24.112179|display=inline}} | image = Alberta%20laukums%20Riga.JPG | commonscat = Albert Square (Riga) | vaid = 4819 | wikipediauri = Alberta_laukums | year = 1889.,20.gs.50.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051851 | label = ''[[:d:Q56051851|Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu | lat = 56.951357376721 | long = 24.107429786942 | p625 = {{Coord|56.951357|24.10743|display=inline}} | image = Pils%C4%93tas%20nocietin%C4%81jumu%20m%C5%ABru%20un%20tor%C5%86u%20paliekas%2C%20Trok%C5%A1%C5%86u%20iela%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Remains of City Fortification walls and Towers in Riga | vaid = 6554 | year = 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56051853 | label = ''[[:d:Q56051853|Vecrīgas arheoloģiskais komplekss]]'' | name = Vecrīgas arheoloģiskais komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu | lat = 56.94873958201 | long = 24.107182492841 | p625 = {{Coord|56.94874|24.107182|display=inline}} | vaid = 2070 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q140563458 | label = ''[[:d:Q140563458|Rīgas Doma ansamblis]]'' | name = Rīgas Doma ansamblis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.948773 | long = 24.104747 | p625 = {{Coord|56.948773|24.104747|display=inline}} | vaid = 6537 | year = 13. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vecrīga}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] tr8vqfopvha5og9s076pr3l4f2fru2p 0 245936 4539345 4506122 2026-10-24T14:09:08Z LFR1000 86129 4539345 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = [[File:A57 2026.png|A57 2026]] |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. 57. maršrutā kursē divi autobusi. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 2026.gada 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts sāka kursēt no Torņakalna stacijas, palielinot reisu skaitu dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (centra virzienā) | |- | align="center" |7 | Ķīpsala (Pārdaugavas virzienā) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 9pgqab5506gz95fb6pxe7apepqomwmx 4539357 4539345 2026-10-24T14:53:17Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4539357 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = A57 2026.png |valsts = {{LAT}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 6. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = {{sk|60283}} (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela — Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela — Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' — 6,3 km. 57. maršrutā kursē divi autobusi. Līdz 2018. gada 5. martam maršrutu apkalpoja ar ''[[Ikarus E91]]'' modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu—ziemeļu virzienā, no 2026.gada 11. maija tika veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Jaunais autobusa maršruts sāka kursēt no Torņakalna stacijas, palielinot reisu skaitu dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: Matrožu iela, Tīklu iela, Ogļu iela, Ģipša iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Balasta dambis]], Raņķa dambis, Uzvaras bulvāris, Valguma iela, Akmeņu iela, Jelgavas iela, Vienības gatve, Vilkaines iela. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala — Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala —''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (centra virzienā) | |- | align="center" |7 | Ķīpsala (Pārdaugavas virzienā) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} === Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi === * "Z.A. Meierovica bulvāris" pārdēvēta par "Nacionālais teātris".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Pieturas "Abrenes iela", "Centrālā stacija", "Merķeļa iela", "Inženieru iela", "Nacionālais teātris", "Brīvības bulvāris" un "Centrāltirgus" slēgtas mainoties autobusa maršrutam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 490mqeshj6ahy7ft60eam1p3nid5sfi 0 250922 4539397 3581620 2026-10-24T17:05:20Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539397 wikitext text/x-wiki {{Pārvietot|Žuans Fusters}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Žoans Fusters | vārds_orig = ''Joan Fuster'' | attēls = Joanfuster.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 23 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1992 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 21 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[Rakstnieks]] | rakstīšanas valoda = [[Katalāņu valoda]] | periods = | žanri = Esejas, [[dzeja]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Žoans Fusters i Orteļss''' ({{val|ca|Joan Fuster i Ortells}}; dzimis {{dat|1922|11|23}}, miris {{dat|1992|6|21}}) bija [[katalāņi|katalāņu]] tautības [[Spānija]]s rakstnieks. Rakstīja [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]]. 1962. gada politiskajā un vēsturiskajā esejā ''Nosaltres, els valencians'' izveidojis terminu "Katalāņu valstis" (''Països Catalans''), ar kuru apzīmē teritoriju, kurā tiek runāts [[katalāņu valoda|katalāņu valodā]]. Vēl ir sarakstījis tādus darbus kā ''Heretgies, revoltes i sermons'', ''Literatura catalana contemporània'' un ''Diccionario para ociosos''. Ir saņēmis dažādus apbalvojumus, tai skaitā katalāņu literāro balvu par mūža ieguldījumu. == Ārējās saites == * [http://www.enciclopedia.cat/enciclop%C3%A8dies/gran-enciclop%C3%A8dia-catalana/EC-GEC-0028550.xml?s.q=Joan+Fuster#.U1WEofl_tUM Biogrāfija] {{ca ikona}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fusters, Žoans}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1992. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Katalāņi]] sxsljiooxwhlk6pelb1p2a25m4vya4g 0 254406 4539611 4442880 2026-10-25T10:41:37Z Bendžamins 76862 4539611 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Santi Kasorla | image = Santi Cazorla, 2012-08-18.jpg | image_size = 200px | alt = | caption = Kasorla 2012. gadā | fullname = Santjago Kasorla Gonsaless | birth_date = {{birth date and age|1984|12|13|df=y}} | birth_place = [[Ljanera]], Spānija | height = 168<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=72644/index.html|title=Santi Cazorla|publisher=UEFA.com|accessdate=22 August 2013}}</ref> | position = [[pussargs (futbols)|malējais pussargs]] / [[pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1992—1996 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Covadonga|Covadonga]] | youthyears2 = 1996—2003 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo|Oviedo]] | years1 = 2003—2004 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF B|Villarreal B]] | caps1 = 40 | goals1 = 4 | years2 = 2003—2006 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | caps2 = 54 | goals2 = 2 | years3 = 2006—2007 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Recreativo de Huelva|Recreativo]] | caps3 = 34 | goals3 = 7 | years4 = 2007—2011 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | caps4 = 127 | goals4 = 23 | years5 = 2011—2012 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | caps5 = 38 | goals5 = 9 | years6 = 2012—2018 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps6 = 129 | goals6 = 25 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years7 = 2018—2020 | caps7 = 70 | goals7 = 15 | nationalyears1 = 2004—2006 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008—2015 | nationalteam2 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps2 = 81 | nationalgoals2 = 15 | caps8 = 55 | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al Sadd SC|Al Sadd]] | goals8 = 23 | years8 = 2020—2023 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Oviedo]] | years9 = 2023—2026 | caps9 = 84 | goals9 = 3 | totalcaps = 631 | totalgoals = 109 }} '''Santjago Kasorla Gonsaless''' ({{val|es|Santiago Cazorla González}}; dzimis {{dat|1984|12|13}}), plašāk zināms kā '''Santi Kasorla''' (''Santi Cazorla''), ir [[Spānija]]s bijušais futbolists. Lielāko daļu no profesionālās karjeras ir pavadījis Spānijas futbola klubā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' un Anglijas klubā ''[[Arsenal FC|Arsenal]].'' Kasorla ir spēlējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] gan [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada]], gan [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. Viņš spēlēja Spānijas izlasē arī [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2004 '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2013—14, 2014—15 * [[FA Community Shield]]: 2014, 2015 '''Al Sadd''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2020—21 * [[Kataras kauss futbolā|Kataras kauss]]: 2021 * [[Kataras Superkauss]]: 2019—20 '''Spānija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] '''Individuālie sasniegumi''' * Spānijas gada futbolists: 2006—07 * [[Arsenal FC|''Arsenal'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012—13 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}} {{DEFAULTSORT:Kasorla, Santi}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Astūrijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Al Sadd SC spēlētāji]] [[Kategorija:Real Oviedo spēlētāji]] [[Kategorija:Recreativo de Huelva spēlētāji]] it571mkdjhs4hi56ihjgmqrhva2sjg1 0 257436 4539445 4364467 2026-10-24T23:30:05Z ~2026-56852-69 152301 4539445 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lidija Doroņina-Lasmane | vārds_orig = | attēls = Lidija Doroņina-Lasmane in 2015.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Lidija Doroņina-Lasmane 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1925 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Ulmales pagasts]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Latviete | nodarbošanās = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Mihails Doroņins | bērni = Ārija Rubene | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} '''Lidija Doroņina-Lasmane''' (dzimusi '''Lidija Lasmane''' {{dat|1925|7|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[disidenti|disidente]], PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1925. gada 28. jūlijā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Ulmales pagasts|Ulmales pagastā]] baptistu Lasmaņu ģimenē. 13 gadu vecumā kristījās [[Saka]]s baptistu draudzē. Pēc Otrā pasaules kara uzsāka mācības medmāsu skolā Rīgā. 1946. gada novembrī viņu pirmo reizi apcietināja kopā ar citiem ģimenes locekļiem par medikamentu un pārsienamo materiālu piegādi [[nacionālie partizāni|mežabrāļiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laikmetazimes.lv/2012/07/16/lidija-lasmane-doronina-ja-vien-es-sekoju/ |title=Lidija Lasmane - Doroņina. Ja vien es sekoju… |access-date={{dat|2014|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140810220901/http://www.laikmetazimes.lv/2012/07/16/lidija-lasmane-doronina-ja-vien-es-sekoju/ }}</ref> 1947. gada aprīlī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls L. Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz 5 gadiem, tiesību ierobežojumus uz 3 gadiem, viņas tēvam Andrejam Lasmanim 10 gadus ieslodzījumā, bet mātei trīs gadus nosacīti. Ieslodzījumā Austrumurālu labošanas darbu nometnē (″Vosturallag″) [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] viņa saslima ar plaušu [[tuberkuloze|tuberkulozi]]. 1951. gadā viņa tika nometināta uz dzīvi [[Vorkuta|Vorkutā]], kur iepazinās ar savu nākamo vīru ģeologu Mihailu Doroņinu. Pēc Staļina nāves Lidijai Lasmanei atļāva atgriezties Latvijā, kur viņa dzīvoja pie sava brālēna Edvarda Lasmaņa [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. 1970. gadā viņu otro reizi apcietināja par aizliegtās literatūras lasīšanu un norakstu izplatīšanu. Latvijas PSR Augstākā tiesa piesprieda L. Doroņinai divus gadus cietumsoda par ″apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu″, ko viņa izcieta Dzegužkalna sieviešu cietumā [[Iļģuciems|Iļģuciemā]] Rīgā. Trešo reizi apcietināta [[Jurijs Andropovs|Andropova]] organizēto represiju laikā 1983. gada 6. janvārī līdz ar [[Jānis Rožkalns|Jāni Rožkalnu]], [[Gunārs Astra|Gunāru Astru]] un [[Jānis Vēveris (disidents)|Jāni Vēveri]] par "pretpadomju propagandu un aģitāciju". Latvijas PSR Augstākā tiesa 1983. gada augustā viņai piesprieda piecus gadus ieslodzījumā [[Mordvija]]s nometnēs un trīs gadus nometinājumā. [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] organizētās [[Pārbūve]]s laikā, 1987. gada 14. janvārī L. Doroņina tika atbrīvota no ieslodzījuma un vairākus mēnešus turēta nometinājumā [[Altaja novads|Altaja novadā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1987. gada vasarā viņa atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viņa atjaunoja pirmslaulības uzvārdu (Lasmane) un aktīvi darbojās Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=204 |title=Lidija Doroņina |access-date={{dat|2014|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304231419/http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=204 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atzinība == 1994. gadā Doroņina-Lasmane tika apbalvota ar V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], kuru saņemt atteicās, ko pamatoja ar to, ka kopā ar viņu to saņemšot vairāki VDK aģenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/triju-zvaigznu-ordenis-zaude-reputaciju/369174 |title=Triju Zvaigžņu ordenis zaudē reputāciju? |accessdate=2015-01-01 |publisher=apollo.tvnet.lv |date=2007-11-22 |archive-date=2016-11-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161117232338/http://apollo.tvnet.lv/zinas/triju-zvaigznu-ordenis-zaude-reputaciju/369174 }}</ref> 2019. gadā Doroņina-Lasmane saņēma [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-balva-2019|title=Ministru kabineta balva 2019|website=www.mk.gov.lv|access-date=2020-12-30|date=2019-11-14|language=lv}}</ref> 2017. gada novembrī pirmizrādi piedzīvoja [[Andrejs Verhoutinskis|Andreja Verhoutinska]] uzņemtā [[dokumentālā filma]] "[[Lidija (filma)|Lidija]]", kurā Doroņina-Lasmane stāsta par savu skarbo dzīvesgājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/pirmizradi-piedzivos-dokumentala-filma-par-lidiju-lasmani-doroninu.a256761/|title= Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Lidiju Lasmani-Doroņinu |last=lsm.lv kultūras redakcija|accessdate=2018-09-27 |publisher=lsm.lv| date=2017-11-09}}</ref> Doroņina-Lasmane 2018. gada septembrī tika pieteikta [[Nobela miera prēmija]]i, būdama viena no 320 kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/296291-disidente-lidija-lasmane-doronina-pieteikta-nobela-premijai|title= Disidente Lidija Lasmane-Doroņina pieteikta Nobela prēmijai |last=LETA|accessdate=2018-09-27 |publisher=jauns.lv| date=2018-09-11}}</ref> 2025. gada 28. jūlijā Doroņinu-Lasmani 100. dzimšanas dienā apsveica Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]]. Šai jubilejai par godu [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] tika atklāta izstāde "Lidija 100".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/28.07.2025-ar-domam-par-patiesibu-vertibam-un-gaismu-atzimeta-lidijas-doroninas-lasmanes-100-gadu-jubileja.a608387/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Ar domām par patiesību, vērtībām un gaismu atzīmēta Lidijas Doroņinas-Lasmanes 100 gadu jubileja|publisher=lsm.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304213804/http://www.vissnotiek.lv/evas-saruna-ar-lidiju-lasmani-doroninu/ Raidījuma "Viss notiek" saruna ar Lidiju Lasmani-Doroņinu] * [http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2012&month=8&article=8 Uz eņģeļu rokām - "Rīgas Laika" intervija]{{Novecojusi saite}} {{DEFAULTSORT:Doroņina-Lasmane, Lidija}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] mj10ahcixzmhqsskerv8nrctbt385k5 0 261865 4539381 4528587 2026-10-24T16:37:34Z Tankists 100139 4539381 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 4. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | previous_election = 3. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 1928 | next_election = | next_year = ''[[Tautas Saeimas vēlēšanas|1940]]''<br />[[5. Saeimas vēlēšanas|1993]] | election_date = {{dat|1931|10|03}} un {{dat|1931|10|04}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus | turnout = 967 220 | party_name = no <!-- LSDSP --> | image1 = [[Attēls:P._Kalnins.jpg|150x150px]] | colour1 = 7F0000 | leader1 = [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] | party1 = [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | last_election1 = 24,3% | seats_before1 = 25 no 100 | seats_after1 = 21 no 100 | seat_change1 = {{samazinājās}} 4 | popular_vote1 = 186 000 | percentage1 = 19,2% | swing1 = {{samazinājās}} 5,1% <!-- LZS --> | image2 = [[Attēls:Karlis_Ulmanis.jpg|150x150px]] | colour2 = 008000 | leader2 = [[Kārlis Ulmanis]] | party2 = [[Latviešu Zemnieku savienība]] | last_election2 = 15,0% | seats_before2 = 16 no 100 | seats_after2 = 14 no 100 | seat_change2 = {{samazinājās}} 2 | popular_vote2 = 118 443 | percentage2 = 12,2% | swing2 = {{samazinājās}} 2,8% <!-- LZKP --> | image3 = [[Attēls:Bīskaps_Jāzeps_Rancāns.jpg|150x150px]] | colour3 = | leader3 = [[Jāzeps Rancāns]] | party3 = [[Kristīgo zemnieku un katoļu partija]] | last_election3 = 5,2% | seats_before3 = 6 no 100 | seats_after3 = 8 no 100 | seat_change3 = {{palielinājās}} 2 | popular_vote3 = 78 881 | percentage3 = 8,2% | swing3 = {{palielinājās}} 3,0% <!-- Pārējais --> | map_image = | map_size = | map_alt = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = | after_election = | after_party = | posttitle = }} [[Attēls:Bertas Pīpiņas uzvara pār ģenerāli Eduardu Kalniņu 4. Saeimas vēlēšanās.jpg|300px|thumb|right|[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā Centra]] kandidātes [[Berta Pīpiņa|Bertas Pīpiņas]] uzvara pār ģenerāli [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduardu Kalniņu]] 4. Saeimas vēlēšanās. “Ģenerāl, ģenerāl, nekaŗo ar sievieti! Tā tevi nožņaugs ja ne citādi, tad ar zīda prievīti.” Aleksandra Vernera Bundžas karikatūra (1931).]] [[Attēls:Ballot paper of 1931 Latvian parliamentary election.jpg|thumb|Rīgas apgabala kandidātu saraksta piemērs]] '''[[4. Saeima]]s vēlēšanas''' Latvijā notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. == Rezultāti == Vēlēšanās tika pieteikti 103 kandidātu saraksti no 44 partijām.<ref name="lat">{{LAT e|5|73}}</ref> Kopumā vēlēšanās piedalījās 974 822 pilsoņu, kas sastādīja 80,0% no visiem balsstiesīgajiem.<ref name="lat" /> Saeimā iekļuva 27 saraksti: * [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] — 21 vieta; * [[Latviešu zemnieku savienība]] — 14 vietas; * [[Katoļu un kristīgo zemnieku partija|Kristīgo zemnieku un katoļu partija]] — 8 vietas; * [[Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija]] — 7 vietas; * [[Latvijas Komunistiskā partija|Strādnieku un zemnieku partija]] — 6 vietas; * [[Demokrātiskais Centrs|"Demokrātiskā Centra"]] un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksts — 6 vietas; * [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]] — 5 vietas; * [[Vācbaltu partiju padome|Latvijas vācu baltiešu partija]] — 5 vietas; * [[Kristīgā apvienība un strādnieku partija]] — 3 vietas; * [[Progresīvā apvienība]] — 3 vietas; * [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] — 2 vietas; * [[Agudas Izrael (Latvija)|''Agudas Jisroel'']] — 2 vietas; * [[Jaunā zemnieku apvienība]] — 2 vietas; * [[Krievu vecticībnieku darba tautas partija]] — 2 vietas; * [[Latvijas Poļu savienība|Latvijas Poļu-katoļu savienība]] — 2 vietas; * [[Pareizticīgo vēlētāju un krievu, un apvienoto organizāciju bloks|Pareizticīgo un vecticībnieku vēlētāju un apvienoto krievu organizāciju saraksts]] — 2 vietas; * [[Cionistu organizācija "Mizrahi"]] — 1 vieta; * [[Dzelzceļnieku, valsts darbinieku, amatnieku un strādnieku arodnieciskā apvienība]] — 1 vieta; * [[Krievu zemnieku apvienības un krievu sabiedrisko darbinieku frakcija]] — 1 vieta; * [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] — 1 vieta; * [[Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija]] — 1 vieta; * [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība|Latvijas Darba savienība]] — 1 vieta; * [[Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība]] — 1 vieta; * [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] — 1 vieta; * [[Latvijas Komunistiskā partija|Nabadzīgo strādnieku un zemnieku saraksts]] — 1 vieta; * [[Rīgas vācu saraksts Vidzemei]] — 1 vieta; *[[Strādnieki un nabadzīgie zemnieki]] — 1 vieta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190607201146/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/4-saeimas-velesanas 4. Saeimas vēlēšanas] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:1931. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas|04]] 7sxp0228pt5medcmt4bjsx5viri9ks4 0 263602 4539579 4518133 2026-10-25T09:39:26Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539579 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Antons Juhņevičs | vārds_orig = | attēls = Antons Juhņevičs.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Bikavas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Latvija]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[priesteris]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Antons Juhņevičs''' (1905—1947) bija [[katoļi|katoļu]] [[priesteris]] un [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītājs [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]]. 1946. gadā apsūdzēts "pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā" un, pēc [[Tribunāls|tribunāla]] sprieduma, sodīts ar nāvi. == Dzīvesgājums == Dzimis 1905. gada oktobrī [[Bikavas pagasts|Bikavas pagastā]]. Studēja [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] un [[Ļubļina]]s universitātē. 1932. gadā viņu iesvētīja par priesteri. Bijis prāvests [[Viļāni|Viļānu]], [[Daugavpils]], [[Kombuļi|Kombuļu]], [[Atašiene]]s un [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagu]] draudzē. Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos drosmīgi uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|atkārtotās Latvijas austrumdaļas okupācijas]] 1944. gada vasarā ar segvārdu '''Vientulis''' pievienojās [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]. 1945. gada 28. janvārī tika atvairīts čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, bet 1945. gada 24. augustā priesteris Juhņevičs tika ievēlēts par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju. Viņa vietniece bija nelegālā laikraksta "Tēvzemes Sargs" atbildīgā redaktore [[Valerija Mundure]]. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. 1945. gada beigās čekisti arestēja 33 ģimenes no [[Vārkava]]s apkārtnes un aizveda uz Daugavpils cietumu. Lai glābtu savas draudzes locekļu dzīvību, 1946. gada 8. janvārī A. Juhņevičs labprātīgi legalizējās,<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/tautas-pretestibas-dzejniece-12431485 Tautas pretestības dzejniece] [[Diena]], Anna Rancāne 2005. gada 7. jūnijā</ref> bet 24. aprīlī [[VDK]] darbinieki viņu [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagos]] arestēja. Pēc kara tribunāla sprieduma viņu 1947. gada 14. februārī nošāva Rīgas Centrālcietumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 |title=nekropole.info |access-date=28.10.2014 |archive-date=30.09.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150930220022/http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 }}</ref> == Garīgā kalpošana == * 1932—1935: [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] * 1935—1938: [[Kumbuļu Dieva žēlastības Romas katoļu kapela]] * 1938—1939: [[Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] * 1939—1945: [[Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca]] == Piemiņa == 2005. gada 11. jūnijā Rīgas Matīsa kapos atklāja memoriālu Centrālcietumā nogalināto piemiņai. Vārkavas novada dome un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība 2005. gada 8. oktobrī ar piemiņas dievkalpojumu un plāksnes atklāšanu svinēja Antona Juhņeviča 100 gadu jubileju. 2012.-2014. gadā par A. Juhņeviču tika uzņemta filma "[[Segvārds Vientulis]]". == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Juhņevičs, Antons}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] [[Kategorija:Nogalinātie garīdznieki]] nfzddpxq5whusrs56dc96qjqufssioc 0 266277 4539590 4327894 2026-10-25T09:51:47Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539590 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Oy Karl Fazer Ab'' | logo = Fazer logo 2017.svg | logo_size = 180px | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1891. gads | founder = [[Karls Facers]] | defunct = | location_city = [[Helsinki]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[pārtikas rūpniecība]] | products = [[maize]]s izstrādājumi, [[konfekte]]s, [[cepums|cepumi]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.fazergroup.com fazergroup.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Fazer Geisha.jpg|right|thumb|200px|''Fazer Geisha'' šokolāde]] [[Attēls:Dumle.JPG|right|thumb|140px|''Fazer'' konfektes]] '''''[[Kapitālsabiedrība (Somija)|Oy]] Karl Fazer Ab''''', zināms ar zīmolu '''''Fazer''''', ir [[Somija]]s [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums. Tas ir dibināts 1891. gadā. Galvenais birojs atrodas [[Helsinki|Helsinkos]]. Uzņēmuma īpašnieki ir Faceru ģimene. ''Fazer'' ražo [[maize]]s izstrādājumus, [[konfekte]]s, [[šokolāde|šokolādi]], [[Cepumi|cepumus]] un citu konditoreju. == Vēsture == [[Attēls:Karl Fazer.jpg|right|thumb|120px|Uzņēmuma dibinātājs Karls Facers]] [[Attēls:Fazer logo.svg|right|thumb|180px|Logotips no 2006. līdz 2017. gadam]] 1891. gada 17. septembrī zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Facers (''Karl Fazer'') Helsinku centrā atvēra franču — krievu konditoreju. 1894. gadā tā sāka ražot šokolādi un konfektes. 1895. gadā tika izlaista ledene ''Pihlaja'', kas ir uzņēmuma vecākais līdz šim ražotais produkts. 1897. gadā tika sākta saldumu rūpnieciska ražošana. 1898. gadā Helsinkos tika atvērta jauna fabrika. 1908. gadā reģistrēta ''Fazer'' tirgus marka.<ref name="timeline" /> 1920. gados ''Fazer'' atvēra veikalu [[Stokholma|Stokholmā]], Zviedrijā. 1924. gadā tika sākta [[biskvīts|biskvītu]] ražošana. 1927. gadā tika nopirkts Somijas un Anglijas biskvītu ražošanas kopuzņēmums [[Hanko]]. 1930. gadā [[lakrica]]s ražošana tika pārcelta no Hanko uz Helsinkiem. 1935. gadā ''Fazer'' nopirka restorānu ''Kalastajatorppa''. 1938. gadā tika atvērtas divas [[maiznīca]]s. 1940. gadā, sakarā ar [[Padomju Savienība|PSRS]] kara bāzes izveidošanu Hanko pussalā, no tās tika pārcelta biskvītu ražotne. 1947. gadā biskvītu fabrika tika pārsaukta par ''Hanko Biscuits''. 1952. gadā ''Fazer'' savu produkcijas izplatīšanu sāka nodot ārējiem tirgotājiem. 1955. gadā [[Vantā]] tika atklāta fabrika ''Fazerila''. 1958. gadā uzņēmums nopirka ''Oululainen'' maizes [[Ceptuve|ceptuvi]]. 1962. gadā ''Oululainen'' sāka ražošanu jaunā fabrikā [[Lahti]]. 1963. gadā šokolādes un saldumu ražošana tika pārcelta uz ''Fazerila''. 1966. gadā ''Hanko Biscuits'' tika apvienots ar ''Karl Fazer Oy''. 1967. gadā Zviedrijā tika izveidots meitas uzņēmums ''Karl Fazer AB''. 1970. gadā ''Fazer'' iegādājās uzņēmumu ''Colombia''. 1971. gadā ''Oululaisen Mylly'' Lahti uzcēla [[dzirnavas]]. 1975. gadā Zviedrijas pilsētā [[Malme|Malmē]] tika nopirkts uzņēmums ''Mazetti AB''. 1976. gadā tika izveidota ēdināšanas nodaļa ''Fazer Catering'' (kopš 1988. gada ''[[Amica]]''). 1978. gadā ''Fazer Catering'' pārņēma ēdināšanas uzņēmumus ''Työmaahuolto'' un ''Ravintohuolto''. 1979. gadā ''Fazer'' [[Turku]] nopirka uzņēmumu ''J.R. Lehtinen''. 1982. gadā Zviedrijas komūnā [[Lindčepinga|Lindčepingā]] tika dibināts meitas uzņēmums ''Fazer Bröd AB'' 1989. gadā tika izveidotas trīs operatīvās nodaļas: ''Fazer Confectionery'', ''Fazer Bakeries'' un ''Fazer Biscuits''. Konfekšu nodaļa kļuva starptautiska. ''Fazer'' Somijā izveidoja maiznīcu tīklu. 1990. gadā sakās sadarbība starp ''Fazer Confectionery'' un Zviedrijas ''Cloetta''. 1991. gadā ''United Biscuits'' ieguva 49 % ''Fazer Biscuits'' kapitāldaļu. 1993. gadā [[Lapēnranta|Lapēnrantā]] tika nopirkts uzņēmums ''Chymos''. 1994. gadā tika sākta darbība [[Igaunija|Igaunijā]], atklājot ''Fazer Eesti'' maizes ceptuvi [[Tallina|Tallinā]]. ''United Biscuits'' ieguva vairākumu uzņēmumā ''Fazer Biscuits''. 1997. gadā iegādāti ''Pick & Mix'' konditorejas uzņēmumi Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē. 1998. gadā tika iegūta dalība uzņēmumā ''Hlebnyj Dom'' [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], Krievijā. 1999. gadā tika panākta vienošanās par ''Fazer Confectionery'' un ''Cloetta'' apvienošanos. 2000. gadā ''Fazer Confectionery'' apvienojās ar Zviedrijas ''[[Cloetta|Cloetta AB]]'', izveidojot atsevišķu uzņēmumu ''Cloetta Fazer AB''. ''Fazer'' ieguva Krievijas uzņēmuma ''Hlebnyj Dom'' vairākuma kapitāldaļu. 2001. gadā ''Amica'' ieguva Dānijas uzņēmuma ''Wip Personalerestauranter A/S'' vairākuma kapitāldaļu. ''Fazer'' sākta darbību Latvijā. ''Fazer Bakeries'' sāka darbību Latvijā un Lietuvā. 2002. gadā ''Fazer Bakeries'' iegādājās Zviedrijas maizes cepēju ''Lövångerbröd AB''. Francijas grupa ''[[Danone]]'' nopirka ''Fazer Keksit Oy'' (Vantā cepumu rūpnīca) atlikušās kapitāldaļas (vēlāk tas tika pārdēvēts par ''LU Suomi Oy'', un 2007. gadā nonāca ASV uzņēmuma ''[[Kraft Foods]]'' īpašumā). ''Amica'' sāka darbību Norvēģijā. 2003. gadā ''Amica'' ieguva vairākumu Norvēģijas ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumā ''Adviso Meny AS''. 2004. gadā ''Fazer'' izstrādāja jaunu darbības modeli un atjaunoja zīmola stratēģiju. 2005. gadā [[Maskava|Maskavā]] tika nopirkta maizes ceptuve ''Zvjozdnij''. 2006. gadā ''Fazer'' iegādājās Sanktpēterburgā bāzēto ''Abela Services CIS'', ''SIA Nokroko A'' Latvijā un ''KantineRingen As'' Norvēģijā. 2007. gadā maizes bizness Krievijā tika atdalīts ''Fazer Russia'' atsevišķā nodaļā. 2008. gadā uzņēmums ''Cloetta Fazer AB (publ)'' tika sadalīts divos uzņēmumos: ''[Cloetta]]'' un ''Fazer Confectionery'', kas kļuva par ''Fazer'' grupas nodaļu. 2008. gadā ''Fazer'' nopirka [[košļājamā gumija|košļājamo gumiju]] ražotāju ''Fennobon''. 2009. gadā Zviedrijā tika iegādāts ''Lantmännen Färskbröd''. 2011. gadā tika pārdots ''Fazer Amica'' ēdināšanas un restorānu bizness Igaunijā un Latvijā; Zviedrijā nopirkts maizes ceptuvju tīkls ''Gateau''. 2012. gadā Krievijā tika pārtraukts ēdināšanas pakalpojumu bizness. Tika iegādāts Zviedrijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ''Scandinavian Facility Management'' (''SFAB'').<ref name="timeline" /> 2012. gada novembrī no ASV uzņēmuma ''[[Kraft Foods]]'' tika nopirkta Vantā cepumu rūpnīca (agrākā ''Fazer Keksit''). 2017. gada 17. martā tika nopirkts fermentētu auzu produktu ražotājs ''Bioferme Oy'' (zīmols ''Yosa''). 6. novembrī ''Fazer'' iegādājās vadošo Ziemeļvalstu [[smūtijs|smūtiju]] zīmolu ''Froosh''. 2019. gada janvārī tika nolemts slēgt Oulu ceptuvi un izveidot jaunu ražotni Lahti. 2019. gada 11. jūnijā ''Fazer'' paziņoja, ka pārdos ''Fazer Food Services'' restorānu biznesu Apvienotās Karalistes uzņēmumam ''[[Compass Group]]'' kā daļu no stratēģijas koncentrēties uz patēriņa precēm; darījums pabeigts 2020. gada 1. februārī. 2019. gada vasarā ''Fazer'' iegādājās Somijas uzņēmumu ''Kaslink Foods'', kas specializējies augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanā. 2020. gada 17. janvārī tika iegādāts ''Vuohelan Herkku'' maizes ceptuvju un dzirnavu bizness, kas specializējies bezglutēna produktu ražošanā. 25. februārī tika slēgta Kārinas ražotne, 24. septembrī slēgta Karkilas ražotne. 2021. gada 13. decembrī ''Fazer'' vienojās no ''Profuragruppen'' pirkt uzņēmumu ''Trensums Food AB'', kas ir Zviedrijas vadošais augu dzērienu ražotājs, stratēģiski koncentrējoties uz auzu dzērieniem; darījums pabeigts 2022. gada 1. martā. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 4. martā ''Fazer'' paziņoja, ka aptur savas produkcijas eksportu uz Krieviju, bet 6. martā paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā (uzņēmumam bija trīs ceptuves Sanktpēterburgā un viena Maskavā; neto pārdošanas apjoms Krievijā 2021. gadā bija aptuveni 157 miljoni eiro, kas veidoja 13 % ''Fazer'' pārdošanas apjoma).<ref name="Fazer 2022.03.06" /> 27. martā Krievijas mediji informēja, ka ''Fazer'' turpinās savu meitas uzņēmumu darbību Krievijā, nomainot uzņēmuma un zīmola nosaukumu ''Fazer'' pret ''Hlebnyj dom'', kas līdz šim jau ticis izmantots produkcijai.<ref name="fontanka.ru 2022.03.27" /> 28. martā ''Fazer'' paziņoja, ka uzņēmums nav atcēlis savu lēmumu aiziet no Krievijas, bet meitas uzņēmuma pārdēvēšana ir daļa no iziešanas procesa, lai pēc īpašumtiesību nodošanas ''Fazer'' zīmolu Krievijā nevarētu likumīgi izmantot.<ref name="Fazer 2022.03.28" /> 2022. gada 29. aprīlī ''Fazer'' paziņoja, ka ir parakstījis līgumu par savas Krievijas meitasuzņēmuma pārdošanu vadošajam Maskavas maizes izstrādājumu uzņēmumam ''Kolomenskij Bakery and Confectionery Holding''. 2025. gada vasarā ''Fazer'' [[Lahti]] sāka jaunas šokolādes ražotnes būvniecību. Tajā plānots ieguldīt aptuveni 400 miljonus eiro, un jaunā ražotne darbu sāks 2028. gadā.<ref name="delfi 2025.08.26" /> == ''Fazer'' Latvijā == Latvijā ''Fazer'' grupu pārstāv uzņēmums "Fazer Latvija". Tā ražotnē Ogrē tiek ražota maize, saldēti maizes produkti un konditorejas izstrādājumi. "Fazer Latvija" strādā ar zīmoliem "Fazer" un "Druva". === ''Fazer'' Latvijā vēsture === 2001. gada 7. augustā dibināta SIA ''Amica Latvia''. 2005. gada 16. martā tā pārdēvēta par SIA ''Fazer Amica''. 2011. gadā to pārdeva, un 2011. gada 12. septembrī pārdēvēja par SIA ''Baltic Restaurants Latvia''.<ref name="Fazer Amica" /> 2001. gada decembrī ''Fazer Bakeries'' nopirka Lavijas maizes ražotāju SIA ''Ogres maiznieks'', kas dibināts 2000. gada 24. novembrī.<ref name="TVNET 2002.01" /> 2002. gada 1. oktobrī SIA ''Ogres maiznieks'' pārdēvēts par SIA ''Fazer maiznīca "Druva"'', bet 2005. gada 21. februārī ieguva nosaukumu SIA ''Fazer maiznīcas''. 2012. gada 26. martā tā pārdēvēta par SIA ''Fazer Latvija''.<ref name="Fazer Latvia" /> 2014. gada maijā izveidota struktūrvienība ''Fazer Bakery Baltic'', kura apvienoja Igaunijas (Tallinā), Latvijas (Ogrē) un Lietuvas (Kauņā) maizes ceptuves. Tika nolemts ražošanu no Igaunijas pārcelt uz Latviju un Lietuvu, Ogrē izveidojot jaunu ražotni un esošo maiznīcu paplašinot. Novembrī sāka būvēt jauno ražotni, kas specializētos saldētu kūku, rulešu un citu konditorejas izstrādājumu ražošanā.<ref name="DB 2014.11" /> Ražotne atklāta 9. septembrī; tajā investēti 4,5 miljoni eiro. Sākotnēji visa saražotā produkcija tika eksportēta.<ref name="DB 2015.09" /> == Struktūra == ''Fazer'' nodarbina vairāk nekā desmit tūkstošus darbinieku Somijā, kā arī Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Baltijas valstīs un Apvienotajā Karalistē. Uzņēmuma grupas darbība sadalīta četros sektoros: * ''Fazer Bakery'' — dažāda veida maizes ražošana; * ''Fazer Confectionery'' — konfekšu, šokolādes, cepumu un čipsu ražošana; * ''Fazer Lifestyle Foods'' — maizes ceptuvju, konditorejas izstrādājumu, augu izcelsmes pārtikas produktu, kas nav piena produkti, graudu malšanas un pārtikas tehnoloģiju centrs. == Zīmoli == ''Fazer'' grupa darbojas ar zīmoliem: * ''Druva'' — maize Latvijā * ''Dumle'' — saldumi * ''Fazer'' — maize un maizes saldie izstrādājumi * ''Fazer Crisp'' — čipsi * ''Fazer Moomin'' — saldumi * ''Fazer Yosa'' — auzu produkti * ''Fazermint'' — premium kvalitātes šokolāde * ''Froosh'' — smūtiji * ''Gardesis'' — maize un maizes saldie izstrādājumi Lietuvā * ''Gateau'' — maizes ceptuves * ''Geisha'' — konfektes * ''Karl Fazer'' — piena šokolāde * ''Liqueur Fills'' — konfektes ar alkoholu * ''Marianne'' — saldumi * ''Oululainen'' — maizes izstrādājumi Somijā * ''Skogaholm'' — maizes izstrādājumi Zviedrijā * ''Skolekridt'' — lakricas produkti * ''Tutti Frutti'' — saldumi * ''Tyrkisk Peber'' — produkti ar piparu piedevu == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="timeline">[http://www.fazergroup.com/about-us/history--heritage/timeline/ Taste sensations for more than one hundred and twenty years! ]</ref> <ref name="Fazer Amica">[http://company.lursoft.lv/fazer-amica Baltic Restaurants Latvia, SIA] Lursoft</ref> <ref name="TVNET 2002.01">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/115316-somijas_fazer_klust_par_ogres_maiznieka_ipasnieku Somijas "Fazer" kļūst par "Ogres maiznieka" īpašnieku] TVNET, 2002. gada 2. janvārī</ref> <ref name="Fazer Latvia">[http://company.lursoft.lv/fazer-maiznicas Fazer Latvia, SIA] Lursoft</ref> <ref name="DB 2014.11">[http://www.db.lv/razosana/fazer-sak-jaunas-razotnes-celtniecibu-ogre-423346 Fazer sāk jaunas ražotnes celtniecību Ogrē] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 19. novembris</ref> <ref name="DB 2015.09">[http://www.db.lv/razosana/foto-atklaj-fazer-kuku-un-konditorejas-izstradajumu-razotni-437834 Foto: Atklāj Fazer kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni] Žanete Hāka, 2015. gada 9. septembris</ref> <ref name="Fazer 2022.03.06">[https://www.fazergroup.com/settings/cision-news/?id=4201996 Fazer exits all its operations in Russia] Fazer, 06.03.2022</ref> <ref name="fontanka.ru 2022.03.27">[https://www.fontanka.ru/2022/03/27/70535435/ Fazer уходит, «Хлебный дом» остается. Финский производитель нашел способ сохранить бизнес в России] fontanka.ru, 27.03.2022</ref> <ref name="Fazer 2022.03.28">[https://www.fazergroup.com/settings/cision-news/?id=4221559 False news regarding Fazer’s exit from Russia] Fazer, 28.03.2022</ref> <ref name="delfi 2025.08.26">[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120084954/lielakas-investicijas-fazer-vesture-buve-nakotnes-sokolades-rupnicu Lielākās investīcijas "Fazer" vēsturē – būvē nākotnes šokolādes rūpnīcu] Delfi, 26.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fazer.com/ Globālā vietne] * [https://www.fazer.fi/ Somijas vietne] * [https://www.fazer.lv/ Latvijas vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pārtikas ražotāji]] [[Kategorija:Somijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]] nzktck9o58r3l0vl2x2jphlhfmbvj8o 0 270511 4539317 4462822 2026-10-24T12:44:00Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539317 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Georgs Radivils | vārds_orig = ''Jerzy Radziwiłł'' | attēls = Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1556 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Viļņa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1600 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Roma]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Radziwill Fuerst Wappen coat of arms.jpg|thumb|180px|Kņazu [[Radvilu dzimta]]s ģerbonis]] '''Georgs Radvils''', arī '''Radivils'''<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.</ref> ({{val-la|Georgius Radvillus}}) jeb '''Jurģis Radvila''' ({{val-lt|Jurgis Radvila}}), arī '''Juris (Jeržijs) Radzivils''' ({{val-be|Юры Радзівіл}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł}}, 1556–1600) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un garīdznieks. [[Pārdaugavas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1586), [[Viļņa]]s [[bīskaps]] (1579–1591), [[Krakova]]s bīskaps (1591–1600). Pirmais [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]] no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586). == Dzīvesgājums == Dzimis 1556. gada 31. maijā [[Viļņa|Viļņā]] Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada [[Nikolajs Radvils|Nikolaja Radvila Melnā]] (''Mikalojus Radvila Juodasis'') ģimenē. Mācījās Viļņas un [[Ņasviža]]s [[kalvinisti|kalvinistu]] skolās. No 1570. gada studēja [[Leipciga]]s universitātē, [[jezuīti|jezuītu]] ietekmē 1574. gadā pārgāja [[katolicisms|katoļu ticībā]], studēja [[Poznaņa]]s, [[Viļņa]]s un [[Roma]]s jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja [[Viļņas Universitāte|Viļņas jezuītu akadēmijas]] ({{val-la|Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu}}, 1579–1782) dibināšanu. Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļviva]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589). 1583. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref> 1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus. 1587. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu. Miris 1600. gada 21. janvārī [[Roma|Romā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Hodkevičs]] | virsraksts = [[Livonijas vietvaldis]] | periods = [[1578]]./[[1582]]. - [[1586]]. | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:1556. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1600. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas kardināli]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|G]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] 2ldnvw1msvz75rdfdjcq68tx9ajwqbi 0 270531 4539321 4462824 2026-10-24T12:46:28Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539321 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Radivils | vārds_orig = ''Mikołaj Krzysztof Radziwiłł Czarny'' | attēls = Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1515 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Ņasviža]], [[Lietuvas lielkņaziste]] | m_dat_alt = | m_gads = 1565 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Viļņa]], [[Lietuvas lielkņaziste]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Radziwill Fuerst Wappen coat of arms.jpg|thumb|180px|Firstu [[Radvilu dzimta]]s ģerbonis]] '''Nikolajs Radvils''', arī '''Radivils''', saukts '''Melnais'''<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.</ref> ({{val|la|Nicolaus Radivillus Niger}}, {{val|lt|Mikalojus Radvila Juodasis}}), arī '''Nikolajs Radzivils''' ({{val|be|Мікалай Крыштап Радзівіл Чорны}}, {{val|pl|Mikołaj Krzysztof Radziwiłł Czarny}}, 1515-1565) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un diplomāts no [[Radvili|Radvilu dzimta]]s. Lietuvas māršals (1545), Lietuvas kanclers (1550), [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (1551). [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā panāca Livonijas un Lietuvas militāro savienību pret Krieviju. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas (1561) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s administrators (1563–1565). == Dzīvesgājums == Dzimis 1515. gada 4. februārī [[Ņasviža|Ņasvižā]] [[Traķu vaivadija]]s kastelāna Jāņa Radvila (''Jonas Radvila'') ģimenē. Jaunību pavadīja Polijas karaļa [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I]] (1467-1548) [[Krakova]]s galmā, kur sadraudzējās ar jauno princi [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu Augustu]]. 1544. gadā viņu iecēla par Lietuvas zemes maršalu, 1547. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] viņu iecēla impērijas firsta kārtā. 1550. gadā viņš kļuva par Lietuvas kancleru, 1551. gadā par Viļņas vaivadu. 1553. gadā pārgāja [[kalvinisms|kalvinisma]] ticībā, 1557. gadā Viļņā nodibināja reformātu baznīcu un skolu. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākšanās firsts Nikolajs Radvils veicināja Livonijas un Lietuvas tuvināšanos. 1557. gada septembrī [[Livonijas ordenis]] noslēdza vienošanos ar Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību karā pret [[Krievijas cariste|Krieviju]]. 1559. gada augustā Viļņā Livonijas ordenis noslēdza protekcijas līgumu ([[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]]) ar Lietuvu. 1560. gada jūnijā N. Radvils ieradās Rīgā, lai vienotos par Lietuvas karaspēka iesaistīšanos Livonijas aizsardzībā pret Krievijas uzbrukumu. 1561. gada augustā viņš vēlreiz ieradās Rīgā un 8. septembrī piešķīra pilsētai drošības garantijas. 1561. gada oktobrī un novembrī Viļņā veda sarunas ar Livonijas kārtām, kas noveda pie [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 28. novembrī. Sigismunds II Augusts iecēla viņu par Livonijas pārvaldnieku. 1562. gada janvārī N. Radvils trešo reizi ieradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], lai organizētu Livonijas ordeņa likvidāciju. Livonijas ordeņa pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Nikolajam Radvilam, pretī saņemot Kurzemes un Zemgales hercoga kroni. Pirms tam viņš izdeva aktu Rīgas arhibīskapijas bruņniecībai, solīdams ticības brīvību, privilēģijas, aizsardzību pret krieviem, palikšanu arhibīskapa pakļautībā utt. Pēc arhibīskapa [[Brandenburgas Vilhelms|Vilhelma]] nāves 1563. gadā sakās Lietuvas cīņa ar Zviedriju, kas beidzās ar Lietuvas uzvaru un N. Radvila kļūšanu par Rīgas arhibīskapijas administratoru. Miris 1565. gada 29. maijā Viļņā. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Brandenburgas Vilhelms]] (pēdējais Rīgas arhibīskaps)| virsraksts = [[Rīgas arhibīskapija]]s administrators | periods = [[1563]]. - [[1565]]. | pēc = [[Jānis Hodkevičs]]}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Nikolajs}} [[Kategorija:1515. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1565. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|N]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] fdkkgyl9874gze3ziazjqh5gj987ha6 0 270560 4539313 4539170 2026-10-24T12:41:32Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539313 wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL COA Radziwiłł Książę Ia.svg|thumb|200px|Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451)]] [[Attēls:Radziviły. Радзівілы (1699).jpg|thumb|200px|Radzivilu dzimtas koks (1742)]] '''Radvili''', arī '''Radivili''' un '''Radzivili''' ({{val-lt|Radvilos}}, {{val-la|Radwilli, Radewilli}}, {{val-be|Радзівілы}}, {{val-pl|Radziwiłłowie}}) ir sena [[lietuvieši|lietuviešu]] dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15. gadsimta sākumam. == Vēsture == Dzimtas vārds cēlies no [[Traķu vaivadija|Traķu vaivada]] Radvila Astika dēla ({{val-lt|Radvila Astikaitis}}, {{val-be|Радзівіл Осцікавіч}}; ap 1384-1477) vārda. Zināms, ka viņa tēvs Astiks, pēc kristīšanās Kristīns ({{val-lt|Kristinas Astikas}}, {{val-be|Крысцін Осцік}}; ap 1363-1442/1444) bija Viļņas kastelāns un viens no Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] uzticamiem atbalstītājiem, kas piedalījās Toruņas līguma (1411) un [[Melnas līgums|Melnas līguma]] (1422) parakstīšanā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. Horodlo sanaksmē bajāra Radvila dzimta ieguva ģerboni ar trim taurēm,<ref>{{LKV|XVII|34780}}</ref> viņa dēls Lietuvas lielkanclers Nikolajs Radvilietis, saukts Vecais ({{val-lt|Mikalojus Radvilaitis}}, {{val-pl|Mikołaj Radziwiłłowicz}}, {{val-la|Nicolaus Radziwil Priscus}}; ap 1450–1509) sāka lietot tēvavārdu kā dzimtas vārdu. Viņam bija trīs dēli, kas kļuva par trīs Radvilu dzimtas atzaru ciltstēviem: * Nikolajs II Radvils, saukts "poļu draugs" ({{val-lt|Mikalojus Radvila}}, {{val-pl|Mikołaj Radziwiłł Amor}}; 1470–1521), Lietuvas lielkanclers ** Nikolajs III Radvils (ap 1492-1530), [[Žemaitija]]s bīskaps (1515/1522-1530) ** Jānis III Radvils (ap 1492–1542), [[Žemaitijas vecākais]] (1535-1542) * Jānis I Radvils, saukts Bārdainais ({{val-lt|Jonas Radvila}}, {{val-pl|Jan Radziwiłł Brodaty}}; 1474–1522), Lietuvas lielmaršals, Traķu kastelāns, ** [[Nikolajs Radvils Melnais]] (1515-1565), Lietuvas lielmaršals, Lietuvas kanclers, [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā panāca [[Livonija]]s un Lietuvas militāro savienību pret Krieviju *** [[Georgs Radvils]] (1556–1600), [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps, Krakovas bīskaps. [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]] *** [[Alberts Radvils]] (1558–1592), sarunu vedējs ar [[Maskavija]]s pārstāvjiem, kas beidzās ar [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] noslēgšanu * Jurģis I Radvils, saukts Herkuls jeb Uzvarētājs ({{val-lt|Jurgis Radvila}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł Herkules}}; 1480–1541), Lietuvas lielhetmanis (1531—1541), [[Birži (Lietuva)|Biržu]]-Dubiņģu atzara ciltstēvs ** [[Nikolajs Radvils Rudais]] (1512-1584), Traķu vaivads (1550—1566), Lietuvas lielhetmanis (1553—1566), Viļņas vaivads (1566—1579), Lietuvas kanclers (1566—1579) *** [[Kristaps Nikolajs Radvils]], saukts Pērkons (1547-1603), Viļņas vaivads (1584-1603), [[Lietuvas lielhetmanis]] (1589-1603), sakāva zviedrus [[Kauja pie Kokneses (1601)|kaujā pie Kokneses (1601)]] **** [[Kristaps Radvils]] (1585—1640), Viļņas vaivads (1633-1640), Lietuvas lielhetmanis (1635-1640) ***** [[Jonušs Radvils]] (1612–1655), [[Žemaitija]]s ģenerālstārasts (1646-1653), Viļņas vaivads (no 1653), [[Lietuvas lielhetmanis]] (no 1654). ** [[Barbara Radzivila]] (1520-1551), Polijas karaliene (1550-1551). == Dzimtas locekļu attēli == <gallery> Mikolaj Radziwill Stary (304202).jpg|Nikolajs I Radvilietis, saukts Vecais (18. gadsimta attēls) Mikołaj Radziwiłł Amor Poloniae.PNG|Nikolajs II Radvils, saukts "Poļu draugs" (17. gadsimta attēls) Jan Radzivił Baradaty. Ян Радзівіл Барадаты (XVII).jpg|Jānis I Radvils, saukts Bārdainais (17. gadsimta attēls) Jerzy Radziwiłł Herkules.PNG|Jurģis I Radvils, saukts Herkuls (17. gadsimta attēls) Mikolaj Radziwill (304240).jpg|Nikolajs III Radvils (18. gadsimta attēls) Jan Radzivił. Ян Радзівіл (W. Gerson, 1860).jpg|Jānis III Radvils (19. gadsimta attēls) Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG|[[Nikolajs Radvils Melnais]] (16. gadsimta attēls) Jury Radzivił. Юры Радзівіл (XVI).jpg|[[Georgs Radvils|Georgs (Jurģis) Radvils]] (16./17. gadsimta attēls) Mikałaj Radzivił Rudy. Мікалай Радзівіл Руды.jpg|[[Nikolajs Radvils Rudais]] (17. gadsimta attēls) Krzysztof Mikołaj "the Thunderbolt" Radziwiłł 1.PNG|[[Kristaps Nikolajs Radvils]], saukts Pērkons (18. gadsimta attēls) Kryštap Radzivił. Крыштап Радзівіл.jpg|[[Kristaps Radvils]] (17. gadsimta attēls) JRadziwiłł.JPG|[[Jonušs Radvils]] (17. gadsimta attēls) Cranach the Younger Barbara Radziwiłł.jpg|[[Barbara Radzivila]] (16. gadsimta attēls) Katarzyna Sobieska.jpeg|Jeketerina Radvila (Sobeska) (17. gadsimta attēls) Michał Kazimierz Radziwiłł Rybeńko.JPG|Mihails Kazimirs Radvils (18. gadsimta attēls) Bahusłaŭ Radzivił. Багуслаў Радзівіл (1677-79).jpg|[[Boguslavs Radvils]] (17. gadsimta attēls) Karol Stanisław Radziwiłł Panie Kochanku.PNG|Kārlis Staņislavs Radvils. (18. gadsimta attēls) </gallery> <center> <gallery caption="Radvilu dzimtas pilis mūsdienās" widths="100px" heights="100px" perrow="6"> Lithuania Birże Radziwiłł Castle.jpg|[[Biržu pils]] Lietuvā Olyka6.JPG|[[Olikas pils]] Ukrainā Mir-Castle.jpg|[[Miras pils]] Baltkrievijā Lyubcha.jpg|[[Lubčas pils]] Baltkrievijā Замак-палац у Нясьвіжы знутры.jpg|[[Ņasvižas pils]] Baltkrievijā Miod38DSC 1224.jpg|Varšavas [[Pacu pils]] (''Pałac Paca-Radziwiłłów'') Polijā </gallery> </center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|*]] [[Kategorija:Lietuviešu dzimtas]] [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimtas]] f5r4q1mips1gi7o3oz28fcrr7bf5ypi 0 270612 4539311 3999545 2026-10-24T12:21:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539311 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 260px | attēls =Red_Crossbills_(Male).jpg | att_nosaukums =[[Egļu krustknābis|Egļu krustknābji]] (''Loxia curvirostra'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Fringillidae | dzimta_lv = Žubīšu dzimta | apakšdzimta = Carduelinae | apakšdzimta_lv = Dadzīšu apakšdzimta | ģints = Loxia | ģints_lv = Krustknābji | binomial = Loxia <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Krustknābji''', '''krustknābju ģints''' (''Loxia'') ir [[žubīšu dzimta]]s (''Fringillidae'') ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/finches/ World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018]</ref> Tās mājo [[ziemeļu puslode]]s arktiskajā un subarktiskajā [[ekozona|ekozonā]] un ir sastopamas [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Izņēmums ir [[Haiti krustknābis]] (''Loxia megaplaga''), kas dzīvo [[tropi|tropu]] ekozonā [[Karību reģions|Karību reģionā]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22720651/0 IUCN: Loxia megaplaga]</ref> == Latvijā == [[Attēls:Whitewingedcrossbillmale09.jpg|thumb|left|220px|[[Baltsvītru krustknābis]] (''Loxia leucoptera'') Latvijā ir regulārs ieceļotājs rudens invāziju laikā]] [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 3 krustknābju ģints sugas: [[baltsvītru krustknābis]] (''Loxia leucoptera''), [[egļu krustknābis]] (''Loxia curvirostra'') un [[priežu krustknābis]] (''Loxia pytyopsittacus'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/fringillidae/ |title=Latvijas daba: Žubīšu dzimta |access-date={{dat|2015|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110605230757/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/fringillidae/ |archivedate={{dat|2011|06|05||bez}} }}</ref> Latvijā ligzdo egļu krustknābis un priežu krustknābis. Pēdējais no tiem ligzdo ļoti reti un, iespējams, atsevišķos gados neligzdo.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_loxpyt.htm |title=Ornitofaunistika: Priežu krustknābis Loxia pytyopsittacus |access-date={{dat|2015|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100819104153/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_loxpyt.htm |archivedate={{dat|2010|08|19||bez}} }}</ref> Baltsvītru krustknābis ir regulārs ieceļotājs no ziemeļiem rudens invāziju laikā, tomēr skaits nav liels un tas ir atkarīgs no invāzijas stipruma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_loxleu.htm |title=Ornitofaunistika: Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera |access-date={{dat|2015|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100819104148/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_loxleu.htm |archivedate={{dat|2010|08|19||bez}} }}</ref> == Izskats == Visām šīs ģints sugām ir raksturīgs krustveidā salikts [[knābis]], kas arī devis ģintij tās nosaukumu. Apspalvojumam raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]]. [[tēviņš|Tēviņa]] apspalvojums ir košāks kā [[mātīte]]i un tipiski tas ir vai nu [[oranžs]], vai [[sarkans]], bet mātītei [[zaļš|zaļganīgs]] vai [[dzeltens|dzeltenīgs]]. Kopumā šīs ģints sugas ir apmēram [[zvirbulis|zvirbuļa]] augumā, nedaudz par to lielākas. To ķermeņa lielums ir apmēram 14—20 cm, svars 25—69 [[grams|g]].<ref>[http://www.hbw.com/species/red-crossbill-loxia-curvirostra Aive: Red Crossbill (Loxia curvirostra)]</ref><ref name=prie>[http://www.hbw.com/species/parrot-crossbill-loxia-pytyopsittacus Alive: Parrot Crossbill (Loxia pytyopsittacus)]</ref><ref>[http://www.hbw.com/species/two-barred-crossbill-loxia-leucoptera Alive: Two-barred Crossbill (Loxia leucoptera)]</ref> Nedaudz par citiem masīvāks ir [[priežu krustknābis]], kura lielāko indivīdu ķermeņa garums var būt 20 cm, svars 69 g.<ref name=prie/><ref>[http://www.landesmuseum.at/pdf_frei_remote/Anzeiger-Ornith-Ges-Bayerns_19_3_0192-0193.pdf Beobachtung eines Kiefernkreuzschnabels Loxia pytyopsittacus]</ref> === Krustknābja knābis === Krustknābji ir sēklēdāji, kas specializējušies uz [[skujkoki|skujkoku]] sēklām. To krusteniskais knābis ir izcils instruments, lai tās izlobītu no čiekuriem. Katrai sugai ir atšķirīgas [[sēkla]]s, ar kurām tās barojas. Krustknābis iebāž knābi starp čiekura zvīņām un pagriež apakšējo knābja daļu pretī augšējai, tādējādi atverot čiekuru pietiekami, lai ar [[mēle|mēli]] satvertu sēkliņu. Izšķir pa labi sakrustota knābja un pa kreisi sakrustota knābja morfas. Zinātnieki pagaidām nav spējuši pilnībā atbildēt, kas izšķir to, kādā virzienā knābis katram indivīdam sakrustosies. Izšķiļoties knābis putnēnam ir taisns, bet sakrustojas pirms putnēns ir pametis ligzdu un ieguvis čiekura atvēršanas pieredzi.<ref>Edelaar, Pim; Postma, Erik; Knops, Peter; Phillips, Ron (2005). "No Support of a Genetic Basis of Mandible Crossing Direction in Crossbills (Loxia spp.)". Auk 122 (4): 1123–1129. doi:10.1642/0004-8038(2005)122[1123:NSFAGB]2.0.CO;2</ref> == Sistemātikas diskusijas == [[Attēls:Loxia curvirostra NRM2.jpg|thumb|240px|Visām sugām ir raksturīgs krustā saliktais knābis, attēlā [[egļu krustknābis]] (''Loxia curvirostra'')]] [[ģenētika|Ģenētiskajās]] analīzēs ir noskaidrots, ka krustknābju tuvākie radinieki ir [[ķeģi]] (''Acanthis''), un abām putnu grupām ir bijis kopīgs priekštecis. Ģintis viena no otras nodalījušās pirms apmēram 8 miljoniem gadu [[Miocēns|Miocēna]] beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chopo.pntic.mec.es/~biolmol/publicaciones/crossbills.pdf |title=Phylogeography of crossbills, bullfinches, grosbeaks, and rosefinches |access-date={{dat|2015|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110721034306/http://chopo.pntic.mec.es/~biolmol/publicaciones/crossbills.pdf }}</ref><ref>Arnaiz-Villena, A.; Gómez-Prieto, P.; Ruiz-de-Valle, V. (2009). "Phylogeography of finches and sparrows". Nova Science Publishers. {{ISBN|978-1-60741-844--3}}.</ref> Zinātnieki pirms kāda laika piedāvāja apvienot vienā ģintī krustknābjus un [[dadzīši|dadzīšus]] (''Carduelis''). Apvienošanas gadījumā priekšroka būtu zinātniskajam nosaukumam — ''Loxia''. Tomēr zinātnieki kavējās ar šādu apvienošanu, tā kā tas būtu prasījis ļoti lielu daudzumu sugu pārsaukšanu. Lēmuma pieņemšanu kavēja arī pašas krustknābju ģints īpašā knābja evolūcijas unikālitāte, tik atšķirīga no pārējām sugām [[dadzīšu apakšdzimta|dadzīšu apakšdzimtā]].<ref>[http://www.museum.lsu.edu/~Remsen/SACCprop488.html Proposal (488) to South American Classification Committee]</ref> Mūsdienās zinātnieki ir pieņēmuši lēmumus pretējā virzienā un sadalījuši milzīgo dadzīšu ģinti vairākās mazākās ģintīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birds.cornell.edu/clementschecklist/corrections/updates-corrections-dec-2009 |title=Cornell Lab of Ornithology: Updates & Corrections - Dec 2009 |access-date={{dat|2015|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100127164734/http://www.birds.cornell.edu/clementschecklist/corrections/updates-corrections-dec-2009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldbirdnames.org/n-finches.html |title=IOC World Bird List - Master List |access-date={{dat|2015|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120501201149/http://www.worldbirdnames.org/n-finches.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aou.org/checklist/suppl/AOU_checklist_suppl_50.pdf |title=Check-list of North American Birds |access-date={{dat|2015|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150226020125/http://www.aou.org/checklist/suppl/AOU_checklist_suppl_50.pdf }}</ref> === Krustknābju sugas === Visas krustknābju sugas ir ļoti līdzīgas viena otrai un ir ļoti grūti atšķiramas. Visvieglāk var atšķirt [[Baltsvītru krustknābis|baltsvītru krustknābi]]. Pārējām atšķirības ir ļoti grūti pamanāmas — nedaudz atšķirīgas galvas formas vai knābja izmērs. Līdz ar to sugu noteikšanas grūtības ir izraisījušas dažādas taksonomijas spekulācijas par tēmu, ka tās nav dažādas sugas. Visvieglāk sugas var atšķirt [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], jo tur sastopamas tikai divas sugas — [[egļu krustknābis]] un [[baltsvītru krustknābis]], bet visgrūtāk [[Skotija|Skotijā]], kur sastopamas visas četras Eirāzijā dzīvojošās krustknābju sugas. Viens no vieglākajiem veidiem, kā atšķirt sugas ir apgūstot tēviņu riesta dziesmas. Arī [[ģenētika|ģenētiskajos]] pētījumos zinātnieki līdz šim nav spējuši atrast nekādas nozīmīgas atšķirības starp krustknābju sugām, [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiski]] atšķirīgo baltsvītru krustknābi ieskaitot. [[DNS]] atšķirības starp vienas sugas indivīdiem reizēm ir lielākas kā starp sugām, lai gan sugas savstarpēji nekrustojas. Šis atklājums novedis pie secinājuma, ka katra no sugām, lai arī ir izolēta grupa no citām sugām, ir saglabājusi morfoloģisku plastiku, kas nepieciešama sugas izdzīvošanai apstākļos, kad nav pieejamas iecienīto skujkoku sēklas un ir jābarojas ar jebkādām pieejamām sēklām. Neskatoties uz šo ģenētisko īpatnību, visas sugas ir atzīstamas par atšķirīgām sugām.<ref>Summers,, R. W.; Dawson, R. J.; Phillips, R. E . (2007). "Assortative mating and patterns of inheritance indicate that the three crossbill taxa in Scotland are species". Journal of Avian Biology 38 (2): 153–162. doi:10.1111/j.0908-8857.2007.03798.x</ref> ==Sistemātika== *'''Krustknābju ģints''' (''Loxia'')<ref name=world/> ** [[Baltsvītru krustknābis]] (''Loxia leucoptera'') ** [[Egļu krustknābis]] (''Loxia curvirostra'') ** [[Haiti krustknābis]] (''Loxia megaplaga'') ** [[Kasijas krustknābis]] (''Loxia sinesciuris'') ** [[Priežu krustknābis]] (''Loxia pytyopsittacus'') ** [[Skotijas krustknābis]] (''Loxia scotica'') ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20141221050825/http://ibc.lynxeds.com/family/finches-fringillidae Žubīšu dzimta] *[https://web.archive.org/web/20071213055423/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=66&what=24 Egļu krustknābis] [[Kategorija:Krustknābji| ]] [[Kategorija:Žubīšu dzimta]] c3ka1ymwx14loumokn75mz8eccqm1fv 4 271498 4539335 4538970 2026-10-24T13:21:55Z Papuass 88 4539335 wikitext text/x-wiki <!-- Ja veidnē atstāj tukšu parametru "datums", tā rāda: ''Šobrīd nav nevienas plānotas vikitikšanās'' -->{{Vikitikšanās | nosaukums = [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2024. gada 30. septembrī|Kopienas sanākšana]] | datums = 28.10.2026. | laiks = 18.00— | vieta = Bufete "Gauja" vai "Jāņa sētas" birojs | apraksts = satikšanās, kopienas aktualitāšu apspriešana, iespaidi no vasaras konferencēm, plāni konferencēm nākotnē | virtuve = uzkodas un dzērieni bārā | wifi = jā | adrese = Stabu iela 32, Rīga ([https://www.openstreetmap.org/#map=18/56.95602/24.12863 karte]) vai Krasta iela 105A, Rīga (par vietas izvēli droši atstāt komentāru!) | dalībnieki = Pieteikušies: <!-- Lai pieteiktos pasākumam, pievieno sevi šajā sarakstā: --> <!-- # {{u|Sveicējs}} --> # {{u|Biafra}} # {{u|Egilus}} # {{u|Papuass}} }} tpc09no5wnok88dxmllwvc162ykuscb 2 273343 4539366 2454194 2026-10-24T15:39:31Z Baisulis 11523 4539366 javascript text/javascript findargdupslinktext = 'Atrast dublikātus'; findargdupsmoretext = 'Atrasti vēl vairāki dublikāti, salabo dažus un palaid vēlreiz!'; findargdupseditsummary = 'Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]'; mw.loader.load('//en.wikipedia.org/w/index.php?title=User:Frietjes/findargdups.js&action=raw&ctype=text/javascript'); // [[File:Krinkle_RTRC.js]] mw.loader.load('//meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Krinkle/RTRC.js&action=raw&ctype=text/javascript'); importScript('User:Edgars2007/RLRL.js'); {{subst:iusc|User:Qwertyytrewqqwerty/DisamAssist.js}} 4585c3vse1woe9rzym2cw659cqwmwcc 0 278508 4539589 4470053 2026-10-25T09:51:21Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539589 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 |name = ''Nestlé S.A.'' |type = ''Société Anonyme'' |logo = Nestlé textlogo.svg |foundation = * ''Anglo-Swiss Condensed Milk Company'' (1866) * ''Farine Lactée Henri Nestlé'' (1867) * ''Nestlé and Anglo-Swiss Condensed Milk Company'' (1905) |founder = |location = {{vieta|Šveice|Vevē}} |area_served = Pasaule |key_people = |industry = |products = |revenue = {{Increase}} 92,16&nbsp;miljardi&nbsp;CHF (2013)<ref name="AR2013">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nestle.com/asset-library/documents/library/documents/annual_reports/2013-annual-report-en.pdf |format=PDF|title=Annual Results 2013 |accessdate=25 March 2014 |publisher=Nestlé}}</ref> |operating_income = {{Increase}} 13,07&nbsp;miljardi&nbsp;CHF (2013)<ref name="AR2013" /> |net_income = {{Increase}} 10,02&nbsp;miljardi&nbsp;CHF (2013)<ref name="AR2013" /> |assets = {{Increase}} 120,44&nbsp;miljardi&nbsp;CHF (2013)<ref name="AR2013" /> |equity = {{Increase}} 64,14&nbsp;miljardi&nbsp;CHF (2013)<ref name="AR2013" /> |num_employees = 333 000 (2013)<ref name="AR2013" /><ref>[http://www.nestle.com/jobs/pages/jobs.aspx Jobs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150109061450/http://www.nestle.com/jobs/pages/jobs.aspx |date={{dat|2015|01|09||bez}} }} Nestlé, global info</ref> |homepage = {{URL|http://www.nestle.com}} }} '''''Nestlé S.A.''''' ir [[Šveice|Šveicē]] reģistrēts pārtikas un dzērienu uzņēmums. Šis ir pasaulē lielākais pārtikas uzņēmums pēc ieņēmumiem.<ref name="money.cnn.com">[http://money.cnn.com/2011/04/01/news/companies/nestle_brabeck_medical_foods.fortune/index.htm "Nestlé's Brabeck: We have a "huge advantage" over big pharma in creating medical foods"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140410191138/http://money.cnn.com/2011/04/01/news/companies/nestle_brabeck_medical_foods.fortune/index.htm |date={{dat|2014|04|10||bez}} }}, ''CNN Money'', 1 April 2011</ref><ref>[http://www.economist.com/node/14744982 "Nestlé: The unrepentant chocolatier"], ''The Economist'', 29 October 2009. Retrieved 17 May 2012</ref> Starp uzņēmuma produktiem ir [[zīdaiņu pārtika]], [[dzeramais ūdens]], [[brokastu pārslas]], [[kafija]], [[tēja]], [[konditorejas izstrādājumi]], [[piena produkti]], [[saldējums]], [[saldētā pārtika]], pārtika mājdzīvniekiem, [[uzkodas]]. 29 ''Nestlé'' zīmoli katru gadu tiek pārdoti vairāk nekā 1 miljarda [[Šveices franks|Šveices franku]] (apmēram 1,1 miljards ASV dolāru) vērtībā katrs.<ref name="money.cnn.com"/><ref>[http://money.cnn.com/2010/07/02/news/companies/nestle_refreshes_brand.fortune/index.htm "Nestlé: Tailoring products to local niches"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111209162213/http://money.cnn.com/2010/07/02/news/companies/nestle_refreshes_brand.fortune/index.htm |date={{dat|2011|12|09||bez}} }}. CNN, 2 July 2010</ref> Starp šiem zīmoliem ietilpst ''[[Nespresso]]'', ''[[Nescafé]]'', ''[[Kit Kat]]'', ''[[Smarties]]'', ''[[Nesquik]]'', ''[[Stouffer's]]'', ''[[Vittel]]'', ''[[Maggi]]''. Uzņēmumam ir 447 fabrikas, tas darbojas 194 valstīs un nodarbina ap 333 tūkstošiem cilvēku. ''Nestlé'' ir viens no galvenajiem ''[[L'Oreal]]'', pasaules lielākā kosmētikas uzņēmuma, akcionāriem.<ref>[http://www.bloomberg.com/news/2011-04-14/nestle-to-decide-on-l-oreal-stake-in-2014-chairman-brabeck-says.html "Nestlé to Decide on L’Oreal in 2014, Chairman Brabeck Says"]. Bloomberg, 14 April 2011</ref> Uzņēmums dibināts 1905. gadā, apvienojoties 1866. gadā dibinātajiem '''''Anglo-Swiss Milk Company''''' un '''''Farine Lactée Henri Nestlé'''''. == Nesenā vēsture == 2018. gada janvārī ''Nestle'' vienojās par 2,8 miljardiem USD pārdot savu ASV saldumu ražošanas biznesu (zīmoli ''Nestle Crunch'', ''Butterfinger'', ''Baby Ruth'', ''Raisinets'', ''Nips'', ''Skinny Cow'', ''Laffy Taffy'') Itālijas uzņēmumam ''[[Ferrero (uzņēmums)|Ferrero]]''.<ref name="usatoday 2018.01.16" /> Darījumu plānots pabeigt līdz marta beigām. Turpmāk ''Nestle'' plāno fokusēties tādām kategorijām kā mājdzīvnieku barība, kafija, ūdens pudelēs, saldētas maltītes un zīdaiņu pārtika. 2018. gada 28. augustā ''Nestle'' par 7,15 miljardiem dolāru noslēdza vienošanos ar ASV uzņēmumu ''[[Starbucks]]'' par tiesībām tirgot ''Starbucks'' produktus.<ref name="TVNET 2018.08.28" /> 2019. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka ''Nestle'' par 10,2 miljardiem franku (9,4 miljardiem eiro) pārdos ādas kopšanas produktu biznesu grupai, ko pārvalda Zviedrijas privāto investīciju uzņēmums ''[[EQT]]'' un Abū Dabī ieguldījumu fonds ''Abu Dhabi Investment Authority''.<ref name="db 2019.10" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="usatoday 2018.01.16">[https://www.usatoday.com/story/money/2018/01/16/nestle-selling-its-u-s-candy-business-ferrero-2-9-b/1036675001/ Nestle is selling its U.S. candy business to Ferrero for about $2.8 billion] Zlati Meyer, USA TODAY, Jan. 16, 2018</ref> <ref name="TVNET 2018.08.28">[https://www.tvnet.lv/6142764/nestle-par-7-miljardiem-iegust-tiesibas-tirgot-starbucks-produktus "Nestle" par $7 miljardiem iegūst tiesības tirgot "Starbucks" produktus] TVNET/LETA, 2018. gada 28. augusts</ref> <ref name="db 2019.10">[http://www.db.lv/zinas/nestle-par-teju-10-miljardiem-eiro-pardos-adas-kopsanas-produktu-biznesu-491741 Nestle par teju 10 miljardiem eiro pārdos ādas kopšanas produktu biznesu] LETA--AFP, 2019. gada 02. oktobris</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šveices uzņēmumi]] [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]] a2mm41mj3fa740hsbslrk58yntyuqm3 3 279147 4539410 4537635 2026-10-24T18:04:06Z EdgarsBot 50781 New error 4539410 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. oktobris, plkst. 21.07 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. oktobris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. oktobris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) m7zc0trzta2h2t3z04cwcmofi4xh0yt 0 279618 4539452 3564481 2026-10-25T00:10:24Z ~2026-56852-69 152301 4539452 wikitext text/x-wiki {{Infokaste persona | vārds = Jānis Barons | attēls = Jānis Barons.jpg | att_izmērs = 125px | att_nosaukums = | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Drustu pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Drustu pagasts|td=Latvija}} | tautība = latvietis | dzimums = V | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[kaprālis]] | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = sauszemes spēki | nodarbošanās = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]], [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu cīņas]] pret padomju varu | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]], [[Viestura ordenis]] | izglītība = | cits_darbs = zemkopis, pagasta vecākais }} }} '''Jānis Barons''' ({{dat|1898|3|19|N}} — {{dat|1945|8|2|N}}) bija latviešu karavīrs, [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālais partizāns]]. [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] un [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Drustu pagasts|Drustu pagastā]], zemkopis. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] dienējis [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekos]]. [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] dienējis no 1919. gada jūnija, piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] — pret lieliniekiem un [[Bermontiāde|bermontiešiem]]. Par varonību, 1919. gada 22.novembrī [[Smārde]]s apkaimē veicot izlūkgājienu pretinieka aizmugurē, kura laikā iegūtās ziņas sekmēja uzvaru nākamajā kaujā, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.<ref name="bio">Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera biogrāfija — [http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27114%27 Barons, Jānis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305031457/http://lkok.com/detail1.asp?ID=%27114%27 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc atvaļināšanas no dienesta 1921. gada maijā atgriezies dzimtajā Drustu pagastā, kur bijis lauksaimnieks, kā arī pagasta vecākais. 1939. gadā apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru (ar šķēpiem).<ref name="bio" /><ref>"[[Pagasta Dzīve]]" — [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_pagd1939n11|issueType:P "Apbalvoti"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_pagd1939n11{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (1939.gada 1.jūnijs, Nr.11)</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada jūnijā Baronam izdevās izvairīties no izsūtīšanas, tomēr deportēta tiek viņa ģimene. Pēc vāciešu ienākšanas līdz 1944. gada rudenim bijis pagasta vecākais. Pēc Latvijas reokupācijas Barons iesaistījās nacionālo partizānu kustībā. Kritis kaujā ar [[Čeka|čekistiem]] turpat Drustu pagastā, netālu no "Lejas Mindaugu" mājām, apbedīts Drustu kapos. Kaujas vietā uzstādīts piemiņas krusts.<ref>[[Latvijas Okupācijas muzejs]] — [http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/Pieminas%20vietu%20saraksts.pdf Komunistiskā terora upuru un nacionālo partizānu piemiņas vietu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304191433/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/Pieminas%20vietu%20saraksts.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Barons, Jānis}} [[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] gj8m0l0cy2rttc2lo5h847slfl0bjqr 0 282874 4539496 4389072 2026-10-25T05:38:39Z Biafra 13794 Ģirts Lūkins 4539496 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Lūkins''' (sieviešu dzimtē [[Lūkina]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Augusts Lūkins]] (1898—1968) — politiķis; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts oftalmologs un homeopāts; * [[Ģirts Lūkins]] (1964—1997) — jurists, uzņēmējs un politiķis; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts fitoterapeits un Austrumu medicīnas speciālists; * [[Jānis Lūkins]] (1919—1998) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — pulkvedis un Latvijas Valsts prezidenta adjutants. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 5w3niuqdnd6tl7olfprh5n1z6p73adj 0 286176 4539430 4138043 2026-10-24T20:08:52Z BFD-69 82094 attēls 4539430 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Krais of Russia.png|300px|thumbnail|[[Krievija]]s [[novads|novadu]] karte]] '''[[Krievija|Krievijas Federācija]]''' administratīvi tiek dalīta [[Krievijas administratīvais iedalījums|85 subjektos]], no kuriem '''9 ir novadi''' ({{val|ru|край}}). Lielākais novads pēc platības ir [[Krasnojarskas novads]] (2 339 700&nbsp;km²), savukārt mazākais — [[Stavropoles novads]] (66 160&nbsp;km²). Visapdzīvotākais ir [[Krasnodaras novads]] (5 453 329 (2015)), savukārt vismazāk apdzīvotais ir [[Kamčatkas novads]] (317 269 (2015)). == Novadu uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Novads !! Nosaukums<br />(krievu valodā)!! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/Popul2015.xls |title=Krievijas iedzīvotāju skaits (2015) |access-date={{dat|2015|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|18||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6X7bLwvum?url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/Popul2015.xls }}</ref>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br /> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br /> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions (2018)]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | [[Attēls:Zabaykalsky in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Zabaykalsky Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zabaykalsky Krai.svg|55px]] || '''[[Aizbaikāla novads]]''' || ''Забайкальский край'' || [[Čita]] || 431 892 || 1 087 452 || 4 || 31 || || [[UTC+8]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-ZAB |- |[[Attēls:Map of Altai Krai in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Altai Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Altai Krai.svg|55px]] || '''[[Altaja novads]]''' || ''Алта́йский край'' || [[Barnaula]] || 167 996 || 2 384 812 || 12 || 59 || [[1937]]. gada [[28. septembris]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-ALT |- | [[Attēls:Khabarovsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Khabarovsk Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Krai Khabarovsk coat.png|55px]] || '''[[Habarovskas novads]]''' || ''Хабаровский край'' || [[Habarovska]] || 787 633 || 1 338 305 || 2 || 17 || [[1938]]. gada [[20. oktobris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-KHA |- | [[Attēls:Kamchatka in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kamchatka Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kamchatka Krai.svg|55px]] || '''[[Kamčatkas novads]]''' || ''Камча́тский край'' || [[Petropavlovska-Kamčatska]] || 464 275 || 317 269 || 3 || 11 || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] || [[UTC+12]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-KAM |- | [[Attēls:Krasnodar in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Krasnodar Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Krasnodar Krai (official).svg|55px]] || '''[[Krasnodaras novads]]''' || ''Краснодарский край'' || [[Krasnodara]] || 75 485 || 5 453 329 || 26 || 38 || [[1937]]. gada [[13. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-KDA |- | [[Attēls:Krasnoyarsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Krasnoyarsk Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of arms of Krasnoyarsk Krai.svg|55px]] || '''[[Krasnojarskas novads]]''' || ''Красноярский край'' || [[Krasnojarska]] || 2 339 700 ||1 052 218 || 22 || 44 || [[1934]]. gada [[7. decembris]] || [[UTC+7]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-KYA |- | [[Attēls:Primorsky in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Primorsky Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of arms of Primorsky Krai.svg|55px]] || '''[[Piejūras novads]]''' || ''Приморский край'' || [[Vladivostoka]] || 164 673 || 1 933 308 || 12 || 22 || [[1938]]. gada [[20. oktobris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-PRI |- | [[Attēls:Perm in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Perm Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Perm Krai.svg|55px]] || '''[[Permas novads]]''' || ''Пермский край'' || [[Perma]] || 160 236 || 2 637 032 || 8 || 40 || [[2005]]. gada [[1. decembris]] || [[UTC+5]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-PER |- | [[Attēls:Stavropol in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Stavropol Krai.svg|75px]] || [[Attēls:Coat of arms of Stavropol Krai.svg|55px]] || '''[[Stavropoles novads]]''' || ''Ставропольский край'' || [[Stavropole]] || 66 160 || 2 799 473 || 8 || 26 || [[1924]]. gada [[17. oktobris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-STA |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Krievijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas novadi| ]] [[Kategorija:Administratīvo iedalījumu uzskaitījumi‎]] fvrxy3cp8tzhc0tfn0rw5wnszzdw1kt 10 286204 4539474 4539064 2026-10-25T02:10:24Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4539474 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> e8vqklzl4zmbuztbe1lihd9a4808vpm 0 289794 4539453 4512924 2026-10-25T00:17:25Z ~2026-56852-69 152301 4539453 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rūdolfs Ciemiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 25 | dz_vieta = Bieriņi, [[Zvārtavas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>([[Valkas novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Drēzdene]], [[Trešais reihs]]<br>([[Saksija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Ciemiņš''' (dzimis {{dat|1897|3|25}}, miris {{dat|1945|2|14}}) bija latviešu karavīrs. Dzimis [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]]. Skolā mācījās [[Valka|Valkā]]. No 1915. gada novembra līdz 1917. gadam dienēja Krievijas armijā, kur ieguva virsnieka dienesta pakāpi. 1918. gada 28. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. 1919. gada, 3. novembrī kā rotas komandieris izcēlās kaujās [[Spilve (Rīga)|Spilves]] pļavās. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] palika dienestā Latvijas armijā. 1934. gada oktobrī tika iecelts par [[Jaunlatgale]]s kara apriņķa pārvaldes priekšnieku. No 1940. gada jūnija līdz oktobrim — [[Jelgava]]s — [[Bauska]]s kara pārvaldes priekšnieks. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izvairījās no represijām un palika Latvijā. 1941. gada jūlijā vadīja [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]] nacionālos partizānus. No 1941. gada rudens — [[Daugavpils]] prefekts. 1943. gadā kļuva par [[Liezere]]s aizsargu nodaļas priekšnieku, vēlāk komandēja [[2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|2. latviešu robežsardzes pulku]]. 1944. gada vasarā devās uz [[Vācija|Vāciju]]. Gāja bojā [[Drēzdenes bombardēšana]]s laikā. == Ārējās saites == * [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=306 Lāčplēša ordeņa kavalieru datubāze] * [http://nekropole.info/lv/Rudolfs-Ciemins nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314094215/https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Ciemins |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ciemiņš, Rūdolfs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 60dhu8eoen6yfqj0jronvw048zxih25 0 297645 4539320 4462823 2026-10-24T12:45:46Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539320 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kristaps Nikolajs Radvils | vārds_orig = ''Krzysztof Radziwiłł Piorun'' | attēls = Krzysztof Mikołaj "the Thunderbolt" Radziwiłł 1.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristaps Nikolajs Radvils (18. gadsimta glezna) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1574 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Viļņa]], [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]<br />({{LTU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1603 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = Lososna (''Łosośna Wielka''), [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]<br />([[Sokulkas apriņķis]], [[Podlases vojevodiste]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbienieks, karavadonis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radzivils Rudais]], Katrīna Tomicka | brāļi = [[Nikoljas Radzivils VII]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Sobeka, Katrīna Ostrogska, Katrīna Tenčiņska, Elizabete Ostrogska | bērni = no Katrīnas Ostrogskas - [[Janušs Radzivils (Viļņas kastelāns)|Janušs Radzivils]], [[Kristaps Radvils|Kšištofs Radzivils]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kristaps Nikolajs Radvils''', saukts '''Pērkons''' arī '''Kšištofs Radzivils''' ({{val|lt|Kristupas Mikalojus Radvila "Perkūnas"}}, {{val|be|Крыштаф Радзівіл Пярун}}, {{val|pl|Krzysztof Radziwiłł zwany Piorunem herbu Trąby}}, {{val|la|Christophorus Nicolaus Radivillus}}); dzimis {{dat|1547||}}, miris {{dat|1603|10|20}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā (1601)]]. Viens no [[kalvinisms|kalvinistu]] līderiem Lietuvas lielkņazistē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1547. gadā Viļņā [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] (1512-1584) un viņa sievas Katarīnas ģimenē. No 1564. gada kopā ar tēvu piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]], 1572. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani. 1580. gadā viņš vadīja [[Veļikije Luki|Veļikije Luku]] aplenkumu un piedalījās [[Pleskava]]s aplenkšanā (1581-1582). Pēc Livonijas kara beigām kļuva par Viļņas vaivadu (1584), vēlāk par Lietuvas lielhetmani (1589). No 1586. līdz 1589. gadam Kristaps Nikolajs Radvils pie [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas uzcēla [[Biržu pils|Biržu pili]], kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radvilu dzimtas rezidenci. Komandēja Lietuvas karaspēku [[Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] laikā, uzvarēja zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]] 1601. gada 23. jūnijā. Miris 1603. gada 20. novembrī Lososnā (''Łosośna'') tagadējā [[Sokulkas apriņķis|Sokulkas apriņķī]]. ==Skat. arī== *[[Radvili]] ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} *[https://web.archive.org/web/20190621132750/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/krzysztof-radziwill-h-traby Kristaps Nikolajs Radvils ''Internetowy Polski Słownik Biograficzny''] {{pl ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Kristaps Nikolajs}} [[Kategorija:1547. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1603. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|K]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] 2h2g217e09hjvd7bg369fouk5rdl1s7 4539323 4539320 2026-10-24T12:50:43Z Pirags 3757 4539323 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kristaps Nikolajs Radvils | vārds_orig = ''Krzysztof Radziwiłł Piorun'' | attēls = Krzysztof Mikołaj "the Thunderbolt" Radziwiłł 1.PNG | att_izmērs = | att_nosaukums = Kristaps Nikolajs Radvils (18. gadsimta glezna) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1574 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Viļņa]], [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]<br />({{LTU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1603 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 20 | m_vieta = Lososna (''Łosośna Wielka''), [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospolita]]<br />([[Sokulkas apriņķis]], [[Podlases vojevodiste]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbienieks, karavadonis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils Rudais]], Katrīna Tomicka | brāļi = [[Nikoljas Radvils VII]] | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Sobeka, Katrīna Ostrogska, Katrīna Tenčiņska, Elizabete Ostrogska | bērni = no Katrīnas Ostrogskas - [[Janušs Radzivils (Viļņas kastelāns)|Janušs Radvils]], [[Kristaps Radvils]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Kristaps Nikolajs Radvils''', saukts '''Pērkons''' arī '''Kšištofs Radzivils''' ({{val|lt|Kristupas Mikalojus Radvila "Perkūnas"}}, {{val|be|Крыштаф Радзівіл Пярун}}, {{val|pl|Krzysztof Radziwiłł zwany Piorunem herbu Trąby}}, {{val|la|Christophorus Nicolaus Radivillus}}); dzimis {{dat|1547||}}, miris {{dat|1603|10|20}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā (1601)]]. Viens no [[kalvinisms|kalvinistu]] līderiem Lietuvas lielkņazistē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1547. gadā Viļņā [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] (1512-1584) un viņa sievas Katarīnas ģimenē. No 1564. gada kopā ar tēvu piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]], 1572. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani. 1580. gadā viņš vadīja [[Veļikije Luki|Veļikije Luku]] aplenkumu un piedalījās [[Pleskava]]s aplenkšanā (1581-1582). Pēc Livonijas kara beigām kļuva par Viļņas vaivadu (1584), vēlāk par Lietuvas lielhetmani (1589). No 1586. līdz 1589. gadam Kristaps Nikolajs Radvils pie [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas uzcēla [[Biržu pils|Biržu pili]], kas līdz 18. gadsimta sākumam kalpoja par Radvilu dzimtas rezidenci. Komandēja Lietuvas karaspēku [[Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629)|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] laikā, uzvarēja zviedrus [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujā]] 1601. gada 23. jūnijā. Miris 1603. gada 20. novembrī Lososnā (''Łosośna'') tagadējā [[Sokulkas apriņķis|Sokulkas apriņķī]]. ==Skat. arī== *[[Radvili]] ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} *[https://web.archive.org/web/20190621132750/https://www.ipsb.nina.gov.pl/a/biografia/krzysztof-radziwill-h-traby Kristaps Nikolajs Radvils ''Internetowy Polski Słownik Biograficzny''] {{pl ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Kristaps Nikolajs}} [[Kategorija:1547. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1603. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|K]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] tda4oh95wc8drchihwj7bo1wmisipbl 0 297654 4539318 4290364 2026-10-24T12:44:45Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539318 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jonušs Radvils | vārds_orig = ''Jonušas Radvila/Janusz Radziwiłł/Януш Радзівіл'' | attēls = Januš Radzivił. Януш Радзівіл (B. Strobel, 1634).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1634. gada glezna | dz_dat_alt = | dz_gads = 1612 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 2 | dz_vieta = [[Papile (Birži)|Papile]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />([[Biržu rajona pašvaldība]], {{LTU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1655 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Tikocina]], [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<br />([[Bjalistokas apriņķis]], [[Podlases vojevodiste]], {{POL}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = augstmanis, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jonušs Radvils''' ({{val|lt|Jonušas Radvila}}, {{val|la|Johannes Radivillus}}), arī '''Janušs II Radzivils''' ({{val|pl|Janusz Radziwiłł}}, {{val|be|Януш Радзівіл}}, dzimis {{dat|1612|12|2}}, miris {{dat|1655|12|31}}) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Žemaitijas ģenerālstārasts]] (1646-1653), [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (no 1653), Lietuvas lielhetmanis (no 1654). Lietuvas karaspēka pavēlnieks [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā, [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 1655. gada 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja līdz tam pastāvošo [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas un Lietuvas savienību]]. Atbalstīja 20. oktobrī Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgumu ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. Viņam piederošā [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] hronika tiek dēvēta par "[[Radzivila hronika|Radzivila hroniku]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1612. gada 2. decembrī Papiles muižā netālu no [[Birži (Lietuva)|Birži]]em Lietuvas lielhetmaņa [[Kristaps Radvils|Kristapa Radvila]] (1585—1640) un viņa sievas Annas Kiškas ģimenē. Mācījās [[Slucka]]s [[kalvinisms|kalvinistu]] ģimnāzijā, studēja [[Leipciga]]s, Altdorfas un [[Leidene]]s universitātēs. 1632. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas sūtni Anglijā un Nīderlandē 1633. gadā atgriezās Lietuvā un piedalījās [[Smoļenska]]s karā pret Krievijas caristi (1632—1634). 1637. gadā viņu ievēlēja par [[Varšava]]s [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seima]] deputātu. 1646. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas hetmani un Žemaitijas ģenerālstārastu. 1646. un 1651. gadā viņa vadītais Lietuvas karaspēks sakāva sacēlušos [[Ukraina]]s kazaku karaspēku, 1654. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara laikā]] vadīja Lietuvas karaspēka aizstāvēšanos pret Krievijas caristes iebrukumu (1654—1667), [[Viļņas kauja (1655)|nesekmīgi aizstāvēja Viļņas pilsētu]], pēc kuras krišanas 1655. gada 20. septembrī Ķēdaiņos noslēdza ūniju ar Zviedrijas karali Kārli X Gustavu. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils kopā ar savu brālēnu Boguslavu Radvilu atkāpās uz tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s teritoriju, kur nocietinājās [[Tikocina]]s pilī. Neskaidros apstākļos miris naktī no 30. uz 31. decembri. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Jonušs}} [[Kategorija:1612. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1655. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|J]] 6uwx2dcyzuexk9j9imf9eruzpm7grhz 0 297868 4539322 4462826 2026-10-24T12:46:57Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4539322 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Mikałaj Radzivił Rudy. Мікалай Радзівіл Руды (1851-1900).jpg|thumb|180px|Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna).]] '''Nikolajs Radvils''', saukts '''Rudais''' ({{val|la|Nicolaus Radivillus Rufus}}, {{val|lt|Mikalojus Radvila Rudasis}}), arī '''Mikolajs Radzivils''' ({{val|be|Мікалай Радзівіл Руды}}, {{val|pl|Mikołaj Radziwiłł Rudy}}, 1512—1584) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvili|Radvilu dzimtas]]. [[Traķu vaivadija|Traķu vaivads]] (1550—1566) un [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] un Lietuvas lielkanclers (1566—1579), Lietuvas lielhetmanis (1553—1566, 1577—1584). [[Reformācija]]s laikā pārgājis [[kalvinisms|kalvinismā]]. Vadīja [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu pils ieņemšanu]] 1578. gadā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1512. gadā [[Ņasviža|Ņasvižā]] Lietuvas lielhetmaņa [[Jurģis Radvils (Herkuls)|Jurģa Radvila (Herkula)]] (1480—1541) un viņa sievas Barbaras ģimenē. Mācījies Rietumeiropā, 1547. gadā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis V]] viņam piešķīra [[Birži (Lietuva)|Biržu]] un Dubiņģu firsta ({{val|la|Princeps imperii in Birze et Dubinki}}) titulu. 1550. gadā viņš kļuva par Traķu vaivadu. 1553. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani, no 1561. gada vadīja Lietuvas karaspēku [[Livonijas karš|Livonijas karā]], kas beidzās ar [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu pils ieņemšanu]] 1578. gadā un [[Pleskava]]s aplenkumu 1581. — 1582. gadā. Pretojās 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanai ar Poliju. Miris 1584. gada 27. aprīlī Viļņā. {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Nikolajs Rudais}} [[Kategorija:1512. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1584. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|N]] [[Kategorija:Inflantijas vaivadija]] nnzgfiuqmqz2p082nzqzk8507qxoqkz 0 297913 4539319 4393096 2026-10-24T12:45:19Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539319 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Kryštap Radzivił. Крыштап Радзівіл (XVII).jpg|thumb|180px|Kristaps Radvils Lietuvas lielhetmaņa tērpā (17. gadsimta glezna).]] '''Kristaps Radvils''', saukts '''Jaunais''' ({{val|la|Christophorus Radivillus}}, {{val|lt|Kristupas Radvila Jaunasis}}), arī '''Kristofs Radzivils''' ({{val|be|Крыштап Радзівіл}}, {{val|pl|Krzysztof Radziwiłł (młodszy)}}, 1585—1640) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un karavadonis no [[Radvilu dzimta]]s. [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivads]] (1633-1640), Lietuvas lielhetmanis (1635-1640). == Dzīvesgājums == Dzimis 1585. gada 22. martā [[Birži (Lietuva)|Biržos]] Lietuvas lielhetmaņa [[Kristaps Nikolajs Radvils|Kristapa Nikolaja Radvila (Pērkona)]] (1547-1603) un viņa sievas Katarīnas ģimenē. Kopā ar tēvu piedalījās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karā (1600—1629)]], 1615. gadā kļuva par Lietuvas pilno hetmani. 1622. gadā viņam izdevās apturēt zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada 10. augustā tika noslēgts [[Jelgavas pamiers]]. Sarunu laikā zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] ierosināja noslēgt [[Zviedrijas-Lietuvas ūnija|Zviedrijas-Lietuvas ūniju]]. 1633. gadā Kristaps Radvils kļuva par Viļņas vaivadu, viņam izdevās piespiest [[Krievijas cariste]]s karaspēku pārtraukt [[Smoļenska]]s aplenkumu (1632-1633). 1635. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani. Miris 1640. gada 19. septembrī Svēdašu muižā (''Svėdasai'') tagadējā [[Anīkšču rajons|Anīkšču rajonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Kristaps}} [[Kategorija:1585. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1640. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas cilvēki]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|K]] aqnay03sg4kq19ape1r1ad9qnoalhnd 0 300512 4539420 4490566 2026-10-24T19:07:41Z ~2026-57049-15 152322 /* */ 4539420 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Zara Larsson | Vārds_orig = ''Zara Maria Larsson'' | Attēls = Zara Larsson Midnight Sun European Tour (cropped) (cropped).jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Sāra Lāšone 2025. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|16}} | Vieta_dz = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātāja]] | Instrumenti = | Gadi = 2008—pašlaik | Izdevējkompānija = TEN Music Group, [[Epic Records|Epic]], [[Kemosabe Records|Kemosabe]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|zaralarsson.se}} | Dzimums = S }} '''Sāra Marīa Lāšone''' ({{val|sv|Zara Maria Larsson}}; dzimusi 1997. gada 16. decembrī) ir zviedru dziedātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |title=Zara Larson |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114110742/http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Viņa saņēma nacionālu atzinību par uzvaru Talangas talantu šova (populārā šova ''Got Talent'' zviedru versija) 2008. gada sezonā. 2010. gadā Sāra Lāšone parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''Ten Music Group''. 2013. gada janvārī viņa ierakstīja savu debijas EP albumu. Viņas singls ''Uncover'' [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] tika augstu novērtēts. Gan singlu ''Uncover'', gan arī albumu ''Introducing'' mūzikas korporācija ''Universal Music Group'' (UMG) [[Zviedrija|Zviedrijā]]<ref name="aftonkuriren.se">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |title=Robin Stjernberg och Zara Larsson heta artister på Sommarkrysset |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331090744/http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |archivedate={{dat|2016|03|31||bez}} }}</ref> 2013. gada jūlijā sertificēja ar trīskāršu platīna disku. S. Lāšone parakstīja arī trīs gadu līgumu ar ''Epic Records'' ASV<ref>[http://zarish.blogg.se/2013/april/im-so-lucky.html I'M SO LUCKY]</ref> 2013. gada aprīlī. Trīs no Sāras Lāšones singliem [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir ieņēmuši augstas vietas. Platīna diska statuss ''Uncover'' piešķirts 7 reizes, ''Lush Life'' 4 reizes, arī ''Never Forget You'' ir ieguvis platīna diska statusu. == Personīgā dzīve == Sāra Lāšone dzimusi [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] 1997. gada 16. decembrī. Viņa dzīvo kopā ar māti, tēvu un jaunāko māsu Hannu. == Karjera == === Karjeras sākums (2007—2011) === 2007. gadā Lāšone iekļuva [[Zviedrija]]s talantu šova ''Stjärnskott finālā''.<ref>[https://www.godaddy.com/ Zara Larsson's Biography]</ref> 2008. gadā (10 gadu vecumā) Lāšone uzvarēja Talangas talantu šova atlasē un saņēma naudas balvu 500,000 SEK.<ref name="aftonkuriren.se"/><ref>[http://www.expressen.se/noje/tv/zara-larsson-11-vill-bli-en-legend/ Zara Larsson, 11: "Vill bli en legend"]</ref> ''My Heart Will Go On'' vēlāk tika izdots kā Lāšones debijas singls. [[YouTube]] video par viņas sniegumu finālā skatīts vairāk nekā 35 miljonus reižu.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=bl6O9rHK7HA Zara Larsson My Heart Will Go On Celine Dion (Titanic Theme) — Final Talang 2008]</ref> === Otrais studijas albums (2015) === 2015. gada 5. jūnijā Lāšone izdeva savu debijas singlu ''Lush Life'' no otrā studijas albuma. Dziesma kļuvusi par viņas otro singlu "numur 1", tā 4 reizes tika saņēmusi platīna diska statusu. Dziesma atradās top 5 [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], iekļuva top 10 [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]]. 2015. gada 22. jūlijā Lāšone sadarbībā ar Grammy nominēto britu dziedātāju Uzo Emenike (MNEK) izdeva jaunu singlu ''Never Forget You''. Dziesma sasniedza vērtējumu Nr.1 [[Zviedrija|Zviedrijā]] un Nr.5 [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],<ref>[http://www.officialcharts.com/artist/48383/mnek-and-zara-larsson/ MNEK & ZARA LARSSON]</ref><ref>[http://swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=MNEK+%26+Zara+Larsson&titel=Never+Forget+You&cat=s MNEK & ZARA LARSSON — NEVER FORGET YOU (SONG)]</ref> kā arī bija Nr.1 [[Zviedrija]]s [[Spotify]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international |title=SWEDEN’S #1 HIT IS A SOON TO BE INTERNATIONAL SMASH |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200709155656/https://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international }}</ref> Dziesma kā platīna disks tika pārdota Zviedrijā jau pēc divām nedēļām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lāšone, Sāra}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedru dziedātāji]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] df5wbehmdqqk06vugtut0e3qqtadj8u 4539424 4539420 2026-10-24T19:33:00Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-57049-15|~2026-57049-15]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4419510 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Sāra Lāšone | Vārds_orig = ''Zara Maria Larsson'' | Attēls = Zara Larsson Midnight Sun European Tour (cropped) (cropped).jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Sāra Lāšone 2025. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|16}} | Vieta_dz = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātāja]] | Instrumenti = | Gadi = 2008—pašlaik | Izdevējkompānija = TEN Music Group, [[Epic Records|Epic]], [[Kemosabe Records|Kemosabe]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|zaralarsson.se}} | Dzimums = S }} '''Sāra Marīa Lāšone''' ({{val|sv|Zara Maria Larsson}}; dzimusi 1997. gada 16. decembrī) ir zviedru dziedātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |title=Zara Larson |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114110742/http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Viņa saņēma nacionālu atzinību par uzvaru Talangas talantu šova (populārā šova ''Got Talent'' zviedru versija) 2008. gada sezonā. 2010. gadā Sāra Lāšone parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''Ten Music Group''. 2013. gada janvārī viņa ierakstīja savu debijas EP albumu. Viņas singls ''Uncover'' [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] tika augstu novērtēts. Gan singlu ''Uncover'', gan arī albumu ''Introducing'' mūzikas korporācija ''Universal Music Group'' (UMG) [[Zviedrija|Zviedrijā]]<ref name="aftonkuriren.se">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |title=Robin Stjernberg och Zara Larsson heta artister på Sommarkrysset |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331090744/http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |archivedate={{dat|2016|03|31||bez}} }}</ref> 2013. gada jūlijā sertificēja ar trīskāršu platīna disku. S. Lāšone parakstīja arī trīs gadu līgumu ar ''Epic Records'' ASV<ref>[http://zarish.blogg.se/2013/april/im-so-lucky.html I'M SO LUCKY]</ref> 2013. gada aprīlī. Trīs no Sāras Lāšones singliem [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir ieņēmuši augstas vietas. Platīna diska statuss ''Uncover'' piešķirts 7 reizes, ''Lush Life'' 4 reizes, arī ''Never Forget You'' ir ieguvis platīna diska statusu. == Personīgā dzīve == Sāra Lāšone dzimusi [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] 1997. gada 16. decembrī. Viņa dzīvo kopā ar māti, tēvu un jaunāko māsu Hannu. == Karjera == === Karjeras sākums (2007—2011) === 2007. gadā Lāšone iekļuva [[Zviedrija]]s talantu šova ''Stjärnskott finālā''.<ref>[https://www.godaddy.com/ Zara Larsson's Biography]</ref> 2008. gadā (10 gadu vecumā) Lāšone uzvarēja Talangas talantu šova atlasē un saņēma naudas balvu 500,000 SEK.<ref name="aftonkuriren.se"/><ref>[http://www.expressen.se/noje/tv/zara-larsson-11-vill-bli-en-legend/ Zara Larsson, 11: "Vill bli en legend"]</ref> ''My Heart Will Go On'' vēlāk tika izdots kā Lāšones debijas singls. [[YouTube]] video par viņas sniegumu finālā skatīts vairāk nekā 35 miljonus reižu.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=bl6O9rHK7HA Zara Larsson My Heart Will Go On Celine Dion (Titanic Theme) — Final Talang 2008]</ref> === Otrais studijas albums (2015) === 2015. gada 5. jūnijā Lāšone izdeva savu debijas singlu ''Lush Life'' no otrā studijas albuma. Dziesma kļuvusi par viņas otro singlu "numur 1", tā 4 reizes tika saņēmusi platīna diska statusu. Dziesma atradās top 5 [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], iekļuva top 10 [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]]. 2015. gada 22. jūlijā Lāšone sadarbībā ar Grammy nominēto britu dziedātāju Uzo Emenike (MNEK) izdeva jaunu singlu ''Never Forget You''. Dziesma sasniedza vērtējumu Nr.1 [[Zviedrija|Zviedrijā]] un Nr.5 [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],<ref>[http://www.officialcharts.com/artist/48383/mnek-and-zara-larsson/ MNEK & ZARA LARSSON]</ref><ref>[http://swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=MNEK+%26+Zara+Larsson&titel=Never+Forget+You&cat=s MNEK & ZARA LARSSON — NEVER FORGET YOU (SONG)]</ref> kā arī bija Nr.1 [[Zviedrija]]s [[Spotify]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international |title=SWEDEN’S #1 HIT IS A SOON TO BE INTERNATIONAL SMASH |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200709155656/https://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international }}</ref> Dziesma kā platīna disks tika pārdota Zviedrijā jau pēc divām nedēļām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lāšone, Sāra}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedru dziedātāji]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] eeh9hpnky37ajeuzmbkru6y62u42nn8 0 302803 4539478 4103523 2026-10-25T02:46:00Z ~2026-56852-69 152301 4539478 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Jānorāda, uz kuru atsauci attiecas "Turpat"}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Līdums | vārds_orig = | attēls = Jānis Līdums 1943.JPG | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Naukšēnu pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = nav zināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Lizete Margrieta Birnis | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis) [[Attēls:SS-Hauptsturmführer collar.svg|50px]] | dienesta_laiks = 1928–1945 | valsts = {{flaga|Latvija}} Latvija <br /> {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]] | struktūra = [[Attēls:Flag Schutzstaffel.svg|23px]] [[Waffen-SS]] | vienība = | komandēja = [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. ieroču SS grenadieru pulka]] I bataljons | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)<br /> Kara Nopelnu krusts ar šķēpiem (II šķira) <br /> [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (bronzā)<br />[[Kājnieku trieciena nozīme (apbalvojums)|Kājnieku trieciena nozīme]] sudrabā <br /> [[Ievainojuma nozīme]] (sudrabā)<br /> Drošsirdības medaļa Austrumu tautu piederīgajiem sudrabā ar šķēpiem (II šķira)<br /> Piedurknes lente "Kurland" | cits_darbs = }} }} '''Jānis Līdums''' (dzimis 1907. gada 11. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģiona]] virsnieks. == Biogrāfija == Dzimis [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. 1927. gada jūnijā beidzis Rūjienas valsts vidusskolu. 1931. gada decembrī precējies ar Jozefīni Lisovsku, laulība šķirta 1935. gada martā. 1935. gada jūnijā apprecējies ar Lizeti Margrietu Birnis. Laulībā dzimuši divi bērni&nbsp;— 1936. gada 17. jūnijā dēls Jānis Jēkabs un 1939. gada 2. aprīlī dēls Pēteris. Ar ģimeni dzīvojis Liepājā. 1940. gada 14. martā mainīts uzvārds no Bošs uz Līdums.<ref>Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 5601. f., 1. apr., 3750.l. "Jāņa Līduma dienesta gaitas saraksts"</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām Jānis Līdums pievienojies nacionālajiem partizāniem Kurzemē. Tālākais liktenis nav zināms. == Militārā karjera == === Latvijas armijā === Iesaukts aktīvā karadienestā 1928. gada februārī, dienējis [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] 2. ložmetēju rotā. 1928. gada 28. septembrī iestājies Kara skolā, kuru pabeidzis ar I. šķiru 1930. gada 1. septembrī, paaugstināts par leitnantu. 1930. gada septembrī ieskaitīts [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulka]] 1. ložmetēju rotā. 1933. gada 1. septembrī piešķirta virsleitnanta dienesta pakāpe.<ref>Turpat</ref> === Otrā pasaules kara sākumā === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un Latvijas armijas likvidēšanas 1940. gada 14. septembrī ieskaitīts PSRS Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 186. strēlnieku pulkā, kur pildījis vada komandiera pienākumus. Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS&nbsp;— Vācijas kara]] sākuma 1941. gada 27. jūnijā kopā ar diviem pulka karavīriem dezertēja no [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|Litenes nometnes]] un pievienojās nacionālajiem partizāniem Adulienas un Virānes pagastos. 1941. gada 3. jūlijā iestājas pašaizsardzības vienībā ([[Kārlis Aperāts|Kārļa Aperāta]] Dzimtenes Sargu virsnieku rotā). 1941. gada augusta beigās atgriežas Liepājā.<ref>Bundesarchiv Berlin (BA-B), "SS Officers" fonds, "Jāņa Līduma personāllieta" (BA-B:SSO/272 A)</ref> === Vācijas Bruņotajos spēkos === 1941. gada 1. septembrī iestājas vācu policijas dienestā un tiek iecelts par Liepājas policijas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieka vietnieku. 1942. gada 1. martā iestājas [[Latviešu policijas bataljoni|Kārtības dienesta]] [[25. Abavas policijas bataljons|25. Abavas policijas bataljonā]], iecelts par 1. rotas vada komandieri virsleitnanta dienesta pakāpē. 1942. gada 1. jūnijā kopā ar bataljonu izbrauca uz Korosteņas rajonu (Ukrainas ziemeļos), novietojās Ovručas pilsētas apkārtnē, piedalījās kaujās pret padomju partizāniem Žitomiras un Pinskas apgabalos. 1943. gada 12. janvārī pārcelts uz 2. rotu un 28. martā iecelts par rotas komandieri. Par sekmīgu kaujas darbību apbalvots ar Drošsirdības medaļas Austrumtautu piederīgajiem II šķiru sudrabā ar šķēpiem.<ref>Bundesarchiv Berlin, "SS Officers" fonds, "Jāņa Līduma personāllieta" (BA-B:SSO/272 A), sk. arī Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 181. lpp</ref> 1943. gada 1. maijā paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē. 1943. gada 8. maijā pārskaitīts uz Liepāju [[Latviešu policijas bataljoni|Kārtības dienesta]] [[271. Aizputes policijas bataljons|279. Aizputes bataljona]] 5. rotu (Liepājas Sardzes rota). 1943. gada 12. jūlijā iestājas [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģionā]]. Iecelts par [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. latviešu SS brīvprātīgo divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] 9. rotas komandieri. 1943. gada beigās pārcelts uz [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] I bataljonu un kļūst par 1. rotas komandieri. 1943. gada 6. martā Veļikajas upes austrumu krastā kapteiņa J. Līduma komandētā 1. rota īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Seredkina Sļepņi ciemam, kā rezultāta tiek atgūtas zaudētās pozīcijas.<ref>„Militārais Apskats” , 2009. gada Nr. 1, 45. lpp.//V. Kuzmins, Kaujas Veļikajas upes krastos (1944. gada 1.&nbsp;— 18. marts) http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/1/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305075500/http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/1/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref>1944. gada 21. martā par varonību kaujā apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs Krusta]] II šķiru. 1944. gada maijā iecelts par [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] II bataljona komandieri. 22. jūnijā tā saukto „Jāņa kalna kauju” laikā vadīja II bataljona pretuzbrukumu, kura laikā tika divas reizes ievainots.<ref>„Militārais Apskats” , 2009. gada Nr. 2, 44. lpp.//V. Kuzmins „Jāņa kalna” kaujas (1944. gada 22.&nbsp;— 28. jūnijs http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305083123/http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Par varonību kaujā 1944. gada 15. jūlijā apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs Krusta]] I šķiru. 1944. gada jūlijā ārstējies kara slimnīcās Daugavpilī un Liepājā. 1944. gada augusta sākumā, pēc Sarkanās armijas iebrukuma Zemgalē, iecelts par [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde|15. ieroču SS apmācības un rezerves brigādes]] III apmācības bataljona komandieri. Vēlākās kaujās Lestenes apkārtnē komandēja Ieroču SS bataljonu “Līdums” vācu 81. kājnieku divīzijas sastāvā. 1944. gada decembrī [[Kurzemes cietoksnis|3. Kurzemes lielkaujas]] (Ziemassvētku kauju) laikā iecelts par latviešu [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. ieroču SS grenadieru pulka]] bataljona komandieri. Pēc pulka izformēšanas, 1945. gada janvārī un februārī komandēja kaujas grupu “Līdums” [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. grenadieru pulka]] sastāvā.<ref>Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 162. lpp</ref> 1945. gada 15. martā iecelts par [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] I bataljona komandieri, ko komandēja līdz Otrā pasaules kara beigām, sevišķi izceļoties [[Kurzemes cietoksnis|6. Kurzemes lielkaujas]] laikā. === Pēc Otrā pasaules kara beigām === Pēc [[Armiju grupa "Kurzeme"|armiju grupas „Kurzeme”]] kapitulācijas 1945. gada 8. maijā kopā ar citiem [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] I bataljona karavīriem pievienojās nacionālajiem partizāniem, bija kapteiņa Borisa Jankava vadītās partizānu vienības Jagdverband Ostland komandiera vietnieks militārajos jautājumos.<ref>Latvijas Valsts arhīvs, Borisa Jankava krimināllieta</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Līdums, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 4wxvg4tn79vv99v61eo865iund4r6b4 0 312604 4539530 4524435 2026-10-25T07:21:05Z Kent Wang 151089 Exterior of Museu de Arte, Arquitetura e Tecnologia 67.jpg 4539530 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''All Aboard!'' ("Visi uz klāja!") |attēls = ESC_2018_logo.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2018|05|12}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2018|05|8}} |otrais pusfināls = {{dat|2018|05|10}} |vadītājs (i) = [[Katarina Furtado]]<br />[[Daniela Rua]]<br />[[Filomena Kautela]]<br />[[Silvija Alberto]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) |vieta = {{ESC|Portugāle}}, [[Lisabona]], ''[[Altice Arena]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Izraēla}} ''[[Neta Barzila|Netta]]'' — ''[[Toy]]'' |balsošanas sistēma = 50% telebalsošana un SMS balsošana un 50% žūrija 5 cilvēku sastāvā novērtē dziesmas 12, 10 un 8-1 punkta skalā. |dalībvalstis = 43 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Krievija}} |valstis, kas izstājās = nav |nulle punktu = |viesmākslinieki = '''Fināls'''<ref name = "Viesmākslinieki1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/03/ultima-hora-conheca-os-artistas.html|title=ESC2018: Conheça os artistas confirmados na Grande Final do Festival Eurovisão 2018|last=Carrilho|first=Nuno|publisher=ESC Portugal|website=escportugal.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.formulatv.com/noticias/77756/salvador-sobral-ana-moura-artistas-estaran-final-eurovision-2018/|title=Eurovisión 2018: Salvador Sobral, Ana Moura, Mariza, Branko y Beatbombers actuarán en la Gran Final|last1=Ortiz|first1=Laura|publisher=Fórmula TV|website=formulatv-com|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Spanish}}</ref><ref name = "Viesmākslinieki3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.sapo.pt/showbiz/artigos/salvador-sobral-ana-moura-e-mariza-na-final-da-eurovisao|title=Salvador Sobral, Ana Moura e Mariza na final da Eurovisão|publisher=Sapomag|website=mag.sapo.pt|accessdate=12 March 2018|date=12 March 2018|language=Portuguese}}</ref><br/ ><u>Atklāšanas priekšnesums</u><br/ >[[Marise]] un [[Anna Moura]] — [[fado]] priekšnesums<br/ >''[[Beatbomers]]'' — karogu parāde ar [[skrečošana]]s mūziku<br/ ><u>Starpšova priekšnesumi</u><br/ >[[Salvadors Sobrals]] — ''[[Amar pelos dois]]'' un jaunais singls, kā arī kopā ar [[Kaitans Veluzo|Kaitanu Veluzo]]<br/ >[[Branko]] — [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] priekšnesums kopā ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]] |map = ESC 2018 Map.svg |col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis |col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 2018. gada konkursā |col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2017]] |nākamais = [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019 ►]] }} '''2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2018}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2018}}) bija 63. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Pirmo reizi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] vēsturē tas notika [[Portugāle]]s galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]], kas konkursu rīkoja pēc [[Salvadors Sobrals|Salvadora Sobrala]] uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]] [[Kijiva|Kijivā]] ar dziesmu'' [[Amar pelos dois]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Lisbon revealed as Host City of the 2018 Eurovision Song Contest!|access-date=2017-07-25}}</ref> Trīs šovus vadīja [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Filomena Kautela]] un [[Silvija Alberto]]. Konkursā piedalījās rekordaugsts dalībvalstu skaits — 43 valstis (arī [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada]] konkursos). [[Krievija]] atgriezās konkursā pēc pārtraukuma [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|title=Julia Samoylova will participate in the Eurovision Song Contest 2018|accessdate=2017-07-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170815101003/https://rusreality.com/2017/04/14/ernst-julia-samoylova-will-participate-in-the-eurovision-song-contest-in-2018/|archivedate=2017-08-15}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]] neviena valsts nebija izstājusies no tā. Pusfināli notika {{dat|2018|05|8|6=un|7=10}} un {{dat||05|10}}, savukārt fināls — {{dat||05|12}}. Konkursā uzvarēja ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' no [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]]''.'' == Norises vieta == [[Portugāle]] iespēju rīkot 2018. gada konkursu izcīnīja pēc uzvaras [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]]. Jau nākamajā dienā pēc fināla, [[Portugāle]]s raidsabiedrība [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja, ka Portugāle oficiāli piekrīt rīkot 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu. === Kandidātpilsētas === Sākotnēji par rīkotājpilsētu tika izvēlēta [[Lisabona]], taču vēlāk konkursu pieteicās rīkot arī citas Portugāles pilsētas kā [[Braga]], [[Gundumara]] un [[Santa Marija da Feira]], kā arī [[Espinja]], [[Gimarainša|Ginmaraiša]] un [[Portimauna]]. Portugāles otrās lielākās pilsētas [[Portu]] mērs [[Rujs Moreira]] paziņoja, ka Portu nav ieinteresēta "tērēt miljoniem eiro", lai varētu rīkot konkursu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/portugal-rui-moreira-diz-que-o-porto.html|title=Portugal: Rui Moreira diz que o Porto não está interessado em organizar a Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> taču viņš atbalstīja [[Portu metropolitēna zona]]s pilsētu pieteikšanos rīkotājpilsētu konkursā. {{dat|2017|06|13}} RTP pārstāvji tikās ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] veidotāju grupu [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] birojā [[Ženēva|Ženēvā]]. Tikšanās laikā pārrunāja dažādas lietas, kas saistītas ar konkursa rīkošanu, un mācījās no iepriekšējā gada rīkotāju — [[Ukraina]]s pieredzes. Tās laikā tika pārrunāti rīkotājpilsētu kandidāti.<ref name="Reference Group">{{tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=A new chapter: Portuguese delegation meets the Reference Group|url=https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|website=eurovision.tv|publisher=EBU|accessdate=27 June 2017|date=14 June 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170614143452/https://eurovision.tv/story/2018-host-broadcaster-meet-at-the-ebu|archivedate=14 June 2017}}</ref> {{dat|2017|06|13}} EBU Eirovīzijas koordinators [[Juns Ūla Sanns]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas rīkotājpilsēta būs [[Portugāle]]s galvaspilsēta [[Lisabona]] ar ''[[Altice Arena]]''.<ref name="Datumi un rīkotājpilsēta3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2018-dates-and-host-city-confirmed|title=Eurovision 2018 Date and Host City Confirmed|publisher=Eurovision TV|accessdate=25 May 2017}}</ref> RTP arī norādīja [[Nāciju parks|Nāciju parku]], kur atrodas ''Altice Arena'', kā dažādu pasākumu, kuri saistīti ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]], norises vietu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Festival Eurovisão da Canção 2018 vai decorrer no Parque das Nações|url=https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|accessdate=25 July 2017|publisher=[[Portugāles Radio un televīzija]]|date=25 July 2017|language=pt|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170725211013/https://www.rtp.pt/noticias/cultura/festival-eurovisao-da-cancao-2018-vai-decorrer-no-parque-das-nacoes_n1016980|archivedate=25 July 2017}}</ref>{{VietasKarte+ |float=top|Portugal |width=255 |caption=Rīkotājpilsēta (zilā)<br/ >Kandidātpilsētas (sarkanā) |places= {{VietasKarte~ |Portugal |lat=38.7109 |long=-9.1378 |label=[[Lisabona]] |position=right|mark=Blue pog.svg}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.15 |long=-8.533333 |label=[[Gundumara]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.540989 |long=-8.422736 |label=[[Braga]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=40.936121 |long=-8.578285 |label=[[Santa Marija da Feira]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Portugal |lat=41.435280 |long=-8.306235 |label=[[Gimarainša]] |position=right}} }}{{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji<!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Attēls ! Ietilpība ! Piezīmes |- |[[Braga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/06/esc2018-braga-quer-conhecer-caderno-de.html|title=ESC2018: Braga quer conhecer caderno de encargos da Eurovisão|work=escportugal.pt|accessdate=5 June 2017}}</ref> |[[Bragas Izstāžu centrs]] |[[Attēls:Parque de Exposições de Braga.jpg|200px|The Exhibition Park of Braga during the exhibition "Expomotor".]] |3 000 — 15 000<small>(pēc rekonstrukcijas darbiem)</small><ref name="Braga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|title=ESPECIAL Quem irá receber o Festival Eurovisão 2018? Conheça a cidade de Braga|work=escportugal.pt|accessdate=23 June 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180131002608/http://www.escportugal.pt/2017/06/especial-quem-ira-receber-o-festival.html|archivedate={{dat|2018|01|31||bez}}}}</ref> |Centrs rīko Bragas iknedēļas tirgu. Pašlaik centrā ir ietilpība 3000 cilvēkiem, bet, ja šī vieta būtu izvēlēta, centrā notiktu rekonstrukcija, lai varētu uzņemt 15 000 cilvēku, tomēr Bragas pilsētā nav pietiekam daudz viesnīcu gultu, lai varētu izpildīt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] norādītos noteikumus.<ref name="Braga" /> |- |[[Gimarainša]]<ref name="Portugāļu atlase">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/|title=Festival da Canção 2018 to be hosted in Guimarães [Updated]|last1=Filipe|first1=Emanuel|publisher=ESCXtra|website=escxtra.com|accessdate=26 July 2017|date=26 July 2017|archive-date={{dat|2017|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171119125705/https://www.escxtra.com/2017/07/26/festival-da-cancao-2018-hosted-guimaraes/}}</ref> |[[Ginmaraišas daudzfunkcionālais paviljons]]<ref name="Portugāļu atlase" /> |[[Attēls:Multiusos Guimaraes.jpg|200px]] |10 000<ref name="Portugāļu atlase" /> |Rīko izstādes, tirgus, kongresus, koncertus, kā arī sporta pasākumus. [[Portugāles Radio un televīzija]] (RTP) izvēlējās šo vietu kā 2018. gada konkursa Portugāles nacionālās atlases fināla norises vietu.<ref name="Portugāļu atlase" /> |- |[[Gundumara]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blitz.sapo.pt/principal/update/2017-05-26-Ha-cinco-cidades-portuguesas-a-disputar-a-final-da-Eurovisao|title=Há cinco cidades portuguesas a disputar a final da Eurovisão|work=http://blitz.sapo.pt|accessdate=26 May 2017}}</ref> |[[Gundumaras Zelta sirds daudzfunkcionālā zāle|Gundumaras daudzfunkcionālā zāle]] | |8 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/especial-esc2018-estas-arenas-podiam.html|title=[ESPECIAL] ESC2018: Estas arenas podiam receber a Eurovisão 2018|work=escportugal.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> |Rīko vairākus sporta turnīrus, kā arī koncertus. Gundumaras pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai uzņemtu visus viesus, kā arī nav publiska pilsētas transporta sistēma. Ja šī vieta tiktu izvēlēta būtu problēmas arī ar preses centru<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/ultima-hora-eurovisao-2018-sera-em.html|title=Portugal: Eurovision 2018 will be in Lisbon|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> |- style="background:#ccccff;" |[[Lisabona]]<ref name="Eirovīzija būs Lisabonā" />{{dagger}} |''[[Altice Arena]]'' |[[Attēls:Pavilhão Atlântico Meo Arena - Helder Palma.jpg|200x200px]] |20 000 |Šī ir lielākā arēna Portugālē, kā arī viena no lielākajām Eiropā. Arēna rīkojusi ''[[Expo '98]]'', 1999. gada [[Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|Pasaules U-19 čempionātu basketbolā]] un citus pasākumus. Netālu no arēnas atrodas metro stacija, kā arī lidosta. Lisabonai nebūtu nekādu problēmu uzņemt visus viesus. |- |[[Santa Marija da Feira]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/05/esc2018-guimaraes-faro-e-santa-maria-da.html|title=ESC2018: Guimarães, Faro and Santa Maria da Feira interested in receiving Eurovision|work=escportugal.pt|accessdate=15 May 2017}}</ref> | ''[[Europarque]]'' (Eiroparks)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jornaldenegocios.pt/economia/cultura/detalhe/conselho-metropolitano-do-porto-quer-festival-eurovisao-da-cancao-2018-no-europarque|title=Conselho Metropolitano do Porto quer Festival Eurovisão da Canção 2018 no Europarque|work=jornaldenegocios.pt|accessdate=24 May 2017}}</ref> | [[Attēls:Europarque (Santa Maria da Feira).jpg|200px|[[Visionarium]]'s view to the Europarque.]] | 11 000 | Rīkojusi 2001. gada [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāles]] nacionālo atlasi [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]], kā arī vairākus citus koncertus. Pilsētai nav pietiekami daudz viesnīcu gultu, lai varētu uzņemt visus kokursa viesus. Šo izvēli atbalstīja Portu metropolitēna zonas pārvalde. |} ==== EBU nosacījumi rīkotājpilsēta ==== * Arēnas ietilpībai ir jābūt apmēram 10 000 vietu, tai jābūt arī jumtam * Maksimāli tuvu arēnai jāatrodas preses centram, kurā varētu uzņemt apmēram 1550 žurnālistu. * Pilsētās ir jābūt Eiropas standartu atzītām viesnīcām ar dažādām cenu grupām, kurām jābūt vismaz 2000 istabu: 1000 dalībniekiem un delegācijām, 1000 medijiem un faniem * Pilsētai ir jānodrošina drošība dalībniekiem, delegācijas biedriem un pārējiem viesiem, tajā ir jābūt arī sakārtotai transporta infrastruktūrai, kā arī starptautiskai lidostai === Saistīti pasākumi === Dienā, kad tika paziņota rīkotājpilsēta — [[Lisabona]], tika paziņotas arī norises vietas tādiem ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītiem pasākumiem kā atklāšana ar sarkanā (zilā) paklāja ceremoniju, Eiroklubs un Eirovīzijas ciemats''.'' ==== Eirovīzijas ciemats ==== Eirovīzijas ciemats ir oficiāla Eirovīzijas dziesmu konkursa fanu un sponsoru zona konkursa norises laikā, kur uzstājas vairāki mākslinieki, un tiešraides šovu laikā šeit tiek pārraidīts tas. [[Portugāles Radio un televīzija]]s ģenerāldirektors [[Gunsalo Reiss|Gosalo Reiss]] paziņoja to, ka Lisabonas dome ir devusi atļauju izmantot Eirovīzijas ciematam [[Lisabonas komerciālais laukums|Lisabonas komerciālo laukumu]], kas zināms arī kā pils laukums, tas ir arī lielākais laukums visā pilsētā un atrodas blakus [[Težu]] upei. Tā bija oficiālā festivāla norises vieta Lisabonā Eirovīzijas laikā, tur atradās skatuve, un, kur uzstājās vairāki mākslinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa|title=Festival da Eurovisão 2018 vai ser em Lisboa|date=25 July 2017|publisher=Câmara Municipal de Lisboa|access-date={{dat|2017|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803090304/http://www.cm-lisboa.pt/noticias/detalhe/article/festival-da-eurovisao-2018-vai-ser-em-lisboa}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/confirmado-parque-das-nacoes-recebe-o.html|title=[CONFIRMADO] Terreiro do Paço em Lisboa reservado durante duas semanas de maio|date=25 July 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref> Eirovīzijas ciemats tika atklāts {{dat|2018|05|4|6=un|7=10}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/euroclub|title=EuroClub - Eurovision Song Contest|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=24 February 2018|archive-date={{dat|2018|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307082259/https://eurovision.tv/euroclub}}</ref> ==== Zilais paklājs ==== Sarkanais paklājs (šī gada konkursā tas būs zilais paklājs) atradās [[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejs|Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģijas muzejā]] (MAAT), ceremonija notika {{dat|2018|05|6|6=un|7=10}}. Pasākuma laikā prese, fani un viesi varēja satikties ar visiem konkursa dalībniekiem.<ref name="Atklāšana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/152786/eurovision-2018-rtp-reveals-opening-ceremony-welcome-reception-venue/|title=Eurovision 2018: RTP reveals Opening Ceremony and Welcome Reception venue|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=24 February 2018|date=12 January 2018}}</ref> ==== Konkursa atklāšana ==== Pēc sarkanā (zilā) paklāja ceremonijas, [[Lisabonas elektrības muzejs|Lisabonas elektrības muzejā]] notika konkursa atklāšanas pasākums.<ref name="Atklāšana" /> ==== Eiroklubs ==== Eiroklubs ir vieta, kur notiek dažādas ar [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīziju]] saistītas ballītes, pasākumi un dalībnieku uzstāšanās, taču tajā nav atļauts ierasties faniem, presei un delegācijām. [[Lisabona|Lisabonā]] tas notika vietā, kas atrodas netālu no Eirovīzijas ciemata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/161148/eurovision-2018-euroclub-venue-changes-new-venue-to-be-announced-in-due-course/|title=Eurovision 2018: Euroclub venue changes; new venue to be announced in due course!|last1=Jiandani|first1=Sanjay|publisher=ESCToday|website=esctoday.com|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> <gallery mode="packed" heights="135"> File:Plaza del Comercio, Lisboa, Portugal, 2012-05-12, DD 02.JPG|[[Lisabonas komerciālais laukums]]<br />Eirovīzijas ciems File:Exterior of Museu de Arte, Arquitetura e Tecnologia 67.jpg|[[Lisabonas Mākslas, Arhitektūras un Tehnoloģiju muzejs]]<br />Sarkanais (zilais) paklājs </gallery> == Formāts == === Datumi === 2017. gada 25. maijā tika paziņoti konkursa norises datumi: * 1. pusfināls notika {{dat|2018|05|8|L}} * 2. pusfināls notika {{dat|2018|05|10|L}} * Fināls notika {{dat|2018|05|12|L}} === Vizuālais dizains === Konkursa sauklis ''All aboard!'' jeb "Visi uz klāja!" tika paziņots {{dat|2017|11|7|L}} preses konferencē [[Lisabonas Okeanārijs|Lisabonas okeanārijā]]. Konkursa vizuālais dizains sastāv no dažādām okeāna radībām, kas parāda un pierāda [[Lisabona]]s un visas [[Portugāle]]s atrašanos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē, kā arī valsts seno vēsturi, kas saistīta ar [[Kuģniecība|kuģniecību]]. Neskaitot galveno logo, kas sastāv no stilizēta gliemežvāka, ir izstrādāti vēl 12 dažādi logo, uz kuriem ir parādītas dažādas okeāna [[ekosistēma]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018|work=Eurovision.tv|access-date=7 November 2017}}</ref> === Vadītāji === {{dat|2018|01|8|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu vadīs pirmo reizi 4 sievietes: [[Katarina Furtado]], [[Daniela Rua]], [[Silvija Alberto]] un [[Filomena Kautela]]. Tā bija pirmā reize kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]], kad vadītājs nav vīrietis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Farren|first1=Neil|title=Eurovision 2018: Four Women to Host|url=https://eurovoix.com/2018/01/08/eurovision-2018-four-women-host/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|accessdate=8 January 2018|date=8 January 2018}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-for-eurovision-2018-revealed|title=Here come the girls! Presenters of Eurovision 2018 revealed!|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|access-date=8 January 2018}}</ref> {{dat|2018|05|4|L}} tika paziņots, ka [[Filomena Kautela]] būs ''green-room'' vadītāja. <gallery mode="packed" heights="135"> Attēls:Catarina Furtado.png|[[Katarina Furtado]] Attēls:Daniela Ruah - Monte-Carlo Television Festival.jpg|[[Daniela Rua]] Attēls:Sílvia Alberto.png|[[Silvija Alberto]] Attēls:Filomena Cautela.png|[[Filomena Kautela]] </gallery>Zilā paklāja ceremoniju vadīja [[aktrise]] [[Klaudija Semento]], [[radio]] vadītāja [[Ineža Lopeza Gonsalvesa]], kā arī [[aktieris]] un [[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs [[Pedro Grenžers]] un [[aktieris]] un [[režisors]] [[Pedro Penims]], kuri abi vadīja arī preses konferences.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/hosts-blue-carpet-lisbon-2018|title=Eurovision 2018: They will host the Blue Carpet! - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|website=eurovision.tv|accessdate=24 April 2018|date=23 April 2018}}</ref> === Skatuve === [[Attēls:Eurovisión stage.jpg|thumb|300x300px|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuve]] Konkursa skatuves dizains tika atklāts {{dat|2017|12|5|L}}, un tās dizaineris ir [[Floriāns Vielders]], kurš bijis skatuves dizaineris [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011.]], [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015.]] un [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]] skatuvēm. Tās pamatā ir 4 galvenās iezīmes [[Portugāles vēsture|Portugāles vēsturē]] un [[Portugāles kultūra|kultūrā]] — [[jūra]], [[navigācija]], [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]] un [[kuģniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/2018-stage-design-revealed|title=Exclusive : The stage for Lisbon 2018 is revealed !|last=Jordan|first=Paul|website=eurovision.tv|access-date=2017. gada 11. septembris|date=2017. gada 5. decembris}}</ref> Pirmo reizi kopš [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] uz skatuves neatradās neviens [[LED]] ekrāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/154175/eurovision-2018-fresh-stage-design-pictures-released-no-led-screens-lisbon/|title=Eurovision 2018: Fresh stage design pictures released; no LED screens in Lisbon|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|website=ESCToday|date=9 December 2017}}</ref> === Jaunie noteikumi === Iepriekšējā gada konkursa notikumu dēļ, sakarā ar rīkotājpilsētas izvēli un nesaskaņām starp [[Ukraina]]s valdību un [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvi konkursā [[Jūlija Samoilova|Jūliju Samoilovu]], kā arī par nekorektiem [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnijas]], [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] un [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] žūrijas balsošanas rezultātiem, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] šī gada konkursam nolēma manīt Eirovīzijas dziesmu konkursa noteikumus. Kopš šī brīža katrai dalībvalstij būs aizliegts piedalīties ar dalībnieku vai arī sūtīt uz rīkotājpilsētu kādu no komandas dalībniekiem, kas varētu pārkāpt, ieceļojot valstī, attiecīgās valsts likumus. Neatļaus arī valsts žūrijā iekļaut cilvēkus, kas būtu saistīti ar attiecīgās valsts pārstāvošo dalībnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2017/07/esc2018-ebuuer-lanca-novo-conjunto-de.html|title=ESC2018: EBU/UER lança novo conjunto de regras do Festival Eurovisão|date=12 August 2017|publisher=ESC Portugal}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/pec-skandala-ar-krievijas-parstavi-mainiti-eirovizijas-noteikumi.d?id=49102033|title=Pēc skandāla ar Krievijas pārstāvi mainīti 'Eirovīzijas' noteikumi|date=2 August 2017|website=delfi.lv|publisher=Delfi}}</ref> === Budžets === {{dat|2017|05|16|L}} [[Portugāles Radio un televīzija]]s direktors [[Gunsalo Reiss]] paziņoja, ka 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]] netiks tērēts pārmērīgi daudz naudas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://observador.pt/2017/05/16/rtp-vai-encontrar-condicoes-para-fazer-eurovisao-sem-excessos/|title=RTP vai encontrar condições para fazer Eurovisão “sem excessos”|work=observador.pt|accessdate=16 May 2017}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 16. maijā Lisabonas mērs [[Fernando Medina]] paziņoja to, ka pilsētā, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] norises laikā tiks ieviests tūristu [[nodoklis]] par palikšanu pilsētā, kas finansēs [[Portugāle]]s, [[Lisabona]]s un [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] izmaksas 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/eurovision-2018-lisbon-tourist-tax-finance-contest/|title=EUROVISION 2018: LISBON TOURIST TAX TO FINANCE CONTEST|last1=Farren|first1=Neil|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=2017. gada 8. augusts|date=2017. gada 8. augusts}}</ref> === Pusfināla sadalījuma izloze === Izloze noteica, kura valsts piedalīsies kurā pusfinālā. Tā notika {{dat|2018|01|29|L}} [[Lisabonas pilsētas zāle|Lisabonas pilsētas zālē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ebu.ch/news/2017/11/42-countries-to-take-part-in-2018-eurovision-song-contest|title=42 countries to take part in 2018 Eurovision Song Contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=7 November 2017}}</ref> 37 no 43 valstīm, kuras piedalīsies pusfinālos tika sadalītas 6 grupās, balstoties uz iepriekšējo gadu balsošanas rezultātiem. Vēl izlozē tika noskaidrots, kuras valstis no "lielā sešinieka" balsos katrā no pusfināliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=12 January 2018 |url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-for-eurovision-2018-semi-final-allocation-draw|title=All Aboard for the Semi-Final Allocation Draw|publisher=eurovision.tv|accessdate=12 January 2018}}</ref> {| class="wikitable" !1. grupa !2. grupa !3. grupa !4. grupa !5. grupa !6. grupa |- |{{ESC|Albānija}} |{{ESC|Dānija}} |{{ESC|Armēnija}} |{{ESC|Bulgārija}} |{{ESC|Austrālija}} |{{ESC|Beļģija}} |- |{{ESC|Horvātija}} |{{ESC|Islande}} |{{ESC|Azerbaidžāna}} |{{ESC|Grieķija}} |{{ESC|Austrija}} |{{ESC|Igaunija}} |- |{{ESC|Maķedonija}} |{{ESC|Īrija}} |{{ESC|Baltkrievija}} |{{ESC|Kipra}} |{{ESC|Čehija}} |{{ESC|Latvija}} |- |{{ESC|Melnkalne}} |{{ESC|Norvēģija}} |{{ESC|Gruzija}} |{{ESC|Moldova}} |{{ESC|Izraēla}} |{{ESC|Lietuva}} |- |{{ESC|Serbija}} |{{ESC|Somija}} |{{ESC|Krievija}} |{{ESC|Rumānija}} |{{ESC|Malta}} |{{ESC|Nīderlande}} |- |{{ESC|Slovēnija}} |{{ESC|Zviedrija}} |{{ESC|Ukraina}} |{{ESC|Ungārija}} |{{ESC|Sanmarīno}} |{{ESC|Polija}} |- |{{ESC|Šveice}} | colspan="5" | |} === Atklāšanas un starpšova viesmākslinieku priekšnesumi === {{dat|2018|03|12|L}} [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]] paziņoja pirmos konkursa šovu viesmāksliniekus. Finālā atklāšanas priekšnesums bija [[fado]] žandra, kuru izpildījq dziedātājas [[Marisa]] un [[Anna Moura]]. Tam sekoja karogu parāde, kas bija līdzīga visām atklāšanas ceremonijām kopš [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada konkursa]]. Fona mūzika bija portugāļu dueta ''[[Beatbombers]]'' dziesmas, kuras tas izpildīja tiešraidē. Starpšova viesmākslinieki bija [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētājs [[Salvadors Sobrals]], kurš izpildīja savu uzvarētāja dziesmu ''[[Amar pelos dois]]'', kā arī jauno singlu. Vēl finālā uzstājās [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] mākslinieks [[Branko]] ar [[Sāra Tavaresa|Sāru Tavaresu]], [[Maira Andradže|Mairu Andradži]] un [[Džino Džisandjago]].<ref name = "Viesmākslinieki1" /><ref name = "Viesmākslinieki2" /><ref name = "Viesmākslinieki3" /> == Dalībvalstis == {{dat|2017|11|7|L}} [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] paziņoja to, ka 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalīsies 42 valstis. [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] apstiprināja atgriešanos konkursā pēc nepiedalīšanās iepriekš, bet [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] EBU neatļāva piedalīties nacionālā pārraidītāja nesamaksātu parādu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|title=FYR Macedonia: MRT Will Not Participate in Eurovision 2018 As Things Stand – Eurovoix|last1=Herbert|first1=Emily|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com|accessdate=26 December 2017|date=30 October 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171030220651/https://eurovoix.com/2017/10/30/fyr-macedonia-mrt-not-participate-eurovision-2018/|archivedate=30 October 2017}}</ref> Tomēr, pēc 10 dienām EBU paziņoja to, ka atļaus [[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijai]] piedalīties konkursā. Konkursā piedalīsies 43 valstis, kas bija augstākais dalībvalstu skaits kopš [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursa]].<ref name="dalībvalstis">{{Tīmekļa atsauce|last1=|first1=|title=43 Countries will participate|url=https://eurovision.tv/video/news-43-countries-will-participate-and-tickets-will-go-on-sale-on-30th-november|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=17 November 2017|date=17 November 2017}}</ref> [[Attēls:ESC_2018_Semi-Finals.svg|thumb|333x333px|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedaljās 1. pusfinālā}}{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas arī balsoja 1. pusfinālā}}{{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās 2. pusfinālā}}{{legend|#99CCFF|Valstis, kas arī balsoja 2. pusfinālā}}|center]] === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 19 valstis, un tas notika {{dat|2018|05|8|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]]. Pusfinālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] ar 283 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr>{{Tīmekļa atsauce|first=|last=|title=Running order for Eurovision 2018 Semi-Finals revealed|url=https://eurovision.tv/story/running-order-eurovision-2018-semi-finals-revealed|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=3 April 2018|date=3 April 2018|deadurl=no|archiveurl=|archivedate=3 April 2018}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="1. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 First Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="1. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Azerbaidžāna}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aisela Mamadova|Aisela]] |''X My Heart'' |"Pāršķelt manu sirdi" |11. |94 |- |02 |{{ESC|Islande}} |Angļu |[[Āri Oulafsons]] |''Our Choice'' |"Mūsu izvēle" |19. |15 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |8. |162 |- |04 |{{ESC|Beļģija}} |Angļu |[[Laura Grusenekene|''Sennek'']] |''A Matter of Time'' |"Laika jautājums" |12. |91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |3. |232 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |06 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva|Sastāv no 2 rindiņām [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]].}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |9. |119 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla|Sastāv no 2 rindiņām un viena [[Slengs|slenga]] vārda [[Ivrits|irvitā]].}} |[[Neta Barzila|''Netta'']] |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |283 |- |08 |{{ESC|Baltkrievija}} |Angļu |[[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] |''Forever'' |"Mūžīgi" |16. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |5. |201 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |10 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |7. |177 |- |11 |{{ESC|Maķedonija}} |Angļu |''[[Eye Cue]]'' |''Lost and Found'' |"Pazudēts un atrasts" |18. |24 |- |12 |{{ESC|Horvātija}} |Angļu |[[Franka Bateliča]] |''Crazy'' |"Traki" |17. |63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |4. |231 |- |14 |{{ESC|Grieķija}} |[[Grieķu valoda|Grieķu]] |[[Janna Terze]] |''Oniro mou <small>(Όνειρό μου)</small>'' |"Mans sapnis" |14. |81 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |10. |108 |- |16 |{{ESC|Armēnija}} |[[Armēņu valoda|Armēņu]] |[[Sevaks Hanagjans]] |''Qami <small>(Քամի)</small>'' |"Vējš" |15. |79 |- |17 |{{ESC|Šveice}} |Angļu |''[[ZiBBZ]]'' |''Stones'' |"Akmeņi" |13. |86 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |6. |179 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |19 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra|Lai arī dziesmas vārdi ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], [[Spāņu valoda|spāņu]] nosaukums ''Fuego'' tiek izdziedāts cauri dziesmai.}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |262 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Šajā pusfinālā piedalījās 18 valstis, to skaitā [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvija]], un tas notika {{dat|2018|05|10|L}}. Tajā balsoja pusfināla dalībvalstis, kā arī "Lielā piecinieka" valstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] atļauju, [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] balsoja otrajā pusfinālā pēc pārraidītāja [[RAI]] pieprasījuma, jo dienā, kad notiek pirmais pusfināls, [[Itālija|Itālijā]] tika paredzēts pārraidīt šova ''[[The Voice of Italy]]'' finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jordan|first=Paul|date=29 January 2018|url=https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|title=Which Countries Will Perform in Which Semi-Final at Eurovision 2018?|publisher=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129182557/https://eurovision.tv/story/results-of-the-semi-final-allocation-draw-2018|archivedate=29 January 2018}}</ref> Pusfinālā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]] ar 266 punktiem, tai sekojot [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldovai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name=Nr /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="2. pusfināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Second Semi-Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512234517/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="2. pusfināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |01 |{{ESC|Norvēģija}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |1. |266 |- |02 |{{ESC|Rumānija}} |Angļu |''[[The Humans]]'' |''Goodbye'' |"Uz redzēšanos" |11. |107 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |03 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija|Sastāv no dažām frāzēm [[Torlaku dialekts|torlaku dialektā]].}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |9. |117 |- |04 |{{ESC|Sanmarīno}} |Angļu |[[Džesika]] pied. [[Dženifera Beninga]] |''Who We Are'' |"Kas mēs esam" |17. |28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |05 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija|Sastāv no frāzes [[Islandiešu valoda|islandiešu valodā]], kas tiek dziesmā izmantota divreiz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/rasmussen|title=Rasmussen|publisher=Eurovision Song Contest}}</ref>}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmunsens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |5. |204 |- |06 |{{ESC|Krievija}} |Angļu |[[Jūlija Samoilova]] |''I Won't Break'' |"Es nebeigšu" |15. |65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |07 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |3. |235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |08 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |7. |174 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |09 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |4. |212 |- |10 |{{ESC|Gruzija}} |[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]{{efn|name=Gruzija|Lai arī dziesmas nosaukums ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], pati dziesma ir [[Gruzīnu valoda|gruzīnu valodā]].}} |[[Iriao]] |''For You'' |"Tev" |18. |24 |- |11 |{{ESC|Polija}} |Angļu |''[[Andžejs Gromala|Gromee]]'' pied. [[Lūkass Meijers]] |''Light Me Up'' |"Izgaismo mani" |14. |81 |- |12 |{{ESC|Malta}} |Angļu |[[Kristabella Borga|Kristabella]] |''Taboo'' |"Tabu" |13. |101 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |13 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |10. |111 |- |14 |{{ESC|Latvija}} |Angļu |[[Laura Rizoto]] |''[[Funny Girl (dziesma)|Funny Girl]]'' |"Smieklīgā meitene" |12. |106 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |15 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |2. |254 |- |16 |{{ESC|Melnkalne}} |[[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] |[[Vaņa Radovanovičš]] |''Inje <small>(Иње)</small>'' |"Sals" |16. |40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |17 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija|Sastāv no dažām frāzēm [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]].}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |8. |132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" |18 |{{ESC|Ukraina}} |Angļu |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |6. |179 |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Portugāle Eirovīzijas dziesmu konkursā|Portugāle]], kas kvalificējas automātiski. Tas notika {{dat|2018|05|12|L}}. Tajā varēja balsot visas 43 dalībvalstis.<ref name="Fināla Nr.">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/exclusive-running-order-eurovision-2018-grand-final|title=Eurovision 2018: This is the running order of the Grand Final!|website=eurovision.tv|access-date=11 May 2018}}</ref> Finālā uzvarēja [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] pārstāve ''[[Neta Barzila|Netta]]'' ar dziesmu ''[[Toy]]'' ar 529 punktiem, tai sekojot [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kiprai]] un [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijai]]. {| class="wikitable sortable" !Nr.<ref name="Fināla Nr." /> ! width="150" | Dalībvalsts<ref name="dalībvalstis" /> ! width="80" | Valoda ! width="200" | Izpildītājs<ref name="Fināls">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants|title=Eurovision Song Contest 2018 Grand Final|last=|first=|publisher=European Broadcasting Union|website=eurovision.tv|accessdate=29 January 2018|date=29 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129200846/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/participants}}</ref> ! width="200" | Dziesma<ref name="Fināls" /> ! width="200" | Tulkojums ! width="20" | Vieta ! width="25" | Punkti |- |01 |{{ESC|Ukraina}} |[[Angļu valoda|Angļu]] |''[[Mélovin]]'' |''Under the Ladder'' |"Zem trepēm" |17. |130 |- |02 |{{ESC|Spānija}} |[[Spāņu valoda|Spāņu]] |[[Amaja Romeo|Amaja]] un [[Alfreds Garsija|Alfreds]] |''Tu canción'' |"Tava dziesma" |23. |61 |- |03 |{{ESC|Slovēnija}} |[[Slovēņu valoda|Slovēņu]]{{efn|name=Slovēnija}} |[[Leja Sirka]] |''Hvala, ne!'' |"Paldies, nē!" |22. |64 |- |04 |{{ESC|Lietuva}} |Angļu{{efn|name=Lietuva}} |[[Ieva Zasimauskaite]] |''When We're Old'' |"Kad mēs esam veci" |12. |181 |- |05 |{{ESC|Austrija}} |Angļu |[[Cēzars Sampsons]] |''Nobody but You'' |"Neviens, bet Tu" |3. |342 |- |06 |{{ESC|Igaunija}} |[[Itāļu valoda|Itāļu]] |[[Elīna Nečajeva]] |''La Forza'' |"Spēks" |8. |245 |- |07 |{{ESC|Norvēģija}} |Angļu |[[Aleksandrs Ribaks]] |''That's How You Write a Song'' |"Lūk, tā Tu raksti dziesmu" |15. |144 |- |08 |{{ESC|Portugāle}} (rīkotāji) |[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] |[[Klaudija Paškvāla]]{{efn|name=Portugāle|''O jardim'' sastāv arī no [[Portugāļi|portugāļu]] dziedātājas [[Izaura Santosa|Izauras]] vokāla}} |''O jardim'' |"Dārzs" |26. |39 |- |09 |{{ESC|Lielbritānija}} |Angļu |''[[SuRie]]'' |''Storm'' |"Vētra" |24. |48 |- |10 |{{ESC|Serbija}} |[[Serbu valoda|Serbu]]{{efn|name=Serbija}} |[[Saņa Iličs]] un ''[[Balkanika]]'' |''Nova deca <small>(Нова деца)</small>'' |"Jaunie bērni" |19. |113 |- |11 |{{ESC|Vācija}} |Angļu |[[Mihaels Šulte]] |''You Let Me Walk Alone'' |"Tu ļāvi mani iet vienam" |4. |340 |- |12 |{{ESC|Albānija}} |[[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Eugents Bušpepa]] |''Mall'' |"Ilgas" |11. |184 |- |13 |{{ESC|Francija}} |[[Franču valoda|Franču]] |''[[Madame Monsieur]]'' |''Mercy'' |"Mersija"{{efn|name=Francija|Vārds ''mercy'' [[Franču valoda|franču valodā]] nozīmē "paldies", taču dziesmā tas ir domāts kā meitenes vārds.}} |13. |173 |- |14 |{{ESC|Čehija}} |Angļu |[[Mikolass Jozefs]] |''Lie to Me'' |"Melo man" |6. |281 |- |15 |{{ESC|Dānija}} |Angļu{{efn|name=Dānija}} |[[Rasmusens (mūziķis)|Rasmusens]] |''Higher Ground'' |"Augstāka zeme" |9. |226 |- |16 |{{ESC|Austrālija}} |Angļu |[[Džesika Mauboja]] |''We Got Love'' |"Mums ir mīla" |20. |99 |- |17 |{{ESC|Somija}} |Angļu |[[Sāra Ālto]] |''Monsters'' |"Briesmoņi" |25. |46 |- |18 |{{ESC|Bulgārija}} |Angļu |''[[Equinox]]'' |''Bones'' |"Kauli" |14. |166 |- |19 |{{ESC|Moldova}} |Angļu |''[[DoReDoS]]'' |''My Lucky Day'' |"Mana veiksmīgā diena" |10. |209 |- |20 |{{ESC|Zviedrija}} |Angļu |[[Benjamins Ingroso]] |''Dance You Off'' |"Dejot kopā ar Tevi" |7. |274 |- |21 |{{ESC|Ungārija}} |[[Ungāru valoda|Ungāru]] |''[[AWS]]'' |''Viszlát nyár'' |"Atā, vasara" |21. |93 |-style="font-weight:bold; background:gold;" |22 |{{ESC|Izraēla}} |Angļu{{efn|name=Izraēla}} |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |''Toy'' |"Rotaļlieta" |1. |529 |- |23 |{{ESC|Nīderlande}} |Angļu |''[[Waylon]]'' |''Outlaw in 'Em'' |"Likumpārkāpums viņos" |18. |121 |- |24 |{{ESC|Īrija}} |Angļu |[[Rajens Ošoknesijs]] |''Together'' |"Kopā" |16. |136 |- |25 |{{ESC|Kipra}} |Angļu{{efn|name=Kipra}} |[[Elena Fureira]] |''Fuego'' |"Uguns" |2. |436 |- |26 |{{ESC|Itālija}} |Itāļu |[[Ermals Meta]] un [[Farbricijo Moro]] |''Non mi avete fatto niente'' |"Jūs man neko nenodarījāt" |5. |308 |} === Dalībnieki, kas atgriezās === * {{ESC|Austrija}}: [[Cēzars Sampsons]] ([[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, dejotājs (2016), bekvokālists) * {{ESC|Austrālija}}: [[Džesika Mauboja]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — viesmāksliniece konkursa priekšnesumā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Australian superstar to sing at Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=australian_superstar_to_sing_at_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|website=Eurovision.tv|accessdate=11 February 2015|date=25 March 2014}}</ref> * {{ESC|Bulgārija}}: ''[[Equinox]]'' dalībnieks [[Vladimirs Mahailovs]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Bulgārija}}, bekvokālists)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=EQUINOX release 'Bones' for Bulgaria - Eurovision Song Contest Lisbon 2018|url=https://eurovision.tv/story/equinox-bones-for-bulgaria-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=13 March 2018|date=12 March 2018}}</ref> * {{ESC|Krievija}}: [[Jūlija Samoilova]] ([[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Krievija}}, tika paziņota kā valsts pārstāve, taču, saistībā ar nesaskaņām ar rīkotājvalsti, [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievija]] atteicās piedalīties konkursā) * {{ESC|Lielbritānija}}: [[Sūrija]] ([[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]], [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] — {{ESC|Beļģija}}, bekvokāliste)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Earl|first=Samantha|title=SHE'S BACK. Who is SuRie? Eurovision: You Decide hopeful performing her song Storm and Blanche’s backing singer in 2017|url=https://www.thesun.co.uk/tvandshowbiz/5418258/surie-eurovision-you-decide-storm-blanche-backing-singer/|publisher=The Sun|website=thesun.co.uk|accessdate=8 February 2018|date=7 February 2018}}</ref> * {{ESC|Nīderlande}}: [[Veilons]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] — {{ESC|Nīderlande}}, kā daļa no ''[[The Common Linnets]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Video: Waylon will represent The Netherlands at the 2018 Eurovision Song Contest!|url=https://eurovision.tv/video/waylon-will-represent-the-netherlands-at-the-2018-eurovision-song-contest|website=eurovision.tv|accessdate=9 November 2017}}</ref> * {{ESC|Norvēģija}}: [[Aleksandrs Ribaks]] ([[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] — {{ESC|Norvēģija}}, konkursa uzvarētājs ar dziesmu ''[[Fairytale]]'') * {{ESC|Slovēnija}}: [[Leja Sirka]] ([[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]], [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] — {{ESC|Slovēnija}}, bekvokāliste.)<ref name="Lea Sirka">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/03/slovenia-lea-sirk-include-english-portuguese-hvala-ne-eurovision/|title=Slovenia: Lea Sirk to Include English or Portuguese in Hvala, ne! for Eurovision|last=McCaig|first=Ewan|publisher=Eurovoix|website=eurovix.com|accessdate=3 March 2018|date=3 March 2018}}</ref> === Citas valstis === Lai valsts varētu piedalīties konkursā, tai jābūt [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedrei. ==== Aktīvās EBU dalībvalstis ==== * {{karogs|Andora}} — 2017. gada 17. maijā [[Andoras Radio un Televīzija]]s direktors paziņoja to, ka Andora arī 2018. gada konkursā neatgriezīsies finansiālu grūtību dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/14/andorra-no-return-eurovision-song-contest-2018/|title=Andorra: No Return To The Eurovision Song Contest in 2018|last=Granger|first=Anthony|date=14 May 2017|website=Eurovoix|access-date=15 May 2017}}</ref> * {{karogs|Bosnija un Hercegovina}} — 2017. gada 18. septembrī [[BHRT]] paziņoja to, ka [[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bosnija un Hercegovina]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. * {{karogs|Luksemburga}} — [[Luksemburgas Televīzija]]s direktors [[Stīvs Šmits]] paskaidroja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|iepriekšējā gada konkursa]] [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] nepiedalīšanos konkursā, viņš arī paskaidroja savas domas par to, ka valsts izredzes iegūt augstu pozīciju nav pārāk ticamas, kā arī to, ka [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburgas]] uzvaru laiki ir sen beigušies. Pēdējo reizi [[Luksemburga Eirovīzijas dziesmu konkursā|Luksemburga]] uzvarēja [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983. gada konkursā]], bet piedalījās [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1993. gada konkursā]].<ref name="Luxembourg">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/22/luxembourg-will-not-participate-eurovision-2018/ |title=Luxembourg: Will not participate in Eurovision 2018 |last=Granger|first=Anthony |date=22 May 2017 |website=eurovoix.com |publisher=Eurovoix}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 29. augustā [[Luksemburgas Televīzija]] paziņoja to, ka nepiedalīsies 2018. gada konkursā.<ref name="Luksemburga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149324/luxembourg-rtl-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Luxembourg: RTL confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=29 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESC Today}}</ref> * {{karogs|Maroka}} — Sekojot oficiālajiem paziņojumiem par dalību 2018. gada konkursā, nebija nekādu ziņu par Marokas dalību tajā. Atsaucoties uz ''ESC Today'' rakstu, [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]] neatgriezīsies 2018. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149308/eurovision-2018-countries-will-compete-lisbon/|title=Eurovision 2018: Which countries will compete in Lisbon?|date=11 October 2017|accessdate=13 October 2017|last=Jiandani|first=Sanjay}}</ref> * {{karogs|Monako}} — 2017. gada 31. augustā monakiešu pārraidītājs [[TMC]] paziņoja to, ka [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]] neatgriezīsies 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149420/monaco-tmc-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Monaco: TMC confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=31 August 2017|website=esctoday.com|publisher=Esctoday}}</ref> * {{karogs|Slovākija}} — 2017. gada 9. augustā Slovākijas [[RTVS]] paziņoja to, ka par dalību kokursā valsts nav pārliecināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/08/slovakia-eurovision-2018-undecided/|title=SLOVAKIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION UNDECIDED|last=Herbert|first=Emily|date=8 August 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> Vēlāk, 2017. gada 11. septembrī [[RTVS]] paziņoja to, ka [[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovākija]] neatgriezīsies 2018. gada konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/09/11/slovakia-no-return-eurovision-2018/|title=Slovakia: No Return to Eurovision in 2018|last=Farren|first=Neil|date=11 September 2017|publisher=Eurovoix|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Turcija}} — Kopš [[Turcijas Radio un Televīzija]]s komanda ir pilnībā mainījusies, Turcijas atgriešanās konkursā bija ticamāka nekā iepriekš. 2017. gada 12. jūlijā [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Sertaba Erenere]], kura pārstāvēja [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turciju]], savā ''[[Instagram]]'' tiešraides čatā paziņoja to, ka valsts atgriezīsies konkursā, un viņa vēl Turcijas pārstāvošajam daībniekam 2018. gada konkursā veiksmi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/|language=English|title=Turkey will return to Eurovision in 2018 announces former winner Sertab|publisher=Ryan Cobb|date=13 July 2017|access-date={{dat|2017|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/07/13/turkey-will-return-eurovision-2018/}}</ref> Vēlāk arī [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcijas]] [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada konkursa]] pārstāvji grupa [[maNga]], kuri ieguva 2. vietu, 2017. gada 2. augustā ''[[Twitter]]'' vietnē ievietoja ziņuː "''Eurovision ? Yine yeni yeniden...''" ("Eirovīzija? Vēl joprojām jauna, atkal..."). Šis varēja nozīmēt valsts, gan arī pašas grupas atgriešanos 2018. gada konkursā [[Lisabona|Lisabonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/08/02/turkey-manga-possible-eurovision-return/|title=TURKEY: MANGA HINT AT POSSIBLE EUROVISION RETURN|publisher=Emily Herbert|date=2 August 2017}}</ref> Neskatoties uz šiem paziņojumiem, [[Turcijas Ministru prezidents|Turcijas Ministru prezidenta]] vietnieks [[Bekirs Bozdags]] 2017. gada 7. augustā paziņoja to, ka pašlaik valstij nav plānu atgriezties konkursā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|title=“IS TURKEY COMING BACK?” – TURKISH VICE PRIME MINISTER ANSWERS|last=Belgeli|first=Burak|date=7 August 2017|website=escrazzi.com|publisher=ESCrazzi|access-date=7 August 2017|quote=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807200245/http://escrazzi.com/is-turkey-coming-back-turkish-vice-prime-minister-answers/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> Vēlāk, tajā pašā dienā [[TRT]] paziņoja to, ka Turcija 2018. gada konkursā neatgiezīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149221/turkey-trt-confirms-non-participation-eurovision-2018/|title=Turkey: TRT confirms non participation in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay (Sergio)|date=7 August 2017|website=esctoday.com|publisher=ESCToday|access-date=7 August 2017|quote=}}</ref> ==== Asociētās EBU valstis ==== * {{karogs|Kazahstāna}} — Kopš Kazahstānas pāraidītājs ''[[Khabar Agency]]'' kļuva par asociēto [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedri 2016. gada 1. janvārī, tika diskutēts par valsts debiju konkursā. Kazahstāna arī pārraidīja [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursu]]. [[2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkurss|2014. gada Turkvīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja [[Zhanāra Dugalova]] paziņoja to, ka ir ieinteresēta piedalīties Eirovīzijā, pārstāvot Kazahstānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2016/01/30/dimash-kudaibergen-kazakhstan-eurovision-2017/120249/|title=Should Dimash Kudaibergen sing for Kazakhstan at Eurovision 2017?|date=30 January 2016|website=Wiwibloggs|last1=ten Veen|first1=Renske|accessdate=15 May 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|title=Kazakhstan: Turkvision Winner Zhanar Dugalova Would Compete at Eurovision|publisher=Eurovoix World|date=28 April 2017|language=German|accessdate=16 May 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170429030553/https://eurovoix-world.com/kazakhstan-turkvision-winner-zhanar-dugalova-compete-eurovision/|archivedate={{dat|2017|04|29||bez}}}}</ref> Tomēr 2017. gada 25. septembrī ''Khabar Agency'' paziņoja to, ka pārraidītājam nav nekādu ziņu par valsts dalību konkursā, radot iespēju [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ielūgt Kazahstānu piedalīties konkursā, kā [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada konkursā]] [[Austrālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150113/kazakhstan-will-khabar-agency-debut-eurovision-2018/|title=Kazakhstan: Will Khabar Agency debut in Eurovision 2018?|publisher=ESCToday|date=25 September}}</ref> EBU tomēr neielūdza Kazahstānu piedalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Jordan|first1=Paul|title=All Aboard! Lisbon welcomes 42 countries to Eurovision 2018.|url=https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|website=eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=7 November 2017|date=7 November 2017|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107202315/https://eurovision.tv/story/all-aboard-slogan-for-eurovision-2018|archivedate=7 November 2017}}</ref> 2017. gada 22. decembrī ''[[Channel 31]]'' paziņoja to, ka EBU ir atļāvusi piedalīties Kazahstānai [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|title=Kazakhstan’s Channel 31 claims: "We will participate in Eurovision 2019!"|date=22 December 2017|work=ESCXTRA|access-date=24 December 2017|language=en|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180220055614/https://www.escxtra.com/2017/12/22/kazakhstans-channel-31-claims-will-participate-eurovision-2019/|archivedate=20 February 2018}}</ref> Tomēr 2017. gada 23. decembrī [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] ''[[ESC Today]]'' paziņoja to, ka, lai gan Kazahstānas ''Channel 31'' ir izrādījis vēlēšanos kļūt par EBU dalībvalsti un piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kanāls to nevarēs izdarīt, jo Kazahstāna atrodas ārpus [[Eiropas pārraidīšanas zona]]s, kā arī nav [[Eiropas Padome]]s locekle, tāpēc valstij nav iespēju kļūt par EBU aktīvo dalībvalsti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|title=The EBU's statement regarding Channel 31 and Kazakhstan's participation in Eurovision|last=|first=|date=23 December 2017|work=ESCToday|access-date=24 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171223200356/http://esctoday.com/155062/ebus-statement-regarding-channel-31-kazakhstans-participation-eurovision/|archive-date=23 December 2017|dead-url=no|language=en}}</ref> ==== Valstis, kas nav EBU biedres ==== * {{karogs|Kosova}} — [[Kosovas Televīzija]] paziņoja to, ka Kosova būtu gatava debitēt 2018. gada konkursā, bet šādu iespēju noraidīja [[Bosnija un Hercegovina]] un [[Serbija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/05/30/kosovo-rtk-hopeful-eurovision-debut-2018/|title=Kosovo: RTK Hopeful Of Eurovision Debut in 2018|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=30 May 2017}}</ref> [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] [[Kosovas Televīzijai]] atsūtija vēstuli, kurā paskaidroja to, ka [[Kosova]] nevar piedalīties [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], jo tā nav [[ANO]] biedre, kā arī, tāpēc ka tā nav pilntiesīgi pasludināta valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|title=Kosovo: RTK’s statement about Kosovo’s debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=27 September 2017|website=esctoday.com|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170927221148/http://esctoday.com/150081/kosovo-rtks-statement-kosovos-debut-eurovision-2018/|archivedate=27 September 2017}}</ref> * {{karogs|Lihtenšteina}} — 2017. gada 1. septembrī Lihtenšteinas pārraidītājs ''[[1 FL TV]]'' paziņoja to, ka valsts nedebitēs 2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja arī Lihtenšteina vēlētos piedalīties Eirovīzijā, tā nevarētu, jo nav pilntiesīga [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/149473/liechtenstein-1-fl-tv-will-not-debut-eurovision-2018/|title=Liechtenstein: 1 FL TV will not debut in Eurovision 2018|last=Jiandani|first=Sanjay|date=1 September 2017|website=esctoday.com|access-date=1 September 2017}}</ref> === Žūrijas rezultātu paziņotāji === {{Div col|colwidth=30em}} # {{ESC|Ukraina}} — [[Nata Žižčenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/uapbc/status/991067344758824960|title=The frontwoman of ONUKA, Nata Zhyzhchenko is our spokesperson this year!|publisher=uapbc|date=30 April 2018|accessdate=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Azerbaidžāna}} — [[Turals Asadovs]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji">{{Tīmekļa atsauce|title='May we have your votes please?'|url=https://eurovision.tv/story/spokespersons-grand-final-eurovision-2018|website=eurovision.tv|accessdate=11 May 2018|date=11 May 2018|language=angļu}}</ref> # {{ESC|Baltkrievija}} — ''[[NAVI]]'' <small>([[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] pārstāvji [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Sanmarīno}} — [[Džons Kenedijs Okonors]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Nīderlande}} — [[O'G3NE]] <small>([[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandes]] pārstāves [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Maķedonija}} — [[Jana Burčeska]] <small>([[Maķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maķedonijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Malta}} — [[Lāra Azopardī]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Gruzija}} — [[Tako Gačečiladze]] <small>([[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzijas]] pārstāve [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/17/georgia-tamara-gachechiladze-spokesperson/|title=Georgia: Tamara Gachechiladze Announced As Spokesperson|work=Eurovoix|access-date=2018-03-17|date=2018-03-17|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Spānija}} — [[Nivesa Alvareza]]<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20180314/tony-aguilar-comentara-junto-julia-varela-eurovision-2018/1697040.shtml|title=Tony Aguilar comentará junto a Julia Varela Eurovisión 2018|last=|first=|publisher=RTVE|access-date=|date=14 March 2018|language=Spāņu}}</ref> # {{ESC|Austrija}} — [[Katarīna Beloviča]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Dānija}} — [[Ulla Esendropa]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Lielbritānija}} — [[Mela Gīdroisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/54a12f14-714a-4a5f-90e4-80c8dfab49c0|title=2018 presenter line-up revealed|website=BBC|accessdate=29 March 2018|date=29 March 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Zviedrija}} — [[Fēlikss Sandmans]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/nojesbladet/melodifestivalen/a/VRBLK6/sanna-nielsen-kommenterar-eurovision|title=Sanna Nielsen kommenterar Eurovision|publisher=Aftonbladet|accessdate=17 April 2018|language=Zviedru}}</ref> # {{ESC|Latvija}} — [[Dagmāra Legante]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Albānija}} — [[Andrī Džahū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Horvātija}} — [[Uršula Tolja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/05/01/croatia/|title=Croatia: Uršula Tolj Returns As Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=1 May 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Īrija}} — [[Nikijs Bairns]] <small>([[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] pārstāvis [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Rumānija}} — [[Soņa Arginta-Iuneskū]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Čehija}} — [[Radka Rozička]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Islande}} — [[Eda Sifa Palsdotīra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/29/iceland-edda-sif-palsdottir-revealed-as-spokesperson/|title=Iceland: Edda Sif Pálsdóttir Revealed as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=29 April 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Moldova}} — [[Džūlijeta Ardovana]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Beļģija}} — [[Danira Boukrisa Terkessidisa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival/waar-geeft-danira-de-songfestival-scores |title=Komen jouw beelden in het Songfestival? |date=19 April 2018 |website=een.be |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |title=Danira Boukhriss Terkessidis leest Belgische punten voor. |date=19 April 2018 |website=EurovisionBelgium |language=Nīderlandiešu |access-date=22 April 2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180422202615/https://eurovisionbelgium.be/2018/04/danira-boukhriss-terkessidis-leest-belgische-punten-voor/ |archivedate={{dat|2018|04|22||bez}} }}</ref> # {{ESC|Norvēģija}} — [[Aleksandrs Valmans]] un ''[[JOWST]]'' <small>([[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Francija}} — [[Elodjē Gozuins|Elodja Gosjā]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/24/france-elodie-gossuin-revealed-as-spokesperson/|title=France: Elodie Gossuin Revealed as Spokesperson|date=2018. gada 24. aprīlis|work=Eurovoix|access-date=2018. gada 24. aprīlis|language=Angļu|last=Granger|first=Anthony}}</ref> # {{ESC|Itālija}} — [[Džūlija Valentīna Palermo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurofestivalnews.com/2018/04/28/eurovision-2018-giulia-valentina-voti-italiani/|title=Eurovision 2018: Giulia Valentina annuncerà nuovamente i voti italiani|publisher=Eurofestival NEWS|date=28 April 2018|language=Itāļu}}</ref> # {{ESC|Austrālija}} — [[Rikardo Gonsalvess]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/30/australia-ricardo-goncalves-replaces-lee-lin-chin-as-spokesperson/|title=Australia: Ricardo Goncalves Replaces Lee Lin Chin as Spokesperson|publisher=Eurovoix|date=30 April 2018}}</ref> # {{ESC|Igaunija}} — [[Ots Evestuss]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.kava.ee/saade/311995095|title=Eurovisiooni lauluvõistlus 2018: Finaal - Kava.ee|date=30 April 2018|work=Kava.ee|access-date=30 April 2018|language=Igauņu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180430050058/https://www.kava.ee/saade/311995095|archivedate={{dat|2018|04|30||bez}}}}</ref> # {{ESC|Serbija}} — [[Dragana Kosjerina]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Kipra}} — [[Hovigs]] <small>([[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipras]] pārstāvis [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/01/cyprus-hovig-announced-eurovision-2018-spokesperson/|title=Cyprus: Hovig Announced as Eurovision 2018 Spokesperson|first=Anthony|last=Granger|date=1 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Armēnija}} — [[Arsens Grigorijans]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Bulgārija}} — [[Johanna Dragņeva]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Grieķija}} — [[Olina Ksenopoulou]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gossip-tv.gr/showbiz/eurovision/story/535743/eurovision-2018-h-olina-xenopoyloy-sti-vathmologia-tis-elladas-sti-lisavona|title=Eurovision 2018: Η Ολίνα Ξενοπούλου στη βαθμολογία της Ελλάδας στη Λισαβόνα|date=23 April 2018|website=gossip-tv.gr|language=Grieķu|access-date=23 April 2018}}</ref> # {{ESC|Ungārija}} — [[Bence Forro]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Melnkalne}} — [[Nataša Šotra]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Vācija}} — [[Barbara Šonebergere]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/20/germany-barbara-schoneberger-revealed-2018-spokesperson/|title=Germany: Barbara Schöneberger Revealed as Eurovision 2018 Spokesperson|last=Granger|first=Anthony|website=Eurovoix|access-date=|date=20 February 2018|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Somija}} — [[Anna Abreu]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Krievija}} — ''[[Alsu]]'' <small>([[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāve [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada konkursā]] un [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada konkursa]] vadītāja)</small><ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Šveice}} — [[Letīcija Karvalo]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.escportugal.pt/2018/04/esc2018-leticia-carvalho-sera-porta-voz.html|title=ESC2018: Leticia Carvalho será a porta-voz da Suíça na Grande Final do Festival Eurovisão|publisher=ESC Portugal|accessdate=20 April 2018|language=Portugāļu}}</ref> # {{ESC|Izraēla}} — [[Lūsija Ajūbta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.israelhayom.co.il/article/537587|title=לוסי איוב במקום עופר נחשון|date=26 February 2018|publisher=Israel Haiom|language=Ebreju}}</ref> # {{ESC|Polija}} — [[Marselīna Zavadska]]<ref name="TVP">{{Tīmekļa atsauce|url=https://centruminformacji.tvp.pl/36979811/energetyczni-gromee-i-lukas-meijer-wystapia-w-drugim-polfinale-63-konkursu-eurowizji|title=Energetyczni Gromee i Lukas Meijer wystąpią w drugim półfinale 63. Konkursu Eurowizji|publisher=Telewizja Polska|date=27 April 2018|language=Poļu}}</ref> # {{ESC|Lietuva}} — [[Egle Daugelaite]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> # {{ESC|Slovēnija}} — [[Maja Keuča]] <small>([[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnijas]] pārstāve [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]])</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/04/25/slovenia-maja-keuc-to-announce-the-jury-voting/|title=Slovenia: Maja Keuc To Announce the Jury Voting|date=2018. gada 25. aprīlis|work=Eurovoix|last=Granger|first=Anthony|language=Angļu}}</ref> # {{ESC|Portugāle}} — [[Pedro Fernadess]]<ref name="Žūrijas rezultātu paziņotāji" /> {{Div col end}} === Komentētāji === ==== Valstis, kas piedalās ==== * {{karogs|Albānija}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Armēnija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Armēnija 1]] un [[Armēnijas Radio]], visi šovi) * {{karogs|Austrālija}} — [[Mifa Volhūrsta]] un [[Džoels Krīsijs]] ([[SBS]], visi šovi)<ref name="Austrālija">{{Tīmekļa atsauce|last1=Granger|first1=Anthony|title=AUSTRALIA: EUROVISION 2018 PARTICIPATION CONFIRMED|url=https://eurovoix.com/2017/08/24/australia-eurovision-2018-participation-confirmed/|website=eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=24 August 2017}}</ref> * {{karogs|Austrija}} — [[Andī Knols]] ([[ORF eins|ORF ''eins'']], visi šovi) * {{karogs|Azerbaidžāna}} — ''Tiks paziņots'' ([[İTV]], visi šovi) * {{karogs|Baltkrievija}} — [[Jevgeņijs Perlins]] (''[[Baltkrievija-1]]'' un ''[[Baltkrievija 24]]'', visi šovi * {{karogs|Beļģija}} — [[Peters Vandeveirs]] ([[Één]] ([[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]]), visi šovi); [[Murīna Luī]] un [[Žans Luī Ljē]] (''[[La Une]]'' ([[Franču valoda|franču]]), visi šovi, 2. pusfināls ar nobīdi laikā) * {{karogs|Bulgārija}} — [[Elēna Rosberga]] un [[Georgis Kušvalījevs]] ([[BNT 1]], visi šovi) * {{karogs|Čehija}} — [[Libors Boučeks]] (''[[ČT]]'', visi šovi) * {{karogs|Dānija}} — [[Ūle Dūpholms]] ([[DR 1]], visi šovi) * {{karogs|Francija}} — [[Andrē Manukjā]] un [[Kristofs Vilems]] (''[[Francija 4]]'', pusfināli); [[Kristofs Vilems]], [[Stefans Bjerns]] un [[Aleksandra Makē|Alma]] (''[[Francija 2]]'', fināls)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/25/Francija-commentators-eurovision-2018/|title=Francija: Christophe Willem and Alma Join Stéphane Bern as Eurovision 2018 Commentators|work=Eurovoix|date=25 February 2018|last=Herbert|first=Emily}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eurovision-fr.net/news/lire.php?id=5492|title=Francija 2018 : Christophe Willem et André Manoukian, commentateurs des demi-finales sur Francija 4|work=Eurovision-fr.net|date=20 March 2018|last=DRS2G}}</ref> * {{karogs|Grieķija}} — [[Aleksandrs Lizardoss]] un [[Dafne Skalionī]] ([[ERT1]], [[ERT HD]], [[ERT World|ERT ''World'']], [[ERA 2]], ''[[Voice of Grieķija]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://infeGrieķija.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/|title=Ο Αλέξανδρος Λιζάρδος και η Δάφνη Σκαλιώνη σχολιαστές της Ελλάδας στην Eurovision|website=infeGrieķija.gr|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180721221801/http://infeGrieķija.gr/alexandros-lizardos-dafni-skalioni-sxoliastes-stin-eurovision/}}</ref> * {{karogs|Gruzija}} — [[Demite Erdžimlidze]] un [[Savjero Reimundo]] ([[1TV]]'','' visi šovi)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/30/Gruzija-demetre-ergemlidze-revealed-as-commentator/|title=Gruzija: Demetre Ergemlidze Revealed As Commentator|work=Eurovoix|date=30 March 2018|last=Granger|first=Anthony}}</ref> * {{karogs|Horvātija}} — ''Tiks paziņots'' ([[HRT 1]], visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/|title=Eurosong - Kako glasovati?|publisher=eurosong.hrt.hr|date=5 April 2017|language=Horvātijan|trans-title=Eurovision - How to vote?|access-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180405221658/http://eurosong.hrt.hr/kako-glasovati/}}</ref> * {{karogs|Igaunija}} — [[Marko Reikops]] ([[Eesti Televisioon|ETV]], visi šovi) * {{karogs|Itālija}} — [[Karolīna Didomeniko]] (''[[Rai 4]]'', pusfināli)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurofestivalnews.com/2018/01/25/the-voice-of-Itālija-2018-finale-l8-maggio-2018-sara-scontro-con-eurovision/|title=The Voice of Itālija 2018, finale l’8 maggio: sarà scontro con Eurovision|publisher=eurofestivalnews.com|date=25 January 2018|accessdate=30 January 2018|language=Italian}}</ref>; [[Serena Rosī]] un [[Frederiko Ruso]] (''[[Rai 1]]'', fināls) * {{karogs|Islande}} — ''Tiks paziņots'' ([[RÚV]], visi šovi) * {{karogs|Izraēla}} — [[Erezs Tals]] ([[Kan 11]], visi šovi) * {{karogs|Īrija}} — [[Mārtijs Vīlens]] ([[RTÉ 2]], pusfināli un [[RTÉ One]], fināls); [[Neils Dohetijs]] un [[Zibšeks Zaļinskis]] [[RTÉ Radio 1]], 1. pusfināls un fināls) * {{karogs|Kipra}} — [[Kostass Konstantinū]] un [[Faso Komino]] (''[[CyBC]]'', visi šovi)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/03/05/Kipra-cybc-reveals-commentary-team-eurovision-2018/|title=Kipra: CyBC Reveals Commentary Team For Eurovision 2018|first=Anthony|last=Granger|date=2018. gada 5. marts}}</ref> * {{karogs|Krievija}} — ''Tiks paziņots'' ([[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmais Krievijas kanāls]], visi šovi) * {{karogs|Latvija}} — [[Toms Grēviņš]] (visi šovi) un [[Magnuss Eriņš]] (fināls [[Latvijas Televīzija|LTV]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49951393|title=Zināms, kas komentēs 'Eirovīzijas' tiešraides|first=DELFI|last=Izklaide|date=2018. gada 19. apr.|website=delfi.lv}}</ref> * {{karogs|Lielbritānija}} — [[Skots Mils]] un [[Rajens Klārks-Nīls]] (''[[BBC Four]]'', pusfināli); [[Grajams Nortons]] (''[[BBC One]]'', fināls); [[Kens Brūss]] (''[[BBC Radio 2]],'' fināls'')''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/blogs/eurovision/entries/db71d669-d535-4310-ac80-19a796af2247|title=You Decide is back with a new co-host and a new venue!|date=16 November 2017|website=Eurovision}}</ref> * {{karogs|Lietuva}} — ''Tiks paziņots'' ([[LRT Televīzija]] un [[LRT Radio]], visi šovi) * {{karogs|Maķedonija}} — Karolina Petkovska (MRT 1, MRT 2, Maķedonijas Radio, visi šovi) * {{karogs|Malta}} — ''Tiks paziņots'' * {{karogs|Melnkalne}} — [[Dražens Baukovičš]] un [[Tijana Miškoviča]] ([[TVCG 1]], [[TVCG SAT]], visi šovi) * {{karogs|Moldova}} — ''Tiks paziņots'' ([[Moldova 1]], visi šovi) * {{karogs|Nīderlande}} — [[Kornalds Mass]] un [[Jans Šmits]] ([[NPO]], visi šovi) * {{karogs|Norvēģija}} — [[Olavs Viksmo Sletans]] ([[NRK1]], visi šovi); [[Ronijs Brēde Ose]], [[Silije Nordnesa]] un [[Markus Nebī]] ([[NRK3]], fināls); [[Ūle Kristiāns Ūens]] ([[NRK P1]], fināls) * {{karogs|Polija}} — [[Artūrs Ožehs]] ([[TVP]] un [[TV Polonia]], visi šovi) * {{karogs|Portugāle}} — [[Nuno Galopims]] un [[Helders Reiss]] ([[RTP1]], [[RTP Āfrika]], [[RTP International]], visi šovi) * {{karogs|Rumānija}} — ''Tiks paziņots'' ([[TVR1]], [[TVR HD]], [[TVRi]], visi šovi) * {{karogs|Sanmarīno}} — [[Lija Florijo]] un [[Žiži Restivo]] ([[Sanmarīno RTV]] un [[Sanmarīno Radio]], visi šovi) * {{karogs|Spānija}} — [[Tonijs Aglrā]] un [[Hulija Valera]] [[La 1|(''La'' 1]], fināls)<ref name="Spāņu komentētāji un rezultātu paziņotājs" /> * {{karogs|Ukraina}} — Sergijs Prituļa (''[[STB]]'', visi šovi); [[Timurs Mirosnučenko]] un [[Tatjana Terehova]] (''[[UAːPBC]]'', visi šovi) * {{karogs|Ungārija}} — [[Kristina Ratoņa]] un [[Fredijs]] (''[[Duna]]'', visi šovi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2017/12/06/Ungārija-dal-2018-participants-announced/|title=Ungārija: A Dal 2018 Participants Announced|date=6 December 2017|website=eurovoix.com}}</ref> * {{karogs|Vācija}} — ''Tiks paziņots'' (''[[One]]'', pusfināli); Pīters Urbans (''[[Das Erste]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|title=Alle Teilnehmer und Länder in Lissabon|website=eurovision.de|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170823213201/https://www.eurovision.de/teilnehmer/index.html|archivedate=23 August 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-ESC-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html/|title=ESC-Kommentator: Wer ist eigentlich dieser Peter Urban?|work=tz.de|date=22 February 2018|5=|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180317232110/https://www.tz.de/tv/peter-urban-wer-ist-ESC-kommentator-alter-ehefrau-shitstorm-zr-8302403.html|archivedate={{dat|2018|03|17||bez}}}}</ref> ==== Valstis, kas nepiedalās ==== {{Div col|colwidth=30em}} * {{karogs|ASV}} — [[Mišela Visāža]] un [[Ross Metjūss]] (''[[Logo TV]]'', fināls)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-Zviedrija-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/|title=Michelle Visage says Zviedrija should have won Eurovision 2017 — and confirms 2018 LOGO commentary gig with Ross Matthews|last=Adams|first=William Lee|date=2017-08-28|website=wiwibloggs|access-date=2017-08-28|archive-date=2017-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20170828184633/http://wiwibloggs.com/2017/08/28/michelle-visage-says-Zviedrija-won-eurovision-2017-confirms-2018-logo-commentary-gig-ross-matthews/195524/}}</ref> {{Div col end}} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi1results">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170829/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/first-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="22" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || 10 || || 3 || || 7 || || || '''12''' || || || || || 10 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || 4 || || || 7 || || || 2 || || || || || || 1 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 162 | style="text-align:right;" | 114 | style="text-align:right;" | 48 | 7 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || 5 || 1 || 4 || '''12''' || 1 || 6 || 10 || 4 || 6 || 8 || 6 || 5 || || || 7 || 5 || 4 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | || 2 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 8 || || || 4 || '''12''' || || 1 || 7 || || 5 || 6 || || 2 || || 10 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 232 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 134 | || 5 || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 3 || 10 || || 7 || 8 || 10 || 8 || 2 || || 7 || 8 || 4 || 1 || 3 || 7 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 57 | style="text-align:right;" | 62 | || || 1 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 10 || 10 || || 8 || 2 || || 2 || || 7 || || || '''12''' || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 283 | style="text-align:right;" | 167 | style="text-align:right;" | 116 | 4 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || || 5 || 5 || '''12''' || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' || 5 || 10 || '''12''' || 2 || '''12''' || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | '''12''' || || 7 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || 1 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 201 | style="text-align:right;" | 81 | style="text-align:right;" | 120 | 1 || 6 || || || || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 3 || 10 || || 8 || '''12''' || 8 || 5 || 8 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 177 | style="text-align:right;" | 107 | style="text-align:right;" | 70 | 2 || || 6 || 2 || 7 || 3 || || 5 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || '''12''' || 6 || 4 || 6 || 10 || || 3 || 6 || 6 || 7 || 3 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 | 6 || || 8 || || || || 1 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 3 || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | 5 || || || || || || 6 || 8 || 2 || 4 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || || || || || 4 || 1 || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 231 | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 116 | || 7 || || '''12''' || 1 || 10 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 4 || 6 || 7 || 3 || 6 || 8 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | 10 || 1 || 3 || || || || || || || || || 3 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || || 1 || 8 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 108 | style="text-align:right;" | 35 | style="text-align:right;" | 73 | || 4 || || || || 2 || 7 || 3 || 5 || 1 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 2 || 5 || 2 || || 1 || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | || || || 6 || 2 || || 5 || 4 || || 2 || || || 10 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 4 || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | 3 || 3 || 2 || 8 || 6 || 6 || 8 || || || || || 5 || 1 || 1 || 1 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || || || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 108 | || 8 || || 5 || 8 || '''12''' || || 2 || 6 || || 1 || 7 || 5 || || 4 || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || || || 2 || 1 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 262 | style="text-align:right;" | 89 | style="text-align:right;" | 173 | 8 || || '''12''' || 3 || || || || || 8 || 3 || 3 || 2 || || 7 || 7 || 10 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || || 10 || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="22" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 | style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || || 10 || || 5 || || || || 5 || 5 || 4 || 3 || || || || || || 7 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 162 | style="text-align:right;" | 114 | style="text-align:right;" | 48 | || || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || || || || || || '''12''' || 4 || 1 || 10 || 1 || || 10 || 1 || || || 5 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | 2 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 2 || 2 || 3 || || || || || || || 3 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Čehija | style="text-align:right;" | 232 | style="text-align:right;" | 98 | style="text-align:right;" | 134 | 8 || '''12''' || 2 || 8 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || '''12''' || 8 || 7 || 3 || 6 || 10 || 10 || 6 || 7 || 7 || 3 || 4 || 7 || 1 || 4 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 119 | style="text-align:right;" | 57 | style="text-align:right;" | 62 | 1 || 3 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 6 || 10 || || || || || || 2 || || || '''12''' || 3 || 6 || 3 || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 283 | style="text-align:right;" | 167 | style="text-align:right;" | 116 | 10 || 8 || 4 || 3 || '''12''' || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 1 || 7 || 3 || || 6 || 2 || 10 || 4 || 8 || 5 || 8 || 2 || 7 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 | '''12''' || || || || || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || || || || 1 || 3 || 10 || || || 5 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 201 | style="text-align:right;" | 81 | style="text-align:right;" | 120 | 3 || 6 || 6 || 5 || 5 || '''12''' || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 4 || || 6 || 3 || 8 || '''12''' || 5 || 1 || 10 || 6 || '''12''' || 2 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bulgārija | style="text-align:right;" | 177 | style="text-align:right;" | 107 | style="text-align:right;" | 70 | 4 || || 5 || || 2 || 2 || 3 || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || 5 || 7 || || 2 || || 3 || 10 || || 8 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 | || || || || || || || || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 63 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | || || || || || || || || || || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || || 1 || 4 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrija | style="text-align:right;" | 231 | style="text-align:right;" | 115 | style="text-align:right;" | 116 | 5 || 7 || 3 || 10 || 6 || 10 || 8 || 4 || 8 || 8 || || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 6 || '''12''' || 8 || 1 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 | || || 10 || 1 || || || || || || 10 || 4 || 3 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 2 || || '''12''' || || || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 108 | style="text-align:right;" | 35 | style="text-align:right;" | 73 | || 10 || 8 || 2 || 1 || 3 || 6 || || '''12''' || 1 || 2 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 5 || 6 || || 4 || 6 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | || || || 6 || 8 || || || '''12''' || || 6 || || || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 4 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 86 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 | || 2 || 1 || || || || 1 || || 2 || || 1 || 2 || 8 || || 4 || || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || || 3 || 1 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 71 | style="text-align:right;" | 108 | 6 || 4 || || '''12''' || 4 || 4 || 4 || 1 || 5 || || || 8 || '''12''' || 4 || 6 || || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 8 || '''12''' || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 262 | style="text-align:right;" | 89 | style="text-align:right;" | 173 | 7 || 5 || '''12''' || 7 || 7 || 5 || 10 || 7 || 4 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 5 || '''12''' || 7 || 7 || style="background:#AAAAAA;" | || 10 || 10 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, '''{{ESC|Čehija}}''', {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Islande}} |- | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Īrija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Portugāle}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Kipra}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Baltkrievija}} || '''{{ESC|Azerbaidžāna}}''' |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Izraēla}} || '''{{ESC|Čehija}}''' |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="semi2results">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170843/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/second-semi-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 266 | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 133 | style="background:#AAAAAA;" | || 2 || 8 || 7 || 6 || 10 || 4 || 10 || 8 || 5 || 4 || '''12''' || 7 || 5 || '''12''' || 6 || 7 || 1 || 2 || 5 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || || || 4 || '''12''' || 2 || || 6 || 3 || 2 || '''12''' || 3 || 3 || 8 || 6 || 2 || 1 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 45 | style="text-align:right;" | 72 | || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 1 || 7 || || || || || || 1 || 6 || || || '''12''' || 4 || || || 1 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || || || || || 3 || || || || || || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 204 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 164 | || || 5 || || style="background:#AAAAAA;" | || || 1 || || 6 || || || 8 || 5 || || || 1 || || 4 || || || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 4 || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || || || || || || || || || || 3 || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 235 | style="text-align:right;" | 82 | style="text-align:right;" | 153 | || '''12''' || || 10 || 2 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 10 || 3 || || 4 || || 6 || 2 || 5 || 5 || || || 4 || 4 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 47 | 8 || 8 || 10 || 4 || 5 || || 5 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 10 || 10 || || 8 || 8 || 6 || 4 || 10 || '''12''' || 8 || 7 || 3 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 130 | style="text-align:right;" | 82 | 10 || || 6 || || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || 8 || 7 || 10 || '''12''' || 10 || 3 || 2 || 6 || '''12''' || 8 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || 1 || 2 || || || || 8 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 || 1 || || || 2 || || 2 || || 5 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || 4 || || 1 || || || || 4 || 2 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 6 || 10 || 4 || 8 || 8 || || 2 || 1 || 3 || 4 || 1 || style="background:#AAAAAA;" | || || 7 || 4 || 7 || 8 || || 6 || 6 || 8 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 23 | style="text-align:right;" | 88 | || 3 || || || || 5 || || || 4 || 2 || 6 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 3 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || 7 || 1 || 3 || 5 || 7 || || 3 || 7 || 5 || 8 || 7 || || 2 || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || 10 || 10 || 10 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 254 | style="text-align:right;" | 171 | style="text-align:right;" | 83 | '''12''' || || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 3 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || 7 || 7 || || || || || || || || || 5 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 3 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 67 | style="text-align:right;" | 65 | 5 || 4 || 2 || 3 || 4 || || 6 || 8 || 2 || 1 || 5 || || || 4 || 8 || || style="background:#AAAAAA;" | || 5 || 5 || 3 || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 65 | style="text-align:right;" | 114 | 3 || || || 1 || 3 || 6 || 8 || 6 || 7 || 7 || 2 || 6 || || 1 || 5 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || || || |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="semi1results" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="21" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 266 | style="text-align:right;" | 133 | style="text-align:right;" | 133 | style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 6 || 7 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || 6 || 5 || 7 || 6 || 8 || 4 || 10 || 5 || 10 || 8 || 4 || 4 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 107 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || '''12''' || || || 8 || || || || || || || || || 8 || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 117 | style="text-align:right;" | 45 | style="text-align:right;" | 72 | 1 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || || 6 || 10 || 1 || || || || || 2 || || 4 || '''12''' || '''12''' || || 10 || 6 || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || 2 || || || '''12''' || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 204 | style="text-align:right;" | 40 | style="text-align:right;" | 164 | '''12''' || 8 || 4 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 4 || '''12''' || '''12''' || 3 || 8 || 8 || '''12''' || 7 || '''12''' || 3 || 8 || 10 || 5 || 10 || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 | || 1 || 7 || 1 || || style="background:#AAAAAA;" | || 8 || || || 6 || || 3 || || '''12''' || || 8 || || 3 || || || 2 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 235 | style="text-align:right;" | 82 | style="text-align:right;" | 153 | 5 || '''12''' || 5 || 6 || 6 || '''12''' || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || 10 || '''12''' || 2 || 4 || 10 || 8 || 5 || 4 || 6 || '''12''' || '''12''' || 5 || 10 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Nīderlande | style="text-align:right;" | 174 | style="text-align:right;" | 127 | style="text-align:right;" | 47 | 7 || 3 || || 2 || 7 || || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 1 || 1 || 5 || 4 || 1 || 6 || 2 || 1 || || || 3 || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Austrālija | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 130 | style="text-align:right;" | 82 | 8 || 7 || 3 || 4 || 8 || 1 || 5 || 4 || style="background:#AAAAAA;" | || || 3 || 10 || 3 || 2 || 7 || || 4 || || 6 || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 13 | || || || || || 3 || || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 5 || || || || 5 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | 6 || || || || 4 || || || 5 || || || style="background:#AAAAAA;" | || 1 || 7 || || 8 || || || 7 || 7 || '''12''' || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 | || || || || 1 || || || || 7 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 111 | style="text-align:right;" | 23 | style="text-align:right;" | 88 | 2 || 10 || '''12''' || 8 || || 4 || 1 || 8 || 3 || 4 || 10 || || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 1 || 1 || 5 || 2 || || 8 || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 | || || || || 2 || || || || || 7 || 4 || || || style="background:#AAAAAA;" | || || || || 1 || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 254 | style="text-align:right;" | 171 | style="text-align:right;" | 83 | 10 || 2 || 1 || 5 || 10 || 5 || 2 || 6 || 8 || 2 || 5 || 7 || 1 || 6 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || 4 || 1 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 | || || 10 || || || || || || || || || || || || || style="background:#AAAAAA;" | || 7 || || || || |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Slovēnija | style="text-align:right;" | 132 | style="text-align:right;" | 67 | style="text-align:right;" | 65 | 3 || || 8 || 3 || 3 || 2 || || 3 || 4 || || 6 || || 5 || || 3 || 10 || style="background:#AAAAAA;" | || 6 || 2 || 2 || 5 |- style="background:#ffdead;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 179 | style="text-align:right;" | 65 | style="text-align:right;" | 114 | 4 || 5 || 2 || 10 || 5 || 10 || 7 || 2 || 5 || 10 || '''12''' || 2 || 6 || 10 || 2 || 7 || 3 || style="background:#AAAAAA;" | || 3 || 1 || 8 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Austrālija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''', '''{{ESC|Rumānija}}''' |- | {{ESC|Rumānija}} || '''{{ESC|Moldova}}''', {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 1 | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''' |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Gruzija}}, '''{{ESC|Krievija}}''', '''{{ESC|Rumānija}}''', {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Itālija}}, '''{{ESC|Moldova}}''' |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''', {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}} |- | {{ESC|Polija}} || {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Sanmarīno}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Polija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Žūrijas balsojuma tabula<ref name="finalresults">{{tīmekļa atsauce |title=Lisbon 2018 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210508170838/https://eurovision.tv/event/lisbon-2018/grand-final/results |archive-date=8 May 2021 }}</ref> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="43" scope="col" | Žūrijas balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | ! style="background:#A4D1EF;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 1 || || || || || 1 || 10 || || || || 1 || 2 || || || 7 || || || 7 || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | 5 || || 4 || 6 || 1 || 2 || || || || 5 || || || || 1 || || || || 1 || 7 || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | || || 5 || || 7 || || || 2 || || || || || || 4 || || '''12''' || || 6 || 1 || || || || 3 || || || 3 || 10 || || || || 10 || || 5 || || 4 || || 3 || 8 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 342 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 271 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | 7 || || 10 || || 10 || || 1 || 8 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || '''12''' || 10 || 7 || || || 5 || '''12''' || 5 || '''12''' || 3 || '''12''' || 8 || 7 || 7 || 5 || '''12''' || 4 || 2 || 1 || '''12''' || || 8 || || 10 || 7 || || 4 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 245 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 | 1 || 3 || || 5 || 4 || '''12''' || || 10 || 1 || 2 || 7 || 6 || || 8 || || || 3 || 3 || || 7 || '''12''' || || || || 4 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 1 || || || 3 || || 5 || 2 || || 6 || 10 || || || || 5 || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 144 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | || || 8 || || 3 || || 4 || || || || || 5 || 2 || || || 5 || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || 4 || 6 || || || || || 2 || 7 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || 3 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || || 2 || || || || || || || || 3 || 6 || || || || || || || || || 2 || || || || || 8 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 | || 10 || || 3 || || 8 || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || '''12''' || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 340 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 204 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | || 2 || || 10 || '''12''' || 3 || || 7 || 7 || 10 || '''12''' || || 1 || 3 || 6 || || 8 || 4 || || 6 || 4 || 5 || '''12''' || 8 || 10 || 10 || 6 || 10 || || 5 || 6 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || '''12''' || 5 || 10 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 184 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | || '''12''' || 7 || || || 6 || || 4 || || 7 || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 2 || || 6 || 10 || || 2 || || || || || || 1 || 6 || || 7 || 7 || 10 || 10 || || || || || || 7 || || 4 || 10 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | '''12''' || || || || || || 8 || || 6 || || 2 || || 5 || 10 || 7 || 6 || 4 || || || 3 || || 3 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || 4 || 5 || 5 || || || || 5 || 2 || || || || 10 || 2 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 281 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 215 | 4 || || 6 || || || 4 || 5 || || 4 || 3 || || || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 7 || || 4 || || 1 || || || 5 || 6 || 8 || || || || || || || || || || || 3 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 226 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 188 | 3 || || 3 || || || || || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || '''12''' || 6 || || 3 || || || 2 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | 2 || || 2 || 2 || || || 3 || || || || 10 || || 8 || 6 || || || || 2 || || || 7 || || 6 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || || 7 || || 7 || || 5 || || 7 || 4 || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || 5 || || || || || || 4 || 3 || || || || || || 3 || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 166 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 100 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | || 5 || || || || || 2 || 6 || || 6 || 1 || 8 || 6 || || 8 || 7 || 10 || || 4 || || 8 || || || || || || 7 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 10 || || 2 || 1 || 2 || || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 209 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | || 7 || || 7 || || || || || || || || || || || 2 || 8 || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 2 || || 5 || 10 || 10 || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || || || 6 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 274 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | 6 || || 1 || 8 || 8 || 7 || 7 || '''12''' || 2 || 8 || 4 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || || || || 8 || 5 || || 8 || 10 || 5 || 1 || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 8 || 1 || || '''12''' || 8 || 10 || 5 || 10 || 6 || 8 || '''12''' || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | || 8 || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || 4 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 3 || 3 || 2 || || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 529 | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 317 | 10 || 1 || || '''12''' || 5 || 1 || 6 || 3 || 10 || '''12''' || 3 || 10 || 7 || || 5 || 10 || 7 || || '''12''' || 8 || 10 || 6 || || '''12''' || 2 || 6 || || 2 || || 8 || 4 || 4 || 6 || || 1 || '''12''' || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 1 || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || 1 || || || || 5 || || || || 8 || || || 1 || 10 || 4 || 6 || || || 1 || 7 || || 3 || || || 4 || 3 || 5 || || || || || 8 || 3 || 7 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | || || || 1 || || || || || 5 || 4 || || 3 || 4 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 10 || 4 || || || 1 || 1 || 5 || 4 || || || || || 1 || || 3 || || 8 || 2 || || 6 || || 5 || 4 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 436 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 183 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | || 4 || '''12''' || || 6 || 10 || '''12''' || || '''12''' || || 5 || || '''12''' || || 10 || || '''12''' || 5 || || 2 || 6 || 4 || 5 || || 3 || || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 3 || '''12''' || || 1 || 3 || 6 || 7 || 7 || || || 1 || 8 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 308 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | || || || 4 || || || 10 || || 3 || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || 8 || || || 1 || || 4 || || 4 || 1 || || || || || || 4 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Skatītāju balsojuma tabula<ref name="finalresults" /> |- |- | colspan="2" rowspan="3" style="background: #F2F2F2;" | {{ubl|{{legend|#EFA4A9|100% skatītāji|outline=#AAAAAA}}|{{legend|#A4D1EF|100% žūrija|outline=#AAAAAA}}}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Žūrijas punkti}} ! scope="col" rowspan="2" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! colspan="43" scope="col" | Skatītāju balsojums |- ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Čehija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} |- | style="height:2px; background:#eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | ! style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 130 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 119 | style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || '''12''' || 5 || || 4 || || 8 || || || || || || 3 || || || || || '''12''' || || 10 || || || 4 || 8 || || || || 2 || 4 || 1 || || || 7 || || || 8 || || 7 || '''12''' || || || 4 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 61 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 43 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || '''12''' |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || 2 || || || || || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || 6 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 181 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 | 2 || || || || || || 5 || 7 || || || || '''12''' || 7 || '''12''' || || || '''12''' || || || || || || '''12''' || || || || '''12''' || || 6 || || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 342 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 271 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 | || || || || 3 || || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 2 || || 2 || || || || || 5 || || 3 || 8 || || || || 6 || || || 6 || 4 || || 3 || || 5 || 3 || || 4 || 1 || || 3 || 2 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 245 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 143 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 102 | 3 || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 10 || 4 || || 4 || || 5 || || 1 || || || 7 || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 2 || 2 || 4 || || || || '''12''' || 3 || || 8 || || '''12''' || || 7 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 144 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 60 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 84 | || 7 || 10 || || 1 || || || || 3 || || 8 || || 8 || 2 || || || || || || 4 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 2 || 3 || 5 || 7 || || 3 || 5 || || || || 5 || || || || || 5 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 | || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 48 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 | || || || 1 || || || 1 || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 3 || || 10 || || || || || || || || || 6 || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 113 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 75 | || || || || || 10 || || || || 8 || || || || || || '''12''' || || || || || || || || 1 || 1 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 7 || || || '''12''' || || || || '''12''' || || || || '''12''' || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 340 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 204 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | || 3 || || 4 || '''12''' || || 4 || || 6 || 6 || '''12''' || 3 || 5 || || 8 || 3 || 8 || 4 || 3 || 8 || 4 || 2 || 6 || || 3 || 2 || || || 3 || || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || 3 || 1 || 2 || 4 || 8 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 184 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 126 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 | || || || || || '''12''' || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 10 || || 10 || || || || 7 || || || || 1 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 173 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 114 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | 7 || || || || || || || 4 || 4 || || || || || || 5 || || || || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || 5 || || || || || || 4 || || || 6 || 3 || 5 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Čehija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 281 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 215 | 10 || 6 || 5 || 10 || 6 || 5 || 3 || || 10 || '''12''' || 6 || 5 || 3 || 4 || || 5 || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 6 || 1 || 4 || || || 3 || 5 || 5 || 8 || 8 || 3 || 7 || 8 || || 8 || 5 || 2 || || '''12''' || 4 || 8 || 8 || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 226 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 188 | 8 || || 7 || 6 || 8 || || 2 || 2 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || '''12''' || 5 || || 2 || 2 || 2 || 7 || '''12''' || || 5 || 10 || 2 || 4 || 10 || 8 || 4 || || || || || '''12''' || || 3 || 10 || 7 || 2 || 4 || 6 || 10 || 7 || 2 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 99 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 90 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 | || || || || || || 6 || || || || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 | || || || || || || || || || || || || 6 || || || || || || || 3 || || || || || || 4 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 166 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 100 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 66 | || 1 || 1 || || || 7 || 7 || || 5 || || || 6 || || || 6 || 1 || || 5 || 1 || || 3 || || || || || || || 2 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || 4 || || || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 209 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 94 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 | 6 || 4 || 6 || 2 || || 1 || || 3 || || || || 4 || || 7 || || || 1 || '''12''' || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || 10 || 5 || 1 || 1 || || 1 || 8 || 1 || 2 || || || || '''12''' || || 10 || || || || 6 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 274 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 | || 2 || || || || || || || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 2 || || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || 1 || || || || 4 || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 | 1 || || 2 || || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || 10 || || || 2 || || || || 2 || || 3 || '''12''' || || || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 2 || 8 || || || || 7 || || 3 || |- style="background:gold;" | scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Izraēla | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 529 | style="text-align:right;" | 212 | style="text-align:right;" | 317 | '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 10 || 3 || 8 || '''12''' || '''12''' || 7 || || 7 || 10 || 8 || 1 || 6 || 6 || 8 || 10 || 7 || '''12''' || 10 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || || 7 || 10 || 10 || 10 || 6 || 10 || 1 || 10 || 7 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 1 || || 1 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 89 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 32 | || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 5 || || 1 || || || || 3 || || || || || '''12''' || 5 || || || || || || || || || || 4 || || || 2 || || || || || || || |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 136 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 74 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 | || || || 3 || 4 || || || || 1 || 4 || 4 || 10 || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 4 || || || 4 || || || || 8 || || || || || || || || || 7 || || || || || 2 || || || 3 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 436 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 183 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 253 | 4 || 10 || 3 || 7 || 5 || 8 || 10 || 10 || 8 || 1 || 1 || 8 || 4 || 1 || 10 || 8 || 5 || 7 || 8 || 1 || 7 || 7 || 2 || 3 || 5 || 7 || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 5 || 6 || 1 || 4 || 3 || 2 || 8 || 6 || 6 || 5 |- | scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 308 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 59 | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 249 | 5 || 5 || 4 || 8 || 7 || 6 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || || || || 6 || '''12''' || 10 || || 6 || 2 || || 8 || 6 || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || 6 || 7 || 3 || 6 || 8 || 6 || 8 || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 5 || 5 || 7 || 10 || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no žūrijas |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Rumānija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Serbija}}, {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Baltkrievija}}, '''{{ESC|Grieķija}}''', {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Čehija}}, '''{{ESC|Francija}}''', '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Vācija}} || '''{{ESC|Dānija}}''', '''{{ESC|Nīderlande}}''', {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="8" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |- | {{ESC|Dānija}} || '''{{ESC|Ungārija}}''' |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Itālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''' |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Horvātija}} |- | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''' |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Itālija}} |- | {{ESC|Serbija}} || '''{{ESC|Melnkalne}}''' |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ 12 punkti no skatītājiem |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Valsts ! scope="col" | 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Austrālija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, '''{{ESC|Francija}}''', {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Moldova}}, '''{{ESC|Sanmarīno}}''', {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Horvātija}}, '''{{ESC|Melnkalne}}''', {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 3 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Bulgārija}}, '''{{ESC|Grieķija}}''' |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, '''{{ESC|Ungārija}}''', {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Itālija}} || '''{{ESC|Albānija}}''', {{ESC|Malta}}, {{ESC|Vācija}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Polija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Čehija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Izraēla}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Moldova}} || '''{{ESC|Krievija}}''', {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Vācija}} || '''{{ESC|Dānija}}''', '''{{ESC|Nīderlande}}''' |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Bulgārija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Serbija}} |} == Starpgadījumi == === Baltkrievu dziesmas pieteikums === {{dat|2018|01|10|L}} krievu sociālajā tīklā [[VKontakte|''VK'']] izplatījās ziņa, ka ukraiņu dziedātājs [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevs]] ir izpidījis savu [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijas]] nacionālās atlases dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' krievu valodā (kā Навсегда) 2017. gada maijā — pirms 2017. gada 1. septembra, kad sākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] noteiktais konkursa dalībvalstu dziesmu pieteikšanās periods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/|title=Forever (and Before): Should Belarus disqualify Alekseev over earlier performances of song submission?|last=Adams|first=William Lee|website=wiwibloggs|accessdate=24 February 2018|date=10 January 2018|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203075113/https://wiwibloggs.com/2018/01/10/forever-belarus-disqualify-alekseev-earlier-performances-song-submission/208207/}}</ref> Seši nacionālās atlases dalībnieki draudēja izstāties no tās, ja [[Ņikita Aļeksejevs|Aļeksejevam]] būtu atļauts piedalīties atlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/|title=BELARUS: SIX FINALISTS THREATEN TO WITHDRAW IF ALEKSEEV IS ALLOWED TO APPEAR IN NATIONAL FINAL|last=Ten Ween|first=Renske|website=wiwibloggs|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025130821/https://wiwibloggs.com/2018/01/15/belarus-six-acts-threaten-withdraw-alekseev/209359/}}</ref> Viena no šiem 6 dalībniekiem [[Sofija Lapina]] izstājās no atlases pilnībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/|title=“I won’t participate” — Sofi Lapina withdraws from Belarus’ national selection over Alekseev drama|last=Ten Veen|first=Renske|website=wiwibloggs|date=16 January 2018|access-date={{dat|2018|03|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109025926/https://wiwibloggs.com/2018/01/16/sofi-lapina-withdraws-belarus-national-selection/209587/}}</ref> Vēlāk baltkrievu pārraidītājs ''[[BTRC]]'' atļāva dziedātājam piedalīties atlasē ar uzlabotu dziesmas melodiju. Aļeksejevs ar dziesmu ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' vēlāk arī uzvarēja atlasē un pārstāvēs [[Baltkrievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrieviju]] 2018. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] maijā [[Lisabona|Lisabonā]], [[Portugāle|Portugālē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiwibloggs.com/2018/02/16/alekseev-wins-eurofest-2018-with-forever/217782/|title=Belarus: Alekseev wins Eurofest 2018 with “Forever”|last=Diaz|first=Sebastian|website=wiwibloggs|date=16 February 2018}}</ref> Tomēr {{dat|2018|02|23|L}} tika paziņots, ka EBU ir pieprasījusi, ka Aļeksejevam maijā būs jāizpilda sava dziesmas ''[[Forever (Aļeksejeva dziesma)|Forever]]'' oriģinālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/02/23/belarus-ebu-alekseev-eurovision-2018/|title=Belarus: EBU Allows Alekseev to Perform “Forever” At Eurovision 2018|last=Herbert|first=Emily|website=ESCToday|date=23 February 2018}}</ref> == Skatīt arī == * [[Supernova 2018]] * [[2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2018. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9zrgfd1yyy0b6rfff1l4e5sgsbbput1 0 314915 4539459 4476367 2026-10-25T01:02:40Z DaceX 96827 4539459 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Andreass Martinsens | vārds_orig = ''Andreas Martinsen'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13}} | dz_viet = {{Vieta|Norvēģija|Beruma}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 100 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2007 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|NOR}} ''[[Storhamar Hockey]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Norvēģijas hokeja līga]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2008—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|NOR}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|31||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Norvēģija}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/42254274/hokeja-cempionats/120120712/cina-par-pasaules-cempionata-bronzu-kanada-norvegija-teksta-tiesraide|title=Sensacionālā Norvēģija iegūst pasaules čempionāta bronzu|language=|website=Delfi.lv|accessdate={{dat|2026|5|31||bez}}}}</ref>}}}} }} '''Andreass Martinsens''' ({{Val-no|Andreas Martinsen}}; dzimis {{dat|1990|6|13}}) ir norvēģu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]], [[Norvēģijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) spēlē [[Norvēģijas hokeja līga]]s vienībā ''[[Storhamar Hockey]]'' == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Martinsens sāka 2007.—08. gada sezonā, kuru aizvadīja [[Norvēģijas hokeja līga]]s komandas ''[[Lillehammer IK]]'' sastāvā. 2009. gadā uzbrucējs kādu laiku spēlēja [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]] līgas klubā ''[[Leksands IF]]'', taču tad atgriezās [[Lilehammere|Lilehammerē]], tās sastāvā spēlējot līdz pat 2012. gadam. 2012. gada maijā noslēdza līgumu ar [[Vācijas hokeja līga]]s klubu [[Diseldorfas "Metro Stars"]]. 2014.—15. gada sezonā Martinsens jau bija viens no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2015. gada maijā noslēdza viena gada līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Kolorādo "Avalanche"]]. Nākamajā sezonā tā rindās Martinsens aizvadīja 55 spēles, atzīmējās ar 11 rezultativitātes punktiem. "Avalanche" rindās spēlēja arī 2016.—17. gada sezonā, līdz 2017. gada 1. martā tika aizmainīts uz [[Monreālas "Canadiens"]]. Pēc sezonas beigām Martinsens tika aizmainīts uz [[Čikāgas "Blackhawks"]]. Tās rindās turpmākajās divās sezonās spēlēja vien epizodiski, lielāko daļu laika aizvadot [[AHL]] vienībā [[Rokfordas "IceHogs"]]. 2019. gada otrajā pusē vispirms nonāca [[Anahaimas "Ducks"]], bet drīz pēc tam arī [[Pitsburgas "Penguins"]] sistēmā. Martinsens turpināja spēlēt [[AHL]], līdz 2020. gada janvārī līgums ar viņu tika lauzts. 2020. gada sākumā Martinsens atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], kur pievienojās ''[[EV Zug]]'' rindām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{sporta ārējās saites}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Martinsens, Andreass}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Ākešhusā dzimušie]] ipwdz1wzfhot7bgxvut2zy42upbclfz 0 315208 4539596 4260761 2026-10-25T10:04:58Z Pirags 3757 bilde 4539596 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Solidaritāte | native_name = ''Solidarność'' | image = [[Attēls:Solidarity (Polish trade union) (logo).png]] | map = | size = | type = [[arodbiedrība]] | formation = {{dat|1980|9|17}}<ref name="guardian">[http://www.guardian.co.uk/world/2009/may/31/poland-communism-twentieth-anniversary Guardian newspaper report] Retrieved 22 June 2009</ref> | country = {{POL}} | headquarters = {{vieta|Polija|Gdaņska}} | membership = Gandrīz 10 miljoni pirmajā darbības gadā; vairāk kā 400 000 (2011. gadā)<ref name="Wyborcza">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html 30 lat po Sierpniu'80: "Solidarność zakładnikiem własnej historii"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029190535/http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html |date={{dat|2013|10|29||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref>, 680 000 (2010. gadā)<ref name="Wyborcza2">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,75478,8286623,Duda_za_Sniadka_.html Duda za Śniadka?] by Maciej Sandecki and Marek Wąs, Gazeta Wyborcza of 24 August 2010</ref> | leader_title = Vadītājs | leader_name = [[Pjotrs Duda]] | language = [[poļu valoda]] | affiliations = [[International Trade Union Confederation|ITUC]], [[ETUC]], [[TUAC]] | website = {{URL|www.solidarnosc.org.pl}} }} [[attēls:Ostrowiec Solidarnosc 20100815.jpg|thumb|“Solidaritātes” dibināšanas 30. ɡadadienas plakāts, kurā attēlots noɡalinātais priesteris [[Ježijs Popeluško]]]] '''Solidaritāte''' ({{val|pl|Niezależny Samorządny Związek Zawodowy „Solidarność”}}) ir [[Polija]]s [[arodbiedrība]], kuru 1980. gada 17. septembrī [[Lehs Valensa|Leha Valensas]] vadībā dibināja [[Gdaņskas kuģubūvētava|Ļeņina kuģubūvētavā]].<ref name="guardian"/> Tā bija pirmā arodbiedrība [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīs, kuru nekontrolēja [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija|komunistiskā partija]]. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku (kongresa laikā sasniedza 10 miljonus),<ref name="Wyborcza" /><ref name="Wyborcza2" /> kas veidoja trešo daļu Polijas darbaspējas vecuma iedzīvotāju.<ref =name="Official">{{pl icon}} [http://www.solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc „Solidarność" a systemowe przekształcenia Europy Środkowo-Wschodniej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130807190656/http://solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc |date={{dat|2013|08|07||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref> 1980. gados Solidaritāte bija plaša pretbirokrātiska [[sabiedriska kustība]], kas izmantoja [[Pilsoniskā pretestība|pilsoniskās pretestības]], metodes, lai cīnītos par strādnieku tiesībām un sociālajām izmaiņām<ref>Aleksander Smolar, '"Self-limiting Revolution": Poland 1970-89', in Adam Roberts and Timothy Garton Ash (eds.), [https://books.google.com/books?id=BxOQKrCe7UUC&dq=Civil+resistance+and+power+politics&source=gbs_navlinks_s ''Civil Resistance and Power Politics: The Experience of Non-violent Action from Gandhi to the Present''], Oxford University Press, 2009, {{ISBN|978-0-19-955201-6}}, pp. 127-43.</ref> Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, izsludinot Polijā [[Karastāvoklis|karastāvokli]], kas ilga no 1981. gada decembra līdz 1983. gada jūlijam. Tam sekoja vairāku gadu [[politiskās represijas]], bet galu galā valdošajai varai nācās vienoties ar Solidaritātes kustību. Kustības slepenajos darbības gados tā saņēma ievērojamu finansiālu palīdzību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā tiek lēsta līdz pat 50 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apjomā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Postwar: A History of Europe Since 1945 |url=https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt |author=Tony Judt |publisher= The Penguin Press |year=2005 |page= [https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt/page/n644 589]}}</ref> [[Polijas Apaļā galda līgums|Apaļā galda sarunas]] starp valdību un Solidaritātes vadīto opozīciju noveda pie daļēji brīvām vēlēšanām 1989. gadā. Līdz ar augusta beigām bija izveidota koalīcijas valdība, kuru vadīja Solidaritātes pārstāvji. 1990. gada decembrī Valensa tika ievēlēts par [[Polijas prezidents|Polijas prezidentu]]. Kopš tā laika Solidaritāte ir kļuvusi par tradicionālāku, liberālu arodbiedrību. 2010. gadā tās biedru skaits bija samazinājies līdz 680 000<ref name="Wyborcza2" /> un 2011. gadā jau 400 000.<ref name="Wyborcza" /> == Vadītāji == * [[Lehs Valensa]] (1980–1990) * [[Marjans Kšaklevskis]] (1991–2002) * [[Janušs Sņadeks]] (2002–2010) * [[Pjotrs Duda]] (2010–šobrīd) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] ix6553ofzdm7qqirjn8enhmc8f3xj6c 4539599 4539596 2026-10-25T10:07:36Z Pirags 3757 4539599 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Solidaritāte | native_name = ''Solidarność'' | image = [[Attēls:Solidarity (Polish trade union) (logo).png]] | map = | size = | type = [[arodbiedrība]] | formation = {{dat|1980|9|17}}<ref name="guardian">[http://www.guardian.co.uk/world/2009/may/31/poland-communism-twentieth-anniversary Guardian newspaper report] Retrieved 22 June 2009</ref> | country = {{POL}} | headquarters = {{vieta|Polija|Gdaņska}} | membership = Gandrīz 10 miljoni pirmajā darbības gadā; vairāk kā 400 000 (2011. gadā)<ref name="Wyborcza">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html 30 lat po Sierpniu'80: "Solidarność zakładnikiem własnej historii"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029190535/http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html |date={{dat|2013|10|29||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref>, 680 000 (2010. gadā)<ref name="Wyborcza2">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,75478,8286623,Duda_za_Sniadka_.html Duda za Śniadka?] by Maciej Sandecki and Marek Wąs, Gazeta Wyborcza of 24 August 2010</ref> | leader_title = Vadītājs | leader_name = [[Pjotrs Duda]] | language = [[poļu valoda]] | affiliations = [[International Trade Union Confederation|ITUC]], [[ETUC]], [[TUAC]] | website = {{URL|www.solidarnosc.org.pl}} }} [[attēls:Ostrowiec Solidarnosc 20100815.jpg|thumb|260px|“Solidaritātes” dibināšanas 30. ɡadadienas plakāts, kurā attēlots noɡalinātais priesteris [[Ježijs Popeluško]]]] '''Solidaritāte''' ({{val|pl|Niezależny Samorządny Związek Zawodowy „Solidarność”}}) ir [[Polija]]s [[arodbiedrība]], kuru 1980. gada 17. septembrī [[Lehs Valensa|Leha Valensas]] vadībā dibināja [[Gdaņskas kuģubūvētava|Ļeņina kuģubūvētavā]].<ref name="guardian"/> Tā bija pirmā arodbiedrība [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīs, kuru nekontrolēja [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija|komunistiskā partija]]. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku (kongresa laikā sasniedza 10 miljonus),<ref name="Wyborcza" /><ref name="Wyborcza2" /> kas veidoja trešo daļu Polijas darbaspējas vecuma iedzīvotāju.<ref =name="Official">{{pl icon}} [http://www.solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc „Solidarność" a systemowe przekształcenia Europy Środkowo-Wschodniej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130807190656/http://solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc |date={{dat|2013|08|07||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref> 1980. gados Solidaritāte bija plaša pretbirokrātiska [[sabiedriska kustība]], kas izmantoja [[Pilsoniskā pretestība|pilsoniskās pretestības]], metodes, lai cīnītos par strādnieku tiesībām un sociālajām izmaiņām<ref>Aleksander Smolar, '"Self-limiting Revolution": Poland 1970-89', in Adam Roberts and Timothy Garton Ash (eds.), [https://books.google.com/books?id=BxOQKrCe7UUC&dq=Civil+resistance+and+power+politics&source=gbs_navlinks_s ''Civil Resistance and Power Politics: The Experience of Non-violent Action from Gandhi to the Present''], Oxford University Press, 2009, {{ISBN|978-0-19-955201-6}}, pp. 127-43.</ref> Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, izsludinot Polijā [[Karastāvoklis|karastāvokli]], kas ilga no 1981. gada decembra līdz 1983. gada jūlijam. Tam sekoja vairāku gadu [[politiskās represijas]], bet galu galā valdošajai varai nācās vienoties ar Solidaritātes kustību. Kustības slepenajos darbības gados tā saņēma ievērojamu finansiālu palīdzību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā tiek lēsta līdz pat 50 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apjomā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Postwar: A History of Europe Since 1945 |url=https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt |author=Tony Judt |publisher= The Penguin Press |year=2005 |page= [https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt/page/n644 589]}}</ref> [[Polijas Apaļā galda līgums|Apaļā galda sarunas]] starp valdību un Solidaritātes vadīto opozīciju noveda pie daļēji brīvām vēlēšanām 1989. gadā. Līdz ar augusta beigām bija izveidota koalīcijas valdība, kuru vadīja Solidaritātes pārstāvji. 1990. gada decembrī Valensa tika ievēlēts par [[Polijas prezidents|Polijas prezidentu]]. Kopš tā laika Solidaritāte ir kļuvusi par tradicionālāku, liberālu arodbiedrību. 2010. gadā tās biedru skaits bija samazinājies līdz 680 000<ref name="Wyborcza2" /> un 2011. gadā jau 400 000.<ref name="Wyborcza" /> == Vadītāji == * [[Lehs Valensa]] (1980–1990) * [[Marjans Kšaklevskis]] (1991–2002) * [[Janušs Sņadeks]] (2002–2010) * [[Pjotrs Duda]] (2010–šobrīd) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] skv0ma8vuiazaq28n5aedriaxy6xsxo 4539601 4539599 2026-10-25T10:08:50Z Pirags 3757 4539601 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Solidaritāte | native_name = ''Solidarność'' | image = [[Attēls:Solidarity (Polish trade union) (logo).png]] | map = | size = | type = [[arodbiedrība]] | formation = {{dat|1980|9|17}}<ref name="guardian">[http://www.guardian.co.uk/world/2009/may/31/poland-communism-twentieth-anniversary Guardian newspaper report] Retrieved 22 June 2009</ref> | country = {{POL}} | headquarters = {{vieta|Polija|Gdaņska}} | membership = Gandrīz 10 miljoni pirmajā darbības gadā; vairāk kā 400 000 (2011. gadā)<ref name="Wyborcza">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html 30 lat po Sierpniu'80: "Solidarność zakładnikiem własnej historii"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029190535/http://wyborcza.pl/1,109015,8313954,30_lat_po_Sierpniu_apos_80___Solidarnosc_zakladnikiem.html |date={{dat|2013|10|29||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref>, 680 000 (2010. gadā)<ref name="Wyborcza2">{{pl icon}} [http://wyborcza.pl/1,75478,8286623,Duda_za_Sniadka_.html Duda za Śniadka?] by Maciej Sandecki and Marek Wąs, Gazeta Wyborcza of 24 August 2010</ref> | leader_title = Vadītājs | leader_name = [[Pjotrs Duda]] | language = [[poļu valoda]] | affiliations = [[International Trade Union Confederation|ITUC]], [[ETUC]], [[TUAC]] | website = {{URL|www.solidarnosc.org.pl}} }} [[attēls:Ostrowiec Solidarnosc 20100815.jpg|thumb|300px|“Solidaritātes” dibināšanas 30. ɡadadienas plakāts, kurā attēlots noɡalinātais priesteris [[Ježijs Popeluško]]]] '''Solidaritāte''' ({{val|pl|Niezależny Samorządny Związek Zawodowy „Solidarność”}}) ir [[Polija]]s [[arodbiedrība]], kuru 1980. gada 17. septembrī [[Lehs Valensa|Leha Valensas]] vadībā dibināja [[Gdaņskas kuģubūvētava|Ļeņina kuģubūvētavā]].<ref name="guardian"/> Tā bija pirmā arodbiedrība [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīs, kuru nekontrolēja [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija|komunistiskā partija]]. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku (kongresa laikā sasniedza 10 miljonus),<ref name="Wyborcza" /><ref name="Wyborcza2" /> kas veidoja trešo daļu Polijas darbaspējas vecuma iedzīvotāju.<ref =name="Official">{{pl icon}} [http://www.solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc „Solidarność" a systemowe przekształcenia Europy Środkowo-Wschodniej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130807190656/http://solidarnosc.gov.pl/files/rola_solidarnosci/rola_solidarnosci_pl.doc |date={{dat|2013|08|07||bez}} }} Retrieved on 7 June 2011</ref> 1980. gados Solidaritāte bija plaša pretbirokrātiska [[sabiedriska kustība]], kas izmantoja [[Pilsoniskā pretestība|pilsoniskās pretestības]], metodes, lai cīnītos par strādnieku tiesībām un sociālajām izmaiņām<ref>Aleksander Smolar, '"Self-limiting Revolution": Poland 1970-89', in Adam Roberts and Timothy Garton Ash (eds.), [https://books.google.com/books?id=BxOQKrCe7UUC&dq=Civil+resistance+and+power+politics&source=gbs_navlinks_s ''Civil Resistance and Power Politics: The Experience of Non-violent Action from Gandhi to the Present''], Oxford University Press, 2009, {{ISBN|978-0-19-955201-6}}, pp. 127-43.</ref> Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, izsludinot Polijā [[Karastāvoklis|karastāvokli]], kas ilga no 1981. gada decembra līdz 1983. gada jūlijam. Tam sekoja vairāku gadu [[politiskās represijas]], bet galu galā valdošajai varai nācās vienoties ar Solidaritātes kustību. Kustības slepenajos darbības gados tā saņēma ievērojamu finansiālu palīdzību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tā tiek lēsta līdz pat 50 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apjomā.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Postwar: A History of Europe Since 1945 |url=https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt |author=Tony Judt |publisher= The Penguin Press |year=2005 |page= [https://archive.org/details/postwarhistoryeu1945judt/page/n644 589]}}</ref> [[Polijas Apaļā galda līgums|Apaļā galda sarunas]] starp valdību un Solidaritātes vadīto opozīciju noveda pie daļēji brīvām vēlēšanām 1989. gadā. Līdz ar augusta beigām bija izveidota koalīcijas valdība, kuru vadīja Solidaritātes pārstāvji. 1990. gada decembrī Valensa tika ievēlēts par [[Polijas prezidents|Polijas prezidentu]]. Kopš tā laika Solidaritāte ir kļuvusi par tradicionālāku, liberālu arodbiedrību. 2010. gadā tās biedru skaits bija samazinājies līdz 680 000<ref name="Wyborcza2" /> un 2011. gadā jau 400 000.<ref name="Wyborcza" /> == Vadītāji == * [[Lehs Valensa]] (1980–1990) * [[Marjans Kšaklevskis]] (1991–2002) * [[Janušs Sņadeks]] (2002–2010) * [[Pjotrs Duda]] (2010–šobrīd) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] 3jma2fkxjel6zpylkiksuwugrjgbeuz 14 316951 4539549 2518332 2026-10-25T08:36:57Z Treisijs 347 noņēmu [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]]; pievienoju [[Kategorija:Konditoreja]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539549 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Konditoreja|Ražotāji]] [[Kategorija:Pārtikas ražotāji]] nyzh08itvag2n09504oqigw487569q7 0 321941 4539643 4468354 2026-10-25T11:29:12Z Bendžamins 76862 4539643 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alvaro Morata | fullname = Alvaro Borha Morata Martins | image = Álvaro Morata in 2025.jpg | caption = Alvaro Morata 2025. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|23|df=y}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 189<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.juventus.com/en/teams/first-team/forwards/alvaro-morata/index.php|title=Álvaro Morata|publisher=Juventus F.C|accessdate=25 February 2015}}</ref> | position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]] | clubnumber = 21 | youthyears1 = 2005—2007 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] | youthyears2 = 2007—2008 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | youthyears3 = 2008—2010 | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | caps1 = 83 | goals1 = 45 | years2 = 2010—2014 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps2 = 37 | goals2 = 10 | years3 = 2014—2016 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | caps3 = 63 | goals3 = 15 | years4 = 2016—2017 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps4 = 26 | goals4 = 15 | years5 = 2017—2020 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | caps5 = 47 | goals5 = 16 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2010 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2010—2012 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 11 | nationalyears4 = 2013—2014 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 13 | nationalyears5 = 2014—2025 | nationalteam5 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps5 = 87 | nationalgoals5 = 37 | club-update = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | caps6 = 15 | years6 = 2019 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals6 = 6 | caps7 = 68 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals7 = 28 | years7 = 2020—2024 | caps8 = 67 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | goals8 = 20 | years8 = 2020—2022 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | years9 = 2024—2026 | caps9 = 16 | goals9 = 5 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years10 = 2025 | caps10 = 12 | goals10 = 6 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years11 = 2025—2026 | caps11 = 26 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]] | years12 = 2026— | caps12 = 0 | goals12 = 0 | clubs13 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes|Leganes]] | years13 = 2026— | caps13 = 7 | goals13 = 0 }} '''Alvaro Borha Morata Martins''' ({{val|es|Álvaro Borja Morata Martín}}, dzimis {{dat|1992|10|23}} [[Madride|Madridē]]) ir [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Morata spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[CD Leganes|Leganes]]'', kas viņu īrē no ''[[Como 1907|Como]]''. Spēlē centra uzbrucēja pozīcijā. Profesionālā futbolista gaitas sācis dzimtās pilsētas klubā ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', kur pieaugušo komandā debitējis 2010. gadā un kopā ar komandu uzvarējis [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014. gada UEFA Čempionu līgas]] finālā. 2014. gadā par 20 miljoniem eiro pārcēlies uz [[Itālija]]s klubu ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'', bet 2016. gadā par 30 miljoniem eiro atgriezies Madrides klubā. Morata spēlējis visu vecumu Spānijas jauniešu un junioru izlasē, kopā ar komandu izcīnot 2011. gada Eiropas U-19<ref>[http://www.uefa.com/under19/news/newsid=1653263.html Spain's Morata takes U19 scoring plaudits] UEFA.com, 1 August 2011</ref> un 2013. gada Eiropas U-21<ref>[http://www.uefa.com/under21/news/newsid=1965203.html#morata+wins+golden+boot+spanish+clean+sweep Morata wins Golden Boot in Spanish clean sweep]; UEFA.com, 18 June 2013</ref> čempionu titulus. Pieaugušo izlasē debitējis 2014. gada novembrī kvalifikācijas spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Būdams uzbrucējs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/spanish-football/2017/08/31/59a82981ca4741fb158b4593.html|title=Morata: I hate to say it, but playing with a false nine against Italy is a good idea|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-04-06|date=2017-08-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> jaunībā Morata sava spēles stila dēļ tika salīdzināts ar Madrides "Real" un Spānijas spēlētāju Fernando Morientesu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://elpais.com/diario/2010/12/13/deportes/1292194807_850215.html|title=Morata, el recogepelotas atlético que admiraba a Raúl|work=El País|access-date=2026-04-06|date=2010-12-13|last=Giovio|first=Eleonora|issn=1134-6582|language=es}}</ref> Savā pirmajā sezonā "Juventus" sastāvā viņš izcēlās ar savu ātrumu, enerģiju, fiziskumu un darba sparu laukumā, savukārt viņa tehnika, oportūnisms, spēja spēlēt ar galvu un pozīcijas izjūta ļāva viņam gūt vairākus svarīgus vārtus. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011—12, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2010—11, 2013—14 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016 '''Juventus''' * [[Itālijas Serie A]]: [[2014.—2015. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]] * [[Coppa Italia]]: 2014—15, 2015—16, 2020—21 * [[Supercoppa Italiana]]: 2015, 2020 '''Chelsea''' * [[FA kauss]]: 2017—18 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] '''AC Milan''' * [[Supercoppa Italiana]]:2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}</ref> '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Morata, Alvaro}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] cndqrunzlx90qem6cwc9291m2gnh26y 0 322504 4539330 4498953 2026-10-24T13:06:07Z LFR1000 86129 4539330 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 60. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = [[File:A60 no-25-09-2026.png|A60 no-25-09-2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2016|07|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 26 (13 / 13) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 0 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''60. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas atklāts {{dat|2016|07|01}} un kursē no [[Ķengarags|Ķengaraga]] uz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-bus-jauns-autobusu-marsruts-nr-60-kengarags-ziepniekkalns/ |title=No 1. jūlija būs jauns autobusu maršruts Nr. 60 Ķengarags — Ziepniekkalns |access-date={{dat|2016|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210510182424/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-bus-jauns-autobusu-marsruts-nr-60-kengarags-ziepniekkalns/ }}</ref> Autobuss kursē tikai darba dienās. Uz līnijas darbojas 2 autobusi, kas kursē 2 reizes stundā. Pasažieru pārvadājumus 60. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 7. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 60. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī. No 2024. gada 13. maija maršruts tika pagarināts līdz [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielas]] krustojumam, nemainot maršruta nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-13-maija-tiks-veiktas-izmainas-60-autobusa-marsruta/|title=No 13. maija tiks veiktas izmaiņas 60. autobusa maršrutā}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:60. autobuss Ķengaragā.JPG|thumb|250px|60. autobuss pieturvietā "Ķengaraga iela" (galapunktā līdz 13.05.2024.) maršruta atklāšanas dienā]] [[Attēls:60. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|60. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:60. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|60. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] == Maršruts == Virzienā no Ziepniekkalna uz Ķengaragu autobuss kursē pa [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielu]], [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu ielu]], [[Mazā Stērstu iela|Mazo Stērstu ielu]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna ielu]], [[Jāņa Čakstes gatve|Jāņa Čakstes gatvi]], [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]]. Virzienā no Ķengaraga uz Ziepniekkalnu autobuss kursē pa [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielu]], [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]], [[Jāņa Čakstes gatve|Jāņa Čakstes gatvi]], [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna ielu]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Mazā Stērstu iela|Mazo Stērstu ielu]], [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu ielu]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielu]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]], [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]]. == Pieturvietas == 60. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 26 pieturas. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 13 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 3 | [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Kalētu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] |x |- | align="center" |6 | [[Mazā Stērstu iela]] | |- | align="center" |7 | [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 11 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 12 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 13 | Ziepniekkalna D/P | |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Ziepniekkalna D/P | |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |x |- | align="center" | 3 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |x |- | align="center" | 4 | [[Spulgas iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ziepniekkalna iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kalētu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Priekules iela (Rīga)|Priekules iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 13 | [[Ķengaraga iela]] | |- |14 |Ķengaraga iela | |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * {{youtube|gJaedzSM_o0|Pilnā 60. autobusu maršruta video versija (Ziepniekkalns - Ķengarags)}} * {{youtube|Nwpipc3bz8g|Pilnā 60. autobusu maršruta video versija (Ziepniekkalns - Ķengarags)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|60]] 77he44v24kyqwihkiwuxf06y2wagceh 0 324318 4539398 3895828 2026-10-24T17:06:25Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4539398 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Francisco Ribalta - Ramon Llull - Google Art Project.jpg|thumb|200px|Ramons Lullijs F. Ribaltas gleznā (ap 1620)]] [[Attēls:Ars Magna de Ramon Llull.jpg|thumb|200px|Ramona Ļuļa mācības attēlojums (''Miniatura del Breviculum ex artibus de Ramon Llull'', 14. gadsimta ilustrācija)]] '''Raimunds Lullijs''' ({{val|la|Raymundus Lullius}}), arī '''Ramons Ļuļs''' ({{val|ca|Ramon Llull}}, 1233-1315), bija vēlo [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Katalāņi|katalāņu]] [[mistiķis]] un [[filozofs]]. Publicējis apcerējumus arī par maģiju un alķīmiju. == Dzīves gājums == Dzimis 1233. gadā [[Maļorka]]s galvaspilsētā [[Palma (pilsēta)|Palmā]], ko neilgi pirms tam [[Rekonkista]]s laikā arābiem 1231. gadā bija atkarojis [[Aragonas karalis]] Haime I. Viņa tēvs Raimonds Amado Ļuļs bija cēlies no [[Barselona]]s un piedalījies Maļorkas iekarošanā. Zināms, ka jaunībā Ramons Ļuļs vadījis Maļorkas karaļa administrāciju, rakstījis dzeju un 1257. gadā apprecējies ar Blanku Pikani, viņiem piedzimis dēls Dominiks un meita Magdalēna. Pēc tam, kad viņam sapnī atkārtoti parādījies krustā sistā tēls, Ramons Ļuļs pameta karaļa galmu, iestājās [[franciskāņi|franciskāņu ordenī]] un deviņus gadus esot pavadījis Maļorkas klosteros, iespējams arī [[Monpeljē]] Universitātē. Tur viņš studēja latīņu valodu, filosofiju, teoloģiju, dabaszinātnes, medicīnu un tieslietas, kā arī no kāda verga arābu valodu, loģiku un [[sūfisms|sūfismu]]. Tolaik viņš arābiski uzrakstīja savus pirmos sacerējumus par Al-Gazali loģiku un enciklopēdisko "Pārdomu grāmatu par Dievu" (1272), kas drīz tika pārtulkotas latīņu un katalāņu valodā. Savu vēlāko dzīvi viņš veltīja trīs ideju īstenošanai — mācībai par loģisku patiesības atklāsmi (''ars generalis, ars universalis, ars magna''), misionāru skolu dibināšanai un misionāru ordeņa izveidei no tolaik esošajiem bruņinieku ordeņiem. Lai pievērstu arābus kristietībai, Ramons Lullijs aicināja ieviest arābu valodas mācīšanu [[Eiropa]]s [[universitāte|universitātēs]], tikās ar dažādu valstu valdniekiem un [[Romas pāvesti]]em. 1311. gadā piedalījās [[Vjennas koncils|Vjennas koncilā]], kas pieņēma lēmumu likvidēt [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeni]] un atbalstīja arābu, aramiešu un ebreju valodas mācīšanu Eiropas universitātēs. Viņš vairākas reizes ar kuģi devās uz [[Tunisija|Tunisiju]], kuras valdnieks it kā izrādījis interesi par kristietību. Pēdējā brauciena laikā 1314. gadā musulmaņu pūlis viņu nomētāja ar akmeņiem un viņš mira 83 gadu vecumā Palmā, kur tika apglabāts Maļorkas Sv. Franciska baznīcā. == Darbi == * ''Compendium logicae Algazelis'' * ''Llibre de contemplació en Déu'' (1276) * ''Ars demostrativa'' ([[Montpellier]], 1274?) * ''Llibre de oracions e contemplació del entenimient''' (1275) * ''Libro del Orden de Caballería'' ([[Maļorka]], 1281) * ''Art de contemplació'' (1287) * ''Les cents noms de Déu'' (1289) * ''Libro de los mil proverbios'' * ''Félix'' jeb ''Libro de las maravillas'' * ''Árbol de la filosofía desiderativa'' (1290) * ''Blanquerna'' * ''Ars magna et ultima'' * ''Lo Desconhort'' ([[Roma]], 1295) * ''El árbol de la ciencia'' (Roma, 1296) * ''Arbre de filosofia d'amor'' (1298) * ''Cant de Ramon'' ([[Parīze]], 1299) * ''Libro del ascenso y descenso del entendimiento'' (Montpellier, 1304) * ''Liber de fine'' (Montpellier, 1305) * ''Liber de reprobationis aliquorum errorum Averrois'' (Parīze, 1310) * ''Vida coetània'' (autobiogrāfija, Parīze, 1311) * ''Liber de Deo et de mundo'' ([[Tunisa]], 1315) * ''Liber de maiore fine intellectus amoris et honoris'' (Tunisa, 1315) === Kopoti raksti === * ''Opera''. Strasbūra: 1651 * ''Beati Raymundi Lulli doctoris illuminati et matyris Opera'' 8 sējumos, Mainca: 1721—1742 * ''Obres de Ramon Lull'' 21 sējumā, Palma de Mallorca: 1906—1950 * ''Nova edició de les obres de Ramon Llull''. Palma de Mallorca 1990 * ''Selected works of Ramon Llull (1232—1316)'' 2 sējumos, ed. and transl. by Anthony Bonner. Prinstona: Princeton University Press, 1985, {{ISBN|0-691-07288-4}}. (''The Book of the Gentile and the Three Wise Men''; ''Ars Demonstrativa''; ''Ars Brevis''; ''Felix: or the Book of Wonders''; ''Principles of Medicine''; ''Flowers of Love and Flowers of Intelligence'') {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lullijs, Raimunds}} [[Kategorija:1233. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1315. gadā mirušie]] [[Kategorija:13. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Mistiķi]] [[Kategorija:Katalāņi]] 3g07ain3wm5p6wpusajimh3vm8cx467 0 327475 4539401 3628942 2026-10-24T17:12:25Z Mekijs 48798 Papildināta profesionālā darbība 4539401 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Māris Rīmenis''' ir [[latvieši|latviešu]] sporta [[žurnālists]], sporta komentētājs, bijušais [[Teniss|tenisists]]. Vada sporta ziņas [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā.]] Savulaik vadījis arī "Sporta studiju", tiešraidēs studijas dažādos sporta sarīkojumos. Veidojis sižetus "Sporta studijai" kā arī neatkarīgus raidījumus par lieliem sporta notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Savu darbību žurnālistikā sācis Latvijas Radio, kur veidojis sporta ziņas, kopš 1988.gada Latvijas Televīzijā. No 1995.-1997.gadam sporta nodaļas vaditājs LTV. Komentē dažādus sporta veidus, tai skaitā [[bobslejs|bobsleju]], [[skeletons|skeletonu]],biatlonu, [[riteņbraukšana|riteņbraukšanu]] un [[teniss|tenisu]]. Strādājis 17 [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].Komentējis 16 atklāšanas ceremonijas vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs, tikpat arī noslēguma ceremonijas. Jaunībā 11 gadus nodarbojies ar tenisu, bijis Latvijas jaunatnes čempions savā vecuma grupā, guvis labus panākumus arī matemātikas olimpiādēs.<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/maris-rimenis-prot-morzes-abeci-10755368|title=Māris Rīmenis prot Morzes ābeci|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2016|8|9||bez}}}}</ref> Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Veiksmei līdzās" ( 2018.gads, Jumava). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{tviteris|mekijsnazis}} *{{Instagram|marisrimenis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rīmenis, Māris}} [[Kategorija:Latvijas sporta žurnālisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sporta komentētāji]] pzhkugfju51rlmejj8ij1pmh94tllpc 4539406 4539401 2026-10-24T17:58:21Z Egilus 27634 4539406 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Māris Rīmenis''' ir [[latvieši|latviešu]] sporta [[žurnālists]], sporta komentētājs, bijušais [[Teniss|tenisists]]. Vada sporta ziņas [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā.]] Vadījis arī "Sporta studiju" un tiešraides studijas dažādos sporta sarīkojumos. Savu darbību žurnālistikā sācis [[Latvijas Radio]], kur veidojis sporta ziņas, kopš 1988.gada Latvijas Televīzijā. No 1995. līdz 1997. gadam sporta nodaļas vaditājs LTV. Komentē dažādus sporta veidus, tai skaitā [[bobslejs|bobsleju]], [[skeletons|skeletonu]],biatlonu, [[riteņbraukšana|riteņbraukšanu]] un [[teniss|tenisu]]. Strādājis 17 [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].Komentējis 16 atklāšanas ceremonijas vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs, tikpat arī noslēguma ceremonijas. Jaunībā 11 gadus nodarbojies ar tenisu, bijis Latvijas jaunatnes čempions savā vecuma grupā, guvis labus panākumus arī matemātikas olimpiādēs.<ref name="diena">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/maris-rimenis-prot-morzes-abeci-10755368|title=Māris Rīmenis prot Morzes ābeci|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2016|8|9||bez}}}}</ref> Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Veiksmei līdzās" (2018. gads, [[Jumava]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{tviteris|mekijsnazis}} *{{Instagram|marisrimenis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rīmenis, Māris}} [[Kategorija:Latvijas sporta žurnālisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Latvijas sporta komentētāji]] c0z6wfo4maicxhsnbgo5a5evc9yp5py 0 339145 4539351 4538442 2026-10-24T14:26:09Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539351 wikitext text/x-wiki '''Stārķu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Stārķu iela (Ādaži)|Stārķu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Stārķu iela (Alūksne)|Stārķu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]]; ** [[Stārķu iela (Daugavpils)|Stārķu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Stārķu iela (Jelgava)|Stārķu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Stārķu iela (Jūrmala)|Stārķu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Stārķu iela (Liepāja)|Stārķu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Stārķu iela (Limbaži)|Stārķu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] — iela Rīgā; ** [[Stārķu iela (Salaspils)|Stārķu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Stārķu iela (Smiltene)|Stārķu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Stārķu iela (Ventspils)|Stārķu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Stārķu iela (Allaži)|Stārķu iela]] — iela Allažu pagasta [[Allaži|Allažos]]; ** [[Stārķu iela (Atpūta)|Stārķu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Stārķu iela (Bukulti)|Stārķu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; ** [[Stārķu iela (Gaidas)|Stārķu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidās]]; ** [[Stārķu iela (Ječi)|Stārķu iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]]; ** [[Stārķu iela (Kalngale)|Stārķu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Stārķu iela (Krogsils)|Stārķu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krogsils|Krogsilā]]; ** [[Stārķu iela (Līči)|Stārķu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līčos]]; ** [[Stārķu iela (Rājumi)|Stārķu iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; ** [[Stārķu iela (Skulte)|Stārķu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]; ** [[Stārķu iela (Stoļerova)|Stārķu iela]] — iela Stoļerovas pagasta [[Stoļerova|Stoļerovā]]; ** [[Stārķu iela (Valgunde)|Stārķu iela]] — iela Valgundes pagasta [[Valgunde|Valgundē]]; ** [[Stārķu iela (Valmiermuiža)|Stārķu iela]] — iela Valmieras pagasta [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]]; ** [[Stārķu iela (Vecsvirlauka)|Stārķu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Vecsvirlauka|Vecsvirlaukā]]; ** [[Stārķu iela (Viesturciems)|Stārķu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Stārķu iela (Žīguri)|Stārķu iela]] — iela Žīguru pagasta [[Žīguri|Žīguros]]. {{Ielu nosaukums}} 57fkqrmlgr40jn6p32k4vh2ss056miz 0 360921 4539594 4155780 2026-10-25T10:01:34Z Vylks 50297 4539594 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''Benevento'' | logo_links = Benevento Calcio logo.svg | logo_izm = 180px | pilns = ''Benevento Calcio SRL'' | iesauka = ''Stregoni'' (burvji) | pilsēta = {{Vieta|Itālija|Benevento}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta C sērijas C grupā {{increase}} | dib = 1929 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Stadio Ciro Vigorito|Čīro Vigorito stadions]] | ietilp = 17 554 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Itālija}} Oreste Vigorito | tren = | kapteinis = | mediji = {{url|beneventocalcio.club/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _benevento2122h | pattern_b1 = _benevento2122h | pattern_ra1 = _benevento2122h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _fcsm2021a | leftarm1 = FF0000 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _nikestrike3w | pattern_b2 = _nikestrike3w | pattern_ra2 = _nikestrike3w | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = |pattern_b3 = _benevento2122t |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = _fcsm2021a |leftarm3 = 000000 |body3 = 000000 |rightarm3 = 000000 |shorts3 = 000000 |socks3 = 000000 }} '''''Benevento Calcio''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Benevento]], pilsētas [[Kampānija|Kampānijā]]. Klubs ir izveidots [[1929. gads|1929]]. gadā, 2005. gadā dibināts atkārtoti. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]. 2017. gadā uzvarēja pārspēlēs un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.football-italia.net/103864/serie-benvenuto-benevento|title=Serie A: Benvenuto, Benevento!|date={{dat|2017|6|8||bez}}|language=en|accessdate={{dat|2017|9|16||bez}}|publisher=''football-italia.net''|archive-date={{dat|2020|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200702222317/https://www.football-italia.net/103864/serie-benvenuto-benevento}}</ref> Tomēr sezonas beigās bija spiests A sēriju atstāt. [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] vēlreiz spēlēja A sērijā, taču nespēja saglabāt vietu augstākajā līgā. Mājas spēles aizvada [[Stadio Ciro Vigorito|Čīro Vigorito stadionā]]. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 2019–20 * '''C sērija''' ** Uzvarētāji (2): 2015–16, 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.beneventocalcio.club/ Kluba oficiālā vietne] {{it ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Benevento Calcio| ]] 7wuxhmy20achr0dpcen2yy402ftz91m 0 364238 4539388 4299743 2026-10-24T16:54:52Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539388 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karless Pudždemons | vārds_orģ = ''Carles Puigdemont'' | attēls = Retrat oficial del President Carles Puigdemont.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Katalonijas valdības vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|1|12|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2017|10|27|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = [[Oriols Junkerass]] | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Arturs Mass]] | pēctecis = ''amats likvidēts'' <small>(2017—2018)</small><br />[[Kims Torra]] <small>(kopš 2018) <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|29}} | dzim_vieta = {{vieta|Spānija|Amera}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[katalānis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Žironas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Karless Pudždemons''' ({{val|ca|Carles Puigdemont i Casamajó}}, {{izrunā|ˈkarɫəs pudʒdəˈmon i kazəməˈʒo}}; dzimis {{dat|1962|12|29}}) ir [[katalāņi|katalāņu]] žurnālists un [[politiķis]], [[Katalonija]]s autonomā apgabala valdības vadītājs (2016-2017). Dzimis 1962. gadā Amerā [[Žironas province|Žironas provincē]]. Pēc studijām [[Žironas Universitāte]] strādāja par žurnālistu, 2006. gadā tika ievēlēts [[Katalonijas parlaments|Katalonijas parlamentā]], 2011. gadā par Žironas mēru, 2016. gada 10. janvārī par Katalonijas autonomā apgabala valdības vadītāju. Atcelts no amata pēc tam, kad 2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja [[Katalonijas Republika (2017)|Katalonijas Republikas]] neatkarību. Viņš paziņoja, ka Katalonijas valdības atcelšana, pamatojoties uz [[Spānijas konstitūcija]]s 155. pantu, ir nelikumīga, un aicināja katalāņus izrādīt pacietību un ticību nākotnei.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/pudzdemons-aicina-katalanus-demokratiski-pretoties-madrides-varai-14183710 Pudždemons aicina katalāņus demokrātiski pretoties Madrides varai] [[LETA]], 2017. gada 28. oktobrī</ref> 2017. gada oktobrī K. Pudždemons pameta Kataloniju un devās uz [[Beļģija|Beļģiju]], kopš tā laika uzturas [[Emigrācija|emigrācijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.carlespuigdemont.cat/}} * {{Twitter|KRLS}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pudždemons, Karless}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijas politiķi]] [[Kategorija:Katalāņi]] h0c7dg1h8d4u4hkj23tn56mq3imfp9j 0 366485 4539342 4350379 2026-10-24T13:52:21Z R. Henrik Nilsson 123869 Elektromehāniskais eholots -> Attēls : Circa 1980 Nitto DF 2510 marine depth sounder made in Japan view 1.jpg | thumb | Elektromehāniskais eholots no aptuveni 1980. gada. 4539342 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Echolot.svg|thumb|Eholota darbības shēma]] '''Eholots''' ir [[ultraskaņa]]s ierīce, kas paredzēta [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] dziļuma noteikšanai. Ar to var noteikt arī [[zivis|zivju]] bara atrašanās vietas, bet no [[zemūdene]]s — uzmeklēt citas zemūdenes. == Dziļuma mērīšanas principi == Eholots pēc būtības ir laika mērīšanas ierīce, kura izmanto raidītāju un uztvērēju, lai izmērītu ūdens dziļumu zem kuģa. Akustiskā enerģija no vibratora - raidītāja tiek pārraidīta perpendikulāri jūras dibena virsmai. Daļa no noraidītās enerģijas tiek atstarota un uztverta vibratorā - uztvērējā.<ref>Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 89. lpp.</ref> Tā kā [[Skaņas ātrums|skaņas viļņu ātrums]] ūdenī ir 1 500 m/s, bet patērētais laiks starp signāla noraidīšanu un uztveršanu var tikt izmērīts, ir iespējams aprēķināt dziļumu: <math>h=\frac{v\cdot t}{2}</math>, kur h - dziļums, v - skaņas ātrums, t - laika periods, kas nepieciešams signālam, lai nokļūtu līdz dibenam un atpakaļ. Noraidītā impulsa ilgums nosaka iekārtas izšķirtspēju. Izšķirtspēja nosaka to, vai ūdenī esoši tuvu viens otram vai tuvu dibenam izvietoti objekti tiks uzrādīti vai ierakstīti kā atsevišķi esoši. Šis raksturlielums ir īpaši svarīgs [[Zvejas kuģis|zvejas kuģu]] eholotiem, kur izmanto īpaši īsus 0,25 vai 0,5 ms impulsus. <math>D=v\cdot l</math>, kur D - izšķirtspēja metros, v - skaņas ātrums ūdenī, l - impulsa ilgums. Samazinot impulsa ilgumu, palielinās ne tikai izšķirtspēja, bet samazinās atbalsošanās (''reverberation'' - angļu val.) trokšņi.<ref>Akustiskās enerģijas izkliede tai atstarojoties no ūdens dzīvniekiem vai jūras dibena</ref> Tomēr šādā veidā samazinot [[Signāls|signāla]] stiprumu, samazinās kopējās noraidītās enerģijas daudzums un līdz ar to arī maksimālais darba dziļums. Vairumam eholotu impulsu ilgumu var regulēt atkarībā no darba dziļuma. Seklās vietās labākai izšķirtspējai izmanto īsākus impulsus, bet darbam lielos dziļumos garākus impulsus. Pie vienādiem impulsu ilgumiem maksimāli uzrādāmo dziļumu nosaka impulsu sekošanas [[frekvence]]. Tas ir laika intervāls starp impulsiem, kad raidīšana ir pārtraukta un notiek atstarotā signāla gaidīšana. Maksimāli uzrādāmo dziļumu nosaka šādi: <math>r=\frac{v\cdot p}{2}</math>, kur r - maksimāli uzrādāmais dziļums, v - skaņas ātrums ūdenī, p - laiks starp impulsiem sekundēs. Akustiskais signāls var tikt atstarots no jūras dibena arī dziļāk par maksimāli uzrādāmo dziļumu. Tādā gadījumā atstarotais signāls tiks uztverts nākamajā gaidīšanas [[Periods|periodā]] un tiks uzrādīts dziļumā, kurš ir par maksimāli uzrādāmo dziļumu mazāks nekā faktiskais. Šādu signālu uztveršanu ierobežo, ieviešot "aizturi", kad signāli tiek sākti uztvert tikai pēc kaut kāda laika perioda no pārraidīšanas brīža.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 31.-33. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> == Darbības princips == Salīdzinot ar citiem kuģu vadīšanas tehniskajiem līdzekļiem, eholotu darbības princips ir salīdzinoši vienkāršs. Pirmie eholoti bija elektromehāniski. Parasti tie bija aprīkoti arī ar pašrakstītāju. Pēc tam parādījās ciparu displeja iekārtas. Mūsdienās eholotus vada [[Mikroprocesors|mikroprocesori]].<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 35. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> === Elektromehāniskais eholots === [[Attēls:Tuned circuit animation 3 300ms.gif|thumb|'''Svārstību kontūrs.''' Kondensators C uzkrāj enerģiju tā [[Elektriskais lauks|elektriskajā laukā]] un spole L uzkrāj enerģiju tās [[Magnētiskais lauks|magnētiskajā laukā]].]] [[Attēls:Circa 1980 Nitto DF 2510 marine depth sounder made in Japan view 1.jpg|thumb|Elektromehāniskais eholots no aptuveni 1980. gada.]] Elektromehāniskais ir pats vecākais eholota veids. Tas sastāv no apaļas ciparnīcas, kura sadalīta dziļuma iedaļās, un rādītāja, kurš nostiprināts uz ass. Rādītāja galā atrodas neona lampiņa. Asi kopā ar rādītāju griež elektromotors, kura rotācijas frekvenci uztur pastāvīgu ar automātisku frekvences regulatoru. Ir būtiski, lai rādītājs rotētu vienmērīgi un proporcionāli izmērītajam dziļumam. Uz ass izvietots izcilnis, kurš brīdī, kad lampiņa šķērso nulles atzīmi, saslēdz kontaktus un dod signālu [[Relejs|releja]] vadības ķēdei. Elektromagnētiskā eholota raidītājs sastāv no [[Kondensators|kondensatora]], kurš pieslēgts līdzstrāvas avotam. Tiklīdz releja vadības ķēdē nonāk signāls, tas pieslēdz uzlādēto kondensatoru magnetostrikcijas vibratora - raidītāja spolei. Izveidojas svārstību kontūrs ar rimstošām svārstībām. Vibrators - raidītājs noraida ultraskaņas enerģiju pārsvarā starā, kas vērsts pret ūdenstilpes dibenu. Tomēr staram ir arī nelielas sānu daivas un ar tām skaņas enerģija nonāk vibratorā - uztvērējā. Vibratorā - uztvērējā raidīšanas laikā nonākušās mehāniskās svārstības inducē nelielu elektrodzinējspēku. Tas tiek pastiprināts un pievadīts [[Transformators|transformatora]] primārajam tinumam. No sekundārā tinuma noņemto signālu pievada lampiņai, kura iedegas praktiski pie nulles atzīmes. Transformators nepieciešams, lai pārnestu signālu uz kustīgo asi ar rādītāju un lampiņu. Sekundārais tinums ir kustīgs un uzmontēts uz rotējošās ass. Arī no dibena atstarotais skaņas impulss iesvārsta vibratoru - uztvērēju, inducē elektrodzinējspēku, kurš tiek pastiprināts un caur transformatoru iededz lampiņu. Tikai šoreiz rādītājs ar lampiņu ir pagriezies par leņķi, kurš ir tieši saistīts ar izmērīto dziļumu. [[Neons|Neona]] lampiņa tiek lietota, jo tai ir maza inerce, t.i. tā momentāni iedegas pievadot spriegumu un momentāni nodziest, kad spriegums pazūd. Kad rādītājs atkal sasniedz nulles atzīmi, process atkārtojas. Tā kā rādītāja rotācija ir visai ātra, novērojot skalu, atsevišķie gaismas uzplaiksnījumi saplūst vienā un ir redzama nepārtraukta gaismas indikācija pie nulles atzīmes un atzīmes, kura atbilst ūdens dziļumam zem ķīļa.<ref>Каратаев О. Г. redakcijā ''Технические средства судовождения.'' izdevniecība ''Транспорт.'' 1990. 158. - 159. lpp.</ref> === Pašrakstītājs === [[Attēls:Inverse square law.svg|thumb|420px|'''Apgriezto kvadrātu likums.''' S ir starojuma avots, bet r attālums no tā. Līnijas ir plūsma, kuru izstaro avots. Kopējais plūsmas līniju skaits ir atkarīgs no avota stipruma un ir konstants palielinoties attālumam. Lielāks plūsmas līniju blīvums (uz laukuma vienību) nozīmē spēcīgāku lauku. Plūsmas līniju blīvums ir apgriezti proporcionāls attāluma no avota kvadrātam, jo sfēras laukums palielinās proporcionāli tās rādiusa kvadrātam. Tādējādi lauka intensitāte ir apgriezti proporcionāla attāluma no avota kvadrātam.]] Eholots uzrāda dziļumu ne tikai skaitliskā veidā, bet arī grafiski, izmantojot pašrakstītāju. Pašrakstītājs ļauj aplūkot dziļuma mērījumu vēsturi un tas sastāv no diviem vertikāli novietotiem rullīšiem, starp kuriem vienmērīgā ātrumā tiek pārtīts papīrs bezgalīgas lentes veidā. Viens no rullīšiem ir sazemēts un pa to slīd metālisks pašrakstītāja indekss, kurš, savukārt, nostiprināts starp diviem skrituļiem rotējošā siksnā. Svarīgi, lai indekss pa papīru slīdētu vienmērīgi un proporcionāli izmērītajam dziļumam, tādēļ siksnas piedziņas motora ātrumu regulē un uztur vienmērīgu tahoģenerators. Brīdī, kad indekss slīd caur nulles atzīmi, saslēdzas [[Kontakts (elektrotehnika)|kontakti]] un tiek nosūtīts signāls uz raidītāju, uztvērēju un ciparu displeja iekārtu. Ja kontakti tiek saslēgti ātrāk, signāls tiek nosūtīts ar tādu laika aizturi, kas nepieciešama indeksam nulles atzīmes sasniegšanai. Raidītājā no pašrakstītāja kontaktiem saņemtais signāls vispirms nonāk pārraidīšanas ilguma ķēdē, kur tiek formēts pārraidāmā impulsa ilgums. Impulsa ilgums tiek iestatīts lielāks, ja tiek izvēlēta lielāka dziļuma skala, savukārt impulsa ilgums tiek iestatīts mazāks, ja tiek izvēlēta mazāka dziļuma skala. Pēc tam impulss tiek pievadīts [[Oscilators|oscilatoram]], kura izejā tiek ģenerēts nepieciešamās frekvences un pārraidīšanas ilguma ķēdē noteiktā ilguma impulss. Pie tam oscilatora ģenerētā impulsa frekvence sakrīt ar vibratora - raidītāja pašsvārstību frekvenci. Pēc tam impulsu pastiprina un pievada vibratoram - raidītājam. Kad vibrators - raidītājs darbojas, uztvērējā nonāk lielas amplitūdas signāls, kurš to var sabojāt. Tādēļ no pašrakstītāja kontaktiem saņemtais signāls, pēc nelielas laika aiztures, kura nepieciešama, lai pabeigtu skaņas impulsa noraidīšanu, iedarbina mainīgā pastiprinājuma ķēdi. Uztvertā signāla pastiprināšana notiek atbilstoši apgriezto ceturto pakāpju likumam.<ref>Apgriezto kvadrātu likums nosaka, ka divkāršojot attālumu no raidītāja līdz uztvērējam, noraidāmā signāla amplitūda jāpalielina četras reizes, lai uztvertā signāla amplitūda nemainītos. Eholotā grunts jāuzskata par raidītāju, kurš noraida signālu atpakaļ uz kuģi un līdz ar to darbojas apgriezto ceturto pakāpju likums, kurš nosaka, ka divkāršojot attālumu no raidītāja līdz uztvērējam, noraidāmā signāla amplitūda jāpalielina sešpadsmit reizes, lai uztvertā signāla amplitūda nemainītos.</ref> Tādā veidā atstarotie signāli, kuri nonāk uztvērējā drīz pēc raidīšanas un ir ar lielu amplitūdu, netiek pārmērīgi pastiprināti un nepārslogo uztvērēju. Atstarotā skaņas signāla amplitūda samazinās palielinoties dziļumam, bet ar mainīgā pastiprinājuma ķēdi tiek iegūti apmēram vienādas [[amplitūda]]s signāli no visiem dziļumiem. Tomēr dažāda sastāva grunts var dot dažāda stipruma (amplitūdas) atstarotos signālus pie vienāda izmērītā dziļuma. Šī iemesla dēļ, pēc mainīgā pastiprinājuma ķēdes, signālam var būt atšķirīga amplitūda. Mainīgā pastiprinājuma ķēdē pastiprināto signālu pievada logaritmiskajam [[Elektroniskais pastiprinātājs|pastiprinātājam]], kura izejā tiek iegūts līdzstrāvas signāls ar amplitūdu logaritmiski proporcionālu uztvertā signāla stiprumam. Līdzstrāvas signāls no uztvērēja tiek nosūtīts atpakaļ uz pašrakstītāju. Atzīme uz elektrotermiskā papīra tiek veikta, to iededzinot ar augsta sprieguma [[Maiņstrāva|maiņstrāvu]]. Metāliskajam pašrakstītāja indeksam tiek pievadīta maiņstrāva no drukas sprieguma oscilatora caur pastiprinātāju. Kamēr uztvērējā nav pienācis atstarotais signāls, drukas pastiprinātāja izejā esošais maiņspriegums nav pietiekošs, lai uz papīra iededzinātu atzīmi. Kad šim maiņspriegumam tiek pievadīts līdzstrāvas signāls no uztvērēja, tiek pacelta maksimālā voltāža un uz papīra tiek iededzināta atzīme. Jo stiprāks uztvertais signāls, jo lielāks spriegums ar ko to iededzina uz papīra.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 35.-37. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> === Ciparu displeja iekārta === Ciparu displeja iekārta, tāpat kā raidītājs un uztvērējs, saņem signālu no pašrakstītāja, kad tā indekss šķērso nulles atzīmi un sākas jauns dziļuma mērījums. Šis signāls izdzēš iepriekšējo rādījumu no [[Skaitītājs|skaitītāja]] un iedarbina pulksteņa oscilatoru. Pulksteņa oscilators darbina trīs ciparu skaitītāju, turklāt tā impulsu sekošanas frekvence ir iestādīta tāda, lai skaitītājs saskaitītu no 000 līdz 999 tieši tik ilgā laikā, kāds nepieciešams pašrakstītāja indeksam, lai noietu attālumu no nulles atzīmes līdz maksimālā dziļuma atzīmei izvēlētajā dziļuma skalā. Tādā veidā skaitītāja rādījums ir tieši saistīts ar izmērīto dziļumu. Ja tiek pārslēgta lielāka dziļuma skala, vienlaicīgi tiek samazināta oscilatora frekvence tiek par tādu pašu reižu skaitu. Skaitīšana tiek pārtraukta, saņemot signālu par atstaroto impulsu no uztvērēja vai sasniedzot rādījumu 999. Kuģa radītais troksnis, aerācija u.c. var izraisīt kļūdainu skaņas impulsu uztveršanu, kuri tiks parādīti uz pašrakstītāja papīra lentes krasi atšķirīgā dziļumā un tādēļ viegli atpazīstami. Taču uz displeja šādi kļūdaini mērījumi izraisīs haotiskas indikācijas un nebūs viegli atpazīstami. Šī iemesla dēļ katru mērījumu ievada [[Brīvpiekļuves atmiņa|atmiņā]] un parāda uz displeja tikai tad, ja divi viens otram sekojoši mērījumi ir vienādi. Displejā nav redzams, kā skaitītāja rādījums tiek izdzēsts un mainās tā vērtība. Displejs mainās tikai tad, kad elektronisks aizbīdnis atļauj pārkopēt datus no skaitītāja. Izmaiņas displejā redzamas kā izmērītā dziļuma maiņa. [[Cipars|Ciparu]] displeja iekārta var strādāt arī ar izslēgtu pašrakstītāju. Tādā gadījumā tiek iedarbināts atsevišķs impulsu ģenerators mērīšanas sākšanas signāla nosūtīšanai uz raidītāju, uztvērēju un ciparu displeja iekārtu. Šis impulsu ģenerators strādā ar skaņas impulsu sekošanas frekvenci. Pastāv iespēja iestatīt trauksmes signālu, kad uzrādītais dziļums zem [[Kuģis|kuģa]] ķīļa samazinās zem kaut kāda iepriekš izvēlēta lieluma.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 36.-38. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> == Vibratori == Eholoti var būt apgādāti ar [[2 (skaitlis)|diviem]] vai vienu vibratoru. Elektromehāniskajam eholotam nepieciešami divi vibratori. Pārējie bieži, it sevišķi mūsdienās, raidīšanai un uztveršanai izmanto vienu un to pašu vibratoru. Akustiskā enerģija tiek pārraidīta vertikāli uz leju šaurā starā. Stara platumam nevajag būt pārlieku šauram, jo tad, kuģim zvalstoties, atstaroto signālu var neuztvert. Tāpat ātri kuģi, izmantojot zemu impulsu sekošanas frekvenci, var aiziet tālāk uz priekšu un nepaspēt uztvert atstaroto signālu. Parasti stara platums ir robežās no 15° līdz 25°. Lai iegūtu šādu relatīvi šauru staru, jāizmanto vibratori ar izmēru salīdzināmu daudziem skaņas [[Viļņa garums|viļņa garumiem]]. Tātad priekš izmantotajām zemākajām akustiskajām frekvencēm, vibratoram būs lieli gabarīti. Lai samazinātu vibratora izmēru pie nemainīgi šaura [[Stars|stara]], var palielināt darba frekvenci. Tomēr tādā gadījumā signāls tiek vairāk vājināts. Vibratori tiek izgatavoti, ievērojot kompromisu starp frekvenci, gabarītiem un stara platumu. [[Attēls:SchemaPiezo.gif|thumb|Pjezoelektriskais efekts.]] Vibratoru uz kuģa izvieto pēc iespējas tālāk no tādām [[turbulence]]i pakļautām vietām kā dzenskrūve vai dzesēšanas ūdens izplūdes rajoni. Iespējams, lielākā problēma ir aerācija. Kaut kādu iemeslu dēļ ūdenī radušies gaisa burbuļi, plūstot tuvu vibratoram, atstaros tā signālus un eholots uzrādīs nepareizu dziļumu. Kuģim ejot caur ūdeni, veidojas priekšgala vilnis. Šis vilnis, paceļoties no ūdens virsmas un plūstot gar kuģa bortu, tiek piesātināts ar gaisu. Vilnis iegāžas atpakaļ jūrā apmēram pēc vienas trešdaļas no kuģa garuma. Šī iemesla dēļ vibratoru uzstāda kuģa priekšējā trešdaļā. Cits aerācijas iemesls ir kavitācija. Kuģa korpuss reti ir līdzens un dažādi iespiedumi vai nelīdzenumi radīs burbuļus. Tomēr nelīdzenumus korpusā nav iespējams paredzēt, jo tie netiek projektēti. Kā vibratorus izmanto elektrostrikcijas, pjezoelektriskos vai magnetostrikcijas elementus. Elektrostrikcijas un pjezoelektriskie materiāli maina savu izmēru, ja tiem pievada elektrisko strāvu. Un otrādi - pakļaujot tos mehāniskam spiedienam, rodas potenciālu starpība. Elektrostrikcijas materiālu pašsvārstību frekvence ir apgriezti proporcionāla to biezumam. Lai iegūtu augstas frekvences, kristāla gabalam jābūt plānam un tas kļūst trausls. Kristāla trauslums ierobežo pievadāmās jaudas lielumu, jo mehāniskais spriegums, kas rodas kristālā, ir tieši saistīts ar pievadīto jaudu. Kuģim šūpojoties tā priekšgalā izvietotais vibrators var tikt pakļauts lielām slodzēm un, būdams trausls, saplīst. Un otrādi, ja nepieciešams iegūt zemas frekvences, kristāla gabals būs pārmērīgi biezs un būs jāpievada liela jauda, lai tas vibrētu. Elektrostrikcijas vibratorus uz lieliem kuģiem izmanto tur, kur var iztikt ar nelielu pievadīto jaudu un kur tiek izmantota augsta frekvence, piemēram, [[Laga#Doplera laga|Doplera lagās]]. [[Attēls:Magnetostriction by Zureks.gif|300px|thumb|Magnetostrikcija ārēja, mainīga magnētiskā lauka iespaidā.]] Eholotos parasti izmanto magnetostrikcijas vibratorus. Tie sastāv no feromagnētiska stieņa, kurš ievietots elektriskajā spolē. Pievadot spolei strāvu, rodas [[magnētiskais lauks]] un stieņa garums palielinās. Atvienojot no spoles strāvu, stienis atgriežas sākotnējā garumā. Pievadot spolei pretējas polaritātes strāvu, stieņa garums atkal palielinās. Tāpat ir spēkā arī apgrieztais efekts - iesvārstot stieni, spolē inducējas neliels elektrodzinējspēks. Stieni parasti izgatavo no daudzām kopā satītām niķeļa plāksnēm, lai samazinātu zudumus virpuļstrāvās. Vibrators ir izturīgs pret viļņu triecieniem, piemērots darbam zemās frekvencēs un tam var pievadīt lielu jaudu, kāda nepieciešama darbam lielos dziļumos. Magnetostrikcijas vibratoru trūkums ir tāds, ka tie vibrē ar divas reizes lielāku frekvenci nekā pievadītais signāls. To novērš, uzstādot pastāvīgu magnētu, kurš kopējam magnētiskajam laukam neļauj mainīt polaritāti mainoties spoles magnētiskā lauka polaritātei.<ref>Tetley L., Calcutt D. ''Electronic Navigation Systems. - 3rd edition.'' Butterworth-Heinemann, 2001. 27.-31. lpp. {{ISBN|0750651385}}</ref> == Hidrogrāfiskie eholoti == [[Attēls:Sonar operations by survey ship.jpg|thumb|Hidrogrāfiskais kuģis izmantojot daudzstaru eholotu un sānus skenējošo hidrolokatoru.]] Hidrogrāfiskie kuģi, izmērot ar eholotu ūdens dziļumu zem ķīļa un pieskaitot kuģa iegrimi, iegūst patieso ūdens dziļumu, kādu uznes uz jūras kartēm. Mērījumus veic, sekojot līnijām, kuru attālumu nosaka izgatavojamās kartes [[Ģeogrāfiskā karte#Kartes mērogs|mērogs]]. Jo lielāks mērogs, jo mazāks attālums starp blakus esošajām mērījumu līnijām. Jo mazāks kartes mērogs, jo lielāks var būt attālums starp mērījumu līnijām. Metodes trūkums ir tāds, ka var pastāvēt izolēti objekti ar mazāku ūdens dziļumu virs tiem, izvietoti starp mērījumu līnijām, kuri var netikt pamanīti. Sānus skenējošais [[hidrolokators]] (''Side Scan Sonar (SSS)'' - angļu val.) ir ierīce, kuru parasti velk aiz kuģa un zem ūdens. Tā izstaro akustisko enerģiju vēdekļveidā. Izstarotās enerģijas platums kuģa priekšgala un pakaļgala virzienā ir mazs, bet kuģa bortu virzienā ļoti liels. Ar sānus skenējošo hidrolokatoru tiek iegūts ūdenstilpes dibena attēls abās pusēs kuģa ceļa līnijai. No iegūtā attēla nevar spriest par ūdens dziļumu virs redzamajiem objektiem, bet iespējams atklāt šādus objektus, kuri izvietoti starp mērījumu līnijām. Pēc tam nepieciešamības gadījumā jāatgriežas virs atklātā objekta un ar eholotu jāizmēra ūdens dziļums virs tā. Daudzstaru eholots (''Multi-Beam Echo Sounder (MBES)'' vai ''Swathe Echo Sounder'' - angļu val.) izstaro akustisko enerģiju vēdekļveidā. Izstarotās enerģijas platums kuģa priekšgala un pakaļgala virzienā ir mazs, bet kuģa [[Borts|bortu]] virzienā ļoti liels. Zinot laiku, kāds nepieciešams, lai atstarotais signāls atgrieztos, un zinot skaņas ātrumu ūdenī, sistēma var aprēķināt daudzus dziļumus dažādos leņķos un attālumos no kuģa visā izstarotās enerģijas vēdekļa platumā. Tas ļauj katram impulsam ģenerēt simtiem dziļuma mērījumu. Ar daudzstaru eholotu skenētas ūdenstilpes dibenā nav nepamanītu, bīstamu objektu vai vietu ar neizmērītu dziļumu virs tām, ja vien atsevišķu mērījumu līniju vēdekļi nedaudz pārklājas.<ref>United Kingdom Hydrographic Office ''The Mariner's Handbook, Pub No NP100. - 11th edition.'' United Kingdom Hydrographic Office, 2016. 3 - 4. lpp.</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://soaneemrana.org/onewebmedia/ELECTRONICS%20NAVIGATION%20SYSTEM%20BY%20LAURIE..pdf Tetley L. un Calcutt D. grāmata par elektroniskajām navigācijas sistēmām ''Electronic Navigation Systems'' 3. izdevums. Tās 2. nodaļa veltīta lagām] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=HoCRBdHt8O4 Video par eholotu darbību] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Mērinstrumenti]] t5rz1ik8h0f63gxladl8rk0lk1lf5ga 0 367023 4539470 4137972 2026-10-25T01:30:54Z ~2026-56852-69 152301 4539470 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Arvīds Anuzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1925|7|27}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ēdole}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2006|12|21|1925|7|27}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = pedagogs, vēsturnieks, novadpētnieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Arvīds Anuzis''' (dzimis {{dat|1925|7|27}}, miris {{dat|2006|12|21}}) bija pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks. == Biogrāfija == Dzimis 1925. gada 27. jūlijā [[Ēdole|Ēdolē]].<ref name="100-novadnieki-title-news-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lv/Iecavas-zinas/2017/09/15/100-novadnieki|title=News.lv: 100 novadnieki 15.09.2017 Iecavas Ziņas|last=Lursoft|website=news.lv|access-date=2017-12-08|date=2017-12-08|language=LV}}</ref> Pēc pamatskolas beigšanas mācības turpinājis [[Kazdangas lauksaimniecības skola|Kazdangas lauksaimniecības skolā]]. 1943. gadā iesaistījies nacionālās pretestības kustībā. 1946. gadā viņš no skolas pēdējā kursa apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem [[Sibīrija]]s nometnēs. 1956. gadā Anuzis atgriezies Latvijā un izvēlējies dzīvot [[Iecava|Iecavā]]. 1957. gadā sācis strādāt [[Iecavas spirta rūpnīca]]s grāmatvedībā, 1962. gadā — Iecavas kopsaimniecībās par sporta un kultūras pasākumu organizatoru, bet 1967. gadā kļuvis par [[Iecavas vidusskola]]s darbmācības skolotāju. Kā eksterns beidzis [[Iecavas vidusskola|Iecavas vidusskolu]] un 1969. gadā iestājies [[Daugavpils pedagoģiskā institūts|Daugavpils pedagoģiskā institūta]] Vēstures fakultātes neklātienes nodaļā. Pēc institūta absolvēšanas strādājis [[Iecavas ķimikāliju bāze|Iecavas ķimikāliju bāzē]] par pārvaldnieku. No 1978. gada līdz pensijas vecumam mācījis darbmācību [[Zālītes speciālā internātskola|Zālītes speciālajā internātskolā]]. Novadpētnieka vaļasprieku klāstā bijusi [[Zole (kāršu spēle)|zolītes]] spēle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2010_gads/06.08.2010_iecavas_zinas.pdf|title=Iecavas Ziņas|last=|first=|access-date=|date=|archive-date=19.03.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220319233019/https://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2010_gads/06.08.2010_iecavas_zinas.pdf}}</ref>, grāmatu kolekcionēšana. Novadpētnieka vēlēšanās bijusi izveidot Iecavas novada vēstures muzeju. A. Anuzis mūžībā aizgājis 2006. gada 21. decembrī un apglabāts [[Iecavas Sila kapi|Iecavas Sila kapos]].<ref name="100-novadnieki-title-news-lv" /> == Sabiedriskā darbība == 1990. gadā [[Iecava]]s pilsētā un [[Iecavas pagasts|pagastā]] izveidojās divu sabiedrisko organizāciju — [[Nacionālo karavīru biedrība]]s un «[[Daugavas Vanagi]]» nodaļas, abas izveidoja kopēju valdi. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Arvīdu Anuzi. Abas organizācijas vāca ziedojumus [[Iecavas luterāņu baznīca]]i un [[Iecavas Brīvības piemineklis|Iecavas Brīvības pieminekļa]] restaurācijai; 1995. gadā uzcelts [[piemineklis 2. robežsardzes pulka karavīriem]], kuri 1944. gada rudenī cīnījās Iecavas pagasta «Grimu» māju apkaimē; 1996. gadā starp [[Zālīte (ciems)|Zālītes]] un [[Garozes pagasts|Garozas]] dzelzceļa staciju mežā atklāts piemineklis nacionālajiem partizāniem; 1998. gadā atklāts piemineklis Iecavas-Baldones ceļa malā 2. robežsardzes 1. bataljona kritušajiem karavīriem. Par sabiedrisko darbību A. Anuzis saņēmis vairākas atzinības zīmes, kā arī apbalvots kā Iecavas "Gada cilvēks".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iecavas-vsk.lv/par-skolu/personals/skolotaji?pcversion=ok|title=Skolotāji|website=www.iecavas-vsk.lv|access-date=2017-12-08}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Anuzis, Arvīds}} [[Kategorija:1925. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 1f55rtzzdmfs3kzbsdpuvopshh4l8it 0 369687 4539644 4279666 2026-10-25T11:29:42Z Bendžamins 76862 4539644 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Žerārs Moreno | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 138 (cropped).jpg | fullname = Žerārs Moreno Balagero | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|7}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Santa Perpetua de Mogoda}} | height = 177 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | clubnumber = 7 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2000—2001 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} CF Damm | youthyears2 = 2001—2007 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | youthyears3 = 2007—2010 | youthclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[CF Badalona]] | years1 = 2010—2011 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF C]] | caps1 = 39 | goals1 = 34 | years2 = 2011—2013 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF B]] | caps2 = 29 | goals2 = 13 | years3 = 2012—2015 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps3 = 40 | goals3 = 10 | years4 = 2013—2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | caps4 = 31 | goals4 = 11 | years5 = 2015—2018 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol]] | caps5 = 107 | goals5 = 36 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps6 = 216 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | goals6 = 90 | years6 = 2018— | nationalcaps1 = 18 | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2019—2024 }} '''Žerārs Moreno Balagero''' ({{val|ca|Gerard Moreno Balagueró}}; dzimis {{dat|1992|4|7}}) ir [[Spānija]]s futbolists, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2018. gada spēlē ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' kluba [[Villarreal CF]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Villarreal''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Moreno, Žerārs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]] 7me4o014h3ga37xnuvnbjrvl20mlukq 0 369788 4539360 4102288 2026-10-24T15:00:05Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4539360 wikitext text/x-wiki '''Ūdeļu iela''' var būt: * [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] — iela Rīgā; * [[Ūdeļu iela (Ūdeles)|Ūdeļu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Nākotne (ciems)|Nākotnē]] un [[Ūdeles (ciems)|Ūdelēs]]. == Skatīt arī == * [[Ūbeļu iela]] {{Ielu nosaukums}} 4xjen3va2zqlyirfo677kpapgss3n49 0 369986 4539609 4471943 2026-10-25T10:37:43Z Bendžamins 76862 4539609 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Dani Karvahals | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Dani Carvajal 10 (cropped).jpg | fullname = Daniels Karvahals Ramoss | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|11}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Leganesa}} | height = 173 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubnumber = 14 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | youthyears1 = 1999—2002 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} ADCR Leman's | youthyears2 = 2002—2010 | youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Madrid B | caps1 = 68 | goals1 = 3 | years2 = 2012—2013 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"]] | caps2 = 32 | goals2 = 1 | years3 = 2013—2026 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps3 = 303 | goals3 = 10 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2012—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2014—2025 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalcaps3 = 52 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | caption = Karvahals 2019. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years4 = 2026— | caps4 = 1 | goals4 = 0 }} '''Daniels "Dani" Karvahals Ramoss''' ({{val|es|Daniel "Dani" Carvajal Ramos}}; dzimis {{dat|1992|1|11}}) ir [[Spānija]]s futbolists, aizsargs. Kopš 2026. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Getafe CF|Getafe]]''. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * [[Copa del Rey]]: 2013—14, 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2017, 2020, 2022, 2024 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017, 2022, 2024 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014, 2016, 2017, 2018, 2022 * '''Spānijas izlase''' ** [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> ** [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karvahals, Dani}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 9qjktqlonofuo588ub83fb35n3y3z9i 0 370442 4539622 4496536 2026-10-25T11:00:10Z Bendžamins 76862 4539622 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Markoss Ljorente | image = Marcos Llorente France v Spain 7.24.26-020.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|30}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2008—2014 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps1 = 62 | goals1 = 3 | years2 = 2015—2019 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 22 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | caps3 = 32 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | caption = Ljorente 2026. gadā | birth_date = | birth_place = | caps4 = 226 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | goals4 = 24 | years4 = 2019— | nationalcaps3 = 27 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2020—2026 }} '''Markoss Ljorente Moreno''' ({{val|es|Marcos Llorente Moreno}}; dzimis {{dat|1995|1|30}}) ir [[Spānija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2019. gada spēlē [[Madrides "Atletico"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2017, 2018 '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ljorente, Markoss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jsizud9hgvbcanl6h24516i0sc6oqt5 0 370481 4539627 4279639 2026-10-25T11:07:30Z Bendžamins 76862 4539627 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Borha Majorals | image = Borja Mayoral 2016.png | fullname = Borha Majorals Moja | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|5}} | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Parla}} | height = 181 | currentclub = {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | youthyears1 = 2007—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years1 = 2014—2016 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid Castilla]]'' | caps1 = 38 | goals1 = 17 | years2 = 2015—2022 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 22 | goals2 = 3 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg]]'' | caps3 = 19 | goals3 = 2 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 16 | nationalgoals2 = 11 | nationalyears3 = 2015—2019 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 31 | nationalgoals3 = 16 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps4 = 63 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | goals4 = 11 | years4 = 2018—2020 | caps5 = 36 | goals5 = 10 | years5 = 2020—2022 | clubs5 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years6 = 2022 | caps6 = 18 | goals6 = 6 | clubs7 = {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years7 = 2022— | caps7 = 102 | goals7 = 32 }} '''Borha Majorals Moja''' ({{val|es|Borja Mayoral Moya}}; dzimis {{dat|1997|4|5}}) ir [[Spānija]]s futbolists, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Kopš 2022. gada spēlē ''[[La Liga]]'' kluba [[Getafe CF|''Getafe'']] sastāvā. Iepriekš spēlējis ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'', kur 2018. gadā uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2017 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Majorals, Borha}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] q8mfzk32cqlbaqmkwc6eoo1gvkkljg8 0 374490 4539458 3987207 2026-10-25T00:31:36Z ~2026-56852-69 152301 4539458 wikitext text/x-wiki '''Piemineklis politiski represētajiem Preiļos''' ir [[piemineklis]] [[Preiļi|Preiļos]], kas laukumā pie [[Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca|Romas katoļu baznīcas]] vārtiem tika atklāts [[1993. gads|1993]]. gada [[22. augusts|22. augustā]]. Šajā vietā 20. gadsimta 40. gados [[Baltijas valstu okupācija|padomju varas pārstāvji]] par biedinājumu iedzīvotājiem bija izmetuši nošauto [[Nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] mirstīgās atliekas. Pie šī pieminekļa ik gadus [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena|komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās]] [[25. marts|25. martā]] un [[14. jūnijs|14. jūnijā]] pulcējas pilsētas iedzīvotāji. Pieminekli veidojusi tēlniece [[Vija Dzintare]].<ref>Rancāne L. Ar mīlestības segu uz rokas. Preiļos atklāts piemineklis politiski represētajiem. Novadnieks, 1993, 24. aug.</ref> Piemineklī attēlota uz ceļiem nometusies sērojoša sieviete, kura klāj segu pār aizgājējiem. Piemineklim blakus akmenī iekalti dzejnieka [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] vārdi:<blockquote>Daudz mocekļu bij' izredzētu Tev, mana mazā Tēvija, Kas līdz ar mātes vārdu svētu Čukst sāpju stundā: "Latvija!"</blockquote> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Preiļi]] [[Kategorija:Pieminekļi Preiļos]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] aiblgz4c4jb214d7d2e84zrv3q5ohyj 102 385710 4539534 4537647 2026-10-25T07:48:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539534 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q121140873|Q121140873]] | ''[[:d:Q121140873|Luca Niculescu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2026-10-20 | |- | [[:d:Q3067221|Q3067221]] | ''[[:d:Q3067221|Fatima Ezzahra El Mansouri]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2026-09-29 | |- | [[:d:Q140480413|Q140480413]] | ''[[:d:Q140480413|Vasile Tofan]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-22 | |- | [[:d:Q269909|Q269909]] | [[Endijs Bērnems]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2026-07-20 | |- | [[:d:Q124101558|Q124101558]] | [[Serhijs Koreckis]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2026-07-16 | |- | [[:d:Q136687355|Q136687355]] | ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-08 | 2026-07-22 |- | [[:d:Q1936326|Q1936326]] | [[Mindaugs Sinkevičs]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2026-07-07 | |- | [[:d:Q55082182|Q55082182]] | ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2026-07-01 | |- | [[:d:Q139594211|Q139594211]] | ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2026-06-19 | |- | [[:d:Q140249671|Q140249671]] | ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-16 | |- | [[:d:Q140135259|Q140135259]] | ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-08 | 2026-06-18 |- | [[:d:Q115604300|Q115604300]] | [[Andris Kulbergs]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2026-05-28 | |- | [[:d:Q139921464|Q139921464]] | ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2026-05-25 | |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2026-05-22<br/>2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15<br/>2024-05-02 | 2026-05-15 |- | [[:d:Q6791373|Q6791373]] | ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15 | |- | [[:d:Q124488292|Q124488292]] | [[Pēters Maģars]] | ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]'' | 2026-05-09 | |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q139573306|Q139573306]] | ''[[:d:Q139573306|حرامي يرفع الدولار لكي يستفيد هو ومن معه ببيعه بلسوق السوداء]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2026-04-27 | |- | [[:d:Q69304565|Q69304565]] | ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2026-04-13 | |- | [[:d:Q24254499|Q24254499]] | ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2026-04-07 | |- | [[:d:Q110962738|Q110962738]] | ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2026-03-30 | |- | [[:d:Q111772343|Q111772343]] | ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]'' | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2026-03-27 | |- | [[:d:Q138678989|Q138678989]] | ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]'' | [[premjerministrs]] | 2026-03-15 | |- | [[:d:Q28860866|Q28860866]] | [[Robs Jetens|Rob Jetten]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2026-02-23 | |- | [[:d:Q110313525|Q110313525]] | ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-02-19 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q7686199|Q7686199]] | ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]'' | ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]'' | 2026-02-17 | |- | [[:d:Q136672386|Q136672386]] | ''[[:d:Q136672386|Cabbar Musayev]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2026-02-09 | |- | [[:d:Q7460973|Q7460973]] | ''[[:d:Q7460973|Shaya al-Zindani]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2026-02-06 | |- | [[:d:Q114351301|Q114351301]] | ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-01-21 | 2026-06-08 |- | [[:d:Q5437258|Q5437258]] | ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-12-18 | |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2025-12-09<br/>2017-12-06 | http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727<br/>2021-12-17 |- | [[:d:Q31752753|Q31752753]] | ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2025-11-13 | |- | [[:d:Q136489383|Q136489383]] | ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2025-11-01 | 2026-07-08 |- | [[:d:Q1705028|Q1705028]] | [[Sanaje Takaiči]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2025-10-21 | |- | [[:d:Q136542212|Q136542212]] | ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-20 | |- | [[:d:Q136448305|Q136448305]] | ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-06 | 2025-10-20 |- | [[:d:Q16734600|Q16734600]] | ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2025-09-16 | |- | [[:d:Q23842116|Q23842116]] | [[Sušila Kārki]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2025-09-12 | 2026-03-27 |- | [[:d:Q20089181|Q20089181]] | [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2025-09-09 | |- | [[:d:Q16139757|Q16139757]] | ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-09-07 | |- | [[:d:Q135934976|Q135934976]] | ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2025-09-02 | |- | [[:d:Q136026273|Q136026273]] | ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-08-30 | |- | [[:d:Q133540883|Q133540883]] | ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2025-08-28 | |- | [[:d:Q124516173|Q124516173]] | [[Inga Ruģiniene]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-26 | 2026-07-01 |- | [[:d:Q135650664|Q135650664]] | ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2025-08-05 | |- | [[:d:Q1563291|Q1563291]] | ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-04 | 2025-09-25 |- | [[:d:Q112675194|Q112675194]] | ''[[:d:Q112675194|Mohammed Hassan al-Ta'ishi]]'' | ''[[:d:Q141739832|Prime Minister of the Government of Peace and Unity]]'' | 2025-07-26 | |- | [[:d:Q135454730|Q135454730]] | ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2025-07-25 | |- | [[:d:Q61112536|Q61112536]] | [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2025-07-17 | 2026-07-16 |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | 2026-06-30 |- | [[:d:Q13018661|Q13018661]] | ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-03<br/>2024-08-14 | 2025-09-07<br/>2024-08-16 |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-01 | 2025-07-03 |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | 2026-10-20 |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | 2026-03-30 |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q109772130|Q109772130]] | ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | 2026-01-15 |- | [[:d:Q4414|Q4414]] | [[Fors Gnasingbe]] | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | [[Kamla Persada-Bisensara]] | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q1268462|Q1268462]] | ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q16262782|Q16262782]] | ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q108892374|Q108892374]] | ''[[:d:Q108892374|Sarra Zaafrani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q192533|Q192533]] | [[Marks Kārnijs]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2025-03-14 | |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q141205592|Q141205592]] | ''[[:d:Q141205592|Calvin Armstrong Rwomiire]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-02-14 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | [[Barts de Vēvers]] | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q8083950|Q8083950]] | ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-01-22 | 2025-12-18 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | 2026-02-19 |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | [[Kristrūna Frostadotira]] | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q112703041|Q112703041]] | ''[[:d:Q112703041|Adylbek Kasymaliev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2024-12-18 | |- | [[:d:Q12963|Q12963]] | [[Fransuā Bairū]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-12-13 | 2025-09-09 |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | [[Gintauts Palucks]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | 2025-08-04 |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2025-10-21<br/>2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q438465|Q438465]] | [[Mišels Barnjē]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-09-05 | 2024-12-13 |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2024-08-16 | 2025-07-01 |- | [[:d:Q128804528|Q128804528]] | ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-08-10 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q128723414|Q128723414]] | ''[[:d:Q128723414|Kamel Madouri]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2024-08-08 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q66793577|Q66793577]] | ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2024-08-02 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2025-09-09<br/>2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | 2026-07-20 |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | [[Diks Shofs]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | 2026-02-23 |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | [[Hristijans Mickoskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-06-12 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | 2025-01-11 |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q124343904|Q124343904]] | ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2024-05-03 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | 2025-11-12 |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | [[Luišs Montenegru]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | [[Mohammads Mustafa]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | [[Šahbazs Šarīfs]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q30339350|Q30339350]] | [[Gabriels Atāls]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-01-09 | 2024-09-05 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | [[Kristofers Laksons]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q6307840|Q6307840]] | ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2023-11-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | [[Milojko Spajičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | 2026-05-14 |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q13024351|Q13024351]] | ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]'' | ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]'' | 2023-08-22 | |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q121088468|Q121088468]] | ''[[:d:Q121088468|Ahmed Hachani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2023-08-01 | 2024-08-08 |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | [[Hasans Ahunds]] | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2023-06-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q117348329|Q117348329]] | ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2023-03-30 | 2025-03-26 |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | 2025-11-01 |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | [[Kriss Hipkinss]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | [[Anvars Ibrahims]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | [[Entonijs Albanīzs]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q20020731|Q20020731]] | [[Elizabete Borna]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2022-05-16 | 2024-01-09 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2022-05-12<br/>2018-12-15<br/>2015-01-09 | 2022-07-21<br/>2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | 2026-05-12 |- | [[:d:Q55639564|Q55639564]] | ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]'' | ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]'' | 2022-02-01 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | 2024-12-09 |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | [[Petrs Fiala]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | 2025-12-09 |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q108741355|Q108741355]] | ''[[:d:Q108741355|Najla Bouden]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2021-10-11 | 2023-08-01 |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | 2026-09-23 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-10-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Nabbanja Robinah]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | 2025-09-16 |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | 2026-05-01 |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q106622643|Q106622643]] | ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2021-04-21 | 2023-11-15 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavanh]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Al-Dabiba]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22<br/>2015-12-23 | 2024-01-29<br/>2015-12-30 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q43549347|Q43549347]] | ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-01-01 | |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q11140027|Q11140027]] | ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-12-10 | |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q88485687|Q88485687]] | ''[[:d:Q88485687|Hichem Mechichi]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-09-02 | 2021-07-25 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | 2024-08-02 |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q3171170|Q3171170]] | [[Žans Kastekss]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2020-07-03 | 2022-05-16 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q61122534|Q61122534]] | ''[[:d:Q61122534|Sabuhi Mammadov (Prime Minister)]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2020-05-23 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q4082839|Q4082839]] | [[Andrejs Belousovs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-04-30 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q38460552|Q38460552]] | ''[[:d:Q38460552|Ahmad Faizal Azumu]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-03-13 | 2020-12-05 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2020-03-04 | 2025-07-17 |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q3051875|Q3051875]] | ''[[:d:Q3051875|Elyes Fakhfakh]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-02-27 | 2020-09-02 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q23530|Q23530]] | [[Dmitrijs Medvedevs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-15<br/>2018-05-07 | 2020-01-16<br/>2018-05-08 |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | [[Roberts Abela]] | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q58303425|Q58303425]] | ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-10-10 | 2019-11-19 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | [[Brigite Bīrleine]] | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | [[Mohammads Štajje]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13 | 2019-04-11 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | 2025-08-22 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2018-10-15 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2025-09-29 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q12712421|Q12712421]] | ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]'' | ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]'' | 2018-05-15 | |- | [[:d:Q5105511|Q5105511]] | ''[[:d:Q5105511|Chow Kon Yeow]]'' | ''[[:d:Q6566930|Chief Minister of Penang]]'' | 2018-05-14 | |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | 2025-07-25 |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | [[Abd el Medžīds Tabūns|Abdelmadžīds Tabūns]] | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q3579995|Q3579995]] | [[Eduārs Filips]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2017-05-15 | 2020-07-03 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q560890|Q560890]] | [[Bernārs Kaznēvs]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2016-12-06 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | 2024-08-10 |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q25391268|Q25391268]] | ''[[:d:Q25391268|Youssef Chahed]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2016-08-27 | 2020-02-27 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | 2026-06-19 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-03 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | 2025-11-13 |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q3099714|Q3099714]] | [[Žistēns Trido]] | [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]] | 2015-11-04 | 2025-03-14 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q20530301|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | 2025-03-17 |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q3125311|Q3125311]] | ''[[:d:Q3125311|Habib Essid]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2015-02-06 | 2016-08-27 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} 7lziipd9gq6nrkwdswim1cmx380iwbq 0 396029 4539615 4279606 2026-10-25T10:48:26Z Bendžamins 76862 4539615 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Koke | image = Koke 2019.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|8}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Madride}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubnumber = 6 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2011 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid B]] | caps1 = 66 | goals1 = 7 | years2 = 2009— | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps2 = 527 | goals2 = 40 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2010—2011 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 17 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2012 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2013—2022 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalcaps5 = 70 | nationalgoals5 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | caption = Koke 2019. gadā }} '''Koke''' ({{val|es|Koke}}; dzimis {{dat|1992|1|8}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2009. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]] kluba [[Madrides "Atletico"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2013—14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] * [[Copa del Rey]]: 2012—13 * [[Spānijas Superkauss]]: 2014 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2011—12, [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2012, 2018 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koke}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] guqxtyooraw8rlcvnevh8mi55nmp2vl 0 396030 4539647 4313055 2026-10-25T11:35:24Z Bendžamins 76862 4539647 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sauls Nigess | image = Saúl Ñíguez 2019.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|21}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Elče}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid B]] | caps1 = 70 | goals1 = 8 | years2 = 2012—2025 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | caps2 = 295 | goals2 = 30 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | caps3 = 34 | goals3 = 2 | nationalyears1 = 2009—2011 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalcaps2 = 14 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2013—2017 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps3 = 33 | nationalgoals3 = 9 | nationalyears4 = 2016—2019 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | years4 = 2021—2022 | caps4 = 10 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 24 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"]] | years6 = 2025— | caps6 = 27 | goals6 = 0 }} '''Sauls Nigess''' ({{val|es|Saúl Ñíguez Esclápez}}; dzimis {{dat|1994|11|21}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Nigess spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Riodežaneiro "Flamengo"]]. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020—21]] * [[Copa del Rey]]: 2012—13 * [[Spānijas Superkauss]]: 2014 * [[UEFA Eiropas līga]]: 2011—12, [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2018 '''Chelsea''' * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2021 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Nigess, Sauls}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valensijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Riodežaneiro "Flamengo" spēlētāji]] 6zs5rlmzrueietulhtg7jg0zcdbeact 0 397389 4539650 4279676 2026-10-25T11:41:32Z Bendžamins 76862 4539650 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alvaro Odriosola | image = SD Negreira - Real Sociedad, Copa do Rei 2025-26 12 (Odriozola).jpg | caption = Alvaro Odriosola 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|14}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Sansevastjana}} | height = 178 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubnumber = 20 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | years1 = 2013—2017 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} Real Sociedad B | caps1 = 86 | goals1 = 3 | years2 = 2017—2018 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | caps2 = 50 | goals2 = 0 | caps3 = 34 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | goals3 = 2 | years3 = 2018—2023 | caps4 = 3 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | goals4 = 0 | years4 = 2020 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 25 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years6 = 2023— | caps6 = 16 | goals6 = 1 }} '''Alvaro Odriosola''' ({{val|es|Álvaro Odriozola Arzallus}}; dzimis {{dat|1995|12|14}}) ir [[Spānija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Odriosola pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Sociedad]]''. Spānijas izlasē debitēja 2017. gada oktobrī Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva 2018. gada 3. jūnijā [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=29968 |title=Álvaro Odriozola stats |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2020|5|10||bez}}}}</ref> Bija iekļauts izlases sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, taču laukumā neizgāja. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23 * [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2018, 2022 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]] * [[DFB Pokal]]: 2019—20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{DEFAULTSORT:Odriosola, Alvaro}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] nbh8rlv2np0k6yq4hytks3axt0ltvvn 0 398884 4539367 3904473 2026-10-24T15:48:57Z ~2026-57028-45 152315 /* */ 4539367 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jana Sekste | vārds_orig = | attēls = Яна Сексте.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1980|4|6}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Jana Sekste''' (dzimusi {{dat|1980|4|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] un [[krievi|krievu]] [[aktieris|aktrise]]. 2002. gadā beigusi [[Maskavas Dailes teātris|Maskavas Dailes teātra]] skolu-studiju. No 2002. līdz 2002. gadam bijusi [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 2005. gadā kļuvusi par Maskavas Dailes teātra-studijas aktrisi. Filmējusies vairākās, lielākoties Krievijas, filmās. Filmējusies arī Latvijas filmā "[[Medības (filma)|Medības]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/ros/25282/bio/|title=Jana Sekste|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/jana-sekste-10159 Jana Sekste] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sekste, Jana}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] rnzdzwqeao2hkdxgo5ejqbfpfm6y2qw 4539404 4539367 2026-10-24T17:35:04Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-57028-45|~2026-57028-45]] ([[User talk:~2026-57028-45|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4539367 Diez vai viņai ir divas tautības. 4539404 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jana Sekste | vārds_orig = | attēls = Яна Сексте.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1980|4|6}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Jana Sekste''' (dzimusi {{dat|1980|4|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. 2002. gadā beigusi [[Maskavas Dailes teātris|Maskavas Dailes teātra]] skolu-studiju. No 2002. līdz 2002. gadam bijusi [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 2005. gadā kļuvusi par Maskavas Dailes teātra-studijas aktrisi. Filmējusies vairākās, lielākoties Krievijas, filmās. Filmējusies arī Latvijas filmā "[[Medības (filma)|Medības]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/ros/25282/bio/|title=Jana Sekste|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/jana-sekste-10159 Jana Sekste] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sekste, Jana}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 3qpp1c7r70tlwiejudqlwpe1ku2ogg8 4539405 4539404 2026-10-24T17:54:31Z Egilus 27634 4539405 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jana Sekste | vārds_orig = | attēls = Яна Сексте.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1980|4|6}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Jana Sekste''' (dzimusi {{dat|1980|4|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]]. 2002. gadā beigusi [[Maskavas Dailes teātris|Maskavas Dailes teātra]] skolu-studiju. No 2002. līdz 2005. gadam bijusi [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 2005. gadā kļuvusi par Maskavas Dailes teātra-studijas aktrisi, kopš tā laika dzīvo un strādā [[Krievija|Krievijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/46242-jana-sekste-maskava-nevar-klut-par-majam.htm|title=Jana Sekste – Maskava nevar kļūt par mājām|website=nra.lv|access-date=2026-10-24|language=lv}}</ref> Kopš 2007. gada Maskavas bērnu slimnīcās strādājusi par dakteri-klaunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/2771-yana-sekste.html|title=Яна Сексте|website=24SMI|access-date=2026-10-24|language=ru}}</ref> Filmējusies daudzās Krievijas filmās. Filmējusies arī Latvijas filmā "[[Medības (filma)|Medības]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/ros/25282/bio/|title=Jana Sekste|publisher=kino-teatr.ru}}</ref> No filmām par mūsdienu politiskajām aktualitātēm, kā arī politiskiem paziņojumiem parasti izvairās, taču izteikusies, ka meitas krieviskās nākotnes vārdā palikšot Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.starhit.ru/novosti/prekrasnyi-lyubimyi-pervyi-muzh-kak-seichas-skladyvayutsya-otnosheniya-yany-sekste-i-maksima-matveeva-5907529/|title=«Прекрасный любимый первый муж»: как сейчас складываются отношения Яны Сексте и Максима Матвеева {{!}} StarHit (СтарХит)|last=Власова|first=Анастасия|website=www.starhit.ru|access-date=2026-10-24|language=RU}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/jana-sekste-10159 Jana Sekste] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sekste, Jana}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] posib24la242xe73dytg6oiuchtd85s 0 412920 4539355 4324133 2026-10-24T14:51:46Z Olgerts V 41522 noform., papild. 4539355 wikitext text/x-wiki '''Ķīšu iela''' var būt: * [[Ķīšu iela (Ikšķile)|Ķīšu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; * [[Ķīšu iela (Jūrmala)|Ķīšu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Ķīšu iela (Rīga)|Ķīšu iela]] — iela Rīgā; * [[Ķīšu iela (Saulkrasti)|Ķīšu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Ķīšu iela (Bukulti)|Ķīšu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; * [[Ķīšu iela (Roja)|Ķīšu iela]] — iela Rojas pagasta [[Roja|Rojā]]; * [[Ķīšu iela (Ulbroka)|Ķīšu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Skatīt arī == * [[Ķīvīšu iela]] * [[Ķīsis]] {{Ielu nosaukums}} nedlp80mmz34d9vuf33r64qtgsnfxcg 10 413574 4539409 4539029 2026-10-24T18:01:28Z EdgarsBot 50781 upd 4539409 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-24 18:01:28{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 19 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- | {{page-multi|page=Ginters Fēlingers|t|h|d}} || 2026-10-10 18:38:39 || 13 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>izvirzu uz dzēšanu, angļu vairrākkārt dzēsuši nozīmības trūkuma dēļ, no šī raksta arī tā neparādās (vienīgā atsauce uz absolūti neautoritāru avotu un saistīta ar datorspēles modu...)</nowiki> || apšaubāma nozīmība || 15 (25.10.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> jltt27rnu2nmoh5e2cos9hl2k1qzcza 4 415707 4539408 4539028 2026-10-24T18:01:18Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4539408 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|24||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200374}}] | {{formatnum:1685}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13748}}] | 2009-02-13 | 2026-10-24 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176266}}] | {{formatnum:9799}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8132}}] | 2007-12-03 | 2026-10-24 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116665}}] | {{formatnum:10318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1960}}] | 2009-10-02 | 2026-10-24 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115743}}] | {{formatnum:8010}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10014}}] | 2007-11-24 | 2026-10-24 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89928}}] | {{formatnum:8169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6829}}] | 2005-10-30 | 2026-10-24 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74052}}] | {{formatnum:9865}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2202}}] | 2009-05-24 | 2026-10-24 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69033}}] | {{formatnum:1554}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-10-24 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:444}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54338}}] | {{formatnum:7528}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6604}}] | 2018-06-22 | 2026-10-24 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50703}}] | {{formatnum:5693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-10-24 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50404}}] | {{formatnum:6301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3238}}] | 2007-04-26 | 2026-10-17 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49427}}] | {{formatnum:1401}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3554}}] | 2006-05-03 | 2026-10-23 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45645}}] | {{formatnum:5686}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-24 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45414}}] | {{formatnum:523}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1817}}] | 2008-11-29 | 2026-10-24 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1477}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39500}}] | {{formatnum:3826}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:788}}] | 2013-03-30 | 2026-10-24 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33172}}] | {{formatnum:10192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5231}}] | 2023-01-18 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32721}}] | {{formatnum:3968}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:699}}] | 2020-05-10 | 2026-10-16 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27550}}] | {{formatnum:4766}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:944}}] | 2015-08-30 | 2026-10-24 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:26}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16101}}] | {{formatnum:1359}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-21 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15684}}] | {{formatnum:3083}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1414}}] | 2014-07-27 | 2026-10-24 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15348}}] | {{formatnum:2357}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2027}}] | 2005-07-30 | 2026-10-23 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14643}}] | {{formatnum:487}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-23 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14264}}] | {{formatnum:511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13520}}] | {{formatnum:849}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11067}}] | {{formatnum:1771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:430}}] | 2021-07-27 | 2026-10-24 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:265}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10270}}] | {{formatnum:318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-10-21 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9623}}] | {{formatnum:199}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6780}}] | {{formatnum:249}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-19 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:434}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5613}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-13 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5057}}] | {{formatnum:1225}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-10-23 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5051}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-10-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 7t3udcx91txpf1va5gmo1ard4rv1r8p 14 419223 4539591 3968185 2026-10-25T09:53:15Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539591 wikitext text/x-wiki {{Catmore}} {{Commons category|Chocolate|Šokolāde}} [[Kategorija:Saldie ēdieni]] [[Kategorija:Uzkodas]] [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]] luorvile8aa96op53cso8grzzwbrpeu 0 420961 4539653 3734420 2026-10-25T11:43:33Z Aicis 145 152345 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4539653 wikitext text/x-wiki '''Intraloģistika''' attiecas uz [[Loģistika|materiālu un preču loģistikas plūsmām,]] kas notiek uzņēmuma teritorijā. Šis termins ir definēts, lai radītu diferenciāciju preču transportēšanai ārpus rūpnīcas, piemēram, ekspedīcijā. Vācijas Inženieru federācijas Intraloģistikas forums definē intraloģistiku kā uzņēmuma iekšējo preču un materiālu plūsmas un [[Loģistika|loģistikas]] organizēšanu, vadību, kontroli, ieviešanu un optimizāciju, informācijas plūsmu, kā arī preču kustību rūpniecības, tirdzniecības vai sabiedriskajā sektorā. Intraloģistika ir arī iekšējo materiālu plūsmu un loģistikas ekonomikas nozare, kuras mērķis ir palielināt veiktspēju un samazināt izmaksas. == Starpnozaru mijiedarbība == Intraloģistika ir termins, kas apraksta iekšējo materiālu, piemēram, gabalkravu, beramkravu vai šķidrumu plūsmu, kā arī uzņēmuma iekšējo loģistiku. Šajā jomā ietilpst uzglabāšanas un buferu [[tehnoloģija]], mehāniskie un pneimatiskie konveijeri, pneimatiskās cauruļu sistēmas, pacēlāji, grīdas transportlīdzekļi, buferu tehnoloģija, nepārtrauktie konveijeri, celtņi, telemātika, izpildmehānismi, sensori, [[robotika]], loģistikas [[programmatūra]], kontrole, identifikācija, attēlu apstrāde, šķirošana, komplektēšanas, paletēšanas, iepakojumu un datu tehnoloģijas, kā arī pilnu sistēmu integrētāji. Intraloģistikas nozares būtiska iezīme ir starpdisciplinārā sadarbība starp šo dažādo disciplīnu pakalpojumu sniedzējiem un ekspertiem. == Vēsture == No iekšējās materiālu plūsmas vēstures var secināt, ka tai ir cieša saikne ar loģistikas domu: loģistikas zinātnieki 20. gadsimta vidu uzskata par brīdi, kad līdz ar automatizēto augstplauktu noliktavu un preču sadales sistēmu parādīšanos, no vienkāršiem transportēšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas procesiem intraloģistika izveidojās par atsevišķu nozari. Tirgus nepārtraukta [[globalizācija]] ir rosinājusi arvien vairāk Rietumeiropas uzņēmumu izstrādāt tehniskos risinājumus un koncepcijas automatizācijas jomā, lai pasargātu sevi no zemu atalgojuma valstu ražotājiem. Šis pieaugošais intraloģistikas automatizācijas līmenis galvenokārt tika panākts, palielinot veiktspēju (ātrumu un savietojamību) datoros un vadības sistēmās. Pirmais datortehnikas pielietojums loģistikā bija noliktavas pārvaldība. Pirmo elektronisko noliktavu vadības sistēmu uzdevums bija līdzīgs grāmatveža uzdevumam, kurš tikai iegrāmato ienākošo un izejošo preču kustību, bet neiejaucas procesu vadībā un noritē. Jaunāko noliktavu vadības sistēmu paaudze ir veidojusies un ietekmējusies no tehniskajām inovācijām tādās jomās kā: * Relāciju datu bāzes, * Spēcīgākas aparatūras un operētājsistēmas, * Tīklu veidošanas metodes (piemēram, ar sagataves konveijeru ), * Svītru kodu un svītrkodu iespējotie [[Printeris|printeri]] un svītrkodu lasītāji, * Mobilās [[perifērijas ierīces]] un * ļoti pieejamas sistēmas ar zemu atteices līmeni. Papildus pakāpeniskai tehniskajai attīstībai, automatizācijas līmenis pielāgojas lietotāja prasību profilam vai attiecīgi intraloģistikas sistēmas lietotājam. Paaugstinātās sistēmas jaudas prasības, kas izriet no preču nomenklatūras dažādības pieauguma, ir cieši saistītas ar automatizācijas pakāpi. Apskatot biznesa procesus preču distribūcijas centra gadījumā, starp preču pieņemšanu un izsniegšanu vienmēr ir tādi procesi kā glabāšana, transportēšana, pasūtījuma apstrāde. Šodienas objektu orientētas programmatūras tehnoloģijas attīstība un arvien plašāka rūpnieciskās programmatūras ražošanas izplatība nodrošina augstu atkārtotas izmantošanas pakāpi un augstu pielāgošanās spēju attiecībā uz nākotnes prasībām. == Skatīt arī == * Loģistikas vārdnīca * Piegāžu ķēdes vadība * Operāciju izpēte * informācijas loģistika * loģistikas plānošana * Virtuālā loģistika *[[Dakšu iekrāvējs#Grīdas transportlīdzekļu (iekrāvēju) veidi|Grīdas transportlīdzekļi]] *[http://www.building.lv/209-profesionalu-padomi/135203-noliktavu-palesu-plaukti-–-mebeles-vai-darba-aprikojums Noliktavas plaukti] == Ārējās saites == * [http://www.cemat.de/ Hanoveres intraloģistikas gadatirgus mājas lapa: CeMAT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190201101611/https://www.cemat.de/ |date={{dat|2019|02|01||bez}} }} * [http://www.logimat-messe.de/ Štutgartes intraloģistikas gadatirgus mājas lapa: LogiMAT] *[https://www.jungheinrich.lv/pakalpojumi/analize-un-optimizacija/konsultesana-attieciba-uz-materialu-plusmu/ Jungheinrich AG] *[http://www.building.lv/209-profesionalu-padomi/134262-noliktavas-planosanas-pamatprincipi-ka-iegut-musdienigu-efektivu-un-drosu-noliktavu Efektīvas noliktavas plānošanas pamatprincipi] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Loģistika]] [[Kategorija:Pages with unreviewed translations]] 1ezmpz7l37lmu83ps31ajqgdey5bcw5 0 422966 4539369 3890738 2026-10-24T15:55:35Z Pirags 3757 pap 4539369 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Hosē Karerass | Vārds_orig = ''Josep Maria Carreras i Coll'' | Attēls = Jose Carreras - World Economic Forum Annual Meeting 2011 - cropped.jpg | Att_izm = | Apraksts = Hosē Karerass Pasaules ekonomikas forumā Davosā 2011. gada 26. janvārī | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1946|12|5}} | Vieta_dz = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = Opera | Nodarbošanās = operdziedātājs ([[tenors]]) | Instrumenti = | Gadi = 1954—pašlaik |Izdevējkompānija = ''Philips Classics Records'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Hosē Karerass''' ({{val-ca|Josep Maria Carreras i Coll}}, {{val|es|José Carreras}}; dzimis {{dat|1946|12|5}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[tenors]]. Debitējis uz operas skatuves 11 gadu vecumā. Savas karjeras laikā dziedājis lomas vairāk nekā 60 operās, uzstājoties pasaules slavenākajos operteātros. Īpaši pazīstams ar lomām [[Džuzepe Verdi|Verdi]] un [[Džakomo Pučīni|Pučīni]] operās. 1990. gadā Karerass sāka uzstāties kopā ar vēl diviem tenoriem — [[Lučāno Pavaroti]] un [[Plasido Domingo]], kopā izveidojot plašu popularitāti ieguvušo solistu ansambli "[[Trīs tenori]]". Karerass pazīstams arī ar savu humanitāro darbu. Viņš ir [[Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds|Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fonda]] prezidents. Šo fondu viņš dibināja 1988. gadā, neilgi pēc tam, kad viņam bija izdevies atveseļoties no [[leikēmija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcarreras.org/en/presentation_1634|title=Presentation|publisher=José Carreras International Leukaemia Foundation}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Hosē Karerass piedzima Santsā, [[Barselona]]s strādnieku rajonā, kā jaunākais trīs bērnu ģimenē. 1951. gadā ģimene emigrēja uz [[Argentīna|Argentīnu]] labākas dzīves meklējumos, kas izrādījās nesekmīgi. Ģimene pēc gada atgriezās Santsā, kur Hosē pavadīja savu bērnību un pusaudža gadus. Jau agrā vecumā Hosē parādījās muzikālās dotības. Īpaši viņš saka interesēties par dziedāšanu 6 gadu vecumā, kad bija noskatījies amerikāņu filmu ''The Great Caruso'' (1951) ar [[Mario Lanca|Mario Lancu]] galvenajā lomā. Hosē mājās bieži dziedāja ārijas no filmas. Hosē vectēvs, kas bija baritons-amatieris, iedrošināja zēna vecākus meklēt iespējas, lai Hosē varētu mācīties mūziku. Vispirms viņš mācījās klavierspēli un dziedāšanu pie sava drauga mātes Magdas Pruneras. Bet no astoņu gadu vecuma viņš apmeklēja stundas Barselonas municipālajā konservatorijā. Pirmā uzstāšanās arī bija astoņu gadu vecumā. Hosē nodziedāja Verdi operas "Rigoleto" āriju ''La donna è mobile'' Spānijas nacionālajā radio. 1958. gadā, 11 gadu vecumā, Hosē Karerass uzstājās uz Barselonas ''Liceu'' operas skatuves ar zēna soprāna lomu. Pusaudža gados Karerass turpināja mācīties dziedāšanu Barselonas mūzikas koledzā ''Conservatori Superior de Música del Liceu'', ņēma privātstundas pie meistariem. Vēlāk, tēva un brāļa pierunāts, Karerass iestājās [[Barselonas Universitātē]], lai mācītos ķīmiju, tomēr pēc diviem gadiem to pameta, lai koncentrētos uz mūziku.<ref name="biogr" /> [[Attēls:Jose Carreras Royal Albert Hall 2001.jpg|thumb|180 px|Hosē Karerass Karaliskās Alberthollas skatuves aizkulisēs, Londonā, 2001. gada decembrī]] === Operdziedātāja karjera === 18 gadu vecumā Karerasam bija izveidojies [[tenors]], ko pamanīja ne tikai kritiķi, bet arī slavenā operdziedātāja [[Montserata Kabaļe]], kas 1970. gadā uzaicināja viņu par partneri [[Gaetāno Doniceti]] operā "Lukrēcija Bordža". Šī loma Karerasa karjerā bija debija viņam kā vīriešu tenora lomas izpildītājam.<ref name="biogr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://jcarreras.homestead.com/CarrerasBio.html|title=Biography of José Carreras|publisher=jcarreras.homestead.com}}</ref> Turpmākā Karerasa karjera attīstījās ļoti strauji. Kopā ar Monseratu Kabaļe viņš dziedāja lomas 15 operās. Kabaļe brālis Karloss kļuva par Karerasa menedžeri un turpināja šo darbu līdz pat 1990. gadu vidum. 28 gadu vecumā Karerass jau bija dziedājis vadošās lomas 24 operās, bija uzstājies slavenos Eiropas un Ziemeļamerikas operteātros. Viņam bija noslēgts līgums ar ierakstu kompāniju ''Philips Records'', kas izdeva viņa iedziedātās operas. Sadarbībā ar itāļu operdziedātāju [[Katja Ričerelli|Katju Ričerelli]] tika veikti daudzi ieraksti (pārsvarā ar ''Philips Records'' vai ''Deutsche Grammophon'' firmas zīmi). Laba sadarbība Karerasam izveidojās ar slaveno austriešu diriģentu [[Herberts fon Karajans|Herbertu fon Karajanu]]. Karerass biežu dziedāja viņa diriģētos operās un koncertos no 1976. līdz 1986. gadam. 1980. gados Karerass pievērsās arī cita veida mūzikai, iedziedāja dziesmas un mūziklus, Argentīnas folkmūziku, filmējās kinooperās. [[Attēls:Presentación Cuéntanos tu plan 2009 2.jpg|thumb|200 px|Hosē Karerass kopā ar bijušo leikēmijas pacientu Antonio informatīvās kampaņas prezentācijā, 2009. gadā]] === Cīņa ar slimību === 1987. gadā Karerass uzsāka filmēties operas "[[Bohēma (opera)|Bohēma]]" kinoversijā. Filmēšanas laikā Parīzē viņu piemeklēja akūta limfoblastiska [[leikēmija]]. Izredzes izdzīvot tika vērtētas kā 1 pret 10. Karerasam veica ķīmijterapiju, radioterapiju, asinsrades cilmes šūnu transplantāciju, un viņam izdevās pārvarēt slimību. 1988. gadā Karerass atgriezās uz operas skatuves. Pēc izveseļošanās Karerass vēlējās dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu medicīnas zinātnes cīņā ar vēzi. 1988. gada 14. jūlijā viņš nodibināja [[Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds|Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fondu]]. Karerass ir sniedzis ap 20 labdarības koncertiem gadā, lai savāktu līdzekļus fondam medicīnas vajadzībām. Viņš ir goda biedrs vairākās medicīnas asociācijās un [[UNESCO]] labās gribas sūtnis. === Koncertdarbība === 1990. gados Karerass biežāk sāka pievērstiem koncertiem. 1990. gadā Karerass, [[Lučāno Pavaroti]] un [[Plasido Domingo]] kopā uzstājās koncertā [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] kā "[[Trīs tenori]]". Pēc tam sekoja vēl daudzas uzstāšanās, kas izpelnījās milzīgu publikas ievērību. "Trīs tenori" uzstājās līdz pat 2003. gadam. 2000. gados Karerass koncertos bieži izpildīja klasiskās mūzikas žanra dziesmām, kā arī dziedāja neapolitāniešu dziesmas. Bieži uzstājās koncertos vai ierakstīja dziesmas arī kopā ar populārās mūzikas dziedātājiem, tādiem kā [[Daiena Rosa]], [[Šarls Aznavūrs]], [[Sāra Braitmena]], [[Vikija Leandrosa]] un daudziem citiem. Karerass uzstājies arī Latvijā. 1998. gadā viņš dziedājis [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālajā operā]], 2008. gadā — [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] Jūrmalā un 2016. gadā — "[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/slavenibas/Unikala-balss/786952|title=Unikālā balss|publisher=spoki.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.carrerascaptures.de/schedule/schedule.htm José Carreras Timeline] 1958—2004 * [http://jcarreras.homestead.com/Carreras1.html JOSÉ CARRERAS VOCE DI TENORE] * [http://jcarreras.homestead.com/carrerasmetrecord.html José Carreras at The Met] Performance Record * [http://jcarreras.homestead.com/carrerasscalarecord.html José Carreras at La Scala] Performance Record * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.fcarreras.org/en}} Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karerass, Hosē}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] jhq1a6fjv72anuk9vifb6r9n70e167c 4539378 4539369 2026-10-24T16:19:09Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539378 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Hosē Karerass | Vārds_orig = ''Josep Maria Carreras i Coll'' | Attēls = Jose Carreras - World Economic Forum Annual Meeting 2011 - cropped.jpg | Att_izm = | Apraksts = Hosē Karerass Pasaules ekonomikas forumā Davosā 2011. gada 26. janvārī | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1946|12|5}} | Vieta_dz = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = Opera | Nodarbošanās = operdziedātājs ([[tenors]]) | Instrumenti = | Gadi = 1954—pašlaik |Izdevējkompānija = ''Philips Classics Records'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Hosē Karerass''' ({{val-ca|Josep Maria Carreras i Coll}}, {{val|es|José Carreras}}; dzimis {{dat|1946|12|5}} [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[tenors]]. Debitējis uz operas skatuves 11 gadu vecumā. Savas karjeras laikā dziedājis lomas vairāk nekā 60 operās, uzstājoties pasaules slavenākajos operteātros. Īpaši pazīstams ar lomām [[Džuzepe Verdi|Verdi]] un [[Džakomo Pučīni|Pučīni]] operās. 1990. gadā Karerass sāka uzstāties kopā ar vēl diviem tenoriem — [[Lučāno Pavaroti]] un [[Plasido Domingo]], kopā izveidojot plašu popularitāti ieguvušo solistu ansambli "[[Trīs tenori]]". Karerass pazīstams arī ar savu humanitāro darbu. Viņš ir [[Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds|Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fonda]] prezidents. Šo fondu viņš dibināja 1988. gadā, neilgi pēc tam, kad viņam bija izdevies atveseļoties no [[leikēmija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcarreras.org/en/presentation_1634|title=Presentation|publisher=José Carreras International Leukaemia Foundation}}</ref> == Biogrāfija == === Agrīnie gadi === Hosē Karerass piedzima Santsā, [[Barselona]]s strādnieku rajonā, kā jaunākais trīs bērnu ģimenē. 1951. gadā ģimene emigrēja uz [[Argentīna|Argentīnu]] labākas dzīves meklējumos, kas izrādījās nesekmīgi. Ģimene pēc gada atgriezās Santsā, kur Hosē pavadīja savu bērnību un pusaudža gadus. Jau agrā vecumā Hosē parādījās muzikālās dotības. Īpaši viņš saka interesēties par dziedāšanu 6 gadu vecumā, kad bija noskatījies amerikāņu filmu ''The Great Caruso'' (1951) ar [[Mario Lanca|Mario Lancu]] galvenajā lomā. Hosē mājās bieži dziedāja ārijas no filmas. Hosē vectēvs, kas bija baritons-amatieris, iedrošināja zēna vecākus meklēt iespējas, lai Hosē varētu mācīties mūziku. Vispirms viņš mācījās klavierspēli un dziedāšanu pie sava drauga mātes Magdas Pruneras. Bet no astoņu gadu vecuma viņš apmeklēja stundas Barselonas municipālajā konservatorijā. Pirmā uzstāšanās arī bija astoņu gadu vecumā. Hosē nodziedāja Verdi operas "Rigoleto" āriju ''La donna è mobile'' Spānijas nacionālajā radio. 1958. gadā, 11 gadu vecumā, Hosē Karerass uzstājās uz Barselonas ''Liceu'' operas skatuves ar zēna soprāna lomu. Pusaudža gados Karerass turpināja mācīties dziedāšanu Barselonas mūzikas koledzā ''Conservatori Superior de Música del Liceu'', ņēma privātstundas pie meistariem. Vēlāk, tēva un brāļa pierunāts, Karerass iestājās [[Barselonas Universitātē]], lai mācītos ķīmiju, tomēr pēc diviem gadiem to pameta, lai koncentrētos uz mūziku.<ref name="biogr" /> [[Attēls:Jose Carreras Royal Albert Hall 2001.jpg|thumb|180 px|Hosē Karerass Karaliskās Alberthollas skatuves aizkulisēs, Londonā, 2001. gada decembrī]] === Operdziedātāja karjera === 18 gadu vecumā Karerasam bija izveidojies [[tenors]], ko pamanīja ne tikai kritiķi, bet arī slavenā operdziedātāja [[Montserata Kabaļe]], kas 1970. gadā uzaicināja viņu par partneri [[Gaetāno Doniceti]] operā "Lukrēcija Bordža". Šī loma Karerasa karjerā bija debija viņam kā vīriešu tenora lomas izpildītājam.<ref name="biogr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://jcarreras.homestead.com/CarrerasBio.html|title=Biography of José Carreras|publisher=jcarreras.homestead.com}}</ref> Turpmākā Karerasa karjera attīstījās ļoti strauji. Kopā ar Monseratu Kabaļe viņš dziedāja lomas 15 operās. Kabaļe brālis Karloss kļuva par Karerasa menedžeri un turpināja šo darbu līdz pat 1990. gadu vidum. 28 gadu vecumā Karerass jau bija dziedājis vadošās lomas 24 operās, bija uzstājies slavenos Eiropas un Ziemeļamerikas operteātros. Viņam bija noslēgts līgums ar ierakstu kompāniju ''Philips Records'', kas izdeva viņa iedziedātās operas. Sadarbībā ar itāļu operdziedātāju [[Katja Ričerelli|Katju Ričerelli]] tika veikti daudzi ieraksti (pārsvarā ar ''Philips Records'' vai ''Deutsche Grammophon'' firmas zīmi). Laba sadarbība Karerasam izveidojās ar slaveno austriešu diriģentu [[Herberts fon Karajans|Herbertu fon Karajanu]]. Karerass biežu dziedāja viņa diriģētos operās un koncertos no 1976. līdz 1986. gadam. 1980. gados Karerass pievērsās arī cita veida mūzikai, iedziedāja dziesmas un mūziklus, Argentīnas folkmūziku, filmējās kinooperās. [[Attēls:Presentación Cuéntanos tu plan 2009 2.jpg|thumb|200 px|Hosē Karerass kopā ar bijušo leikēmijas pacientu Antonio informatīvās kampaņas prezentācijā, 2009. gadā]] === Cīņa ar slimību === 1987. gadā Karerass uzsāka filmēties operas "[[Bohēma (opera)|Bohēma]]" kinoversijā. Filmēšanas laikā Parīzē viņu piemeklēja akūta limfoblastiska [[leikēmija]]. Izredzes izdzīvot tika vērtētas kā 1 pret 10. Karerasam veica ķīmijterapiju, radioterapiju, asinsrades cilmes šūnu transplantāciju, un viņam izdevās pārvarēt slimību. 1988. gadā Karerass atgriezās uz operas skatuves. Pēc izveseļošanās Karerass vēlējās dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu medicīnas zinātnes cīņā ar vēzi. 1988. gada 14. jūlijā viņš nodibināja [[Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds|Starptautiskā Hosē Karerasa leikēmijas fondu]]. Karerass ir sniedzis ap 20 labdarības koncertiem gadā, lai savāktu līdzekļus fondam medicīnas vajadzībām. Viņš ir goda biedrs vairākās medicīnas asociācijās un [[UNESCO]] labās gribas sūtnis. === Koncertdarbība === 1990. gados Karerass biežāk sāka pievērstiem koncertiem. 1990. gadā Karerass, [[Lučāno Pavaroti]] un [[Plasido Domingo]] kopā uzstājās koncertā [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa]] kā "[[Trīs tenori]]". Pēc tam sekoja vēl daudzas uzstāšanās, kas izpelnījās milzīgu publikas ievērību. "Trīs tenori" uzstājās līdz pat 2003. gadam. 2000. gados Karerass koncertos bieži izpildīja klasiskās mūzikas žanra dziesmām, kā arī dziedāja neapolitāniešu dziesmas. Bieži uzstājās koncertos vai ierakstīja dziesmas arī kopā ar populārās mūzikas dziedātājiem, tādiem kā [[Daiena Rosa]], [[Šarls Aznavūrs]], [[Sāra Braitmena]], [[Vikija Leandrosa]] un daudziem citiem. Karerass uzstājies arī Latvijā. 1998. gadā viņš dziedājis [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālajā operā]], 2008. gadā — [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] Jūrmalā un 2016. gadā — "[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/slavenibas/Unikala-balss/786952|title=Unikālā balss|publisher=spoki.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.carrerascaptures.de/schedule/schedule.htm José Carreras Timeline] 1958—2004 * [http://jcarreras.homestead.com/Carreras1.html JOSÉ CARRERAS VOCE DI TENORE] * [http://jcarreras.homestead.com/carrerasmetrecord.html José Carreras at The Met] Performance Record * [http://jcarreras.homestead.com/carrerasscalarecord.html José Carreras at La Scala] Performance Record * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.fcarreras.org/en}} Starptautiskais Hosē Karerasa leikēmijas fonds {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karerass, Hosē}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas mūziķi]] [[Kategorija:Operdziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Katalāņi]] h8lvt747s8tqsgu8zqc16orz0amt2gc 0 427300 4539447 4445037 2026-10-24T23:37:47Z ~2026-56852-69 152301 4539447 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pretpadomju Baltijas partizāniem|Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)|Mežabrāļi}} [[Attēls:Adolfas Ramanauskas-Vanagas.jpg|thumbnail|200px|[[Ādolfs Ramanausks]], zināms ar segvārdu Vanags, viens no Lietuvas partizānu kustības vadītājiem]] '''Mežabrāļi''' ({{val|lt|miško broliai}}, {{val|et|metsavennad}}) bija [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s [[nacionālie partizāni]], kuri izvērsa [[partizānu karš|partizānu karu]] pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], kad tā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Baltijas valstu okupācija|okupēja Baltijas valstis]]. Padomju Savienība pakļāva Baltijas valstis no 1940. līdz 1941. gadam, kā arī no 1945. gada. Mežabrāļu kustība turpinājās līdz 1956. gadam. Par mežabrāļiem dēvēja arī cilvēkus, kuri ilgāku laiku bija spiesti uzturēties mežos, izvairoties no [[Politiskās represijas|represijām]], vai iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā. Lietuvas mežabrāļi paši sevi tā nesauca. Viņi sevi dēvēja par [[brīvība]]s cīnītājiem, mežiniekiem vai zaļajiem.{{nepieciešama atsauce}} Par mežabrāļiem literatūrā viņi tika nodēvēti vēlāk. == Attēlojums mākslā un kino == * 2019. gada LTV seriāls "[[Sarkanais mežs]]" * 2022. gada lietuviešu režisora [[Giedrius Tamosevicius]] mākslas filma "Dzejnieks" (''Poetas'').<ref>https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/dzejnieks-saprast-kolaboracionismu-1129</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas nacionālie partizāni]] * [[Stompaku kauja]] == Literatūra == * Arvīds Krīpens „Smiltenes zaļie partizāni”. — Zelta ābele, Rīga 1942. == Atsauces == <references />{{vēsture-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Igaunijas tēmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Partizānu kari]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] s7q1wjs2zuycrzd42xrnilj2dg63zq8 0 428488 4539466 3404497 2026-10-25T01:10:17Z DaceX 96827 4539466 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = SRB | NOCname = [[Serbijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2008 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.oks.org.rs}} (serbiski) | location = {{vieta|Ķīna|Pekina}} | date = [[2008]]. gada [[8. augusts|8.]] — [[24. augusts]] | competitors = 93 (67 vīrieši un 26 sievietes) | sports = 11 | flagbearer = [[Jasna Šekariča]] ([[2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) <br /> [[Saša Starovičs]] ([[2008. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = 61 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1912 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|YUG}} (1920 — 1992 ZOS)<br />{{flagIOC|IOP|1992}} (1992 VOS)<br />{{flagIOC|SCG}} (1996 — 2006) }} '''[[Serbija]]''' piedalījās ''' [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] no 2008. gada 8. līdz 24. augustam. Serbijai šīs bija tikai otrās [[vasaras olimpiskās spēles]], kopš tās debijas pirms 96 gadiem [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Pēc 96 gadu pārtraukuma Serbija atkal startēja kā neatkarīga valsts, bet līdz tam tā bija citu valstu komandu sastāvos: [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvija]] (1920 — 1992 ziemas), [[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki]] (1992 vasaras), Dienvidslāvija (1996—2002) un [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Serbija un Melnkalne]] (2004—2006). 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Serbijas olimpisko komandu veidoja 93 sportisti (67 vīrieši un 26 sievietes), kas startēja 11 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. No individuālajiem sporta veidiem visvairāk sportistu no Serbijas startēja [[vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] — 10 sportisti. Savukārt no komandu sporta veidiem Serbija bija pārstāvēta [[futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] un [[volejbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbolā]]. Volejbols bija vienīgais komandu sporta veids, kurā piedalījās gan vīriešu, gan sieviešu komanda. Šajās vasaras olimpiskajās spēlēs Serbija izcīnīja 3 olimpiskās medaļas (1 sudraba un 2 bronzas medaļas), ierindojoties [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|61. vietā pēc iegūto medaļu kopskaita]]. Sudraba medaļu Serbijai izcīnīja peldētājs [[Milorads Čavičs]], savukārt bronzas medaļas tenisists [[Novaks Džokovičs]] un [[Serbijas nacionālā vīriešu ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]. [[Serbijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Serbijas karognesēja]] [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija sporta šāvēja [[Jasna Šekariča]], savukārt [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa volejbola spēlētājs [[Saša Starovičs]]. == Medaļnieki == [[Attēls:Milorad Čavić.jpg|200px|thumb|left|Peldētājs [[Milorads Čavičs]] bija vienīgais Serbijas sportists, kas [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu]] * '' Skatīt arī: [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Milorads Čavičs]] || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, tauriņstils, 100 m|Vīrieši, tauriņstils, 100 m]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Novaks Džokovičs]] || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, vienspēles|Vīrieši, vienspēles]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Serbijas nacionālā vīriešu ūdenspolo komanda|Serbijas vīriešu ūdenspolo komanda]]: <small>{{colbegin|2}}[[Deniss Šefiks]] <br /> [[Filips Filipovičs]] <br /> [[Andrija Prlainovičs]] <br /> [[Aleksandars Čiričs]] <br /> [[Živko Gocičs]] <br /> [[Aleksandars Šapičs]] <br /> [[Vaņa Udovičičs]] <br /> [[Vladimirs Vujasinovičs]] <br /> [[Dejans Savičs]] <br /> [[Branko Pekovičs]] <br /> [[Duško Pijetlovičs]] <br /> [[Slobodans Soro]] <br /> [[Nikola Radens]]{{colend}}</small> || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- ! Kopā (3 sporta veidi) || 0 || 1 || 2 || 3 |} == Dalībnieki == === Dalībnieku skaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Aleksandars Čiričs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Novica Bjelica]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dejans Bojovičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Milorads Čavičs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Novaks Džokovičs]] ({{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ļubomirs Fejsa]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Filips Filipovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nenads Filipovičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Predrags Filipovičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristijans Friss]] ({{osv|Cīņas sports|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrija Geričs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Živko Gocičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikola Grbičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikola Gulans]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Gorans Jagars]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Bojans Janičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Jovanovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nebojša Jovanovičs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Gojko Kačars]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrija Kaluderovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandars Karakaševičs]] ({{osv|Galda teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandars Kolarovs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Asmirs Kolašinacs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikola Kovačevičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivans Lenders]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladans Markovičs]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Damirs Mikecs]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivans Miljkovičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nemanja Mirosavļevs]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Miljans Mrdakovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Gorans Nava]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Milošs Nikičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Predrags Pavlovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Branko Pekovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vlado Petkovičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Duško Pijetlovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Stevans Pletikosičs]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Podraščanins]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrija Prlainovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikola Radens]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Slobodans Rajkovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dorde Rakičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Marko Samardžičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dejans Savičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Čaba Siladi]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Radovans Siljevskis]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Milans Smiljaničs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Slobodans Soro]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Saša Stamenkovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Saša Starovičs]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivans Stevičs]] ({{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikola Stojičs]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladimirs Stojkovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandars Šapičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Deniss Šefiks]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Davors Štefaneks]] ({{osv|Cīņas sports|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dušan Tadičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Janko Tipsarevičs]] ({{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nenads Tomovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dragutins Topičs]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Duško Tošičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Zorans Tošičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vaņa Udovičičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladimirs Vujasinovičs]] ({{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nenads Zimonjičs]] ({{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandars Živkovičs]] ({{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Jovana Brakočeviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Suzana Čebiča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Vesna Čitakoviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivana Derisilo]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nada Higla]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ana Ivanovica]] ({{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jelena Jankoviča]] ({{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Tatjana Jelača]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Olivera Jevtiča]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Nataša Krsmanoviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Sanja Malagurski]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Lidija Mihajloviča]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Brižitka Molnara]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Miroslava Najdanovskis]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jeļena Nikoliča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Iva Obradoviča]] ({{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Ogņenoviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Milica Ostojiča]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Simaniča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Marica Stražmeštera]] ({{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jasna Šekariča]] ({{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivana Španoviča]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Dragana Tomaševiča]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Biljana Topiča]] ({{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefana Veļkoviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) * [[Jovana Vesoviča]] ({{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! Vīrieši !! Sievietes !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|2008|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 19 || — || 19 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 5 || 4 || 9 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || 3 || 2 || 5 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || 5 || 5 || 10 |- | align=left| {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 12 || 12 || 24 |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || 13 || — || 13 |- ! Kopā (9 sporta veidi) || 67 || 26 || 93 |} == Ārējas saites == * [https://web.archive.org/web/20081230221213/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/SRB/summer/2008/ Serbija at the 2008 Beijing Summer Games] * [https://web.archive.org/web/20090228053501/http://www.oks.org.rs/pek11.htm The list of competitors for Serbia at the 2008 Olympics at the National Olympic Committee website] * [https://web.archive.org/web/20080810053707/http://results.beijing2008.cn/WRM/ENG/BIO/NOC/SRB.shtml Serbia at the 2008 Olympics at the official website] {{Serbija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Serbija olimpiskajās spēlēs|2008]] ttj0q3fs3zd9z0twf7e0itpn5ep9x75 0 429665 4539465 4515165 2026-10-25T01:09:16Z DaceX 96827 4539465 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2012 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.oeoc.at}} (vāciski) | location = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | date = [[2012]]. gada [[27. jūlijs]] — [[12. augusts]] | competitors = 70 (39 vīrieši un 31 sievietes) | sports = 18 | flagbearer = [[Markuss Rogans]] ([[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) <br /> [[Beāte Šrota]] ([[2012. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]]) | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = [[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs|1906 neoficiālās olimpiskās spēles]] }} '''[[Austrija]]''' piedalījās ''' [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Lielbritānija]]s galvaspilsēta [[Londona|Londonā]] no 2012. gada 27. jūlija līdz 12. augustam. Austrija ir viena no nedaudzajām valstīm, kas ir piedalījusies gandrīz visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles]]; šīs bija Austrijas 26. vasaras olimpiskās spēles. Austrijas olimpisko komandu 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 70 sportisti (39 vīrieši un 31 sievietes), kuri startēja 18 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. Visvairāk sportistu, 11 sportisti, no Austrijas bija pārstāvēti [[peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]]. Pēc 16 gadu pārtraukuma tā atkal bija pārstāvēta [[badmintons 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|badmintonā]] un pēc 24 gadu pārtraukuma [[modernā pieccīņa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā]]. Austrijas komandas sastāvā bija bijušie olimpiskie medaļnieki: džudists [[Ludvigs Paišers]], kas [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu, un peldētājs [[Markus Rogans]], kurš [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu spēlēs]] izcīnīja divas sudraba medaļas. Pieredzējušākais Austrijas komandas dalībnieks bija sporta šāvējs [[Tomass Farniks]], viņam šīs bija 6. vasaras olimpiskās spēles, viņš bija arī vecākais (45 gadi) komandas pārstāvis. Vēl diviem Austrijas sportistiem šīs bija 5. vasaras olimpiskās spēles: galda tenisistam, bijušajam pasaules čempionam [[Verners Šlāgers|Verneram Šlāgeram]] un kanoe airētājam [[Helmuts Oblingers|Helmutam Oblingeram]]. Austrija šajās vasaras olimpiskajās spēlēs medaļas neizcīnīja. Šī bija tikai otrā reize (pirmā reize [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas spēlēs]]), kad Austrijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs nespēja izcīnīt nevienu medaļu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Olympics 2012: Austria laments worst Games in 50 years|url=http://www.dnaindia.com/sport/report_olympics-2012-austria-laments-worst-games-in-50-years_1726538|publisher=Daily News & Analysis India|date=10 August 2012|accessdate=26 August 2012}}</ref> [[Austrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Austrijas karognesējs]] [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija peldētājs [[Markuss Rogans]], savukārt [[noslēguma ceremonijā]] valsts karogu nesa vieglatlēte [[Beāte Šrota]].<ref>{{ziņu atsauce|author=Staff|date=6 July 2012|title=Rogan bei Eröffnung Österreichs Fahnenträger|trans-title=Rogan, Austria's Flag Bearer at the Opening Ceremonies|language=German|url=http://diepresse.com/home/sport/olympia/1262928/Rogan-bei-Eroeffnung-Oesterreichs-Fahnentraeger?direct=1262893&_vl_backlink=/home/sport/index.do&selChannel=497|publisher=Austria Presse Agentur|work=[[Die Presse]]|accessdate=12 July 2012|archive-date={{dat|2018|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180819114818/https://diepresse.com/home/sport/olympia/1262928/Rogan-bei-Eroeffnung-Oesterreichs-Fahnentraeger?direct=1262893&_vl_backlink=%2Fhome%2Fsport%2Findex.do&selChannel=497}}</ref> == Dalībnieki == [[Attēls:Team Austria - Olympic Games 2012 - reception at Hofburg b athletes 1.jpg|300px|thumb|[[Austrija]]s olimpiskā komanda [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].]] === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Badmintons|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 6 || 2 || 8 |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Džudo|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || 3 || 3 || 6 |- | align=left| {{osv|Jāšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- | align=left| {{osv|Modernā pieccīņa|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Paukošana|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 7 || 4 || 11 |- | align=left| {{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 2 || 2 || 4 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 4 || 1 || 5 |- | align=left| {{osv|Sinhronā peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 3 || 4 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}} || 3 || 1 || 4 |- | align=left| {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 3 |- | align=left| {{osv|Triatlons|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 3 || 4 || 7 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- ! Kopā (18 sporta veidi) || 39 || 31 || 70 |} === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} ==== Vīrieši ==== * [[Haralds Ambross]] ({{osv|Jāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Dāvids Brandls]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomass Daniels]] ({{osv|Modernā pieccīņa|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Niko Delle-Kārts]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Klemenss Doplers]] ({{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Bernhards Eizels]] ({{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Tomass Farniks]] ({{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Roberts Gardoss]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksanders Gehbauers]] ({{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Andreass Gericers]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Andreass Giglmairs]] ({{osv|Triatlons|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksanders Horsts]] ({{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Amers Hrustanovičs]] ({{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Floriāns Janistins]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Dinko Jukics]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Mihaels Lahnšteiners]] ({{osv|Badmintons|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Fabiāns Leimlehners]] ({{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Gerhards Maiers]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Karls Markts]] ({{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Hunors Mate]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Jirgens Melcers]] ({{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Helmuts Oblingers]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksanders Peja]] ({{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Ludvigs Paišers]] ({{osv|Džudo|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristiāns Planers]] ({{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Floriāns Raudašls]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Floriāns Reihstādters]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikolauss Rešs]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Markuss Rogan]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Sebastiāns Stoss]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Andreass Šērhaufers]] ({{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristiāns Šēribls]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Matiass Šmids]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Daniels Šorns]] ({{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Verners Šlāgers]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Rolands Šlosers]] ({{osv|Paukošana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Ginters Veidlingers]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Čens Veisins]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Andreass Vojta]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Nadīne Brandla]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivona Dadica]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Nīna Dītriha]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Hilde Drekslere]] ({{osv|Džudo|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Elizabete Eberle]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Sabrina Filzmozere]] ({{osv|Džudo|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Barbara Gasere]] ({{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Li Czja]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Li Kiaņbiņa]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Birgita Košišeka]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Korinna Kuhnle]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Līvija Langa]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Andrea Maira]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Viktorija Maksa-Teirere]] ({{osv|Jāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefānija Obermozere]] ({{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Elisabeth Osla]] ({{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Tamira Pašeka]] ({{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Liza Perterere]] ({{osv|Triatlons|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Simone Prutša]] ({{osv|Badmintons|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Amēlija Solja]] ({{osv|Galda teniss|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Eva Marija Šimika]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Beāte Šrota]] ({{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Jordisa Šteinegere]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Ivonne Šuringa]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Dorisa Švaigere]] ({{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefānija Švaigere]] ({{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Viktorija Švarca]] ({{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Lara Vadlau]] ({{osv|Burāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Karolīna Vēbere]] ({{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Renāte Voglsanga]] ({{osv|Jāšana|2012|Vasaras|image=yes}}) * [[Līza Zaicere]] ({{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171115083540/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/2012/ Austria at the 2012 London Summer Games] {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|2012]] bx3ato7cijgwec2j6carizqdo8j3ivk 0 429953 4539451 4455401 2026-10-25T00:07:21Z ~2026-56852-69 152301 4539451 wikitext text/x-wiki '''"Lāča mednieki"''' bija [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālo partizānu]] grupa, kuru vadīja [[Tālrīts Krastiņš]]. "Lāča mednieku" grupa sastāvēja no 22 cilvēkiem<ref name=LPRA>{{tīmekļa atsauce |title=Lāča mednieks|url=http://lpra.vip.lv/lachu_medn.htm |website=Latvijas Politiski represēto apvienība |accessdate={{dat|2019|5|19||bez}} |language=lv |date={{dat|2003||bez}}}}</ref>, tās galvenais mērķis bija veikt [[atentāts|atentātu]] pret [[kolaboracionisms|kolaboracionistu]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāju [[Vilis Lācis|Vili Lāci]].<ref name=okupacijasmuzejs>{{tīmekļa atsauce |title="Lāča mednieki" - Muzeju nakts Latvijas Okupācijas muzejā |url=http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/laca-mednieki--muzeju-nakts-latvijas--okupacijas-muzeja-741/ |website=[[Latvijas Okupācijas muzejs]] |accessdate={{dat|2019|5|19||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190519060528/http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/laca-mednieki--muzeju-nakts-latvijas--okupacijas-muzeja-741/ }}</ref> 1946. gada vasarā "Lāča mednieki" uzzināja Viļa Lāča auto maršrutu uz [[Jūrmala|Jūrmalu]] un, sagaidot to mežā pie [[Bulduri]]em, atklāja pret to uguni, tomēr Lāča tobrīd tur nebija. 1947. gada oktobrī grupa nolēma veikt otru atentāta mēģinājumu. Pēc plāna Tālrītam Krastiņam bija jāpiebrauc pie Lāča mājas [[Elizabetes iela (Rīga)|Kirova ielā]] un jānonošauj viņš, kad tas būtu izgājis no mājas, tomēr atentāta rītā grupu arestēja [[PSRS Valsts drošības ministrija|čekisti]].<ref name=okupacijasmuzejs/> 1948. gadā [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] tiesa par "politisku darbību pret padomju varu" notiesāja visus grupas dalībniekus uz 25 gadiem [[Gulags|Gulagā]] katru.<ref name=LPRA/><ref name=okupacijasmuzejs/> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] ixgcj8slj6wzv06ppt2806zm43azxw6 0 432809 4539574 4432585 2026-10-25T09:36:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539574 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Libiņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3519 |title=Informācija par objektu: Libiņi |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = | latd = 56.1823 | latNS = N | longd = 27.4441 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Libiņi''' ir ciems [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 257 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa [[V615]] ([[Andrupene]]^_[[Kondraši]]). Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Olovecas ezers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2128/|title=Olovecs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 24.novembrī|date=}} {{Novecojusi saite}}</ref>, [[Križovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/1409/|title=Križovs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 24.novembrī|date=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 13 sētas ar 73 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Andrupenes pagasta ciemi}} j47lcgawhwamcbuozgt59uolliol3hh 0 435800 4539517 4343322 2026-10-25T06:38:42Z Biafra 13794 atj. 4539517 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Lamelo Bols | vārds_orig = ''LaMelo Ball'' | attēls = LaMelo Ball (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Lamelo Bols 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|8|22}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Chino Hills}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Chino Hills'' ([[Kalifornija]])<br>''SPIRE Academy'' ([[Ohaio (štats)|Ohaio]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 3., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2020. gada NBA drafts|2020]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Šarlotas "Hornets"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} ''[[Prienai (basketbola klubs)|Prienai]]'' | kl_sez 2 = 2018 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Ballers"]] | kl_sez 3 = 2019—2020 | klubs 3 = {{flaga|Austrālija}} ''[[Illawarra Hawks]]'' | kl_sez 4 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2022}})</small> * [[NBA sezonas labākais debitants]] <small>({{nbafy|2020}})</small> * [[NBA debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbafy|2020}})</small> * [[NBL]] sezonas labākais debitants <small>(2020)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Lamelo Lafrenss Bols''' ({{val|en|LaMelo LaFrance Ball}}; dzimis {{dat|2001|8|22}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], kurš spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) komandu [[Minesotas "Timberwolves"]], bet visu līdzšinējo karjeru spēlējis [[Šarlotas "Hornets"]]. Viņa vecākie brāļi [[Lonzo Bols]] un [[Liandželo Bols]] arī ir bijuši profesionāli basketbolisti, arī Lonzo Bols ir spēlējis NBA. == Karjera == Vidusskolu basketbolā spēlēja ''Chino Hills'' vidusskolas [[Kalifornija|Kalifornijā]] un SPIRE institūta [[Ohaio (štats)|Ohaio]] komandās. Savā pirmajā sezonā ''Chino Hills'' L. Bols ieguva valsts čempiona titulu un tika atzīts par vienu no labākajiem jaunajiem spēlētājiem valstī. 2017. gadā L. Bols parakstīja līgumu ar [[Lietuva]]s pieaugušo basketbola komandu ''[[Prienai (basketbola klubs)|Prienai]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.lkl.lt/rungtynes/99#mbt:73-400$t&0=1|title=Vytautas - Juventus - LKL|website=''LKL.lt''|access-date=January 27, 2018|date=January 27, 2018|archive-date={{dat|2019|04|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426202930/http://en.lkl.lt/rungtynes/99#mbt:73-400$t&0=1}}</ref> 2018. gada vasarā viņš pievienojās [[Losandželosas "Ballers"]] [[Junioru basketbola asociācija|Junioru basketbola asociācijā]] (alternatīva jaunajiem basketbolistiem [[NCAA]] čempionātam), bet 2019.— 2020. gada sezonu aizvadīja [[Austrālija]]s [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (NBL) komandā ''Illawarra Hawks'', kļūdams par sezonas labāko debitantu NBL. L. Bols bija pieteicies dalībai [[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftā]] un tika uzskatīts par vienu no pretendentiem uz augstu vietu. Drafta pirmajā kārtā viņu ar kopējo trešo numuru izvēlējās [[Šarlotas "Hornets"]], un noslēdza līgumu ar spēlētāju. 2021. gada 9. janvārī 19 gadu un 140 dienu vecumā L. Bols kļuva par jaunāko spēlētāju NBA vēsturē, kas izpildījis ''tripple-double'' (22 punkti, 12 atlēkušās bumbas un 11 rezultatīvas piespēles), apsteidzot [[Markelle Fulcs|Markelles Fulca]] rekordu (komanda ar 113—105 uzvarēja [[Atlantas "Hawks"]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/30683311/charlotte-hornets-lamelo-ball-19-youngest-ever-record-triple-double|title=Charlotte Hornets' LaMelo Ball, 19, youngest ever to record triple-double|last=ESPN|first=|access-date=|date=}}</ref> 5. februārī viņš uzstādīja karjeras rezultativitātes rekordu, gūstot 34 punktus zaudējumā (121—138) [[Jūtas "Jazz"]] un kļūdams par jaunāko spēlētāju "Hornets" vēsturē, kas iemetis vairāk nekā 30 punktus spēlē. Sekojošajās sezonās daudz cīnījies ar traumām, tomēr 2022. gadā pirmo reizi tika uzaicināts piedalīties [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. 2026. gada 10. jūlijā L. Bols kopā ar [[Džošs Grīns (basketbolists)|Džošu Grīnu]] tika aizmainīts uz [[Minesotas "Timberwolves"]] četru komandu maiņas darījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timberwolves.com/news/minnesota-timberwolves-acquire-guards-lamelo-ball-and-josh-green-from-charlotte-hornets|title=Minnesota Timberwolves Acquire Guards LaMelo Ball and Josh Green from Charlotte Hornets {{!}} Minnesota Timberwolves|website=timberwolves.com|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Dža Morants]] | virsraksts = [[NBA sezonas labākais debitants]] | periods = {{nbay|2020|end}} | pēc = [[Skotijs Bārnss]] }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Bols, Lamelo}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] hhbazmuc9ykrlnsj1ov9f8ovro7hq3x 0 439183 4539642 4279665 2026-10-25T11:27:06Z Bendžamins 76862 4539642 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|14}} | birth_place = | caps1 = 74 | caps2 = 45 | caps3 = 3 | caps4 = 13 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Gava}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years5 = 2016—2018 | caps5 = 54 | goals5 = 2 | height = 174 | image = Barça - Napoli - 20140806 - Martin Montoya.jpg | caption = Montoja 2014. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 8 | name = | playername = Martins Montoja | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | years2 = 2011—2016 | years3 = 2015—2016 | years4 = 2016 | caps6 = 52 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | goals6 = 0 | years6 = 2018—2020 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 22 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 6 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalteam6 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears3 = 2009—2010 | nationalyears4 = 2010—2013 | nationalyears5 = 2014 | nationalyears6 = 2011—2019 | caps7 = 17 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Real Betis"]] | goals7 = 0 | years7 = 2020—2023 | clubs8 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | years8 = 2023—2025 | caps8 = 53 | goals8 = 0 | totalcaps = 311 | totalgoals = 3 }}'''Martins Montoja''' ({{Val|es|Martín Montoya}}; dzimis {{Dat|1991|4|14}}) ir [[Spānija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Savu karjeru Montoja sāka [[La Liga]] komandā ''[[FC Barcelona]]'' un tās rezerves komandā. Montoja tika izīrēts [[Milānas "Internazionale"]] un ''[[Real Betis]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/en/news/48528/martin-montoya-joins-inter|title=Martin Montoya joins Inter|website=FC Internazionale - Inter Milan|access-date=2019-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190814132926/https://www.inter.it/en/news/48528/martin-montoya-joins-inter|archivedate=2019-08-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/soccer-transfers/story/2798506/barcelona-right-back-martin-montoya-joins-real-betis-on-loan|title=Montoya joins Real Betis on loan|website=ESPN.com|access-date=2019-08-14|date=2016-02-01|language=en}}</ref> ''Barcelona'' komandas sastāvā Montoja trīs reizes kļuva par līgas čempionu, divas reizes ieguva [[Copa del Rey]] un 2015. gadā izcīnīja [[2015. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas]] titulu. 2015. gadā Montoja pievienojās [[Valencia CF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.valenciacf.com/ver/59824/martin-montoya-joins-valencia-cf.html|title=Martín Montoya joins Valencia CF - Valencia CF Official webpage|website=Valencia CF|access-date=2019-08-14|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190814132926/http://en.valenciacf.com/ver/59824/martin-montoya-joins-valencia-cf.html|archivedate=2019-08-14}}</ref> 2018. gada augustā Montoja noslēdza līgumu ar [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11741/11467369/brighton-to-beat-fulham-to-martin-montoya-signing|title=Brighton sign Martin Montoya on permanent deal from Valencia|website=Sky Sports|access-date=2019-08-14|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: 2010—11, 2012—13, 2014—15 * [[Copa del Rey]]: 2011—12, 2013—14 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014—15]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Montoja, Martins}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] 3co40ez0x7cr8vag68ygss895p522lb 0 440359 4539620 4279631 2026-10-25T10:59:32Z Bendžamins 76862 4539620 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|16}} | birth_place = | caps1 = 29 | caps2 = 63 | caps3 = 2 | caps4 = 33 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals1 = 1 | goals2 = 3 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | years5 = 2016—2017 | caps5 = 25 | goals5 = 2 | height = 186 | image = Real Sociedad - Red Bull Salzburgo 62 (26433581918) (cropped).jpg | caption = Ljorente 2018. gadā | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears2 = 2016—2022 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Djego Ljorente | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2013—2017 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 77 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals6 = 4 | years6 = 2017—2020 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | caps7 = 51 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals7 = 4 | years7 = 2020—2024 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 38 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years9 = 2024— | caps9 = 52 | goals9 = 3 }}'''Djego Ljorente''' ({{Val|es|Diego Llorente}}, dzimis {{Dat|1993|8|16}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Ljorente pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Betis]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā debitēja {{Dat|2016|5|29|L|bez}} spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]]. == Sasniegumi == '''Real Sociedad''' * [[Copa del Rey]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ljorente, Djego}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] pl33yiengn4vbtvojuzw8skd14wziq8 0 440365 4539638 4496537 2026-10-25T11:23:06Z Bendžamins 76862 4539638 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|6|22}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 63 | caps3 = 8 | caps4 = 7 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals1 = 0 | goals2 = 5 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | years5 = 2017—2018 | caps5 = 17 | goals5 = 1 | height = 188 | image = Mikel Merino France v Spain 7.24.26-241 (cropped).jpg | caption = Merino 2026. gadā | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2016—2019 | nationalyears1 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 12 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Mikels Merino | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2014 | years2 = 2014—2016 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2017 | caps6 = 190 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals6 = 20 | years6 = 2018—2024 | nationalyears3 = 2021 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas olimpiskā izlase | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2020— | nationalteam4 = {{fb|Spānija}} | nationalcaps4 = 55 | nationalgoals4 = 15 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | years7 = 2024— | caps7 = 58 | goals7 = 11 }} '''Mikels Merino''' ({{Val|es|Mikel Merino}}, dzimis {{Dat|1996|6|22}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Merino spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2016—17 '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2019—20 '''Arsenal''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025—26]]<ref>{{cite news |title=Bournemouth 1–1 Man City: Arsenal win title after Pep Guardiola's side draw |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c775dxrxk3gt |date=19 May 2026 |access-date=19 May 2026 |work=BBC Sport}}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2026 * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}</ref> '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Merino, Mikels}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] b3tc8pvvn0wrxy30t8u56qu399tzt1b 0 440502 4539651 4496551 2026-10-25T11:42:17Z Bendžamins 76862 4539651 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|21}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 358 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Eibara}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | goals1 = 3 | goals2 = 102 | height = 181 | image = Mikel Oyarzabal France v Spain 7.24.26-161 (cropped).jpg | caption = Ojarsavals 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Mikels Ojarsavals | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2014—2015 | years2 = 2015— | nationalcaps3 = 25 | nationalcaps4 = 64 | nationalcaps5 = 1 | nationalgoals3 = 8 | nationalgoals4 = 31 | nationalgoals5 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalteam5 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears3 = 2017—2019 | nationalyears4 = 2016— | nationalyears5 = 2016— }}'''Mikels Ojarsavals''' ({{Val|es|Mikel Oyarzabal}}, dzimis {{Dat|1997|4|21}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2015. gada Ojarsavals pārstāv [[La Liga]] komandu [[Sansevastjanas "Real Sociedad"]]. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā Ojarsavals debitēja {{Dat|2016|5|29||bez}} spēlē pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Real Sociedad''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2019—20, 2025—26 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ojarsavals, Mikels}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6cldzicruqfhfn7crqi3runve2hsun2 0 448026 4539454 3354306 2026-10-25T00:20:02Z ~2026-56852-69 152301 4539454 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Veronika Tenča-Goldmane | vārds_orig = Veronika Tenča-Straujā | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 07 | dz_vieta = [[Maltas pagasts]], [[Rēzeknes apriņķis]] | m_dat_alt = | m_gads = 2019 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Kuldīgas novads]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latviete | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]; [[latgaliešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = proza, memuāri |slavenākie darbi = "Pastareite" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Veronika Tenča-Goldmane''', īst. v. Veronika Tenča-Straujā (dzimusi {{dat|1928|06|07}} [[Maltas pagasts|Maltas pagastā]], mirusi {{dat|2019|01|11}} [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]) bija latgaliešu rakstniece. Publicējusies literārajā almanahā „Olūts”, žurnālā „Katoļu Dzeive”, kultūrvēsturiskajā un literārajā gadagrāmatā „Tāvu zemes kalendars". Zināmākais darbs "Pastareite" (1999). == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1928|06|07}} [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] Kazupes apgaitas mežsarga Jāzepa Tenča septiņu bērnu ģimenē. Mācījās [[Zosna]]s pamatskolā un [[Maltas vidusskola|Maltas vidusskolā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url= https://malta.lv/index.php/aktualitates/parvaldes-pazinojumi/item/227-in-memoriam-veronika-tenca-goldmane-07-06-1928-11-01-2019|title= In memoriam Veronika Tenča-Goldmane|access-date= 20.12.2019|archive-date= 2019-12-20|archive-url= https://web.archive.org/web/20191220161738/https://malta.lv/index.php/aktualitates/parvaldes-pazinojumi/item/227-in-memoriam-veronika-tenca-goldmane-07-06-1928-11-01-2019}}</ref> [[Latvijas PSR|Latvijas okupācijas laikā]] darbojās nacionālo partizānu grupā "Maltas lūši" kā sakarniece.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url= http://rezeknesnovads.lv/malta-iesveti-pieminekli-atklaj-gramatu-un-godina-dzimtas/|title= Maltā iesvētī pieminekli, atklāj grāmatu un godina dzimtas|access-date= 20.12.2019|archive-date= 26.12.2019|archive-url= https://web.archive.org/web/20191226172543/http://rezeknesnovads.lv/malta-iesveti-pieminekli-atklaj-gramatu-un-godina-dzimtas/}}</ref> Pirms vidusskolas eksāmeniem 1948. gada 22. maijā V. Tenču arestēja,<ref name=":1" /> Rēzeknes cietumā viņa pavadīja 10 mēnešus, pēc tam tika izsūtīta uz [[Noriļska]]s soda nometni. Latvijā atgriezās 1957. gada 7. janvārī ar divus mēnešus vecu meitu Ināru.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā dzīvoja meitas ģimenē [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]] "Lakstīgalās". 1999. gadā publicēja savas atmiņas "Autobiografisks stōsts" par padomju laika nometnēs un izsūtījumā pārdzīvoto. Mirusi 2019. gada 11. janvārī un apbedīta [[Snēpele]]s Centra kapos.<ref name=":1" /> == Daiļrade == Veronika Tenča-Straujā 1999. gadā literārajā almanahā "Olūts" publicēja savas atmiņas "Autobiografisks stōsts" par padomju laika nometnēs un izsūtījumā pārdzīvoto. Drīz vien sekoja poēma prozā "Pastareite" (1999), tā ir autobiogrāfiskā grāmata, kas stāsta par mazas meitenes Agneses bērnību. Literatūrzinātniece Ilona Salceviča viņu raksturoja kā talantīgu stāstītāju ar varbūt ne visai izkoptām, taču Dieva dotām literārām spējām: {{Citāts|Tieši tēlojamā materiāla iespaidīgums arī ir tas, kas nodrošina lasītāja neatslābstošo interesi par rakstīto. Jau beletrizētākas un romantizētākas ir šīs pašas autores bērnības atmiņas, izdotas grāmatā Pastareite (1999) ar V. Tenčas-Goldmanes vārdu − impresionistiskas, vieglas, patīkamas skicītes, uzrakstītas ar labu literāru veiksmi. Grāmata atgādina latviešu lasītājam tik pazīstamās, daudzu rakstnieku uzburtās bērnības atmiņu ainas ar to personāžiem − tēvu, māti, vecomāti (bebeņu), krustmāti, tēvabrāli, apkārt staigājošiem vai braukājošiem žīdiņiem − tirgotājiem, suņiem, kaķiem, lauku sētu ar tās iedzīvotājiem un lopiņiem. (Ilona Salceviča)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url= https://jaunagaita.net/jg231/JG231-233_Salcevica.htm|title= Ilona Salceviča. Mūsdienu latgaliešu rakstniecība. ''Jaunā Gaita'' Nr. 231, 232, 233 2002-2003|access-date= 20.12.2019}}</ref>}} Grāmata „Vējos izkaisītie” ir latgalietes Veronikas Tenča-Goldmanes patiess, dokumentāli māksliniecisks stāsts par patriotismu, par Kazupes mežsarga dzimtas likteni no senākiem laikiem līdz atmodas sākumam. Kā arī par dzīvi Ulmaņlaikos, divās okupācijās un iesaistīšanos pretošanās kustībā, kļūstot par nacionālo partizānu „Maltas lūši” sakarnieci. Grāmata ir dziļas mīlestības apliecinājums Latgalei un Latvijai.<ref name=":4">{{ziņu atsauce|date= 16.-30. novembris|year= 2018|title= Latvijas jaunākās grāmatas|script-title= Latviešu literatūra. Tenča-Goldmane, Veronika. Vējos izkaisītie|volume= Nr. 22||location= Rīga|page= 12}}</ref> V. Tenča-Goldmane rakstījusi arī dzeju. == Bibliogrāfija == Veronika Tenča-Goldmane. Pastareite. - Viļāni: "Katōļu Dzeives" biblioteka, 1999. - 174 lpp. [https://www.worldcat.org/title/pastareite-poema-proza/oclc/248082519 OCLC] Veronika Tenča-Goldmane. "Vējos izkaisītie" : vēsturisks stāsts par Latgales novada ļaužu dzīvi 20. gadu simtā. - Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2018. - 255 lpp. [https://www.worldcat.org/title/vejos-izkaisitie/oclc/1119111746 OCLC] == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tenča-Goldmane, Veronika}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latgaliešu dzejnieki]] [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latgalē dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] dlsoa9hbimfszhnsg8ztbp9sjok3b3t 0 450744 4539399 4495723 2026-10-24T17:07:28Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539399 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|13}} | years1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalteam3 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears3 = 2015 | playername = Pau Lopess | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years2 = 2014—2018 | nationalgoals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2018—2019 | name = | birth_place = | caps5 = 53 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals5 = 0 | years5 = 2019—2022 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals1 = 0 | caps1 = 35 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | caps2 = 67 | caps3 = 0 | caps4 = 33 | caption = Lopess 2019. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Žirona}} | nationalcaps3 = 1 | currentclub = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | height = 189 | image = Pau Lopez 2019.jpg | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps2 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|07|18|sk|bez}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 29 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years7 = 2022—2025 | caps7 = 66 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 1 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Deportivo Toluca]] | years9 = 2025 | caps9 = 11 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | caps10 = 9 | goals10 = 0 | years10 = 2025—2026 | clubs11 = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]] | years11 = 2026— | caps11 = 0 | goals11 = 0 }} '''Pau Lopess''' ({{Val|es|Pau López}}, dzimis {{Dat|1994|12|13}}) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lopess spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[FC Andorra]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Pau}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Katalāņi]] jtadgfp8pzm8ko4ppxx0awwj2s1fr2v 4539625 4539399 2026-10-25T11:05:40Z Bendžamins 76862 4539625 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|13}} | years1 = 2013—2014 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalteam3 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears1 = 2016—2017 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears3 = 2015 | playername = Pau Lopess | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years2 = 2014—2018 | nationalgoals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | years4 = 2018—2019 | name = | birth_place = | caps5 = 53 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | goals5 = 0 | years5 = 2019—2022 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals1 = 0 | caps1 = 35 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | caps2 = 67 | caps3 = 0 | caps4 = 33 | caption = Lopess 2019. gadā | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Žirona}} | nationalcaps3 = 1 | currentclub = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | height = 189 | image = Pau Lopez 2019.jpg | nationalcaps1 = 5 | nationalcaps2 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 29 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"]] | years7 = 2022—2025 | caps7 = 66 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 1 | goals8 = 0 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Deportivo Toluca F.C.|Deportivo Toluca]] | years9 = 2025 | caps9 = 11 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | caps10 = 9 | goals10 = 0 | years10 = 2025—2026 | clubs11 = {{flaga|Andora}} [[FC Andorra]] | years11 = 2026— | caps11 = 6 | goals11 = 0 }} '''Pau Lopess''' ({{Val|es|Pau López}}, dzimis {{Dat|1994|12|13}}) ir [[katalāņi|katalāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Lopess spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[FC Andorra]]''. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Pau}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Toluca F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Katalāņi]] ggyt7xov41cjd5ox3hgi66v5j7g9556 0 450745 4539631 4493589 2026-10-25T11:17:12Z Bendžamins 76862 4539631 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|17}} | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2011 | nationalyears2 = 2011—2013 | nationalyears3 = 2012 | nationalyears4 = 2013—2023 | playername = Injigo Martiness | years1 = 2009—2011 | nationalgoals4 = 1 | years2 = 2011—2018 | years3 = 2018—2023 | name = | birth_place = | nationalcaps5 = 8 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam5 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears5 = 2011—2019 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalgoals3 = 0 | caps1 = 54 | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | caps2 = 205 | caps3 = 152 | caption = Martiness 2019. gadā | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad|Real Sociedad B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ondaro}} | goals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | goals2 = 16 | goals3 = 6 | height = 182 | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Inigo Martinez (cropped).jpg | nationalcaps1 = 1 | nationalcaps2 = 15 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 21 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2023—2025 | caps4 = 48 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]] | years5 = 2025— | caps5 = 39 | goals5 = 3 }}'''Injigo Martiness''' ({{Val|es|Iñigo Martínez}}; dzimis {{Dat|1991|5|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Martiness pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al Nassr]]''. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2020—21 '''Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā|website=sportazinas.com|work=|accessdate=2025-04-27|date=}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025 '''Al Nassr''' * [[Saūda Arābijas profesionālā līga]]: 2025—2026<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Martiness, Injigo}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] o3hiigpjymsl3d4fvug5b4ony19zb4j 0 459615 4539477 4462212 2026-10-25T02:37:13Z ~2026-56852-69 152301 4539477 wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem |native_name = |image = Latgales partizānu pulka piemineklis.jpg |caption = |map_image = Latvija |map_text = |latd = 57|latm = 7|lats = 57|latNS = N |longd = 27|longm = 15|longs = 48|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Balvi|Partizānu iela|3s=Partizānu iela (Balvi)}} |designer = |type = |material = bronza |length = |width = |height = 4 m tēls, 5 m pamats |begin = |complete = 1938 (1993) |open = |dedicated_to = [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] karavīriem |extra = }} '''Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem''' ir [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. — 1920. gadā kritušajiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] karavīriem, kas atrodas [[Partizānu iela (Balvi)|Partizānu ielā]] [[Balvi|Balvos]]. Tautā bieži dēvēts par "Balvu Staņislavu". == Vēsture == Pieminekļa celšanu blakus Balvu pilsētas parkam ierosināja 1927. gadā un 1933. gadā uzcēla pieminekļa pakāji. Tēlnieka [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] bronzā lieto pieminekli ar uzrakstu "LATGALES PARTIZĀNU PULKA KRITUŠIEM KARAVĪRIEM 1919.-1920." 1938. gada 14. augustā atklāja [[Latvijas kara ministrs]] [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 5 metrus augstais pieminekļa pamats bija veidots no visu to novadu laukakmeņiem, kuros pulks cīnījās. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gada 5. aprīlī komunisti pieminekli iznīcināja, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1943. gadā pieminekli atjaunoja, bet [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada vasarā pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s balvenieši vāca ziedojumus pieminekļa atjaunošanai. Latgales partizānu pulka pieminekli no jauna izkala autora dēls tēlnieks [[Andrejs Jansons]] un to svinīgi atklāja 1993. gada 11. novembrī.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/1469/ zudusilatvija.lv]</ref> Uz atjaunotā pieminekļa pamatnes uzrakstīja "ATJAUNOTS, GODINOT ARĪ 1940.-1954. GADA LATGALES NACIONĀLĀS BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJUS".<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7128/ Latgales partizānu piemineklis] Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas Letonica projekts "Zudusī Latvija"</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]] [[Kategorija:Pieminekļi Balvos]] [[Kategorija:Vēsturiskas celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 7n6vzdts5mp12jwkzqic4kwzw7mrh0e 0 461652 4539314 3462940 2026-10-24T12:42:07Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4539314 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Albrecht Radziwiłł.PNG|thumb|180px|Alberts Radivils (16. gadsimta glezna)]] '''Alberts Radvils''' ({{val-lt|Albertas Radvila}}, {{val-la|Albertus Radiuilius}}; 1558–1592), arī '''Albrehts Radzivils''' ({{val-be|Альбрэхт Радзівіл}}, {{val-pl|Albrecht Radziwiłł}},) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un diplomāts no [[Radvili|Radvilu dzimta]]s. == Dzīvesgājums == Dzimis 1558. gada 8. martā [[Viļņas vaivadija|Viļņas vaivada]] [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolaja Radvila (Melnā)]] un viņa sievas Elizabetes Šidloveckas ģimenē. Viņa tēvs 1553. gadā bija pārgājis [[kalvinisms|kalvinisma]] ticībā, bet pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākšanās veicināja Livonijas un Lietuvas tuvināšanos un [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanu. Pēc tēva nāves 1565. gadā Alberts Radvils mantoja [[Kļecka]]s kņaza titulu, studēja [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]] (1570-1573), 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā un turpināja studijas Romā (1575-1576). 1579. gadā viņš kļuva par [[Kauņa]]s stārastu un piedalījās [[Polocka]]s atbrīvošanā no krieviem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet 1581. gada decembrī veda miera sarunas ar [[Maskavija]]s pārstāvjiem (latīņu tekstā minēts kā [[Olika]]s un [[Ņasviža]]s kņazs ''Albertus Radiuilius Dux in Olika & Nieswiz''<ref>[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&printsec=frontcover&hl#v=onepage&q&f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], (1586)</ref>), kas beidzās ar [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] noslēgšanu 1582. gada janvārī. 1586. gada 12. janvārī viņš [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] nosvinēja kāzas ar [[hercogs Gothards|hercoga Gotharda]] meitu Annu (1567—1617) un kļuva par Radvilu [[Kļecka]]s ordinācijas īpašnieku. Miris 1592. gada 13. jūnijā [[Krakova|Krakovā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Alberts}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1558. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1592. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|A]] qxh5jvka22tpm8a1oqfa4hj9bp26tdn 0 462059 4539637 4279653 2026-10-25T11:22:03Z Bendžamins 76862 4539637 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|17}} | years1 = 2013—2015 | nationalyears1 = 2013—2014 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Horhe Mere | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years2 = 2015—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | years3 = 2017—2022 | nationalcaps3 = 16 | nationalcaps4 = 31 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalyears2 = 2014 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ovjedo}} | caps1 = 47 | caps2 = 61 | caps3 = 83 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Sporting de Gijón|Sporting Gijón B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[FC Penafiel|Penafiel]] | nationalgoals2 = 0 | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 2 | height = 182 | image = 2018-08-19 BFC Dynamo vs. 1. FC Köln (DFB-Pokal) by Sandro Halank–024.jpg | caption = Mere 2018. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears4 = 2015—2019 | clubs4 = {{flaga|Meksika}} [[Club América]] | years4 = 2022—2024 | caps4 = 10 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Meksika}} [[Mazatlán F.C.|Mazatlán]] | years5 = 2022 | caps5 = 6 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years6 = 2023—2024 | caps6 = 20 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Penafiel|Penafiel]] | years7 = 2026— | caps7 = 10 | goals7 = 1 }}'''Horhe Mere''' ({{Val|es|Jorge Meré}}, dzimis {{Dat|1997|4|17}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Mere spēlē Portugāles komandā ''[[FC Penafiel|Penafiel]]''. Mere ir spēlējis [[Spānija|Spānijas]] komandās [[Hihonas "Sporting"]] un [[Cádiz CF|''Cádiz'']], [[Vācija|Vācijas]] komandā [[1. FC Köln|''1. FC Köln'']], kā arī [[Meksika|Meksikas]] komandās [[Mazatlán F.C.|''Mazatlán'']] un [[Club América|''Club América'']]. == Sasniegumi == '''FC Köln''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2018—19 '''Sporting Gijón''' * [[Segunda Division]]: 2014—15 '''Spānija''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019]] == Ārējas saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}<br /> {{DEFAULTSORT:Mere, Horhe}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Astūrijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:Mazatlán F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Penafiel spēlētāji]] 9bd3x00g7wzbxe5t24hr59v8hzhj6mz 0 465170 4539612 4442436 2026-10-25T10:42:06Z Bendžamins 76862 4539612 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|25}} | image = Club Atlético Osasuna (temp 22-23) Kike García, foto 2.jpg | years4 = 2016—2021 | years3 = 2014—2016 | years2 = 2009—2014 | years1 = 2008—2009 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | playername = Kike | name = | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalcaps1 = 7 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalgoals1 = 3 | caption = Kike 2022. gadā | height = 186 | birth_place = | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia|Murcia]] | caps1 = 34 | caps2 = 144 | caps3 = 53 | caps4 = 153 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia|Murcia B]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]] | goals4 = 35 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Motilla del Palankara}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | goals1 = 8 | goals2 = 48 | goals3 = 15 | fullname = Enrike Garsija Martiness | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | years5 = 2021—2023 | caps5 = 68 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo Alavés]] | years6 = 2023—2025 | caps6 = 68 | goals6 = 16 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years7 = 2025— | caps7 = 37 | goals7 = 8 }}'''Enrike Garsija Martiness''' ({{Val|es|Enrique García Martínez}}, dzimis {{Dat|1989|11|25}}), zināms arī kā '''Kike''' (''Kike''), ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Kike pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''. == Sasniegumi == '''Murcia''' * [[Segunda Division]]: 2010—11 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kike}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kastīlijā-Lamančā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Real Murcia spēlētāji]] [[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] tgb6nlsmgxljnht5p26hpbj8s03505m 0 465173 4539633 4442829 2026-10-25T11:18:18Z Bendžamins 76862 4539633 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|24}} | years4 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = | name = | playername = Haime Mata | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2008—2010 | years2 = 2010—2012 | years3 = 2010 | caps6 = 81 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals6 = 21 | years6 = 2014—2016 | caps7 = 71 | caps8 = 176 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | goals7 = 41 | goals8 = 37 | years7 = 2016—2018 | nationalyears1 = 2019 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | caps1 = 42 | caps2 = 37 | caps3 = 20 | caps4 = 37 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Galáctico Pegaso]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano|Rayo Vallecano B]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Socuéllamos|Socuéllamos]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Móstoles|Móstoles]] | currentclub = | caption = Mata 2015. gadā | goals1 = 17 | goals2 = 9 | goals3 = 9 | goals4 = 25 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Lleida Esportiu]] | years5 = 2012—2014 | caps5 = 78 | goals5 = 32 | height = 185 | image = Jaime Mata - GFC CDM (16721795552) (cropped).jpg | years8 = 2018—2024 | years9 = 2024—2025 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | caps9 = 33 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | years10 = 2026 | caps10 = 8 | goals10 = 1 }}'''Haime Mata''' ({{Val|es|Jaime Mata}}, dzimis {{Dat|1988|11|24}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāva Mata debitēja {{Dat|2019|03|23|5=bez}} mačā pret [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mata, Haime}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:Racing de Santander spēlētāji]] hj99v7ucwpii7c6munf6akiq9olwxh6 0 465708 4539585 4535951 2026-10-25T09:47:38Z Ingii 8177 /* Sistemātikas izmaiņas */ 4539585 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Pipistrellus pipistrellus lateral.jpg | att_nosaukums = [[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Vespertilioninae |apakšdzimta_lv = Vakarsikspārņu apakšdzimta | binomial = Pipistrellus ([[Kaup]], 1829) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Pipistrellus | ģints_lv = Mazie sikspārņi | kategorijas = nē }} '''Mazie sikspārņi''' (''Pipistrellus'') ir viena no [[vakarsikspārņu cilts]] (''Pipistrellini'') ģintīm, kas apvieno 15 [[sīksikspārņi|sīksikspārņu]] sugas.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=180023#null "Pipistrellus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Tās izplatītas plašā teritorijā [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]].<ref>[https://www.cms.int/species/pipistrellus-pipistrellus Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals]</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopamas divas mazo sikspārņu ģints sugas — [[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') un [[pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'').<ref name="daba">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta]</ref> == Zinātniskā nosaukuma izcelsme == Ģints zinātniskais npsaukums ''Pipistrellus'', cēlies no [[itāļu valoda|itāļu]] vārda ''pipistrello'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''sikspārnis'' vai no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''vespertilio'' — ''vakara putns, sikspārnis''.<ref>Schwartz, Charles Walsh; Schwartz, Elizabeth Reeder (2001). The Wild Mammals of Missouri (illustrated ed.). University of Missouri Press. p. 69. ISBN 978-0-8262-1359-4.</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Ģints sugu skaits saskaņā ar molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem pēdējos gados (1990.—2000.) ir ievērojami samazināts. Ir izdalītas vairākas jaunas ģintis: [[rudie sikspārņi]] (''Arielulus''), [[Āzijas sikspārņi]] (''Hypsugo''), [[viltus vakarsikspārņi]] (''Falsistrellus''), [[Āfrikas krēslas sikspārņi]] (''Neoromicia''), [[kanjona sikspārnis|kanjona sikspārņi]] (''Parastrellus''), [[trīskrāsu sikspārnis|trīskrāsu sikspārņi]] (''Perimyotis''), [[Dormera sikspārnis|Dormera sikspārņi]] (''Scotozous''), [[meža sikspārņi]] (''Vespadelus'') un [[Austrumu mazie sikspārņi]] (''Alionoctula''). Joprojām molekulārie pētījumi liecina, ka arī šobrīdēja ģints nav monofilētiska.<ref>Richards, G.C.; Hall, L.S.; Parish, S. (photography) (2012). A natural history of Australian bats : working the night shift. CSIRO Pub. p. 159. ISBN 9780643103740.</ref><ref>Svetlana S. Zhukova; Alexander P. Yuzefovich; Vladimir S. Lebedev; Sergei V. Kruskop (2025). [https://www.mdpi.com/1424-2818/17/5/317 "Reassessment of the Taxonomic Borders Within Pipistrellus (Chiroptera, Vespertilionidae, Pipistrellini)".] Diversity. 17 (5): 317. doi:10.3390/d17050317.</ref> == Sistemātika == '''Mazie sikspārņi''' (''Pipistrellus'') *[[Allena sikspārnis]] (''Pipistrellus inexspectatus'') *[[Bioko sikspārnis]] (''Pipistrellus etula'') *[[Dāresalāmas sikspārnis]] (''Pipistrellus permixtus'') *[[Gargusa sikspārnis]] (''Pipistrellus aero'') *[[Hanaka sikspārnis]] (''Pipistrellus hanaki'') *[[Krēslas sikspārnis]] (''Pipistrellus hesperidus'') *[[Kūla sikspārnis]] (''Pipistrellus kuhlii'') *[[Madeiras sikspārnis]] (''Pipistrellus maderensis'') *[[Mazais sikspārnis]] (''Pipistrellus nanulus'') *[[Natūza sikspārnis]] (''Pipistrellus nathusii'') *[[Pundursikspārnis]] (''Pipistrellus pipistrellus'') *[[Reisija sikspārnis]] (''Pipistrellus raceyi'') *[[Rudais sikspārnis]] (''Pipistrellus rusticus'') *[[Simandou sikspārnis]] (''Pipistrellus simandouensis'') *[[Soprano sikspārnis]] (''Pipistrellus pygmaeus'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Pipistrellus|Mazie sikspārņi}} *[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/datasets/taxonomy/27671/ NCBI: Pipistrellus] (''angliski'') *[https://animaldiversity.org/accounts/Pipistrellus_pipistrellus/ ADW: Pipistrellus pipistrellus] (''angliski'') *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mazie sikspārņi| ]] [[Kategorija:Parastie sikspārņi]] krozlbkqmcp7w5a112053pat3bl3hpi 0 466998 4539429 4226892 2026-10-24T20:07:42Z BFD-69 82094 /* Novadi */ attēls 4539429 wikitext text/x-wiki '''Krievijas Federācijas subjekti''' ({{val|ru|субъекты Российской Федерации}}) ir [[Krievijas administratīvais iedalījums|Krievijas administratīvā iedalījuma]] pirmais līmenis. No {{dat|2014|3|18|Ģ|bez}} ir 85 subjekti. Tos veido [[Krievijas Federācijas republikas|republikas]] (22), [[Krievijas novadi|novadi]] (9), [[Krievijas Federācijas apgabali|apgabali]] (46), [[Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas]] (3), [[Krievijas Federācijas autonomie apvidi|autonomie apvidi]] (4) un [[Ebreju autonomais apgabals|autonomais apgabals]] (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc [[Ukraina]]s daļu aneksijām [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā federālo subjektu skaitu patvarīgi palielināja. {| cellpadding="5" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; border: 0px #aaa solid; border-collapse: collapse; width:100%; vertical-align:center;" |- |colspan="9"| [[Attēls:Map of federal subjects of Russia (2022), disputed Crimea and Donbass.svg|center|690px]] |- |<div style="background-color:#00C160; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas republikas|22 republikas]] | |<div style="background-color:#FF9400; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas novadi|9 novadi]] | |<div style="background-color:#FFEC77; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas apgabali|46 apgabali]] |- |<div style="background-color:#FF0037; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas|3 federālās nozīmes pilsētas]] | |<div style="background-color:#C300FF; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas autonomais apgabals|1 autonomais apgabals]] | |<div style="background-color:#006989; border:solid black 2px; width:30px; height:30px"> </div> |[[Krievijas Federācijas autonomie apvidi|4 autonomie apvidi]] |} == Krievijas Federācijas paplašināšanās == 2001. gada 17. decembrī KF prezidents [[Vladimirs Putins]] parakstīja federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā”. Saskaņā ar šo likumu Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu. Krievijas Federācijas prezidents, saņemot priekšlikumu uzņemt federācijā jaunu teritoriju, paziņo par to Valsts domei un valdībai, tad tiek noslēgts līgums, kas nosaka jaunā federācijas subjekta nosaukumu un statusu (republika, novads, apgabals vai autonomija), Krievijas pilsonības iegūšanu anektēto teritoriju iedzīvotājiem, pēctecību attiecībās ar Krievijas Federācijā pieņemto valsti, Krievijas likumdošanas ietekmi un varas iestāžu darbību jaunajās teritorijās. Līgums var arī noteikt pārejas periodu jaunās teritorijas integrācijai Krievijā.<ref>[http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_34452/ Федеральный конституционный закон от 17.12.2001 N 6-ФКЗ (ред. от 31.10.2005) "О порядке принятия в Российскую Федерацию и образования в ее составе нового субъекта Российской Федерации"]</ref> == Federālas nozīmes pilsētas == [[Attēls:Federal cities of Russia1.png|700px|thumbnail|center|Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas.]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Nr. !! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Federālās nozīmes pilsēta !! Nosaukums<br />krievu valodā!! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/Popul2015.xls |title=Krievijas iedzīvotāju skaits (2015) |access-date={{dat|2020|09|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|18||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6X7bLwvum?url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/population/demo/Popul2015.xls }}</ref>!! Administratīvais iedalījums !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | 1. || [[Attēls:Moscow in Russia (special marker).svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Moscow.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|45px]] || '''[[Maskava]]''' || ''Москва'' || {{nts|2510}} || {{nts|12197596}} || 10 administratīvie apgabali || [[UTC+4]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-MOW |- | 2. || [[Attēls:Saint Petersburg in Russia (special marker).svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Saint Petersburg Russia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|45px]] || '''[[Sanktpēterburga]]''' || ''Санкт-Петербург'' || {{nts|1439}} || {{nts|5191690}} || 14 rajoni || [[UTC+4]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-SPE |- | 3. || [[Attēls:Map of Russia (2014–2022) - Sevastopol.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Sevastopol.svg|70px]] || [[Attēls:COA of Sevastopol.svg|45px]] || '''''[[Sevastopole]]'''''† || ''Севастополь'' || {{nts|864}} || {{nts|409952}} || 4 rajoni || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || |} † — Sevastopole ''de iure'' ir [[Ukraina]]s sastāvdaļa, ko [[2014]]. gadā anektēja [[Krievija]]. == Autonomie apvidi == [[Attēls:Autonomous districts of Russia.png|700px|thumbnail|center|[[Krievijas Federācijas autonomie apvidi]]]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Nr. !! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Autonomais apvidus !! Nosaukums<br/>krievu valodā!! Adminis-<br/>tratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство"/>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br /> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br /> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | 1. || [[Attēls:Chukotka in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Chukotka.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chukotka.svg|45px]] || '''[[Čukotkas autonomais apvidus]]''' || ''Чуко́тский автоно́мный о́круг'' || [[Anadira]] || {{nts|737700}} || {{nts|50540}} || 3 || 6 || [[1930]] gada [[10. decembris]] || [[UTC+12]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālie Austrumi]] || RU-CHU |- | 2. || [[Attēls:Khanty-Mansi in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Yugra.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Yugra (1995).svg|45px]] || '''[[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]]''' || ''Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́'' || [[Hantimansijska]] || {{nts|534800}} || {{nts|1612076}} || 9 || 16 || [[1930]] gada [[10. decembris]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-KHM |- | 4. || [[Attēls:Yamalo-Nenets in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Yamal-Nenets Autonomous District.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Yamal Nenetsia.svg|45px]] || '''[[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]]''' || ''Ямало-Ненецкий автономный округ'' || [[Saleharda]] || {{nts|750300}} || {{nts|539985}} || 8 || 7 || [[1930]] gada [[10. decembris]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-YAN |- | 3. || [[Attēls:Nenets in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Nenets Autonomous District.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nenets Autonomous Okrug.svg|45px]] || '''[[Ņencu autonomais apvidus]]''' || ''Ненецкий автономный округ'' || [[Narjanmara]] || {{nts|176700}} || {{nts|43373}} || 1 || 1 || [[1929]]. gada [[15. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-NEN |} == Autonomais apgabals == [[Attēls:Map of the autonomous oblast of Russia.png|700px|thumbnail|center|[[Krievijas Federācijas autonomais apgabals]]]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Autonomais apgabals !! Nosaukums<br />krievu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство"/>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br /> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br /> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | [[Attēls:Map of the Jewish Autonomous Oblast in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of the Jewish Autonomous Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Jewish Autonomous Oblast.svg|45px]] || '''[[Ebreju autonomais apgabals]]''' || ''Еврейская автономная область'' || [[Birobidžana]] || {{nts|36266}} || {{nts|168368}} || 2 || 5 || [[1934]]. gada [[7. maijs]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālie Austrumi]] || RU-YEV |} == Novadi == {{pamatraksts|Krievijas novadi}} [[Attēls:Krais of Russia.png|700px|thumbnail|center|[[Krievijas novadi]]]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Nr. !! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Novads !! Nosaukums<br />krievu valodā!! Adminis-<br/>tratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство"/>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br /> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br /> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | 9. || [[Attēls:Zabaykalsky in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Zabaykalsky Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zabaykalsky Krai.svg|45px]] || '''[[Aizbaikāla novads]]''' || ''Забайкальский край'' || [[Čita]] || {{nts|431892}} || {{nts|1087452}} || 4 || 31 || [[2008]]. gada [[1. marts]] || [[UTC+8]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-ZAB |- | 1. || [[Attēls:Altai Krai in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Altai Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Altai Krai.svg|45px]] || '''[[Altaja novads]]''' || ''Алта́йский край'' || [[Barnaula]] || {{nts|167996}} || {{nts|2384812}} || 12 || 59 || [[1937]]. gada [[28. septembris]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-ALT |- | 3. || [[Attēls:Khabarovsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Khabarovsk Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Krai Khabarovsk coat.png|45px]] || '''[[Habarovskas novads]]''' || ''Хабаровский край'' || [[Habarovska]] || {{nts|787633}} || {{nts|1338305}} || 2 || 17 || [[1938]]. gada [[20. oktobris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-KHA |- | 2. || [[Attēls:Kamchatka in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kamchatka Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kamchatka Krai.svg|45px]] || '''[[Kamčatkas novads]]''' || ''Камча́тский край'' || [[Petropavlovska-Kamčatska]] || {{nts|464275}} || {{nts|317269}} || 3 || 11 || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] || [[UTC+12]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-KAM |- | 4. || [[Attēls:Krasnodar in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Krasnodar Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Krasnodar Krai (official).svg|45px]] || '''[[Krasnodaras novads]]''' || ''Краснодарский край'' || [[Krasnodara]] || {{nts|75485}} || {{nts|5453329}} || 26 || 38 || [[1937]]. gada [[13. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-KDA |- | 5. || [[Attēls:Krasnoyarsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Krasnoyarsk Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Krasnoyarsk Krai.svg|45px]] || '''[[Krasnojarskas novads]]''' || ''Красноярский край'' || [[Krasnojarska]] || {{nts|348000}} || {{nts|1052218}} || 22 || 44 || [[1934]]. gada [[7. decembris]] || [[UTC+7]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-KYA |- | 7. || [[Attēls:Primorsky in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Primorsky Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Primorsky Krai.svg|45px]] || '''[[Piejūras novads]]''' || ''Приморский край'' || [[Vladivostoka]] || {{nts|164673}} || {{nts|1933308}} || 12 || 22 || [[1938]]. gada [[20. oktobris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-PRI |- | 6. || [[Attēls:Perm in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Perm Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Perm Krai.svg|45px]] || '''[[Permas novads]]''' || ''Пермский край'' || [[Perma]] || {{nts|160236}} || {{nts|2637032}} || 8 || 40 || [[2005]]. gada [[1. decembris]] || [[UTC+5]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-PER |- | 8. || [[Attēls:Stavropol in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Stavropol Krai.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Stavropol Krai.svg|45px]] || '''[[Stavropoles novads]]''' || ''Ставропольский край'' || [[Stavropole]] || {{nts|66160}} || {{nts|2799473}} || 8 || 26 || [[1924]]. gada [[17. oktobris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-STA |} == Apgabali == {{pamatraksts|Krievijas apgabali}} [[Attēls:Oblasts of Russia.png|700px|thumbnail|center|[[Krievijas apgabali]]]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Nr. !! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Apgabals !! Nosaukums<br/>krievu valodā!! Adminis-<br/>tratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br/> (2015)<ref name="СП Градостроительство"/>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br/> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br/> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br/> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | 1. || [[Attēls:Amur in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Amur Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Amur Oblast.svg|55px]] || '''[[Amūras apgabals]]''' || ''Амурская область''|| [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenska]] || {{nts|363700}} || {{nts|809873}} || 9 || 20 || [[1932]]. gada [[20. oktobris]] || [[UTC+9]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-AMU |- | 2. || [[Attēls:Arkhangelsk in Russia (+Nenets hatched).svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Arkhangelsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Arkhangelsk oblast.svg|55px]] || '''[[Arhangeļskas apgabals]]''' || ''Архангельская область'' || [[Arhangeļska]] || {{nts|587400}} || {{nts|1183323}} || 14 || 22 || [[1937]]. gada [[23. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-ARK |- | 3. || [[Attēls:Astrakhan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Astrakhan Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Astrakhan Oblast.svg|40px]] || '''[[Astrahaņas apgabals]]''' || ''Астраханская область'' || [[Astrahaņa]] || {{nts|44100}} || {{nts|1021287}} || 6 || 11 || [[1943]]. gada [[27. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-AST |- | 4. || [[Attēls:Belgorod in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Belgorod Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms Belgorod Oblast.svg|45px]] || '''[[Belgorodas apgabals]]''' || ''Белгородская область'' || [[Belgoroda]] || {{nts|27100}} || {{nts|1547936}} || 11 || 19 || [[1954]]. gada [[6. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-BEL |- | 5. || [[Attēls:Bryansk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Bryansk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Bryansk Oblast.svg|45px]] || '''[[Brjanskas apgabals]]''' || ''Брянская область'' || [[Brjanska]] || {{nts|34900}} || {{nts|1232940}} || 16 || 27 || [[1944]]. gada [[5. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-BRY |- | 6. || [[Attēls:Chelyabinsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Chelyabinsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Chelyabinsk Oblast.svg|45px]] || '''[[Čeļabinskas apgabals]]''' || ''Челябинская область'' || [[Čeļabinska]] || {{nts|88529}} || {{nts|3497274}} || 30 || 27 || [[1934]]. gada [[17. janvāris]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-CHE |- | 8. || [[Attēls:Irkutsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Irkutsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Irkutsk Oblast.svg|45px]] || '''[[Irkutskas apgabals]]''' || ''Иркутская область'' || [[Irkutska]] || {{nts|767900}} || {{nts|2414913}} || 22 || 33 || [[1937]]. gada [[26. septembris]] || [[UTC+8]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-IRK |- | 9. || [[Attēls:Ivanovo in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Ivanovo Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ivanovo Oblast.svg|55px]] || '''[[Ivanovas apgabals]]''' || ''Ивановская область'' || [[Ivanova]] || {{nts|21800}} || {{nts|1036909}} || 17 || 21 || [[1936]]. gada [[11. marts]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-IVA |- | 47. || [[Attēls:Yaroslavl in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Yaroslavl Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Yaroslavl Oblast.svg|55px]] || '''[[Jaroslavļas apgabals]]''' || ''Ярославская область'' || [[Jaroslavļa]] || {{nts|36400}} || {{nts|1271629}} || 11 || 17 || [[1936]]. gada [[11. marts]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-YAR |- | 11. || [[Attēls:Kaluga in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kaluga Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kaluga Oblast.svg|45px]] || '''[[Kalugas apgabals]]''' || ''Калужская область'' || [[Kaluga]] || {{nts|29800}} || {{nts|1010486}} || 19 || 24 || [[1944]]. gada [[5. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-KLU |- | 10. || [[Attēls:Kaliningrad in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kaliningrad Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Kaliningrad Oblast Coat of Arms 2006.svg|45px]] || '''[[Kaļiņingradas apgabals]]''' || ''Калининградская область'' || [[Kaļiņingrada]] || {{nts|15100}} || {{nts|968944}} || 22 || 13 || [[1946]]. gada [[7. aprīlis]] || [[UTC+2]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-KGD |- | 12. || [[Attēls:Kemerovo in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kemerovo oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kemerovo Oblast.svg|45px]] || '''[[Kemerovas apgabals]]''' || ''Кемеровская область'' || [[Kemerova]] || {{nts|95500}} || {{nts|2724990}} || 20 || 19 || [[1943]]. gada [[26. janvāris]] || [[UTC+7]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-KEM |- | 13. || [[Attēls:Kirov in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kirov Region.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kirov Region.svg|45px]] || '''[[Kirovas apgabals]]''' || ''Кировская область'' || [[Kirova]] || {{nts|120800}} || {{nts|1304348}} || 18 || 39 || [[1936]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-KIR |- | 14. || [[Attēls:Kostroma in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kostroma Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kostroma Oblast.svg|45px]] || '''[[Kostromas apgabals]]''' || ''Костромская область'' || [[Kostroma]] || {{nts|60100}} || {{nts|654390}} || 12 || 24 || [[1944]]. gada [[13. augusts]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-KOS |- | 15. || [[Attēls:Kurgan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kurgan Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Kurgan Oblast.svg|45px]] || '''[[Kurgānas apgabals]]''' || ''Курганская область'' || [[Kurgāna]] || {{nts|71000}} || {{nts|869814}} || 9 || 24 || [[1943]]. gada [[6. februāris]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-KGN |- | 16. || [[Attēls:Kursk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kursk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kursk oblast.svg|45px]] || '''[[Kurskas apgabals]]''' || ''Курская область'' || [[Kurska]] || {{nts|29800}} || {{nts|1117378}} || 10 || 28 || [[1934]]. gada [[13. jūnijs]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-KRS |- | 17. || [[Attēls:Leningrad in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Leningrad Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Leningrad Oblast.svg|45px]] || '''[[Ļeņingradas apgabals]]''' || ''Ленинградская область'' || [[Sanktpēterburga]] ''(neietilpst apgabalā)'' || {{nts|84500}} || {{nts|1775540}} || 17 || 31 || [[1927]]. gada [[1. augusts]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-LEN |- | 18. || [[Attēls:Lipetsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Lipetsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Lipetsk oblast.svg|45px]] || '''[[Ļipeckas apgabals]]''' || ''Липецкая область'' || [[Ļipecka]] || {{nts|24100}} || {{nts|1157865}} || 8 || 18 || [[1954]]. gada [[6. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-LIP |- | 19. || [[Attēls:Magadan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Magadan Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Magadan oblast.svg|45px]] || '''[[Magadanas apgabals]]''' || ''Магаданская область'' || [[Magadana]] || {{nts|461400}} || {{nts|148071}} || 2 || 8 || [[1953]]. gada [[3. decembris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-MAG |- | 20. || [[Attēls:Moscow Oblast in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Moscow oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Moscow Oblast (large).svg|45px]] || '''[[Maskavas apgabals]]''' || ''Московская область'' || [[Maskava]] ''(neietilpst apgabalā)'' || {{nts|45900}} || {{nts|7231068}} || 80 || 38 || [[1929]]. gada [[14. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-MOS |- | 21. || [[Attēls:Murmansk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Murmansk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Герб Мурманской области.svg|45px]] || '''[[Murmanskas apgabals]]''' || ''Мурманская область'' || [[Murmanska]] || {{nts|144900}} || {{nts|766281}} || 16 || 6 || [[1938]]. gada [[28. maijs]] || [[UTC+2]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-MUR |- | 23. || [[Attēls:Novgorod in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Novgorod Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Novgorod Oblast.svg|45px]] || '''[[Novgorodas apgabals]]''' || ''Новгородская область'' || [[Novgoroda]] || {{nts|55300}} || {{nts|618703}} || 10 || 21 || [[1944]]. gada [[5. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-NGR |- | 24. || [[Attēls:Novosibirsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Novosibirsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Novosibirsk Oblast.png|45px]] || '''[[Novosibirskas apgabals]]''' || ''Новосибирская область'' || [[Novosibirska]] || {{nts|178200}} || {{nts|2746822}} || 14 || 30 || [[1937]]. gada [[28. septembris]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-NVS |- | 22. || [[Attēls:Nizhny Novgorod in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Nizhny Novgorod Region.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nizhny Novgorod Region.svg|45px]] || '''[[Ņižņijnovgorodas apgabals]]''' || ''Нижегородская область'' || [[Ņižņijnovgoroda]] || {{nts|76900}} || {{nts|3270203}} || 28 || 43 || [[1929]]. gada [[14. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-NIZ |- | 25. || [[Attēls:Omsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Omsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Omsk Oblast.svg|45px]] || '''[[Omskas apgabals]]''' || ''Омская область'' || [[Omska]] || {{nts|139700}} || {{nts|1978183}} || 6 || 32 || [[1934]]. gada [[7. decembris]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-OMS |- | 26. || [[Attēls:Orenburg in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Orenburg Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Orenburg Oblast.svg|45px]] || '''[[Orenburgas apgabals]]''' || ''Оренбургская область'' || [[Orenburga]] || {{nts|124000}} || {{nts|2001110}} || 12 || 35 || [[1934]]. gada [[7. decembris]] || [[UTC+5]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-ORE |- | 27. || [[Attēls:Oryol in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Oryol Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Oryol Oblast (small).svg|45px]] || '''[[Orlas apgabals]]''' || ''Орловская область'' || [[Orla]] || {{nts|24700}} || {{nts|765231}} || 7 || 24 || [[1937]]. gada [[27. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-ORL |- | 28. || [[Attēls:Penza in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Penza Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Gerb of Penza region.jpg|45px]] || '''[[Penzas apgabals]]''' || ''Пензенская область'' || [[Penza]] || {{nts|43200}} || {{nts|1355618}} || 11 || 27 || [[1939]]. gada [[4. februāris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-PNZ |- | 29. || [[Attēls:Pskov in Russia.svg|110px]] || || [[Attēls:Pskovgfull.svg|45px]] || '''[[Pleskavas apgabals]]''' || ''Псковская область'' || [[Pleskava]] || {{nts|55300}} || {{nts|651108}} || 14 || 24 || [[1944]]. gada [[23. augusts]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-PSK |- | 31. || [[Attēls:Ryazan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Ryazan Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ryazan oblast.png|45px]] || '''[[Rjazaņas apgabals]]''' || ''Рязанская область'' || [[Rjazaņa]] || {{nts|39600}} || {{nts|1135438}} || 12 || 25 || [[1937]]. gada [[26. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-RYA |- | 30. || [[Attēls:Rostov in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of the Rostov Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Rostov Oblast.svg|45px]] || '''[[Rostovas apgabals]]''' || ''Ростовская область'' || [[Rostova]] || {{nts|100800}} || {{nts|4242080}} || 23 || 43 || [[1937]]. gada [[13. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-ROS |- | 32. || [[Attēls:Sakhalin in Russia (claimed).svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Sakhalin Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Sakhalin Oblast Coat of Arms.svg|45px]] || '''[[Sahalīnas apgabals]]''' || ''Сахалинская область'' || [[Južnosahaļinska]] || {{nts|87100}} || {{nts|488391}} || 15 || 17 || [[1947]]. gada [[2. janvāris]] || [[UTC+10]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-SAK |- | 33. || [[Attēls:Samara in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Samara Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Samara oblast.png|45px]] || '''[[Samaras apgabals]]''' || ''Самарская область'' || [[Samara]] || {{nts|53600}} || {{nts|3212676}} || 11 || 27 || [[1928]]. gada [[14. maijs]] || [[UTC+4]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-SAM |- | 34. || [[Attēls:Saratov in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Saratov Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Saratov oblast.svg|40px]] || '''[[Saratovas apgabals]]''' || ''Саратовская область'' || [[Saratova]] || {{nts|100200}} || {{nts|2493024}} || 18 || 38 || [[1935]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-SAR |- | 35. || [[Attēls:Smolensk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Smolensk oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Smolensk oblast.svg|45px]] || '''[[Smoļenskas apgabals]]''' || ''Смоленская область'' || [[Smoļenska]] || {{nts|49800}} || {{nts|964791}} || 15 || 25 || [[1937]]. gada [[27. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-SMO |- | 36. || [[Attēls:Sverdlovsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Sverdlovsk oblast.svg|55px]] || '''[[Sverdlovskas apgabals]]''' || ''Свердловская область'' || [[Jekaterinburga]] || {{nts|194800}} || {{nts|4327472}} || 47 || 30 || [[1934]]. gada [[17. janvāris]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-SVE |- | 37. || [[Attēls:Tambov in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tambov Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tambov Oblast.svg|55px]] || '''[[Tambovas apgabals]]''' || ''Тамбовская область'' || [[Tambova]] || {{nts|34300}} || {{nts|1062421}} || 8 || 23 || [[1937]]. gada [[27. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-TAM |- | 41. || [[Attēls:Tyumen in Russia (+Khanty-Mansi +Yamalo-Nenets hatched).svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tyumen Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tyumen Oblast.png|55px]] || '''[[Tjumeņas apgabals]]''' || ''Тюменская область'' || [[Tjumeņa]] || {{nts|1435200}} || {{nts|3581293}} || 5 || 22 || [[1944]]. gada [[4. augusts]] || [[UTC+5]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || RU-TYU |- | 38. || [[Attēls:Tomsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tomsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tomsk Oblast, Russia.svg|55px]] || '''[[Tomskas apgabals]]''' || ''Томская область'' || [[Tomska]] || {{nts|316900}} || {{nts|1074453}} || 6 || 16 || [[1944]]. gada [[13. augusts]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-TOM |- | 40. || [[Attēls:Tula in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tula Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tula oblast.png|55px]] || '''[[Tulas apgabals]]''' || ''Тульская область'' || [[Tula]] || {{nts|25700}} || {{nts|1513570}} || 20 || 23 || [[1937]]. gada [[27. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-TUL |- | 39. || [[Attēls:Tver in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tver Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tver oblast.svg|45px]] || '''[[Tveras apgabals]]''' || ''Тверская область'' || [[Tvera]] || {{nts|84100}} || {{nts|1315071}} || 23 || 36 || [[1935]]. gada [[29. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-TVE |- | 42. || [[Attēls:Ulyanovsk in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Флаг Ульяновской области (2013).svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ulyanovsk Oblast.png|55px]] || '''[[Uļjanovskas apgabals]]''' || ''Ульяновская область'' || [[Uļjanovska]] || {{nts|37300}} || {{nts|1262549}} || 6 || 21 || [[1943]]. gada [[19. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-ULY |- | 43. || [[Attēls:Vladimir in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Vladimirskaya Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Vladimiri Oblast.svg|55px]] || '''[[Vladimiras apgabals]]''' || ''Владимирская область'' || [[Vladimira]] || {{nts|29000}} || {{nts|1405613}} || 23 || 16 || [[1944]]. gada [[14. augusts]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-VLA |- | 44. || [[Attēls:Volgograd in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Volgograd Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Volgograd oblast.svg|55px]] || '''[[Volgogradas apgabals]]''' || ''Волгоградская область'' || [[Volgograda]] || {{nts|113900}} || {{nts|2557397}} || 19 || 33 || [[1936]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-VGG |- | 45. || [[Attēls:Vologda in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Vologda oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Vologda oblast.svg|45px]] || '''[[Vologdas apgabals]]''' || ''Вологодская область'' || [[Vologda]] || {{nts|145700}} || {{nts|1191010}} || 15 || 26 || [[1937]]. gada [[23. septembris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-VLG |- | 46. || [[Attēls:Voronezh in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Voronezh Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Voronezh Oblast.svg|55px]] || '''[[Voroņežas apgabals]]''' || ''Воронежская область'' || [[Voroņeža]] || {{nts|52400}} || {{nts|2331147}} || 15 || 32 || [[1934]]. gada [[13. jūnijs]] || [[UTC+3]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || RU-VOR |} == Republikas == {{pamatraksts|Krievijas Federācijas republikas}} [[Attēls:Republics of Russia1.png|700px|thumbnail|center|[[Krievijas Federācijas republikas]]]] {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" ! Nr. !! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Republika !! Nosaukums<br />krievu valodā!! Administra-<br />tīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedz. sk. <br /> (2015)<ref name="СП Градостроительство"/>!! [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētu <br /> skaits]] !! [[Krievijas rajoni|Rajonu <br /> skaits]] !! Izveidots !! [[Laika zona]] !! [[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Federālais <br /> reģions]] !! [[ISO 3166-2:RU|ISO 3166-2]] |- | 1. || [[Attēls:Adygea in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Adygea.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Adygea.svg|45px]] || '''[[Adigeja]]''' || ''Адыгея'' || [[Maikopa]] || {{nts|7792}} || {{nts|449171}} || 2 || 7 || [[1991]]. gada [[3. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-AD |- | 2. || [[Attēls:Altai Republic in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Altai Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Altai Republic.svg|45px]] || '''[[Altaja Republika]]''' || ''Республика Алтай'' || [[Gornoaltajska]] || {{nts|92903}} || {{nts|213703}} || 1 || 10 || [[1922]]. gada [[1. jūlijs]] || [[UTC+6]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-AL |- | 3. || [[Attēls:Bashkortostan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Bashkortostan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Bashkortostan.svg|45px]] || '''[[Baškortostāna]]''' || ''Башкортостан'' || [[Ufa]] || {{nts|142947}} || {{nts|4071987}} || 21 || 54 || [[1917]]. gada [[28. novembris]] || [[UTC+5]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-BA |- | 4. || [[Attēls:Buryat in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Buryatia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Buryatiya.svg|45px]] || '''[[Burjatija]]''' || ''Бурятия'' || [[Ulanude]] || {{nts|351300}} || {{nts|978495}} || 6 || 21 || [[1923]]. gada [[30. maijs]] || [[UTC+8]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-BU |- | 20. || [[Attēls:Chechen in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of the Chechen Republic.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Chechnya.svg|45px]] || '''[[Čečenija]]''' || ''Чечня'' || [[Groznija]] || {{nts|17300}} || {{nts|1370268}} || 5 || 15 || [[1993]]. gada [[10. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-CE |- | 21. || [[Attēls:Chuvash in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Chuvashia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chuvashia.svg|45px]] || '''[[Čuvašija]]''' || ''Чувашия'' || [[Čeboksari]] || {{nts|18300}} || {{nts|1238071}} || 9 || 21 || [[1925]]. gada [[15. jūnijs]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-CU |- | 5. || [[Attēls:Map of Russia (2014–2022) - Dagestan.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Dagestan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Dagestan.svg|45px]] || '''[[Dagestāna]]''' || ''Дагестан'' || [[Mahačkala]] || {{nts|50300}} || {{nts|2990371}} || 10 || 41 || [[1921]]. gada [[20. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-DA |- | 19. || [[Attēls:Khakassia in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Khakassia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Khakassia.svg|45px]] || '''[[Hakasija]]''' || ''Хакасия'' || [[Abakana]] || {{nts|61900}} || {{nts|535796}} || 5 || 8 || [[1991]]. gada [[3. jūlijs]] || [[UTC+7]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-KK |- | 6. || [[Attēls:Ingushetia in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Ingushetia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ingushetia.svg|45px]] || '''[[Ingušija]]''' || ''Ингушетия'' || [[Magasa]] || {{nts|3000}} || {{nts|463893}} || 4 || 4 || [[1992]]. gada [[4. jūnijs]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-IN |- | 7. || [[Attēls:Kabardino-Balkar in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kabardino-Balkaria.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kabardino-Balkaria.svg|45px]] || '''[[Kabarda-Balkārija]]''' || ''Кабардино-Балкарская'' || [[Naļčika]] || {{nts|12470}} || {{nts|860709}} || 8 || 10 || [[1936]]. gada [[5. janvāris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-KB |- | 8. || [[Attēls:Kalmykia in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Kalmykia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalmykia.svg|45px]] || '''[[Kalmikija]]''' || ''Калмыкия'' || [[Elista]] || {{nts|76100}} || {{nts|280564}} || 3 || 13 || [[1958]]. gada [[29. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || RU-KL |- | 9. || [[Attēls:Karachay-Cherkess in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Karachay-Cherkessia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Karachay-Cherkessia.svg|45px]] || '''[[Karačaja-Čerkesija]]''' || ''Карача́ево-Черке́сская'' || [[Čerkeska]] || {{nts|14100}} || {{nts|469060}} || 4 || 10 || [[1991]]. gada [[3. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || RU-KC |- | 10. || [[Attēls:Karelia in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Karelia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Republic of Karelia.svg|45px]] || '''[[Karēlijas Republika]]''' || ''Республика Карелия'' || [[Petrozavodska]] || {{nts|172400}} || {{nts|632533}} || 13 || 15 || [[1956]]. gada [[16. jūlijs]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-KR |- | 11. || [[Attēls:Komi in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Komi.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of the Komi Republic.svg|45px]] || '''[[Komi]]''' || ''Коми'' || [[Siktivkara]] || {{nts|415900}} || {{nts|864424}} || 10 || 12 || [[1936]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-KO |- | 22. || [[Attēls:Crimea in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Crimea.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Crimea.svg|45px]] || '''''[[Krimas Republika]]'''''† || ''Республика Крым'' || [[Simferopole]] || {{nts|26100}} || {{nts|1895915}} || 11 || 14 || [[2014]]. gada [[21. marts]] || [[UTC+3]] || [[Krimas federālais apgabals|Krimas]] || |- | 12. || [[Attēls:Mari El in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Mari El.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mari El.svg|45px]] || '''[[Marijela]]''' || ''Марий Эл'' || [[Joškarola]] || {{nts|23200}} || {{nts|687435}} || 4 || 14 || [[1936]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-ME |- | 13. || [[Attēls:Mordovia in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Mordovia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mordovia.svg|45px]] || '''[[Mordvija]]''' || ''Мордовия'' || [[Saranska]] || {{nts|26200}} || {{nts|808888}} || 7 || 22 || [[1934]]. gada [[20. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-MO |- | 14. || [[Attēls:Sakha in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Sakha.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Sakha (Yakutia).svg|45px]] || '''[[Saha]]''' || ''Саха'' || [[Jakutska]] || {{nts|3083523}} || {{nts|956896}} || 13 || 33 || [[1922]]. gada [[27. aprīlis]] || [[UTC+9]]/[[UTC+10]]/[[UTC+11]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || RU-SA |- | 16. || [[Attēls:Tatarstan in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tatarstan.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Tatarstan.svg|45px]] || '''[[Tatarstāna]]''' || ''Татарстан'' || [[Kazaņa]] || {{nts|67847}} || {{nts|3855037}} || 22 || 43 || [[1920]]. gada [[27. maijs]] || [[UTC+3]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-TA |- | 17. || [[Attēls:Tuva in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Tuva.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Tuva.svg|45px]] || '''[[Tiva]]''' || ''Тыва'' || [[Kizila]] || {{nts|170500}} || {{nts|313777}} || 5 || 17 || [[1994]]. gada [[13. oktobris]] || [[UTC+7]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || RU-TY |- | 18. || [[Attēls:Udmurt in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of Udmurtia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Udmurtia.svg|45px]] || '''[[Udmurtija]]''' || ''Удмуртия'' || [[Iževska]] || {{nts|42061}} || {{nts|1517472}} || 6 || 25 || [[1934]]. gada [[28. decembris]] || [[UTC+4]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || RU-UD |- | 15. || [[Attēls:North Ossetia-Alania in Russia.svg|110px]] || [[Attēls:Flag of North Ossetia.svg|70px]] || [[Attēls:Wapen Ossetien.svg|45px]] || '''[[Ziemeļosetija-Alānija]]''' || ''Северная Осетия — Алания'' || [[Vladikaukāza]] || {{nts|8000}} || {{nts|705270}} || 6 || 8 || [[1936]]. gada [[5. decembris]] || [[UTC+3]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || RU-SE |} † — Krimas Republika ''de iure'' ir [[Ukraina]]s sastāvdaļa, ko [[2014]]. gadā anektēja [[Krievija]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas administratīvais iedalījums]] 2t6r40n5fwfxdjqo6385wk8upn0oj9m 0 467414 4539610 4104224 2026-10-25T10:40:46Z Bendžamins 76862 4539610 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|10|2}} | nationalcaps3 = 1 | ntupdate = | name = | playername = Kiko Kasilla | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2004—2006 | years2 = 2006—2007 | years3 = 2007—2008 | years4 = 2008—2015 | caps6 = 35 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[FC Cartagena|Cartagena]] | goals6 = 0 | years6 = 2010—2011 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{fb|ESP}} | nationalteam4 = {{fb|Katalonija}} | nationalyears3 = 2014— | nationalyears4 = 2010—2014 | caps7 = 25 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | goals7 = 0 | years7 = 2015—2019 | caps8 = 56 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals8 = 0 | pcupdate = | nationalyears1 = 2005 | birth_place = | goals2 = 0 | caps1 = 8 | caps2 = 5 | caps3 = 25 | caps4 = 115 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Alkovera}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals3 = 0 | nationalyears2 = 2008 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years5 = 2008—2010 | caps5 = 66 | goals5 = 0 | height = 190 | image = Kiko Casilla 2015 (cropped).jpg | caption = Kasilla 2015. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | years8 = 2019—2022 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Elche CF]] | years9 = 2021—2022 | caps9 = 14 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years10 = 2022—2023 | caps10 = 0 | goals10 = 0 | totalcaps = 349 | totalgoals = 0 }}'''Kiko Kasilla''' ({{Val|es|Kiko Casilla}}; dzimis {{Dat|1986|10|2}}) ir [[Spāņi|spāņu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]] * [[Spānijas Superkauss]]: 2017 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Leeds United''' * [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2019—20 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kasilla, Kiko}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 4eug0glfe4o59qmbci5kq6sqcoorxv9 0 471365 4539652 4496544 2026-10-25T11:42:52Z Bendžamins 76862 4539652 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|7}} | nationalcaps4 = 14 | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Dani Olmo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2015—2020 | years3 = 2020—2024 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps5 = 61 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 6 | nationalgoals5 = 12 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam5 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2016 | nationalyears4 = 2018—2019 | nationalyears5 = 2019— | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalyears1 = 2014 | birth_place = | goals1 = 3 | caps1 = 25 | caps2 = 80 | caps3 = 107 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb II]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Terasa}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals2 = 20 | nationalyears2 = 2015 | goals3 = 17 | height = 176<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/euro2024/teams/players/250081720--dani-olmo/|title=Dani Olmo {{!}} Spain {{!}} UEFA EURO 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-08|language=en}}</ref> | image = Dani Olmo France v Spain 7.24.26-176 (cropped).jpg | caption = Olmo 2026. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | fullname = Daniels Olmo Karvahals | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years4 = 2024— | caps4 = 67 | goals4 = 18 }}'''Dani Olmo''' ({{Val|es|Dani Olmo}}, dzimis {{Dat|1998|5|7}}) ir [[Spānija|Spānijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Olmo pārstāv Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Karjeru sāka ''[[FC Barcelona]]'' akadēmijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/lowdown-on-manchester-united-target-dani-olmo-scout-report-54073|title=Lowdown on Manchester United target Dani Olmo: Scout Report|website=Calciomercato.com {{!}} Tutte le news sul calcio in tempo reale|access-date=2020-11-25|language=en|archive-date=2019-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20191215163625/https://www.calciomercato.com/en/news/lowdown-on-manchester-united-target-dani-olmo-scout-report-54073}}</ref> 16 gadu vecumā Olmo pievienojās [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas]] komandai [[GNK Dinamo Zagreb|''Dinamo Zagreb'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.croatiaweek.com/dinamo-zagreb-sign-talented-spain-barcelona-youth-captain/|title=Dinamo Zagreb Sign Talented Spain & Barcelona Youth Captain|website=Croatia Week|access-date=2020-11-25|language=en}}</ref> 2018—19. gada sezonā tika atzīts par līgas sezonas labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2019/06/03/5cf52315268e3e690f8b45ee.html|title=Spaniard Dani Olmo is named player of the season in Croatia|website=MARCA in English|access-date=2020-11-25|date=2019-06-03|language=en}}</ref> {{Dat|2019|9|18|5=bez}} Olmo, spēlē pret [[Bergamo "Atalanta"|Bergamo "''Atalanta''"]], debitēja [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. 2020. gada janvārī Olmo pievienojās ''[[RB Leipzig]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dierotenbullen.com/de/aktuelles/neuigkeiten/Saison_2019_20/Neuzugang-Dani-Olmo.html|title=RasenBallsport Leipzig - Neuzugang-Dani-Olmo|website=redbulls|access-date=2020-11-25|language=de|archive-date=2021-02-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210206232533/https://www.dierotenbullen.com/de/aktuelles/neuigkeiten/Saison_2019_20/Neuzugang-Dani-Olmo.html}}</ref> {{Dat|2020|8|13|5=bez}} viņš Čempionu līgas ceturtdaļfinālā guva vārtus pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "''Atletico''"]], palīdzot komandai pirmo reizi vēsturē iekļūt Čempionu līgas pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2030145--leipzig-vs-atletico/|title=Leipzig-Atlético 2020 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2020-11-25|language=en}}</ref> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlases]] sastāvā Olmo debitēja un guva savus pirmos vārtus {{Dat|2019|11|15|5=bez}} pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. == Sasniegumi == * '''Dinamo Zagreb''' ** [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Prva HNL]] (5): 2014—15, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20 ** [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]] (3): 2014—15, 2015—16, 2017—18 '''RB Leipzig''' * [[DFB-Pokal]]: 2021—22,<ref>{{cite web |last1=Peeters |first1=Thomas |title=A thriller in Berlin: how relentless RB Leipzig won their first major title |url=https://www.redbull.com/ph-en/rb-leipzig-german-cup-champions |website=Red Bull |access-date=21 June 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220613185428/https://www.redbull.com/ph-en/rb-leipzig-german-cup-champions |archive-date=13 June 2022 |date=23 May 2022}}</ref> [[2022—23 DFB-Pokal|2022—23]]<ref>{{Cite web |date=3 June 2023 |title=Christopher Nkunku-inspired RB Leipzig beat Eintracht Frankfurt to win DFB Cup |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-eintracht-frankfurt-dfb-cup-final-live-team-news-match-stats-kolo-muani-23656 |access-date=3 June 2023 |website=Bundesliga |language=}}</ref> * [[DFL-Superkauss]]: 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/12082023-olmo_ar_i_hat_trick_i_aizeno_keina_debiju|title=Olmo ar hat-trick aizēno Keina debiju — Leipciga superkausā sasit "Bayern"|date=2023. gada 12. aug.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''FC Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025, 2026 '''Spānijas U-21 izlase''' * [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref>, finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Spānijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Olmo, Dani}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] j13eez2h8ifcxhm9sk1ksrjvb7314js 0 475995 4539645 4279667 2026-10-25T11:32:11Z Bendžamins 76862 4539645 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|19}} | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalcaps4 = 1 | nationalcaps5 = 31 | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 7 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears3 = 2010 | years2 = 2009—2024 | nationalyears4 = 2011 | nationalyears5 = 2011—2014 | nationalyears6 = 2012 | height = 170 | nationalcaps7 = 2 | nationalcaps8 = 4 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 2 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalteam8 = {{fb|Basku Zeme}} | nationalyears7 = 2012—2019 | nationalcaps3 = 5 | years1 = 2009—2010 | birth_place = | caption = Munjains 2014. gadā | caps1 = 19 | caps2 = 434 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Bilbao Athletic]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Athletic Bilbao]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Pamplona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Salamanca CF UDS|Salamanca UDS]] (galvenais treneris) | goals1 = 3 | goals2 = 56 | image = Iker Muniain (15961406985).jpg | nationalcaps2 = 20 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2008—2009 | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 2 | name = | playername = Ikers Munjains | nationalyears8 = 2010—2020 | clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]] | years3 = 2024—2025 | caps3 = 25 | goals3 = 4 | totalcaps = 478 | totalgoals = 63 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Derio|Derio]] | manageryears1 = 2025—2026 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Salamanca CF UDS|Salamanca UDS]] | manageryears2 = 2026— }}'''Ikers Munjains Goņi''' ({{Val|eu|Iker Muniain Goñi}}; dzimis {{Dat|1992|12|19}}) ir [[baski|basku]] izcelsmes [[Spānija]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un ir bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Munjains ir Spānijas komandas ''[[Salamanca CF UDS|Salamanca UDS]]'' galvenais treneris. No 2009. līdz 2024. gadam pavadījis [[Bilbao "Athletic"]] komandā. Munjains ir jaunākais spēlētājs "Athletic" komandas vēsturē, kas visos turnīros ir aizvadījis 400 spēles. 2012. gadā Munjains ar komandu sasniedza [[UEFA Eiropas līga]]s finālu. Bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā Munjains ir piedalījies [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Athletic Bilbao''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2023—24 * [[Spānijas Superkauss]]: 2020—21 '''Spānijas U21''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2011, 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Munjains, Ikers}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Athletic Bilbao spēlētāji]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:San Lorenzo de Almagro spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] moar3ikm5t22hbk9816ecj5rvn3kz8y 0 491733 4539441 4537857 2026-10-24T21:58:51Z ~2026-57079-17 152325 4539441 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Latvija pirmajā vietā | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Latvia First 1! logo.png | colorcode = #A8343C | chairperson = [[Ainārs Šlesers]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | leader1_title = Valde | leader1_name = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Vilis Krištopans]]<br>[[Linda Liepiņa]]<br>[[Edmunds Zivtiņš]]<br>[[Ramona Petraviča]]<br>[[Mārcis Jencītis]]<br>[[Ilze Stobova]]<br>[[Kristaps Krištopans]]<br>[[Viktorija Pleškāne]]<br>[[Ričards Šlesers]]<br>[[Līga Krapāne]] | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | slogan = | founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]] 6 - 3<br>[[Rīga]], [[Latvija]] | newspaper = | student_wing = | youth_wing = [[Jauniešu organizācija "Latvija pirmajā vietā"]] | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 1853{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2026-01-15|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[sociālais konservatīvisms]] * [[kristīgā demokrātija]] * [[populisms]] | religion = | national = | position = [[Labēja politika|labēja]] | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā kustība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpm.info/members-and-associates.html|title=Our members and associates|website=ECPM|access-date=2024-06-07|archive-date=2024-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20240526084215/https://www.ecpm.info/members-and-associates.html}}</ref> | europarl = [[Patrioti Eiropai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8055499/kristopans-ar-orbana-un-lepenas-domubiedriem-darbosies-jaunaja-galeji-labeja-ep-grupa|title=Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā|website=Latvijā|access-date=2024-07-09|date=2024-07-08|language=lv}}</ref> | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[15. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#A8343C}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#A8343C}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#A8343C}} | symbol = | flag = | website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Latvija pirmajā vietā"''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/388655-politologi-pirms-velesanas-verte-partijas-nosauc-visskandalozako.htm|title=Politologi pirms velēšanāš vērtē partijas, nosauc visskandalozāko|website=nra.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}</ref> [[Sociālais konservatīvisms|sociāli konservatīva]], [[labēja politika|labēja]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā" (sākotnēji "Latvija — pirmajā vietā"),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts|archive-date=2021. gada 14. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210814135428/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560}}</ref> politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partija ir pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Vēsture == 2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.<ref name="lsm"/> Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[vakcinācija|vakcināciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}</ref> 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partijai no 2021. līdz 2022. gadam bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" biedri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}</ref> ieskaitot bijušo [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. Vēlēšanās partija "Latvija pirmajā vietā" saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-21|language=lv}}</ref> 2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] konservatīvo grupu partijas deputāts [[Vilis Krištopans|Krištopans]] un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2024-orbana-un-lepenas-eiroskeptiku-grupai-pievienojas-visa-partija-latvija-pirmaja-vieta.a560858/|title=Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu grupai pievienojas visa partija “Latvija pirmajā vietā"|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, [[Čehija]]s partija "Neapmierināto pilsoņu akcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2024-orbans-eiropas-parlamenta-veido-jaunu-nacionalpatriotisku-grupu.a559848/|title=Orbāns Eiropas Parlamentā veido jaunu nacionālpatriotisku grupu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> 2024. gada septembrī pēc izslēgšanas no partijas "[[Stabilitātei!]]" LPV pievienojās Saeimas deputāte [[Viktorija Pleškāne]], taču partijas frakcijai viņa nepievienojās, jo sasaukuma laikā mainīt frakcijas ir aizliegts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/saeimas-deputate-pleskane-pievienojas-slesera-partijai-14323312|title=Saeimas deputāte Pleškāne pievienojas Šlesera partijai|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-02-12|date=2024-09-03}}</ref> 2026. gadā ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā reprezentatīvā vēlētāju aptaujā "Politiskie spektri Latvijā" LPV vēlētāji atbalstīja tradicionālās vērtības un kārtību, līdzīɡi partijas "[[Suverēnā vara]]" vēlētājiem. 40 % LPV vēlētāju pauda uzskatu, ka par [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā]] galvenokārt atbildīga ir [[Ukraina]] vai [[Rietumvalstis|Rietumi]] (ASV, NATO, ES).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-petijums-atklaj-cik-liberala-vai-konservativa-ir-latvija.a649252/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Pētījums atklāj, cik liberāla vai konservatīva ir Latvija] lsm.lv 01.06.2026</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 6,16 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,24 | {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}} | |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 13,07 | {{Infobox political party/seats|17|100|hex=#A8343C}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 18,16 | {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | |} ==== Pārējās pašvaldības ==== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |5139 |50,54% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|13|hex=#a9333b}}}} |Kopā ar [[Kopā Latvijai]] |- |{{flagicon image|Ludzas novads COA.svg}} [[Ludzas novads]] |983 |14,80% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |1898 |13,80% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |1350 |11,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |888 |10,06% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.svg}} [[Salaspils novads]] |682 |9,74% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]] |615 |8,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.svg}} [[Olaines novads]] |463 |8,24% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |940 |8,01% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.svg}} [[Krāslavas novads]] |453 |7,91% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |631 |7,74% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |1206 |6,65% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |858 |6,59% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |1167 |6,05% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |504 |4,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |1119 |4,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} |Kopā ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] |- |{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]] |576 |4,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Tukuma novads COA.svg}} [[Tukuma novads]] |706 |4,62% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |235 |4,33% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |374 |4,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |435 |3,89% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |249 |3,82% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |222 |3,64% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |138 |3,62% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |562 |3,56% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.svg}} [[Kuldīgas novads]] |245 |2,81% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |299 |2,48% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.svg}} [[Ogres novads]] |550 |2,42% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] |229 |2,39% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Ventspils.svg}} [[Ventspils]] |219 |2,37% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|13|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Bauskas novads COA.svg}} [[Bauskas novads]] |295 |2,31% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |440 |2,20% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |399 |2,20% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.svg}} [[Siguldas novads]] |249 |2,03% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#a9333b}}}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa] * {{twitter|LatvijaPirmaja}} {{facebook|LatvijaPirmajaVieta}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] 7vhbhzdk8ql6l9c8sg5b8al7wjujmwg 0 502651 4539639 4104158 2026-10-25T11:23:40Z Bendžamins 76862 4539639 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1963|3|23}} | birth_place = | goals3 = 9 | goals2 = 97 | goals1 = 25 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | clubs3 = {{flaga|Meksika}} [[Atlético Celaya|Celaya]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps3 = 34 | caps2 = 404 | caps1 = 108 | height = 183 | manageryears4 = 2012—2013 | image = Michel09.jpg | manageryears6 = 2015—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{fb|ESP}} | nationalyears2 = 1980—1981 | nationalyears3 = 1983—1984 | nationalyears4 = 1985—1992 | nationalcaps2 = 21 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 66 | nationalgoals2 = 11 | nationalgoals3 = 1 | clubnumber = | manageryears7 = 2017—2018 | manageryears1 = 2005—2006 | nationalgoals1 = 0 | manageryears2 = 2006—2007 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | totalgoals = 131 | totalcaps = 546 | years3 = 1996—1997 | years2 = 1982—1996 | years1 = 1981—1984 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Mičels | name = | caption = Mičels 2011. gadā | nationalcaps1 = 3 | nationalyears1 = 1980 | manageryears8 = 2019—2020 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | pcupdate = | manageryears3 = 2009—2011 | managerclubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | managerclubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | managerclubs8 = {{flaga|Meksika}} [[Club Universidad Nacional|UNAM]] | managerclubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF|Málaga]] | managerclubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | managerclubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | manageryears5 = 2013—2015 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | manageryears9 = 2021 | nationalgoals4 = 21 | managerclubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | manageryears10 = 2022—2023 | managerclubs11 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]] | manageryears11 = 2023—2025 }}'''Hosē Migels Gonsaless Martins del Kampo''' ({{Val|es|José Miguel González Martín del Campo}}; dzimis {{Dat|1963|3|23}}), pazīstams kā '''Mičels''' (''Míchel''), ir [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Mičels ir Saūda Arābijas komandas ''[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]'' galvenais treneris. Savas spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis lielākoties ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' komandu, gūstot gan individuālus, gan komandas sasniegumus. Sešas reizes kļuvis par ''[[La Liga]]'' uzvarētāju, divas reizes ieguvis ''[[Copa del Rey]]'', četras reizes [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]] un divas reizes [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. Spānijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]]. Kā treneris vadījis vairākas komandas Spānijā, [[Grieķija|Grieķijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Meksika|Meksikā]]. Vislielākos panākumus guvis ar [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']] komandu, ar kuru viņš trīs reizes izcīnīja [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] čempionu titulu. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Real Madrid''' * [[La Liga]]: 1985—86, 1986—87, 1987—88, 1988—89, 1989—90, 1994—95 * [[Copa del Rey]]: 1988—89, 1992—93 * [[Spānijas Superkauss]]: 1988, 1989, 1990, 1993 * [[Copa de la Liga]]: 1985 * [[UEFA kauss]]: 1984—85, 1985—86 '''Individuālie sasniegumi''' * ''La Liga'' gada labākais spāņu spēlētājs: 1986 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] labākais vārtu guvējs: [[1987.—1988. gada Eiropas kausa sezona|1987—88]] === Trenera karjera === '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2012—13, 2013—14, 2014—15 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2012—13 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 9j9xst79lnkoonfu5azwnt3xtthzvua 0 503656 4539413 4537823 2026-10-24T18:31:10Z Pirags 3757 /* Krievijā */ pap 4539413 wikitext text/x-wiki {{notiek}} [[Attēls:NATO 32 members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]] un [[Ukraina]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=''Bild''|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Vienošanās ar ĶTR == [[Attēls:Vladimir Putin met with Xi Jinping in advance of 2022 Beijing Winter Olympics (1).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.]] [[Attēls:Putin-Xi press conference (2023).jpg|thumb|250px|Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.]] 2022. gada sākumā [[ĶTR]] Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā. 2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/485455-putins-ieradies-pekina-lai-tiktos-ar-dzjinpinu-un-verotu-olimpisko-spelu-atklasanas-ceremoniju#google_vignette Putins ieradies Pekinā, lai tiktos ar Dzjiņpinu un vērotu olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju] jauns.lv 2022. gada 4. februārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{pamatraksts|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-vienojas-par-atvieglotas-vizu-izsniegsanas-kartibas-apturesanu-krievijas-pilsoniem.a471711/ Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet [[G7]] valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/pasaules-attistitakas-valstis-varetu-noteikt-cenu-griestus-krievijas-naftai-un-gazei.a472072/ Pasaules attīstītākās valstis varētu noteikt cenu griestus Krievijas naftai un gāzei] lsm.lv 2022. gada 2. septembrī</ref> Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no [[SWIFT]]. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-sankcijas-noteiktas-alfa-bank-tinkoff-bank-un-rosbank.a498237/ ES sankcijas noteiktas «Alfa Bank», «Tinkoff Bank» un «Rosbank»] lsm.lv 2023. gada 26. februārī</ref> 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2023-eiropas-savienibas-arlietu-vaditajs-bloka-sankciju-politika-pret-krieviju-dod-rezultatus.a521680/ Eiropas Savienības ārlietu vadītājs: Bloka sankciju politika pret Krieviju dod rezultātus] lsm.lv 2023. gada 27. augustā</ref> 2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.04.2026-es-vienojas-atbloket-90-miljardu-eiro-kreditu-ukrainai-katrai-valstij-jaiesniedz-rakstisks-apstiprinajums.a644061/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai; katrai valstij jāiesniedz rakstisks apstiprinājums] lsm.lv 22.04.2026</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie [[Ramšteina]]s tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "''[[M2/M3 Bradley|Bradley]]''", 90 bruņutransportierus "''[[Stryker]]''" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "[[HIMARS]]" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "[[NASAMS]]". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "''[[Brimstone]]''", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "''[[CAESAR]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-sabiedrotos-paatrinat-brunojuma-piegades.a492562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis aicina sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "[[Mi-8]]" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "''[[Archer (haubice)|Archer]]''", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "''[[Patriot]]''", "''[[Gepard]]''" un "''[[IRIS-T]]''", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "''[[Leopard 2]]''" piegādi Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-vel-nav-pienemusi-lemumu-par-tanku-piegadem-ukrainai.a492589/ Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par tanku piegādēm Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. janvārī</ref> Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos ''Leopard'' tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "''[[Leclerc]]''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-varetu-laut-polijai-piegadat-ukrainai-tankus-leopard-tankus-varetu-nodot-ari-francija.a492826/ Vācija varētu ļaut Polijai piegādāt Ukrainai tankus «Leopard»; tankus varētu nodot arī Francija] lsm.lv 2023. gada 23. janvārī</ref> 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "''Leopard''" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "''Leopard 2''" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "''[[Abrams]]''" tankus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-valdiba-apstiprina-leopard-tanku-sutisanu-uz-ukrainu.a493274/ Vācijas valdība apstiprina «Leopard» tanku sūtīšanu uz Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 25. janvārī</ref> 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumvalstis-apsolijusas-ukrainai-321-smago-tanku.a493752/ Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku] lsm.lv 2023. gada 28. janvārī</ref> Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās [[VDR]] gaisa spēku iznīcinātājus "[[MiG-29]]", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-vacija-apstiprina-polijas-pieprasijumu-nodot-mig-29-kara-lidmasinas-ukrainai.a504791/ Vācija apstiprina Polijas pieprasījumu nodot «MiG-29» kara lidmašīnas Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> 2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī [[F-16]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2023-asv-atlaus-piegadat-f-16-iznicinatajus-ukrainai.a509466/ ASV atļaus piegādāt F-16 iznīcinātājus Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 20. maijā</ref> 2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-ukrainu-piloti-un-tehniki-apgust-f-16-iznicinatajus-sis-lidmasinas-ir-loti-veiklas.a555903/ Ukraiņu piloti un tehniķi apgūst F-16 iznīcinātājus: «Šīs lidmašīnas ir ļoti veiklas!»] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000]]'' un apmācīs ukraiņu pilotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-francija-un-asv-sola-jaunu-militaro-palidzibu-ukrainai.a557196/ Francija un ASV sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Roskomnadzor|Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) un [[NATO]] dalībvalstis, kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> 2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "''Fores''" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "[[Abrams]]" vai "[[Leopard 2]]", vai notriekto lidmašīnu "[[F-16]]". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-apsauba-iespejas-piegadat-ukrainai-kara-lidmasinas.a494001/ Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas] lsm.lv 2023. gada 30. janvārī</ref> 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "[[Vikipēdija]]" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2023-krievija-ierosina-aizliegt-vikipediju-ka-ienaidnieka-strategisko-ieroci.a503658/ Krievijā ierosina aizliegt «Vikipēdiju» kā «ienaidnieka stratēģisko ieroci»] lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === [[Attēls:Володимир Зеленський у Львові зустрівся з президентом Туреччини та генеральним секретарем ООН 40.jpg|thumb|270px|Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.]] Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> 2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-krievija-aptur-dalibu-liguma-par-ukrainas-labibas-eksportu.a516773/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija aptur dalību līgumā par Ukrainas labības eksportu] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka [[Izmaila]]s ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-britu-izluki-krievija-dronus-uzbrukumiem-ukraina-izvelas-mazaku-eskalacijas-risku-del.a518962/ Britu izlūki: Krievija dronus uzbrukumiem Ukrainā izvēlas mazāku eskalācijas risku dēļ] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> === Kodoldoktrīnas maiņa === 2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2024-kinas-intereses-ir-kontrolets-konflikts-ukraina-bet-kodolierocu-izmantosana-parkaptu-sarkano-liniju.a581570/ Ķīnas interesēs ir kontrolēts konflikts Ukrainā, bet kodolieroču izmantošana pārkāptu «sarkano līniju»] lsm.lv 2024. gada 27. decembrī</ref> == Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā == {{pamatraksts|Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā}} 2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220702152113/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ |date={{dat|2022|07|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zviedrija-un-somija-sanem-nato-uzaicinajumu-pievienoties-aliansei.a463440/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2024-zviedrija-pieliek-punktu-200-gadu-neitralitatei-oficiali-kluvusi-par-nato-dalibvalsti.a545884/ Zviedrija pieliek punktu 200 gadu neitralitātei, oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti] lsm.lv 2024. gada 7. martā</ref> Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens [[dabasgāze]]s cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Somija|Somiju]] (''[[Balticconnector]]'') bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2023-putins-noliedz-krievijas-saistibu-ar-bojajumiem-gazesvadam-balticconnector.a527772/ Putins noliedz Krievijas saistību ar bojājumiem gāzesvadam «Balticconnector»] lsm.lv 2023. gada 13. oktobrī</ref> Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "''C-Lion1''" pārraušana Baltijas jūrā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-baltijas-jura-bojats-zemudens-sakaru-kabelis-starp-somiju-un-vaciju.a576853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baltijas jūrā bojāts zemūdens sakaru kabelis starp Somiju un Vāciju] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-lietuvas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-par-sakaru-kabela-bojajumu-baltijas-jura.a576947/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Lietuvas prokuratūra sākusi izmeklēšanu par sakaru kabeļa bojājumu Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-saistiba-ar-zemudens-kabelu-bojasanu-baltijas-jura-aizturets-kinas-kugis.a577154/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā aizturēts Ķīnas kuģis] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (''Baltic Sentry'') sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.01.2025-nato-sak-misiju-baltic-sentry-gadas-par-zemudens-kabelu-drosibu-baltijas-jura.a583596/ NATO sāk misiju «Baltic Sentry» – gādās par zemūdens kabeļu drošību Baltijas jūrā] lsm.lv 2025. gada 14. janvārī</ref> 2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.02.2025-danijas-izlukdienests-krievija-varetu-atri-sagatavoties-jaunam-karam-eiropa.a587383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dānijas izlūkdienests: Krievija varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas]] ([[44. armijas korpuss]] Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie [[Viborga]]s) un [[Maskavas kara apgabals|Maskavas kara apgabalos]]. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt [[Sabiedrības šķelšanās|šķelšanos sabiedrībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-igaunijas-izlukdienests-krievija-paslaik-militari-neapdraud-igauniju-tacu-situacija-var-strauji-mainities.a587496/ Igaunijas izlūkdienests: Krievija pašlaik militāri neapdraud Igauniju, taču situācija var strauji mainīties] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> === Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā === {{Galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-polijas-amatpersona-krievijas-droni-tisi-ielidoja-polijas-gaisa-telpa.a614217/ Polijas amatpersona: Krievijas droni tīši ielidoja Polijas gaisa telpā] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (''Eastern Sentry'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-nato-generalsekretars-alianse-pastiprinas-austrumu-flanga-dalibvalstu-gaisa-aizsardzibu.a614223/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NATO ģenerālsekretārs: Alianse pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.09.2025-ano-drosibas-padome-izskan-bridinajumi-par-kara-izplesanos.a614247/ ANO Drošības padomē izskan brīdinājumi par kara izplešanos] lsm.lv 2025. gada 13. septembrī</ref> 15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ''krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2025-polijas-arlietu-ministrs-nato-atdzimst-ideja-par-ukrainas-gaisa-telpas-aizsargasanu.a614447/ Polijas ārlietu ministrs: NATO «atdzimst» ideja par Ukrainas gaisa telpas aizsargāšanu] lsm.lv 2025. gada 15. septembrī</ref> 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no [[Vaindlo]] salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji [[MiG-31]]. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2025-igaunija-pec-tris-krievijas-iznicinataju-ielidosanas-sava-gaisa-telpa-pieprasa-nato-valstu-konsultacijas.a615109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija pēc trīs Krievijas iznīcinātāju ielidošanas savā gaisa telpā pieprasa NATO valstu konsultācijas] lsm.lv 2025. gada 19. septembrī</ref> 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna [[AWACS]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-austrumu-sardzes-misiju-uzsak-nato-jaudigaka-lidmasina-awacs.a615550/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «Austrumu sardzes» misiju uzsāk NATO jaudīgākā lidmašīna AWACS] 2025. gada 23. septembrī</ref> 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2025-kopenhagenas-un-oslo-lidostas-slegtas-neidentificetu-dronu-del.a615415/ Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ] lsm.lc 2025. gada 23. septembrī</ref> 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs [[Olborga]]s lidostas [[Ziemeļjitlandes reģions|Ziemeļjitlandes reģionā]]. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs [[Esbjerga]]s un [[Senderborga]]s civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka [[Dienviddānija]]s reģionā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2025-danija-izmekle-dronu-incidentus-virs-lidostam-iespejams-rosinas-nato-4-panta-konsultacijas.a615727/ Dānija izmeklē dronu incidentus virs lidostām; iespējams, rosinās NATO 4. panta konsultācijas] lsm.lc 2025. gada 25. septembrī</ref> Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-dronu-del-ceturtdien-atcelti-lidojumi-minhenes-lidosta.a616830/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Dronu dēļ ceturtdien atcelti lidojumi Minhenes lidostā] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> 2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.10.2025-putins-uzruna-izsmej-eiropas-bazas-par-dronu-noverojumiem.a616833/ Putins uzrunā izsmej Eiropas bažas par dronu novērojumiem] lsm.lv 2025. gada 3. oktobrī</ref> === Krievijas pierobežas militārās infrastruktūras izveide === 2026. ɡadā Krievija ɡar robežu ar Baltijas un Ziemeļvalstīm turpināja celt jaunas munīcijas noliktavas un kazarmas līdz 115 000 karavīriem pie [[Pečenga]]s, [[Petrozavodska]]s, [[Luga (pilsēta)|Luga]]s un [[Kēnigsberga]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-mediji-krievija-aktivi-veido-jaunu-militaro-infrastrukturu-pie-robezam-ar-ziemeleiropas-un-baltijas-valstim.a651025/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mediji: Krievija aktīvi veido jaunu militāro infrastruktūru pie robežām ar Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm] lsm.lv 11.06.2026</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == === 2022. gada sarunas === 2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 2022. gada 16. martā laikraksts ''Financial Times'' ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref name="LSM21.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21.aprīlī"/> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-kanclers-telefonsaruna-mudina-putinu-izvest-karaspeku-no-ukrainas.a473546/ Vācijas kanclers telefonsarunā mudina Putinu izvest karaspēku no Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> 14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-atbrivotajam-vietam-ukraina-pienak-zinas-par-krievijas-armijas-zveribam.a473626/ No atbrīvotajām vietām Ukrainā pienāk ziņas par Krievijas armijas zvērībām] lsm.lv 2022. gada 14. septembrī</ref> === 2023. gada sarunas === 2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt [[Donbasa karš|karadarbību Donbasa reģionā]]. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-zelojas-par-nacisma-atdzimsanu-latvija-turpina-melot-par-karu-ukraina.a492200/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Putins žēlojas par «nacisma atdzimšanu» Latvijā, turpina melot par karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 18. janvārī</ref> Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no [[Aukstais karš|Aukstā kara]] mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-aizdomigi-par-kinas-diplomatiju-saistiba-ar-krievijas-karu-ukraina.a498838/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rietumi aizdomīgi par Ķīnas diplomātiju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kinas-piedavatais-ukrainas-miera-plans-izpelnijies-asu-kritiku.a498088/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ķīnas piedāvātais Ukrainas «miera plāns» izpelnījies asu kritiku] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "''Financial Times''" sacīja: "''Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā.''"<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.04.2023-zelenska-biroja-pielauj-sarunas-ar-krieviju-par-krimu.a503969/ Zelenska birojā pieļauj sarunas ar Krieviju par Krimu] lsm.lv 2023. gada 6. aprīlī</ref> 3. jūnijā [[Indonēzija]] Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2023-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumus-un-noraida-azijas-samita-piedavatos-miera-planus.a511305/ Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumus un noraida Āzijas samitā piedāvātos miera plānus] lsm.lv 2023. gada 3. jūnijā</ref> 16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar [[Dienvidāfrika]]s prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc [[taktiskie kodolieroči]] no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2023-afrikas-valstu-lideru-vizites-laika-kijiva-paklauta-krievijas-rakesu-triecienam.a513123/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Āfrikas valstu līderu vizītes laikā Kijiva pakļauta Krievijas raķešu triecienam] lsm.lv 2023. gada 16. jūnijā</ref> 1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka [[Saūda Arābija]] ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt [[Džida]]s pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-sauda-arabija-varetu-rikot-ukrainas-miera-sarunas.a518462/ Saūda Arābija varētu rīkot Ukrainas miera sarunas] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> 8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.11.2023-zelenskis-ukrainas-armija-centisies-sasniegt-rezultatus-kaujas-lauka-vel-sogad.a530960/ Zelenskis: Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad] lsm.lv 2023. gada 9. novembrī</ref> === 2024. gada sarunas === 2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.03.2024-zelenskis-noraida-erdogana-piedavajumu-par-miera-sarunam-ar-krieviju.a546104/ Zelenskis noraida Erdogana piedāvājumu par miera sarunām ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 9. martā</ref> 14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-miera-samita-prieksvakara-krievija-izvirza-miera-priekslikumus-kijiva-tos-sauc-par-nepienemamiem.a558121/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas miera samita priekšvakarā Krievija izvirza «miera priekšlikumus» – Kijiva tos sauc par nepieņemamiem] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> 15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie [[Lucerna (pilsēta)|Lucernas]] notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2024-ukrainas-prezidents-par-miera-samitu-sveice-putins-ir-loti-nobijies-un-pat-centas-sanaksmi-izjaukt.a557919/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukrainas prezidents par miera samitu Šveicē: Putins ir ļoti nobijies un pat centās sanāksmi izjaukt] lsm.lv 2024. gada 14. jūnijā</ref> Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr [[BRICS]] valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.06.2024-sveice-nosledzies-samits-mieram-valstis-deklaracija-uzsver-ukrainas-teritorialo-nedalamibu.a558238/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Šveicē noslēdzies samits mieram; valstis deklarācijā uzsver Ukrainas teritoriālo nedalāmību] lsm.lv 2024. gada 16. jūnijā</ref> 27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> Pēc [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans [[G-20]] samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2024-laikraksts-trampa-ukrainas-miera-plana-variants-paredz-konflikta-iesaldesanu.a575630/ Laikraksts: Trampa Ukrainas miera plāna variants paredz konflikta iesaldēšanu] lsm.lv 2024. gada 7. novembrī</ref> Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.11.2024-vacijas-kanclers-solcs-pec-gandriz-divu-gadu-partraukuma-runajis-ar-putinu.a576692/ Vācijas kanclers Šolcs pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma runājis ar Putinu] 2024. gada 15. novembrī</ref> 29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2024-zelenskis-ukraina-gatava-okupetas-teritorijas-atgut-velak-apmaina-velas-nato-aizsardzibu.a578414/ Zelenskis: Ukraina gatava okupētās teritorijas atgūt vēlāk, apmaiņā vēlas NATO aizsardzību] lsm.lv 2024. gada 30. novembrī</ref> === 2025. gada sarunas === [[Attēls:President Ukraine Zelenskyy, President USA Trump and JD Vance in Oval Office, Feb. 28, 2025 (cropped).jpg|thumb|270px|Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.]] [[Attēls:Trump, Putin Press Conference (9260685).jpg|thumb|270px|Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie [[Ankoridža]]s 2025. gada 15. augustā.]] [[Attēls:Kushner and Witkoff meeting with President Putin of Russia.jpg|thumb|270px|Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.]] Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2025-tramps-izdara-spiedienu-uz-putinu-ukrainas-kara-jautajuma.a584800/ Tramps izdara spiedienu uz Putinu Ukrainas kara jautājumā] lsm.lv 2025. gada 23. janvārī</ref> 12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammeds bin Salmans]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-tramps-runajis-ar-putinu-un-zelenski-aicinajis-nekavejoties-sakt-miera-sarunas.a587565/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Tramps runājis ar Putinu un Zelenski, aicinājis nekavējoties sākt miera sarunas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> ASV valsts sekretāram [[Marko Rubio]] 15. februārī bija telefona saruna ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]], bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.02.2025-asv-valsts-sekretars-rubio-sazvanijies-ar-lavrovu.a587994/ ASV valsts sekretārs Rubio sazvanījies ar Lavrovu] lsm.lv 2025. gada 16. februārī</ref> 17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]], [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]]. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2025-eiropas-lideri-mekle-atbildi-trampa-un-putina-sarunu-planiem.a588164/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Eiropas līderi meklē atbildi Trampa un Putina sarunu plāniem] lsm.lv 2025. gada 17. februārī</ref> 18. februārī [[Saūda Arābija]]s galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs [[Marko Rubio]], nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/ ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> 28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž. D. Venss]], tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.02.2025-gaiditas-vienosanas-vieta-trampa-un-zelenska-tiksanas-vasingtona-nosledzas-ar-asu-konfliktu.a589814/ Gaidītās vienošanās vietā Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā noslēdzas ar asu konfliktu] lsm.lv 2025. gada 28. februārī</ref> 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers [[Kīrs Stārmers]] paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.03.2025-britu-premjers-starmers-pec-eiropas-lideru-samita-mes-atrodamies-vestures-krustceles.a589940/ Britu premjers Stārmers pēc Eiropas līderu samita: Mēs atrodamies vēstures krustcelēs] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> 11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā [[Džida|Džidā]] sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs [[Marko Rubio]] un Ukrainas ārlietu ministrs [[Andrijs Sibiha]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukrainas-prezidenta-biroja-vaditajs-sarunas-par-pamieru-sakusas-pozitivi.a591101/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidenta biroja vadītājs: Sarunas par pamieru sākušās pozitīvi] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-asv-nekavejoties-atsaks-piegadat-ukrainai-izlukdatus-un-militaro-palidzibu.a591192/ ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-eiropa-turpinas-diskusijas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a591358/ Eiropā turpinās diskusijas par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-kremla-parstavji-skeptiski-izsakas-par-iespejamo-pamieru-ar-ukrainu.a591466/ Kremļa pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo pamieru ar Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-krievijas-vadonis-putins-ir-gatavs-pamieram-ukraina-tacu-ar-vairakiem-nosacijumiem.a591489/ Krievijas vadonis Putins ir gatavs pamieram Ukrainā, taču ar vairākiem nosacījumiem] lsm.lb 2025. gada 13. martā</ref> Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukraina-negrasas-piekrist-putina-izvirzitajiem-nosacijumiem-pamieram.a591506/ Ukraina negrasās piekrist Putina izvirzītajiem nosacījumiem pamieram] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-asv-un-krievijas-lideru-saruna-putins-piekritis-uz-30-dienam-apturet-triecienus-pret-ukrainas-energetikas-objektiem.a592024/ ASV un Krievijas līderu saruna: Putins piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2025-asv-krievija-un-ukraina-piekrit-izvairities-no-militariem-triecieniem-kugiem-melnaja-jura.a592948/ ASV: Krievija un Ukraina piekrīt izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā] lsm.lv 2025. gada 15. martā</ref> 16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs [[Rustems Umerovs]]. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2025-stambula-notikusas-ukrainas-un-krievijas-sarunas-kremlis-izvirzijis-ukrainiem-nepienemamas-prasibas.a599325/ Stambulā notikušas Ukrainas un Krievijas sarunas, Kremlis izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības] lsm.lv 2025. gada 16. maijā</ref> 28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-krievija-piedava-ukrainai-rikot-sarunu-otro-kartu-2-junija-stambula.a600964/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Krievija piedāvā Ukrainai rīkot sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> 30. maijā Krievijas pārstāvis [[Vasilijs Ņebenzja]] [[ANO Drošības padome]]s sanāksmē paziņoja, ka "pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz [[Rietumu valstis]] pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievija-pieprasa-rietumiem-beigt-apgadat-ukrainu-ar-ierociem.a601347/ Krievija pieprasa Rietumiem beigt apgādāt Ukrainu ar ieročiem] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-krievija-un-ukraina-sarunas-stambula-apmainijusas-ar-prasibam.a601545/ Krievija un Ukraina sarunās Stambulā apmainījušās ar prasībām] lsm.lv 2025. gada 2. jūnijā</ref> 2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē [[Ankoridža]]s pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.08.2025-tramps-un-putins-pec-sarunam-alaska-apmainas-ar-laipnibam-bet-ukrainas-jautajuma-nav-progresa-pazimju.a610627/ Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju] lsm.lv 2025. gada 16. augustā</ref> 2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-zelenskis-karadarbibas-tuvajos-austrumos-del-ukrainas-miera-sarunas-iestajusies-pauze.a637460/ Zelenskis: Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ Ukrainas miera sarunās iestājusies pauze] lsm.lv 05.03.2026</ref> === 2026. gada sarunas === 2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā [[Abū Dabī]], lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "[[Ankoridža]]s formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu [[Donbass|Donbasu]], bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.01.2026-abu-dabi-notiek-pirmas-trispusejas-ukrainas-krievijas-un-asv-sarunas-kops-kara-sakuma.a631377/ Abū Dabī notiek pirmās trīspusējās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas kopš kara sākuma] lsm.lv 2026. gada 23. janvārī</ref> 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-mainoties-krievijas-delegacijas-sastavam-miera-sarunas-kluvusas-koncentretakas.a631934/ Ukrainas ārlietu ministrs: Mainoties Krievijas delegācijas sastāvam, miera sarunas kļuvušas koncentrētākas] lsm.lv 2026. gada 28. janvārī</ref> 4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.<ref name = lsm4.februārī>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-ukraina-velas-sanemt-skaidru-signalu-no-krievijas-par-gatavibu-izbeigt-karu.a633124/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina vēlas saņemt skaidru signālu no Krievijas par gatavību izbeigt karu] lsm.lv 2026. gada 4. februārī</ref> 4. jūnijā Zelenskis atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-ukraini-atzinigi-verte-zelenska-piedavajumu-putinam-runat-par-mieru.a650291/ Ukraiņi atzinīgi vērtē Zelenska piedāvājumu Putinam runāt par mieru] lsm.lv 05.06.2026</ref> Putins nākamajā dienā paziņoja, ka Dmitrijs Peskovs viņam "piespēlējis šo papīrīti", bet viņš neredzot jēgu tikties, jo vispirms esot jārod risinājums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-putins-neredzot-jegu-tikties-ar-zelenski.a650390/ Putins neredzot jēgu tikties ar Zelenski] lsm.lv 05.06.2026</ref> "[[The Wall Street Journal]]" rakstīja, ka Putins ir piedāvājis sarīkot trīspusēju tikšanos ar Trampu un Sji Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samita laikā 18. un 19. novembrī Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-medijs-putins-velas-tikties-ar-asv-un-kinas-lideri-lai-runatu-par-kara-ukraina-izbeigsanu.a668092/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Medijs: Putins vēlas tikties ar ASV un Ķīnas līderi, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu] lsm.lv 19.10.2026</ref> ==== Rietumvalstu iniciatīvas ==== [[Attēls:Secretary Rubio Participates in a Meeting on Ukraine (54458872633).jpg|thumb|270px|Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.]] 2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par [[Labas gribas koalīcija]]s izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2025-nato-spriez-par-eiropas-atturesanas-speku-izvietosanu-ukraina.a595038/ NATO spriež par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-sabiedrotie-vienojas-par-jaunu-palidzibu-ukrainai-lielbritanija-varetu-izvietot-ukraina-karavirus.a595203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Sabiedrotie vienojas par jaunu palīdzību Ukrainai; Lielbritānija varētu izvietot Ukrainā karavīrus] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (''[[de iure]]'') atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (''[[de facto]]'') atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]], kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.04.2025-asv-piedava-ukrainai-mieru-ar-nosacijumu-atteikties-no-krimas-un-nato.a596438/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV piedāvā Ukrainai mieru ar nosacījumu – atteikties no Krimas un NATO] lsm.lv 2025. gada 23. aprīlī</ref> 23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-ukraina-un-eiropas-savieniba-varetu-piekrist-pret-krieviju-noteikto-sankciju-mikstinasanai.a596828/ Ukraina un Eiropas Savienība varētu piekrist pret Krieviju noteikto sankciju mīkstināšanai] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> 2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> 1. maijā ASV īpašais sūtnis [[Kīts Kelogs]] informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava ''de facto'' piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.05.2025-asv-ipasais-sutnis-kellogs-ukraina-gatava-de-facto-atteikties-no-zemes.a597518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV īpašais sūtnis Kellogs: Ukraina gatava de facto atteikties no zemes] lsm.lv 2025. gada 1. maijā</ref> [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|[[Labas gribas koalīcija]]s Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer meets US President Donald Trump (54728861787).jpg|thumb|270px|Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer attends Coaltion of Willing Meeting press conference.jpg|thumb|270px|Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.]] 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> 12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja [[Kaja Kallasa]] Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.05.2025-tramps-pielauj-iespeju-ceturtdien-turcija-apmeklet-sarunas-par-mieru-ukraina.a598753/ Tramps pieļauj iespēju ceturtdien Turcijā apmeklēt sarunas par mieru Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 13. maijā</ref> Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis [[Stīvs Vitkofs]] paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2025-reuters-trampa-ipasais-sutnis-vitkofs-parpratis-putina-prasibas-kara-izbeigsanai-ukrainai.a612187/ «Reuters»: Trampa īpašais sūtnis Vitkofs pārpratis Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2025-asv-prezidents-jau-drizuma-plano-tikties-ar-putinu.a609509/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV prezidents jau drīzumā plāno tikties ar Putinu] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā [[Aļaska]]s štatā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-tramps-ar-putinu-15-augusta-tiksies-alaska.a609791/ Tramps ar Putinu 15. augustā tiksies Aļaskā] lsm.lv 2025. gada 9. augustā</ref> Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2025-trampa-un-zelenska-atkalsatiksanas-baltaja-nama-aizrit-krietni-pozitivaka-gaisotne-neka-februari.a610863/ Trampa un Zelenska atkalsatikšanās Baltajā namā aizrit krietni pozitīvākā gaisotnē nekā februārī] lsm.lv 2025. gada 18. augustā</ref> 22. augustā NATO ģenerālsekretārs [[Marks Rite]] tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka "drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-nato-generalsekretars-vizite-kijiva-ukrainai-tiks-sniegtas-divu-limenu-drosibas-garantijas.a611438/ NATO ģenerālsekretārs vizītē Kijivā: Ukrainai tiks sniegtas divu līmeņu drošības garantijas] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 4. septembrī [[Labas gribas koalīcija]]s valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2025-rietumvalstis-vienojusas-par-drosibas-garantijam-ukrainai.a613109/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rietumvalstis vienojušās par drošības garantijām Ukrainai] lsm.lv 2025. gada 4. septembrī</ref> 2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.01.2026-labas-gribas-koalicija-vienojas-par-reakciju-ja-pec-pamiera-noslegsanas-ukrainai-atkartoti-uzbruktu.a628837/ Labas gribas koalīcija vienojas par reakciju, ja pēc pamiera noslēgšanas Ukrainai atkārtoti uzbruktu] lsm.lv 2026. gada 6. janvārī</ref> 2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to ''[[de iure]]'' neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2026-es-prasis-krievijas-karaspeka-izvesanu-ne-tikai-no-ukrainas-bet-ari-no-baltkrievijas-gruzijas-armenijas-un-piednestras.a635417/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ES prasīs Krievijas karaspēka izvešanu ne tikai no Ukrainas, bet arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras] lsm.lv 19.02.2026</ref> 17. jūnijā kļuva zināms, ka [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs [[Antoniu Košta]] licis atvērt komunikācijas kanālus saziņai ar Krievijas valdību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2026-amatpersona-eiropadomes-priekssedetaja-kostas-birojam-bijusi-diplomatiska-sazina-ar-kremli.a651948/ Amatpersona: Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas birojam bijusi diplomātiska saziņa ar Kremli] lsm.lv 17.06.2026</ref> === Ukrainas un Krievijas sarunu prasības === [[Attēls:President Donald Trump participates in a bilateral meeting with Ukrainian president Volodymyr Zelenskyy P20250625DT-0743.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.]] [[Attēls:President Donald Trump speaks with Russian President Vladimir Putin on the phone (54732163710).jpg|thumb|Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.]] [[Attēls:Donald Trump hosts a meeting with Ukrainian President Volodymyr Zelenskyy in the Cabinet Room of the White House on October 17, 2025 - 17.jpg|thumb|ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.]] 2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2025-stambula-pirmdien-notiks-ukrainas-un-krievijas-sarunu-otra-karta.a601426/ Stambulā pirmdien notiks Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2025-eiropas-lideri-par-mieru-ukraina-nedrikst-lemt-bez-ukrainas.a609841/ Eiropas līderi: Par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 10. augustā</ref> 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-eksperts-sarunas-par-mieru-ukraina-var-turpinaties-vel-menesiem-ilgi.a623806/ Eksperts: Sarunas par mieru Ukrainā var turpināties vēl mēnešiem ilgi] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2025-ukraina-un-asv-sarunas-izstradajusas-20-punktu-miera-planu.a624767/ Ukraina un ASV sarunās izstrādājušas 20 punktu miera plānu] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> [[CNN]] vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar [[NATO]] 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2025-tramps-uzaicinats-apmeklet-eiropu.a625916/ Tramps uzaicināts apmeklēt Eiropu] lsm.lv 2025. gada 11. decembrī</ref> 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-zelenskis-sarunas-ar-asv-teritorialie-jautajumi-nav-atrisinati.a627723/ Zelenskis: Sarunās ar ASV teritoriālie jautājumi nav atrisināti] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.12.2025-medijs-krievija-pieprasis-izmainas-miera-plana.a627757/ Medijs: Krievija pieprasīs izmaiņas miera plānā] lsm.lv 2025. gada 24. decembrī</ref> 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.12.2025-ukraina-jaunakaja-miera-plana-pirmo-reizi-pauz-gatavibu-atvilkt-spekus-no-donbasa-regiona.a627779/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina jaunākajā miera plānā pirmo reizi pauž gatavību atvilkt spēkus no Donbasa reģiona] lsm.lv 2025. gada 25. decembrī</ref> 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2025-zelenskis-asv-piedava-ukrainai-drosibas-garantijas-uz-15-gadiem.a628151/ Zelenskis: ASV piedāvā Ukrainai drošības garantijas uz 15 gadiem] lsm.lv 2025. gada 29. decembrī</ref> == Eskalācijas draudi 2026. ɡada rudenī == 2026. ɡada 25. augustā [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> Vēlāk parādījās informācija, ka Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši pret Baltijas valstīm. Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka "ir zināms, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai - gan karā ar Ukrainu, gan visā reģionā, un ka Krievijai šis rudens un ziema ir jākļūst par izšķirošiem."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-tusks-krievija-loti-nopietni-gatavojas-eskalacijai-kara-ar-ukrainu-un-visa-regiona.a660893/ Tusks: Krievija ļoti nopietni gatavojas eskalācijai karā ar Ukrainu un visā reģionā] lsm.lv 29.08.2026</ref> == Iedzīvotāju aptaujas == === Ukrainā === No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-aptauja-44-ukrainu-atbalsta-sarunu-saksanu-ar-krieviju-bet-ne-ar-putina-nosacijumiem.a561488/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem] lsm.lv 2024. gada 15. jūlijā</ref> 2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.01.2025-aptauja-pieaug-ukrainu-skaits-kuri-atbalsta-kara-iesaldesanu.a585411/ Aptauja: Pieaug ukraiņu skaits, kuri atbalsta kara iesaldēšanu] lsm.lv 2025. gada 28. janvārī</ref> 2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).<ref name = lsm4.februārī/> === Krievijā === Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.11.2024-aptauja-76-krievijas-iedzivotaju-atbalsta-karu-bet-tikai-40-atbalstitu-tuvinieku-dalibu-taja.a575638/ Aptauja: 76% Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu, bet tikai 40% atbalstītu tuvinieku dalību tajā] lsm.lv 2024. gada 8. novembrī</ref> Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.12.2025-aptauja-krievija-atbalsts-karam-pret-ukrainu-sarucis-lidz-25.a627672/ Aptauja: Krievijā atbalsts karam pret Ukrainu sarucis līdz 25%] lsm.lv 2025. gada 23. decembrī</ref> === Baltijas valstīs === 2026. gada oktobrī Saeimas analītiskais dienests publicēja 2025. gada rudenī veiktās Baltijas valstu (iekļaujot arī Somiju) iedzīvotāju aptaujas rezultātus. 66 % Latvijā aptaujāto atbalstīja valsts bruņotu pretestību aɡresijai, tomēr uz jautājumu par ɡatavību personīgi aizstāvēt savu valsti apstiprinoši atbildēja tikai 37 % Latvijas iedzīvotāju (visbiežāk Rīgā, bet visretāk Latgalē). Igaunijā uz šo jautājumu pozitīvi atbildēja 45 %, Lietuvā – 52 %, bet Somijā – 64 % aptaujāto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-petijums-sabiedribas-griba-aizstavet-valsti-uzbrukuma-laika-latvija-ir-zemaka-baltijas-valstis.a668862/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pētījums: Sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma laikā Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs] lsm.lv 23.10.2026</ref> == Okupēto teritoriju aneksija == [[Attēls:Moscow Annexation Ceremony (free image).png|thumb|270px|Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.]] [[Attēls:Map of Ukraine, with Russian-occupied regions highlighted.svg|thumb|270px|Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.]] 2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū [[DTR]] un [[LTR]] varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus [[referendums|referendumus]] par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"<ref name=":4">{{ziņu atsauce |date=23 September 2022 |title="Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ" |agency=TASS |url=https://tass.ru/info/15843175?utm_source=google.com&utm_medium=organic&utm_campaign=google.com&utm_referrer=google.com |access-date=24 September 2022}}</ref> Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-rikos-referendumu-par-ukrainas-austrumos-okupeto-teritoriju-pievienosanu-krievijai.a474506/ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai] lsm.lv 2022. gada 20. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-referendumos-ukrainas-apgabalu-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-teju-visi.a475520/ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi] lsm.lv 2022. gada 28. septembrī</ref> 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generalsekretars-krievijas-aneksijas-planiem-nav-vietas-musdienu-pasaule.a475887/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē] lsm.lv 2022. gada 29. septembrī</ref> 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-dekretus-par-hersonas-un-zaporizjas-apgabalu-neatkaribas-atzisanu.a475895/ Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 30. septembrī [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]] Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-parakstijis-rikojumu-par-okupeto-ukrainas-apgabalu-ieklausanu-krievijas-sastava.a476002/ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> == Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 2022. gada 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55484948113).jpg|thumb|270px|[[Endijs Bērnems]], Volodimirs Zelenskis un [[Antoniu Košta]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] 2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> 2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem [[Hāga|Hāgā]] izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-ierodas-16-eiropas-savienibas-komisari.a494633/ Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri] lsm.lv 2023. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.06.2024-brisele-ukraina-atbilst-kriterijiem-lai-uzsaktu-iestasanas-sarunas-eiropas-savieniba.a557141/ Brisele: Ukraina atbilst kritērijiem, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā] lsm.lv 2024. gada 7. jūnijā</ref> 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-prasis-paatrinatu-uznemsanu-nato.a476025/ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī</ref> 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz [[Trešais pasaules karš|Trešo pasaules karu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-ukrainas-uznemsana-nato-novestu-pie-tresa-pasaules-kara.a477847/ Krievija brīdina: Ukrainas uzņemšana NATO novestu pie Trešā pasaules kara] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> == Starptautiskā nostāja == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievijas Federācija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, [[Vīza|vīzu]] politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> 23. novembrī [[Eiropas Parlaments]] (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi [[terora akti]]em un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-parlaments-pasludina-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a483799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 23. novembrī</ref> ==== Igaunija ==== [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī [[Igaunijas ukraiņi|Igaunijas ukraiņu]] organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> ==== Latvija ==== [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] [[Attēls:Prime Minister Andy Burnham visits Ukraine (55483823672).jpg|thumb|[[Andris Kulbergs]], [[Liks Frīdens]], [[Aleksanders Stubs]] un [[Endijs Bērnems]] Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Apstiprināja [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 28. februārī [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "[[Krievu balss pret karu]]", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/events/br%C4%ABv%C4%ABbas-pieminek%C4%BCa-laukums/%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BE%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D0%B9-%D0%BC%D0%B8%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81-%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2-%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D1%8B-pretkara-protests-krievu-balss-pre/3225195147805208/|title=Антивоенный митинг "Русский голос против войны" {{!}} Pretkara protests "Krievu balss pret karu"|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-19|language=lv}}</ref> kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7506952/video-v-rige-proshel-antivoennyy-miting-russkoyazychnyh-latvii-rus-tvnet-pobyval-na-meropriyatii|title=Видео &#10217; В Риге прошел антивоенный митинг русскоязычных Латвии. RUS TVNET побывал на мероприятии|website=Общество|access-date=2022-10-19|date=2022-04-23|language=ru}}</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem. ==== Lietuva ==== [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 2022. gada 10. maijā [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators [[Rends Pols]] mēģināja bloķēt šo likumprojektu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-republikanu-senators-rends-pols-bloke-likumprojektu-par-40-miljardu-dolaru-palidzibas-paketi-ukrainai.a456570/ ASV republikāņu senators Rends Pols bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori. [[Attēls:Історичний виступ Володимира Зеленського у Конгресі Сполучених Штатів Америки.webm|thumb|Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī]] 2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja [[Lindsijs Greiems|Lindsija Greiema]] piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-jaunaja-budzeta-paredz-45-miljardu-dolaru-palidzibu-ukrainai.a488498/ ASV jaunajā budžetā paredz 45 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> 21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu ''[[MIM-104 Patriot]]'', lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-pieskirsanu-ukrainai.a488256/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ASV paziņo par pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» piešķiršanu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. decembrī</ref> === Apvienotā Karaliste === [[Attēls:Виступ Володимира Зеленського у Парламенті Великої Британії.webm|thumb|Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā]] 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]]&nbsp;— "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === NATO === 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-parlamentara-asambleja-krieviju-nodeve-par-teroristi.a483541/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article NATO parlamentārā asambleja Krieviju nodēvē par teroristi] lsm.lv 2022. gada 22. novembrī</ref> 2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema [[Slupcas apriņķis|Slupcas apriņķī]] atklāja septiņas militārās noliktavas (''Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex''), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2023-polija-atklatas-asv-armijas-ierocu-noliktavas.a504090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polijā atklātas ASV armijas ieroču noliktavas] lsm.lv 2023. gada 8. aprīlī</ref> === Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) === ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru. 16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-lauj-zelenskim-pie-generalas-asamblejas-versties-ar-videouzrunu.a474071/ ANO ļauj Zelenskim pie Ģenerālās asamblejas vērsties ar videouzrunu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi [[veto]] līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, [[Nikaragva]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]]) bija pret, bet 35 valstis atturējās ([[Alžīrija]], [[Armēnija]], [[Bolīvija]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Dienvidāfrika]], [[Dienvidsudāna]], [[Eritreja]], [[Esvatini]], [[Etiopija]], [[Gvineja]], [[Hondurasa]], [[Indija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Kongo Republika]], [[Kuba]], [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Laosa]], [[Lesoto]], [[Mali]], [[Mongolija]], [[Mozambika]], [[Namībija]], [[Pakistāna]], [[Sudāna]], [[Šrilanka]], [[Tadžikistāna]], [[Taizeme]], [[Togo]], [[Uganda]], [[Tanzānija]], [[Uzbekistāna]], [[Vjetnama]], [[Zimbabve]]).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-istenoto-ukrainas-zemju-aneksiju.a477771/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-aicina-panakt-no-krievijas-reparacijas-ukrainai.a482572/ ANO Ģenerālā asambleja aicina panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 14. novembrī</ref> 2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-generala-asambleja-nosoda-krievijas-iebrukumu-ukraina.a497949/ ANO Ģenerālā asambleja nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 24. februārī</ref> 2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.10.2023-ano-generala-asambleja-noraida-krievijas-meginajumu-atgriezties-cilvektiesibu-padome.a527311/ ANO Ģenerālā asambleja noraida Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2023. gada 11. oktobrī</ref> Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.02.2025-asv-ierosina-ano-rezoluciju-par-ukrainas-karu-nepiemin-krievijas-okupeto-teritoriju.a588859/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular ASV ierosina ANO rezolūciju par Ukrainas karu; nepiemin Krievijas okupēto teritoriju] lsm.lv 2025. gada 22. februārī</ref> 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, [[Burkinafaso]], [[Burundi]], [[Centrālāfrikas Republika]], [[Ekvatoriālā Gvineja]], [[Eritreja]], [[Haiti]], Krievijas Federācija, [[Mali]], [[Māršala Salas]], [[Nigēra]], [[Nikaragva]], [[Palau]], [[Sudāna]], Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja. <gallery> Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.5 vote.svg|Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju. </gallery> === EDSO === [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti [[Vāgnera grupa]]s finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-krievija-pametusi-eiropas-drosibas-un-sadarbibas-organizacijas-parlamentaro-asambleju.a560326/ Krievija pametusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentāro asambleju] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> === G-20 valstis === 2022. gada 16. novembrī [[G-20]] līderi [[Bali]] pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g20-valstis-pazinojuma-nosoda-krievijas-agresiju-pret-ukrainu.a482783/ G20 valstis paziņojumā nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 16. novembrī</ref> 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās [[Deli]], dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/blinkens-ticies-ar-lavrovu-uzsveris-asv-atbalstu-ukrainai.a498988/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Blinkens ticies ar Lavrovu, uzsvēris ASV atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 2. martā</ref> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai === 21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.<ref name="ReferenceA"/> 2023. gada janvārī [[Davosa]]s pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO [[Andrejs Pildegovičs]] prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/latvijas-vestnieks-ano-balsojums-par-tribunala-izveidi-krievijas-tiesasanai-varetu-but-marta.a493542/ Latvijas vēstnieks ANO: Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā] lsm.lv 2023. gada 26. janvārī</ref> Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja [[Eiropas Savienības komisārs]] tiesiskuma jautājumos [[Didjē Reinderss]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-komisars-nepieciesams-tribunals-krievijas-agresijas-noziegumiem.a495857/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi ES komisārs: Nepieciešams tribunāls Krievijas agresijas noziegumiem] lsm.lv 2023. gada 10. februārī</ref> 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2023-ano-krievijas-istenota-ukrainu-bernu-piespiedu-parvietosana-ir-kara-noziegums.a501154/ ANO: Krievijas īstenotā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir kara noziegums] lsm.lv 2023. gada 16. martā</ref> 17. martā [[Hāga]]s [[Starptautiskā Krimināltiesa]] (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/ Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref> 2025. gada februārī [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-eiropas-padomes-generalsekretars-ukrainas-tribunalam-vajadzetu-sakt-darbu-sogad.a586980/ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs: Ukrainas tribunālam vajadzētu sākt darbu šogad] lsm.lv 2025. gada 7. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] 5f2di7tgxxm9cmrxlmq2dmzerj7pllh 0 508008 4539607 4442817 2026-10-25T10:30:07Z Bendžamins 76862 4539607 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Serhio Kanaless | nationalyears3 = 2009 | nationalcaps4 = 10 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalyears4 = 2009—2010 | nationalgoals3 = 1 | nationalcaps3 = 1 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears5 = 2011 | nationalcaps2 = 11 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2007—2008 | nationalgoals1 = 1 | nationalcaps1 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | goals7 = 30 | name = | nationalcaps7 = 11 | nationalyears7 = 2019—2023 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | birth_place = | birth_date = | caption = Kanaless 2018. gadā | nationalcaps5 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalgoals6 = 6 | nationalcaps6 = 10 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears6 = 2010—2013 | nationalgoals5 = 2 | nationalyears1 = 2007 | caps7 = 164 | image = Real Sociedad - Red Bull Salzburgo 52 (39408621605) (cropped) 2.jpg | years1 = 2008—2010 | caps2 = 32 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | years2 = 2008—2010 | goals1 = 4 | caps1 = 28 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Cantabria|Racing B]] | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years3 = 2010—2012 | clubnumber = 20 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | height = 180 | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Santandera}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|16}} | fullname = | goals2 = 6 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | caps5 = 32 | years7 = 2018—2023 | goals6 = 10 | caps6 = 135 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | years6 = 2014—2018 | goals5 = 2 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | caps3 = 10 | years5 = 2012—2014 | goals4 = 1 | caps4 = 11 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years4 = 2011—2012 | goals3 = 0 | nationalgoals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Monterrey|Monterrey]] | years8 = 2023—2026 | caps8 = 95 | goals8 = 41 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | years9 = 2026— | caps9 = 9 | goals9 = 1 }}'''Serhio Kanaless Madraso''' ({{Val|es|Sergio Canales Madrazo}}, dzimis {{Dat|1991|2|16}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Kanaless pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu [[Racing de Santander|''Racing Santander'']]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās [[Real Madrid CF|''Real Madrid'']], [[Valencia CF|''Valencia'']], ''[[Real Sociedad]]'' un ''[[Real Betis|Betis]]'', kā arī Meksikas komandā [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']]. Spānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2019. gadā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[Copa del Rey]]: 2010—11 '''Real Betis''' * Copa del Rey: 2021—22 '''Spānijas izlase''' * [[UEFA Nāciju līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kanaless, Serhio}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:C.F. Monterrey spēlētāji]] [[Kategorija:Racing de Santander spēlētāji]] ae0s3jyvwhhrdtyhxm8vp1l0atm5qzd 0 508428 4539619 4496541 2026-10-25T10:58:44Z Bendžamins 76862 4539619 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Marks Kukurelja | nationalyears4 = 2016—2017 | nationalcaps5 = 6 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalyears5 = 2016 | nationalgoals4 = 0 | nationalcaps4 = 6 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears6 = 2019—2021 | nationalcaps3 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalyears3 = 2016 | nationalgoals2 = 2 | nationalcaps2 = 16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalgoals5 = 0 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam7 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalgoals7 = 0 | nationalcaps8 = 35 | nationalcaps7 = 6 | nationalyears8 = 2021— | nationalyears7 = 2021 | nationalteam8 = {{fb|ESP}} | birth_place = | nationalcaps6 = 10 | birth_date = | caption = Marks Kukurelja 2026. gadā | name = | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalgoals6 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalcaps1 = 3 | image = Marc Cucurella Argentina v Spain 19 July 2026-064 (cropped).jpg | years1 = 2016—2019 | caps2 = 0 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona]] | years2 = 2017—2020 | goals1 = 1 | caps1 = 48 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B]] | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years3 = 2018—2019 | clubnumber = 17 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[ Real Madrid CF|Real Madrid]] | height = 172 | cityofbirth = {{vieta|Spānija|Alelja}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|22}} | fullname = | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Eibar|Eibar]] | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | caps5 = 38 | nationalyears1 = 2014 | goals6 = 1 | caps6 = 35 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | years6 = 2021—2022 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]] | years7 = 2022—2026 | caps7 = 115 | goals7 = 6 | goals5 = 3 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | caps3 = 31 | years5 = 2020—2021 | goals4 = 1 | caps4 = 37 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]] | years4 = 2019—2020 | goals3 = 1 | nationalgoals8 = 1 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[ Real Madrid CF|Real Madrid]] | years8 = 2026— | caps8 = 9 | goals8 = 0 }}'''Marks Kukurelja Saseta''' ({{Val|es|Marc Cucurella Saseta}}, dzimis {{Dat|1998|7|22}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Kukurelja pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandu ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''.<ref>{{Cite web|url=https://www.chelseafc.com/en/news/article/cucurella-becomes-a-blue|title=Cucurella becomes a Blue|website=www.chelseafc.com}}</ref> 2016. gadā debitējis ''[[FC Barcelona B]]'' komandā, bet ''[[La Liga]]'' turnīrā nevienu spēli ar galveno komandu viņš neaizvadīja. Ticis izīrēts citām Spānijas komandām [[SD Eibar|''Eibar'']] un [[Getafe CF|''Getafe'']]. 2020. gadā par 6 miljoniem [[eiro]] pievienojies ''Getafe'' komandai. Pēc vienas sezonas Spānijas komandā, Kukurelja noslēdza piecu gadu līgumu ar Anglijas Premjerlīgas komandu [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']]. Spānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2021. gadā. Izcīnījis sudraba medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Chelsea FC''' * [[FA Kauss]] finālists : 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[UEFA Konferences līga]]: [[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|2024—2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/28052025-chelsea_otraja_puslaika_parsledz_atrumus_ |title= "Chelsea" otrajā puslaikā pārslēdz "ātrumus" un triumfē Konferences līgā|accessdate=2025-05-29 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14072025-chelsea_pirmaja_puslaika_nokarto_triumfu_|title="Chelsea" pirmajā puslaikā nokārto triumfu Klubu pasaules kausā|accessdate=2025-07-13 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{Cite web|url=https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni|title=Spānijas izlase kļūst par titulētāko Eiropas čempioni|website=www.delfi.lv}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kukurelja, Marks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:SD Eibar spēlētāji]] [[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] <references />{{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] qdxol5hteftd8p8gmo0rpdoof098jy4 0 510577 4539592 4357582 2026-10-25T09:54:03Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539592 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rpkk prod gotina1.jpg|thumb|[[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombinātā]] ražotā „Latgales Gotiņa”.]] '''„Gotiņas”''' ir [[konfektes]], ko gatavo no [[piens|piena]], [[cukurs|cukura]], [[glikoze]]s sīrupa, [[sviests|sviesta]] vai [[augu tauki]]em, [[vanilīns|vanilīna]], kā arī [[rieksti]]em, [[rozīnes|rozīnēm]], saulespuķu sēklām un citām piedevām.<ref name="zīmolu leģendas">[https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2014/03/31/latvijas-garsa-labakais-no-piena/ Latvijas garša. Labākais no piena] Zīmolu leģendas Latvijā 31-03-2014</ref> == Gatavošana == „Gotiņas” var vārīt no svaiga, iebiezināta vai sausā pilnpiena. Vārīšana notiek augstā temperatūrā, kuras laikā „Gotiņas” masa iegūst brūno krāsu. Kad vārīšana pabeigta, karsto masu izlej uz dzesēšanas galdiem, kur tā atdziest apmēram stundu. Pēc tam tinējas masu ar asu nazi sagriež slejās, izgriež konfekšu formas un ietin tās papīriņos. [[Latvijas PSR]] laikā „Gotiņu” ražošanā bieži izmantoja invertsīrupu, ko uzņēmumā gatavoja uz vietas no cukura, [[pienskābe]]s un ūdens.<ref name="zīmolu leģendas"/> == Vēsture == Piena konfekšu vārīšanu mācīja [[Kaucmindes mājturības skola|Kaucmindes mājturības skolā]], senākās piena konfektes vārīja virtuves grāpjos, vienā katlā sajaucot cukuru ar pienu, krējumu vai cukurbiešu sīrupu. Mūsdienu „Gotiņām” līdzīgas konfektes ražoja [[A/S "Laima"]], [[Vilhelms Ķuze|V. Ķuzes]] fabrika, Latvijas Piensaimnieku savienība (ar nosaukumu „Laimīte”) un citi uzņēmumi.<ref name="zīmolu leģendas"/> 1956. gadā [[Latvijas PSR]] Patērētāju biedrību savienības [[Skrīveru pārtikas kombināts]] kopā ar pārtikas tehnologiem no Rīgas sāka „Gotiņu” ražošanas tehnoloģijas un receptūras izstrādi. Tā tapa eksperimentu ceļā, cenšoties atdarināt pirmskara krējuma konfekšu garšu un īpašības. 1957. gada rudenī kombināts sāka konfekšu „Gotiņa” ražošanu. 1958. gadā Skrīveros saražoja 120 tonnas konfekšu, kas vēlāk izauga līdz 500 tonnām gadā. 1960. gadā „Gotiņu” izgatavošanu sāka [[Lizuma cietes rūpnīca]]s konfekšu ražotne un [[Saldus pārtikas kombināts]].<ref name="zīmolu leģendas"/> Latvijā ražotās „Gotiņas” kļuva ļoti pieprasītas [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās, tādēļ piena konfekšu ražošanu uzsāka arī [[Ogre]]s pārtikas kombināts, [[Vaiņode]]s rūpkombināts, [[Tukums|Tukuma]] rūpkombināts, [[Limbaži|Limbažu]] pārtikas kombināts, [[Bauska]]s rūpkombināts, [[Rēzekne]]s agrokombināts, [[Alūksne]]s rūpkombināts, fabrika „Uzvara” un kopā bija apmēram 30 „Gotiņu” ražotņu. Latvija tolaik eksportēja ap 6000 tonnu „Gotiņu” gadā.<ref name="zīmolu leģendas"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} [[Kategorija:Piena produkti]] [[Kategorija:Latviešu virtuve]] [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]] ls306b4cunuz0wjouravkntn2d0rdyb 10 512471 4539428 4138052 2026-10-24T20:06:48Z BFD-69 82094 attēls 4539428 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Krasnodaras novada pilsētas |title = [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada ]] pilsētas |imageleft = [[Attēls:Coat of Arms of Krasnodar Krai (official).svg|25px|Krasnodaras novada ģerbonis]] |image = [[Attēls:Flag of Krasnodar Krai.svg|40px|Krasnodaras novada karogs]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = : [[Abinska]] : [[Anapa]] : [[Apšeronska]] : [[Armavira]] : [[Belorečenska]] : [[Gelendžika]] : [[Gorjačijkļuča]] : [[Guļkeviči]] : [[Hadiženska]] : [[Jeiska]] : [[Korenovska]] : '''[[Krasnodara]]''' : [[Krimska]] : [[Kropotkina]] : [[Kurgaņinska]] : [[Labinska]] : [[Novokubanska]] : [[Novorosijska]] : [[Primorskoahtarska]] : [[Slavjanska pie Kubaņas]] : [[Soči]] : [[Temrjuka]] : [[Tihorecka]] : [[Timašovska]] : [[Tuapse]] : [[Ustjlabinska]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Krievijas navigācijas veidnes|Krasnodaras novada pilsētas]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Krasnodaras novada pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] </includeonly> lng370uuxfps57xdxmfl77p4zdiwqrl 0 518885 4539419 4537448 2026-10-24T19:05:38Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539419 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Salienas pagasts<br/>Jaunborne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksna<br/>Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] rku2fzrt9gb5kuhlalutyess0cgckyp 0 518886 4539382 4535258 2026-10-24T16:38:24Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4539382 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] cvkogn5olknkpkjxlncngoyqvzkfq5h 0 519048 4539437 4357618 2026-10-24T21:24:28Z KartoshkaFri78 101366 4539437 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Candyman'' | operators = | attēls = Candymanposter.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Bernards Rouzs]] | producents = | scenārijs = Bernards Rouzs | aktieri = * [[Virdžīnija Madsena]] * [[Tonijs Tods]] * [[Ksanders Bērklijs]] * [[Kasi Lemonsa]] | mūzika = [[Filips Glāss]] | oriģinālnos = ''Candyman'' | studija = * ''Propaganda Films'' * ''PolyGram Filmed Entertainment'' | montāža = | izplatītājs = ''TriStar Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1992|9|11|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|1992|10|16|ASV}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|8–9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|25,8 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4081616385/weekend/|title=Candyman (1992) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|12}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''''Candyman''''' ir 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Bernards Rouzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Virdžīnija Madsena]], [[Tonijs Tods]], [[Ksanders Bērklijs]] un [[Kasi Lemonsa]]. Filma ir balstīta uz [[Klaivs Bārkers|Klaiva Bārkera]] īsā stāsta ''The Forbidden''. Filma stāsta par Čikāgas studenti, kura veido diplomdarbu par [[Mūsdienu teika|mūsdienu teikām]] un [[Folklora|folkloru]], kas viņu noved pie leģendas "Kendimena", [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] mākslinieka un verga dēla, kurš tika noslepkavots 19. gadsimta beigās. ''Candyman'' pirmizrāde notika {{Dat|1992|9|11|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un nopelnīja vairāk nekā 25 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Mūsdienās tā nereti tiek uzskatīta par šausmu kino klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6093148/candyman-review/|title='Candyman' Teases Out New Relevance From a ‘90s Horror Classic|website=Time|access-date=2022-08-12|language=en|archive-date=2022-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220812141528/https://time.com/6093148/candyman-review/}}</ref> Filmai sekoja divi turpinājumi: ''[[Candyman: Farewell to the Flesh]]'' (1995) un ''[[Candyman: Day of the Dead]]''. 2021. gadā tika izdota filma "[[Kendimens]]", kas ir šīs filmas tiešs turpinājums. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:TriStar Pictures filmas]] e25howq003d6c3stcq9iytjfweojij1 0 522735 4539498 4537663 2026-10-25T05:58:07Z Pirags 3757 atjaunināju 4539498 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 806 648 (51,79%)<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43 </ref> | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- AS --> | image1 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour1 = ffa800 | leader1 = [[Andris Kulbergs]] | party1 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election1 = 15 (11,05%) | seats_before1 = 14 | seats_after1 = '''41''' | seat_change1 = {{increase}} 27 | popular_vote1 = 283 892 | percentage1 = 35,288% | swing1 = <!-- LPV --> | image2 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour2 = A8343C | leader2 = [[Ainārs Šlesers]] | party2 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election2 = 9 (6,22%) | seats_before2 = 8 | seats_after2 = '''17''' | seat_change2 = {{increase}} 9 | popular_vote2 = 105 198 | percentage2 = 13,076% | swing2 = <!-- SV/AJ --> | image3 = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 6767ad | leader3 = [[Jūlija Stepaņenko]] | party3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | last_election3 = 0 (3,24%) | seats_before3 = 0 | seats_after3 = '''15''' | seat_change3 = {{increase}} 15 | popular_vote3 = 94 211 | percentage3 = 11,710% | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = '''10''' | seat_change4 = {{decrease}} 2 | popular_vote4 = 71 579 | percentage4 = 8,897% | swing4 = <!-- P --> | image5 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = E64632 | leader5 = [[Andris Šuvajevs]] | party5 = [[Progresīvie]] | last_election5 = 10 (6,14%) | seats_before5 = 9 | seats_after5 = '''10''' | seat_change5 = {{increase}} 1 | popular_vote5 = 63 382 | percentage5 = 7,878% | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arvils Ašeradens]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 26 (18,94%) | seats_before6 = 25 | seats_after6 = '''7''' | seat_change6 = {{decrease}} 18 | popular_vote6 = 51 183 | percentage6 = 6,362% | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Vēlēšanu rezultāti == Vēlēšanu rezultāti tika apstiprināti 16. oktobrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cvk.lv/jaunums/cvk-apstiprina-15-saeimas-velesanu-rezultatus|title=CVK apstiprina 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus|last=|first=|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|16||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/201.5|title=Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 83. Par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem|last=Latvijas Vēstnesis|website=www.vestnesis.lv|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|19||bez}}}}</ref> {{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026</ref> {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43</ref>''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlēšanu apgabals |style="width:140px; text-align:center;"| Balsstiesīgo skaits |style="width:140px;"| Nobalsojušo skaits |style="width:140px; text-align:center;"| Vēlētāju aktivitāte |- |style="text-align:left;"| Rīga | 399 790 (Rīga)<br />199 452 (ārzemes) | 255 053 (Rīga) <br />23 196 (ārzemes) | 63,80% (Rīga) <br />11,63% (ārzemes) |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 400 969 | 236 786 | 59,05% |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 199 469 | 108 678 | 54,48% |- |style="text-align:left;"| Latgale | 183 759 | 86 685 | 47,17% |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 174 176 | 96 250 | 55,26% |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Kopā | 1 557 615 | 807 072 | 51,81% |} === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu === Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta ] lsm.lv 03.10.2026</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]] ! rowspan="2" |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E1D32; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |''Exit poll'' |SKDS/LTV/RSU<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> |6500 |'''6,7''' |3,7 |style="background: #f7bd4d" |'''35,6''' |'''8,7''' |1,7 |'''11,3''' | colspan="2" |'''11,1''' |3,1 |0,6 |'''10,8''' |1,3 |3,0 |2,4 |style="background: #f7bd4d" |24,3 |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |1,5 |3,2 |2,7 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |4.–16. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> |2035 |'''6,8''' |'''6,5''' |style="background: #f7bd4d" |'''22,7''' |'''8,7''' |3,1 |'''13,3''' | colspan="2" |'''10,2''' |3,7 |2,4 |'''14,1''' |2,0 |3,7 |2,8 |style="background: #f7bd4d" |8,6 |- |21.–31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' | style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' | colspan="2" |'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |1,2 |3,3 |2 | style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |1,3 |2,5 |2 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |1,9 |3,6 |2,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |1,7 |4,5 |3,9 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis – maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |2 |'''5,2''' |2,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |1,9 |'''8,1''' |11,9 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |1,8 |3,7 |4,5 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref> |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |3,4 |'''7,3''' |12,4 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 6wh01uawfu0w3xkvx399ca82m2zdmd4 4539502 4539498 2026-10-25T06:03:12Z Pirags 3757 /* Norise */ atj 4539502 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 806 648 (51,79%)<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43 </ref> | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- AS --> | image1 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour1 = ffa800 | leader1 = [[Andris Kulbergs]] | party1 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election1 = 15 (11,05%) | seats_before1 = 14 | seats_after1 = '''41''' | seat_change1 = {{increase}} 27 | popular_vote1 = 283 892 | percentage1 = 35,288% | swing1 = <!-- LPV --> | image2 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour2 = A8343C | leader2 = [[Ainārs Šlesers]] | party2 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election2 = 9 (6,22%) | seats_before2 = 8 | seats_after2 = '''17''' | seat_change2 = {{increase}} 9 | popular_vote2 = 105 198 | percentage2 = 13,076% | swing2 = <!-- SV/AJ --> | image3 = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 6767ad | leader3 = [[Jūlija Stepaņenko]] | party3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | last_election3 = 0 (3,24%) | seats_before3 = 0 | seats_after3 = '''15''' | seat_change3 = {{increase}} 15 | popular_vote3 = 94 211 | percentage3 = 11,710% | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = '''10''' | seat_change4 = {{decrease}} 2 | popular_vote4 = 71 579 | percentage4 = 8,897% | swing4 = <!-- P --> | image5 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = E64632 | leader5 = [[Andris Šuvajevs]] | party5 = [[Progresīvie]] | last_election5 = 10 (6,14%) | seats_before5 = 9 | seats_after5 = '''10''' | seat_change5 = {{increase}} 1 | popular_vote5 = 63 382 | percentage5 = 7,878% | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arvils Ašeradens]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 26 (18,94%) | seats_before6 = 25 | seats_after6 = '''7''' | seat_change6 = {{decrease}} 18 | popular_vote6 = 51 183 | percentage6 = 6,362% | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Vēlēšanu rezultāti == Vēlēšanu rezultāti tika apstiprināti 16. oktobrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cvk.lv/jaunums/cvk-apstiprina-15-saeimas-velesanu-rezultatus|title=CVK apstiprina 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus|last=|first=|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|16||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/201.5|title=Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 83. Par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem|last=Latvijas Vēstnesis|website=www.vestnesis.lv|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|19||bez}}}}</ref> {{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026</ref> {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43</ref>''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlēšanu apgabals |style="width:140px; text-align:center;"| Balsstiesīgo skaits |style="width:140px;"| Nobalsojušo skaits |style="width:140px; text-align:center;"| Vēlētāju aktivitāte |- |style="text-align:left;"| Rīga | 399 790 (Rīga)<br />199 452 (ārzemes) | 255 053 (Rīga) <br />23 196 (ārzemes) | 63,80% (Rīga) <br />11,63% (ārzemes) |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 400 969 | 236 786 | 59,05% |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 199 469 | 108 678 | 54,48% |- |style="text-align:left;"| Latgale | 183 759 | 86 685 | 47,17% |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 174 176 | 96 250 | 55,26% |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Kopā | 1 557 615 | 806 648 | 51,79% |} === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu === Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta ] lsm.lv 03.10.2026</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]] ! rowspan="2" |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E1D32; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |''Exit poll'' |SKDS/LTV/RSU<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> |6500 |'''6,7''' |3,7 |style="background: #f7bd4d" |'''35,6''' |'''8,7''' |1,7 |'''11,3''' | colspan="2" |'''11,1''' |3,1 |0,6 |'''10,8''' |1,3 |3,0 |2,4 |style="background: #f7bd4d" |24,3 |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |1,5 |3,2 |2,7 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |4.–16. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> |2035 |'''6,8''' |'''6,5''' |style="background: #f7bd4d" |'''22,7''' |'''8,7''' |3,1 |'''13,3''' | colspan="2" |'''10,2''' |3,7 |2,4 |'''14,1''' |2,0 |3,7 |2,8 |style="background: #f7bd4d" |8,6 |- |21.–31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' | style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' | colspan="2" |'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |1,2 |3,3 |2 | style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |1,3 |2,5 |2 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |1,9 |3,6 |2,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |1,7 |4,5 |3,9 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis – maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |2 |'''5,2''' |2,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |1,9 |'''8,1''' |11,9 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |1,8 |3,7 |4,5 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref> |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |3,4 |'''7,3''' |12,4 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] nsvawdz2ujxshj2b8odttqdrhwrnuoh 4539507 4539502 2026-10-25T06:18:05Z Pirags 3757 /* Norise */ pap 4539507 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 806 648 (51,79%)<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43 </ref> | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- AS --> | image1 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour1 = ffa800 | leader1 = [[Andris Kulbergs]] | party1 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election1 = 15 (11,05%) | seats_before1 = 14 | seats_after1 = '''41''' | seat_change1 = {{increase}} 27 | popular_vote1 = 283 892 | percentage1 = 35,288% | swing1 = <!-- LPV --> | image2 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour2 = A8343C | leader2 = [[Ainārs Šlesers]] | party2 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election2 = 9 (6,22%) | seats_before2 = 8 | seats_after2 = '''17''' | seat_change2 = {{increase}} 9 | popular_vote2 = 105 198 | percentage2 = 13,076% | swing2 = <!-- SV/AJ --> | image3 = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 6767ad | leader3 = [[Jūlija Stepaņenko]] | party3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | last_election3 = 0 (3,24%) | seats_before3 = 0 | seats_after3 = '''15''' | seat_change3 = {{increase}} 15 | popular_vote3 = 94 211 | percentage3 = 11,710% | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = '''10''' | seat_change4 = {{decrease}} 2 | popular_vote4 = 71 579 | percentage4 = 8,897% | swing4 = <!-- P --> | image5 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = E64632 | leader5 = [[Andris Šuvajevs]] | party5 = [[Progresīvie]] | last_election5 = 10 (6,14%) | seats_before5 = 9 | seats_after5 = '''10''' | seat_change5 = {{increase}} 1 | popular_vote5 = 63 382 | percentage5 = 7,878% | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arvils Ašeradens]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 26 (18,94%) | seats_before6 = 25 | seats_after6 = '''7''' | seat_change6 = {{decrease}} 18 | popular_vote6 = 51 183 | percentage6 = 6,362% | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Vēlēšanu rezultāti == Vēlēšanu rezultāti tika apstiprināti 16. oktobrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cvk.lv/jaunums/cvk-apstiprina-15-saeimas-velesanu-rezultatus|title=CVK apstiprina 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus|last=|first=|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|16||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2026/201.5|title=Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 83. Par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem|last=Latvijas Vēstnesis|website=www.vestnesis.lv|access-date={{Dat|2026|10|19||bez}}|date={{Dat|2026|10|19||bez}}}}</ref> {{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026</ref> {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43</ref>''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlēšanu apgabals |style="width:140px; text-align:center;"| Balsstiesīgo skaits |style="width:140px;"| Nobalsojušo skaits |style="width:140px; text-align:center;"| Vēlētāju aktivitāte |- |style="text-align:left;"| Rīga | 399 790 (Rīga)<br />199 452 (ārzemes) | 255 053 (Rīga) <br />23 196 (ārzemes) | 63,80% (Rīga) <br />11,63% (ārzemes) |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 400 969 | 236 786 | 59,05% |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 199 469 | 108 678 | 54,48% |- |style="text-align:left;"| Latgale | 183 759 | 86 685 | 47,17% |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 174 176 | 96 250 | 55,26% |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Kopā | 1 557 615 | 806 648 | 51,79% |} Vēlēšanās bija saņemtas 804 490 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 793 846 derīgas vēlēšanu zīmes. Tukšas bija 4306 vēlēšanu aploksnes, 78 aploksnēs bija saplēstas vēlēšanu zīmes, savukārt 6261 aploksnē bija vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes. === Vēlēšanu protokolu apstrīdēšana === [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] noraidīja politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" deputāta kandidāta Raimonda Lejnieka-Puķes sūdzību par CVK lēmumu, ar kuru atstāja bez izskatīšanas viņa iesniegumu par vairāku vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšanu, jo brīdī, kad sūdzības iesniedzējs vērsās CVK ar apstrīdēšanas iesniegumu, termiņš protokolu apstrīdēšanai bija beidzies. Savukārt par otru iesniegto pieteikumu AT skaidroja, ka šī pieteikuma saturu un formulējumus pagaidām sīkāk nevar komentēt pirms senatora izvērtējuma, taču tas ir vērsts uz CVK faktiskās rīcības apstrīdēšanu un vēlēšanu rezultātu atcelšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2026-augstaka-tiesa-noraida-deputata-amata-kandidata-sudzibu-par-15-saeimas-velesanu-rezultatiem.a668878/ Augstākā tiesa noraida deputāta amata kandidāta sūdzību par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem] lsm.lv 23.10.2026</ref> === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu === Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta ] lsm.lv 03.10.2026</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]] ! rowspan="2" |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E1D32; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |''Exit poll'' |SKDS/LTV/RSU<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> |6500 |'''6,7''' |3,7 |style="background: #f7bd4d" |'''35,6''' |'''8,7''' |1,7 |'''11,3''' | colspan="2" |'''11,1''' |3,1 |0,6 |'''10,8''' |1,3 |3,0 |2,4 |style="background: #f7bd4d" |24,3 |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |1,5 |3,2 |2,7 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |4.–16. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> |2035 |'''6,8''' |'''6,5''' |style="background: #f7bd4d" |'''22,7''' |'''8,7''' |3,1 |'''13,3''' | colspan="2" |'''10,2''' |3,7 |2,4 |'''14,1''' |2,0 |3,7 |2,8 |style="background: #f7bd4d" |8,6 |- |21.–31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' | style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' | colspan="2" |'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |1,2 |3,3 |2 | style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |1,3 |2,5 |2 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |1,9 |3,6 |2,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |1,7 |4,5 |3,9 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis – maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |2 |'''5,2''' |2,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |1,9 |'''8,1''' |11,9 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |1,8 |3,7 |4,5 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref> |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |3,4 |'''7,3''' |12,4 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] dekh8ki7m6hlvetcl8f11lui7wkj6f9 0 525195 4539462 4514743 2026-10-25T01:06:19Z DaceX 96827 4539462 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kārlis Šiliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|22}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 113 [[Kilograms|kg]] | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Florida Atlantic University'' | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Spānijas ACB līga|ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2015—2016 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 3 = 2016—2017 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} ''Ole Miss Rebels'' ([[NCAA]]) | kl_sez 4 = 2018—2021 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} ''Florida Atlantic Owls'' ([[NCAA]]) | kl_sez 5 = 2021—2023 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 6 = 2023—2024 | klubs 6 = {{flaga|Vācija}} ''[[BG Göttingen]]'' | kl_sez 7 = 2024—2025 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pistoia Basket 2000|Pistoia]]'' | kl_sez 8 = 2025 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | kl_sez 9 = 2025—2026 | klubs 9 = {{flaga|Turcija}} ''[[Trabzonspor (basketbols)|Trabzonspor]]'' | kl_sez 10 = 2026 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 11 = 2026—pašlaik | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | kl_sez 12 = | klubs 12 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kārlis Šiliņš''' (dzimis {{dat|1997|7|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Leyma Coruna]]'', bet iepriekš spēlējis trīs citās no vadošajām Eiropas līgām: [[Turcijas basketbola līga|Turcijas līgā]], [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijā]] un [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], arī Latvijas klubā [[BK Liepāja]]. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" Pārdaugavas sistēmā, kur viņa pirmie treneri bija Alda Juškēvica un Edgars Toms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporta-klubi.lv/lat/zinas/lbl2-oktobra-speletajs-karlis-silins.html|title=LBL2 Oktobra spēlētājs – Kārlis Šiliņš|last=dmitrijs@mansbirojs.lv|first=Dmitry Kolyako-|website=Sporta-Klubi.lv|access-date=2022-11-06}}</ref> 2016. gadā atzīts par LJBL U19 grupas finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1655298725152010242?t=70Oum9DNnUYiweBZ0JzFHg&s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1655298725152010242?t=70Oum9DNnUYiweBZ0JzFHg&s=03|website=Twitter|access-date=2023-05-11|language=en}}</ref> Pieaugušo līmenī debitējis [[LBL2]] turnīrā, pārstāvot "VEF skola" komandu, kuru trenēja [[Raimonds Feldmanis]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". [[2015.—2016. gada LBL sezona|2015.—2016. gada LBL sezonā]] spēlēja augstāka līmeņa komandā [[BK Barons]]. Pēc vidusskolas beigām studēja ASV un spēlēja [[NCAA]] turnīrā, trīs sezonas pārstāvot ''Florida Atlantic Owls'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/13068/karlis-silins|title=Karlis Silins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2022-11-06|language=en}}</ref> Studiju laikā divas reizes guvis smagas traumas, pārraujot [[Ceļgala krusteniskā saite|ceļgala krustenisko saiti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22072020-karlis_silins_amerika_mani_izvelejas_biju|title=Kārlis Šiliņš: "Amerikā mani izvēlējās bijušais "Barona" spēlētājs"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-06|date=2020-07-22|language=lv}}</ref> Pēc studijām ASV 2021. gadā K. Šiliņš noslēdza līgumu ar [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]], kļūstot par vienu no komandas līderiem. Savā otrajā sezonā kļuva par vienu no vadošajiem spēlētājiem [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], tika atzīts par labāko spēlētāju oktobra mēnesī (vidēji 14,8 punkti un 9,3 atlēkušās bumbas spēlē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/press-releases-and-news?news_id=9920|title=Ziņas - Pafbet LAT-EST Oktobra spēlētājs – Kārlis Šiliņš (BK “Liepāja”)|website=www.estlatbl.com|access-date=2022-11-06}}</ref> 2022. gada 22. novembrī K. Šiliņš aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 30 punktus un 13 atlēkušās bumbas zaudētā spēlē pret [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandu (88:91).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/22112022-viksne_ribina_groza_stipu_lu_saboja_silin|title=Vīksne rībina groza stīpu, LU sabojā Šiliņa karjeras spēli|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-22|date=2022-11-22|language=lv}}</ref> 2023. gada 28. janvārī viņš pārspēja savu rezultativitātes rekordu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā, iemetot 32 punktus un savācot 13 atlēkušās bumbas zem groziem zaudējumā pret [[Tallinas "Kalev/Cramo"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/28012023-silinam_karjeras_spele_liepaja_izlaiz_15_|title=Šiliņam karjeras spēle, "Liepāja" izlaiž +15 un pagarinājuma pēdējās sekundēs zaudē "Kalev"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-01-28|date=2023-01-28|language=lv}}</ref> Sezonu komanda noslēdza ar izcīnītām LBL bronzas medaļām, kas ir līdz šim augstākais sasniegums spēlētāja karjerā. [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc sezonas K. Šiliņu atzina par sezonas Latvijas Basketbola līgas progresējošāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17052023-silins_atzits_par_lbl_sezonas_progresejos|title=Šiliņš atzīts par LBL sezonas progresējošāko spēlētāju, Lucis - gada tiesnesi|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-19|date=2023-05-17|language=lv}}</ref> 2023. gada vasarā K. Šiliņš pārcēlās uz [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[BG Göttingen]]''. Pēc sekmīgas sezonas Vācijā (32 spēlēs Bundeslīgā vidēji 12,6 punkti un 5,4 atlēkušās bumbas) 2024. gada vasarā viņš noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Pistoia Basket 2000|Pistoia]].'' 2025. gada sākumā pārcēlās uz [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Básquet Coruña]]'', bet vasarā noslēdza līgumu ar [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu ''[[Trabzonspor (basketbols)|Trabzonspor]]'', tādējādi trīs sezonu laikā spēlējot četrās no piecām vadošajām Eiropas nacionālajām basketbola līgām. Sezonas gaitā viņš pārcēlās uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Klaipēdas "Neptūnas"]], kur spēlēja kopā ar citu Laatvijas izlases basketbolistu [[Rihards Lomažs|Rihardu Lomažu]]. 2026. gada jūnijā tika paziņots, ka K. Šiliņš atgriezīsies [[Spānijas ACB līga|Spānijas ACB līgā]] un atkal pārstāvēs klubu ''[[Básquet Coruña]]''. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U18 izlasi [[2015. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/5172651/u-18-basketbolisti-ar-panakumu-sak-eiropas-cempionatu|title=U-18 basketbolisti ar panākumu sāk Eiropas čempionātu|website=Basketbols|access-date=2022-11-06|date=2015-07-23|language=lv}}</ref> Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasē]] debitējis 2021. gadā un pamazām nostiprinājies kā viens no vadošajiem garajiem spēlētājiem tās sastāvā. == Privātā dzīve == K. Šiliņa vecāki ir [[aktrise]] [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]] un Rihards Šiliņš — [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] [[trompetists]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/seriali/ugunsgreks/vai-ugunsgreka-magdas-lomas-atveidotaja-devas-uz-publiskajam-tualetem-lai-izpetitu-savu-telu/|title=Vai UgunsGrēka Magdas lomas atveidotāja devās uz publiskajām tualetēm, lai izpētītu savu tēlu?|website=tv3.lv|access-date=2026-01-12|date=2015-09-23|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> K. Šiliņa draudzene ir basketboliste [[Paula Kļeščova]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28082023-paula_klescova_parcelas_no_liepajas_uz_va|title=Paula Kļeščova pārceļas no Liepājas uz Vācijas Bundeslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-28|date=2023-08-28|language=lv}}</ref> kura vienlaikus ar centra spēlētāju arī spēlēja gan [[Liepāja|Liepājā]], gan Vācijas Bundeslīgas sieviešu komandā no [[Getingene]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/28082023-latviesu_milas_stasts_nonak_vacijas_liela|title=Latviešu mīlas stāsts nonāk Vācijas lielākajā laikrakstā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-28|date=2023-08-28|language=lv}}</ref> 2026. gada augustā ģimenē piedzima bērns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/ipass-bridis-karla-silina-dzive-basketbolists-dalas-ar-priecigu-vesti|title=Īpašs brīdis Kārļa Šiliņa dzīvē – basketbolists dalās ar priecīgu vēsti|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{DEFAULTSORT:Šiliņš, Kārlis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] h2f9n8mpu1ll364tioep21fw0zxapbv 0 533595 4539463 4510515 2026-10-25T01:07:10Z DaceX 96827 4539463 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ričards Daniels Vanags | name, English = Richards Daniels Vanags | attēls = 2021-07-28 RDV-Basketball 1.png | att_izm = | paraksts = Ričards Vanags 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|12|29}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 203 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 1. ģimnāzija]]<br />[[Rīgas komercskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Anglia Ruskin University'' ([[Londona]]) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Slovēnija}} ''[[KK Šenčur]]'' | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2019 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]] | kl_sez 3 = 2020—2021 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 4 = 2021—2022 | klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} [[Raplas "Avis Utilitas"]] | kl_sez 5 = 2022—2023 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 6 = 2023—2024 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]] | kl_sez 7 = 2024 | klubs 7 = {{flaga|Vācija}} [[Tībingenas "Tigers"]] | kl_sez 8 = 2025 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Clavijo]]'' | kl_sez 9 = 2025—2026 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 10 = 2026—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Slovēnija}} ''[[KK Šenčur]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ričards Daniels Vanags'''<ref name="ainars-vanags.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/ri269ards-daniels-vanags.html|title=Ričards Daniels VANAGS|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-02-10|language=en}}</ref> (dzimis {{dat|2002|12|29}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Slovēnija]]s klubu ''[[KK Šenčur]]''. Iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s klubos, kā arī [[Vācija|Vācijā]] un [[Spānija|Spānijā]]. Ričarda Daniela Vanaga tēvs [[Ainārs Vanags]] ir bijušais [[volejbolists]] un uzņēmējs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/|title=Ainārs VANAGS|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-02-10|language=en}}</ref> divkārtējs PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvējs [[Rīgas "Radiotehniķis"]] (RRR) sastāvā (1989—1991),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://volleybox.net/radiotechnik-riga-t2507/players|title=Radiotechnik Riga » rosters :|website=Volleybox|access-date=2023-03-16|language=en|archive-date=2023-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230316195124/https://volleybox.net/radiotechnik-riga-t2507/players}}</ref> trīskārtējs Latvijas čempions [[Pludmales volejbols|pludmales volejbolā]] (1991—1993). == Karjera == Jaunatnes vecumā Ričards Vanags trenējies Alfrēda Kraukļa VEF sporta skolas sistēmā pie treneriem Kaspara Strapcāna, Marko Zarkoviča un Viktora Antiča,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/coaches.html|title=Coaches|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-03-14|language=en}}</ref> pārstāvējis VEF komandu [[LJBL]]. Pieaugušo basketbola karjeras sākumā spēlējis [[BK Jēkabpils]], pēc tam [[BK Valka/Valga]] un [[Raplas "Avis Utilitas"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/175931/ricards-vanags|title=Ricards Vanags, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-02-10|language=en}}</ref> bet 2022. gada vasarā pievienojās citam [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Liepāja]], kļūstot par vienu no komandas līderiem ar vidēji 13,5 punktiem sezonā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/stats-players?page=1|title=Players - lk: 2|website=www.estlatbl.com|access-date=2023-05-13}}</ref> kurā ar komandu sasniedza [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālu un izcīnīja [[Latvijas Basketbola līga]]s bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/?p=1256|title=Pafbet LBL finālsērijas: BK “Liepāja” pieliek bronzas punktu, svētdien plkst.17 ceturtā spēle Ventspilī (LTV7)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2023-05-14|date=2023-05-13|language=lv}}</ref> 2023. gada 28. jūnijā R. Vanags kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas izvēlēts [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[G Līga]]s pirmajā starptautiskajā draftā, kur tiesības uz latviešu spēlētāju nākamajām divām sezonām ieguva [[Riograndes "Valley Vipers"]], ar [[Hjūstonas "Rockets"]] saistītā komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gleague.nba.com/international-draft|title=NBA G League International Draft|website=The NBA G League|access-date=2023-06-29|language=en}}</ref> Pēc atbrīvošanas no G Līgas komandas viņš novembra beigās pievienojās [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas]] jaunākajam klubam "[[Rīgas Zeļļi]]". 2024. gada 27. februārī "Rīgas Zeļļu" sastāvā spēlē pret [[BK Ogre]], 30 minūtēs gūstot 30 punktus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geniussports.com/|title=FIBA LiveStats|website=geniussports.com|access-date=2024-02-29}}</ref> uzstādīja savu personīgo rekordu gūtajos punktos Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/players?pid=20977&action=highs|title=Players|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-02-29}}</ref> "Rīgas Zeļļu" sastāvā Latvijas—Igaunijas līgā iekļuva ''play-off'' kārtā un kļuva par komandas rezultatīvāko spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-06-27}}</ref> ar regulārājā sezonā 16,9 vidēji spēlē gūtiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/players?pid=20977&action=game-by-game|title=Players|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-06-27}}</ref> Ar komandu sasniedza [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/uzavas-kauss-rigas-zelli-finala-sestdien-plkst-1830-vef-riga-bk-ventspils/|title=Latvijas basketbola Užavas kausa finālā 17. februārī Jelgavā būs Rīgas derbijs|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-06-27|date=2024-02-04|language=lv}}</ref> un izcīnija Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/galerija/pafbet-lbl-finals-vef-riga-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL {{!}} FINĀLS {{!}} "VEF Rīga" vienpadsmitkārtējie ČEMPIONI, sudrabs Rīgas Zeļļiem (sērijā 4:1)|last=Caballero.lv|website=LBL|access-date=2024-06-27|language=lv}}</ref> 2024. gada vasarā R. Vanags pārcēlās uz [[Vācija]]s [[Pro A līga|''Pro A'' līgas]] (pēc spēka otrās) klubu [[Tībingenas "Tigers"]], kas iepriekšējā sezonā spēlēja [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. 2025. gada sākumā viņš nonāca [[Spānija]]s pēc spēka trešās līgas (''[[FEB Segunda]]'') klubā ''[[Clavijo]]''. Vasarā tika paziņots, ka R. Vanags atgriežas Latvijā un kļūs par vadošā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[Rīgas VEF]] spēlētāju. Pēc vienas sezonas VEF sastāvā, kas bija bāla gan pašam spēlētājam, gan klubam, 2026. gada vasarā R. Vanags pārcēlās uz [[Slovēnija]]s klubu ''[[KK Šenčur]]'', kas spēlē gan vietējā līgā, gan [[ABA līga]]s otrajā divīzijā. === Latvijas izlase === Ričards Daniels Vanags ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. Ar U-19 izlasi piedalījās [[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|2021. gada Pasaules čempionātā]], kas notika Latvijā. Komanda turnīrā ieņēma 11. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/world/u19/2021/team/Latvia|title=Latvia at the FIBA U19 Basketball World Cup 2021|website=FIBA.basketball|access-date=2023-02-10|language=en}}</ref> un R. Vanags bija komandas rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vidēji 11,1 punktu spēlē.<ref name="ainars-vanags.com"/> Ar Latvijas U-20 izlasi piedalījās 2022. gada Eiropas čempionātā, bija komandas rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji 13,8 punktiem spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/europe/u20b/2022/team/Latvia|title=Latvia at the FIBA U20 European Championship 2022, Division B|website=FIBA.basketball|access-date=2023-05-13|language=en}}</ref> 2023. gadā iekļauts [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sešpadsmit kandidātu sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav.basket.lv/?p=738|title=Vīriešu valstsvienība: sākusies gatavošanās PK’2023 kvalifikācijas pēdējām spēlēm|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LatvijaV|access-date=2023-05-13|date=2023-02-20|language=lv}}</ref> piedalījies treniņos, gatavojoties izlašu spēlēm [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] atlasei. 2023. gada 19. jūnijā R. Vanags debitēja Latvijas izlases paplašinātajā sastāvā ("Latvijas Misija 2025"), gūstot 14 punktus un izcīnot 9 atlekušās bumbas [[Helsinki|Helsinkos]] pārbaudes spēlē pret Somijas jauno talantu komandu “Susijengi Rising Stars”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav.basket.lv/latvijas-misija2025-ar-somiju-pirmais-rudijums-otrdien-1630-ar-igauniju/|title=Latvijas Misija'2025: ar Somiju pirmais rūdījums, otrdien 16:30 ar Igauniju|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LatvijaV|access-date=2023-06-29|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> <!-- == Sezona pēc sezonas == {| class="wikitable" style="font-size:100%; text-align:center" !Season !Level !Division !{{Tooltip|Pos.|Position after playoffs}} !{{Tooltip|W–L|Wins–losses record}} ![[National Cup|Cup]] !colspan=3|[[European basketbal leagues|European competitions]] !colspan=3|[[International competitions]] |- |} --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{DEFAULTSORT:Vanags, Ričards}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] j8k4dvdtnb2mxhnq22fqzwxjv421h76 0 535336 4539467 4416714 2026-10-25T01:11:00Z DaceX 96827 4539467 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Laura Gimlere | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = ''Laura Gimmler'' | attēls = 2019-01-12 Women's Quarterfinals (Heat 5) at the at FIS Cross-Country World Cup Dresden by Sandro Halank–070.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Laura Gimlere 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|12|5}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Oberstdorfa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{GER}} | sporta veids = [[distanču slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | klubs_sadaļa = ''SC Oberstdorf'' <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss distanču slēpošanā | pk_debija = {{dat|2015|1|3||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = 1 bronzas | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā | pč_dalība = 3 | pč_medaļas = 1 sudraba | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medaļa|Sport|[[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|20px]] [[Distanču slēpošana]]}} {{Medaļa|Country|{{GER}}}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalBronze|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|[[Distanču slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sprints sieviešu komandām|Komandu sprints]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Planīca 2023]]|4×5 km stafete}} }} '''Laura Gimlere''' ({{val|de|Laura Gimmler}}; dzimusi {{dat|1993|12|5}} [[Oberstdorfa|Oberstdorfā]]) ir [[Vācija]]s [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]]. == Karjera == 2013. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja bronzas medaļu stafetē. [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās debitēja {{dat|2015|1|3||bez}} dzimtajā Oberstdorfā, ieņemot 68. vietu ''[[Tour de Ski]]'' prologā. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva 2017. gada februārī [[Phjončhana|Phjončhanā]], sprintā iekļūstot pusfinālā un ieņemot 10. vietu. [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gadā]] Zēfeldē. 10 km distacē klasiskajā stilā ieņēma 13. vietu, bet sprintā bija 20. vietā. Piedalījās arī stafetē Vācijas komandas sastāvā, kas izcīnīja 4. vietu. [[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā]] gan sprintā, gan 30 km distancē ieņēma 10. vietu, bet ar stafetes komandu finišēja 5. vietā. {{oss|Z=2022|L=L}} piedalījās tikai 10 km distancē klasiskajā stilā un ieņēma 33. vietu. [[2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] Vācijas komandas sastāvā kopā ar [[Katarīna Henniga|Katarīnu Hennigu]], [[Pija Finka|Piju Finku]] un [[Viktorija Karla|Viktoriju Karlu]] izcīnīja sudraba medaļu stafetē. Distanču slēpošanā Vācijai tā bija pirmā medaļa pasaules čempionātos kopš 2011. gada, bet Vācijas sieviešu stafetes komanda iepriekšējo reizi bija kāpusi uz goda pjedestāla 2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zdf.de/nachrichten/sport/wintersport-nordische-ski-wm-langlauf-frauen-staffel-100.html |title=Langlauf-Frauen-Staffel glänzt mit Silber |language=de |date={{dat|2023|3|2|N|bez}}|website=zdf.de |access-date={{dat|2023|3|3||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2026|L=L}} kopā ar [[Koleta Ridzeka|Koletu Ridzeku]] izcīnīja bronzas medaļu komandu sprintā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gimlere, Laura}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vācijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vācijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] cir794wk7dxg2pm0giwxy7tj8my5j2e 0 548973 4539629 4279640 2026-10-25T11:14:43Z Bendžamins 76862 4539629 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada augusts}} {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|5|9}} | birth_place = | caps1 = 48 | caps2 = 72 | caps3 = 9 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Bigo}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Albacete Balompié]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 187 | image = Diego Mariño (julio de 2014).jpg | caption = Djego Marinjo 2014. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U20 | nationalyears2 = 2009 | nationalyears1 = 2008—2009 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Djego Marinjo | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 2008—2010 | years2 = 2010—2012 | years3 = 2012—2013 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalyears4 = 2012 | years4 = 2013—2015 | caps4 = 28 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years5 = 2014—2015 | caps5 = 32 | goals5 = 0 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years6 = 2015—2016 | caps6 = 23 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Hihonas "Sporting"|Sporting Gijón]] | years7 = 2016—2023 | caps7 = 210 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 2 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | years9 = 2024—2025 | caps9 = 23 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[Albacete Balompié]] | years10 = 2025— | caps10 = 20 | goals10 = 0 }}'''Djego Marinjo Villars''' ({{Val|es|Diego Mariño Villar}}; dzimis {{Dat|1990|5|9}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Marinjo pārstāv [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandu [[Alvasetes "Balompie"]]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās [[Villarreal CF|''Villarreal'']], [[Real Valladolid|''Valladolid'']], [[Levante UD|''Levante'']], [[Hihonas "Sporting"|''Sporting Gijón'']], ''[[UD Almería|Almería]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]''. Pārstāvējis dažādu vecumu Spānijas jauniešu izlases. Ar izlasi piedalījies [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Spānijas U21 izlase''' * [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts]]: 2011, 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Marinjo, Djego}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:Hihonas "Sporting" spēlētāji]] [[Kategorija:UD Almería spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Alvasetes "Balompie" spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 30vxqkw12vlfp16buax3cvyd0clwl0a 0 549359 4539640 4280139 2026-10-25T11:24:41Z Bendžamins 76862 4539640 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|19}} | birth_place = | caps1 = 30 | caps2 = 1 | caps3 = 11 | clubnumber = 33 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Olivaresa}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | goals1 = 2 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 185 | image = Juan Miranda 031019.jpg | caption = Huans Miranda 2019. gadā | nationalcaps2 = 22 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalyears1 = 2016 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Huans Miranda | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2020 | years2 = 2018—2021 | years3 = 2019—2020 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 19 | nationalcaps5 = 24 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 2 | nationalgoals5 = 5 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalyears3 = 2018 | nationalyears4 = 2017—2019 | nationalyears5 = 2019— | nationalyears6 = 2021 | years4 = 2020—2021 | caps4 = 22 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]] | years5 = 2021—2024 | caps5 = 59 | goals5 = 4 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalyears7 = 2021 | nationalcaps7 = 1 | nationalgoals7 = 1 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna FC 1909|Bologna]] | years6 = 2024— | caps6 = 69 | goals6 = 1 }}'''Huans Miranda Gonsaless''' ({{Val|es|Juan Miranda González}}; dzimis {{Dat|2000|1|19}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Miranda spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''. Savu profesionālo karjeru sācis [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandā. Ticis izīrēts Vācijas komandai [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']] un Spānijas komandai ''Real Betis''. Spānijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā, mačā pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kurās izcīnījis sudraba medaļu un [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur ar izlasi izcīnīja zelta medaļu. == Sasniegumi == '''Barcelona''' * [[Spānijas Superkauss]]: 2018 '''Real Betis''' * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2021—22 '''Bologna''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2024—25 '''Spānija U23''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]<br> sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Miranda, Huans}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Real Betis spēlētāji]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] exjwjunlvbn1sxd11rvsrnix335nbhs 0 549526 4539623 4279633 2026-10-25T11:00:43Z Bendžamins 76862 4539623 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|10|9}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 31 | caps3 = 37 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol B]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Terrassa FC|Terrassa]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Barselona}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | goals1 = 2 | goals2 = 2 | goals3 = 2 | height = 183 | image = David López 2019.jpg | caption = Davids Lopess 2019. gadā | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Davids Lopess | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2008—2011 | years2 = 2009—2010 | years3 = 2010—2014 | years4 = 2011—2012 | caps4 = 30 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | goals4 = 4 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | years5 = 2012—2013 | caps5 = 38 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | years6 = 2014—2016 | caps6 = 57 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]] | years7 = 2016—2022 | caps7 = 181 | goals7 = 9 | years8 = 2022— | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | caps8 = 86 | goals8 = 7 }}'''Davids Lopess Silva''' ({{Val|es|David López Silva}}; dzimis {{Dat|1989|10|9}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcija. Kopš 2022. gada Lopess spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā [[Girona FC|''Girona'']]. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas [[RCD Espanyol|''Espanyol'']], [[Terrassa FC|''Terrassa'']], [[CD Leganés|''Leganés'']] un [[SD Huesca|''Huesca'']], kā arī Itālijas komandu [[SSC Napoli|''Napoli'']]. == Sasniegumi == '''Napoli''' * [[Itālijas Superkauss]]: 2014 '''Espanyol''' * [[Segunda Division]]: 2020—21 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Davids}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] pjspxy83oqc03rlabyfnr3h5gzcl4iy 0 549758 4539641 4503410 2026-10-25T11:25:13Z Bendžamins 76862 4539641 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|18}} | birth_place = | caps1 = 60 | caps2 = 2 | caps3 = 2 | clubnumber = 17 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Kartahena}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | goals1 = 25 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 191 | image = 2025-12-03 - Copa del Rey de fútbol, C.D. Quintanar del Rey contra el Elche C.F - 54962303553 (cropped) Rafa Mir.jpg | caption = Rafa Mirs 2025. gadā | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U23 | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018—2019 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Rafa Mirs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2018 | years2 = 2015—2018 | years3 = 2018—2021 | years4 = 2018—2019 | caps4 = 30 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | goals4 = 7 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | years5 = 2019—2020 | caps5 = 11 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[SD Huesca|Huesca]] | years6 = 2020—2021 | caps6 = 56 | goals6 = 22 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | years7 = 2021— | caps7 = 75 | goals7 = 18 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | years8 = 2024—2025 | caps8 = 20 | goals8 = 1 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Elche CF|Elche]] | years9 = 2025—2026 | caps9 = 27 | goals9 = 8 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | years10 = 2026— | caps10 = 5 | goals10 = 0 }}'''Rafa Mirs Visente''' ({{Val|es|Rafael Mir Vicente}}; dzimis {{Dat|1997|6|18}}) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Mirs spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'', kas viņu īrē no [[Sevilla FC|''Sevilla'']]. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas [[Valencia CF|''Valencia'']], [[UD Las Palmas|''Las Palmas'']], [[SD Huesca|''Huesca'']] un ''[[Elche CF|Elche]]'', kā arī Anglijas komandas ''[[Wolverhampton Wanderers]]'' un ''[[Nottingham Forest]]''. Pārstāvot Spānijas U23 izlasi, izcīnījis sudraba medaļu [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Huesca''' * [[Segunda División]]: 2019—20 '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]] '''Spānijas U23 izlase''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] sudraba medaļa: [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mirs, Rafa}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mursijas reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:SD Huesca spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Elche CF spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] fo8yp4xxxl16jqiiw4gfgq6dr0n9qws 0 558110 4539588 4523127 2026-10-25T09:50:32Z Tankists 100139 /* Sezonas */ 4539588 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Nāve paradīzē | image = Death in paradise titlecard.jpg | genre = [[komēdijdrāma]]<br />[[detektīvs]] | format = | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = Stereo | runtime = 60 minūtes<br />90 minūtes (Ziemassvētku speciālizlaidumi) | creator = [[Robert Thorogood|Roberts Toroguds]] | starring = * [[Don Gilet|Dons Žilē]] * [[Don Warrington|Dons Voringtons]] * [[Shantol Jackson|Šentola Džeksone]] * [[Ginny Holder|Džinija Holdere]] * [[Élizabeth Bourgine|Elizabete Buržina]] * [[Shaquille Ali-Yebuah|Šakils Alī-Jebuā]] * [[Ben Miller|Bens Millers]] * [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] * [[Ardal O'Hanlon|Ardāls O'Henlons]] * [[Ralf Little|Ralfs Litls]] * [[Joséphine Jobert|Žozefīne Žobēra]] | theme_music_composer = Koksons Dods | opentheme = ''You're Wondering Now'' | composer = Magnuss Fainss | country = {{GBR}}<br />{{FRA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = [[Gvadelupa]] | network = '''Apvienotā Karaliste:'''<br />''[[BBC One]]''<br />'''Francija:'''<br />''[[France 2]]'' | company = ''Red Planet Pictures'' | first_aired = {{dat|2011|10|25|n|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | num_seasons = 15 | num_episodes = 125 | channel_LV = | list_episodes = | related = [[Viņpus paradīzei|"Viņpus paradīzei"]]<br />"[[Atgriešanās paradīzē (seriāls)|Atgriešanās paradīzē]]" | website = https://www.bbc.co.uk/programmes/b01pvmf6 | production_website = }} '''"Nāve paradīzē"''' ({{val|en|Death in Paradise}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriāls]], ko veidojis [[Robert Thorogood|Roberts Toroguds]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Ben Miller|Bens Millers]] (1.—3. sezona), [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] (3.—6. sezona), [[Ardal O'Hanlon|Ardāls O'Henlons]] (6.—9. sezona), [[Ralf Little|Ralfs Litls]] (9.—13. sezona) un [[Don Gilet|Dons Žilē]] (14. sezona—pašlaik). Seriālu filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]] un pārraida ''[[BBC One]]'' Apvienotajā Karalistē un ''[[France 2]]'' Francijā. Seriālu [[Latvija|Latvijā]] pārraida [[Latvijas Televīzija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/10.04.2023-nave-paradize-10-detektivserials-5-8serija.id290446|title=Nāve paradīzē 10. Detektīvseriāls. 5.-8.sērija|website=ltv.lsm.lv|access-date=2023-12-16|date=2023-04-10|language=lv}}</ref> "Nāve paradīzē" kopš savas debijas ir baudījis lielu skatītāju skaitu un kopumā pozitīvu kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2013-02-12/death-in-paradise-series-three-confirmed|title=Death in Paradise series three confirmed|website=Radio Times|access-date=2013-02-12|language=en-UK}}</ref> Jaunākā, 14. sezona, tika pārraidīta Apvienotajā Karalistē no 2025. gada 31. janvāra līdz 28. martam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=BBC One - Death in Paradise, Series 14, Episode 8 |url=https://www.bbc.co.uk/programmes/m0029c0k |website=BBC |accessdate={{dat|2025|6|5||bez}} |language=en |date={{dat|2025|3|28||bez}}}}</ref> Seriālam ir pasūtīta vēl viena sezona un Ziemassvētku speciālizlaidums, nodrošinot, ka seriālu filmēs vismaz līdz [[2026. gads|2026. gadam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Series 14 is over... But we'll be back for series 15 (and a Christmas special)! Thanks for watching, see you again soon! #DeathInParadise |url=https://x.com/deathinparadise/status/1905741348004913358 |website=X (formerly Twitter) |publisher=Death in Paradise |accessdate={{dat|2025|6|5||bez}} |language=en |date={{dat|2025|3|28||bez}}}}</ref> Seriāla pirmais [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]], "[[Viņpus paradīzei]]" ar Māršala atveidoto varoni Hamfriju Gudmenu, kurš tagad dzīvo [[Anglija|Anglijā]], galvenajā lomā, izdots 2023. gadā.<ref>{{Atsauce|title=Beyond Paradise|url=https://www.imdb.com/title/tt21161156/|publisher=BritBox, British Broadcasting Corporation (BBC), Cars on Film|date=2023-02-23|accessdate=2023-12-16|others=Kris Marshall, Sally Bretton, Zahra Ahmadi}}</ref> 2024. gadā pirmizrādi piedzīvoja seriāla otrais atvasinājums "[[Atgriešanās paradīzē (seriāls)|Atgriešanās paradīzē]]", kura darbība norit [[Austrālija|Austrālijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=BBC One - Return to Paradise, Series 1, R.I.P. Tide |url=https://www.bbc.co.uk/programmes/m00255hl |website=BBC |accessdate={{dat|2025|6|5||bez}} |language=en |date={{dat|2024|11|22||bez}}}}</ref> == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} Detektīvinspektoru Ričardu Pūlu (Bens Millers) nosūta no Londonas Metropolitēna policijas, lai izmeklētu britu policista slepkavību izdomātajā Karību jūras salā Sentmerī, [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijā]] ar [[Francijas koloniālā impērija|franču koloniālo pagātni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/programmes/b01pvmf6|title=BBC One - Death in Paradise|website=BBC|access-date=2023-12-16|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/death-in-paradise-filming-location/|title=Where is Death in Paradise filmed?|website=Radio Times|access-date=2023-12-16|language=en-GB}}</ref> Pēc tam, kad viņš atrod slepkavu, viņa uzraugi viņam liek aizstāt upuri un palikt salā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://alibi.uktv.co.uk/death-in-paradise/article/about-death-in-paradise-series-1/|title=About Series 1 {{!}} Death in Paradise {{!}} Alibi Channel|website=web.archive.org|access-date=2023-12-16|date=2015-01-08|archive-date=2015-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20150108173144/http://alibi.uktv.co.uk/death-in-paradise/article/about-death-in-paradise-series-1/}}</ref> 3. sezonas sākumā Pūls tiek noslepkavots, un neveiklais Londonas [[Detektīvs (profesija)|detektīvs]] Hamfrijs Gudmens (Kriss Māršals) ierodas, lai izmeklētu sava priekšgājēja nāvi. Pēc tam viņš pavisam paliek uz salas kā jaunais detektīvs pēc tam, kad viņa sieva viņam paziņo, ka pamet viņu. 6. sezonas otrajā pusē viņš pamet salu, lai varētu sākt jaunu dzīvi Londonā kopā ar savu draudzeni Martu Loidu pēc attiecību sākšanas ar viņu, kamēr viņa atvaļinājumā uzturējās Sentmerī. Gudmena aizvietotājs Sentmerī ir [[Īri|īru]] izcelsmes detektīvinspektors Džeks Mūnijs (Ardāls O'Henlons), atraitnis, kurš sēro par sievas zaudējumu un palīdzēja komandai lietā [[Londona|Londonā]]. Mūnijs paliek uz salas līdz 9. sezonas vidum, kad viņš nolemj, ka ir gatavs samierināties ar savas sievas nāvi un atgriežas Londonā kopā ar savu meitu. Viņa aizvietotājs ir detektīvinspektors Nevils Pārkers (Ralfs Litls), kuram sākotnēji nepatīk atrasties salā un viņam ir smagas alerģijas, īpaši pret odu kodumiem. Viņš ierodas salā tikai tāpēc, ka salas policijai vajadzīgs britu detektīvs, lai pabeigtu izmeklēt lietu, un ir spiests palikt ilgāk, jo slimība viņu īslaicīgi padara nederīgu ceļošanai. Tomēr viņš nolemj palikt salā un galu galā iejūtas salas dzīvesveidā. Viņš paliek uz salas līdz 13. sezonas beigām, līdz viņš dodas uz jahtu, lai ceļotu un būtu kopā ar bijušo seržanti Floransu Kaselu (Žozefīne Žobēra). 2024. gada Ziemassvētku speciālizlaiduma laikā, komisārs Patersons (Dons Voringtons) aicina priekšniecībai Londonā detektīvinspektora aizvietotāju, lai nodrošinātu krimināllietu izmeklēšanu Sentmerī. Inspektors Mervins Vilsons (Dons Žilē) ir brīvdienās uz salas. Kad viņš iekāpj lidmašīnā, lai dotos prom no "mierīgās" salas, viņš saņem telefona zvanu no sava priekšnieka, kurš liek viņam palikt un atrisināt slepkavības lietu. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |8 |2011. gada 25. oktobris |2011. gada 13. decembris |- |'''2''' |8 |2013. gada 8. janvāris |2013. gada 26. februāris |- |'''3''' |8 |2014. gada 14. janvāris |2014. gada 4. marts |- |'''4''' |8 |2015. gada 8. janvāris |2015. gada 26. februāris |- |'''5''' |8 |2016. gada 7. janvāris |2016. gada 25. februāris |- |'''6''' |8 |2017. gada 5. janvāris |2017. gada 23. februāris |- |'''7''' |8 |2018. gada 4. janvāris |2018. gada 22. februāris |- |'''8''' |8 |2019. gada 10. janvāris |2019. gada 28. februāris |- |'''9''' |8 |2020. gada 9. janvāris |2020. gada 27. februāris |- |'''10''' |8 |2021. gada 7. janvāris |2021. gada 18. februāris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2021. gada 26. decembris |- |'''11''' |8 |2022. gada 7. janvāris |2022. gada 25. februāris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2022. gada 26. decembris |- |'''12''' |8 |2023. gada 6. janvāris |2023. gada 24. februāris |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2023. gada 26. decembris |- |'''13''' |8 |2024. gada 4. februāris |2024. gada 24. marts |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2024. gada 22. decembris |- |'''14''' |8 |2025. gada 31. janvāris |2025. gada 28. marts |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2025. gada 28. decembris |- |'''15''' |8 |2026. gada 30. janvāris |2026. gada 27. marts |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Francijas televīzijas seriāli]] 1xlj0hil1rrrz2vx2vngtmcvlbtwao6 0 558152 4539582 4493780 2026-10-25T09:43:32Z Tankists 100139 4539582 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņpus paradīzei | image = Beyond Paradise titlecard.png | genre = [[krimināldrāma]]<br />[[komēdijdrāma]] | format = | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | runtime = 60 minūtes | creator = [[Robert Thorogood|Roberts Torogūds]]<br />[[Tony Jordan|Tonijs Džordans]] | starring = * [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] * [[Sally Bretton|Sallija Bretone]] * [[Zahra Ahmadi]] * [[Dylan Llewellyn|Dilans Levelins]] * [[Felicity Montagu|Felisitija Montagjū]] * [[Barbara Flynn|Barbara Flina]] | theme_music_composer = ''Bellowhead'' | opentheme = | composer = Magnuss Fainss | country = {{GBR}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = Lū, [[Kornvola]] | network = ''[[BBC One]]'' | company = ''Red Planet Pictures'' | first_aired = {{dat|2023|02|24|n|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | num_seasons = 4 | num_episodes = 27 | channel_LV = | list_episodes = | related = "[[Nāve paradīzē]]"<br />"[[Atgriešanās paradīzē (seriāls)|Atgriešanās paradīzē]]" | website = https://www.bbc.co.uk/programmes/m001jg5h | production_website = }} '''"Viņpus paradīzei"''' ({{val|en|Beyond Paradise}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] krimināldrāmas [[televīzija]]s seriāls, kura pirmā sērija izrādīta 2023. gada 24. februārī. Tas ir kriminālseriāla "[[Nāve paradīzē]]" [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2023/feb/24/beyond-paradise-review-death-in-paradise-kris-marshall-spinoff|title=Beyond Paradise review – Kris Marshall’s detective spinoff swaps sunshine for awful fart gags|work=The Guardian|access-date=2023-12-17|date=2023-02-24|last=Seale|first=Jack|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> un tajā galveno lomu atveido [[Kris Marshall|Kriss Māršals]]. Seriālu [[Latvija|Latvijā]] pārraida [[Latvijas Televīzija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/vinpus-paradizei/par|title=Par raidījumu - Viņpus paradīzei|website=ltv.lsm.lv|access-date=2023-12-17|language=lv|archive-date=2023-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20231217092806/https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/vinpus-paradizei/par}}</ref> 2023. gada 8. aprīlī paziņoja, ka tiek filmēta seriāla otrā sezona un Ziemassvētku speciālizlaidums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/a43534258/beyond-paradise-renewed-season-2/|title=Beyond Paradise future confirmed after series 1 finale|website=Digital Spy|access-date=2023-12-17|date=2023-04-07|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/2023/bbc.com/mediacentre/2023/beyond-paradise-series-2-christmas-special/|title=Hit BBC Drama Beyond Paradise to return for second series and Christmas Special - bbc.co.uk.}}</ref> 2024. gada 26. aprīlī tika izziņota vēl viena Ziemassvētku speciālizlaiduma un trešās sezonas filmēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/2024/beyond-paradise-recommission-series-3-christmas/|title=BBC recommissions Beyond Paradise for a third series and Christmas special|website=www.bbc.co.uk|access-date=2024-05-10|language=en}}</ref> 2025. gada 29. jūlijā tika apstiprināts, ka ir sākta ceturtās sezonas filmēšana.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Beyond Paradise season 4 confirmed by BBC {{!}} Radio Times |url=https://www.radiotimes.com/tv/drama/beyond-paradise-season-4-confirmed-newsupdate/ |website=www.radiotimes.com |accessdate={{dat|2025|12|6||bez}} |language=en |date={{dat|2025|7|29||bez}}}}</ref> [[BBC]] pasūtīja seriāla piekto sezonu, kuras filmēšana sākās [[Devona|Devonā]] 2026. gada jūlijā, un paredzams, ka nākošo sezonu pārraidīs 2027. gadā.<ref>{{ziņu atsauce |title=BEYOND PARADISE: DEATH IN PARADISE SPIN-OFF RENEWED FOR FIFTH SERIES ON BBC ONE |url=https://www.tvzoneuk.com/post/beyondparadise-series5-repann1 |accessdate={{dat|2026|10|25||bez}} |work=TV Zone UK |date={{dat|2026|04|12||bez}} |language=en}}</ref> == Sižets == Seriāls vēsta par detektīvinspektoru Hamfriju Gudmenu, kurš pameta [[Karību jūra|Karību]] salu Sentmerī, lai būtu kopā ar Martu Loidu. Kad abi saderinājušies, viņi pārceļas uz Martas dzimto pilsētu Šipton-Ebotu, kas atrodas [[Devona|Devonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Hamfrijs sāk darbu vietējā policijas iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fictionalpoliceforcesuk.fandom.com/wiki/South_West_Police_(Beyond_Paradise)|title=South West Police (Beyond Paradise)|website=Fictional Police Forces in UK Media Wiki|access-date=2023-12-24|language=en}}</ref> Viņš spēj atstāt spilgtu iespaidu uz vietējiem policistiem: detektīvseržanti Esteri Viljamsu, [[konstebls|konsteblu]] Kelbiju Hārtfordu un biroja vadītāju Margo Mārtinsu. Visi ir pārsteigti par jaunā [[Detektīvs (profesija)|detektīva]] darba metodēm, kuras izrādās visai iedarbīgas.<ref name=":0" /> == Galvenie varoņi == * [[Kris Marshall|Kriss Māršals]] — detektīvinspektors Hamfrijs Gudmens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/BeyondParadise2023|title=Beyond Paradise (2023) / Characters|website=TV Tropes|access-date=2023-12-17}}</ref> * [[Sally Bretton|Sallija Bretone]] — Marta Loida, Hamfrija līgava<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/kriss-marsals-atgriezas-policija.8164|title=Kriss Māršals atgriežas policijā|website=[[lasi.lv]]|access-date=2023-12-17|language=lv}}</ref> * [[Zahra Ahmadi]] — detektīvseržante Estere Viljamsa * [[Dylan Llewellyn|Dilans Levelins]] — [[konstebls]] Kelbijs Hārtfords * [[Felicity Montagu|Felisitija Montagjū]] — Margo Mārtinsa, biroja vadītāja * [[Barbara Flynn|Barbara Flina]] — Anna Loida, Martas māte == Veidošana == === Aktieru atlase === Hamfrijs Gudmens bija viens no populārākajiem seriāla "Nāve paradīzē" varoņiem, un producenti zināja, ka viņš patīk skatītājiem visā pasaulē. Seriāla veidotāji uzskatīja, ka auditorija vēlas uzzināt, kas notika ar Hamfriju un Martu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/mediapacks/bbc.com/mediacentre/mediapacks/beyond-paradise/|title=Beyond Paradise - Meet the cast, characters and creative team behind the Death in Paradise spin-off series|website=www.bbc.co.uk|access-date=2023-12-17|language=en}}</ref> Zahra Ahmadi un Barbara Flina iepriekš bija parādījušās "Nāve paradīzē" sērijās, attēlojot dažādus tēlus. === Vieta === Seriāla darbība risinās izdomātajā Šipton-Ebotas pilsētā [[Devona]]s dienvidos. Tika apsvērtas vairākas vietas, taču producenti izvēlējās Devonu, jo uzskatīja, ka Devona nav tik bieži attēlota televīzijas drāmās. Veidotāji nolēma seriālu filmēt [[Kornvola]]s pilsētā Lū,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/culture/television/where-beyond-paradise-filmed-location-icornwall-bbcs-death-in-paradise-spin-off-series-2151396|title=Beyond Paradise filming location in Cornwall for the BBC's Death in Paradise spin-off series|last=Aplin|first=Lucy|website=inews.co.uk|access-date=2023-12-17|date=2023-02-24|language=en}}</ref> jo tajā bija plaukstoša zvejas uzņēmumu kopiena. Izdomātā pilsēta atrodas nedaudz tālāk no krasta, lai varētu attīstīt dažādus sižetus.<ref name=":0" /> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |6 |2023. gada 24. februāris |2023. gada 7. aprīlis |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2023. gada 24. decembris |- |'''2''' |6 |2024. gada 22. marts |2024. gada 26. aprīlis |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2024. gada 27. decembris |- |'''3''' |6 |2025. gada 28. marts |2025. gada 2. maijs |- | colspan="2" |'''Ziemassvētku speciālizlaidums''' | colspan="2" |2025. gada 21. decembris |- |'''4''' |6 |2026. gada 27. marts |2026. gada 1. maijs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] ehj7aa8iyhcjehk3kq7uhxs0i7ctlgw 0 566877 4539448 4511445 2026-10-24T23:42:29Z ~2026-56852-69 152301 4539448 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Veide | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 2 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Limbaži|td=Latvija}} | m_dat_alt = 1973. gadā | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | nodarbošanās = policists | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = Vilhelmīne Veide | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | māsas = }} '''Jānis Veide''' (1907—1973) bija [[latvieši|latviešu]] policists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[politieslodzītais]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gada 2. jūlijā [[Limbaži|Limbažos]] dzirnavnieka Pētera Veides ģimenē. Pēc [[Rīgas pilsētas ģimnāzija]]s absolvēšanas sāka strādāt par Limbažu miertiesneša sekretāru. 1931. gadā kļuva par [[Drustu pagasts|Drustu pagasta]] vecāko policistu, 1936. gadā par Cēsu pilsētas vecāko policistu, 1937. gadā par [[Ķeipene]]s, 1939. gadā par [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Policijas pārvaldes krimināluzraugu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 30. septembrī viņu atlaida no amata. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada septembra līdz 1944. gada oktobrim J. Veide bija Rīgas apriņķa policijas priekšnieks un 5. Rīgas Aizsargu pulka komandieris pulkvežleitnanta pakāpē. 1944. gada jūlijā Veide no Rīgas apriņķa aizsargiem noorganizēja pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros un Slokā, nosaucot šo vienību par Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupu. Neilgi pirms Rīgas krišanas Veide no 5. Rīgas Aizsargu pulka līdzekļiem nodeva vairākus simtus šauteņu un munīciju [[Kurelis|Kureļa]] vienībai un pārcēlās uz Kurzemi. Pēc Kureļa vienības sagrāves J. Veidi 1945. gada 7. janvārī aizturēja un nosūtīja uz Vāciju, bet 21. februārī viņš nelegāli atgriezās un dzīvoja Liepājā. 1945. gada 8. maijā J. Veide neveiksmīgi centās ar bēgļu laivu nokļūt [[Gotlande]]s salā, taču bija spiests atgriezties [[Ventspils]] ostā un ar segvārdu Lielais Jānis pievienojās mežabrāļu grupai [[Vārmes pagasts|Vārmes pagastā]]. Līdz 1945. gada novembra sākumam viņš kopā ar operdziedātāju [[Vilma Briede|Vilmu Briedi]] dzīvoja [[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagastā]], līdz 1946. gada martam [[Planicas pagasts|Planicas pagastā]]. 1947. gada martā viņš pievienojās Kirila vadītajai nacionālo partizānu grupai [[Renda]]s mežu masīvā. Veide kādu laiku bija arī kapteiņa Borisa Jankava grupā. Jankava grupai sadaloties, Veide izveidoja savu pretestības grupu, kurā darbojās arī radists Jānis Eidemanis, kurš uz [[Bornholma]]s salu pārraidīja radiogrammu: ''Latviju okupējuši boļševiki, latviešu tauta ir pret šo okupāciju, aicinām nākt mums palīgā un atbrīvot Latviju no okupantiem''. 1946. gada vasarā viņš izdeva vairākus nacionālo partizānu avīzes "Latvija" numurus. 1946. gada oktobrī J. Veide kopā ar V. Briedi pārcēlās uz [[Raņķu pagasts|Raņķu pagastu]], kur līdz 1947. gada maijam ar rakstāmmašīnu pavairoja nacionālo partizānu izdevumu "Abava", ko izplatīja Kuldīgā, Vārmē un Rīgā, bet vienu "Abavas" numuru pēc Veides ierosinājuma Vilma Briede nosūtīja vairākiem pazīstamiem latviešu māksliniekiem. [[Valsts drošības komiteja|Valsts Drošības ministrijas]] darbinieki viņu izsekoja un 1947. gada 9. septembrī apcietināja. Izmeklēšana J. Veides lietā ilga līdz 1948. gada 31. martam, kad viņam piesprieda 25 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnēs: sevišķajā nometnē Nr. 5, Tālo Austrumu dzelzceļa [[Vaņina]]s stacijā, [[Habarovskas novads|Habarovskas novada]] [[Ozerlags|Ozerlagā]], [[Kolima (reģions)|Kolima]]s, [[Vorkuta]]s un [[Mordvija]]s nometnēs līdz 1967. gada 11. septembrim. Miris 1973. gadā, apglabāts Limbažu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Janis-Veide-519201e9c6272 |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240320202455/https://timenote.info/lv/Janis-Veide-519201e9c6272 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Veide, Jānis}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Limbažos dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 8ceyc92ouwzspghz27vmuntp9tsnbbq 0 567786 4539572 4453234 2026-10-25T09:32:56Z Tankists 100139 4539572 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Hameleonu rotaļas | image = Hameleonu rotalas.jpg | genre = [[ziepju opera]]<br />[[romantiska drāma]] | creator = [[Viljams Džozefs Bells]]<br />[[Lī Filipa Bella]] | executive_producer = Bredlijs Bells<ref name="dedlin" /> | writer = [[Bredlijs Bells]]<ref name="dedlin" /><br />Maikls Miniss | starring = '''Pašlaik:'''<br />[[Džons Makuks]]<br />[[Ketrīna Kellija Lenga]]<br />[[Žaklīna Makinesa Vuda]]<br />[[Skots Kliftons]]<br />[[Rebeka Badiga]]<br />[[Annika Noela]]<br />u.c. '''Agrāk:'''<br />[[Sūzana Flanerija]]<br />[[Rons Moss]]<br />[[Hantere Tailo]]<br />[[Džoanna Džonsone]]<br />[[Meitlenda Vorda]]<br />[[Darlīna Konlija]]<br />[[Betija Vaita]]<br />[[Kima Matula]]<br />[[Denīza Ričardsa]]<br />[[Ketrīna Boudena]] | country = {{flagicon|USA}} [[ASV]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 40<ref name="tmdbsez">{{tīmekļa atsauce |title=Hameleonu rotaļas: 40. sezona (2026) |url=https://www.themoviedb.org/tv/6647-the-bold-and-the-beautiful/season/40 |website=themoviedb.org |publisher=The Movie Database |accessdate={{dat|2026|10|25||bez}} |language=en}}</ref> | num_episodes = 9893 {{small|(25/10/2026)}} | opentheme = ''High Upon This Love'' | endtheme = | theme_music_composer = Džeks Aloko<br />Deivids Kurcs | company = ''Bell-Phillip Television Productions, Inc''<ref name="dedlin" /> | distributor = ''BBL Distribution''<br />''[[Paramount+]]''<ref name="tvline" /> | camera = | runtime = 19—22 minūtes | location = ''CBS Television City'', [[Losandželosa]], [[Kalifornija]] | network = [[CBS]] | picture_format = [[480i]] [[NTSC]] (1987—2011)<br />[[1080p]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] (2011—pašlaik) | audio_format = Stereo | first_aired = {{Start date|df=yes|1987|3|23}} | last_aired = pašlaik | channel_LV = [[LTV7|LTV2]],<ref name="anotacijas" /><ref name="treshd" /> [[LTV1]]<ref name="seriali" /> | related = ''[[The Young and the Restless]]'' | website = https://www.cbs.com/shows/the_bold_and_the_beautiful/ | production_website = https://www.boldandbeautiful.com/ }} '''"Hameleonu rotaļas"'''<ref name="seriali">{{tīmekļa atsauce |title=Hameleonu rotaļas / Seriāli / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv1.lv/lv/seriali/hameleonu-rotalas |website=ltv1.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100718002230/http://www.ltv1.lv/lv/seriali/hameleonu-rotalas |archivedate={{dat|2010|7|18||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|7|18||bez}}}}</ref> ({{val|en|The Bold and the Beautiful}}, ''B&B'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš 1987. gada 23. marta. Seriālam ir 40 sezonas,<ref name="tmdbsez" /> vairāk nekā 9890 sērijas<ref>[https://www.imdb.com/title/tt0092325/ Hameleonu rotaļas (TV series 1987―)]</ref> (2026. gada oktobrī). Seriālu izveidoja [[Viljams Džozefs Bells]] ar sievu [[Lī Filipa Bella|Lī Filipu Bellu]]. Seriāla sižets risinās [[Losandželosa|Losandželosas]] apģērba modes industrijā, tajā atspoguļotas Foresteru, Loganu un Spenseru ģimeņu savstarpējās attiecības un Foresteru modes nama ''Forrester Creations'' darbība.<ref name="tvline" /> Kopš 2011. gada 7. septembra seriāls veidots [[Augstas izšķirtspējas televīzija|augstas izšķirtspējas (HD) formātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soapcentral.com/bold-and-beautiful/news/2011/0720-hidef.php|title=B&B to go HD in September|website=soapcentral.com|access-date=2024-03-30|language=en-US}}</ref> Seriāla 9000. sērija tika pārraidīta 2023. gada 18. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soapoperadigest.com/content/bb-tune-in-alert/|title=B&B Tune-In Alert|last=SOD|website=Soap Opera Digest|access-date=2024-03-30|date=2023-04-17|language=en-US}}</ref> CBS 2025. gada aprīlī paziņoja, ka seriāls turpināsies vismaz līdz savai 41. sezonai 2027.—2028. gada televīzijas sezonā.<ref name="tvline">{{ziņu atsauce |last1=Roots |first1=Kimberly |title=The Bold and the Beautiful Renewed for Three More Seasons |url=https://tvline.com/news/the-bold-and-the-beautiful-renewed-season-39-40-41-cbs-1235430026/ |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2025|4|8||bez}} |language=en}}</ref><ref name="dedlin">{{ziņu atsauce |last1=Pedersen |first1=Erik |title=‘The Bold And The Beautiful’ Renewed For Three Seasons On CBS Through 2027-28 |url=https://deadline.com/2025/04/the-bold-and-the-beautiful-renewed-three-seasons-cbs-1236363161/ |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}} |work=[[Deadline]] |date={{dat|2025|4|8||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Porter |first1=Rick |title=‘The Bold and the Beautiful’ Scores Three-Season Renewal at CBS |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/bold-and-the-beautiful-renewed-3-more-seasons-cbs-1236184633/ |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}} |work=[[The Hollywood Reporter]] |date={{dat|2025|4|8||bez}} |language=en}}</ref> "Hameleonu rotaļas" no citām amerikāņu ziepju operām izceļas arī ar milzīgo ārzemju auditoriju, un kopš pirmizrādes tā reiz ir bijusi starptautiski skatītākā ziepju opera ar vairāk nekā 26 miljoniem skatītāju katru nedēļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/the-worlds-number-one-sho_n_107517|title=The World's Number One Show: CSI|website=HuffPost|access-date=2024-03-30|date=2008-06-25|language=en}}</ref> Seriāls ārpus ASV ir populārs [[Itālija|Itālijā]], [[Frankofonija|frankofonajās valstīs]], [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Latvijā seriālu no 1995. gada 4. janvāra<ref name="treshd">{{ziņu atsauce |title=TV TrešDIENA |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:542241%7Cpage:15 |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=Diena |issue=Nr.304 |date={{dat|1994|12|30||bez}} |page=15 |language=lv}}</ref><ref name="anotacijas" /><ref name="bijis">{{ziņu atsauce |title=Spanovskis sešpadsmit gadus bijis «hameleons» |url=https://nra.lv/vakara-zinas/sovbizness/27506-spanovskis-sespadsmit-gadus-bijis-hameleons.htm |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=nra.lv |date={{dat|2010|7|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204113847/https://nra.lv/vakara-zinas/sovbizness/27506-spanovskis-sespadsmit-gadus-bijis-hameleons.htm |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv}}</ref> līdz 2010. gada 20. jūlijam<ref>{{ziņu atsauce |title=Šovakar pārraidīs pēdējo seriāla «Hameleonu rotaļas» sēriju |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/sovakar-parraidis-pedejo-seriala-hameleonu-rotalas-seriju.a9859/ |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2010|7|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241227163303/https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/sovakar-parraidis-pedejo-seriala-hameleonu-rotalas-seriju.a9859/ |archivedate={{dat|2024|12|27||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LTV pārtrauc rādīt "Hameleonu rotaļas" |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/ltv-partrauc-radit-hameleonu-rotalas.a42281/ |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2010|7|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241227171239/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/ltv-partrauc-radit-hameleonu-rotalas.a42281/ |archivedate={{dat|2024|12|27||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Šuplers baltā zirgā, krievu miljardieri Jūrmalā - tāda bija krīzes vasara pirms desmit gadiem |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/386141-suplers-balta-zirga-krievu-miljardieri-jurmala-tada-bija-krizes-vasara-pirms-desmit-gadiem?page=4 |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=jauns.lv |date={{dat|2020|5|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204232618/https://jauns.lv/raksts/izklaide/386141-suplers-balta-zirga-krievu-miljardieri-jurmala-tada-bija-krizes-vasara-pirms-desmit-gadiem?page=4 |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv}}</ref> pārraidīja [[Latvijas Televīzija]].<ref name="ieskano" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hameleonu rotaļas ep 339 INTRO latviski |url=https://www.youtube.com/watch?v=8H8WjFGmY_A |website=youtube.com |publisher=kendi655 |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=en |date={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> Seriāla sērijas latviešu valodā dublējuši aktieri [[Harijs Spanovskis]] un [[Maija Ķirse]].<ref name="ieskano" /><ref name="bijis" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hameleonu rotaļas |url=https://dubdb.fandom.com/wiki/Hameleonu_rota%C4%BCas |website=The Dubbing Database |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204210247/https://dubdb.fandom.com/wiki/Hameleonu_rota%C4%BCas |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=en}}</ref> LTV seriālu pārraidīja no 170.<ref name="bijis" /> līdz 5359. sērijai.<ref name="bisalise2">{{tīmekļa atsauce |title=Atā, "Hameleonu rotaļas"! - BIS Alise Publiskais katalogs. |url=https://cesis.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=At%C4%81,-%22Hameleonu-rota%C4%BCas%22!&Id=117104&Ident=3039366&InstanceId=5&LibraryId=0 |website=cesis.biblioteka.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204113129/https://cesis.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=At%C4%81,-%22Hameleonu-rota%C4%BCas%22!&Id=117104&Ident=3039366&InstanceId=5&LibraryId=0 |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|7|17||bez}} }}</ref><ref name="ieskano" /> LTV un CBS 2006. gadā pieņēma lēmumu neizrādīt 1435 sērijas jeb piecas sezonas.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvija neredzēs 1435 «Hameleonu» sērijas |url=https://www.apollo.lv/4950081/latvija-neredzes-1435-hameleonu-serijas |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2006|8|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204212033/https://www.apollo.lv/4950081/latvija-neredzes-1435-hameleonu-serijas |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Hameleonu rotaļas pārlec no pagātnes nākotnē |url=https://sejas.tvnet.lv/4880041/hameleonu-rotalas-parlec-no-pagatnes-nakotne |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2006|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204225212/https://sejas.tvnet.lv/4880041/hameleonu-rotalas-parlec-no-pagatnes-nakotne |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hameleonu rotaļas / Seriāli / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv1.lv/lat/seriali/442/?text=0 |website=ltv1.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070304032236/http://www.ltv1.lv/lat/seriali/442/?text=0 |archivedate={{dat|2007|3|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2007|3|4||bez}}}}</ref><ref name="bijis" /> == Nosaukums == Seriāla nosaukums [[Angļu valoda|angļu valodā]] ir ''The Bold and the Beautiful'', nosaukuma burtiskais tulkojums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] varētu būt "Pārdrošie un skaistie" vai "Drosmīgie un skaistie". [[Latvijas Televīzija]]s kinoraidījumu redakcijas darbinieki ilgi domāja<ref name="bisalise">{{tīmekļa atsauce |title=Atā, "Hameleonu rotaļas"! - BIS Alise Publiskais katalogs. |url=https://cesis.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=At%C4%81,-%22Hameleonu-rota%C4%BCas%22!&Id=117104&Ident=3039366&InstanceId=5&LibraryId=0 |website=cesis.biblioteka.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204113129/https://cesis.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=At%C4%81,-%22Hameleonu-rota%C4%BCas%22!&Id=117104&Ident=3039366&InstanceId=5&LibraryId=0 |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|7|17||bez}} |quote=Tagadējais, par zīmolu kļuvušais "Hameleonu rotaļas" radās pēc ilgas domāšanas.}}</ref> skanīgāku seriāla latviskoto nosaukumu, līdz ilggadējais<ref name="ieskano">{{tīmekļa atsauce |title=Ieskaņo pēdējās «Hameleonu rotaļu» sērijas |url=https://ghostarchive.org/varchive/XX7h1ESTrk8 |website=youtube.com |publisher=LTV Ziņu dienests |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=en |date={{dat|2010|7|8||bez}}}}</ref> LTV režisors Žanis Ate ieteica nosaukumu "Hameleonu rotaļas".<ref name="jauns">{{ziņu atsauce |title=Šodien pēdējo dienu LTV demonstrēja seriālu "Hameleonu rotaļas" |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/212252-sodien-pedejo-dienu-ltv-demonstreja-serialu-hameleonu-rotalas |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2010|7|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204113009/https://jauns.lv/raksts/zinas/212252-sodien-pedejo-dienu-ltv-demonstreja-serialu-hameleonu-rotalas |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv |quote="Hameleonu rotaļas" radās pēc ilgas domāšanas. Idejas autors šādam nosaukumam bija toreizējais redakcijas galvenais režisors Žanis Ate.}}</ref> Seriāla nosaukums latviešu valodā pirmoreizi laikrakstu TV programmu anotācijās minēts 1994. gada 30. decembrī.<ref name="anotacijas">{{ziņu atsauce |title=ANOTĀCIJAS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:542241%7Cpage:8 |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=Diena |issue=Nr.304 |date={{dat|1994|12|30||bez}} |page=8 |language=lv}}</ref><ref name="treshd" /> Pateicoties seriāla sižetam un popularitātei, frāzi "Hameleonu rotaļas" latviešu valodā sāka lietot kā apzīmējumu nebeidzamām intrigām, kaislībām un skandāliem, kā arī ar tiem saistītām problēmām.<ref>{{ziņu atsauce |title=Hameleonu rotaļas Latvijas politiķu gaumē • IR.lv |url=https://ir.lv/blogi-raksti/hameleonu-rotalas-latvijas-politiku-gaume/ |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=IR.lv |date={{dat|2014|3|3||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=H burts - Iesniegtie vēstījumi |url=https://vards.valoda.lv/iesniegtie-vestijumi/ |website=vards.valoda.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250204214938/https://vards.valoda.lv/iesniegtie-vestijumi/ |archivedate={{dat|2025|2|4||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Provokācija, hameleonu rotaļas vai izdegšanas sindroms? |url=https://www.bdaugava.lv/zinas/provokacija-hameleonu-rotalas-vai-izdegsanas-sindroms |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=Brīvā Daugava |date={{dat|2015|10|2||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Teātra hameleonu rotaļas |url=https://sejas.tvnet.lv/6238524/teatra-hameleonu-rotalas |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2003|9|18||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=NBA ŠOVS: NBA ”Hameleonu rotaļas” |url=https://www.delfi.lv/43857714/old-cat/54922016/nba-sovs-nba-hameleonu-rotalas |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=[[delfi.lv]] |date={{dat|2022|11|8||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Hameleonu rotaļas latviešu gaumē: tēvs svešam bērnam pret paša gribu |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/285192-hameleonu-rotalas-latviesu-gaume-tevs-svesam-bernam-pret-pasa-gribu |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}} |work=jauns.lv |date={{dat|2018|6|14||bez}} |language=lv}}</ref> == Pašreizējie galveno lomu atveidotāji == {| class="wikitable plainrowheaders unsortable" style="width:50%;" |+ Galveno lomu atveidotāji |- ! scope="col" style="width:35em;"| Aktieris ! scope="col" style="width:30em;"| Tēls ! scope="col" style="width:35em;"| Ilgums |- ! scope="row"| [[Džons Makuks]] | Ēriks Foresters | 1987—pašlaik |- ! scope="row" | [[Ketrīna Kellija Lenga]] | Brūka Logana | 1987—pašlaik |- ! scope="row" | [[Žaklīna Makinesa Vuda]] | Stefija Forestere | 2008—2013; 2015—pašlaik |- ! scope="row" | [[Skots Kliftons]] | Liams Spensers | 2010—pašlaik |- ! scope="row" | [[Rebeka Badiga]] | Dr. Teilore Heiza | 2024—pašlaik |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Dons Daimonts]] | Breds Karltons | 1993 |- | Bils Spensers jaunākais | 2009—pašlaik |- ! scope="row" | [[Annika Noela]] | Houpa Logana | 2018—pašlaik |- ! scope="row" | [[Torstens Kejs]] | Ridžs Foresters | 2013—pašlaik |- ! rowspan="2" scope="row" | [[Kimberlina Brauna]] | Šīla Kārtere | 1992—1998; 2002—2003; 2017—2018; 2021—pašlaik |- | Džaneta "Šugara" Vēbere | 2024 |- ! scope="row" | [[Hetere Toma]] | Keitija Logana | 2007—pašlaik |- ! scope="row" | [[Džošua Hofmanis]] | R.J. Foresters | 2023—pašlaik |- ! scope="row" | [[Vinsors Harmons]] | Torns Foresters | 1996—2016; 2022—pašlaik |- ! scope="row" | [[Dženifera Gareisa]] | Donna Logana | 2006—pašlaik |- ! scope="row" | [[Metjū Atkinsons]] | Tomass Foresters | 2019—pašlaik |- ! scope="row" | [[Daimonda Vaita]] | Parisa Bakingema | 2020—pašlaik |- ! scope="row" | [[Šons Kanans]] | Dīkons Šārps | 2000—2005; 2012; 2014—2017; 2021—pašlaik |- ! scope="row" | [[Liza Jamada]] | Luna Nozava | 2023—pašlaik |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] a4bfzuvhgfk20o6v6mhbdxklgcs5isn 0 568167 4539473 4448694 2026-10-25T02:06:49Z ~2026-56852-69 152301 4539473 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Antans Ambrulevičs | vārds_orig = ''Antanas Ambrulevičius'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1924 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Lietuva|Pupasode}} (tagad [[Alītas rajona pašvaldība]]) | m_dat_alt = 2010. gada jūnijā | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Lietuva}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = pretošanās kustības dalībnieks, [[mākslinieks]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Antans Ambrulevičs''' ({{val|lt|Antanas Ambrulevičius}}; dzimis {{dat|1924|8|9}}, miris [[2010. gads|2010]]. gada maijā) bija [[Lietuva]]s pretošanās kustības dalībnieks un tēlnieks — autodidakts. Daļu no mūža nodzīvoja [[Bauska|Bauskā]]. Dzimis Lietuvas dienvidos. 1943. gadā iesaukts vācu armijā, no kuras dezertējis un slēpies. 1944. gadā, kad reģionu okupēja [[PSRS]], [[Viļņa|Viļņā]] pabeidza operatīvo darbinieku skolu. Tika norīkots uz [[Gražišķi|Gražišķu]] miestu. 1947. gadā pievienojās nacionālo partizānu vienībai ar segvārdu Vējš (''Vėjas''). Tajā pašā gadā kaujā ievainots un nokļuvis gūstā. 1948. gada 16. aprīlī notiesāts uz 25 gadiem cietumā un 5 gadiem izsūtījumā, jo tajā brīdī nāvessods PSRS bija atcelts. Ieslodzījumu pavadīja [[Inta (pilsēta)|Intā]], [[Abeza|Abezā]], [[Vorkuta|Vorkutā]] un [[Mordvija|Mordvijā]]. No 1962. gada strādāja [[Uhta|Uhtā]] par mākslinieku, kur veidojis vairākas skulptūras un mozaīkas. Tā kā Ambrulevičam neļāva atgriezties [[Lietuvas PSR]] teritorijā, 1974. gadā ar ģimeni apmetās [[Bauska|Bauskā]]. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā atgriezās dzimtajā [[Dzūkija|Dzūkijā]]. Pēc atgriešanās Lietuvā radījis vairākus pieminekļus, to skaitā [[Emīlija Plātere|Emīlijas Plāteres]] pieminekli [[Kapčamieste|Kapčamiestē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ambrulevičs, Antans}} [[Kategorija:Latvijas lietuvieši]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 85c2c6w2gfnvgvh93pj07bf4ad3mgwr 0 568537 4539542 4039853 2026-10-25T08:21:38Z Olgerts V 41522 noformējums 4539542 wikitext text/x-wiki '''Teātra iela''' var būt: * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] — iela Daugavpilī; * [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] — iela Jūrmalā; * [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra iela]] — iela Liepājā; * [[Teātra iela (Rīga)|Teātra iela]] — iela Rīgā; * [[Teātra iela (Balvi)|Teātra iela]] — iela [[Balvi|Balvos]]; * [[Teātra iela (Kārsava)|Teātra iela]] — iela [[Kārsava|Kārsavā]]; * [[Teātra iela (Krāslava)|Teātra iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; * [[Teātra iela (Vaiņode)|Teātra iela]] — iela [[Vaiņode|Vaiņodē]]. {{Ielu nosaukums}} nyrqca2i77mfzt6sx9c8kb4sl4cpz9s 0 571655 4539492 4509647 2026-10-25T05:35:05Z Biafra 13794 pap. 4539492 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Lūkins | attēls = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{dat|1994|09|19|N}} | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Juris Iesalnieks]] | dzim_dati = {{dat|1964|02|01|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1997|7|15|1964|02|01}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]], bija [[Latvija]]s pirmais [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim [[Valda Birkava valdība|Valda Birkava valdībā]]. 1995. gadā Ģ. Lūkins nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] kopējā saraksta. Miris 1997. gada 15. jūlijā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] lhuitdihgkwqaa1efa569pkkf7rq2z2 4539493 4539492 2026-10-25T05:36:25Z Biafra 13794 +atsauce 4539493 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Lūkins | attēls = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{dat|1994|09|19|N}} | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Juris Iesalnieks]] | dzim_dati = {{dat|1964|02|01|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1997|7|15|1964|02|01}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]], bija [[Latvija]]s pirmais [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim [[Valda Birkava valdība|Valda Birkava valdībā]]. 1995. gadā Ģ. Lūkins nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] kopējā saraksta. Miris 1997. gada 15. jūlijā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins|title=Ģirts Lūkins|last=Timenote}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] acf9atnuko82y3yxkn7ke3g9ijsific 4539494 4539493 2026-10-25T05:37:19Z Biafra 13794 +kat 4539494 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Lūkins | attēls = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{dat|1994|09|19|N}} | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Juris Iesalnieks]] | dzim_dati = {{dat|1964|02|01|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1997|7|15|1964|02|01}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]], bija [[Latvija]]s pirmais [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim [[Valda Birkava valdība|Valda Birkava valdībā]]. 1995. gadā Ģ. Lūkins nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] kopējā saraksta. Miris 1997. gada 15. jūlijā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins|title=Ģirts Lūkins|last=Timenote}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1997 gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] 5j2ueglzmcporerma3ohxqjpfkft5p1 4539495 4539494 2026-10-25T05:37:38Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:1997 gadā mirušie]]; pievienoju [[Kategorija:1997. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4539495 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ģirts Lūkins | attēls = | apraksts = | amats = [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1993|08|03|N}} | term_beigas = {{dat|1994|09|19|N}} | premjers = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Juris Iesalnieks]] | dzim_dati = {{dat|1964|02|01|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1997|7|15|1964|02|01}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ģirts Lūkins''' (dzimis {{dat|1964|2|1}}, miris {{dat|1997|7|15}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240519105531/https://timenote.info/lv/Girts-Lukins }}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis. Pārstāvēja [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]], bija [[Latvija]]s pirmais [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim [[Valda Birkava valdība|Valda Birkava valdībā]]. 1995. gadā Ģ. Lūkins nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un [[Latgales Demokrātu partija|Latgales Demokrātiskās partijas]] kopējā saraksta. Miris 1997. gada 15. jūlijā. Apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Girts-Lukins|title=Ģirts Lūkins|last=Timenote}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1993|8|3|N}}— {{dat|1994|9|19|N}} | pēc = [[Juris Iesalnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lūkins, Ģirts}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1997. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] b1qiygccwmwsu64c88xc02vyprmq0ak 0 571691 4539349 4486839 2026-10-24T14:24:04Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539349 wikitext text/x-wiki '''Mežmalas iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] — iela Rīgā; ** [[Mežmalas iela (Jelgava)|Mežmalas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Mežmalas iela (Jūrmala)|Mežmalas iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Mežmalas iela (Baldone)|Mežmalas iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Mežmalas iela (Baloži)|Mežmalas iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Mežmalas iela (Ogre)|Mežmalas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Mežmalas iela (Salaspils)|Mežmalas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Mežmalas iela (Tukums)|Mežmalas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Mežmalas iela (Alderi)|Mežmalas iela]] — iela Ādažu pagasta [[Alderi]]; ** [[Mežmalas iela (Atpūta)|Mežmalas iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Mežmalas iela (Dukuri)|Mežmalas iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Dukuri|Dukuros]]; ** [[Mežmalas iela (Engure)|Mežmalas iela]] — iela Engures pagasta [[Engure|Engurē]]; ** [[Mežmalas iela (Gauja)|Mežmalas iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]; ** [[Mežmalas iela (Jaunolaine)|Mežmalas iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; ** [[Mežmalas iela (Ječi)|Mežmalas iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]]; ** [[Mežmalas iela (Krustkalni)|Mežmalas iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krustkalni|Krustkalnos]]; ** [[Mežmalas iela (Langstiņi)|Mežmalas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Langstiņi|Langstiņos]]; ** [[Mežmalas iela (Likverteni)|Mežmalas iela]] — iela Vecsaules pagasta [[Likverteni|Likvertenos]]; ** [[Mežmalas iela (Pušmucova)|Mežmalas iela]] — iela Pušmucovas pagasta [[Pušmucova|Pušmucovā]]; ** [[Mežmalas iela (Saulīte)|Mežmalas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Saulīte (Saulkrastu pagasts)|Saulītē]]; ** [[Mežmalas iela (Semenova)|Mežmalas iela]] — iela Medņevas pagasta [[Semenova|Semenovā]]; ** [[Mežmalas iela (Svitene)|Mežmalas iela]] — iela Svitenes pagasta [[Svitene|Svitenē]]; ** [[Mežmalas iela (Tušķi)|Mežmalas iela]] — iela Līvbērzes pagasta [[Tušķi|Tušķos]]; ** [[Mežmalas iela (Ulbroka)|Mežmalas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; ** [[Mežmalas iela (Varkaļi)|Mežmalas iela]] — iela Mārupes novada [[Varkaļi|Varkaļos]]; ** [[Mežmalas iela (Vārzas)|Mežmalas iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]]; ** [[Mežmalas iela (Viesturciems)|Mežmalas iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Mežmalas iela]] {{Ielu nosaukums}} 0fbkzq7l7qzdbzr0vvoox8zlcf03pc4 0 573154 4539354 4211549 2026-10-24T14:44:27Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539354 wikitext text/x-wiki '''Zīriņu iela''' var būt: * [[Zīriņu iela (Jūrmala)|Zīriņu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Zīriņu iela (Jēkabpils)|Zīriņu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; * [[Zīriņu iela (Dreiliņi)|Zīriņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]; * [[Zīriņu iela (Kalngale)|Zīriņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Zīriņu iela (Stūnīši)|Zīriņu iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]; * [[Zīriņu iela (Viesturciems)|Zīriņu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Zirņu iela]] {{Ielu nosaukums}} lx0iy9ff9aei4kn6ea84o56o92qf2wm 0 573168 4539363 4538416 2026-10-24T15:24:30Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539363 wikitext text/x-wiki '''Žubīšu iela''' var būt: * [[Žubīšu iela (Rīga)|Žubīšu iela]] — iela Rīgā; * [[Žubīšu iela (Smiltene)|Žubīšu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; * [[Žubīšu iela (Atpūta)|Žubīšu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; * [[Žubīšu iela (Spilve)|Žubīšu iela]] — iela Babītes pagasta [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilvē]]; * [[Žubīšu iela (Viesturciems)|Žubīšu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Žubītes iela]] {{Ielu nosaukums}} 9it70trxt6ntrgevqjy8q7og8eubj4j 0 573601 4539624 4332524 2026-10-25T11:05:11Z Bendžamins 76862 4539624 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fermins Lopess | full_name = Fermín López Marín | image = Fermín López.jpg | caption = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|5|11}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Elkampiljo|2s=Elkampiljo (Velva)}} | height = 174 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | clubnumber = 7 | youthyears1 = 2010—2011 | youthclubs1 = {{flaga|ESP}} El Campillo | youthyears2 = 2011—2012 | youthclubs2 = {{flaga|ESP}} [[Recreativo de Huelva|Recreativo]] | youthyears3 = 2012—2016 | youthclubs3 = {{flaga|ESP}} [[Real Betis|Betis]] | youthyears4 = 2016—2022 | youthclubs4 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years1 = 2022—2023 | clubs1 = {{flaga|ESP}} Barcelona B | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2022—2023 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ESP}} [[Linares Deportivo|Linares]] | caps2 = 37 | goals2 = 12 | years3 = 2023— | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps3 = 97 | goals3 = 24 | nationalyears1 = 2023—2025 | nationalteam1 = {{flaga|ESP}} Spānija U21 | nationalcaps1 = 7 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2024 | nationalteam2 = {{flaga|ESP}} Spānija U23 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 6 | club-update = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | nationalteam3 = {{fb|Spānija}} | nationalyears3 = 2024— | nationalcaps3 = 10 | nationalgoals3 = 0 }} '''Fermins Lopess Marins''' ({{val|es|Fermín López Marín}}; dzimis {{dat|2003|5|11}} [[Velvas province|Velvas provincē]]) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pārstāv ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''. == Karjera == Spēlējis ''El Campillo'', ''[[Recreativo de Huelva|Recreativo]]'' un ''[[Real Betis]]'' jauniešu komandās. 2016. gada vasarā pievienojās ''[[FC Barcelona]]'' jaunatnes akadēmijai. 2022.—2023. gada sezonā tika izīrēts Spānijas trešās pēc līmeņa līgas komandai ''[[Linares Deportivo]]''. Nākamo sezonu jau uzsāka ar ''FC Barcelona'' pirmo komandu. ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' debitēja {{dat|2023|8|27||bez}} spēlē pret ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3656400/fermin-lopez-makes-official-first-team-debut |title=Fermín López makes official first team debut |website=fcbarcelona.com |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Pēc divām dienām parakstīja jaunu līgumu ar klubu līdz 2027. gadam ar izpirkšanas maksu 400 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/barca-b/news/3658527/fermin-lopez-blaugrana-until-2027 |title=Fermín López, blaugrana until 2027 |website=fcbarcelona.com |date={{dat|2023|8|29|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Tā paša gada 19. septembrī debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. Nedēļu vēlāk guva savus pirmos vārtus ''La Liga'' spēlē pret ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/la-liga/2023-2024/mallorca-v-barcelona-la-liga-live_sto9811753/story.shtml |title=Mallorca 2-2 Barcelona: Youngster Fermin Lopez comes off bench to rescue a point for Xavi Hernandez's side |website=eurosport.com |date={{dat|2023|9|27|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}} |language=en}}</ref> Debijas sezonā ''La Liga'' aizvadīja 31 spēli un guva 8 vārtus. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja {{dat|2024|6|5||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]], nākot uz maiņu spēles 62. minūtē, un izcēlās ar rezultatīvu piespēli [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/seleccion/fermin-debuta-seleccion-espanola-precisa-asistencia-ferran-torres-103398429 |title=Fermín debutó con una precisa asistencia a Ferran |website=sport.es |date={{dat|2024|6|5|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}} |language=es}}</ref> Tika iekļauts izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/07062024-spanija_euro_2024_sastava_ieklauj_nepilng |title=Spānija "Euro 2024" sastāvā iekļauj nepilngadīgo Jamalu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|6|7|N|bez}} |access-date={{dat|2024|6|15||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;FC Barcelona * [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025, 2026 ;Spānija U-23 * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] '''Spānija''' * [[UEFA Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>https://www.delfi.lv/sports/56415942/eiropas-cempionats-futbola-2024/120034638/spanijas-izlase-klust-par-tituletako-eiropas-cempioni</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{Spānijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Lopess, Fermins}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] jsxzhrt3079v7841qej8lsw752sh9ap 3 574380 4539390 4223810 2026-10-24T16:58:18Z Lentokonefani 19786 Lentokonefani pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Samioğlu]] uz [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Samioğlu|Samioğlu]]" to "[[Special:CentralAuth/Temmeltäjä|Temmeltäjä]]" 4079597 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Âmil}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 18.01 (EEST) 3u8cofqpfkufol56pvl0jxijfi5t22r 0 576130 4539658 4502007 2026-10-25T11:50:43Z ~2026-57103-23 152346 4539658 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 137 | nosaukums = Lapenieki–Ķekava–Ģūģi | karte = | leģenda = | garums = 13,4 | ārpus_pilsētas = 9,4 | ceļš_pilsētā = 4 | sakrīt = 0 | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = Doles (Ķekavas) luterāņu baznīca 8.jpg | paraksts = Autoceļš P137 (Rīgas iela) [[Ķekava|Ķekavā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapenieki]] {{A ceļš|7}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Krogsils]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejas]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vimbukrogs]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ķekava]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Sūnupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||}}{{Maršruta tabula/aplis}}{{P ceļš|89}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|7}}}} |} |} '''P137''' autoceļš '''Lapenieki—Ķekava—Ģūģi''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]] pie [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapeniekiem]] ar autoceļu A7 pie Ģūģiem.<ref>{{valsts ceļi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___56.776595-24.243879-16/bl___cl/q___|title=Balticmaps.eu}}</ref> Autoceļa garums ir {{nobr|13,4 km}} un tas visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ķekavas novads|Ķekavas]] novadu. Autoceļu P137 veido bijušais autoceļa A7 ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas 2023. gadā tika piešķirts indekss P137. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P136]] n23u3dsri9au4t403zr4vtu8r1vv635 0 577773 4539426 4538944 2026-10-24T19:55:54Z Teatrālis 82063 /* Oktobris */ 4539426 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) ** [[Juris Mačs]], ķirurgs, doktors (dzimis 1934. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Vladlens Dozorcevs]], dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[20. oktobris]]: ** [[Grigorijs Lučanskis]], starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs, dzīvojis un darbojies Latvijā (dzimis 1945. gadā) ** [[Ruta Kreica]], grafiķe (dzimusi 1946. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Georgijs Miezainis]], baleta mākslinieks (dzimis 1944. gadā) <gallery> Владлен_Дозорцев.jpg|[[Vladlens Dozorcevs]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] k9zsplsfzcpahrumbnvqaali8t134ax 0 578372 4539476 4511727 2026-10-25T02:12:30Z ~2026-56852-69 152301 4539476 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Krišjānis Katlaps pēc 1930.jpg|thumb|200px|Krišjānis Katlaps (ap 1930)]] [[Attēls:Irlavas slimnīca pēc 1936.jpg|thumb|200px|Irlavas slimnīca pēc pārbūves (1936)]] [[Attēls:Krišjāņa Katlapa gleznu izstāde Irlavā 1939.jpg|thumb|200px|Krišjāņa Katlapa gleznu izstāde Irlavā (1939)]] '''Krišjānis Katlaps''' (1892—1964) bija latviešu [[ārsts]], gleznu kolekcionārs un mākslas mecenāts. [[Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca]]s direktors un mākslas muzeja izveidotājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gadā 1. oktobrī [[Irlavas pagasts|Irlavas pagastā]] zemnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Ukrainu, kur [[Kijiva|Kijivā]] studēja medicīnu un iepazinās ar sievu Lūciju. Līdz 1919. gadam strādāja par pulka ārstu [[Kamjanka]]s kara apgabala medicīnas pārvaldē. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš Latvijas Universitātē ieguva ārsta grādu un no 1923. līdz 1948. gadam vadīja Irlavas-Grenču slimnīcu, kuru 1936. gadā pārbūvēja, iekārtojot operāciju zāli. Bija Irlavas pagasta „Zariņu” māju īpašnieks, [[Aizsargi (organizācija)|Tukuma aizsargu pulka]] bataljona ārsts, Irlavas kultūras biedrības „Stars” priekšnieks un Irlavas lopkopības pārraudzības biedrības „Pamats” valdes loceklis. Otrā pasaules kara laikā K. Katlaps 1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs sarīkoja Rīgas mākslinieku izstādi, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Padomju okupācijas laikā 1948. gada 20. jūnijā Krišjāni Katlapu arestēja un notiesāja par dzimtenes nodevību (bija ārstējis nacionālos partizānus un veicis pretpadomju aģitāciju), piespriežot 10 gadu ieslodzījumu stingrā režīma labošanas darbu nometnē, atņemot personas tiesības uz 5 gadiem un konfiscējot visu mantu. Krišjānis Katlaps atgriezās no izsūtījuma 1955. gadā, strādāja Slokas slimnīcā par ķirurgu, pēc tam Ķemeru sanatorijā "Latvija" par galvenā ārsta vietnieku zinātniskajā darbā — līdz sava mūža pēdējām dienām 1964. gada 21. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Krisjanis-Katlaps |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240824052259/https://timenote.info/lv/Krisjanis-Katlaps }}</ref> == Irlavas muzejs == Otrā pasaules kara laikā K. Katlaps 1942. gadā Irlavas doktorāta divās zālēs sarīkoja Rīgas mākslinieku izstādi, kurā piedalījās 28 autori ar 60 darbiem. Savus darbus izstādei deva mākslinieki V. Tone, Ģ. Eliass, O. un U. Skulmes, K. Neilis, A. Artums, L. Āriņš, J. Liepiņš, P. Upītis un citi. No iepirktajām gleznām 1942. un 1943. gadā viņš izveidoja Irlavas mākslas muzeju. K. Katlapa privātajā kolekcijā bija O. Skulmes “Ganiņš”, V. Purvīša “Pavasaris”, J. Rozentāla “Pavasaris”, T. Zaļkalna tēlniecības darbi. Pēc kara beigām 1945. gada beigās Irlavas muzeju pievienoja Tukuma muzejam kā filiāli, bet 1948. gadā pēc Krišjāņa Katlapa aresta un izsūtīšanas Irlavas mākslas kolekciju iepludināja Tukuma muzeja krājumā, iekļaujot tajā arī ārsta privātkolekcijas darbus.<ref name="rīgaslaiks">[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/irlavas-kolekcija-1105 Ilze Putniņa Irlavas kolekcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240822173325/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/irlavas-kolekcija-1105 |date={{dat|2024|08|22||bez}} }} rigaslaiks.lv 2011. gada jūlijs</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1990. gadā Krišjāņa Katlapa mantiniekiem atdeva 20 privātās kolekcijas darbus.<ref name="rīgaslaiks"/> == Apbalvojumi == * Latvijas Sarkanā Krusta „Goda Krusts” (1926) * Aizsargu organizācijas „Nopelnu Krusts“ (1934) * [[Atzinības krusts]], IV šķira (1938) == Literatūra == Valentija Embure. Irlavas doktorāts (1830—2013) un Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca (1850—2013). Rīga: "Lauku ārstniecība Latvijā: atskats un vērtējums", medicīnas vēstures simpozijs 2013. gada 18. septembrī, tēzes un raksti / [[Arnis Vīksna]] (sastādītājs) == Atsauces == {{atsauces}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Tukuma novads]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 1lqtjzrxl4cofz8bzm94p9xxzd8rh41 0 579648 4539347 4538437 2026-10-24T14:22:55Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539347 wikitext text/x-wiki '''Lakstīgalu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Lakstīgalu iela (Rīga)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Daugavpils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Lakstīgalu iela (Jelgava)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Rēzekne)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ventspils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ādaži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Aizkraukle)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Baldone)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Baloži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Bauska)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Cēsis)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ikšķile)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Jēkabpils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Lakstīgalu iela (Koknese)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Koknese|Koknesē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Krāslava)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ķegums)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Lielvārde)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Limbaži)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Limbaži|Limbažos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Madona)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Madona|Madonā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Sabile)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Sabile|Sabilē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Salaspils)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Lakstīgalu iela (Smiltene)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Tukums)|Lakstīgalu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Lakstīgalu iela (Atpūta)|Lakstīgalu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Dalbe)|Lakstīgalu iela]] — iela Cenu pagasta [[Dalbe|Dalbē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Garkalne)|Lakstīgalu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Jāņmuiža)|Lakstīgalu iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Kalngale)|Lakstīgalu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Kriškalni)|Lakstīgalu iela]] — iela Aiviekstes pagasta [[Kriškalni|Kriškalnos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Lēdurga)|Lakstīgalu iela]] — iela Lēdurgas pagasta [[Lēdurga|Lēdurgā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Mežciems)|Lakstīgalu iela]] — iela Jaunsvirlaukas pagasta [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciemā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Piņķi)|Lakstīgalu iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Skaistkalne)|Lakstīgalu iela]] — iela Skaistkalnes pagasta [[Skaistkalne|Skaistkalnē]]; ** [[Lakstīgalu iela (Skrīveri)|Lakstīgalu iela]] — iela Skrīveru pagasta [[Skrīveri|Skrīveros]]; ** [[Lakstīgalu iela (Suntaži)|Lakstīgalu iela]] — iela Suntažu pagasta [[Suntaži|Suntažos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Ulbroka)|Lakstīgalu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Vanagi)|Lakstīgalu iela]] — iela Upmalas pagasta [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Vecružina)|Lakstīgalu iela]] — iela Silmalas pagasta [[Vecružina|Vecružinā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Vecumnieki)|Lakstīgalu iela]] — iela Vecumnieku pagasta [[Vecumnieki|Vecumniekos]]; ** [[Lakstīgalu iela (Viesturciems)|Lakstīgalu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Vimbukrogs)|Lakstīgalu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Vimbukrogs|Vimbukrogā]]; ** [[Lakstīgalu iela (Zaube)|Lakstīgalu iela]] — iela Zaubes pagasta [[Zaube|Zaubē]]. == Skatīt arī == * [[Lakstīgalas iela]] {{Ielu nosaukums}} b6j5dbkxf5q3szkbp89xtlfxvsj9hdj 0 580290 4539350 4132745 2026-10-24T14:25:08Z Olgerts V 41522 + Viesturciems 4539350 wikitext text/x-wiki '''Paceplīšu iela''' var būt: * [[Paceplīšu iela (Jelgava)|Paceplīšu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Paceplīšu iela (Atpūta)|Paceplīšu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; * [[Paceplīšu iela (Viesturciems)|Paceplīšu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Paceplīša iela]] {{Ielu nosaukums}} bus813tzal4v1ajj7ucqu9wg4xz97qd 0 580399 4539598 4152024 2026-10-25T10:06:00Z AbelDionis 141938 4539598 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Apollona templis | native_name = ''Tempio di Apollo'' | former_names = | alternate_names = | map = | status = | image = Apollonion Siracusa.png | image_alt = | image_size = | caption = Apollona templis | altitude = | building_type = [[Templis]] | architectural_style = [[Doriskais orderis|Doriskais]] | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Sirakūzas]], {{ITA}} | latd = 37.063889 | latNS = N | longd = 15.293056 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = ap 565. gadu pr.Kr. | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Apollona templis''' ({{val|grc|Ἀπολλώνιον}}, {{val|it|Tempio di Apollo}}) ir viens no nozīmīgākajiem [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] pieminekļiem, kas atrodas [[Ortigija]]s salā, tās ziemeļu daļā, pretī Pankali laukumam (starp ''Via dell'Apollonion'' un ''Via del Mercato'' ielām), [[Sirakūzas|Sirakūzās]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Itālija|Itālijā]]. Celts 6. gadsimtā pr.Kr. šis [[templis]] ir viens no senākajiem doriskajiem tempļiem Sicīlijā un viens no pirmajiem ar plānojumu, kuru veido akmens kolonnu [[peripters]]. == Vēsture == Templis bija celts [[Arhaiskais laikmets|arhaiskajā laikā]] ap 565. gadu pr.Kr. Saskaņā ar templī atrasto uzrakstu, tā arhitekts bija Knidiīds, Kleomena dēls. Vēl ir kāds vārds, Epikls, kas parādās uzrakstā, taču šī informācija tiek apšaubīta.<ref>Hurwit, Jeffrey M.: Artists and Signatures in Ancient Greece, s. 50–51. Cambridge University Press, 2015. ISBN 1316364917.</ref> Ir uzskats, ka šī tempļa izveidi ir iedvesmojusi [[Samosas heraions|Samosas heraiona]] celtniecības agrīnā fāze jeb t.s. Roikosa templis, kas bija uzcelts apmēram desmit gadus iepriekš. [[Apollons|Apollona]] templis ir monumentālās akmens arhitektūras pirmais paraugs Sicīlijā, kas atstāja lielu ietekmi tempļu arhitektūras attīstībā grieķiskajos rietumu reģionos. Savā pastāvēšanas vēsturē tas piedzīvoja biežas pārbūves. Pēc [[Pagānisms|pagānisko]] kultu aizlieguma vēlajā [[Romas impērija|Romas impērijā]], tas tika pārbūvēts par [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] baznīcu, no kuras ir saglabājušās parādes kāpnes un centrālo durvju pēdas. Pēc tam [[Sicīlijas emirāts|Sicīlijas emirāta]] laikā tas tika pārbūvēts par musulmaņu [[Mošeja|mošeju]]. Pēc [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu uzvaras]] pār [[saracēņi]]em tas tika vēlreiz iesvētīts par Glābēja baznīcu, kura vēlāk, 16. gadsimtā, tika iebūvēta spāņu kazarmās un privātnamos, kaut arī daži arhitektūras elementi palika saskatāmi. Piemēram, 1778. gadā Dominiks Vivans Denons templi aprakstīja šādi:<ref>Dominique Vivant Denon, Voyage en Sicile, 1788</ref> {{Centered pull quote|...Lai izpētītu šo ievērojamo, pirmo Siraskūzās uzcelto templi, tagad ir nepieciešams Daniela privātajā namā, samaksājot mārciņu, kur telpā starp viņa gultu un sienu atrodas divi kapiteļi uz to pamatnēm, kas palikuši neskarti istabas paplašināšanas laikā. Kolonnas ir iedziļinātas vairāk par pusi sava augstuma un izvietotas tik tuvu viena pie otras, ka kapiteļi atrodas ne vairāk par dažām collām viens no otra. Dažu remontdarbu un cisternas rakšanas laikā īpašnieks konstatēja divus citus kolonnas posmus, vienu stūrī, bet otru rietumu pusē...}} Šīs viena otrai sekojošās pārbūves nopietni sabojāja ēku, kura atkal tika atrasta ap 1890. gadu kazarmas iekšpusē un bija pilnā apjomā atbrīvota, pateicoties efektīvajiem [[Paolo Orsi]] izrakumiem. == Apraksts == [[Attēls:Siracusa-Temple-of-Apoll-Plan-bjs.png|thumb|280px|right|Apollona tempļa plāns.]] Tempļa [[stilobāts]] ir 55,36 x 21,47 metrus liels, ar ļoti zemām [[Kolonna|kolonnām]], izvietotām 6 x 17. Tas pārstāv brīdi grieķiskajos rietumos starp tempļiem ar koka struktūru un tiem, kuri pilnībā tika celti no akmens ar heksastila [[Fasāde|fasādi]] un nepārtrauktu [[Kolonāde|kolonādi]] pa perimetru. Šeit kolonāde apjož [[Pronaoss|pronaosu]] un [[Naoss|naosu]], un sadala telpu trijās ejās ar divām iekšējām kolonādēm no tievākām kolonnām, kas balstīja koka jumtu, kuru ir grūti rekonstruēt. Naosa aizmugurējā daļā atradās slēgta telpa, t.s. [[aditons]], kas ir tipiski Sicīlijas tempļiem. Ēkas celtniecība ar četrdesmit divām monolītām kolonnām, visdrīzāk, atvestām pa jūru, celtniekiem, laikam, likās brīnumaina, par ko liecina neparasts uzraksts uz augšējā pakāpiena austrumu pusē, veltīts Apollonam, kurā celtnieks (vai arhitekts) svin ēkas celtniecību, uzsverot šīs celtniecības novatorisko raksturu. [[Attēls:Museo Orsi modellino tempio 1474.JPG|thumb|280px|left|Apollona tempļa modelis.]] Paliekas ļauj rekonstruēt tempļa sākotnējo izskatu, kas attiecināms uz pirmsdorisko periodu un norāda uz nenoteiktību konstrukcijā un stilā, kā, piemēram, pārāk liels kolonnu tuvums sānos, interkolumnācijas variācijas, nerūpēšanās par [[Triglifs|triglifu]] un [[Metopa|metopu]] atbilstību kolonnām,<ref>Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”SYRACUSE (Siracusa) Sicily”, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.</ref> kā arī pārāk izstiepta stāva plāna arhaiskie aspekti. [[Arhitrāvs]] bija neparasti augsts un aizmugurē atvieglots ar L-veida šķērsgriezumu. Daži aspekti ir diezgan eksperimentāli, kā, piemēram, svarīgums austrumu fasādei ar dubulto kolonādi daudz plašākai centrālo kolonnu atdalīšanai, kā arī kopējā plānā tiekties vairāk pēc akcenta, nevis pēc proporcionālas harmonijas. Novatoriskā ēka kļuva par noteicošo soli [[Doriskais orderis|dorisko]] peripteru tempļu izplatībai Sicīlijā, prezentējot ar sevi sava veida vietējo prototipu, kurš saskaņoja aspektus, attīstītus kontinentalajā [[Grieķija|Grieķijā]] ar neparastu augstumu, kāds tika praktizēts tikai Lielajā Grieķijā. Un vēl šeit tika veidots aditons, kurš, iespējams, bija sakrālā tēla novietošanas vieta, kļūstot par visas ēkas centru. Šī tempļa [[terakota]] pašlaik glabājas [[Paolo Orsi reģionālais arheoloģijas muzejs|Paolo Orsi reģionālajā arheoloģijas muzejā]], Sirakūzās, kopā ar notekas un akroterija fragmentiem, kā arī dažiem jumta dakstiņiem, iespējams, vieniem no pirmajiem, ražotiem Sicīlijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sirakūzas]] pe76843zuc8p3hpvo3go4zwdqcbd0m7 4539628 4539598 2026-10-25T11:14:07Z Jānis U. 198 Atcēlu [[Special:Contributions/AbelDionis|AbelDionis]] ([[User talk:AbelDionis|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4539598 4539628 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Apollona templis | native_name = ''Tempio di Apollo'' | former_names = | alternate_names = | map = | status = | image = 0415 - Siracusa - Tempio di Apollo - Foto Giovanni Dall'Orto - 21-May-2008.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Apollona templis | altitude = | building_type = [[Templis]] | architectural_style = [[Doriskais orderis|Doriskais]] | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Sirakūzas]], {{ITA}} | latd = 37.063889 | latNS = N | longd = 15.293056 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = ap 565. gadu pr.Kr. | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Apollona templis''' ({{val|grc|Ἀπολλώνιον}}, {{val|it|Tempio di Apollo}}) ir viens no nozīmīgākajiem [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] pieminekļiem, kas atrodas [[Ortigija]]s salā, tās ziemeļu daļā, pretī Pankali laukumam (starp ''Via dell'Apollonion'' un ''Via del Mercato'' ielām), [[Sirakūzas|Sirakūzās]], [[Sicīlija|Sicīlijā]], [[Itālija|Itālijā]]. Celts 6. gadsimtā pr.Kr. šis [[templis]] ir viens no senākajiem doriskajiem tempļiem Sicīlijā un viens no pirmajiem ar plānojumu, kuru veido akmens kolonnu [[peripters]]. == Vēsture == Templis bija celts [[Arhaiskais laikmets|arhaiskajā laikā]] ap 565. gadu pr.Kr. Saskaņā ar templī atrasto uzrakstu, tā arhitekts bija Knidiīds, Kleomena dēls. Vēl ir kāds vārds, Epikls, kas parādās uzrakstā, taču šī informācija tiek apšaubīta.<ref>Hurwit, Jeffrey M.: Artists and Signatures in Ancient Greece, s. 50–51. Cambridge University Press, 2015. ISBN 1316364917.</ref> Ir uzskats, ka šī tempļa izveidi ir iedvesmojusi [[Samosas heraions|Samosas heraiona]] celtniecības agrīnā fāze jeb t.s. Roikosa templis, kas bija uzcelts apmēram desmit gadus iepriekš. [[Apollons|Apollona]] templis ir monumentālās akmens arhitektūras pirmais paraugs Sicīlijā, kas atstāja lielu ietekmi tempļu arhitektūras attīstībā grieķiskajos rietumu reģionos. Savā pastāvēšanas vēsturē tas piedzīvoja biežas pārbūves. Pēc [[Pagānisms|pagānisko]] kultu aizlieguma vēlajā [[Romas impērija|Romas impērijā]], tas tika pārbūvēts par [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] baznīcu, no kuras ir saglabājušās parādes kāpnes un centrālo durvju pēdas. Pēc tam [[Sicīlijas emirāts|Sicīlijas emirāta]] laikā tas tika pārbūvēts par musulmaņu [[Mošeja|mošeju]]. Pēc [[Normaņu iekarojumi Itālijā|normaņu uzvaras]] pār [[saracēņi]]em tas tika vēlreiz iesvētīts par Glābēja baznīcu, kura vēlāk, 16. gadsimtā, tika iebūvēta spāņu kazarmās un privātnamos, kaut arī daži arhitektūras elementi palika saskatāmi. Piemēram, 1778. gadā Dominiks Vivans Denons templi aprakstīja šādi:<ref>Dominique Vivant Denon, Voyage en Sicile, 1788</ref> {{Centered pull quote|...Lai izpētītu šo ievērojamo, pirmo Siraskūzās uzcelto templi, tagad ir nepieciešams Daniela privātajā namā, samaksājot mārciņu, kur telpā starp viņa gultu un sienu atrodas divi kapiteļi uz to pamatnēm, kas palikuši neskarti istabas paplašināšanas laikā. Kolonnas ir iedziļinātas vairāk par pusi sava augstuma un izvietotas tik tuvu viena pie otras, ka kapiteļi atrodas ne vairāk par dažām collām viens no otra. Dažu remontdarbu un cisternas rakšanas laikā īpašnieks konstatēja divus citus kolonnas posmus, vienu stūrī, bet otru rietumu pusē...}} Šīs viena otrai sekojošās pārbūves nopietni sabojāja ēku, kura atkal tika atrasta ap 1890. gadu kazarmas iekšpusē un bija pilnā apjomā atbrīvota, pateicoties efektīvajiem [[Paolo Orsi]] izrakumiem. == Apraksts == [[Attēls:Siracusa-Temple-of-Apoll-Plan-bjs.png|thumb|280px|right|Apollona tempļa plāns.]] Tempļa [[stilobāts]] ir 55,36 x 21,47 metrus liels, ar ļoti zemām [[Kolonna|kolonnām]], izvietotām 6 x 17. Tas pārstāv brīdi grieķiskajos rietumos starp tempļiem ar koka struktūru un tiem, kuri pilnībā tika celti no akmens ar heksastila [[Fasāde|fasādi]] un nepārtrauktu [[Kolonāde|kolonādi]] pa perimetru. Šeit kolonāde apjož [[Pronaoss|pronaosu]] un [[Naoss|naosu]], un sadala telpu trijās ejās ar divām iekšējām kolonādēm no tievākām kolonnām, kas balstīja koka jumtu, kuru ir grūti rekonstruēt. Naosa aizmugurējā daļā atradās slēgta telpa, t.s. [[aditons]], kas ir tipiski Sicīlijas tempļiem. Ēkas celtniecība ar četrdesmit divām monolītām kolonnām, visdrīzāk, atvestām pa jūru, celtniekiem, laikam, likās brīnumaina, par ko liecina neparasts uzraksts uz augšējā pakāpiena austrumu pusē, veltīts Apollonam, kurā celtnieks (vai arhitekts) svin ēkas celtniecību, uzsverot šīs celtniecības novatorisko raksturu. [[Attēls:Museo Orsi modellino tempio 1474.JPG|thumb|280px|left|Apollona tempļa modelis.]] Paliekas ļauj rekonstruēt tempļa sākotnējo izskatu, kas attiecināms uz pirmsdorisko periodu un norāda uz nenoteiktību konstrukcijā un stilā, kā, piemēram, pārāk liels kolonnu tuvums sānos, interkolumnācijas variācijas, nerūpēšanās par [[Triglifs|triglifu]] un [[Metopa|metopu]] atbilstību kolonnām,<ref>Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”SYRACUSE (Siracusa) Sicily”, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.</ref> kā arī pārāk izstiepta stāva plāna arhaiskie aspekti. [[Arhitrāvs]] bija neparasti augsts un aizmugurē atvieglots ar L-veida šķērsgriezumu. Daži aspekti ir diezgan eksperimentāli, kā, piemēram, svarīgums austrumu fasādei ar dubulto kolonādi daudz plašākai centrālo kolonnu atdalīšanai, kā arī kopējā plānā tiekties vairāk pēc akcenta, nevis pēc proporcionālas harmonijas. Novatoriskā ēka kļuva par noteicošo soli [[Doriskais orderis|dorisko]] peripteru tempļu izplatībai Sicīlijā, prezentējot ar sevi sava veida vietējo prototipu, kurš saskaņoja aspektus, attīstītus kontinentalajā [[Grieķija|Grieķijā]] ar neparastu augstumu, kāds tika praktizēts tikai Lielajā Grieķijā. Un vēl šeit tika veidots aditons, kurš, iespējams, bija sakrālā tēla novietošanas vieta, kļūstot par visas ēkas centru. Šī tempļa [[terakota]] pašlaik glabājas [[Paolo Orsi reģionālais arheoloģijas muzejs|Paolo Orsi reģionālajā arheoloģijas muzejā]], Sirakūzās, kopā ar notekas un akroterija fragmentiem, kā arī dažiem jumta dakstiņiem, iespējams, vieniem no pirmajiem, ražotiem Sicīlijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sirakūzas]] rpkdollgpcxzkh3j7v1p0db3wseudw5 3 583655 4539443 4224149 2026-10-24T23:03:12Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:Samioğlu]] to [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]] 4539443 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]] 9qzc3hh4x89usc3ij4qxb4ec8c9ez1i 0 583860 4539618 4496540 2026-10-25T10:58:07Z Bendžamins 76862 4539618 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2007|1|22}} | birth_place = | caps1 = 9 | caps2 = 91 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Beskano}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | height = 184 | image = Pau Cubarsi France v Spain 7.24.26-115.jpg | caption = Pau Kubarsi 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalyears2 = 2022 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | name = | playername = Pau Kubarsi | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 2023—2024 | years2 = 2024— | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 5 | nationalcaps6 = 23 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalteam6 = {{fb|ESP}} | nationalyears3 = 2022—2023 | nationalyears4 = 2024 | nationalyears5 = 2024 | nationalyears6 = 2024— }} '''Pau Kubarsi i Paredess''' ({{Val|es|Pau Cubarsí i Paredes}}, dzimis {{Dat|2007|1|22}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Kubarsi spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnījis zelta medaļu. == Sasniegumi == '''FC Barcelona''' * [[La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]] * [[Copa del Rey]]: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2025, 2026 '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kubarsi, Pau}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] o37hp9z5i6x7plv8dvn5blffa8xpy8j 0 583926 4539606 4171055 2026-10-25T10:27:44Z Bendžamins 76862 4539606 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|31}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 20 | caps3 = 6 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Sevilja}} | currentclub = | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 179 | image = José Campaña - Spain U-19 2012.jpg | caption = Hosē Kampanja 2012. gadā | nationalcaps2 = 12 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2009—2010 | nationalyears1 = 2009 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = | name = | playername = Hosē Kampanja | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2011 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2013—2014 | nationalcaps3 = 2 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 7 | nationalcaps6 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalyears3 = 2011 | nationalyears4 = 2011—2012 | nationalyears5 = 2013 | nationalyears6 = 2013—2014 | years4 = 2014 | caps4 = 10 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg|Nürnberg]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[UC Sampdoria|Sampdoria]] | years5 = 2014—2016 | caps5 = 0 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | years6 = 2014—2015 | caps6 = 2 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] B | years7 = 2014—2015 | caps7 = 6 | goals7 = 0 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[AD Alcorcón|Alcorcón]] | years8 = 2015—2016 | caps8 = 35 | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]] | years9 = 2016—2023 | caps9 = 197 | goals9 = 18 | clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 33 | goals10 = 0 | nationalteam7 = {{fb|ESP}} | nationalcaps7 = 1 | nationalyears7 = 2020 | nationalgoals7 = 0 | clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[AD Ceuta FC|Ceuta]] | years11 = 2026 | caps11 = 12 | goals11 = 1 }} '''Hosē Anhels Gomess Kampanja''' ({{Val|es|José Ángel Gómez Campaña}}, dzimis {{Dat|1993|5|31}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Iepriekš spēlējis Spānijas komandās ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'', ''[[AD Alcorcón|Alcorcón]]'', ''[[Levante UD|Levante]]'' un ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]'', Anglijas komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', Vācijas komandā ''[[1. FC Nürnberg|Nürnberg]]'' un Portugāles komandā ''[[FC Porto|Porto]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. == Sasniegumi == '''Levante''' * [[Segunda Division]]: 2016—17 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kampanja, Hosē}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:Dženovas "Sampdoria" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Levante UD spēlētāji]] [[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] bs8w23ukfyh3gru1uy1k8x2rskw4t9j 0 585301 4539654 4181522 2026-10-25T11:43:47Z Bendžamins 76862 4539654 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|27}} | birth_place = | caps1 = 96 | caps2 = 134 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Arasuri}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | goals1 = 14 | goals2 = 10 | height = 177 | image = Uzbekistan vs. Spain, 2024 Summer Olympic men's association football, 2024-07-24 (248) - Aimar Oroz.jpg | caption = Aimars Oross 2024. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears2 = 2024 | nationalyears1 = 2022—2023 | nationalcaps1 = 10 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Aimars Oross | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2018—2022 | years2 = 2019— }} '''Aimars Oross Uarte''' ({{Val|es|Aimar Oroz Huarte}}, dzimis {{Dat|2001|11|27}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2019. gada Oross spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[CA Osasuna|Osasuna]]''. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Osasuna''' * [[Segunda División]]: 2018—19 '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Oross, Aimars}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] cmlks5ppvsxgg2blupu60063l7d3iuf 0 585305 4539605 4442419 2026-10-25T10:26:28Z Bendžamins 76862 4539605 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|2|10}} | birth_place = | caps1 = 55 | caps2 = 3 | caps3 = 26 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] B | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Mirandés|Mirandés]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Madride}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | goals1 = 16 | goals2 = 1 | goals3 = 15 | height = 177 | image = | caption = | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Serhio Kameljo | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2018—2021 | years2 = 2019—2023 | years3 = 2021—2022 | nationalcaps3 = 6 | nationalcaps4 = 2 | nationalcaps5 = 14 | nationalcaps6 = 2 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 1 | nationalgoals5 = 0 | nationalgoals6 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18 | nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19 | nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam6 = {{flaga|Spānija}} Spānija U23 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2020 | nationalyears5 = 2021—2023 | nationalyears6 = 2024 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 38 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | goals4 = 6 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]] | years5 = 2023— | caps5 = 84 | goals5 = 18 }} '''Serhio Kameljo Peress''' ({{Val|es|Sergio Camello Pérez}}, dzimis {{Dat|2001|2|10}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Kameljo spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Rayo Vallecano]]''. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas [[Madrides "Atletico"]] un ''[[CD Mirandés|Mirandés]]''. Ar [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] izcīnījis zelta medaļu [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Spānija''' * [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Kameljo, Serhio}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:CD Mirandés spēlētāji]] 8ts6hi2o9v6gw3zdpnaz9iilr11hciy 0 585704 4539577 4536498 2026-10-25T09:36:54Z Tankists 100139 4539577 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = La_Promesa.jpg | caption = 5. sezonas (2025―2026) plakāts | genre = * [[ziepju opera]] * [[vēsturiskā drāma]] | based_on = | producer = {{ubl|Ramons Kamposss|Teresa Fernandesa-Valdesa}} | executive_producer = {{ubl|Hoseps Sisters Rubio|Borha Galvess}} | starring = * [[Ana Garsesa]] * [[Eva Martina]] * [[Manuels Regeiro]] * [[Arturo Garsija Sančo|Arturo Sančo]] * [[Marija Kastro]] * [[Hoakins Kliments]] * [[Antonio Velaskess]] * [[Andrea del Rio]] * [[Karmena Floresa Sandovala]] * [[Teresa Kintero]] * [[Karmena Asekasa]] * [[Paula Losada]] * [[Marga Martinesa]] * [[Enrike Fortūns]] * [[Sāra Molina]] * [[Ksavi Loks]] * [[Amparo Pinjero]] * [[Alehandro Vergara]] * [[Kristina Fernandesa Pintado]] * [[Anhela Ečanisa]] * [[Isabela Serrano]] * [[Marta Kosta]] * [[Fernando Koronado]] | company = {{ubl|[[RTVE]]|''[[StudioCanal]]''|''Bambú Producciones''}} | distributor = {{ubl|RTVE|''StudioCanal''}} | country = {{ESP}} | network = ''[[La 1]]'' | first_aired = {{dat|2023|01|12|df=yes}} — pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | language = [[Spāņu valoda|spāņu]] | show_name = Solījums | num_episodes = 933+5 īpašās {{small|(22/10/2026)}} | num_seasons = 5 | runtime = 55—60 minūtes | website = https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ | opentheme = ''La promesa'' | composer = [[Alekss Konrado]] | theme_music_composer = Gonsalo Ermida | director = Migels Konde<br />Havjers Pulido<br />Eva Bermudesa<br />Alberto Pernets<br />Davids Parisio Burtins | creator = Hoseps Sisters Rubio }} '''"Solījums"''' ({{val|es|La Promesa}}) ir [[Spānija]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] televīzijas [[ziepju opera]], kuras pamatā ir Hosepa Sistera Rubio oriģinālā ideja. To sāka rādīt Spānijā, 2023. gada 12. janvārī, sabiedriskās televīzijas ''[[Televisión Española]]'' (TVE) piederošajā kanālā ''[[La 1]]''. Seriāla darbība norisinās izdomātā lauku īpašumā "Solījums", kurā attēlota Luhanas [[Marķīzs|marķīzu]] [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes, kā arī viņu kalpu dzīve, sākot no 1913. gada. Seriālam ir iznākušas 5 sezonas, vairāk nekā 930 sērijas (2026. gada oktobrī). [[Latvija|Latvijā]] seriālu kopš 2024. gada 22. aprīļa pārraida [[LTV1]].<ref>{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=[[jauns.lv]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085145/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums 1. sērija}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=LTV Programma - TV Programma - onTV.lv |url=https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=www.ontv.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085546/https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums. Spānijas telenovele (oriģinālvalodas izvēle)}}</ref> 2024. gada 25. novembrī seriāls ieguva Starptautisko [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā labākā [[telenovele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/series/20241126/10140842/la-promesa-emmy-internacional-mejor-telenovela-punt-de-no-retorn.html|title='La promesa' es la mejor telenovela de la televisión, según los Emmy Internacional|website=La Vanguardia|access-date=2025-01-19|date=2024-11-26|language=es}}</ref> == Anotācija == Ir [[1913. gads]], [[Burbonu restaurācija Spānijā]]. Hana Eksposito ierodas "Solījuma" pilī (tā atrodas [[Lospedročesa|Lospedročesā]], [[Kordovas province|Kordovas provincē]], [[Andalūzija|Andalūzijā]]), lai atriebtos par mātes nāvi un uzzinātu par sava jaunākā brāļa atrašanās vietu. Viņa satiek Manuelu (Luhanas marķīza Alonso Luhana jaunāko dēlu) un izglābj viņu no lidmašīnas avārijas. Tikmēr līgavaini Tomasu (Alonso pirmdzimto dēlu un personu, kas vēlas dalīties informācijā ar Hanu par viņas ģimeni) sadur viņa pamāte Krusa Eskerdo, Manuela māte. == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} === Priekšvēsture === 2022. gada martā Spānijas televīzija paziņoja par jaunu ikdienas seriālu ar nosaukumu "Solījums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/tve-bambu-la-promesa-sucesora-dos-vidas-la-1-114639/|title=TVE y Bambú vuelven a unir fuerzas con 'La promesa', la sucesora de 'Dos vidas' en La 1|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-03-18|language=es}}</ref> 2022. gada septembrī tika paziņots par filmēšanas sākumu un aktieru sastāvu: [[Ana Garsesa]], [[Eva Martina]], [[Andrea del Rio]], [[Marija Kastro]], [[Antonio Velaskess]], [[Enrike Fortūns]], [[Paula Losada]] vai [[Karmena Asekasa]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/la-promesa-sustituta-servir-y-proteger-rodaje-118355/|title='La promesa', la sustituta de 'Servir y proteger' en La 1, comienza el rodaje y confirma su casting|last=Soriano|first=Sergio|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-09-26|language=es}}</ref> === Pirmā sezona, 1.—122. sērija (2023. gada 12. janvāris — 2023. gada 20. jūnijs) === Sākumā aktieris [[Hordi Kolls]] uz neilgu laiku atveidoja Tomasa de Luhana lomu, aktrise [[Laura Simona]] atveidoja pils kalpones Lolas lomu un aktieris [[Rafa de Vera]] — seržanta Konrado Funesa lomu, kurš ierodas izmeklēt Tomasa nāvi. 2023. gada februārī pievienojās [[Mario Garsija]], atveidojot Salvadora Romeas lomu, sulaini un jauno Marijas Fernandesas mīļoto, un [[Čiko Garsija]] kā tēvs Kamilo. Martā seriālam pievienojās [[Amparo Pinjero]], kura atveidoja Martinu de Luhanu, Alonso brāļameitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/amparo-pinero-se-suma-al-reparto-de-la-promesa-serie-tve-rtve.html|title=Amparo Piñero se suma al reparto de 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-18|language=es}}</ref> Drīz pēc tam viņa kļuva par daļu no galveno aktieru sastāva, kopā ar [[Ksavi Loks|Ksavi Loku]]. Marta beigās seriālu pameta [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] un [[Alisija Berkana]], pirmais, ar viņa atveidotā varoņa nāvi, un otrā, ar sava atveidotā varoņa aizbraukšanu uz Parīzi. Un [[Mario Garsija]] uz laiku pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/primeras-despedidas-alicia-bercan-y-alberto-gonzalez-abandonan-la-promesa.html|title=Primeras despedidas: Alicia Bercán y Alberto González abandonan 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-26|language=es}}</ref> Aprīļa vidū [[Giljermo Serrano]] un [[Bruno Lastra]] pievienojās kā otrā plāna varoņi, atveidojot attiecīgi kapteini Lorenso de la Matu un Gregorio Kastiljo. Čiko Garsija pameta seriālu pēc 47 sērijām, kurš beigās izrādās viltus tēvs Kamilo. 2023. gada maija sākumā [[Andress Blanko]] un [[Laura Barba]] pameta seriālu; Barba tikai uz laiku. 2023. gada maijā seriālam pievienojās [[Lisi Lindera]] kā Elisa, Grasalemas baronese un marķīzu ienaidniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdigital.es/cultura/actriz-gaditana-lisi-linder-dara-vida-baronesa-20230522171004-ntv.html|title=La actriz gaditana Lisi Linder dará vida a la Baronesa Elisa de la Vega en 'La Promesa', la serie de TVE|website=La voz de Cádiz|access-date=2025-01-17|date=2023-05-22|language=es}}</ref> Tuvu sezonas beigām [[Eva Martina]] uz laiku pameta seriālu un [[Mario Garsija]] atgriezās Salvadora Romea lomā. === Otrā sezona, 123.—240. sērija (2023. gada 21. jūnijs — 2023. gada 29. novembris) === 2023. gada februāra sākumā, pēc labiem auditorijas datiem, tika apstiprināts pasūtījums vēl 119 sērijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/rtve-renueva-la-promesa-por-una-segunda-temporada.html|title=RTVE renueva 'La Promesa' por una segunda temporada|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-02-08|language=es}}</ref> Tā paša gada jūnija beigās paziņoja, ka filmēs vēl 131 papildu sēriju, lai kopā būtu 250 sērijas, kas veidos otro sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-17|date=2023-06-22|language=es}}</ref> 21. jūnijā sākās otrā sezona ar praktiski visu pirmās sezonas galveno un otrā plāna aktieru sastāvu. Mēneša beigās aktrise [[Hulija Martinesa]] pievienojās uz dažām nedēļām, atveidojot Beatrisi Oltru, senu Martinas paziņu, kura ierodas, lai atriebtos viņai. Jūlijā [[Lisi Lindera]] pameta seriālu pēc tam, kad 50 sērijās atveidoja Grasalemas baronesi. Seriālam pievienojās [[Havjers Koljado]] un [[Kristina Fernandesa Pintado|Kristina Fernandesa]], atveidojot Martinas vecākus Fernando un Margaritu. Pēc tam pievienojās [[Inma Peresa-Kirosa]] kā Ramona, veca sieviete, kas bija Hanas mātes draudzene. Augusta sākumā pievienojās trīs jauni aktieri: [[Alehandro Vergara]], [[Tomijs Agilera]] un [[Markoss Orengo]], kuri atveidoja attiecīgi Abelu Bueno (Manuela draugs, ārsts), Antonio de Karvahalu i Sifuentesu (Martinas līgavainis un Beatrises bijušais līgavainis) un Felisiano (Petras brālis). Septembra beigās Havjers Koljado pameta seriālu pēc sava atveidotā varoņa nāves. Oktobrī Tomijs Agilera un Inma Peresa Kvirosa pameta seriālu, un [[Mičels Teherina]] pievienojās, atveidojot Pelajo, kurš uzturēs ciešas attiecības ar Katalīnu. 2023. gada novembra sākumā apstiprināja [[Alisija Berkana|Alisijas Berkanas]] atgriešanos ar viņas atveidoto tēlu, Leonoru de Luhanu, marķīzu jaunāko meitu, un aktieris [[Enrike Fortūns]] uz laiku pameta seriālu. === Trešā sezona, 241.—490. sērija (2023. gada 30. novembris — 2024. gada 25. decembris) === [[Enrike Fortūns]] atgriezās decembrī pēc neilgas seriāla pamešanas, un [[Andreass Munjoss]] un [[Karloss Suaress]] pievienojās, atveidojot attiecīgi Heronimo Gamboa, Pelajo partneri ieroču tirdzniecībā, un Valentīnu, Simonas dēla draugu. [[Paula Losada]], Himenas de los Infantesas lomas atveidotāja, pameta seriālu 20. decembrī, piedaloties 254 sērijās, un [[Antonio Velaskess]], Mauro Moreno lomas atveidotājs, 28. decembrī, pēc dalības 260 sērijās. 2023. gada pēdējā sērijā, 29. decembrī, atgriezās [[Alisija Berkana]], Leonoras lomas atveidotāja. 2024. gada janvārī seriālam pievienojās [[Anhela Ečanisa]], atveidojot Veru, un [[Karloss Suaress]] pameta seriālu pēc viņa atveidotā varoņa nāves. Februāra vidū [[Markoss Orengo]] pameta seriālu, kad pēc vairāk nekā 130 sērijām nomira viņa atveidotais varonis Felisiano Arkoss. 2024. gada 20. martā [[Paula Losada]] atgriezās seriālā, atsākot atveidot savu lomu, Himenu de los Infantesu, līdz tā paša gada aprīļa beigām, pilnībā noslēdzot savu dalību seriālā, piedaloties gandrīz 280 sērijās. [[Alehandro Vergara]] pameta seriālu, atveidojot Dr. Abelu Bueno, piedaloties 191 sērijā, un [[Karloss de Austrija]] un [[Manu Imiskoss]] pievienojās seriālam, atveidojot attiecīgi jauno sulaini Rikardo Peljiseru un viņa dēlu, Santosu Peljiseru. 2024. gada maijā seriālā notika sešu mēnešu laika maiņa, no 1914. līdz 1915. gadam, lai mainītu sižetus, laiku un vietu, varoņus, un mēneša beigās seriāla plakāta augšpusē parādījās jauns uzraksts: ''Una nueva promesa. Una nueva era'' ("Jauns solījums. Jauns laikmets"). No seriāla 361. sērijas notika laika maiņa, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tēma kļuva par pamatu. Pēc 361. sērijas [[Elija Galera]] pievienojās seriālam kā Marija Antonija, Krusas labākā bērnības draudzene, un [[Ibrahims Al Šami]] kā Adriano, pēc 367. sērijas, zēns, kurš kļūs par lielisku Katalīnas atbalstu. Mičels Teherina un Andrea del Rio pameta seriālu, atveidojot Aņilas grāfu Pelajo, un Teresu Viljamilu, attiecīgi 158 un 354 sērijās. Tā paša gada jūlija vidū Ibrahims Al Šami pēc 30 sērijām pameta seriālu. Sakarā ar [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]] seriāla pārraide tika apturēta uz divām nedēļām, atsākot pārraidi 12. augustā un apstiprinot varoņu Terēzas un Pelajo atgriešanos, kurus atveidoja attiecīgi [[Andrea del Rio]] un [[Mičels Teherina]]. === Ceturtā sezona, 491.—740. sērija (2024. gada 25. decembris — 2025. gada 23. decembris) === 2025. gada martā [[Ana Garsesa]] un [[Eva Martina]] pameta seriālu, pirmā pēc viņas varones nāves, bet otrā pēc Krusas ieslodzīšanas cietumā, abas pēc 553 sērijām, kurās atveidoja attiecīgi Hanu Eksposito un Krusu Eskerdo. Pēc šīm aiziešanām galveno lomu atveidotājiem pievienojās [[Izabella Serrano]] un [[Marta Kosta]], attiecīgi Leokādijas de Figeroas un Anhelas de Figeroas lomās. 2025. gada jūlijā Romulo lomas atveidotājs [[Hoakins Kliments]] pameta seriālu pēc 630 epizodēm, un galveno aktieru sastāvam pievienojās [[Fernando Koronado]], kurš atveido Kristobalu Baljesterosu, jauno pils galveno sulaini. 2025. gada septembrī Katalīnas lomas atveidotāja [[Karmena Asekasa]] pameta seriālu pēc 680 sērijām. Ibrahims Al Šami, kurš atveido Adriano lomu, pievienojās galveno aktieru sastāvam. Oktobrī Karloss de Austrija, Rikardo Peljisera atveidotājs, pameta seriālu pēc 349 sērijām. === Piektā sezona, 741. sērija— (2025. gada 24. decembris — pašlaik) === Sezonas centrā ir mīlestības, uzticības un atriebības tēmas. Vairāki varoņi cenšas atklāt pagātnes noslēpumus, kamēr citi izmanto manipulācijas, lai sasniegtu savus mērķus. Notikumi kļūst arvien saspringtāki, un sezonā netrūkst ne pārsteidzošu atklājumu, ne emocionālu pavērsienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20260412/resumen-semanal-promesa-13-17-abril/17017214.shtml|title=Disfruta de los capítulos del 812 al 816 de 'La Promesa': Una dolorosa ruptura y una confesión inesperada|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-06-17|date=2026-04-12|language=es}}</ref> Galvenie varoņi saskaras ar jaunām intrigām, nodevībām un cīņu par varu Luhanu ģimenes muižā. Īpaši nozīmīga ir spriedze starp Manuelu, Kurro un Leokādiju, kuru konflikti ietekmē gandrīz visus pārējos tēlus. Parādās arī jauni noslēpumi, romantiskas krīzes un ģimenes skandāli, kas apdraud attiecības un mantojuma jautājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/la-promesa-las-claves-de-la-5a-temporada.html|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-06-17|date=2025-12-23|language=es}}</ref> Pēc Hanas nāves Manuels cenšas noskaidrot patiesību un arvien atklātāk stājas pretī Leokādijai. Viņa cīņa ar Leokādijas manipulācijām kļūst par vienu no sezonas galvenajām līnijām.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/9854/|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|website=La Promesa News|access-date=2026-06-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kurro piedzīvo vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē. Pēc Anhelas traģiskās nāves viņš sabrūk emocionāli, kļūst apsēsts ar atriebību un uz laiku attālinās no apkārtējiem. Vēlāk viņš mēģina atgūt kontroli pār savu dzīvi un cīnās arī par savu titulu un vietu ģimenē.<ref name=":3" /> Leokādija no ietekmīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par aizdomu un apsūdzību mērķi. Atklājas arvien vairāk noslēpumu par viņas rīcību, un vairāki varoņi sāk apvienoties pret viņu. Pastāv norādes, ka viņa bijusi saistīta ar Hanas nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/24/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-25-y-el-29-de-mayo-vera-planta-cara-a-su-padre-y-desata-el-caos/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 25 y el 29 de mayo: Vera planta cara a su padre y desata el caos|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-24|language=es}}</ref> Martina pārdzīvo sarežģītas attiecības ar Hakobo. Viņu attiecības kļūst arvien problemātiskākas, un Martina sāk vairāk domāt par savu neatkarību un nākotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/series/la-promesa/capitulos/70128/|title=La promesa|last=FormulaTV|website=FormulaTV|access-date=2026-06-17|language=es}}</ref> Vera atklāj savu patieso izcelsmi kā augstdzimušas ģimenes locekle. Viņas konflikts ar tēvu — Karilas hercogu — noved pie dramatiskiem notikumiem un pat apšaudes muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/17/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-18-y-el-22-de-mayo-el-pasado-de-vera-y-el-futuro-de-curro-marcan-un-giro-clave/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 18 y el 22 de mayo: El pasado de Vera y el futuro de Curro marcan un giro clave|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-17|language=es}}</ref> Santoss kļūst par vienu no sezonas traģiskākajiem stāstiem. Pēc apšaudes viņš gūst smagus ievainojumus un vēlāk mirst, atstājot dziļu iespaidu uz apkārtējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/31/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-1-y-el-5-de-junio-el-duque-desaparece-tras-el-tiroteo-donde-esta-el-culpable-de-la-tragedia/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 1 y el 5 de junio: El duque desaparece tras el tiroteo: ¿dónde está el culpable de la tragedia?|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-31|language=es}}</ref> == Lomās == * [[Ana Garsesa]] — ''Mariana "Hana" Eksposito / Mariana Eksposito de Luhana'' †<ref name="vertele">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=verTele!|date=13 January 2023|via=''eldiario.es''}}</ref> ** Hana ir apņēmīga, drosmīga un lepna, viņa atgriežas "Solījuma" pilī, lai atrastu savu pazudušo brāli un noskaidrotu patiesību par savas mātes nāvi, kas tur tika noslepkavota pirms piecpadsmit gadiem. Viņas plāns "iefiltrēties" pilī kā kalponei darbojas, taču kļūst sarežģīts, kad viņa iemīlas Luhanas marķīzu dēlā, Manuelā. Nogalināta.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=eldiario.es|access-date=21 January 2025|date=13 January 2023|language=es}}</ref> * [[Eva Martina]] — ''Krusa Eskerdo'', Luhanas marķīze<ref name="vertele" /> ** Ambicioza, viltīga un negodīga, viņu uzaudzināja viņas tēvs, Luhanas barons. Viņa tika stingri audzināta, kur ģimene un reputācija ir svarīgāki par visu. Jau no pirmā mirkļa viņa neuzticas Hanai un cenšas dēlu Manuelu atturēt no viņas. Nokļuva cietumā.<ref name=":1" /> * [[Manuels Regeiro]] — ''Alonso Luhans'', Luhanas marķīzs<ref name="vertele" /> ** Uzticīgs tradīciju aizstāvis. Viņš atkārtoti apprecējās ar Krusu pēc savas pirmās sievas Karmenas sāpīgās zaudēšanas, kuru viņš turpina saskatīt kā reinkarnāciju savā meitā Katalīnā. Alonso mīl savu ģimeni un "Solījumu", taču viņa sliktie lēmumi apdraudēs to nākotni.<ref name=":1" /> * [[Arturo Garsija Sančo]] — ''Manuels Luhans''<ref name="vertele" /> ** Trešais no četriem marķīzu bērniem. Viņš nekad nav interesējies par pienākumiem un atbildību, kas izriet no viņa uzvārda, par cik Tomass, viņa vecākais pusbrālis, ir mantinieks. Manuels ir sapņotājs, jūtīgs un godīgs, un visvairāk viņam patīk lidot ar savu lidmašīnu. Tomasa nāve pēkšņi padara viņu par marķīza titula mantinieku. Viņš neprātīgi iemīlas noslēpumainajā meitenē, kura izglābj viņu no lidmašīnas avārijas.<ref name=":1" /> * [[Marija Kastro]] — ''Pia Adarre''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" saimniecības vadītāja. Viņa nevainojami pilda savus pienākumus, laipna un iejūtīga pret saviem padotajiem un visu mīlēta. Neskatoties uz talantu, kas viņai piemīt, pildot savus amata pienākumus, viņu vienmēr apdraud Petra, marķīzes personīgā kalponē, kura tīko pēc viņas amata.<ref name=":1" /> * [[Hoakins Kliments]] — ''Romulo Baesa''<ref name="vertele" /> ** "Solījuma" pārvaldnieks. Viņš ir līdzsvarots, laipns un pretimnākošs un vada "Solījuma" pili "ar stingru roku".<ref name=":1" /> * [[Antonio Velaskess]] — ''Mauro Moreno''<ref name="vertele" /> ** Atturīgs un intraverts, vienmēr ir gatavs darbam. Mauro vienmēr uzskatīja, ka viņa loma šajā dzīvē ir turpināt tēva mantojumu kā dienas strādniekam. Taču likteņa pavērsiens dod viņam iespēju pašam kalpot par sulaini pie marķīza.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/rtve/20231013/la-promesa/2458307.shtml|title=La Promesa|last=RTVE|website=RTVE.es|access-date=2025-08-20|date=2023-10-13|language=es}}</ref> * [[Andrea del Rio]] — ''Teresa Viljamila''<ref name="vertele" /> ** Teresa ierodas "Solījumā", lai būtu tuvu savam draugam Mauro, nenojaušot, ka viņas viņš ir neprātīgi iemīlējies Leonorā.<ref name=":1" /> * [[Karmena Floresa Sandovala]] — ''Simona Martinesa''<ref name="vertele" /> ** Simona lielāko daļu savas dzīves ir bijusi "Solījuma" pavāre, un visi kolēģi viņu mīl un uzskata gandrīz par māti.<ref name=":1" /> * [[Teresa Kintero]] — ''Kandela Garsija''<ref name="vertele" /> ** Virtuves palīdze, Simonas labākā draudzene.<ref name=":1" /> * [[Karmena Asekasa]] — ''Katalīna Luhana''<ref name="vertele" /> ** Meita no marķīza pirmās laulības un Tomasa dvīņu māsa. Viņa ļoti veiksmīgi risina problēmas īpašumā. Līdz ar viņas dvīņubrāļa nāvi, kaut kas Katalīnai iekšēji salūzt uz visiem laikiem.<ref name=":1" /> * [[Paula Losada]] — ''Himena de los Infantesa de Luhana'' †<ref name="vertele" /> ** Infantesu hercogu meita, viņa vienmēr ir augusi noslēgtībā, guvernantu un kalpoņu ieskauta, kas ļāvās viņas kaprīzēm. Viņas māte jau kopš bērnības ir atkārtojusi viņai, kāda ir viņas loma dzīvē: apprecēties ar dižciltīgu vīrieti. Un, pateicoties mātei, viņa satika Tomasu, izskatīgu Luhanu nama mantinieku; abas ģimenes drīz vien oficiāli noslēdza fiktīvas laulības. Himenas vienīgā vēlēšanās ir, lai Tomass izturētos pret viņu ar cieņu, taču viss mainās, kad Tomass nomirst. Himena kļūst par atraitni, neskatoties uz to, ka ir precējusies tikai dažas stundas. Tomēr Krusa, kas nevēlas zaudēt Infantesu hercogu labvēlību, uzspiež Manuelam mīlestību ar nesen kļuvušo atraitni. Lai gan sākumā viņa viņu atgrūž, Himena drīz vien iemīlas Manuelā un, Krusas ieteikuma vadīta, sāk viņu iekarot. Pamazām Himena uzzina par Krusas ļaunajām viltībām, un no šķietami pieticīgas meitenes viņa kļūst par bīstamu sievieti. Izdarīja pašnāvību, nolecot no balustrādes. Pēc incidenta viņa turpināja elpot un nebija novērojama ārēja asiņošana. Himenas stāvoklis bija jāuzrauga, lai noteiktu, vai viņai nav kādi iekšēji bojājumi, tomēr viņa neizdzīvoja.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20240423/tragica-noticia-promesa-jimena-muerto/16073128.shtml|title=Trágica noticia en 'La Promesa': ¡Jimena ha muerto!|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2025-08-27|date=2024-04-23|language=es}}</ref> * [[Alisija Berkana]] — ''Leonora Luhana''<ref name="vertele" /> ** Marķīzu jaunākā meita. Vieglprātīga, kaislīga un nenobriedusi, pēc sava pusbrāļa Tomasa nāves viņa saprot, ka dzīve ir ļoti īsa, un nolemj to dzīvot "ar pilnu jaudu". Viņa nododas neiespējamai mīlestībai ar Mauro, neaizdomājoties par sekām.<ref name=":1" /> * [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] — ''Huans Eskerdo'' †<ref name="vertele" /> ** Luhanas barons, Krusas tēvs. Dzimis nabadzībā, jaunībā viņš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Kuba|Kubā]] ieguva ievērojamu bagātību. Viņš ir prasīgs, manipulatīvs un viltīgs, kurš visu dara prieka pēc.<ref name=":1" /> * [[Marga Martinesa]] — ''Petra Arkosa''<ref name="vertele" /> ** Marķīzes personīgā kalpone. Augstprātīga, aprēķinātāja un skaudīga, viņa ir gatava darīt visu, lai izdabātu savai kundzei. Bet apmaiņā pret savu nelokāmo lojalitāti viņa vēlas to, kas nekad nepiepildās: kļūt par "Solījuma" saimniecības vadītāju.<ref name=":1" /> * [[Enrike Fortūns]] — ''Lope Ruiss''<ref name="vertele" /> ** Salvadora labākais draugs. Savas gaitas "Solījumā" viņš sāka kā sulainis un slepeni gatavoja ēst, kļūstot par pils zvaigžņu šefpavāru. Viņš ir laipns, drosmīgs un gudrs, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem par katru cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/L%C3%B3pe_Ruiz|title=Lópe Ruiz|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Sāra Molina]] — ''Marija Fernandesa''<ref name="vertele" /><ref name="mag">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.elcomercio.pe/fama/la-promesa-actores-y-personajes-quien-es-quien-en-la-serie-de-tve-espana-nnda-nnlt-noticia/|title=Quién es quién en "La promesa", la nueva serie de TVE|last=Paredes|first=Bryan|website=mag|date=14 January 2023|via=''El Comercio'' (Peru)}}</ref> ** Kalpone ar traku un sapņainu raksturu, vienmēr ir gatava uzmundrināt savus kolēģus ar asprātībām un tenkām. Marija kļūst par Hanas atbalstu, kad viņa ierodas pilī.<ref name=":1" /> * [[Čavi Loks]] — ''Kurro de la Mata Eskerdo / Markoss de Luhans Eksposito'' ** Euhenijas dēls un Hanas brālis. Kapteinis de la Mata un Krusa viņu necieš un neieredz tik ļoti, ka organizēja plānu nogalināt Kurro medību laikā, taču šāviens neizdevās, piespiežot viņam veikt atklātu sirds operāciju. Hana un Abels viņu operēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Curro|title=Curro|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Amparo Pinjero]] — ''Martina de Luhana i Ljopisa'' ** Alonso brāļameita, viņa dodas uz "Solījuma" pili apciemot savu brālēnu. Viņa ierodas pilī starojoša, laipna un draudzīga. Martina ir koķeta un dzīvespriecīga meitene. Kādu laiku vēlāk vecāki piespieda viņu apprecēties ar Donu Antonio de Karvahalu i Sifuentesu. Viņas tēvs nomira neilgi pēc ierašanās "Solījumā", kā rezultātā viņa kļuva nomākta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Martina|title=Martina|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}</ref> * [[Mario Garsija]] — ''Salvadors Romea'' ** Lopes labākais draugs, kuru pazīst jau kopš bērnības, kopā uzaugot. "Solījuma" pils kalps ar laipnu, uzticīgu un romantisku raksturu, vienmēr gatavs palīdzēt saviem biedriem par katru cenu. Laika gaitā viņam rodas jūtas pret kalponi Mariju Fernandesu, kuras ir abpusējas, taču viņu attiecības pārtrūkst, kad Salvadors ir spiests doties karā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tur ar viņu notiek lietas, kas atstāj paliekošas pēdas, tostarp gandrīz zaudējot redzi vienā acī. Kad Salvadors atgriežas "Solījumā", viņš uzzina, ka viņa draudzenei ir jūtas pret viņa labāko draugu — Lopi. Beigās viņi visi paliek draugi un vēlāk Salvadors lūdz Mariju precēties ar viņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Salvador|title=Salvador|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Giljermo Serrano]] — ''Lorenso de la Mata'' ** Euhenijas vīrs un Krusas svainis. Vienmēr bijis agresīvs vīrietis un gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojis gan savu sievu, gan Kurro, savu it kā dēlu. Vienmēr rīkojas savās interesēs. Viņš ieradās "Solījumā", lai apstrīdētu Linahas barona mantojumu. Testamentā kā mantiniece bija norādīta arī Grasalemas baronese. Vēlāk Lorenso un baronese izstrādāja plānu, kā iegūt visu barona naudu. Viņi abi bija pazīstami daudzus gadus, tāpēc kapteinis de la Mata zināja, kas varētu būt Grasalemas baroneses tumšākais noslēpums, ko viņš nevilcinājās izmantot savā labā: viņš to atklāja Luhanas marķīzei, lai panāktu, ka baronese pamet pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lorenzo|title=Lorenzo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}</ref> * [[Kristina Fernandesa Pintado]] — ''Margarita Ljopisa'' ** Margarita ieradās "Solījumā" kopā ar vīru Fernando, meklējot savu meitu Martinu. Fernando cieta no sirdslēkmes un Luhanas marķīze neiedeva viņam tableti, kas varēja glābt viņa dzīvību. Kopš kļūšanas par atraitnēm, Margarita un Martina kā māte un meita ir pārcietušas daudzus sarežģījumus, īpaši pēc Ajalas grāfa ierašanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2024-10-25/la-promesa-despedida-cristina-fernandez-pintado-margarita_3990726/|title=Así ha sido la lacrimógena despedida de Cristina Fernández Pintado (Margarita) en 'La Promesa': "Me voy con mucha pena"|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2025-08-24|date=2024-10-25|language=es}}</ref> * [[Anhela Ečanisa]] — ''Vera Gonsalesa / Mersedesa de Karrila i de la Vera'' ** Vera ierodas "Solījumā" kopā ar Lopi un, izliekoties par kalponi, tiek pieņemta darbā. Viņa dala istabu ar Hanu pēc tam, kad Marija Fernandesa pazūd. Vera iemīlas Lopē, neapzinoties, ka viņš jūt to pašu pret viņu. Lope ar Hanas palīdzību atzīstas viņai mīlestībā, un abi uzsāk attiecības. Pēc mātes, Karrilas hercogienes, pēkšņās ierašanās Vera atzīstas Lopem savā patiesajā identitātē, tostarp par savu sociālo statusu un īsto vārdu: Mersedesa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Vera_Gonz%C3%A1lez|title=Vera González|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Isabela Serrano]] — ''Leokādija de Figeroa'' ** Leokādija ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām seriāla varonēm. Viņa ir inteliģenta, aukstasinīga un ļoti ambicioza sieviete, kura lieliski prot izmantot apkārtējos savā labā. Ārēji viņa bieži šķiet eleganta, pieklājīga un izsmalcināta, taču aiz šīs maskas slēpjas vēlme kontrolēt cilvēkus un notikumus. Leokādijai ir sarežģītas attiecības ar gandrīz visiem muižas iemītniekiem. Viņa bieži konfliktē ar Manuelu un Kurro, jo abi cenšas atklāt patiesību par pagātnes notikumiem. Savukārt Anhela ilgstoši atrodas viņas ietekmē, lai gan vēlāk sāk apšaubīt Leokādijas rīcību. 5. sezonā Leokādija kļūst par vienu no galvenajiem aizdomu objektiem vairākos noslēpumainos notikumos. Arvien vairāk varoņu sāk domāt, ka viņa ir saistīta ar traģēdijām un intrigām, kas satricinājušas "Solījuma" pili. Tāpēc sezonas gaitā viņa no spēcīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par personu, kuru citi cenšas atmaskot. * [[Marta Kosta]] — ''Anhela de Figeroa'' ** Leokādijas de Figeroa meita, kura pēc mācībām [[Šveice|Šveicē]] ierodas "Solījuma" pilī. Anhela ir gudra, izglītota un patstāvīga jauniete, kura nebaidās aizstāvēt savu viedokli pat situācijās, kad tas nonāk pretrunā ar mātes gribu vai sabiedrības pieņemtajām normām. Laika gaitā Anhela kļūst par nozīmīgu seriāla personāžu. Viņas attiecības ar Kurro, vēlme pašai lemt par savu nākotni un centieni noskaidrot savas ģimenes noslēpumus rada vairākus būtiskus sižeta pavērsienus. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par viņas bioloģisko tēvu, kura identitāte ilgu laiku tiek slēpta un kļūst par vienu no seriāla centrālajām intrigām. Anhela simbolizē jauno paaudzi, kas cenšas atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem un pati veidot savu dzīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mapukydigital.com/elrincondelapromesa/angela-nuevo-personaje-en-la-promesa/|title=Ángela nuevo personaje en La Promesa - Marta Costa|last=FandPm3s4|website=El rincón de La Promesa|access-date=2026-07-09|date=2025-01-24|language=es}}</ref> * [[Fernando Koronado]] — ''Kristobals Baljesteross'' * [[Hordi Kolls]] — ''Tomass de Luhans i Altuna'' † ** Tomass de Luhans ir viens no seriāla sākotnējiem un nozīmīgākajiem varoņiem. Viņš ir Luhanu dzimtas pirmdzimtais dēls un likumīgais "Solījuma" pils mantinieks. Tomass nāk no ietekmīgas aristokrātu ģimenes, taču viņa dzīvi nosaka ne tikai pienākumi, bet arī sarežģītas ģimenes attiecības un personīgie noslēpumi. Lai glābtu ģimenes finansiālo stāvokli, Tomass apprecas ar Himenu politisku un izdevīgu apsvērumu dēļ, nevis mīlestības vadīts. Tomass ir šarmants, dzīves baudītājs un ārēji pašpārliecināts, tomēr viņa raksturā ir arī godīgums un vēlme rīkoties taisnīgi. Seriāla sākumā Tomass atklāj vairākus bīstamus noslēpumus par savu ģimeni un pamāti Krusu. Mēģinot atklāt patiesību un palīdzēt Hanai, viņš nonāk nāvējošās briesmās. Viņa slepkavība kļūst par vienu no pirmajiem lielajiem seriāla pavērsieniem un aizsāk notikumu ķēdi, kas ietekmē gan Luhanu ģimeni, gan visus "Solījuma" pils iemītniekus. Lai gan Tomass seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, viņa liktenim ir izšķiroša nozīme visa turpmākā sižeta attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-13|date=2023-01-12|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tom%C3%A1s|title=Tomás|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-13|language=es}}</ref> * [[Laura Simona]] — ''Lola Montoro'' † ** Lola ir jauna, pievilcīga un emocionāla kalpone, kura no sirds iemīlas Tomasā. Viņu saista slepenas romantiskas attiecības, taču šī mīlestība ir lemta neveiksmei sociālo šķiru atšķirību un apkārtējo notikumu dēļ. Lai gan Lola cer uz kopīgu nākotni, Tomasa traģiskā nāve sagrauj viņas sapņus.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lola_Montoro|title=Lola Montoro|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-17|language=es}}</ref> Pēc Tomasa nāves Lola cenšas izmantot faktu, ka viņa bija viņa mīļākā, lai gūtu sev labumu. Tas atklāj viņas sarežģīto raksturu — viņa nav tikai romantiska un ievainojama sieviete, bet arī cilvēks, kurš sarežģītā situācijā mēģina nodrošināt savu nākotni. Šī rīcība rada spriedzi un konfliktus ar citiem pils iemītniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Atklājot, ka viņa bija Tomasa mīļākā, cerot panākt finansiālu atbalstu no Luhanu ģimenes, marķīze Krusaun Petra izmanto šo informāciju pret viņu. Viņas noorganizē, lai pierādījumi (nazītis, ar kuru tika nogalināts Tomass) tiktu saistīti ar Lolu, un viņa tiek nepamatoti apsūdzēta Tomasa slepkavībā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230927/todas-muertes-asesinatos-serie-promesa/2453043.shtml|title=¿Quién ha muerto en 'La Promesa'? Todos los asesinatos que hemos visto en la serie|last=RTVE.es|last2=Barco|first2=Cristina|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2024-02-13|language=es}}</ref> Lolu arestē un iesloga cietumā. Sākotnēji seržants Funess sāk šaubīties par viņas vainu un nonāk pie secinājuma, ka viņa, visticamāk, ir nevainīga un kļuvusi par sazvērestības upuri.<ref name=":4" /> Tomēr neilgi pēc tam pienāk ziņa, ka Lola ir mirusi savā kamerā. Oficiālā versija ir pašnāvība pakaroties. Taču vēlāk seriālā tiek atklāts, ka pastāv nopietnas aizdomas, ka tā nemaz nebija pašnāvība. Tiek norādīts, ka Krusa pavēlēja Lolu nogalināt cietumā un noorganizēt viltotu atvadu vēstuli, lai viņas nāve izskatītos pēc pašnāvības.<ref name=":5" /> Lola seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, tomēr viņas stāsts būtiski ietekmē notikumu attīstību un palīdz atklāt Tomasa personību, kā arī noslēpumus, kas slēpjas "Solījuma" pilī.<ref name=":4" /> * [[Andress Blanko]] — ''Hosē Luiss de los Infantess'' * [[Laura Barba]] — ''Mersedesa de los Infantesa'' * [[Rafa de Vera]] — ''Konrado Funess'' ** Seržants no Civilās gvardes. Kad viņš saņem informāciju par Tomasa slepkavību, viņš dodas uz "Solījumu", lai aizvāktu līķi un veiktu autopsiju. Tā kā viņš uzskata, ka slepkava joprojām atrodas pilī un lieta prasa padziļinātu izmeklēšanu, marķīzi aicina viņu palikt. Nākamo dienu laikā seržants turpina izmeklēšanu un pratina vairākus ģimenes locekļus. Viņa aizdomas koncentrējas uz Hanu, jaunpienācēju ar aizdomīgu pagātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Conrado_Funes|title=Conrado Funes|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Mario Sorrilja]] — ''Tadeo'' ** Tadeo ir galvenais lopbarības piegādātājs reģionā un jau gadiem ilgi apkalpo Luhanas marķīzus. Tomēr viņš atteicās pārdot viņiem vairāk lopbarības, kamēr Luhani nesamaksās viņam parādu par diviem mēnešiem. Sarunās ar Katalīnu Tadeo paskaidro, ka viņi ir viņa galvenie klienti, jo pārējās saimniecības pašas ražo kūtsmēslus un lopbarību, kritizējot Luhanu nespēju pārvaldīt īpašumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tadeo|title=Tadeo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Alisija Moruno]] — ''Euhenija Eskerdo'' † ** Euhenija Eskerdo ir viens no seriāla sarežģītākajiem un traģiskākajiem tēliem. Viņa ir Krusas Eskerdo māsa, Lorenso de la Matas sieva un Kurro māte, lai gan Kurro nav viņas bioloģiskais dēls. Euhenija nāk no turīgas un ietekmīgas ģimenes, taču viņas dzīvi būtiski ietekmē ģimenes noslēpumi, laulība un notikumi, kas saistīti ar Kurro izcelsmi.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/6435/|title=Quien es Eugenia (Alicia Moruno) y por qué es tan importante en ‘La Promesa’ – La Promesa News|website=lapromesa.net|language=es}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/4967/|title=[Especiales] Los Oscuros Secretos de Eugenia en ‘La Promesa’: ¿Qué Se Esconde Detrás de Su Dolor? – La Promesa News|website=lapromesa.net|language=es}} {{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji Euhenija tiek attēlota kā sieviete, kura cieš no smagiem [[Psihiski traucējumi|psihiskiem traucējumiem]] un atrodas ļoti trauslā stāvoklī. Vēlāk seriālā atklājas, ka viņas stāvokli, iespējams, ietekmējuši citi cilvēki un viņai doti [[medikamenti]], kas neļāva pilnībā apzināties apkārt notiekošo un atcerēties svarīgus pagātnes notikumus. Tas padara Euheniju ne tikai par noslēpumainu, bet arī traģisku tēlu.<ref name=":6" /> Euhenijas nozīme seriāla sižetā ir īpaši saistīta ar Hanas pagātni un viņas mātes Doloresas nāvi. Euhenijas stāsts palīdz Hanai nonākt tuvāk patiesībai par notikumiem, kas notikuši pirms seriāla sākuma. Tādēļ, lai gan Euhenija nav viena no seriāla centrālajām varonēm, viņas dzīvesstāsts ir cieši saistīts ar vienu no galvenajiem "Solījuma" noslēpumiem.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/quien-es-eugenia-alicia-moruno-y-por-que-es-tan-importante-en-la-promesa.html|title=Quien es Eugenia (Alicia Moruno) y por qué es tan importante en 'La Promesa'|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-10-01|date=2025-04-30|language=es}}</ref> 2025. gadā Euhenija atgriezās seriāla sižetā jau citā dzīves posmā. Viņas atgriešanās bija saistīta ar vēlmi atriebties Lorenso, taču turpmākie notikumi kļuva arvien traģiskāki. Euhenija beigās izdarīja pašnāvību, nolecot no torņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20250605/alicia-moruno-entrevista-despedida-eugenia-promesa/16612286.shtml|title=Alicia Moruno se despide de 'La Promesa': "Eugenia se va orgullosa de lo que ha hecho"|last=RTVE.es|last2=Juan|first2=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-10-01|date=2025-06-05|language=es}}</ref> * [[Čiko Garsija]] — ''Kamilo'' * [[Bruno Lastra]] — ''Gregorio Kastiljo'' † ** Bijis "Solījuma" pils pārvaldnieks. Jau no paša sākuma viņš uzspieda savu diktatūru. Laika gaitā Gregorio ieguva Pias uzticību un beigās kļuva par viņas vīru. Viņš slepeni mēģināja noindēt Piu, lai atbrīvotos no viņas bērna, sakot: "Es nevarētu izturēt domu, ka tu dzemdēsi kāda cita bērnu." Kad Gregorio atzinās savā patiesajā plānā tieši tajā brīdī, kad spieda Piu dzert indi, Civilā gvarde iebrāzās istabā un arestēja viņu par slepkavības mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Gregorio_Castillo|title=Gregorio Castillo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}</ref> * [[Paula Horneta]] — ''Blanka Palomara'' * [[Hulija Martinesa]] — ''Beatrise Oltra'' * [[Ramons Ibarra]] — ''Karloss'' * [[Havjers Koljado]] — ''Fernando de Luhans'' † * [[Alehandro Vergara]] — ''Abels Bueno'' ** Ārsts, Manuela draugs. Pa ceļam braucot uz "Solījumu" Abels satika Hanu, kura šķērsoja ceļu, lai dabūtu absintu, Abelam braucot garām tai pašai vietai, kas beidzās ar izbīli. Abels ir pievilcīgs, labi izglītots un inteliģents jauneklis, iespējams, tāpēc, ka viņš daudzus gadus ir pavadījis ar savām grāmatām. Viņam nepatīk greznība vai eleganti uzvalki. Abels jūtas ērti un laimīgs tikai starp savām grāmatām, pipetēm un kolbām. Tiklīdz viņš ieradās "Solījumā", Manuels piedāvāja viņam naktsmājas dižciltīgo zonā, bet viņš atteica: "Es labprātāk paliktu kalpu zonā." Viņš apgalvoja, ka tā viņš izvairās no uzmanības novēršanas un varot koncentrēties uz savu pētījumu. Abela galvenais mērķis ir rūpēties par Himenu viņas grūtniecības laikā, taču viņš ir gatavs palīdzēt ikvienam cilvēkam pilī, kam tas nepieciešams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Abel_Bueno|title=Abel Bueno|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}</ref> * [[Markoss Orengo]] — ''Felisiano Arkoss'' † * [[Inma Peresa-Kirosa]] — ''Ramona'' * [[Tomijs Agilera]] — ''Antonio de Karvahals i Sifuentess'' * [[Mičels Teherina]] — ''Pelajo Gomess De La Serna / Aņilas grāfs'' * [[Andreass Munjoss]] — ''Heronimo Gamboa'' † * [[Karloss Suaress]] — ''Valentīns'' † * [[Kristians Stems]] — ''Mr. Kavendišs'' * [[Laura Lafuente]] — ''Virtudesa Karransa'' * [[Mikels Garsija-Borda]] — ''Ignasio de Ajala'' * [[Karloss de Austrija]] — ''Rikardo Peljisers'' * [[Manu Imiskoss]] — ''Santoss Peljisers'' * [[Elija Galera]] — ''Marija Antonija'' * [[Ibrahims Al Šami]] — ''Adriano Garsija'' * [[Ivans Montess]] — ''Pako'' † * [[Horhe Pobess]] — ''Hosē Huans'' * [[Rosio Munjosa-Kobo]] — ''Amalija de Karrila'' * [[Viktorija Lago]] — ''Hulija Valdesa'' * [[Horhe Kasats]] — ''Marselo Viljamils'' * [[Daniels Šrēders]] — ''Samuels'' * [[Hemma Brio]] — ''Glorija Rosa'' * [[Hesuss Kabrero]] — ''Gonsalo de Karrils'' * [[Gonsalo Ramoss]] — ''Hakobo Monteklaro'' * [[Alvaro Kintana]] — ''Tonjo Karransa'' * [[Aranča Aranhurena]] — ''Emilija Suaresa'' * [[Havjers Mora]] — ''Lisandro de Karvahals i Sifuentess'' * [[Sāra Fonta]] — ''Enora Mendesa'' * [[Pepe Nufrio]] — ''Federiko de Karrils'' * [[Hakobo Disenta]] — ''Valjadaresas barons'' '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris <gallery widths="200" heights="250" mode="packed"> Eva Martín Hernando actriz.jpg|[[Eva Martina]], Luhanas marķīzes Krusas Eskerdo lomas atveidotāja Goyas 2024 - Ana Garcés (cropped).jpg|[[Ana Garsesa]], seriāla galvenās varones Hanas Eksposito atveidotāja Goyas 2024 - Arturo García Sancho (cropped).jpg|[[Arturo Garsija Sančo]], Manuela Luhana lomas atveidotājs Isabel Serrano (cropped).jpg|[[Isabela Serrano]], Leokādijas de Figeroa lomas atveidotāja </gallery> == Epizodes == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Sezona ! rowspan="2" |Epizodes ! colspan="2" |Sākotnēji pārraidīts ! rowspan="2" |Skatītāji |- !Pirmoreiz !Pēdējoreiz |- |1 |122<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vemostv.com/noticias/9196/la-promesa-capitulos-temporadas-rodaje-serie|title=“La Promesa”: capítulos, temporadas y dónde se graba la serie de TVE|last=Cruz|first=Fátima|website=vemosTV|access-date=2025-01-20|date=2023-01-21|language=es}}</ref> |2023. gada 12. janvāris |2023. gada 20. jūnijs |1 019 000 |- |2 |119<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-20|date=2023-06-22|language=es}}</ref> |2023. gada 20. jūnijs |2023. gada 29. novembris |1 055 000 |- |3 |250 |2023. gada 30. novembris |2024. gada 24. decembris |962 000 |- |4 |249 |2024. gada 26. decembris |2025. gada 23. decembris | |- |5 |250 |2025. gada 24. decembris |2026. gada decembris | |} == Izdošana == Pirmo divu sēriju pirmizrāde tika demonstrēta kanālā ''[[La 1]]'', Spānijā, 2023. gada 12. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/audiencias-tv/jueves-12-enero-2023-la-promesa-firma-estreno-prometedor-tve-instalarse-franja-tarde_1_9863079.html|title='La Promesa' (9.8% y 12.2%) firma un estreno alentador en prime time antes de instalarse en la tarde de La 1|last=Zárate|first=Pedro|website=Vertele|access-date=2024-12-03|date=2023-01-13|language=es}}</ref> RTVE izplatīja seriālu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], savukārt ''StudioCanal'' veica izplatīšanu citur.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/josep-cister-una-serie-como-la-promesa-hace-industria/|title=Josep Cister: «Una serie como ‘La Promesa’ hace industria»|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-01-12|language=es}}</ref> Pēc labajiem skatījumu rādītājiem pirmajā 122 sēriju sezonā, kas noslēdzās 2023. gada 20. jūnijā, pēc kuras bez pārtraukuma sākās otrā sezona ar 119 sērijām, RTVE paziņoja par seriāla trešo sezonu ar 250 sērijām.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2023/06/29/649d5e92e85ece160f8b45d0.html|title=RTVE renueva La Promesa por 250 capítulos más|website=ELMUNDO|access-date=2024-12-03|date=2023-06-29|language=es}}</ref> ''[[Mediaset]]'' iegādājās tiesības uz "Solījumu"' [[Itālija|Itālijā]], kur seriāla pirmizrāde notika kanālā ''[[Canale 5]]'', 2023. gada 29. maijā, ar pozitīviem skatījumu rādītājiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a44061758/la-promesa-rtve-exito-en-italia/|title='La Promesa', de TVE., se estrena en Italia con un éxito rotundo|website=Diez Minutos|access-date=2024-12-03|date=2023-06-01|language=es}}</ref> RTVE pārdeva seriāla tiesības uzņēmumam ''[[Warner Bros. Discovery]]'', kur tas piedzīvoja debiju ''[[Max (straumēšanas serviss)|HBO Max]]'' [[straumēšana]]s platformā, Latīņamerikas reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/hbo-max-adquiere-la-promesa-y-dos-vidas-para-su-estreno-en-latinoamerica/|title=HBO Max adquiere ‘La Promesa’ y ‘Dos vidas’ para su estreno en Latinoamérica|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-12-04|language=es}}</ref> Kopš 2024. gada 1. oktobra seriāls pieejams arī ''[[Netflix]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title='La Promesa' llega hoy a Netflix: estos son los episodios disponibles de la serie diaria de RTVE en la plataforma de streaming |url=https://www.abc.es/play/series/noticias/promesa-llega-hoy-netflix-episodios-disponibles-serie-20241001070000-nt.html#:~:text='La%20Promesa'%20da%20el%20salto,1%20de%20octubre%20de%202024. |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |work=Diario ABC |date={{dat|2024|10|1||bez}} |language=es}}</ref> == Skaņu celiņš == {{skaņdarbu saraksts|title1=La Promesa (Cabecera)|title2=El mundo de Jana|title3=El palacio de los Luján|title4=Cavatina para Jana y Manuel|title5=Doña Cruz|title6=Planchar, coser, cantar|title7=Leonor y Mauro|title8=Pesadumbre|title9=Despertar|title10=Aroma de lavanda|title11=Nuestro último vals|title12=Jana|title13=Llaves y misterios|title14=Un día perfecto|title15=Eclipse|title16=La hora del té|title17=Al final del día|title18=La Promesa|length1=1:34|length2=4:46|length3=2:56|length4=4:18|length5=4:17|length6=2:04|length7=2:46|length8=2:44|length9=3:13|length10=2:25|length11=2:28|length12=4:58|length13=2:31|length14=2:02|length15=4:02|length16=2:04|length17=2:39|length18=4:03|note1=cantada por Gonzalo Hermida}} == Galerija == {{Gallery |title= |width=160 | height=170 |align=center |captionstyle=text-align:center |File:Palacio El Rincón, detalle - 2.jpg |"Solījuma" pils }} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ "Solījums"] ''[[RTVE Play]]'' straumēšanas platformā {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Spānijas televīzijas seriāli]] 8stldezoisezdv28whcoemyp6dxqscb 0 587398 4539400 4215283 2026-10-24T17:08:06Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539400 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Žaume Koljets-Serra | vārds_orig = ''Jaume Collet-Serra'' | attēls = Jaume Collet-Serra (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Žaume Koljets-Serra 2015. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|3|23}} | dz. vieta = {{vieta|Spānija|Barselona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents | darbības gadi = 1998—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Žaume Koljets-Serra''' ({{Val|ca|Jaume Collet-Serra}}; dzimis {{Dat|1974|3|23}}) ir [[katalāņi|katalāņu]] izcelsmes [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[Kinoproducents|producents]]. Kļuvis atpazīstams kā šausmu filmu "[[Vaska figūru muzejs]]" (''House of Wax'', 2005) un "[[Bārene (filma)|Bārene]]" (2009) režisors. Vairākās viņa filmās galveno lomu ir atveidojis [[Liams Nīsons]]: "[[Nezināmais (2011. gada filma)|Nezināmais]]" (2011), "[[Non-Stop: tiešais reiss]]" (2014), "[[Nakts skrējiens]]" (''Run All Night'', 2015) un "[[Cilvēks vilcienā]]" (2018). Filmās "[[Džungļu kruīzs]]" (2021) un "[[Melnais Ādams]]" (2022) galveno lomu atveidoja [[Dveins Džonsons]]. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Izpildproducents !Producents |- |2005 | style="text-align:left" |"[[Vaska figūru muzejs]]" (''House of Wax'') |{{jā}} | | |- |2007 | style="text-align:left" |''[[Goal II: Living the Dream]]'' |{{jā}} | | |- |2009 | style="text-align:left" |"[[Bārene (filma)|Bārene]]" (''Orphan'') |{{jā}} | | |- |2011 | style="text-align:left" |"[[Nezināmais (2011. gada filma)|Nezināmais]]" (''Unknown'') |{{jā}} | | |- |2013 | style="text-align:left" |''[[Mindscape]]'' | | |{{jā}} |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Non-Stop: tiešais reiss]]" (''Non-Stop'') |{{jā}} | | |- | rowspan="4" |2015 | style="text-align:left" |"[[Nakts skrējiens]]" (''Run All Night'') |{{jā}} |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''[[Eden (filma)|Eden]]'' | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Extinction]]'' | | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Curve]]'' | | |{{jā}} |- |2016 | style="text-align:left" |"[[Seklie ūdeņi]]" (''The Shallows'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2018 | style="text-align:left" |"[[Cilvēks vilcienā]]" (''The Commuter'') |{{jā}} |{{jā}} | |- |2021 | style="text-align:left" |"[[Džungļu kruīzs]]" (''Jungle Cruise'') |{{jā}} | | |- |2022 | style="text-align:left" |"[[Melnais Ādams]]" (''Black Adam'') |{{jā}} | | |- |2023 | style="text-align:left" |"[[Atriebība]]" (''Retribution'') | | |{{jā}} |- |2024 | style="text-align:left" |''[[Carry-On]]'' |{{jā}} |{{jā}} | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Koljets-Serra, Žaume}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Katalāņi]] j3izxfke1l61rzof49egwd1ojqvr69r 3 591801 4539444 4223811 2026-10-24T23:03:17Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:Samioğlu]] to [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]] 4539444 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]] 9qzc3hh4x89usc3ij4qxb4ec8c9ez1i 0 596766 4539464 4527564 2026-10-25T01:07:57Z DaceX 96827 4539464 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Andris Pīlups''' (dzimis {{dat|1976|3|20}}) ir bijušais [[Latvija]]s [[florbols|florbolists]], pašlaik florbola [[treneris]]. Bijis arī [[Latvijas florbola izlase]]s treneris [[2016. gada Pasaules čempionāts florbolā|2016. gada Pasaules čempionātā]] Latvijā, kā arī U-19 junioru izlases treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmasters.lv/?page_id=46|title=Andris Pīlups – Masters|access-date=2025-04-11|language=en}}</ref> == Spēlētāja karjera == Ar florbolu sācis nodarboties jau no tā pirmsākumiem Latvijā — 1994. gadā. Spēlējis virslīgas komandās “Līgatne”, “RTU/[[Lekrings]]” (vēlāk „RTU-Klinkmann”, „RTU/Inspecta”), “Lauku Avīze” (vēlāk “Latvijas Avīze”). Spēlētāja ampluā — aizsargs (agrāk centrs). 1995. gadā Latvijas vīriešu izlases sastāvā piedalījies Eiropas čempionātā un izcīnījis 7. vietu. Vairākkārt piedalījies Eiropas Čempionu kausa izcīņas turnīros. Spēlētāja karjeru [[Elvi florbola līga|Latvijas florbola virslīgas]] čempionātā sācis 1997.—1998. gada sezonā,<ref>[https://www.floorball.lv/lv/1997/chempionats/vv/tabula 97/98. gada sezonā]</ref> turnīrā debitējot Līgatnes komandas sastāvā. Pirmā sezona nebija veiksmīga, komanda palika pēdējā vietā turnīrā, Pīlupam kā spēlētājam gūstot četrus punktus. 1998.—1999. gada sezonā Līgatne dalību virslīgā neturpināja, Pīlups pievienojās jaunai komandai "Latvijas avīze". Komanda regulāro turnīru noslēdza 6. vietā,<ref>[https://www.floorball.lv/lv/1998/chempionats/vv/tabula 6. vietā]</ref> un Pīlups guva trīs punktus. 1999.—2000. gada sezonā Pīlups turpināja dalību "Latvijas avīzes" komandā, un regulārajā turnīrā komanda sasniedza tai vēsturiski augstāko 4. vietu,<ref>[https://www.floorball.lv/lv/1999/chempionats/vv/tabula 4. vietu]</ref> tomēr izslēgšanas spēlēs pusfinālā piekāpās Ķekavas komandai, un spēlē par bronzas medaļu divu spēļu summā piekāpās Vaidavas komandai. Pīlupam šī bija rezultatīvākā sezona, kurā viņš guva 14 punktus. 2000.—2001. gada sezonā, turpinot dalību Latvijas virslīgas florbola čempionātā "Latvijas avīzes" sastāvā, komanda piedzīvoja kritumu regulārajā turnīrā, noslīdot uz 5. vietu,<ref>[https://www.floorball.lv/lv/2000/chempionats/vv/tabula piekto vietu]</ref> un Andrim Pīlupam iegūstot mazāk punktu. 2001.—2002. gada sezonā Pīlups atstāja virslīgas turnīru un pievienojās komandai "Alusvēderi". 2002.—2003. gada sezona tika aizvadīta, daļu laiku spēlējot pirmās līgas turnīrā, un atgriežoties komandas "Lauku avīze" sastāvā. Komanda virslīgas turnīrā atkārtoti sasniedza pusfinālu, kurā atkārtoti piekāpās Ķekavas komandai, un cīņā par bronzas medaļām piekāpās Rubenes vienībai.<ref>[https://www.floorball.lv/lv/2002/chempionats/vv/playoff Rubenes vienībai]</ref> Individuāli Pīlups ieguva 13 punktus. 2004.—2005. gada sezonā komanda "Lauku avīze" mainīja nosaukumu uz "Latvijas avīze". Pēc nosaukuma maiņas komanda uzvarēja regulāro turnīru, lai gan Pīlups nopelnīja noraidījumu finālspēlē. Komanda izcīnīja arī čempionu titulu, sakaujot Rubenes komandu.<ref>[https://www.floorball.lv/lv/2004/chempionats/vv/playoff čempionu titulu]</ref> Šī bija Pīlupa rezultatīvākā sezona vīriešu virslīgā, kurā viņš izcēlās ar 36 punktiem, kā komandas piektais rezultatīvākais spēlētājs. 2005.—2006. gada sezonā Pīlups pievienojās pirmās līgas klubam RTU, ar kuru sezonu noslēdza 3. vietā regulārajā turnīrā. Pēc gada zemākā līgā, 2006.—2007 gada sezonā Pīlups atkārtoti pievienojās "Latvijas avīze" komandai. Komanda uzvarēja regulāro turnīru, kā arī izcīnīja Latvijas čempionu titulu, ar 5:4 pagarinājumā pārspējot Cēsu vienību. Finālspēlē Pīlups guva komandai divus vārtus, un bija spēles labākais vārtu guvējs. Tomēr, par spīti sniegumam finālspēlē, Pīlups visā sezonā kopā sasniedza tikai 10 punktus. 2006.—2007. gada sezona iezīmēja norietu Pīlupa spēlētāja karjerā, tomēr nākamajā sezonā viņš pievienojās jaunajai Ulbrokas komandai "[[FS Masters/Ulbroka]]", ar kuru vēlāk kopā pavadīja divas desmitgades. Savu pēdējo sezonu virslīgas turnīrā A. Pīlups aizvadīja 2009.—2010. gada sezonā RTU/Inspecta komandas sastāvā, kurā aizvadīja sešas spēles, punktus neguva, bet izcīnīja savu pēdējo čempiona titulu kā spēlētājs. == Trenera karjera == Andra Pīlupa trenera karjera sākās jau 1999. gadā. No 2001. gada līdz 2003. gadam paralēli spēlēšanai darbojies arī kā treneris komandā "Lauku avīze", bijis vairāku jauniešu komandu treneris, sagatavojis vairākus florbolistus dalībai Latvijas izlasē. Viens no retajiem Latvijas treneriem, kurš darbojies arī ārzemēs, divus gadus pārstāvot Šveices klubu "UHC Uster". Tomēr lielākie sasniegumi trenera karjerā gūti pēc atgriešanos Latvijā, sākot darboties FS Masters kluba sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fsmasters.lv/?page_id=21|title=Virslīga – Masters|access-date=2025-04-11|language=en}}</ref> 2014.—2015. gada sezonā Andris Pīlups, amatā nomainīja Aināru Juškēviču. Komandai izdevās apturēt lejupslīdi un pēc divu gadu pārtraukuma atkal iekļūt ''Playoff''. 1/4 finālā tomēr uzvarēja komanda “[[Lekrings]]”. 2015.—2016. gada sezonā Pīlups klubu "[[FS Masters/Ulbroka]]" izveidoja par vienu no spēcīgākajām Latvijā, regulārajā sezonā izcīnot 2. vietu. Otro reizi komandas vēsturē tika sasniegs pusfināls, taču spēlē par bronzu atkal pārāks bija “Lekrings”. 2016.—2017. gada sezonā “Triobet/Ulbroka” komanda Pīlupa vadībā uzvarēja regulārajā turnīrā, kā arī visā čempionātā kopumā. ''Playoff'' tika uzvarēti “Rockets” un “Valmiera”, bet Superfinālā ar 7:4 apspēlēta “Lielvārde”. Komanda pirmoreiz tās pastāvēšanas vēsturē izcīnīja medaļas un Latvijas čempionu titulu. Andris Pīlups par sniegumu komandas vadīšana tika apbalvots ar gada labākā trenera balvu. 2017.—2018. gada sezonā “Betsafe/Ulbroka” komanda piedalījās ne tikai Latvijas čempionātā, bet arī ''EuroFloorballCup'', kas notika 2017. gada oktobrī Valmierā. Tomēr šajā turnīrā piedzīvoja zaudējumu pusfinālā. Latvijas čempionātā regulārā sezona komanda ieguva 2. vietu. ''Playoff'' 1/4 finālā ar 4:1 uzvarēja komandu “Talsi”, bet pusfināla ar 4:2 — komandu “Rubene”. Otro gadu pēc kārtas komanda iekļuva Superfinālā, kur šoreiz tikās ar FBK “Valmiera”. Spēle tika uzvarēta pagarinājumā ar 6:5 un izcīnīts otrais Latvijas čempionu tituls. Pīlups atkārtoti par sniegumu komandas vadīšanā tika apbalvots ar gada labākā trenera balvu. 2018.—2019. gada sezonā “Betsafe Oxdog Ulbroka” komanda izcīnīja uzvaru regulārajā turnīrā. ''Playoff'' 1/4 finālā septiņās spēlēs ar 4:3 tika pieveikta FBK “Valmiera”, bet pusfināla sērijā ar 4:2 “Talsi” — trešo gadu pēc kārtas dalība Superfinālā, kur pretinieks bija “Lielvārde/Fat Pipe”. Tomēr 3.periods nebija sekmīgs, spēle tika zaudēta (4:6) un atdots čempionu tituls. 2019.—2020. gada sezonā “LH/Oxdog Ulbroka” komanda regulārajā turnīrā visu laiku atradās līderu pulkā, taču to noslēgt kā uzvarētājiem neizdevās — 2.vieta. ''Playoff'' tika iesākts ar 4:0 sērijā sagraujot “[[FK Kurši]]” no Liepājas. Šis bija komandas visu laiku labākais ''Playoff'' sērijas rezultāts. Komanda iekļuva 1/2 finālā, taču tad čempionāts tika pārtraukts [[Covid-19]] pandēmijas dēļ. 2020.—2021. gada sezonā “Apelsīns/Oxdog Ulbroka” komanda regulāro turnīru noslēdza 2. vietā. Pandēmijas dēļ sezona tika pārtraukta uz četriem mēnešiem un izslēgšanas spēles notika nestandarta formātā. ''Playoff'' pirmajā kārtā nācās atzīt Lielvārdes komandas pārākumu un izstāties no cīņas par čempionu titulu jau 1/4 finālā. [[2023.—2024. gada Elvi florbola līgas sezona|2023.—2024. gada sezonā]] "[[FS Masters/Ulbroka]]" komandā pie vadības atgriezās Andris Pīlups. Par spīti tam, ka spēlēt pārtrauca 9 spēlētāji, jauno sastāvu izdevās nokomplektēt ļoti labi un komanda bija viena no favorītēm. Regulārais turnīrs tika pabeigts 4.vietā. ''Playoff'' 1/4 finālā ar 4:0 tika sagrauta “Irlava”, Bet 1/2 finālā ar 4:1 FBK “Valmiera/Betsafe”. Finālā ar 6:2 tika apspēlēti “[[Talsu NSS/Krauzers]]” un izcīnīts trešais Latvijas čempionu tituls komandas vēsturē. Jau savā pirmajā atgriešanās sezonā Pīlups saņēma gada labākā trenera apbalvojumu. [[2024.—2025. gada Elvi florbola līgas sezona|2024.—2025. gada sezonā]] pēc nestabila snieguma regulārajā turnīra, klubs Pīlupa vadībā spēja izcīnīt ceturto vietu regulārajā turnīrā. Izslēgšanas spēļu 1/4 fināla sērijā ar 4:1 tika uzvarēta [[Rubene (florbola klubs)|Rubenes]] vienība, un pusfinālā, atspēlējoties no 1:3, ar rezultātu 4:3 uzvarēta regulārā turnīra uzvarētāja Ķekavas vienība, komandai nodrošinot iespēju spēlēt finālā pret “Talsu NSS/Krauzers” vienību. == Ārpus sporta aktivitātes == 2021. gadā ar K. Bernātu dibināja raidījumu "Florbola virtuve", kurā apskatīja Latvijas florbolā notiekošos procesus, kā arī intervēja ar Latvijas florbolu saistītas personas.<ref>[https://www.youtube.com/@florbolavirtuve "Florbola virtuve"]</ref> Pēc atgriešanās "FS Masters" trenera amatā dalību raidījumā pārtrauca. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pīlups, Andris}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas florbolisti]] [[Kategorija:Latvijas treneri]] htkn6p9udnvhniheiox9tbou0153ieg 0 596900 4539471 4510974 2026-10-25T01:34:27Z ~2026-56852-69 152301 4539471 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Ilze Kalnāre pirms 1940.jpg|thumb|Ilze Kalnāre (pirms 1940)]] '''Ilze Kalnāre''' (1918—1968) bija latviešu rakstniece un dzejniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1918. gada 27. janvārī [[Gdova|Gdovā]] kā Ņina Ivanova skolotāja Nikolaja Ivanova un viņa sievas Martas, dzimušas Dreimanes, ģimenē. Pēc 1920. gada kopā ar māti un jaunāko brāli Ansi dzīvoja [[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]] "Igaļos" pie mātes vecākiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Ilze-Kalnare |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251210070145/https://timenote.info/lv/Ilze-Kalnare }}</ref> Mācījās Vestienas pamatskolā, tad [[Kārsava]]s latviešu 6-klašu pamatskolā (1933) un [[Jaunaglona]]s sieviešu ģimnāzijā (1934). 1934. gadā laikraksts "[[Brīvā Zeme]]" iespieda viņas dzejoli "Ceļiniekam" ar mātes uzvārdu Ņina Dreimane. 1935.—1936. gadā viņa papildinājās Rīgas Latvju aktieru arodbiedrības teātra skolā. 1938. gadā viņa dabūja darbu laikrakstā "Brīvā Zeme" un izdevniecība "[[Zemnieka Domas]]" iespieda viņas romānu "Aktrise Ragārēs", 1940. gadā dzejoļu krājumu "Vidzemniece", laikraksts "Latvijas Vilnis" iespieda viņas garstāstu "Pārraudzes dienasgrāmata" (1940, Nr. 1—11). Vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī Ilzi Kalnāri pieņēma darbā [[Laikmets (žurnāls)|žurnālā "Laikmets"]] (1942—1944), kas turpinājumos iespieda viņas romānu "Sniega Roze". 1943. gadā viņa bija laikraksta "Daugavas Vanagi" frontes korespondente un darbojās [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|SS 19. divīzijas]] teātrī Volhovā. Folklorizējās viņas dziesma "Piebaldzietes precinieks" ("Lai nu paliek šoruden..."). No 1945. gada bija [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] sakarniece, 1947. gada jūlijā apcietināta un notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos, izsūtīta uz [[Karaghandi]] [[Kazahijas PSR]]. 1956. gada oktobrī viņai atļāva atgriezties Latvijā, strādāja gadījuma darbus [[Skrīveri|Skrīveru]] dārzniecībā, tad par apkopēju [[Ikšķile]]s skolā, par dežuranti [[Madona]]s kultūras namā un [[Lazdona]]s bibliotēkā. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā publicēti daži viņas dzejoļi. 1967. gada decembrī viņu ievietoja [[Ropaži|Ropažu]] pansionātā. 1968. gada 22. augustā Ilze Kalnāre aizgāja no pansionāta un pazuda, 15. septembrī viņas līķi atrada Ropažu mežā. Viņas darbus atkal sāka izdot pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. 1996. gadā tapa TV videofilma trīs sērijās pēc Ilzes Kalnāres romāna "[[Aktrise Ragārēs]]" motīviem.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ilze-kalnare Ilze Kalnāre] [[Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == * 1938: romāns "Aktrise Ragārēs" (atkārtoti izdevumi 1990, 1997, 2006) * 1940: garstāsts "Pārraudzes dienasgrāmata" (laikrakstā "Latvijas Vilnis", atkārtoti 1990) * 1940: dzejas krājums "Vidzemniece" * 1942: "Sniega Roze" (laikrakstā "Laikmets", atkārtoti 1991) * 1943: romāna "Aktrise Ragārēs" pirmā daļa ar nosaukumu "Ieva" (atkārtoti izdota 1990) un otrs romāns ar nosaukumu "Dienasgrāmata" * 1972: dzejas izlase "Zelta ziedi" (atkārtoti 1982) * 1996: stāsti un tēlojumi "Daugavas laiviniece" * 1998: dzejas izlase "Īsas vasaras rasa" == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalnāre, Ilze}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1968. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 9ofqa0lgw1b06cvitwly5hy8mpgvyoi 0 600411 4539472 4510100 2026-10-25T02:03:14Z ~2026-56852-69 152301 4539472 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Aleksandrs Pelēcis | attēls = Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Mālupes pagasts}} | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}} | tautība = latvietis | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, disidents | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | lit virzieni = | dzimums = V }} '''Aleksandrs Pelēcis''' (dzimis {{dat|1920|4|10}}, miris {{dat|1995|10|12}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis, viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu". == Dzīvesgājums == Dzimis 1920. gadā [[Mālupes pagasts|Mālupes pagasta]] Ķikšu mājās zemnieka Arvīda Pelēča un viņa sievas Minnas, dzimušas Teterovskas, ģimenē. Tēvs mira pirms viņa piedzimšanas un māte viena audzināja dēlu. Mācījās Mālupes pamatskolā, tad [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|Alūksnes Valsts ģimnāzijā]]. No 1939. līdz 1943. gadam studēja baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātē]]. 1941. gada decembrī laikraksts "[[Tēvija (laikraksts)|Tēvija]]" nopublicēja Aleksandra Pelēča dzejoli "Gaismas zemē", 1943. gadā izdotajā krājumā "Aizsapņošanās" [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s upuriem bija veltīti dzejoļi "Dēlu saucēju", "Par trimdinieka ilgām", "Kalnu vanagam", "Māte veļu laikā". Pēc iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]] viņš 1943. gada rudenī sāka strādāt frontes laikrakstā "Daugavas Vanagi". [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas pretuzbrukuma]] laikā 1944. gadā Pelēcis dezertēja un strādāja par [[Valkas 1. vidusskola]]s skolotāju. 1946. gada 17. janvārī viņu arestēja un apsūdzēja par pretpadomju rakstu publicēšanu un sadarbību ar [[Latvijas nacionālie partizāni|Latviešu nacionālo partizānu organizāciju]]. Pēc ilgstošām pratināšanām 28. augustā [[Latvijas PSR]] Kara tribunāls Aleksandram Pelēcim piesprieda 10 gadu ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē. [[1949. gada 25. marta deportācija]]s laikā uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] Tigdas rajonu izsūtīja viņa māti, 1953. gada rudenī Aleksandram Pelēcim atļāva pārcelties uz Tālajiem Austrumiem pie mātes un mātesmāsas, kurām 1956. gada 25. decembrī atļāva atgriezties dzimtenē. Taču Pelēcim kopā ar sievu Ritu un dēlu Mārtiņu atgriezties Latvijā atļāva tikai 1969. gadā, viņš dzīvoja [[Talsi|Talsos]] un drīkstēja strādāt vienīgi nekvalificētus darbus Talsu komunālo uzņēmumu kombinātā. Līdztekus rakstīja dzeju un pastāstus, 1970. gadā laikraksts “Padomju Karogs” nopublicēja viņa dzejoļus.<ref>[https://www.talsumuzejs.lv/aleksandram-pelecim-100/ Talsu novada muzejs] 02/04/2020</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ASV latviešu preses biedrības centrālā valde 1995. gadā izdeva A. Pelēča stāstu krājumu “Sibīrijas grāmata”, par ko autoram piešķīra Kārļa Goppera fonda balvu literatūrā. Miris 1995. gadā Talsos, apbedīts Sukturu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis |title=timenote.info |access-date={{dat|2025|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240607050536/https://timenote.info/lv/Aleksandrs-Pelecis }}</ref> == Darbi == * Aizsapņošanās: dzejoļi un balādes (1943, atkārtots izdevums 1997), * Dzintara rasa (1964, atkārtots izdevums 1989), * Lapegle: dzejoļi (1977), * Talsu leģendas (1980), * Alūksnes grāmata (1984), * Spītīgais osis: dzeja (1987), * Puiciska dvēsele (1990), * Zilsilgunda: kāda veļulaika dziesma (1990), * Ar Melno vēju: dokumentālas atmiņas, dzejoļi (1991), * Sibīrijas grāmata: liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem (1995), * Talsu grāmata: pastāsti (1995), * Bērzu grāmata: trimdas vēstules (2001), * Stiprie raksti (2008), * Ilgojums: dzeja (2010). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1994) * Kārļa Goppera fonda balva literatūrā == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pelēcis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]] [[Kategorija:Latviešu leģionāri]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] gxzhrglbc9jgd9egmgt4yb5dhkumo7l 0 605329 4539608 4308659 2026-10-25T10:30:45Z Bendžamins 76862 4539608 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|23}} | birth_place = | caps1 = 0 | caps2 = 39 | caps3 = 13 | clubnumber = 18 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Preston North End F.C.|Preston North End]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Granada CF|Granada]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Ferola}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 187 | image = ÁlvaroCarreras.jpg | caption = Alvaro Karrerass 2024. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U19 | nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21 | nationalyears2 = 2023—2024 | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Alvaro Karrerass | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2022—2024 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2023—2024 | years4 = 2024 | caps4 = 11 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years5 = 2024—2025 | caps5 = 32 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years6 = 2025— | caps6 = 33 | goals6 = 3 }} '''Alvaro Fernandess Karrerass''' ({{Val|es|Álvaro Fernández Carreras}}, dzimis {{Dat|2003|3|23}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Karrerass spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]]. Savu karjeru sācis ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' akadēmijā, tomēr nevienu spēli [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] nav aizvadījis. Ticis izīrēts Anglijas komandai ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]'', Spānijas komandai ''[[Granada CF|Granada]]'' un Portugāles komandai ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''. 2024. gadā pievienojies ''Benfica'' komandai. == Sasniegumi == '''Benfica''' * [[Taça da Liga]]: 2024—25 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Karrerass, Alvaro}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Galisijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Granada CF spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] im3t9drlj66ng70vij1yui8ddmbf4q7 0 606941 4539602 4472993 2026-10-25T10:09:02Z Vylks 50297 4539602 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Pisa SC'' | logo_links = Pisa SC crest.svg | logo_izm = 160px | pilns = ''Pisa Sporting Club'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Piza}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 20. vieta [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] {{decrease}} | dib = 1909 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Arena Garibaldi – Stadio Romeo Anconetani]]'' | ietilp = 12 508 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Itālija}} Paolo Bjanco | kapteinis = | mediji = {{URL|https://pisasportingclub.com/}} | pattern_la1 = _pisa2425h | pattern_b1 = _pisa2425h | pattern_ra1 = _pisa2425h | pattern_sh1 = _pisa2425h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 0000FF | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _pisa2526a | pattern_b2 = _pisa2526a | pattern_ra2 = _pisa2526a | pattern_sh2 = _pisa2526a | pattern_so2 = _3_stripes_blue | leftarm2 = FFCC00 | body2 = FFCC00 | rightarm2 = FFCC00 | shorts2 = FFCC00 | socks2 = FFCC00 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Pisa Sporting Club''''' ir profesionāls [[Itālija|Itālijas]] [[Futbols|futbola]] klubs no [[Piza|Pizas]], [[Toskāna|Toskānā]]. Klubs 2026.—2027. gada sezonā spēlē [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas futbola čempionāta B sērijā]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''[[Arena Garibaldi – Stadio Romeo Anconetani]]'' stadionā, kurā ir {{sk|12508}} skatītāju vietas. Klubs tika dibināts 1909. gadā kā '''''Pisa Sporting Club'''''. 1990. gadu sākumā klubs daļēji likvidējās un to skāra finanšu problēmas. 1994. gadā atkārtoti dibināts kā '''''Pisa Calcio'''''. 2009. gadā klubs otro reizi tika daļēji likvidēts finanšu problēmu dēļ un tas tika atkārtoti dibināts kā '''''A.C. Pisa 1909'''''. == Sasniegumi == '''Itālijas B sērija''' * Čempioni (2): 1984—85, 1986—87 '''Itālijas C sērija''' * Čempioni (2): 1933—34, 1964—65 '''Itālijas D sērija''' * Čempioni (1): 2009—10 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Pisa SC]] 5kxki22dyg0ocwwp8q237zwjlvxu27c 0 608368 4539468 4526344 2026-10-25T01:24:59Z ~2026-56852-69 152301 4539468 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Alfrēds Zariņš''' ({{dat|1922|9|14}} [[Rūjiena|Rūjienā]] — {{dat|2000|11|8}} [[Alūksne|Alūksnē]]) bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs un [[disidents]], organizācijas "[[Helsinki-86]]" loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1922. gada 14. septembrī Rūjienā. Mācījās [[Rūjienas draudze]]s skolā un Rūjienas valsts ģimnāzijā, strādāja par palīgskolotāju Rūjienas draudzes skolā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā iesaistījās nacionālo partizānu grupējumā Rūjienā, bija apcietinājumā līdz 1946. gadam. Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1949). 1949. gada 25. martā viņu izsūtīja uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]], atgriezās 1954. gadā. 1962. gadā strādāja Naukšēnu profesionālā tehniskā skolā, 1963. gadā [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]], kur mācīja latviešu valodu un literatūru. 1972. gadā sāka strādāt [[Alūksnes vidusskola|Alūksnes vidusskolā]], bet no 1978. gada strādāja Alūksnes mežsaimniecības trestā. 1981. gada 11. martā viņu apcietināja par pretpadomju satura sacerējumu izplatīšanu, trīs gadus bija ieslodzījumā [[Mordovija]]s nometnēs. [[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gada 25. aprīlī viņš iesaistījās cilvēktiesību grupā "[[Helsinki-86|Helsinki 86]]".<ref>[https://www.barikadopedija.lv/raksti/235447 "Helsinki '86" darbība] [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]] "Laiks" nr. 14; 17.02.1988</ref> Miris 2000. gada 8. novembrī Alūksnē, 78 gadu vecumā.<ref>[https://timenote.info/lv/Alfreds-Zarins-14.09.1922 timenote.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220816005306/https://timenote.info/lv/Alfreds-Zarins-14.09.1922 |date=16.08.2022 }} avots: "Latvija Amerikā" 1987.01.31</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Alfrēds}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Helsinki-86]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] brj39awphpvxtimt7fnscg6i92riaqg 0 608635 4539583 4529913 2026-10-25T09:45:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539583 wikitext text/x-wiki {{Infobox military unit |unit_name= Pirmā Amerikas Brīvprātīgo grupa |image=File:Flying Tigers personnel.jpg |image_size = 250 |caption=Lidojošo tīģeru lidotāji |nickname= ''The Flying Tigers'' |motto= |colors= |march= |ceremonial_chief= |type=[[grupa (aviācijas spēku vienība)|Iznīcinātāju aviācijas grupa]] |branch= |dates= 1941. gada aprīlis – 1942. gada 4. jūlijs<br /> 1942. gada jūlijā kļuva par Ķīnas gaisa spēku operatīvo grupu |country= [[File:Flag of the Republic of China.svg|25px]] [[Ķīnas Republikas Nacionālā valdība|Ķīnas Republika]]<br />{{ASV}} |allegiance= |command_structure= |size=3 [[eskadriļa (aviācija)|eskadriļas]];<br />kopā 60 lidmašīnas |specialization= |current_commander= |garrison= |notable_commanders=[[Klērs Lī Šenolts]] }} "'''Lidojošie tīģeri'''" ir vispārpieņemtais nosaukums '''Amerikas Brīvprātīgo grupas''' (AVG) brīvprātīgo gaisa spēku vienībai, kas 1941.—1942. gadā [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrā Ķīnas—Japānas kara]] laikā cīnījās [[Ķīnas Republika]]s pusē. To veidoja piloti no Amerikas Savienoto Valstu Armijas Gaisa korpusa (USAAC), Jūras kara flotes (USN) un Jūras kājnieku korpusa (USMC), un to komandēja ģenerālis Klērs Lī Šenolts. Viņu ''[[Curtiss P-40B Warhawk]]'' lidmašīnas, kas bija marķētas ar Ķīnas krāsām, lidoja amerikāņu kontrolē. Pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras]], prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Franklina Rūzvelta]] vadībā, viņu misija bija bombardēt [[Japānas Impērija|Japānu]] un aizstāvēt Ķīnas Republiku, taču daudzu kavēšanos dēļ AVG pirmo reizi devās kaujā pēc tam, kad ASV un Japāna savstarpēji pieteica karu viena otrai. [[Attēls:Flying Tigers Bite Back.ogg|thumb|ASV Gaisa spēku video: ''Lidojošie tīģeri kož pretī'']] Grupu veidoja trīs [[Iznīcinātāji|iznīcinātāju]] [[eskadriļa]]s ar aptuveni 30 lidmašīnām katrā, kas pirms Amerikas iesaistīšanās Otrajā pasaules karā trenējās [[Mjanma|Birmā]], lai aizstāvētu Ķīnas Republiku pret [[Japānas impērija|Japānas]] spēkiem. ''AVG'' oficiāli bija Ķīnas Republikas gaisa spēku sastāvā. Grupai bija līgumi ar algām no 250 [[USD]] mēnesī mehāniķim līdz 750 USD eskadriļas komandierim, kas bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā ASV spēkos. Lai gan tā pieņēma dažus civilos brīvprātīgos savā štābā un sauszemes apkalpē, AVG lielāko daļu sava personāla vervēja no ASV [[militārpersona|militārpersonām]]. "Lidojošie tīģeri" sāka ierasties Ķīnā 1941. gada aprīlī. Grupa pirmo reizi piedalījās kaujās 1941. gada 20. decembrī, 12 dienas pēc Pērlhārboras bombardēšanas. Tā demonstrēja inovatīvas taktiskas uzvaras, kad ziņas ASV avīzēs bija pilnas tikai ar stāstiem par sakāvi cīņā ar Japānu, un kara zemākajā periodā guva tik ievērojamus panākumus gan ASV, gan Sabiedroto spēkiem, ka deva Amerikai cerību, ka tā galu galā varētu sakaut Japānu. AVG piloti saņēma oficiālu atzinību un kaujas prēmijas par 296 ienaidnieka lidmašīnu iznīcināšanu, vienlaikus kaujā zaudējot tikai 14 pilotus.<ref>Ford, Daniel. Flying Tigers: Claire Chennault and His American Volunteers, 1941—1942. Washington, D.C.: HarperCollins-Smithsonian Books, 2007. ISBN 0-06-124655-7.</ref> AVG kaujas pieraksti joprojām ir saglabājušies, un pētnieki tos ir atzinuši par ticamiem.<ref> "American Volunteer Group: Claire L. Chennault and the Flying Tigers — HistoryNet". 12 June 2007. Archived from the original on 2 July 2016. Retrieved 25 June 2016.</ref> 1942. gada 4. jūlijā vienība tika izformēta un aizstāta ar Amerikas Savienoto Valstu armijas gaisa spēku 23. iznīcinātāju grupu, kas vēlāk tika iekļauta ASV Četrpadsmitajos gaisa spēkos ar ģenerāli Šenoltu kā tās komandieri. == Kaujas aktivitātes == Oficiāli jaunā vienība, kas sastāvēja no trim iznīcinātāju eskadriļām, dienestā sāka darboties 1941. gada 1. augustā. Tās komandieris bija Klērs Lī Šenolts. Kopumā līgums tika noslēgts ar vairāk nekā divsimt pilotiem un zemes tehniķiem. [[Attēls:ClaireChennault.jpeg|thumb|Vienības komandieris Klērs Lī Šenolts.|left]] [[Dzjans Dzješi|Dzjana Dzješi]] valdība brīvprātīgajiem nodrošināja ''99 P-40C Tomahawk'' lidmašīnas (eksporta apzīmējums ''Hawk 81A-3''; tika iegādātas 100 vienības, bet viena lidmašīna tika zaudēta piegādes laikā), kas iegādātas Amerikas Savienotajās Valstīs uz amerikāņu kredīta (saskaņā ar [[Lendlīze|Lendlīzi]]); [[Attēls:Flying Tigers blood chit from ROC National Government, provided courtesy of Robert Baldwin.jpg|thumb|Tā sauktā "asins biļete", kas izsniegta vienības pilotiem. Uzraksts vēsta: "Šis ārzemnieks ir ieradies Ķīnā, lai palīdzētu mums cīnīties. Karavīriem un civiliedzīvotājiem, gan individuāli, gan kolektīvi, ir jāglābj viņš, jāaizsargā viņš un jānodrošina viņam medicīniskā aprūpe.".]] Sākotnēji bija paredzēts, ka ar ''Tomahawks'' apbruņos Ķīnas gaisa spēku vienības, taču ķīnieši, tos notestējuši, atteicās tos pieņemt: viņuprāt, šī lidmašīna nevarētu līdzvērtīgi cīnīties ar japāņu ''Zero'' lidmašīnām. Organizatoriski "Lidojošie tīģeri" bija sadalīti trīs eskadriļās: * "Ādams un Ievas" (angļu: 1. eskadra ''Adam & Eves'') * "Panda lāči" (angļu: 2. eskadra ''Panda Bears'') * "Elles eņģeļi" (angļu: 3. eskadra ''Hell's Angels'') Papildus Ķīnas gaisa spēku identifikācijas zīmēm, lielākā daļa vienības lidmašīnu bija uzkrāsots vienības simbols lidojošs [[tīģeris]]. Vienības galvenā bāze atradās Dunguas gaisa spēku bāzē [[Jangona|Rangūnā]]. "Lidojošo tīģeru" galvenais uzdevums bija aizstāvēt Birmas-Juņnaņas šoseju (Birmas ceļu), kas kara laikā palika vienīgais sauszemes ceļš militāro piegāžu piegādei Ķīnai. 1941. gada decembra vidū, kad japāņi pastiprināja reidus Juņnaņas provincē, kur beidzās Birmas ceļa Ķīnas posms, Šenolts pārvietoja 1. un 2. eskadriļu uz [[Kuņmina|Kuņminu]], bet 3. palika Rangūnā. 1942. gada marta sākumā japāņu ofensīvas dēļ amerikāņi pameta Birmu un koncentrējās Ķīnā. Pēc tam, 1942. gada jūnijā, "Lidojošie tīģeri", veicot daudzus uzbrukumus uzbrūkošajām japāņu kolonnām, panāca frontes līnijas stabilizāciju gar [[Salvina]]s upi. Pēc tam papildus Kuņminas aizstāvēšanai viņu uzdevums kļuva par sauszemes spēku kaujas zonu gaisa aizsardzības pamatu. Brīvprātīgie lidotāji cīnījās Ķīnā līdz 1942. gada vidum. 67 piloti saņēma līguma prēmiju par iznīcinātām ienaidnieka lidmašīnām. No tiem 60 apgalvoja par vienu vai vairākām gaisā iznīcinātām japāņu lidmašīnām, un 18 kļuva par gaisa "[[Ass (lidotājs)|asiem]]" šī termina Eiropas izpratnē (tas ir, viņi notrieca piecas vai vairāk lidmašīnas). "Lidojošie tīģeri" zaudēja 51 lidmašīnu: 6 lidmašīnas tika notriektas gaisa kaujās, visas atlikušās no ekspluatācijas izņemtās lidmašīnas tika iznīcinātas negadījumos vai Japānas aviācijas reidu laikā to lidlaukos. 1942. gada 4. jūlijā Amerikas valdība atsauca "Lidojošos tīģerus" no Ķīnas gaisa spēku dienesta un iekļāva tos regulāro ASV armijas vienību sarakstā. Tie tika pārveidoti par ASV armijas 10. gaisa spēku 23. iznīcinātāju grupu. Ķīnā tos sauca par "ASV gaisa spēku speciālajiem spēkiem" vai "Sabiedroto spēkiem, kas cīnās Ķīnā". Grupu turpināja komandēt Klērs Šenolts. Vērts atzīmēt, ka tikai septiņi no "Lidojošajiem tīģeriem" atgriezās dienestā ASV armijā. 1943. gada 10. martā 23. speciālā gaisa grupa tika pārveidota par ASV armijas 14. gaisa spēkiem, kas sastāvēja no 60 bumbvedējiem un vairāk nekā 100 iznīcinātājiem. Tās komandieris Klērs Šenolts tajā laikā saņēma ģenerāļa dienesta pakāpi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://flyingtigersavg.com/ AVG Flying Tigers Assn.] * [https://www.youtube.com/watch?v=gaJrwwOkEjY&ab/ Extensive documentary with interviews about the Flying Tigers] * [https://web.archive.org/web/20060612043905/http://www.sinoam.com/ Sino-American Aviation Heritage Foundation] * [http://www.warbirdforum.com/avg.htm Annals of the Flying Tigers] * [https://web.archive.org/web/20100626134713/http://www.flyingtigerhistoricalorganization.com/ Flying Tigers Heritage Park] * [https://digitalcollections.museumofflight.org/collections/show/633 Robert H. Neale Flying Tigers Collection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230428183524/https://digitalcollections.museumofflight.org/collections/show/633 |date={{dat|2023|04|28||bez}} }} at The Museum of Flight Digital Collections * [https://web.archive.org/web/20121005113039/http://cbi-theater-1.home.comcast.net/~cbi-theater-1/flyingtigers/flying_tigers.html "Flying Tigers In Burma"], 30 March 1942 ''Life'' magazine article, including numerous photographs {{Militārisms-aizmetnis}} {{Aviācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Gaisa spēki]] [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] sltxuljkjg3tk81ehgrhwx2b6hj8mte 0 609634 4539497 4335212 2026-10-25T05:56:56Z Biafra 13794 atj. 4539497 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Alperens Šengins | vārds_orig = ''Alperen Şengün'' | attēls = Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Alperens Šengins 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|25}} | dz_viet = {{vieta|Turcija|Giresuna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | numurs = 28 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 16., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2019 | klubs 1 = {{flaga|Turcija}} ''[[Bandırma Kırmızı]]'' | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} ''[[Teksüt Bandırma]]'' | kl_sez 3 = 2020—2021 | klubs 3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 4 = 2021—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017–pašlaik | taut 1 = {{bk|TUR}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2025}}, {{nasg|2026}})</small> * [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas superlīgas]] MVP <small>(2021)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Somija/Kipra/Polija 2025]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas U-16 čempionāts]]}} {{Medaļa|Bronze|[[2018. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Serbija 2018]]|basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|{{nobr|[[2019. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Grieķija 2019]]}}|basketbols}} }} '''Alperens Šengins''' ({{val|tr|Alperen Şengün}}; dzimis {{dat|2002|7|25}}) ir [[Turcija]]s [[basketbolists]], kurš spēlē [[centrs (basketbols)|centra pozīcijā]]. Kopš 2021. gada viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Hjūstonas "Rockets"]], kur ātri nostiprinājies kā viens no komandas pamatspēlētājiem.<ref name="nba-bio"/> == Karjera == Pirms došanās uz NBA A. Šengins spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola superlīgas]] (BSL) vērtīgāko spēlētāju (MVP). Starptautiskajā līmenī viņš jau agrā jaunībā izcēlās kā viens no talantīgākajiem Eiropas garajiem spēlētājiem — 2019. gada [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]] izcīnīja bronzas medaļu un tika atzīts par turnīra MVP.<ref name="nba-bio">{{tīmekļa atsauce |title=Alperen Sengun |url=https://www.nba.com/player/1630578/alperen-sengun/bio |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk Šengins kļuva par [[Turcijas basketbola izlase|Turcijas nacionālās izlases]] pamatsastāva spēlētāju. Viņš pārstāvējis valsti vairākos starptautiskos turnīros, tostarp ''[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2025]]'', kur izcēlās ar līdera sniegumu (ieskaitot ''[[triple-double]]'' ceturtdaļfinālā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sengun's triple-double sends Türkiye to second-ever Semi-Final |url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-eurobasket-2025/news/senguns-triple-double-sends-tuerkiye-to-semi-finals |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un palīdzēja Turcijai sasniegt turnīra finālu pret [[Vācijas basketbola izlase|Vāciju]], kur komanda izcīnīja sudraba medaļu. [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 16. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Oklahomasitijas "Thunder"]], bet drīz pēc maiņas viņu aizmainīja uz [[Hjūstonas "Rockets"]], pret divām nākotnes pirmās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/rockets-acquire-16th-pick-alperen-sengun-in-trade-with-thunder|title=Rockets acquire 16th pick Alperen Sengun in trade with Thunder|website=NBA.com|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Starp viņa individuālajiem panākumiem NBA ir divi uzaicinājumi uz [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēli]] 2025. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rockets Alperen Sengun Selected to First All-Star Game |url=https://www.nba.com/rockets/news/rockets-alperen-sengun-selected-to-first-all-star-game |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un 2026. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{basketbolists-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šengins, Alperens}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Giresunas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] pgfpo12w44aoisxohoxxm1tqtpc6y6k 4539499 4539497 2026-10-25T06:00:09Z Biafra 13794 4539499 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Alperens Šengins | vārds_orig = ''Alperen Şengün'' | attēls = Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Alperens Šengins 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|25}} | dz_viet = {{vieta|Turcija|Giresuna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | numurs = 28 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 16., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2019 | klubs 1 = {{flaga|Turcija}} ''[[Bandırma Kırmızı]]'' | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} ''[[Teksüt Bandırma]]'' | kl_sez 3 = 2020—2021 | klubs 3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 4 = 2021—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017–pašlaik | taut 1 = {{bk|TUR}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2025}}, {{nasg|2026}})</small> * [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas superlīgas]] MVP <small>(2021)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Somija/Kipra/Polija 2025]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas U-16 čempionāts]]}} {{Medaļa|Bronze|[[2018. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Serbija 2018]]|basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|{{nobr|[[2019. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Grieķija 2019]]}}|basketbols}} }} '''Alperens Šengins''' ({{val|tr|Alperen Şengün}}; dzimis {{dat|2002|7|25}}) ir [[Turcija]]s [[basketbolists]], kurš spēlē [[centrs (basketbols)|centra pozīcijā]]. Kopš 2021. gada viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Hjūstonas "Rockets"]], kur ātri nostiprinājies kā viens no komandas pamatspēlētājiem.<ref name="nba-bio"/> == Karjera == Pirms došanās uz NBA A. Šengins spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola superlīgas]] (BSL) vērtīgāko spēlētāju (MVP). Starptautiskajā līmenī viņš jau agrā jaunībā izcēlās kā viens no talantīgākajiem Eiropas garajiem spēlētājiem — 2019. gada [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]] izcīnīja bronzas medaļu un tika atzīts par turnīra MVP.<ref name="nba-bio">{{tīmekļa atsauce |title=Alperen Sengun |url=https://www.nba.com/player/1630578/alperen-sengun/bio |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk Šengins kļuva par [[Turcijas basketbola izlase|Turcijas nacionālās izlases]] pamatsastāva spēlētāju. Viņš pārstāvējis valsti vairākos starptautiskos turnīros, tostarp ''[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2025]]'', kur izcēlās ar līdera sniegumu (ieskaitot ''[[triple-double]]'' ceturtdaļfinālā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sengun's triple-double sends Türkiye to second-ever Semi-Final |url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-eurobasket-2025/news/senguns-triple-double-sends-tuerkiye-to-semi-finals |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un palīdzēja Turcijai sasniegt turnīra finālu pret [[Vācijas basketbola izlase|Vāciju]], kur komanda izcīnīja sudraba medaļu. [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 16. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Oklahomasitijas "Thunder"]], bet drīz pēc maiņas viņu aizmainīja uz [[Hjūstonas "Rockets"]], pret divām nākotnes pirmās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/rockets-acquire-16th-pick-alperen-sengun-in-trade-with-thunder|title=Rockets acquire 16th pick Alperen Sengun in trade with Thunder|website=NBA.com|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Starp viņa individuālajiem panākumiem NBA ir divi uzaicinājumi uz [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēli]] 2025. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rockets Alperen Sengun Selected to First All-Star Game |url=https://www.nba.com/rockets/news/rockets-alperen-sengun-selected-to-first-all-star-game |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un 2026. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{basketbolists-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šengins, Alperens}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Giresunas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] rnx2nvurap46kudrr40wi6t56fgrjoh 4539500 4539499 2026-10-25T06:02:13Z Biafra 13794 4539500 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Alperens Šengins | vārds_orig = ''Alperen Şengün'' | attēls = Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Alperens Šengins 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|25}} | dz_viet = {{vieta|Turcija|Giresuna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | numurs = 28 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 16., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2021. gada NBA drafts|2021]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Oklahomasitijas "Thunder"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2019 | klubs 1 = {{flaga|Turcija}} ''[[Bandırma Kırmızı]]'' | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} ''[[Teksüt Bandırma]]'' | kl_sez 3 = 2020—2021 | klubs 3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] | kl_sez 4 = 2021—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017–pašlaik | taut 1 = {{bk|TUR}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2025}}, {{nasg|2026}})</small> * [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas superlīgas]] MVP <small>(2021)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Somija/Kipra/Polija 2025]]|Basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas U-16 čempionāts]]}} {{Medaļa|Bronze|[[2018. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Serbija 2018]]|basketbols}} {{Medaļa|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāts]]}} {{Medaļa|Silver|{{nobr|[[2019. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Grieķija 2019]]}}|basketbols}} }} '''Alperens Šengins''' ({{val|tr|Alperen Şengün}}; dzimis {{dat|2002|7|25}}) ir [[Turcija]]s [[basketbolists]], kurš spēlē [[centrs (basketbols)|centra pozīcijā]]. Kopš 2021. gada viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Hjūstonas "Rockets"]], kur ātri nostiprinājies kā viens no komandas pamatspēlētājiem.<ref name="nba-bio"/> == Karjera == Pirms došanās uz NBA A. Šengins spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola superlīgas]] (BSL) vērtīgāko spēlētāju (MVP). Starptautiskajā līmenī viņš jau agrā jaunībā izcēlās kā viens no talantīgākajiem Eiropas garajiem spēlētājiem — 2019. gada [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]] izcīnīja bronzas medaļu un tika atzīts par turnīra MVP.<ref name="nba-bio">{{tīmekļa atsauce |title=Alperen Sengun |url=https://www.nba.com/player/1630578/alperen-sengun/bio |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk Šengins kļuva par [[Turcijas basketbola izlase|Turcijas nacionālās izlases]] pamatsastāva spēlētāju. Viņš pārstāvējis valsti vairākos starptautiskos turnīros, tostarp ''[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|EuroBasket 2025]]'', kur izcēlās ar līdera sniegumu (ieskaitot ''[[triple-double]]'' ceturtdaļfinālā)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sengun's triple-double sends Türkiye to second-ever Semi-Final |url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-eurobasket-2025/news/senguns-triple-double-sends-tuerkiye-to-semi-finals |website=fiba.basketball |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un palīdzēja Turcijai sasniegt turnīra finālu pret [[Vācijas basketbola izlase|Vāciju]], kur komanda izcīnīja sudraba medaļu. [[2021. gada NBA drafts|2021. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo 16. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Oklahomasitijas "Thunder"]], bet drīz pēc maiņas viņu aizmainīja uz [[Hjūstonas "Rockets"]], pret divām nākotnes pirmās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/rockets-acquire-16th-pick-alperen-sengun-in-trade-with-thunder|title=Rockets acquire 16th pick Alperen Sengun in trade with Thunder|website=NBA.com|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Starp viņa individuālajiem panākumiem NBA ir divi uzaicinājumi uz [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēli]] 2025. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rockets Alperen Sengun Selected to First All-Star Game |url=https://www.nba.com/rockets/news/rockets-alperen-sengun-selected-to-first-all-star-game |website=nba.com |accessdate={{dat|2025|9|13||bez}} |language=en}}</ref> un 2026. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{basketbolists-aizmetnis}} {{Turcija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šengins, Alperens}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Giresunas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] oj37xx39x0k69r0t2i5eu8afwuz412t 0 610474 4539505 4341363 2026-10-25T06:10:12Z Biafra 13794 4539505 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Nevisa | attēls = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Nevis 2008.jpg | image2 = Flag of Nevis.svg | image3 = Seal of the Nevis Island Administration, Saint Kitts and Nevis.svg | image4 = }} | attēla paraksts = Nevisa ar Nevisas smaili;<br />Nevisas karogs; Nevisas ģerbonis | attēla izmērs = | vietaskarte = Sentkitsa un Nevisa#Mazās Antiļu salas#Karību jūra | reljefa_karte = jā | mark = Orange pog.svg | vietējais nosaukums = ''Nevis'' | izvietojums = [[Karību jūra]] | arhipelāgs = [[Mazās Antiļu salas]] | latd = 17 | latm = 09 | lats = | latNS = N | longd = 62 | longm = 35 | longs = | longEW = W | platība = 93,7 | garums = 12,5 | platums = 9,3 | krasta līnija = | augstākais kalns = Nevisa smaile | augstums = 985 | salu skaits = | valsts = Sentkitsa un Nevisa | valsts adm vienības tips = | valsts adm vienība = | iedzīvotāji = 13 182 <small>(2022)</small> | blīvums = 141 | pamatiedzīvotāji = | valsts lielpilsēta = [[Čārlstauna]] | piezīme = }} '''Nevisa''' ({{val|en|Nevis}}) ir sala [[Karību jūra|Karību jūrā]], [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], viena no divām [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] federatīvo valsti veidojošajām salām, tās mazākā sala. Lielākā apdzīvotā vieta ir [[Čārlstauna]] rietumu krastā. Galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Nevisa ir autonoma Sentkitsas un Nevisas valsts daļa ar savu valdību un likumdošanu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Old sugar cane kettles at the Nevis Botanical Gardens - panoramio.jpg|thumb|left|250px|Cukura vārīšanas katli Nevisas botāniskajā dārzā]] Sala atrodas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] ziemeļdaļā [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]]. Tuvākā sala ir [[Sentkitsa]] ziemeļrietumos, no kuras Nevisu atdala {{nobr|3 km}} platais Nerousa šaurums, bet {{nobr|28 km}} uz dienvidaustrumiem atrodas [[Antigva un Barbuda|Antigvai un Barbudai]] piederošā [[Redonda]]s sala. Sala ir vulkāniskas izcelsmes, tās centrā paceļas {{nobr|985 m}} augstās [[Nevisa smaile]]s vulkāns. Sala ovālas formas, piekrastē vairākās vietās [[koraļļu rifi]]. Valda tropu klimats. Piekrastē lauksaimniecības zemes, bet salas vidienē ar tropu mežiem apaudzis kalnu masīvs; šeit izveidots Nevisas nacionālais parks. == Vēsture == [[Attēls:Nevis Charlestown Ferry Pier 1.jpg|thumb|left|250px|Čārlztaunas krastmala]] Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja [[aravaki]] un vēlāk [[karībi]], kas salu dēvēja par Ualiju (''Oualie'') — ‘Skaisto ūdeņu zeme’. Pirmais no eiropiešiem salu 1493. gadā savas otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja Svētā Mārtiņa vārdā par ''San Martín''. Daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis Aizvēja salās noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas]] salu tālāk ziemeļos. Tagadējais salas nosaukums cēlies vai nu no ''Nuestra Señora de las Nieves'' — ‘Dievmāte sniegājos’, vai arī pēc [[Neviss|Nevisa]] kalna [[Skotija|Skotijā]], ko piešķīra britu kolonisti. 1620. gada 30. augustā [[Anglija]]s karalis [[Džeimss I]] apliecināja savu suverenitāti pār Nevisu, piešķirot Kārlailas grāfam karalisko kolonizācijas patentu. Faktiska angļu [[kolonizācija]] nenotika līdz 1628. gadam, kad Entonijs Hiltons pārcēlās no netālu esošās [[Sentkitsa]]s pēc slepkavības sazvērestības pret viņu. Viņam pievienojās 80 angļu kolonisti, kurus drīz vien papildināja vēl 100 kolonisti no [[Londona]]s, kuri sākotnēji cerēja apmesties uz dzīvi [[Barbuda|Barbudā]]. Hiltons kļuva par pirmo Nevisas gubernatoru. Pēc 1670. gada [[Madride]]s līguma starp [[Spānija|Spāniju]] un Angliju Nevisa kļuva par nozīmīgu Anglijas Rietumindijas daļu, un Nevisā atradās arī admiralitātes tiesa. Laikā no 1675. līdz 1730. gadam sala bija Aizvēja salu vergu tirdzniecības centrs, un katru gadu caur to ceļā uz citām salām devās aptuveni 6000—7000 verdzībā nonākušu [[Rietumāfrika]]s iedzīvotāju. Karaliskā Āfrikas kompānija (''Royal African Company'') visus savus kuģus veda caur Nevisu. Pateicoties ienesīgajai [[vergu tirdzniecība]]i un Nevisas [[cukurniedres|cukurniedru]] augstajai kvalitātei, sala drīz vien kļuva par dominējošu koloniālo vergu tirgotāju bagātības avotu. Kad 1671. gadā Aizvēja salas tika atdalītas no [[Barbadosa]]s, Nevisa kļuva par Aizvēja salu kolonijas centru un ieguva iesauku "Karību jūras karaliene". Tā palika Aizvēja salu koloniālā galvaspilsēta līdz 1698. gadam, kad militāru iemeslu dēļ centrs tika pārcelts uz [[Antigva|Antigvu]]. Šajā periodā Nevisa bija bagātākā no Anglijas Aizvēja salām. 1883. gadā Sentkitsu, Nevisu un [[Angilja|Angilju]] apvienoja vienā administratīvā vienībā ar pārvaldes centru Sentkitsā. 1967. gadā Sentkitsa, Nevisa un Angilja kļuva par [[Britu Sadraudzība]]s asociēto locekli. 1971. gadā Angilja pameta šo apvienību pēc 1967. gada 10. jūnija bruņotā reida Sentkitsā. 1983. gadā Sentkitsa un Nevisa kļuva pilnībā neatkarīga. Nevisa divreiz (1977. un 1998. gadā) balsoja par pilnu neatkarību, bet abi balsojumi bija negatīvi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Antigvas un Barbudas salas]] [[Kategorija:Karību jūras salas]] [[Kategorija:Mazās Antiļu salas]] nb1pm4jps6db91no9fcp44wwa1sk8f5 0 612716 4539328 4426672 2026-10-24T12:59:13Z Vylks 50297 /* Karjera */ 4539328 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Pola Molcana | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = ''Paula Moltzan'' | attēls = Paula Moltzan in Soldeu 2024 (4) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Pola Molcana 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Minesota|Leikvila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[kalnu slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = Pasaules kauss kalnu slēpošanā | pk_debija = {{dat|2012|11|25||bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = 1 bronzas | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā | pč_dalība = 5 | pč_medaļas = 1 zelta, 1 bronzas | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Sport|Sieviešu [[kalnu slēpošana]]}} {{Medal|Country|{{USA}}}} {{MedalCompetition|ZOS}} {{MedalBronze|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna-Kortīna 2026}}|[[Kalnu slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu kombinācija sievietēm|Komandu kombinācija]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Meribela 2023]]|Komandas}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Zālbaha 2025]]|Milzu slaoms}} }} '''Pola Molcana''' ({{val|en|Paula Moltzan}}; dzimusi {{dat|1994|4|7}} [[Leikvila|Leikvilā]], [[Minesota|Minesotā]]) ir amerikāņu [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]], kas specializējas slalomā un milzu slalomā. Viņa ir {{oss|Z=2026|L=G}} bronzas medaļas ieguvēja komandu kombinācijā, [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvēja milzu slalomā, [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gada pasaules čempione]] komandu sacensībās un vairākkārtēja [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmu godalgoto vietu ieguvēja. == Karjera == [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] sacensībās Molcana debitēja {{dat|2012|11|25||bez}} slalomā [[Aspena|Aspenā]], bet nefinišēja pirmajā braucienā. 2015. gadā viņa piedalījās [[2015. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|Pasaules čempionātā]] [[Bīverkrīka|Bīverkrīkā]], ieņemot divdesmito vietu slalomā. Mēnesi vēlāk viņa ieguva zelta medaļu slalomā Pasaules čempionātā junioriem Hafjellā, [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Pirmos punktus Pasaules kausa ieskaitē ieguva 2016. gada janvārī [[Flahava|Flahavā]], ieņemot 25. vietu slalomā. Molcana sacentās arī [[Vērmontas Universitāte]]s komandā koledžu sporta sacensībās un 2017. gadā ieguva [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] titulu slalomā. {{dat|2020|11|26||bez}} pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā, ieņemot otro vietu paralēlajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usskiandsnowboard.org/news/moltzan-grabs-career-first-podium-hurt-scores-first-world-cup-points |title=Moltzan Grabs Career-First Podium; Hurt Scores First World Cup Points |website=usskiandsnowboard.org |date={{dat|2020|11|26|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2025|10|27||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2022|L=L}} Molcana ieguva astoto vietu slalomā, 12. vietu milzu slalomā un ceturto vietu komandu sacensībās. 2022. gada decembrī [[Zemmeringa|Zemmeringā]], [[Austrija|Austrijā]], pirmo reizi ieguva godalgoto vietu Pasaules kausa slalomā, piekāpjoties tikai citai amerikānietei [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]. Tā bija pirmā dubultuzvara ASV sieviešu komandai kopš 1971. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usskiandsnowboard.org/news/shiffrin-and-moltzan-go-1-2-semmering-slalom |title=Shiffrin and Moltzan Go 1-2 in Semmering Slalom |website=usskiandsnowboard.org |date={{dat|2022|12|29|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2025|10|27||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023. gada Pasaules čempionātā]] viņa izcīnīja zelta medaļu komandu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usskiandsnowboard.org/news/usa-wins-gold-world-championships-team-event |title=USA Wins Gold in the World Championships Team Event |website=usskiandsnowboard.org |date={{dat|2023|2|14|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2025|10|27||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbahā]] Molcana ieguva ceturto vietu trīs disciplīnās (komandu sacensībās, komandu kombinācijā un slalomā), kā arī ieguva bronzas medaļu milzu slalomā, kas bija viņas pirmā individuālā medaļa nozīmīgākajās sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usskiandsnowboard.org/news/moltzan-wins-bronze-world-championships-giant-slalom |title=Moltzan Wins Bronze in World Championships Giant Slalom |website=usskiandsnowboard.org |date={{dat|2025|2|13|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2025|10|27||bez}}}}</ref> {{oss|Z=2026|L=L}} izcīnīja bronzas medaļu komandu kombinācijā. {{dat|2026|10|24||bez}} sezonas atklāšanas posmā [[Zeldene|Zeldēnē]] Molcana milzu slalomā izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/olympics/news/paula-moltzan-alpine-skiing-world-cup-giant-slalom-soelden-2026 |title=Paula Moltzan earns long-awaited first Alpine skiing World Cup win to open season |website=nbcsports.com |date={{dat|2026|10|24|N|bez}} |language=en|access-date={{dat|2026|10|24||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Slaloms ! width="100"| Milzu slaloms ! width="100"| Supergigants ! width="100"| Nobrauciens ! width="100"| Kombinācija ! width="100"| Komandu kombinācija ! width="100"| Komandu sacensības |- | {{osv|Kalnu slēpošana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 8. | 12. | — | — | — | {{n/a}} | 4. |- | {{osv|Kalnu slēpošana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 8. | 15. | — | — | {{n/a}} | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | {{n/a}} |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Slaloms ! width="100"| Milzu slaloms ! width="100"| Supergigants ! width="100"| Nobrauciens ! width="100"| Kombinācija ! width="100"| Komandu kombinācija ! width="100"| Paralēlās ! width="100"| Komandu sacensības |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2015]] | align="left"| {{flaga|ASV}} [[Bīverkrīka]] | 20. | — | — | — | — | rowspan=4 {{n/a}} | rowspan=2 {{n/a}} | — |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019]] | align="left"| {{flaga|Zviedrija}} [[Ore (Zviedrija)|Ore]] | 18. | {{DNS}} (2) | — | — | — | — |- | [[2021. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2021]] | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Kortīna d'Ampeco]] | {{DNF}} | {{DNF}} | — | — | — | 4. | 6. |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2023]] | align="left"| {{flaga|Francija}} [[Kurševela]]/[[Meribela]] | — | {{DNF}} | — | — | — | — | {{medal-bg|gold}}|'''1.''' |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2025]] | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Zālbaha-Hinterglemma|Zālbaha]] | 4. | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | — | — | {{n/a}} | 4. | {{n/a}} | 4. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Molcana, Pola}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:ASV kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kalnu slēpošanā]] 3kv159lbp74vv9uaiq051utewekogh8 0 613064 4539403 4529878 2026-10-24T17:22:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539403 wikitext text/x-wiki {{ēdiena infokaste | name = Kļavu sīrups | image = Maple syrup.jpg | image_size = 200 | attela_paraksts = Kļavu sīrups stikla pudelē | tips = [[sīrups]] | izcelsmes_vieta = {{CAN}}<br />{{USA}} | galv_sastavd = [[ksilēma]]s sula (parasti no [[cukura kļava|cukura kļavām]], [[sarkanā kļava|sarkanajām kļavām]] vai [[melnā kļava|melnajām kļavām]]) | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Kļavu sīrups''' ir salds [[sīrups]], ko gatavo no [[kļavas|kļavu]] sulas. Aukstā klimatā šie koki pirms ziemas uzkrāj [[ciete|cieti]] savos [[stumbrs|stumbros]] un [[sakne|saknēs]]; ciete pēc tam pārveidojas [[cukurs|cukurā]], kas ziemas beigās un agrā pavasarī sajaucās ar koka sulu. Sulu vāc caur kļavu stumbros izurbtiem caurumus, tad to karsē, lai iztvaicētu lielu daļu ūdens, atstājot tikai koncentrētu sīrupu. Kļavu sīrupu pirmie gatavoja [[Ziemeļamerika]]s ziemeļaustrumu [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāji]]. Šo praksi pārņēma [[Eiropa]]s [[Amerikas kolonizēšana|kolonisti]], kuri pakāpeniski pilnveidoja sīrupa pagatavošanas metodes. Tehnoloģiskie uzlabojumi 20. gadsimta 70. gados veicināja sīrupa pārstrādes tālāku rafinēšanu. Gandrīz visu pasaules kļavu sīrupu ražo [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Kļavu sīrupu klasificē pēc tā krāsas un garšas. [[Saharoze]] ir visizplatītākais cukurs kļavu sīrupā. Kanādā sīrupiem jābūt ražotiem tikai no kļavu sulas, lai tos varētu saukt par kļavu sīrupu, un tajos jābūt vismaz 66 procentiem cukura.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 13 – Labelling of Maple Products |url=http://www.inspection.gc.ca/english/fssa/labeti/guide/ch13e.shtml |publisher=Canadian Food Inspection Agency |accessdate=9 December 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111201232833/http://www.inspection.gc.ca/english/fssa/labeti/guide/ch13e.shtml |archivedate=1 December 2011 }}</ref> Kļavu sīrupu bieži izmanto kā garšvielu [[pankūkas|pankūkām]], [[vafele|vafelēm]], [[franču grauzdiņi]]em, [[auzu pārslas|auzu pārslām]] vai [[putra]]i. To izmanto arī kā sastāvdaļu [[cepšana|cepšanā]] un kā [[saldinātāji|saldinātāju]] vai aromatizētāju.<ref name="Brown2010">{{grāmatas atsauce |author=Amy Christine Brown |title=Understanding Food: Principles and Preparation |url=https://books.google.com/books?id=ppMzyDFyHUwC&pg=PA441 |date=June 2010 |publisher=Cengage Learning |isbn=978-0-538-73498-1 |page=441}}</ref> Galvenokārt kļavu sīrupu iegūst no trim kļavu sugām: [[cukura kļava]]s (''Acer saccharum''),<ref name="Grandtner2005">{{grāmatas atsauce |author=Grandtner, Miroslav M. |url=https://books.google.com/books?id=yjc5ZYWtkNAC&pg=PA20 |title=Elsevier's Dictionary of Trees |publisher=Elsevier Science |year=2005 |isbn=9780080460185 |volume=1: North America |pages=20&ndash;24 }}</ref><ref name="acsa3">{{Tīmekļa atsauce |website=Plants Database |title=Acer saccharum Marshall – sugar maple |url=https://plants.sc.egov.usda.gov/home/plantProfile?symbol=ACSA3 |accessdate=15 September 2022 |publisher=United States Department of Agriculture}}</ref> [[melnā kļava|melnās kļavas]] (''Acer nigrum''),<ref name="Grandtner2005"/><ref name="usda">{{Tīmekļa atsauce |website=Plants Database |title=Acer nigrum Michx. f. – black maple |url=https://plants.sc.egov.usda.gov/home/plantProfile?symbol=ACNI5 |accessdate=15 September 2022 |publisher=United States Department of Agriculture}}</ref> un [[sarkanā kļava|sarkanās kļavas]] (''Acer rubrum''),<ref name="Grandtner2005"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=Plants Database |title=Acer rubrum L. – red maple |url=https://plants.sc.egov.usda.gov/home/plantProfile?symbol=ACRU |accessdate=15 September 2022 |publisher=United States Department of Agriculture }}</ref> jo to sulā ir augsts cukura saturs — no diviem līdz pieciem procentiem. No tām sarkanajai kļavai ir īsāks sulas ņemšanas laiks, jo tā pumpurojas agrāk nekā cukura un melnās kļavas, kas maina sulas garšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.extension.iastate.edu/forestry/publications/PDF_files/F-337.pdf | title=Maple syrup production; Publication F-337A | publisher=Iowa State University| date=February 2010 | accessdate=21 October 2016 | author=Randall, Jesse A | dead-url=no| archiveurl=https://web.archive.org/web/20170829010945/https://www.extension.iastate.edu/forestry/publications/PDF_files/F-337.pdf | archivedate=29 August 2017 }}</ref> Dažreiz arī citas kļavu sugas izmanto kā sulas ieguves avotus kļavu sīrupa ražošanai, tostarp [[ošlapu kļava]]s (''Acer negundo''),<ref name="Grandtner2005"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=Plants Database |title=Acer negundo L. – boxelder |url=https://plants.sc.egov.usda.gov/home/plantProfile?symbol=ACNE2 |accessdate=16 September 2022 |publisher=United States Department of Agriculture }}</ref> [[sudrabkļava]]s (''Acer saccharinum'')<ref name="Grandtner2005" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=Plants Database |title=Acer saccharinum L. – silver maple |url=https://plants.sc.egov.usda.gov/home/plantProfile?symbol=ACSA2 |accessdate=18 September 2022 |publisher=United States Department of Agriculture}}</ref> un [[liellapu kļava]]s (''Acer macrophyllum'').<ref>{{publikācijas atsauce|author1=Ruth, Robert H|author2=Underwood, J Clyde|author3=Smith, Clark E|author4=Yang, Hoya Y|year=1972|title=Maple sirup production from bigleaf maple|journal=PNW-181|publisher=US Department of Agriculture, Forest Service, Pacific Northwest Forest and Range Experiment Station|page=12|url=http://www.fs.fed.us/pnw/pubs/rn181.pdf|dead-url=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060614073802/http://www.fs.fed.us/pnw/pubs/rn181.pdf|archivedate=14 June 2006}}</ref> [[ASV Dienvidaustrumi|ASV dienvidaustrumos]] kļavu sīrupa ražošanai reizēm izmanto Floridas cukura kļavu (''Acer floridanum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.srs.fs.usda.gov/pubs/misc/ag_654/volume_2/acer/barbatum.htm|publisher=US Department of Agriculture|title=''Acer barbatum'' Michx., Florida maple|date=1981|accessdate=15 May 2020|archive-date={{dat|2022|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221219071446/https://www.srs.fs.usda.gov/pubs/misc/ag_654/volume_2/acer/barbatum.htm}}</ref> Līdzīgus sīrupus var iegūt arī no valriekstiem, bērziem vai palmām, kā arī citiem avotiem.<ref>{{Ziņu atsauce|newspaper=The Globe and Mail|title=Why settle for maple when you could have birch syrup?|date=7 June 2011|url=https://www.theglobeandmail.com/life/food-and-wine/trends/trends-features/why-settle-for-maple-when-you-could-have-birch-syrup/article2050424/|accessdate=12 December 2011|author=Leung, Wency|dead-url=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111110050/http://www.theglobeandmail.com/life/food-and-wine/trends/trends-features/why-settle-for-maple-when-you-could-have-birch-syrup/article2050424/|archivedate=11 January 2012}}</ref><ref>{{cite book|title=Utilization of tropical foods: trees : compendium on technological and nutritional aspects of processing and utilization of tropical foods, both animal and plant, for purposes of training and field reference.|year=1989|publisher=Food and Agriculture Organization of the United Nations|isbn=978-92-5-102776-9|page=[https://archive.org/details/utilizationoftro0000unse/page/5 5]|url=https://archive.org/details/utilizationoftro0000unse/page/5}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Tapping Walnut Trees for a Novel and Delicious Syrup.|year=2016|publisher=Cornell University|url=https://smallfarms.cornell.edu/2016/01/11/tapping-walnut-trees/|accessdate=18 September 2022|archive-date={{dat|2019|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190815174019/http://smallfarms.cornell.edu/2016/01/11/tapping-walnut-trees/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Piedevas]] [[Kategorija:Indiāņu virtuve]] dwyu4ymm7atetqghux583hpjsjpwkjw 0 613530 4539364 4524064 2026-10-24T15:27:36Z Baisulis 11523 /* Produkti */ +1...... 4539364 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Aselsan A.Ş.'' | logo = ASELSAN logo.svg | type = | foundation = {{start date and age|1975}} | location_city = [[Ankara]] | location_country = [[Turcija]] | key_people = | industry = [[karaspēks|aizsardzība]]<br />[[programmatūra]]<br />[[elektronika]] | products = sakaru sistēmas, radari, avionika, elektroniskās kara sistēmas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, mērķēšanas sistēmas | revenue = {{palielinājās}} [[ASV dolārs|$]]3,48 miljardi (2024) | operating_income = {{samazinājās}} $791 miljoni (2024) | net_income = {{samazinājās}} $441 miljoni (2024) | assets = {{palielinājās}} $7,03 miljardi (2024) | equity = {{palielinājās}} $4,09 miljardi (2024) | num_employees = {{sk|12014}} (2024)<ref>{{Ziņu atsauce |access-date= 2 April 2025 |title=Financial Highlights|url=https://www.aselsan.com/en/investor-relations/financial-highlights|website=aselsan.com}}</ref> | homepage = {{URL|https://www.aselsan.com/en}} }} '''''Aselsan A.Ş.''''' (saīsinājums no {{val|tr|'''As'''kerî '''El'''ektronik '''San'''ayi '''A.Ş.'''}} — ‘Militārās elektronikas rūpniecība’) ir [[Turcija]]s aizsardzības korporācija, kuras galvenā mītne atrodas [[Ankara|Ankarā]], Turcijā. Tās galvenā darbības joma ir modernu militāro produktu pētniecība, izstrāde un ražošana gaisa, sauszemes un jūras spēkiem. Uzņēmums ir viens no galvenajiem [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas bruņoto spēku]] darbuzņēmējiem. Tīmekļa vietne ''Defense News'' ierindoja ''Aselsan'' 48. vietā starp lielākajiem aizsardzības uzņēmumiem ieņēmumu ziņā.<ref>{{Ziņu atsauce |date= August 2020 |title=Turkish firms ranked among top 100 defense companies |url=https://www.aa.com.tr/en/economy/turkish-firms-ranked-among-top-100-defense-companies/1539103 |language=tr|first=Gokhan |last=Ergocun |work=Anadolu News Agency}}</ref> Uzņēmumu izveidoja Turcijas Armijas fonds, un tā pēctecis, Turcijas Bruņoto spēku fonds, kas ir arī galvenais akcionārs. [[Attēls:Interpolitex2015part4-33.jpg|thumb|''Aselsan SARP'' tālvadības ieroču tornis]] [[Attēls:ASELSAN SERDAR, Kyiv, 2019.jpg|thumb|''Aselsan Serdar'' [[prettanku aizsardzība|prettanku]] [[kaujas raķete|raķešu]] palaišanas sistēma ar tālvadības ieroču torni]] [[Attēls:Aselsan counter-battery radar, Kyiv 2018, 07.jpg|thumb|''Aselsan Serhat'' [[mīnmetējs|pretmīnmetēja]] radars|295x295px]] [[Attēls:TankM60TM.jpg|thumb|''Aselsan'' modernizēts [[M60]]TM]] [[Attēls:TübitakIDEF2015 (2).JPG|thumb|''[[Turcijas Zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības padome|TÜBİTAK]] SAGE'' un ''Aselsan'' izstrādātais precīzas vadības komplekts HGK 2015. gada Starptautiskajā aizsardzības rūpniecības izstādē]] == Vēsture == Turcijas armijas fonds 1975. gadā nodibināja ''Aselsan'' pēc tam, kad ASV nolēma noteikt Turcijai [[embargo]] saistībā ar [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas iebrukumu Kiprā]].<ref name="aselsan-history"/><ref name="turkishdefencepolicy">{{Ziņu atsauce|url=https://www.iiss.org/globalassets/media-library---content--migration/files/research-papers/2024/05-new/iiss_from-client-to-competitor-the-rise-of-turkiyes-defence-industry_010520242.pdf|date=1 May 2024|access-date=5 March 2025|title=From Client to Competitor: The Rise of Turkiye’s Defence Industry|first1=Sıtkı|last1=Egeli|first2=Serhat |last2=Güvenç|first3=Çağlar|last3=Kurç|first4=Arda |last4=Mevlütoğlu|publisher=[[Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts]]}}</ref> Pirmais ''Aselsan'' izpilddirektors bija M. Hacims Kamojs.<ref name="aselsan-history"/> 1979. gada sākumā pēc investīcijām iegūšanas<ref name="kgs"/> un infrastruktūras izbūves perioda ''Aselsan'' uzsāka ražošanu [[Ankara]]s rūpnieciskajā rajonā.<ref name="aselsan-history"/> Kopš tā laika ''Aselsan'' paplašinājis savu produktu un klientu portfeli, galvenokārt balstoties uz vietējiem pētījumiem un attīstību, vietēji apmācītu personālu un sadarbību ar citām Turcijas pētniecības iestādēm un universitātēm. [[Attēls:Aselsanzipkin.JPG|thumb|''Zıpkın PMADS Stinger'' palaišanas platforma ar 12.7 mm kalibra ložmetēju]] 2025. gada 27. augustā ''Aselsan'' ceremonijā Ankarā, kurā piedalījās prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans|Erdogans]], piegādāja [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņotajiem spēkiem]] 47 vienības augsta, vidēja un zema augstuma pretgaisa aizsardzības sistēmas un radarus 460 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tika paziņots, ka šīs piegādes ir pirmā Turcijas pretgaisa aizsardzības projekta — ''Steel Dome'' — sastāvdaļa, kas ietver [[ALP 100-G]], [[ALP 300-G]], ''[[Hisar]]'', ''[[SİPER]]'' un ''[[KORKUT]]''.<ref name="steeldome1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.pbs.org/newshour/world/erdogan-unveils-turkeys-new-steel-dome-integrated-air-defense-system|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=Erdogan unveils Turkey’s new ‘Steel Dome’ integrated air defense system |website=[[PBS News]]}}</ref><ref name="steeldome2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.dailysabah.com/business/defense/big-day-as-turkiye-sees-steel-dome-air-defense-delivery|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title='Big day' as Türkiye sees Steel Dome air defense delivery |website=[[Daily Sabah]]}}</ref> Erdogans paziņoja, ka piegādāta viena ''SİPER'' sistēma, kas sastāv no 10 transportlīdzekļiem, trīs ''Hisar'' sistēmas, kas sastāv no 21 transportlīdzekļa, septiņas ''PUHU'' un divas ''REDET'' elektroniskās karadarbības sistēmas.<ref name="aselsan27august">{{Ziņu atsauce|url=https://www.aa.com.tr/tr/gundem/cumhurbaskani-erdogan-sistemler-sistemi-celik-kubbe-ile-hava-savunmasinda-artik-farkli-bir-klasmana-cikacagiz/3670647|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|trans-title=Prezidents Erdogans: Ar ''Steel Dome'' sistēmu mēs tagad būsim citā līgā pretgaisa aizsardzībā|title=Cumhurbaşkanı Erdoğan: Sistemler sistemi Çelik Kubbe ile hava savunmasında artık farklı bir klasmana çıkacağız |website=[[Anadolu Agency]]|language=tr}}</ref> 2025. gada 26. novembrī Turcijas Aizsardzības aģentūra parakstīja 6,5 ​​miljardu dolāru vērtu līgumu ar ''Aselsan'', ''[[Havelsan]]'' un ''[[Roketsan]]'' par jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi ''Steel Dome'' projektam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkish-firms-sign-65-bln-contracts-reinforce-steel-dome-air-defence-system-2025-11-26/|date=26 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Turkish firms sign $6.5 billion contracts to reinforce 'Steel Dome' defence system|publisher=[[Reuters]]}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.armyrecognition.com/news/army-news/2025/tuerkiyes-6-5b-multi-layered-steel-dome-expansion-sets-new-benchmarks-in-regional-air-defence|date=28 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Türkiye’s $6.5B Multi-Layered Steel Dome Expansion Sets New Benchmarks in Regional Air Defence|publisher=Army Recognition}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/turkey-spends-6-5-billion-to-boost-steel-dome-air-defenses-amid-israel-tensions/|date=26 November 2025|access-date=28 November 2025|title=Turkey spends $6.5 billion to boost ‘Steel Dome’ air defenses amid Israel tensions|publisher=[[The Times of Israel]]}}</ref> == Struktūra == ''Aselsan'' projektē, izstrādā un ražo modernas elektroniskās sistēmas militāriem un rūpnieciskiem klientiem Turcijā un ārzemēs. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Ankaras rūpnieciskajā rajonā, Turcijā. Atkarībā no darbības jomas ''Aselsan'' ir organizēts piecās uzņēmējdarbības nozarēs:<ref name="a1"/> [[Attēls:Aselsan comm devices, Kyiv 2018, 11.jpg|thumb|''Aselsan'' militārās sakaru iekārtas]] * Komunikāciju un informācijas tehnoloģiju biznesa sektors (HBT); * Mikroelektronikas, vadības un elektrooptikas biznesa sektors (MGEO); * Radaru un elektroniskās karadarbības sistēmu biznesa sektors (REHIS); * Aizsardzības sistēmu tehnoloģiju biznesa sektors (SST); * Transporta, drošības, enerģētikas un automatizācijas sistēmu biznesa sektors (UGES). HBT, REHIS, SST un UGES sektoriem inženierzinātnēs un ražošanā rūpnīcās izmanto augstās tehnoloģijas un automatizētu infrastruktūru. Elektroniskā ražošana ietver virsmas montāžas tehnoloģiju, daudzslāņu un elastīgas [[iespiedshēmu plate]]s, mehānisko sastāvdaļu un veidņu ražošanu, sistēmu integrāciju un testēšanas poligonus. Kamēr HBT sektora galvenais produktu spektrs aptver militārās un profesionālās sakaru sistēmas, REHIS sektora galvenās darbības ir vērstas uz [[radars|radariem]], [[elektroniskā karadarbība|elektronisko karadarbību]], un SST sektora galvenās darbības ir vērstas uz vadības un kontroles sistēmām. MGEO sektors Akjurtas rūpnīcās ražo hibrīdas mikroelektroniskās shēmas, [[nakts redzamības ierīce]]s, [[termogrāfija|termokameras]], lāzera tālmērus/apzīmētājus un [[inerciālā navigācijas sistēma|inerciālās navigācijas sistēmas]]. Visās uzņēmējdarbības nozarēs, izmantojot [[datorizētā projektēšana|datorizētās projektēšanas]] (CAD), [[datorizētā inženierija|datorizētās inženierijas]] (CAE) un [[datorizētā ražošana|datorizētās ražošanas]] (CAM) tehnoloģijas, tiek pielietotas militārajiem standartiem un [[ISO 9000|ISO 9001]] atbilstošas ​​metodoloģijas. ''Aselsan'' ir ''TÜMAKÜDER''<ref name="tad"/> un IPC<ref name="ipc"/> biedrs. == Ražotnes == === Turcijā === ==== ''AB MikroNano'' mikroshēmu rūpnīca ==== 2014. gada 23. decembrī [[Bilkentas Universitāte]] un ''Aselsan'' kopīgi nodibināja Turcijas pirmo komerciālo mikroshēmu rūpnīcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiye-nanoteknolojide-lig-atlayacak/102012|title= Türkiye nanoteknolojide "lig" atlayacak|date=13 November 2014 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiyenin-ilk-cip-fabrikasinin-temeli-atildi/90155|title= Türkiye'nin ilk çip fabrikasının temeli atıldı|date=23 December 2014 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tubitak.gov.tr/tr/haber/turkiyenin-ilk-cip-fabrikasinin-temeli-atildi|title= Türkiye'nin İlk Çip Fabrikasının Temeli Atıldı|date=24 December 2014 |publisher=[[Tübitak]]|language=tr}}</ref> Rūpnīca sāka darboties 2017. gadā, galvenokārt ražojot [[gallija nitrīts|gallija nitrītu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/turkiyenin-ilk-ticari-cipleri-aselsana-uretilecek/776058|title= Türkiye'nin ilk ticari çipleri ASELSAN'a üretilecek|date=21 March 2017 |publisher=Anadolu Agency|language=tr}}</ref> Rūpnīca ražo dažādas mikroshēmas radariem, raķetēm un citām ''Aselsan'' ražotajām sistēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.defenceturk.net/2023te-turkiyenin-radar-calismalari-ve-gelecek-projeksiyonu|title= 2023’te Türkiye’nin Radar Çalışmaları ve Gelecek Projeksiyonu|date=21 March 2017 |website=defenceturk.net|language=tr}}</ref> ==== Radaru un elektroniskās karadarbības tehnoloģiju centrs ==== ''Aselsan'' atklāja savu jauno ražotni ({{val|tr|Aselsan Radar ve Elektronik Harp Teknoloji Merkezi}}) Ankaras [[Golbaši]] rajonā 2015. gada 16. martā.<ref name="m1"/> Trīs gadu laikā par 157 miljoniem ASV dolāru celtā ražotne kalpo [[Turcijas Bruņotie spēki|Turcijas Bruņoto spēku]] ([[Turcijas Sauszemes spēki|sauszemes spēki]], [[Turcijas Kara flote|flotes]], [[Turcijas Gaisa spēki|gaisa spēku]]), kosmosa un bezpilota platformu nepieciešamā radaru un [[elektroniskā karadarbība|elektroniskās karadarbības]] aprīkojuma ražošanai. Ražotnes platība ir {{nobr|{{sk|75000}} m²}} uz {{nobr|35 ha}} zemes. Centrā strādā kopumā 776 inženieri, 261 tehniskais personāls un vairāk nekā 200 atbalsta personāla.<ref name="a2"/> Tehnoloģiju centrs kalpo galvenokārt tālsatiksmes izsekošanas pretgaisa aizsardzības un iznīcinātāju radaru sistēmu, kā arī citu radaru un elektroniskās karadarbības sistēmu un [[antena|antenu]], mikroviļņu barošanas moduļu un programmatūras projektēšanai, pētniecībai un attīstībai, ražošanai, testēšanai un loģistikas atbalstam.<ref name="a2"/> ==== Pretgaisa aizsardzības testēšanas un integrācijas centrs ==== 2022. gada 2. decembrī ''Aselsan'' atklāja Pretgaisa aizsardzības testēšanas un integrācijas centru (HSTEM) Ankarā. Centrā ietilpst sistēmu ražošanas un integrācijas rūpnīca, kas aizvietota 12 tūkstošus kvadrātmetru lielā slēgtā platībā, kurā ietilpst testēšanas vadības centrs, slēgta šaušanas vieta, sistēmu testēšanas, regulēšanas kalibrēšanas infrastruktūra, testēšanas tornis un testēšanas trases, kā arī ''ROBOSİM'' atklātās zonas testēšanas infrastruktūra. Objektā veic ''Aselsan'' izstrādāto pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanu, testēšanu, analīzi un nepieciešamos veiktspējas uzlabojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/aselsanin-hava-savunma-test-ve-entegrasyon-merkezi-faaliyete-basladi/2753651 | title= ASELSAN'ın Hava Savunma Test ve Entegrasyon Merkezi faaliyete başladı | date=2 December 2022 | publisher=Anadolu Agency | language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.defenceturk.net/hava-savunma-test-ve-entegrasyon-merkezi-faaliyete-gecti | title= Hava Savunma Test ve Entegrasyon Merkezi faaliyete geçti | date=2 December 2022 | website=defenceturk.net | language=tr}}</ref> === Fotonu detektoru un nanotehnoloģiju ražotne === 2025. gada martā ''Aselsan'' paziņoja, ka Ankarā atklās jaunu fotonu detektoru un nanotehnoloģiju ražotni, radaru sistēmu integrācijas un ražošanas rūpnīcu, pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanas un testēšanas rūpnīcu un viedās munīcijas rūpnīcu. Uzņēmums ziņoja publiskās informācijas platformai ''[[Stambulas Fondu birža|Borsa Istanbul]]'', ka ''Aselsan'' šo rūpnīcu attīstībā ieguldīs 616 miljonus ASV dolāru. Tika arī norādīts, ka ''Aselsan'' šajās ražotnēs nodarbinās kopumā 2244 cilvēkus, no kuriem 1672 būs kvalificēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aa.com.tr/tr/ekonomi/bakan-kacir-turkiyeye-yapilacak-toplam-9-3-milyar-dolarlik-yatirimin-detaylarini-paylasti/3522547|title= Bakan Kacır, Türkiye'ye yapılacak toplam 9,3 milyar dolarlık yatırımın detaylarını paylaştı|date=28 March 2025 |publisher=Anadolu Agency| language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.aa.com.tr/tr/bilim-teknoloji/aselsanin-uc-kritik-yatirimi-proje-bazli-yatirim-tesvik-sistemi-kapsamina-alindi/3520646 | title= ASELSAN'ın üç kritik yatırımı Proje Bazlı Yatırım Teşvik Sistemi kapsamına alındı | date=26 March 2025 | publisher=Anadolu Agency | language=tr}}</ref> === Ogulbejas tehnoloģiju bāze === ''Aselsan'' 2025. gada 27. augusta ceremonijā, kurā piedalījās prezidents Erdogans, uzsāka liela objekta būvniecību [[Ankara]]s Ogulbejas rajonā. Paziņojumā norādīts, ka ''Aselsan'' pašreizējo rūpnīcu kopējā platība ir 5000 akri, savukārt jaunā Ogulbejas tehnoloģiju bāze Ankarā būs 6500 akru platībā. Paredzams, ka jaunās bāzes izmaksas būs 1,5 miljardi ASV dolāru, un pēc tās nodošanas ekspluatācijā tā divkāršos ''Aselsan'' ražošanas jaudu. Uzstājoties pamatakmens ielikšanas ceremonijā, Erdogans paziņoja, ka šis objekts iezīmēs ''Aselsan'' nākamos 50 gadus un kļūs par lielāko pretgaisa aizsardzības objektu [[Eiropa|Eiropā]]. Tajā pašā dienā Erdogans atklāja arī 14 jaunus ''Aselsan'' objektus, kas uzcelti par 280 miljoniem ASV dolāru.<ref name="aselsan27august"/><ref name="steeldome3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/turkish-defence-company-aselsan-build-15-billion-technology-base-double-capacity-2025-08-27/|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=Turkish defence company Aselsan to build $1.5 billion technology base to double capacity |website=[[Reuters]]}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aselsan.com/en/investor-relations/market-disclosures/detail/1593/steel-dome-ogulbey-technology-base-and-serial-production-investment|date=27 August 2025|access-date=29 August 2025|title=STEEL DOME, Oğulbey Technology Base and Serial Production Investment|website=Aselsan|archive-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251207092218/https://www.aselsan.com/en/investor-relations/market-disclosures/detail/1593/steel-dome-ogulbey-technology-base-and-serial-production-investment}}</ref> === Ārpus Turcijas === Ar ''Aselsan'' saistīti uzņēmumi atrodas [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]. Turklāt uzņēmums 2015. gada oktobrī paziņoja, ka plāno paplašināt savu [[Dienvidāfrika]]s biznesu, "meklējot partnerības, lai izveidotu privātu uzņēmumu no savas vietējās filiāles ''Aselsan South Africa''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan seeking to grow South African business|url=http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&view=article&id=40975:aselsan-seeking-to-grow-south-african-business&catid=7:Industry&Itemid=116|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20151016052705/http://www.defenceweb.co.za/index.php?option=com_content&view=article&id=40975:aselsan-seeking-to-grow-south-african-business&catid=7:Industry&Itemid=116|archive-date=2015-10-16|access-date=2015-10-09}}</ref> ==== ''Aselsan Baku'' ==== Uzņēmums ''Aselsan Baku'' izveidots 1998. gada 11. februārī [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. Pašlaik tas Azerbaidžānā ražo civilās un militārās rokas sakaru iekārtas. Uzņēmuma kapitālu pilnībā sedza ''Aselsan''. Uzņēmums, kas darbojās pārdošanas, apkopes-remonta un ražošanas jomā un kura dibināšanas kapitāls ir noteikts 500 tūkstošu ASV dolāru apmērā, ir pirmais ''Aselsan'' dibinātais uzņēmums ārzemēs.<ref name="aselsan">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aselsanbaku.az#|title=Şirket Hakkında Aselsan Bakü|access-date=28 December 2011|archive-date=16 January 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20150116034700/http://www.aselsanbaku.az/|dead-url=yes|publisher=Aselsan Bakü}}</ref> ''Aselsan'' 2018. gadā ražotos lāzervadības komplektus integrēja Azerbaidžānas izstrādātajā munīcijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/ekonomi/aselsan-azerbaycanda-5368130|title=Aselsan Azerbaycan'da|access-date=10 October 2020|date=27 December 1997|work=[[Milliyet]]}}</ref> ==== ''Aselsan Ukraine'' ==== Uzņēmums ''Aselsan Ukraine'' izveidots 2020. gada 1. septembrī [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sozcu.com.tr/2020/ekonomi/aselsan-ukraynada-sirket-kurdu-6018882/|title=Aselsan Ukrayna'da şirket kurdu|access-date=5 September 2020|archive-date=4 October 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201004163223/https://www.sozcu.com.tr/2020/ekonomi/aselsan-ukraynada-sirket-kurdu-6018882/|date=2 September 2020|dead-url=yes|publisher=Sozcu.com.tr}}</ref> ==== ''Aselsan Middle East'' ==== Uzņēmums ''Aselsan Middle East'' izveidots 2012. gada 19. jūlijā [[Jordānija|Jordānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan Middle East Profile – Don't miss any updates from Decypha. Get your account today to stay up-to-date with your interest!|url=https://www.decypha.com/en/company-list/Aselsan-Middle-East-80459|access-date=2021-04-12|website=www.decypha.com|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=ASELSAN Middle East Company Commenced Operations|url=https://www.defenceturkey.com/en/content/aselsan-middle-east-company-commenced-operations-35|access-date=2021-04-12|website=www.defenceturkey.com}}</ref> [[Attēls:The Chief of Army Staff, General Bipin Rawat visiting the Aselsan Engineering Defence Industrial Base, in Kazakhstan on August 03, 2017.jpg|thumb|''Aselsan'' inženiertehniskā aizsardzības rūpniecības bāze [[Kazahstāna|Kazahstānā]]]] [[Attēls:Aselsan anti-drone system, Kyiv 2018, 18.jpg|thumb|''Aselsan'' pretdronu sistēma]] == Produkti == ''Aselsan'' darbojas daudzās jomās, īpaši aizsardzības rūpniecības produktu piegādē un pētniecības un attīstības darbībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aselsan.com.tr/tr/urun-listesi/All|title=Product List |access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * ''Albatros'' bezpilota virszemes kuģu saime: ** ''Albatros K'' [[katamarāns|katemarāna]] tipa [[bezpilota virszemes kuģis]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=ALBATROS-K|url=https://www.aselsan.com.tr/ALBATROSk_Unmanned_Surface_Target_Boat_1661.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508232633/https://www.aselsan.com.tr/ALBATROSk_Unmanned_Surface_Target_Boat_1661.pdf |archive-date=2021-05-08 }}</ref> ** ''Albatros-S'', spieta tipa bezpilota virszemes kuģis; ** ''Albatros-T'' bezpilota virszemes kuģis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan Albatros T seaborn target|url=https://www.aselsan.com.tr/ALBATROST_Unmanned_Surface_Target_Boat_4676.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508225612/https://www.aselsan.com.tr/ALBATROST_Unmanned_Surface_Target_Boat_4676.pdf |archive-date=2021-05-08 }}</ref> * ALP radaru saime: ** ALP 100-G mobilais daudzfunkcionālais gaisa telpas novērošanas AESA radars; ** ALP 300-G mobilais tālas darbības agrīnās brīdināšanas AESA radars; * Amfībijas desanta kuģa projekts ([[izkraušanas kuģis]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Landing Ship Tank Project (LST) | url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/naval-systems/combat-system-design-and-integration/landing-ship-tank-project-lst|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * ARI 1-T<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan ARI1T|url=https://www.aselsan.com.tr/ARI1T_Rotary_Wing_Mini_Unmanned_Aerial_System_3142.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200115010225/https://www.aselsan.com.tr/ARI1T_Rotary_Wing_Mini_Unmanned_Aerial_System_3142.pdf |archive-date=2020-01-15 }}</ref> rotējošu spārnu miniatūrs [[bezpilota lidaparāts]]; * ASELPOD elektrooptiskā mērķēšanas sistēma;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=ASELPOD|url=https://wwwcdn.aselsan.com/api/file/ASELPOD_ENG-(1)-(1).pdf|access-date=18 March 2025|website=www.aselsan.com}}</ref> * AYAC militārā maršrutēšanas un komutācijas ierīce;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=AYAC ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/AYAC_Military_Routing_and_Switching_Equipment_7241.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508234646/https://www.aselsan.com.tr/AYAC_Military_Routing_and_Switching_Equipment_7241.pdf |archive-date=2021-05-08 }}</ref> * Biometriskās integritātes pārbaudes un piekļuves kontroles sistēmas (BKDGKS);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=ASELSAN üretecek! Tamamen yerli ve milli! Yeni kimlik kartlarında kullanılacak...|url=https://www.sabah.com.tr/ekonomi/2020/08/02/aselsan-uretecek-tamamen-yerli-ve-milli-yeni-kimlik-kartlarinda-kullanilacak|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803184634/https://www.sabah.com.tr/ekonomi/2020/08/02/aselsan-uretecek-tamamen-yerli-ve-milli-yeni-kimlik-kartlarinda-kullanilacak|archive-date=3 August 2020|access-date=7 December 2020|website=Sabah|language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=KARATAŞ/ANKARA, (DHA)|first=Aslıhan ALTAY|title=ASELSAN düğmeye bastı! Biyometrik kimlik doğrulama sistemi geliyor|url=https://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/aselsan-dugmeye-basti-biyometrik-kimlik-dogrulama-sistemi-geliyor-41577715|archive-url=https://web.archive.org/web/20200802172753/https://www.hurriyet.com.tr/ekonomi/aselsan-dugmeye-basti-biyometrik-kimlik-dogrulama-sistemi-geliyor-41577715|archive-date=2 August 2020|access-date=7 December 2020|website=www.hurriyet.com.tr|language=tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=|title=Biyometrik Dorğulama|url=https://www.aselsan.com.tr/BIYOMETRIKKIMLIKTR_2416.pdf|publisher=ASELSAN|access-date=7 December 2020|website=}}</ref> * komunikācijas sistēmu risinājumi; * ''Çelik Kubbe'' (''Steel Dome''),<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/turkce/articles/cqjlrd98py5o |newspaper=[[BBC News|BBC News Türkçe]] |author=Doğan Boran, Hilken |title=Çelik Kubbe' hava savunma sistemi nasıl çalışacak, neden önemli? |date=8 August 2024 |language=tr |accessdate=28 August 2025 }}</ref> * EIRS [[agrīnās brīdināšanas radars]]; * lauka telefons;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Sahra Telefonu |url=https://www.aselsan.com.tr/tr/cozumlerimiz/askeri-haberlesme-sistemleri/askeri-telefonlar/sahra-telefonu#:~:text=ASELSAN%206200%20Sahra%20Telefonu%20hem,kullan%C4%B1c%C4%B1lar%20i%C3%A7in%20%C3%B6zel%20olarak%20tasarlanm%C4%B1%C5%9Ft%C4%B1r.|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * fiksētas centrālās sakaru perifērijas ierīces un piederumi;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=4731 VHF DMR Fixed Central Radio|url=https://www.aselsannet.com.tr/en-us/products/professional-radio-systems/dmr-protocol-radios/4731-vhf-dmr-fixed-central-radio|access-date=2021-05-08|website=www.aselsannet.com.tr|archive-date=2021-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508234649/https://www.aselsannet.com.tr/en-us/products/professional-radio-systems/dmr-protocol-radios/4731-vhf-dmr-fixed-central-radio}}</ref> * ''GOKDENIZ''<ref>[https://www.aselsan.com.tr/GOKDENIZ_CloseIn_Weapon_System_1178.pdf]</ref> [[zenītartilērijas sistēma]]; * ''GÖKTAN'' kaujas raķete; * ''GÖKSUR'' [[zeme-gaiss raķete]]; * GRC-5220 taktiskā platjoslas ''Ethernet'' rāciju saime; * ''GÜRZ'' tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība; * ''[[Hisar]]'' tuvas un vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas; * integrētas jūras sakaru sistēmas; * IP tālvadības sistēma; * ''KALKAN'' pretgaisa aizsardzības radars; * ''KAPLAN'' [[bezpilota sauszemes transportlīdzeklis|bezpilota sauszemes transportlīdzekļu]] saime;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan KAPLAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/kaplan-unmanned-ground-vehicle-family|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803063111/https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/kaplan-unmanned-ground-vehicle-family |archive-date=2020-08-03 }}</ref> * ''[[KORKUT]]'' 35 mm [[pašgājēja pretgaisa raķešu sistēma]] (SPAAG); * ''KORAL'' elektroniskās karadarbības sistēma; * ''LEVENT'' bezpilota sauszemes transportlīdzeklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=LEVENT Unmanned Surface Vehicle {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/unmanned-systems/unmanned-vehicles/levent-unmanned-surface-vehicle|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * loģistikas atbalsta kuģi (LDG) * ''MEROPS'' (daudzspektrāls paplašināta darbības rādiusa optiskais tēmēklis) tēmēklis gaisa novērošanai un mērķēšanai;<ref>Aselsan is displaying for the first time MEROPS Air Surveillance and Targeting Gimbal at the Eurosatory 2022. Defence Turkey June 13, 2022 https://www.defenceturkey.com/en/content/aselsan-is-displaying-for-the-first-time-merops-air-surveillance-and-targeting-gimbal-at-the-eurosatory-2022-5102</ref> * ''MİLGEM'' kaujas sistēmu iepirkumu projekts; * ''MIUS/MUAS'' miniatūrie bezpilota lidaparāti;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan MIUS|url=https://www.aselsan.com.tr/MUAS_Mini_Unmanned_Aerial_System_3776.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510142916/https://www.aselsan.com.tr/MUAS_Mini_Unmanned_Aerial_System_3776.pdf |archive-date=2021-05-10 }}</ref> * militārie [[Single-pair high-speed digital subscriber line|G.SHDSL]] modēmi; * ''MATE'' mobilo uztvērēju-raidītāju un atkārtotāju sakaru iekārtas; * [[mīnmetējs|mīnmetēju]] vadības sistēma; * daudzfunkcionāls amfībijas uzbrukuma kuģis; * ''MURAD AESA'' radars; * mobilais gaisa satiksmes vadības tornis; * taktiskā uguns virziena sistēma; * ''PUHU'' elektroniskās karadarbības sistēma; * pārnēsājamās sakaru perifērijas ierīces un piederumi; * ''POYRAZ'' munīcijas pārneses sistēma (MTS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ammunition Transfer System {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/land-and-weapon-systems/artillery-systems-and-modernization/ammunition-transfer-system|access-date=2021-05-08|website=www.aselsan.com.tr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=aselsan info|url=https://www.ssb.gov.tr/urunkatalog/en/24/#zoom=z|access-date=2021-05-08|archive-date=2022-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220126232900/https://www.ssb.gov.tr/urunkatalog/en/24/#zoom=z|dead-url=yes}}</ref> * PRC V / UHF programmatūras rokas sakaru iekārtas; * ''REDET'' elektroniskās karadarbības sistēma; * [[tālvadības ieroču stacija]]s: ''Aselsan SMASH'', ''Aselsan STOP'', ''Aselsan STAMP'', ''Aselsan STAMP-2'' un ''Aselsan STAMP-G''; * retranslatora rāciju un mobilo retranslatora rāciju piederumi; * ''ŞAHİN'' C-UAS sistēma<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aselsan.com/en/medios/blog/sahin-precision-engagement-against-emerging-aerial-threats |access-date=2026-10-18 |website=www.aselsan.com|title=SAHIN: PRECISION ENGAGEMENT AGAINST EMERGING AERIAL THREATS}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ŞAHİN 130/40GL 40 MM HARD-KILL SYSTEM |url=https://www.aselsan.com/en/savunma/urun/sahin-13040gl |access-date=2026-10-18 |website=www.aselsan.com}}</ref> * ''SAPAN'' programmējama aktīvā/reaktīvā elektroniskā karadarbības sistēma;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=SAPAN - Programmable Reactive RCIED Jammer System {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/electronic-warfare-systems/electronik-support-and-electronic-attack-systems/sapan-programmable-reactive-rcied-jammer-system|archive-url=https://web.archive.org/web/20200322005810/https://www.aselsan.com.tr/en/capabilities/electronic-warfare-systems/electronik-support-and-electronic-attack-systems/sapan-programmable-reactive-rcied-jammer-system|archive-date=22 March 2020|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * ''Serçe'' miniatūrais bezpilota lidaparāts;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Aselsan SERÇE|url=https://www.aselsan.com.tr/SERCE1_MultiRotor_Unmanned_Aerial_System_8111.pdf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510143559/https://www.aselsan.com.tr/SERCE1_MultiRotor_Unmanned_Aerial_System_8111.pdf |archive-date=2021-05-10 }}</ref> * ''TASMUS'' taktiskā lauka sakaru sistēma;<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=TASMUS Taktik Saha Muhabere Sistemi {{!}} ASELSAN|url=https://www.aselsan.com.tr/tr/cozumlerimiz/askeri-haberlesme-sistemleri/haberlesme-sistemleri/tasmus-taktik-saha-muhabere-sistemi|access-date=7 December 2020|website=www.aselsan.com.tr}}</ref> * ''TOLUN'' [[precīzas vadības munīcija]]; * ''TURKUAZ'' seismiskās pētniecības kuģa zinātniskās misijas sistēma; * transportlīdzekļu sakaru perifērijas ierīces un piederumi; * VRC-9661 transportlīdzekļa tālvadības pults sistēma; * ''VURAL'' elektroniskās karadarbības sistēma; * ''UKAP'' bezpilota sauszemes transportlīdzeklis;<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=22 February 2018 |title=Turkey says armed unmanned ground vehicles to be used in Afrin|url=https://thedefensepost.com/2018/02/22/turkey-armed-unmanned-ground-vehicles-afrin-syria/|access-date=2020-03-22|website=The Defense Post|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Turkey's New Armed Unmanned Armed Vehicle 'UKAP' To Be Exported To Asian Region|url=https://www.defenseworld.net/news/22380/Turkey___s_New_Armed_Unmanned_Armed_Vehicle____UKAP____To_Be_Exported_To_Asian_Region#.XnexV4hKiUk|access-date=2020-03-22|website=www.defenseworld.net|archive-date=2020-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200127145509/https://www.defenseworld.net/news/22380/Turkey___s_New_Armed_Unmanned_Armed_Vehicle____UKAP____To_Be_Exported_To_Asian_Region#.XnexV4hKiUk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Şafak|first=Yeni|title=Turkey's unmanned ground vehicle ready for duty|url=https://www.yenisafak.com/en/video-gallery/technology/turkeys-unmanned-ground-vehicle-ready-for-duty-2191004|access-date=2020-03-22|website=Yeni Şafak|language=tr}}</ref> * ''ZAMBAK'' ķiveres; * ''ZARGANA'' prettorpēdu sistēma zemūdenēm; <ref name="m1">{{Ziņu atsauce |url=http://www.milliyet.com.tr/aselsan-radar-ve-elektronik-harp-teknolojileri-ankara-yerelhaber-675987/ |newspaper=Milliyet |title=ASELSAN Radar ve Elektronik Harp Teknolojileri Merkezi'nin Açılış Töreni |date=16 March 2015 |language=tr|access-date=2015-03-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402154810/http://www.milliyet.com.tr/aselsan-radar-ve-elektronik-harp-teknolojileri-ankara-yerelhaber-675987/ |archive-date=2015-04-02 |dead-url=no}}</ref> <ref name="a2"> {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/tr-tr/basin-odasi/haberler/Sayfalar/aselsan_radarmerkezi_acildi_20150316.aspx |title=ASELSAN Radar ve Elektronik Harp Teknoloji Merkezi açıldı |publisher=ASELSAN |language=tr|date=16 March 2015 |access-date=2015-03-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150321034443/http://www.aselsan.com.tr/tr-tr/basin-odasi/haberler/Sayfalar/aselsan_radarmerkezi_acildi_20150316.aspx |archive-date=2015-03-21 |dead-url=no}} </ref> <ref name="s2">{{Ziņu atsauce |url=http://www.sabah.com.tr/Gundem/2012/08/13/aselsan-intiharlari-dosyasi-yeniden-acildi |newspaper=Sabah |title=ASELSAN dosyası yeniden açıldı |author=Bostan, Yahya |date=13 August 2012 |language=tr|access-date=2013-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130303102321/http://www.sabah.com.tr/Gundem/2012/08/13/aselsan-intiharlari-dosyasi-yeniden-acildi |archive-date=2013-03-03 |dead-url=no}}</ref> <ref name="tz1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?newsId=236589 |archive-url=https://archive.today/20130630105804/http://www.todayszaman.com/newsDetail_getNewsById.action?newsId=236589 |dead-url=yes |archive-date=2013-06-30 |newspaper=Today's Zaman |title=Indictment might shed light on ASELSAN deaths |date=25 February 2011 |access-date=2013-04-05 }}</ref> <ref name="hdn1">{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyetdailynews.com/default.aspx?pageid=438&n=murder-expert-says-in-aselsan-suicide-case-2011-11-28 |dead-url=yes |newspaper=Hürriyet Daily News |title=Engineer 'was murdered', expert says in Aselsan suicide case |date=28 November 2011 |access-date=2013-04-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140422231635/http://www.hurriyetdailynews.com/default.aspx?pageid=438&n=murder-expert-says-in-aselsan-suicide-case-2011-11-28 |archive-date=2014-04-22 }}</ref> <ref name="sc1">{{Ziņu atsauce |url=http://www.sozcu.com.tr/2015/gundem/aselsanin-muhendisi-evinde-olu-bulundu-711192/ |newspaper=Sözcü |title=ASELSAN'ın mühendisi evinde ölü bulundu |date=15 January 2015 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203165555/http://www.sozcu.com.tr/2015/gundem/aselsanin-muhendisi-evinde-olu-bulundu-711192/ |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}</ref> <ref name="s3">{{Ziņu atsauce |url=http://www.sabah.com.tr/yasam/2015/01/17/aselsan-muhendisinin-olum-raporu-aciklandi |newspaper=Sabah |title=ASELSAN mühendisinin ölüm raporu açıklandı |date=2015-01-17 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203165848/http://www.sabah.com.tr/yasam/2015/01/17/aselsan-muhendisinin-olum-raporu-aciklandi |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}</ref> <ref name="h3">{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/gundem/27974494.asp |newspaper=Hürriyet |title=ASELSAN mühendisi Erdem Uğur evinde ölü bulundu |author=Atmaca, Ebubekir |date=16 January 2015 |language=tr|access-date=2015-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150203164337/http://www.hurriyet.com.tr/gundem/27974494.asp |archive-date=2015-02-03 |dead-url=no}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="aselsan-history">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/icerik.asp?kategori_id=13&lang=en |title=History |publisher=ASELSAN |access-date=2009-11-05 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20090621102600/http://www.aselsan.com.tr/icerik.asp?kategori_id=13&lang=en |archive-date=2009-06-21 }}</ref> <ref name="kgs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kartligecissistemleri.org |title=kartlı geçiş sistemleri |publisher=TÜMAKÜDER |language=tr|access-date=2010-12-18 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20101214050635/http://kartligecissistemleri.org/ |archive-date=2010-12-14 }}</ref> <ref name="a1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aselsan.com.tr/en-us/about-us/company-profile/Pages/default.aspx |title=ASELSAN Company Profile |publisher=ASELSAN |language=tr|access-date=2015-01-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150120232832/http://www.aselsan.com.tr/en-us/about-us/company-profile/Pages/default.aspx |archive-date=2015-01-20 |dead-url=no}}</ref> <ref name="tad">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tumakuder.org/Sayfalar/hakkimizda/uyeler/uyefirma.html |title=Members of TÜMAKÜDER |publisher=TÜMAKÜDER |language=tr|access-date=2010-12-18 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110728133708/http://www.tumakuder.org/Sayfalar/hakkimizda/uyeler/uyefirma.html |archive-date=2011-07-28 }}</ref> <ref name="ipc">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ipc.org/4.0_knowledge/4.2_Training_Cert/companies-current-cit.htm |publisher=IPC |title=IPC certification |access-date=2010-12-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101216192636/http://ipc.org/4.0_knowledge/4.2_Training_Cert/companies-current-cit.htm |archive-date=2010-12-16 |dead-url=no}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://www.aselsanmiddleeast.com ASELSAN Middle East] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170212093957/http://www.aselsanmiddleeast.com/ |date=12 February 2017 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turcijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Militārisms Turcijā]] [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Turcijā]] k4aur50us7kffe9t04kfxf8xrggnfyt 0 618374 4539455 4511350 2026-10-25T00:24:11Z ~2026-56852-69 152301 4539455 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | attēls = | att_nosaukums = | dz_gads = 1919 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Limbaži}} | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = | dzimums = V }} '''Jānis Lūkins''' (dzimis {{dat|1919|6|3}} [[Limbaži|Limbažos]], miris {{dat|1998|6|9}} [[Stokholma|Stokholmā]]) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks. Laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņš, dzīvojot [[Zviedrija|Zviedrijā]], organizēja palīdzību nacionālās pretošanās kustībai Latvijā. == Dzīvesgājums == Drīz pēc sekmīgas nokļūšanas no okupētās Latvijas uz Zviedriju, kas notika 1944. gadā, J. Lūkins sāka meklēt iespējas, kā atbalstīt nacionālās pretošanās kustību Latvijā. J. Lūkins organizēja braucienu, kura rezultātā 1946. gada 6. augustā [[Rihards Zande]] un [[Ēriks Tomsons]] zvejnieku motorlaivā izsēdās krastā [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:821084&#124;article:DIVL650&#124;query:J%C4%81nis%20Lukins%20|title=Lauku Avīze, Nr.15 (08.04.1993)|website=periodika.lv|access-date=2025-12-23}}</ref> J. Lūkins veica līdzekļu vākšanu un laivas un raidītāja iegādi. Pārcelšanās bija sekmīga, lai gan pēc dažiem mēnešiem Riharda Zandes darbību [[Valsts drošības komiteja|čeka]] atklāja. J. Lūkins organizēja nesekmīgu laivas braucienu uz Latviju 1946. gada decembrī.<ref>[https://virsnieki.lv/wp-content/uploads/2022/04/39-KADETS_2011.pdf Virsnieki.lv] 88. lpp.</ref> Brauciena mērķis bija uzlabot radio sakarus un uzņemt sakarus ar nacionālo pagrīdi. Brauciens cieta neveiksmi, jo laiva satika zviedru apsardzes laivu jūrā pie [[Gotlande]]s, tādēļ nevarēja uzņemt papildus benzīnu. Ekipāžai bija grūtības orientēties jūrā un vētra jūrā mainīja laivas kursu. 2017. gadā atslepenotie ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] dokumenti liecina par vairākiem citiem J. Lūkina mēģinājumiem 1947. un 1948. gadā organizēt laivas braucienu, lai nelegāli no Zviedrijas uz Latviju pārvestu radio operatoru.<ref>[https://www.cia.gov/readingroom/docs/LAUNAGS%2C%20FREDS%20%20%20VOL.%201_0015.pdf 101.lpp. Cia.gov]</ref> J. Lūkina darbība, palīdzot nacionālajiem partizāniem, ir par pamatu vienam no tēliem [[Arvīds Grigulis|Arvīda Griguļa]] romānā "Kad lietus un vēji sitas logā" un pēc grāmatas motīviem izveidotajā tāda pat nosaukuma [[Kad lietus un vēji sitas logā|filmā]] (1967).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Lukins-00.00.1919|title=Jānis Lūkins|website=timenote.info|access-date=2025-12-23|language=lv|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106112645/https://timenote.info/lv/Janis-Lukins-00.00.1919}}</ref> Patiesos faktus par palīdzību, laivām šķērsojot Baltijas jūru, A. Grigulis kā padomju varai lojāls rakstnieks grāmatā attēlojis tendenciozi. J. Lūkins Zviedrijā strādāja uzņēmumā ''PanAmerican Airways'', savu darba karjeru noslēdzot ''PanAmerican'' sabiedrības Zviedrijas direktora amatā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas J. Lūkins bija lidsabiedrības ''[[AirBaltic]]'' Stokholma—Rīga līnijas padomdevējs. J. Lūkins no 1987. gada bija latviešu literārā žurnāla "[[Jaunā Gaita]]" pārstāvis Zviedrijā, sekmējot žurnāla lasītāju un abonentu skaita pieaugumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg215/JG215_Lukins.htm|title=JG215 M.L. Jānis Lūkins 1919-1998|website=jaunagaita.net|access-date=2025-12-23}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] [[Kategorija:Limbažos dzimušie]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] 84pf1a5n0tz1145m7ovsyas35ack4ic 0 619120 4539361 4388065 2026-10-24T15:09:57Z Baisulis 11523 papildināts...... 4539361 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Vensāns Landē | vārds_oriģ = ''Vincent Landais'' | attēls = WRC Central European Rallye 2023 Vincent Landais (1).jpg | att_izm = | paraksts = Vensāns Landē 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|17}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Žarvilla la Malgrānža}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{FRA}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''Toyota Gazoo Racing WRT'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = 2012—''pašlaik'' | sacīkstes = | ralliji = 94 (93 starti) | tituli = 1 ({{WRC|2025}}) | uzvaras = 14 | pjedestāli = 27 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = {{WRC|2012}}. gada [[Francijas rallijs]] | p_uzvara = {{WRC|2023}}. gada [[Montekarlo rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = {{WRC|2026}}. gada [[Itālijas Sardīnijas rallijs|Sardīnijas rallijs]] | pēd_uzvara = {{WRC|2026}}. gada [[Akropoles rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = }} '''Vensāns Landē''' ({{val|fr|Vincent Landais}}; dzimis {{dat|1991|10|17}}) ir franču [[autorallijs|rallija]] stūrmanis. Franču rallija pilota [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēna Ožjē]] stūrmanis, kurš brauc ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' komandā [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] seriālā. Landē uzvarēja [[2025. gada Pasaules rallija čempionāts|2025. gada Pasaules rallija čempionātā]]. == WRC uzvaras == {|class="wikitable" ! # ! Rallijs ! Sezona ! Pilots ! Automobilis |- | 1 | {{flaga|Monako}} 91. Montekarlo autorallijs | {{WRC|2023}} | {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Ožjē]] | ''[[Toyota Yaris WRC]]'' |- | 2 | {{flaga|Meksika}} 2023. gada Meksikas rallijs | 2023 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 3 | {{flaga|Kenija}} 2023. gada Kenijas rallijs | 2023 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 4 | {{flaga|Horvātija}} 2024. gada Horvātijas rallijs | {{WRC|2024}} | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 5 | {{flaga|Portugāle}} 2024. gada ''Vodafone'' Portugāles rallijs | 2024 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 6 | {{flaga|Somija}} 2024. gada ''Secto'' Somijas rallijs | 2024 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 7 | {{flaga|Monako}} 93. Montekarlo autorallijs | {{WRC|2025}} | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 8 | {{flaga|Portugāle}} 2025. gada ''Vodafone'' Portugāles rallijs | 2025 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 9 | {{flaga|Itālija}} 2025. gada Itālijas Sardīnijas rallijs | 2025 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 10 | {{flaga|Paragvaja}} 2025. gada ''Ueno'' Paragvajas rallijs | 2025 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 11 | {{flaga|Čīle}} 2025. gada ''BIOBÍO'' Čīles rallijs | 2025 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 12 | {{flaga|Japāna}} 2025. gada ''FORUM8'' Japānas rallijs | 2025 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota Yaris WRC'' |- | 13 | {{flaga|Spānija}} 50. Kanāriju Salu rallijs | {{WRC|2026}} | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē |''[[Toyota GR Yaris Rally1]]'' |- | 14 | {{flaga|Grieķija}} 70. Akropoles rallijs | 2026 | {{flaga|Francija}} Sebastjēns Ožjē | ''Toyota GR Yaris Rally1'' |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.wrc.com/en/drivers/vincent-landais Vensāns Landē] oficiālais WRC profils {{sporta ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Motoru sports-aizmetnis}} {{Sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ožjē, Sebastjēns}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] dryg7fq3cs5onhftpbfvj4zzo12761r 0 619567 4539586 4483831 2026-10-25T09:48:23Z Tankists 100139 4539586 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|2024. gada Austrālijas seriālu|1998. gada ASV filmu|Atgriešanās paradīzē (filma)}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Atgriešanās paradīzē | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = Atgriesanas_paradize_serials.jpg | caption = | genre = [[komēdijdrāma]]<br />[[krimināldrāma]]<br />[[detektīvs]] | format = | creator = Džeimss Hols<br />Pīters Matesi<br />[[Roberts Toroguds]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ena Semsone]] * [[Loids Grifits]] * [[Tajs Hara]] * [[Ketrina Maklementsa]] * [[Sīlija Airlenda]] * [[Ērons Makgrāts]] * [[Andrea Demetrjade]] * [[Ārdals O’Henlons]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = * [[Entonijs Partoss]] * Džeksons Milass | country = {{AUS}}<br />{{GBR}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 18 | list_episodes = | executive_producer = * Reičela Okaina * Brets Slejs * Belinda Kempbela * Džeimss Hols * Tims Kejs * Roberts Toroguds * Vorens Klārks * Pīters Matesi * Kailija Vašingtona | producer = Daiena Hedona | editor = | location = [[Jaundienvidvelsa]], [[Austrālija]] | cinematography = | camera = | runtime = 52 minūtes | company = ''Red Planet Pictures''<br />''[[BBC Studios Productions|BBC Studios Productions Australia]]'' | distributor = | channel = '''Austrālija:'''<br />[[ABC TV]]<br />'''Apvienotā Karaliste:'''<br />''[[BBC One]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cameras roll Down Under on new drama Return To Paradise|url=https://www.bbc.com/mediacentre/2024/return-to-paradise-casting-australia-death-in-paradise|date=26 April 2024|website=www.bbc.co.uk|access-date=26 April 2024|language=en-GB|archive-url=https://web.archive.org/web/20240426154149/https://www.bbc.com/mediacentre/2024/return-to-paradise-casting-australia-death-in-paradise |archive-date=26 April 2024}}</ref> | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2024|09|08|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = {{Plainlist| * "[[Nāve paradīzē]]" * "[[Viņpus paradīzei]]" }} | website = https://www.bbc.co.uk/programmes/m0023h9b | production_website = https://iview.abc.net.au/show/return-to-paradise }} '''"Atgriešanās paradīzē"'''<ref name="repl">{{tīmekļa atsauce |title=LTV1 / Programma / REplay.lv |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/programma/ltv1/2026-01-09 |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |quote=21:45 Atgriešanās paradīzē. Britu detektīvseriāls (oriģinālvalodas izvēle) |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260102211205/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/programma/ltv1/2026-01-09 |archivedate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|9||bez}}}}</ref> ({{val|en|Return to Paradise}}) ir [[Austrālija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[komēdijdrāma]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīv]][[seriāls]], kuru Austrālijā pārraida kopš 2024. gada 8. septembra un Apvienotajā Karalistē kopš 2024. gada 22. novembra. Seriālam ir divas sezonas, kopumā iznākušas 12 sērijas. Tas ir otrais [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]s un [[Francija]]s detektīvseriāla "[[Nāve paradīzē]]" [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]],<ref name="tvtr">{{tīmekļa atsauce |title=Return to Paradise |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/ReturnToParadise |website=tvtropes.org |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}</ref> un galveno, inspektores Makenzijas Klārkas, lomu atveido [[Ena Semsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Australian Death in Paradise spin-off Return to Paradise to premiere on ABC and i-view in 2024|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/bbcstudios/2023/australian-death-in-paradise-spin-off-return-to-paradise-to-premiere-on-abc-and-i-view-in-2024/|date=9 November 2023|website=www.bbc.co.uk|access-date=12 April 2024|language=en-GB|archive-url=https://archive.today/20240606231804/https://www.bbc.co.uk/mediacentre/bbcstudios/2023/australian-death-in-paradise-spin-off-return-to-paradise-to-premiere-on-abc-and-i-view-in-2024/|archive-date=6 June 2024}}</ref> Seriālu filmē [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]], Austrālijā un to Austrālijā pārraida [[ABC TV]], bet Lielbritānijā ― ''[[BBC One]]''. "Atgriešanās paradīzē" [[Latvija|Latvijā]] pārraida [[Latvijas Televīzija|LTV]].<ref name="repl" /> 2024. gada 21. novembrī paziņoja, ka tiek veidota seriāla otrā sezona.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Knox |first=David |date=2024-11-21 |title=Upfronts 2025: ABC: New drama, comedy, factual and The Piano. {{!}} TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2024/11/upfronts-2025-abc-new-drama-comedy-factual-and-the-piano.html |access-date=2024-11-21 |website=tvtonight.com.au |language=en}}</ref> 2025. gada 17. aprīlī sākās seriāla otrās sezonas filmēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Knox |first=David |date=2025-04-17 |title=Filming begins on Return to Paradise S2 {{!}} TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2025/04/filming-begins-on-return-to-paradise-s2.html |access-date=2025-04-18 |website=tvtonight.com.au |language=en}}</ref> ABC paziņoja, ka otro sezonu pārraidīs sākot no 2025. gada 15. novembra.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Team |first=The IF |date=2025-09-30 |title='Return to Paradise' (Season 2 Trailer) |url=https://if.com.au/return-to-paradise-season-2-trailer/ |access-date=2025-09-30 |website=IF Magazine |language=en}}</ref> Starptautiskā pirmizrāde notika 2025. gada 31. oktobrī kanālā ''BBC One''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2025-10-21|title=Return to Paradise - BBC iPlayer |url=https://www.bbc.co.uk/iplayer/episodes/m0023h9b/return-to-paradise |access-date=2025-10-22 |website=bbc.co.uk |language=en}}</ref> 2026. gada 27. martā tika paziņots, ka tiek filmēta seriāla trešā sezona.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Writer |first1=Staff |title=Filming on 'Return to Paradise' S3 underway with Kerry Armstrong, Jacob Collins joining the cast |url=https://if.com.au/filming-on-return-to-paradise-s3-underway-with-kerry-armstrong-jacob-collins-joining-the-cast/ |accessdate={{dat|2026|4|12||bez}} |work=IF Magazine |date={{dat|2026|3|27||bez}} |language=en}}</ref> 2026. gada 21. oktobrī ABC paziņoja, ka seriālam būs ceturtā sezona.<ref>{{ziņu atsauce |title=ABC Upfront 2027: 80 new and returning titles | TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2026/10/abc-upfront-2027-80-new-and-returning-titles.html |accessdate={{dat|2026|10|25||bez}} |work=tvtonight.com.au |date={{dat|2026|10|21||bez}} |language=en}}</ref> == Sižets == {{Seriāla satura brīdinājums}} [[Austrālija|Austrālijā]] dzimusī Makenzija Klārka, [[Londona]]s [[Londonas Metropolitēna policija|Metropolitēna policija]]s detektīvinspektore, pēc vairāku gadu prombūtnes atgriežas savā dzimtajā mazpilsētā Delfīnu līcī, lai palīdzētu sakārtot mātes māju, taču vietējie nav priecīgi, ieraugot Makenziju, un arī viņa pati vēlas pēc iespējas ātrāk doties prom. Kad viņas atgriešanos Londonā aizkavē apsūdzības par pierādījumu viltošanu, viņa uz nenoteiktu laiku ir spiesta palikt Austrālijā un sāk strādāt vietējā policijas iecirknī, lai palīdzētu viņiem atrisināt slepkavības lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Know |first=David |date=2024-09-08 |title=Return to Paradise {{!}} TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2024/09/return-to-paradise.html |access-date=2024-11-28 |website=tvtonight.com.au |language=en}}</ref> Darba attiecības sarežģī fakts, ka viens no viņas kolēģiem, tiesu medicīnas eksperts, ir viņas bijušais līgavainis Glens, kuru viņa pirms sešiem gadiem pameta pie altāra, un viņas priekšniece un policijas iecirkņa vadītāja Filomena ir Glena māte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Team |first=The IF |date=2024-08-12 |title='Return to Paradise' (Trailer) |url=https://if.com.au/return-to-paradise-trailer/ |access-date=2024-08-12 |website=IF Magazine |language=en}}</ref> Otrajā sezonā Makenzija atliek atgriešanos mājās Lielbritānijā un, par pārsteigumu visam iecirknim, atgriežas Delfīnu līcī. Uzklausījusi Glena atzīšanos, ka viņam joprojām ir jūtas pret Makenziju, Makenzija ir satriekta, un, gatavojoties Glena un viņa jaunās līgavas, Deizijas, kāzām, Makenzija saprot, ka viņas jūtas pret Glenu joprojām ir spēcīgas. Atrisinot jaunas slepkavību lietas, Makenzija turpina rosīties, atšķetinot vissarežģītākās noziegumu lietas, un, zinot, ka viņas jūtas pret Glenu varētu iedzīt pašu Makenziju nepatikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Knox |first=David |date=2025-10-01 |title=Returning: Return to Paradise {{!}} TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2025/10/returning-return-to-paradise.html |access-date=2025-11-23 |website=tvtonight.com.au |language=en}}</ref> == Lomās == * [[Ena Semsone]] ― detektīvseržante (sākotnēji [[Londonas Metropolitēna policija|Metropolitēna policija]]s detektīvinspektore) Makenzija Klārka * [[Loids Grifits]] ― vecākais detektīvkonstebls Kolins Kārtraits * [[Tajs Hara]] ― Glens Strongs, tiesu medicīnas eksperts un bijušais Makenzijas līgavainis<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Knox |first=David |date=2024-09-04 |title=Enter Tai Hara, resident hunk, in Return to Paradise... {{!}} TV Tonight |url=https://tvtonight.com.au/2024/09/enter-tai-hara-resident-hunk-in-return-to-paradise.html |access-date=2024-09-06 |website=tvtonight.com.au |language=en}}</ref> * [[Ketrina Maklementsa]] ― vecākā seržante Filomena Stronga, Makenzijas priekšniece un Glena māte * [[Sīlija Airlenda]] ― Redžija Roko, brīvprātīgā policijas iecirknī un bijusī Makenzijas skolotāja * [[Ērons Makgrāts]] ― [[konstebls]] Fīlikss Vilkinsons * [[Andrea Demetrjade]] ― Deizija Diksone, Glena draudzene un līgava * [[Ārdals O’Henlons]] ― detektīvinspektors Džeks Mūnijs, Makenzijas priekšnieks Londonā (iepriekš viens no galvenajiem varoņiem seriālā "[[Nāve paradīzē]]"). == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |6 |2024. gada 8. septembris |2024. gada 27. septembris |- |'''2''' |6 |2025. gada 15. novembris |2025. gada 15. novembris |- |'''3''' |6 |2026. gada 6. novembrī |TBA |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] 2tpcopeuj1gtib4gl8oes2tk7f6m00z 10 619615 4539571 4539057 2026-10-25T09:32:07Z Dainis 876 4539571 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- -->{{!}} [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 21 × [[T1TL-A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[SpaceX CRS-35]] {{!}} 8 × [[Xingshidai]]{{,}} 2 × [[Guangchuan]] {{!}} [[Starshield|USA-709 — USA-725]] {{!}} [[Martian Moons eXploration]] {{!}}<!-- -->2 × [[T-MicroSat]]{{,}} 2 × [[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]{{,}} [[FossaSat-2E27]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[LEO Express 4]]{{,}} 3 × [[Hawk-15]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} 2 × [[PTS (pavadonis)|PTS]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[FRG-100D4]]{{,}} [[Starburst-1]]{{,}} [[Pelican-12]]{{,}} [[GNOMES-11]]{{,}} [[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]{{,}} [[W-Series 7]]{{,}} 2 × [[Umbra]]<!-- -->{{!}} [[Xiguang-4 01]] {{!}} 3× [[HawkEye 360]] {{!}} [[Yaogan-50]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> a6oudjt3pnxigw5lyphuvxuieipo8sh 0 619616 4539570 4539056 2026-10-25T09:30:15Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4539570 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-385'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-17''; ''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[8. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' (apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetevejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]) nolaidās uz Zemes okeānā. * [[9. oktobris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-24]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[10. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]''. * [[12. oktobris]] — kravas kuģis ''[[NG-24]]'' novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[13. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]''. * [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Xingshidai]]'' un 2 ''[[Guangchuan]]''. * [[15. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 17 militārie sakaru pavadoņi ''[[Starshield|USA-709 — USA-725]]'' (''Starshield''; ''USSF-481''; ''SBST TH-2''). * [[19. oktobris]] — Marsa zonde ''[[Martian Moons eXploration]]'' ar mobili ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi: 2 × ''[[T-MicroSat]]'', 2 × ''[[SIRIUS (pavadonis)|SIRIUS]]'', ''[[FossaSat-2E27]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[LEO Express 4]]'', 3 × ''[[Hawk-15]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', 2 × ''[[PTS (pavadonis)|PTS]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[FRG-100D4]]'', ''[[Starburst-1]]'', ''[[Pelican-12]]'', ''[[GNOMES-11]]'', ''[[Maxwell (pavadonis)|Maxwell]]'', ''[[W-Series 7]]'', 2 × ''[[Umbra]]''. * [[21. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Xiguang-4 01]]''. * [[23. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 radio signālu vākšanas pavadoņi ''[[HawkEye 360]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 03]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Yaogan]]'' (53-07 līdz 09 un 56-19 līdz 21); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 28''). == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] oz97xskd9fzv4hvbpz2eekurnszm0cn 0 627174 4539508 4447311 2026-10-25T06:22:08Z Biafra 13794 pārsniedz aizmetņa līmeni. 4539508 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = |nosaukums = ''An-132'' |attēls = An132D_Aero_India_2019.jpg |paraksts = ''An-132'' demonstrācijas lidojumā |tips = Viegls transporta lidaparāts |valsts = {{UKR}}<br />{{SAU}} |ražotājs = {{flag|Ukraina}} (Antonov) |dizaineris = |pirmais lidojums = {{Dat|2017|03|31}} |komerciālie lidojumi = |noņemts no servisa = |status = Projekts apturēts |primārais lietotājs = |ražošanā = 2016 — 2017 |skaits = 1 prototips |izmaksas = |attīstīts no = ''An-32'' |modifikācijas = }} '''''An-132''''' ir viegls divdzinēju turbopropelleru transporta [[lidaparāts]], ko izstrādāja [[Ukraina]]s uzņēmums ''[[Antonov]]'' sadarbībā ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] kā modernizētu ''[[An-32]]'' versiju. Lidmašīna tika paredzēta militāriem un civilajiem uzdevumiem, tostarp kravu pārvadājumiem, desanta operācijām un medicīniskajai evakuācijai. == Vēsture == ''An-132'' projekts tika uzsākts 2015. gadā kā kopprojekts starp [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]]. Programmas mērķis bija izveidot modernu transporta lidmašīnu bez [[Krievija|Krievijā]] ražotiem komponentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/28590-taqnia-an-132-the-curious-tale-of-saudi-antonovs|title=Taqnia An-132: the curious tale of Saudi Antonovs - AeroTime|last=Venckunas|first=Valius|website=www.aerotime.aero|access-date=2026-03-29|date=2021-08-13|language=en-US}}</ref> Lidaparāts tika izstrādāts uz ''[[An-32]]'' bāzes, bet ar būtiski modernizētu avioniku un rietumu izcelsmes sistēmām. Projekts tika prezentēts kā potenciāls eksporta produkts [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un citām valstīm. Pirmais prototips veica savu pirmo lidojumu 2017. gada 31. martā. Tomēr pēc 2017. gada sadarbība ar Saūda Arābiju tika būtiski samazināta, un projekts faktiski tika apturēts finansējuma trūkuma dēļ. == Konstrukcija == ''An-132'' ir augšspārna transporta lidaparāts ar klasisku konfigurāciju un rampu kravas iekraušanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redstar.gr/en/other/world-aviation/ukraine-aerial-means/antonov-company/an-132-light-multipurpose-transport-aircraft.html|title=An-132 Light Multipurpose transport aircraft|website=www.redstar.gr|access-date=2026-03-29}}</ref> Galvenās konstrukcijas iezīmes: * divi turbopropelleru dzinēji ''Pratt & Whitney Canada PW150''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.militaryfactory.com/aircraft/detail.php?aircraft_id=1730|title=Antonov An-132 Twin-Engine Light Transport Aircraft|website=www.militaryfactory.com|access-date=2026-03-29}}</ref> * rietumu avionika (''Honeywell'') * modernizēta navigācijas un vadības sistēma * kravas nodalījums ar rampu Lidmašīna tika projektēta darbībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos, tostarp karstā un sausā vidē. == Ekspluatācija == ''An-132'' netika pieņemts operatīvā dienestā nevienā valstī, un tas nekad nesasniedza sērijveida ražošanas stadiju. Tika uzbūvēts tikai viens lidojošs prototips, kas pirmo lidojumu veica 2017. gada 31. martā. Šis lidaparāts tika izmantots demonstrācijas programmā, tostarp starptautiskajās aviācijas izstādēs un prezentācijās potenciālajiem klientiem. Testēšanas laikā tika pārbaudītas galvenās sistēmas, tostarp rietumu avionika, dzinēji un lidaparāta veiktspēja karstā klimata apstākļos. Galvenais plānotais operators bija [[Saūda Arābija]], kur sākotnēji tika paredzēta ne tikai lidmašīnu iegāde, bet arī to montāža un daļēja ražošana vietējā rūpniecībā. Projekts tika pozicionēts kā daļa no valsts aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas. Papildus tika izrādīta interese arī no citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] valstīm, kā arī dažiem Āfrikas un Āzijas reģiona potenciālajiem klientiem, kuri meklēja alternatīvu padomju izcelsmes transporta lidaparātiem. Tomēr neviena valsts nenoslēdza saistošu līgumu par lidmašīnu piegādi. Sadarbības samazināšanās ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]] un finansējuma trūkums noveda pie tā, ka demonstrācijas programma tika pārtraukta, un projekts netika tālāk attīstīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/ru/saudovskaja_aravija_otkazalas_ot_ukrainskogo_samoleta_n1147732|title=Саудовская Аравия отказалась от украинского самолета|website=24 Канал|access-date=2026-03-29|date=2019-05-01|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zn.ua/TECHNOLOGIES/saudovskaya-araviya-otkazalas-ot-stroitelstva-zavoda-po-proizvodstvu-ukrainskogo-samoleta-an-132-316405_.html|title=Саудовская Аравия отказалась от строительства завода по производству украинского самолета Ан-132|website=Зеркало недели {{!}} Дзеркало тижня {{!}} Mirror Weekly|access-date=2026-03-29|language=ru}}</ref> Rezultātā vienīgais ''An-132'' prototips palika eksperimentāls lidaparāts bez praktiskas ekspluatācijas militārajā vai civilajā sektorā. == Grūtības == ''An-132'' programma saskārās ar kompleksu savstarpēji saistītu problēmu kopumu, kas galu galā noveda pie projekta apturēšanas. Viens no galvenajiem faktoriem bija finansējuma nestabilitāte. Sākotnēji projekts balstījās uz Saūda Arābijas investīcijām, kas nodrošināja izstrādes uzsākšanu, taču pēc 2017. gada šis atbalsts būtiski samazinājās. Sadarbības ietvaros tika plānota arī lidmašīnu ražošana Saūda Arābijā, taču šo plānu neīstenošana izjauca projekta ekonomisko pamatu un padarīja tā turpināšanu problemātisku. Papildus tam nozīmīgu ietekmi atstāja politiskie faktori. Projekts tika apzināti veidots bez Krievijā ražotām komponentēm, kas prasīja pilnīgu piegādes ķēžu pārorientēšanu uz rietumu ražotājiem. Tas palielināja izmaksas, sarežģīja loģistiku un radīja lielāku atkarību no ārējiem piegādātājiem. Ģeopolitiskā situācija un investīciju riski vēl vairāk samazināja projekta stabilitāti. Tehnoloģiskā ziņā ''An-132'' nebija vienkārša modernizācija, bet gan būtiski pārveidota platforma. Rietumu dzinēju (''Pratt & Whitney Canada PW150'') un avionikas (''Honeywell'') integrācija radīja papildu izaicinājumus, tostarp sistēmu savietojamības problēmas, ilgāku testēšanas un sertifikācijas procesu, kā arī izmaksu pieaugumu. Svarīgs faktors bija arī tirgus situācija. ''An-132'' ienāca ļoti konkurētspējīgā segmentā, kur jau dominēja tādi lidaparāti kā ''[[C-27J Spartan]]'' un ''[[C-295]]'', kuriem bija izveidota ekspluatācijas pieredze, loģistikas infrastruktūra un klientu uzticība. Tas ievērojami ierobežoja jaunā lidaparāta eksporta iespējas. Vienlaikus netika nodrošināts pietiekams pasūtījumu apjoms. Neskatoties uz demonstrācijas lidojumiem un potenciālo interesi, netika noslēgti saistoši līgumi par sērijveida piegādēm. Bez garantēta pasūtījumu portfeļa nebija iespējams uzsākt masveida ražošanu, kas savukārt palielināja vienas vienības izmaksas un samazināja projekta investīciju pievilcību. Rezultātā līdz 2018.—2019. gadam programma faktiski tika iesaldēta. Tika saglabāts tikai viens prototips, bet sērijveida ražošana netika uzsākta. ''An-132'' kļuva par piemēru tam, cik kritiska militārās aviācijas projektos ir stabila finansēšana, starptautiskā partnerība un garantēts pasūtījumu portfelis. == Raksturojums == * Apkalpe: 2 * Garums: ~24,5 metri * Spārnu plētums: ~29,2 metri * Maksimālais ātrums: ~550 km/h * Lidojuma rādiuss: ~2500 km * Maksimālais augstums: ~9000 m * Dzinēji: 2 × ''Pratt & Whitney Canada PW150'' * Kravnesība: līdz 9,2 tonnām == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas lidmašīnas]] [[Kategorija:Transporta lidmašīnas]] sbkqwds1toeg63jjvprhh0bn634pi3j 0 632371 4539616 4537652 2026-10-25T10:49:55Z Pirags 3757 /* Latvijā */ pap 4539616 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> 24. oktobrī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija grūti pieejamā meža apvidū [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] netālu no Krievijas robežas atrada ārvalstu bezpilota lidaparāta atlūzas, kas Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidoja 18. oktobrī. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Latvijas austrumu robežā ir pastiprināta ar radariem un pārtvērējdroniem.<ref>[www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2026-meza-aluksnes-novada-atrastas-arvalstu-drona-atluzas.a668930/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežā Alūksnes novadā atrastas ārvalstu drona atlūzas] lsm.lv 24.10.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas nokrita netālu no slēgtā Šumskas robežkontroles punkta, aptuveni kilometru no valsts robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 10.07.2025 </ref> 2025. gada 28. jūlijā cits Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> 18. oktobra rītā neilgi pēc pulksten 7 [[Pasvales rajons|Pasvales rajonā]] netālu no robežas ar Latviju nogāzās drons. Bauskas, Ogres un Aizkraukles novadā bija izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-lietuva-netalu-no-robezas-ar-latviju-svetdienas-rita-nokritis-drons.a668054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lietuvā netālu no robežas ar Latviju svētdienas rītā nokritis drons] lsm.lv 18.10.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] t6oeyjp6wpxef9zs211bjnyz9wmohdy 4539656 4539616 2026-10-25T11:46:41Z Pirags 3757 /* Vācijā */ pap 4539656 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> 24. oktobrī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija grūti pieejamā meža apvidū [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] netālu no Krievijas robežas atrada ārvalstu bezpilota lidaparāta atlūzas, kas Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidoja 18. oktobrī. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Latvijas austrumu robežā ir pastiprināta ar radariem un pārtvērējdroniem.<ref>[www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2026-meza-aluksnes-novada-atrastas-arvalstu-drona-atluzas.a668930/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežā Alūksnes novadā atrastas ārvalstu drona atlūzas] lsm.lv 24.10.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas nokrita netālu no slēgtā Šumskas robežkontroles punkta, aptuveni kilometru no valsts robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 10.07.2025 </ref> 2025. gada 28. jūlijā cits Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> 18. oktobra rītā neilgi pēc pulksten 7 [[Pasvales rajons|Pasvales rajonā]] netālu no robežas ar Latviju nogāzās drons. Bauskas, Ogres un Aizkraukles novadā bija izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-lietuva-netalu-no-robezas-ar-latviju-svetdienas-rita-nokritis-drons.a668054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lietuvā netālu no robežas ar Latviju svētdienas rītā nokritis drons] lsm.lv 18.10.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Bulgārijā == 2026. ɡada 13. oktobrī Bulgārijas premjerministrs [[Rumens Radevs]] sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi sakarā ar dronu uzbrukumiem diviem kuģiem Melnās jūras Bulgārijas piekrastē. Kuģim "''Chelsea 3''" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Bjala]]s trāpīja trīs droni, bet kravas kuģis "''Dignity''" ar Gvinejas–Bisavas karogu noɡrima aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Krapeca]]s. Dronu triecienu triecienos, kas notika nedēļu pirms tam, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nogrima kuģis "''Alfa Watan''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2026-bulgarijas-piekraste-droni-trapa-diviem-kugiem-premjers-izsauc-krievijas-vestnieci.a667340/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Bulgārijas piekrastē droni trāpa diviem kuģiem; premjers izsauc Krievijas vēstnieci] lsm.lv 13.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] fiskwv37m8a6uh4d0r0muc2989q9ue9 4539657 4539656 2026-10-25T11:49:56Z Pirags 3757 /* Bulgārijā */ 4539657 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> 24. oktobrī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija grūti pieejamā meža apvidū [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] netālu no Krievijas robežas atrada ārvalstu bezpilota lidaparāta atlūzas, kas Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidoja 18. oktobrī. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Latvijas austrumu robežā ir pastiprināta ar radariem un pārtvērējdroniem.<ref>[www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2026-meza-aluksnes-novada-atrastas-arvalstu-drona-atluzas.a668930/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežā Alūksnes novadā atrastas ārvalstu drona atlūzas] lsm.lv 24.10.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas nokrita netālu no slēgtā Šumskas robežkontroles punkta, aptuveni kilometru no valsts robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 10.07.2025 </ref> 2025. gada 28. jūlijā cits Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> 18. oktobra rītā neilgi pēc pulksten 7 [[Pasvales rajons|Pasvales rajonā]] netālu no robežas ar Latviju nogāzās drons. Bauskas, Ogres un Aizkraukles novadā bija izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-lietuva-netalu-no-robezas-ar-latviju-svetdienas-rita-nokritis-drons.a668054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lietuvā netālu no robežas ar Latviju svētdienas rītā nokritis drons] lsm.lv 18.10.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Bulgārijā == 2026. ɡada 13. oktobrī Bulgārijas premjerministrs [[Rumens Radevs]] sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi sakarā ar dronu uzbrukumiem diviem kuģiem Melnās jūras Bulgārijas piekrastē. Kuģim "''Chelsea 3''" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Bjala (Bulgārija)|Bjala]]s trāpīja trīs droni, bet kravas kuģis "''Dignity''" ar Gvinejas–Bisavas karogu noɡrima aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Krapeca]]s. Dronu triecienu triecienos, kas notika nedēļu pirms tam, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nogrima kuģis "''Alfa Watan''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2026-bulgarijas-piekraste-droni-trapa-diviem-kugiem-premjers-izsauc-krievijas-vestnieci.a667340/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Bulgārijas piekrastē droni trāpa diviem kuģiem; premjers izsauc Krievijas vēstnieci] lsm.lv 13.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] ofzz060a6zjubgqp1rnte5e2f9xvimo 4539659 4539657 2026-10-25T11:54:19Z Pirags 3757 /* Bulgārijā */ 4539659 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> 24. oktobrī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija grūti pieejamā meža apvidū [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] netālu no Krievijas robežas atrada ārvalstu bezpilota lidaparāta atlūzas, kas Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidoja 18. oktobrī. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Latvijas austrumu robežā ir pastiprināta ar radariem un pārtvērējdroniem.<ref>[www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2026-meza-aluksnes-novada-atrastas-arvalstu-drona-atluzas.a668930/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežā Alūksnes novadā atrastas ārvalstu drona atlūzas] lsm.lv 24.10.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas nokrita netālu no slēgtā Šumskas robežkontroles punkta, aptuveni kilometru no valsts robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 10.07.2025 </ref> 2025. gada 28. jūlijā cits Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> 18. oktobra rītā neilgi pēc pulksten 7 [[Pasvales rajons|Pasvales rajonā]] netālu no robežas ar Latviju nogāzās drons. Bauskas, Ogres un Aizkraukles novadā bija izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-lietuva-netalu-no-robezas-ar-latviju-svetdienas-rita-nokritis-drons.a668054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lietuvā netālu no robežas ar Latviju svētdienas rītā nokritis drons] lsm.lv 18.10.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Bulgārijā == 2026. ɡada 13. oktobrī Bulgārijas premjerministrs [[Rumens Radevs]] sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi sakarā ar dronu uzbrukumiem diviem kuģiem Melnās jūras Bulgārijas [[Varnas apgabals|Varnas apgabala]] piekrastē. Kuģim "''Chelsea 3''" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Bjala (Bulgārija)|Bjala]]s trāpīja trīs droni, bet kravas kuģis "''Dignity''" ar Gvinejas–Bisavas karogu noɡrima aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Krapeca]]s. Dronu triecienu triecienos, kas notika nedēļu pirms tam, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nogrima kuģis "''Alfa Watan''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2026-bulgarijas-piekraste-droni-trapa-diviem-kugiem-premjers-izsauc-krievijas-vestnieci.a667340/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Bulgārijas piekrastē droni trāpa diviem kuģiem; premjers izsauc Krievijas vēstnieci] lsm.lv 13.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] dm37j67wq8flnuvdeh80kb4w9eh65ia 4539660 4539659 2026-10-25T11:55:00Z Pirags 3757 /* Bulgārijā */ 4539660 wikitext text/x-wiki '''Kaujas dronu ielidošana NATO valstu ɡaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes]]. 2026. ɡada auɡustā kļuva zināms, ka pēc Lietuvas militārā izlūkdienesta ziņām Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai [[Baltija]]s valstīs, izmantojot Ukrainas dronus. Arī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) apstiprināja, ka Krievija plāno dažādus provokāciju un hibrīduzbrukumu scenārijus, tostarp tā sauktās viltus karoga operācijas ar Ukrainas droniem.<ref name=lsm06.08.2026>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.08.2026-lietuvas-izlukdienesti-bridina-par-iespejamiem-krievijas-uzbrukumiem-infrastrukturai-baltija.a657748/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Lietuvas izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā] lsm.lv 06.08.2026</ref> == Latvijā == 2024. gada 7. septembrī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzlabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 23. maija rītā [[Dreidzs|Dridža ezerā]] saskarē ar ūdeni detonēja drons. Nacionālie bruņotie spēki atklāja, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā, tāpēc neizsūtīja šūnapraides paziņojumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.05.2026-dridza-ezera-iekritis-un-uzspradzis-drons-cietuso-nav-aculiecinieks-dalas-ar-redzeto.a648439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Dridža ezerā iekritis un uzsprādzis drons, cietušo nav; aculiecinieks dalās ar redzēto] lsm.lv 23.05.2026</ref> 8. jūnija rītā virs [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] notrieca no Krievijas ielidojušo dronuː 9.20 Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izsludināja dzelteno brīdinājumu Ludzas, Balvu un Alūksnes novadā, gaisā pacēlās [[NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija]]s iznīcinātāji, kas 10.05 dronu notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/ Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu] lsm.lv 08.06.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Latvijas prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] vizītes laikā Lietuvā pavēstīja, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībaiː "Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos."<ref name=lsm>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2026-baltijas-valstis-un-polija-bridina-par-iespejamiem-krievijas-provokaciju-scenarijiem.a655192/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem] lsm.lv 15.07.2026</ref> 2026. ɡada 14. auɡustā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] notrieca pāri valsts robežai pārlidojušu dronu,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/ Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies] lsm.lv 14.08.2026</ref> vēlāk aizsardzības ministrs [[Raivis Melnis]] precizēja, ka tas ielidojis no Baltkrievijas. 1. septembra rītā ap plkst. 4 Alūksnes novada gaisa telpu no Krievijas uz Igauniju šķērsoja kaujas drons, iedzīvotāji šūnu apraides tīklā saņēma oranžās pakāpes brīdinājumu, ɡaisā pacēlās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2026-beidzies-gaisa-telpas-apdraudejums-aluksnes-novada-droni-maniti-ari-igaunija.a661155/ Beidzies gaisa telpas apdraudējums Alūksnes novadā; droni manīti arī Igaunijā] lsm.lv 01.09.2026</ref> 24. oktobrī Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija grūti pieejamā meža apvidū [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastā]] netālu no Krievijas robežas atrada ārvalstu bezpilota lidaparāta atlūzas, kas Latvijas gaisa telpā, iespējams, ielidoja 18. oktobrī. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība Latvijas austrumu robežā ir pastiprināta ar radariem un pārtvērējdroniem.<ref>[www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2026-meza-aluksnes-novada-atrastas-arvalstu-drona-atluzas.a668930/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Mežā Alūksnes novadā atrastas ārvalstu drona atlūzas] lsm.lv 24.10.2026</ref> == Lietuvā == 2025. gada 10. jūlijā Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas nokrita netālu no slēgtā Šumskas robežkontroles punkta, aptuveni kilometru no valsts robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-lietuva-no-baltkrievijas-ielidojusais-lidaparats-ir-krievijas-drons-gerbera.a606325/ Lietuvā no Baltkrievijas ielidojušais lidaparāts ir Krievijas drons «Gerbera»] lsm.lv 10.07.2025 </ref> 2025. gada 28. jūlijā cits Krievijas drons pārlidoja Viļņai un nokrita Gaižūnos, aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. 2026. gada 23. martā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas nokrita [[Varēnas rajona pašvaldība]]s teritorijā aptuveni 20 km attālumā no robežas. Lietuvas premjerministre paziņoja, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas bija vērsts pret Krieviju un novirzījies no lidojuma trajektorijas. 2026. ɡada 18. jūnijā Lietuvas armija kopā ar Sabiedriskās drošības dienestu ņēma savā aizsardzībā [[Klaipēda]]s sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojumu "LitPol Link" [[Alīta|Alītā]], transformatoru apakšstacijas Alītas rajonā un Kroņu hidroakumulācijas elektrostaciju.<ref name=lsm06.08.2026/> 15. jūlijā publiskotajā intervijā [[Lietuvas prezidents]] [[Nausēda]] apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.<ref name=lsm/> 15. septembra naktī Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajonā]] notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu. Lietuvas prezidents [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka notriektais drons bija Krievijas bezpilota lidaparāts "[[Gerbera (drons)|Gerbera]]", kas bijis ceļā, lai uzbruktu Ukrainai, taču Ukrainas elektroniskās kaujas sistēmas to novirzījušas no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.09.2026-lietuvas-prezidents-notriektais-drons-visticamak-piedereja-krievijai.a663439/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lietuvas prezidents: Notriektais drons, visticamāk, piederēja Krievijai] lsm.lv 16.09.2026</ref> 18. oktobra rītā neilgi pēc pulksten 7 [[Pasvales rajons|Pasvales rajonā]] netālu no robežas ar Latviju nogāzās drons. Bauskas, Ogres un Aizkraukles novadā bija izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-lietuva-netalu-no-robezas-ar-latviju-svetdienas-rita-nokritis-drons.a668054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Lietuvā netālu no robežas ar Latviju svētdienas rītā nokritis drons] lsm.lv 18.10.2026</ref> == Iɡaunijā == 2025. gada 25. augustā bezpilota lidaparāts pārkāpa Latvijas-Krievijas robežu, šķērsoja Latvijas gaisa telpu un nokrita Tartu apriņķī Igaunijā. 2025. gada 17. oktobrī Divi droni pārlidoja ASV armijas bāzi Igaunijas dienvidos, vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. 2026. gada 25. martā no Krievijas ielidojis drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s, uzskata, ka Ukrainas dronu pāri robežai novirzīja Krievijas GPS traucētājierīces. 2026. gada 19. maijā Krievijas dronu elektroniskās pārtveršanas iekārtas Iɡaunijas ɡaisa telpā pārvirzīja ukraiņu kaujas dronu, ko virs [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera notrieca Rumānijas F-16 iznīcinātājs. Drona atlūzas atrada Kablakilas ciemā, kas atrodas uz ziemeļiem no ezera.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-igaunija-pirmo-reizi-notriekts-gaisa-telpa-ielidojis-drons.a647799/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Igaunijā pirmo reizi notriekts gaisa telpā ielidojis drons] lsm.lv 19.05.2026</ref> == Somijā == 2026. gada 29. martā vairāki Ukrainas droni no Krievijas ielidoja Somijas dienvidaustrumu daļā robežas, vismaz divi no tiem noɡāzās netālu no [[Kouvola]]s. Premjerministrs [[Peteri Orpo]] paziņoja, ka droni, iespējams, ieklīda Somijas gaisa telpā dronu uzbrukuma laikā Krievijas naftas eksporta ostām. == Polijā == 2025. gada 20. augustā [[Lukovas apriņķis|Lukovas apriņķī]] aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas nokrita un eksplodēja Krievijas drons. 2025. gada 4. septembrī divi Krievijas droni ielidoja Polijas gaisa telpā, ɡaisā pacēlās Polijas un sabiedroto valstu lidmašīnas. 2025. gada 9. septembrī Polijas austrumu un ziemeļu daļā ielidoja 23 droni, NATO spēku lidmašīnas notrieca četrus Krievijas dronus. 2026. gada 8. maijā Krievijas izlūkošanas drons ielidoja no [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] un nokrita [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s teritorijā. 2026. ɡada 14. jūlijā Polijas ārlietu ministrs [[Radoslavs Sikorskis]] brīdināja, ka Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.<ref name=lsm/> 30. jūlija rītā Polijas Bruņotie spēki ziņoja, ka ap plkst. 3.40 pāri Ukrainas robežai Polijā ielidoja tobrīd neidentificēts objekts, tādēļ gaisā pacēlās [[F-16]] iznīcinātājs. Objekts sešas minūtes vēlāk pazuda no radariem un nokrita [[Ļubļina]]s reģionā aptuveni 75 kilometrus no robežas ar Ukrainu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.07.2026-polijas-premjers-valsts-austrumos-nokritusais-objekts-visticamak-ir-krievijas-rakete.a656853/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Polijas premjers: Valsts austrumos nokritušais objekts, visticamāk, ir Krievijas raķete] lsm.lv 30.07.2026</ref> Polijas amatpersonas vēlāk apstiprināja, ka tā bijusi Krievijas spārnotā raķete [[H-101]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2026-polija-apstiprina-tas-teritorija-nokritusi-krievijas-sparnota-rakete-h-101.a657069/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Polija apstiprina – tās teritorijā nokritusi Krievijas spārnotā raķete H-101] lsm.lv 31.07.2026</ref> == Rumānijā == 2022. ɡada 14. martā [[Bistricas–Neseudas žudecs|Bistricas–Neseudas žudecā]] nokrita Krievijas kaujas drons ''Orlan-10''. 2023. gada naktī no 3. uz 4. septembri [[Ziemeļdobrudža]]s teritorijā nokrita Krievijas drons, 13. septembrī atrada vēl viena drona fragmentus aptuveni 1 kilometra attālumā no Rumānijas militārās bāzes. 2023. gada 14. decembrī Krievijas bezpilota lidaparāts pārkāpa Rumānijas gaisa telpu, gaisā pacēlās Vācijas un Rumānijas iznīcinātāji. 2024. gada 17. aprīlī netālu no Rumānijas gaisa spēku bāzes pie [[Konstanca (Rumānija)|Konstancas]] notrieca trīs bezpilota lidaparātus. 2024. gada 25. jūlijā Rumānijas teritorijā nokrita trīs ''[[Shahed|Geraņ-2]]'' droni. 2025. gada 11. novembrī Krievijas drons īsi pēc pusnakts šķērsoja Ukrainas robežu un noɡāzās Rumānijas teritorijā. 2026. gada 26. februārī Krievijas drons no Ukrainas pāri Donavai ielidoja Rumānijas gaisa telpā, Rumānijas gaisa spēki no Fetešti gaisa bāzes pacēla gaisā F-16 iznīcinātājus. 2026. gada 26. marta naktī Krievijas drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā un nogāzās četru kilometru attālumā no robežas. 2026. gada 25. aprīļa rītā 15 Krievijas droni tuvojās Rumānijas robežai, britu iznīcinātāji saņēma atļauju neitralizēt tos, taču to nedarīja. Pēc tam viens drons ielidoja Rumānijā un ietriecās elektrības stabā pie dzīvojamās mājas. 2026. gada 3. maijā drons nokrita [[Sučavas žudecs|Sučavas žudecā]] aptuveni 20 kilometrus no ziemeļu robežas ar Ukrainu. Naktī no 28. uz 29. maiju ar sprāɡstvielām bruņots Krievijas drons [[Galaca]]s pilsētas dienvidu daļā ietriecās ēkas jumtā, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot divus cilvēkus, evakuēja aptuveni 70 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2026-rumanija-daudzstavu-dzivojamaja-nama-ietriecies-krievijas-drons.a649235/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Rumānijā daudzstāvu dzīvojamajā namā ietriecies Krievijas drons] lsm.lv 29.05.2026</ref> 24. jūlijā Rumānijas gaisa spēki notrieca kaujas dronu virs Padinas ciema valsts dienvidaustrumos, apmēram 114 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no Bukarestes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2026-rumanijas-gaisa-speki-pirmo-reizi-pasu-spekiem-notriec-dronu.a656207/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Rumānijas gaisa spēki pirmo reizi pašu spēkiem notriec dronu] lsm.lv 24.07.2026</ref> Rumānijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tas bijis "Šahed" tipa trieciendrons, kādus Krievija regulāri izmanto uzbrukumos Ukrainā. Rumānijas Gaisa spēki valsts teritorijā ielidojušus dronus notrieca arī nākamajās divās dienās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2026-rumanija-treso-dienu-pec-kartas-notriekts-drons.a656353/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Rumānijā trešo dienu pēc kārtas notriekts drons] lsm.lv 26.07.2026</ref> == Vācijā == 2024. gada jūlijā Leipcigas lidostā uzliesmoja sūtījums, pirms to paspēja iekraut DHL kravas lidmašīnā, un drošības dienesti šo gadījumu saistīja ar Krieviju. 2026. ɡada 5. auɡusta naktī [[Leipciga]]s lidostā netālu no Ukrainas "Antonov Airlines" kravas lidmašīnas pie viena no skrejceļiem atrada ar sprāgstvielu un detonatoru aprīkotu dronu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-leipcigas-lidosta-vacija-netalu-no-ukrainas-kravas-lidmasinas-atrod-ar-spragstvielu-aprikotu-dronu.a657643/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Leipcigas lidostā Vācijā netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas atrod ar sprāgstvielu aprīkotu dronu] lsm.lv 05.08.2026</ref> Otrs drons sadūrās ar kompānijas [[DHL]] lidmašīnu netālu no Leipcigas, 14. augustā uz rietumiem no Leipcigas lidostas atrada trešā drona atliekas ar sprāgstvielām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2026-mediji-netalu-no-leipcigas-lidostas-augusta-atrasts-vel-viens-drons-ar-spragstvielam.a660307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Mediji: Netālu no Leipcigas lidostas augustā atrasts vēl viens drons ar sprāgstvielām] lsm.lv 25.08.2026</ref> Vācijas drošības iestādes par operācijas sagatavošanu aizdomās turēja [[Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde|Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi]] (GRU),<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2026-vacijas-izmekletaji-uzbrukumu-leipcigas-lidostai-saista-ar-krievijas-specdienestu.a662922/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vācijas izmeklētāji uzbrukumu Leipcigas lidostai saista ar Krievijas specdienestu] lsm.lv 12.09.2026</ref> bet par diversijas mēģinājuma izpildītājiem uzskatīja Andreju Karšakovu un Oļegu Ļevuškinu, kurš vismaz līdz 2018. gadam dzīvojis Rīgā un ir uzturējis saziņu ar GRU virsnieku Denisu Smoļaņinovu, kurš ir atbildīgs par sabotāžu plānošanu Eiropā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2026-mediji-atklajusi-diversija-leipciga-aizdomas-tureto-vardus-viens-no-viniem-ieprieks-dzivojis-riga.a665851/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Mediji atklājuši diversijā Leipcigā aizdomās turēto vārdus; viens no viņiem iepriekš dzīvojis Rīgā] lsm.lv 02.10.2026</ref> == Bulgārijā == 2026. ɡada 13. oktobrī Bulgārijas premjerministrs [[Rumens Radevs]] sasauca Nacionālās drošības padomes sēdi sakarā ar dronu uzbrukumiem diviem kuģiem Melnās jūras Bulgārijas [[Varnas apgabals|Varnas apgabala]] piekrastē. Kuģim "''Chelsea 3''" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmumam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Bjala (Bulgārija)|Bjala]]s trāpīja trīs droni, bet kravas kuģis "''Dignity''" ar Gvinejas–Bisavas karogu noɡrima aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no [[Krapeca]]s. Dronu triecienos, kas notika nedēļu pirms tam, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nogrima kuģis "''Alfa Watan''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.10.2026-bulgarijas-piekraste-droni-trapa-diviem-kugiem-premjers-izsauc-krievijas-vestnieci.a667340/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Bulgārijas piekrastē droni trāpa diviem kuģiem; premjers izsauc Krievijas vēstnieci] lsm.lv 13.10.2026</ref> == Krievijas draudi Latvijai == 2026. ɡada 19. maijā [[Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests]] izplatīja paziņojumu "Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju", apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas "terora aktu" rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas Ārlietu ministrija noliedza, ka Ukraina grasītos izmantot Latvijas teritoriju uzbrukumiem Krievijaiː "Ukraina savās operācijās pret Krieviju neizmanto Latvijas teritoriju vai gaisa telpu un neplāno to darīt. Krievijas meli ir tikai turpinājums plašākai propagandas kampaņai, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrisko domu Latvijā un visā Baltijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2026-krievijas-izlukdienests-izplata-meligus-apgalvojumus-ka-ukraina-gatavo-dronu-uzbrukumus-no-latvijas-teritorijas.a647823/ Krievijas izlūkdienests izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas] lasm.lv 19.05.2026</ref> Tajā pašā dienā Ņujorkā notika [[ANO Drošības padome]]s sēde, kas bija veltīta Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības piegādēm, kuras laikā Krievijas vēstnieks ANO [[Vasilijs Ņebenzja]] piedraudēja ar ɡaisa triecienu Latvijai: "Uz Latviju jau ir nosūtīti bezpilota lidaparātu spēki. Tie ir izvietoti Latvijas bāzēs [[Ādažu poligons|Ādažos]], [[Sēlijas militārais poligons|Sēlijā]], [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdē]], Daugavpilī, Jēkabpilī. Ar mūsdienu līdzekļiem varam skaidri identificēt un noteikt bezpilota lidaparātu palaišanas vietas, kā arī, pētot bezpilota lidaparātu atlūzas, var daudz ko uzzināt, kā tas bija Zelenska mēģinājumā decembrī uzbrukt Krievijas prezidenta rezidencei. Atbildes trieciens tādā gadījumā būs neizbēgams. Un, jā, Latvijas pastāvīgā pārstāve, Krievijas ārējais izlūkdienests ir teicis, ka lēmumu pieņemšanas koordinātes Latvijā ir ļoti labi zināmas, un dalība NATO jūs nepasargās no taisnīgas atmaksas." Savukārt Latvijas vēstniece ANO [[Sanita Pavļuta-Deslandes]] atzīmēja, ka tie ir absolūti izdomājumi un meli: "Un es neizmantošu lieki padomes dalībnieku laiku šiem meliem, jūs saņemsiet to visu izklāstītu rakstītā veidā. Es tikai atgādināšu, ka meli, agresija, dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme, un mēs esam redzējuši līdzīgus melus, kas vērsti pret citiem šīs padomes locekļiem citās sanāksmēs, un es esmu pagodināta, ka šodien uzmanība ir pievērsta manai valstij."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-krievijas-sutnis-ano-publiski-piedraud-baltijai.a647914/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sūtnis ANO publiski piedraud Baltijai] lsm.lv 20.05.2026</ref> Arī [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] 20. maijā nosodīja Krievijas draudusː "Draudi pret vienu dalībvalsti ir draudi pret visu mūsu Savienību. Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu Austrumu flangā, Eiropa atbildēs ar vienotību un spēku. Mēs turpināsim pastiprināt mūsu Austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.05.2026-ek-prezidente-leiena-aizstav-baltijas-valstis-pret-krievijas-draudiem.a648012/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin EK prezidente Leiena aizstāv Baltijas valstis pret Krievijas draudiem] lsm.lv 20.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] lbcqeoq6f9xswj9e06qtkvmndmrvicj 0 633520 4539646 4496552 2026-10-25T11:34:45Z Bendžamins 76862 4539646 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Viktors Munjoss | image = Victor Munoz Argentina v Spain 19 July 2026-020.jpg | caption = Viktors Munjoss 2026. gadā | full_name = Viktors Munjoss Viljanueva<br />(''Víctor Muñoz Villanueva'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|7|13}} | birth_place = {{vieta|Spānija|Barselona}} | height = 173 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubnumber = 23 | youthyears1 = 2012—2014 | youthclubs1 = {{flaga|ESP}} [[CE Sant Gabriel|Sant Gabriel]] | youthyears2 = 2014—2017 | youthclubs2 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | youthyears3 = 2017—2021 | youthclubs3 = {{flaga|ESP}} [[CF Damm|Damm]] | youthyears4 = 2021—2022 | youthclubs4 = {{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | years1 = 2022—2023 | clubs1 = {{flaga|ESP}} [[RSC Internacional FC|RSC Internacional]] | caps1 = 31 | goals1 = 10 | years2 = 2023—2025 | clubs2 = {{flaga|ESP}} [[Real Madrid Castilla|Real Madrid B]] | caps2 = 63 | goals2 = 13 | years3 = 2025 | clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 2025—2026 | clubs4 = {{flaga|ESP}} [[CA Osasuna|Osasuna]] | caps4 = 34 | goals4 = 6 | nationalyears1 = 2026— | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 1 | club-update = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|25|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years5 = 2026— | caps5 = 7 | goals5 = 2 }} '''Viktors Munjoss Viljanueva''' ({{Val|es|Víctor Muñoz Villanueva}}, dzimis {{dat|2003|7|13}} [[Barselona|Barselonā]]) ir [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties klubā ''[[CE Sant Gabriel|Sant Gabriel]]''. Vēlāk pārstāvēja ''[[FC Barcelona]]'', ''[[CF Damm|Damm]]'' un ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' jauniešu komandas. Pieaugušo līmenī debitēja 2022. gadā ''[[RSC Internacional FC|RSC Internacional]]'', kas tobrīd bija ''Real Madrid'' sistēmas trešā komanda. Vēlāk spēlēja ''Real Madrid'' otrajā komandā ''Castilla''. Spānijas augstākajā līgā ''[[La Liga]]'' debitēja {{dat|2025|5|11||bez}}. 2025. gada jūlijā pārgāja uz ''[[CA Osasuna|Osasuna]]'', parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osasuna.es/news/read/36628/el-club-atletico-osasuna-ficha-a-victor-munoz-para-las-proximas-cinco-temporadas |title=El Club Atlético Osasuna ficha a Víctor Muñoz para las próximas cinco temporadas|website=osasuna.es|language=es|date={{dat|2025|7|11||bez}}|access-date={{dat|2026|6|3||bez}}}}</ref> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlasē]] debitēja {{dat|2026|3|27||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]] un guva vārtus jau savā pirmajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/401865041 |title=Rodri returns, Oyarzabal nets brace as Spain beat Serbia|website=espn.com|language=en|date={{dat|2026|3|28||bez}}|access-date={{dat|2026|6|3||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Spānijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Munjoss, Viktors}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Katalonijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:CA Osasuna spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6j02s4w4fpxt456rzf3cprl479mdpeo 0 633642 4539558 4490417 2026-10-25T09:14:02Z Tankists 100139 4539558 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Armenia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2021. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas | previous_year = 2021 | next_election = 2031. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas | next_year = 2031 | election_date = {{dat|2026|06|07}} | seats_for_election = Ievēlēja 101 deputātu vietu<br />(plus papildu un izlīdzināšanas vietas) | turnout = 58,89 % | party_name = no | leader_title = Līderis <!-- Pilsoniskais līgums --> | image1 = [[Attēls:Nikol_Pashinyan_2026-04-01.png|150x150px]] | colour1 = 5169B1 | leader1 = [[Nikols Pašinjans]] | party1 = [[Pilsoniskais līgums]] | last_election1 = 72 (53,92 %) | seats_before1 = 72 | seats_after1 = 64 | seat_change1 = {{decrease}}8 | popular_vote1 = 727 820 | percentage1 = 49,87 % | swing1 = <!-- Stiprā Armēnija --> | image2 = [[Attēls:Samvel_Karapetyan_1.png|150x150px]] | colour2 = 001489 | leader2 = [[Samvels Karapetjans]] | party2 = [[Stiprā Armēnija]] | alliance2 = | last_election2 = ''nepiedalījās'' | seats_before2 = 0 | seats_after2 = 29 | seat_change2 = {{increase}}29 | popular_vote2 = 340 088 | percentage2 = 23,3 % | swing2 = <!-- Alianse "Armēnija" --> | image3 = [[Attēls:Khocharyan12.jpg|150x150px]] | colour3 = 1D2E69 | leader3 = [[Roberts Kočarjans]] | party3 = [[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]] | alliance3 = [[Alianse "Armēnija"]] | last_election3 = 27 (21,04 %) | seats_before3 = 27 | seats_after3 = 12 | seat_change3 = {{decrease}}15 | popular_vote3 = 145 113 | percentage3 = 9,94 % | swing3 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Nikols Pašinjans]] | before_party = [[Pilsoniskais līgums]] | title = [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] | after_election = [[Nikols Pašinjans]] | after_party = [[Pilsoniskais līgums]] }} '''2026. gada Armēnijas parlamenta vēlēšanas''' bija [[Armēnijas Nacionālā asambleja|Armēnijas Nacionālās asamblejas]] 9. sasaukuma deputātu vēlēšanas, kas notika 2026. gada 7. jūnijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Հայաստանի Հանրապետության ընտրություններ |url=https://www.elections.am/ |publisher=[[Armēnijas Centrālā vēlēšanu komisija]] |access-date=27 May 2026}}</ref> Tās bija pirmās vēlēšanas pēc armēņu [[Arcahas Republika]]s sakāves [[Kalnu Karabahas konflikts|Kalnu Karabahas konfliktā]], kad visi etniskie [[armēņi]] 2023. gada beigās pameta Kalnu Karabahu.<ref name="loss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.azatutyun.am/a/32867430.html|title=Pashinian Meets Border Villagers On Land Transfer To Azerbaijan|first=Karine|last=Simonian|date=18 March 2024|via=www.azatutyun.am}}</ref><ref name="Artsakh">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.primeminister.am/en/interviews-and-press-conferences/item/2025/03/21/Nikol-Pashinyan-interview/|title=Prime Minister Nikol Pashinyan's Interview to Public TV|website=www.primeminister.am}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-06-07 |title=Next Parliamentary elections will be held on June 7, 2026: Alen Simonyan |url=https://www.1lurer.am/en/2025/06/07/Next-Parliamentary-elections-will-be-held-on-June-7-2026-Alen-Simonyan/1326754 |access-date=2025-11-08 |website=First News Channel|language=en}}</ref> Saskaņā ar [[Armēnijas Centrālā vēlēšanu komisija|Armēnijas Centrālā vēlēšanu komisija]]s publicētajiem oficiālajiem datiem, kopējais balsstiesīgo pilsoņu skaits bija 2 489 031.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ընտրողների ռեգիստր |url=https://www.elections.am/ |publisher=Armēnijas Centrālās vēlēšanu komisija |access-date=27 May 2026}}</ref> Kā ziņo dažādi [[plašsaziņas līdzekļi]], atsaucoties uz anonīmiem [[Rietumu pasaule|Rietumvalstu]] izlūkdienestu amatpersonām un dokumentiem, vēlēšanu laikā [[Krievija]] centās graut [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministra]] [[Nikols Pašinjans|Nikola Pašinjana]] reputāciju,<ref>{{ziņu atsauce |title=Armēnija uzņem kursu uz Rietumiem – Krievija ķeras pie draudiem un šantāžas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2026-armenija-uznem-kursu-uz-rietumiem-krievija-keras-pie-draudiem-un-santazas.a648965 |accessdate={{dat|2026|6|4||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2025|5|27||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Krievija draud Armēnijai ar Ukrainas scenāriju |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievija-draud-armenijai-ar-ukrainas-scenariju.a649830/ |accessdate={{dat|2026|6|4||bez}} |work=[[lsm.lv]] |agency=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date={{dat|2025|6|2||bez}} |language=lv}}</ref> atbalstīja [[Rusofīlisms|prokrieviskus]] kandidātus, rīkoja [[dezinformācija]]s kampaņas<ref>{{ziņu atsauce |title=Cīņa par vēlētāju prātiem: Krievija pārpludinājusi Armēniju ar dezinformāciju |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-cina-par-veletaju-pratiem-krievija-parpludinajusi-armeniju-ar-dezinformaciju.a649770 |accessdate={{dat|2026|6|4||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2025|6|2||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Armēnija drosmīgas izvēles priekšā: atvērties pasaulei vai atgriezties Krievijas orbītā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-armenija-drosmigas-izveles-prieksa-atverties-pasaulei-vai-atgriezties-krievijas-orbita.a649938 |accessdate={{dat|2026|6|4||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2025|6|3||bez}} |language=lv}}</ref> un plānoja transportēt [[Armēņi Krievijā|Krievijas armēņus]] uz Armēniju, lai viņi balsotu vēlēšanās un ietekmētu to rezultātus.<ref name="transport">{{cite news|url=https://www.reuters.com/world/imported-voters-fake-websites-russias-covert-efforts-stop-armenias-pivot-west-2026-05-29/|title=Exclusive: Imported voters, fake websites: Russia's covert efforts to stop Armenia's pivot West|first1=Tom|last1=Balmforth|first2=Gram|last2=Slattery|first3=Humeyra|last3=Pamuk|first4=Lucy|last4=Papachristou|publisher=[[Reuters]]|date=29 May 2026}}</ref> Anonīma krievu disidentu tehnoloģiju analītiķu grupa ''Bot Blocker'' šīs vēlēšanas raksturoja kā vienu no lielākajiem valsts atbalstīto dezinformācijas kampaņu mērķiem mūsdienu Eiropas vēsturē, otrajā vietā aiz [[2025. gada Moldovas parlamenta vēlēšanas|2025. gada Moldovas parlamenta vēlēšanām]].<ref name="telegraph">{{cite news|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2026/05/27/oligarch-bishop-armenia-bizarre-tussle-power/|title=Moscow's latest battle with the West is its most bizarre yet|first=Adrian|last=Blomfield|newspaper=[[The Daily Telegraph]]|date=27 May 2026}}</ref> [[Nevalstiska organizācija|Nevaldības organizācija]] "Starptautiskā demokrātijas observatorija Armēnijā" (''International Observatory for Democracy in Armenia'') kritizēja Armēnijas valdību par [[Demokrātijas erozija|demokrātijas eroziju]] un opozīcijas politisku vajāšanu.<ref name="d355">{{tīmekļa atsauce | last=Boudjikanian | first=Raffy | title=As Canada plans to send election observers to Armenia, advocates warn of a democratic backslide | website=CBC | date=2026-05-14 | url=https://www.cbc.ca/news/politics/cbc-ca-politics-armenia-elections-canada-9.7198559 | access-date=2026-05-31}}</ref> == Priekšvēsture == Kopš iepriekšējām vēlēšanām 2021. gadā un pēc [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|2023. gada Kalnu Karabahas kara]], kad visi etniskie [[armēņi]] tika vardarbīgi padzīti no viņu dzimtās [[Kalnu Karabaha]]s, ko kontrolēja armēņu [[Arcahas Republika]], Armēnijas valdība spēra pozitīvus diplomātiskus soļus pret [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], lai potenciāli atzītu Arcahas zaudējumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://modern.az/en/dunya/594331/we-are-entering-the-implementation-phase-of-the-tripp-project-pashinyan/|title="We are entering the implementation phase of the TRIPP project" – Pashinyan|website=Modern.az}}</ref><ref name="Artsakh" /> Armēnijas valdība kritizēja pret Azerbaidžānu vērstos protestus Armēnijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=B19knfp1388|title=Pashinyan Likens Tavush Protests to 'Hiroshima' &#124; HM Summer Digest 6.8.2024|date=8 August 2024|via=YouTube}}</ref> Arī parlamenta spīkers Simonjans kritizēja protestētājus un uzslavēja Azerbaidžānu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://modern.az/en/aktual/589220/azerbaijan-is-the-guarantor-of-armenias-security-simonyan/|title=Azerbaijan is the guarantor of Armenia's security – Simonyan|website=Modern.az}}</ref> 2025. gadā vairāki Armēņu apustuliskās baznīcas vadītājus arestēja par iespējamu valsts apvērsuma organizēšanu, un dažiem piesprieda cietumsodu. Arhibīskapu [[Mikaēls Adžapahjans|Mikaēlu Adžapahjanu]] arestēja 2025. gada oktobrī<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/armenia-archbishop-priests-arrests-apostolic-church-nagorno-karabakh/a-74388086|title=Armenia arrests Apostolic archbishops in church-state rift|website=dw.com}}</ref> un novembrī viņam piesprieda divu gadu cietumsodu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.azatutyun.am/a/33549028.html|title=Armenian Archbishop Handed 2-Year Jail Term|first=Anush|last=Mkrtchian|date=3 October 2025|via=www.azatutyun.am}}</ref> 2026. gada februārī viņam piemēroja mājas arestu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://civilnet.am/en/news/1001047|title=Court places Archbishop Mikael Ajapahyan under house arrest|date=6 February 2026|website=CIVILNET}}</ref> Armēnijas, [[Kipra]]s un Krievijas pilsonis un uzņēmējs [[Samvels Karapetjans]] tika arestēts 2025. gadā un viņam piemēroja mājas arestu, ko 2026. gada aprīlī pagarināja par trim mēnešiem, kas iekrita priekšvēlēšanu kampaņas un pašu vēlēšanu laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://armenpress.am/en/article/1247726|title=Samvel Karapetyan's house arrest extended by three months|date=17 April 2026|website=Armenpress}}</ref> Pēc Karapetjana atbalsta apustuliskajai baznīcai konfiscēja arī viņa aktīvus Armēnijas elektroenerģijas tirgū.<ref>{{ziņu atsauce |title=Pashinyan government moves to seize control of Karapetyan’s electricity network |url=https://civilnet.am/en/news/985011 |accessdate={{dat|2026|6|4||bez}} |work=CIVILNET |date={{dat|2025|11|10||bez}} |language=en}}</ref> == Vēlēšanu sistēma == Vienpalātas parlamenta [[Armēnijas Nacionālā asambleja|Nacionālās asambleja]]s locekļus ievēl [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]] balsojot par partiju sarakstiem. Kandidāti var piedalīties vēlēšanās tikai tad, ja ir iekļauti politiskās partijas vai partiju apvienības valsts mēroga kandidātu sarakstā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Electoral Code of the Republic of Armenia |url=https://www.arlis.am/DocumentView.aspx?DocID=110807 |publisher=Armenian Legal Information System |access-date=27 May 2026}}</ref> [[Armēnija]] tiks sadalīta 13 vēlēšanu apgabalos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Electoral districts |url=https://www.elections.am/ |publisher=Armēnijas Centrālās vēlēšanu komisija |access-date=27 May 2026}}</ref> Deputāta kandidātam jābūt vismaz 25 gadus vecam, iepriekšējo četru gadu laikā jābūt bijušai tikai Armēnijas pilsonība, pastāvīgi jādzīvo Armēnijā, jābūt balsstiesībām un jāpārvalda [[armēņu valoda]]. Saskaņā ar [[Armēnijas Konstitūcija|Armēnijas Konstitūciju]], Nacionālā asambleja tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu, un tajā jābūt vismaz 101 deputātam. Deputātu vietu skaitu parlamentā var palielināt, ja nepieciešams piešķirt papildu mandātus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Constitution of the Republic of Armenia |url=https://www.president.am/en/constitution-2015/ |publisher=[[Armēnijas prezidentu uzskaitījums|Armēnijas prezidents]] |access-date=27 May 2026}}</ref> Vietas sadala, izmantojot [[D'Onta metode|D'Onta metodi]], proporcionāli starp visiem politiskajiem spēkiem, kas pārvar vēlēšanu slieksni (4% partijām un 8–10% partiju apvienībām). Ja partija saņem balsu vairākumu, bet iegūst mazāk nekā 54% mandātu, tai piešķir papildus mandātus, lai nodrošinātu 54% no kopējā vietu skaita. Ja viena partija iegūst vairāk nekā divas trešdaļas mandātu, opozīcijas partijām, kas pārsniegušas procentuālo barjeru iekļūšanai parlamentā, tiek piešķirti papildu mandāti, samazinot uzvarētājas partijas daļu līdz divām trešdaļām.<ref name="OSCE" /> Ja sešu dienu laikā pēc provizorisko rezultātu publicēšanas valdība netiek izveidota, 28. dienā pēc vēlēšanām jārīko vēlēšanu otrā kārta starp divām partijām, kas saņēmušas visvairāk balsu. Partija, kas uzvar otrajā kārtā, saņem papildu mandātus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 54% balsu vairākumu, vienlaikus saglabājot visus pirmajā kārtā piešķirtos mandātus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Electoral system of Armenia |url=https://www.osce.org/odihr/elections/armenia |publisher=[[EDSO]] |access-date=27 May 2026}}</ref> Ja viena partija iegūst vairāk nekā divas trešdaļas vietu, zaudētāju partijām, kas pārsniegušas procentuālo barjeru iekļūšanai parlamentā, tiks piešķirtas papildu vietas, samazinot uzvarošās partijas vietu skaitu līdz divām trešdaļām. Vietas partijām tiek piešķirtas, izmantojot to nacionālo balsu daļu. Četras vietas ir rezervētas nacionālajām minoritātēm ([[asīrieši]]em, [[kurdi]]em, [[krievi]]em un [[jazīdi]]em), un partijām ir atsevišķi saraksti šīm četrām grupām.<ref name="OSCE">[http://www.osce.org/odihr/elections/armenia/293546?download=true Parliamentary elections 2 April 2017: OSCE/ODIHR needs assessment mission report] EDSO</ref> Dzimumu kvota nosaka, ka jebkuras partijas saraksta augšgalā jābūt vismaz 33% katra dzimuma kandidātu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Manougian |first=Harout |date=28 August 2018 |title=Հայաստանի ընտրական նոր օրենսգիրքը. կանանց և ազգային փոքրամասնությունների քվոտաներ |url=https://www.evnreport.com/հայերեն/հայաստանի-ընտրական-նոր-օրենսգիրքը-կանանց-և-ազգային-փոքրամասնությունների-քվոտաներ |access-date=22 June 2021 |website=[[EVN Report]] |language=hy}}</ref> == Rezultāts == 8. jūnijā Armēnijas Centrālā vēlēšanu komisija pabeidza balsu skaitīšanu visos 2005 vēlēšanu iecirkņos un paziņoja, ka Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjera Nikola Pašinjana vadītā partija "Pilsoniskais līgums". Saskaņā ar Armēnijas CVK datiem partija "Pilsoniskais līgums" ieguva 49,81 % no balsīm. Otro vietu ar 23,29 % balsu ieņēma Samvela Karapetjana vadītā partija "Stipra Armēnija". Trešajā vietā bija Armēnijas bijušā prezidenta Roberta Kočarjana vadītā centriski kreisā alianse "Armēnija" ar 9,94 % balsu, bet ceturtajā vietā – uzņēmēja Gagika Carukjana konservatīvā partija "Plaukstošā Armēnija" ar 4,00 % atbalstu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2026-armenija-izvelas-tuvinasanos-rietumiem-parlamenta-velesanas-uzvarejusi-premjera-pasinjana-partija.a650539/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Armēnija izvēlas tuvināšanos Rietumiem: parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjera Pašinjana partija] lsm.lv 08.06.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Parlamenta vēlēšanas Armēnijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Armēnijā]] icv3cgcfkm7gf1jr5z92qqp54nvk8so 0 635175 4539365 4524473 2026-10-24T15:29:22Z Baisulis 11523 box office update....... 4539365 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Supermeitene | oriģinālnos = ''Supergirl'' | attēls = Supermeitene2026-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kreigs Gilespajs]] | producents = * [[Pīters Safrans]] * [[Džeimss Ganns]] | scenārijs = [[Ana Nogeira]] | aktieri = * [[Millija Olkoka]] * [[Matiass Šounārts]] * [[Īva Ridlija]] * [[Deivids Krumholcs]] * [[Emilija Bīčema]] * [[Deivids Korensvets]] * [[Džeisons Momoa]] | mūzika = Klaudija Sārne | operators = Robs Hārdijs | montāža = | studija = * ''[[DC Studios]]'' * ''Troll Court Entertainment'' * ''The Safran Company'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|6|22|[[Bruklina]]|2026|6|25|Latvija|2026|6|26|ASV}} | ilgums = 108 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |date=June 16, 2026 |title=''Supergirl'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260625214454/https://www.bbfc.co.uk/release/supergirl-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmte3ntc3 |archive-date=June 25, 2026 |access-date=June 25, 2026 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170–186 miljoni}}<ref name="BOFirstWeekend">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 28, 2026 |title='Toy Story 5' Posts $70M In Second Weekend, 'Supergirl' Doesn't Fly With $38M Opening – U.S. Box Office Update |url=https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260628163431/https://deadline.com/2026/06/box-office-supergirl-toy-story-5-1236968254/ |archive-date=June 28, 2026 |access-date=June 28, 2026 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|126,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Supergirl (2026) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt8814476/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2026|10|24||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Supermeitene"''' ({{val|en|Supergirl}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]], kuras pamatā ir ''[[DC Comics]]'' [[supermeitene|tāda paša nosaukuma]] [[supervaronis|supervarone]]. Filmas režisors ir [[Kreigs Gilespijs]], scenārija autore Ana Nogeira, un tā ir ''[[DC Universe (franšīze)|DC Universe]]'' (DCU) otrā filma. Galvenās lomas filmā atveido [[Millija Olkoka]], [[Matiass Šounārts]], [[Īva Ridlija]], [[Deivids Krumholcs]], [[Emilija Bīčema]], [[Deivids Korensvets]] un [[Džeisons Momoa]]. Filmā Kara Zor-Ela ceļo pa galaktiku slepkavnieciskas atriebības meklējumos. Filmas producenti ir [[Pīters Safrans]] un [[Džeimss Ganns]] no ''[[DC Studios]]''. Filma ar Supermeitenes piedalīšanos bija jau iekļauta ''[[DC Extended Universe]]'' (DCEU) franšīzes ietvaros 2018. gada augustā, un ar varoni iepazīstināja 2023. gada filmā "[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]", kurā to atveidoja [[Saša Kalle]]. Plāni uz supervaroni mainījās 2022. gada oktobrī pēc Ganna un Safrana kļūšanas par ''DC Studios'' vadītājiem, kas uzsāka darbu pie DCU kā DCEU atsāknēšanas. Jauno filmu izziņoja 2023. gada janvārī kā Toma Kinga un Bilkīsa Evelija 2021.—2022. gada komiksu minisērijas ''Supergirl: Woman of Tomorrow'' adaptāciju. Nogeiru nolīga 2023. gada novembrī; Olkoku izvēlējās galvenajai lomai 2024. gada janvārī, lai viņa debitētu pirmajā DCU filmā "[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]" (2025); un Gilespijs projektam pievienojās tā paša gada maijā. Filmēšana notika no 2025. gada janvāra līdz maijam ''Warner Bros. Studios'' studijās Līvsdenā, kā arī [[Londona|Londonā]] un [[Skotija|Skotijā]]. Filmas "Supermeitene" pirmizrāde notika 2026. gada 22. jūnijā [[Bruklina]]s kinoteātrī ''Plaza at 300 Ashland'' un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Latvijas kinoteātros filmu demonstrēja no 25. jūnija, savukārt ASV no 26. jūnija. Filma ir daļa no DCU "Pirmās nodaļas: Dievi un briesmoņi" (''Chapter One: Gods and Monsters''). Tā saņēma dažādas kritiķu atsauksmes un ir nopelnījusi vairāk nekā 126 miljonus ASV dolāru pie 170—186 miljonus ASV dolāru liela ražošanas budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] 7efvt84gv5pqq8cj0mcmzci8ij1lb80 0 635467 4539490 4492883 2026-10-25T05:22:21Z Biafra 13794 pap. 4539490 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste |Nosaukums=Āžu kalns |karte=Latvija |Atrašanās vieta=[[Latvija]] |Augstums=122 |latNS=N |latd=57 |latm=0 |lats=10.962 |longEW=E |longd=23 |longm=10 |longs=4.562 |Augstiene=[[Ziemeļkursas augstiene]] |Relatīvais_augstums=52 |Nosaukums2= |Photo=Putna_lidojuma_skats_uz_Āža_kalnu.jpg |Photo size=250px |Paraksts=Putna lidojuma skats uz Āža kalnu 2024. gada vasarā}} '''Āžu kalns''' (arī '''Āža kalns''') ir lielpaugurs [[Ziemeļkursas augstiene|Ziemeļkursas augstienes]] [[Vanemas pauguraine|Vanemas pauguraines]] Raudas paugurmasīvā. Izvietojies [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]], netālu no [[Tukums|Tukuma]]. Kalns ir 480–520 m garš, absolūtais augstums – 122 m virs jūras līmeņa, bet relatīvais augstums – ap 52 m.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Marsruti/Pargajienu-marsruti/Aza-kalna-taka-Raudas-meza|title=Āža kalna taka Raudas mežā - Pārgājienu maršruti - Maršruti - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2026-07-09}}</ref> Āžu kalns ir tradicionāla [[Taku skriešana|taku skriešanas]] seriāla "[[Stirnu buks]]" norises vieta. == Ģeogrāfija == Āžu kalns atrodas Raudas mežā, dienvidos no Tukuma, un ir daļa no reljefa joslas, ko vietējā tradīcijā mēdz dēvēt par "Māras līkloci" — trim secīgiem pauguru viļņiem, kur pirmo veido [[Milzukalns]] un Āžu kalns, otro — pati Tukuma pilsētas vieta, bet trešo — [[Lielais kalns]], [[Pavārkalns]] un [[Tukuma pilskalns]].<ref name=":0" /> Kalna reljefam raksturīga izteikta, iegarena forma, kas atgādina āža ķermeni — tā cēlies arī nosaukums. Takas gājējs secīgi šķērso kalna "asti", "krustus", izliekto "muguru", "skaustu" un "galvu" ar "ragu" vietām, beidzot pie stāvās "pieres" un "purna". Kalna virsotnes daļa ir salīdzinoši šaura — 5–8 m plats "mugurkauls" —, un nokāpiens no "pieres" ir stāvs. Netālu no kalna "astes" atrodas arī divi piltuvveida iedobumi, kuru izcelsme skaidrota gan ar ledāju kušanas procesiem, gan vietējā folklorā — kā [[Triecienkrāteris|meteorīta krāteri]].<ref name=":0" /> == Skati un taka == Netālu no Āžu kalna – 110 m augsta kalna atzarojuma, skaidrā laikā paveras skats uz apkārtni, tostarp uz apmēram 5 km attālo [[Durbes muiža|Durbes pili]] pie Tukuma. Pāri kalnam ved Āža taka, savukārt lēzenāka, mierīgāka taka ved uz Svētbirzi kalna "galvas" daļā — vietu, kas tiek raksturota kā piemērota klusai atpūtai. Taku maršrutus izveidojusi literāte [[Guna Roze]].<ref name=":0" /> == Nostāsti un leģendas == Ar Āžu kalnu saistīti vairāki folkloras teksti un nostāsti, tostarp par tajā kādreiz mītošu, vēlāk nogrimušu pili un tās iemītniekiem. Kalns pieminēts arī teologa [[Ralfs Kokins|Ralfa Kokina]] apkopotajos Kurzemes vilkaču nostāstos, un pēc šī darba nosaukumā gūts iedvesmas ikgadējam meža skrējienam "Vilkaču maratons" — vienam no grūtākajiem mežu taku [[Maratons|maratoniem]] [[Latvija|Latvijā]], kas notiek Āžu kalnā un tā apkārtnē (42 km distance pa 13 apļiem, ar vairāk nekā 2000 augstuma metru pieaugumu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vilkacumaratons.lv/|title=Vilkaču maratons 2026|website=www.vilkacumaratons.lv|access-date=2026-07-09}}</ref> Vietējās leģendās tūristiem Āžu kalnam un tam pāri ejošajam takas maršrutam tiek piedēvēta īpaša enerģētika — te atrodoties vairāki uguns [[Ādere|āderu]] krustpunkti, un kalnu šķērsojot arī [[Lieldienas|Lielās dienas]] saules ceļa josla, kas caur Raudas mežu un Tukumu ejot kā vienīgā šāda josla uz Zemes. == Atsauces == [[Kategorija:Latvijas pauguri]] [[Kategorija:Ziemeļkursas augstiene]] [[Kategorija:Sēmes pagasts]] p0shrgjlnqsg8d4718emr0mdbhfujdg 0 638989 4539449 4518130 2026-10-24T23:47:03Z ~2026-56852-69 152301 4539449 wikitext text/x-wiki '''Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena''' ir [[Latvija|Latvijā]] noteikta atceres diena, kas katru gadu tiek atzīmēta [[17. marts|17. martā]]. Tā veltīta Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņai un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai [[Latvijas okupācija|okupācijas periodā]]. Piemiņas dienas mērķis ir godināt cilvēkus, kuri Latvijas okupācijas laikā dažādos veidos pretojās okupācijas režīmiem un centās saglabāt ideju par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Tā aptver gan politisko un pilsonisko pretošanos, tostarp Latvijas Centrālās padomes darbību, gan bruņoto pretošanos, ko pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] īstenoja [[Latvijas nacionālie partizāni]]. == Vēsture == 17. marts par piemiņas dienas datumu izvēlēts saistībā ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1944. gada 17. martā profesora [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandam]], kurā tika pieprasīta Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana un uzsvērta Latvijas Republikas juridiskā nepārtrauktība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}</ref> Datums simboliski saistīts arī ar [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] pretošanos padomju okupācijas režīmam. 1949. gada 17. martā [[Īle]]s mežos savu pēdējo kauju izcīnīja apvienota latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu grupa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/338905-simboliski-piesatinats-datums-17-marts-nacionalas-pretosanas-kustibas-diena-2022 |title=Simboliski piesātināts datums. 17. marts — Nacionālās pretošanās kustības diena |publisher=LV portāls |date=2022-03-17 |access-date=2026-09-05}}</ref> 2019. gadā Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja [[Latvijas Republikas Saeima|Saeimai]] noteikt 17. martu par oficiālu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Prezidents norādīja uz nepieciešamību sabiedrības vēsturiskajā atmiņā nostiprināt zināšanas par pretošanos gan [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas režīmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |date=2019-10-01 |access-date=2026-09-05}}</ref> 2021. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot 17. martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Pirmo reizi kā oficiāla valsts atceres diena tā tika atzīmēta 2022. gada 17. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2370 |title=Latvijas Republikas 13. Saeimas 2022. gada 17. marta sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |access-date=2026-09-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Nacionālie partizāni]] qp22pvd6u577deh00b7xmcmartcoyj8 0 639318 4539326 4520273 2026-10-24T12:56:51Z Biafra 13794 4539326 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Ķerkliņu ezers |attēls=Ķerkliņu ezera dienvidrietumu krasts.jpg |paraksts=Ezera dienvidrietumu krasts | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=31 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=40 | gar_s=42 | gar_EW=E |platība= |garums=2,6 |platums=0,35 |Vid_dziļums=7,1 |Max_dziļums=13,0 |tilpums=0,0025 |augstums_vjl=101 |izteka=[[Ezere (upe)|Ezere]] |baseins= |valstis=[[Latvija]] |salas= |pilsētas= }} '''Ķerkliņu ezers''' (arī '''Kerkliņu''', '''Ķērkliņu''' un '''Ķērliņu''' ezers)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=74209|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> ir caurteces [[ezers]] [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]], [[Zvārde (dabas liegums)|Zvārdes dabas liegumā]]. Fizioģeogrāfiski ezers atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s [[Lielauces pauguraine]]s<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://copesvieta.weebly.com/310275rkli326a-ezers.html|title=Ķērkliņa ezers|website=www.copesvieta.weebly.com|access-date=2026-09-10}}</ref> [[subglaciālā vaga|subglaciālā vagā]], izstieptās formas dēļ ziemeļdaļā atgādina upi. No [[Svētaiņu ezers|Svētaiņu ezera]] puses caurtek [[Ezere (upe)|Ezere]], ietek [[Alīdas strauts]], [[Grīvu strauts]] un daži mazāki strauti. Ūdens brūngans, polihumozs. Krasti dienvidu pusē purvaini, plaša [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālītes|vilkvālīšu]] josla ezera DA un D daļā. Arī ziemeļgalā pie Ezeres ietekas krasts zems un purvains. Piekraste šeit dūņaina, aizaugusi ar [[grīšļi]]em, [[Lēpes|lēpēm]], [[Ūdensgundegas|ūdensgundegām]] un citiem seklūdens augiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2020/|title=Ķerkliņu ezers|website=www.ezeri.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> Citur ziemeļu pusē krasti augsti un vietām stāvi, tajos meži ([[egles]], [[ozoli]], [[Melnalksnis|melnalkšņi]])<ref name=":1" /> un lauksaimniecības zemes. Dibens smilšains, vietām siekstains. Maksimālā dziļuma mērījumi dažādos laikos uzrādījuši ļoti atšķirīgus datus: 1972. gadā izmērīti 32 metri, 1996. — 8,8 metri, bet 2009. — 13 metri.<ref name=":1" /> Krasta līnijas garums 5,6 km.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.copeslapa.lv/udns/kerklez.htm|title=Ķerkliņu ez.|website=www.copeslapa.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> Agrāk ūdens līmenis bijis augstāks, tas pazeminājās pēc 1958.—1959. gadā veiktās iztekošās Ezeres (Ezerupes) "regulēšanas".<ref name=":1" /> No zivīm ezerā mīt [[asaris]], [[līdaka]], [[rauda]], [[līnis]], [[plaudis]], arī [[vēži]].<ref name=":1" /> Daži avoti atzīmē arī [[Rudulis|rudulus]] un abu veidu [[karūsas]].<ref name=":0" /> Zvejas tiesības ezerā pieder valstij, ezers ir publiskā ūdenstilpe.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Saldus novada ezeri]] [[Kategorija:Zvārdes pagasts]] mwpt2v44g26wd8umedwzh1a5q98set3 4539327 4539326 2026-10-24T12:57:34Z Biafra 13794 t. 4539327 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste |ezers=Ķerkliņu ezers |attēls=Ķerkliņu ezera dienvidrietumu krasts.jpg |paraksts=Ezera dienvidrietumu krasts | map = Latvija | plat_d=56 | plat_m=31 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=22 | gar_m=40 | gar_s=42 | gar_EW=E |platība= |garums=2,6 |platums=0,35 |Vid_dziļums=7,1 |Max_dziļums=13,0 |tilpums=0,0025 |augstums_vjl=101 |izteka=[[Ezere (upe)|Ezere]] |baseins= |valstis=[[Latvija]] |salas= |pilsētas= }} '''Ķerkliņu ezers''' (arī '''Kerkliņu''', '''Ķērkliņu''' un '''Ķērliņu''' ezers)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=74209|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> ir caurteces [[ezers]] [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Zvārdes pagasts|Zvārdes pagastā]], [[Zvārde (dabas liegums)|Zvārdes dabas liegumā]]. Fizioģeogrāfiski ezers atrodas [[Austrumkursas augstiene]]s [[Lielauces pauguraine]]s<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://copesvieta.weebly.com/310275rkli326a-ezers.html|title=Ķērkliņa ezers|website=www.copesvieta.weebly.com|access-date=2026-09-10}}</ref> [[subglaciālā vaga|subglaciālā vagā]], izstieptās formas dēļ ziemeļdaļā atgādina upi. No [[Svētaiņu ezers|Svētaiņu ezera]] puses caurtek [[Ezere (upe)|Ezere]], ietek [[Alīdas strauts]], [[Grīvu strauts]] un daži mazāki strauti. Ūdens brūngans, polihumozs. Krasti dienvidu pusē purvaini, plaša [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālītes|vilkvālīšu]] josla ezera DA un D daļā. Arī ziemeļgalā pie Ezeres ietekas krasts zems un purvains. Piekraste šeit dūņaina, aizaugusi ar [[grīšļi]]em, [[Lēpes|lēpēm]], [[Ūdensgundegas|ūdensgundegām]] un citiem seklūdens augiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2020/|title=Ķerkliņu ezers|website=www.ezeri.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> Citur ziemeļu pusē krasti augsti un vietām stāvi, tajos meži ([[egles]], [[ozoli]], [[Melnalksnis|melnalkšņi]])<ref name=":1" /> un lauksaimniecības zemes. Dibens smilšains, vietām siekstains. Maksimālā dziļuma mērījumi dažādos laikos uzrādījuši ļoti atšķirīgus datus: 1972. gadā izmērīti 32 metri, 1996. — 8,8 metri, bet 2009. — 13 metri.<ref name=":1" /> Krasta līnijas garums 5,6 km.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.copeslapa.lv/udns/kerklez.htm|title=Ķerkliņu ez.|website=www.copeslapa.lv|access-date=2026-09-10}}</ref> Agrāk ūdens līmenis bijis augstāks, tas pazeminājās pēc 1958.—1959. gadā veiktās iztekošās Ezeres (Ezerupes) "regulēšanas".<ref name=":1" /> No zivīm ezerā mīt [[asaris]], [[līdaka]], [[rauda]], [[līnis]], [[plaudis]], arī [[vēži]].<ref name=":1" /> Daži avoti atzīmē arī [[Rudulis|ruduļus]] un abu veidu [[karūsas]].<ref name=":0" /> Zvejas tiesības ezerā pieder valstij, ezers ir publiskā ūdenstilpe.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Saldus novada ezeri]] [[Kategorija:Zvārdes pagasts]] 3ovsf8bui3eb9qgwthv69h3auh5a38y 0 640826 4539509 4537562 2026-10-25T06:28:34Z Kleivas 2704 4539509 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Maratons vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg |image_size = 250 |caption = Skrējēji pirms sacensību sākuma |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs) |date = 1900. gada 30. augusts |competitors = 32 |nations = 4 |gold= [[Tomass Hikss]] |goldNOC = USA |silver= [[Alberts Korijs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Artūrs Lī Ņūtons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Maratons vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Melors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordons]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos. Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos. Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}</ref> Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]]. == Sacensību formāts == [[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku. Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.<ref name="Smithsonian">{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}</ref> Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.<ref name="Smithsonian" /> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 30. augusts (Otrdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} (*) — ''distances garums bija 40 kilometri.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Sacensību kopsavilkums == Maratona laikā [[Džons Lordons|Džonam Lordonam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Melors|Semiju Meloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Melors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.<ref name="CBOTO">{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |url=https://archive.org/details/completebookofol0000wall |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=[https://archive.org/details/completebookofol0000wall/page/44 44]–45}}</ref> [[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.<ref name="Smithsonian" /> Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā. Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā. [[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.<ref>{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}</ref> 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.<ref name="Smithsonian" /> Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.<ref name="Smithsonian" /> Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.<ref name="Smithsonian" /><ref>{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}</ref> Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.<ref name="Smithsonian" /> <gallery mode="packed" widths="150" heights="195"> Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Melors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai). Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu. Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena. </gallery> === Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem === Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.<ref name="genty-joh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}</ref><ref name="genty-cbeh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}</ref> Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]]. 2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts. === Dehidratācija === Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par "tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]" (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē. == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 || |- | 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <del>3:13:00</del>|| ''Diskvalifikācija'' |- | rowspan="17"| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Lordons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Semjuels Melors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}} * {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]] iacl5jeg7qdj4bdew2ol22joqn6xnmw 4539516 4539509 2026-10-25T06:37:29Z Kleivas 2704 4539516 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Maratons vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = 1904 Olympics- Runners lined up at start of Marathon Race, receiving instructions immediately prior to start.jpg |image_size = 250 |caption = Skrējēji pirms sacensību sākuma |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} (starts un finišs) |date = 1900. gada 30. augusts |competitors = 32 |nations = 4 |gold= [[Tomass Hikss]] |goldNOC = USA |silver= [[Alberts Korijs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Artūrs Lī Ņūtons]] |bronzeNOC = USA |win_value= |prev = [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900 Parīze]] |next = ''[[Vieglatlētika 1908. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1906 Atēnas (neof.)]]'' <br/> [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908 Londona]] }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Maratons vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 3. septembrī [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56131 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Marathon, Men |accessdate=2026. gada 1. oktobris}}</ref> Maratona distances garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Šī skriešanas disciplīna bija visplašāk pārstāvētā disciplīna (sportistu un valstu ziņā) vieglatlētikas sacensībās 1904. gada Sentluisas spēlēs. Sacensības tika aizvadītas dienas karstākajā laikā pa putekļainiem lauku ceļiem ar ļoti ierobežotu ūdens pieejamību. Lai gan sacensībās startēja 32 sportisti, finišu sasniedza tikai 14 skrējēji. Sliktās organizācijas un tiesāšanas dēļ šīs sacīkstes izvērtās par īstu absurditāti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 1. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Marathon |accessdate=2020. gada 1. oktobris}}</ref> Šī bija trešā reize, kad olimpiskajās spēlēs tika rīkots [[maratons]]. Arturs Lī Ņūtons no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija vienīgais [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu maratona]] dalībnieks, kurš startēja atkārtoti, savukārt starp citiem ievērojamiem amerikāņu skrējējiem bija pēdējo triju [[Bostonas maratons|Bostonas maratonu]] uzvarētāji: [[Semjuels Melors]] (uzvarēja 1902. gadā), [[Džons Lordāns]] (uzvarēja 1903. gadā) un [[Maikls Springs]] (uzvarēja 1904. gadā). [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] un [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi, savukārt ASV bija vienīgā valsts, kuras skrējēji bija piedalījušies visos trijos pirmajos olimpiskajos maratonos. Maratonā startēja arī pirmie divi tumšādainie sportisti [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē — divi [[cvani|cvanu]] tautības vīrieši [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]], kuri Sentluisā bija ieradušies kā daļa no Dienvidāfrikas ekspozīcijas [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādes]] ietvaros. Abi iepriekš bija strādājuši par tālbraucējiem, ziņnešiem nesen notikušajā [[Otrais būru karš|Otrajā būru karā]]. Lai gan dažos avotos minēts, ka abi skrējuši basām kājām, sacensību laikā uzņemtajās fotogrāfijās Mašiani ir redzams apavos. Sākotnēji kā šķietamais uzvarētājs tika sveikts [[Frederiks Lorcs]], tomēr vēlāk viņu diskvalificēja, jo daļu distances viņš bija nobraucis ar automašīnu. Par faktisko uzvarētāju kļuva [[Tomass Hikss]], kurš distances beigās bija tuvu spēku izsīkumam un cieta no halucinācijām — tā bija blakusparādība tam, ka viņa treneri sportistam bija devuši [[brendijs|brendiju]], jēlas [[Ola (pārtika)|ola]]s un [[strihnīns|strihnīnu]]. Sudraba medaļu ieguva [[Alberts Korijs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Artūrs Lī Ņūtons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men |title=St. Louis 1904 Athletics marathon men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2026. gada 1.oktobris}}</ref> Ceturtās vietas ieguvējs [[Andarīns Karvahals]] no Kubas sacensību laikā ieturēja pusdienlaika snaudu pēc tam, kad bija ieēdis sabojājušos [[ābols|ābolus]]. == Sacensību formāts == [[Attēls:Carte Marathon St-Louis-1904 EN.svg|thumb|Maratona distance|left]] Tajā laikā maratona distance vēl nebija standartizēta; Sentluisā trases garums bija 24 jūdzes un 15 jardi (40 km). Organizatori maratona startu deva plkst. 15:00 pēcpusdienā, lai gan vairums mūsdienu maratonu sākas agri no rīta, lai izmantotu dienas vēsāko laiku. Sacensību sākumā skrējēji veica piecus apļus jeb 1,67 jūdzes (2,68 km) pa [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]] skriešanas celiņu. Pārējā trases daļa veda pa putekļainiem lauku ceļiem, kur sacensību tiesneši brauca transportlīdzekļos tieši pirms un aiz skrējējiem: tas radīja putekļu mākoņus, kas vēl vairāk pasliktināja jau tā smagos karstuma un mitruma apstākļus, starta brīdī temperatūrai sasniedzot aptuveni 90 °F (32 °C). Maršrutu nācās mainīt pēdējā brīdī, jo ceļus [[Krīvkēra]]s apkārtnē bija izskalojušas lietavas.<ref name="Smithsonian">{{cite magazine |last=Abbott |first=Karen |author-link=Karen Abbott |date=August 7, 2012 |title=The 1904 Olympic Marathon May Have Been The Strangest Ever |department=History |url=http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747 |url-status=live |magazine=[[Smithsonian (magazine)|Smithsonian]] |access-date=24 May 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140209105905/http://www.smithsonianmag.com/history/the-1904-olympic-marathon-may-have-been-the-strangest-ever-14910747/ |archive-date=February 9, 2014}}</ref> Tāpat trase maratona laikā netika atbrīvota no šķēršļiem; skrējējiem nācās izvairīties no pilsētas transporta plūsmas, piegādes ratiem, vilcieniem, tramvajiem un pat cilvēkiem, kuri staidzināja suņus.<ref name="Smithsonian" /> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 30. augusts (Otrdiena) |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Rekordi == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! colspan="5"|Esošie rekordi līdz 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- ! Rekords !! Laiks !! Sportists !! Uzstādīšanas vieta !! Uzstādīšanas datums |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''nebija'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || align=center|'''2:58:50*''' || {{Valsts OS sportists|[[Spiridons Luiss]]|GRE|1896. gada vasaras}} || {{flaga|GRE|old}} [[Atēnas]], [[Grieķija]] || 1896. gada 10. aprīlis |- ! colspan="5"|Labotie/ Uzstādītie rekordi pēc 1904. gada vasaras olimpiskajām spēlēm |- | '''Pasaules rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |- | '''Olimpiskais rekords''' || colspan="4"|''netika labots'' |} (*) — ''distances garums bija 40 kilometri.'' == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:1904 Thomas J Hicks.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Albert Corey.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Arthur Newton.jpg|140px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Sacensību kopsavilkums == Maratona laikā [[Džons Lordāns|Džonam Lordānam]], kurš bija uzvarējis [[1903. gada Bostonas maratons|1903. gada Bostonas maratonā]], pēc 10 jūdzēm (16 km) sākās spēcīga vemšana, un viņš izstājās. Arī [[1902. gada Bostonas maratons|1902. gada Bostonas maratona]] uzvarētāju [[Semjuels Melors|Semiju Meloru]] pievārēja putekļi; par spīti tam, ka distances vidusdaļā viņš bija līderis, Melors zaudēja orientāciju un galu galā izstājās pēc 14,5 jūdzēm (23,3 km). Vēl viens dalībnieks, kurš sacensību laikā bija tuvu nāvei, bija amerikānis [[Viljams Garsija]]. Viņu atrada bezsamaņā guļam uz maratona trases ceļa ar smagiem iekšējo orgānu bojājumiem, ko bija izraisījusi tiesnešu automašīnu pacelto putekļu mākoņu ieelpošana.<ref name="CBOTO">{{cite book |author=Wallechinsky, David |title=The Complete Book of the Olympics |url=https://archive.org/details/completebookofol0000wall |publisher=Penguin Books |year=1984 |isbn=0140066322 |location=New York |pages=[https://archive.org/details/completebookofol0000wall/page/44 44]–45}}</ref> [[Attēls:Fred Lorz Cartoon.png|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|left]] Pirmais finišas līniju pēc trim stundām un 13 minūtēm — vairāk nekā 13 minūtes lēnāk nekā 1900. gada uzvarētāja laiks — sasniedza [[Frederiks Lorcs]]. Pēc tam, kad viņš tika pasludināts par uzvarētāju, Lorcs nofotografējās kopā ar toreizējā ASV prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] meitu Alisi Rūzveltu: viņa uzlika Lorcam galvā vainagu un jau gatavojās pasniegt zelta medaļu, kad skatītāji paziņoja, ka Lorcs nav noskrējis visu distanci. Patiesībā Lorcs krampju dēļ bija izstājies no sacensībām pēc devītās jūdzes un devies atpakaļ uz stadionu ar automašīnu, brauciena laikā mājot gan skatītājiem, gan pārējiem skrējējiem. Kad automašīna 19. jūdzē salūza, viņš atgriezās trasē un vieglā skrējienā šķērsoja finiša līniju.<ref name="Smithsonian" /> Kad saniknotie sacensību tiesneši vērsās pie Lorca ar šīm apsūdzībām, viņš nekavējoties atzinās savā viltībā. Viņam tika piespriesta mūža diskvalifikācija. Taču 1905. gada 19. februārī sods tika mīkstināts uz sešiem mēnešiem jo Lorcs bija oficiāli atvainojies un tika secināts, ka viņam nebija nodoma veikt krāpšanu. Vēlāk, 1905. gadā, Lorcs uzvarēja Bostonas maratonā. [[Attēls:1904 Olympics- Thomas J. Hicks, Boston, winner of the Marathon Race resting in a car after the finish.jpg|thumb|1904. gada karikatūra, kurā attēlots Lorcs, braucot ar automašīnu maratona laikā|right]] Par sacensību uzvarētāju galu galā kļuva [[Tomass Hikss]], lai gan viņš izmantoja dažāda veida palīdzību, kas mūsdienās būtu stingri aizliegta.<ref>{{cite web |url=https://olympics.com/ioc/1967-creation-of-the-ioc-medical-commission |title=1967: Creation of the IOC Medical Commission |website=olympics.com}}</ref> 10 jūdzes (16 km) pirms finiša Hikss atradās vadībā ar 1,5 jūdžu (2,4 km) pārsvaru, taču viņa treneriem nācās viņu atturēt no apstāšanās un apgulšanās trases malā. No tā brīža līdz pat sacīkšu beigām Hikss saņēma vairākas devas [[strihnīns|strihnīna]] (izplatīta žurku inde, kas nelielās devās stimulē nervu sistēmu), kas bija sajaukts ar [[brendijs|brendiju]] un [[ola (pārtika)|olas baltumu]]. Šis ir pirmais oficiāli zināmais veicinošu vielu ([[dopings|dopinga]]) lietošanas gadījums atjaunotajās olimpiskajās spēlēs.<ref name="Smithsonian" /> Viņš turpināja cīnīties uz priekšu, ciešot no halucinācijām, un lielāko daļu atlikušās distances spēja tikai soļot. Kad viņš sasniedza stadionu, atbalsta komanda viņu pārnesa pār finiša līniju, turot gaisā, kamēr Hikss cilāja kājas, it kā joprojām skrietu. Hiksam bija nepieciešams nestuves, lai viņu nogādātu prom no skriešanas celiņa, un viņš stadionā varētu būt miris, ja viņam palīdzību nebūtu snieguši četri ārsti. Maratona laikā viņš zaudēja 8 mārciņas (3,6 kg) svara.<ref name="Smithsonian" /> Maratonam pēdējā brīdī pievienojās arī kubiešu pastnieks [[Andarīns Karvahals]]. Viņš [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] azartspēlēs zaudējis visu savu naudu, viņš līdz [[Sentluisa]]i nokļuva ar autostopiem un bija spiests skriet parastās ikdienas drēbēs, kurām apgrieza staras, lai pārvērstu tās par šortiem. Viņš skrienot maratona distanci bija piestājis pie kāda augļu dārza, lai paēstu ābolus, kas izrādījās sabojājušies. Sabojātie āboli viņam izraisīja spēcīgus [[kuņģis|kuņģa krampjus]], tāpēc viņam nācās apgulties un ieturēt pusdienlaika snaudu. Par spīti pašsajūtas traucējumiem un ieturētajai pauzei, Karvahalam tomēr izdevās finišēt ceturtajā vietā.<ref name="Smithsonian" /><ref>{{cite book |last1=Martin |first1=David E. |last2=Gynn |first2=Roger W. H. |title=The Olympic Marathon |publisher=Human Kinetics |year=2000 |isbn=978-0-88011-969-6 |page=[https://archive.org/details/olympicmarathon00mart/page/50 50] |url=https://archive.org/details/olympicmarathon00mart |via=Internet Archive}}</ref> Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] finišēja attiecīgi devītajā un divpadsmitajā vietā. Taunjanem sasniegt labāku rezultātu traucēja suns, kurš viņu padzina aptuveni jūdzi nost no trases maršruta.<ref name="Smithsonian" /> <gallery mode="packed" widths="150" heights="195"> Attēls:First runners leaving the stadium during the 1904 Olympic Marathon Race. (Mellor and Spring in front of referees' automobile).jpg|Pirmie skrējēji pamet stadionu (Melors un Ņūtons priekšgalā tiesnešu automašīnai). Attēls:Carvajal1904.jpg|kubietis [[Andarīns Karvahals]] ceļā uz ceturto vietu. Attēls:1904 Olympic Marathon participants, Len Tau (left) and Jan Mashiani of the Tswana tribe of South Africa.jpg|Dienvidāfrikas pārstāvji [[Lens Taunjane]] un [[Jans Mašiani]] pirms skrējiena. </gallery> === Apsūdzības Hiksa veiktiem pārkāpumiem === Vēsturnieks Klemenss Žantī, balstoties uz saviem pētījumiem, ir izteicis viedokli, ka maratona galīgais vietu sadalījums un rezultāti būtu jāpārskata. Atsaucoties uz diviem 1905. gada oficiālajiem ziņojumiem par sacensībām — sacensību direktora Čārlza Dž. P. Lūkasa ziņojumu un [[Džeimss Edvards Salivens|Džeimsa Edvarda Salivena]] ziņojumu izdevumam ''Spalding's Athletic Almanac'' —, Žantī apgalvo, ka Hiksam tika nodrošināts automašīnas pavadījums un divi tiesneši viņu fiziski atbalstījuši (vai nesuši) distances pēdējā posmā. Tāpat viņam tika dots strihnīns, sajaukts ar olas baltumu un brendiju, lai gan sacensību organizatori pirms starta bija skaidri paziņojuši, ka nekāda palīdzība skrējējiem nebūs atļauta.<ref name="genty-joh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=The 1904 Olympic Marathon, an unfinished story? Nationalism at any price: from the media construction to the practical realization, the cheating at the Olympic Marathon in 1904 |journal=Journal of Olympic History |volume=31 |issue=3 |year=2023 |pages=28–32 |issn=1085-5165}}</ref><ref name="genty-cbeh">{{cite journal |last=Genty |first=Clément |title=Le Marathon olympique de 1904 : entre organisation hasardeuse et triche assumée, Albert Corey, Murisaltien pris dans l'étau de la diplomatie sportive |journal=Recueil des Travaux du CBEH |publisher=Centre Beaunois d'Études Historiques |volume=42 |year=2024 |issn=1623-4677}}</ref> Žantī velk paralēles ar Lorca diskvalifikāciju par līdzīgas palīdzības saņemšanu, kā arī ar [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|1908. gada olimpisko spēļu maratonu]], kurā amerikāņu pārstāvji iesniedza protestu par palīdzību, ko pirmais finišējušais [[Dorando Pjetri]] bija saņēmis no britu tiesnešiem, kā rezultātā par uzvarētāju tika pasludināts otrās vietas ieguvējs [[Džons Heipss]]. Žantī pretstata šo gadījumu 1904. gada situācijai, kurā paši amerikāņu pārstāvji sniedza palīdzību Hiksam un neviens protests netika apstiprināts, un uzskata, ka zelta medaļa būtu atpakaļejošā datumā piešķirama [[Alberts Korijs|Albertam Korijam]]. 2023. gadā Žantī vērsās [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko studiju centrā ar lūgumu oficiāli pārskatīt sacensību rezultātus. Centrs atbildēja, ka tā kompetencē neietilpst sacensību norises vietā pieņemto lēmumu apstrīdēšana vai gandrīz pirms 120 gadiem notikušu sacensību rezultātu pārskatīšana. Kopš tā laika Žantī ir pieļāvis iespēju vērsties [[Sporta šķīrējtiesa|Sporta šķīrējtiesā]] (CAS) vai īstenot diplomātisku pieeju ar [[Francijas Nacionālā olimpiskā un sporta komiteja|Francijas Nacionālās olimpiskās un sporta komitejas]] starpniecību. Līdz 2026. gadam oficiālais sacensību vietu sadalījums nav ticis mainīts. === Dehidratācija === Vienīgais ūdens avots sacensību dalībniekiem bija aka aptuveni distances pusceļā (12 jūdžu un 750 jardu jeb 19,998 km atzīmē). Tiesa, Karvahalam izdevās tikt pie ūdens malka no ūdenstorņa aptuveni 6 jūdzes (9,7 km) no starta. [[Džeimss Edvards Salivens]] bija viens no galvenajiem olimpisko spēļu organizatoriem un nenodrošināja nekādus citus ūdens avotus visā 24 jūdžu un 15 jardu garajā maratona trasē, lai gan sacensības notika 32 °C (90 °F) karstumā pa neasfaltētiem, biezu putekļu klātiem ceļiem. Viņa šķietamais iemesls bija veikt pētījumu par "tīšu [[dehidratācija|dehidratāciju]]" (atūdeņošanos); tas kopā ar slikto tiesāšanu noveda pie tā, ka šis maratons noslēdzās ar vissliktāko finišējušo un startējušo dalībnieku attiecību (14 no 32) un lēnāko uzvarētāja laiku — 3:28:53, kas bija tieši par 29 minūtēm lēnāks nekā otrs lēnākais uzvarētāja rezultāts olimpisko spēļu vēsturē. == Rezultāti == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Piezīmes |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Hikss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:28:53 || |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Alberts Korijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:34:52 || |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:47:33 || |- | 4 || align=left|[[Andarīns Karvahals]] || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 5 || align=left|[[Dimitrijs Velulis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 6 || align=left|[[Deivids Knīlends]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 7 || align=left|[[Harijs Brolijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 8 || align=left|[[Sidnijs Hačs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 9 || align=left|[[Lens Taunjane]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 10 || align=left|[[Hristoss Cehuritis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 11 || align=left|[[Harijs Devlins]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 12 || align=left|[[Jans Mašiani]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 13 || align=left|[[Džons Furla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | 14 || align=left|[[Andrejs Oikonomu]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || |- | ''DSQ'' || align=left|[[Frederics Lorcs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <del>3:13:00</del>|| ''Diskvalifikācija'' |- | rowspan="17"| ''DNF'' || align=left|[[Georgijs Dross]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Roberts Faulers (sportists)|Roberts Faulers]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Fojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Viljams Garsija]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Bērijs Hariss]] || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Harilaoss Jannaks]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Edvards Karrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Tomass Kenedijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Džons Lordāns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Joannis Lungics]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Lurids]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Semjuels Melors]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Petrs Pipiless]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Frenks Pīrss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Gajs Porters]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Maikls Springs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |- | align=left|[[Georgijs Vamkaitis]] || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Maratona disciplīnā startēja 32 sportisti no 4 valstīm. Kuba un Dienvidāfrika šajā disciplīnā debitēja ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{flagIOC|USA|1904. gada vasaras|19}} * {{flagIOC|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{flagIOC|GRE|1904. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|CUB|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171704/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-marathon.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56131 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics/marathon-men Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} {{Maratona skriešanas disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — maratons vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratons]] t7d8hzv0x72kt4pryw71xklotgmris9 10 640933 4539503 4538149 2026-10-25T06:05:49Z Pirags 3757 atjaunināju 4539503 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} '''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā''' |- !style="background-color:#E9E9E9" align=left valign=top|Partijas un apvienības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga; ārzemes,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopējais<br>balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9" align=center|% !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Prognozētās<br>deputātu <br>vietas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Izmaiņas |- | align=left| [[Apvienotais saraksts]]<br> * [[Izaugsme]] | 84 160 ('''13''') | 94 440 ('''13''') | 43 525 ('''6''') | 16 332 ('''3''') | 45 435 ('''6''') | 283 892 | 35,288% | '''41''' | {{increase}} 27 |- | align=left| [[Latvija pirmajā vietā]]<br> * [[Kopā Latvijai]] | 37 245 ('''6''') | 23 243 ('''3''') | 11 440 ('''2''') | 25 174 ('''5''') | 8 096 ('''1''') | 105 198 | 13,076% | '''17''' | {{increase}} 9 |- | align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]<br> * [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] | 44 959 ('''7''') | 18 642 ('''3''') | 10 093 ('''1''') | 14 953 ('''3''') | 5 564 ('''1''') | 94 211 | 11,710% | '''15''' | {{increase}} 15 |- | align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | 18 309 ('''3''') | 25 813 ('''3''') | 12 854 ('''2''') | 5 832 ('''1''') | 8 771 ('''1''') | 71 579 | 8,897% | '''10''' | {{decrease}} 2 |- | align=left| [[Progresīvie]]<br> * [[Kustība Par!|Par!]] * [[Mēs – Talsiem un novadam|MTuN]] | 34 294 ('''6''') | 15 401 ('''2''') | 5 535 ('''1''') | 2 748 ('''0''') | 5 404 ('''1''') | 63 382 | 7,878% | '''10''' | {{increase}} 1 |- | align=left| [[Jaunā Vienotība]] | 21 087 ('''3''') | 16 904 ('''2''') | 5 885 ('''1''') | 2 615 ('''0''') | 4 692 ('''1''') | 51 183 | 6,362% | '''7''' | {{decrease}} 18 |- |style="background-color:#E9E9E9" colspan="10"| |- | align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 5 146 (0) | 11 353 (0) | 6 638 (0) | 5 786 (0) | 6 482 (0) | 35 405 | 4,401% | 0 | {{decrease}} 16 |- | align=left| [[Mēs mainām noteikumus]] | 7 576 (0) | 10 693 (0) | 3 759 (0) | 1 721 (0) | 3 830 (0) | 27 579 | 3,428% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Latvijas attīstībai]] | 5 957 (0) | 6 226 (0) | 2 157 (0) | 1 252 (0) | 1 941 (0) | 17 533 | 2,179% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Stabilitātei!]] | 6 303 (0) | 2 151 (0) | 1 028 (0) | 5 515 (0) | 1 065 (0) | 16 062 | 1,997% | 0 | {{decrease}} 10 |- | align=left| [[Austošā Saule Latvijai]] | 3 034 (0) | 3 995 (0) | 1 785 (0) | 468 (0) | 1 414 (0) | 10 696 | 1,330% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Gobzema saraksts]] | 2 434 (0) | 2 643 (0) | 1 390 (0) | 300 (0) | 1 133 (0) | 7900 | 0,982% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Saskaņas Centrs]] | 1 945 (0) | 1 412 (0) | 552 (0) | 1 942 (0) | 747 (0) | 6598 | 0,820% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]] | 740 (0) | 791 (0) | 568 (0) | 224 (0) | 305 (0) | 2628 | 0,327% | 0 | {{steady}} |- class="unsortable" !style="background-color:#E9E9E9"|Nobalsojušo skaits !style="background-color:#E9E9E9"|255 047; 23 627 !style="background-color:#E9E9E9"|236 782 !style="background-color:#E9E9E9"|108 676 !style="background-color:#E9E9E9"|86 685 !style="background-color:#E9E9E9"|96 250 !style="background-color:#E9E9E9"|807 067 !style="background-color:#E9E9E9"| 100% !style="background-color:#E9E9E9"| 100 !style="background-color:#E9E9E9"| |- class="unsortable" |Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits) | 38 | 26 | 13 | 12 | 11 | | | 100 | |- class="unsortable" align=left |colspan="10"|'''Aktivitāte: 51,79% (806 648 vēlētāji)'''<br>Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 16.10.2026 10:43 |}<noinclude> kjft6cgmv4nzks419lyhdx0layxfntg 0 641004 4539557 4531998 2026-10-25T09:07:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.6) 4539557 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Leonīds Sluckis | vārds_orģ = ''Леонид Эдуардович Слуцкий'' | attēls = Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = L. Sluckis 2025. gadā <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1968|1|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava}} | dzīves_vieta = Maskava, Krievija | tautība = [[krievs]] | partija = [[Attēls:Flag of the Liberal Democratic Party of Russia.svg|22px]] [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] (kopš 1999) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, ekonomists | alma_mater = Maskavas Ekonomikas un statistikas institūts | reliģija = pareizticība | paraksts = | piezīmes = }} '''Leonīds Sluckis''' ({{val|ru|Леонид Эдуардович Слуцкий}}; dzimis {{dat|1968|1|4}} [[Maskava|Maskavā]], [[PSRS]] [[KPFSR]]) ir [[Krievija]]s politiķis, ekonomikas zinātņu doktors, [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas]] (KLDP) priekšsēdētājs (kopš 2022. gada), Valsts domes frakcijas vadītājs un Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs. == Biogrāfija == === Izglītība un karjeras sākums === Dzimis 1968. gadā Maskavā. 1996. gadā absolvējis Maskavas Ekonomikas un statistikas institūtu (MESI). Vēlāk aizstāvējis ekonomikas zinātņu kandidāta un doktora disertācijas. 1990. gadu sākumā strādāja Maskavas mērijā un pilsētas valdības struktūrās, kā arī ieņēma amatus banku un finanšu sektorā (bija bankas ''Prominvestbank'' direktoru padomes loceklis). === Politiskā darbība Valsts domē === 1999. gada decembrī Sluckis pirmo reizi tika ievēlēts Krievijas Federācijas [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] (3. sasaukumā) no Vladimira Žirinovska bloka. Kopš tā laika viņš ir ticis pārvēlēts visos nākamajos sasaukumos. No 2000. līdz 2016. gadam darbojās kā Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī bija Krievijas delegācijas loceklis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA). 2016. gada oktobrī (7. sasaukumā) tika ievēlēts par Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju un saglabāja šo amatu arī 8. sasaukumā. === KLDP vadība un 2024. gada prezidenta vēlēšanas === Pēc ilggadējā partijas dibinātāja un līdera [[Vladimirs Žirinovskis|Vladimira Žirinovska]] nāves Sluckis 2022. gada maijā tika ievēlēts par partijas Valsts domes frakcijas vadītāju, bet 2022. gada 27. maijā — par KLDP priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ldpr.ru/party/leader/|title=Председатель ЛДПР|publisher=ЛДПР}} {{Novecojusi saite}}</ref> Sluckis bija KLDP kandidāts 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem ieguva aptuveni 3,2% balsu, ierindojoties pēdējā vietā starp četriem reģistrētajiem kandidātiem. === Nostāja Ukrainas jautājumā un loma sarunās === Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada pavasarī Sluckis tika iekļauts Krievijas oficiālajā delegācijā miera sarunām ar Ukrainu, kas norisinājās Baltkrievijā un vēlāk Stambulā. Sarunām nonākot strupceļā, viņš kļuva par vienu no asākajiem karadarbības aizstāvjiem Krievijas parlamentā. Sluckis publiski pauda atbalstu tā dēvētajai "speciālajai militārajai operācijai", aicināja panākt pilnīgu Ukrainas "demilitarizāciju" un "denacifikāciju", kā arī aktīvi lobēja Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu prettiesisko iekļaušanu Krievijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/58393/|title=«Россия не воюет с Украиной»: представители фракций выступили по теме СВО|publisher=Государственная Дума|date=2023-11-28|access-date=2026-10-04|archive-date=2026-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20260413181754/http://duma.gov.ru/news/58393/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://duma.gov.ru/news/53671/|title=Фракции ГД убеждены в необходимости политического единения в условиях западного давления на Россию|publisher=Государственная Дума|date=2022-03-10|access-date=2026-10-04|archive-date=2025-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20251108055947/http://duma.gov.ru/news/53671/}}</ref> == Skandāli un sankcijas == === Seksuālas uzmākšanās skandāls (2018) === 2018. gada sākumā vairākas žurnālistes (tostarp no telekanāliem ''Doždj'', ''BBC'' un ''RTVI'') publiski apsūdzēja Slucki seksuālā uzmācībā viņa darba kabinetā. Sluckis apsūdzības noraidīja, nosaucot tās par provokāciju. Valsts domes ētikas komisija pēc sūdzību izskatīšanas nepārkāpa deputāta rīcībā pārkāpumus, kā rezultātā virkne neatkarīgo mediju paziņoja par Valsts domes un paša Slucka boikotu. === Korupcijas apsūdzības === [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) un citi pētnieciskie žurnālisti ir publicējuši vairākus pētījumus par Slucka un viņa ģimenes nedeklarētajiem luksusa īpašumiem, dārgām automašīnām un nekustamajiem īpašumiem gan Krievijā, gan ārvalstīs, kuru vērtība būtiski pārsniedza viņa oficiālos ienākumus. === Starptautiskās sankcijas === Saistībā ar aktīvu dalību [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] organizēšanā Sluckis jau 2014. gada martā kļuva par vienu no pirmajām personām, pret kurām sankcijas ieviesa [[ASV]], [[Eiropas Savienība]] un citas rietumvalstis. Pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā viņam noteiktās sankcijas tika paplašinātas; viņš atrodas arī Apvienotās Karalistes, Kanādas, Šveices, Japānas un Ukrainas sankciju sarakstos. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Sluckis, Leonīds}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] m9xklkhxo91pcpk0tas58cj3a44i136 0 641027 4539554 4538574 2026-10-25T08:49:08Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4539554 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''X''' || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 18 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (sportists)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ādams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hāgermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 38 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Melors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Losons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''4''' |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 20 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Vainšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''X''' || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Vieglatlēti]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] p70k8oabbxgv2tcr7b01xfxnuo8vhx4 0 641160 4539368 4539229 2026-10-24T15:54:21Z Lietotaajs 19361 4539368 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". === Pārtraukšana un nākotne === {{Pamatraksts|EA Sports FC}} Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}</ref> 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}</ref> Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}</ref> 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''. == Sērijas spēles == === 1990. gadi === ==== ''FIFA International Soccer'' ==== {{Pamatraksts|FIFA International Soccer}} * Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]]) * Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas) Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}</ref> Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.<ref>Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22</ref> Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko "Mega Drive" spēļu sarakstā.<ref name="Atsauce-1">Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994</ref> ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko "Mega-CD" spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.<ref name="Atsauce-1" /> Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}</ref> Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}</ref> ==== ''FIFA 95'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}} * Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]]) * Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' * Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,<ref name="Atsauce-2">{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}</ref> ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.<ref name="Atsauce-2" /> Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas. ==== ''FIFA 96'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 96}} * Vāka sportisti: [[Joans Sabau|Joans Ovidiu Sabau]] un [[Džeisons Makatīrs]] (Eiropas versija) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[32X]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1995. gada 30. septembris Šī ir pirmā ''FIFA'' spēle, kurā ''Saturn'', ''PlayStation'', ''MS-DOS'' un ''Windows'' platformās tika izmantota reāllaika 3D grafika, ko nodrošināja tehnoloģija ar nosaukumu „Virtual Stadium”. Tā ir arī pirmā sērijas spēle, kurā spēlētājiem tika norādīti futbolistu īstie vārdi un pozīcijas, kā arī ieviesti rīki spēlētāju reitingu pārvaldībai, pāreju veikšanai un komandu pielāgošanai. Tomēr Brazīlijas komandām pārsvarā bija neprecīzi spēlētāju sastāvi, un dažās no tām bija iekļauti pat futbolisti, kuri jau sen bija beiguši profesionālo karjeru. Šī problēma tika novērsta tikai spēlē ''FIFA 99''. Savukārt ASV līga sastāvēja tikai no izdomātām komandām un spēlētāju sastāviem. „[[Major League Soccer]]” bija izveidota tikai dažus mēnešus pirms spēles iznākšanas, taču tās komandas ''FIFA'' spēlēs sāka parādīties tikai sākot ar ''FIFA 2000''. ''Super NES'' un ''Mega Drive'' versijās tika izmantota atjaunināta ''FIFA 95'' spēles dzinēja versija ar jaunām komandām un grafiku. Tā ir arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā tika iekļauts spēlētāju un komandu redaktors, taču šī funkcija bija pieejama tikai ''Mega Drive'' un piektās paaudzes konsoļu versijās. Turklāt līdzās astoņām iepriekšējā spēlē pieejamajām nacionālajām līgām tika ieviestas vēl trīs jaunas līgas: [[Skotijas Futbola līgas Premjerdivīzija]], ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' un [[Malaizijas futbola Superlīga|Malaizijas Superlīga]]. Šāds līgu klāsts tika saglabāts arī nākamajās divās spēlēs. Šī bija arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā bija pilnvērtīgs ievadvideo. ==== ''FIFA 97'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 97}} * Vāka sportisti: [[Deivids Žinola]] (Eiropas versija); [[Bebetu]] (pārējā pasaulē) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Super NES]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1996. gada 30. novembris Lielākais jaunievedums spēlē ''FIFA 97'' bija seši pret seši telpu futbola režīms un daudzstūru modeļos veidoti spēlētāji. Spēlētāju kustību animācijām tika izmantota [[kustību tveršanas tehnoloģija]] (''motion capture''), par kuras modeli kalpoja [[Deivids Žinola]]. Spēlē bija pieejams ievērojami lielāks spēlējamo līgu skaits no Anglijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Malaizijas. Šajās spēles versijās bija iekļauti arī komentāri, kurus sniedza [[Džons Motsons]] kopā ar [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], savukārt spēles ievadā skatītājus sagaidīja [[Dess Linems]]. ==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ==== {{Pamatraksts|FIFA: Road to World Cup 98}} * Vāka sportisti: [[Rojs Lasiters]] (ASV); [[Deivids Bekhems]] (Apvienotā Karaliste); [[Paolo Maldīni]] (Itālija); [[Deivids Žinola]] (Francija); [[Andreass Mellers]] (Vācija); [[Rauls Gonsaless|Rauls]] (Spānija) * Galvenā dziesma: „[[Song 2]]” — ''[[Blur]]'' * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Nintendo 64]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1997. gada 8. novembris Šī spēle iezīmēja jauna izaugsmes posma sākumu ''FIFA'' sērijā. Tajā tika ieviests pilnveidots grafikas dzinējs, komandu un spēlētāju pielāgošanas iespējas, 16 stadioni, uzlabots [[mākslīgais intelekts]], režīms „Ceļš uz Pasaules kausu” (''Road to World Cup''), kurā bija iekļautas visas FIFA reģistrētās nacionālās izlases, kā arī licencēts skaņu celiņš ar tā laika populāru mūziķu dziesmām. Spēlē bija iekļauti daudzu izlašu precīzi spēlētāju sastāvi, kurus varēja izmantot, izsaucot futbolistus uz nacionālo komandu spēlēm apļa turnīra formāta kvalifikācijas režīmos. Vēl viens jaunievedums bija iespēja manuāli mainīt [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] stingrības līmeni. Tas ļāva panākt, ka daži [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumi]] paliek nepamanīti vai netiek sodīti. Turklāt ''FIFA 98'' bija pirmā sērijas spēle, kurā [[Aizmugure (futbols)|aizmugures noteikums]] tika ieviests korekti. Iepriekšējās spēlēs spēlētājs, kurš atradās aizmugures pozīcijā un darīja jebko citu, nevis skrēja, tika sodīts par aizmuguri pat tad, ja bumba tika piespēlēta atpakaļ. ''FIFA 98'' spēles 32 bitu versijā šī problēma tika novērsta — [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] par aizmuguri tika piešķirts tikai tad, ja bumba tika piespēlēta aptuveni tajā virzienā, kur atradās aizmugures pozīcijā esošais spēlētājs. ''FIFA 98'' bija arī pirmā sērijas spēle ar licencētu skaņu celiņu. Spēles ievadā skanēja grupas ''[[Blur]]'' dziesma „[[Song 2]]”. Tā bija pēdējā ''FIFA'' spēle, kas tika izdota 16 bitu spēļu konsolēm, uz kurām šī sērija sākotnēji bija radusies. ==== ''FIFA 99'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 99}} * Vāka sportisti: [[Deniss Bergkamps]] (pasaules versija); [[Keisijs Kellers]] (ASV); [[Fabjēns Bartēzs]] (Francija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Olafs Tons]] (Vācija); [[Rui Košta (futbolists)|Ruī Košta]] (Portugāle); [[Kristians Vjēri]] (Itālija); [[Ans Džonhvans]] (Dienvidkoreja); [[Fernando Morjentess]] (Spānija); [[Džeisons Krīss]] (ASV beta versija) * Galvenā dziesma: „[[The Rockafeller Skank]] (Remix)” — ''[[Fatboy Slim]]'' * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Nintendo 64]]'' * Izdošanas datums: 1998. gada 30. novembris ==== ''FIFA 2000'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2000}} * Galvenā dziesma: „[[It's Only Us]]” — [[Robijs Viljamss]] * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Sols Kempbels]] (Apvienotā Karaliste); [[Vinčenco Montella]] (Itālija); [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] (Spānija); [[Emanuels Petī]] (Francija); [[Jāps Stams]] (Nīderlande); [[Vasilioss Cjartass]] (Grieķija); [[Mehmets Šolls]] (Vācija); [[Simau Sabrosa|Simau]] (Portugāle); [[Edijs Poups]] (ASV); [[Rai (futbolists)|Rai]] (Brazīlija); [[Pērs Zeterbergs]] (Zviedrija); [[Džovani Roso]] (Izraēla); [[Kims Bjondži]] (Dienvidkoreja); [[Kiatisaks Senamuangs|Kiatisuks Senamuangs]] (Taizeme) * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Game Boy Color]]'' * Izdošanas datums: 1999. gada 26. oktobris Šajā FIFA sērijas spēles versijā bija iekļautas vairāk nekā 40 „klasiskās” komandas, ļaujot spēlētājiem izvēlēties arī futbolā jau karjeru beigušās leģendas. Spēlē pirmoreiz tika iekļauta ''[[Major League Soccer]]'', aizstājot iepriekšējās spēlēs izmantoto izdomāto „Amerikas” līgu. Tāpat tika pievienotas [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas]], [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas]], [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas]] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas]] nacionālās līgas, lai gan „[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]” spēlē nebija iekļauta. Savukārt Portugāles līga tika izņemta. Spēle saņēma neviennozīmīgas atsauksmes tās karikatūriskā grafikas dzinēja un vienkāršotās spēles gaitas dēļ. Tika ieviests pilnīgi jauns dzinējs, lai piešķirtu 3D spēlētāju modeļiem vairāk „emociju”. Kopumā spēle tika uzskatīta par ievērojami vājāku salīdzinājumā ar tās konkurentu. Spēles ''FIFA 2000'' ievadvideo redzams, kā Sols Kempbels piedalās kustību tveršanas (''motion capture'') procesā, lai ierakstītu spēlei nepieciešamās kustības. Pēc tam viņa digitālais tēls spēlē sacenšas pret 1904. gada retro komandu — 1904. gadā tika dibināta [[FIFA]]. Spēlē „Pārējā pasaule” (''Rest of the World'') sadaļā tika iekļauts arī futbola klubs „[[Port Vale F.C.|Port Vale]]”, kuru atbalsta Robijs Viljamss. Tajā laikā klubs spēlēja [[Anglijas Futbola līgas pirmā divīzija|Anglijas Futbola līgas pirmajā divīzijā]]. Lai gan šajā spēles versijā pirmoreiz tika ieviesta ideja par [[Paaugstināšana un pazemināšana|paaugstināšanu]] augstākā līgā un [[Paaugstināšana un pazemināšana|pazemināšanu]] zemākā pēc sezonas beigām, zemāku līgu komandas kā spēlējamas vienības varēja izvēlēties tikai sākot no ''FIFA 2004''. === 2000. gadi === ==== ''FIFA 2001'' ==== ==== ''FIFA Football 2002'' ==== ==== ''FIFA Football 2003'' ==== ==== ''FIFA Football 2004'' ==== ==== ''FIFA Football 2005'' ==== ==== ''FIFA 06'' ==== ==== ''FIFA 07'' ==== ==== ''FIFA 08'' ==== ==== ''FIFA 09'' ==== == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] 7n7l15hrryulagk834w8ptr7ws33o20 4539593 4539368 2026-10-25T09:54:29Z Lietotaajs 19361 4539593 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta videospēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Sega Mega Drive]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date}}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=Polygon |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order}}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> 2011. gadā ''FIFA'' franšīze bija lokalizēta 18 valodās un pieejama 51 valstī. [[Ginesa pasaules rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekordu grāmatā]] tā tika atzīta par pasaulē visvairāk pārdoto [[Sporta videospēle|sporta videospēļu]] franšīzi. Līdz 2021. gadam ''FIFA'' sērijas spēles bija pārdotas vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesindustry.biz/ea-extends-uefa-exclusivity-working-on-multiple-fifa-mobile-games|title=EA extends UEFA exclusivity, working on multiple FIFA mobile games|last=Editor-in-chief|first=James Batchelor Former|website=GamesIndustry.biz|access-date=2026-10-08|date=2021-02-02|language=en}}</ref> 2022. gada 10. maijā tika paziņots, ka ''EA'' un [[FIFA]] 30 gadus ilgā sadarbība beigsies līdz ar licences līguma termiņa beigām. Tas nozīmēja, ka ''[[FIFA 23]]'' būs pēdējā franšīzes spēle, kas tiks izdota ar ''FIFA'' nosaukumu. ''FIFA'' sērijas pēctecis ''EA'' izveidoja jaunu franšīzi — ''[[EA Sports FC]]'', un ''[[EA Sports FC 24]]'' kļuva par pirmo spēli ar jauno nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/fifa-name-change-ea-sports-fc|title=FIFA to Officially Change Its Name to EA Sports FC|last=Skrebels|first=Joe|website=IGN|access-date=2026-10-08|date=2022-05-10|language=en}}</ref> Tādas futbola videospēles kā ''[[Tehkan World Cup]]'', ''[[Sensible Soccer]]'', ''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]'' un ''[[Match Day (videospēļu sērija)|Match Day]]'' tika izstrādātas jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un laikā, kad ''EA Sports'' paziņoja par futbola spēli kā nākamo papildinājumu savai ''EA Sports'' spēļu sērijai, tie jau bija nopietni konkurenti videospēļu tirgū. Sērija sākās ar ''[[FIFA International Soccer]]'', kas 1993. gada nogalē tika izdota uz ''[[Mega Drive]]'' konsoles. Spēle izcēlās ar to, ka bija pirmā futbola videospēle, kurai bija oficiāla licence no [[FIFA]], pasaules futbola pārvaldes organizācijas. Galveno sēriju papildināja arī atsevišķas spēles, kas bija balstītas uz nozīmīgiem futbola turnīriem, piemēram, [[FIFA Pasaules kauss]], [[UEFA Čempionu līga]], [[UEFA Eiropas līga]] un [[Eiropas čempionāts futbolā]], kā arī virkne futbola menedžmenta spēļu. Kopš 1990. gadiem galvenais FIFA franšīzes konkurents ir bijis ''[[Konami]]'' izstrādātā ''[[eFootball]]'' sērija, kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu ''Pro Evolution Soccer'' jeb ''PES''. ''[[FIFA 12]]'' pieder rekords kā “visātrāk pārdotajai sporta spēlei” — pirmajā nedēļā pēc izlaišanas tika pārdoti vairāk nekā 3,2 miljoni spēles eksemplāru, bet mazumtirdzniecībā tika gūti vairāk nekā 186 miljoni ASV dolāru ieņēmumu.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.gamespot.com:80/news/6338168.html|title=FIFA 12 sells 3.2 million in one week - EA|work=Gamespot|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> Pēdējā franšīzes spēle, ko izdeva ''EA Sports'', bija ''[[FIFA 23]]'', kas visā pasaulē tika izlaista 2022. gada 27. septembrī. Tā bija pieejama vairākām spēļu platformām, tostarp ''[[PlayStation 4]]'' un ''[[Xbox One]]''. == Vēsture == {{Izlaišanas gada hronoloģija | 1993 = ''[[FIFA International Soccer]]'' | 1994 = ''[[FIFA Soccer 95]]'' | 1995 = ''[[FIFA Soccer 96]]'' | 1996 = ''[[FIFA 97]]'' | 1997 = ''[[FIFA: Road to World Cup 98]]'' | 1997b = ''[[FIFA 64]]'' | 1998a = ''[[World Cup 98 (video game)|FIFA World Cup 98]]'' | 1998b = ''[[FIFA 99]]'' | 1999 = ''[[FIFA 2000]]'' | 2000 = ''[[FIFA 2001]]'' | 2001 = ''[[FIFA Football 2002]]'' | 2002a = ''[[2002 FIFA World Cup (video game)|2002 FIFA World Cup]]'' | 2002b = ''[[FIFA Football 2003]]'' | 2003 = ''[[FIFA Football 2004]]'' | 2004 = ''[[FIFA Football 2005]]'' | 2005a = ''[[FIFA Street (2005 video game)|FIFA Street]]'' | 2005b = ''[[FIFA 06]]'' | 2006 = ''[[FIFA Street 2]]'' | 2006b = ''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' | 2006c = ''[[FIFA 07]]'' | 2007 = ''[[FIFA 08]]'' | 2008a = ''[[FIFA Street 3]]'' | 2008b = ''[[FIFA 09]]'' | 2009 = ''[[FIFA 10]]'' | 2010a = ''[[2010 FIFA World Cup South Africa (video game)|2010 FIFA World Cup South Africa]]'' | 2010b = ''[[FIFA 11]]'' | 2011 = ''[[FIFA 12]]'' | 2012a = ''[[FIFA Street (2012 video game)|FIFA Street]]'' | 2012b = ''[[FIFA 13]]'' | 2013a = ''[[FIFA 14]]'' | 2013b = ''[[FIFA World]]'' | 2014a = ''[[2014 FIFA World Cup Brazil (video game)|2014 FIFA World Cup Brazil]]'' | 2014b = ''[[FIFA 15]]'' | 2015 = ''[[FIFA 16]]'' | 2016a = ''[[FIFA 17]]'' | 2016b = ''[[FIFA Mobile]]'' | 2017 = ''[[FIFA 18]]'' | 2018 = ''[[FIFA 19]]'' | 2019 = ''[[FIFA 20]]'' | 2020 = ''[[FIFA 21]]'' | 2021 = ''[[FIFA 22]]'' | 2022 = ''[[FIFA 23]]'' }} Lai gan ''FIFA 95'' nepiedāvāja daudz jaunu iespēju, izņemot iespēju spēlēt ar klubu komandām, ''FIFA 96'' ievērojami paplašināja spēles iespējas. Pateicoties iegūtajai ''FIFPro'' licencei, pirmo reizi spēlē tika izmantoti īsto futbolistu vārdi. ''[[PlayStation]]'', [[PC]], ''[[Sega 32X|32X]]'' un ''[[Sega Saturn]]'' versijās tika izmantots ''EA'' izstrādātais „Virtual Stadium” dzinējs, kurā divdimensiju (2D) [[Spraits (datorgrafika)|spraitu]] spēlētāji pārvietojās reāllaikā atveidotā trīsdimensiju (3D) stadionā. Spēlē ''FIFA 97'' šī sistēma tika pilnveidota, spēlētāju attēlošanai izmantojot [[Daudzstūris|daudzstūru]] modeļus, kā arī tika pievienots telpu futbola režīms. Tomēr viens no pirmajiem sērijas attīstības virsotņu sasniegumiem bija ''FIFA: Road to World Cup 98''. Šajā versijā bija ievērojami uzlabota grafika, pilnvērtīgs Pasaules kausa izcīņas turnīrs ar kvalifikācijas kārtām (iekļaujot visas nacionālās izlases), kā arī pilnveidota spēles gaita. Dažus mēnešus vēlāk izdotā ''World Cup 98'' kļuva par pirmo ''EA'' spēli, kas bija oficiāli licencēta konkrētam futbola turnīram. [[Džons Motsons]] bija pirmais komentētājs ''FIFA'' spēļu sērijā, un viņš ir strādājis kopā ar [[Elijs Makoists|Eliju Makoistu]], [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], [[Dess Linems|Desu Linemu]], [[Marks Lorensons|Marku Lorensonu]] un [[Kriss Vodls|Krisu Vodlu]]. Motsons pirmo reizi pievienojās spēļu sērijai ''FIFA 96'' izlaidumā. ''FIFA 06'' spēlē viņu un Makoistu nomainīja Grejs un [[Klaivs Taildslijs]], taču vēlāk Motsons un Makoists atgriezās spēlē ''FIFA Manager 08''. No 2006. līdz 2020. gadam ''FIFA'' spēļu sērijas galvenais komentētājs bija [[Mārtins Tailers]]. No 2006. līdz 2010. gadam viņš komentēja kopā ar Endiju Greju, bet no 2011. līdz 2020. gadam — kopā ar [[Alans Smits (futbolists, 1962)|Alanu Smitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/a-conversation-with-football-commentator-martin-tyler-at-the-launch-of-fifa-16-959/|title=A Conversation with Football Commentator Martin Tyler at the Launch of ‘FIFA 16’|last=Diver|first=Mike|website=VICE|access-date=2026-10-12|date=2015-09-27|language=en-US}}</ref> ''FIFA 19'' spēlē [[Dereks Rejs]] un [[Lī Diksons]] komentēja UEFA turnīrus, savukārt ''FIFA 20'' spēlē viņi pārmaiņus ar Taileru un Smitu komentēja visas sacensības. ''FIFA 21'' spēlē Rejs un Diksons kļuva par vienīgajiem komentētājiem angļu valodā, nomainot Taileru un Smitu. ''FIFA 22'' un ''FIFA 23'' spēlēs [[Stjuarts Robsons]] kļuva par Dereka Reja komentēšanas partneri, aizstājot Diksonu. Spēlē ''EA Sports FC 24'' tika ieviests jauns komentētāju duets — [[Gajs Moubrejs]] un [[Sjū Smita]]. Viņi komentē pārmaiņus ar Dereku Reju un Stjuartu Robsonu. ''FIFA'' spēles ir saņēmušas nelielu kritiku, piemēram, par uzlabojumiem, kas tiek ieviesti katrā jaunajā spēles versijā salīdzinājumā ar iepriekšējo. Attīstoties konsoļu tirgum, ''FIFA'' nācās tieši konkurēt ar citām spēlēm, jo īpaši ar ''[[Konami]]'' izstrādāto ''[[Pro Evolution Soccer]]'' (''PES'') sēriju.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2018/aug/28/six-best-football-video-games-fifa-pro-evolution-soccer|title=A league of their own: six of the best football video games|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2018-08-28|last=Boxer|first=Steve|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Abu franšīžu sāncensība kopš 20. gadsimta 90. gadiem tiek uzskatīta par „lielāko sāncensību” sporta videospēļu vēsturē. Sākotnēji ''FIFA'' piedāvāja vairāk [[Arkādes spēle|arkādes]] stila spēles pieeju, savukārt ''PES'' bija vairāk orientēta uz futbola [[Simulācijas videospēle|simulāciju]], piedāvājot „ātrāku taktisko spēli” un daudzveidīgāku, spēles gaitā veidojošos spēles pieredzi. Tā rezultātā 2000. gados ''PES'' pārdošanas apjoma ziņā spēja konkurēt ar ''FIFA''. ''EA'' uz to reaģēja, pārņemot atsevišķus ''PES'' spēles elementus, lai uzlabotu ''FIFA'', un 2010. gadu sākumā ''FIFA'' komerciālo panākumu ziņā ievērojami apsteidza savu konkurenti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2020/jun/26/fifa-v-pes-pro-evolution-soccer-the-history-of-gamings-greatest-rivalry|title=Fifa v PES: the history of gaming's greatest rivalry|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2020-06-26|last=Wilson|first=Ben|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2016/dec/21/fifa-video-game-changed-football|title=Fifa: the video game that changed football|work=The Guardian|access-date=2026-10-14|date=2016-12-21|last=Parkin|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Gan ''FIFA'', gan ''Pro Evolution Soccer'' bija liels fanu pulks, taču 2010. gadu sākumā ''FIFA'' pārdošanas apjomi ik gadu pieauga pat par 23 procentiem.<ref name=":1" /> Līdz 2000. gadam ''FIFA'' spēļu sērija visā pasaulē bija pārdota vairāk nekā 16 miljonos eksemplāru, kļūstot par visu laiku visvairāk pārdoto futbola videospēļu sēriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Guinness world records 2001|url=http://archive.org/details/guinnessworldrec00enfi|publisher=Enfield : Guinness|date=2000|isbn=978-0-85112-102-4|last=Guinness world records|page=121}}</ref> Līdz 2010. gadam ''FIFA'' sērijas pārdošanas apjoms pārsniedza 100 miljonus eksemplāru, padarot to par pasaulē visvairāk pārdoto sporta videospēļu franšīzi un ienesīgāko ''[[EA Sports]]'' produktu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en|title=EA SPORTS FIFA Soccer Franchise Sales Top 100 Million Units Lifetime|access-date=2026-10-14|language=en|archive-date=2019-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191117110959/https://www.businesswire.com/news/home/20101104006782/en}}</ref><ref name=":1" /> Pēc tam, kad ''FIFA 12'' pirmajā nedēļā pēc tās izlaišanas Ziemeļamerikā, 2011. gada 27. septembrī, tika pārdota 3,2 miljonos eksemplāru, ''EA Sports'' to nodēvēja par „veiksmīgāko spēles izlaišanu ''EA Sports'' vēsturē”.<ref name=":1" /> 2012. gadā ''EA Sports'' noslēdza līgumu ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]], piesaistot viņu ''FIFA'' franšīzei un tādējādi pārvilinot no konkurējošās spēļu sērijas ''[[Pro Evolution Soccer]]''. Mesi attēls drīz vien tika izvietots uz spēles ''[[FIFA Street 4|FIFA Street]]'' vāka. 2013. gadā spāņu futboliste [[Vero Bokete]] vietnē ''[[Change.org]]'' uzsāka petīciju, aicinot uzņēmumu ''Electronic Arts'' iekļaut ''FIFA'' spēļu sērijā sieviešu futbolistes. 24 stundu laikā petīcija ieguva 20 000 parakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdegalicia.es/noticia/deportes/2013/02/22/vero-busca-gol-videojuego/0003_201302G22P49991.htm|title=Vero busca el gol de videojuego|website=La Voz de Galicia|access-date=2026-10-14|date=2013-02-22|language=es}}</ref> ''FIFA 16'', kas tika izlaista 2015. gada 25. septembrī, pirmo reizi iekļāva sieviešu nacionālās futbola izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-16-worlds-best-female-6406129|title=FIFA 16: Where do the world's best female players rank against their male counterparts?|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-10-14}}</ref> 2018. gadā Stīvs Boksers no laikraksta ''[[The Guardian]]'' nosauca ''FIFA 18'' par „visizsmalcinātāko, vispilnīgāk izstrādāto un neapšaubāmi populārāko futbola spēli pasaulē”, kā arī par „futbola videospēļu ekvivalentu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgai]]”. Viņš uzslavēja spēles režīmu "FIFA Ultimate Team", kas „mudina iegādāties spēlētāju paciņas, līdzīgas ''[[Panini Group|Panini]]'' uzlīmju paciņām, lai izveidotu sapņu komandu”. Viņš arī piebilda, ka šajā spēļu sērijā ir „lielisks režīms"Journey", kas ļauj vadīt futbolistu, kurš tikai sāk savu profesionāļa karjeru, un palīdzēt viņam kļūt par starptautiska mēroga zvaigzni, kā arī "Career" režīms, kurā iespējams vadīt savu iecienītāko komandu gan laukumā, gan ārpus tā.”<ref name=":3" /> Līdz 2021. gadam ''FIFA'' spēļu sērija, kas ieņēma sesto vietu visu laiku visvairāk pārdoto videospēļu franšīžu sarakstā, bija pārdota vairāk nekā 325 miljonos eksemplāru.<ref name=":2" /> Jaunākajās sērijas spēlēs ir iekļautas daudzas līgas, kuru izmantošanas tiesības ir iegūtas ar ekskluzīvām licencēm. Tās ietver līgas un komandas no visas pasaules, tostarp [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]] un [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]], [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]] un [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas Futbola līgas čempionātu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]] un [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], Spānijas ''[[La Liga]]'' un ''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|La Liga 2]]'', Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' un ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', Portugāles ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]'', Turcijas ''[[Turcijas futbola Superlīga|Süper Lig]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'', [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgu]], [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgu]], [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgu]], Polijas ''[[Ekstraklasa]]'', Meksikas ''[[Liga MX]]'', [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]], Dienvidkorejas ''[[K-League]]'', Japānas ''[[J1 League]]'', [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgu]], [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālo līgu]], Austrālijas ''[[A-League]]'', [[Čīles futbola Pirmā divīzija|Čīles]] [[Čīles futbola Pirmā divīzija|futbola Pirmo divīziju]], [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas čempionātu]] un [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas Profesionālo futbola līgu]]. Šīs licences ļauj spēlēs izmantot īsto līgu un klubu nosaukumus, kā arī futbolistu vārdus un vizuālo izskatu. Spēlēs ir iekļauti arī populāri klubi no visas pasaules, tostarp atsevišķas komandas no [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Indijas futbola Superlīga|Indijas Superlīgas]], [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas]] un [[Dienvidāfrikas futbola Premjerlīga|Dienvidāfrikas]], taču šo valstu līgas nav pārstāvētas pilnā apjomā. Šīs komandas ir pieejamas sadaļā "Rest of World". === Pārtraukšana un nākotne === {{Pamatraksts|EA Sports FC}} Tā kā ''EA Sports'' un FIFA nespēja vienoties par licences maksām par FIFA nosaukuma izmantošanu, ''FIFA 23'' kļuva par pēdējo spēli, ko ''EA Sports'' izstrādāja ar šo nosaukumu. Sākot ar 2023. gadu, ''EA Sports'' turpināja izdot futbola spēles ar nosaukumu ''EA Sports FC'', savukārt FIFA paziņoja par nodomu sadarboties ar jaunu izstrādātāju, lai 2024. gadā izveidotu FIFA spēli. FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] paziņoja: „Es varu jums apliecināt, ka vienīgā autentiskā un īstā spēle, kurai būs FIFA nosaukums, būs labākā pieejamā spēle spēlētājiem un futbola faniem.” Viņš piebilda: „FIFA nosaukums ir vienīgais globālais un oriģinālais zīmols. ''FIFA 23'', ''FIFA 24'', ''FIFA 25'', ''FIFA 26'' un tā tālāk — nemainīgs paliek FIFA nosaukums, un tas pastāvēs mūžīgi un arī turpmāk būs labākais.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/fifa-soccer-ea-games-sports-fc-franchise-pro-evolution-1848905860|title=EA's FIFA Series Loses Its Name After Nearly 30 Years|last=Gach|first=Ethan|website=Kotaku|access-date=2026-10-17|date=2022-05-10|language=en-US}}</ref> 2024. gada oktobrī FIFA noslēdza partnerību ar ''[[Konami]]'', lai ''Konami'' spēlē ''[[eFootball]]'' rīkotu divus ''[[FIFAe World Cup|FIFAe]]'' ''[[FIFAe World Cup|World Cup]]'' turnīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/newsround/articles/cn4yp84qx33o|title=Fifa and Konami join forces to create eFootball World Cup|website=BBC Newsround|access-date=2026-10-17|date=2024-10-11|language=en-GB}}</ref> Spēlē ''EA Sports FC 24'' bija iekļautas ekskluzīvas partnerības ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgu]], Spānijas ''[[La Liga]]'', Francijas ''[[Ligue 1]]'', Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas ''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]'' un [[ASV augstākā futbola līga|ASV Augstāko futbola līgu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html|title=Why FIFA's split with EA Sports could be a huge mistake - FCP|work=FCP|access-date=2026-10-17|date=2022-09-06|last=RolandoPontos|language=en-GB|archive-date=2022-09-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220909132357/https://fcpmedia.net/why-fifas-split-with-ea-sports-could-be-a-huge-mistake.html}}</ref> 2025. gada oktobrī FIFA paziņoja par spēles ''[[FIFA Heroes]]'' izdošanu — tā bija pirmā ''FIFA'' videospēle, ko neizstrādāja ''EA Sports''. == Sērijas spēles == === 1990. gadi === ==== ''FIFA International Soccer'' ==== {{Pamatraksts|FIFA International Soccer}} * Vāka sportisti: [[Deivids Plats]] un [[Pjotrs Sverčevskis|Pjotrs]] [[Pjotrs Sverčevskis|Sverčevskis]] (dažās versijās — [[Pekijs Boners]] un [[Rūds Gullits]]) * Izlaista platformām: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[MS-DOS]]'', ''[[Amiga]]'', ''[[Sega CD]]'' (ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''), ''[[3DO]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Master System]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datumi: 1993. gada 15. decembris (''Mega Drive'' versija); 1994. gads (pārējās platformu versijas) Izstrādes laikā spēle bija pazīstama ar nosaukumu ''EA Soccer'', un vēlāk to dažkārt dēvēja arī par ''FIFA '94''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mobygames.com/game/2078/fifa-international-soccer/|title=FIFA International Soccer (1993)|website=MobyGames|access-date=2026-10-19|language=en}}</ref> Pirmā spēle šajā sērijā tika izdota platformai ''Mega Drive'' 1993. gada nogalē, dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šī plaši reklamētā futbola spēle pārkāpa 16 bitu ēras spēļu tradicionālās robežas, piedāvājot izometrisku skata leņķi, nevis ierastāko skatu no augšas (''[[Kick Off (videospēļu sērija)|Kick Off]]''), sānskatu (''[[European Club Soccer]]'') vai skatu no putna lidojuma (''[[Tehkan World Cup]]'' un ''[[Sensible Soccer]]''). Spēlē bija iekļautas tikai [[Nacionālā sporta izlase|nacionālās izlases]], un futbolistu īstie vārdi netika izmantoti. Spēlē bija arī bēdīgi slavena kļūda, kas ļāva gūt vārtus, nostājoties [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] priekšā un panākot, ka bumba pēc atsitiena pret viņu ielido vārtos. Spēle ieņēma pirmo vietu Apvienotās Karalistes spēļu topos, nomainot ''[[Street Fighter II Special Champion Edition]]'', un noturējās pirmajā vietā veselus sešus mēnešus.<ref>Official Gallup UK Mega Drive sales chart, February–July 1994, published in Mega issues 17–22</ref> Žurnāls ''[[Mega (videospēļu žurnāls)|Mega]]'' ierindoja spēli 11. vietā savā visu laiku 50 labāko "Mega Drive" spēļu sarakstā.<ref name="Atsauce-1">Mega magazine issue 26, 74. lpp., Maverick Magazines, November 1994</ref> ''Mega-CD'' versija tika izdota ar nosaukumu ''FIFA International Soccer Championship Edition''. Tajā bija iekļautas dažas funkcijas, kas vēlāk tika izmantotas nākamajā sērijas spēlē, un tā bija ievērojami noslīpēta oriģinālās spēles versija. Žurnāla ''Mega'' visu laiku 10 labāko "Mega-CD" spēļu sarakstā šī versija ieņēma 7. vietu.<ref name="Atsauce-1" /> Spēles versijā, kas bija paredzēta konsolei ''3DO'', tika izmantotas pseido-3D kameras, un tā bija grafiski visattīstītākā no visām versijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgmuseum.com/images/3do/01/31.htm|title=3DO: FIFA International Soccer|website=www.vgmuseum.com|access-date=2026-10-19}}</ref> Spēli iespējams spēlēt arī ''[[FIFA 06]]'' ''[[PlayStation 2]]'' versijā. Spēle tika izveidota par godu [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausam]] futbolā, kas norisinājās Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir īpaši pamanāms ''Super NES'' versijā, kurā, neraugoties uz mazāku izlašu izvēli nekā ''Genesis'' versijā, bija iekļautas trīs ekskluzīvas izlases, kas kvalificējās reālajam turnīram: [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīvija]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] un [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]]. Spēle tika nosaukta par ''International Soccer'', jo uzņēmums ''EA'' uzskatīja, ka amerikāņus šāda spēle neinteresēs, un vēlējās nodrošināt tās veiksmīgu pārdošanu Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kotaku.com/how-times-change-ea-didnt-give-a-s-t-about-fifa-20-1159830549|title=How Times Change: 'EA Didn't Give a S-t About FIFA' 20 Years Ago|last=Good|first=Owen|website=Kotaku|access-date=2026-10-19|date=2013-08-17|language=en-US}}</ref> ==== ''FIFA 95'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 95}} * Vāka sportists: [[Ēriks Torstvets]] (dažās versijās — [[Aleksi Lalass]]) * Izlaista platformai: ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' * Izdošanas datums: 1994. gada 10. novembris Izmantojot to pašu spēles dzinēju, tikai ar nelieliem uzlabojumiem,<ref name="Atsauce-2">{{cite magazine|date=January 1995|title=FIFA '95 Is the World Champ!|publisher=[[International Data Group|IDG]]|issue=66|page=118|magazine=[[GamePro]]}}</ref> ''FIFA 95'' ieviesa klubu komandas šajā spēļu sērijā, piedāvājot astoņas valstu līgas: Brazīlijas līgu, Vācijas [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgu]], Itālijas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]], Spānijas ''[[La Liga|La Ligu]]'', [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgu]], Francijas ''[[Ligue 1]]'', Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' un ASV līgu. Lielākajā daļā līgu komandu sastāvi bija balstīti uz 1993.–94. gada sezonu. Lai gan komandas bija atpazīstamas kā reāli klubi, tajās joprojām spēlēja izdomāti spēlētāji, no kuriem daudzi bija pārņemti pat no iepriekšējās spēles. ASV līgā bija iekļautas komandas un spēlētāji no ''A-League'' — valsts otrās divīzijas. Turpmākajos spēles izdevumos tika izmantotas „mākslīgas” pirmās divīzijas līgas. Šī problēma tika novērsta tikai 2000. gada izdevumā, kad pirmoreiz tika iekļauta Augstākā futbola līga (''[[Major League Soccer]]'' jeb ''MLS''). Turklāt Brazīlijas līgā bija iekļautas tikai komandas no [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem, izņemot klubu ''[[SC Internacional|Internacional]]'', kas pārstāvēja [[Riugrandi du Sula|Riugrandi du Sulas]] štatu. Brazīlijas nacionālais čempionāts (''[[Campeonato Brasileiro Serie A|Campeonato Brasileiro]]'') spēlē tika pienācīgi pārstāvēts tikai ar ''FIFA 07'' iznākšanu. Spēlē tika likvidēta vienas piespēles laikā izpildāmā piespēļu mehānika, kas bija pieejama oriģinālajā ''FIFA International Soccer''.<ref name="Atsauce-2" /> Šī bija arī vienīgā galvenās sērijas spēle, kas netika izdota vairāk nekā vienai platformai. Ja skaita arī atvasinātās spēles, šo īpatnību dala tikai ''FIFA 64'' un dažas ''FIFA Manager'' sērijas versijas. ==== ''FIFA 96'' ==== {{Pamatraksts|FIFA Soccer 96}} * Vāka sportisti: [[Joans Sabau|Joans Ovidiu Sabau]] un [[Džeisons Makatīrs]] (Eiropas versija) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[32X]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Game Gear]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1995. gada 30. septembris Šī ir pirmā ''FIFA'' spēle, kurā ''Saturn'', ''PlayStation'', ''MS-DOS'' un ''Windows'' platformās tika izmantota reāllaika 3D grafika, ko nodrošināja tehnoloģija ar nosaukumu „Virtual Stadium”. Tā ir arī pirmā sērijas spēle, kurā spēlētājiem tika norādīti futbolistu īstie vārdi un pozīcijas, kā arī ieviesti rīki spēlētāju reitingu pārvaldībai, pāreju veikšanai un komandu pielāgošanai. Tomēr Brazīlijas komandām pārsvarā bija neprecīzi spēlētāju sastāvi, un dažās no tām bija iekļauti pat futbolisti, kuri jau sen bija beiguši profesionālo karjeru. Šī problēma tika novērsta tikai spēlē ''FIFA 99''. Savukārt ASV līga sastāvēja tikai no izdomātām komandām un spēlētāju sastāviem. „[[Major League Soccer]]” bija izveidota tikai dažus mēnešus pirms spēles iznākšanas, taču tās komandas ''FIFA'' spēlēs sāka parādīties tikai sākot ar ''FIFA 2000''. ''Super NES'' un ''Mega Drive'' versijās tika izmantota atjaunināta ''FIFA 95'' spēles dzinēja versija ar jaunām komandām un grafiku. Tā ir arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā tika iekļauts spēlētāju un komandu redaktors, taču šī funkcija bija pieejama tikai ''Mega Drive'' un piektās paaudzes konsoļu versijās. Turklāt līdzās astoņām iepriekšējā spēlē pieejamajām nacionālajām līgām tika ieviestas vēl trīs jaunas līgas: [[Skotijas Futbola līgas Premjerdivīzija]], ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' un [[Malaizijas futbola Superlīga|Malaizijas Superlīga]]. Šāds līgu klāsts tika saglabāts arī nākamajās divās spēlēs. Šī bija arī pirmā ''FIFA'' spēle, kurā bija pilnvērtīgs ievadvideo. ==== ''FIFA 97'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 97}} * Vāka sportisti: [[Deivids Žinola]] (Eiropas versija); [[Bebetu]] (pārējā pasaulē) * Izlaists platformām: ''[[MS-DOS]]'', ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'', ''[[Super NES]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1996. gada 30. novembris Lielākais jaunievedums spēlē ''FIFA 97'' bija seši pret seši telpu futbola režīms un daudzstūru modeļos veidoti spēlētāji. Spēlētāju kustību animācijām tika izmantota [[kustību tveršanas tehnoloģija]] (''motion capture''), par kuras modeli kalpoja [[Deivids Žinola]]. Spēlē bija pieejams ievērojami lielāks spēlējamo līgu skaits no Anglijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas un Malaizijas. Šajās spēles versijās bija iekļauti arī komentāri, kurus sniedza [[Džons Motsons]] kopā ar [[Endijs Grejs|Endiju Greju]], savukārt spēles ievadā skatītājus sagaidīja [[Dess Linems]]. ==== ''FIFA: Road to World Cup 98'' ==== {{Pamatraksts|FIFA: Road to World Cup 98}} * Vāka sportisti: [[Rojs Lasiters]] (ASV); [[Deivids Bekhems]] (Apvienotā Karaliste); [[Paolo Maldīni]] (Itālija); [[Deivids Žinola]] (Francija); [[Andreass Mellers]] (Vācija); [[Rauls Gonsaless|Rauls]] (Spānija) * Tituldziesma: ''[[Blur]]'' — „[[Song 2]]” * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'', ''[[Nintendo 64]]'', ''[[Sega Saturn|Saturn]]'', ''[[Super NES]]'', ''[[Sega Mega Drive|Mega Drive/Genesis]]'' un ''[[Game Boy]]'' * Izdošanas datums: 1997. gada 8. novembris Šī spēle iezīmēja jauna izaugsmes posma sākumu ''FIFA'' sērijā. Tajā tika ieviests pilnveidots grafikas dzinējs, komandu un spēlētāju pielāgošanas iespējas, 16 stadioni, uzlabots [[mākslīgais intelekts]], režīms „Ceļš uz Pasaules kausu” (''Road to World Cup''), kurā bija iekļautas visas FIFA reģistrētās nacionālās izlases, kā arī licencēts skaņu celiņš ar tā laika populāru mūziķu dziesmām. Spēlē bija iekļauti daudzu izlašu precīzi spēlētāju sastāvi, kurus varēja izmantot, izsaucot futbolistus uz nacionālo komandu spēlēm apļa turnīra formāta kvalifikācijas režīmos. Vēl viens jaunievedums bija iespēja manuāli mainīt [[Tiesnesis (futbols)|tiesneša]] stingrības līmeni. Tas ļāva panākt, ka daži [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|pārkāpumi]] paliek nepamanīti vai netiek sodīti. Turklāt ''FIFA 98'' bija pirmā sērijas spēle, kurā [[Aizmugure (futbols)|aizmugures noteikums]] tika ieviests korekti. Iepriekšējās spēlēs spēlētājs, kurš atradās aizmugures pozīcijā un darīja jebko citu, nevis skrēja, tika sodīts par aizmuguri pat tad, ja bumba tika piespēlēta atpakaļ. ''FIFA 98'' spēles 32 bitu versijā šī problēma tika novērsta — [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitiens]] par aizmuguri tika piešķirts tikai tad, ja bumba tika piespēlēta aptuveni tajā virzienā, kur atradās aizmugures pozīcijā esošais spēlētājs. ''FIFA 98'' bija arī pirmā sērijas spēle ar licencētu skaņu celiņu. Spēles ievadā skanēja grupas ''[[Blur]]'' dziesma „[[Song 2]]”. Tā bija pēdējā ''FIFA'' spēle, kas tika izdota 16 bitu spēļu konsolēm, uz kurām šī sērija sākotnēji bija radusies. ==== ''FIFA 99'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 99}} * Vāka sportisti: [[Deniss Bergkamps]] (pasaules versija); [[Keisijs Kellers]] (ASV); [[Fabjēns Bartēzs]] (Francija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Olafs Tons]] (Vācija); [[Rui Košta (futbolists)|Ruī Košta]] (Portugāle); [[Kristians Vjēri]] (Itālija); [[Ans Džonhvans]] (Dienvidkoreja); [[Fernando Morjentess]] (Spānija); [[Džeisons Krīss]] (ASV beta versija) * Tituldziesma: ''[[Fatboy Slim]]'' — „[[The Rockafeller Skank]] (Remix)” * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Nintendo 64]]'' * Izdošanas datums: 1998. gada 30. novembris ==== ''FIFA 2000'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2000}} * Tituldziesma: [[Robijs Viljamss]] — „[[It's Only Us]]” * Vāka sportisti: [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Sols Kempbels]] (Apvienotā Karaliste); [[Vinčenco Montella]] (Itālija); [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] (Spānija); [[Emanuels Petī]] (Francija); [[Jāps Stams]] (Nīderlande); [[Vasilioss Cjartass]] (Grieķija); [[Mehmets Šolls]] (Vācija); [[Simau Sabrosa|Simau]] (Portugāle); [[Edijs Poups]] (ASV); [[Rai (futbolists)|Rai]] (Brazīlija); [[Pērs Zeterbergs]] (Zviedrija); [[Džovani Roso]] (Izraēla); [[Kims Bjondži]] (Dienvidkoreja); [[Kiatisaks Senamuangs|Kiatisuks Senamuangs]] (Taizeme) * Izlaists platformām: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation]]'' un ''[[Game Boy Color]]'' * Izdošanas datums: 1999. gada 26. oktobris Šajā FIFA sērijas spēles versijā bija iekļautas vairāk nekā 40 „klasiskās” komandas, ļaujot spēlētājiem izvēlēties arī futbolā jau karjeru beigušās leģendas. Spēlē pirmoreiz tika iekļauta ''[[Major League Soccer]]'', aizstājot iepriekšējās spēlēs izmantoto izdomāto „Amerikas” līgu. Tāpat tika pievienotas [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas]], [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas]], [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas]], [[Norvēģijas futbola līga|Norvēģijas]] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas]] nacionālās līgas, lai gan „[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]” spēlē nebija iekļauta. Savukārt Portugāles līga tika izņemta. Spēle saņēma neviennozīmīgas atsauksmes tās karikatūriskā grafikas dzinēja un vienkāršotās spēles gaitas dēļ. Tika ieviests pilnīgi jauns dzinējs, lai piešķirtu 3D spēlētāju modeļiem vairāk „emociju”. Kopumā spēle tika uzskatīta par ievērojami vājāku salīdzinājumā ar tās konkurentu. Spēles ''FIFA 2000'' ievadvideo redzams, kā Sols Kempbels piedalās kustību tveršanas (''motion capture'') procesā, lai ierakstītu spēlei nepieciešamās kustības. Pēc tam viņa digitālais tēls spēlē sacenšas pret 1904. gada retro komandu — 1904. gadā tika dibināta [[FIFA]]. Spēlē „Pārējā pasaule” (''Rest of the World'') sadaļā tika iekļauts arī futbola klubs „[[Port Vale F.C.|Port Vale]]”, kuru atbalsta Robijs Viljamss. Tajā laikā klubs spēlēja [[Anglijas Futbola līgas pirmā divīzija|Anglijas Futbola līgas pirmajā divīzijā]]. Lai gan šajā spēles versijā pirmoreiz tika ieviesta ideja par [[Paaugstināšana un pazemināšana|paaugstināšanu]] augstākā līgā un [[Paaugstināšana un pazemināšana|pazemināšanu]] zemākā pēc sezonas beigām, zemāku līgu komandas kā spēlējamas vienības varēja izvēlēties tikai sākot no ''FIFA 2004''. === 2000. gadi === ==== ''FIFA 2001'' ==== {{Pamatraksts|FIFA 2001}} * Tituldziesma: ''[[Moby]]'' — “[[Bodyrock]]” * Vāka sportisti: [[Edgars Davidss]] (Nīderlande); [[Pols Skoulzs]] (Apvienotā Karaliste); [[George Hadži]] (Rumānija) (Turcija); [[Bens Olsens]] (ASV); [[Rikardu Sā Pintu]] (Portugāle); [[Gaiska Mendjeta]] (Spānija); [[Filipo Indzagi]] (Itālija); [[Lotārs Mateuss]] (Vācija); [[Hidetoši Nakata]] (Japāna); [[Tjerī Anrī]] (Francija); [[Leonardu Araužu|Leonardu]] (Brazīlija); [[Šimons Geršons]] (Izraēla); [[Ko Čonsu]] (Dienvidkoreja). * Pieejamās platformas: ''[[Windows]]'', ''[[PlayStation 2]]'', ''[[PlayStation]]'' * Izdošanas datums: 2000. gada 8. novembris Šajā spēles versijā tika izmantots jauns grafikas dzinējs, kas tika pārņemts no spēles ''FIFA Soccer World Championship''. Tas ļāva katrai komandai izmantot detalizētu formas tērpu, bet dažiem spēlētājiem — arī unikālus sejas attēlojumus. Parasto, vienkrāsaino karodziņu vietā, kas tika izmantoti kā klubu emblēmas, pirmo reizi tika iekļautas oficiālās klubu emblēmas. Tomēr dažām līgām, piemēram, Nīderlandes līgai, nebija iegūta licence. Fizikas iestatījumus bija iespējams nedaudz pielāgot, tāpēc spēle kļuva īpaši iecienīta modificēšanas entuziastu vidū. Spēlē pirmo reizi bija pieejamas arī [[Austrijas Bundeslīga]] un Korejas ''[[K-League]]'', kurās varēja spēlēt, taču Turcijas Premjerlīga tika izņemta no spēles. Spēlē tika iekļauta arī tā dēvētā „[[Pēdējās cerības pārkāpums|hack]]” funkcija, kas ļāva spēlētājam, nospiežot pogu R1, mēģināt apzināti pārkāpt noteikumus, piemēram, veicot agresīvu izklupienu ar slīdošo tvērienu. Šī bija pirmā sērijas spēle, kurā sitienu izdarīšanai tika izmantota spēka josla. Līdzīga funkcija jau bija pieejama pirmās spēles ''Super NES'' versijā, taču tā nebija iekļauta visās spēles versijās. ''FIFA 2001'' bija pirmā šīs sērijas spēle personālajiem datoriem, kuru varēja spēlēt tiešsaistē. Tas tolaik bija revolucionārs jaunums. Tā bija arī pirmā franšīzes spēle, kas tika izdota sestās paaudzes videospēļu konsolēm ASV un Eiropā. Spēles ''FIFA 2001'' ''PlayStation'' versija saņēma „Zelta” pārdošanas apjoma apbalvojumu no Izklaides un brīvā laika programmatūras izdevēju asociācijas (ELSPA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20090319031650/http://www.elspa.com/?i=3943|title=ELSPA: About ELSPA: Sales Awards: Gold|website=web.archive.org|access-date=2026-10-25}}</ref> Šis apbalvojums apliecināja, ka Apvienotajā Karalistē pārdoti vismaz 200 000 spēles eksemplāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170918063107/https://www.gamasutra.com/view/news/112220/ELSPA_Wii_Fit_Mario_Kart_Reach_Diamond_Status_In_UK.php|title=ELSPA: Wii Fit, Mario Kart Reach Diamond Status In UK|access-date=2026-10-25|last=Caoili|first=Eric|language=en}}</ref> ==== ''FIFA Football 2002'' ==== ==== ''FIFA Football 2003'' ==== ==== ''FIFA Football 2004'' ==== ==== ''FIFA Football 2005'' ==== ==== ''FIFA 06'' ==== ==== ''FIFA 07'' ==== ==== ''FIFA 08'' ==== ==== ''FIFA 09'' ==== == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] h382nmoakrxofw5s0gk0qf35t33s8d3 0 641867 4539560 4539165 2026-10-25T09:18:11Z Ingii 8177 papildināts 4539560 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = GreaterNoctule.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | binomial = Nyctalus lasiopterus ([[Schreber]], 1780) | cilts = Pipistrellini | cilts_lv = Vakarsikspārņu cilts | ģints = Nyctalus | ģints_lv = Vakarsikspārņi | suga = Nyctalus lasiopterus | suga_lv = Lielais vakarsikspārnis | izplatība = [[Attēls:Nyctalus lasiopterus range Map.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais vakarsikspārnis''' (''Nyctalus lasiopterus'') ir viena no [[vakarsikspārņi|vakarsikspārņu ģints]] (''Nyctalus'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=631384#null "Nyctalus".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> Lielākā daļa populācijas mājo [[Vidusjūra]]s reģionā un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], lai gan izplatības areāls ir ļoti fragmentēts, bieži veidojot izolētas populācijas grupas.<ref name="mon"/> Tā ir visretāk sastopamā sikspārņu suga [[Eiropa|Eiropā]].<ref name=treat/> Sikspārņu pētniekiem ir zināmas tikai dažas aukļkoloniju teritorijas. Tās ir pie [[Sevilja]]s, [[Heresa de la Frontera|Heresas]], [[Kadisa]]s un [[Donjanas nacionālais parks|Donjanas nacionālajā parkā]] [[Spānija|Spānijā]], arī [[Francija|Francijā]] Vidusjūras reģionā, [[Toskāna|Toskānā]] [[Itālija|Itālijā]], [[Grieķija]]s ziemeļos un [[Mātra|Mātra kalnos]] [[Ungārija|Ungārijā]].<ref name="mon"/> [[Latvija|Latvijā]] lielā vakarsikspārņa sastopamība ir nenoskaidrota. Tas ir noķerts tikai vienu reizi 2024. gadā migrāciju periodā Latvijas dienvidrietumos. Šīs sugas vairošanās vai pastāvīga klātbūtne Latvijā ir maz ticama, taču ir iespējami caurceļojošu īpatņu novērojumi.<ref name="eksp">[https://api.skpk.ee/wp-content/uploads/2026/06/Siksparnu-eksperta-atzinums.pdf Migrējošo sikspārņu monitorings: atskaite par 2024. gadu]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais vakarsikspārnis ir lielākais [[sikspārnis]] Eiropā, tādēļ nav sajaucams ar citām sugām. Ķermeņa garums 70—104 [[milimetrs|mm]], svars 33—76 [[grams|g]], apakšdelma garums 59—70 mm, spārnu izplētums 41—46 [[centimetrs|cm]], ausu garums 18—26 mm, [[aste]]s garums 48—74 mm.<ref name="mon">[https://www.batmonitoring.org/en/species/nyctalus-lasiopterus/ Bat Monitoring: Greater noctule bat]</ref><ref name=treat/><ref>Macdonald, D.W. & Barrett, P. (1993). Mammals of Europe. Princeton University Press.</ref> Lielā vakarsikspārņa matojums ir relatīvi garš un biezs, uz muguras spīdīgi [[brūna krāsa|sarkanbrūns]] vai tumši brūns, vēderpusē nedaudz gaišāks. Tēviņam pakausī var izaugt garāks matojums nekā pārējais kažoks, atgādinot krēpes. Ķermenis liels un specīgs, [[galva]] liela. Purns plats un strups. [[Spārni]] ļoti šauri un gari, apakšpuse matota. [[auss|Ausis]] salīdzinoši īsas un noapaļotas. Auss radziņš (''tragus'') īss un plats, nierveidīgs. [[Āda]], seja un ausis tumši brūnas. Apmēram puse astes sniedzas ārpus lidplēves.<ref name="mon"/><ref name=treat/> === Eholokācija === Lielais vakarsikspārnis medī, izmantojot [[balsene]]s [[eholokācija|eholokāciju]], izmantotā [[frekvence]] vienmērīga un gandrīz bez izmaiņām (13—16 kHz), skaņas ilgums līdz 35 ms. Atklātās vietās tie ir divi saucieni, kas viens no otra atšķiras par 2 kHz, ierobežotākās vietās skaņas saucieni kļūst modulētāki ar frekvenci 16—22 kHz. Šī sikspārņa saucieni ir skaidri sadzirdami.<ref name="mon"/> == Uzvedība == Lielais vakarsikspārnis uzturas mežainos apvidos ar lieliem, veciem [[koki]]em, gan [[lapu koki|lapu koku]], gan jauktu koku [[mežs|mežos]]. Sastopami arī [[pilsēta|pilsētu]] parkos ar lieliem kokiem. Vientuļnieki apmetas arī sikspārņu būros, zem ēku jumtiem, klinšu spraugās un [[ala|alās]]. Mājo no [[jūra]]s līmeņa līdz 1900 m [[virs jūras līmeņa]]. Medī augstu lapotnē. Lidojums ātrs, taisns un reizēm ļoti augstu (vairāku 100 m augstumā). Medībās izlido vēlu, dziļā krēslā.<ref name="mon"/><ref name=treat/> Lielā sikspārņa tēviņi migrē no dienvidiem (vairošanās reģioniem) uz vēsākiem reģioniem. Šai sugai datēts garākais migrācijas pārlidojums no visām Eiropas sikspārņu sugām — 2515 [[kilometrs|km]] no [[Maskava]]s līdz Itālijas ziemeļiem.<ref name="mon"/> == Barība == Barojas ar lieliem [[kukaiņi]]em, piemēram, [[naktstauriņi]]em, [[vaboles|vabolēm]] un nelieliem [[putni]]em, piemēram, [[sarkanrīklīte|sarkanrīklītēm]], [[zīlīšu dzimta|zīlītēm]] un [[ķauķīšu dzimta|ķauķīšiem]]. Nav zināms, vai lielais vakarsikspārnis medī putnus to migrācijas laikā, vai koku lapotnē, kamēr tie atpūšas.<ref name="mon"/><ref name=treat/> == Vairošanās == Vasaras sākumā [[mātīte]]s veido aukļkolonijas (2—10, bet līdz 80 īpatņiem), bieži aukļkolonijas jauktas kopā ar [[Rūsganais vakarsikspārnis|rūsgano vakarsikspārni]], [[Mazais vakarsikspārnis|mazo vakarsikspārni]], [[Natūza sikspārnis|Natūza sikspārni]] vai [[Pundursikspārnis|pundursikspārni]]. Tās visbiežāk novērotas [[dzilnu dzimta|dzeņu]] kaltos koku dobumos. Iecienītākie koki ir [[dižskābardis]], [[ozols]], [[platānas|platāna]], [[apse]], [[egles|egle]] un [[palmas]]. Slēptuvei izvēlas vietu 4—10 m augstumā no zemes.<ref name="mon"/> Maija beigās vai jūnija sākumā mātītei piedzimst viens vai divi mazuļi.<ref name=treat>[https://tb.plazi.org/GgServer/xhtml/4C3D87E8FFF36A4CFF4C918D1458B071 TreatmentBank: Nyctalus lasiopterus (Schreber, 1780)]</ref> Jaunie sikspārņi patstāvīgi kļūst augusta sākumā. Mātītes parasti uzturas savā piedzimšanas teritorijā, bet jaunie tēviņi pārvietojas un veido izolētas grupas.<ref name="mon"/> Pārošanās sezonā no augusta līdz oktobrim tēviņi nostiprina pārošanās teritoriju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Nyctalus lasiopterus|Lielais vakarsikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') *[https://www.eurobats.org/species/nyctalus-lasiopterus Eurobats: Nyctalus lasiopterus] (''angliski'') *[https://animalia.bio/greater-noctule-bat Animalia: Greater noctule bat] (''angliski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vakarsikspārņi]] cgkiqdenmj8nxkyd51vpln65pq12myt 0 641956 4539580 4538913 2026-10-25T09:40:05Z Ingii 8177 papildināts 4539580 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Myotis daubentoni.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis daubentonii | suga_lv = Ūdeņu naktssikspārnis | binomial = Myotis daubentonii ([[Kuhl]], 1817) | izplatība = [[Attēls:Mapa Myotis daubentonii.png|center||250px]] {{legend|red|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Ūdeņu naktssikspārnis''' (''Myotis daubentonii'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopams bieži un visu gadu.<ref name="dab">[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/myotis-daubentonii-kuhl/ Latvijas daba: Ūdeņu naktssikspārnis]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis daubentonii|Ūdeņu naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] pmhv7dja3usg0hfe3huv71ewn1lwg2z 0 641982 4539414 4539249 2026-10-24T18:33:55Z Pirags 3757 4539414 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Aleksander Korwin Gosiewski.PNG|thumb|Aleksandrs Korvins Gosevskis 18. gadsimta portretā]] '''Aleksandrs Korvins Gosevskis''' ({{val|pl|Aleksander Korwin Gosiewski}}, {{val|be|Аляксандр Корвін-Гасеўскі}}; miris 1639. gadā) bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, [[Smoļenska]]s (1619), [[Daugavpils]] (1629) un [[Vitebska]]s (1637) [[jezuīti|jezuītu]] kolēģiju dibinātājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1580. gados, 1605. gadā viņš piedalījās [[Salaspils kauja|Salaspils kaujā]]. [[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laikos]] 1606. gadā bija Polijas-Lietuvas karaļa sūtnis Maskavā, 1606.-1608. gadā viņš atradās krievu gūstā, 1610. gadā komandēja poļu garnizonu Maskavā, no 1612. līdz 1618. gadam bija garnizona pavēlnieks Smoļenskā. 1610. gadā viņu iecēla par Lietuvas lielkņazistes referendāriju, 1615. gadā par lielkņazistes rakstvedi. 1617.–1618. gadā viņš piedalījās karaļa [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislava Vāsas]] karagājienā uz Maskavu. 1621.–1622. gadā Aleksandrs Korvins Gosevskis komandēja Lietuvas lielkņazistes karaspēka vienības Vidzemē un Zemgalē, noslēdzot [[Jelgavas pamiers|Jelgavas pamieru]] ar zviedriem. 1625. gadā zaudēja [[Sēlpils kauja|Sēlpils kauju]] pret zviedriem, pēc tam bija [[Smoļenska]]s vaivads. 1633. gadā viņš piedalījās Smoļenskas karā pret krieviem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gosevskis, Aleksandrs Korvins}} [[Kategorija:1639. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas dižciltīgie]] 2bn4oeehb4ergumvxpar1aibr365v4z 1 641991 4539324 4539307 2026-10-24T12:54:18Z Biafra 13794 /* Kriminalprocesi */ Atbilde 4539324 wikitext text/x-wiki == Kriminalprocesi == Vai piekersana brauksana ar automasinu vairak neka 3 promilju reibuma nav vera nemams Kriminalprocess??????? [[Special:Contributions/~2026-56659-26|~2026-56659-26]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-56659-26|talk]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 10.51 (EEST) :sadaļa ieviesta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 12.54 (EEST) :Rakstā tobrīd nebija ne vārda par kriminālprocesu, attiecīgi sadaļas nosaukums bija melīgs. Un nē, braukšana reibumā pati par sevi NAV ne vērā ņemams, ne arī kāds cits kriminālprocess. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 14.51 (EEST) ::tieši tā. kriminālprocess tiek ierosināts noteiktā kārtībā. šeit tāds ir ierosināts, attiecīgi ieviesta arī sadaļa rakstā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 24. oktobris, plkst. 15.54 (EEST) i46lh68q5v5su1jv2a21tmrq150f3ea 0 641999 4539309 2026-10-24T12:13:07Z Pirags 3757 jauna lpp 4539309 wikitext text/x-wiki '''Boguslavs Radvils''' ({{val-lt|Boguslavas Radvila}}, {{val-pl|Bogusław Radziwiłł}}; dzimis 1620. gada 3. maijā Gdaņskā, miris 1669. gada 31. decembrī pie [[Kēnigsberga]]s) bija lietuviešu muižnieks, [[Lietuvas Lielkņaziste]]s valstsvīrs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1620. gadā Gdaņskā Jonuša Radvila un Elizabetes Sofijas Hohencolernas ģimenē. Pēc tēva nāves par viņa aizbildni kļuva tēvocis [[Kristaps Radvils]]. No 1637. līdz 1648. gadam viņš studēja [[Utrehta]]s Universitātē un piedalījās Nīderlandes karos pret Spāniju. 1648.–1654. gadā piedalījās karā pret [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajiem ukrainas kazakiem. 1654.–1655. gadā piedalījās [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|poļu—krievu karā]] karā pret Krievijas caristi, tad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajā Ziemeļu karā]] pret zviedriem, kopā ar brālēnu [[Jonušs Radvils|Jonušu Radvilu]] bija viens no Kedaiņu miera līguma iniciatoriem. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils atkāpās uz tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s teritoriju. 1657. – 1665. gadā bija [[Prūsijas hercogiste]]s ģenerālgubernators Brandenburgas kūrfirsta pakļautībā. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Boguslavs}} [[Kategorija:1620. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1669. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] ho6ds9y92wdzq0lbo0snjwnw2xbc7wy 4539310 4539309 2026-10-24T12:18:32Z Pirags 3757 4539310 wikitext text/x-wiki [[attēls:Unknown - Portrait of Bogusław Radziwiłł (1620–1669) - MP 4786 MNW - National Museum in Warsaw.jpg|thumb|Boguslavs Radvils]] '''Boguslavs Radvils''' ({{val-lt|Boguslavas Radvila}}, {{val-pl|Bogusław Radziwiłł}}; dzimis 1620. gada 3. maijā Gdaņskā, miris 1669. gada 31. decembrī pie [[Kēnigsberga]]s) bija lietuviešu muižnieks, [[Lietuvas Lielkņaziste]]s valstsvīrs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1620. gadā Gdaņskā Jonuša Radvila un Elizabetes Sofijas Hohencolernas ģimenē. Pēc tēva nāves par viņa aizbildni kļuva tēvocis [[Kristaps Radvils]]. No 1637. līdz 1648. gadam viņš studēja [[Utrehta]]s Universitātē un piedalījās Nīderlandes karos pret Spāniju. 1648.–1654. gadā piedalījās karā pret [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajiem ukrainas kazakiem. 1654.–1655. gadā piedalījās [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|poļu—krievu karā]] karā pret Krievijas caristi, tad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajā Ziemeļu karā]] pret zviedriem, kopā ar brālēnu [[Jonušs Radvils|Jonušu Radvilu]] bija viens no Kedaiņu miera līguma iniciatoriem. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils atkāpās uz tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s teritoriju. 1657. – 1665. gadā bija [[Prūsijas hercogiste]]s ģenerālgubernators Brandenburgas kūrfirsta pakļautībā. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Boguslavs}} [[Kategorija:1620. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1669. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] 45g4tw0u2vv967jsfmr3z8v88t595ql 4539315 4539310 2026-10-24T12:42:47Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4539315 wikitext text/x-wiki [[attēls:Unknown - Portrait of Bogusław Radziwiłł (1620–1669) - MP 4786 MNW - National Museum in Warsaw.jpg|thumb|Boguslavs Radvils]] '''Boguslavs Radvils''' ({{val-lt|Boguslavas Radvila}}, {{val-pl|Bogusław Radziwiłł}}; dzimis 1620. gada 3. maijā Gdaņskā, miris 1669. gada 31. decembrī pie [[Kēnigsberga]]s) bija lietuviešu muižnieks, [[Lietuvas Lielkņaziste]]s valstsvīrs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1620. gadā Gdaņskā Jonuša Radvila un Elizabetes Sofijas Hohencolernas ģimenē. Pēc tēva nāves par viņa aizbildni kļuva tēvocis [[Kristaps Radvils]]. No 1637. līdz 1648. gadam viņš studēja [[Utrehta]]s Universitātē un piedalījās Nīderlandes karos pret Spāniju. 1648.–1654. gadā piedalījās karā pret [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadītajiem ukrainas kazakiem. 1654.–1655. gadā piedalījās [[Poļu—krievu karš (1654—1667)|poļu—krievu karā]] karā pret Krievijas caristi, tad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajā Ziemeļu karā]] pret zviedriem, kopā ar brālēnu [[Jonušs Radvils|Jonušu Radvilu]] bija viens no Kedaiņu miera līguma iniciatoriem. Tomēr vairums Lietuvas magnātu Pāvila Jāņa Sapehas vadībā atteicās viņu atbalstīt. 1655. gada novembrī Jonušs Radvils atkāpās uz tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s teritoriju. 1657. – 1665. gadā bija [[Prūsijas hercogiste]]s ģenerālgubernators Brandenburgas kūrfirsta pakļautībā. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Boguslavs}} [[Kategorija:1620. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1669. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta|B]] 2o34ss2lkvwjhs8i2qhav8w6g69cnkj 0 642000 4539329 2026-10-24T13:04:05Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Maksimiliāns Egešteins]] 4539329 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Maksimiliāns Egešteins]] tfqe8m1fjyg7smfvlyrx9tiu9xzdmhr 0 642001 4539331 2026-10-24T13:09:30Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Kristians Ginters]] 4539331 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kristians Ginters]] 5y2jys5mcsqje2l7y5ogn9vy11ap10y 0 642002 4539332 2026-10-24T13:10:29Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Vinčenco Grifo]] 4539332 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vinčenco Grifo]] jwkoaxsh2s036f4ugbwu6h05jbz8u1a 0 642003 4539336 2026-10-24T13:24:53Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Niklass Štarks]] 4539336 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Niklass Štarks]] 89crec40c0geptzun0io3m2tpz66dq7 0 642004 4539338 2026-10-24T13:27:38Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Niklass Filkrugs]] 4539338 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Niklass Filkrugs]] 5wbk16hv5i51moqnwol7x99r60tsi7e 0 642005 4539339 2026-10-24T13:36:10Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Marko Frīdls]] 4539339 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marko Frīdls]] 4nxirj2918wqaj3uqnjse9wjrf6nnq6 0 642006 4539353 2026-10-24T14:41:16Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Svīres iela''' var būt: * [[Svīres iela (Rīga)|Svīres iela]] — iela Rīgā; * [[Svīres iela (Cēsis)|Svīres iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Svīres iela (Sigulda)|Svīres iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Svīres iela (Kalngale)|Svīres iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Svīres iela (Pēternieki)|Svīres iela]] — iela Olaines pagasta [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]]; * Svīres iela (Viesturciems)|Svīres... 4539353 wikitext text/x-wiki '''Svīres iela''' var būt: * [[Svīres iela (Rīga)|Svīres iela]] — iela Rīgā; * [[Svīres iela (Cēsis)|Svīres iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Svīres iela (Sigulda)|Svīres iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Svīres iela (Kalngale)|Svīres iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Svīres iela (Pēternieki)|Svīres iela]] — iela Olaines pagasta [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēterniekos]]; * [[Svīres iela (Viesturciems)|Svīres iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Svīru iela]] * [[Svīteres iela]] * [[Svīres]] {{Ielu nosaukums}} bu998sncxkx3e5k5p1kk13ef3v9hr3l 0 642007 4539358 2026-10-24T14:55:16Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Ķīvīšu iela''' var būt: * [[Ķīvīšu iela (Pāvilosta)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; * [[Ķīvīšu iela (Saulkrasti)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Ķīvīšu iela (Valdemārpils)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]; * [[Ķīvīšu iela (Kalngale)|Ķīvīšu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Ķīvīšu iela (Stūnīši)|Ķīvīšu iela]] — iela Olaines pag... 4539358 wikitext text/x-wiki '''Ķīvīšu iela''' var būt: * [[Ķīvīšu iela (Pāvilosta)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Pāvilosta|Pāvilostā]]; * [[Ķīvīšu iela (Saulkrasti)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Ķīvīšu iela (Valdemārpils)|Ķīvīšu iela]] — iela [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]; * [[Ķīvīšu iela (Kalngale)|Ķīvīšu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Ķīvīšu iela (Stūnīši)|Ķīvīšu iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]; * [[Ķīvīšu iela (Viesturciems)|Ķīvīšu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Ķīvītes]] * [[Ķīšu iela]] {{Ielu nosaukums}} 1jjjlk1k25bkexex7rxr701v0gz49gm 0 642008 4539362 2026-10-24T15:19:10Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Ūbeļu iela''' var būt: * [[Ūbeļu iela (Ādaži)|Ūbeļu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Ūbeļu iela (Kalngale)|Ūbeļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Ūbeļu iela (Katlakalns)|Ūbeļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Ūbeļu iela (Stūnīši)|Ūbeļu iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]; * [[Ūbeļu iela (Viesturciems)|Ūbeļu iela]] — iela Glūdas p... 4539362 wikitext text/x-wiki '''Ūbeļu iela''' var būt: * [[Ūbeļu iela (Ādaži)|Ūbeļu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Ūbeļu iela (Kalngale)|Ūbeļu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Kalngale|Kalngalē]]; * [[Ūbeļu iela (Katlakalns)|Ūbeļu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Ūbeļu iela (Stūnīši)|Ūbeļu iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]; * [[Ūbeļu iela (Viesturciems)|Ūbeļu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Ūbeles]] * [[Ūdeļu iela]] {{Ielu nosaukums}} bo6b3i64ylf0h75gstu0htz3rfhco3l 14 642009 4539373 2026-10-24T16:04:37Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] 4539373 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] qqie72xi8zf303uru4e5huxd835e06j 0 642010 4539386 2026-10-24T16:47:41Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Dombajulgens | Nosaukums2 = ''Домбай-Ульген''<br/>დომბაი-ულგენი | Photo = Dombai-Ulgen Gorge.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Abhāzija#Gruzija#Karačaja-Čerkesija#Krievijas Eiropas daļa | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = | latd=43|latm=14|lats=35|latNS=N | longd=41|longm=43|longs=40|longEW=E | Augstums = 4043 | R... 4539386 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Dombajulgens | Nosaukums2 = ''Домбай-Ульген''<br/>დომბაი-ულგენი | Photo = Dombai-Ulgen Gorge.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Abhāzija#Gruzija#Karačaja-Čerkesija#Krievijas Eiropas daļa | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = | latd=43|latm=14|lats=35|latNS=N | longd=41|longm=43|longs=40|longEW=E | Augstums = 4043 | Relatīvais_augstums = 1237 | Atrašanās vieta = {{GEO}}<br/>({{karogs|Abhāzija}})<br/>{{RUS}}<br/>([[File:Flag of Karachay-Cherkessia.svg|20px]] [[Karačaja-Čerkesija]]) | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Lielais Kaukāzs]] | Age = | Last eruption = | First ascent = 1914 | Easiest route = | Listing = }} '''Dombajulgens''' ({{val|ru|Домбай-Ульген}}, {{val|krc|Доммай ёлген}}, {{val|ka|დომბაი-ულგენი}}) ir kalna virsotne [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāzā]] [[Galvenā Kaukāza grēda|Galvenajā Kaukāza grēdā]] uz [[Krievijas Federācija]]s [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] un pašpasludinātās [[Abhāzija]]s robežas, Abhāzijas augstākā virsotne. Veidota no gneisiem, kristāliskajiem slānekļiem un granītiem, virsotnē mūžīgie sniegi un ledāji. Kalnam ir trīs virsotnes — rietumu (4036 m vjl), galvenā (4046 m vjl) un austrumu (3950 m vjl).<ref>[https://web.archive.org/web/20130501181404/http://www.dombai.info/mnt_dombai-ulgen.shtml Домбай-Ульген]</ref> Kalna ziemeļu nogāze ietilpst Teberdas nacionālā parka teritorijā. Kalnā pirmie uzkāpa vācu alpīnisti Oskars Šusters un Verners Fišers 1914. gadā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Abhāzijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Krievijas kalni]] [[Kategorija:Gruzijas kalni]] j6pew348xdbk1foi82qg7u64fv2ov2n 3 642011 4539391 2026-10-24T16:58:18Z Lentokonefani 19786 Lentokonefani pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Samioğlu]] uz [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Samioğlu|Samioğlu]]" to "[[Special:CentralAuth/Temmeltäjä|Temmeltäjä]]" 4539391 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Temmeltäjä]] 9qzc3hh4x89usc3ij4qxb4ec8c9ez1i 10 642012 4539411 2026-10-24T18:24:55Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Saka Hafongs]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]]... 4539411 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Saka Hafongs]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]] ([[Hallasans]]) * [[Ēģipte]] ([[Katrīnas kalns|Katrīnas k.]]) * [[Filipīnas]] ([[Apo]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Indija]] ([[Kančendžanga]]) * [[Indonēzija]] ([[Džaja]]/[[Kerinči]]) * [[Irāna]] ([[Demāvends]]) * [[Irāka]] ([[Čīhī Derē]]) * [[Izraēla]] ([[Merons]]) * [[Japāna]] ([[Fudzi]]) * [[Jemena]] ([[Nebī Šueibs]]) * [[Jordānija]] ([[Umm ed Dāmī]]) * [[Kambodža]] ([[Aorāls]]) * [[Katara]] ([[Kurein Aba el Bauls]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Kirgizstāna]] ([[Dženiša smaile|Dženiša sm.]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Kuveita]] ([[306]]) * [[Ķīna]] ([[Džomolungma]]) * [[Laosa]] ([[Bia]]) * [[Libāna]] ([[Sauda]]) * [[Malaizija]] ([[Kinabalu]]) * [[Maldīvija]] ([[Villingili]]) * [[Mjanma]] ([[Khakaborazi]]) * [[Mongolija]] ([[Huitens]]) * [[Nepāla]] ([[Džomolungma]]) * [[Omāna]] ([[Šamss]]) * [[Pakistāna]] ([[K2]]) * [[Saūda Arābija]] ([[Sūda]]) * [[Singapūra]] ([[Timahs]]) * [[Sīrija]] ([[Hermons]]) * [[Šrilanka]] ([[Pidurutalāgala]]) * [[Tadžikistāna]] ([[Ismoila Somonī smaile|Ismoila Somonī sm.]]) * [[Taizeme]] ([[Inthanons]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]) * [[Turkmenistāna]] ([[Airibobo]]) * [[Uzbekistāna]] ([[Hazrati Sultons]])<!-- ??? --> * [[Vjetnama]] ([[Fansipans]]) * [[Ziemeļkoreja]] ([[Pektusans]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Ķīnas Republika]] ([[Jušaņs]]) * [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] ([[Nābī Jūniss]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Honkonga]] ([[Damaošaņs]]) * [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] ([[Djegogarsija]]) * [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] ([[Sautailenda]]) * [[Makao]] ([[Tanšaņs]]) * [[Ziemsvētku Sala]] ([[Marihils]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Āzijas, teritorijas Āzijas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas navigācijas veidnes]] </noinclude> nag1xqwkhg9535029pfaxrotad0mjrm 4539412 4539411 2026-10-24T18:25:34Z Kikos 3705 4539412 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Āzijas valstu augstākie kalni |bodyclass = hlist |title=[[Āzija]]s valstu augstākie kalni | group1 = Valstis | list1 = * [[Afganistāna]] ([[Nošaks]]) * [[Apvienotie Arābu Emirāti]] ([[Džeiss]]) * [[Armēnija]] ([[Aragacs]]) * [[Austrumtimora]] ([[Tatamailau]]) * [[Azerbaidžāna]] ([[Bazardizi]]) * [[Bahreina]] ([[Duhāns]]) * [[Bangladeša]] ([[Saka Hafongs]])<!-- ??? --> * [[Bruneja]] ([[Pagons]]) * [[Butāna]] ([[Gankharpunsums]]) * [[Dienvidkoreja]] ([[Hallasans]]) * [[Ēģipte]] ([[Katrīnas kalns|Katrīnas k.]]) * [[Filipīnas]] ([[Apo]]) * [[Gruzija]] ([[Šhara]]) * [[Indija]] ([[Kančendžanga]]) * [[Indonēzija]] ([[Džaja]]/[[Kerinči]]) * [[Irāna]] ([[Demāvends]]) * [[Irāka]] ([[Čīhī Derē]]) * [[Izraēla]] ([[Merons]]) * [[Japāna]] ([[Fudzi]]) * [[Jemena]] ([[Nebī Šueibs]]) * [[Jordānija]] ([[Umm ed Dāmī]]) * [[Kambodža]] ([[Aorāls]]) * [[Katara]] ([[Kurein Aba el Bauls]]) * [[Kazahstāna]] ([[Hantengri]]) * [[Kipra]] ([[Olimpa kalns (Kipra)|Olimps]]) * [[Kirgizstāna]] ([[Dženiša smaile|Dženiša sm.]]) * [[Krievija]] ([[Elbruss]]) * [[Kuveita]] ([[306]]) * [[Ķīna]] ([[Džomolungma]]) * [[Laosa]] ([[Bia]]) * [[Libāna]] ([[Sauda]]) * [[Malaizija]] ([[Kinabalu]]) * [[Maldīvija]] ([[Villingili]]) * [[Mjanma]] ([[Khakaborazi]]) * [[Mongolija]] ([[Huitens]]) * [[Nepāla]] ([[Džomolungma]]) * [[Omāna]] ([[Šamss]]) * [[Pakistāna]] ([[K2]]) * [[Saūda Arābija]] ([[Sūda]]) * [[Singapūra]] ([[Timahs]]) * [[Sīrija]] ([[Hermons]]) * [[Šrilanka]] ([[Pidurutalāgala]]) * [[Tadžikistāna]] ([[Ismoila Somonī smaile|Ismoila Somonī sm.]]) * [[Taizeme]] ([[Inthanons]]) * [[Turcija]] ([[Ararats|Agridags]]) * [[Turkmenistāna]] ([[Airibobo]]) * [[Uzbekistāna]] ([[Hazrati Sultons]])<!-- ??? --> * [[Vjetnama]] ([[Fansipans]]) * [[Ziemeļkoreja]] ([[Pektusans]]) | group2 = Pašpasludinātās valstis | list2 = * [[Abhāzija]] ([[Dombajulgens]]) * [[Dienvidosetija]] ([[Halashohs]]) * [[Ķīnas Republika]] ([[Jušaņs]]) * [[Palestīnas Valsts|Palestīna]] ([[Nābī Jūniss]]) * [[Ziemeļkipra]] ([[Selvilitepe]]) | group3 = Atkarīgās teritorijas | list3 = * [[Honkonga]] ([[Damaošaņs]]) * [[Indijas Okeāna Britu teritorija]] ([[Djegogarsija]]) * [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] ([[Sautailenda]]) * [[Makao]] ([[Tanšaņs]]) * [[Ziemsvētku Sala]] ([[Marihils]]) | below = Valstīm, kuru augstākais kalns atrodas ārpus Āzijas, teritorijas Āzijas daļas augstākais punkts norādīts pēc slīpsvītras. }}<noinclude> [[Kategorija:Āzijas navigācijas veidnes]] </noinclude> f19l4ligsnl4ry5n172vwwjkv9ebd8n 0 642013 4539415 2026-10-24T18:40:18Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Parastā smiltene]] 4539415 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Parastā smiltene]] o6ja4q437cq0suhvws5xcislqvh8ctd 0 642014 4539416 2026-10-24T18:41:05Z Egilus 27634 Pāradresē uz [[Parastā smiltene]] 4539416 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Parastā smiltene]] o6ja4q437cq0suhvws5xcislqvh8ctd 0 642015 4539417 2026-10-24T18:42:00Z Pirags 3757 Jauna lapa: '''Gosevskis''' (''Gosiewski, Гасеўскі'') var būtː * [[Aleksandrs Korvins Gosevskis]] (miris 1639. gadā), [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, * [[Vincentijs Gosevskis]] (dzimis ap 1620. gadu, miris {{dat|1662|11|29}}), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s lauka hetmanis [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] 4539417 wikitext text/x-wiki '''Gosevskis''' (''Gosiewski, Гасеўскі'') var būtː * [[Aleksandrs Korvins Gosevskis]] (miris 1639. gadā), [[Lietuvas lielkņaziste]]s karavadonis, * [[Vincentijs Gosevskis]] (dzimis ap 1620. gadu, miris {{dat|1662|11|29}}), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s lauka hetmanis [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] dgw2y40wvrmea1nrlr76nc88u6a5j16 4539438 4539417 2026-10-24T21:29:13Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4539438 wikitext text/x-wiki '''Gosevskis''' (''Gosiewski'', ''Гасеўскі''; sieviešu dzimtē [[Gosevska]]) ir [[poļu valoda|poļu]] cilmes vīriešu dzimtes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Aleksandrs Korvins Gosevskis]] (''Aleksander Korwin Gosiewski'', ''Аляксандр Корвін-Гасеўскі''; miris 1639. gadā) — Lietuvas lielkņazistes karavadonis; * [[Vincentijs Gosevskis]] (''Wincenty Gosiewski''; dzimis ap 1620. gadu, miris 1662. gadā) — Lietuvas dižkunigaitijas lauka hetmanis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Poļu uzvārdi]] oivnknedu9k0z8xlspwmn40bmql3gko 0 642016 4539436 2026-10-24T21:22:34Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par aktieri 4539436 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ksanders Bērklijs | vārds_orig = Xander Berkeley | attēls = Xander Berkeley 2016.jpg | komentārs = Aktieris 2016. gadā | dz vārds = Aleksanders Hārpers Bērklijs | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1955|12|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūjorka}} | nodarbošanās = aktieris, producents | darbības gadi = 1981—pašlaik }}'''Aleksanders "Ksanders" Hārpers Bērklijs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Alexander "Xander" Harper Berkeley''; dzimis 1955. gada 16. decembrī) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džords Meisons seriālā "[[24 (seriāls)|24 stundas]]", Džons Heils seriālā "[[Salemas raganas]]" (''Salem''), Persijs Rouzs seriālā "[[Nikita (2010. gada seriāls)|Nikita]]" (''Nikita'') un Gregorijs seriālā "[[Staigājošie miroņi]]", kā arī ar lomām filmās "[[Prezidenta lidmašīna]]" (''Air Force One''), "[[Universālais kareivis: Atgriešanās]]" (''Universal Soldier: The Return''), ''[[Candyman (1992. gada filma)|Candymen]]'' un "[[Sids un Nensija]]" (''Sid and Nancy''). Piedalījās arī filmās "[[Terminators 2: Pastarā diena|Terminātors 2: Pastarā diena]]", "[[Ziemeļu zeme]]" (''North Country''), "[[Nolaupītā]]", "[[Dienasvidus Šanhajā]]", "[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" un "[[Daži labi vīri]]", kā arī seriālos "[[CSI Lasvegasa]]", ''[[Jericho]]'', "[[Mentālists]]" (''The Mentalist''), ''[[Justified]]'' un ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]''. == Dzīvesgājums == Ksanders Bērklijs piedzima 1955. gada 16. decembrī [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], mākslinieka Pītera Bērklija un skolotājas Mārgaretas Bērklijas ģimenē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0075359/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Xander Berkly Bio}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.exit6filmfestival.com/post/xander-berkeley-the-bad-boy-next-door-with-calculated-nonchalance|title=Xander Berkeley the (bad) boy next door with 'calculated nonchalance'|last=Brennan|first=Mark|website=exit-6-film-festival|access-date=2026-10-24|date=2021-01-17|language=en}}</ref> Aktierim ir [[Skoti|skotu]] un [[Angļi|angļu]] sāknes.<ref name=":1" /> Ksanders uzauga fermā [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], britu imigrantu vidū un pēc paša aktiera teiktā, viņš jau bērnībā sāka interesēties par kino, noskatoties tādas filmas kā "[[Doktors No]]" un "[[Jāsons un argonauti]]" (1963). Viņa māte šuva viņam kostīmus, kurus viņš valkāja, izspēlējot dažādas ainas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.science-fiction-filme.com/let-s-talk-about-interviews/xander-berkeley/xander-berkeley-english-version/|title=Xander Berkeley - English Version|website=transpirants Webseite!|access-date=2026-10-24|language=de-DE}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.absolutemusicchat.com/music-qa-sessions/music-chat-with-the-walking-deads-xander-berkeley/|title=Chat with The Walking Dead’s Xander Berkeley {{!}}|last=Courtney|first=Paula|access-date=2026-10-24|date=2016-03-30|language=en}}</ref> Bērnībā Ksanders arī sāka interesēties par grimu, un tēvs viņu atbalstīja, uzdāvinot grāmatu par grimu un dažādus piederumus grima uzklāšanai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avclub.com/xander-berkeley-talks-puritans-punks-and-setting-his-1798269176|title=Xander Berkeley talks Puritans, punks, and setting his sword on Ginger Lynn|last=May 12|first=Will Harris {{!}}|last2=2014 {{!}} 5:00am|website=AV Club|access-date=2026-10-24|language=en-US}}</ref> Skolā Ksanders sāka piedalīties teātra izrādēs un lugās, un 15 gadu vecumā viņu uzņēma eksperimentālā teātra grupā.<ref name=":4" /> Vēlāk Bērklijs mācījās [[Hempšīras koledža|Hempšīras koledžā]], kur studēja [[humanitārās zinātnes]], taču pēc diviem gadiem tēva uzstājības dēļ studijas pameta, nolemjot pievērsties aktiera karjerai Ņujorkā.<ref name=":4" /> Pēc paša aktiera teiktā, viņš gandrīz nepārtraukti strādāja dažādos teātros, tostarp vasaras, reģionālajos un ārpus [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] teātros.<ref name=":4" /> 19 gadu vecumā viņš ieguva savu pirmo darbu repertuāra teātrī.<ref name=":3" /> Aktieris apmeklēja arī privātstundas vokālajā mākslā, kustību mākslā, dejā un aktiermākslā pie pasniedzējiem no Maskavas Mākslas teātra, Karaliskas dramatiskās mākslas akadēmijas un ''HB Studios''. 23 gadu vecumā Bērklija aģents aizveda viņu uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur viņš kādu laiku strādāja par viesmīli.<ref name=":3" /><ref name=":4" /> == Karjera == 24 gadu vecumā Ksanders Bērklijs debitēja kino ar nelielu lomu 1981. gada filmā ''[[Mommie Dearest]]''. Šo lomu viņš ieguva pēc tam, kad aktieru atlases direktors bija redzējis viņu Reinoldsa Praisa lugas ''Early Dark'' iestudējumā.<ref name=":5" /> Pēc paša aktiera teiktā, viņš bija šausmās par savu pirmo lomu, tāpēc pameta viesmīļa darbu un lūdza savam aģentam piedāvāt viņam tikai ļaundaru lomas.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> 1985. gadā aktieris atveidoja otrā plāna lomu filmā ''[[Volunteers]]''. 1986. gadā Bērklijs piedalījās britu filmā "[[Sids un Nensija]]", kurā viņam bija otrā plāna loma. Šajā filmā viņš arī pirmo reizi vedioja grimu pašam sev.<ref name=":5" /> 1987. gadā Bērklijs iepazinās ar režisoru [[Maikls Manns|Maiklu Mannu]], piedaloties viņa producetā seriāla ''[[Miami Vice]]'' sērijā. Vēlāk viņš seriālā parādījās arī 1989. gadā. Tajā pašā gadā Manns pārveidoja sava jaunā seriāla ''L.A. Takedown'' pilot­sēriju televīzijas filmas formātā, jo sākotnējā ideja nebija guvusi panākumus.<ref name=":3" /><ref name=":5" /> Šajā filmā Bērklijs atveidoja vienu no galvenajām lomām. 1995. gadā Manns režisēja filmu "[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]", kas bija balstīta uz ''L.A. Takedown'' sižetu, un piedāvāja Bērklijam iespēju atveidot savu iepriekšējo lomu. Tomēr Bērklijs atteicās, jo bija nolēmis filmēties filmā ''[[Barb Wire]]'', bet neraugoties uz to, aktieris parādījās nelielā lomā Manna filmā.<ref name=":5" /> Bērklijs atveidoja otrā plāna lomas arī filmās "[[Jauniņais]]" un "[[Lieliskie brāļi Beikeri]]", kā arī filmā ''[[Internal Affairs]]'', kurā viņu uzaicināja piedalīties režisors [[Maiks Figiss]], kuram patīka filma "Sids un Nensija".<ref name=":5" /> Vēlāk aktieris piedalījās vēl divās Figisa filmās — "[[Pametot Lasvegasu]]" un ''[[Timecode]]''. 1980. gados Bērklijam bija arī epizodiskas lomas seriālos "[[A komanda (seriāls)|A komanda]]", "[[Krēslas zona (1985. gada serials|Krēslas zona]]" un "[[Aģentūra Mēnessgaisma]]". 1991. gadā, pateicoties aktieru atlases direktorei Meilijai Finnai, Bērklijs ieguva nelielu lomu filmā "[[Terminators 2: Pastarā diena]]".<ref name=":2" /> Pēc paša aktiera teiktā, viņš divas nedēļas īpaši praktizēja, kā uzmanīgi norīt asmeni ainai, kurā viņa atveidoto varoni nogalina Terminators [[T-1000]].<ref name=":3" /> 1992. gadā aktieris atveidoja vienu no galvenajām lomām filmā ''[[Candyman (1992. gada filma)|Candyman]]'', kā arī spēlēja otrā plāna lomu filmā "[[Daži labi vīri]]". 1990. gados Bērklijam bija nelielas lomas arī filmās "[[Klints (filma)|Klints]]", ''[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]'', "[[Amistada]]" un "[[Gataka]]". 1997. gadā filmā "[[Prezidenta lidmašīna]]" akieris atveidoja otrā plāna ļaundara lomu. Bērklijs piedalījās arī seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas|X-faili slepenās lietas]]" sērijā 1993. gadā un ''[[ER (seriāls)|ER]]'' epizodē 1998. gadā. 1999. gadā Bērklijs atveidoja vienu no galvenajām lomām filmā "[[Universālais kareivis: Atgriešanās]]". 2000. gadā viņš atveidoja otrā plāna lomu filmā "[[Dienasvidus Šanhajā]]". 2001. gadā Bērklijs filmējās seriāla "[[24 (seriāls)|24 stundas]]" pilotsērijā. Sākotnēji viņa loma bija epizodiskā, taču producentiem aktieris iepatikās, tāpēc viņš seriālā palika uz divam sezonam.<ref name=":3" /> Otrajā sezonā Bērklijs atkal pats veidoja sev grimu un titros tika norādīts arī kā grima mākslinieks.<ref name=":3" /><ref name=":5" /> No 2003. līdz 2004. gadam aktieris piedalījās seriālā "[[CSI Lasvegasa]]". 2005. gadā, atkal pateicoties Meilijai Finnai, Bērklijs ieguva otrā plāna lomu filmā "[[Ziemeļu zeme]]".<ref name=":2" /> 2006. un 2007. gadā viņš atveidoja nelielas lomas filmās "[[Lūzums (2007. gada filma)|Lūzums]]" un "[[Serafima ūdenskritums]]". 2008. gadā aktieris piedalījās trīs seriāla ''[[Jericho]]'' sērijās, taču netika iekļauts titros. Tajā pašā gadā viņš filmējās arī filmā "[[Nolaupītā]]". Tajā pašā 2008. gadā pateicoties režisoram [[Deividam Nateram]], ar kuru Bērklijs iepriekš bija sadarbojies, filmējoties Natera režisētā seriāla "X-faili" sērijā, viņš ieguva lomu seriālā "[[Mentālists]]". Lai gan sākotnēji šī loma bija epizodsikā, aktieris vēlāk atgriezās seriālā un 2013. gadā piedalījās vēl četrās tā sērijās.<ref name=":5" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thementaliststuff.wordpress.com/2016/09/24/a-conversation-with-red-john-xander-berkeley-talks-casting-masks-and-more/|title=A conversation with Red John: Xander Berkeley talks casting, masks and more.|website=The Mentalist Stuff|access-date=2026-10-24|date=2016-09-24|language=en}}</ref> 2010. gadā Bērklijs filmējās filmā "[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi|Kick-Ass: Jauņie supervaroņi]]", taču lielākā daļa viņa ainu tika izgriezta montāžas laikā filmas lielā tēlu skaita dēļ.<ref name=":5" /> No 2010. līdz 2012. gadam aktieris atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Nikita (2010. gada seriāls)|Nikita]]". Šajā pašā laika posmā viņš atveidoja galveno lomu tīmekļa seriālā ''[[Booth at the End]]'', kura galvenā loma bija īpaši pielāgota Bērklijam.<ref name=":5" /> 2014. gadā Bērklija sens draugs, aktieris [[Voltons Goginss]], uzaicināja viņu filmēties seriālā ''[[Justified]]'', kurā pats Goginss atveidoja vienu no galvenajām lomām. Goginss vēlējās, lai viņa atveidotajam tēlam būtu kopīgas ainas ar Bērklija tēlu, tomēr laika trūkuma dēļ Bērklija loma galu galā tika mainīta, bet aktieris parādījās divās seriāla sērijās.<ref name=":5" /> Tajā pašā 2014. gadā gadā scenārists [[Adams Saimons]] izvēlējās Bērkliju vienai no galvenajām lomām seriālā "[[Salemas raganas]]", kurā aktieris piedalījās 14 sērijās.<ref name=":5" /> 2014. gadā viņš filmējās arī filmā "[[Transcendence (filma)|Transcendence]]". No 2016. līdz 2018. gadam Bērklijs atveidoja Gregoriju seriālā "[[Staigājošie miroņi]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/the-walking-dead-casts-24-alum-xander-berkeley-for-season-6/|title='The Walking Dead' Casts '24' Alum Xander Berkeley for Season 6|last=Otterson|first=Joe|website=TheWrap|access-date=2026-10-24|date=2015-09-16|language=en-US}}</ref> 2016. gadā viņam bija neliela loma filmā "[[Citādie 3. daļa: Sabiedrotie]]", savukārt 2018. gadā viņš spēlēja otrā plāna lomu filmā "[[Melu pilsēta]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thirdcoastreview.com/film-tv/2021/03/19/film-review-city-of-lies/|title=Review: Johnny Depp and Forest Whitaker Star in City of Lies, The Story of Revisiting A Notorious Murder 20 Years Later|website=Third Coast Review|access-date=2026-10-24|date=2021-03-19|language=en}}</ref> No 2015. līdz 2016. gadam aktieris piedalījās arī seriālu ''[[Aquarius (seriāls)|Aquarius]]'' un "[[12 pērtiķi (seriāls)|12 pērtiķi]]" vairākās sērijās. 2023. gadā Bērklijs parādījās vienā seriāla "[[Mandalorietis]]" sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbr.com/the-mandalorian-star-wars-legends-gilad-pellaeon/|title=The Mandalorian Just Brought a Star Wars Legends Villain Back Into Canon|last=Miller|first=Leon|website=CBR|access-date=2026-10-24|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Savukārt 2024. gadā viņš atveidoja nelielas lomas filmās "[[Reigans (filma)|Reigans]]" un ''[[Rust (filma)|Rust]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/xander-berkeley-play-george-schultz-cold-war-hero-reagan-movie-1567424|title=Xander Berkeley to Play George Shultz as Cold War Hero in 'Reagan' Movie|website=Newsweek|access-date=2026-10-24|date=2021-02-07|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 2001. gadā Bērklijs seriāla "24 stundas" uzņemšanas laukumā iepazinās ar aktrisi [[Sāra Klārka|Sāru Klārku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24spoilers.com/2003/02/10/xander-berkeley-sarah-clarke-interviewed-relationship/|title=Xander Berkeley and Sarah Clarke interviewed about their relationship|last=Spoilers|first=24|website=24 Spoilers|access-date=2026-10-24|date=2003-02-10|language=en-US}}</ref> Viņi apprecējās 2002. gada septembrī. Vēlāk abi kopā filmējās seriālos "Nikita" un ''Booth at the End''. 2006. gadā pārim piedzima meita Olvina, bet 2010. gadā — otra meita Rovana.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/parents/xander-berkeley/|title=Clarke-Berkeley family at PS Arts event}}</ref> Aktieris ir tuvs draugs ar aktieri [[Stīvenu Ogs|Stīvenu Ogu]], ar kuru viņš sadraudzējās seriāla "Staigājošie miroņi" uzņemšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://walkingdeadbr.com/the-walking-dead-10-years-xander-berkeley-interview/|title=THE WALKING DEAD 10 YEARS: Exclusive interview with Xander Berkeley (Gregory) - The Walking Dead Brasil|access-date=2026-10-24|date=2020-10-13|language=pt-BR}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xanderoriginal.com/news|title=news|website=Xander Berkeley|access-date=2026-10-24|language=en-US}}</ref> Bērklijs arī ir draugs ar aktieri Voltonu Goginsu.<ref name=":5" /> == Filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1981 |''[[Mommie Dearest]]'' |pieaugušais Kristofers Krofords |- |1985 |''[[Volunteers]]'' |Kents Satklifs |- |1986 |"[[Sids un Nensija]]" (''Sid and Nancy'') |Bouverijs Snekss |- |1989 |"[[Lieliskie brāļi Beikeri]]" (''The Fabulous Baker Boys'') |Loids |- | rowspan="2" |1990 |"[[Jauniņais]]" (''The Rookie'') |Kens Blekvels |- |''[[The Grifters]]'' |leitnants Pīrsons |- | rowspan="3" |1991 |''[[Internal Affairs]]'' |Rūdijs Mors |- |"[[Billijs Batgeits]]" (''Billy Bathgate'') |Hārvijs Prestons |- |"[[Terminators 2: Pastarā diena|Terminātors 2: Pastarā diena]]" (''Terminator 2: Judgment Day'') |Tods Voits |- | rowspan="2" |1992 |''[[Candyman (1992. gada filma)|Candyman]]'' |Trevors Lails |- |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') |kapteinis Vitakers |- |1994 |''[[Roswell]]'' |Šermans Karsons |- | rowspan="3" |1995 |"[[Pametot Lasvegasu]]" (''Leaving Las Vegas'') |cinisks taksists |- |[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]] |Henrijs Hērts |- |"[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]" (''Heat'') |Ralfs |- | rowspan="2" |1996 |"[[Ložudrošs]]" (''Bulletproof'') |FIB aģents Derils Džentrijs |- |"[[Klints (filma)|Klints]]" (''The Rock'') |Loners |- | rowspan="3" |1997 |"[[Gataka]]" (''Gattaca'') |doktors Lamars |- |"[[Prezidenta lidmašīna]]" (''Air Force One'') |aģents Gibss |- |"[[Amistada]]" (''Amistad'') |Ledžers Hemonds |- |1999 |"[[Universālais kareivis: Atgriešanās]]" (''Universal Soldier: The Return'') |Dilans Kotners |- |2000 |"[[Dienasvidus Šanhajā]]" (''Shanghai Noon'') |maršals Neitans Vans Klifs |- |2003 |''[[In Enemy Hands]]'' |admirālis Kencs |- |2005 |"[[Ziemeļu zeme]]" (''North Country'') |Ārlens Pavičs |- |2006 |"[[Serafima ūdenskritums]]" (''Seraphim Falls'') |Makenzijs |- |2007 |"[[Lūzums (2007. gada filma)|Lūzums]]" (''Fracture'') |tiesniesis Morāns |- |2008 |"[[Nolaupītā]]" (''Taken'') |Stjuarts Sendžons |- |2009 |''[[Year One]]'' |Karalis |- | rowspan="2" |2010 |"[[Ātrāk]]" (''Faster'') |seržants Malorijs |- |"[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi]]" (''Kick-Ass'') |detektīvs Viktors Gigante |- |2011 |"[[Izsalcis trusis uzbrūk]]" (''Seeking Justice'') |leitnants Dērgans |- |2013 |''[[Louder Than Worlds]]'' |doktors Lansens |- |2014 |"[[Transcendence (filma)|Transcendence]]" (''Transcendence'') |doktors Tomass Keisijs |- |2015 |"[[Mierinājums]]" (''Solace'') |Elisa kungs |- |2016 |"[[Citādie 3. daļa: Sabiedrotie]]" (''Allegiant'') |Filips |- |2018 |"[[Melu pilsēta]]" (''City of Lies'') |Edvardss |- |2020 |''[[The Dark and the Wicked]]'' |svētais tēvs Torns |- | rowspan="2" |2024 |''[[Rust (filma)|Rust]]'' |Blekbērns |- |"[[Reigans (filma)|Reigans]]" (''Reagan'') |[[Džordžs Šulcs]] |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1981 |"[[Lazarete (seriāls)|Lazarete]]" (''M*A*S*H'') |jūras kājnieks |sērija: ''Give 'Em Hell, Hawkeye'' |- |1983 |"[[Remingtons Stīls]]" (''Remington Steele'') |Dens Kovalskis |sērija: ''Steele Crazy After All These Years'' |- |1983—1984 |"[[A komanda (seriāls)|A komanda]]" (''A Team'') |Beikers/seržants Vilsons |sērija: ''The Beast from the Belly of a Boeing''; sērija: ''Showdown!'' |- |1986 |"[[Krēslas zona (1983. gada seriāls)|Krēslas zona]]" (''The Twilight Zone'') |Deivs |segments: ''Take My Life... Please!'' |- |1986 |"[[Aģentūra Mēnessgaisma]]" (''Moonlightning'') |Skalpers |sērija: ''Symphony in Knocked Flat'' |- |1987; 1989 |''[[Miami Vice]]'' |Tomijs Louels/Beilijs |sērija: ''Like a Hurricane''; sērija: ''Victims of Circumstance'' |- |1993 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X Files'') |doktors Hodžs |sērija: ''Ice'' |- | rowspan="2" |1996 |''[[Nash Bridges]]'' |Nīls Vodžaks |sērija: ''Genesis'' |- |''[[The Outer Limits]]'' |Terijs Makemons |sērija: Falling Star |- |1998 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |detektīvs Vilsons |sērija: ''Good Luck, Ruth Johnson'' |- |2001 |''[[Wolf Lake]]'' |Kārls |sērija: ''Unaired Pilot'' |- |2001—2003 |"[[24 (seriāls)|24 stundas]]" (24) |Džordžs Meisons |galvenā loma; 27 sērijas |- |2003 |"[[Krēslas zona (2002. gada seriāls)|Krēslas zona]]" (''The Twilight Zone'') |Hārijs Kelogs |sērija: ''The Pharaoh's Curse'' |- |2003—2004 |"[[CSI Lasvegasa]]" (''CSI'') |šerifs Rorijs Etwoters |5 sērijas |- |2005 |"[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order'') |Klejs Polaks |sērija: ''Fluency'' |- |2006 |"[[Rietumu spārns]]" (''West Wing'') |Frānklins Holiss |sērija: ''Institutional Memory'' |- | rowspan="2" |2007 |"[[Likums un kārtība (2001)|Likums un kārtība]]" (''Law & Order: Criminal Intent'') |Džordžs Pagoliss |sērija: ''Albatross'' |- |"[[Nozieguma skelets]]" (''Bones'') |doktors Benkrofts |sērija: ''Intern in the Incinerator'' |- |2008 |''[[Jericho]]'' |Džons Smits |3 sērijas |- |2008 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |detektīvs Haids |sērija: ''Memoriam'' |- |2010 |"[[Trīs upes]]" (''Three Rivers'') |Harolds Estess |sērija: ''Status 1A'' |- |2010—2012 |"[[Nikita (2010. gada seriāls)|Nikita]]" (''Nikita'') |Persijs Rouzs |galvenā loma; 42 sērijas |- |2010; 2012 |''[[The Booth at the End]]'' |Vīrietis |galvenā loma; 10 sērijas |- |2008; 2013 |"[[Mentālists]]" (''Mentalist'') |šerifs Tomass Makalisters |5 sērijas |- |2014 |''[[Justified]]'' |Čārlzs Monro |2 sērijas |- |2014—2015 |"[[Salemas raganas]]" (''Salem'') |maģistrāts Džons Heils |galvenā loma; 14 sērijas |- |2015 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Ronijs "Suņu Nūja" Brenigans |4 sērijas |- |2013; 2015 |''[[Longmire]]'' |Jeremija Reinss |2 sērijas |- | rowspan="2" |2015—2016 |"[[12 pērtiķi (seriāls)|12 pērtiķi]]" (''12 Monkeys'') |pulkvedis Džonatans Fosters |3 sērijas |- |''[[Aquarius (seriāls)|Aquarius]]'' |policijas komisārs |3 sērijas |- |2016—2018 |"[[Staigājošie miroņi]]" (''The Walking Dead'') |Gregorijs |15 sērijas |- |2018 |"[[Supermeitene (seriāls)|Supermeitene]]" (''Supergirl'') |Pīters Lokvūds |sērija: ''Man of Steel'' |- |2020 |"[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]" (''Young McGyver'') |ģenerālis Džons Akosta |sērija: ''Red Cell + Quantum + Cold + Commited'' |- |2023 |"[[Mandalorietis]]" (''Mandalorian'') |Džilads Pelāeons |sērija: ''Chapter 23: The Spies'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērklijs, Ksanders}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] oqr1pbu39hbosvy00xlmsl7p0bnrv4o 0 642017 4539439 2026-10-24T21:30:05Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Gosevskis]] 4539439 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gosevskis]] 6fw7yhvh907nok93drn9o6s0h3ink90 0 642018 4539442 2026-10-24T22:12:49Z ~2026-56923-27 152326 Jauna lapa: '''Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā"''' (saīsināti '''JOLPV''') ir kristīga un konservatīva jauniešu organizācija, kas darbojas saistībā ar politisko partiju [[Latvija pirmajā vietā|Latvija Pirmajā Vietā]] (LPV). Organizācija apvieno jauniešus, kuri iestājas par kristīgajām vērtībām, dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti un vienotu Latvijas tautu. {{Organizācijas infokaste | nombre... 4539442 wikitext text/x-wiki '''Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā"''' (saīsināti '''JOLPV''') ir kristīga un konservatīva jauniešu organizācija, kas darbojas saistībā ar politisko partiju [[Latvija pirmajā vietā|Latvija Pirmajā Vietā]] (LPV). Organizācija apvieno jauniešus, kuri iestājas par kristīgajām vērtībām, dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti un vienotu Latvijas tautu. {{Organizācijas infokaste | nombre = Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā" | acrónimo = JOLPV | type = Politiskās partijas jauniešu organizācija | headquarters = [[Rīga]], Latvija | key_people = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Ričards Šlesers]]<br>[[Dana Šlesere]] | affiliations = [[Latvija Pirmajā Vietā]] | website = [https://www.instagram.com/jo_latvijapirmajavieta Instagram] }} == Vēsture == JOLPV ir partijas "Latvija Pirmajā Vietā" jauniešu organizācija. Tās dalībnieki ir jaunieši, kas apgūst izglītību un vēlas iepazīt politiku, valsts pārvaldi un sabiedriskos procesus. Organizācija sevi raksturo kā kristīgu un konservatīvu jauniešu apvienību, kuras biedri atbalsta partijas ideoloģiju un programmu. Organizācijai nav oficiāli noteikta dibināšanas datuma.<ref>{{Cite web |url=https://www.instagram.com/jo_latvijapirmajavieta |title=JO Latvija pirmajā vietā |website=Instagram |language=lv}}</ref> Organizācijas vadītājs ir partijas "Latvija Pirmajā Vietā" priekšsēdētājs [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Cite web |url=https://nra.lv/birka/lpv/ |title=LPV |website=nra.lv |language=lv}}</ref> Atsevišķa valde organizācijā nav izveidota. == Vērtības un ideoloģija == JOLPV atbalsta partijas "Latvija pirmajā vietā" vērtības un politisko programmu. Partija savā programmā kā mērķi norāda neatkarīgu, demokrātisku un bagātu Latvijas valsti, kurā labklājībā dzīvo vienota un saliedēta Latvijas tauta, un iestājas par kristīgajām vērtībām un dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu.<ref name="programma">{{Cite web |url=https://latvijapirmajavieta.lv/programma-2026/ |title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programma PACELSIM LATVIJU! |website=latvijapirmajavieta.lv |language=lv}}</ref> Šīs vērtības ir arī organizācijas ideoloģiskais pamats. Jauniešu organizācija kā savus galvenos principus izceļ: * kristīgās vērtības un morāli; * dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu; * Latvijas valstisko neatkarību un tautas vienotību; * patriotismu un atbildību pret valsti; * ticību tam, ka Latvijai jābūt pirmajā vietā, un to, ka jaunajai paaudzei jāpaliek un jāstrādā savā zemē. == Skatīt arī == * [[Latvija pirmajā vietā]] * [[Ainārs Šlesers]] == Atsauces == {{Atsauces}}{{DEFAULTSORT:Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā"}} [[Kategorija:Latvijas jaunatnes organizācijas]] [[Kategorija:Latvija pirmajā vietā]] [[Kategorija:Politisko partiju jaunatnes organizācijas Latvijā]] 310qlnb6oc1pt8hi26v13bairlu602k 4539561 4539442 2026-10-25T09:18:27Z DJ EV 31928 izvirzu uz dzēšanu 4539561 wikitext text/x-wiki {{dzēst|apšaubāma nozīmība|due=15|due_date=9.11.2026}} {{maznozīmīgs}} {{pov}} '''Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā"''' (saīsināti '''JOLPV''') ir kristīga un konservatīva jauniešu organizācija, kas darbojas saistībā ar politisko partiju [[Latvija pirmajā vietā|Latvija Pirmajā Vietā]] (LPV). Organizācija apvieno jauniešus, kuri iestājas par kristīgajām vērtībām, dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti un vienotu Latvijas tautu. {{Organizācijas infokaste | nombre = Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā" | acrónimo = JOLPV | type = Politiskās partijas jauniešu organizācija | headquarters = [[Rīga]], Latvija | key_people = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Ričards Šlesers]]<br>[[Dana Šlesere]] | affiliations = [[Latvija Pirmajā Vietā]] | website = [https://www.instagram.com/jo_latvijapirmajavieta Instagram] }} == Vēsture == JOLPV ir partijas "Latvija Pirmajā Vietā" jauniešu organizācija. Tās dalībnieki ir jaunieši, kas apgūst izglītību un vēlas iepazīt politiku, valsts pārvaldi un sabiedriskos procesus. Organizācija sevi raksturo kā kristīgu un konservatīvu jauniešu apvienību, kuras biedri atbalsta partijas ideoloģiju un programmu. Organizācijai nav oficiāli noteikta dibināšanas datuma.<ref>{{Cite web |url=https://www.instagram.com/jo_latvijapirmajavieta |title=JO Latvija pirmajā vietā |website=Instagram |language=lv}}</ref> Organizācijas vadītājs ir partijas "Latvija Pirmajā Vietā" priekšsēdētājs [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Cite web |url=https://nra.lv/birka/lpv/ |title=LPV |website=nra.lv |language=lv}}</ref> Atsevišķa valde organizācijā nav izveidota. == Vērtības un ideoloģija == JOLPV atbalsta partijas "Latvija pirmajā vietā" vērtības un politisko programmu. Partija savā programmā kā mērķi norāda neatkarīgu, demokrātisku un bagātu Latvijas valsti, kurā labklājībā dzīvo vienota un saliedēta Latvijas tauta, un iestājas par kristīgajām vērtībām un dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu.<ref name="programma">{{Cite web |url=https://latvijapirmajavieta.lv/programma-2026/ |title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programma PACELSIM LATVIJU! |website=latvijapirmajavieta.lv |language=lv}}</ref> Šīs vērtības ir arī organizācijas ideoloģiskais pamats. Jauniešu organizācija kā savus galvenos principus izceļ: * kristīgās vērtības un morāli; * dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu; * Latvijas valstisko neatkarību un tautas vienotību; * patriotismu un atbildību pret valsti; * ticību tam, ka Latvijai jābūt pirmajā vietā, un to, ka jaunajai paaudzei jāpaliek un jāstrādā savā zemē. == Skatīt arī == * [[Latvija pirmajā vietā]] * [[Ainārs Šlesers]] == Atsauces == {{Atsauces}}{{DEFAULTSORT:Jauniešu organizācija "Latvija Pirmajā Vietā"}} [[Kategorija:Latvijas jaunatnes organizācijas]] [[Kategorija:Latvija pirmajā vietā]] [[Kategorija:Politisko partiju jaunatnes organizācijas Latvijā]] nuyvajke5jhho0hivhlwq22fogbbb02 0 642019 4539501 2026-10-25T06:03:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Turcijas Basketbola līga]] 4539501 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Turcijas Basketbola līga]] fmemrs2lmmvari6h1ribzkxnip4v4zk 0 642020 4539504 2026-10-25T06:10:00Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Pīrss | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Pierce'' | attēls = Frank Pierce at the marathon of 1904 Olympics.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883}} |... 4539504 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Pīrss | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Pierce'' | attēls = Frank Pierce at the marathon of 1904 Olympics.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1908|2|25}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Frenks Pīrss''' ({{val|en|Frank Pierce}}; dzimis {{dat|1883}}, miris {{dat|1908|2|25}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78896 |title=Frank Pierce |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/frank-pierce |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 25. oktobris |title=Frank PIERCE |accessdate=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Pīrss bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|amerikas pamatiedzīvotājs]], kurš startēja [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Viņš bija no [[seneku tauta|seneku tautas]]. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Pīrss startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skriešanas distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pi/frank-pierce-1.html |title=Frank Pierce Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20121106015801/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pi/frank-pierce-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Viņa brāļi [[Bīmuss Pīrss]] un [[Holijs Pīrss]] arī startēja 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pīrss, Frenks}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1908. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pioyp2rf73f4g714bq6hf6ws5zcxjpr 0 642021 4539510 2026-10-25T06:31:03Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Semjuels Melors | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Samuel Mellor'' | attēls = Sam Mellor running at the 1904 Olympic Marathon.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Semjuels Aleksandrs "Semijs" Melors | dzimtais vārds = |... 4539510 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Semjuels Melors | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Samuel Mellor'' | attēls = Sam Mellor running at the 1904 Olympic Marathon.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Semjuels Aleksandrs "Semijs" Melors | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|19}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1948|11|5}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Semjuels Aleksandrs "Semijs" Melors''' ({{val|en|Samuel Alexander "Sammy" Mellor}}; dzimis {{dat|1880|3|14}}, miris {{dat|1948|11|5}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem maratonistiem 20. gadsimta sākumā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78779 |title=Sammy Mellor |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/samuel-mellor |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 25. oktobris |title=Samuel MELLOR |accessdate=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņš sešas reizes finišēja labāko desmitniekā [[Bostonas maratons|Bostonas maratonā]], izcīnot uzvaru 1902. gada skrējienā. Tāpat viņš ieņēma otro vietu 1903. gadā un trešo vietu 1901. gadā. Mellors [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/sammy-mellor-1.html |title=Sammy Mellor Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171715/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/me/sammy-mellor-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Trīs gadus vēlāk, 1907. gadā, Melors savā dzimtajā pilsētā [[Jonkersa|Jonkersā]] palīdzēja izveidot [[Jonkersas maratons|Jonkersas maratonu]] (Yonkers Marathon), kas ir otrs vecākais joprojām notiekošais maratons ASV aiz Bostonas maratona. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Melors, Semjuels}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 4grv4gn6zdyp1s0io6rjaxdveiyx6iv 0 642022 4539511 2026-10-25T06:31:35Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Semjuels Melors]] 4539511 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Semjuels Melors]] 9fyrh7o5fcx62w64lhemmh8gnpz5qpk 0 642023 4539512 2026-10-25T06:31:53Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Semjuels Melors]] 4539512 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Semjuels Melors]] 9fyrh7o5fcx62w64lhemmh8gnpz5qpk 0 642024 4539513 2026-10-25T06:32:08Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Semjuels Melors]] 4539513 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Semjuels Melors]] 9fyrh7o5fcx62w64lhemmh8gnpz5qpk 0 642025 4539518 2026-10-25T06:45:08Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Lordāns | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Lordan'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Čārlzs Lordāns | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|6|28}} | dz_viet = |... 4539518 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Lordāns | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Lordan'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Čārlzs Lordāns | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|6|28}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1960|2|12}} | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Čārlzs Lordāns''' ({{val|en|John Charles Lordan}}; dzimis {{dat|1883}}, miris {{dat|1908|2|25}}) bija īru izcelsmes amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78715 |title=John Lordan |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Lordāns vairākas reizes ir startējis [[Bostonas maratons|Bostonas maratonā]]. 1901. gadā viņš ieguva 5. vietu, 1902. gadā izcīnīja 2. viuetu, bet 1903. gadā viņš izcīnīja uzvaru šajā maratonā. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], kurā nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lo/john-lordan-1.html |title=John Lordan Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20120706013549/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lo/john-lordan-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lordāns, Džons}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 2yghv0s3b9k7rbzkxhb4478xrejmgom 0 642026 4539519 2026-10-25T06:45:35Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Lordāns]] 4539519 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Lordāns]] tm56f4eoydacf89xjp7o1wvzryoxi7z 0 642027 4539520 2026-10-25T06:45:47Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Lordāns]] 4539520 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Lordāns]] tm56f4eoydacf89xjp7o1wvzryoxi7z 0 642028 4539522 2026-10-25T06:50:35Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kenedijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kennedy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Džeimss Kenedijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|9|28}} | dz_viet = |... 4539522 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kenedijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kennedy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Džeimss Kenedijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1884|9|28}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1937|1|9}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Tomass Džeimss Kenedijs''' ({{val|en|Thomas James Kennedy}}; dzimis {{dat|1884|9|28}}, miris {{dat|1937|1|9}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78646 |title=Thomas Kennedy |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skriešanas distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/thomas-kennedy-1.html |title=Thomas Kennedy Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171714/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ke/thomas-kennedy-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kenedijs, Tomass}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 812kk4j3ysxjo244ky4i33buy9duuab 0 642029 4539523 2026-10-25T06:51:01Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Tomass Kenedijs]] 4539523 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tomass Kenedijs]] nuk7rlyw9urokio00mgcl0ac2mmtfxc 0 642030 4539525 2026-10-25T07:03:39Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Edvards Karrs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Pierce'' | attēls = Edward Carr before the 1904 Olympic Marathon.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvards Pauels Karrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|... 4539525 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvards Karrs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Frank Pierce'' | attēls = Edward Carr before the 1904 Olympic Marathon.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvards Pauels Karrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|2|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1947|3|16}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Beivila}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edvards Pauels Karrs''' ({{val|en|Edward Powell Carr}}; dzimis {{dat|1878|2|27}}, miris {{dat|1947|3|16}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78202 |title=Edward Carr |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Karrs divas reizes ir startējis olimpiskajās spēlēs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], kur nefinišēja. Četrus gadus vēlāk, [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5 jūdzes vīriešiem|5 jūdžu skrējienā]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3200 metri šķēršļu skrējiens vīriešiem|3200 metru šķēršļu skrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/edward-carr-1.html |title=Edward Carr Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171210/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/edward-carr-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Karrs, Edvards}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] on4ew5kug35ei7eorcqa9166ah42yv5 4539527 4539525 2026-10-25T07:04:05Z Kleivas 2704 4539527 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvards Karrs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Edward Carr'' | attēls = Edward Carr before the 1904 Olympic Marathon.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvards Pauels Karrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|2|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1947|3|16}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Beivila}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edvards Pauels Karrs''' ({{val|en|Edward Powell Carr}}; dzimis {{dat|1878|2|27}}, miris {{dat|1947|3|16}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78202 |title=Edward Carr |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Karrs divas reizes ir startējis olimpiskajās spēlēs. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona distancē]], kur nefinišēja. Četrus gadus vēlāk, [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5 jūdzes vīriešiem|5 jūdžu skrējienā]] un [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3200 metri šķēršļu skrējiens vīriešiem|3200 metru šķēršļu skrējienā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/edward-carr-1.html |title=Edward Carr Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171210/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/edward-carr-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Karrs, Edvards}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ndgdc8f6pkkr8nolv3evu2r7jjllmdb 0 642031 4539528 2026-10-25T07:04:23Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Edvards Karrs]] 4539528 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Edvards Karrs]] ikwkm0qjj2f03jitppaehs71fga2kke 0 642032 4539533 2026-10-25T07:46:36Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Džeiss | Photo = Jabel Jais - Summit --.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Omāna | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=25|latm=57|lats=11|latNS=N | longd=56|longm=11|longs=03|longEW=E | Augstums = 1934 | Relatīvais_augstums = 431 | Atrašanās vieta = {{vieta|Omāna}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu gr... 4539533 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Džeiss | Photo = Jabel Jais - Summit --.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Omāna | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=25|latm=57|lats=11|latNS=N | longd=56|longm=11|longs=03|longEW=E | Augstums = 1934 | Relatīvais_augstums = 431 | Atrašanās vieta = {{vieta|Omāna}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Hadžars]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Džeiss''' ({{val|ar|جبل جيس}}, ''Jabal Jays'') ir kalns [[Omāna]]s ziemeļos. Atrodas [[Hadžars|Hadžara]] grēdas ziemeļrietumos [[Musendema]]s muhāfazā. 1934 m augstā kalna virsotne<ref>[https://jebeljais.ae/about-jebel-jais/ "Jebel Jais". Jebel Jais Ras Al Khaimah.]</ref> atrodas ap 300 m no Omānas un [[AAE|Apvienoto Arābu emirātu]] robežas un augstumatzīme 1892 m vjl rietumos no virsotnes ir AAE augstākais reljefa punkts. Kalna virsotnē novērojamas ievērojami zemākas temperatūras, nekā citviet apkārtnē (līdz pat -5 °C) un vairākkārt ziemā novērota snigšana. AAE pusē kalna apkārtnē izbūvēts autoceļš un tas tiek iekļauts ''[[UAE Tour]]'' maršrutā, kur tiek uzskatīts par vienu no grūtākajiem posmiem.<ref>[https://www.cyclingstage.com/uae-tour-2019/stage-6-results-uae-2019/ "UAE Tour 2019: Leader Roglic Sprints to Queen Stage Win / CyclingStage.com"]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Omānas kalni]] [[Kategorija:Apvienoto Arābu Emirātu ģeogrāfija]] 3oe6ro5zo2fr30wrxeqsygc71g8rrwy 0 642033 4539535 2026-10-25T07:57:03Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par veikala veidu 4539535 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Príncipe Pío - candy shop.jpg|thumbnail|upright=1.2|Saldumu veikals tirdzniecības centrā [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]. Specializētie saldumu veikali darbojas gan atsevišķās tirdzniecības telpās, gan lielākos tirdzniecības centros]] '''Saldumu veikals''', arī '''konfekšu veikals''', ir specializēts [[mazumtirdzniecība]]s veikals, kurā galvenokārt pārdod [[saldumi|saldumus]] jeb [[cukurs|cukura]] un [[šokolāde]]s konditorejas izstrādājumus.<ref name="oxford-sweetshop">{{Grāmatas atsauce |author=Darra Goldstein |chapter=Sweetshop |title=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c19s001e106/sweetshop |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Tā sortimentā var būt [[konfekte]]s, šokolāde, [[karamele]]s, [[īrisi (pārtika)|īrisi]], [[lakrica]] un citi saldie [[konditorejas izstrādājumi]].<ref name="mlvv-saldums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/saldums%3A1 |title=saldums |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=LU Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Atkarībā no veikala specializācijas tajā var pārdot arī miltu [[konditorejas izstrādājumi|konditorejas izstrādājumus]], [[saldējums|saldējumu]] un citus našķus.<ref name="oxford-sweetshop"/> Saldumu veikalu sortiments un darbības modelis var atšķirties. Daļa veikalu galvenokārt tirgo citur ražotus un iepakotus saldumus, savukārt citos konfektes, šokolādes izstrādājumus vai citus konditorejas izstrādājumus gatavo arī uz vietas un pārdod kā pašu produkciju.<ref name="naics-confectionery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/naics/?details=445292&input=445292&year=2022 |title=2022 NAICS Definition: 445292 Confectionery and Nut Retailers |publisher=United States Census Bureau |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Veikalu, kurā pārdod [[cepumi|cepumus]], [[smalkmaizīte]]s, [[kūka]]s un [[torte]]s un kuram var būt arī sava [[ceptuve]], sauc par [[konditoreja|konditoreju]].<ref name="mlvv-konditoreja">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/konditoreja%3A1 |title=konditoreja |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=LU Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Atsevišķi saldumu veikali specializējas noteiktās produktu grupās, piemēram, šokolādes izstrādājumos, cukura konfektēs vai tradicionālajos saldumos.<ref name="oxford-sweetshop"/> == Terminoloģija == [[Attēls:Sweets-Jamin-Store-2024.jpg|thumbnail|upright=1.0|Saldumu sortiments ''Jamin'' veikalā [[Apeldorna|Apeldornā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Specializētajos saldumu veikalos tiek piedāvātas dažādu veidu konfektes un citi cukura konditorejas izstrādājumi]] Ar jēdzienu ‘saldumu veikals’ parasti apzīmē specializētu [[mazumtirdzniecība]]s vietu, kuras galveno sortimentu veido [[saldumi]], piemēram, [[konfekte]]s, [[šokolāde]], [[karamele]]s un citi saldie izstrādājumi.<ref name="oxford-sweetshop"/> Latviešu valodā lieto arī apzīmējumu ‘konfekšu veikals’, īpaši tad, ja veikala sortimentā dominē konfektes.<ref name="lva-konfeksu-veikals">{{Tīmekļa atsauce |url=https://valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/909 |title=Vai konfekšu veikals atrodas uz Skolas ielas vai Skolas ielā? |work=Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze |publisher=Latviešu valodas aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Apzīmējums ‘saldumu veikals’ terminoloģiski ir plašāks, jo vārds ‘saldumi’ apzīmē saldus konditorejas izstrādājumus kopumā, bet ‘konfekte’ — noteikta veida konditorejas izstrādājumu.<ref name="mlvv-saldums"/><ref name="tezaurs-konfekte">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/konfekte |title=konfekte |work=Tēzaurs |publisher=LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Tādēļ saldumu veikala sortimentā līdzās konfektēm var ietilpt arī [[šokolāde]], [[želejkonfekte]]s, [[lakrica]], [[karameles]], [[zefīrs|zefīri]] un citi saldumu veidi. Latviešu valodas termins ‘[[konditoreja]]’ nav pilnīgs jēdziena ‘saldumu veikals’ sinonīms. Ar konditoreju var saprast veikalu, kurā pārdod [[cepumi|cepumus]], [[smalkmaizīte]]s, [[kūka]]s, [[torte]]s un līdzīgus izstrādājumus, kā arī šādu veikalu kopā ar [[ceptuve|ceptuvi]], kurā šos izstrādājumus izgatavo.<ref name="mlvv-konditoreja"/> Saldumu veikala sortimentā turpretī var dominēt citur ražotas konfektes, šokolāde un citi [[iepakojums|fasēti]] saldumi, un miltu konditorejas izstrādājumi tajā var nebūt pieejami. Arī uzņēmumu saimnieciskās darbības klasifikācijās tiek nošķirta citur ražotu un iepakotu saldumu mazumtirdzniecība no konditorejas izstrādājumu izgatavošanas tirdzniecības vietā.<ref name="naics-confectionery"/> == Vēsture == [[Attēls:A representation of the sugar-cane and the art of making sugar LCCN2004670227.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Cukurniedres|Cukurniedru]] pārstrāde un [[cukurs|cukura]] ražošana 1749. gada gravīrā. Koloniālās cukura ražošanas paplašināšanās veicināja cukura pieejamības pieaugumu Eiropā un vēlāk arī cukura konditorejas izstrādājumu izplatību]] Saldumu tirdzniecība ir daudz senāka par mūsdienu [[saldumu rūpniecība|saldumu rūpniecību]] un specializētajiem saldumu veikaliem. [[Viduslaiki|Viduslaiku]] Eiropas pilsētās preces galvenokārt pārdeva [[tirgus|tirgos]], ielu tirdzniecības vietās un [[amatniecība|amatnieku]] darbnīcās, bet līdz ar pilsētu attīstību palielinājās pastāvīgu veikalu skaits. Agrīnajās amatnieku tirdzniecības vietās parasti pārdeva turpat izgatavotu produkciju, savukārt vēlāk līdzās tām veidojās veikali, kuru īpašnieki tirgoja arī citur ražotas preces.<ref name="encyclopedia-shops-stores">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/international/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/shops-and-stores |title=Shops and Stores |author=Montserrat M. Miller |work=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Saldinātus izstrādājumus, [[sukāde]]s un cukurotus [[augļi|augļus]] izgatavoja un pārdeva arī [[aptieka|aptiekāri]], pārtikas tirgotāji un citi amatnieki, piemēram, [[Londona]]s aptiekāru veikalos tirgoja garšvielas, konditorejas izstrādājumus, smaržvielas, ārstniecības augus un zāles.<ref name="apothecaries-origins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apothecaries.org/heritage/history/origins/ |title=Origins |work=The Worshipful Society of Apothecaries of London |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Paplašinoties cukura izmantošanai ārpus ārstniecības, pakāpeniski veidojās atsevišķs [[konditors|konditoru]] amats. Agrīnajos jaunajos laikos konditori un cukura izstrādājumu tirgotāji vairākās Eiropas pilsētās darbojās kā atsevišķu [[ģilde|ģilžu]] locekļi, piemēram, 17. gadsimtā [[Barselona|Barselonā]] dokumentēta pārtikas un cukura izstrādājumu tirgotāju ģilde.<ref name="mileo-sweet-debates">{{Publikācijas atsauce |last=Manzanares Mileo |first=Marta |title=Sweet Debates in Seventeenth-Century Barcelona |journal=The Historical Journal |volume=64 |issue=3 |year=2021 |pages=515–532 |doi=10.1017/S0018246X2000028X |language=en}}</ref> Specializētas saldumu ražošanas un tirdzniecības attīstību būtiski ietekmēja [[cukurs|cukura]] pieejamības palielināšanās. Viduslaiku un agro jauno laiku Eiropā cukurs bija dārga importa prece, ko lietoja gan ārstniecībā, gan turīgo sabiedrības slāņu uzturā. Tikai pēc 1700. gada, palielinoties cukura ražošanai [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Karību reģions|Karību reģiona]] kolonijās, tā cena samazinājās un cukurs no [[luksusa prece]]s pakāpeniski kļuva par plašāk lietotu pārtikas produktu.<ref name="cambridge-sugar">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-world-history-of-food/sugar/E3D64236A75FCE32B9A339C48703119F |title=Sugar |work=The Cambridge World History of Food |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Atlantijas reģiona [[cukurniedres|cukurniedru]] plantāciju saimniecība bija cieši saistīta ar [[verdzība|paverdzinātu]] pirmiedzīvotāju un no [[Āfrika]]s aizvestu cilvēku darbu. 17. gadsimta beigās cukura ražošana kļuva arī par vienu no galvenajiem [[Atlantijas vergu tirdzniecība|transatlantiskās vergu tirdzniecības]] virzītājspēkiem.<ref name="oxford-sugar-slavery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61663/chapter-abstract/553381336 |title=Sugar Plantation Slavery |author=Klas Rönnbäck |work=Oxford Research Encyclopedia of African History |publisher=Oxford University Press |date=2023-01-31 |doi=10.1093/acrefore/9780190277734.013.908 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Cukuram kļūstot pieejamākam, paplašinājās lētu konfekšu un citu cukura konditorejas izstrādājumu piedāvājums, un 19. gadsimta vidū tos jau plaši tirgoja ielu stendos un veikalos.<ref name="oxford-confectionery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c21s001e001se001/confectionery |title=Confectionery |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Vienlaikus [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s pilsētās attīstījās [[mazumtirdzniecība]]. Pastāvīgi veikali Eiropas pilsētu dzīvē bija nozīmīgi jau viduslaikos, bet [[industrializācija]]s laikmetā to skaits, izmērs un specializācija pieauga. Mazumtirdzniecības attīstību veicināja [[urbanizācija]], iedzīvotāju skaita pieaugums, transporta uzlabošanās un arvien plašāka rūpnieciski ražotu preču aprite.<ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Šādos apstākļos konditori un saldumu tirgotāji varēja uzturēt pastāvīgas tirdzniecības vietas, kurās saldumus gan izgatavoja, gan pārdeva, savukārt citi veikali arvien vairāk darbojās kā citur ražotas produkcijas mazumtirgotāji. Būtiskas pārmaiņas saldumu ražošanā notika 19. gadsimtā. Sākot ar 1840. gadiem, konfekšu ražošanā arvien plašāk izmantoja mehāniskas ierīces, tostarp rotējošas ar tvaiku apsildāmas [[panna]]s un [[pastila|pastilu]] un [[ledenes|ledeņu]] formēšanas mašīnas. Tās ļāva saldumus izgatavot lielākos daudzumos un vienādā kvalitātē.<ref name="uchicago-candy-technology">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lib.uchicago.edu/collex/exhibits/sweet-home-chicago/technology-candy-making/ |title=The Technology of Candy Making |work=Sweet Home Chicago |publisher=The University of Chicago Library |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1847. gadā izgudrotā ar roku darbināmā pastilu mašīna paātrināja vārītā cukura konfekšu ražošanu, bet 1851. gadā ieviestās rotējošās tvaika pannas mehanizēja [[dražeja|dražeju]] un citu ar cukura kārtu pārklātu saldumu gatavošanu.<ref name="oxford-penny-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e025 |title=Penny Candy |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Zemākas izejvielu cenas, jaunās iekārtas un transporta un uzglabāšanas uzlabojumi palīdzēja pārvērst konfektes no galvenokārt vietējas un ar rokām gatavotas produkcijas par reģionāli un vēlāk masveidā izplatītu preci.<ref name="oxford-childrens-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e043 |title=Children’s Candy |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> [[Attēls:Park & Tilford candy shop LCCN2014713244.jpg|thumbnail|upright=1.0|''Park & Tilford'' saldumu veikals 1900. gadā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā specializētās konfekšu tirgotavas piedāvāja gan nefasētus saldumus, gan iesaiņotus konditorejas izstrādājumus]] Līdz ar rūpnieciskās ražošanas attīstību mainījās arī saldumu veikals. 19. gadsimta otrajā pusē lētās, nefasētās konfektes kļuva pieejamas plašākam pircēju lokam. Tās konditorejas veikalos parasti pārdeva nefasētas, ar kausiņu vai pa gabalam, bet dažādi pircēju slāņi vienlaikus varēja iegādāties arī dārgākas kārbās ievietotas šokolādes konfektes un [[bonbonga]]s.<ref name="oxford-penny-candy"/> 19. gadsimtā rūpnīcās ražotos saldumus mazumtirgotāji saņēma koka mucās vai kartona kastēs un pārdošanai varēja pārbērt pievilcīgākās stikla burkās vai novietot letes vitrīnās. Atsevišķu konfekšu iesaiņošana un ar zīmolu saistīts iepakojums plašāk izplatījās 20. gadsimta sākumā, pieaugot reklāmas, produktu atšķiršanas un higiēnas nozīmei.<ref name="oxford-candy-packaging">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e018/apple-touch-icon.png |title=Candy Packaging |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> 20. gadsimtā saldumu tirdzniecība arvien vairāk pārcēlās arī ārpus specializētajiem veikaliem. 20. gadsimta sākumā pārtikas mazumtirdzniecībā attīstījās centralizēti pārvaldītas [[veikalu ķēde]]s, kuru darbības pamatā bija liels pārdošanas apjoms un apjomradīti ietaupījumi. [[Pašapkalpošanās]] veikali un [[lielveikals|lielveikali]] Amerikas Savienotajās Valstīs nostiprinājās 1930. un 1940. gados, bet Eiropas pilsētās tie īpaši izplatījās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="oxford-food-retail">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62355/reference-article-abstract/554483439 |title=Public Markets, Grocery Stores, and Supermarkets |work=Oxford Bibliographies in Food Studies |publisher=Oxford University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref><ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Universālveikali, pārtikas veikali, kioski un lielveikali piedāvāja rūpnieciski ražotus un iepakotus saldumus līdzās daudzām citām precēm, tādējādi paplašinot to pieejamību ārpus specializētajām tirdzniecības vietām. Lielveikalu, hipermārketu un veikalu ķēžu attīstība pastiprināja konkurenci un daudzviet samazināja neatkarīgo pilsētu un apkaimju veikalu nozīmi.<ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Tomēr specializētie saldumu veikali nepazuda un joprojām pastāv kā atsevišķs mazumtirdzniecības veids. Daļa no tiem galvenokārt pārdod cukura un šokolādes konditorejas izstrādājumus, savukārt citi orientējas uz noteiktu valstu vai reģionu saldumu tradīcijām, piemēram, franču konfektēm vai turku [[lokums|lokumu]].<ref name="oxford-sweetshop"/> Atsevišķos veikalos saldumus turpina izgatavot uz vietas, bet citi tirgo galvenokārt citur ražotu un iepakotu produkciju.<ref name="naics-confectionery"/> Tādējādi mūsdienu saldumu veikals veidojies no vairākām agrākām ražošanas un tirdzniecības tradīcijām. Specializētas saldumu izgatavošanas un pārdošanas vietas pastāvēja jau pirms rūpnieciskās konfekšu ražošanas, taču 19. gadsimta industrializācija, cukura cenu samazināšanās, pilsētu mazumtirdzniecības attīstība un [[masveida ražošana]] būtiski paplašināja saldumu veikalu sortimentu un pircēju loku.<ref name="oxford-confectionery"/><ref name="uchicago-candy-technology"/><ref name="encyclopedia-shops-stores"/> == Saldumu veikalu veidi == Saldumu veikali ir specializētās [[mazumtirdzniecība]]s veids. Uzziņu avotos specializētu veikalu raksturo kā mazumtirdzniecības uzņēmumu, kura darbība aprobežojas ar vienu preču grupu vai savstarpēji saistītām preču grupām un kuram parasti ir šaurs, bet padziļināts sortiments.<ref name="termini-veikals">{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/71/skirklis/383874 |title=Veikals |work=Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |year=2000 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="getty-specialty-store">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.getty.edu/vow/AATFullDisplay?subjectid=300005364 |title=Specialty stores (built works) |work=Art & Architecture Thesaurus |publisher=Getty Research Institute |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Saldumu veikalus var aprakstoši grupēt pēc to sortimenta, produkcijas izcelsmes, saistības ar ražotāju, tirdzniecības veida un specializācijas. Šis iedalījums nav stingrs, un viens veikals var vienlaikus atbilst vairākiem turpmāk minētajiem veidiem. [[Attēls:Jubilee Confectioners interior, Town, Beamish Museum, 21 November 2013.jpg|thumbnail|upright=1.0|Tradicionāla saldumu veikala interjera rekonstrukcija [[Bīmišas muzejs|Bīmišas muzejā]], [[Anglija|Anglijā]]. Vēsturiskajiem saldumu veikaliem bija raksturīgas apkalpošanas letes, stikla burkas un vitrīnas nefasētu konfekšu pārdošanai]] * '''Tradicionāla tipa saldumu veikali''' piedāvā dažādus cukura un [[šokolāde]]s izstrādājumus, tostarp [[konfekte]]s, [[karamele]]s, [[želejkonfekte]]s, [[īriss (pārtika)|īrisus]] un [[lakrica|lakricu]]. Atkarībā no konkrētā veikala tajā var pārdot arī [[saldējums|saldējumu]] un citas preces.<ref name="oxford-sweetshop"/> Vēsturiskiem saldumu veikaliem raksturīga nefasētu saldumu izvietošana stikla traukos vai letes vitrīnās. 19. gadsimtā tirgotāji saldumus mēdza pārvietot no ražotāju transportēšanas taras uz pievilcīgākām stikla burkām un veikala traukiem.<ref name="oxford-candy-packaging"/> * '''Šokolādes veikali''' specializējas galvenokārt [[šokolāde|šokolādē]] un no tās gatavotos izstrādājumos, piemēram, [[pralinē]], [[šokolādes trifele|trifelēs]], [[šokolādes tāfelīte|šokolādes tāfelītēs]] un pildītās konfektēs. Franču terminu uzziņu avotos šāda tirdzniecības vieta raksturota kā šokolādes izstrādājumu meistara jeb šokolatjē veikals.<ref name="gdt-chocolaterie">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vitrinelinguistique.oqlf.gouv.qc.ca/fiche-gdt/fiche/17043268/chocolaterie |title=Chocolaterie |work=Le Grand Dictionnaire terminologique |publisher=Office québécois de la langue française |year=1985 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=fr}}</ref> Augstas kvalitātes šokolādes izstrādājumi bieži tiek tirgoti specializētos veikalos, kuros nozīmīga ir arī produkcijas pasniegšana un iesaiņojums.<ref name="oxford-chocolate-luxury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e048 |title=Chocolate, Luxury |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Daļā šokolādes veikalu mazumtirdzniecība ir apvienota ar [[ražošana|ražošanu]] veikalā vai tam pievienotā [[darbnīca|darbnīcā]].<ref name="naics-confectionery"/> * '''Ražotāju jeb firmas veikali''' pieder konkrētam saldumu vai šokolādes [[ražotājs|ražotājam]] vai ir tieši saistīti ar to un galvenokārt tirgo attiecīgā uzņēmuma produkciju. Par rūpnīcas veikalu sauc ražotāja tirdzniecības vietu, kurā tā izgatavotās preces pārdod tieši patērētājiem.<ref name="cambridge-factory-outlet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/factory-outlet |title=Factory outlet |work=Cambridge Business English Dictionary |publisher=Cambridge University Press |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šādu veikalu sortiments parasti koncentrējas uz vienu [[zīmols|zīmolu]] vai ražotāju un var būt plašāks nekā tā paša uzņēmuma produkcijas piedāvājums vispārējos pārtikas veikalos. * '''Importēto saldumu veikalus''' var uzskatīt par specializētu veikalu paveidu, kura sortiments veidots pēc produkcijas ģeogrāfiskās izcelsmes.<ref name="getty-specialty-store"/> Tajos galvenokārt tirgo vienas valsts, vairāku valstu vai noteikta reģiona [[imports|importētus]] saldumus, dzērienus un citus našķus, tostarp ārvalstu zīmolu preces, kas vietējā pārtikas mazumtirdzniecībā nav plaši pieejamas. [[Attēls:Pick 'n' Mix.jpg|thumbnail|upright=1.25|Nefasētu konfekšu sortiments saldumu veikalā [[Londona|Londonā]]. Tirdzniecības veidā, ko angļu valodā dēvē par ''pick and mix'', pircēji izvēlas dažādas konfektes un parasti maksā par kopējo maisījuma svaru]] * '''Saldumu veikalos pēc svara''' produkcija tiek piedāvāta nefasētā veidā. Tirdzniecības modelī, ko angļu valodā dēvē par ''pick and mix'', pircējs no vairākiem saldumu veidiem pats izveido maisījumu, par kuru maksā pēc tā svara.<ref name="collins-pick-mix">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/pick-and-mix |title=Pick and mix |work=Collins English Dictionary |publisher=HarperCollins |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šādi var pārdot [[želejkonfekte]]s, [[karamele]]s, [[dražeja|dražejas]], [[lakrica|lakricu]] un citus neliela izmēra saldumus. Nefasētu saldumu pārdošana ar kausiņu vai pa gabalam saldumu veikalos ir vēsturiski dokumentēta vismaz kopš 19. gadsimta.<ref name="oxford-penny-candy"/> * '''Amatniecības saldumu veikali''' tirgo nelielos daudzumos un bieži ar rokām gatavotus saldumus. Tajos var piedāvāt karameles, šokolādes izstrādājumus, īrisus, [[zefīrs|zefīrus]], [[sukādes]] un citus produktus, kuru gatavošanā īpaša uzmanība pievērsta sastāvdaļām, receptūrai un izgatavošanas paņēmieniem. Šādos uzņēmumos ražošana un mazumtirdzniecība nereti ir apvienota. Vēsturiski dokumentēti saldumu uzņēmumi, kas sākuši darbību ar rokām gatavotu šokolādes izstrādājumu ražošanu un vēlāk atvēruši savu veikalu.<ref name="oxford-loft-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c12s001e023/loft-candy-company |title=Loft Candy Company |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> * '''Tematiskie saldumu veikali'''. Atsevišķi saldumu veikali veidoti arī kā pieredzes vai [[tūrisma objekts|tūrisma objekti]], kuros tirdzniecība apvienota ar tematisku interjeru, ražotnes apskati, saldumu gatavošanas demonstrējumiem, [[muzejs|muzeju]] vai ēdināšanas pakalpojumiem, piemēram, uzziņu literatūrā aprakstīti pie saldumu ražotnēm izveidoti uzņēmumu veikali un saldējuma saloni, kas kļuvuši par tūristu apmeklējuma vietām.<ref name="encyclopedia-sarris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/books/politics-and-business-magazines/sarris-candies-inc |title=Sarris Candies Inc. |work=International Directory of Company Histories |publisher=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> * '''Interneta saldumu veikali''' produkciju pārdod [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] vidē. Latviešu terminoloģijā šādu darbības veidu apzīmē arī kā elektronisko mazumtirdzniecību jeb e-mazumtirdzniecību.<ref name="termini-e-retail">{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/e-mazumtirdzniec%C4%ABba/lv |title=Elektroniskā mazumtirdzniecība |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> Pircējs preces izvēlas un pasūta [[internets|internetā]], bet fiziskos produktus saņem ar [[pasts|pasta]], [[pakomāts|pakomāta]] vai [[kurjers|kurjera]] piegādi. Elektroniskā tirdzniecība ļauj specializētiem tirgotājiem piedāvāt preces pircējiem ārpus veikala tiešās ģeogrāfiskās apkārtnes un sasniegt šaurus vai ģeogrāfiski izkliedētus tirgus.<ref name="encyclopedia-ecommerce">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/economics-business-and-labor/economics-terms-and-concepts/e-commerce |title=E-Commerce |work=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> == Sortiments == Saldumu veikalu sortiments var ievērojami atšķirties atkarībā no veikala specializācijas, vietējām pārtikas tradīcijām, sezonas un mērķauditorijas.<ref name="getty-specialty-store"/><ref name="oxford-holiday-sweets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c08s001e016 |title=Holiday Sweets |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Tradicionāli tajos pārdod dažādu veidu [[konfekte]]s, [[šokolāde|šokolādi]], [[karamele]]s, [[īriss (pārtika)|īrisus]], [[želejkonfekte]]s, [[dražeja]]s un citus cukura un šokolādes izstrādājumus.<ref name="oxford-sweetshop"/><ref name="oxford-candy-types">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/section/swee13396f04s003ss005 |title=Candy |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Daļā veikalu pieejami arī [[lakrica]]s izstrādājumi, [[zefīrs|zefīri]], [[maršmelovs|maršmelovi]], [[rieksts|rieksti]] un [[auglis|augļi]] šokolādē, [[cepums|cepumi]] un citi saldie [[konditorejas izstrādājumi]]. Plašākā izpratnē konditorejas izstrādājumi ietver ne tikai cukura un šokolādes saldumus, bet arī cepumus, kūkas un citus saldus mīklas izstrādājumus.<ref name="encyclopedia-candy-confections">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/food/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/candy-and-confections |title=Candy and Confections |work=Encyclopedia of Food and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šāda produkcija biežāk pieejama veikalos, kuru piedāvājums daļēji pārklājas ar [[konditoreja|konditorejas]] sortimentu.<ref name="mlvv-konditoreja"/> Daļa saldumu veikalu specializējas noteiktās preču grupās, piemēram, šokolādē, ar rokām gatavotās konfektēs vai importētos saldumos, savukārt citos tiek piedāvāts plašs dažādu ražotāju sortiments.<ref name="getty-specialty-store"/><ref name="oxford-chocolate-luxury"/> Produkti var būt gan fasēti, gan pārdoti nefasētā veidā pēc svara.<ref name="oxford-candy-packaging"/><ref name="collins-pick-mix"/> Atsevišķos veikalos saldumu mazumtirdzniecība ir apvienota ar to izgatavošanu uz vietas.<ref name="naics-confectionery"/> {| class="wikitable" ! Preču grupa ! Raksturīgi piemēri |- | [[Konfekte]]s | Pildītas konfektes, šokolādes konfektes, pomādes, augļu, želejveida un putotās masas konfektes<ref name="tezaurs-konfekte"/> |- | [[Šokolāde]] un šokolādes izstrādājumi | Šokolādes tāfelītes, pildītas šokolādes konfektes, [[pralinē]], trifeles un šokolādes figūras<ref name="tezaurs-praline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/pralin%C4%93%3A1 |title=Pralinē |work=Tēzaurs |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> |- | [[Karamele]]s | Mīkstas vai košļājamas karameles, pildītas karameles un dažādi aromatizēti karameļu izstrādājumi<ref name="oxford-caramels">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e022/caramels |title=Caramels |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Īrisi (pārtika)|Īrisi]] | Piena, kafijas, augļu un citu garšu īrisi<ref name="mlvv-iriss">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/%C4%ABriss%3A2 |title=Īriss |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> |- | [[Želejkonfekte]]s | Augļu želejkonfektes, gumijkonfektes un citi ar [[želatīns|želatīnu]], [[pektīns|pektīnu]], [[ciete|cieti]] vai augu sveķiem sarecināti saldumi<ref name="oxford-gummies">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c07s001e028/gummies |title=Gummies |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Dražeja]]s | Ar cukura vai šokolādes kārtu pārklāti rieksti, sēklas, žāvēti augļi, želejkonfektes vai citi saldumu kodoli<ref name="mlvv-drazeja">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/dra%C5%BEeja%3A1 |title=Dražeja |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="oxford-panning">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e007/panning |title=Panning |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Lakrica]] | Lakricas konfektes, nūjiņas, pastilas, pilieni un pildīti lakricas izstrādājumi<ref name="oxford-licorice">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c12s001e016/licorice |title=Licorice |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Zefīrs|Zefīri]], [[maršmelovs|maršmelovi]] un līdzīgi izstrādājumi | No saputotas augļu vai ogu masas un olas baltuma gatavoti zefīri, kā arī no cukura sīrupa un recinātāja gatavoti maršmelovi<ref name="mlvv-zefirs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/zef%C4%ABrs%3A1 |title=Zefīrs |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="oxford-marshmallows">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c13s001e016/marshmallows |title=Marshmallows |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Rieksts|Rieksti]] un [[augļi]] šokolādē | [[Parastā mandele|Mandeles]], [[lazdu rieksts|lazdu rieksti]], [[rozīnes]], [[sukādes]] un [[žāvēti augļi]] šokolādes pārklājumā<ref name="oxford-panning"/> |- | [[Cepumi]] | Sviesta cepumi, šokolādes cepumi, pildīti cepumi un ar šokolādi pārklāti cepumi<ref name="mlvv-konditoreja"/> |- | Saldie [[konditorejas izstrādājumi]] | [[Kūka|Kūciņas]], [[smalkmaizīte]]s, makarūni, [[vafele]]s un citi saldie mīklas izstrādājumi<ref name="mlvv-konditoreja"/> |- | Sezonas saldumi | [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]], [[Lieldienas|Lieldienu]], [[Halovīns|Halovīna]], [[Valentīna diena]]s un citu svētku tematikai veidoti saldumi<ref name="oxford-peeps">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e021 |title=Peeps |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |} Sezonas saldumi daudzos veikalos veido atsevišķu un mainīgu sortimenta daļu. To sastāvs, forma un iesaiņojums tiek pielāgots konkrētiem reliģiskiem, sabiedriskiem vai ģimenes svētkiem un vietējām tradīcijām.<ref name="oxford-holiday-sweets"/> Piemēram, Lieldienām var ražot cāļu vai zaķu formas saldumus, Halovīnam — ķirbju formas izstrādājumus, Ziemassvētkiem — ziemeļbriežu un sniegavīru figūras, bet Valentīndienai — sirds formas saldumus.<ref name="oxford-peeps"/> Šādos periodos tiek piedāvāti gan īpašas formas un iesaiņojuma pastāvīgā sortimenta produkti, gan tikai noteiktā sezonā ražoti saldumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]] [[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]] [[Kategorija:Mazumtirdzniecība]] 0g5b5532zl8w001wxicujctirg0hz7l 4539613 4539535 2026-10-25T10:42:41Z Treisijs 347 4539613 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Príncipe Pío - candy shop.jpg|thumbnail|upright=1.2|Saldumu veikals tirdzniecības centrā [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]]. Specializētie saldumu veikali darbojas gan atsevišķās tirdzniecības telpās, gan lielākos tirdzniecības centros]] '''Saldumu veikals''', arī '''konfekšu veikals''', ir specializēts [[mazumtirdzniecība]]s veikals, kurā galvenokārt pārdod [[saldumi|saldumus]] jeb [[cukurs|cukura]] un [[šokolāde]]s konditorejas izstrādājumus.<ref name="oxford-sweetshop">{{Grāmatas atsauce |author=Darra Goldstein |chapter=Sweetshop |title=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c19s001e106/sweetshop |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Tā sortimentā var būt [[konfekte]]s, šokolāde, [[karamele]]s, [[īrisi (pārtika)|īrisi]], [[lakrica]] un citi saldie [[konditorejas izstrādājumi]].<ref name="mlvv-saldums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/saldums%3A1 |title=saldums |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=LU Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Atkarībā no veikala specializācijas tajā var pārdot arī miltu [[konditorejas izstrādājumi|konditorejas izstrādājumus]], [[saldējums|saldējumu]] un citus našķus.<ref name="oxford-sweetshop"/> Saldumu veikalu sortiments un darbības modelis var atšķirties. Daļa veikalu galvenokārt tirgo citur ražotus un iepakotus saldumus, savukārt citos konfektes, šokolādes izstrādājumus vai citus konditorejas izstrādājumus gatavo arī uz vietas un pārdod kā pašu produkciju.<ref name="naics-confectionery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/naics/?details=445292&input=445292&year=2022 |title=2022 NAICS Definition: 445292 Confectionery and Nut Retailers |publisher=United States Census Bureau |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Veikalu, kurā pārdod [[cepumi|cepumus]], [[smalkmaizīte]]s, [[kūka]]s un [[torte]]s un kuram var būt arī sava [[ceptuve]], sauc par [[konditoreja|konditoreju]].<ref name="mlvv-konditoreja">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/konditoreja%3A1 |title=konditoreja |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=LU Latviešu valodas institūts |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Atsevišķi saldumu veikali specializējas noteiktās produktu grupās, piemēram, šokolādes izstrādājumos, cukura konfektēs vai tradicionālajos saldumos.<ref name="oxford-sweetshop"/> == Terminoloģija == [[Attēls:Sweets-Jamin-Store-2024.jpg|thumbnail|upright=1.0|Saldumu sortiments ''Jamin'' veikalā [[Apeldorna|Apeldornā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Specializētajos saldumu veikalos tiek piedāvātas dažādu veidu konfektes un citi cukura konditorejas izstrādājumi]] Ar jēdzienu ‘saldumu veikals’ parasti apzīmē specializētu [[mazumtirdzniecība]]s vietu, kuras galveno sortimentu veido [[saldumi]], piemēram, [[konfekte]]s, [[šokolāde]], [[karamele]]s un citi saldie izstrādājumi.<ref name="oxford-sweetshop"/> Latviešu valodā lieto arī apzīmējumu ‘konfekšu veikals’, īpaši tad, ja veikala sortimentā dominē konfektes.<ref name="lva-konfeksu-veikals">{{Tīmekļa atsauce |url=https://valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/909 |title=Vai konfekšu veikals atrodas uz Skolas ielas vai Skolas ielā? |work=Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze |publisher=Latviešu valodas aģentūra |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Apzīmējums ‘saldumu veikals’ terminoloģiski ir plašāks, jo vārds ‘saldumi’ apzīmē saldus konditorejas izstrādājumus kopumā, bet ‘konfekte’ — noteikta veida konditorejas izstrādājumu.<ref name="mlvv-saldums"/><ref name="tezaurs-konfekte">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/konfekte |title=konfekte |work=Tēzaurs |publisher=LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |language=lv |access-date=2026-10-25}}</ref> Tādēļ saldumu veikala sortimentā līdzās konfektēm var ietilpt arī [[šokolāde]], [[želejkonfekte]]s, [[lakrica]], [[karameles]], [[zefīrs|zefīri]] un citi saldumu veidi. Latviešu valodas termins ‘[[konditoreja]]’ nav pilnīgs jēdziena ‘saldumu veikals’ sinonīms. Ar konditoreju var saprast veikalu, kurā pārdod [[cepumi|cepumus]], [[smalkmaizīte]]s, [[kūka]]s, [[torte]]s un līdzīgus izstrādājumus, kā arī šādu veikalu kopā ar [[ceptuve|ceptuvi]], kurā šos izstrādājumus izgatavo.<ref name="mlvv-konditoreja"/> Saldumu veikala sortimentā turpretī var dominēt citur ražotas konfektes, šokolāde un citi [[iepakojums|fasēti]] saldumi, un miltu konditorejas izstrādājumi tajā var nebūt pieejami. Arī uzņēmumu saimnieciskās darbības klasifikācijās tiek nošķirta citur ražotu un iepakotu saldumu mazumtirdzniecība no konditorejas izstrādājumu izgatavošanas tirdzniecības vietā.<ref name="naics-confectionery"/> == Vēsture == [[Attēls:A representation of the sugar-cane and the art of making sugar LCCN2004670227.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Cukurniedres|Cukurniedru]] pārstrāde un [[cukurs|cukura]] ražošana 1749. gada gravīrā. Koloniālās cukura ražošanas paplašināšanās veicināja cukura pieejamības pieaugumu Eiropā un vēlāk arī cukura konditorejas izstrādājumu izplatību]] Saldumu tirdzniecība ir daudz senāka par mūsdienu [[saldumu rūpniecība|saldumu rūpniecību]] un specializētajiem saldumu veikaliem. [[Viduslaiki|Viduslaiku]] Eiropas pilsētās preces galvenokārt pārdeva [[tirgus|tirgos]], ielu tirdzniecības vietās un [[amatniecība|amatnieku]] darbnīcās, bet līdz ar pilsētu attīstību palielinājās pastāvīgu veikalu skaits. Agrīnajās amatnieku tirdzniecības vietās parasti pārdeva turpat izgatavotu produkciju, savukārt vēlāk līdzās tām veidojās veikali, kuru īpašnieki tirgoja arī citur ražotas preces.<ref name="encyclopedia-shops-stores">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/international/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/shops-and-stores |title=Shops and Stores |author=Montserrat M. Miller |work=Encyclopedia.com |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Saldinātus izstrādājumus, [[sukāde]]s un cukurotus [[augļi|augļus]] izgatavoja un pārdeva arī [[aptieka|aptiekāri]], pārtikas tirgotāji un citi amatnieki, piemēram, [[Londona]]s aptiekāru veikalos tirgoja garšvielas, konditorejas izstrādājumus, smaržvielas, ārstniecības augus un zāles.<ref name="apothecaries-origins">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apothecaries.org/heritage/history/origins/ |title=Origins |work=The Worshipful Society of Apothecaries of London |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Paplašinoties cukura izmantošanai ārpus ārstniecības, pakāpeniski veidojās atsevišķs [[konditors|konditoru]] amats. Agrīnajos jaunajos laikos konditori un cukura izstrādājumu tirgotāji vairākās Eiropas pilsētās darbojās kā atsevišķu [[ģilde|ģilžu]] locekļi, piemēram, 17. gadsimtā [[Barselona|Barselonā]] dokumentēta pārtikas un cukura izstrādājumu tirgotāju ģilde.<ref name="mileo-sweet-debates">{{Publikācijas atsauce |last=Manzanares Mileo |first=Marta |title=Sweet Debates in Seventeenth-Century Barcelona |journal=The Historical Journal |volume=64 |issue=3 |year=2021 |pages=515–532 |doi=10.1017/S0018246X2000028X |language=en}}</ref> Specializētas saldumu ražošanas un tirdzniecības attīstību būtiski ietekmēja [[cukurs|cukura]] pieejamības palielināšanās. Viduslaiku un agro jauno laiku Eiropā cukurs bija dārga importa prece, ko lietoja gan ārstniecībā, gan turīgo sabiedrības slāņu uzturā. Tikai pēc 1700. gada, palielinoties cukura ražošanai [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Karību reģions|Karību reģiona]] kolonijās, tā cena samazinājās un cukurs no [[luksusa prece]]s pakāpeniski kļuva par plašāk lietotu pārtikas produktu.<ref name="cambridge-sugar">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/cambridge-world-history-of-food/sugar/E3D64236A75FCE32B9A339C48703119F |title=Sugar |work=The Cambridge World History of Food |publisher=Cambridge University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Atlantijas reģiona [[cukurniedres|cukurniedru]] plantāciju saimniecība bija cieši saistīta ar [[verdzība|paverdzinātu]] pirmiedzīvotāju un no [[Āfrika]]s aizvestu cilvēku darbu. 17. gadsimta beigās cukura ražošana kļuva arī par vienu no galvenajiem [[Atlantijas vergu tirdzniecība|transatlantiskās vergu tirdzniecības]] virzītājspēkiem.<ref name="oxford-sugar-slavery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61663/chapter-abstract/553381336 |title=Sugar Plantation Slavery |author=Klas Rönnbäck |work=Oxford Research Encyclopedia of African History |publisher=Oxford University Press |date=2023-01-31 |doi=10.1093/acrefore/9780190277734.013.908 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Cukuram kļūstot pieejamākam, paplašinājās lētu konfekšu un citu cukura konditorejas izstrādājumu piedāvājums, un 19. gadsimta vidū tos jau plaši tirgoja ielu stendos un veikalos.<ref name="oxford-confectionery">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c21s001e001se001/confectionery |title=Confectionery |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Vienlaikus [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s pilsētās attīstījās [[mazumtirdzniecība]]. Pastāvīgi veikali Eiropas pilsētu dzīvē bija nozīmīgi jau viduslaikos, bet [[industrializācija]]s laikmetā to skaits, izmērs un specializācija pieauga. Mazumtirdzniecības attīstību veicināja [[urbanizācija]], iedzīvotāju skaita pieaugums, transporta uzlabošanās un arvien plašāka rūpnieciski ražotu preču aprite.<ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Šādos apstākļos konditori un saldumu tirgotāji varēja uzturēt pastāvīgas tirdzniecības vietas, kurās saldumus gan izgatavoja, gan pārdeva, savukārt citi veikali arvien vairāk darbojās kā citur ražotas produkcijas mazumtirgotāji. Būtiskas pārmaiņas saldumu ražošanā notika 19. gadsimtā. Sākot ar 1840. gadiem, konfekšu ražošanā arvien plašāk izmantoja mehāniskas ierīces, tostarp rotējošas ar tvaiku apsildāmas [[panna]]s un [[pastila|pastilu]] un [[ledenes|ledeņu]] formēšanas mašīnas. Tās ļāva saldumus izgatavot lielākos daudzumos un vienādā kvalitātē.<ref name="uchicago-candy-technology">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lib.uchicago.edu/collex/exhibits/sweet-home-chicago/technology-candy-making/ |title=The Technology of Candy Making |work=Sweet Home Chicago |publisher=The University of Chicago Library |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1847. gadā izgudrotā ar roku darbināmā pastilu mašīna paātrināja vārītā cukura konfekšu ražošanu, bet 1851. gadā ieviestās rotējošās tvaika pannas mehanizēja [[dražeja|dražeju]] un citu ar cukura kārtu pārklātu saldumu gatavošanu.<ref name="oxford-penny-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e025 |title=Penny Candy |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> Zemākas izejvielu cenas, jaunās iekārtas un transporta un uzglabāšanas uzlabojumi palīdzēja pārvērst konfektes no galvenokārt vietējas un ar rokām gatavotas produkcijas par reģionāli un vēlāk masveidā izplatītu preci.<ref name="oxford-childrens-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e043 |title=Children’s Candy |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> [[Attēls:Park & Tilford candy shop LCCN2014713244.jpg|thumbnail|upright=1.0|''Park & Tilford'' saldumu veikals 1900. gadā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā specializētās konfekšu tirgotavas piedāvāja gan nefasētus saldumus, gan iesaiņotus konditorejas izstrādājumus]] Līdz ar rūpnieciskās ražošanas attīstību mainījās arī saldumu veikals. 19. gadsimta otrajā pusē lētās, nefasētās konfektes kļuva pieejamas plašākam pircēju lokam. Tās konditorejas veikalos parasti pārdeva nefasētas, ar kausiņu vai pa gabalam, bet dažādi pircēju slāņi vienlaikus varēja iegādāties arī dārgākas kārbās ievietotas šokolādes konfektes un [[bonbonga]]s.<ref name="oxford-penny-candy"/> 19. gadsimtā rūpnīcās ražotos saldumus mazumtirgotāji saņēma koka mucās vai kartona kastēs un pārdošanai varēja pārbērt pievilcīgākās stikla burkās vai novietot letes vitrīnās. Atsevišķu konfekšu iesaiņošana un ar zīmolu saistīts iepakojums plašāk izplatījās 20. gadsimta sākumā, pieaugot reklāmas, produktu atšķiršanas un higiēnas nozīmei.<ref name="oxford-candy-packaging">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e018/apple-touch-icon.png |title=Candy Packaging |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref> 20. gadsimtā saldumu tirdzniecība arvien vairāk pārcēlās arī ārpus specializētajiem veikaliem. 20. gadsimta sākumā pārtikas mazumtirdzniecībā attīstījās centralizēti pārvaldītas [[veikalu ķēde]]s, kuru darbības pamatā bija liels pārdošanas apjoms un apjomradīti ietaupījumi. [[Pašapkalpošanās]] veikali un [[lielveikals|lielveikali]] Amerikas Savienotajās Valstīs nostiprinājās 1930. un 1940. gados, bet Eiropas pilsētās tie īpaši izplatījās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="oxford-food-retail">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/reference/62355/reference-article-abstract/554483439 |title=Public Markets, Grocery Stores, and Supermarkets |work=Oxford Bibliographies in Food Studies |publisher=Oxford University Press |language=en |access-date=2026-10-25}}</ref><ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Universālveikali, pārtikas veikali, kioski un lielveikali piedāvāja rūpnieciski ražotus un iepakotus saldumus līdzās daudzām citām precēm, tādējādi paplašinot to pieejamību ārpus specializētajām tirdzniecības vietām. Lielveikalu, hipermārketu un veikalu ķēžu attīstība pastiprināja konkurenci un daudzviet samazināja neatkarīgo pilsētu un apkaimju veikalu nozīmi.<ref name="encyclopedia-shops-stores"/> Tomēr specializētie saldumu veikali nepazuda un joprojām pastāv kā atsevišķs mazumtirdzniecības veids. Daļa no tiem galvenokārt pārdod cukura un šokolādes konditorejas izstrādājumus, savukārt citi orientējas uz noteiktu valstu vai reģionu saldumu tradīcijām, piemēram, franču konfektēm vai turku [[lokums|lokumu]].<ref name="oxford-sweetshop"/> Atsevišķos veikalos saldumus turpina izgatavot uz vietas, bet citi tirgo galvenokārt citur ražotu un iepakotu produkciju.<ref name="naics-confectionery"/> Tādējādi mūsdienu saldumu veikals veidojies no vairākām agrākām ražošanas un tirdzniecības tradīcijām. Specializētas saldumu izgatavošanas un pārdošanas vietas pastāvēja jau pirms rūpnieciskās konfekšu ražošanas, taču 19. gadsimta industrializācija, cukura cenu samazināšanās, pilsētu mazumtirdzniecības attīstība un [[masveida ražošana]] būtiski paplašināja saldumu veikalu sortimentu un pircēju loku.<ref name="oxford-confectionery"/><ref name="uchicago-candy-technology"/><ref name="encyclopedia-shops-stores"/> == Saldumu veikalu veidi == Saldumu veikali ir specializētās [[mazumtirdzniecība]]s veids. Uzziņu avotos specializētu veikalu raksturo kā mazumtirdzniecības uzņēmumu, kura darbība aprobežojas ar vienu preču grupu vai savstarpēji saistītām preču grupām un kuram parasti ir šaurs, bet padziļināts sortiments.<ref name="termini-veikals">{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/71/skirklis/383874 |title=Veikals |work=Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |year=2000 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="getty-specialty-store">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.getty.edu/vow/AATFullDisplay?subjectid=300005364 |title=Specialty stores (built works) |work=Art & Architecture Thesaurus |publisher=Getty Research Institute |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Saldumu veikalus var aprakstoši grupēt pēc to sortimenta, produkcijas izcelsmes, saistības ar ražotāju, tirdzniecības veida un specializācijas. Šis iedalījums nav stingrs, un viens veikals var vienlaikus atbilst vairākiem turpmāk minētajiem veidiem. [[Attēls:Jubilee Confectioners interior, Town, Beamish Museum, 21 November 2013.jpg|thumbnail|upright=1.0|Tradicionāla saldumu veikala interjera rekonstrukcija [[Bīmišas muzejs|Bīmišas muzejā]], [[Anglija|Anglijā]]. Vēsturiskajiem saldumu veikaliem bija raksturīgas apkalpošanas letes, stikla burkas un vitrīnas nefasētu konfekšu pārdošanai]] * '''Tradicionāla tipa saldumu veikali''' piedāvā dažādus cukura un [[šokolāde]]s izstrādājumus, tostarp [[konfekte]]s, [[karamele]]s, [[želejkonfekte]]s, [[īriss (pārtika)|īrisus]] un [[lakrica|lakricu]]. Atkarībā no konkrētā veikala tajā var pārdot arī [[saldējums|saldējumu]] un citas preces.<ref name="oxford-sweetshop"/> Vēsturiskiem saldumu veikaliem raksturīga nefasētu saldumu izvietošana stikla traukos vai letes vitrīnās. 19. gadsimtā tirgotāji saldumus mēdza pārvietot no ražotāju transportēšanas taras uz pievilcīgākām stikla burkām un veikala traukiem.<ref name="oxford-candy-packaging"/> * '''Šokolādes veikali''' specializējas galvenokārt [[šokolāde|šokolādē]] un no tās gatavotos izstrādājumos, piemēram, [[pralinē]], [[šokolādes trifele|trifelēs]], [[šokolādes tāfelīte|šokolādes tāfelītēs]] un pildītās konfektēs. Franču terminu uzziņu avotos šāda tirdzniecības vieta raksturota kā šokolādes izstrādājumu meistara jeb šokolatjē veikals.<ref name="gdt-chocolaterie">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vitrinelinguistique.oqlf.gouv.qc.ca/fiche-gdt/fiche/17043268/chocolaterie |title=Chocolaterie |work=Le Grand Dictionnaire terminologique |publisher=Office québécois de la langue française |year=1985 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=fr}}</ref> Augstas kvalitātes šokolādes izstrādājumi bieži tiek tirgoti specializētos veikalos, kuros nozīmīga ir arī produkcijas pasniegšana un iesaiņojums.<ref name="oxford-chocolate-luxury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e048 |title=Chocolate, Luxury |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Daļā šokolādes veikalu mazumtirdzniecība ir apvienota ar [[ražošana|ražošanu]] veikalā vai tam pievienotā [[darbnīca|darbnīcā]].<ref name="naics-confectionery"/> * '''Ražotāju jeb firmas veikali''' pieder konkrētam saldumu vai šokolādes [[ražotājs|ražotājam]] vai ir tieši saistīti ar to un galvenokārt tirgo attiecīgā uzņēmuma produkciju. Par rūpnīcas veikalu sauc ražotāja tirdzniecības vietu, kurā tā izgatavotās preces pārdod tieši patērētājiem.<ref name="cambridge-factory-outlet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/factory-outlet |title=Factory outlet |work=Cambridge Business English Dictionary |publisher=Cambridge University Press |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šādu veikalu sortiments parasti koncentrējas uz vienu [[zīmols|zīmolu]] vai ražotāju un var būt plašāks nekā tā paša uzņēmuma produkcijas piedāvājums vispārējos pārtikas veikalos. * '''Importēto saldumu veikalus''' var uzskatīt par specializētu veikalu paveidu, kura sortiments veidots pēc produkcijas ģeogrāfiskās izcelsmes.<ref name="getty-specialty-store"/> Tajos galvenokārt tirgo vienas valsts, vairāku valstu vai noteikta reģiona [[imports|importētus]] saldumus, dzērienus un citus našķus, tostarp ārvalstu zīmolu preces, kas vietējā pārtikas mazumtirdzniecībā nav plaši pieejamas. [[Attēls:Pick 'n' Mix.jpg|thumbnail|upright=1.25|Nefasētu konfekšu sortiments saldumu veikalā [[Londona|Londonā]]. Tirdzniecības veidā, ko angļu valodā dēvē par ''pick and mix'', pircēji izvēlas dažādas konfektes un parasti maksā par kopējo maisījuma svaru]] * '''Saldumu veikalos pēc svara''' produkcija tiek piedāvāta nefasētā veidā. Tirdzniecības modelī, ko angļu valodā dēvē par ''pick and mix'', pircējs no vairākiem saldumu veidiem pats izveido maisījumu, par kuru maksā pēc tā svara.<ref name="collins-pick-mix">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/pick-and-mix |title=Pick and mix |work=Collins English Dictionary |publisher=HarperCollins |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šādi var pārdot [[želejkonfekte]]s, [[karamele]]s, [[dražeja|dražejas]], [[lakrica|lakricu]] un citus neliela izmēra saldumus. Nefasētu saldumu pārdošana ar kausiņu vai pa gabalam saldumu veikalos ir vēsturiski dokumentēta vismaz kopš 19. gadsimta.<ref name="oxford-penny-candy"/> * '''Amatniecības saldumu veikali''' tirgo nelielos daudzumos un bieži ar rokām gatavotus saldumus. Tajos var piedāvāt karameles, šokolādes izstrādājumus, īrisus, [[zefīrs|zefīrus]], [[sukādes]] un citus produktus, kuru gatavošanā īpaša uzmanība pievērsta sastāvdaļām, receptūrai un izgatavošanas paņēmieniem. Šādos uzņēmumos ražošana un mazumtirdzniecība nereti ir apvienota. Vēsturiski dokumentēti saldumu uzņēmumi, kas sākuši darbību ar rokām gatavotu šokolādes izstrādājumu ražošanu un vēlāk atvēruši savu veikalu.<ref name="oxford-loft-candy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c12s001e023/loft-candy-company |title=Loft Candy Company |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> * '''Tematiskie saldumu veikali'''. Atsevišķi saldumu veikali veidoti arī kā pieredzes vai [[tūrisma objekts|tūrisma objekti]], kuros tirdzniecība apvienota ar tematisku interjeru, ražotnes apskati, saldumu gatavošanas demonstrējumiem, [[muzejs|muzeju]] vai ēdināšanas pakalpojumiem, piemēram, uzziņu literatūrā aprakstīti pie saldumu ražotnēm izveidoti uzņēmumu veikali un saldējuma saloni, kas kļuvuši par tūristu apmeklējuma vietām.<ref name="encyclopedia-sarris">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/books/politics-and-business-magazines/sarris-candies-inc |title=Sarris Candies Inc. |work=International Directory of Company Histories |publisher=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> * '''Interneta saldumu veikali''' produkciju pārdod [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] vidē. Latviešu terminoloģijā šādu darbības veidu apzīmē arī kā elektronisko mazumtirdzniecību jeb e-mazumtirdzniecību.<ref name="termini-e-retail">{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/e-mazumtirdzniec%C4%ABba/lv |title=Elektroniskā mazumtirdzniecība |publisher=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> Pircējs preces izvēlas un pasūta [[internets|internetā]], bet fiziskos produktus saņem ar [[pasts|pasta]], [[pakomāts|pakomāta]] vai [[kurjers|kurjera]] piegādi. Elektroniskā tirdzniecība ļauj specializētiem tirgotājiem piedāvāt preces pircējiem ārpus veikala tiešās ģeogrāfiskās apkārtnes un sasniegt šaurus vai ģeogrāfiski izkliedētus tirgus.<ref name="encyclopedia-ecommerce">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/economics-business-and-labor/economics-terms-and-concepts/e-commerce |title=E-Commerce |work=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> == Sortiments == Saldumu veikalu sortiments var ievērojami atšķirties atkarībā no veikala specializācijas, vietējām pārtikas tradīcijām, sezonas un mērķauditorijas.<ref name="getty-specialty-store"/><ref name="oxford-holiday-sweets">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c08s001e016 |title=Holiday Sweets |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Tradicionāli tajos pārdod dažādu veidu [[konfekte]]s, [[šokolāde|šokolādi]], [[karamele]]s, [[īriss (pārtika)|īrisus]], [[želejkonfekte]]s, [[dražeja]]s un citus cukura un šokolādes izstrādājumus.<ref name="oxford-sweetshop"/><ref name="oxford-candy-types">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/section/swee13396f04s003ss005 |title=Candy |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Daļā veikalu pieejami arī [[lakrica]]s izstrādājumi, [[zefīrs|zefīri]], [[maršmelovs|maršmelovi]], [[rieksts|rieksti]] un [[auglis|augļi]] šokolādē, [[cepums|cepumi]] un citi saldie [[konditorejas izstrādājumi]]. Plašākā izpratnē konditorejas izstrādājumi ietver ne tikai cukura un šokolādes saldumus, bet arī cepumus, kūkas un citus saldus mīklas izstrādājumus.<ref name="encyclopedia-candy-confections">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/food/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/candy-and-confections |title=Candy and Confections |work=Encyclopedia of Food and Culture |publisher=Encyclopedia.com |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> Šāda produkcija biežāk pieejama veikalos, kuru piedāvājums daļēji pārklājas ar [[konditoreja|konditorejas]] sortimentu.<ref name="mlvv-konditoreja"/> Daļa saldumu veikalu specializējas noteiktās preču grupās, piemēram, šokolādē, ar rokām gatavotās konfektēs vai importētos saldumos, savukārt citos tiek piedāvāts plašs dažādu ražotāju sortiments.<ref name="getty-specialty-store"/><ref name="oxford-chocolate-luxury"/> Produkti var būt gan fasēti, gan pārdoti nefasētā veidā pēc svara.<ref name="oxford-candy-packaging"/><ref name="collins-pick-mix"/> Atsevišķos veikalos saldumu mazumtirdzniecība ir apvienota ar to izgatavošanu uz vietas.<ref name="naics-confectionery"/> {| class="wikitable" ! Preču grupa ! Raksturīgi piemēri |- | [[Konfekte]]s | Pildītas konfektes, šokolādes konfektes, pomādes, augļu, želejveida un putotās masas konfektes<ref name="tezaurs-konfekte"/> |- | [[Šokolāde]] un šokolādes izstrādājumi | Šokolādes tāfelītes, pildītas šokolādes konfektes, [[pralinē]], trifeles un šokolādes figūras<ref name="tezaurs-praline">{{Tīmekļa atsauce |url=https://tezaurs.lv/pralin%C4%93%3A1 |title=Pralinē |work=Tēzaurs |publisher=Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> |- | [[Karamele]]s | Mīkstas vai košļājamas karameles, pildītas karameles un dažādi aromatizēti karameļu izstrādājumi<ref name="oxford-caramels">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c03s001e022/caramels |title=Caramels |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Īrisi (pārtika)|Īrisi]] | Piena, kafijas, augļu un citu garšu īrisi<ref name="mlvv-iriss">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/%C4%ABriss%3A2 |title=Īriss |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref> |- | [[Želejkonfekte]]s | Augļu želejkonfektes, gumijkonfektes un citi ar [[želatīns|želatīnu]], [[pektīns|pektīnu]], [[ciete|cieti]] vai augu sveķiem sarecināti saldumi<ref name="oxford-gummies">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c07s001e028/gummies |title=Gummies |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Dražeja]]s | Ar cukura vai šokolādes kārtu pārklāti rieksti, sēklas, žāvēti augļi, želejkonfektes vai citi saldumu kodoli<ref name="mlvv-drazeja">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/dra%C5%BEeja%3A1 |title=Dražeja |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="oxford-panning">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e007/panning |title=Panning |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Lakrica]] | Lakricas konfektes, nūjiņas, pastilas, pilieni un pildīti lakricas izstrādājumi<ref name="oxford-licorice">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c12s001e016/licorice |title=Licorice |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Zefīrs|Zefīri]], [[maršmelovs|maršmelovi]] un līdzīgi izstrādājumi | No saputotas augļu vai ogu masas un olas baltuma gatavoti zefīri, kā arī no cukura sīrupa un recinātāja gatavoti maršmelovi<ref name="mlvv-zefirs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mlvv.tezaurs.lv/zef%C4%ABrs%3A1 |title=Zefīrs |work=Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca |publisher=Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=lv}}</ref><ref name="oxford-marshmallows">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c13s001e016/marshmallows |title=Marshmallows |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |- | [[Rieksts|Rieksti]] un [[augļi]] šokolādē | [[Parastā mandele|Mandeles]], [[lazdu rieksts|lazdu rieksti]], [[rozīnes]], [[sukādes]] un [[žāvēti augļi]] šokolādes pārklājumā<ref name="oxford-panning"/> |- | [[Cepumi]] | Sviesta cepumi, šokolādes cepumi, pildīti cepumi un ar šokolādi pārklāti cepumi<ref name="mlvv-konditoreja"/> |- | Saldie [[konditorejas izstrādājumi]] | [[Kūka|Kūciņas]], [[smalkmaizīte]]s, makarūni, [[vafele]]s un citi saldie mīklas izstrādājumi<ref name="mlvv-konditoreja"/> |- | Sezonas saldumi | [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]], [[Lieldienas|Lieldienu]], [[Halovīns|Halovīna]], [[Valentīna diena]]s un citu svētku tematikai veidoti saldumi<ref name="oxford-peeps">{{Tīmekļa atsauce |url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c16s001e021 |title=Peeps |author=Goldstein, Darra |work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets |publisher=Oxford University Press |year=2015 |access-date={{dat|2026|10|25}} |language=en}}</ref> |} Sezonas saldumi daudzos veikalos veido atsevišķu un mainīgu sortimenta daļu. To sastāvs, forma un iesaiņojums tiek pielāgots konkrētiem reliģiskiem, sabiedriskiem vai ģimenes svētkiem un vietējām tradīcijām.<ref name="oxford-holiday-sweets"/> Piemēram, Lieldienām var ražot cāļu vai zaķu formas saldumus, Halovīnam — ķirbju formas izstrādājumus, Ziemassvētkiem — ziemeļbriežu un sniegavīru figūras, bet Valentīndienai — sirds formas saldumus.<ref name="oxford-peeps"/> Šādos periodos tiek piedāvāti gan īpašas formas un iesaiņojuma pastāvīgā sortimenta produkti, gan tikai noteiktā sezonā ražoti saldumi. == Saldumu veikali dažādās valstīs == [[Attēls:Shane Confectionery - Philadelphia.jpg|thumbnail|upright=1.0|Vēsturiskais saldumu veikals ''Shane Confectionery'' [[Filadelfija|Filadelfijā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šajā ēkā saldumu ražošana un tirdzniecība aizsākās 1863. gadā]] Saldumu veikalu veids, [[sortiments]] un [[kultūra]]s nozīme dažādās valstīs atšķiras. Tos ietekmē vietējās [[saldumi|saldumu]] gatavošanas [[tradīcija]]s, [[patērētājs|patērētāju]] paradumi un [[mazumtirdzniecība]]s attīstība. Vienā valstī saldumu veikals var būt galvenokārt [[rūpniecība|rūpnieciski]] ražotu [[konfekte|konfekšu]] tirgotava, bet citā — [[amatniecība|amatnieciska]] [[darbnīca]], kurā tradicionālos saldumus arī gatavo uz vietas.<ref name="oxford-sweetshop"/> [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tradicionālais saldumu veikala apzīmējums [[britu angļu valoda|britu angļu valodā]] ir ''sweet shop''. Vēsturiski šādi nelieli veikali tirgojuši dažādas konfektes, [[karamele]]s, [[īriss|īrisus]] un citus saldumus, tostarp nefasētus izstrādājumus, kurus nosvēra pēc pircēja izvēles.<ref name="oxford-sweetshop"/><ref name="collins-pick-mix"/> Dažos tradicionālos ''sweet shops'' līdzās saldumiem pārdotas arī [[avīze]]s, [[tabaka]]s izstrādājumi un citas nelielas preces.<ref name="oxford-sweetshop"/> Daļa mūsdienu veikalu izmanto vēsturiskajiem britu saldumu veikaliem raksturīgu vai [[nostalģija|nostalģisku]] noformējumu un piedāvā agrāk populārus saldumu veidus.<ref name="oxford-penny-candy"/> [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] izplatīts saldumu veikala apzīmējums [[amerikāņu angļu valoda|amerikāņu angļu valodā]] ir ''candy store'' vai ''candy shop''.<ref name="oxford-sweetshop"/> Šādos veikalos var tirgot gan lielo [[ražotājs|ražotāju]] rūpnieciski izgatavoto produkciju, gan nefasētas konfektes un uz vietas vai nelielās darbnīcās gatavotus saldumus.<ref name="encyclopedia-candy-confections"/> Specializēti konfekšu veikali ASV pastāvēja jau 19. gadsimtā. [[Filadelfija]]s ēkā, kurā mūsdienās darbojas ''[[Shane Confectionery]]'', saldumus izgatavo un tirgo kopš 1863. gada. [[Šeinu ģimene]] uzņēmumu pārņēma 1910. gadā.<ref name="philadelphia-candy">{{Tīmekļa atsauce|url=https://philadelphiaencyclopedia.org/essays/candy/|title=Candy and Candymakers|last=McCarthy|first=Jack|work=The Encyclopedia of Greater Philadelphia|publisher=Rutgers University|date=2023|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Mūsdienu ASV ''candy stores'' var būt gan tradicionāli neatkarīgi veikali, gan ražotāju [[firmas veikals|firmas veikali]] un lielu [[veikalu ķēde|veikalu ķēžu]] filiāles.<ref name="naics-confectionery"/> [[Attēls:Wagashi on display in a sweet shop, Obama, May 2016.jpg|thumbnail|upright=1.0|Tradicionālie japāņu saldumi ''[[wagashi]]'' veikala vitrīnā [[Obama (Fukui)|Obamā]], [[Fukui prefektūra|Fukui prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]]. Japāņu saldumu tirgotavās bieži piedāvā vietējiem reģioniem un gadalaikiem raksturīgus izstrādājumus]] [[Japāna|Japānā]] līdzās veikaliem, kuros tirgo rūpnieciski ražotus saldumus, pastāv sena [[japāņu virtuve|tradicionālo japāņu saldumu]] jeb ''[[wagashi]]'' izgatavošanas un tirdzniecības tradīcija.<ref name="oxford-wagashi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c23s001e002/wagashi|title=Wagashi|work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets|publisher=Oxford University Press|date=2015|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Specializētās tirgotavas un [[konditoreja]]s nereti pašas izgatavo savu produkciju. ''Wagashi'' gatavošanā plaši izmanto [[rīsi|rīsus]], [[rīsu milti|rīsu miltus]], saldo [[azuki]] pupiņu pastu, [[cukurs|cukuru]], [[kastaņas|kastaņus]], [[sezams|sezamu]] un citas sastāvdaļas. To forma, [[krāsa]] un noformējums bieži mainās atbilstoši [[gadalaiks|gadalaikam]] vai [[svētki]]em.<ref name="maff-wagashi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maff.go.jp/e/policies/market/dento_syoku/bunrui/kasirui.html|title=Japanese sweets|publisher=Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries of Japan|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Dažādi Japānas reģioni un [[Japānas prefektūras|prefektūras]] pazīstami ar savām vietējām ''wagashi'' šķirnēm, un tradicionālos saldumus bieži pasniedz viesiem vai izmanto kā [[dāvana]]s.<ref name="maff-wagashi"/> [[Turcija|Turcijā]] saldumu tirgotavas ir cieši saistītas ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un [[turku virtuve|turku konditorejas]] tradīcijām.<ref name="oxford-turkey">{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c20s001e020/turkey|title=Turkey|work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets|publisher=Oxford University Press|date=2015|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Specializētos veikalos un [[tirgus|tirgos]] plaši pārdod [[lokums|lokumu]], akides konfektes (''[[akide şekeri]]''), [[baklava|baklavu]], [[halva|halvu]] un citus tradicionālos saldumus.<ref name="oxford-lokum">{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c12s001e024|title=Lokum|work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets|publisher=Oxford University Press|date=2015|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref><ref name="oxford-baklava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c02s001e006|title=Baklava|work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets|publisher=Oxford University Press|date=2015|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> [[Stambula|Stambulā]] darbojas gan vēsturiskas konditorejas, gan specializētas lokuma, baklavas un citu saldumu tirgotavas. Atsevišķi Turcijas reģioni ir īpaši pazīstami ar konkrētiem izstrādājumiem, piemēram, [[Gaziantepa]] — ar baklavu, kuras pildījumā izmanto vietējās [[pistācija]]s, bet [[Safranbolu]] — ar vairākām lokuma šķirnēm.<ref name="eu-gaziantep-baklava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2013.349.01.0058.01.ENG|title=Commission Implementing Regulation (EU) No 1399/2013 entering a name in the register of protected designations of origin and protected geographical indications [Antep Baklavası/Gaziantep Baklavası (PGI)]|work=Official Journal of the European Union|publisher=European Union|date=2013-12-18|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref><ref name="safranbolu-lokum">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.safranbolu.gov.tr/safranbolu-lokumu|title=Safranbolu Lokumu|publisher=Safranbolu Kaymakamlığı|access-date=2026-10-25|language=tr}}</ref> Vairākās [[Eiropa]]s valstīs nozīmīgu specializētās saldumu tirdzniecības daļu veido [[šokolādes veikals|šokolādes veikali]] un amatnieciskas šokolādes darbnīcas. Īpaši izteikta šāda tradīcija ir [[Beļģija|Beļģijā]], kas starptautiski pazīstama ar savu [[šokolāde|šokolādi]] un pildītajām [[pralinē]].<ref name="oxford-belgium">{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.ckbk.com/reference/swee13396c02s001e017|title=Belgium|work=The Oxford Companion to Sugar and Sweets|publisher=Oxford University Press|date=2015|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> Specializētajās šokolādes tirgotavās pārdod pralinē, [[Trifele (konfekte)|trifeles]], [[šokolādes tāfelīte|šokolādes tāfelītes]] un citus izstrādājumus, bet daļa veikalu vienlaikus darbojas arī kā darbnīcas, kur iespējams vērot šokolādes izstrādājumu gatavošanu.<ref name="visitbrussels-chocolatiers">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visit.brussels/en/visitors/where-to-eat/the-best-places-to-buy-chocolate-in-brussels|title=The best places to buy chocolate in Brussels|publisher=visit.brussels|date=2026-01-15|access-date=2026-10-25|language=en}}</ref> [[Brisele|Briselē]] darbojas vairāk nekā 200 specializētu šokolādes veikalu, kā arī daudzas amatnieku darbnīcas.<ref name="brussels-chocolate-heritage">{{Tīmekļa atsauce|url=https://patrimoine.brussels/decouvrir/inventaires-du-patrimoine-bruxellois/inventaire-du-patrimoine-culturel-immateriel/la-tradition-et-le-savoir-faire-du-chocolat-a-bruxelles|title=La tradition et le savoir-faire du chocolat à Bruxelles|work=Inventaire du patrimoine culturel immatériel de la Région de Bruxelles-Capitale|publisher=Région de Bruxelles-Capitale|access-date=2026-10-25|language=fr}}</ref> Vietējo saldumu specializācija raksturīga arī daudziem citiem [[reģions|reģioniem]]. Veikalu sortimentā var dominēt konkrētajai vietai raksturīgi saldumi, tradicionālas [[recepte]]s vai vietējās [[izejviela]]s. Piemēram, Japānā atsevišķas pilsētas un prefektūras pazīstamas ar noteiktiem ''wagashi'' veidiem, Turcijā Safranbolu — ar lokuma šķirnēm, bet Beļģijā nozīmīga vieta ir šokolādei un pildītajām pralinē.<ref name="maff-wagashi"/><ref name="safranbolu-lokum"/><ref name="oxford-belgium"/> Tādēļ jēdziens “saldumu veikals” neapzīmē pilnīgi vienveidīgu mazumtirdzniecības modeli — tā saturs dažādās valstīs var būt cieši saistīts ar vietējām [[kulinārija|kulinārajām]] un amatniecības tradīcijām. == Saldumu veikali Latvijā == [[Attēls:Šokolādes fabrika "Laima". Chocolate factory "Laima" - panoramio.jpg|thumbnail|upright=1.0|Vēsturiskā šokolādes fabrika “[[Laima (zīmols)|Laima]]” [[Rīga|Rīgā]]. Uzņēmuma šokolādes un konfekšu izstrādājumi tika tirgoti gan vispārējos pārtikas veikalos, gan specializētajā firmas veikalu tīklā]] [[Latvija|Latvijā]] specializētā [[saldumi|saldumu]] [[mazumtirdzniecība]] ietver gan vietējo saldumu ražotāju [[firmas veikals|firmas veikalus]], gan neatkarīgus [[konfekte|konfekšu]] un [[šokolādes veikals|šokolādes veikalus]], nefasētu saldumu tirdzniecības vietas un veikalus, kas specializējas [[imports|importētā]] produkcijā. Līdzās tradicionālajiem Latvijas saldumiem 21. gadsimtā, īpaši 2020. gadu sākumā, izveidojās specializētas tirgotavas, kuru [[sortiments|sortimentā]] dominēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Japāna]]s, [[Dienvidkoreja]]s un citu valstu saldumi, [[dzēriens|dzērieni]] un [[uzkoda]]s. Pirmais ''[[Candy POP]]'' veikals Latvijā tika atvērts 2022. gada martā, bet tā paša gada augustā tika reģistrēts uzņēmums ''[[Snackoland]]''.<ref name="candy-pop-latvia-2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spice.lv/lv/jaunumi/tirdzniecibas-centra-spice-darbibu-uzsak-arzemju-saldumu-veikals-candy-pop|title=Tirdzniecības centrā “Spice” darbību uzsāk ārzemju saldumu veikals “Candy Pop”|work=Spice.lv|date=2022-03-11|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref><ref name="firmas-snackoland">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/snackoland/40203417861|title=Snackoland, SIA|work=Firmas.lv|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> No tradicionālajiem Latvijas saldumu ražotājiem nozīmīgu vietu ieņem zīmols “[[Laima (zīmols)|Laima]]”. Akciju sabiedrība “Laima” tika izveidota 1925. gadā.<ref name="enciklopedija-partikas-rupnieciba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/5178-p%C4%81rtikas-produktu-un-dz%C4%93rienu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81|title=Pārtikas produktu un dzērienu ražošana Latvijā|last1=Ciproviča|first1=Inga|last2=Kārkliņa|first2=Daina|work=Nacionālā enciklopēdija|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|date=2024-10-03|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> “Laimas” un ar to saistīto uzņēmumu firmas veikalu tīkla vēsture aizsākās 1990. gadu sākumā, kad pie saldumu rūpnīcām tika atvērti pirmie uzņēmumu veikali.<ref name="db-laima-veikali-2014">{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/turpinas-laima-saldumu-veikalu-tikla-renovacija-un-paplasinasanas|title=Turpinās “Laima” saldumu veikalu tīkla renovācija un paplašināšanās|last=Petrāne|first=Lelde|work=Dienas Bizness|date=2014-07-11|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Lai reorganizētu un paplašinātu tīklu, “Laima” un “[[Staburadze (uzņēmums)|Staburadze]]” 2002. gadā izveidoja akciju sabiedrību “Saldumu tirdzniecība”. Tolaik abiem uzņēmumiem kopā bija 30 specializētie veikali.<ref name="db-laima-veikali-2002">{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/laima-un-staburadze-attistis-firmas-veikalu-tiklu-134826|title=“Laima” un “Staburadze” attīstīs firmas veikalu tīklu|work=Dienas Bizness|date=2002-11-11|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Vēlāk “Laimas” saldumu veikali darbojās gan [[Rīga|Rīgā]], gan citās Latvijas pilsētās. Tajos tika piedāvāts plašs “Laimas”, “[[Selga (zīmols)|Selgas]]” un “Staburadzes” produktu klāsts, tostarp [[šokolāde]], konfektes, [[zefīrs|zefīri]], [[cepums|cepumi]], [[vafele]]s un citi [[konditorejas izstrādājumi]], kā arī jauni produkti.<ref name="laima-veikali-2018">{{Tīmekļa atsauce|url=https://laima.lv/lv/news/atverts-jauns-laimas-saldumu-veikals-tirdzniecibas-centra-riga-plaza|title=Atvērts jauns “Laimas” saldumu veikals tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”|work=Laima.lv|date=2018-06-28|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> [[Attēls:Riga, Latvia (April 4, 2014) - Skriveru saldumi.jpg|thumbnail|upright=1.0|“[[Skrīveru saldumi]]” tirdzniecības vieta [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā]]. Latvijas saldumu ražotāji savu produkciju piedāvā arī specializētās firmas tirdzniecības vietās]] Līdzīgu [[ražošana]]s un specializētas mazumtirdzniecības modeli izmanto arī citi vietējie ražotāji. Uzņēmums “[[Skrīveru saldumi]]” uztur ražotnes veikalu [[Skrīveri|Skrīveros]] un tirdzniecības vietas Rīgā.<ref name="skriveru-veikali">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skriverusaldumi.lv/kontakti/veikali|title=Veikali|work=Skrīveru saldumi|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Tā sortimentā līdzās tradicionālajām piena konfektēm “[[Gotiņa (konfekte)|Skrīveru Gotiņa]]” ietilpst šokolādes izstrādājumi, [[rieksts|rieksti]], [[žāvēti augļi]], [[sukāde]]s, [[marcipāns]], zefīri un citi saldumi.<ref name="skriveru-vesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skriverusaldumi.lv/par-mums/vesture|title=Vēsture|work=Skrīveru saldumi|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Ražotnes un veikala apvienošana vienā uzņēmumā turpina arī senāku Latvijas saldumu tirdzniecības tradīciju, kad konfekšu izgatavošana un pārdošana notika vienās telpās.<ref name="lsm-berzins-konfektes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/12.04.2023-vai-zini-ka-valmiera-savulaik-bijusi-konfeksu-rupnica.a504334/|title=Vai zini, ka Valmierā savulaik bijusi konfekšu rūpnīca?|last1=Zīriņa|first1=Ingrīda|last2=Dūdiņa-Kurmiņa|first2=Dina|work=LSM.lv|date=2023-04-12|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Latvijā saglabājusies arī saldumu pārdošana pēc svara. Šāds tirdzniecības veids bija pazīstams jau vismaz 20. gadsimta pirmajā pusē, piemēram, Oskara Bērziņa konfekšu veikalā [[Valmiera|Valmierā]] 1930. gados konfektes varēja iegādāties gan glītā papīrā iesaiņotas, gan lētāk — bez iesaiņojuma un pēc svara.<ref name="lsm-berzins-konfektes"/> Arī 21. gadsimtā sveramas konfektes, [[karamele]]s, [[želejkonfekte]]s, [[dražeja]]s un citi saldumi tiek piedāvāti specializētos saldumu veikalos un plašāka profila [[pārtikas veikals|pārtikas veikalos]].<ref name="skriveru-sverama">{{Tīmekļa atsauce|url=https://skriverusaldumi.lv/e-veikals/2438/Sverama-produkcija|title=Sveramā produkcija|work=Skrīveru saldumi|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Ievērojamas pārmaiņas Latvijas saldumu mazumtirdzniecībā notika 2020. gadu sākumā, kad sāka attīstīties specializēti importētu saldumu, dzērienu un uzkodu veikali. Tie orientējās uz produktiem, kuri tradicionālajos pārtikas [[lielveikals|lielveikalos]] nebija plaši pieejami, tostarp uz ASV un [[Āzija]]s zīmolu konfektēm, šokolādi, dzērieniem un sāļajām uzkodām. 2022. gada martā Rīgas [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centrā]] “Spice” tika atvērts pirmais “Candy POP” veikals Latvijā, kura sortimentā bija saldumi, dzērieni un uzkodas no ASV, Āzijas valstīm, [[Meksika]]s un citiem pasaules reģioniem.<ref name="candy-pop-latvia-2022"/> Savukārt 2022. gada augustā tika reģistrēta SIA “Snackoland”, un tā paša gada decembrī tirdzniecības centrā “Origo” sāka darboties viens no uzņēmuma specializētajiem veikaliem.<ref name="firmas-snackoland"/><ref name="origo-snackoland-2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.origo.lv/events/origo-atveries-latvija-plasakais-snacko-land-saldumu-un-nasku-veikals/|title=“Origo” atvēries Latvijā plašākais “Snack’O Land” saldumu un našķu veikals|work=Origo.lv|date=2022-12-07|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Līdz 2023. gada septembrim ''Snackoland'' bija četri veikali Rīgā, un uzņēmums gatavojās atvērt pirmo veikalu ārpus galvaspilsētas — [[Liepāja|Liepājā]].<ref name="liepajniekiem-snackoland-2023">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/ostmala-bus-jauns-veikals-saldummiliem/|title=“Ostmalā” būs jauns veikals saldummīļiem|work=Liepajniekiem.lv|date=2023-09-21|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> ''Snackoland'' pārstāve 2023. gadā uzņēmuma veikalu popularitāti saistīja ar pircēju interesi par produktiem, kurus viņi bija redzējuši [[sociālie tīkli|sociālajos tīklos]], ''[[Netflix]]'' seriālos un ASV vai Āzijas [[kinofilma|filmās]], bet kuri nebija pieejami parastajos pārtikas veikalos. Uzņēmuma tirgotā produkcija tika piegādāta no ASV, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], Japānas, Dienvidkorejas un citām valstīm.<ref name="liepajniekiem-snackoland-2023"/> ''Candy POP'' savukārt piedāvāja dažādu pasaules valstu saldumus un uzkodas, īpaši izceļot ASV, Āzijas valstu un Meksikas produkciju.<ref name="candy-pop-latvia-2022"/> 2020. gadu vidū šajā mazumtirdzniecības nišā sākās tirgus [[konsolidācija]]. 2025. gada decembrī Lietuvas saldumu un uzkodu mazumtirgotājs ''Candy POP'' iegādājās ''Snackoland'' veikalu tīklu Latvijā. Pirms iegādes ''Candy POP'' pārvaldīja sešus veikalus Rīgas tirdzniecības centros, bet uzņēmuma grupa kopumā — 36 veikalus [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Polija|Polijā]]. Tika paziņots, ka iegādātos ''Snackoland'' veikalus integrēs ''Candy POP'' tīklā.<ref name="leta-candypop-snackoland-2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/en/news/view/news6936cbd20659a%2Blietuvas-saldumu-un-uzkodu-tirgotajs-candy-pop-iegadajies-snackoland-veikalu-tiklu-latvija|title=Lietuvas saldumu un uzkodu tirgotājs “Candy Pop” iegādājies “Snackoland” veikalu tīklu Latvijā|agency=LETA|work=Firmas.lv|date=2025-12-08|access-date=2026-10-25|language=lv}}</ref> Kopumā Latvijas saldumu veikalu tirgū līdzās pastāv vairāki mazumtirdzniecības modeļi — tradicionālo vietējo ražotāju firmas veikali, šokolādes un [[amatniecība]]s saldumu tirgotavas, nefasētu saldumu tirdzniecība un starptautisku produktu specializētās ķēdes.<ref name="laima-veikali-2018"/><ref name="skriveru-veikali"/><ref name="leta-candypop-snackoland-2025"/> Īpaši 2020. gadu sākumā attīstījās importēto saldumu un uzkodu specializētās [[tirgus segments|mazumtirdzniecības segments]], piedāvājot produktus, kas ikdienas pārtikas veikalu sortimentā nebija plaši pieejami. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konditorejas ražotāji]] [[Kategorija:Mazumtirdzniecība]] rakvnusxv2olhn5lex85q7rou0rn0mx 0 642034 4539536 2026-10-25T07:58:14Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Saldumu veikals]] 4539536 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saldumu veikals]] 2a0p5p2kwqt20g3c2pfj3ud95hzvpoo 0 642035 4539537 2026-10-25T07:58:37Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Saldumu veikals]] 4539537 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saldumu veikals]] 2a0p5p2kwqt20g3c2pfj3ud95hzvpoo 0 642036 4539538 2026-10-25T07:58:49Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Saldumu veikals]] 4539538 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Saldumu veikals]] 2a0p5p2kwqt20g3c2pfj3ud95hzvpoo 0 642037 4539539 2026-10-25T08:12:39Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Viljams Garsija | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''William Garcia'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Rozenbirs Garsija | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|3|28}} | dz_viet =... 4539539 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Viljams Garsija | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''William Garcia'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Rozenbirs Garsija | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|3|28}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|8|12}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Viljams Rozenbirs Garsija''' ({{val|en|William Rosenbir Garcia}}; dzimis {{dat|1877|3|28}}, miris {{dat|1951|8|12}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78437 |title=William Garcia |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/william-garcia |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 25. oktobris |title=William GARCIA |accessdate=2026. gada 25. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Garsija startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skriešanas distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/william-garcia-1.html |title=William Garcia Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074841/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/william-garcia-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Garsija, Viljams}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ly48kv9igezulle3hwxsqrfuaso5uhv 0 642038 4539540 2026-10-25T08:13:07Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Viljams Garsija]] 4539540 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Garsija]] 4jsecklobuz26tzeedyo4gtso9raxz2 0 642039 4539543 2026-10-25T08:25:35Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Fojs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Foy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Džozefs Fojs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|3|26}} | dz_viet = | m... 4539543 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Fojs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Foy'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Džozefs Fojs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|3|26}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1960|2|10}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Džozefs Fojs''' ({{val|en|John Joseph Foy}}; dzimis {{dat|1883}}, miris {{dat|1908|2|25}}) bija amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78413 |title=John Foy |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-foy |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 25. oktobris |title=John FOY |accessdate=2026. gada 25. oktobris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] Fojs startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skriešanas distancē]], taču nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fo/john-foy-1.html |title=John Foy Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703044050/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fo/john-foy-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Fojs, Džons}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] i8io8u1bndn8uukadz4wbx2wtia33np 0 642040 4539544 2026-10-25T08:26:11Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Fojs]] 4539544 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Fojs]] r0snk200bfn1xkr5iqdgc3365pipgwz 0 642041 4539545 2026-10-25T08:26:26Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Fojs]] 4539545 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Fojs]] r0snk200bfn1xkr5iqdgc3365pipgwz 14 642042 4539550 2026-10-25T08:38:50Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Pārtikas rūpniecība]] [[Kategorija:Cukurs]] 4539550 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Pārtikas rūpniecība]] [[Kategorija:Cukurs]] 3a6bbzmpyul8mly7pz8bk3dc85sk8u2 0 642043 4539551 2026-10-25T08:43:35Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Faulers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Robert Fowler'' | attēls = Bob Fowler finishing in second place at the 1907 Boston Marathon (The Boston Herald, April 20, 1907).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Roberts Artūrs Faul... 4539551 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Faulers | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Robert Fowler'' | attēls = Bob Fowler finishing in second place at the 1907 Boston Marathon (The Boston Herald, April 20, 1907).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Roberts Artūrs Faulers | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1882|9|18}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1957|10|8}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Roberts Artūrs Faulers''' ({{val|en|Robert Arthur Fowler}}; dzimis {{dat|1882|9|18}}, miris {{dat|1957|10|8}}) bija Kanādā, [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]], amerikāņu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78412 |title=Bob Fowler |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/robert-fowler |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 25. oktobris |title=Robert FOWLER |accessdate=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Faulers [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skriešanas distancē]], taču nefinišēja. Arī [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] viņš piedalījās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratonā]], taču arī šoreiz nefinišēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fo/bob-fowler-1.html |title=Bob Fowler Olympic Results |access-date=2026. gada 25. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703184558/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fo/bob-fowler-1.html |archive-date=2026. gada 25. oktobris}}</ref> Laikā no 1903. līdz 1912. gadam viņš kopumā piedalījās deviņos [[Bostonas maratons|Bostonas maratonos]], izlaižot 1906. gada skrējienu, jo tas pārklājās ar olimpiskajām spēlēm Atēnās. 1907. gadā viņš ieņēma otro vietu, trešo vietu 1905. un 1908. gadā, kā arī ceturto vietu 1911. gadā. Vietējie [[Bostona]]s laikraksti viņu dēvēja par "Seno maratonistu" ''(The Ancient Marathoner)''. 1909. gada 1. janvārī viņš startēja [[Jonkersas maratons|Jonkersas maratonā]], kur ar laiku 2:52:45,4, uzstādīja jaunu pasaules rekordu [[maratons|maratona]] distancē.<ref name="IAAF-Part I">{{cite book|editor1-first=Mark|editor1-last=Butler|title=13th IAAF World Championships In Athletics: IAAF Statistics Handbook. Daegu 2011.|url=http://www.iaaf.org/mm/Document/06/10/33/61033_PDF_English.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20120818100742/http://www.iaaf.org/mm/Document/06/10/33/61033_PDF_English.pdf|archive-date=August 18, 2012|access-date=September 28, 2011|year=2011|publisher=IAAF Media & Public Relations Department|location=Monaco|pages=595, 612, 614–615}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Faulers, Roberts}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] 1yiiodxbh2c3rgzyt6kwaj0debf5ky0 0 642044 4539552 2026-10-25T08:44:33Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Roberts Faulers (sportists)]] 4539552 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roberts Faulers (sportists)]] 4aafm5bglzyq4jpjg2gw6kvsu5nyekd 0 642045 4539559 2026-10-25T09:18:05Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Serbia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2023. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | previous_year = 2023 | next_election = | next_year = | election_date = {{dat|2026|10|25}} | seats_for_election = Ievēl... 4539559 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Serbia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2023. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | previous_year = 2023 | next_election = | next_year = | election_date = {{dat|2026|10|25}} | seats_for_election = Ievēlēs 250 deputātus<br />Vairākumam nepieciešamas 126 vietas | turnout = | party_name = no | leader_title = Līderis <!-- Aleksandrs Vučičs – Apvienotā Serbija --> | image1 = [[Attēls:Aleksandar_Vučić_2025_(cropped).jpg|150x150px]] | colour1 = 242970 | leader1 = [[Aleksandars Vučičs]] | party1 = [[Serbijas progresīvā partija]] | alliance1 = [[Aleksandrs Vučičs – Apvienotā Serbija]] | last_election1 = 129 vietas | seats_before1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Studentu saraksts --> | image2 = [[Attēls:Ilija_Srdanović,_June_2026.png|150x150px]] | colour2 = A81A32 | leader2 = [[Ilija Srdanovičs]] | party2 = [[Studentu saraksts]] | alliance2 = | last_election2 = ''nepiedalījās'' | seats_before2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- Ivica Dačičs – stabilitātes faktors! --> | image3 = [[Attēls:Ivica_Dačić_(cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = EB1B23 | leader3 = [[Ivica Dačičs]] | party3 = [[Serbijas Sociālistiskā partija]] | alliance3 = [[Ivica Dačičs – stabilitātes faktors!]] | last_election3 = 18 vietas | seats_before3 = | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Džuro Macuts]] | before_party = [[Serbijas progresīvā partija]] | title = [[Serbijas premjerministrs|premjerministrs]] | after_election = | after_party = }} '''2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas''' ir [[Serbijas Republikas Tautas sapulce|Serbijas Tautas sapulces]]s pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiek 2026. gada 25. oktobrī. Par 250 vietām parlamentā cīnās sešpadsmit saraksti. Saskaņā ar vēlētāju aptaujām galvenie vēlēšanu līderi ir bijušā valsts prezidenta [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] vadītā un valstī valdošā [[Serbijas Progresīvā partija]] (SNS) un opozīcijā esošais [[Studentu saraksts]].<ref name="vreme_liste">{{tīmekļa atsauce |url=https://vreme.com/izbori-2026/izbori-2026-izborne-liste-rik/ |title=Ko sve učestvuje na izborima: Prava i lažna opozicija i borba za cenzus |website=Vreme |date=2026-10-05 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref>. == Priekšvēsture == Nākamās vēlēšanas bija paredzētas 2027. gada decembrī.<ref name="reuters0809">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.internazionale.it/ultime-notizie-reuters/2026/09/08/serbia-to-hold-parliamentary-vote-on-october-25-president-says |title=Serbia to hold parliamentary vote on October 25, president says |agency=Reuters |website=Internazionale |date=2026-09-08 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 2024. gada novembrī [[Novi Sada|Novi Sadā]] [[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|sabruka dzelzceļa stacijas jumta nojume]], nogalinot 16 cilvēkus. Kopš tā laika valsti pārņēmuši studentu vadīti pretkorupcijas protesti. Protestējošie studenti kopš 2025. gada maija pieprasīja pirmstermiņa vēlēšanas.<ref name="afp0909">{{tīmekļa atsauce |url=https://english.ahram.org.eg/News/576333.aspx |title=Serbia dissolves parliament, calls October 25 snap vote |agency=AFP |website=Ahram Online |date=2026-09-09 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 2026. gada 9. septembrī Vučičs pēc valdības ieteikuma atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.<ref name="vlada0909">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.paragraf.rs/dnevne-vesti/100926/100926-vest2.html |title=Predsednik Republike raspisao parlamentarne izbore za 25. oktobar 2026. godine |website=Paragraf Lex |date=2026-09-10 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref> 27. septembrī Vučičs atkāpās no prezidenta amata, lai priekšvēlēšanu procesā vadītu SNS un kandidētu uz premjerministra amatu.<ref name="suspilne_ostavka">{{tīmekļa atsauce |url=https://suspilne.media/1413630-vucic-podav-u-vidstavku-z-posadi-prezidenta-serbii/ |title=Вучич подав у відставку з посади президента Сербії |website=Суспільне Новини |date=2026-09-27 |language=uk |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="ewb_brnabic">{{tīmekļa atsauce |url=https://europeanwesternbalkans.com/2026/09/28/ana-brnabic-becomes-acting-president-of-serbia/ |title=Ana Brnabić becomes Acting President of Serbia |website=European Western Balkans |date=2026-09-28 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Prezidenta pienākumus uz laiku pilda parlamenta spīkere [[Ana Brnabiča]].<ref name="ewb_brnabic"/> == Studentu saraksts == "[[Studentu saraksts|Studentu saraksts — studenti uzvar]]" ir protesta kustības vēlēšanu saraksts, kas izauga no studentu protestiem.<ref name="afp0909"/> Sarakstu izvirzīja pilsoņu grupa, tas ir, apvienība, kas tiek izveidota pēc vēlēšanām un tiek aicināta īpaši izvirzīt sarakstu.<ref name="n1_scepanovic">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/katarina-scepanovic-studentska-lista/ |title=Profesorka Šćepanović na Studentskoj listi: Manjak iskustva u politici nam može biti i prednost i mana |website=N1 |date=2026-09-11 |language=sr |access-date=2026-10-23}}</ref> Sarakstā ir iekļauti 250 kandidāti, tostarp skolotāji, ārsti, mākslinieki, aktīvisti un uzņēmēji. Pēc studentu teiktā, kandidāti tika atlasīti gada laikā plenārsēdēs (kopsapulcēs) un studentu veikto universitāšu blokāžu laikā, un tos neiecēla partijas līderi. Kustība uzsver, ka tā neizvirza vienu līderi. Pirmais sarakstā ir [[Ilija Srdanovičs]].<ref name="n1_kandidati">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/studentska-lista-kandidati-izbori-2026/ |title=Studenti objavili listu sa 250 kandidata za Skupštinu: Među imenima Bodiroga, Šoškić, Dudaš, Feđa Dimović... |website=N1 |date=2026-09-14 |language=sr |access-date=2026-10-23}}</ref> Saraksta programma sastāv no 11 punktiem. Starp tiem ir īpašas prokuratūras policijas izveide korupcijas izmeklēšanai, tiesu un prokuroru atbrīvošana no politiskās ietekmes un pilnīga pārredzamība publiskajos iepirkumos. Programmā arī solītas bezmaksas mācību grāmatas skolēniem un lētāki medikamenti.<ref name="n1_program">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/english/news/students-unveil-recovery-plan-special-prosecutorial-police-free-textbooks-cheaper-medication/ |title=Students unveil recovery plan: Special prosecutorial police, free textbooks, cheaper medication |website=N1 |date=2026-09-15 |language=en |access-date=2026-10-23}}</ref> Dažas opozīcijas partijas neizvirzīja savus sarakstus un aicināja balsot par Studentu sarakstu. Starp tām ir Demokrātiskā partija un "Kustība par Serbijas Karalistes atjaunošanu".<ref name="n1_podrska">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/studenti-u-blokadi-opozicija-saradnja/ |title=Studenti u blokadi: Opozicioni akteri dužni da budu odgovorni, tako da ne dođe do rasipanja glasova |website=N1 |date=2026-09-06 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref> == Vēlēšanu sistēma == Mandāti tiek sadalīti pēc [[D'Onta metode]]s starp sarakstiem, kas saņēmuši vismaz 3% balsu.<ref name="n1_cenzus2020">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/a567688-Cenzus-snizen-na-tri-odsto/ |title=Cenzus snižen na tri odsto, Gojković čestitala ženama |website=N1 |date=2020 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="vreme_liste"/> Šī barjera neattiecas uz nacionālo minoritāšu sarakstiem. Vienotajā vēlētāju sarakstā ir iekļauti 6 450 523 cilvēki.<ref name="n1_birachi">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/english/news/serbia-election-watchdog-sets-voter-count-at-6450523-for-october-25-elections/ |title=Serbia election watchdog sets voter count at 6,450,523 for October 25 elections |website=N1 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vēlēšanas Serbijā]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Parlamenta vēlēšanas Serbijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Serbijā]] b7kn3igvsv9tmda7zj2y9m7qrzde2hv 4539562 4539559 2026-10-25T09:20:55Z Tankists 100139 4539562 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Serbia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2023. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas | previous_year = 2023 | next_election = | next_year = | election_date = {{dat|2026|10|25}} | seats_for_election = Ievēlēs 250 deputātus<br />Vairākumam nepieciešamas 126 vietas | turnout = | party_name = no | leader_title = Līderis <!-- Aleksandrs Vučičs – Apvienotā Serbija --> | image1 = [[Attēls:Aleksandar_Vučić_2025_(cropped).jpg|150x150px]] | colour1 = 242970 | leader1 = [[Aleksandars Vučičs]] | party1 = [[Serbijas progresīvā partija]] | alliance1 = [[Aleksandrs Vučičs – Apvienotā Serbija]] | last_election1 = 129 vietas | seats_before1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Studentu saraksts --> | image2 = [[Attēls:Ilija_Srdanović,_June_2026.png|150x150px]] | colour2 = A81A32 | leader2 = [[Ilija Srdanovičs]] | party2 = [[Studentu saraksts]] | alliance2 = | last_election2 = ''nepiedalījās'' | seats_before2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- Ivica Dačičs – stabilitātes faktors! --> | image3 = [[Attēls:Ivica_Dačić_(cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = EB1B23 | leader3 = [[Ivica Dačičs]] | party3 = [[Serbijas Sociālistiskā partija]] | alliance3 = [[Ivica Dačičs – stabilitātes faktors!]] | last_election3 = 18 vietas | seats_before3 = | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Džuro Macuts]] | before_party = [[Serbijas progresīvā partija]] | title = [[Serbijas premjerministrs|premjerministrs]] | after_election = | after_party = }} '''2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas''' ir [[Serbijas Republikas Tautas sapulce|Serbijas Tautas sapulce]]s pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiek 2026. gada 25. oktobrī. Par 250 vietām parlamentā cīnās sešpadsmit saraksti. Saskaņā ar vēlētāju aptaujām galvenie vēlēšanu līderi ir bijušā valsts prezidenta [[Aleksandars Vučičs|Aleksandara Vučiča]] vadītā un valstī valdošā [[Serbijas Progresīvā partija]] (SNS) un opozīcijā esošais [[Studentu saraksts]].<ref name="vreme_liste">{{tīmekļa atsauce |url=https://vreme.com/izbori-2026/izbori-2026-izborne-liste-rik/ |title=Ko sve učestvuje na izborima: Prava i lažna opozicija i borba za cenzus |website=Vreme |date=2026-10-05 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref> == Priekšvēsture == Nākamās vēlēšanas bija paredzētas 2027. gada decembrī.<ref name="reuters0809">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.internazionale.it/ultime-notizie-reuters/2026/09/08/serbia-to-hold-parliamentary-vote-on-october-25-president-says |title=Serbia to hold parliamentary vote on October 25, president says |agency=Reuters |website=Internazionale |date=2026-09-08 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 2024. gada novembrī [[Novi Sada|Novi Sadā]] [[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|sabruka dzelzceļa stacijas jumta nojume]], nogalinot 16 cilvēkus. Kopš tā laika valsti pārņēmuši studentu vadīti pretkorupcijas protesti. Protestējošie studenti kopš 2025. gada maija pieprasīja pirmstermiņa vēlēšanas.<ref name="afp0909">{{tīmekļa atsauce |url=https://english.ahram.org.eg/News/576333.aspx |title=Serbia dissolves parliament, calls October 25 snap vote |agency=AFP |website=Ahram Online |date=2026-09-09 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> 2026. gada 9. septembrī Vučičs pēc valdības ieteikuma atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.<ref name="vlada0909">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.paragraf.rs/dnevne-vesti/100926/100926-vest2.html |title=Predsednik Republike raspisao parlamentarne izbore za 25. oktobar 2026. godine |website=Paragraf Lex |date=2026-09-10 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref> 27. septembrī Vučičs atkāpās no prezidenta amata, lai priekšvēlēšanu procesā vadītu SNS un kandidētu uz premjerministra amatu.<ref name="suspilne_ostavka">{{tīmekļa atsauce |url=https://suspilne.media/1413630-vucic-podav-u-vidstavku-z-posadi-prezidenta-serbii/ |title=Вучич подав у відставку з посади президента Сербії |website=Суспільне Новини |date=2026-09-27 |language=uk |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="ewb_brnabic">{{tīmekļa atsauce |url=https://europeanwesternbalkans.com/2026/09/28/ana-brnabic-becomes-acting-president-of-serbia/ |title=Ana Brnabić becomes Acting President of Serbia |website=European Western Balkans |date=2026-09-28 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> Prezidenta pienākumus uz laiku pilda parlamenta spīkere [[Ana Brnabiča]].<ref name="ewb_brnabic"/> == Studentu saraksts == "[[Studentu saraksts|Studentu saraksts — studenti uzvar]]" ir protesta kustības vēlēšanu saraksts, kas izauga no studentu protestiem.<ref name="afp0909"/> Sarakstu izvirzīja pilsoņu grupa, tas ir, apvienība, kas tiek izveidota pēc vēlēšanām un tiek aicināta īpaši izvirzīt sarakstu.<ref name="n1_scepanovic">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/katarina-scepanovic-studentska-lista/ |title=Profesorka Šćepanović na Studentskoj listi: Manjak iskustva u politici nam može biti i prednost i mana |website=N1 |date=2026-09-11 |language=sr |access-date=2026-10-23}}</ref> Sarakstā ir iekļauti 250 kandidāti, tostarp skolotāji, ārsti, mākslinieki, aktīvisti un uzņēmēji. Pēc studentu teiktā, kandidāti tika atlasīti gada laikā plenārsēdēs (kopsapulcēs) un studentu veikto universitāšu blokāžu laikā, un tos neiecēla partijas līderi. Kustība uzsver, ka tā neizvirza vienu līderi. Pirmais sarakstā ir [[Ilija Srdanovičs]].<ref name="n1_kandidati">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/studentska-lista-kandidati-izbori-2026/ |title=Studenti objavili listu sa 250 kandidata za Skupštinu: Među imenima Bodiroga, Šoškić, Dudaš, Feđa Dimović... |website=N1 |date=2026-09-14 |language=sr |access-date=2026-10-23}}</ref> Saraksta programma sastāv no 11 punktiem. Starp tiem ir īpašas prokuratūras policijas izveide korupcijas izmeklēšanai, tiesu un prokuroru atbrīvošana no politiskās ietekmes un pilnīga pārredzamība publiskajos iepirkumos. Programmā arī solītas bezmaksas mācību grāmatas skolēniem un lētāki medikamenti.<ref name="n1_program">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/english/news/students-unveil-recovery-plan-special-prosecutorial-police-free-textbooks-cheaper-medication/ |title=Students unveil recovery plan: Special prosecutorial police, free textbooks, cheaper medication |website=N1 |date=2026-09-15 |language=en |access-date=2026-10-23}}</ref> Dažas opozīcijas partijas neizvirzīja savus sarakstus un aicināja balsot par Studentu sarakstu. Starp tām ir Demokrātiskā partija un "Kustība par Serbijas Karalistes atjaunošanu".<ref name="n1_podrska">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/studenti-u-blokadi-opozicija-saradnja/ |title=Studenti u blokadi: Opozicioni akteri dužni da budu odgovorni, tako da ne dođe do rasipanja glasova |website=N1 |date=2026-09-06 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref> == Vēlēšanu sistēma == Mandāti tiek sadalīti pēc [[D'Onta metode]]s starp sarakstiem, kas saņēmuši vismaz 3% balsu.<ref name="n1_cenzus2020">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/vesti/a567688-Cenzus-snizen-na-tri-odsto/ |title=Cenzus snižen na tri odsto, Gojković čestitala ženama |website=N1 |date=2020 |language=sr |access-date=2026-10-22}}</ref><ref name="vreme_liste"/> Šī barjera neattiecas uz nacionālo minoritāšu sarakstiem. Vienotajā vēlētāju sarakstā ir iekļauti 6 450 523 cilvēki.<ref name="n1_birachi">{{tīmekļa atsauce |url=https://n1info.rs/english/news/serbia-election-watchdog-sets-voter-count-at-6450523-for-october-25-elections/ |title=Serbia election watchdog sets voter count at 6,450,523 for October 25 elections |website=N1 |language=en |access-date=2026-10-22}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vēlēšanas Serbijā]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Parlamenta vēlēšanas Serbijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Serbijā]] 9u3xsipqs1r9uo8reixiugwcbtaljzo 0 642046 4539563 2026-10-25T09:21:20Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas]] 4539563 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2026. gada Serbijas parlamenta vēlēšanas]] b3hlm0fuha5g9t6n23bizy56a8d7zql 0 642047 4539567 2026-10-25T09:28:07Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4539567 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Fransenfledermaus.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis nattereri | suga_lv = Naterera naktssikspārnis | binomial = Myotis nattereri ([[Kuhl]], 1817) | izplatība = [[Attēls:Distribution of Myotis nattereri.png|center||250px]] {{legend|#4b0000|''M.n.nattereri'' izplatības reģions}} {{legend|#006400|''M.n.tschuliensis'' izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Naterera naktssikspārnis''' (''Myotis nattereri'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis nattereri|Naterera naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] aq253mplwle0wl2z9hgmd14hw5zmi3b 0 642048 4539568 2026-10-25T09:28:49Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Naterera naktssikspārnis]] 4539568 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Naterera naktssikspārnis]] 5viocx9g8e5o55aujypscnlgz2psm2c 0 642049 4539573 2026-10-25T09:35:24Z Ingii 8177 uzsākts jauns raksts 4539573 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Myotis.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Chiroptera | kārta_lv = Sikspārņi | dzimta = Vespertilionidae | dzimta_lv = Parastie sikspārņi | apakšdzimta = Myotinae |apakšdzimta_lv = Naktssikspārņu apakšdzimta | ģints = Myotis | ģints_lv = Naktssikspārņi | suga = Myotis myotis | suga_lv = Lielais naktssikspārnis | binomial = Myotis myotis ([[Borkhausen]], 1797) | izplatība = [[Attēls:Distribution of Myotis myotis.png|center||250px]] {{legend|#4b0000|Izplatības reģions}} | kategorijas = nē }} '''Lielais naktssikspārnis''' (''Myotis myotis'') ir viena no [[naktssikspārņi|naktssikspārņu ģints]] (''Myotis'') sugām.<ref>[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=179987#null "Myotis".] Integrated Taxonomic Information System. Retrieved October 22, 2007.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Myotis myotis|Lielais naktssikspārnis}} *[https://dabasdati.lv/lv/article/siksparnu-ziemosana-traucejumi-un-kas-jazina-tos-meklejot-ziema/ Dabas Dati: Sikspārņu ziemošana, traucējumi un, kas jāzina, tos meklējot] (''latviski'') *[https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/vespertilionidae/ Gluddeguņu, parasto sikspārņu, sikspārņu dzimta] (''latviski'') {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Naktssikspārņi]] 3p0ckkimbpbaavciir4tv870d3o53sk 0 642050 4539575 2026-10-25T09:36:26Z Ingii 8177 Pāradresē uz [[Lielais naktssikspārnis]] 4539575 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lielais naktssikspārnis]] 77vfk1ystdtw3vpndyto0a70sl8e53p 0 642051 4539584 2026-10-25T09:47:19Z Pirags 3757 jauna lpp 4539584 wikitext text/x-wiki '''Ježijs Popeluško''' ({{val-pl|Jerzy Popiełuszko}}, {{val-be|Ежы Папялушка}}, dzimis 1947. gada 14. septembrī Okopos pie [[Suhovola]]s, miris 1984. gada 19. oktobrī pie [[Vloclaveka]]s) bija baltkrievu izcelsmes poļu katoļu priesteris, kurš publiski kritizēja komunistisko režīmu, atklāti iestājās par cilvēktiesībām un "[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]s" ideāliem kara stāvokļa laikā. 1984. gada 19. oktobrī [[Polijas Tautas Republika]]s Drošības dienesta (SB) aģenti viņu nolaupīja, piekāva un noslīcināja [[Visla]]s upē. Noslepkavotā priestera bēres izvērtās par masu demonstrāciju, kurai varas iestādes nelika šķēršļus. 2010. gadā [[Romas Katoļu baznīca]] tēvu Ježiju Popeluško iecēla svēto mocekļu kārtā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.10.2026-si-diena-vesture-drosmiga-priestera-jezija-popelusko-slepkaviba-polija-80-gados.a528388/ Šī diena vēsturē. Drosmīgā priestera Ježija Popeluško slepkavība Polijā 80. gados] lsm.lv 19.10.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Popeluško, Ježijs}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas Romas katoļu garīdznieki]] [[Kategorija:Nogalinātie garīdznieki]] tnu6yp4616m9s9akzdgw2wbzapytip7 4539587 4539584 2026-10-25T09:50:16Z Pirags 3757 +bilde 4539587 wikitext text/x-wiki [[attēls:Jerzy Popieluszko.jpg|thumb|Ježijs Popeluško]] '''Ježijs Popeluško''' ({{val-pl|Jerzy Popiełuszko}}, {{val-be|Ежы Папялушка}}, dzimis 1947. gada 14. septembrī Okopos pie [[Suhovola]]s, miris 1984. gada 19. oktobrī pie [[Vloclaveka]]s) bija baltkrievu izcelsmes poļu katoļu priesteris, kurš publiski kritizēja komunistisko režīmu, atklāti iestājās par cilvēktiesībām un "[[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]]s" ideāliem kara stāvokļa laikā. 1984. gada 19. oktobrī [[Polijas Tautas Republika]]s Drošības dienesta (SB) aģenti viņu nolaupīja, piekāva un noslīcināja [[Visla]]s upē. Noslepkavotā priestera bēres izvērtās par masu demonstrāciju, kurai varas iestādes nelika šķēršļus. 2010. gadā [[Romas Katoļu baznīca]] tēvu Ježiju Popeluško iecēla svēto mocekļu kārtā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.10.2026-si-diena-vesture-drosmiga-priestera-jezija-popelusko-slepkaviba-polija-80-gados.a528388/ Šī diena vēsturē. Drosmīgā priestera Ježija Popeluško slepkavība Polijā 80. gados] lsm.lv 19.10.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Popeluško, Ježijs}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:Polijas Romas katoļu garīdznieki]] [[Kategorija:Nogalinātie garīdznieki]] 4eudpzdkgitvwl4v2h38vml6ssqeyxc 3 642052 4539649 2026-10-25T11:39:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4539649 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Aicis 145}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. oktobris, plkst. 13.39 (EET) s7lgw6z77aevby93hjsn19am928stmk